Podcasts about stradi

Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.  

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima. Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu. Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali. Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē. Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses. Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.  

ASV un Irāna beidzot panākušas vienošanos, kas paredz militāro operāciju izbeigšanu visās frontēs, tajā skaitā Libānā. G7 samitā Francijā valstu līderi disktutē par iespējām izbeigt karu Ukrainā. Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un Austrumeiropās politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs. Optimisms avansā Svētdienas, 14. jūnija, pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents Tramps savā sociālajā platformā „Truth Social” paziņoja, ka sarunās ar Irānu panākta vienošanās par karadarbības pārtraukšanu un miera sarunu sākšanu. Nākamajā dienā attiecīgo saprašanās memorandu elektroniski parakstīja Tramps, viceprezidents Venss un Irānas parlamenta priekšsēdis Mohamads Bagers Galibafs, savukārt oficiālajai parakstīšanas ceremonijai klātienē ar viceprezidenta Vensa un Irānas ārlietu ministra Abāsa Aragči piedalīšanos jānotiek piektdien, 19. jūnijā, Šveices kūrortpilsētiņā Burgenstokā. Oficiāli memoranda teksts tiks publiskots tikai pēc parakstīšanas, taču mediju rīcībā nonācis uzmetuma variants, no kura var spriest par vienošanās aprisēm. Puses tūdaļ pārtrauc karadarbību un Hormuza šauruma blokādi. Savienotās Valstis atceļ sankcijas Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai, tai skaitā attiecīgus finanšu un loģistikas operāciju ierobežojumus. Pēc memoranda parakstīšanas sāksies miera sarunas, kam atvēlēti divi mēneši. Atkarībā no sarunu progresa tiks pakāpeniski atsaldēti Rietumos esošie Irānas finanšu resursi, savukārt Teherāna apņemas sarunu periodā neattīstīt tālāk savu kodolprogrammu un neveikt urāna bagātināšanu. Memorandā iezīmētas dažas perspektīvā mierlīguma detaļas. Savienotās Valstis apņemas trīsdesmit dienu laikā pēc galīgās vienošanās izvest savu karaspēku no, kā teikts tekstā, „pieguļošajiem rajoniem”. Tiek pieteikta trīssimt miljardu dolāru liela Irānas atjaunošanas fonda izveide, pamatā no privātā kapitāla un reģiona valstu iemaksām. Tikām tekstā velti meklēt kādas norādes par Irānas kodolprogrammas nākotni un jau bagātinātā urāna rezervju tālāko likteni – šie jautājumi jārisina plānotajā sarunu procesā. Visi, kas izsakās par piektdien parakstāmo vienošanos, ir vienisprātis, ka galvenais to apdraudošais faktors šobrīd ir karadarbība Libānā. Irāna uzstāj, ka vienošanās attiecināma arī uz Izraēlas īstenotajām militārajām operācijām pret kustību „Hezbollah” Libānas dienvidos, taču Izraēla, kas nebija līdzšinējo sarunu dalībniece, neuzskata memorandu par sev saistošu. Salīdzinoši diplomātiski no Trampa vienošanās ar Teherānu distancējies premjerministrs Benjamins Netanjahu, kamēr daži viņa kabineta locekļi, kā nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs un finanšu ministrs Becalels Smotričs, bijuši savos izteikumos daudz skarbāki. Aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki paliks ieņemtajās Dienvidlibānas teritorijās tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu. Ko Ženēvas ezera vilnīši žūžo Šī gada „Lielā septiņnieka” samits no 15. līdz 17. jūnijam norit gleznainajā Francijas Eviānas kūrortā, Ženēvas ezera dienvidu krastā. Pirmdien elektroniski parakstītais Savienoto Valstu un Irānas saprašanās memorands kļuva par pacilājošu uvertīru globālo smagsvaru „koncertam”, ļaujot Eiropas valstu līderiem pārstatīt tikšanās fokusu sev vēlamajā virzienā – uz pretdarbību Krievijas agresijai un atbalstu Ukrainai. Praktiski tas nozīmē – grozīt Donalda Trampa prātu tālāk no Ankoridžas vektora, respektīvi, pār mēru iejūtības pret Kremļa gribēšanām. Klāt samitā un Ukrainas jautājumam veltītajā apspriedē bija arī prezidents Zelenskis, vairakkārt izmantojot iespēju divsarunai ar Baltā nama saimnieku. Šķiet, ka kopīgie pūliņi vaiņagojās panākumiem, kas atspoguļojās arī līderu kopīgajos paziņojumos par apņemšanos, citējot, „palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, atbalsta sistēmu un pārtvērēju, kā arī tālas darbības līdzekļu piegādi”, arī kāpināt „spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku. Šajā kontekstā mēs pastiprināsim savas sankcijas, tostarp tās, kas vērstas pret naftas un gāzes nozarēm.” Pie tam teksta turpinājumā norādīts, ka pēdējais iespējams, pateicoties prezidentam Trampam, kurš nodrošinājis vienošanos par Hormuza atkalatvēršanu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs preses citēts sakām, ka Donalds Tramps esot „sadarbīgā noskaņojumā”, un tas viešot optimismu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā. Samita dienaskārtībā, protams, ir arī citi jautājumi. Kopīgi paziņojumi pieņemti par koordinētu darbību Ebolas vīrusa epidēmijas apkarošanai Kongo un cīņai pret starptautisko noziedzību, sevišķi nelegālo migrantu pārvadāšanas shēmām. Šodiena, savukārt, tikšot veltīta ekonomikas problemātikai, īpaši Tuvo Austrumu konflikta negatīvajai ietekmei, un ar mākslīgo intelektu saistītajiem drošības riskiem. Starp citu, mediji visai plaši atreferē arī samita dalībnieku sarunu fragmentus, kas nejauši nonākuši preses mikrofonu dzirdamības zonā. Nekas pārlieku kutelīgs gan pasaules varenajiem nav pasprucis. Visvairāk uzmanības piesaistījusi aprauta Donalda Trampa frāze, kad sarunā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu viņš piesauc Grenlandi. Konteksts palicis „ārpus ētera”, bet var secināt, ka ledainā sala joprojām neiziet Baltā nama saimniekam no prāta. Sagatavoja Eduards Liniņš.

No zirgu pajūga līdz īpaši aprīkotam transportam, kas spēj uz lauku ceļa pieņemt gan dzemdības, gan reanimēt pacientu. Neatliekamās palīdzības iespējas simts gadu laikā ir piedzīvojušas teju neticamas pārmaiņas un labi, ka tā, jo šodien mūsu iespējas saņemt ātru mediķa palīdzību ir krietni lielākas nekā agrāk. Tikai pirms nedaudz vairāk kā simts gadiem Jēkaba kazarmās ar zirgu pajūgu tika nogādāti sasirgušie un darboties sāka Ātrās ārsta palīdzības stacija. Tie bija mūsdienu neatliekamās medicīniskās palīdzības pirmsākumi. Kā gadu gaitā mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta pētnieks, Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Rafaels Ciekurs.  

Kulbergs par “airBaltic” biznesa plānu: Diezgan konkrēts, precīzs un varētu būt iespējams. Eiropas Savienība šodien gatavojas spert nozīmīgu soli Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesā. Šovakar Luksemburgā tiks atvērta pirmā iestāšanās sarunu sadaļa ar abām valstīm. Pērn Latvijā samazinājās gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma, gan arī parādu lietu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē. NMPD direktore: Ilgie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto sastrēgumi pie Stradiņa slimnīcas vairs turpināties nevar. Citādi mēs apdraudam pacientiem iespēju tikt pie neatliekamās palīdzības. 

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Katrs vārds un teikums, ko izrunājam vai rakstām, veido mūsu tēlu. Un, ja ir neskaidrības par pareizu runas vai rakstības stilu, tad jautājiet mums latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbild Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders. Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu. "Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju. Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām." Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pētnieki strādā pie īpaši ādu reģenerējoša plākstera, kas tapis no visai universāla līdzekļa – Prūsijas zilā Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls.  Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu. Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā. -- Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Kopš pagājušā rudens, kad saplaisāja Evikas Siliņas valdības koalīcija, bieži dzirdējām, ka šai koalīcijai alternatīvas nav, tādēļ nāksies vien kā nebūt nodzīvot līdz vēlēšanām ar šo pašu. Bet pagājušas ir vien divas nedēļas kopš Siliņas demisijas, un Latvijā jau ir jauns premjers un jauna valdība. Tikai droni gan turpina ielidot, un kāds nepamanīts pat uzsprāga ezerā. Tas gan nav tik traki kā Rumānijā, kur Krievijas drons ietriecās dzīvojamajā ēkā. Par visām šīm aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Kopš pagājušā rudens, kad saplaisāja Evikas Siliņas valdības koalīcija, bieži dzirdējām, ka šai koalīcijai alternatīvas nav, tādēļ nāksies vien kā nebūt nodzīvot līdz vēlēšanām ar šo pašu. Bet pagājušas ir vien divas nedēļas kopš Siliņas demisijas, un Latvijā jau ir jauns premjers un jauna valdība. Tikai droni gan turpina ielidot, un kāds nepamanīts pat uzsprāga ezerā. Tas gan nav tik traki kā Rumānijā, kur Krievijas drons ietriecās dzīvojamajā ēkā. Par visām šīm aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Mūsu organismam arī ir nepieciešami atelpas brīži. Par to, kā attīrīt organismu un ko tas vispār īsti nozīmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare, Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitāets docente, Latvijas Infektologu un hepatologu asociacijas pārstāve Sniedze Laivacuma. Kas ir tās lietas, par kurām būtu vērts domāt, ko mēs varbūt darām ne visai pareizi? Sigita Pastare: Es vispirms vēlētos visiem ieteikt atvērt ledusskapi un paskatīties, kas ir pareizi, kas patīk organismam un kas patīk aknām.  Kam ir jābūt ledusskapī? Tur jābūt svaigiem dārzeņiem, jo tie ir paši labākie, kas palīdz organismam nenovecot un tā teikt attīrīties. Dārzeņi veicina vēdera izeju, kas arī ir dabisks attīrīšanās process. Daudz draņķu, kam ir jāizvadās normāli ar vēdera izeju un urināciju, ja cilvēks ēd nepareizi, paliek asinīs, cirkulē, var nogulsnēties aknās, var traucēt ar laiku aknu darbībai.  Mums Latvijā ir jāiemācās skaisti svinēt svētkus, gan hokeja mačos nelietot tik daudz alu un šašliku vai grilētu gaļu vai desiņas, bet skaistās uzvaras savādāk svinēt. Varbūt nevajag Jāņus svinēt, kā daļa sabiedrības svin, atkal alus un šašliks, jaungada svinības, kur ir kūka un šampanietis. Tieši šīs vielas ir vistraucējošākās, viskaitīgākās aknām, jo tā ir aknām liela slodze. Protams, ja pēc svētkiem cilvēks ēd pareizi un aknas nav galīgi beigtas, ar laiku aknu darbība uzlabojas. Pareizi pagatavoti dārzeņi, mazāk melnās grilētās gaļas, mazāk pusfabrikātu, mazāk tādu produktu, kuru sastāvā ir gan cukurs, gan tauki. Tā ir lieka slodze aknām, kas ar laiku veicina aknu aptaukošanos vai metabolo aknu slimību. Gadiem dzīvojot ar tādu taukainu aknu, rodas citas problēmas, piemēram, cukura diabēts, insulīna rezistence un daudz kas cits.  

