Podcasts about Vien

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij". Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus.  Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni. "Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?" Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats.  "Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu." Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu.  "Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai. Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.  

Caravaggio darbas „Šv. Marijos Magdalietės ekstazė“ – Lietuvoje ir tik iki birželio 30-osios eksponuojamas Valdovų rūmų muziejuje.  Birželio 12-ąją minėsime Lietuvos radijo ir viso LRT 100-metį. Šiai sukakčiai paminėti Lietuvos istorijos institutas šią savaitę surengė konferenciją „Radijo 100-metis. Erdvė. Įrankis. Scena“. Vytautas Katkus tapo daugiausia šiemet „Sidabrinės gervės“ apdovanojimų pelniusių kūrėju. Pasaulio kultūros įvykių apžvalgoje – daugiau nei 100 Venecijos bienalėje dalyvaujančių menininkų ketina imtis teisinių veiksmų, jei nebus pašalinti iš „Lankytojų liūto“ apdovanojimo, Ispanijai belaukiant popiežiaus Leono XIV-ojo vizito, šalies konditeriai sukūrė specialų desertą šiai progai, Paryžiuje dėl kilusios audros atidėtas menininko JR viešos meno instaliacijos atidarymas ant seniausio miesto tilto bei naujai išleista Prince‘o muzika.„Salomėjos Nėries ir kitų delegacijos narių anuomet atliktas performansas Maskvoje buvo tarsi referendumas, paskleidęs žinią: tai savanoriškas prisijungimas, ne aneksija“,  – sako menotyrininkė Agnė Narušytė. Ji komentare svarsto, ar poetė iš tiesų „atliko dekoratyvinę, o ne politinę funkciją okupuojant Lietuvą“?Ar XIX amžius – naujasis tarpukaris? Nors Kaune neslūgsta susidomėjimas modernizmo architektūra, smalsuoliai atranda ir XX a. judėjimus lėmusią ankstesnę epochą. Šiuolaikinio šokio šokėja Ieva Navickaitė pristatė pirmą savo autorinį pasirodymą „Stripper“, kuriame ji autobiografiškai žvelgia į dvi savo profesines patirtis – šokant striptizo klube ir šiuolaikinio šokio scenoje. „Kas vyksta vienoje ir kitoje erdvėje, kartais gali būti labai panašu, bet mes labai skirtingai tai nuskaitome. Nemanau, kad tai yra didelė problema. Ryškesnė problema yra vienos ar kitos srities nuvertinimas ar iškėlimas“, – svarsto kūrinio autorė. Ved. Marius EidukonisRed. Indrė Kaminckaitė

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders. Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu. "Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju. Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām." Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pētnieki strādā pie īpaši ādu reģenerējoša plākstera, kas tapis no visai universāla līdzekļa – Prūsijas zilā Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls.  Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu. Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā. -- Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Rusija surengė didelio masto raketų ir dronų ataką visoje Ukrainoje, kurios metu žuvo mažiausiai dešimt žmonių, o daugiau nei 100 buvo sužeista. Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis prieš kelias dienas įspėjo, kad Rusija rengia „naują didžiulį smūgį“ jo šaliai.Finansų ministrui užsiminus apie galimybę grįžti prie turto mokesčių didinimo, prezidento patarėjas sako, kad šiuo metu per anksti diskutuoti apie mokesčių pokyčius, nes pirmiausia reikia įvertinti praėjusiais metais priimtų mokestinių pakeitimų efektą.Kodėl kyla mirtini pavojai prie vandens telkinių? Vien praėjusiais metais Lietuvoje nuskendo 108 žmonės, iš jų 6 – vaikai. Ugniagesiai gelbėtojai prasidedant maudynių sezonui ragina visuomenę elgtis atsakingai.Į LRT girdi kreipėsi vilnietis, kuris mano, kad teisių vairuoti atgavimo tvarka yra neaiški ir nežinoma daugumai vairuotojų. Pasak Ramūno Urbono, Regitra turėtų informuoti vairuotojus apie pažymėjimo sustabdymą, tačiau to – nedaro. Regitros atstovė patvirtina, kad gyventojams kyla daug klausimų, o vidaus reikalų ministras sako, kad nežinojimas neatleidžia nuo atsakomybės.Ved. D. Matas

Magnis dažnai minimas tarp svarbiausių organizmui reikalingų mineralų. Jis svarbus normaliai raumenų, nervų sistemos veiklai ir energijos apykaitai. Kas signalizuoja apie magnio trūkumą ir ar vien maistu mes galime papildyti jo atsargas? Apie tai plačiau pasakoja „Hilla“ šeimos gydytoja Agnė Šimonienė ir „Afidea“ šeimos gydytoja Monika Tuklerienė.Ved. Ignas Andriukevičius.

We were made to live in intimate relationships with God and one another. Therefore, the ultimate source of relational unity comes through our relationship with Jesus Christ. When we walk closely with Christ, we can walk more closely with one another. Christ is also our example of living in relational unity through selfless living. The Apostle Paul described how this kind of unity is possible when we consider the example of Jesus Christ.Vien LauretaSunday, May 31 Live at 6:00 PMWebsite: ⁠http://pearlside.org⁠Facebook: ⁠http://facebook.com/pearlsidechurch⁠Instagram: ⁠http://instagram.com/pearlside

Kodėl už žodelį „cool“ turėtume būti dėkingi Milesui Davisui, kurio šimtmetį minime? Kodėl jis buvo viena svarbiausių XX a. asmenybių, ne tik džiazo pasauly? Ir kokios lietuviško roko naujienos mus pasiekė šiomis dienomis? „Pakartot“ yra „cool“, nes atsako į visus muzikinius klausimus!Ved. Domantas Razauskas.

Maija sākumā tika atklāta 61. Venēcijas mākslas biennāle. Atklāšanas nedēļu Venēcijā pavadīja Anda Buševica. Pārdomas un pieredzētais viņas esejā rubrikā “Vienā laivā”. 61. Venēcijas mākslas biennāles starptautiskā mākslas izstāde apskatāma līdz 22. novembrim.

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Šoreiz raidījumā Piespēle par vietējo klubu basketbolu. “Valmieras” komanda tikko aizvadītajā sezonā startēja četros turnīros un triumfēja trijos no tiem. Vidzemes klubs izcīnīja Latvijas kausu, Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulu, kā arī triumfēja Latvijas Basketbola līgā. Vienības galvenais treneris bija Kaspars Vecvagars, kurš tikai pirms trim gadiem noslēdza spēlētāja karjeru, bet pagājušā gada vidū kļuva par Valmieras vienības galveno treneri. Vecvagaram šī bija pirmā sezona kā kādas komandas galvenajam trenerim. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā turpina cīņu par ceturtdaļfinālu - zaudēts Austrijai un Somijai, uzveikta ASV un Lielbritānijas izlase; Ilggadējais Latvijas basketbola flagmanis “VEF Rīga” atlaiž galveno treneri Mārtiņu Gulbi, viņa vietā stājas Jevgēnijs Kosuškins; Tuvojas Pasaules kausa finālturnīrs futbolā: Portugāles izlasē iekļauts Krištianu Ronaldu, viņš un Argentīnas izlases simbols Lionels Mesi jūnijā kļūs par pirmajiem futbolistiem vēsturē, kas piedalījušies sešos PK finālturnīros. Sastāvus nosauc daudzi favorīti, tostarp Vācija un Anglija.  

