POPULARITY
511 episodes with ofici
26 episodes with ofici
10 episodes with ofici
6 episodes with ofici
7 episodes with ofici
7 episodes with ofici
4 episodes with ofici
4 episodes with ofici
4 episodes with ofici
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
Prezident Petr Pavel s manželkou Evou Pavlovou navštívili ve dnech 24. a 25. března 2025 Plzeňský kraj. Oficiální program zakončil druhý den prezident Pavel tiskovým brífinkem v Mirošově.
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
Ešte minulý týždeň sme hovorili o koalícii v troskách, no zdá sa, že Robert Fico sa dohodol aj s ďalšou skupinou vzbúrencov a podpísal dohodu s poslancami Migaľom a Šalitrošom.Fico hovorí o stabilnej väčšine v parlamente a otázkou zatiaľ zostáva, čo za to.Tomáš Prokopčák sa v Dobrom ráne rozpráva s Jakubom Filom.Zdroj zvukov: HN, Startitup, Markíza, Denník N, TA3Odporúčanie:Stal sa najsekvenovanejším a najpreskúmanejším vírusom všetkých čias. O víruse SARS-CoV-2 vyšlo zhruba 150-tisíc vedeckých článkov, ktoré zásadne posunuli virológiu aj naše chápanie evolúcie vírusov. Celý tento fenomén opisuje text žurnálu Nature Štyri spôsoby, ako covid zmenil virológiu a odporúčam ho nielen vám, ale špeciálne aj vládnemu splnomocnencovi.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/brifing
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
Prezident bosenské Republiky srbské Milorad Dodik, který byl 26. února 2025 nepravomocně odsouzen, nedávno navštívil maďarského premiéra Viktora Orbána. Oficiálně spolu jednali o plánu politické a hospodářské spolupráce. Jejich setkání však mělo mnohem osobnější náplň – Dodik si přijel domluvit únikový plán. V případě, že by soud při projednávání jeho separatistických kroků nařídil jeho okamžité zatčení, měl být Dodik za pomoci maďarské speciální protiteroristické policejní jednotky odvezen do Maďarska, což zjistili novináři z VSquare. K tomu nakonec nedošlo. Dodik byl sice odsouzen k trestu odnětí svobody, zatčen ale nebyl a může se odvolat. Přítomnost maďarských speciálních sil a celý plán ovšem neunikly pozornosti vlád a institucí, které region pečlivě monitorují. Českou verzi textu Szabolcse Panyiho připravila Barbora Šturmová. Čte Renata Klusáková.Článek najdete na webu investigace.cz (https://www.investigace.cz/orbanova-zachranna-mise-pro-dodika/).Chcete dostávat výběr toho nejčtenějšího z našeho webuemailem? Odebírejte newsletter investigace.cz.(https://investigace.ecomailapp.cz/public/form/7-c01458c4e85a58f0047857fac06ae283)Sledujte nás také na našem Facebooku, X(Twitteru),Instagramu. Rozkrýváme zásadní investigativní kauzy. Nemáme paywall ani žádné reklamy. Jsme financování výhradně z darů a příspěvků od našich čtenářů či filantropických nadací. Pokud můžete, podpořte prosím naši práci, investigace.cz vás teď opravdu potřebuje!https://www.investigace.cz/podpora-a-dekujeme/
