Podcasts about Vien

"Klasikā" uz sarunu aicinām Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas Akordeona spēles izglītības programmas un vidusskolas Akordeona nodaļas vadītāju, Daugavpils akordeonistu orķestra māksliniecisko vadītāju un diriģenti Tatjanu Saratovu: runājam par XIX Starptautiskais Akordeona mūzikas festivālu "Daugavpils 2025", kas no 31. oktobra līdz 2. novembrim norisināsies Daugavpilī. Trīs dažādos koncertos festivāla apmeklētajiem būs iespēja dzirdēt karalisko akordeonu gan kā solo instrumentu, gan kamersastāva dalībnieku, gan arī sajust tā varenumu akordeonistu orķestru kopskaņā. Festivālu atklās Kamermūzikas koncerts Vienības nama koncertzālē (Rīgas ielā 22a) 31. oktobrī plkst. 18.00. Tajā uzstāsies divi enerģiski dueti no Lietuvas. Viens no tiem būs Dalia Simaška (vijole), Laimonas Salijus (akordeons), kuru izpildījumā varēs dzirdēt gan klasisko mūziku, gan mūsdienīgu un novatorisku mūziku, savukārt otrs duets, kurā apvienojušies džeza akordeonists Nerijus Bakula (akordeons) un jaunākās paaudzes čigānu džeza ģitārists Aidas Tamulevičius (ģitāra) atklās čigānu džeza, svinga, tango un parīziešu šansonu skaņu burvību. Festivāla koncertu virkni sestdien, 1. novembrī, Kultūras pils koncertzālē (Smilšu ielā 92) turpinās jaudīgs Akordeonistu orķestru koncerts. Tajā piedalīsies Kauņas apvienotais akordeonistu orķestris (Lietuva) ar mūziķiem no Varēnas, Marijampoles, Vilkavišķiem, Kauņas (diriģenti Renata Bakuliene, Irina Šerpytiene) un Latvijas apvienotais akordeonistu orķestris, kurā piedalīsies jaunie talanti no Daugavpils, Līvāniem, Jēkabpils, Pļaviņām, Rēzeknes, Zilupes, Kārsavas, Balviem, Špoģiem, Naujenes, Viļāniem, Jūrmalas, Lielvārdes (diriģenti Vija Poikāne, Tatjana Jukuma, Artūrs Savickis, Zane Vancāne, Tatjana Saratova). Koncerta solists – lietuviešu akordeonists Nerijus Bakula.  Noslēgs festivāla aktivitātes Kamermūzikas koncerts Mārtiņa Lutera katedrālē (18. novembra iela 66) 2. novembrī plkst. 12.00. Skanīgajā katedrāles akustikā akordeona skaņas aicinās baudīt instrumentālais ansamblis “Exelsus” (vadītāja Zane Vancāne) un akordeonistu kvartets “Quattro Venti”- Kristīna Rusakoviča, Anna Grebeža, Antons Pizāns un Tatjana Saratova. Ieeja koncertā ir bez maksas. Intervijā ar Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas Akordeona nodaļas vadītāju un pedagoģi, akordeonistu orķestra māksliniecisko vadītāju Tatjanu Saratovu sarunājāmies par gaidāmā Starptautiskā Akordeona mūzikas festivāla "Daugavpils 2025" ieceri, programmu, atskaņotājmāksliniekiem; par Daugavpils akordeona mūzikas ilgaddējām tradīcijām; par šābrīža akordeona spēles izglītības aktualitātēm un redzamiem Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem; par akordeona kā instrumenta pievilcību un īpašajām iezīmēm.

Premjerė Inga Ruginienė nekomentuoja žiniasklaidoje pasirodžiusios informacijos, jog į krašto apsaugos ministrus ketinama teikti dabartinio Susisiekimo ministerijos vadovo Juro Taminsko kandidatūrą. Ministrė pirmininkė sako turinti ne vieną kandidatą.Dėl kontrabandinių balionų antplūdžio ne kartą laikinai veiklą sustabdyti turėję Vilniaus ir Kauno oro uostai skaičiuoja patirtus nuostolius. Vien šį mėnesį jų daugiau kaip 81 tūkst. eurų. Svarstoma, ar tokia situacija neturės įtakos oro bendrovių veiklai Vilniaus ir Kauno oro uostuose. Kokių pokyčių galime sulaukti?Jungtinės Valstijos ir Japonija pasirašė susitarimą dėl retųjų žemės mineralų tiekimo užtikrinimo. Susitarimo tikslas - bendradarbiauti rengiant bendrus projektus, identifikuoti tiekimo grandinės spragas. Vašingtonas ir Tokijas siekia sumažinti priklausomybę nuo Kinijos, kuri kontroliuoja itin svarbių mineralų eksportą.Lietuvoje vėl kyla diskusijų dėl ugdymo rusų kalba bendrojo lavinimo mokyklose. Latvija ir Estija vykdo švietimo reformas – ten palaipsniui pereinama prie bendrinio ugdymo tik valstybine kalba. Nacionalinės švietimo agentūros duomenys rodo, kad mokinių, kurie mokosi rusų kalba, egzaminų rezultatai yra prastesni. Tuo metu tautinių mažumų mokyklos siūlo stiprinti lietuvių kalbos mokymą, tačiau sako, kad visiškas mokomosios rusų kalbos draudimas nėra išeitis.Ved. Darius Matas

Dėl kontrabandinių balionų antplūdžio ne kartą laikinai veiklą sustabdyti turėję Vilniaus ir Kauno oro uostai skaičiuoja patirtus nuostolius. Vien šį mėnesį jų daugiau kaip 81 tūkst. eurų. Apie juos plačiau ir kokie scenarijai galimi dėl aviakompanijų sprendimų atsakė Civilinės aviacijos asociacijos valdybos pirmininkė Inga Duglas.Ved. Darius Matas.

Dans l'épisode d'aujourd'hui et dans celui de la semaine prochaine, nous parlerons de la santé de la vulve et du vagin avec Dre Hélène Vien. Nous verrons entre autres pourquoi le système génito-urinaire de la femme est mal compris des médecins et professionnels de la santé, ce qui lui arrive quand les hormones ne sont plus au rendez-vous, pourquoi c'est important et ce qu'on peut y faire. En particulier, on va discuter du fait que tous les médecins et professionnels de la santé qui travaillent en santé des femmes, ainsi que toutes les femmes elles-mêmes, devraient acquérir plus de connaissances et de compétences sur la santé de la vulve et du vagin. Notre mission avec ces deux épisodes est de redonner aux femmes la vulve olympique qu'elles méritent! Mais avant de se lancer dans le vif du sujet, permettez-nous de vous rappeler que les Fêtes approchent et que ça va vous prendre des cadeaux pour ceux que vous aimez tendrement. Pourquoi ne pas offrir un de nos livres à votre entourage? Commandez-en une dizaine et décidez ensuite à qui les donner, ça va vous enlever du stress de sur les épaules! Allez sur www.cuisinemed.com et vous commandez La cuisine méditerranéenne métabolique : pour transformer son corps et sa santé. Le podcast vise à briser le silence et à transmettre ce savoir oublié, avec des discussions sur l'importance des oestrogènes et des stratégies modernes de régénération tissulaire. Nous insistons : redonner à la vulve sa vitalité n'est pas du luxe, mais une nécessité pour la qualité de vie et la confiance.L'astuce de la semaine est donnée par Dre Vien. Il faut écouter l'épisode pour la connaître. Les messages clés de l'épisode : La vulve est mal comprise et sous-enseignée, même par les professionnels de santé.Beaucoup de femmes endurent des douleurs vulvaires sans en parler aux professionnels, et si elles en parlent, beaucoup de professionnels de la santé ne savent pas quoi faire. Les oestrogènes sont essentiels à la santé vulvaire et leur déséquilibre affecte aussi le plancher pelvien.Le lichen scléreux est une maladie vulvaire souvent non diagnostiquée qui peut entraîner de graves complications sans traitement adéquat.Pour obtenir une consultation avec Dre Hélène Vien, vous n'avez pas besoin d'une référence d'un médecin, vous n'avez qu'à communiquer avec sa clinique : https://mediderme.com/la-clinique-medidermeNe ratez pas la 2e partie où nous explorons les solutions possibles. Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Stāsta diriģents Andris Veismanis 1989. gadā kamerkoris "Ave Sol" jau otro reizi Imanta Kokara vadībā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Pirmā reize bija sensacionālu uzstāšanās virkne ASV un Kanādā 1987. gadā. Trimdas sabiedrība zumēja kā bišu spiets – vieni ļoti gaidīja, otri ar lielu neuzticību raudzījās uz kori no tomēr vēl nebrīvās Latvijas. Mani kā ierindas kora mākslinieku šī šūmēšanās maz ietekmēja. Gatavojos atkalredzēties ar pirmajā reizē iepazītajiem trimdas latviešiem. Diemžēl Gido Kokars, Imanta brālis [kas bija, kā viņš teica, "Ave Sol" menedžeris] jauca vārdus un 1989. gada sarakstā biju kļuvis par Pēteri – attiecīgi visi agrāk satiktie draugi domāja, ka brauc cits cilvēks. Mans uzvārds ar nepareizu vārdu pat nonāca Kalifornijas koncertzāles afišā, kur atskaņojām slaveno Lūcijas Garūtas kantāti Dievs, Tava zeme deg, kurā man pēc mana profesora Imanta Kokara lūguma bija jādzied tenora solo... Bet stāsts šoreiz par viesošanos Čikāgā. Tur ieradāmies pēc Klīvlendas koncerta. Čikāgas Latviešu biedrības nama skaistā ķieģeļu ēka, kas mūsu pirmajā viesošanās reizē viesmīlīgi vēra durvis kora "Ave Sol" un trimdas latviešu sabiedrības saviesīgajam vakaram, kurā mūs iepriecināja leģendārā grupa "Čikāgas piecīši", šoreiz pēc kora dziedātāju sadalīšanas pa mājām stāvēja tukša un pamesta. Vienīgā, kura kaut ko gaidīja, bija mūsu kolēģe Sandra Šmate, kurai jau bija zināms mājastēvs, bet mums ar Mārtiņu Klišānu nebija neviena – šķita, ka būs jāpaliek biedrībā pa nakti. Bet liktenis bija lēmis savādāk, un solīdais kungs – Sandras namatēvs – ātri sameklēja sarakstu: mūsu uzņemošā puse bija Alnis Cers un Mārtiņš Sīmanis. Pat adrese bija zināma. Šis enerģiskais "Daugavas vanags" pat atrada vietu mūsu lielajiem koferiem savā mazajā automašīnā! Pavisam drīz nonācām skaistu māju ielā, kur mūs sagaidīja divi mūziķi – "underground" grupas basists Mārtiņš Sīmanis un jaunais grupas "Čikāgas piecīši" dalībnieks Alnis Cers. Alnis Cers gatavojās braucienam ar Čikāgas piecīšiem uz Latviju, bet Mārtiņš Sīmanis strādāja, tā ka abiem jaunajiem mūziķiem laika mums nebija. Iepriekšējā reizē 1987. gadā dzīvoju pie Andra Ieviņa – tā bija brīnišķīga iespēja satikties ar Andra jaundibināto ģimeni. Mūsu uzņēmējpuses jauniešiem bija trimdas latviešu telefona numuri. Piezvanīju Andrim: izrādās, uzzinot, ka manis "Ave Sol" sarakstā nav, ģimene bija izlēmusi nevienu šoreiz neuzņemt. Bet tagad, ja reiz esmu atbraucis uz Čikāgu, lai tik kopā ar Mārtiņu Klišānu braucot šurp! Mārtiņš Sīmanis, dzirdot par tādu pavērsienu, uzreiz piedāvāja savu 1960. gadu buiku. Vēl iedeva 10 ASV dolārus degvielai un melnbaltu Čikāgas kartes kserokopiju. Mārtiņš Klišāns ar auto Latvijā bija braucis, es – nekad. Vienojāmies, ka Mārtiņš stūrēs, bet es mēģināšu sekot norādēm kartē – neba mēs no bailīgākajiem… Līdz brīdim, kad ieraudzījām mums atvēlēto buiku. Mums priekšā stāvēja zaļš, milzīgs limuzīns – trīsguļamās gultas platumā ar automātisko ātrumkārbu. Amerikas Mārtiņš sniedza īso pamācību šādas ātrumkārbas lietošanā, un mēs varējām doties. Sīmaņu Mārtiņš parādīja ar roku brauciena virzienu… Tā mēs, lēni gāzelēdamies, izkustējāmies pa guļamrajona nelielo ieliņu, kura drīz vien atdūrās vienā no centrālajām Čikāgas artērijām. Ātrumtrase, kas gāja cauri Čikāgai no ziemeļiem uz dienvidiem, bija liels izaicinājums mūsu palielajam auto kuģim. Mūsu ceļš pie Andra Ieviņa gāja pa Hārlemas avēniju. Līdzīgi kā Ņujorkas Hārlemas rajonā, arī šeit tas bija melnādaino rajons. Pie daudzu mājokļu durvīm atradās bariņš jauniešu ar mūzikas centriem rokās, kuri klausījās nu jau modē nākušo RAP mūziku. Arī Mārtiņš ieslēdza automašīnas īsviļņu staciju ar šo mūziku. Logus cieši aizvērām un turpinājām ceļu… Izskatījās, ka šajā rajonā bijām vienīgie baltie. Bijām tik tālu jau nonākuši uz dienvidiem, ka nācās šķērsot paralēli ejošu metro līniju virszemē. Kartē nevarēja saskatīt precīzu šādas šķērsojošas ielas atrašanos, tāpēc kļūdaini nogriezāmies pa kreisi agrāk. Ieliņa, sākumā būdama ar asfalta segumu, drīz pārvērtās zemes ceļā ar mežonīgiem krūmājiem abās pusēs... Pa šo nu jau tikai celiņu mums pretī nāca paliels bariņš vietējo, kas nelabprāt izlaida cauri. Saprotams, kāpēc ieliņa atdūrās dzelzceļa uzbērumā... Nu mums īsti nebija kur sprukt. Priekšā – uzbērums, aizmugurē – labs bariņš jauniešu. Par laimi, kādas agrāk iebrauktas auto sliedes gar šo uzbērumu caur krūmiem pēkšņi mūs izveda uz ļoti dzīvas satiksmes ielas. Mūsu auto, nedaudz zvārodamies, pamazām iekļāvās satiksmē, bet pavisam drīz pie sarkanās gaismas pirmajā luksoforā blakus nostājās auto un kāds metiss rādīja, lai Mārtiņš attaisa logu. Pa mazu spraudziņu varēja dzirdēt kaut ko par secret service. Pie zaļās gaismas Mārtiņš sāka strauji braukt, bet blakus auto bija ātrāks, mašīna mums aizšķērsoja ceļu, un no tās izlēca divi ar pistolēm bruņoti cilvēki, kas kliedza: "Secret service, have You pistols, guns, alchocol, drugs?" Mūs, paceltām rokām stāvošus, piespieda pie auto... Kamēr viens mūs apsargāja, tikmēr otrs pārbaudīja visu auto – neko neatrazdami, sāka izjautāt, kur vadītāja licence [to vēl nebijām sākuši kārtot], dokumenti [pases palika pie Sīmaņa dzīvoklī]. No kurienes esam? Teicām – no Latvijas, par ko viņi neko nebija dzirdējuši, un jautāja: "russians?" Teicām – nē, ka tas ir blakus Polijai un Lietuvai (zinot, ka Čikāgā ir lietuviešu kvartāls). Tad viņi jautāja: kāda mums nodarbošanās, teicām – "choirists". "Choir singers". Tad viņi atdeva atslēgas un strauji aizbrauca. Galu galā laimīgi nokļuvām pie Andra Ieviņa. Pēc šī notikuma Rīgā kopā ar Mārtiņu nodibinājām kamerkori "Sacrum".