Rusijos prezidentas Vladimiras Putinas lankosi Kinijoje, siekdamas pagerinti santykius su viena pagrindinių savo sąjungininkių.Aktualus klausimas. Parlamentaras Algirdas Sysas siūlys atsisakyti 1,5 proc. valstybės paskatos kaupiantiesiems antrojoje pensijų pakopoje. Syso manymu, geriau tuos 300 mln. eurų skirti sunkiau gyvenantiems žmonėms. Kaip vertinate šį siūlymą?Kas padengia mažesnę elektros kainą, kuri nustatyta pažeidžiamiems vartotojams? Ar nėra taip, kad susimokės visi kiti? Tai aiškinsimės 7.45 val.Geležinkelio avarijos, nutikusios prieš tris savaites, kainuos ne vieną milijoną eurų. Vien tik pažeisto ruožo remontas kainuos per penkis milijonus eurų.Ved. Edvardas Kubilius

20. maija vakarā Rīgas Domā gaidāms ērģeļmūzikas koncerts, kurā uzstāsies dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns), bet pie ērģelēm būs Larisa Bulava. Programmā: J. S. Bahs, V. A. Mocarts, M. Rēgers, J. Ivanovs,  R. Jermaks. Vairāk stāsta dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine: "Man jāsaka liels paldies brīnišķīgajai ērģelniecei Larisai [Bulavai], kura uzaicināja mani kopā ar viņu šo programmu atskaņot. Idejas galvenokārt nāca no viņas puses, bet niansēs mēs saskaņojām, ko no attiecīgajiem komponistiem varētu atskaņot. Šī programma ir slēptajiem tiltiem veidota, un skanēs trīs šī gada jubilāru opusi. Viens no tiem ir Mocarts, kuram šogad 270 gadi, un mēs izvēlējāmies atskaņot divus populārus viņa darbus, kas pēc rakstura ir pilnīgi pretstati. Tie ir Laudate dominum jeb "Slavējiet kungu" ērģelēm un solobalsij, kā arī skanīgais un priekpilnais "Aleluja" no motetes Exultate jubilate. Otrs jubilārs mūsu programmā ir latviešu komponists Romualds Jermaks, un caur skaistu mūziku mēs sūtīsim 90. jubilejas sveicienus komponistam par viņa radošo, apjomīgo un skaisto devumu latviešu profesionālajā mūzikā. Un mūsu abu sveicienā skanēs viņa slavenā dziesma "Ir tikai nakts", kas ir komponista veltījums dižgaram Johanam Sebastianam Baham. Lai veidotos šādi zināmi tilti programmā, tad ērģelniece Larisa Bulava koncertu atklās ar Baha Prelūdiju un fūgu mi minorā. Un trešais jubilārs būs Romualda Jermaka skolotājs no Latgales – izcilais simfoniķis Jānis Ivanovs, un mēs šoreiz esam izvēlējušās izpildīt pavisam nelielu, bet ļoti skaistu un sirsnīgu dziesmu "Ir mīļa Māras zeme". 

Vienības ceļš uz mīlestību - 3. un 4. nedēļa. Raidījuma "Ignāciskais garīgums luterāņa acīm" 7. epizode. Raidījuma autors: arhibīskaps emeritus Jānis Vanags

https://vovilibrary.net  = Vo Vi Library   PodCast Channels Vô Vi Podcast - Vấn Đạo   Vô Vi Podcast - Băn Giảng Vô Vi Podcast - Nhạc Thiền  

God intended that our relationships would be a source of great joy and blessing. Unfortunately, because of sin, our relationships are often the source of our greatest pain. All of us have experienced wounds from relationships. In order to avoid being hurt again, we often hide our true selves and cope with our pain in unhealthy ways, which only deepens our wounds. If we don't let God heal us, we will continue to suffer and will unintentionally hurt others, perpetuating the cycle of pain. The famous story of Jesus' encounter with the Samaritan woman at the well is a powerful example of this.Vien LauretaSunday, May 10 Live at 6:00PM

Andrés Amorós recuerda a Friedrich Gulda.

Andrés Amorós recuerda a Friedrich Gulda.

Užsienio naujienų redaktoriusi apžvelgia svarbiausias šio ryto tarptautines žinias.Austrijoje gegužės mėnesį daug kur sutinkama unikali ir archajiška tradicija – puošiami vadinamieji gegužės medžiai. Kaip jie atrodo ir kodėl kartais juos bandoma pavogti?Jonavos sporto arenoje prasideda Lietuvos socialdemokratų partijos suvažiavimas. Jo metu planuojama paminėti partijos 130-ies metų jubiliejų ir išrinkti nuolatinį pirmininką. Nuo pernai liepos pabaigos, kai iš partijos pirmininko ir premjero pareigų pasitraukė Gintautas Paluckas, socialdemokratams vadovauja Jonavos rajono meras Mindaugas Sinkevičius.Šiandien minima Tarptautinė darbo diena. Šią dieną siekiama atkreipti dėmesį į dirbančiųjų teises, padėti bedarbiams įveikti skurdą, pasirūpinti darbuotojų sauga ir sveikata. Lietuvoje darbuotojų įsitraukimas į profesines sąjungas neretai apibūdinamas kaip vangus. Europos profesinių sąjungų konfederacijos duomenimis, Lietuva yra viena iš nedaugelio Europos sąjungos šalių, kurioje kolektyvinės sutartys apima tik apie 20-imt procentų darbuotojų. Kas tai lemia?Stambule besisvečiavusiai Kauno „Žalgirio“ komandai ketvirtadienio vakarą nepavyko išlyginti Eurolygos ketvirtfinalio serijos rezultato. Šeimininkai žalgiriečiams nepaliko vilčių pergalei ir juos įveikė rezultatu 86:74. Šarūno Jasikevičiaus treniruojama „Fenerbahče“ įgijo užtikrintą persvarą serijoje ir joje iki trijų pergalių pirmauja 2-0.Šiandien Lietuvos atstovas šių metų „Eurovizijoje“ Lion Ceccah kartu su visa delegacija išvyksta į Austrijos sostinę Vieną. Šių metų pirmasis „Eurovizijos“ pusfinalis vyks gegužės 12 d., antrasis – gegužės 14 d., finalas – gegužės 16 d. Lion Ceccah pirmajame pusfinalyje pasirodys 12 numeriu. Abu pusfinalius ir finalą tiesiogiai transliuos LRT TELEVIZIJA ir LRT RADIJAS.Jungtiniai Arabų Emyratai nuo šiandien traukiasi iš naftą eksportuojančių šalių organizacijos OPEC. Vyriausybės išplatintame pranešime rašoma, kad norima susitelkti į nacionalinius interesus, investuoti į vidaus energijos gamybą. Kaip šis sprendimas paveiks naftos gavybą ir prekybą?Ved. Darius Matas.

Klausītāji mums nereti jautā: kāda jēga šķirot atkritumus, ja atkritumu vedējs atbrauc un visu šķirošanai paredzēto konteineru saturu aizved vienā mašīnā? Par šo un citiem mītiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija Vide" vadītājs Jānis Aizbalts un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta Life Goodwater IP vadītājs Jānis Šīre; pārraides producente – Rūta Paula Ilgu laiku cilvēkam šķita, ka laba upe ir paklausīga upe. Taisna, ātra, paredzama, viegli ierāmējama kartē un viegli pielāgojama saimnieciskajām vajadzībām. Tāpēc daudzas Latvijas upes savulaik tika iztaisnotas, padziļinātas un pielāgotas meliorācijas vajadzībām, lai ātrāk novadītu lieko ūdeni un atvieglotu saimniekošanu. Tobrīd tas šķita loģiski. Taču tagad kļūst arvien skaidrāk redzams, ka, kopā ar upes līkumiem, mēs daudzviet aizvācām arī tās spēju pašai sevi uzturēt labā stāvoklī. Taisna upe ūdenim ir kā ātrgaitas šoseja. Tā ātri aizvada visu, kas tajā nonāk - ne tikai ūdeni, bet arī augsnes daļiņas, barības vielas un citu piesārņojumu. Ja upe plūst vienveidīgā, iztaisnotā gultnē, ūdenim nav laika ne nomierināties, ne attīrīties. Tas strauji aizplūst tālāk uz lejtecēm, nesot līdzi piesārņojumu un palielinot slodzi ezeriem un citām upēm. Tāpēc iztaisnota upe nevis atrisina problēmu, bet bieži vien to vienkārši pārceļ citur. No pirmā acu uzmetiena upe joprojām šķiet dzīva, jo ūdens taču plūst. Tomēr šādā gultnē pazūd daudz kas svarīgs. Nav seklumu un dziļumu maiņas, nav mierīgāku posmu, nav akmeņu, sakņu, kritalu, bedrīšu un citu dabisku elementu, kas dažādo plūsmu. Līdz ar to samazinās arī dzīvotņu daudzveidība. Zivīm, kukaiņiem un citiem ūdens organismiem paliek mazāk piemērotu vietu, bet pati upe kļūst bioloģiski nabadzīgāka. Jo vienveidīgāka upe, jo vājāka tās spēja pašai uzturēt līdzsvaru. Taču problēma nav tikai ūdens kvalitāte. Iztaisnota upe arī plūdu laikā uzvedas citādi. Tā ātri savāc un strauji novada lielu ūdens daudzumu, un tas nozīmē, ka lejtecēs ūdens līmenis var celties straujāk un radīt bīstamākus apstākļus! Līkumi, palienes un dabiski daudzveidīga gultne ūdeni piebremzē. Tie ļauj tam izkliedēties, uzkrāties un aizplūst pakāpeniski, nevis vienā rāvienā traukties uz priekšu. Citiem vārdiem, dabiska upe ne tikai labāk attīrās, bet arī labāk sadzīvo ar lieliem ūdens apjomiem. Līkumota upe darbojas pavisam citādi nekā taisns kanāls. Meandri palēnina plūdumu, padara to nevienmērīgu un rada daudzveidīgas straumes zonas. Vienā vietā ūdens plūst straujāk, citā mierīgāk, vienā krastā izskalo gultni dziļāk, citā nogulsnē smalkās daļiņas. Tur, kur ir oļi, saknes, koku atliekas un gultnes reljefs, ūdens mutuļo, sajaucas ar gaisu un piesaista skābekli. Tas ir ļoti svarīgi, jo skābeklis veicina dabiskos pašattīrīšanās procesus. Savukārt dažādās dzīvotnes nodrošina vietu organismiem, kas arī piedalās vielu apritē un palīdz uzturēt upes veselību. Vienkārši sakot, līkumota upe pati sev palīdz, tā neļauj ūdenim aizskriet pa īsāko un ātrāko ceļu. Daļa piesārņojuma aizkavējas, daļa nosēžas, daļa dabiskos procesos tiek pārveidota. Gultnes dažādība mazina plūsmas vienveidību, bet palienes un lēnākas zonas palīdz uzņemt lieko ūdeni. Tādēļ upe kļūst ne tikai tīrāka, bet arī noturīgāka pret krasām pārmaiņām. Tieši tāpēc šodien arvien biežāk saprotam, ka agrākā upju iztaisnošana daudzviet ir bijusi kļūda. Vēloties ūdeni aizvadīt pēc iespējas ātrāk, samazinājām upes spēju pašai sevi attīrīt un mazināt plūdu riskus. Atņemot upei tās dabisko ritmu, saskaramies ar sekām - sliktāku ūdens kvalitāti, mazāku bioloģisko daudzveidību un vietām arī lielākiem plūdu draudiem lejtecēs. Risinājums nenozīmē vienkārši atgriezt visu pagātnē. Taču tas nozīmē mācīties no iepriekšējām kļūdām. Vietās, kur tas iespējams, upēm jāļauj un jāpalīdz atgūt līkumus, daudzveidīgu gultni un dabisku plūdumu. Arī Latvijā jau ir īstenoti vairāki šādi pilotprojekti, piemēram, Slampes upē Ķemeru Nacionālajā parkā un Dvietes upes palienē. Kopumā ir jādomā ne tikai par ātru ūdens novadīšanu, bet arī par to, kā ūdeni aizturēt, piebremzēt un dot laikam paveikt savu darbu. Daba bieži piedāvā gudrākus risinājumus nekā taisna līnija kartē. Tāpēc, raugoties uz upēm, vērts atcerēties vienu būtisku atziņu: līkumi nav trūkums, tie ir upes spēks, kas palīdz tai elpot, attīrīties, uzturēt dzīvību un vienlaikus mazināt plūdu riskus. Taisna upe var būt ērta uz papīra, bet dzīva, vesela un izturīga upe dabā gandrīz vienmēr ir līkumota.

