Podcasts about Vides

Avui en La Furgo de #CarrerMajor parlem amb Manel Seva, president del Club Esportiu Costa Daurada, el club més antic de bàsquet sobre rodes a Catalunya. Amb ell parlem sobre el dia a dia del club, les limitacions econòmiques, la falta de suport institucional, la labor social i d’integració que duen a terme i moltes […] L'entrada La Furgo | Quan l'esport transforma vides, CE Costa Daurada ha aparegut primer a BXC Ràdio Ciutat de Reus - Ràdio Online.

Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana. Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors. Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu? Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Henri Leconte est en colère après avoir vu de nombreuses loges vides pour le match de la numéro 1 française Varvara Gracheva.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana. Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors. Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu? Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Sept lieux, sept expositions : Laurent Le Bon, président du Centre Pompidou, revient sur sa pratique curatoriale à travers quelques expositions – de Dada à Dioramas en passant par Vides. Une rétrospective et Chefs d'œuvres ?Cet événement est organisé conjointement par l'École d'architecture Paris-Malaquais et les Beaux-arts de Paris, en lien avec l'enseignement « L'entour ». Il sera modéré par Audrey Illouz et Yann Rocher.L'enseignement de master « L'entour », consacré à l'histoire et à la technique de la scénographie d'exposition, est commun à l'École d'architecture Paris-Malaquais, aux Beaux-Arts de Paris, au Pavillon Bosio de Monaco, à l'ENSAD et au Centre Pompidou.Conservateur général du patrimoine, Laurent Le Bon fut chargé de la commande publique à la Délégation aux arts plastiques du ministère de la Culture et de la Communication puis, de 2000 à 2010, conservateur au Musée national d'Art Moderne du Centre national d'art et de culture Georges Pompidou. De 2008 à 2014, il a dirigé le Centre Pompidou-Metz où il a assuré le commissariat des expositions « Chefs-d'œuvre ? » et « 1917 ». De 2014 à 2021, il a présidé le Musée national Picasso-Paris.Il a été commissaire d'une cinquantaine d'expositions et l'auteur des ouvrages afférents, notamment « Dada » au Centre Pompidou, « Jeff Koons Versailles » au Château de Versailles, « Jardins » aux Galeries nationales du Grand Palais,« Dioramas » au Palais de Tokyo et « Picasso. Bleu et rose » au Musée d'Orsay. Depuis juillet 2021, il est président du Centre national d'art et de culture Georges Pompidou. Amphithéâtre des LogesLundi 5 mai 2025Crédit photo : © Didier Plowy Centre Pompidou

Virs mūsu galvām ikdienu pārvietojas teju 12 tūkstoši cilvēka radītu aparātu, kas ļauj mums izmantot digitālo tehnoloģiju labumus, prognozēt laikapstākļus un paredzēt stihiju sekas. Šo aparātu skaits strauji pieaug. Bet varbūt to jau ir par daudz? Kādus labumus un riskus mums sniedz šie klusie novērotāji Zemes orbītā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un Latvijas Universitātes Ģoegrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons.

L'11 d'abril del 1951 va n

Ghar Hi Mundh Vides, ਘਰ ਹੀ ਮੁੰਧਿ ਵਿਦੇਸਿ (Sri Gruru Granth Sahib Ang 594 Sabad 1534)

In this episode, host Wendy Hanson talks with the customer success team at Better Manager, discussing their roles, the importance of customer success, and the collaborative culture they foster. The conversation highlights the team's commitment to helping clients thrive at work, the lessons learned in their journey, and their vision for the future of customer success. Key takeaways: Customer success is about understanding unique client needs. Empathy and emotional intelligence are crucial in customer success roles. Building a customer success team requires proactive engagement. Feedback loops enhance organizational learning and improvement. Creating a collaborative culture fosters trust and transparency. Investing in employee development leads to better business outcomes. Assuming good intentions improves interpersonal interactions. A strong company culture enhances team performance. Remote work can still foster strong team connections. Customer success teams act as extensions of their clients' teams. Meet Kate Rath Kate Rath is a seasoned professional with a diverse background in leadership development, international public health, communications, and the arts. Holding a Master's of Science in International Relations from the London School of Economics, Kate brings a wealth of knowledge and expertise to her role as VP of Customer Success at BetterManager, where she is dedicated to empowering individuals and fostering positive workplace cultures. Meet Luis Vides Luis Vides is a highly experienced Customer Success Manager with over 12 years of expertise in various industries, including call center BPO, real estate, outsourcing, and leadership development. With a well-rounded skill set and a commitment to driving growth and delivering exceptional results, Luis brings a passionate and customer-centric approach to his role at BetterManager. His diverse background as a corporate trainer, senior trainer, training manager, recruiting manager, property manager, account manager, solutions architect, and customer success manager allows him to provide valuable insights and support to clients, helping them thrive in their work environments. Meet Rafael Tinoco Rafael Tinoco Hernandez is a dedicated and driven professional with a genuine passion for driving customer success. With a background in business and finance, Rafael has made significant contributions as a Key Account Manager and Customer Success Manager in multiple startup ventures. Leveraging his skills and experience, Rafael actively works towards the success and advancement of organizations. His collaborative nature and strong problem-solving abilities enable him to build meaningful relationships with clients and deliver exceptional results. With a focus on creating positive workplace cultures, Rafael strives to empower managers and inspire transformation in work environments. Follow Kate, Luis & Rafael: Kate LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/kate-rath-5b6a2243/ Luis LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/levides/ Rafael LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/rafael-tinoco-hernandez/ Do you enjoy our show? One of the best ways to help us out is leave a 5-star review on your platform of choice! It's easy - just go here: https://www.newlevelwork.com/review For more information, please visit the New Level Work website. https://www.newlevelwork.com/category/podcast © 2019 - 2025 New Level Work