Dzīvojam laikmetā, kad līdzās milzīgam apjomam zinātnisku faktu un pētījumu ir tik pat liels apjoms mārketinga satura, kurā vairs īsti nevaram orientēties un viegli nošķirt, kur graudi, kur sēnalas. Veselība ir tā joma, kur tas ir īpaši būtiski. Vairs nav tie laiki, kad informāciju par savu veselību meklējām tikai biezās enciklopēdijās. Mūsdienās talkā nāk mākslīgais intelekts un arī digitālā satura veidotāji. Vai varam ticēt visam, ko lasām? Kādos gadījos sociālo mediju satura veidotāji patiešām ir labs avots un kad jākļūst uzmanīgam? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, docētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datu pārvaldības speciāliste Viola Daniela Kiseļova. Ierakstā uzklausām kardiologa Kārļa Trušinska komentāru. Viola Daniela Kiseļova norāda, ka "Eurostat" ir analizējis, cik daudz cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā internetā ir meklējuši ar veselību saistītu informāciju par kādām slimībām, par traumām, uzturu vai veselības uzlabošanu. Saskaņā ar "Eurostat" aptaujas datiem Eiropas Savienībā šādu cilvēku īpatsvars 2025. gadā sasniedz apmēram 60 procentus, bet Latvijā - aptuveni 47 procentus. "Skaidrs arī, ka veselības informācijas meklēšana internetā kļūst arvien izplatītāka, lai gan Latvijā šie rādītāji joprojām ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs," atzīst Viola Daniela Kiseļova. Pēdējā laika tendence - cilvēki dod analizēt un skaidrot savus analīžu rezultātus mākslīgajam intelektam. Vai to var uzticēt mākslīgam intelektam? Viola Daniela Kiseļova: No manas puses galvenās bažas par mākslīgā intelekta lietojumu ir tā pārliecinošā retorika, kad izlasot arī man šķiet, ka varbūt nemaz nav jāveic pētījums. Es pajautāju jautājumu un varu pat palūgt, lai man publikāciju izveido, tādu, kas varbūt neeksistē nekur. Protams, svarīgs arī ir vaicājums, ko cilvēki vispār jautā mākslīgajam intelektam.  Bažas ir par to, ka cilvēki nekorekti interpretē. Tas var būt palīdzošs rīks, lai labāk interpretētu kādus terminus, ja, piemēram, runā ar veselības aprūpes speciālistu, saņem atbildi un īsti kaut ko neuztver, tad var vienkāršotā valodā pēc tam pārskatīt un saprast, ko tas nozīmē. Ēnas puse varētu būt, pirmkārt, sensitīvie dati, tie paši analīžu rezultāti tiek "iebaroti" mākslīgajam intelektam, mēs nezinām, kur tie dati nonāk tālāk. Mēs droši vien pat neizlasām šo politiku konkrētajam rīkam vai programmatūrai, cik ilgi šie dati tiek glabāti. Otrs - vai mēs tiešām, ja mums nav priekšzināšanu vai izglītības veselības nozarē, spēsim kritiski izvērtēt, kuri rezultāti ir patiesi un kas varbūt ir ļoti maldinoši? Informācijas pieejamība pieaug, bet tas nenozīmē, ka iegūstam kvalitatīvāku saturu un ka spējam kritiski izvērtēt, kādu saturu patērējam. Kāds ASV veikts pētījums liecina, ka aptuveni 20% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai jautātu kaut ko saistībā ar savu veselību. Runājot par sociālo mediju algoritmiem, kas piedāvā dažādus līdzīgus ierakstus, ja esi izvēlējies vienu, Viola Daniela Kiseļova atzīst, ka jāuzdod jautājums, vai tiešām mēs saprotam, ko patērējam? "Arī pētījumi rāda, ka cilvēki sāk arvien vairāk izmantot sociālos medijus un arī patērēt influenceru saturu saistībā ar veselības tēmām. Bet, ja paraugās datos, galvenokārt cilvēki uzticas veselības aprūpes profesionāļiem," norāda pētniece. Vai ir pamats domāt, ka veselības influenceru veidotais saturs vismaz kādai daļai sabiedrības kļūst, ja ne gluži ģimenes ārsta aizvietotāju, tad par cilvēku, ar kuru primāri viņi konsultēsies vai uztvers viņu teikto kā konsultāciju par saviem veselības jautājumiem?  Viola Daniela Kiseļova: Pētījumi rāda, ka primārais avots aizvien ir ģimenes ārsts vai veselības aprūpes speciālists. Bet vienlaikus mums ir jādomā arī par pašiem pētījumiem - kā tie tiek veikti un kāda ir metodoloģija. Un, ja mēs domājam par veselības informācijas meklēšanas paradumiem, tad tur galvenokārt ir intervijas un aptaujas. Ir arī tāds fenomens kā sociāli pieņemamāka atbilde. Tas nozīmē, ka cilvēks, izvērtējot un iepazīstoties ar jautājumu, varbūt jutīsies kaut kādā mērā neērti atbildēt patiesi. Ja viņš patiesi zina, ka galvenokārt patērē saturu, kas saistās ar veselību, izmantojot sociālos medijus, nevis vēršoties pie sava veselības aprūpes speciālistu, pie ārsta, tad cilvēks varētu arī tās atbildes pielāgot, zinot, kā tas varbūt ir mums sociāli pieņemts.  -- Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar skaisto pogotāju lakstīgalu.

Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu. Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties.  Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem.  Liels riska faktors ir vientulība. Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu tilpums. Jautājums, ko ar to dara. "Ja mēs skatāmies un vaimanājam, un neko nedarām, sēžam dīvānā un skatāmies vienu un to pašu seriālu, skaidrs, ka, samazinoties tilpumam, samazināsies arī smadzeņu spēja strādāt," norāda Ramona Valante. "Bet, ja mēs aktīvi visu laiku uztveram jaunu informāciju, mācāmies kaut ko, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti. Un, ja mēs  trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu tā nav problēma." Labākais, ko varam savām smadzenēm sniegt, ir hobiju maiņa. Ejam dejot, kad to iemācās, var doties apgūt gleznošanu. Vienlaikus tā ir arī socializēšanās, kas ir ļoti svarīga kognitīvo funkciju nodrošināšanai. Orientēšanās ir brīnišķīgs hobijs, kas uzlabo kognitīvās funkcijas. Arī dejošana.

Ikvienu cilvēku veido triljoni šūnu, kas dzīvo diezgan intensīvu dzīvi. Izrādās, ne visas šūnas iet bojā pēc tam, kad vairs nespēj dalīties. Dažas paliek mūsu organismā un sāk pastiprināti ražot vielas, kas veicina iekaisumu. Kā tas notiek un kā ietekmē mūsu orgānu veselību, un kā šīs šūnas iznīcināt? Ir kāds process mūsu organismā, kas norit klusi nemanot, radot mums gan dažādas slimības, gan paātrinot novecošanu. Ne visas šūnas, pārstājot dalīties, iet bojā. Dažas paliek aktīvas un rada mūsu organismā nevēlamas sekas - ne reti tās dēvē par zombiju šūnām. Raidījumā plašāk skaidro medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes tenūrprofesore precīzijas medicīnā Una Riekstiņa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Maija Dambrova. Uzklausām arī sertificētu uztura speciālisti Gunu Bīlandi. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai limfas šķidrums apceļotu visu mūsu organismu? Aplūkojot cilvēka ķermeņa orgānu sistēmu shematiskus zīmējumus, līdzās asinsrites orgānu sistēmai ir vēl kāda tikpat svarīga, kas caurauž mūsu organismu, bet par kuru ikdienā, iespējams, runājam mazāk. Tā ir limfātiskā sistēma. Līdzīgi kā asinsritē arī limfātiskā sistēma sastāv no caurulītēm - dažāda lieluma limfas vadiem, pa kuriem plūst limfa. Ar limfātiskās sistēmas nozīmi plašāk iepazīstina Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore. Kas tad limfa īsti ir, kā tā mūsu organismā veidojas un vai tas notiek pastāvīgi?

Hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu, leptospirozes, tularēmijas un citu cilvēka veselībai bīstamu slimību izraisītājus pārnēsā grauzēji. Vai šobrīd situācija ar šo infekciju izplatību pasliktinās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, Valsts zinātniskais institūts BIOR direktore Olga Valciņa, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida stāsta, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas vairākas slimības, ko izraisa grauzēji - leptospiroze, tularēmija un hantavīruss. Ierakstā uzklausām viņas ieteiktos drošības pamatprincipus. Olga Valciņa iepazīstina ar programmu, ko institūts BIOR kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka 2025. gada beigās, kad sākās leptospirozes uzliesmojums.  Veiktas analīzes vairākām pelēm, žurkām un pat vienai ūdensžurkai, ko institūtam piegādāja iedzīvotāji, meklējot dažādas slimības. "Sapratām, ka Latvijā leptospirozes ierosinātāji pelēm un žurkām vismaz pagājušā gadā bija diezgan daudz. Vairāk nekā 30% gadījumu žurkas un peles bija inficētas," norāda Olga Valciņa. "Tas pats ir ar panhantavīrusiem - 15% žurku mēs atradām panhantavīrusu. Turklāt četriem no tiem, ko mēs atradām, ir tā saucamais Dobrava-Belgrade apakštips, kas Baltijā cirkulē." "Ja šie patogēni ir grauzējiem, kas ir visur esoši, mums ir jādomā līdzi un ir jāsaprot, kā jārīkojas, ja žurkām un pelēm, kas skraida pa pagrabiem, laukiem un mājām, ir šādas infekcijas," atzīst Olga Valciņa. Tik mērķtiecīgi peles un žurkas pētītas, meklējot infekcijas, pirmo gadu. BIOR cer pētījumu turpināt. Olga Valciņa skaidro, ka arī Eiropā tiek veikti līdzīgi pētījumi un konstatētais leptospirozes pozitīvo gadījumu skaits ir mazliet zemāks.  "Iespējams, ka tas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem, ar ļoti mitro vasaru, ar to, ka žurku un peļu čuras neizžūst un attiecīgi patogēnus vieglāk saglabāt ilgāk ārējā vidē. Attiecīgi nākamās peles žurkas, kas tur skraida, ir vieglāk inficējas," skaidro Olga Valciņa. Pētniece mudina pēc atkritumu iznešanas noteikti atgriezties mājās un nomazgāt rokas ar ziepēm, nevis doties tālāk dienas gaitās, jo ļoti iespējas, ka uz konteineru vākiem un rokturiem ir žurku čuras. Tas ir riska moments. Nevajadzētu vienkārši pa ceļam uz mašīnu iznest atkritumus un doties tālāk. Tāpat mānīgi droša ir kādu cimdu lietošana, ko pēc tam noliek, piemēram, kaut kur mašīnā. "Es teiktu, ka konteineri nav lielākais riska moments. Manuprāt, lielākais riska moments ir smilšainie augļi un dārzeņi, kas ir pagrabā izbērti un nav sapakoti maisos. It īpaši, ja redzam žurku vai peļu apgrauztus burkānus. Tas nozīmē, ka pa mūsu krājumu ir skraidījuši grauzēji. Tas ]ir signāls, ka ir jāpiesargājas. Ja es aiztiku un svaigus burkānus ar kailām rokām, tad ir jāmazgā rokas ar ziepēm, ir jāgriež biezāka miza nost, ir daudz ūdens jālieto skalošanai un mazgāšanai." Uga Dumpis mudina mazliet vēsāku prātu raudzīties, jo viņš kā praktizējošs ārsts nav redzējis slimību pieaugumu pēdējos gados.  "Ja cilvēks inficējās ar leptospirozi vai hantivīrusu, lielākā daļa ir uz rokām un cilvēki nesaslimst. Tāpat lielākā daļa nesaslimt smagi, ir temperatūru un slimība pāriet pati no sevis, varbūt pacients saņem antibiotikas. Un tikai nedaudzi pacienti nonāk slimnīcā, un viņiem ir nieru mazspēja," norāda Uga Dumpis. Viņš arī norāda, ka ir ļoti uzlabojusies diagnostika.  

Anatomija ir medicīnas pamats, anatomijas kolekcijas un krājums – vērtīgi avoti, kas ļauj ielūkoties cilvēka trauslajā dzīvē no pavisam bioloģiska skatu punkta. Kā tapis anatomikums Latvijā un kādas ir vērtīgākās kolekcijas pērles? Tas nav gluži ierasts muzejs, bet tajā ir eksponāti – ļoti tieši, patiesi, kādam var šķist nepatīkami un tomēr – tie visi ataino reālo cilvēka bioloģiju un tapuši ar cieņu un nerimstošu zinātkāri par cilvēka dabu. Anatomikumu vēsturei pasaulē, Latvijā, šo neparasto eksponātu un kolekciju tapšanā pievēršamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete.

Šogad slimnīcā nonācis jau pirmais pacients ar saindēšanos no savvaļā atrodamām sēnēm. Šoreiz pie vainas bijusi nepareiza bisīšu pagatavošana. Taču ne tikai bisītes ir sēnes, kas prasa īpašu rūpību gatavojot, šādu sēņu un arī augu ir lērums. Ko drīkst cept, vārīt un kaltēt droši, ko drīkst tikai ar īpašu piesardzību un no kā labāk atturēties. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, farmācijas doktore Renāte Teterovska.   Zinātnes ziņās par pētījumu, kurā atklāts, ka mūsu mikrobiomu ietekmē cilvēki, ar kuriem ikdienā visvairāk pavadām laiku. Vai šī ietekme ir pozitīva un mūsu mikrobioms kļūst bagātīgāks? Pārsteidzoši vai ne, bet saskaņā ar jaunu Austrumanglijas Universitātes pētījumu dzīvošana kopā ar citiem cilvēkiem var ietekmēt mūsu zarnu baktērijas jeb mikrobiomu. Šādu secinājumu zinātnieki izdarījuši, pētot gan nevis pašu cilvēku, bet Seišelu salu dziedātājputnus. Zinātnieki savākuši putnu ekskrementu paraugus un izmantojuši tos, lai pētītu zarnu mikrobiomu. Atklājies, ka putniem ar spēcīgākām sociālām saitēm bija arī vairāk kopīgu zarnu mikrobu, īpaši tādu, kuru izplatībai nepieciešams tiešs kontakts. Tas liecina, ka sociālā mijiedarbība veicina mikroorganismu apmaiņu, un tas pats process varētu notikt arī cilvēku mājsaimniecībās. Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmans norāda, ka publikācija apstiprina jau zināmu faktu, un tas, ka mēs ar savu mikrobiomu apmaināmies, pirms aptuveni septiņiem gadiem skaidrots arī Izraēlas Veicmana Zinātnes institūta, konkrēti profesora Erana Segala pētījumā.

Nesen Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā biomonitoringa pētījumā atklājās, ka vairums piesārņojošo vielu iegūstam nekur citur, kā virtuvē. Sākot ar veidu, kā pagatavojam ēdienu, beidzot ar to, kā uzglabājam to un pat - kā kopjam virtuvi. Kā izvairīties no dažādu vielu kokteiļa, kas nemanot nonāk mūsu organismā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes Vides veselība un darba drošības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone, zinātniskā insititūta BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču-Miļjanoviču. Ar pētījumā atklāto iepazīstina arī raidījumā Zināmais nezināmajā.