Avant qu'on se lance, nous aimerions faire avec vous la distinction entre nos deux programmes de coeur auxquels vous pourriez vouloir vous inscrire, soit Transforma et Reversa :Transforma est un programme de perte de poids et d'optimisation de la santé métabolique qui se fait entièrement en ligne, sans supervision médicale. Ce sont des modules que l'on lit et intègre progressivement sur 8 à 12 semaines, et qui proposent une approche basée sur 3 piliers : l'alimentation méditerranéenne métabolique et le jeûne, l'activité physique intelligente et la gestion du stress et du sommeil avec la pleine conscience. Si vous souhaitez maigrir rapidement et n'importe comment, ce programme n'est pas pour vous. Vous devez vouloir comprendre votre corps, pour arrêter de vous battre contre lui, et avoir envie de vous impliquer dans une solution durable. Si cela vous interpelle, rendez-vous sur www.transforma.fitReversa, maintenant, est un programme médical et multidisciplinaire de 9 mois qui vise à accompagner des cohortes de patients vers le renversement de leurs problèmes de santé liés au mode de vie, comme le diabète de type 2, le surpoids, la maladie du foie gras, etc. Ce programme comprend 2 consultations médicales, au début et à la fin, par une des 3 médecins de famille de l'équipe, qui comprend moi, Dre Anne-Isabelle Dionne et Dre Catherine Bouchard, une rencontre avec notre kinésiologue Mélanie Clavet, pour une analyse de la composition corporelle, 9 coachings nutritionnels et motivationnels avec une coach chevronnée en nutrition, c'est-à-dire toi Sophie, 6 rencontres de groupe avec notre travailleuse sociale Elsa Lamontagne, des interventions ponctuelles par notre psychologue Virginie Bilodeau, des déprescriptions ou ajustements de médicaments par notre pharmacienne Anne-Émilie Dionne, tout au long du parcours, un accès à une super plateforme d'entraînements physiques tous niveaux en ligne, qui s'appelle Pilates Plus, accès à une application de macronutriments, une communauté bienveillante et soutenante sur Facebook exclusive et modérée par toute l'équipe, et plus encore. Nous démarrons une cohorte de 15 patients seulement par mois, sauf l'été, et nous les accompagnons pendant 9 mois. La première journée est en présentiel à St-Bruno-de-Montarville, mais tout le reste se fait en ligne. Si ce programme vous intéresse, il reste actuellement quelques places dans la cohorte de juin, qui sera la dernière avant l'été. Rendez-vous sur www.programmereversa.ca. En 6e position, l'épisode 80 portant sur l'autophagieEn 5e position, l'épisode sur les produits naturels qui aident à la perte de poids avec Jean-Yves Dionne, ancien pharmacien qui a récemment défroqué de son ordreEn 4e position, l'épisode 95 sur les mythes et réalités de la réduction thérapeutique des glucidesEn 3e position, l'épisode 93 sur les écrans solairesEn 2e position, l'épisode 97 Qu'est-ce que la médecine fonctionnelle avec Dre Anne-Isabelle DionneEt finalement, l'épisode qui a le plus été écouté depuis les tout débuts de notre podcast, les épisodes 100 et 101 sur la vulve olympique avec Dre Hélène Vien. Clairement, un sujet dont on n'entend pas souvent parler mais qui est très prévalent et qui mérite qu'on en parle beaucoup plus.ANNONCENous allons prendre une pause avec les podcasts hebdomadaires jusqu'en septembre.Nous aimerions remercier tous nos auditeurs et tous nos invités des 124 derniers épisodes. Bon été à tous!Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par leģendārajām Lemānas 24 stundu sacīkstēm. Studijā viesojas vienīgais latvietis, kurš finišējis šajās sacensībās - motosportists Garijs Rožkalns. Savukārt Gunārs Jākobsons sarunāsies ar jauno Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidenti Ilutu Gaili. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas vīriešu hokeja izlase uzvar abās pārbaudes spēlēs Somijā - pārspēj gan mājiniekus somus, gan Dāniju; Sākusies cīņa par vietu Latvijas Basketbola līgas finālā - vienā pārī tiekas “VEF Rīga” un “Ventspils”, otrajā “Valmiera” un Rīgas “Zeļļi”; Starptautiskās Basktbola federācijas vadība atļauj krieviem un baltkrieviem startēt 3pret3 novirziena Nāciju līgā Āzijā, Raimonds Vējonis izstājas no organizācijas 3pret3 komisijas; Ekonomikas ministrija turpina sapņot - vēlas, lai Latvija kopā ar Ukrainu rīko Pasaules kausu futbolā 20 gadnieku izlasēm.