Šoreiz mēģinām atbildēt uz "mūžīgajiem jautājumiem", vai temperatūru mēra saulē vai ēnā, un kādēļ mana loga termometra rādījumi atšķiras no oficiāli ziņotiem datiem, vai oficiālie termometri ar kaut ko atšķiras. Jā, termometri atšķiras gan, jo tajos ir izmantots pat kāds dārgmetāls, lai tie būtu gana precīzi. Tie, kas pēdējās dienās ir izgājuši ārā, dabā, ir pamanījuši un sadzirdējuši, ka debesis ir kļuvušas skaļākas, un pamanāmākie un skaļākie ir cīruļi, zosis un dzērves. Ornitologs no Latvijas Dabas fonda Jānis Ķuze ar savu pieredzi saka, ka šis vēl ir tikai sākums, un migrācijas kulminācija ir priekšā. Pēdējās dienas ar lielo siltumu ir bijis iemesls vai laba sakritība runāt par to, vai termometri pie loga rāda pareizi, jo Liepājā uzstādīts iespaidīgs 10. marta rekords ar +17.4 grādiem. Cilvēki iesūtījuši fotogrāfijas, kur uzrādīti pat +18 grādi, daži savukārt saka, nē, mans termometrs nerāda ne tuvu šim rādītājam. Rodas jautājums, vai vispār Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mērījumi ir korekti, vai tur gadījumā nav no padomju laikiem saglabājušās vecas mērierīces, kas rāda nepareizi. Līdzīgi kā ar gaisa spiedienu, šeit jārunā par gaisu, ko mēs neredzam un mazāk jūtam, tādēļ ir grūti to saprast, bet gaiss ir viela ar konkrētām īpašībām kā jebkura cita, un viena no tām ir temperatūra. Skaidrs, ka dažādās vietās un pat nelielā attālumā tā atšķiras. Visbiežāk gaiss ir vēsāks tuvāk zemei, bet siltāks mazliet augstāk, tādēļ meteostacijās mēra divu metru augstumā, visās stacijās vienādā augstumā, lai šie dati būtu salīdzināmi. Atšķirības lokāli noteikti var būt. Gaisa temperatūru mēra ēnā. Vieta, kur oficiālās novērojumu mērījumu stacijās novērojums tiek veikts, ir klajā vietā, pēc iespējas tālāk no jebkādiem objektiem, kas varētu to iespaidot, un pats termometra sensors ir apēnots. Pēc būtības šī vieta varētu būt saule, bet uz sensora saule nespīd, jo šādā situācijā, kas bieži ir loga termometriem, mēs iegūstam nevis gaisa temperatūru, kas ir tā viela, ko mēs gribam nomērīt, bet gan termometra korpusa temperatūru, cik korpuss saulē ir uzsilis, tik termometrs rāda. Gaisa temperatūru rāda arī automašīnās. Kā nu kurai automašīnai, bet visbiežāk termometra sensors ir novietots spoguļos, mēdz būt arī uz jumta un pie vējstikla priekšā. Atkarībā no tā, kurā vietā automašīna ir novietota, un vai šai vietai tiek virsū saule, rādījums noteikti atšķiras. Arī termometru precizitāte ir atšķirīga. Mēs lietojam spirta termometrus, digitālos termometrus, bimetāla termometrus ar spirālīti iekšā un bultiņu, bet LVĢMC ir mazliet "cits līmenis". Par viņu izmantotajiem termometriem raidījumā vairāk stāsta šī centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
podcast recorded with enacast.com
Bielorusko sa už ani nesnaží Západ presvedčiť, že jeho voľby sú demokratické. Oficiálnu pozorovateľskú misiu k voľbám nepustilo, namiesto toho si pozvalo „vlastných“ pozorovateľov vrátane trojice politikov zo Slovenska.Aká je úloha nezávislých volebných pozorovateľov? Akou metodikou sa riadia? V čom sa od nich líšia falošní pozorovateli a aká je ich úloha? Ako sa menil vzťah autoritárskych režimov k pozorovateľským misiám v ostatných desaťročiach?Aj o tom v novej epizóde podcastu Disinfo Report projektu Infosecurity.sk hovorí Tonka Zsigmondová s riaditeľom organizácie MEMO 98 Rasťom Kuželom.Infosecurity.sk prechádza na platformu Darujme.sk, kde nás môžete naďalej pravidelne či jednorazovo podporovať. Vďaka vašej pomoci dokážeme pracovať na odhaľovaní a vyvracaní dezinformácií, prispievať k ozdrave informačného prostredia a ochrane demokratických hodnôt. Za každý dar ďakujeme.
Rok 1984, Měděnec – noc, kdy požár pohltil ústav sociální péče a životy 26 dívek. Oficiální verze mlčí o detailech, ale co se doopravdy odehrálo? Selhání systému, zanedbaná péče nebo něco víc?