Hokeja spēle, vēlēšanu debates, vakcinācija vai ekonomika – par šādiem jautājumiem viedoklis teju visiem, nereti visskaļāko pauž tie, kuri var lepoties ar visniecīgākajām zināšanām konkrētajā jomā. Psiholoģijā tam pat ir īpašs apzīmējums – Daninga - Krīgera efekts. Vai pašpārliecība mūs padara par ekspertiem un vai tiesa, ka, jo zinošāki kļūstam, jo grūtāk mums formulēt savu viedokli un vēlme paust savu nostāju mazinās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece. Kā valsts vara var ietekmēt sabiedrības paradumu maiņu veselības jautājumos Zināms, ka noteiktā vecuma grupā mums ir iespējams veikt valsts apmaksātu krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu. Jau vairākus gadus ik palaikam tiek rīkotas dažādas veselības veicināšanas kampaņas, kur piedāvā bez maksas pārbaudīt šo vai citu mūsu orgānu darbību. Ir cilvēki, kas ar prieku to izmanto, ir ļaudis, kas sūdzas par it kā neestētiskiem uz uzbāzīgiem reklāmas plakātiem ielās. Teju ikviens mūsdienās zina, ka ir jāēd veselīgāk, vairāk jākustas, smēķēt ir kaitīgi. Tāpat zinām, rindas uz izmeklējumiem ir jūdzēm garas un slimnīcas ir pārpildītas. Bet kurš veids ir labākais, lai vienlaikus pabukņītu, neizkaitinātu un pamudinātu cilvēku rūpēties par savu veselību, tā teikt, pamatlīmenī, to pēta samērā jauna zinātnes joma - veselības komunikācija. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja veselības komunikācijā Vita Savicka stāsta, kāpēc cilvēki uzskata, ka pietiek ar labām domām, lai atvairītu slimību, kā īsziņa telefonā varētu pamudināt doties uz veselības pārbaudi un vai picas dāvināšana veicināja potēšanos pret Covid? Sākumā Vita Savicka stāsta par to, kādi uzrunāšanas veidi pastāv, lai mudinātu cilvēkus  pārbaudīt veselību. Veidi, kā mudināt mūs pašus rūpēties par savu veselību, ir vairāki. Ir tikai jautājums, kurš no tiem der dažādiem ļaudīm dažādās vidēs. Mēģinājumi uzrunāt pilnveidojas un attīstās un šobrīd RSU notiek darbs pie jauna veselības komunikācijas veida "Ar īsziņu pret zarnu vēzi". -- Maijā ir īstais laiks ieklausīties dziedātājstrazda dziesmā. Par dziedātājstrazdu stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Stāsta komponiste, literāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite. Pārraides producente: Rūta Paula. Mēdz teikt – mūzika dziedina. Taču vai to var pierādīt zinātniski? Vai arī doma par mūziku kā dvēseles medicīnu drīzāk uztverama metaforiskā līmenī? Nu jau pavisam droši var teikt, ka tā nav metafora. Vairāki tūkstoši zinātnisku pētījumu apliecina, ka mūziku var  efektīvi lietot ārstēšanas procesā. Mūzikas terapija ir salīdzinoši jauna veselības aprūpes nozare ar aptuveni 70 gadu vēsturi. Taču mūzikas dziedējošais spēks ir apzināts jau izsenis un sakņojas jau cilvēces vēstures pirmsākumos. Vājinieki tika ārstēti ar mūziku jau seno cilšu kultūrās. Praktizētājam kopienā bija īpašs statuss. Tas tika publiski godāts, taču personiskā saskarsmē no viņa vairījās. Tika uzskatīts, ka šādam cilvēkam, kurš spēj nonākt kontaktā ar gariem, piemīt īpašas spējas. Muzicēšana, kā liecina seni alu zīmējumi, ietvēra bungu un citu no dabas materiāliem gatavotu perkusiju spēli, dziedāšanu un pat kustību rituālu. Senajā Ēģiptē mūzika tika lietota, lai ārstētu fiziskas un garīgas saslimšanas.Ārsti, kas bija arī priesteri, izmantoja dažādus instrumentus, tostarp flautas un seno sitaminstrumentu sistrumu, lai radītu hipnotisku skaņu pasauli. Bībelē minēts, kā Dāvids spēlējis liru brīžos, kad Zaulu apciemoja ļaunais gars. Dāvidam spēlējot, ļaunais gars atkāpās un Zauls juties labāk. Senie grieķi savukārt mainīja uzskatus par slimības dabu – līdz tam saslimšana tika uzskatīta par Dieva sodu un ļauno garu iemiesošanos. Antīkās Grieķijas filozofijā valdīja uzskats, ka mākslai jāatdarina realitāte un tās daļa arī ir kosmosa harmonija. Pitagors meklēja sakarības debesu ķermeņu un mūzikas skaņu izvietojumā, radot intervālu sistēmu, kura kļuva par pamatu Pitagora nosauktajai "sfēru harmonijai". Platons un Aristotelis rakstīja par to kā mūzika var ietekmēt cilvēka raksturu un morāles attīstību. Piemēram, viņi uzskatīja, ka jāizvairās no frīģiskā moda, kas rosina pasivitāti un samiernieciskumu, savukārt rekomendēja mūziku doriskajā modā kā drosmi un mērķtiecību rosinošu. Sākot ar viduslaikiem, Otomāņu impērijas ārsti pacientiem piegāja individuāli. Arī izraugoties piemērotu mūziku. Piemēram, saglabājušās liecības par dažādu tuvo austrumu skaņkārtu – makamu – ietekmi uz psiholoģisko labsajūtu. Rekomendācijas ietvēra ieteikumu sākt muzicēšanu ar skaļu augstas frekvences toņu atskaņošanu, bet vēlāk to mainīt uz maigu melodiju, pakāpeniski samazinot mūzikas skaļumu un intensitāti, lai vispirms piesaistītu agresīva pacienta uzmanību un pēcāk to izmainītu. Turklāt 15. gadsimtā celtām slimnīcām tagadējās Turcijas teritorijā piemīt arī laba akustika – pētnieki uzskata, ka tas saistīts ar mūzikas lietošanu ārstniecībā. 13 mūziķu ansamblis tika aicināts spēlēt mūziku trīs reizes nedēļā. Mūziķi spēlēja zem arkām un skaņa izplatījās pa koridoriem līdz pat pacientu istabām. Arhitektūrā dominēja kupola formas griesti, kas mūzikai nodrošināja nepieciešamo akustisko telpu.  19. gadsimtā sāka notikt mērķtiecīga un zinātniski virzīta ārstēšana ar mūzikas palīdzību. Tapa pirmās disertācijas. Kā arī tika veikta pirmā reģistrētās mūzikas terapijas intervences slimnīcas vidē. Viktorijas laikmeta "morālā pārvaldīšanas" laikos Anglijā notika koncertu organizēšana nabadzīgo iedzīvotāju patversmēs. Tika uzskatīts, ka koncerti veicina tādas sociālas iemaņas kā paškontroli, socializēšanos, kā arī prāta nodarbe ar mūziku liek cilvēkiem atgūt dzīvesprieku. Mūzikas terapija ieguva oficiālu statusu pēc Otrā pasaules kara, kad mūzika tika lietota, lai ārstētu kara veterānus ar posttraumatiskā stresa sindromu. Veterānu emocionālā stāvokļa uzlabojums lika mūzikas terapijas zinātnei drošus pamatus, un kopš tā laika tā kļuva par atsevišķu veselības aprūpes jomu. Sākot no 50. gadiem sākotnēji ASV, drīz pēc tam arī Eiropā tika dibinātas mūzikas terapijas asociācijas un dibinātas mācību programmas dažādās univeristātēs. Visbeidzot par mūzikas terapiju Latvijā – tās aizmetņi datējami ar 90. gadiem, kad pēc Mirdzas Paipares inicatīvas Liepājā viesojās mūzikas terapeits Rainers Hauss. Vēlāk atvērās Liepājas Universitātes maģistrantūras programma mūzikas terapijas specialitātē. Kopš 2006. gada mūzikas terapiju iespējams apgūt Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūrā, un mūzikas terapeiti Latvijā darbojas visdažādākajās jomas – gan strādājot slimnīcās, rehabilitācijas centros, gan privātpraksēs, palīdzot bērniem ar īpašām vajadzībām, senioriem ar neiroloģiskiem traucējumiem, kā arī demenci, darbojoties psihiatrijā, līdzdarbojoties onkoloģijā un daudzās citās veselības aprūpes sfērās.

Smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Vai tas nozīmē, ka striktie tabakas ierobežojumi nelīdz? Kā palīdzēt smēķētajiem atmest un neradīt jaunus kūpinātājus? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un psihoterapeite Ināra Vārpa. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vecāko sabiedrības veselības analītiķi Unu Mārtiņsoni un Latvijas Zobārstu asociācijas valdes locekli, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāju Egitu Senakolu.

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Latvietis un lauki ir nesaraujami jēdzieni, burtiski ieaudušies latviskajā dzīvesziņā, vienlaikus emocionālajai noskaņai klāt nāk pragmatiskie apsvērumi lauku teritoriju apdzīvošanā. Vai nākotnē Latvijas laukos vēl sastapsim latviešu mazās saimniecības? Vai lauki visos laikos ir bijuši iekāroti un kāpēc aizvien turpinām runāt par lauku izzušanu? Kādas izskatīsies šīs plašās teritorijas pēc simts gadiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Irina Pilvere, Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors un sociologs Miķelis Grīviņš un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Māris Bērziņš. Kas jums katram pašam lauki - pētījumu objekts vai joma, vai kaut kādā brīdī paši esat personīgi bijuši piesaistīti laukiem, lauku tematikai vai dzīvei laukos? Miķelis Grīviņš:  Man liekas, ka, dzīvojot Latvijā, tu nevari nebūt saistīts ar laukiem. Es pats līdz kaulam esmu pilsētnieks, jo laikam izbaudu to, ka vakarā varu iziet un atrast to kafejnīcu, vai to, ka visi tie pakalpojumi ir gana tuvu. Bet vienlaikus lauki mums ir tepat blakus, un arī mana bērnība ir liela daļa ir pagājusi laukos. Lai arī esmu salīdzinoši jauns, ir nācies dziļā Latgalē ravēt dobes un darīt visas tās lietas, ko ap 90. gadiem visi vēl darīja. Rezultātā tā pieredze ir ne tikai intelektuāla. Māris Bērziņš: Stipri līdzīgi - zinātniskajā pētniecībā ir pilsētas un lauki, varbūt pat pilsētas nedaudz vairāk, bet lauka darba pieredze ir un arī tie paši, ko Miķelis jau minēja, 90. gadi un un vasaras dzīve laukos, skolas brīvlaiks laukos ar visiem darbiem Vidzemes pusē. Irina Pilvere: Bērnību esmu pavadījusi laukos. Studijas man saistītas ar lauksaimniecības ekonomiku, līdz ar to kopš studiju beigšanas es esmu saistīta ar laukiem. Vai nu esmu strādājusi, vai politiku bīdījusi, vai savukārt tagad ir pētniecība. Viss saistīts ar lauksaimniecību. Salīdzinoši vērtējot situāciju laukos šodien un agrāk, Miķelis Grīviņš norāda, ka cilvēkiem ir viegli pateikt - agrāk bija labāk, bet patiesībā agrāk, visticamāk, bija daudz sliktāk. Bet mēs varētu labāk, ja mēs nopietni plānotu, un, ja mēs nopietni neplānosim, tad nākotne būs sliktāka." Tomēr ir jādomā par dažādu pakalpojumu pieejamību laukos, rēķinoties, ka iedzīvotāju skaits samazinās Latvijā kopumā un sevišķi reģionos. "No šodienas skatupunkta liekas, ka mēs dzīvojam tādā krīžu saplūšanas laikā, iespējams, ka šobrīd ir tā slikti. Bet toe paradoksi - mēs sarūkam, bet no otras puses, izglītības līmenis tik augsts sabiedrībā gandrīz vai nav nekad bijis, profesionālā kvalifikācija aug, ienākumi aug," vērtē Māris Bērziņš, atzīstot, ka kopumā noteikti dzīvojam labāk. Irina Pilvere norāda, ka nebūtu pareizi vērtēt kategorijās labākie un sliktākie vai grūtākie laiki Latvijas laukos ir bijuši šobrīd vai vēl tikai priekšā? "Vajag apzināties to, ka, ja mēs gribam, lai cilvēki būtu laukos, tad kas ir cilvēkam galvenais? Ja viņam ir darbs, viņš varēs nopelnīt sev iztiku, tad viņš arī gribēs dzīvot un strādāt laukos. Bet atceramies, ka mums laukos ir divas galvenās ražošanas nozares - tie ir meži un lauksaimniecība. Līdz ar to, ja nerodas darbavietas citās jomās un ja pakalpojumi arī samazinās ar tām pašām skolu slēgšanām un visām pārējām lietām, tad mēs pat gribēdami nevaram cerēt, ka laukos cilvēku būs vairāk," vērtē Irina Pilvere.

No dažām slimībām un to izraisītajām sekām var pasargāt tikai vakcinācija. Kādi jauni izraisītāju veidi parādās pasaulē un kā cīņai ar tiem izmanto vakcīnas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un RSU docētāja žurnāla "Medicus Bonus" redaktore Aija Kažoka.