Raidījumā Divas puslodes par Bulgāriju, par Ukrainu un, protams, arī par notiekošo Tuvajos Austrumos.  Donaldam Trampam vakar vakarā nācās pagarināt pamieru termiņu karā ar Irānu. Bulgārijā, izskatās, ir pārvarēta politiskā krīze - dažu gadu laikā tur notikušas astoņas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, beidzot vienai koalīcijai ir vairākums. Tiesa, vēlēšanu rezultāti daudzus pamatīgi satrauc. Ukrainā frontē jau ilgu laiku būtisku izmaiņu tikpat kā nav, toties prezidents Volodimirs Zelenskis nesen izstāstīja par kādu īpašu militāru operāciju, kurā krievu pozīcijas tika ieņemtas tikai ar kaujas robotu palīdzību, saņemot vairākus karavīrus arī gūstā. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Vai nācis bulgāriem „laimes lācis”? Politiskā krīze Bulgārijā ilgst kopš 2021. gada, taču tās saknes meklējamas vēl senāk – pagājušajā desmitgadē, kad premjerministra krēslu teju nemainīgi ieņēma partijas GERB jeb „Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” līderis Boiko Borisovs. Jo tuvāk desmitgades beigām, jo pamanāmāk izpaudās korupcijas un valsts nozagšanas pazīmes. 2020. gada vasarā izvērtās pret valdību vērsti protesti, uz kuru fona veidojās vairākas jaunas t.s. „pārmaiņu partijas” ar antikorupcijas ievirzi. 2021. gada aprīlī notikušās vēlēšanas bija Borisova ēras beigas, taču parlaments izrādījās sadalīts apmēram vienlīdzīgi starp Borisova orbītas partijām, „pārmaiņu partijām” un kreiso bloku, kura centrā bija Bulgārijas Sociālistiskā partija, kādreizējās kompartijas mantiniece. Kopš 2021. gada Bulgārijā notikušas astoņas parlamenta vēlēšanas, pie tam no šajā periodā pastāvējušajām valdībām tikai trīs bija parlamentāras koalīcijas kabineti, savukārt četras – ar prezidenta dekrētu apstiprinātas pagaidu valdības. Arvien pamanāmāks šajos gados kļuva vēl viens spēks – labēji radikālās, nacionālistiskās partijas. Šī gada janvārī, gadu sabijusi pie varas, atkāpās Rosena Žeļazkova mazākuma valdība, kuru premjera partija GERB veidoja kopā ar sociālistu bloku un populistisko spēku „Ir tāda tauta”, un ar turku minoritāti pārstāvošās partijas Tiesību un brīvību alianse ārpuskoalīcijas atbalstu. Tūlīt pēc tam no amata atkāpās valsts prezidents Rumens Radevs, atvaļināts ģenerālmajors un kādreizējais Bulgārijas gaisa spēku komandieris, kurš 2017. gadā tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts un ieguvis popularitāti kā politiski neatkarīgs valsts galva un Borisova iedibinātās oligarhiskās varas kritiķis. Radevs izveidoja partiju bloku „Progresīvā Bulgārija” ar kredo „Bulgārija pirmajā vietā!”, kurā iesaistījās kreisas ievirzes spēki – Politiskā kustība „Sociāldemokrāti”, Sociāldemokrātiskā partija un burtiski vēlēšanu priekšvakarā izveidotā „Mūsu tautas kustība”. Pirms vēlēšanām „Progresīvajai Bulgārijai” prognozēja apmēram trešdaļu balsu, taču 19. aprīlī tā ieguva nepilnus 44% un 131 no 240 deputātu vietām, tātad valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu. Eksprezidenta blokam izdevies ne tikai atņemt teju visas balsis sociālistiem un apmēram divas piektdaļas no GERB elektorāta, bet arī atstāt ārpus parlamenta lielu daļu no labējo radikāļu partijām. Vienīgi liberālajam „pārmaiņu partiju” blokam izdevies saglabāt savas pozīcijas. Jau pirms vēlēšanām izskanēja bažīgas balsis, ka pāris nedēļas pēc atkratīšanās no Viktora Orbana Eiropas politika tagad būs ieguvusi viņa vietā jaunu Kremļa iztapoņu Rumena Radeva personā. Prezidenta amatā esot, Radevs paudis skepsi par militārā atbalsta lietderību Ukrainai, vēlmi uzturēt konstruktīvu dialogu ar Krieviju un mērenu eiroskepticismu. Pats eksprezidents gan jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā deklarēja, ka negrasoties bloķēt Eiropas Savienības finanšu atbalstu Ukrainai. Tāpat eksperti lēš, ka viņš, iespējams, mazinās tiešo militāro palīdzību Kijivai, taču diezin vai kavēs Bulgārijas privāto ieroču ražotāju darījumus ar Ukrainu. Pasaule uz Hormuza āķa Šodien, 22. aprīlī, bija jābeidzas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteiktajam uguns pārtraukšanas termiņam konfliktā ar Irānu, taču vakar pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents paziņoja, ka pauze karadarbībā tiek pagarināta. Irānai tiekot dots laiks, lai izstrādātu pozīciju miera sarunām, kuru atsākšanās tika gaidīta jau pirmdien. Tomēr amerikāņu delegācija viceprezidenta Vensa vadībā tā arī nesēdās lidmašīnā uz Islamabadu, kad kļuva skaidrs, ka Teherānas pārstāvji tur neieradīsies. No Irānas galvaspilsētas pienāk ziņas, ka turienes politiskajā virsotnē notiek asa cīņa starp tiem, kuri vēlētos turpināt bezkompromisa konfliktu ar Savienotajām Valstīm un Izraēlu, un tiem, kuri būtu gatavi dialogam. Kā „vanagu” bloka galvenie pārstāvji tiek minēti Islāma revolūcijas sargu korpusa pavēlnieks Ahmads Vahidi un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Mohammads Bāghers Zolghadrs, savukārt t.s. „pragmatiķi” koncentrējas ap parlamenta spīkeru Mohammadu Bāgheru Gālibafu. Oficiālā Teherānas pozīcija pašreiz ir – neatsākt sarunas, kamēr Savienoto Valstu jūras spēki turpina Irānas ostu blokādi. Tādējādi Hormuza šaurums joprojām paliek dubultās blokādes žņaugos, jēlnaftas „Brent” cena svārstās ap simts dolāriem par barelu, dabasgāzes cenas Eiropā dubultojušās līdz līmenim sešdesmit eiro par megavatstundu, un viss notiekošais tiek vērtēts kā smagākā enerģētikas krīze pasaules vēsturē. Tiek piesauktas arī nopietnas bažas par globālo pārtikas apgādi, ciktāl Persijas līča valstis nodrošina arī apmēram trīsdesmit procentus no pasaules minerālmēslu produkcijas. Protams, Irāna savukārt sāpīgi izjūt amerikāņu jūras blokādes sekas. Pārtikas cenas valstī vidēji dubultojušās, bet dažu produktu, piemēram, rīsa cenas augušas vēl daudz ievērojamāk. Naftas eksporta pārtraukšana draud ar nopietnām tehnoloģiskām problēmām naftas ieguves industrijai. Savu rīcības plānu Hormuza krīzes sakarā sākušas būvēt Eiropas valstis. 17. aprīlī Parīzē klātienē tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, savukārt daudzu citu Eiropas un arī ārpus Eiropas valstu vadītāji pieslēdzās samitam attālināti. Nozīmīgākais ir lēmums veidot apvienotus jūras spēkus civilās kuģniecības aizsardzībai Persijas līča rajonā, kuri gan aktīvu darbību varētu uzsākt tikai pēc tam, kad tiktu panākta miera vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Irānu. Gatavību nozīmīgi iesaistīties paudušas arī Nīderlande, Spānija un Grieķija; kopdarbībai dots apzīmējums Hormuza šauruma kuģošanas brīvības iniciatīva. Šodien un rīt turpinājuma sesijā Londonā tiek risināti jau konkrētāki militārās plānošanas jautājumi. Piedalās ne tikai Eiropas NATO dalībvalstu, bet arī Kanādas, Japānas, Austrālijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Ukrainas, bet ne Savienoto Valstu pārstāvji. Ukraiņu roboti nāk! Nu jau apmēram pusotru gadu presē reizumis parādījusies informācija par Ukrainas bruņoto spēku īstenotām kaujas misijām bez tiešas cilvēku iesaisties, izmantojot tikai robotus. Spriežot pēc šīm publikācijām, pirmā šāda kaujas epizode notikusi 2024. gada decembrī, kad kombinēts lidrobotu un braucošo robotizēto ložmetēju platformu uzbrukums krievu pozīcijām piespiedis ienaidnieku nozīmīgi pārgrupēt spēkus. Tomēr plašāku pasaules mediju uzmanību tēmai piesaistīja prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušonedēļ pastāstot par operāciju pērnvasar, kad ukraiņu roboti ieņēmuši pozīciju, kurā krievi pirms tam sekmīgi atsituši divus konvencionālus kājnieku uzbrukumus. Ukraiņu robotam izdevies uzspridzināt galvenā ienaidnieka bunkura ieeju, pēc kam pozīcijas aizstāvji pacēluši padošanās zīmes pret uzbrucēju lidrobotu kamerām un, šo pašu lidrobotu vadīti, paklausīgi aizsoļojuši uz ukraiņu pozīcijām padoties. Kā zināms, agresorvalsts militāristi savā taktiskajā ēdienkartē joprojām nesmādē lielgabalu gaļu, turpretim Ukrainas bruņotajiem spēkiem katra karavīra dzīvība ir dārga. Tā nu, vēlreiz apliecinot savu radošo un inovatīvo pieeju karadarbībai, Ukraina ir atšķīrusi jaunu lappusi militārajā vēsturē, kas tiek apzīmēta kā attālināti vadīts jeb daļēji autonoms kombinētu ieroču veidu manevrs. Kā norādījis Ukrainas līderis, pirmajos trīs šī gada mēnešos viņa valsts bruņotie spēki veikuši jau 22000 kaujas misiju, kurās izmantotas sauszemes robotizētās platformas. Kaujas lidrobotu izmantošanas apjomi ir vēl daudzkārt lielāki, un tiek nopietni spriests par Ukrainas iespējām šādi kompensēt agresorvalsts dzīvā spēka pārsvaru. Šomēnes Ukraina nozīmīgi intensificējusi arī triecienus Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai, kā rezultātā agresorvalsts naftas ieguve piedzīvojusi kritumu par vismaz trīssimt tūkstošiem barelu dienā, kas ir lielākais kopš globālās pandēmijas perioda. Šie militārie sasniegumi būtiski mainījuši Ukrainas vietu Eiropas drošības stratēģijas izkārtojumā. Kijiva vairs nav atbalsta lūdzēja nevienlīdzīgajā cīņā pret agresiju, bet kļūst par partneri, kas spējīgs piedāvāt neatsvaramu pieredzi jaunākās militārās tehnikas izstrādē un izmantošana taktikā. Konkrēts apliecinājums tam ir pagājušā nedēļā noslēgtais Ukrainas un Vācijas aizsardzības sadarbības pakts četru miljardu eiro vērtībā, kas paredz kopīgu lidrobotu un tālas darbības ieroču ražošanu, kā arī pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādi Ukrainai. Kijivas militāri tehnoloģiskās iespējas arvien vairāk novērtē arī citur pasaulē, t.sk. Persijas līča valstīs, kuras piedzīvojušas Irānas gaisa uzbrukumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.