Ne reizi vien arī mūsu raidījumā ir izskanējusi tēze, ka mākslīgais intelekts darbu cilvēkam neatņems, bet darbinieks zaudēs darbu, ja viņš to nelietos. Vai tiešām mākslīgā intelekta integritāte sociālajos un ekonomiskajos procesos ir tik augsta, ka dzīve bez tā ir neiespējama? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš, "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis un inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" inovāciju vadītājs Igors Uhaņs. Dažādi čatboti jeb sarunu roboto, kas ir sabiedrības uzmanības lokā nonākuši, ir tikai neliela mākslīgā intelekta pielietojuma daļa. "Cilvēkiem, kas nemēģina iedziļināties, kas viņā iekšā ir, par čatbotiem sajūta ir, ka tas ir kaut kas ļoti gudrs, intelektuāls, interesants sarunu partneris. Tie, kas zina, kā neironu tīkls darbojas, mēs patiesībā saprotam, ka tas, ko mēs no mākslīgā intelekta varam sagaidīt, ir precīzas klišejas, "uzskata Mārcis Auziņš. "Līdz ar to domāt, ka viņš kādu nopietnu intelektuālu darbu mums atņems, man šķiet, nevajadzētu. Tas, kur vēl ir, manuprāt, lieli riski, kas ir jāapzinās, ka jebkurā mūsu cilvēciskā sarunā, klāt ir empātija, noteiktas ētikas sapratne. Bieži vien ieaudzināta, bieži vien, es gribētu teikt, pat pat iedzimta. Nevienam no šiem mākslīgā intelekta risinājumiem čatbotu formā nav empātijas. Varētu likties, ka tad, kad es sarunājos ar čatbotu, man ļoti nevajag vajag, lai viņš justu man līdzi, līdzpārdzīvotu. Patiesībā tas, ka viņam ir kaut kādas ētiskās barjeras ļoti konkrētās situācijās, pie kurām varbūt tālāk sarunā varam nonākt, var izrādīties ar milzīgiem riskiem." Mārcis Auziņš norāda, ka mākslīgais intelekts nespēj novērtēt ētiskas sekas kaut kam, kas notiek. "Baidena administrācijas pēdējās nedēļās viņa nacionālās drošības padomnieks bija Ķīnā. Oficiāli paziņotā sarunu tematikā viena tēma bija mākslīgā intelekta izmantošana militāru stratēģisku lēmumu pieņemšanā, lai panāktu, ka pēdējā poga tiek nospiesta tomēr vai netiek nospiest, ka cilvēks to izdara, nevis mākslīgais intelekts. Šīs ir tādas varbūt mega globālas sekas, apzinoties, kādas sekas var būt mākslīgā intelekta ieteikumiem, un saprotot, ka šo te ētisko rāmju tur nav, mēs saprotam, ka tie ir milzīgi riski," atzīst Mārcis Auziņš. "Ja mums vajag standarta risinājumus, varbūt nedaudz saasinot saku, klišejiskus risinājumus, - perfekti. Ja mums vajag radošu, patiešām radošu, tad mākslīgais intelekts vienkārši nav radīts, to veidot. Neironu tīkls principā ir uzbūvēts tā, ka viņam nav šāda mehānisma." Agris Ivbulis saka, ka šobrīd nav mākslīgā intelekta risinājumu un viņš arī nevarētu tādu izveidot, kam piemīt empātija, Igors Uhaņs pieļauj iespēju, ka ar laiku varētu būt mākslīgā intelekta risinājumi ar empātijas pazīmēm. "Kad mana ome pastāstīs, kā viņai GPT pateica priekšā, kā tomātus stādīt un cik kālija bērt virsū, tad man liekas, tad tas būs iegājies sabiedrībā, kad nav bail no tā vairāk no tā," uzskata Igors Uhaņs. "Šie rīki, šie risinājumi, ja mēs runājam par ChatGPT veida, ar ko lielākais vairums saprot mākslīgo intelektu, viņi ir tik inteliģenti, patiesībā, cik inteliģents ir šis te lietotājs. Jo precīzāk tu spēsi formulēt jautājumu, jo j precīzāk tu spēsi kaut kādas robežas salikt, ka tu redzi atbildi, ko tu sagaidi, jo tu pats spēj pēc tam pārbaudīt, vai tās vispār nav nekādas muļķības. Uzģenerējam - pārbaudām. Tas ir kā likums," norāda Agris Ivbulis. Mārcis Auziņš pārliecināts, ka māksligais intelekts nav radošs. "Kad viņam varētu parādīties savi nolūki dzīve un savi mērķi dzīvē, tad gan tie zinātniskās fantastikas scenārija, ka mākslīgais intelekts grib uzkundzēties, jo saka, ka viņš taču ir gudrāks par mums visiem, tad tas varētu iestāties. Šobrīd mums nav šādu draudu, es gribētu apgalvot," norāda Mārcis Auziņš. "Mēs, protams, nezinām, kā dzīve attīstīsies tālāk un tai skaitā, kā mākslīgais intelekts attīstīsies tālāk. Vai viņa pētniecība nepalīdzēs mums saprast, kā darbojas cilvēka apziņa patiesībā? Kurā brīdī šis pašapziņa rodas un sevis apzināšanās rodas? Bet pagaidām mēs esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tālu no tā."