Noslēdzies visaptverošs pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību - monitorings par cilvēka organismā sastopamajām kaitīgām ķīmiskajām vielām. Rezultāti nav unikāli Eiropai, taču ataino mūsdienu dzīvesveida paradumus, tostarp plasmatasas, kā arī pesticīdu un smago metālu klātbūtni mūsu dzīvē. Kādi izskatāmies uz Eiropas fona un kādas sekas mūsu veselībai var radīt šīs vielas? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Lāsma Akūlova un RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Linda Matisāne. Ivars Vanadziņš saka paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atsaucās arī pēc pētnieku stāstiem raidījumā Zināmais nezināmajā un iesaistījās pētījumā. Runājot par to, ko atklāj pētījuma rezultāti, pētnieki atzīst, ka viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir, ka Latvijas iedzīvotāju organismā ir kokteilis ar ļoti daudz un dažādām ķīmiskām vielām. Turklāt katram cilvēkam tas kokteilis ir diezgan individuāls.  "Mēs kopumā noteicām nedaudz vairāk kā simts dažādas vielas cilvēku asinīs un urīnā, gan sākotnējās vielas, ko mēs uzņemam, gan tās vielas, kas organismā pārveidojas, metabolītus. Kopumā secinājumi ir tādi, ka vidējais vielu skaits ir 43 no 103," atklāj Linda Matisāne.  Tāpat daļa vielu cilvēka organismā nav konstatēta, jo to koncentrācija bija zem laboratoriju iespējām noteiktās attiecīgās vielas. "Pētījuma nākotne vai turpinājums ir ne tikai vākt papildus paraugus, noteikt citas vielas, bet arī skatīties, kā attīstās dažādas laboratorijas iespējas noteikt [vielas]. Iespējams, ja mēs pēc 10 gadiem analizēsim šo pašu cilvēku paraugus ar citām laboratorijas metodēm, mēs atklāsim vēl kādas vielas," turpina Linda Matisāne. Pētījums atklāj, akrilamīds ir konstatēts visiem dalībniekiem, savukārt bisfenoli un daudzu pesticīdu līmeņi Latvijā ir zemāki vai līdzīgi Eiropas vidējam rādītājam.  "Akrilamīds, kas konstatēts visiem pētījuma dalībniekiem, ir viens no blakus produktiem, kas rodas degšanas procesā, cepšanas, fritēšanas, grauzdēšanas procesā. Mūsu paradumi, kā mēs gatavojām ēdienu un ko mēs ēdam, un arī protams, smēķēšana jāpiemin un grilēšana," skaidro Ivars Vanadziņš. Linda Matisāne norāda, ka nevajadzētu domāt, ka nedrīkst cept. Svarīgi nepārcept. Nav jākrīt galejībās. "Neaicinām šašliku tvaicēt, bet cept saprātīgi," atzīst Ivars Vanadziņš. Mājaslapā "biomonitorings.lv" var iepazīsties ar kaitīgajām vielām un tur cilvēki varēs pieteikties arī turpmākajiem pētījumiem.   Iepazīstam viduslaiku Rīgu No 13. gadsimta sākuma par politiskiem, ekonomiskiem un kultūras dzīves centriem kļuva mūra aizsargātās pilsētas. Tas bija jauns apdzīvotības tips salīdzinājumā ar dzelzs laikmeta kopienu dzīves centriem pilskalniem, un Latvijas teritorijā tas parādījās līdz ar ienācējiem no Rietumeiropas. Tādējādi šeit mainījās sabiedrības struktūra un zināmā mērā arī etniskais sastāvs, jo ienācēji pamatā nāca no vāciski runājošām zemēm un bija tendēti uz tirdzniecību un ienesa jaunas amatniecības prasmes. Par šīm pārmaiņām stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” 3. sadaļa “Pilsētas mūri vieno”, un šodien piestāsim tajā. Pieturvietā vispirms tiekamies ar muzeja pētnieci, vēstures doktori Mārīti Jakovļevu, kura izceļ būtiskākās pilsētu iezīmes. Pilsēta, no vienas puses, bija sadalīta dažādās sabiedrības kārtās, bet, no otras puses, tā sevi āreji reprezentēja kā kopiena, un viens no reprezentācijas elementiem bija zīmogs. Ekspozīcijā aplūkojami vairāku pilsētu zīmogu nospiedumi – Jaunjelgavas, Kuldīgas, Aizputes, Cēsu, Limbažu, Jelgavas, Grobiņas, Rīgas. Turpat līdzās zīmējums ar pilsētas galvenās iestādes – rātes – sēdi, ļaujot iepazīt tās hierarhiju un amatus. Sudraba saktas, gredzeni un jostas – ar šādiem grezniem priekšmetiem rotājušies pilsētnieki, un daļu no šīm bagātībām atklāj ekspozīcijas stends. Vēl viens vēsturisks dārgums skatāms izvelkamā atvilktnē, un tas ir birģera zvērests. Lai kļūtu par birģeri un baudītu tiesības gūt ienākumus no savas nodarbošanās, saņemt sociālo atbalstu un citus labumus, pretendentam bija jādod uzticības zvērests. Un vēl bija visas kopienas zvērests, ko tā nodeva politiskajai varai svinīgā ceremonijā rātslaukumā, bet no 17. gadsimta birģeri apliecināja zvēresta tekstu arī ar saviem parakstiem. Ekspozīcijā redzams Rīgas birģeru zvērests Zviedrijas karalim Kārlim XI ar Lielās ģildes locekļu parakstiem.  Viduslaiku pilsētā notika aktīva tirgošanās, un kur tirgošanās, tur nauda. Rakstītie avoti liecina, ka monētu kaltuve Rīgā atradusies Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī. Ļoti konkrētas un taustāmas pēdas gan par to atrodamas tikai dokumentos, ne vairs Rīgas ielās, bet, staigājot pa pilsētu, varam iztēloties, kā šajā vietā šķindējušas monētas. Par naudas kalšanu plašāk gatava stāstīt muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.

Ķīmijas ābece – elementu periodiskā tabula – palīdzēja mums salikt pa plauktiņiem elementus, no kuriem esam veidoti mēs un pasaule mums apkārt. Tā ir gan leģendām apvīta, gan aizvien mainīgs zināmo elementu apkopojums, kas stāsta ne tikai par bieži sastopamiem materiāliem, bet arī ar retiem un sintētiskiem materiāliem, kurus dabā novērot praktiski nevaram. Ko zinām par periodisko tabulu senāk un kā tā attīstās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ķīmijas zinātņu doktors Jānis Jaunbergs un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece Agnese Brangule. Īpašā krāsviela „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā Izmantots mākslā, radiācijas slimības ārstēšanā, ražošanā un senāk pat karavīru tērpu krāsošanā – „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā. Kas īsti šī ir par vielu un kāds ir tās pielietojums? „Prūsijas zilais”, citviet saukts arī „Berlīnes zilo”, ir krāsviela, ko krāsu ražotājs Johans Jakobs Dīsbahs nejaušības pēc atklāja 1704. gadā, vai kā citviet minēts, 1706. gadā Berlīnē alķīmiķa Johana Dipela laboratorijā. Dīsbahs, nepareizi sajaucot reaģentus, radīja piesātinātu tumši zilu krāsu. Vizuālajā mākslā „Prūsijas zilo” piemin, runājot par japāņu gleznotāja Kacušikas Hokusai ļoti atpazīstamo gleznu „Lielais Kanagavas vilnis”. Tāpat šo krāsu var labi redzēt van Goga  darbā „Zvaigžņotā nakts virs Ronas”, bet ar šo krāsvielu mūsdienās ļoti daudz darbojas ķīmiķi, fiziķi, tā tiek izmantota  rūpniecībā, medicīnā, farmakoloģijā. Vairāk par šīs zilās krāsas daudzveidīgo dabu  un lietojumu stāsta ķīmiķis Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds. -- Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno mežastrazdu.

Daudziem jau piemirsies, kas ir stāvkundziņš. Bet varbūt jūs nemaz nezināt, kas tas ir? Arī par stāvkundziņu latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Par jaunajiem vārdiem stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Stāvkundziņš ir viens no vārdiem, kas iekļauts elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs". Tas iesniegts sabiedrības iesaistes iniciatīvā, kurai dots nosaukums "Iesaki vārdu!". Stāvkundziņš ir rotaļlieta ar noapaļotu apakšdaļu, ko nav iespējams apgāzt, jo zemā smaguma centra dēļ tā vienmēr atgriežas stāvus stāvoklī. Elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs" no 20. janvāra uzsākta sabiedrības iesaistes iniciatīva "Iesaki vārdu!". Tā ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījumu projekta "Mūsdienīgas metodes latviešu valodas leksisko resursu pilnveidei" un tā mērķis ir pētīt un attīstīt jaunākās metodes vārdnīcu papildināšanā, aptverot valodā lietotus, bet vārdnīcās vēl neiekļautus vārdus un to nozīmes. Par šogad iesūtītajiem un vārdnīcā jau iekļautajiem vārdiem stāsta Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes aosciētā profesore Ilze Lokmane. Dite Liepa īpaši analizējusi valodas lietojumu medijos. Viņa atzīst, ka būtisku jaunumu nav, bet norāda, ka pārāk daudz medijos lieto vārdu izaicinājums.  "Nezinu, varbūt man vienai tagad ir tāda saasināta uztvere. Bet "skola ar fiziskās veselības izaicinājumiem", "bērni ar neiroloģiskiem kustību izaicinājumiem", "ģeopolitiskie izaicinājumi", "demogrāfijas problēmas ir lielākais izaicinājums". Humoram - "tualetes kā nepieciešamība un izaicinājums". Trīsreiz var minēt, kāds izaicinājums ir tualetēm. To gan ir teicis studijas viesis: "Tualetes kā nacionālo īpatnību izaicinājums."," piemērus min Dite Liepa. "Ja jums kaut kas pietrūkst, izaicinājums jums palīdzēs." Teju viss ir izaicinājums. "Ja klausās ziņu raidījumus, dienā tie ir 30 - 40 izaicinājumi," bilst Dite Liepa. Savukārt Andrejs Veisbergs min, ka daudzskaitlī mēdz lietot vārdu progresivitāte - progresivitātes. "Daudzās progresivitātes ir liels izaicinājums," piemēru min Andrejs Veisbergs. "Samērā jauns modes vārds, kas parādījies ļoti dīvainā formā, tā ir resilience un resilients. Turklāt ar "s" nevis "z". Ja mēs to lietojam, tad jābūt "z", jo nesakām "reserve" un līdzīgus vārdus. Tā ir angļu valoda, bet šim vārdam jau gadus divus vismaz ir stabilas terminoloģija apstiprināts vārds "noturība". Ļoti labs vārds. Bet bieži mēs dzirdam tagad kopā tā sauktos dubultvārdus - "resilientā noturība"."  "Esmu savācis vēl dažus šos dubultos [vārdus], kur parasti ir viens aizguvums, viens ir paša vārds," turpina Andrejs Veisbergs. "Nacionālā valstsvienība, zāļu medikamenti, testa pārbaude, potenciālās iespējas. Un tādu ir daudz."   