https://vovilibrary.net  = Vo Vi Library   PodCast Channels Vô Vi Podcast - Vấn Đạo   Vô Vi Podcast - Băn Giảng Vô Vi Podcast - Nhạc Thiền  

Jesus does not want His people living fearful, confused, or easily shaken by what is happening in the world. As history moves closer to His return, the world will grow darker as difficulty and persecution increase for those who have faith in Christ. Even then, God is still in control, still working, and still drawing people to Himself. Our part is to stay grounded in Christ, grow in discipleship, and keep living on mission as we help people know Jesus.Vien LauretaSunday, April 19 Live at 6:00 PM

Pieno perdirbėjams mažųjų pieno ūkių nebereikia. Jie atsisako pirkti smulkiųjų ūkių pieną, o iš tų, kurių dar perka, moka itin mažą kainą. Dėl to smulkieji ūkiai nepajėgia atlaikyti konkurencijos ir yra išstumiami iš rinkos. Per pastaruosius penkerius metus pieno ūkių skaičius Lietuvoje sumažėjo beveik perpus – nuo 16 tūkstančių 2021 metais iki 9,5 tūkstančio šiemet. Vien per šiuos metus iš pienininkystės pasitraukė apie 2 tūkstančius ūkių. Tuo pat metu karvių skaičius sumažėjo gerokai lėčiau – nuo 205 tūkstančių iki 188 tūkstančių. Tai rodo, kad pieno gamyba koncentruojasi stambesniuose ūkiuose – jie plečiasi ir perima rinką.Kaip batsiuvys be batų - dažnai palydime posakiu, kai žmogui nelieka pačiam laiko pasirūpinti savimi. Elektrėnų savivaldybėje šeimos įkurtame Obenių medelyne rožėmis besirūpinanti Jūratė Kriaučiūnienė yra išimtis. Ji puoselėja ir puikų rožyną savo sodyboje.Lietuvos etnografijos muziejaus paveldo specialistė, architektė dr. Rasa Bertašiūtė sako, kad šiuolaikinėje kaimo ir miestelio architektūroje įsivyravo egoizmas.Ved. Kristina Toleikienė

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

“Neviena labumu sistēma vai labumu grozs nevar aizstāt labu vadītāju.”

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta Life Goodwater IP vadītājs Jānis Šīre; pārraides producente – Rūta Paula Sākumā tas var šķist tikai ainavisks jautājums – vecs dambis, pamesta caurteka, aizaudzis uzpludinājums. Taču patiesībā šķēršļi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ūdens plūsmu. Tie kavē zivju migrāciju, maina upes dabisko ritmu, pasliktina dzīves apstākļus daudzām sugām un samazina ūdeņu ekoloģisko kvalitāti. Latvijā šī problēma ir īpaši nozīmīga, jo laba vai augsta ekoloģiskā kvalitāte ir tikai aptuveni 36 % upju un ezeru, kamēr Eiropā vidēji tie ir ap 40 %. Ja situācija netiks risināta, nākotnē tas var nozīmēt ne vien sliktāku vides stāvokli, bet arī soda sankciju risku. Lielākā daļa šķēršļu ir cilvēku radīti: vecu tiltu paliekas, dzirnavu uzpludinājumi, pamesti dīķi, mazās hidroelektrostacijas, nolietojušās vai neatbilstoši izbūvētas caurtekas, kā arī dažādas citas tehniskas būves. Katrs šāds objekts var negatīvi ietekmēt upi pat vairāku kilometru garumā. Visbiežāk šķēršļi izbūvēti vietās, kur upē dabiski ir straujāks kritums, un tas nozīmē, ka tiek zaudētas tieši pašas vērtīgākās upju ekosistēmas – straujteces. Tās ir vietas, kur parasti ir liela augu un dzīvnieku sugu daudzveidība, kur notiek lašveidīgo zivju nārsts un kur ūdens dabiski bagātinās ar skābekli. Kad aizsprosta dēļ upe tiek uzpludināta, straumes ātrums samazinās. Stāvošs ūdens uzsilst ātrāk, tajā samazinās skābekļa daudzums. Šādās vietās savairojas aļģes un citi augi, uzkrājas dūņas. Rezultātā ūdens kļūst arvien mazāk piemērots jutīgām sugām, kuru izdzīvošana ir tieši atkarīga no pietiekama skābekļa daudzuma un piemērotas temperatūras. Īpaši smagi tas skar lašveidīgās zivis, jo tās ir ļoti jutīgas pret šādām pārmaiņām. Vēl vairāk – uzsilis un ar skābekli nabadzīgs ūdens var kaitēt arī lejpus aizsprosta, radot sekas daudz plašākā upes posmā. Papildus tam tiek traucēta zivju migrācija starp nārsta un barošanās vietām. Daļai Latvijas upju aizsprostu dēļ ir zudusi saikne ar jūru, un tas tieši ietekmē ceļojošās zivis – lasi, taimiņu, nēģi un vimbu. Arī upes gultnes procesi tiek izjaukti: uzpludinājumos uzkrājas saneši, savukārt lejpus aizsprosta pastiprinās erozija. Tas izraisa krastu iegruvumus, koku sagāzumus un dzīvotņu degradāciju. Vēl krasākas sekas rada mazās hidroelektrostacijas, jo to darbība izraisa straujas ūdens līmeņa svārstības. Vienā brīdī upe lejpus aizsprosta kļūst pārāk strauja, bet citā – pārāk sekla. Šādos apstākļos daļa biotopu tiek izskaloti, bet mazāk kustīgi organismi, piemēram, gliemenes, sausajā gultnes daļā vienkārši iet bojā. Lai uzlabotu upju stāvokli, daudzi šķēršļi un pārveidojumi būtu jālikvidē vai jāpārbūvē. Risinājumi var būt dažādi – šķēršļu nojaukšana, zivju ceļu izveide, būvju pārbūve un pareiza ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšana. Ekoloģiskais caurplūdums ļautu upē saglabāt tādu ūdens daudzumu, kurā ūdens organismi var pilnvērtīgi dzīvot visās dzīves stadijās. Šeit svarīga ir ne tikai valsts iestāžu rīcība, bet arī pašvaldību, zemju īpašnieku, nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības iesaiste. Jo upes nepārtrauktība nav tikai vides speciālistu jautājums – tā ir kopīga interese saglabāt dzīvas un veselīgas upes nākamajām paaudzēm. Arī rīcības pamats jau ir noteikts. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti paredz labas ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanu līdz 2027. gadam, bet Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam paredz atjaunot brīvu tecēšanu vismaz 25 000 kilometru upju. Latvijā šī mērķa sasniegšanai jau tiek īstenoti projekti, kuros apkopo informāciju, izstrādā metodikas, nosaka prioritātes un ievieš praktiskus risinājumus migrācijas uzlabošanai. Turklāt līdz 2027. gadam Latvijai ir paredzēti divi miljoni eiro upju šķēršļu nojaukšanai, finansējot gan zivju ceļus, gan aizsprostu nojaukšanu. Tāpēc galvenais secinājums ir nepārprotams: jo mazāk šķēršļu upēs, jo vairāk dzīvības tajās atgriežas. Atjaunojot upju dabisko plūdumu, iespējams ne tikai uzlabot ekoloģisko kvalitāti, bet arī saglabāt bioloģisko daudzveidību, nodrošināt upju saikni ar jūru un gādāt, lai Latvijas ūdeņi arī nākotnē būtu tīri, dzīvi un brīvi plūstoši.