Seime įvyks bendras Pasaulio lietuvių bendruomenės komisijos ir Švietimo ir mokslo komiteto posėdis, kuriame daug dėmesio bus skiriama lituanistiniam švietimui.Ar tarmės išgyvena atgimimą ir ar galime tikėtis daugiau tarminės literatūros?Lietuva jau 33 kartą mini Baltosios lazdelės dieną, ta proga Šiauliuose regėjimo negalią turintiems žmonėms pristatytas ypatingas spektaklis.Antradienio vakarą įvyko tarpsektorinė kultūros asamblėja. Po jos protesto bendruomenė kartoja tą pačią žinutę – protestas tęsis toliau, iki kol bus įgyvendintas reikalavimas atriboti Kultūros ministeriją nuo partijos „Nemuno aušra“. Politikai kol kas nepasiuntė aiškaus atsakymo, kaip bus formuojama politinė Kultūros ministerijos komanda.Ką išmoksta vaikai, lankydami Šilalėje įkurtą „Mažųjų išradėjų“ būrelį ir kokie eksperimentai bei bandymai labiausiai domina vaikus?Paryžiuje 35-ojoje „Salon de la Revue“ mugėje buvo pristatytas ir specialus prancūzų kalba išleisto „Vilnius Review“ numeris.Europos paveldo apdovanojimų ceremonijoje Lietuvos nacionalinis muziejus apdovanotas už paramos Ukrainai iniciatyvą.Ved. Marius Eidukonis

325 m. vykęs Nikėjos-Konstantinopolio susirinkimas buvo vienas iš svarbiausių įvykių Bažnyčios istorijoje. Imperatorius Konstantinas sušaukė visos Romos imperijos vyskupus kartu svarstyti svarbių to meto Bažnyčiai klausimų – nuo visiems bendros tikėjimo išpažinimo formulės, naudojamos iki šiol, iki Velykų šventimo datų suvienodinimo ir konfliktų, kilusių tarp svarbių to meto dvasininkų, sprendimo. Prieš savaitę VDU Katalikų teologijos fakultete vyko šio susirinkimo jubiliejui skirta konferencija, kurioje teologai ir filosofai, istorikai ir menotyrininkai, katalikai, protestantai ir ortodoksai kartu svarstė šio susirinkimo reikšmę ir diskutavo apie jo palikimą. Šios laidos svečiai – šios konferencijos dalyviai: teologas, Lietuvos kultūros tyrimų instituto mokslininkas dominikonas Saulius Rumšas ir teologė, VDU Katalikų teologijos fakulteto dėstytoja Milda Vitkutė.

Brīvprātīgo cīnītāju rindās Ukrainā ir arī latviete Dana Liepiņa – jauna sieviete, kurai patīk zīmēt un rūpēties par dzīvniekiem. Jau aptuveni pusotru gadu viņa karo Ukrainā un patlaban palīdz ar droniem noskaidrot pretinieka pozīcijas. LTV par jauno karotāju, kurai iesauka ir “Putniņš”, uzzinājām nejauši. Vienā no Krievijas propagandas kanāliem viņa bija minēta kritušo sarakstos. Sameklēta jaunā sieviete tikai pasmējās par propagandistu apgalvojumiem. “Esmu dzīva un turpinu cīnīties!” sacīja Dana un piekrita plašākai intervijai ar LTV žurnālistu Ģirtu Zvirbuli.

Šogad "Labo darbu nedēļai" pieteikti 170 plānotie darbi, bet pabeigti jau 20 no tiem. Kā labus darbus darīt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par labiem darbiem sarunājamies ar "Palīdzēsim.lv" vadītāju un dibinātāju Ilzi Skuju, pedagoģi Kadriju Beiroti un Valsts izglītības attīstības aģentūras Plašākas izglītības pieredzes departamenta Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecāko eksperti Ingu Krišāni. No 6. līdz 12. oktobrim visā Latvijā jau 17. reizi norisinās "Labo darbu nedēļa" – ikvienam ir iespēja paveikt labu darbu cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai vai savai kopienai.  Pērn akcijā piedalījās vairāk nekā 15 000 cilvēku, kopā paveicot gandrīz 400 labo darbu. "Ideja radās, jo gribējās, lai vairāk cilvēki varbūt iedomājas par labiem darbiem, par brīvprātīgo darbu, ko nozīmē ne tikai ņemt, bet arī dot sabiedrībai kopumā un vairot sabiedrības labumu, ne tikai pašlabumu," bilst Ilze Skuja. Kadrija Beirote dalās pieredzē, kā skolēnus rosināt iesaistīt veikt labus darbus, kā mudināt ne tikai akcijas laikā, bet arī ikdienā veikt labus darbus. Dažādas idejas piedāvā arī paši skolēni. "Īstenībā sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kuri labprāt darītu labu darbu, ja viņu uzrunātu," vērtē Kadrija Beirote. "Bet visa organizācija... (..) patiesībā ļoti daudzi ir, kuri labprāt atbalstītu. Piemēram, ir mājražotāji, kuri labprāt savu zeķīti vai cimdiņus nosūtītu pansionātam, bet viņam varbūt liekas - ko es tur vienu cimdu pāri, kāda jēga. Bet tad viņš ierauga kādu akciju vai mūsu, piemēram, uzrunu, ka mana klase izdomājusi to un to, ja jūs gribat, varat atbalstīt. Vienā gadā bija tik aizkustinoši, ka sveši cilvēki atsūta ar paciņu piegādātājiem zeķes un cimdus, jo mēs ar bērniem braucām ar koncertu uz pansionātu. (..) Man liekas, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri labprāt darītu, bet bieži vien - ai, ko es tāds, man nekā tāda nav. Bet kad ir kāds, kurš pasaka - darām, mēs izdarīsim, mēs aizvedīsim, bērniem ir ideja, tad sarodas aizvien vairāk cilvēku, kuri labprāt [iesaistās], bet viņam liekas ir pārāk maziņš, jo tas pienesums būtu par mazu, lai viņš pats vestu uz pansionātu vai bērnunamu."  

Stāsta ilggadējā Latvijas Radio redaktore, raidījumu veidotāja un mūzikas ierakstu producente Māra Šuba Iepriekšējo reizi minēju, cik daudz mūzikas kolektīvu sadzīvoja Radio paspārnē, mūsu lielajā 1. studijā, kur notika šo kolektīvu mēģinājumi un ieraksti. Skaidrs, ka to visu vajadzēja apsaimniekot. 80. gadu sākumā un 70. gadu beigās mēs, Mūzikas redakcijas redaktori, kas pasūtīja un izvēlējās ierakstus, varbūt pat ne līdz galam īsti apzinājāmies, kas tad notiek tālāk. Devāmies uz 103. istabu. Tur atradās liela kantora grāmata un tajā atbildīgais darbinieks skatījās un pētīja, kuri laiki ir brīvi un kurus varētu piedāvāt mūziķiem. Tā mēs staigājām vairākas reizes, jo, pirmkārt, vajadzēja uzzināt pieejamos laikus, bet pēc tam jau apstiprināt, ka mūziķim tie ir piemēroti. 103. istabā apgrozījās daudz slavenu cilvēku: tur varēja sastapt kolektīvu vadītājus un solistus, štata darbiniekus, kora direktoru un kora inspektoru, orķestra atbildīgos cilvēkus. Izrādījās, ka Radio bija arī speciāls cilvēks, kura uzdevums bija sadrukāt nedēļas plānus uz lielas lapas. Tas nemaz nebija tik vienkārši. To visu uz savas ādas vēlāk izbaudīju arī es... Vienā mirklī šīs štata vietas vairs neeksistēja, cilvēki pazuda, un pēkšņi izrādījās, ka par visu atbild producents. Līdz tam šāda amata nemaz nebija. Darāmā, lai visu šo saimniecību apkalpotu, netrūka. Vispirms jau plāni, ierakstu un mēģinājumu grafiku saskaņošana. Redzot, ka būs nepieciešamas klavieres, bija iepriekš jāparedz laiks to skaņošanai. Un tas nav īss. Nereti klavieru skaņošanai nepieciešamas pat divas stundas! Ja tikko mēģinājis orķestris, bet nākamais ir dziedātāja ieraksts, telpu vēdināšana aizņems ilgāku laiku, jo pēc liela kolektīva uzturēšanās skābekļa ir ļoti maz. Deviņdesmitajos gados uz savas ādas izbaudīju arī 1. studijas vēdināšanas nodrošināšanu. Man, lai gan esmu ļoti bailīga, bija jādodas uz Radio pagrabiem, kuri atgādināja katakombas. Iedomājieties garu koridoru ar bieziem mūriem, dzelzs durvis ar svirām. (Tas viss, protams, bija saistīts ar to, ka kādreiz šajās telpās atradās banka). Sekoja pagrieziens pa kreisi, un tad tikai sākās! Milzīgas, melnas kurtuves līdz griestiem. Domāju, ka tās bija no čuguna, ne jau gluži nokvēpušas. Pēc tam atkal bija jāgriežas pa kreisi, pilnīgā tumsā jāiet līkumu līkumi, jāuzmanās no kaut kādām sliedēm, jāatrod un jāparauj milzīgs kloķis un tad sākās vēdināšana. Un, nedod dievs, ja pēc tam kloķi aizmirsa atkal pacelt augšā! Vienu reizi tā arī gadījās. Es gan neatceros, kas un cik daudz toreiz nopietni sasala. Tāda mums bija saimniecība. Tagad atliek pieiet turpat 1.studijā pie panelīša un nospiest vienu podziņu, lai tūlīt sāktos vēdināšana. Arī klavieru skaņošana nebija vienkārša. Mums gan bija pašiem savs skaņotājs, kurš uzmanīja mēģinājumu telpās esošos pianīnus, bet pie 1. studijas flīģeļa šos skaņotājus nelaida. Viņu kvalifikācija nebija tika augsta. Tā nu Latvijas Radio bija līgumattiecības ar Latvijas Filharmonijas klavieru bāzes skaņotājiem. Viņi bija mācījušies vēl pie pirmās brīvvalsts slavenā meistara Grauda un izgājuši milzīgu skolu. Es kādreiz prasīju mūsu izcilajam skaņotājam Valdim Eglītim, vai viņam nav kāds māceklis, kurš varētu apgūt studijas instrumenta apkopi. Valdis atbildēja, ka, lai tiktu pie 1.studijas klavierēm, māceklim nepieciešami vismaz desmit gadi... Divtūkstošo gadu sākumā Latvijas Radio klavieru skaņotājs bija šobrīd pazīstamais klavierbūvētājs Dāvids Kļaviņš. Viņš šo jomu bija apguvis Vācijā.