Dzīvojam skaļā gadsimtā, kad apkārtējās vides trokšņi teju diennakts garumā skan fonā mūsu ikdienas darbībām. Īpaši to novērojam pilsētā, kur transports, būvniecība un sadzīves skaņas bieži laužas ēkās pat caur aizvērtiem logiem. Kā mēra, modelē un plāno trokšņu piesārņojumu pilsētvidē un ar ko atšķiras trokšņi ūdenī no trokšņiem uz sauszemes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga un Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas pētnieks Māris Skudra un Veselības inspekcijas  Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

Aujourd'hui, Zohra Bitan, Charles Consigny et Bruno Poncet, cheminot, débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Gada sākumā Eiropas Komisija izziņoja, ka drīzumā ierobežos PFAS jeb mūžīgo "ķimikāliju apriti" Eiropā. Šobrīd šīs ar vielas sastopamas gan mūsu virtuves pannās, gan kosmētikā, gan ūdens izturīgā apģērbā un daudz kur citur. Kādas veselības problēmas var radīt šīs ķīmiskās vielas, kas dabā nenoārdās? Un kāpēc tās ir tik grūti aizstājamas? Studijā Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, kā arī Ingus Pērkons – zinātniskā institūta "Bior" pētnieks, ķīmiķis.

Avec : Périco Légasse, journaliste, chroniqueur gastronomique à Marianne. Juliette Briens, journaliste à l'Incorrect. Et Jean-Philippe Doux, journaliste et libraire. - Après le succès d'audience rencontré cette année, Estelle Denis repart pour une nouvelle saison. Toujours accompagnée de Rémy Barret et sa bande, Estelle Denis s'invite à la table des français pour traiter des sujets qui font leur quotidien. Société, conso, actualité, débats, coup de gueule, coups de cœurs… En simultané sur RMC Story.

Celebrem la nova editorial Gata Maula en conversa amb els seus creadors, Cristina Sagrera i Aar

En este episodio, regresamos al importante tema de la Evaluación Práctica Funcional (PFA por sus siglas en inglés) y el Tratamiento Basado en Habilidades (SBT por sus siglas en inglés), esta vez explorándolo a través de un estudio de caso. Ana María Méndez-Vides nos guía con claridad y detalle por cada etapa del proceso, desde la evaluación hasta la implementación del tratamiento y sus extensiones. A lo largo de la conversación, Ana comparte su experiencia clínica y su profundo conocimiento, abordando las preguntas más comunes que surgen al conocer este proceso en mayor profundidad. Además, nos brinda una perspectiva enriquecida por su juicio clínico, su experticia, su cercanía con la fuente de esta tecnología y, sobre todo, su sensibilidad cultural. Este episodio no solo ofrece un repaso esencial, sino también una inmersión en la aplicación práctica de este enfoque, destacando la presencia de más líderes en Latinoamérica que están transformando la manera en que apoyamos a personas con desafíos en el desarrollo y problemas severos de conducta. ¡No te lo pierdas!

Kur vēl labāk vērot dabu, sekot gada laiku maiņai un emocionāli pieķerties dažādiem organismiem, kas labprāt uzturas cilvēka tuvumā - kā piemājas dārzā! Bet arī šīs piemāju teritorijas skar izmaiņas dabā un klimatā. Kā mūsu dārzi mainījušies daudzu gadu laikā un kāda ir bioloģiskā daudzveidība pagalmā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, botāniķe, Latvijas Dabas fonda pārstāve Rūta Sniedze-Kretalova, bioloģe, Vides risinājuma institūta speciāliste Rūta Abaja un Pasaules Dabas fonda pārstāve Madara Merle.

Februārī uz sarunu esam aicinājušas kinorežisoru un kinoscenāristu Uģi Olti, kas kopš 2000. gada darbojas Vides filmu studijā un ir vairāku filmu, tajā skaitā “Upurga” (2021) un Atbrīvošanas diena (2016), režisors un scenāriju autors. Ko un cik daudz lasa kino režisors? Vai izlasītais iedvesmo jauniem kino projektiem?Klausies sarunu Ievas vadībā!Saruna tapusi ar biedrības "Skanda" tehnisko atbalstu.

Frédéric Taddeï reçoit Maxime Sbaihi, auteur de Les balançoires vides, pour analyser la dénatalité. L'INSEE révèle une baisse de 2,2% des naissances en 2024, reflet d'un phénomène global. Sbaihi explore les causes : urbanisation, coût de la vie, émancipation des femmes, et leurs impacts sur la pyramide des âges. Vieillissement, pression sur les actifs, et conservatisme menacent notre modèle social. Relancer la natalité, favoriser l'immigration ou l'automatisation : toutes les solutions posent question. Une réflexion essentielle sur l'avenir de nos sociétés.Notre équipe a utilisé un outil d'Intelligence artificielle via les technologies d'Audiomeans© pour accompagner la création de ce contenu écrit.