Dans l'épisode d'aujourd'hui, nous poursuivons notre conversation sur la santé vulvaire, avec notre invitée spéciale, la Dre Hélène Vien, qui avait fait avec nous les épisodes 100 et 101 sur la vulve olympique, lesquels ont battu des records de cote d'écoute! Nous retournons dans l'hémisphère sud dans cet épisode-ci pour aborder un sujet trop peu connu mais qui a d'énormes conséquences personnelles, relationnelles et familiales, soit le lichen scléreux vulvaire. Avant d'aller plus loin, nous aimerions vous mentionner que notre tout nouveau programme Reversa 2.0, qui a été lancé officiellement le 20 février 2026, connaît déjà un grand succès! Nous démarrons une cohorte par mois, sauf l'été, avec seulement 15 patients, qui nous accompagnerons et encadrerons pendant 9 mois avec toute notre équipe médicale et multidisciplinaire composée de 3 médecins, 1 coach en nutrition, 1 kinésiologue, 1 psychologue, 1 travailleuse sociale, 1 pharmacienne, 1 infirmière auxiliaire et 1 adjointe administrative. Vous avez des problèmes de santé liés aux habitudes de vie, comme du surpoids, un diabète de type 2 ou un foie gras? Ou encore vous aimeriez faire de la prévention en misant sur l'optimisation de votre santé métabolique? Ce programme est peut-être pour vous! Rendez-vous sur www.programmereversa.ca pour tout savoir. Les messages clés des deux épisodes sont : Le lichen scléreux est une maladie avec multiples conséquences pour la santé physique et mentale et peut affecter les femmes comme les hommes, incluant les jeunes prépubères et les femmes ménopausées. C'est une maladie méconnue des médecins et infirmières praticiennes en général, qui est donc trop peu souvent diagnostiquée et traitée, et sans traitement, les choses peuvent vraiment se détériorer.Si vous pensez souffrir de lichen scléreux ou autre problème vulvaire, sortez du silence et parlez-en à votre médecin et demandez d'être référée à un spécialiste qui s'y connaît. Obtenez un traitement sans tarder. Pour prendre un RV avec Dre Hélène Vien : https://mediderme.comHébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Sākam jaunu ierakstu sēriju “Lasītrosme”. Sekos četri stāsti, iepazīstot lasītāju klubus dažādās Latvijas vietās. Mūsu maršrutā iekļaujas Kuldīgas, Medzes pagasta, Valmieras un Rīgas lasītāju klubi. Noskaidrosim, ko lasa un apspriež, kāpēc svarīgi sanākt kopā un dalīties lasītajā. Vispirms dosimies uz Kuldīgas galveno bibliotēku. Vienā no lasītāju kluba nodarbībām klāt bija Laima Slava.

Dans l'épisode d'aujourd'hui, nous parlerons à nouveau de santé vulvaire, avec une invitée spéciale, la Dre Hélène Vien, qui avait fait avec nous les épisodes 100 et 101 sur la vulve olympique, lesquels ont battu des records de cote d'écoute! Nous retournons dans l'hémisphère sud dans cet épisode-ci pour aborder un sujet trop peu connu mais qui a d'énormes conséquences personnelles, relationnelles et familiales, soit le lichen scléreux vulvaire. C'est un problème qui atteint le féminité et mine l'estime de soi et dont la prévalence réelle est imprécise, allant de 1 femme sur 1000 à 3 femmes sur 100, qui peut toucher autant les femmes en âge de procréer que les jeunes filles pré-pubères et que les femmes ménopausées. Cet épisode est tellement riche en informations tellement importantes que nous allons le diviser en deux parties, qui vont être diffusées une à la suite de l'autre, et donc on vous suggère de tout écouter pour mieux comprendre et pour mieux en parler avec vos amies et votre médecin. Avant d'aller plus loin, nous aimerions vous mentionner que notre tout nouveau programme Reversa 2.0, qui a été lancé officiellement le 20 février 2026, connaît déjà un grand succès! Nous démarrons une cohorte par mois, sauf l'été, avec seulement 15 patients, qui nous accompagnerons et encadrerons pendant 9 mois avec toute notre équipe médicale et multidisciplinaire composée de 3 médecins, 1 coach en nutrition, 1 kinésiologue, 1 psychologue, 1 travailleuse sociale, 1 pharmacienne, 1 infirmière auxiliaire et 1 adjointe administrative. Vous avez des problèmes de santé liés aux habitudes de vie, comme du surpoids, un diabète de type 2 ou un foie gras? Ou encore vous aimeriez faire de la prévention en misant sur l'optimisation de votre santé métabolique? Ce programme est peut-être pour vous! Rendez-vous sur www.programmereversa.ca pour tout savoir.  Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

10. aprīlī pulksten 19 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un "Klasikas" tiešraidē festivāla "Baltijas mūzikas dienas 2026" koncertā "Kairos / Chronos. Liepājas Simfoniskais orķestris" pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Ilonas Breģes jaundarbs "Up-Time", kā arī Jāņa Petraškeviča opuss "Candela", bet jau šobrīd abus komponistus uz sarunu aicinājusi Anna Veismane, lai uzzinātu par laika jēdziena aktualitāti un radošajiem impulsiem viņu dzīvē. "Laiks ir liela vērtība un viena no visdārgākajām lietām uz zemes," uzskata Ilona Breģe, kura atzīst, ka komponēšana lielākoties viņai saistīta ar iegrimšanu sevī. Simfoniskās tokātas "Up-Time" iedvesma atnākusi brīdī, kad 2023. gadā Latvijas hokejistu izlase izcīnījusi bronzu, tāpēc skaņdarbs piesātināts ar pozitīvu enerģiju. Tikām Jānis Petraškēvičs atklāj, ka opusā "Candela" radošais impulss nācis no rakstnieka Haruki Murakami izteiksmes skaidrības, ar kuru jūt spēcīgu saikni. Arī dualitāte laika jēdzienā viņam tuva, jo patīk vērot un analizēt, tāpat kā to dara Murakami. Sarunas noslēgumā Jānis atzīst, ka esot prieks šajā koncertā būt daļai no Baltijas mūzikas, ar kuriem kopīga pieredze un draudzīgas attiecības.  *** Mēs dzīvojam citos laikos. Vienā brīdī viss skrien – ziņas, darbi, termiņi, satiksme, attēli ekrānos. Un tad pēkšņi pienāk mirklis, kad laiks it kā apstājas: skaņā, klusumā, atklāsmē. Senie grieķi šos divus laika veidus sauca par "Chronos" un "Kairos". Šis koncerts dzīvo starp abiem šiem stāvokļiem – laiku, kas mūs nes uz priekšu, un apstādinātu mirkli, kuram Fausts lūdz: "Tu esi tik skaists! Jel kavējies!" Programma "Kairos / Chronos" aicina klausītāju ceļojumā starp šiem stāvokļiem – kaut kur pa vidu rītausmas gaismai un transam, fragmentācijai un nepārtrauktai pulsējošai kustībai, iekšējam satricinājumam un ceļu rādošai rīta zvaigznei. Visi trīs jaundarbi, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu - gan Jāņa Petraškeviča "Candela", gan Ilonas Breģes "Up-Time", gan arī Dominika Digima "Per Sense", dzimuši tieši šim laikam un vietai, ļaujot mums būt lieciniekiem laikmetīgās mūzikas rašanas mirklim. Pirmais stāsta par laternu, kas izgaismo pazemes tumsu, otrajā dzirdēsim daudzu laiku klātesamību vienkopus, tiem nerimstoši traucoties nākotnē, bet trešais ir Kairos paraugstunda. "Kairos / Chronos" nav koncerts, kurā laiku mēra minūtēs. Tas ir koncerts, kurā laiku piedzīvo – kā plūsmu, kā uzplaiksnījumu, kā gaismu un ēnu. Un varbūt tieši tā mēs šodien varam nonākt tuvāk tam, ko nozīmē dzīvot citos laikos.  