Cept, vārīt vai tvaicēt? Ko par šiem ēdienu pagatavošanas veidiem saka dietologi? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Raidījuma viesi atzīst, ka tvaicēšana ir pati saudzīgākā ēdiena pagatavošanas metode, kas ļauj saglabāt vitamīnus. Vārīšana visagresīvākā metode vitamīnu iznīcināšanai. Tvaicējot zūd 10-15%, vārot, it sevišķi, ja tas ir ilgi, C vitamīns var zust līdz 70 %. Cepšanā viss atkarīgs no ilguma un izmantotajām taukvielām un to daudzuma.

Zinātniskais institūts BIOR pētījis Latvijā ražotus pārtikas produktus, tostarp eļļas un tējas, un skaidrojis, vai šajos produktos sastopams minerāleļļas ogļūdenraža piesārņojums. Kādi ir pētījuma rezultāti un kas īsti ir šīs MOH vielas? Par to uz sarunu esam aicinājuši Zinātniskā institūta BIOR Ķīmijas laboratorijas Masspektrometrijas izcilības grupas vecāko speciālisti Karinu Jevņeviču un attālināti sarunai pievienojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību? To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.  Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Kā būtu, ja kultūru un veselību varētu uzlūkot kā savstarpēji saistītas jomas? Ko tas dotu nākotnē veselības traucējumu profilaksē, veselības veicināšanā, kā arī slimību pārvaldībā un ārstēšanā visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē veselības un kultūras pasākumu organizētāja un pētniece Inga Surgunte un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne. "Mums patīk dažkārt domāt, ka mūsu muzeju biļetes nav tik dārgas un viss ir ļoti pieejams, bet, līdzko paskatāmies uz mazaizsargātajām sabiedrības grupām, uzreiz ieraugām, ka kultūras patēriņš ir stipri mazāks un arī pieejamības risinājumi joprojām pieklibo," atzīst Inga Surgunte.  Viņa piekrīt klausītāju paustajam, ka tikai ar Jāņiem, Ziemassvētkiem vai dziesmu svētkiem nepietiek.  "Pētījumi saka, ka varam novērot arī no vienreizējas kultūras pieredzes lielu emocionālu iedvesmu, pacēlumu, bet, lai mēs varētu runāt par paliekošu un transformatīvu ietekmi, būtu nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, kuru laikā vismaz vienu reizi ir tāda dziļa, ilgstoša kultūras vai mākslas pieredze. Regulāra, pastāvīga kultūras pieejamība ir šo programmu pamatā," turpina Inga Surgunte. Raidījuma viešņas iepazīstina ar pilotprojektu, kurā studenti strādā ar sievietēm, kurām ir krūts vēža pieredze. Programmā ir 10 ar rakstīšanu un vārdu saistītas aktivitātes: lēnā kaligrāfija, haiku rakstīšana, kopā lasīšana, dalīšanās. 

Lipoproteīns – kardiologi un citi veselības aprūpes speciālisti aicina pievērst uzmanību šim būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kurš tik bieži paslīd garām nepamanīts. Kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Eva Pērle un ģimenes ārste Santa Stepiņa.

Latgalē nogāzies Ukrainas kaujas drons, rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās biļetenus skaitīs ar rokām. Par valdības sniegto atbalstu kokrūpnieku uzsākts kriminālprocess. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes. Vērtē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām.Sarunā profesors skaidro:- kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija;- kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt;- kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā;- kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai;- kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi.Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem.Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

ASV veikts pētījums rāda, ka teju puse valsts iedzīvotāju informāciju par diētām un uzturu gūst no sociālo mediju viedokļu līderiem. Un tikai 20% interesentu pēc padoma griežas pie diētas ārstiem un uztura speciālistiem. Šāda situācija nav normāla vairāku iemeslu dēļ. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis, asocieētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija. Raidījuma viesi atzīst, ka Latvijā cilvēki arvien vairāk ieklausās dietologu padomos un arī vēršas pēc palīdzības, bet arī pie mums lielākoties cilvēki vispirms informāciju par dietām un uzturu meklēt sociālajos medijos. Tāpat vēršas pie draugiem pēc padoma, meklē arī drukātajā presē. "Pētījumi rāda, ka cilvēki ņem vērā speciālistu viedokļus. Bet kopumā, es domāju, viennozīmīgi arī pie mums sociālie saziņas mediji noteikti ir dominējoši. Un mēs jau nevaram arī cerēt, ka visi cilvēki apmeklēs dietologu vai uztura speciālistu, jo viņu arī nav tik daudz," norāda Laila Meija. "Galvenais, par ko ir jārunā, kādu saturu šajos masu saziņas līdzekļos cilvēki atrod un kā šajos "džungļos" orientēties." Daudzi uztura speciālisti arī savu darbību ir izvērsuši sociālajos medijos. Ir gan augstvērtīgu speciālistu ar labu izglītību padomi pieejami, diemžēl padomus sniedz arī tādi, kas ir apmeklējuši tikai kādus tiešsaistes kursus, kuru kvalitāte var raisīt šaubas.   

ASV prezidents Donalds Tramps arvien aktīvāk mudina sabiedrotos palīdzēt amerikāņiem gādāt par drošību Hormuza šaurumā. Eksperti: Atteikšanās no nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” kotēšanas biržā saistīta ne tikai ar tās nestabilo finanšu situāciju, bet arī ar Martina Gausa atlaišana. Nedēļu nostaigā ar lodi mugurā. Situāciju skaidro Stradiņa slimnīcas pārstāvji. Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā šodien piedalījās aptuveni 200 cilvēki.  

Šī gada Pasaules nieru dienas moto ir "Rūpējoties par pacientiem, sargāsim planētu". Šīs moto pievērš uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību, jo gaisa piesārņojums, karstuma radīts stress, dehidratācija un ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku un paātrināt to progresēšanu. Raidījumā Kā labāk dzīvot par nieru veselību sarunājas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsmāsa, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Jana Ēķe.  "Latvijā ir vieni no augstākajiem hronisku nieru slimību rādītājiem Eiropā," atzīst Kārlis Rācenis. Rīt, 13. martā, Stradiņa universitātē Dzirciema ielā Rīgā varēs bez maksas pārbaudīt nieru veselību, bet dati jau pašlaik liecina, ka Latvijā gandrīz katram piektajam cilvēkam ir hroniskas nieru kaites.  -- Vai zinājāt, ka diennakts laikā caur nierēm tiek izfiltrēti aptuveni tūkstotis litri asiņu? Tas tiešām liekas pārsteidzošs skaitlis! Nieres ir viens no orgāniem, kas mūsu organismā paveic milzīgu darbu. Un no nieru veselības un nieru stāvokļa ir atkarīgs tas, vai mēs varam dzīvot. Tāpēc arī runājam par nieru veselību. Ir ļoti sarežģīti ārstēt cilvēkus, kuriem ir dažādas nieru problēmas, un, arī mainoties situācijai pasaulē, piemēram, dehidratācijas draudi vai ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku. Tomēr tas nav vienīgais faktors. Piemēram, hemodialīzes nodrošināšanai ir nepieciešams milzīgs ūdens, enerģijas un arī vienreiz lietojamās plastmasas apjoms, kas rada ievērojamu vides slodzi, tāpēc arī lielāka uzmanība arvien tiek pievērsta ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai. Tomēr ar to vien, ka mēs zinām, ka kaut kur mainās klimats, būs par maz. Ir jāsaprot, kas īsti notiek ārstēšanas gaitā un ko varētu mainīt. Nieru slimību izplatības pieaugums pasaulē rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai. Kamēr zema un vidēja līmeņa ienākumu valstīs ilgtermiņa dialīze ir nepieejama lielai daļai pacientu, tā kļūst arvien mazāk pieejama arī valstīs ar augstiem ienākumiem.  Savukārt progresējošu nieru funkciju zudumu vairāku mēnešu vai gadu garumā sauc par hronisku nieru slimību, un tā ir ļoti izplatīta. Vidēji pasaulē vienam no 10 pieaugušajiem, bet Latvijā šis rādītājs publikācijās ir minēts, ka vienam no pieciem cilvēkiem ir kāda veida nieru bojājums. Katru gadu pasaulē miljoniem cilvēku diemžēl priekšlaicīgi mirst no nieru slimību radītām komplikācijām.

