Podcasts about Vien

Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas? Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zinātņu prorektora dienesta Drošības pētniecības un inovāciju centra vadošais pētnieks Kārlis Dambītis.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par pasaules autosporta virsotni – Pirmo formulu. Lai gan F-1 vēsturē vēl nekad čempionātā nav startējis neviens latviešu braucējs, mūsu tautieši ir komandu aizkulisēs. Ar vienu no viņiem sarunājamies raidījumā: studijā viesojas šī gada F-1 čempionāta līdervienības “Mercedes” inženieris Mārtiņš Zalmans. Nedēļas notikumu izlasē: Dāvis Bertāns noslēdz karjeru Latvijas basketbola izlasē, valstsvienības kandidātu saraksts pagalam pliekans; Basketbolists Artūrs Žagars karjeru turpinās Ķīnas virslīgas klubā Džedzjanas “Golden Bulls”; Harijs Vītoliņš pagarina līgumu ar Latvijas Hokeja federāciju, vēl vismaz gadu vadīs vīriešu hokeja izlasi; Futbola Eirokausu vasaru turpina trīs Latvijas klubi – visi trīs Latvijas virslīgā ir pirmajā trijniekā.

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji. Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji. Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Pensijų didinimui valdžia ketina panaudoti „Sodros“ rezervo perviršį. Prezidentūra siūlo skirti didesnę jo dalį – nuo 20 iki 75 procentų perviršiaus - ir skubina Vyriausybę greičiau apsispręsti. Pastaroji kol kas diskutuoja dėl konkretaus skaičiaus, bet premjeras Mindaugas Sinkevičius linkęs sutikti su 15 procentų skyrimu. Ekonomistai ir dalis opozicijos kritikuoja tokius ketinimus ir mano, kad yra nelogiška išleisti perteklių ir tuo pačiu metu daugiau skolintis pragyvenimui. Be to, tokiu atveju reiktų mažinti ir deficitą, o tokių planų nėra.Ar reikia atiduoti „Sodros“ perviršį pensijoms?Laidoje dalyvauja Prezidento patarėjas Vaidas Augustinavičius, buvusi finansų ministrė Gintarė Skaistė, „Sodros“ atstovė Malgožata Kozič, Socialinės apsaugos ir darbo ministrė Inga Ruginienė, buvęs finansų ministras Kristupas Vaitiekūnas, „Swedbank“ vyriausiasis ekonomistas Nerijus Mačiulis.Ved. Marius Jokūbaitis