Nedidelio šeimos ūkio šeimininkas randa laiko ir drožybai. Ignalinos rajone Maldanėnų kaime gyvenantis Saulius Sveikauskas su žmona įsikūręs šimtametėje uošvių sodyboje. Dviejų hektarų namų valdoje daug įvairių trobesių ir tvartukas avims. Sauliaus sumeistruoti garažiukai mašinoms ir smulkiai ūkio technikai laikyti, o žąsims laikyti – užtvarai, dar keli hektarai pievų ir dirbamos žemės atokiau nuo sodybos. O prie įvažiavimo į namus medinis katinukas, sraigė ir daugybė ruošinių kitiems drožiniams.Jau penkiolika metų Saulius surado savo pomėgį, savarankiškai mokydamasis drožybos. Drožyba neabejotinai patinka ir namiškiams. Keletą didesnių sodybą puošiančių medinių skulptūrų mūsų klausytojai gali pamatyti laidos feisbuke.Ved. Arvydas Urba.

Karolis Tiškevičius ir Kazimieras Labanauskas apžvelgė 31-ojo Eurolygos turo fantasy skaičius, pasirodymus ir rekomendacijas. Žaisti „BasketNews Fantasy“, kurį pristato CBet, galite čia: https://fantasy.basketnews.com Temos: Kazys nežiūri FIBA Čempionų lygos (0:00);  Praeitos laidos komentarų apžvalga (5:10);  Mūsų praeitos savaitės rekomendacijų apžvalga (18:30); Karolio komandos pasirodymas 30-ajame ture (20:50); Kazio komandos pasirodymas 30-ajame ture (23:18); Keitimai Karolio komandoje (26:55); Keitimai Kazio komandoje (28:51); Karolio ir Kazio savaitės rekomendacijos (35:42);  „CBet Lietuvos Fantasy Krepšinio Lyga“ (LFKL) rezultatų apžvalga (38:33).

On today's episode of That Was Us, we're diving into Season 5, Episode 5: A Long Road Home. The Pearsons confront long-held truths as Kate reckons with a painful chapter from her past, Kevin and Madison face growing uncertainty about their future, and Randall is shaken by new information about his birth mother that challenges everything he thought he knew. Plus, Mandy, Chris, and Sterling chat with Vien Hong who played the character of Hai! Vien talks all about his 20 year hiatus from acting, his family's brave journey to the States, what returning to acting through This Is Us means to him, and so much more! That Was Us is produced by Rabbit Grin Productions. Music by Taylor Goldsmith and Griffin Goldsmith. ------------------------- Support Our Sponsors: - Try Zip Recruiter for free at https://ZipRecruiter.com/TWU. ZipRecruiter. The smartest way to hire. - This episode is sponsored by/brought to you by BetterHelp. Your emotional wellbeing matters. Find support and feel lighter in therapy. Sign up and get 10% off at https://BetterHelp.com/TWU. - Head to Walmart today to try a bar or stock up on 4 cartons of your favorite flavors, like Blueberry Pie and Salted Peanut Butter, sold exclusively at Walmart. Check out https://Walmart.com to find a store near you! -------------------------

Alytaus rajonas už kiekvieną gimusį vaiką tėvams nuo šiol mokės po 1000 eurų. Radviliškio rajonas moka daugiausiai iš visų savivaldybių - po 1,5 tūkstančio eurų. Ar tokie savivaldybių sprendimai padės spręsti gimstamumo krizę?Vilniuje prasideda keturias dienas truksianti knygų mugė.Prasidėjus atlydžiui, teigiama temperatūra ir lietus ant stogų susikaupusį sniegą greitai paverčia sunkia mase, kuri stogus gali įlaužti. Nuostoliai gali siekti ir 50 tūkst. Eurų.Seime vykusioje diskusijoje plačiai kalbėta apie nevienodas gyvūnų veisimo ir priežiūros sąlygas Lietuvoje. Pripažįstama, kad dabartinė kontrolės sistema veikia neefektyviai.Ved. Liuda Kudinova

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

Pusiaukelėje tarp trijų šiaurės Europos sostinių drumstas Baltijos jūros vanduo skalauja kapą, kurio nebylus buvimas yra gausiai aptarinėjamas net ir po trisdešimties metų.  Vieną 1994-ųjų rugsėjo vakarą, kaip įprastai, nuo Estijos krantų atsiplešė keltas „MS Estonia“. Vilkikų vairuotojai, laisvo vakarietiško krašto sudominti keliautojai, darbinių reikalų vedini biznieriai ir kiti įvairaus plauko avantiūristai traukė link Stokholmo. Audros bangų blaškomame laive gėrimus ragavo, kazino ruletes suko, karaoke programose dainavo ir paragautus gėrimus už borto pylė lauk apie tūkstantis keleivių. Buvo likusios kelios valandos iki didžiausios Europos jūrinės tragedijos nuo Antrojo pasaulinio karo laikų. Kas nutiko tą naktį? Kodėl Švedija skubėjo palaidoti „MS Estonia“ po betoniniu sarkofagu? Ką slepia susitarimas nenardyti tragedijos vietoje? Ir kodėl visą pasaulį supurčiusi nelaimė vis dar kelia daug klausimų? Nepažadame, kad pateiksime visus atsakymus. Taip pat yra labai didelė tikimybė, kad po epizodo būsite dar labiau sutrikę, nei prieš jį įsijungiant. Tad iš anksto įspėjame ir atsiprašome.   Artwork: @korinavaicikone Muzika: Zapsplat, Free World, Pixel Perfect Productions Reportažai: LRT Panorama  

Zoli vietnámi kórházas kalandjai, vietnami kaják, szállodák, közlekedés, Toma Apple Watch Ultra 3 és iPhone Air vásárlása, E-Autó dagonya, Milyen kocsit vegyünk? Vinfast autó, XaB: Action 6 macro lencse, Freewell, ND filterek, keret. DJI Nano és NEO2 eladva. Avata 2, Outin Mino, Wacaco Pixa, Vienámi kávékultúra Zolival, Animal Crossing Switch 2, Szánkó és kori szezon, Remarkable 2, Remarkable Paper Pro Move, Proton https://proton.me, Anker Nano 70W, SkyHub PAD DAT Pécs-München, https://skyhub-pad.de, Ferihegyi szopásokbanAdrián: twitter.com/adrianszpiToma: https://bsky.app/profile/szattila.bsky.socialZoli: https://bsky.app/profile/csomar.bsky.socialXaB: https://bsky.app/profile/xab.huSzeretnél új kütyüket és közben a csatornát is támogatni?Minden https://ipon.hu rendelésből amit a XAB83 kuponkóddal adsz le 2% kapunk.

Der in Frankfurt verstorbene Komponist Agostino Steffani vertonte 1694 Elemente der antiken Aeneas-Sage. Das wirkt aus heutiger Sicht wegen der eindimensionalen Solisten-Rollen dramaturgisch allerdings eher unbeholfen.

Kas nutinka kūrybiškumui, kai mūsų mintis užima šimtai valandų, praleistų socialiniuose tinkluose? Šiame „Tuzino“ epizode kūrybingumo mokslininkė ir trenerė Ieva Martinaitytė kalba apie kūrybiškumą, kurį galima ugdyti, treniruoti ir, praradus, vėl atgauti. 15 metų tyrinėjanti kūrybiškumą organizacijose, Ieva dirba su pasaulinėmis įmonėmis, padėdama komandoms kurti drąsiau ir spręsti problemas kitaip.Ką daryti, jei kūrybiškumą paralyžiuoja baimė būti netobulam? Ką mes vartojame socialiniuose tinkluose kiekvieną dieną ir kaip tai formuoja mūsų vaizduotę? Apie kūrybą kaip kasdienybės praktiką – nuo vaikystės iki suaugusiųjų užblokuotų idėjų – pokalbyje su kūrybingumo mokslininke ir trenere dr. Ieva Martinaityte.Ved. Ignas Klėjus

Bentornati! Con questo episodio, inizia la stagione 12 di ITALIANO ON-AIR, che ci accompagnerà da gennaio fino alla fine di marzo, con tanti contenuti pensati per aiutarvi a migliorare il vostro italiano in modo naturale e piacevole.Oggi è il 6 gennaio e qui in Italia si festeggia l'Epifania, una giornata speciale, molto sentita e legata alle tradizioni popolari. Per questo motivo, solo per questa settimana, l'episodio esce proprio oggi anziché il consueto mercoledì. Ma niente paura: dalla prossima settimana torneremo regolarmente con i nostri episodi ogni mercoledì! In questa puntata parliamo dell'Epifania e della Befana