Mūsdienās arvien vairāk runā par to, ka kognitīvi traucējumi skar aizvien jaunākus cilvēkus. Vai tas nozīmē, ka nākotnē piedzīvosim demences epidēmiju? Kurā brīdī aizmāršība ir slimības pazīme un kurā brīdī - ikdienas steigas normāla parādība? Demence visā pasaulē skar aptuveni 50 miljonus cilvēku un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam skaits varētu pat trīskāršoties. Teju trešdaļa aprūpes iestādēs dzīvojošo senioru cieš no demences simptomiem. Statistika rāda, ka nākotnē ar demenci sirgs aizvien vairāk cilvēku. Kāpēc šādas izmaiņas veidojas cilvēka smadzenēs, kas pēc būtības ir plastiskas un spēj mācīties visas dzīves garumā? Kāpēc krustvārdu mīkla ne vienmēr būs galvenā profilakse un vai aizvien nav skaidrs cēlonis Alcheimera un citu slimību izraisītai demencei? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un analizē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas universitātes Neiromedicīnas un neirozinātnes nodaļas lektore Ramona Valante, un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, pētniece Krista Lazdovska. "Kognīcijas un demences kontekstā nozīmīga ir sociālā izolācija. Vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo vieni, viņi ir izolēti no sabiedrības. Šādā vidē var lietot, kādus medikamentus vēlies, kognīcija turpinās pasliktināties. Tāpēc arī pie mums ir tendence veidot dienas centrus, kurā cilvēki, kam ir parādījušās problēmas, sanāk kopā un socializējās. Mēs esam sociālas būtnes un, lai kognitīvā kapacitāte nemazinātos, ir vajadzīga saskarsme," skaidro Ramona Valante. Cilvēkam nepietiek tikai ar iespēju uzņemt informāciju - skatīties televizoru vai šķirstīt sociālos medijus, kas ļauj atcerēties faktus. Būtiska ir valoda, iespēja sarunāties ar citiem. Tās ir arī ir emocijas, ko neiegūst no elektroniskiem medijiem. Tie savukārt var radīt negatīvas emocijas, kas negatīvi ietekmē smadzenes. Pētnieces norāda, ka mūsu smadzenēm patīk izaicinājumi. Mēs varbūt gribētu neko nedarīt, bet smadzenēm patīk izaicinājumi, kas ļauj veidot jaunus savienojumus un uzkrāj kognitīvās rezerves. Viena iespēja būtu valodu mācīšanās, bet nepalīdz vārdiņu mācīšanās kādā lietotnē, svarīga ir saruna ar otru cilvēku. Arī mūzikas instrumentu spēlēšana ir labs veids, kā veidot kognitīvās rezerves. Ja krustvārdu mīklas risina, vienkārši atmiņā atsaucot zināmus faktus, tas netrenē smadzenes. Ja šajā laikā meklē jaunu informāciju, lasa, tā ir smadzeņu trenēšanā. Smadzenēm nepieciešams apgūt ko jaunu.  Ja cilvēks visu mūžu ir vairāk strādājis intelektuālu darbu, izaicinājums būtu - mācīties dejot. Savukārt ar fizisku darbu vai sportu saistīts cilvēks varētu pievērsties intelektuāliem izaicinājumiem. Raidījumā Kā labāk dzīvot kolēģi stāstīja par dažādām demences pacientiem paredzētām sociālām programmām un arī par vides pieejamības problēmām, ko cilvēki ar demenci piedzīvo Latvijā. Pētnieki Latvijā strādā pie vakcīnas pret Alcheimera slimību Klasiska zāļu ripiņa, asins testi, kas savlaicīgi ļautu ieraudzīt slimībai raksturīgos kaitīgos proteīnus asinīs, visbeidzot vakcīnas - šie ir dažādi mēģinājumi paredzēt vai ārstēt Alcheimera slimību. Alcheimers ir viena no demencēm, proti, smadzeņu darbības traucējumiem, kas rada neatgriezeniskus kognitīvos jeb prāta funkciju zaudējumus. Likumsakarīgi, ka tāpēc aizvien turpinās labāko medikamentu izstrāde cīņā ar slimību. Šoreiz plašāk tieši par vakcīnām, un par to saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekānu Kristapu Jaudzemu. Visticamāk gan, ka vakcīna pret Alcheimera slimību būtu piemērojama tikai kādai konkrētai populācijai, kas atbilstu striktiem kritērijiem, piemēram, ģenētiskiem faktoriem, ņemot vērā attēlus ar beta amiloīdu izgulsnējumiem smadzenēm un citus parametrus. Tātad vakcīna tiktu, tā teikt, personalizēta. Vakcinēšanās biežums, brīdis, kad to sākt darīt, cik tas maksātu, cik efektīvi tas būtu - protams, šie jautājumi ir svarīgi farmācijas uzņēmumiem, bet pētnieku uzdevums pašlaik ir radīt veiksmīgāko vakcīnas darbības mehānismu. -- Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis stāsta par lielāko dzeni Eiropā – melno dzilnu.  

Aptaukošanās pēdējos gados Latvijas populācijā pieaugusi par vienu procentpunktu gadā. Situācija vēl nav traģiska, bet par normālu to arī vairāk nenosauksi. Kas ir aptaukošanās - slimības vai izlaidība? Spriežam ar speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore. Sazināmies ar psihoterapeiti Ainu Poišu. Viņa skaidro, kas ir emocionālā ēšana. Savukārt Inese Mauriņa, biedrības "parsirdi.lv" vadītāja, ieraktā aicina rīt, 5. martā, piedalīties biedrības organizētajā pasākumā "Mans svars ir mana veselība". "Šo slimību izraisa dažādi faktori, tā ir multifaktoriāla. Protams, mums vairāk gribas domāt, ka tā ir iedzimtība, jo, ja ģimenē ir liekais svars vecākiem, šo tendenci varam pārmantot," par aptaukošanos skaidro Kristīne Geldnere. "Vēl ir virkne ģenētisku sindromu, kas saistās ar lieko svaru un aptaukošanos jau sākot no ļoti agrīna vecuma - jaundzimušā, bērna vecumā. Mūsdienās pieejamie ģenētiskie testi ļauj identificēt šīs saslimšanas. Ne vienmēr mēs esam efektīvi to ārstēšanā, bet, attīstoties medicīnai, arī šis lauciņš kļūst arvien apgūstamāks. Tomēr līdz par 85-90% to ietekmē, pirmkārt, mūsu dzīvesveids un otrs, nenoliedzami arī apkārtējā vide. Arī būs pacienti, kuriem ir citas saslimšanas, kuru dēļ var mainīties ķermeņa svars, mainās vielmaiņa, pieaug svars. Katrs cilvēks, kuram ir liekais svars un aptaukošanās, noteikti ir jāvērtē ļoti individuāli, jo iemesli ir ārkārtīgi dažādi." Ne vienmēr liekie kilogrami uzreiz ir saistāmi ar nozīmīgām veselības problēmām. Šobrīd runā arvien vairāk par to, ka, ilgtermiņā skatoties, tāda veselīga aptaukošanās īsti nepastāv. Un no šī termina arvien vairāk ārsti izvairās, jo veselību var uzturēt ar dzīvesveidu - sportojot, pareizi ēdot, kustoties un arī, cik nu var, izvairoties no ikdienas stresa un pietiekoši guļot. Liene Sondore atgādina, ka daudz cilvēks pats var darīt, pārdomājot savus iepirkšanās un ēdiena gatavošanas paradumus, izvēloties veselīgāku uzturu, un galvenais, gatavojot mājās, nevis iegādājoties pusfabrikātus veikalā. "Cilvēki ēd izteikti par maz, vai par daudz. Liela daļa neēd brokastis, kaut gan ir arī pētījumi, ka ir jāpaēd apmēram 40 minūtes pēc piecelšanās olbaltumvielas saturošas brokastis. Jā, tas vārds šobrīd ir ļoti modē, bet tas tiešām nodrošina sāta sajūtu ilgākam laikam. Pluss ir šķiedrvielas - pilngraudu produkti, dārzeņi, nevis bulciņa ar kafiju no rīta skrienot," norāda Liene Sondore.

Radio klausās arī vājdzirdīgi cilvēki, un tas nav jādara, uzgriežot radio uz "pilnu klapi". Pasaules dzirdes dienā runājam par iespējām uzlabot dzirdi, arī izmantojot mehāniskis līdzekļus. Plašāk stāsta Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis. Ko nozīmē būt cilvēkam ar vāju dzirdi? Ierakstā uzklausām Ineses Immures pieredzes stāstu. - 3. martā, Pasaules dzirdes dienā, Surdocentrs plāno izglītojošas aktivitātes, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un veicinātu sabiedrības izpratni par dzirdes veselību. Bet par bērnu dzirdes problēmām saruna raidījumā "Ģimenes studija".

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile. Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Vitamīns A redzei un ādai, vitamīns B matiem, nagiem un nerviem, vitamīns C sirds un asinsvadu veselībai, bet vitamīns D imūnsistēmas uzlabošanai. Tas ir tikai neliels saraksts, kāpēc mums ir nepieciešami šie organiskie savienojumi. Bet, vai tos jālieto īpaši? Varbūt pietiek ar pilnvērtīgu uzturu? Uzklausām speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede, farmācijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas un farmakoterapijas katedras docētāja Anna Gavrilova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale. "Ja uzturs  ir sabalansēts, visiem nav nepieciešams lietot papildus vitamīnus," norāda Anna Gavrilova. "Ja skatāmies uz Latviju, ne vienu nepārsteigšu, ka mums ir ļoti izplatīts D vitamīna trūkums, to būtu jālieto." Antra Briede, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu, norāda, ka teorētiski var ar uzturu uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, prakse atšķiras. Pārsvarā tie ir B grupas vitamīni.   Zane Dzirkale bilst, ka arī it kā tik ikdienišķa lietā, kā vitamīnu lietošana, svarīga ir individualizēta pieeja. Daudz kas atkarīgs no katra cilvēka dzīves veida un izvēlēm ikdienā. Lai rūpīgi izvērtētu, kādi vitamīni organismā trūkst, nepietiek ar ikdienas analīzēm. Anna Gavrilova vērtē, ka uztura bagātinātāji būt jālieto, ja cilvēks meklē kādu risinājumu, kā var par sevi papildus parūpēties, ja vēlas. Runājot par lietderīgumu, ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi to lietos. Jāņem vērā arī dažādas individuālās saslimšanas, lai saprastu, kā attiecīgā vitamīna deficītu novērstu.