Des del 2018 aquesta escola sitgetana organitza campanyes de donació de sang i amb èxit, l'any passat van batre rècord de donants i esperen repetir o superar la xifra enguany. Hem parlat de l'organització i el desenvolupament de la campanya amb els organitzadors, els alumnes de sisè de l'escola Miquel Utrillo que des que comencen el curs esperen la cita amb candeletes i que a banda d'estudi i feina hi aporten il·lusió i el convenciment que donar sang és important i salva vides. Conversem amb Gina Pérez, Gràcia Martí, Gerard Gutiérrez i Daniel Gàmez i amb el director del centre, Enric Canalda. L'entrada Un petit gest, 3 vides. La nova campanya de donació de sang de l’Utrillo ha aparegut primer a Radio Maricel.

Les auditeurs RMC ont la parole sur un sujet d'actualité avec Anaïs Castagna et Peggy Broche.

Eugénie Bastié dresse un constat alarmant sur la chute de la natalité en France, un phénomène qui pourrait avoir de lourdes conséquences économiques et sociales pour le pays.Selon les chiffres de l'INSEE, le nombre de naissances a atteint un niveau historiquement bas en 2022, avec seulement 663 000 bébés nés, soit une baisse de plus de 20% par rapport à 2011. L'indicateur de fécondité a chuté à 1,62 enfant par femme, un niveau plus vu depuis la Première Guerre mondiale. Cette tendance à la dénatalité, qui touche également d'autres pays européens, n'est pas sans risque pour l'avenir de la France. Comme l'explique Eugénie Bastié, un pays vieillissant est un pays "allergique aux risques, qui n'innove plus, qui stagne". La pyramide des âges s'inverse, les actifs peinent à financer le poids des retraites, et la décision politique risque d'être orientée au profit des électeurs âgés, au détriment des plus jeunes.Pourtant, les politiques semblent ignorer ce défi démographique majeur, préférant se concentrer sur des sujets comme le retour à la retraite à 62 ans. Eugénie Bastié souligne l'urgence d'agir, en s'attaquant notamment à la crise du logement, en améliorant les modes de garde, ou encore en rééquilibrant la justice entre les générations.Mais au-delà des mesures politiques, la chute de la natalité serait aussi liée à un "bouleversement anthropologique majeur", avec un "refus du couple et de la relation homme-femme" observé dans certains pays, comme en Corée du Sud où le taux de natalité est à seulement 0,7 enfant par femme.Notre équipe a utilisé un outil d'Intelligence artificielle via les technologies d'Audiomeans© pour accompagner la création de ce contenu écrit.

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Gada beigās parasti atskatāmies uz to, kas ir noticis pēdējos 12 mēnešos. Tad var arī izsvērt, kuriem procesiem būs turpinājums nākotnē, bet kas tā arī paliks 2024. gada notikums. Šis gada apskats ir Latvijas Radio Ziņu dienesta un raidījuma Krustpunktā kopdarbs, pieaicinot vēl citus Latvijas Radio 1 kolēģus. Iekšpolitikas notikumi Aizvadītais gads nav bijis garlaicīgs politiskajā ziņā, krituši arī pāris ministri un nav trūcis runu par izmaiņām valdībā. Tā līdz šim iztikusi bez izmaiņām politiskajā virknējumā, bet cik ilgi? Evikas Siliņas vadītās valdības darba pirmos mēnešus pavadīja plašas runas par iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā vairākkārt izmantotajiem privātajiem reisiem un tam pārtērētajiem līdzekļiem. Valsts kontrole Kariņa specreisu revīzijā konstatēja vismaz 220 000 eiro nelikumīgu izmantošanu. Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Kariņš drīz paziņoja, ka Siliņas valdībā pamet ārlietu ministra amatu. Sporta notikumi Sportā pēc spilgtiem notikumiem pārbagāta 2023. gada, šis, nu jau aizejošais gads, bijis salīdzinoši mierīgāks – Parīzes olimpiskās spēles Latvijas delegācijai ne tās labākās, arī citos sporta pasākumos mūsu atlētiem labākas dienas mijās ar ne tik labām. 2024. gada galvenais notikums sportā neapšaubāmi bija Parīzes vasaras olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Latvijas delegācijai olimpiskās spēles gan sanāca ne tās labākās – uz Parīzi tika vesta mazākā delegācija vasaras spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, arī sportiskie rezultāti beigu beigās ne tie augstākie, otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sportistiem atgriežoties mājās bez godalgām. Pasaules aktualitātes Ukraina saskaras ar pieaugošu Krievijas spiedienu, taču joprojām dod pretspēku. Kara trešajā gadā Ukrainas karavīri turpina varonīgi cīnīties pret agresorvalsts Krievijas karaspēku. Diemžēl pretinieka pārspēks karavīru skaita ziņā, kā arī ar lielāku skaitu izmantoto ieroču un tehnikas nozīmē to, ka ļoti lēni, taču uz priekšu tas virzās Ukrainas teritorijā. Salauzt ukraiņu garu pretinieks šogad centās, cik vien nežēlīgi to var. Taču šajā gadā ukraiņi parādīja, ka var dot arī cienīgu pretsparu. Ievērojot informatīvo klusumu, augusta sākumā Ukrainas spēki šķērsoja Krievijas robežu un uzsāka militāro operāciju Kurskas apgabalā. Dažas dienas pēc operācijas sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā uzsvēra šī uzbrukuma nozīmīgumu. Ekonomikas notikumi Eiropas Centrālās Bankas lēmumi pazemināt procentlikmes, „Rail Baltica” sāgas turpinājums un šogad ieviestā banku virspeļņas nodeva – tie ir tikai trīs no šā gada notikumiem ekonomikā. Ekonomisti nākamgad sagaida straujāku tautsaimniecības izaugsmi, taču tam nepieciešami arī labvēlīgāki ārējie apstākļi. Vides jomas aktualitātes Šogad netrūkst spilgtu norišu arī vides un dabas aizsardzības lauciņā – lielus zaudējumus pašvaldībām, mājsaimniecībām un lauksaimniekiem radīja postošā vasaras vētra; Satversmes tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu, atceļot valdības iepriekš pieņemtos noteikumus par jaunāku mežu ciršanu, tikmēr Alūksnes upē nojaukts pirmais lielais upju šķērslis – Bejas dambis, lai uzlabotu zivju migrāciju. Kultūras aktualitātes Latviešu animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās vēsturiskajās mājās ir tikai divi spilgti, tomēr nebūt ne vienīgie kultūras notikumi šajā gadā. Spilgtos pozitīvos iespaidus aizēno skandāls Mūzikas akadēmijā.