Į pirmą posėdį vakar susirinkusi LRT įstatymo pataisas parengti turinti darbo grupė darbą sutarė pradėti sausio 2 d. Tikimasi, kad iki tol laiko paaiškės ir grupės sudėtis. Tačiau ir vakar, ir užvakar nepasitenkinimą dėl šios grupės sudarymo reiškė kai kurios organizacijos ir žurnalistų asociacijos.Nuo Naujųjų metų įsigalios pokyčiai, kuriais šeimos gydytojams bus suteikta daugiau teisių patiems skirti kai kuriuos tyrimus, o ne siųsti pacientą gydytojams specialistams. Kaip tokie pakeitimai padės pacientams, netrukus aptarsim Aktualaus klausimo rubrikoje. Ar reikėtų leisti šeimos gydytojams skirti daugiau tyrimų ir rečiau siųsti pacientus pas specialistus ar į ligonines?Nuo rytojaus įsigalioja nauja Kelių eismo taisyklė, pagal kurią visi elektrinių paspirtukų vairuotojai turės dėvėti šalmą. Važiuojantiems be jų grės baudos, o šalmus suteikti privalės ir paspirtukus bei riedžius nuomojančios įmonės.Kaip Naujuosus metus pasitiks Lietuvos miestai?Kokie 2025-ieji buvo Lietuvos kultūros politikoje?Ved. Liuda Kudinova

ASV prezidenta Donalda Trampa tā sauktais miera plāns būtiski labots, ievērojot Ukrainas intereses. Noslēdzies G20 valstu samits Dienvidāfrikā, ko Savienotās Valstis ignorēja. Aktualitātes analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis. Vitkofa-Dmitrijeva pakts? Divdesmit astoņu punktu Ukrainas miera plānu, kuru, kā izrādās, nu jau kādu laiku slepenībā sacerējuši Baltā nama un Kremļa pārstāvji, pagājušajā nedēļā, visdrīzāk, medijiem atklāja tā galvenais autors no Maskavas puses, Putina īpašais sūtnis ārvalstu investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs. Viņa partneris no Savienoto Valstu puses bijis prezidenta Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos un arī īpašais sūtnis miera misijām Stīvs Vitkofs. Produkts, ko šie divi vīri ar pamatīgu naudas rausēju, bet praktiski nekādu diplomātu pieredzi radījuši, izraisījis gūzmu komentāru, kuros jautājuma zīme ir teju biežāk sastopamais interpunkcijas elements. Kas domāts ar „pēdējo trīsdesmit gadu neskaidrībām” Krievijas un Ukrainas starpā, kuras līdz ar vienošanās noslēgšanu tikšot uzskatītas par atrisinātām? Kā Savienotās Valstis iedomājas būt vidutājs dialogā starp Krieviju un NATO, pašas būdamas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts? Kā varētu izpausties tā 50 procentu peļņa, kuru Savienotās Valstis vēlas saņemt no Ukrainas atjaunošanas pasākumiem, kuriem tiktu izmantoti simts miljardi Krievijas iesaldēto līdzekļu? Ko autori saprot ar plānā piesaukto „nacistisko ideoloģiju un darbību”, kas tikšot „noraidīta un aizliegta” abās karojošajās valstīs? Šo jautājumu virkni varētu turpināt vēl gana ilgi. Būtiskākais, kas tūdaļ lika atskanēt skeptiskām balsīm, bija plānā paredzētā Krievijas vēl neieņemtās Donbasa daļas atdošana Maskavai, Ukrainas atteikšanās no dalības NATO un tās bruņoto spēku apjoma ierobežošana, kaut arī līdz diezgan apjomīgajiem sešsimt tūkstošiem militārpersonu. Tās ir prasības, kuru pieņemšana no Kijivas puses grūti iedomājama. Taču Donalds Tramps pagājušajā piektdienā, 21. novembrī, bija visai kategorisks – Ukrainai nāksies pieņemt šo plānu vai arī turpmāk iztikt bez Vašingtonas atbalsta. Prezidents Zelenskis, tajā pašā vakarā, vēršoties ar drūmu uzrunu pie līdzpilsoņiem, iezīmēja Ukrainas izvēli: piekāpties kapitulatīvajām Krievijas prasībām vai zaudēt savu nozīmīgāko sabiedroto – Vašingtonu. Tomēr, notikumiem attīstoties, situācijas kopainā iezīmējušies nedaudz cerīgāki toņi. Pēc sarunām Ženēvā, kurās ASV delegāciju vadīja valsts sekretārs Marko Rubio, bet Ukrainas delegāciju – prezidenta Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, Rubio paziņoja, ka rezultāts esot ļoti nozīmīgs. Līdz pirmdienai arī no Baltā nama saimnieka retorikas bija pazudis iepriekšējais kategoriskums, tai skaitā agrākā prasība Kijivai piekrist piedāvājumam līdz 27. novembrim. 25. novembrī ierasti skaļš optimisms skanēja Vašingtonas izteikumos arī par sarunām, kuras ar Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem Abū Dabī ved ASV armijas ministrs Deniels Driskols, savukārt šodien Maskavā būtu kārtējo reizi jāierodas Stīvam Vitkofam. Zīmīgi arī tas, ka vakar Marko Rubio pirmo reizi ar savu klātbūtni pagodinājis t.s. „Labās gribas koalīcijas” videokonferenci par Ukrainas kara un miera jautājumiem. G20 samits Johannesburgā Starpvaldību forums G20 tapa 1999. gadā ar galveno mērķi veicināt globālo finanšu stabilitāti. Kopš tā laika pamattēmu loks paplašinājies, ietverot arī tādas jomas kā planētas ekoloģija, ilgtspēja, ekonomiskā izaugsme un nevienlīdzības mazināšana. Forumā ietilpst deviņpadsmit dalībvalstis, kā arī kolektīvie dalībnieki – Eiropas Savienība un kopš pagājušā gada arī Āfrikas Savienība. Līdz ar to netieši G20 pārstāvēti vēl vairāki desmiti valstu, tai skaitā Latvija. Vienīgais kritērijs dalībai ir valsts ekonomikas apjoms, un G20 individuālo dalībvalstu bilance šobrīd aptver 85% no pasaules kopprodukta, 75 % no starptautiskās tirdzniecības, 56 % no pasaules iedzīvotāju skaita un 60 % no planētas sauszemes platības. Kopš 2008. gada dalībvalstu pārstāvji pulcējas vismaz reizi gadā, un tradicionāli valstis šeit tiek pārstāvētas valstu vai valdības galvu līmenī. Lai arī G20 nav kādu lēmumu ieviešanas mehānismu, tā rezolūcijās deklarētajam ir nenoliedzams svars un prestižs, sevišķi jau globālajā finanšu un ekonomikas jomā. Divdesmitais G20 samits pagājušās nedēļas nogalē pirmo reizi notika Āfrikā – Dienvidāfrikas Republikas lielākajā pilsētā Johannesburgā. Dienvidāfrikas kā prezidējošās valsts definētais samita kredo bija „Solidaritāte. Vienlīdzība. Ilgtspēja”. Preses visvairāk apspriestais temats ir šīgada samita ignorēšana no Savienoto Valstu puses. Oficiāli deklarētais iemesls ir nepatika pret politiku, kādu Dienvidāfrikas valdība realizē attiecībā pret eiropiešu izcelsmes pilsoņu minoritāti. Jādomā gan, ka iemesls ir arī Baltā nama saimnieka attieksme pret Dienvidāfrikas definētajām foruma prioritātēm – klimata pārmaiņu problemātiku un nevienlīdzības mazināšanu starp ekonomiski attīstītajām un attīstības valstīm. Solidarizējoties ar savu sabiedroto, samitā neieradās arī Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Situāciju vēl pikantāku padarīja fakts, ka Savienotās Valstis ir nākamā samita rīkotājas, un Johannesburgas notikuma noslēgumā Vašingtonas pārstāvim vajadzēja simboliski pārņemt prezidentūras stafeti. Taču Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa atteicās nodot prezidentūras regālijas kādam vēstniecības ierēdnim, kuru to saņemšanai bija gatava nosūtīt Trampa administrācija. Jautājums tikšot nokārtots vēlāk. Attieksmi pret šo situāciju samitā viskonkrētāk definēja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, sakot, ka pasaule varot panākt progresu arī bez Savienoto Valstu piedalīšanās.     Sagatavoja Eduards Liniņš.

VDVV-1912_1973 -Hoi 29 -Hoi 30 -Luan Dao Phap, Vien Thong Tuy Duyen Hiển Lộ.mp3

VDVV-1911_1972 -Hoi 27 -Hoi 28 -Vien Sam Hoi Nam Thien Tu Them Cong Duc, Thuat Ro Nhan Quả.mp3