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne. No juridisko, morāli ētisko, reliģisko normu viedokļa raugoties, zagšana ir nosodāma rīcība, jo saistīta ar slepenu sveša – materiāla vai nemateriāla – īpašuma piesavināšanos. Neskatoties uz to, tradicionālajā kultūrā attiecībā uz zagšanu vērojama divējāda attieksme. Saskaņā ar tautas priekšstatiem dažādu labumu sadale ir Dieva funkcija. Tādējādi zagšana būtu iejaukšanās Dieva darbības sfērā, tamdēļ tā kategoriski netiek sankcionēta. Taču zagšana ir leģitimēta dažādos kalendāro svētku  un cilvēka mūža godu rituālos. Tā ir akceptēta, taču pakļauta noteiktām normām, tādējādi ritualizēta. Vienīgi rituālā ir atļautas korekcijas labumu sadales sistēmā, nepārkāpjot Dieva likumus. Kas īpaši raksturo zagšanu rituālajā norisē? Tā ir rituāla darbība, kas šādā veidā iegūtiem priekšmetiem piešķir īpašu sakralitāti un maģisku spēku. To plaši izmanto gan aizsargājošos, gan auglību veicinošos rituālos. Eiropas tautu tradīcijās ir vairāki šādi piemēri – lai izsauktu lietu, zog no kaimiņa uz žoga uzspraustos māla podus un met tos akā; lai nodrošinātu druvas auglību, sējai izmanto zagtus graudus; lai govs dotu daudz piena, rekomendē pabarot to ar kaimiņa pļavā zagtu zāli; lai saimei nodrošinātu laimi, bluķi zāģē no svešā zemes gabalā augoša koka utt. Zog masku gājienos maskotie ļaudis – ne vien susekli, bet pat kādu mājlopu, gaili vai suni. Līdzi var paņemt arī meitu vai puisi, kuru nākamajā mājā izpērk. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija pirms mičošanas nozagt līgavu un vēlāk prasīt tās izpirkšanu vai arī zagt gulošo kāzinieku apģērba gabalus, apavus, lai nākamajā rītā saņemtu par tiem izpirkšanas maksu. Zagšanas piemēri atrodami arī latviešu mītiskajos stāstos par Dieva un Velna attiecībām akmens un uguns radīšanā, par to, kā Mēness vai Velns zog līgavas, kā mītiskā pele zog zirņus. Tādējādi zagšana ir kosmogonijas un antropogonijas daļa mītos un pielīdzināma radīšanai. Rituālās zagšanas tradīcijai pamatā ir sekojoši priekšstati. Vispirms tie ir arhaiskie priekšstati par telpu, kurā tiek nodalīts – savējais un svešais. No savējiem nezog, zog no svešajiem. Svešais, citādais nenoliedzami saistās ar sakrālo. Objekts, kas iegūts no svešās, sakrālās sfēras, vienmēr būs apveltīts ar īpašām spējām. Otrs priekšstats ir par ierobežotu labumu daudzumu – pasaulē ir nemainīgs dzīves labumu, laimes un nelaimju apjoms un saistībā ar to darbojas kompensācijas princips. Cik daudz tiek zaudēts vienā vietā, tik daudz tiek iegūts citā vietā. Rituālā nozagtais priekšmets bieži vien nav materiāli vērtīgs. Svarīgāks ir tā simboliskais statuss un pati darbība. Projicējot ārējās pasaules struktūru – savējais/svešais – uz cilvēka iekšējo pasauli, rituālās zagšanas kontekstā labuma iegūšana krīžu situācijās individuālajā līmenī varētu būt meklējama arī indivīda apziņas-zemapziņas procesu virzienā. Tādējādi rituālā darbība ārējā pasaulē, šajā gadījumā – rituālā zagšana, kalpo par aktivatoru  sevis paša iekšējo spēka resursu iegūšanai. Rituālā zagšana ir tāda kultūras forma, kas demonstrē, kā sabiedrība konstruktīvi reaģē uz krīzēm: tā izmanto simbolu valodu, robežu loģiku un rituālu noteikumus, lai mobilizētu gan kopienas, gan individuālos resursus.

Šoreiz tiekamies ar “BIOR” institūta pētniecēm – parazitoloģēm, lai runātu par dažādiem parazītiem, ar kuriem slimo savvaļas dzīvnieki un medījumi, kā arī par to, ar ko var saslimt cilvēks. Plašāk apspriežam trihinellas un trihinelozi, kā arī citas invāzijas. Īpaši būtiski, lai mednieki par to zina un ņem vērā, apstrādājot un lietojot uzturā medījumu. Uzmanību! Cilvēkus ar vājiem nerviem neskatīties! Epizode tapusi sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu.Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Arī mūsu mīļdzīvnieki diemžēl noveco. Bieži vien ātrāk nekā mēs to vēlētos. Par suņu un kaķu vecuma slimībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzēt saviem mīluļiem vecumā stāsta veterinārārsts-neirolgs Aleksandrs Ozols un veterinārārste Māra Vasiļevska. Speciālistus uzklausām arī ierakstos. Jevgēnija Ostroga ir veterinārārste un dzīvnieku uzvedības speciāliste un stāsta, kā vecumdienās var mainīties suņu un kaķu uzvedība, kā arī to, kā rīkoties, lai palīdzētu dzīvnieka smadzenēm novecot lēnāk. Daira Viškere ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārā klīnikas veterinārārste un uzsver, ka vecums nav slimība un gadās, ka dzīvnieki jūtas slikti nevis vecuma, bet slimības dēļ.

Stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenais mākslas eksperts Ingus Barovskis. Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas piektā daļa, kurā ierodas viesi, ir veltīta tiem, kuriem ir svarīga ne tikai radošā intimitāte, radošā vientulība un vienatne, bet arī sabiedrība, atrašanās cilvēkos, troksnis, iespējams, varētu teikt, skaņu telpas intensitāte, kas rezultējas unikālos dzejas un prozas tēlos, aizgūtos no reālās dzīves. Ar viesiem šeit saprotam ne tikai viesus, kas ierodas mājās, bet arī to, ka cilvēks pats kļūst par viesi, piemēram, radošās prokrastinācijas momentos dodoties uz dažādām publiskām vietām vai vienkārši ciemos pie kāda. Šajā laikā – tas ir  20. gs. sākumā – ir attīstīta t. s. kafejnīcu kultūra, kurās pulcējas ne tikai svinētgribētāji, krogusbrāļi, spēcīgu vai ne tik spēcīgu dziru cienītāji, bet arī radošās personības, gan lai vienatnē pasēdētu, gan lai komunicētu ar citiem, gan lai novērotu dažādo pūli, vācot raksturus, vācot tēlus saviem radošajiem darbiem. Šajā aspektā kā vienu no ievērojamākajiem tēlu vācējiem var minēt Jāni Ezeriņu. Viņš strādājis ļoti intensīvi, bet tikpat intensīvi arī prokrastinējis, dodoties uz dažādām kafejnīcām, kur dažkārt pavadījis visu nakti, vērodams cilvēkus, notikumus, jā, arī noklausīdamies sarunas. Vai arī – ja intensīvi strādājis, arī tad Ezeriņš ir devies garā pastaigā, kuras laikā mēdzis ieklīst kādā krogā, kur sagaidījis rītu ļaužu vidū. No šiem krogu un kafejnīcu apmeklējumiem izaugusi lielākā daļa Ezeriņa noveļu, turklāt tēlus un stāstus viņš fiksējis piezīmju grāmatiņā. Un, kad stāsts nobriedis, Ezeriņš varējis rakstīt jebkur – viesnīcā, svešās mājās, laikrakstu redakcijās, publiskā vidē. Uz galda bieži vien atradusies alus pudele, apkārt izmētāti papirosu gali un sērkociņi. Iegrimis darbā, viņš pilnīgi mehāniski aizdedzinājis papirosu pēc papirosa, telpa pildījusies ar dūmiem. Visbiežāk stāstu viņš uzrakstījis vienā vakarā, vienā paņēmienā. Minētā piezīmju grāmatiņa ieraudzīsiet arī ekspozīcijā, tāpat arī Ezeriņa radošās telpas recepciju. Sabiedriskā dzīve ir aktuāla un radošo potenciālu gan sekmējoša, gan, kā atzīst pati dzejniece, brīžiem traucējoša Austrai Skujiņai. Skujiņas ikdiena noris aktīvā sabiedriskajā dzīvē: dienā viņa strādā Zemkopības ministrijā, bet vakarus pavada saviesīgos pasākumos, kafejnīcās, restorānos, arī Darba jaunatnes sanāksmēs. Bohēma ir neatņemama Skujiņas ikdienas dzīves daļa, ar kuras palīdzību viņa mēģina kliedēt vientulību, baudot vīnu un līksmojot starp cilvēkiem. Laikabiedri Skujiņas publisko dzīvi uztvēruši dažādi, piemēram, Kārlis Fimbers saka, ka “Viņas uzvešanās Šīrona restorānā neko neatšķīrās no ielasmeitas izturēšanās”. Taču  ikonisks ir viņas dzejolis “Meitenei kafejnīcā”, kas, šķiet, izsaka pašas Skujiņas būtību. Skujiņas dzīve ir ļoti intensīva, viņa raksta: ”Nu cik tad atliek man priekš sevis laika? – Naktīs! Jā, naktīs es satinos vecajā mētelī un nolieku sev priekšā veselu kaudzi grāmatu un papīru, bet laiks aizvien par īsu, un aizvien man jāredz, ka padarīts bezgala maz. Ap diviem, trim es nospriežu līst gultā, jo otrā dienā ir darbadiena, un, lai arī miegs nenāk, mazākais, acis jāatpūtina.” Un tad atkal ir jauna diena Zemkopības ministrijā un jauni vakari viesību dzīvē. Pie viesību cienītājiem pieder arī  Linards Tauns, kuram bija daudz draugu un paziņu, kas iegriezās Elles ķēķī viņa miteklī viesos pie Tauna un izmantoja arī tur esošo otro gultu brīžos, kad viesības jau bija tā nogurdinājušas, ka mājas šķita saviem spēkiem vairs nesasniedzamas. Linards Tauns, lai arī strādāja V. Štāla spiestuvē par burtlici, savu ikdienu Ņujorkā pavadīja diezgan bohēmiski, tāpēc gadījās reizes, kad pietrūka naudas rēķiniem. Vienā no šādām reizēm Tauns nebija samaksājis par elektrību, tāpēc draugs un domubiedrs Gunars Saliņš izsludināja akciju ķēķiniekiem, lai tie samet naudu. Jānis Krēsliņš šo palīgā saucienu kolorīti iedēvēja par “Linarda Tauna apgaismošanas fondu” – par to liecina ekspozīcijā atrodamais glāzes paliktnis un citi Tauna saviesīgās dzīves elementi. Noslēgumā: viesības, publiskā dzīve, kas mijas ar radošā darba vientulību, vai tieši pretēji radīšanas process, kam nepieciešama publiskā telpa, kur cilvēks var justies viens pūlī, ir viens no tiem veidiem, kā nonākt pie radošā darba rezultāta, to mēs redzēsim M6 ekspozīcijas piektajā daļā, kurā ierodas viesi.

During Jesus' ministry, He encountered a Canaanite woman from the region of Tyre and Sidon whose daughter was oppressed by a demon. She desperately sought Jesus' help and overcame several obstacles to receive her daughter's deliverance.Vien LauretaSunday, September 28, 2025 Live at 6:00PM

Vieną vasaros dieną NARA komanda sulaukė skambučio. Su mumis susisiekė draugės, mūsų klausytojos, esamos ir buvusios Jaunimo linijos ir Vaikų linijos savanorės ir savanorių mokytojos, psichoterapijos klinikos „Gali būti“ kolegės Laura ir Jonė. Jos norėjo savo profesinį klausimą – Jonės žodžiais, „suprasti, kaip ir kodėl žmonės gyvena“, – kelti garsinių pokalbių formatu. Mes sutarėme pabandyti. Tinklalaidės, kurias Laura (pilnas vardas – Laura Riaubaitė-Pinzar) ir Jonė (Jonė Piekuraitė-Dudėnė) įrašė, mus sužavėjo savo profesionalumu, atvertu temų peizažu ir saugia erdve kelti bet kokius klausimus. It psichologo kabinete, pasitikint viena kita ir klausytoju. Lauros ir Jonės epizoduose – NARA tinklelyje jie taip bus ir pavadinti – jos kalbėsis apie žmonių santykius ir dilemas, kurios kyla daugeliui mūsų. Jų tikslas nėra piršti atsakymus, priešingai. „Tai – apie gerų klausimų uždavinėjimą“, – savo tikslą įvardija Laura. „Geras klausimas yra toks, kuris skatina išsigryninti: o kaip norisi man?“ Išgirskite pažintinį Karolio Vyšniauskio interviu su Laura ir Jone NARA tinklalaidėje jau dabar. O pirmą pačių Lauros ir Jonės rengtą epizodą išleisime rytoj, rugsėjo 24-ąją. Jo tema bus pinigai ir kaip jie veikia poros santykius. Iki susitikimo ausinėse. Bertos Tilmantės fotografija, Martyno Gailiaus muzika.

Orķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi diriģenta Normunda Šnē vadībā sākusi gatavošanos franču 20. gadsimta komponista un diriģenta Pjēra Bulēza simtgadei, kas sadarbībā ar Parīzē bāzēto "IRCAM" centru koncertzālē "Lielais Dzintars" norisināsies 27. septembrī. Koncerts iecerēts kā viens no vērienīgākajiem Liepājas kā 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas ieskaņas notikumiem. Sarunā "Klasikas" studijā Normunds Šnē akcentē Pjēra Bulēza personības šķautnes un viņa radošo centienu virzienus, no komponista izaugot par izcilu diriģentu. Pieskaramies viņa veidotajam "IRCAM" mūzikas izpētes centram Parīzē un laikmetīgās mūzikas ansamblim Ensemble Intercontemporain, kā arī novitātēm, kas pilnā spektrā būs sadzirdamas abos izvēlētajos opusos, ko klausītāji varēs baudīt Bulēza simtgadei veltītajā koncertā Liepājas "Lielajā dzintarā".  "Reizēm man liekas, ka par Bulēzu mums ir mazliet nepareizs priekšstats," teic Normunds Šnē. "Daudziem liekas, ka viņš ir stingrs, akadēmisks, ar nenormāli augstām prasībām, kas dzird partitūrā katru noti. Tā ir, protams, bet īstenībā viņa lielākā stihija varētu būt izaicinājums, kaut kādā ziņā protests. Neaizmirsīsim, ka viņš savā jaunībā rīkoja koncertzālēs skaņas akcijas pret koncertiem un to programmām, ja tie viņam šķita pārāk akadēmiski. Vienā no intervijām, kurā viņam ļoti patika stāstīt par sevi, par savu mūziku, par saviem estētiskajiem uzskatiem, Bulēzs saka, ka mūzika ir jāattīra no uzfrizētības, no pārliecīgās kārtības, kaut gan var teikt, ka visas viņa interpretācijas ir ārkārtīgi pārdomātas un sakārtotas, tajā pašā laikā viņš kā komponists savā ziņā iet tam pretī. Viņam tiešām ir izaicinošs raksturs – parādiet, vai jūs to varat! Parādiet, cik ātri jūs to varat nospēlēt! Bieži tempi ir uz izpildāmības robežas un no mūziķiem tiek prasīt mazliet spēja pārkāpt sev pāri un sasniegt jaunus apvāršņus." * Pjērs Bulēzs ir 20. gadsimta laikmetīgās mūzikas revolucionārs, kurš satricināja tradīcijas un līdz ar domubiedriem ieviesa jaunus skaniskās domāšanas veidus. Kā komponists, diriģents un domātājs Bulēzs atvēra durvis sonorikai, elektroniskajai mūzikai un radīja nākotnes mūzikas institūciju IRCAM (Parīze), kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mūzikas izpētes institūtiem pasaulē. Spožs radītājs, nesaudzīgs diktators, varbūt ģēnijs.   Koncerta pirmajā daļā latviešu vijolniece Magdalēna Geka atskaņos Pjēra Bulēza skaņdarbu vijolei “Anthèmes II” (1997). Šajā darbā notiek nemitīga transformācija un jutīgs dialogs starp cilvēku un tehnoloģiju. Vijole savijas ar dzīvo elektroniku, kas reāllaikā transformē un atspoguļo instrumenta skaņu telpiski daudzdimensionālā ainavā. Programmas kulminācijā starptautiska solistu un skaņu meistaru komanda sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normundu Šnē vadībā atskaņos vienu no Bulēza iespaidīgākākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem “Répons” (1980–1984), kurā izmantoti dažnedažādi IRCAM ieroči – elektroniski instrumenti, skaņu sintēze, datorprogrammas, kas ļauj atskaņošanas laikā elektroniski strādāt ar skaņu.  Atskaņojums prasa īpašu telpas iekārtojumu un skaņu aparatūru, ko nodrošinās IRCAM speciālisti sadarbībā ar “Lielā dzintara” kolēģiem. Visiespaidīgākā klausīšanās pieredze būšot sēdvietās partera zonā, kurā klausītājus ieskaus gan mūziķi, gan skaņu aparatūra.  

Beveik du dešimtmečius nevaisingumo gydymo srityje kartu su vyru Rolandu dirbanti Reda Žiobakienė į šį pasaulį atkeliauti padėjo tūkstančiams naujų gyvybių. Gydytoja pripažįsta, jog net ir turint ilgametę patirtį, kartais būna psichologiškai sunku, kai padėti susilaukti vaiko nepavyksta. Kaip nevaisingumo gydymo patirtys augino gydytojos Redos Žiobakienės pasaulį?Ved. Ignas Klėjus.

Raidījumā Pievienota vērtība daudz interesantu atziņu un detaļu par darba tirgu, gan par to,  kas notiek tagad, gan – ko varam sagaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē.  Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" nesen paziņoja taisnīgākos atalgojuma maksātājus Latvijā. Raidījumā vairāk runājam par dažām interesantām tendencēm, kuras vērts pamanīt, neatkarīgi no tā, vai algu saņemat vai maksājiet saviem darbiniekiem. „Figure Baltic Advisory” pētījums rāda, ka šajā gadā algas pieaugušas par vidēji 6,2 %, bet, vai visiem pieaugums bijis vienāds? Plašāk stāsta uzņēmuma partnere Anta Praņēviča. Viņa arī atklāj, ka ar algu jāvilina darbinieki zemākā līmeņa amatos. Bet kam tad algas ir pašas zemākās? Pētījumā iezīmējas konkrēts darbinieka profils – tā ir sieviete apmēram 55 gadu vecumā, kurā strādā kādā uzņēmumā reģionā un tajā ir nostrādājusi jau vismaz 10 gadus. Salīdzinoši liels stāžs, bet zema alga. Ārvalstu, it īpaši uz ASV fokusēti karjeras konsultanti bieži vien saka, ka viens no labākajiem veidiem, kā palielināt atalgojumu ir mainīt darba vietas, jo par lielāku algu vieglāk vienoties, runājot ar jaunu darba devēju, nevis pierunāt esošo algu palielināt. Pētījums gan zināmā mērā šo uzstādījumu apgāž, stāsta Anta Praņēviča.

Šiame NARA tekste – sociologės Gražinos Bielousovos atviras liudijimas apie smurtą, kurį patyrė nuo vaikystės. Kartu tai ir žvilgsnis į smurtą, persmelkusį skirtingas mūsų visuomenės grupes. Tekstą įgarsina pati autorė. Skaityti: https://nara.lt/lt/articles-lt/uz-viena-musta-asmenine-smurto-istorija

Nuo plyno lauko ūkininkauti pradėjęs Bronislavas Mataitis iš Radviliškio rajono sako, kad teko išbandyti įvairias ūkio šakas, trūko informacijos, bet dabar viskas kitaip. Vyras su sūnumi valdo augalininkystės ūkį, jau 4 metus taiko neariminę technologiją bei pabrėžia investicijų į ūkio svarbą. Vien šie metai parodė, kaip ūkininkams svarbu turėti savo džiovyklas, grūdų sandėliavimo bokštus.Gindvilių kaime Kupiškio rajone nėra tvorų ir karvių nelikę, nei arklio nesurasi, bet užtat gausu aktyvių žmonių, norinčių burtis į bendruomenę. Gidviliečiams svarbu ne tik šventes bendrai paminėti, bet ir rūpintis kaimo žmonių gerove. Bendruomenė pasistatė ir namuką su pavėsine, kur visuomet yra šurmulio – nuo jauniausių iki vyriausių.Rubrika „Užsienio naujienos“. Dronai naudojami ne tik ūkiams prižiūrėti, bet ir miškams atsėti: vietose, kurios sunkiai pasiekiamos, jais barstomos jau sudygusios augalų sėklos.Ved. Rūta Simanavičienė„Gimtoji žemė“ – ketvirtadienį, rugsėjo 11 d., 6.07 val. per LRT RADIJĄ.

13. septembrī Kuldīgā jau ceturto reizi norisināsies klaviermūzikas festivāls Kuldīga Piano. Festivāla centrālais uzstādījums ir parādīt klavieru skanējuma daudzveidību un mūsdienu spēlēšanas tehnikas. Ar piesātinātu pilnas dienas programmu festivāla viesus priecēs gan latviešu, gan ārvalstu pianisti. Tiekamies uz sarunu ar festivāla ieceres autoru un radošo direktoru Daini Teni. "Katru gadu festivālam ir jauni izaicinājumi, katru gadu pienāk klāt kāda ideja, ko varētu vēl labāk, vēl interesantāk, kā vēl krāšņāk parādīt klavieru neizsmeļamās iespējas, par kurām mēs kā mūziķi, protams, zinām, bet klausītājs bieži vien ir šokā, cik ļoti dažādi klavieres var skanēt. Tas ir festivāla galvenais uzdevums – parādīt klavieru daudzpusību, daudzveidību, iespējamās stilu, žanru maiņas, parādīt tehniku maiņas. Līdz šim ir bijis tā, ka ar katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēki ierodas tieši festivāla dienās. Šogad gan tā ir tikai viena diena. Mēs gribējām pamēģināt šādu izmaiņu, bet maksimāli piepildītu dienu un ceram uz to labāko līdz šim. Labāko rezultātu cilvēku apmeklējuma ziņā, Protams, ceram, ka arī laikapstākļi būs tādi, kā katru gadu - vislabākie, vissaulainākie un vissiltākie." Sarunā ar Daini Teni arī par klavieru entuziastiem, par festivāla ieskandēšanu Rīgas lidostā, par mūsdienu spēlēšanas tehnikām, arī Romana Vrobļevska dabas iedvesmotajām kompozīcijām un iespēju brokastot kopā ar pianisti Agnesi Egliņu. Par multimākslinieces Aijas Alsiņas viesošanos Kuldīgā un igauņa Reina Rannapa klaviermūzikas pārāk mazo atpazīstamību Latvijā.  * Pāris vārdos par programmu: Festivālu ar bezmaksas koncertu pilsētas pils dārzā atklās poļu pianists Romans Vrobļevskis. Viņš komponē mūziku savam solo izpildījumam, arī trio sastāvam, kā arī mūziku kinofilmām. Romans uzstājies dažādos festivālos Eiropā un Āzijā. Mūzikas kritiķi par Romana mūziku ir izteikušies: "Ja jums patīk tādi dižgari kā Debisī, Einaudi un Frāms, jūs viņa mūzikas materiālā pamanīsiet impresionistisku melodiju pieskaņu ar skaidrību, vīziju un mērķtiecību." Unikālā formātā koncertā-brančā restorānā "Bangerts" uzstāsies pianiste Agnese Egliņa ar programmu “Pastkartes no Kurzemes”. Trīskārtējā Lielās mūzikas balvas laureāte īpaši festivālam ir sagatavojusi latviešu klaviermūzikas izlasi ar komponistu kurzemnieku radītu mūziku.  Dienas turpinājumā Kuldīgas Svētās Annas baznīcā savu personisko muzikālo stāstu klausītājiem nodos Aija Alsiņa. Koncertā skanēs mākslinieces instrumentālie skaņdarbi klavierēm, kas aizkustinājuši daudzu klausītāju sirdis visā pasaulē. Aijas mūzika ir izteikta sajūtu mūzika. Viņa ieguvusi maģistra grādu komponēšanā filmām un medijiem Lielbritānijā, un platformā Spotify vien viņas mūzika klausīta 10 miljonus reižu. Koncerta apmeklējums ir bez maksas. Un pirmo reizi festivāla vēsturē ciemosies arī leģendārais igauņu pianists Reins Rannaps. Kā norāda festivāla rīkotāji, viņš ir visvairāk atskaņotais komponists Igaunijā: viņa skaņdarbus dzied visu paaudžu dziedātāji, kā arī kori, tostarp lielajos Igaunijas Vispārīgajos Dziesmu svētkos. Rannaps ir uzstājies visā pasaulē. Viņa mūzika ir ierakstīta desmitiem vinila platēs un kompaktdiskos. Kā komponists un mākslinieks viņš ir attēlots vairākās dokumentālajās filmās.  Festivāla ietvaros notiks arī pop-up mūzikas un mākslas norises visā Kuldīgā. 