Gada beigās parasti atskatāmies uz to, kas ir noticis pēdējos 12 mēnešos. Tad var arī izsvērt, kuriem procesiem būs turpinājums nākotnē, bet kas tā arī paliks 2024. gada notikums. Šis gada apskats ir Latvijas Radio Ziņu dienesta un raidījuma Krustpunktā kopdarbs, pieaicinot vēl citus Latvijas Radio 1 kolēģus. Iekšpolitikas notikumi Aizvadītais gads nav bijis garlaicīgs politiskajā ziņā, krituši arī pāris ministri un nav trūcis runu par izmaiņām valdībā. Tā līdz šim iztikusi bez izmaiņām politiskajā virknējumā, bet cik ilgi? Evikas Siliņas vadītās valdības darba pirmos mēnešus pavadīja plašas runas par iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā vairākkārt izmantotajiem privātajiem reisiem un tam pārtērētajiem līdzekļiem. Valsts kontrole Kariņa specreisu revīzijā konstatēja vismaz 220 000 eiro nelikumīgu izmantošanu. Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Kariņš drīz paziņoja, ka Siliņas valdībā pamet ārlietu ministra amatu. Sporta notikumi Sportā pēc spilgtiem notikumiem pārbagāta 2023. gada, šis, nu jau aizejošais gads, bijis salīdzinoši mierīgāks – Parīzes olimpiskās spēles Latvijas delegācijai ne tās labākās, arī citos sporta pasākumos mūsu atlētiem labākas dienas mijās ar ne tik labām. 2024. gada galvenais notikums sportā neapšaubāmi bija Parīzes vasaras olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Latvijas delegācijai olimpiskās spēles gan sanāca ne tās labākās – uz Parīzi tika vesta mazākā delegācija vasaras spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, arī sportiskie rezultāti beigu beigās ne tie augstākie, otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sportistiem atgriežoties mājās bez godalgām. Pasaules aktualitātes Ukraina saskaras ar pieaugošu Krievijas spiedienu, taču joprojām dod pretspēku. Kara trešajā gadā Ukrainas karavīri turpina varonīgi cīnīties pret agresorvalsts Krievijas karaspēku. Diemžēl pretinieka pārspēks karavīru skaita ziņā, kā arī ar lielāku skaitu izmantoto ieroču un tehnikas nozīmē to, ka ļoti lēni, taču uz priekšu tas virzās Ukrainas teritorijā. Salauzt ukraiņu garu pretinieks šogad centās, cik vien nežēlīgi to var. Taču šajā gadā ukraiņi parādīja, ka var dot arī cienīgu pretsparu. Ievērojot informatīvo klusumu, augusta sākumā Ukrainas spēki šķērsoja Krievijas robežu un uzsāka militāro operāciju Kurskas apgabalā. Dažas dienas pēc operācijas sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā uzsvēra šī uzbrukuma nozīmīgumu. Ekonomikas notikumi Eiropas Centrālās Bankas lēmumi pazemināt procentlikmes, „Rail Baltica” sāgas turpinājums un šogad ieviestā banku virspeļņas nodeva – tie ir tikai trīs no šā gada notikumiem ekonomikā. Ekonomisti nākamgad sagaida straujāku tautsaimniecības izaugsmi, taču tam nepieciešami arī labvēlīgāki ārējie apstākļi. Vides jomas aktualitātes Šogad netrūkst spilgtu norišu arī vides un dabas aizsardzības lauciņā – lielus zaudējumus pašvaldībām, mājsaimniecībām un lauksaimniekiem radīja postošā vasaras vētra; Satversmes tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu, atceļot valdības iepriekš pieņemtos noteikumus par jaunāku mežu ciršanu, tikmēr Alūksnes upē nojaukts pirmais lielais upju šķērslis – Bejas dambis, lai uzlabotu zivju migrāciju. Kultūras aktualitātes Latviešu animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās vēsturiskajās mājās ir tikai divi spilgti, tomēr nebūt ne vienīgie kultūras notikumi šajā gadā. Spilgtos pozitīvos iespaidus aizēno skandāls Mūzikas akadēmijā.