26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Kara ekonomika Krievijā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska. Sazināmies ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, ekonomistu Andri Strazdu. Krievijas ekonomikas spožums un posts Apmēram gadu pēc Krievijas plaša mēroga agresijas sākuma parādījās viedokļi par to, ka Kremlim izdevies visai labi tikt galā ar Rietumu sankciju negatīvajiem efektiem un izveidot kara ekonomikas modeli, kas nodrošinājis nozīmīgāku izaugsmi kā teju jebkurai attīstītajai valstij. Pagājušajā gadā tās iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 4%, kamēr Savienotajām Valstīm – 2,7%, bet Eiropas Savienībai vidēji – 0,7%. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins turpina plātīties ar savas valsts spožo ekonomikas modeli, kuram nekādas Rietumu sankcijas neko nevarot padarīt. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk parādās brīdinoši viedokļi, un ne viens vien analītiķis un medijs Krievijas sakarā lieto metaforu – „steroīdus salietojies maratonists”. Proti, šī brīža uzrāviens nebūt negarantē kaut cik nozīmīgu ilgtspēju. Aģentūra „Reuters” pagājušonedēļ publicētā materiālā uzskaita, tāsprāt, nozīmīgākos riskus, ar kuriem šogad varētu būt jāsastopas Krievijas tautsaimniecībai. Pirmkārt, tā ir inflācija, kura pagājušajā gadā sasniegusi 9,5% atzīmi. Šo rādītāju dzen augšup dāsnie tēriņi militārajam sektoram un drošības struktūrām, kā arī vispārējais algu kāpums, ko izraisa darbaroku deficīts. Kā allaž, cenu kāpums grauj sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu dzīves līmeni. Otrs faktors ir kredītprocentu likmes. Ceļot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina bremzēt inflāciju un pērngad oktobrī noteica 21% likmi. Attiecīgās kredītresursu cenas, kas ir ap 30%, padara tos praktiski nepieejamus daudzām tautsaimniecības nozarēm; problēmas neizjūt vienīgi valsts subsīdijām piepumpētā militārā ražošana. Trešais riska moments ir ekonomikas strauja sabremzēšanās. Valdība paredz šogad lēnāku kāpumu, pamatīgi sakarsētajai ekonomikai atdziestot līdz 2,5% pieauguma rādītājam, tomēr Starptautiskais valūtas fonds lēš daudz pieticīgākus 1,4%. Krievijā varot iestāties stagflācija – izaugsmes apsīkums kombinācijā ar joprojām augstu inflāciju. Papildu ekonomiku bremzējošs apstāklis ir jau pieminētais darbaspēka, sevišķi kvalificēta darbaspēka trūkums. Kā ceturtais aspekts tiek minēts valsts budžeta deficīts. Karš ir dārgs prieks, un pagājušajos trīs gados Kremlis vairakkārt ir izņēmis pamatīgas summas no Krievijas Nacionālās labklājības fonda, nozīmīgākās finanšu rezerves. Rezultātā fonda apjoms sarucis vairākkārt, un ar tajā atlikušo 31 miljardu dolāru var nepietikt, ja tēriņi paliks līdzšinējie. Tad neatliks nekas cits kā palielināt nodokļus. Visbeidzot, piektais – nu jau vairākus mēnešus lejup slīdošais rubļa kurss. Kaut īstermiņā tas palīdz mīkstināt budžeta deficīta problēmu, vidējā termiņā ārzemju preču sadārdzināšanās ir vēl viens inflācijas veicinātājs. Brīvība klusēt 26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, kurš tur savu nāciju dzelžainā varas tvērienā kopš 1994. gada, pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. Tika pasludināts, ka iecirkņos esot ieradušies gandrīz 86% vēlētāju, un vairāk nekā 87% no viņiem nobalsojuši par ūsaino vadoni. Par to, cik šai bildītei sakara ar patieso dzīves ainu Baltkrievijā, kas pirms pieciem gadiem mēģināja izrauties no diktatora dzelžainā tvēriena, stāsta Rīgā trimdā dzīvojošā baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska: „Patiesībā izjūta ir dīvaina, jo tu saproti, ka tev pat netika dota iespēja izteikt savu viedokli. Visiem, kuri tā vai cita iemesla pēc atradās ārzemēs, tika liegta iespēja balsot. Šoreiz ārzemēs nebija neviena vēlēšanu iecirkņa. Skaidrs, ka tie, kas bija valstī, visiem spēkiem centās nepiedalīties šajā šovā. Ir savākts milzīgs daudzums informācijas, kas liecina, ka daudzi iecirkņi bija vienkārši tukši. Balsoja tie, kuri ir pilnībā atkarīgi no režīma, un tie, kas režīmu atbalsta, jo par to saņem naudu – spēka struktūras, valsts institūciju darbinieki. Oficiāli strādājošu neatkarīgu žurnālistu Baltkrievijā vairs nav. Tomēr joprojām ir cilvēki, kas sniedz informāciju mūsu neatkarīgajiem medijiem, kuri bijuši spiesti pamest valsti. Šīs informācijas vākšana, protams, notiek katru dienu. Piemēram, „Telegram” platformā var droši nodot ziņas. Tā nu mēs uzzinām uzticamu informāciju no neatkarīgiem Baltkrievijas medijiem. Bet ar ģimeni, ar draugiem es, sazinoties, cenšos par politiku nerunāt, lai viņiem nesagādātu nepatikšanas. Pēc pēdējiem datiem krimināllietas ir ierosinātas pret apmēram 300 žurnālistiem. 300 krimināli vajātu žurnālistu tādā nelielā valstī! Savulaik baltkrievu bija aptuveni 9 miljoni, saskaņā ar dažiem avotiem tagad valsti ir pametuši no 600 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku. Medicīnā ir ļoti daudz problēmu, jo cilvēku ir palicis maz, un daudzi turpina aizbraukt. Tagad mēģina piesaistīt augstskolu absolventus darbavietai gandrīz uz 10 gadiem, liekot aizbraukšanas gadījumā maksāt milzīgas summas. Bet tas nelīdz – cilvēki vienalga aizbrauc. Drīz tur paliks tikai vecīši, militārpersonas un miliči, bet tie jau nevarēs ne ārstēt, ne mācīt. Institūtos ir ļoti daudz vakanču, jo veselas katedras ir atlaistas vai aizgājušas no darba. Piemēram, Polockas universitātē tika atlaisti ļoti daudzi, jo viņi publiski uzstājās pret vardarbību. Tagad tie cilvēki – kurš Varšavā, kurš Parīzē – dara savu darbu un, skaidrs, ka sāk visu no nulles. Vesela liela katedra tika vienkārši nogriezta ar sakni, taču režīmam ir uzspļaut. Viņi nedomā par rītdienu. Viņi grib izdzīvot šodien. Politisko ieslodzīto un no represijām cietušo cilvēku skaits ir vienkārši šokējošs. Mums ir cilvēktiesību biedrība “Vesna” („Pavasaris”), kuras vadītājs, Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Beļeckis sēž Lukašenko cietumā. Par viņu jau sen nav ziņu. Bet biedrība cenšas strādāt, cik var, un pēc pēdējiem tās apkopotajiem datiem 136 tūkstošus baltkrievu ir tieši skārušas represijas dažādu krimināllietu, administratīvo lietu, īslaicīga ieslodzījuma veidā. Visa represiju mašīna darbojas gandrīz piecus gadus. Bet es zinu, ka cilvēki nav padevušies, nav sākuši domāt citādāk, nav šī visa rezultātā iemīlējuši Lukašenko režīmu. Viņi to kā nevarēja ciest, tā necieš joprojām, taču tagad viņi nevar izteikties. Un viņi dod priekšroku klusēšana, jo klusēšana – tā ir tava brīvība, kādā mērā tā vispār ir iespējama šobrīd Baltkrievijā.” Donalds met ēnu 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Daudz netrūka, ka lēmums netiktu pieņemts, par ko, kā allaž, gādāja Ungārijas premjers Viktors Orbans. Kā atklāti paziņoja ungāru līderis, kurš labprāt izrādās gan ar Putina, gan Trampa draudzību, viņš paskatīšoties, ko Krievijas agresijas sakarā pasākšot Baltā nama saimnieks, varbūt ka pēc tam sankcijas nemaz vairs nevajadzēšot. Vēl viena Ungārijas prasība bija – lai Ukraina atjauno Krievijas gāzes tranzītu cauri savai teritorijai, ko prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja kā neiespējamu, gan piebilstot, ka pa attiecīgo cauruļvadu varētu piegādāt citu, teiksim – Azerbaidžānas gāzi, ja no tā nepelnīs Krievija. Ungārijas varasvīra kārtējie manevri radīja nepārprotamu nervozitāti Briselē, jo ar vienu veto pietiktu, lai sagāztu trīs gados un piecpadsmit paketēs centīgi būvēto sankciju konstrukciju. Kad nu Tramps ir paziņojis, ka „draugs Vladimirs”, ja daudz spītēsies miera sarunu sakarā, var dabūt no Vašingtonas sankcijas pie jau esošajām, arī Orbana nostāja izrādījusies gana elastīga. Tikām nedienās savu silto attiecību dēļ ar agresorvalsts diktatoru iekūlies vēl viens lētās krievu gāzes kārotājs no Centrāleiropas – Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. Pēc tam, kad Ziemassvētku priekšvakarā Fico negaidīti ieradās vizītē Maskavā, kur draudzīgi rokojās ar Kremļa saimnieku, Slovākijas pilsētu ielās izgāja tūkstoši protestētāju, kuriem viņu valsts neformālā Krievijas satelīta statuss nav pieņemams. Kopš tā laika demonstrācijas turpinās, tās ir mierīgas un tikai pieauga mērogos pēc tam, kad premjerministrs Fico paziņoja, ka protesti tiekot organizēti un koordinēti no ārzemēm nolūkā gāzt likumīgo Slovākijas valdību. 24. janvārī galvaspilsētas Bratislavas ielās izgāja 60 000, savukārt otras lielākā pilsētas Košices ielās – 15 000 protestētāju. Paralēli Fico kabinets zaudējis nelielo vairākumu Slovākijas parlamentā. Izveidojot koalīciju 2023. gada oktobrī no divām kreisi populistiskām partijām „Virziens – sociāldemokrātija” un „Balss – Sociāldemokrātija” un nacionālradikāļiem Slovāku Nacionālās partijas – tai Nacionālajā sapulcē bija minimāls vienas balss pārsvars. Tagad nu četri no agrākajiem koalīcijas deputātiem paziņojuši, ka turpmāk balsošanā nepiedalīsies. Netiek izslēgts neuzticības balsojums esošajai valdībai, kas var novest pie ārkārtas vēlēšanām. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Není zvykem zvát na inauguraci amerického prezidenta světové státníky. Neměli by čas ani na společnou fotku, natož na pracovní jednání. Jinak tomu nebylo ani včera, přestože Donald Trump pád zvučných jmen pozval. Omluvili se ale čínský prezident Si Ťin-pching, Trumpův protihráč na mezinárodní scéně, i maďarský premiér Viktor Orbán coby jeden ze skalních Trumpových fanoušků. Oficiální roli tak opět sehráli velvyslanci.
Zakladateľ, majoritný vlastník a výkonný riaditeľ spoločnosti META Mark Zuckerberg oznámil, že sociálne siete FACEBOOK a Instagram končia s cenzúrou. Prečo je to veľká správa a prečo väčšina slovenských a nielen slovenských médií z toho veľmi znervóznela? Oficiálne sa to volalo „overovanie faktov“, teda tzv. „Fact-checking“. Vo svojom prejave uviedol, že túto funkciu vykonávala na základe ich objednávky spoločnosť, v ktorej pracovali najmä bývalí redaktori CNN. Tieto procesy bežali v súvislosti s rôznymi témami už dávno, ale naplno sa prejavili najmä počas tzv. kovidovej krízy sa vlády a médiá, z ktorých sa stali ich spiklenci, po celom svete rozhodli blokovať názory, ktoré boli kritické voči oficiálnym tvrdeniam a mediálnej propagande, spoločensky dehonestovali a vytesňovali ľudí, ktorí takéto kritické názory prinášali a šírili. Príklad. Elona Musk bol ešte donedávna miláčikom ľavice a progresivizmu, lebo podľa nich zachraňoval planétu, keďže ako prvý vyrábal elektrické autá. Teraz z neho urobili úhlavného nepriateľa nielen nemeckých volieb ale celej planéty takmer výlučne ho už označujú ako „narkomana a psychopata“. Joel Kaplan, riaditeľ medzinárodných záležitostí META – pravá ruka Marka Zuckerberga povedal toto: „Nový prezident USA, ktorý verí v slobodu prejavu, je pre nás príležitosťou vrátiť sa k hodnotám, ktoré Mark vyznáva, napríklad pred 6 rokmi mal k tej téme zásadný prejav na Georgetown Univerzity, ale nanešťastie v posledných rokoch sme boli vystavení silnému politickému a spoločenskému tlaku u nás v Amerike a po celom svete, ktorý nás odtlačil od týchto hodnôt. Takže s novým prezidentom USA cítime skutočnú príležitosť na reset našich hodnôt a slobodu prejavu.