Kā koris var kļūt par teātra instrumentu un dot balsi tiem, kurus politika marginalizē vai uzskata par ienaidniekiem? To pēta poļu režisore Marta Gornicka (Marta Górnicka), kuras neparastajās izrādēs koris ir galvenais un vienīgais varonis. Viņas veidotie kori nedzied klasiskas dziesmas, bet ar savu daudzgalvaino klātbūtni konfrontē sāpīgas politiskas un sociālas problēmas, ielūdzot skatītāju skatīties acīs realitātei. Martas Gornickas jaunākā kora izrāde „MĀTES. Dziesma kara laikā” balstās ukraiņu, poļu un baltkrievu māšu un viņu bērnu liecībās, kur neizsakāmo caur balss spēku izdzied viņas pašas. Izrādi 11. septembrī varēs redzēt festivālā „Homo Novus” Rīgā. "Koris man ir ļoti īpašs instruments. Man tas ir sabiedrisks un politisks rīks, kā runāt par mūslaiku sāpīgākajām problēmām. Korim vienmēr ir piemitusi šī sabiedriski politiskā dimensija, un arī šodien, tāpat kā senatnē, tas spēj uznest uz skatuves ļoti aktuālas problēmas. Un, manuprāt, koris šodien ir vissvarīgākais un varbūt pat vienīgais instruments teātrī, kam joprojām piemīt šāds spēks. Vēlējos radīt radikāli jaunu kora formu laikmetīgajam teātrim, atgriezt to uz teātra skatuves un dot balsi sievietēm," sarunā atzīst Marta Gornicka. "Sāku šo ceļu pirms 15 gadiem Teātra institūtā Varšavā, kas fokusējās ne vien uz pašu teātri, bet arī uz teātra un pētniecības krustpunktiem. Un šis eksperimentālais sākums ielika pamatus manai vīzijai par kora un īpaši sieviešu balsu atgriešanu uz skatuves, īpaši Polijā, kur sievietes joprojām cīnījās par savām tiesībām. Protams, tam ir saistība arī ar kora vēsturisko kontekstu, jo seno laiku teātra vēsturē sievietes un vergi tika marginalizēti. Vīrieši radīja libretus un vīrieši spēlēja uz skatuves. Es gribēju prioritizēt sievietes. Veidot radikāli jaunu kora teātra formu, kas balstās sieviešu balsīs un ko veido jaunas teksta formas, jauna teātra valoda, īpaša aktieru apmācība. Manās izrādēs koris ir galvenais un vienīgais varonis uz skatuves," turpina režisore. "Es strādāju ar dažādu profesiju un paaudžu cilvēkiem, kuri visbiežāk tiek atlasīti atklātā konkursā, kur var pieteikties ikviens neatkarīgi no vecuma un skatuves vai muzikālās pieredzes. 2010.gadā es dibināju „Sieviešu kori” un sāku veidot izrādes, un pamazām šī kora ideja kļuva par arvien intensīvāku politisku praksi. Es sāku vākt korus izrādēm dažādos sabiedriski karstajos punktos."

Eiropas basketbola čempionātā sākas izšķirošās spēle. Šodien, 6. septembrī, norisināsies četras pirmās astotdaļfināla spēles. Vienā no tām Latvijas izlase tiksies ar lietuviešiem. Spēles sākums plkst. 18.30. Lietuvieši savas apakšgrupas spēles aizvadīja Tamperē, uzvarēja četrās no piecām cīņām - dienvidu kaimiņi pārspēja Lielbritāniju, Melnkalni, Somiju un Zviedriju, bet zaudēja pagaidām perfekti spēlējošajai Vācijai. Latvija apakšgrupā zaudēja Turcijai un Serbijai, bet uzveica Igauniju, Portugāli un Čehiju. Lietuvas izlasei šajā Eiropas čempionātā traumas dēļ vairs nepalīdz pirmais saspēles vadītājs Roks Jokubaitis, bet Latvijai arī savainojuma dēļ vairs nepalīdz uzbrucējs Andrejs Gražulis. Latvijas un Lietuvas basketbola izlase 21.gadsimtā finālturnīros tikušās piecreiz - lietuvieši uzvarējuši trīsreiz, bet latvieši divreiz. Mums, protams, zīmīgākās ir abas Latvijas uzvaras: 2001.gadā arī astotdaļfinālā latvieši triumfēja ar 94:76 (starp citu 15 punktus tajā spēlē guva mūsu kolēģis Uvis Helmanis), bet 2023.gada Pasaules kausā cīņā par piekto vietu Latvija uzvarēja ar 98:63. Kur slēpjas lietuviešu spēks un kā vērtēt Latvijas izlases līdzšinējo sniegumu, stāsta bijušais Latvijas izlases saspēlēs vadītājs, kurš jau ilgstoši Lietuvā strādā par treneri, Sandis Buškevics. Vēl šodien Turcija spēkosies ar Zviedriju, Francija tiksies ar Gruziju un Serbija spēkosies ar Somiju.

Mūsu klausītājs interesējas, kā daudzdzīvokļu mājā cīnīties ar prusakiem un blaktīm? Kā un kam tas būtu jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns, "santāraisdienests.lv" pārstāvis Māris Boža, Rīgas namu pārvaldnieka Telpu uzkopšanas daļas vadītāja Vita Timermane un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka. Kā blusu, prusaku un pat žurku un ērču kodumi ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu un kad ieteicams konsultēties ar ārstu, ierakstā vaicājām alergoloģei Signei Puriņai. Droši vien neviens neraudātu, ja blaktis un prusaki pazustu pavisam. Problēmas ar dažādiem kukaiņiem daudzdzīvokļu mājās pastāv, bet jānodala apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildība. Visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kopīgi jācīnās ar to, kura dzīvoklī ir, piemēram, prusaki, lai viņš savestu kārtībā savu īpašumu. Vienā dzīvoklī veikt kādu kukaiņu iznīdēšanu bieži vien nav jēgas, ja vien nav konkrēti zināms, ka tieši tas dzīvoklis rada visiem problēmas. Lai veiktu kukaiņu iznīdēšanu, dzīvoklis vispirms ir jāsagatavo. Piemēram, lai indētu prusakus, ir jāatbrīvo virtuves skapīši, jāatbīda no sienas, jānoņem dekoratīvās grīdlīstes, lai visas mēbeles var izsmidzināt un tā darbojas vēl pāris nedēļas. Ja vienā daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā kādā dzīvoklī ir iemitinājušies prusaki vai blaktis, ja ar viņiem necīnās, laika gaitā, tie var būt arī daži gadi, viņi var pārvietoties arī uz citām kāpņutelpām un izplatīties pa visu māju. Blaktis sākotnēji parasti ir gultā, tad jau aiz grīdlīstēm, ar laiku arī plauktos un skapīšos, kas ir pie gultas, ar laiku var ievākties arī aiz aizkaru stangām. Gultas blakti nejauši var aiznest mājās arī no sabiedriskā transport, ja viņa ir rūpīgi paslēpusies kādā sēdekļa šķirbā.

Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Vilniuje esančiame Skulptūros ir vitražo centre šeštadienį prasidės šio centro organizuojamas meno festivalis, kurio metu visuomenei duris atvers menininkų dirbtuvės, pristatomi menininkų ir centro organizuojamų dirbtuvių dalyvių sukurti kūriniai. Kiek toks festivalis prisideda prie monumentalaus meno populiarinimo, kokią vietos bendruomenę kuria festivalis pramoniniame rajone? Pokalbis su skulptore Aušra Jasiukevičiūte, festivalio projektų vadove Agnė Mackevičiūte-Kensmine ir vienu iš šio festivalio pradininkų Mindaugu Digliu.Šiauliai jau ne vienerius metus puošiami grafičiais. Įvairiose miesto erdvėse jų galima suskaičiuoti net keliasdešimt. Šiemet menininkai Šiaulius papuošė keliais naujais kūriniais. Daugiau apie šį gatvės meną iš Šiaulių pasakoja Tomas Mizgirdas.Nevyriausybinių organizacijų koalicija iš Estijos, Latvijos ir Lietuvos šią savaitę pradėjo misiją į Ukrainą, kuri paminės istorinį „Baltijos kelią“ ir sekmadienį minimą Ukrainos nepriklausomybės dieną. Ekspedicijos Baltijos kelio maršrutu tikslas – parodyti solidarumą su Ukrainos žmonėmis. Pokalbis su ekspedicijos dalyviais apie ekspedicijos tikslus, įveiktą kelią ir planus Ukrainoje.Šiandien prasideda jau tradicija tampantis Kauno energijos festivalis „Transformacijos“. Šiemet – daugiau kūrėjų bei daugiau galimybių patirti ne tik meną, bet ir istorinio pramonės objekto atmosferą. Pasakoja Andrius BaranovasRubrikos „Be kaukių“ viešnia - estrados dainininkė, buvusi politikė ir Seimo narė Ona Valiukevičiūtė.Ved. Donatas Šukelis

Siekdama uždrausti kastruoti paršelius iki 7 dienų amžiaus be skausmą malšinančių vaistų, organizacija „Tušti narvai“ šiomis dienos rengia dar vieną protestą. Šiandien bus jau trečia diena, kai visuomenininkai piketuoja prie Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos biuro bei čia nuo ryto iki vakaro leidžia įrašytą kastruojamų paršelių klyksmą.Aktualus klausimas. Vairuotojai netrukus galės važiuoti naujai nutiesta 12 kilometrų „Via Balticos“ kelio atkarpa nuo Marijampolės iki Lenkijos sienos. Kaip tai vertinate?Lietuvos banko duomenimis, moterys uždirba vidutiniškai 10 proc. mažiau nei vyrai. Kodėl taip yra?Specialistai aiškinasi, kaip taip nutiko, kad Joniškio miesto žmonėms tiekiamame vandenyje nustatyta mikrobiologinė tarša. Kaip užtikrinama geriamojo vandens kokybė ir ar gali liūtys pakenkti šiam vandeniui?Pajūryje šią vasarą dirbantys gelbėtojai sako, kad daugiausia rūpesčių, kaip ir kasmet, jiems kelia vaikų neprižiūrintys tėvai bei užsienio piliečiai, poilsiaujantys Lietuvoje.Ved. Edvardas Kubilius

VDVV-1839_1876 -Cap Co Doc Vien -Dien Hong La Gi.mp3PodCast ChannelsVô Vi Podcast - Vấn Đạo  Vô Vi Podcast - Băn GiảngVô Vi Podcast - Nhạc Thiền 

Chois Woodman, Jamie Lent and Chris Snead discuss the Celsius drink having to do a recall and Rangers baseball. Chois talks about a request for an animal on Kailey's Daily. Chois also brings up Costco tickets and the Big 12 Vien diagram. 2 teams in the Big 12 not making a postseason appearance in 2025. Chois and Jamie go through the Dallas Cowboys schedule and see how streaky they can be. Jaylen Daniel sophomore slump? Which Tech player wins a post season award? We had a discussion of Chois and his field goal attempts. Lastly, Chois gives us the top 10 weirdest foods people eat. Do we eat them? Find out on The Bottom Line Podcast.

Vien Nguyen mourns the loss of his pet chinchilla, Rice Boy and how the memories will stay with him.

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

God created humanity to live forever in perfect harmony and relationships with one another and with Himself. We were literally built to live forever. Death and relational conflict are the result of sin, or humanity rejecting God and choosing to live contrary to His word. Jesus came to save us from thecycle of sin and death for eternal life with Him in Heaven, as He explained:Vien LauretaSunday July 27, 2025 Live at 6:00 PM

Laikapstākļus un dabu mūsu senči ir vērojuši jau izsenies, un latviešu folklorā kā maģiskākie brīži dabā visvairāk minēti tieši saulgrieži. Toms Bricis šoreiz pētījis, vai ticējumos teiktais arī darbojas. Un īsā atbilde ir – daudzi nedarbojas, daži darbojas, bet visi ticējumi noteikti nav pār vienu kārti metami. Ir tādi, kuros patiesi var saskatīt mūsu senču saikni ar dabu, novērojumus un likumsakarību šķetināšanu, bet ir tādi, kas vairāk kalpojuši citiem mērķiem, tikai ne laika prognozēšanai. Lasot ticējumus un tautasdziesmas, atklājas, ka mūsu senči, tāpat kā mēs, ir bijuši dažādi. Ne visi bijuši ieinteresēti kaut ko izpētīt un noskaidrot. Senču gudrības noteikti nevar vērtēt par zemu, tajās ir daudz noderīga, bet nevajag arī paļauties uz katru folkloras krātuvēs saglabāto frāzi. Ticējumi un dabas vērojumi, laika prognozēšana pēc tiem. Lielākoties šo visu liek kopā, lai gan es teiktu, ka laika prognozēšanas ticējumi un laika prognozēšana pēc dabas novērojumiem ne vienmēr ir viens un tas pats. Ticējumi ir folkloras daļa, bet novērot dažādas likumsakarības dabā, kas vēsta par pārmaiņām var arī bez senču ticējumiem. Ir gana daudz lietu, kas pārklājas, jo daudziem ticējumiem pamats ir dabas norišu vērošana. Mēdz teikt, ka cilvēki dabu ir izmainījuši, piesārņojums un iejaukšanās dabas procesos novedusi pie tā, ka ticējumi vairs nestrādā. Lai apgalvotu, ka tie nestrādā, sākumā vajag apstiprinājumu, ka tie ir strādājuši. Folklorā var atrast daudz dažādu ticējumu, bet nevar atrast skaidras norādes, ka, piemēram, ticējumi palīdzējuši sagatavoties kādām dabas kataklizmām vai neražai. Arī no klimatiskā viedokļa raugoties, var teikt, ka daļai ticējumu nekad nav bijis racionāls pamats, lai tie darbotos, lai pēc tiem patiesi varētu prognozēt laiku. Spilgtākā kategorija ir tie ticējumi, kas paredz laikapstākļus pēc viena konkrēta datuma. Piemēram, ja tajā un tajā dienā ir tādi un tādi laikapstākļi, tad vasara būs tāda vai šitāda vai kāda diena vēl pēc diviem mēnešiem būs tāda vai šitāda. Mūsu ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka šāds regulārs, pārliecinošs cikliskums nekad nav pastāvējis vai bijis iespējams. Vienīgais īstais cikliskums, kas mums pastāv ir gadalaiki – pavasarim seko vasara, tad rudens un tālāk ziema, bet tie katru gadu var ļoti atšķirties un paredzēt to pēc laikapstākļiem kādā konkrētā datumā nevar. Cik seni Latvijā ir pierakstītie laikapstākļu novērojumi, vai paši senākie arhīvi spēj pierādīt vai apgāzt kādus ticējumus? Vairums Latvijas meteoroloģisko staciju darbu sāka 20. gadsimta 20. gados vai vēlāk, līdz ar to daļa cilvēku varētu uzskatīt, ka jau tad cilvēku ietekme uz dabu bija pārāk liela, lai šie novērojumi būtu pierādījums, ka ticējumi nedarbojas, bet dažās vietās Latvijā laikapstākļu pieraksti ir saglabājušies vēl krietni senāk. Rīgā regulāri mērījumi un pieraksti sākti 1795. gadā. 27. jūnijā bija Septiņu gulētāju diena, 10. jūlijā būs Septiņu brāļu diena. Šie ir tautā labi saglabājušies ticējumu datumi: ja 27. jūnijā līst, līs vēl septiņas dienas; ja 10. jūlijā līst, tad līs vēl septiņas nedēļas. Vai šie ticējumi strādā? Šie bija datumi, ko pārbaudīju, apskatot gan pēdējo gadu datus, gan senus arhīvus. Ir vēl kāda vēsturiska nianse. Būtu jājautā folkloristiem un vēsturniekiem, bet man ir aizdomas, ka abi šie datumi ticējumam izvēlēti ne tik daudz dabas norišu dēļ, bet tieši kalendāra izmaiņu dēļ, jo sanāk, ka 10. jūlijs, Septiņu brāļu diena, pēc vecā kalendāra ir 27. jūnijs, un tur ir dīvaina tieši kalendāriska sakritība. Kad pirms astoņiem gadiem gāju uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvu, kur šie senie laikapstākļu pieraksti joprojām guļ lielos pierakstu žurnālos, daļa no tiem vēl nav pat digitalizēti. Toreiz mūsu ziņu portāla LSM.lv uzdevumā veicu tieši šo ticējumu parbaudi. Sāku ar 2017. gada datu pārbaudi un gāju arvien tālāk pagātnē - vai ticējums par Septiņu brāļu dienu strādā.