Andrea y Pablo son el corazón y la cabeza de este proyecto sobresaliente en La Aguilera en la Ribera del Duero. Son el presente y el porvenir de una zona que cada vez más apuesta a la elegancia, la frescura y la identidad de sus suelos en sus vinos. Más sobre ellos aquí: https://magnavides.com. Gracias por escuchar, comentar, dejarnos una reseña y seguirnos en el podcast. #riberadelduero #vino #wine #vinotinto #vinoespañol #magnavides

Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis. Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs. Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas.

Ecoutez Le Journal Inattendu avec Nathalie Renoux du 23 novembre 2024.

El terapeuta itali

This week: The Florida Project (2017) dir. Sean Baker Alan's Game: Disney Bootlegs Guest: Celina Vides Movie chat begins right away. In our new series we count down the 50 best films of the 2010s as voted on by a group of film fanatics. The person who ranked the film the highest on their list will appear as our guest to talk about why their film deserves to be on the LIST! E-mail us at thehammockdistricton3rd@gmail.com, follow us on Instagram @BadNeighborsPod. If you like what you hear please consider leaving us a review on iTunes, and become a patreon member here: www.patreon.com/boathausstudios Patreon members will gain exclusive access to our bonus episodes!

Pascal Praud revient pendant deux heures, sans concession, sur tous les sujets qui font l'actualité. Aujourd'hui, retour sur le match France-Israël.Vous voulez réagir ? Appelez-le 01.80.20.39.21 (numéro non surtaxé) ou rendez-vous sur les réseaux sociaux d'Europe 1 pour livrer votre opinion et débattre sur les grandes thématiques développées dans l'émission du jour.

Rudens pagriezies uz otro pusi un to dabā saistām ar laiku, kad koki nomet pēdējās lapas. Kāpēc dabā ir novērojams lapkritis? Ko lapu krāsa stāsta par procesiem pašā kokā un vai klimata pārmaiņas var apdraudēt ikgadējo zelta rudeni? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes augu fizioloģijas katedras pētniece Jevgeņija Ņičajeva un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas doktore Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka Eiropā lielākajā daļā koku sugu lapu krāsošanās iesākas vēlāk. Tas ir droši vien, pateicoties tam, ka gaisa temperatūras kopumā rudeņos ir pieaugušas. Piemēram, pagājušā gada septembris bija netipiski silts, tas bija viens no siltākajiem septembriem, kāds Eiropā piedzīvots. 2020. gadā bija līdzīgs stāsts, kad rudens, septembris jo īpaši, bija relatīvi silts,"skaidro Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka rudens fenoloģiskās fāzes kopumā iestājas vēlāk, tas nozīmē, ka lapas krāsojas, piemēram, 2-3 nedēļas vēlāk. Ir arī pētījumi, kas liecina, ja gaisa temperatūra palielinās par vienu grādu, tad attiecīgi lapu dzeltēšana, krāsošanās iestājas 5-6 dienas vēlāk, kas dabā ir ārkārtīgi daudz. Tā ir nedēļa." Bet ir atsevišķas sugas, kā āra bērzs vai liepa, kas arī Latvijā bieži aug apstādījumos, sausuma ietekmē sāk dzeltēt agrāk. 2018. gadā, kad bija Eiropā sausākā vasara, kāda reģistrēta meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atsevišķām koku sugām lapas dzeltēja jau augusta beigās.   Vispirms zinātnes ziņas Halovīna svinēšana plešas arvien lielākā plašumā, tāpēc tematiski raksti atrodami arī tīmekļa vietnēs, un “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē “Nationalgeographic.com” meklēta atbilde jautājumam. Piemēram, par to, kā slotas kāti, katli un smailas cepures kļuva par būtisku raganu piederumu Eiropieši senāk ticēja burvestībām un pārdabiskajam un nelabvēlīgos notikumos varēja vainot iespējamās raganas, tātad sievietes, pār kurām krita šī aizdomu ēna.  Katls visā šajā priekšmetu uzskaitījumā šķiet visnevainīgākais priekšmets, jo katlus gan senāk, gan arī mūsdienās sievietes izmantojušas ēdiena pagatavošanai. Bet laika gaitā tas apaudzis ar ideju, ka tas būtu izmantojams ne tikai vakariņu, bet arī burvestībām un dziru vārīšanai. Vai cilvēku skūpsts patiesībā ir sācies kā pērtiķu savstarpējas sakopšanās rituāls? Šim jautājumam atbildi var meklēt vietnē “Science.org”, kur lasāma intervija ar Adriano Lameira - evolūcijas psihologu no Varvikas universitātes Apvienotajā Karalistē. Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai Oktobrī Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Vides organizācijas norāda, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas nepieļāva jaunāku mežu ciršanu kailcirtēs un uzsvēra ilgtspējas principa ievērošanu mežu apsaimniekošanā. 