“ Prečo je to veľká správa a prečo väčšina slovenských a nielen slovenských médií z toho veľmi znervóznela? Pretože vedia, že ich éra cenzúry, mediálnej šikany a diktovania podmienok verejnej diskusie dostala vážnu trhlinu. Keď taká Predsedníčka EK, alebo šéfredaktorka denníka SME alebo nejaký tzv. vedecký redaktor denníka N vie, že v Bielom Dome, kdesi vo Washingtone má silného spojenca na porušovanie základných ľudských práv, tak si dovolia hocičo. Teraz to bude iné. Uvidíme. Súhlasíte s cenzúrou? Každý, kto súhlasí s tým, že treba názory iných ľudí považovať za nebezpečné, tak nerozumie týmto základným veciam: Princípu cenzúry – KTO určuje, čo je správne, vhodné a pravdivé a čo nie? Kto a PREČO? Princípom myslenia – myslíme v slovách – Kto sa pokúša donútiť nás meniť obsah slov, pokúša sa ovládnuť naše myslenie a dušu. Princípom moci: ak si ktokoľvek pri moci alebo spoločenskom vplyve myslí, že môže nastaviť pravidlá verejnej diskusie podľa seba a nebrať do úvahy ani Ústavu ani zákony ani základné ľudské práva ani morálku, nemôže sa čudovať, že po zmene moci niekto iný bude postupovať rovnako a odstráni ho – nemá žiadne morálne právo sťažovať sa! Princípu slobody slova: od našej slobody myslieť a formulovať svoje myšlienky, akokoľvek hlúpe alebo múdre sa odvíja naše Bytie, naša osobnosť aj charakter – tým, že dokážeme myslieť, sme človekom a preto, že sme človekom, máme ľudské práva – takže boj proti slobode slova, myslenia a názoru, je bojom proti človeku, občanovi aj proti ľudskosti Princípu poníženia a ovládnutia: ak sme nejakou vonkajšou silou nútení poprieť svoje vlastné názory, meniť obsah slov, sme donútení ponížiť sa – Ak nám Boh Stvoriteľ dal slobodu rozhodnúť sa, či jeho pozvanie k Životu prijmeme alebo odmietneme, ktorý človek má právo alebo moc ubrať nám našu slobodu myslenia, prejavu a konania – v rámci zákonov, samozrejme. Každý, kto súhlasí s cenzúrou a obmedzovaním slobody slova, názoru a prejavu, si nezaslúži ani svoju vlastnú slobodu, skôr alebo neskôr o ňu príde aj sám. Potom je už pre nás všetkých neskoro. Takže rozhodnutia Marka Zuckerbegra je správne, morálne a verím, že to vytvorí dostatočný tlak aj na politikov, médiá a dezorientovaných ľudí, aby viac premýšľali.
Přišel vám e-mail a v něm dopis od policie nebo dokonce české tajné služby? V něm vám píšou, že vás podezírají ze spáchání několika mravnostních trestních činů proti dětem. Dávají vám ale možnost vše vyjasnit. Máte jim napsat email a poslat kopii občanského průkazu. Co v takové situaci dělat?
Po téměř padesáti letech se tak český astronaut připravuje na cestu do vesmíru. Co všechno musel v Kolíně nad Rýnem podstoupit a co ho ještě čeká? - Jak se nejlepší beachvolejbalové týmy připravují na zápasy? Nejen tréninkem, ale taky analýzou turnajů. Záznamy doposud stříhali a analyzovali skauti ručně, nově to umí speciální systém, který vymyslela studentka ČVUT ve své diplomové práci. Jak trenérům pomáhá? - Jak ovlivňují dětské prožívání Vánoc knihy, televize nebo filmy? Jak důležité je aktivní zapojení rodiny?
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