Izdienas pensiju sistēmas nesamērība pret vecuma pensijas saņēmējiem ir galvenais iemesls, kāpēc politiķu darbakārtībā atkal ir nonācis jautājums par šī jautājuma pārskatīšanu. Negatīvu Ukrainas un citu valstu reakciju ir izsaucis Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums apturēt atsevišķu ieroču piegādi Ukrainai. "Baltic Photonics" iepazīstina ar Eiropā lielākās militārās optikas rūpnīcas projektu. Vien trīs mēnešus pirms plānotās pirmizrādes Latvijas Nacionālajā operā atcelts grandiozais Riharda Vāgnera operas “Parsifals” iestudējums.

Pokalbis su keliautoju Dainiumi Kinderiu, kuris per vieną dieną užbėgo ir nubėgo žemyn nuo aukščiausio Afrikos kalno – Kilimandžaro.Dvi JAV dirbančios profesorės - Neringa Klumbytė ir Dovilė Budrytė, tyrinėja žydų nuosavybės ir daiktų grobimus per Holokaustą Lietuvoje ir istorinio teisingumo atkūrimą.STUDIJOJE JAV dirbančios profesorės Neringa Klumbytė ir Dovilė BudrytėKą reikia žinoti apie burnos higieną, kaip ja rūpintis? Šiandien minima burnos higienisto diena.Buvusio kaimo teritorijoje dabar auga miškas, dar išlikusius įvairių pastatų griuvėsius apraizgę krūmai. Galima atpažinti Taraldžių vandens malūno liekanas, šalia kurių formuojasi pelkė. Tokį vaizdą gali pamatyti Rokiškio rajone, vos už kelių kilometrų nuo Salų miestelio, kur tarpukariu buvo Naujasodės kaimas su beveik 200 gyventojų. Ten kur išeina žmogus, sugrįžta gamta. Taip mano Laima Dabregaitė - Valstybinės saugomų teritorijų tarnybos kraštovaizdžio apsaugos skyriaus vyriausioji specialistė.Šiemet minime Dainavos apygardos vado Liongino Baliukevičius-Dzūko 100-ąsias gimimo metines. Alytuje atidaroma jam skirta paroda.Ved. Agnė Skamarakaitė

LRT 99-ojo gimtadienio proga – pokalbis su Norbertu Černiausku apie radijo istoriją ir gyvenimą prieš 99 metus. Tiesiogiai Vilniaus Katedros aikštėje jį kalbino Ignas Andriukevičius.

Maijā par lietus trūkumu, šķiet, sūdzēties nevar, gluži pretēji, daudzviet ir pārmitrs, lai Kurzemes piekrasti lietavas ir skārušas mazāk. Lielākas vai mazākas reģionālas atšķirības Latvijā ir vienmēr, bet šoreiz stāsts par pavisam lokālām atšķirībām. Par to, kāpēc dažviet vasarā nogāž tā, ka viss pludo, bet dažu kilometru attālumā turpinās sausums. Šis temats ļoti jutīgs. Pat tāds kā ticības jautājums, jo bieži ir dzirdēts par vietām, kam lietus mākoņi met līkumu. Vēlme bija noskaidrot vietas Latvijā, kur lokālu apstākļu dēļ laiks būtiski atšķiras no tuvākās apkārtnes, tomēr beigās ar iedzīvotāju līdzdalību šis pamatā ir stāsts par vietām, kurām lietus un negaiss vasarā met līkumu. Toms Bricis arī aicināja sociālajos medijos cilvēkus viņam ziņot par vietām ar laikapstākļu anomālijām. Atsaucība bija patiesi liela, saņenti vairāk nekā 500 ziņojumu. No tiem vairāk nekā 90 % bija tieši par lietus mākoņu izvairīšanos no kādiem konkrētiem punktiem. Izrādījās, ka visa Latvija ir burtiski nosēta ar šādām vietām. Vairāk nekā 170, jo lielākās apdzīvotās vietas, Ventspils, Liepāja, Cēsis, Ogre, Rīga, Jēkabpils un vēl citas tika pieminētas vairākkārt. Vienīgā korelācija jeb saikne ar šo punktu izvietojumu, kas pamanāma, ir Latvijas apdzīvotības blīvums – jo mazāk ziņojumu ir no Vidzemes augstienes, Kurzemes pašiem dienvidiem un ziemeļiem, kā arī galējiem Latvijas austrumiem, Krievijas, Baltkrievijas pierobežas. Tā tas ir ar daudziem datiem, ja cilvēkus aicina ziņot. Cilvēki novēro, ka viņiem iet garām lietus un negaisa mākoņi visā Latvijā. Kā tas var būt? No visiem vairāk nekā 500 ziņojumiem bija tikai daži, kuros cilvēki saka, ka pie viņiem līst vairāk nekā citur. Bija arī dažas vietas, par ko cilvēki nebija vienisprātis - vieni teica, ka šai vietai lieti met līkumu, citi teica, ka - nē, tur līst bieži, piemēram, par Siguldu. Vienai daļai ziņojumu ir pamats un tie ir par Latvijas piekrasti. No ziņojumiem varēja uzzināt, ka gandrīz katram liepājniekam ir zināms, ka Liepājā līdz Jāņiem negaisa nav. Ja kāds mēģina tuvoties, tad vai nu jūra vai ezers to aiztur. Tā ir daļēja patiesība. Arī šogad Liepājā negaiss vēl nav bijis. Tiesa, ezers tur ir mazāk pie vainas, lietus mākoņi veidošanos bremzē tieši jūra. Un tas ir raksturīgi siltās pavasara vai vasaras sākumā dienās, jo sauszeme sasilst vairāk, piekrastē tādās dienās sākas dienas brīze, kad vējš sāk pūst no jūras puses un šis vējš ir vēss, tas ieplūst vairākus dažkārt pat 30 kilometrus no jūras un visā piekrastē tad debesis ir skaidras, kamēr iekšzemē veidojas mākoņi un līst. Līdzīga situācija ir Pāvilostā un Ventspilī, vienīgi Liepājā uz iekšzemes pus vēl ir arī ezers, kas liek domāt, ka šo procesu ietekmē tas, bet ezera ietekme ir nebūtiska, bieži pat nekāda, jo ezerā ūdens sasilst straujāk nekā jūrā. Lai kavētu negaisu un lietus mākoņu veidošanos, vajadzīga ļoti liela ūdenstilpe ar vēsu ūdeni. Un tieši tāpēc visa Latvijas piekraste ir saulainākais reģions Latvijā, jo pavasarī un vasaras sākumā aukstās jūras dēļ biežāk ir tādi apstākļi, kuros mākoņu veidošanās tiek bremzēta. Protams, ja nāk kaut kāda liela, plaša atmosfēras fronte pāri visai Baltijai, arī jūra tos mākoņus neizklīdinās.   Vēl arī stāsts par to, kāpēc tad, kad lidmašīnu svītras debesīs paliek garas un aizšvīkā visas debesis, laiks mainās? Tas  viens no jautājumiem, ko rosināja cilvēku atsūtītie komentāri par lietu. Tas ir viens no novērojumiem, kam ir fizikāls un meteoroloģisks pamats, tikai daļai cilvēku šķiet, ka tās ir tieši lidmašīnas, kas atnes lietu. Tā gan tas nav. Lidmašīnu izplūdes gāzu atstātas svītras debesīs ir gandrīz vienmēr, jautājums, cik tās ātri izgaist. Dažreiz ir īsa svītriņa, tā pazūd, citreiz gara, izplešas plata un ilgi saglabājas debesīs kopā ar citām, jaunām lidmašīnu atstātām svītrām. Un šo var pat gana labi prognozēt, skatoties meteoroloģiskajās kartēs vai satelītattēlos. Ja reģionam tuvojas siltā atsmosfēras fronte, kuras sākumā raksturīgi spalvu mākoņi, kas pakāpeniski aizsedz debesis, vēlāk slāņu mākoņi, debesis noklājas pelēkas un sākas ilga līņāšana. Tuvojoties šai atmosfēras frontei, gaisā palielinās mitrums. Jo gaiss ir mitrāks, jo lidmašīnas aste ilgstošāk saglabājas. Un tad, protams, arī vienā brīdī atnāk arī pati fronte ar visiem saviem lietus mākoņiem.