durée : 00:31:13 - Bistroscopie - par : Charline Vanhoenacker - "Deux filles nues", nouvelle BD de Luz, est l'histoire d'un tableau d'Otto Mueller, artiste qualifié de "dégénéré" par les nazis. Un travail sur la survivance, un peu à l'image de Luz depuis ce 7 janvier 2015. Il a tenté, avec cette oeuvre, avoir cherché à se cacher un peu des 10 ans qui arrivent. - Luz : Dessinateur satirique, auteur de bandes dessinées - réalisé par : François AUDOIN

Skolotāju "skaitļošana" jeb kā, izmantojot sistēmdinamiskos modeļus, var prognozēt gan pedagogu pieejamību, gan enerģētikas politiku un daudz ko citu. Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta tenūrprofesori Andru Blumbergu un Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošo pētnieku Ritvaru Freimani. Ir radīts modelis, kas var palīdzēt izskaitļot pedagogu pieejamību nevis tikai šim brīdim, bet arī vairākus gadus uz priekšu. Kā to izskaitļot, kas ir šis modelis un kur vēl šādu modeli var pielietot? Veikts pētījums par skolēnu, viņu vecāku un skolotāju attieksmi pret zinātni Vidzemes Augstskolas sabiedrības  zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā Latvijas Universitātes speciālistiem pirms trim gadiem uzsāka pētījumu vairākas Latvijas vidusskolās, lai, aptaujājot skolēnus, skolotājus un skolēnu vecākus, uzzinātu, kā viņi izprot un attiecas pret zinātni. Aptaujā iesaistījās  ap  600 skolotāju, 850 skolēnu vecāku un aptuveni 1800 skolēnu. Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un vadošā pētniece Agnese Dāvidsone stāsta pat aptaujas rezultātiem saistībā  ar pētījumu „Zinātniskuma  kultūra vidējā izglītībā sabiedrības ilgtspējai”.

"Plusieurs débats au coeur de l'actualité, les Grandes gueules ont le choix, en débattre ou non : JO : loges vides à Bercy ; JO : explosion de la haine en ligne ; JO : des médailles en toc ?

Pasaulē sāk runāt par klimata nogurumu - jautājumi, kas skar klimata pārmaiņas un vides aizsardzību kļūst aizvien smagāki, zinātnieku novērojumi un modeļi - aizvien skarbāki, bet sabiedrībā mijas bailes par nākotni un vēlme atslēgt prātu par notiekošo. Vai dabai ir veiksmīgas sabiedriskās attiecības un kā šajos laikos runāt par tādiem sarežģītiem konceptiem kā emisijas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspēja? Zinātnieki un nevalstiskās organizācijas mudina cilvēkus saudzīgāk un apdomīgāk izmantot dabas resursus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un mazinātu tempus, kādos uzkarst mūsu planēta. Taču šīs ziņas neuztveram vienādi - aizvien ir zināms skepticisms par klimata pārmaiņām, aizvien ir atšķirīga izpratne par to, kas ir un kas nav saudzējams. Vai pie vainas ir ziņotājs, ziņojuma sarežģītā valoda vai ziņas saņēmēja nevēlēšanās uzklausīt? Vai dabas un vides aizsardzībai ir efektīvas sabiedriskās attiecības? Varbūt sabiedrība ir nogurusi no biedējošām klimata prognozēm? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfi Guntu Kalvāni, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāju Lieni Brizgu-Kalniņu un Latvijas Universitātes Literatūras, fokloras un mākslas institūta pētnieci, vides komunikācijas speciālisti Kitiju Balcari.

Stéphanie de Muru revient pendant deux heures, sans concession, sur tous les sujets qui font l'actualité. Aujourd'hui, elle revient sur les difficultés économiques des commerçants et restaurateurs à quelques jours du début des Jeux Olympiques.Vous voulez réagir ? Appelez-le 01.80.20.39.21 (numéro non surtaxé) ou rendez-vous sur les réseaux sociaux d'Europe 1 pour livrer votre opinion et débattre sur les grandes thématiques développées dans l'émission du jour.

Programa 4x165.

Programa 4x165.

Hoy conversamos en vivo desde nuestro estudio con, Carlos Vides, Gustavo Flores, Wil Hernández y Claudio Martínez, en un reencuentro de Los Provocadores.

durée : 00:25:24 - L'invité de 8h20 : le grand entretien - A six mois de l'élection américiaine, l'éditorialiste au Monde Alain Frachon et l'historienne Sylvie Laurent analysent la situation aux Etats-Unis. - invités : Alain FRACHON, Sylvie LAURENT - Alain Frachon : Journaliste, spécialiste des questions internationales, Sylvie Laurent : Historienne et américaniste, enseignante à Sciences Po