Raidījumā pievēršamies ekonomikai un lēmumiem, kas ietekmē mūsu attiecības ar naudu ik uz soļa. Bija laiks, kad cilvēku naudas jautājumos uzskatīja par racionālu būtni, kuru viegli prognozēt un kas spēj viegli apzināties ieguvumus un riskus. Mūsdienās to mainījusi uzvedības ekonomikas teorija, kas parāda cilvēka ne tik racionālo pusi. Kāpēc dažkārt nopērkam to, ko mums īsti nevajag un kāpēc nespējam objektīvi novērtēt cenu, ja līdzās neredzam citu skaitli? Kāpēc aizejam uz veikalu pēc piena, bet pārnākam ar veselu maisu akcijas produktu? Kāpēc tērējot naudu, kļūstam neloģiski un dīvaini? Uzvedības ekonomika parāda, lai arī ekonomikas zinātni radījuši matemātiski un stratēģiski domājošs cilvēki, tā praksē stāsta par pilnīgi neracionālu cilvēku. Uzvedības ekonomikas teoriju un praksi raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ekonomikas un vadības zinību maģistre, Latvijas Universitātes docente Ieva Siliņa un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Romāns Putāns. SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību vēsture Par pirmajiem uzņēmējiem var dēvēt amatniekus. Jau babiloniešu valdnieka Hamuprapi likumu krājumā 18. gs. p.m.ē ir runa par kredītsaistībām un noteikumiem saimnieciskās darbības veikšanai, norāda ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa. Bet, protams, ka tā ir visai nosacīta  SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību vēsture. Profesore sniedz ieskatu uzņēmējdarbības vēsturē pasaulē, iepazīstina ar franču utopiskiem plāniem, gan vareno akciju sabiedrību „Austrumindijas kompāniju”, un uzņēmumu ar 60  ūdensdzirnavām. Stāstu Baiba Šavriņa sāk par senāko amatnieku apvienību, kas veidojās Japānā pirms teju pusotra tūkstoša gadiem. -- "Tāds mazs, pelēks "bandīts", kas staigā pa koku reizēm ar galvu uz leju. Un viņa balss, viņa dziesma ir dažādi svilpieni," dzilnīti raksturo ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Turpinām tradīciju raidījumā - iepazīt jauno sociālantropologu pētījumus. Šogad to vidū ir gan nēģu zveja Salacgrīvā, gan sociālantropoloģiski novērojumi bērnu rotaļlaukumus, gan zaļo inovāciju ieviešana slimnīcu vidē. Sociālā antropoloģija ir tāda interesanta nozare, kas palīdz labāk izprast cilvēkiem pašiem sevi. Kādi tad mēs esam, kā veidojas mūsu attiecības citam ar citu un apkārtējo vidi - tas viss nonāk sociālantrolologu uzmanības lokā. Ar saviem pētījumiem iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes sociālantropoloģes Līga Sleņģe, Signe Nikolājeva un Zanda Gailuma-Zohra, kuras izstrādājušas savus maģistra darbus.  Iepazīstam gada augu – lāceni un gada koku – parasto ievu Interesanti, ka gan Botāniķu biedrība, izvirzot lāceni par gada augu, un attiecīgi Dendrologu biedrība gada koka titulu piešķirot ievai, nav to darījuši tāpēc, ka minētie nominanti būt īpaši apdraudēti vai paši kam dabā kaitējuši. Iemesls ir, lai vairāk izpētītu un uzzinātu par to stāvokli dabā un dzīvotnēm, kur mīt ieva un lācene. Sākam ar gada augu – lāceni, saldo dzintardzelteno purva ogu. Kā teic Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve un šī gada auga nominanta izvirzītāja Vija Kreile, tad lācene nav reta oga, tomēr ne viscaur purvā tā ir sastopama. Šī gada laikā botāniķi centīsies noskaidrot, kā purva izmēri, konkrēti purva malas,  nosaka lāceņu daudzumu šajā dzīvotnē. Interesējamies arī, kāpēc lāceņu ievārījums ir krietni dārgāks, salīdzinot ar citiem šādiem kārumiem burkās. Vēl skaidrojumu par minētajām ogām sniedz Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja Anete Pošiva-Bunkovska. Gada koks – parastā ieva ir gan upju palieņu veselības indikators, gan viegli indīgs, tomēr ārstniecības augs un diezgan labi tiek galā ar savu kaitēkli – tīklkodi. Vairāk ar parasto ievu iepazīstina Latvijas dendrologu biedrības valdes pārstāvis Gvido Leiburgs. -- Par dzelteno stērsti stāsta ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.  

Donalds Tramps raksta vēstuli Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Ikgadējā ekonomikas forumā krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies ASV un to tradicionālo Eiropas partneru starpā. Aktualitātes analizē politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Patrīcija Masaļska. Viņš grib „Es vairs neizjūtu pienākumu domāt tikai par mieru.” Šie, domājams, ir šonedēļ pasaules medijos visvairāk citētie vārdi – frāze no Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vēstules Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Vēstījums tapis, reaģējot uz premjera Stēres un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba kopīgo vēstuli, kurā šie ziemeļvalstu līderi aicina Baltā nama saimnieku kopā strādāt pašreizējās transatlantisko attiecību krīzes risinājumam. Krīzes, kuras iemesls ir paša Trampa mēģinājums anektēt Grenlandi, autonomu Dānijas karalistes teritoriju, kā viņš pats izteicies, „vieglā vai smagā ceļā”. Trampa atbildes vēstules spilgtākais aspekts ir Grenlandes problēmas sasaistīšana ar viņam nepiešķirto Nobela miera prēmiju, ko prezidents pārmet Norvēģijas valdībai, kaut, kā zināms, prēmiju piešķir neatkarīga komiteja, kuras locekļus apstiprina Norvēģijas parlaments Stortings. Taču šādas nianses acīmredzami ir pārlieku maznozīmīgas pašreizējam Savienoto Valstu līderim, kurš radis domāt un operēt globāli robustos mērogos un egocentrētā perspektīvā. Norvēģijas līderim adresētais teksts būtībā vēsta: tā kā es nedabūju Nobela prēmiju, tad tagad es drīkstu paņemt Grenlandi. Kā zināms, Donalda gribēšanas nav radušas izpratni nedz Grenlandes sabiedrībā, nedz Dānijas valdībā, nedz Vašingtonas partneros šimpus okeānam. Taču kamēr Eiropa domā, kā un cik pa labam vajag ar amerikāņu ārpolitikas jaunajām īpatnībām, gribošais Donalds licis galdā savu iemīļoto argumentu – importa tarifus. Jau no 1. februāra ar 10% tarifu visām precēm tikšot sodīta Dānija un tās suverenitātes aktīvākie atbalstītāji – Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Nīderlande un Somija. Šīs valstis ne tikai aktīvi atbalsta Dāniju un Grenlandi diplomātiski un publiski, bet arī iesaistījušās militārās aktivitātēs, kurām jāapliecina šo NATO partneru spēja un gatavība nodrošināt arktisko salu pret ārējiem apdraudējumiem. Un ja šīs Eiropas valdības turpināšot spītēties, tad 1. jūnijā tās sagaidot 25% tarifs. Var piebilst, ka tarifu motīvs no Trampa mutes izskanējis arī citā sakarā. Vēl viens Baltā nama saimnieka ekstravagants projekts ir t.s. „Miera padome”. Atsperoties no pagājušā gada novembrī Apvienoto Nāciju pieņemtās rezolūcijas par padomes izveidi Gazas joslas nākotnes risināšanai, Vašingtonā tapis projekts, kas vairāk atgādina elitāru klubu ar Donaldu Trampu kā ekskluzīvām pilnvarām apveltītu šī kluba prezidentu. Kad nu Francija prezidenta Emanuela Makrona personā atteikusies no „pagodinājuma”, kas, starp citu, nozīmētu arī sēšanos pie viena galda ar agresorvalsts diktatoru Putinu, Tramps piedraudējis ar 200% tarifu franču vīniem un šampanietim. Reaģējot uz to, Eiropā sākuši piesaukt Pretspiediena instrumentu, sauktu arī par „tirdzniecības bazuku” – mehānismu, kas paredz savienības kopīgu darbību gadījumā, ja pret kādu no dalībvalstīm tiek vērsts trešās puses ekonomisks spiediens. Transatlantiskais stindzenis Davosā Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Šveices kalnu kūrortā, kur šonedēļ pasaules politiskie un ekonomiskie līderi pulcējas uz ikgadējo ekonomikas forumu, krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies Savienoto Valstu un to tradicionālo Eiropas partneru starpā. Daži prognozē, ka tieši šeit kulminēšot prezidenta Trampa aizsāktā pretstāve Grenlandes piederības jautājumā. Ja tā, tad tas notiks tieši šodien, 21. janvārī, kad Davosā sagaidāma paša Baltā nama saimnieka ierašanās. Savienoto Valstu finanšu sekretārs Skots Besents jau savdabīgi anonsējis sava šefa uznācienu, sarunā ar presi iesakot eiropiešiem beigt izpausties un pagaidīt, kas būs sakāms Baltā nama saimniekam. Viņš, kad ieradīšoties, tā sacīt, salikšot visu pa plauktiņiem. Eiropieši un arī citi tomēr nav sekojuši šim „Amerikas onkuļu” ieteikumam. Tā vakar, uzstājoties forumā, Francijas prezidents Emanuels Makrons savā uzrunā paudis, ka Eiropai nevajadzētu kavēties izmantot tās rīcībā esošos instrumentus savu interešu aizsardzībai. Raksturojot pašreizējo laikmetu, Francijas līderis uzsvēra, ka konflikts pašreizējā pasaulē ir kļuvis normalizēts, padarot to nestabilu un nesabalansētu. „Mēs dodam priekšroku savstarpējai cieņai, nevis iebiedēšanai, un mēs patiešām dodam priekšroku likuma varai, nevis brutalitātei,” sacīja Makrons, un, jādomā, nevienam nav šaubu, kam primāri adresēta viņa negāciju piesaukšana. Eiropas Savienība, kā viņš uzsvēra, nedrīkst pieņemt stiprākā taisnības principu, kas ir ceļš uz mūsu pasaules daļas padarīšanu par ārējo spēku vasaļiem, un nedrīkst arī nostāties distancēta moralizētāja pozīcijā, kas ir ceļš uz nevarību un marginalizāciju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā forumam pauda, ka starptautiskajā kārtībā ir notikušas pārmaiņas, kas „ir ne tikai seismiskas, bet arī paliekošas”. „Mēs tagad dzīvojam pasaulē, ko nosaka rupja vara,” viņa teica. Eiropai šajos apstākļos jāvairo savs spēks un neatkarība, un tā arī esot gatava, kā izteicās prezidente, „rīkoties, ja nepieciešams, vienoti, ātri un apņēmīgi.” Kā ļoti nozīmīga, pat programatiska tiek daudzviet atzīmēta Kanādas premjerministra Marka Kārnija uzruna. Arī viņš runāja par jaunu realitāti mūsdienu pasaulē, kam raksturīga lielvaru konkurence un līdzšinējās noteikumos balstītās kārtības izplēnēšana. „Mēs esam pārrāvuma, ne pārejas posmā,” teica Kārnijs. Tagadējā pasaulē ekonomiski jaudīgākās valstis atļaujas izmantot ekonomisko integrāciju kā spiediena instrumentu, un salīdzinoši mazākas valstis, kā Kanāda, vairs nevar cerēt, ka ar paklausību lielvarām tās nopirks sev drošību. „Vidēji lielajām valstīm jārīkojas kopīgi, jo, ja mēs nebūsim pie galda, tad mēs esam ēdienkartē,” teica Kanādas līderis. Sagatavoja Eduards Liniņš.