Trampam esot bijusi brīnišķīga divu stundu gara telefonsaruna ar Vladimiru Putinu - Krievijai priekšā ir varena perspektīva pelnīt lielu naudu tirdzniecībā ar ASV, tikai jāizbeidz tas karš. Un Putins tam esot gatavs. Tā pēc sarunas savā sociālajā medijā rakstīja Tramps. Tikmēr nekas gan neliecina, ka karadarbība patiešām tuvākajā laikā varētu tikt pārtraukta. Cits karš Tuvajos Austrumos gan uzņem apgriezienus - Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka turpmāk Gazas sektoru pilnībā kontrolēšot Izraēla. Tas esot šī kara lielais mērķis. Tiesa, ko tas nozīmēs realitātē? Vēl novērtēsim Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultātus - tur spraigā cīņā uzvarējis proeiropeiski noskaņotais līdzšinējais Bukarestes mērs, kurš solījis turpmāk atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Krievijai neizdevās panākt Rumānijas politiskā kursa maiņu. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Dāvana pa telefonu Krievijas un Ukrainas delegāciju tikšanās 16. maijā Stambulā ilga apmēram divas stundas. Iespēja, ka Krievijas vadonis Putins varētu pieņemt prezidenta Zelenska aicinājumu tikties augstākajā līmenī, izplēnēja līdz ar trešdienas vakaru, kad Maskava paziņoja, ka tās delegāciju vadīs Vladimirs Medinskis – tas pats, kurš 2022. gada sarunās; Putina padomnieks, bijušais kultūras ministrs un profesionāls vēstures revidētājs krievu impēriskā šovinisma garā. Viņa sūtīšana uz tikšanos pati par sevi Kijivā tika iztulkota kā zīme, ka Kremlis nav gatavs nopietnām miera sarunām. Tas arī pierādījās – Ukrainas pusei, kuru sarunās vadīja aizsardzības ministrs Rustams Umerovs, tika izteiktas nepieņemamās prasības par četru apgabalu pilnīgu nodošanu Krievijai un vienpusēju atbruņošanos. Vienīgais, par ko izdevās vienoties, ir karagūstekņu apmaiņa pa tūkstotim no katras puses. Pēc sarunām Krievijas delegācijas vadītājs paziņoja, ka viņa valsts esot gatava karot desmitiem gadu. Tādējādi Krievijai izdevās uz laiku aizvirzīt otrajā plānā jautājumu par nekavējošu uguns pārtraukšanu, uz ko uzstāj Ukrainas sabiedrotie Eiropā un arīdzan Savienoto Valstu prezidents Tramps. 15. maijā, pārlidojuma laikā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem Baltā nama saimnieks izteicās, ka acīmredzami nekas nemainīšoties, kamēr viņš un Putins nebūšot „sanākuši kopā”. Grūti spriest, vai par šādu „kopā sanākšanu” uzskatāma pirmdien, 19.maijā, notikusī abu varasvīru divu stundu ilgā telefonsaruna. Tramps savā soctīklu ierakstā to pasteidzās pasludināt par „izcilu”, savukārt Putins, runājot ar reportieriem, kā „jēgpilnu un atklātu”. Krievijas mediji dēvē pirmdienas telefonsarunu par savas valsts diplomātisku uzvaru. Nav īsti skaidrs, kas liek amerikāņu līderim optimistiski paust, ka Ukraina un Krievija tūdaļ sākšot miera sarunas. Pie tam viņa paustajā pēdējās dienās vairakkārt izskanējis motīvs, ka Savienotās Valstis varētu no Krievijas un Ukrainas sarunu procesa distancēties. Nav skaidrs, kas tādā gadījumā notiks ar amerikāņu militāro un izlūkinformācijas atbalstu Ukrainai. Vēl Baltā nama saimnieks savos izteikums zīmē nekonkrēti rožainas komerciālas sadarbības perspektīvas ar abām karojošajām pusēm, kad tās būs noslēgušas mieru, bet neko nesaka par iespējamām sankcijām pret Krieviju par miera procesa sabotēšanu. Acīmredzami apzinoties visus domājamos riskus, Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis Ameriku nepamest sarunu procesu. Pārpārēm ložu, drusku maizes Svētdien, 18. maijā, Izraēla apstiprināja, ka ir uzsākusi plašu sauszemes operāciju ar nolūku pārņemt savā kontrolē lielāku daļu Gazas joslas. Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Izraēlas Aizsardzības spēki pakļauj joslas teritoriju daudz intensīvākiem gaisa triecieniem, kas, saskaņā ar Gazas pārvaldes iestāžu vēstīto, esot prasījuši jau apmēram pāris simtus dzīvību. Pirmdien premjerministrs Netenjahu izteicās, ka izraēliešu spēki varētu īstenot pilnīgu visas teritorijas okupāciju. Tiek ziņots, ka Gazas sektors varētu tikt sadalīts vairākās kontroles zonās un iedzīvotāji piespiesti koncentrēties samērā nelielās teritorijās, visdrīzāk, sektora dienvidu daļā. Tāpat pirmdien Izraēla izsludināja evakuācijas norādījumu sektora dienviddaļas pilsētas Hānjūnisas iedzīvotājiem, brīdinot par bezprecedenta mēroga uzbrukumu pilsētai. Izraēlas uzsāktā karadarbības eskalācija izraisījusi asu reakciju no vairāku rietumvalstu puses. Vakar ar kopīgu paziņojumu šai sakarā nākušas klajā Lielbritānija, Francija un Kanāda, nodēvējot Izraēlas darbības par neproporcionālām. Londona jau paziņojusi, ka pārtrauc sarunas ar Izraēlu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Savukārt Eiropas Savienība, kā norādījis Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro, varētu iesaldēt savienības asociācijas līgumu ar Izraēlu, kas to nostādītu statusā, kādā šobrīd ir tādas valstis kā Sīrija, Libērija vai Zimbabve. Militāro darbību eskalācija notiek uz akūta pārtikas un medikamentu trūkuma fona, kuru izraisījusi kopš marta sākuma īstenotā Gazas joslas blokāde. Starptautiskā prese citē „Hamās” kontrolētās Gazas Veselības ministrijas ziņoto, ka pārtikas trūkums jau bijis par iemeslu 57 bērnu nāvei. Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Toms Flečers intervijā raidsabiedrībai BBC paziņojis, ka četrpadsmit tūkstošiem mazuļu bada nāve draudot jau pāris dienu laikā. Svētdien premjerministrs Netanjahu paziņoja, ka, piekāpjoties Savienoto Valstu un citu Izraēlas partneru spiedienam, tiks atļauta zināma pārtikas daudzuma ievešana Gazas joslā, lai nepieļautu badu. Nepilnas simts kravas mašīnas ar pārtiku, medikamentiem un medicīnas precēm esot ielaistas pāri robežai, bet, saskaņā ar raidsabiedrības BBC ziņoto, vakar, 20. maija, dienas beigās pārtikas izdalīšana iedzīvotājiem vēl nebija uzsākta. Eiropa atviegloti nopūšas Eiropa var atviegloti nopūsties – respektīvi, tā Eiropas daļa, kas savu nākotni redz līdzšinējās valstu kopības un tās apliecināto vērtību tālākā pastāvēšanā. Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 18. maijā, uzvaru ar nepilniem 54% balsu guvis 55 gadus vecais matemātiķis un līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Daniels Dans. Par neatkarīgo kandidātu balsojuši visvairāk galvaspilsētā, kur viņš iemantojis popularitāti kā tās vadītājs, arī citās lielākajās pilsētās un ungāru minoritātes apdzīvotajos rajonos. Daudziem viņa ievēlēšana ir patīkams pārsteigums, ciktāl pēc vēlēšanu pirmās kārtas šķita, ka labākas izredzes ir ultranacionālistam, radikālajam konservatoram un trampisma adeptam, partijas Alianse rumāņu vienotībai līderim Džordžem Simionam. Salīdzinot ar pirmo kārtu, vēlētāju aktivitāte svētdien bija augusi par apmēram 11,5 procentiem, un acīmredzami šie aktivizējušies pilsoņi arī nesuši uzvaru Danam. Viņa kampaņas stūrakmeņi bija skaidrs atbalsts Rumānijas līdzšinējai pozīcijai Eiropas Savienībā un NATO, cīņa pret korupciju un arī turpmākais atbalsts Ukrainai. Kā atzīmē komentētāji, rumāņu sabiedrības lielākajai daļai tomēr nav bijis pieņemams visai atklāti prokremlisks valsts galva. Rumānijas prezidenta varas funkcijas nav sevišķi plašas iekšpolitiski, bet nozīmīgas ārpolitika, drošības politikā un tiesu varas amatpersonu iecelšanā. Jādomā, ka Ungārijas premjers Orbans un Slovākijas premjers Fico ar lielām cerībām raudzījās uz Simionu kā savu nākamo sabiedroto Eiropas politikas arēnā. Līdzšinējie labējo radikāļu panākumi Rumānijas prezidenta vēlēšanu procesā skaidrojami pamatā ar vēlētāju nepatiku pret līdzšinējo valdošo Sociāldemokrātiskās un Nacionāli liberālās partijas koalīciju. Jaunievēlētais prezidents pagātnē bijis liberālās un šobrīd opozīcijā esošās Rumānijas glābšanas savienības biedrs, taču izstājies no tās 2017. gadā un kopš tā laika formāli ir bezpartejisks. Kā zināms, pēc valdošajai koalīcijai negatīvajiem pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas demisionēja premjerministrs Marčels Čolaku, līdzšinējam kabinetam turpinot darbu pagaidu valdības statusā. Tādējādi jaunas valdības izveide ir prezidenta Dana pirmais darba uzdevums. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

Uz problēmām ar Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli ir norādījušas daudzas institūcijas, arī Valsts Kontroles revīzijā pirms vairākiem gadiem tika izteikts skarbs secinājums, ka liela daļa dzīvojamā fonda degradējas līdz grausta stāvoklim. Domājot par „zaļo kursu”, valsts piedāvā atbalsta programmu ēku siltināšanai, bet ar to nepietiek ēkas mūža pagarināšanai. Par ēkas stāvokli atbild tās īpašnieki, tātad iedzīvotāji, savukārt viņiem nereti ir grūti vienoties un arī nav līdzekļu lieliem remontdarbiem. Kā sakārtot dzīvojamo fondu, Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders, ēku konstrukciju būvinženieris, būveksperts, SIA "Firma L4"ekspertīzes virziena vadītājs Guntis Lēmanis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Latvijas Bankas eksperts Dzintars Jaunzems.  

Pēc finansista Kārļa Danēviča viesošanās Cilvēkjaudas klubā saņēmām daudz atsauksmju, kā viņa atbildes uz jautājumiem palīdzēja nomierināt kara draudu baiļu iespaidā satrauktos prātus un pārslēgties uz savu dzīvi. Tāpēc lūdzu Kārlim, lai ierakstām arī interviju Cilvēkjaudā, kas būtu pieejama visiem. Kārlis piekrita. Vienīgi mums neizdevās atrast datumu, kad abi esam Rīgā vienā laikā, tāpēc šo interviju ierakstījām attālināti. Paldies studijai Power-Up SPACE par šo iespēju!Šajā sarunā Kārlis sniedz savu, pieredzē un apkopotā informācijā balstītu skatījumu par ģeopolitisko situāciju, kas rada daudz raižu. Viņš piedāvā racionālu pieeju kara draudu izvērtēšanai un norāda uz latviešu lielāko vājumu — tendenci ļauties negatīvismam un populistu solījumiem.Kārlis pārliecinoši argumentē, kāpēc mums nav jāpārvērtē Krievijas militārā varenība, skaidro Baltijas valstu stratēģisko nozīmi Eiropas drošības kontekstā un dalās praktiskos padomos par finanšu un īpašumu drošību iespējamo ekonomisko izaicinājumu priekšā. Ar spēcīgu vēstījumu par latviešu spītības pozitīvo potenciālu, Kārlis mudina neļaut bailēm paralizēt mūsu ikdienu un lēmumu pieņemšanu. Viņš arī sniedz vērtīgus padomus par investīcijām un personīgo finanšu pārvaldību mainīgajos globālajos apstākļos.Kārlis ir SEB bankas valdes loceklis, Baltic Institute of Corporate Governance padomes loceklis, SOS bērnu ciematu Latvijā padomes priekšsēdētājs, SOS Children Villages International senators.Būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem.Ja tev ir svarīgi, ka varam turpināt Cilvēkjaudas darbu ar jaunām intervijām un lai tās visiem ir pieejams bez maksas, tad, lūdzu, atbalsti mūs kādā no šiem veidiem, kas palīdzēs segt daļu no Cilvēkjaudas izmaksām.Sarunā pieminēto informāciju atradīsi 226. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads9:21 Kārļa Danēviča ieteikumi, uz kā balstīt savus spriedumus par kara draudiem, lai tie būtu racionāli11:49 Kādiem apstākļiem izpildoties, būtu pamats lielākam satraukumam19:02 Kārļa novērojumi par baltiešu bailēm palikt vieniem un neaizsargātiem23:18 Kāpēc Eiropai interesē Baltijas valstis un kā tas mums noder26:45 Kas ir latviešu lielākais vājums kara draudu kontekstā32:39 Iegūsti uzņēmumam vērtīgu bezmaksas konsultāciju no grāmatvedības aģentūras “Kamelota”. Piesakies uz GRĀMATVEDĪBAS EKSPERTĪZI: kamelota.lv/jauda33:41- Par kodolkara varbūtību36:10 Iemesli, kāpēc nevajadzētu pārvērēt Krievijas armijas varenību42:30 Naftas cenu loma Padomju savienības sabrukumā un mūsdienu Krievijas spējās46:46 Par īpašumu un finanšu drošību saistībā ar Trampa tarifiem52:03 Ļaunākie drošības situācijas scenāriji un kā tiem sagatavoties59:32 Latviešu spītība un kā to izmantot savā labā, lai baiļu dēļ nenoliktu savu dzīvi uz pauzes1:04:21 Kas ir pati vērtīgākā investīcija, ko izmantot arī šajā laikā1:06:48 Kādas ir potenciāli gaidāmās ekonomiskās grūtības, ņemot vērā globālos tirdzniecības karus1:17:03 Kārļa secinājumi un rekomendācijas ieguldījumu veikšanai1:23:15 Stratēģija investēšanas uzsākšanai1:28:45 Ieteikumi, ar ko būt piesardzīgam, attiecībā uz investēšanas lēmumiem1:34:55 Vai pastāv risks neatgūt savu naudu, ja notiktu uzbrukums Latvijas banku sistēmai1:37:28 Kādas ir kredītņēmēja iespējas, ja īpašums karadarbības dēļ tiktu iznīcināts1:38:52 Kāda ir nekustamā īpašuma perspektīva, ņemot vērā Latvijas demogrāfiju1:40:31 Kārļa ieteikumi no personīgās pieredzes tam, kā nekāpināt izdevumus, palielinoties ienākumiem1:43:00 Power-Up SPACE