Benvinguts al "Generaci

Nauris Svika attīsta līderus un komandas "ārpus ierastās klasikas" un vēlas, lai arvien vairāk mūsu cilvēku un līderu spētu paveikt neiespējamo un darīt to pasaules līmenī. Naurim ir militāra izglītība un pieredze, tai skaitā - kara zonās. Viņš iesaka būt atvērtiem izmaiņām, noņemot "no galvas ego-kroni", jeb tieši otrādāk - "novilkt pastalas un aizsviest pa gaisu kalpa sindromu". Nauris uzskata, ka "mūsu gēnos ir viss nepieciešamais, lai 21.gadsimtā kļūtu par pasaules līmeņa personībām". Viņš ir sarakstījis grāmatu "Cilvēcīga vadība". Šajā sarunā Nauris stāstīja par militārās izglītības iegūšanu, par savu pieredzi dienējot kara zonās un kas, viņaprāt, ir jāņem vērā komandu līderiem.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:25 “Līderības šamanis”, bijušais militārists Nauris Svika4:54 Kādu kļūdu Nauris pieļāva, sākot mācīt līderību uzņēmumos7:41 Pareizais lauku puika ar vēlmi būt uz skatuves nokļūst Aizsardzības akadēmijā14:57 “Vērā ņemams ir jebkurš sasniegums”16:34 Praktiskā pieredze militārajā akadēmijā Vācijā, kas šobrīd palīdz mācīt līderību Latvijā20:28 “Mums, ārzemniekiem, visu laiku vajadzēja sevi pierādīt.”31:13 Kuri bija grūtākie brīži, dodoties misijās uz konflikta zonām Kosovā un Irākā35:23 Kādas vērtīgas dzīves mācības Nauris ieguva misijā Irākā38:47 “Beidziet kaunēties prasīt viens otram padomu.”45:46 Intuīcija un līderība – kā šīs lietas tiek iekļautas apmācību programmās1:00:46 Iemesli lēcienam no militārās uz biznesa vidi1:03:36 Kāpēc militārās metodes ne vienmēr strādā komandas saliedēšanas pasākumos1:07:56 Teorija par četriem darbinieku tipiem, kas sastopami katrā organizācijā1:11:49 Kādu apmācību programmu Nauris sastādītu Cilvēkjaudas komandai, ar mērķi pacelt tās jaudu1:15:44 “Es uzskatu, ka nav krīzes. Tā ir jaunā realitāte, kurā mums ir jādzīvo”1:21:13 Spēcīgie monstri un pelēkā masa – kādi ir Naura novērojumi par jauniešiem darba vietās1:26:27 “Mēs, diemžēl, cilvēkus nevis vadām, bet menedžējam.”

Julio Vides-Vides v. Merrick Garland

Ville de deux millions d'habitants dans l'ouest canadien, Calgary est très touchée par la crise du logement et a connu la plus grosse augmentation du loyer moyen du pays. Pourtant, plus d'un million de mètres carrés de bureaux sont inoccupés, en plein centre-ville de la ville. La mairie a donc décidé d'agir : reconvertir ces bureaux en logements. De notre correspondant à Calgary,Le centre-ville de Calgary a beau être désert, des bruits de chantier résonnent à chaque coin de rue. Un immeuble tout juste rénové trône à un carrefour. Il y a peu, ses 65 appartements étaient encore des bureaux.« Il a clairement fallu modifier certains plans d'appartements pour que ça marche, il y a une plus grande variété de modèles en raison de la configuration du bâtiment », indique Ken Toews, le vice-président du Strategic Group et promoteur en charge du projet. « Pour ce bâtiment en particulier, il y avait une sortie de secours pour l'entrée et l'appartement prévu dans cette partie du bâtiment ne s'y insérait pas. Nous avons donc réaménagé cette partie du bâtiment, puis nous avons eu un appartement qui fonctionnait bien. Il faut vraiment être capable de s'adapter pour que ça fonctionne ! »Tenter d'atténuer la crise du logementLa reconversion a deux intérêts : participer à l'atténuation de la crise du logement, tout en évitant de construire neuf. « L'aspect environnemental est très important pour les gens, rappelle Ken Toews. Les quatre bâtiments que nous convertissons représentent 17 000 tonnes de gaz à effet de serre : nous les conservons, et environ 60 000 tonnes de matériaux de construction ne partiront pas à la décharge. La conversion d'un bâtiment par rapport à la construction d'une maison est très différente. »Strategic Group envisage le projet en 2018. Un an et demi plus tard, les premiers locataires emménagent. « Ce projet était exemplaire : nous avons fait les plans en quatre mois environ, puis demandé les permis. La ville a été formidable : il nous a fallu un mois pour les avoir, et moins de douze mois pour achever la construction », souligne Ken Toews.À lire aussiCanada: le logement au coeur des préoccupations des électeurs de l'OntarioLes bureaux de Calgary ont commencé à se vider dès 2014, rappelle Natalie Murchet, responsable municipale de la stratégie pour le centre-ville. Mais il y a quatre ans, le phénomène s'est accéléré.« Le nombre de bureaux vacants a continué à augmenter d'année en année. Et puis, bien sûr, la pandémie a frappé, ça a aggravé le problème. Au maximum, le taux d'inoccupation des bureaux du centre-ville était d'environ 34%. Cela représentait 1,3 million de mètres carrés d'espaces de bureaux vides. C'est alors que la ville a mis en place sa stratégie pour le centre-ville », explique-t-elle.Combler une perte de revenus fiscauxEn 2021, la ville a débloqué plus de 150 millions de dollars canadiens de subventions aux promoteurs : ils reçoivent 75 dollars pour chaque pied-carré de bureau converti en logement. « On commence à voir les bureaux vacants diminuer, c'est super, poursuit Natalie Murchet. On est à environ 29%. C'est dû en partie à nos projets de conversion. Tous ces projets suppriment environ 186 000 mètres carrés d'espace de bureaux et les convertissent en logements. Notre objectif est de supprimer 560 000 mètres carrés de bureaux dans le centre-ville d'ici à 2031. »L'intérêt pour Calgary n'est pas seulement de lutter contre la crise du logement. La désertion des bureaux a fait perdre plus de 116 millions de dollars de revenus fiscaux à la ville en six ans. À lire aussiCrise du logement: l'idée de limiter le nombre d'étudiants étrangers au Canada fait polémique