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem valstī šobrīd ir reģistrēti 235658 suņi un 45930 kaķi. No tiem pāri par 6000 suņu un 174 kaķu īpašnieki ir miruši. Kas notiek ar mīļdzīvniekiem  pēc saimnieka aiziešanas aizsaulē? Šis jautājums juridiski nav sakārtots. Vai šo problēmu varētu risināt notāri, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē patversmes "Labās mājas" saimniece Astrīda Kārkliņa, Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle. Lita Konopore norāda, ka, visticamāk, kāds gādā par dzīvnieku, kad saimnieks aiziet mūžībā.  "Problēma ir tā, ka veterinārārsti nav tiesīgi šobrīd ierakstīt kā īpašniekus arī mantiniekus, ja tādi ir bijuši. Vienīgais, ko drīkst veterinārārsts - ja mirušā cilvēka pārstāvis vērstos veterinārajā klīnikā ar lūgumu risināt situāciju, tad veterinārārsts ir tiesīgs ierakstīt šo pārstāvi kā dzīvnieka turētāju, ierakstīt viņa turēšanas adresi un ierakstīt šī turētāja kontaktus," skaidro Lita Konopore. "Bet par dzīvnieka īpašnieku bez mantošanas procesa šobrīd mēs skaidri zinām, ka viņš kļūt nevar. Ja cilvēki nav vērsušies pie veterinārārsta un nav ierakstījuši šos kontaktus, tas nozīmē, ka dzīvniekam, piemēram, pazūdot, viņu nekad vairs neatgriezīs atpakaļ turētājiem, pie kura viņš šobrīd dzīvo. Mēs gluži vienkārši viņu nevaram sasniegt, jo datubāze ir palikusi informācija par mirušu personu. Tas ir ļoti nepareizi, jo dzīvnieks, protams, ka cieš no tā, ka viņš tiek notverts un nevis nonāk atpakaļ mājās, bet viņš nonāk patversmē. Visdrīzāk viņš tur paliek noteiktās 14 dienas, sliktākajā gadījumā viņš tur paliek visu atlikušo mūžu." Viņa norāda, ka veterinārārsti vēlas, ja ir mantošanas process un ir māja, kuru kāds vēlas mantot, vai nu tu manto māju un arī dzīvnieku. "Situācijas var būt dažādas. Nevar pateikt, ka mums visiem ir pienākums lauku māju dzīvniekus paņemt Rīgas pilsētā. Tas nav ne šī dzīvnieka interesēs, viņš ir pieradis pie pilnīgi citas dzīves. Un tas ir tikai normāli, ja, piemēram, mantinieks meklētu iespēju, ko un kā ar šo dzīvnieku rīkoties, kam uzticēt viņa aprūpi. Bet pilnīgi noteikti tas būtu par mantinieka līdzekļiem, nevis tā kā tagad - es vienkārši pametu, dzīvnieks nonāk patversmē un visi nodokļu maksātāji maksā par šo dzīvnieku." Astrīda Kārkliņa atzīst, ka patversmē ne reizi vien nonāk dzīvnieki, kuru saimnieki ir aizgājuši mūžībā. Līdzīgi kā vetārstiem, arī patversmes darbiniekiem nav tiesību pārreģistrēt dzīvnieka īpašnieku. Var reģistrēt patversmi kā dzīvnieka turēšanas vietu. "Mums ir brīnišķīgs Dzīvnieku aizsardzības likums, kas ir izstrādāts skrupulozi, kas aizsargā dzīvnieku, viņam ir saimnieks un skaidri ir uzrakstīti visi pienākumi saimniekam un tiesības. Un tad, kad pēkšņi saimnieka nav, tam dzīvniekam vairs nav nekādas aizsardzības, viņš ir vienkārši nekas, lai gan viņiem ir čips un viņš ir bijis reģistrā. Kas tālāk uzņemas tiesiski viņa dzīvi sakārtot," vaicā Astrīda Kārkliņa. "Ne reizi esam saskārušies ar situāciju, kad kādi attāli radinieki atved [dzīvnieku], tad mēs tā nu diezgan primitīvi uzdodam bieži vien šo jautājumu: bet kas manto šo dzīvokli, kas mantos to māju? Mēs mantosim, mēs tur! Kas notiek ar šo dzīvo būtni, pie tam kas ir reģistrēta? Tur ir pilnīgs klusums," stāsta Astrīda Kārkliņa. Ilze Metuzāle norāda, ka dokumentu sakārtošana vienmēr var palīdzēt "Cilvēki, kuriem ir šie lolojumiem dzīvnieki, domā par viņiem. Tiešām arī tiek domāts, testamentā tiek rakstīts, kuri būs tie, kas parūpēsies gan par konkrētiem dzīvniekiem, gan par tābrīža dzīvniekiem, saprotot, ka testaments netiek rakstīts vienai dienai. Ir pat tādi testamenti bijuši, kur pilnīgi visu mantu cilvēks ir novēl patversmēm, jo viņam nav tuvu piederīgo. Ir cilvēki, kas jau slimošanas gaitā, apzinoties, ka tā saslimšana ir un iznākumi var būt dažādi, pat tajā brīdī atbildīgi rūpējas un savu saimi jau organizē, kas par viņu tālāk parūpēsies. Protams, dzīve dzīve, un situācijas ir dažādas," atzīst Ilze Metuzāle.

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet - Listen to the Podcast at Steamy Stories .Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid afternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them."Aw fuck!" I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me."Hey, are you all right?" the guy asks."No, I hurt my ankle. Fuck.""Don't move it, I'll find the ski patrol. Hang on." He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?""I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he'd send the ski patrol."The guy turned and looked around, then waved and yelled "Ici! Over here! Vien! Here they are."Two guys in red jackets stopped and asked what's wrong. This other guy said "Good luck!" to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they're loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they're used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he'd fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet'. He told them to go home without me. They commiserated and said they'd drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that's pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn't get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower OK.I wasn't going to be able to drive for a while, so my folks said they'd drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great."Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car." Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B."OK" my Dad says, "Your mother can drive you there, and I'll follow in your car, then we'll drive back together.""Awesome, sounds like a plan!"The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I'd been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there's elevators everywhere but I didn't know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that's for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who'd had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we'd make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can't talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!""Where'd you steal that from?" I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone's chair."No No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It's legit, dude!""All right! Let's check out my new ride then!" I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?" I asked."It's a surprise." says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can't see where we're going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair's armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there's not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. EventuallyI had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they've come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I'm now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there's a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She's quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest."Hey. Hey, wake up." I said.No response, she's just sitting there, draped over my lap. She's warm and breathing, so it's not a manikin or something. I wondered if she's okay.I started to shift a bit, can't use my arms because they're taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn't work, and now I'm afraid that if I move too much she'll fall off onto the floor."Hey, uh, miss, wake up." louder. She's out of it. I turn my head to the side so I'm not yelling in her ear and holler "Hey, enough crap, let me out of here!" Silence reigns. Well, fuck. Now what?'Now what'. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn't enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it's a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I'll just wait for her to wake up, and we'll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I'm gonna wet myself, and her too, if I don't get out of here right now. I've tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn't gonna wake up. Did those morons drug her or something?I'm desperate now. "Come on, sleeping beauty, wake up!" Sleeping beauty? Yeah, fine, I'll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dyin' here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She's got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first ‘tongue-kiss'. Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say "Oh thank god you're awake, help me up!"She startled, yelping at me, "Who are you?!""Help me, please, I'm gonna piss my pants! Untie me!"In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She's kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It's the girl I saw in the dining hall a few times."Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. “Where the hell did you take me!” she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn't know which building. Then I said; “But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I'm bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she's pulling at it, she's obviously not left handed.I'm not gonna make it, and I looked around. We're in a janitor's room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs."She's quick on the uptake, I'll give her that, and she grabbed the bucket for me. "Pull my pants down, hurry.""What? No!" she protested."Arrrrggghhh. Please, I'm gonna wet myself." I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs."You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?"I can see she's not happy with the situation, and she's fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my ‘hose' toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious."Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks."She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I'm all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there's a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that's never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, "Ew" she says."Just wipe it on my sweats, it's OK." I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn't help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. "Do you smell smoke?" she asked.It's my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there's smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn't it still going off? "Quick, help me get this tape off!" She started trying to pull up my sweats, but I say "No, leave that, just get me undone!"She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. "Check the door." I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn't work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. "It's locked!" she says."From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.""Is there really a fire, do you think?""I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.""What do we do?" She started frantically searching her pockets and said; "I can't find my phone!""I didn't even bring mine to the party. No pockets."The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. "Here, block up the crack under the door with these!"I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. "Now what?" she said.I shrugged, "I guess we wait and hope.""I'm scared." she said in a small voice."Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first." She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it's got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. "We're OK for now." I tell her.I smelled her hair again, as she's crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don't even know her name. "I'm Robert by the way. Robert Green.""Suzanne. Suzanne Shelton.", she informed me."I'd say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I'm ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated."She giggled, my goofy sense of humour somehow helped in this situation. "I'm glad to meet you too, Robert.""So how did you get here?""I don't know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me." She blushed again."Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?""Oh. Shit.” She seemed to recall. “I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.""Oh, yeah, you don't want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants."She blushed and giggled. "I never saw a guy like that, like your, thing, before.""Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.""It changed when I was putting it away. Was that, um, like...'"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I'm bound to get aroused."Her eyes went wide at that statement. "Oh" she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I'm pretty?""Well, yeah, of course. You're what I think my grandpa would call 'fetching'"She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment."Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?""Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don't be offended, it's just circumstances, you know?"She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying "I didn't think so." Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You're very pretty, and definitely arousing."She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh." she said. "Thank you."Just then we heard a muffled sound  of footsteps outside the door. We both yelled, and I grabbed a mop handle and rapped it against the door. The door opened, and a cloud of smoke poured in. A firefighter stood there, looking surprised behind his breathing apparatus. He hollered for help, and we were soon moved briskly from the building.I was parked in my wheelchair next to the ambulance, where Suzanne was sitting on a gurney. We both had been given oxygen and been checked over for injuries. We told campus security about how we came to be there, and they got really grim. I named names, because I could've died there, we both could've died. It was a prank, but it went sideways pretty fast when that fire broke out. Cops came over and Suzanne also named a couple of girls who she thought were in on it too. Now we were finally cleared to go."Can I walk you back to the dorms?" I asked.She laughed, "Don't you mean wheel me? You can't walk.""Can too, if I had my crutches. My idiot friends left me with this chair.""Okay, then, let's go." She beamed.Off we went. She couldn't push me with just one hand, and I was crap at navigating that chair, but we eventually got back to the residence. We chatted amiably along the way, getting to know each other. She was really easy to talk to, unlike most girls I've tried to talk to. Maybe that was it, I wasn't chatting her up.She was 18, a biology major, living in in the next dorm over. I told her I was in second year Computer Science, in the nearby dorm, so I had a single room.I told her how I broke my leg, skiing near Gatineau, and the really long day I had as a result. "How did you break your arm?""Skating. I'm usually a good skater but sometimes you just fall wrong. I spent most of that same day in the ER, just like you. It's really hard to get dressed and shower and stuff with this thing.""I know, believe me, I know all about it."We were both so fired up on adrenaline after our ordeal there was no way we could sleep. "Would you like to, uh, come over to my room, for a bit? After all this, I'm not tired, and I'd be bored doing just nothing. We could talk for a while." Oh, nice, I thought, smooth man, very smooth. NOT.She blushed, and it must've been a good one, to be visible in the dim light along the sidewalk. "I, uh, yeah. Yes. Yes I will." she stated with a bravado she didn't appear to have.I smiled up at her. "I promise to behave, Okay?""What if I don't want you to behave?" she smirked."Then you're going to have to make your wishes known, in no uncertain terms. I don't do the pushy guy thing very well.""I want to go to your room with you," she declared.To be continued.By SilverFoxMullet for Literotica

VDVV-1704_0854 -Y Kien Thay Ve Viec Xay Dung Thien Vien Hai Khong. 30 Jun 1985.mp3PodCast ChannelsVô Vi Podcast - Vấn Đạo  Vô Vi Podcast - Băn GiảngVô Vi Podcast - Nhạc Thiền 

VDVV-1665-0802 -Anh Dai Dien Hoi Ai Huu Vo Vi Duc Quoc Thuyet Trinh Ve Ke Hoach Xay Thien Vien.mp3PodCast ChannelsVô Vi Podcast - Vấn Đạo  Vô Vi Podcast - Băn GiảngVô Vi Podcast - Nhạc Thiền 

Ofrecemos nuestro tercer capítulo dela guía de letura que henmos desarrollado para que leas mejor y disfrites más de "Vien años de soledad" de Gabriel García Márquez. En esta ocasión vamos a hablar sobre dos elementos fundamentales: el tiempo circular y la naturaleza del narrador. Dos elementos que nos demuestran por qué la serie tomó el camino que tomó, y los motivos por el cual lo hicieron. Te deseamos una feliz lectura de la novela.

Chris Hughen sat down with Vien Vu to discuss his Return to Sport Cheat Sheet Tool. We dive into what this tool offers including: key testing principles, data entry, normative values, interpretation of findings, and much more. Watch the full episode: https://youtu.be/tbNqXgL-1Ic  More about Vien:  Vien's Website Vien's Twitter YouTube Video: RTS Cheat Sheet Tool RTS Cheat Sheet Tool - Imperial  RTS Cheat Sheet Tool - Metric  YouTube Videos: Hip Strength Testing  --- Follow Us: YouTube: https://www.youtube.com/e3rehab  Instagram: https://www.instagram.com/e3rehab/ Twitter: https://twitter.com/E3Rehab --- Rehab & Performance Programs: https://store.e3rehab.com/  Newsletter: https://e3rehab.ck.page/19eae53ac1  Coaching & Consultations: https://e3rehab.com/coaching/  Articles: https://e3rehab.com/articles/  Apparel: https://store.e3rehab.com/collections/frontpage  --- Podcast Sponsors: Legion Athletics: Get 20% off using "E3REHAB" at checkout! - https://legionathletics.rfrl.co/wdp5g  Vivo Barefoot: Get 15% off all shoes! - https://www.vivobarefoot.com/e3rehab Tindeq: Get 10% off your dynamometer using code “E3REHAB” at checkout - https://tindeq.com/ --- @dr.surdykapt @tony.comella @dr.nicolept @chrishughen @nateh_24 --- This episode was produced by Matt Hunter