Como complemento a nuestro programa sobre Alfonso VI, aquí os dejamos un pequeño episodio explicando cosas sobre los Almorávides Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

 Juan Vides is the CEO & Founder of TechAcs Corp. His love for tinkering with computers as a kid, led to his now 25 years of experience in the digital marketing industry.  He Can Get You On the 1st Page of Google!  Attorneys especially seek out his services.   Juan Vides is a WOW. A class act who counts his blessings every day.   At four years old he fled civil war in El Salvador with his family and through hard work & education became an American citizen and created a very successful life and business on Long Island.   Besides building 1000's of websites, and perfecting SEO & social media marketing for clients. Juan really knows how to network. He understands as I do, that people do business with people they know, like, and trust.   Juan created a formalized platform for entrepreneurs all over the globe to network that zooms every week called ‘Winning On Wednesdays'. Between 60-90 people join the zoom at 11am and share their professions and passions.They break out into individual groups and get to know each other and share what they need and know  to create relationships for the future to help one another.   Yes WOW. Juan serves on various Boards both for-profit and non-profit and has been featured on Fox News in an episode of The American Dream.  He's the real deal. And charming too!  Enjoy meeting Juan in this podcast of our live conversation on The Debbie Nigro Show on WGCH Radio.  The Debbie Nigro show airs live 11-12 noon in the NY/CT area on 1490 WGCH and around the world on the digital live stream at WGCH,com.

durée : 00:03:40 - Demain l'éco - par : Annabelle Grelier - Le Canada traverse une grosse crise du logement, avec peu d'habitations disponibles et des prix qui explosent Pour faire face à cette crise, la mairie de Calgary mène depuis 2 ans un plan de réhabilitation de son centre-ville, en transformant les nombreux bâtiments de bureaux vides en logements.

Les journalistes et experts de RFI répondent également aux questions des auditeurs sur la désignation de Mahamat Déby Itno candidat à la présidentielle, sur le remaniement au Gabon et sur le retrait de la Monusco. Tchad : Mahamat Idriss Déby désigné candidat à la présidentielle  Le MPS, l'ancien parti au pouvoir, a choisi le général Mahamat Idriss Déby pour la présidentielle. À la fin de la transition, le pouvoir doit être rendu aux civils. L'actuel président de la transition peut-il briguer la magistrature suprême ?  Avec François Mazet, journaliste au service Afrique de RFI.CAN 2024 : des stades presque vides  Comment expliquer le manque de supporters dans les stades, y compris pour le match d'ouverture Côte d'Ivoire - Guinée Bissau ? Quelles dispositions la CAF et le Cocan, le comité organisateur, comptent-ils mettre en place pour remplir les tribunes ? Avec Bineta Diagne, correspondant de RFI à Abidjan.  ► À lire aussi Calendrier et résultats de la CAN 2024.Gabon : le gouvernement de transition est déjà remanié Cinq mois après la prise du pouvoir par les militaires, les autorités ont déjà procédé à un remaniement du gouvernement de transition. Est-ce le signe de difficultés gouvernementales ? La nomination d'Alexandre Barro Chambrier au poste de vice-Premier ministre, est-elle une manière de composer avec l'opposition ? Avec Yves-Laurent Goma, correspondant de RFI à Libreville.RDC : les troupes de l'ONU sont sur le départLe calendrier de retrait des casques bleus en RDC est connu. Les troupes onusiennes quitteront le pays à la fin de l'année 2024. Pourquoi est-ce aussi long ? Comment va se dérouler le plan de retrait ? Avec Adolphe Agenonga Chober, professeur de l'Université de Kisangani, spécialiste des questions de sécurité dans l'est de la RDC.

Do spaces hold energy from residents past? Michaela discusses the three ways a space can hold energy. Scott tells a tale of two houses, one which brought joy and positivity to all who entered and another which brought death. Michaela gives her energy reads on the homes as they both ask the question, is it psychic or is it science? Michaela gives an eerie message that the previous resident of one of the houses has for Scott!  What's Your Aura? Take the Quiz: https://knowyouraura.com/whats-your-aura Mystic Michaela Instagram: https://www.instagram.com/mysticmichaela Know Your Aura Website: https://knowyouraura.com Mystic Michaela Website: https://www.mysticmichaela.com Mystic Michaela Facebook Group: https://www.facebook.com/groups/2093029197406168 Mystic Michaela Podcast Itunes: https://podcasts.apple.com/us/podcast/know-your-aura-with-mystic-michaela/id1477126939 Mystic Michaela Bonus Episode - Every Aura Color Explained: https://podcasts.apple.com/us/podcast/bonus-every-aura-color-explained/id1477126939?i=1000479357880 Sakara is offering 20% off your first order with code KYA at https://www.sakara.com/kya Smalls is offering free shipping and 50% off your first order of Cat Food with code KYA at https://www.smalls.com/kya More podcasts at WAVE: https://podcasts.apple.com/us/artist/wave-podcast-network/1437831426