No 29. jūlija līdz 1. augustam Rīga pirmo reizi vēsturē kļūs par pasaules trombonu galvaspilsētu, uzņemot Starptautisko Trombonu festivālu 2026 (International Trombone Festival – ITF 2026), pasaulē nozīmīgāko profesionālo forumu, kas veltīts trombonam. Festivāla norisi Latvijā virza starptautiski novērtētais latviešu trombonists, multiinstrumentālists un Starptautiskā Trombonu festivāla 2026 namatēvs Vairis Nartišs, ar kuru "Klasikas" studijā tiekamies pirmdienas "Neatliekamajā sarunā". Vaira Nartiša iniciatīva un sadarbība ar International Trombone Association ļāvusi Rīgai kļūt par vietu, kur šovasar satiksies pasaules trombonu elite, jaunā mūziķu paaudze un Latvijas profesionālie kolektīvi. Vairis Nartišs: Festivāls notiek regulāri, katru gadu kādā citā valstī. Izņēmums bija 2020. gads, kad Osakā plānotais festivāls pandēmijas dēļ tika atcelts. Inta Pīrāga: Vai Rīga uz šo statusu – kļūt par trombonistu galvaspilsētu – tiecas jau sen? Un kas nostrādāja par labu tam, ka tas notiek mūsu valstī?  Tas darbiņš man sākās 2016. vai 2017. gadā: tad bija pirmās idejas un pirmā saziņa ar Starptautisko trombona asociāciju. Bija plāns, ka es braucu uz Osakas festivālu skatīties, pētīt, iepazīties, izzināt, uzzināt un pārliecināt visus kungus. Taču viss nobruka, un mūs nolika mājsēdē. Bet vienalga – bija ļoti aktīvs un padziļināts darbs, diezgan daudz asociācijas pārstāvju brauca uz Latviju, lai izpētītu un saprastu Latvijas situāciju. 2025. gada sākumā oficiāli tika parakstīts līgums ar Pasaules starptautisko trombonu asociāciju, un es oficiāli varēju nākt klajā ar paziņojumu, ka Rīgā – pirmoreiz Austrumeiropā – un vairāk nekā pēc desmit gadu pauzes vispār Eiropā notiks Starptautiskais Trombonu festivāls. Lai piedalītos šajā festivālā, svarīgs noteikums ir būt par asociācijas biedru. Cik sen jūs pats tāds esat? Vairāk nekā desmit gadus. Kad vēl strādāju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, saņēmu jau pirmos žurnālus no Trombonu asociācijas ar nosaukumu "Trombone":   kolēģiem to rādīju, lasījām šīs intervijas, priecājāmies, cik labi būtu, ja arī Latvijā kaut kas tāds notiktu. Te nu mēs 2026. gadā esam nonākuši. Rīgas lidosta šajās dienās sagaida ļoti daudzus trombonistus. Preses relīzē rakstīts, ka Latvijā būs vismaz pieci simti viesu! Tas nav pārspīlēti? Apmēram tā arī būs. No visas pasaules. Vienīgi no Antarktīdas nav, arī Āfrika ir mazāk pārstāvēta. Bet visi pārējie kontinenti ir aptverti.  Trombons nav no tiem mazākajiem un vieglākajiem instrumentiem, turklāt tam ir dažādi paveidi. Jūs pats arī spēlējat tādus instrumentus, kuru garums ir četri, pieci metri. Kā ir ar ceļošanu? Kā ietiekat lidmašīnā? Kādreiz biju ļoti nekaunīgs. Kad vēl ceļoju kopā ar Operas orķestri, sagaidīju brīdi, kad pasažierus lidostā izsauca jau personīgi, un ar trombonu salonā gāju ar tādu teikumu: vai nu jūs izdomājat, kur šo trombonu likt, vai arī es kāpju ārā. Un parasti šī lieta tika atrisināta. Šobrīd tas kļūst aizvien sarežģītāk. Beidzamos gadus savu trombonu esmu uztaisījis ar noņemamu zvana daļu, un man ir ļoti, ļoti viltīgs futrālis, kas izskatās pēc vijoles futrāļa. Aizpagājušogad lidoju uz festivālu Amerikā. Lidojums no Rīgas uz Helsinkiem bija ar ļoti mazu lidmašīnu, kurā bija ļoti maz vietas. Tur to stratēģiju nospraudu tādu, ka pirmais ieeju salonā it kā ar vijoli, viltīgi ieslēpos savā vietā un uzreiz sāku tēlot, ka guļu. Ka manis nav. Viens no pēdējiem pasažieriem salonā ienāca viegli iereibis un apaļīgs somu kungs, kurš, redzot, ka viņam un viņa bagāžai vietas nav, diezgan skaļi sāka jautāt, kam, pie velna, pieder šī vijole! Tēloju, ka guļu un neko nezinu, līdz ar to kungs diezgan rupji nolamājās pa visu salonu un viņam vienkārši bija tālāk, jo neviens jau viņam neatbildēja... Līdz ar to ļoti bieži lidmašīnās jāpielieto viltības, bet trombonisti ir diezgan lielas personības, kuri spēj atrast šādus kreatīvus risinājumus tādās situācijās. (Smejas.) Sarunas turpinājumā par to, kāpēc trombonisti kļūst par plašas jomas speciālistiem, kuri nepazīst robežas un kālab tas vajadzīgs; par to, ko atšķirīgu šajā dienās ienesīs Latvija; par komandas darbu un koncerta dalībniekiem. *** Starptautiskais Trombonu festivāls jau vairāk nekā piecdesmit gadus ir nozīmīgākais ikgadējais notikums trombonu pasaulē. Katru gadu tas notiek citā valstī, pulcējot pasaules izcilākos trombonistus, pedagogus, komponistus, studentus un instrumentu ražotājus. Festivāls ir vieta, kur dzimst jaunas muzikālās idejas, profesionālas sadarbības un nākotnes projekti, bet 2026. gadā pirmo reizi tā mājvieta būs Rīga. "Pirms vairākiem gadiem ideja par Starptautisko Trombonu festivālu Rīgā šķita tikai sapnis. Tagad līdz tā sākumam atlikušas vien dažas dienas. Man ir patiess prieks, ka varēsim pasaulei parādīt ne tikai Latvijas mūziķus, bet arī mūsu kultūru, vēsturi un viesmīlību. Ceru, ka šis festivāls kļūs par notikumu, kuru atcerēsimies vēl daudzus gadus," saka festivāla namatēvs Vairis Nartišs. Līdzās pasaules līmeņa koncertiem festivāls piedāvās plašu profesionālo programmu – meistarklases, lekcijas, komponistu darbnīcas, starptautiskas diskusijas, studentu ansambļu koncertus, instrumentu un nošu izdevēju izstādi, kā arī daudzus citus pasākumus. Tā būs unikāla iespēja jaunajiem mūziķiem mācīties no pasaules vadošajiem trombonistiem, bet Latvijas klausītājiem – vienuviet dzirdēt māksliniekus, kuru koncerti ikdienā izskan pasaules prestižākajās koncertzālēs.    

"Baltā cielava ir Latvijas cilvēkiem ļoti tuvs putns, gan fiziski, gan garīgi. Baltā cielava uzturas cilvēku tuvumā, apdzīvo viensētas, pilsētas, arī jūras krastu. Bet katrā ziņā bieži vien mēs redzam balto cielavu savā tuvumā," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.  "Mudīga un čakla. Latvijas nacionālais putns. Cielava ir tāda, kādi mēs gribētu būt, vismaz atbilstoši mūsu priekšstatiem par cielavu," atzīst Viesturs Ķerus. "Baltā cielava nav no tiem putniem, kuru mēs drīzāk dzirdētu nekā redzētu. Mežā mēs "vērojam putnus ar ausīm", bet baltā cielava nekur ļoti neslēpjas. Vienīgais viņa slēpjas tad, kad ir jāperē mazuļi, turpina Viesturs Ķerus. "Baltās cielavas mātītes tad ielien labi paslēptā ligzdā, kas varbūt kādā zaru kaudzē, malkas grēdā, akmeņu čupā. Reizēm ir gadījumi, kad šī vieta ir arī novārtā atstāta traktora motors." Ja tā gadās, šo traktoru vajadzētu vēl uz kādu mēnesi atstāt novārtā, lai cielava var mierīgi izaudzināt savus bērnus.  Lai arī oficiālais nosaukums ir baltā cielava, reizēm cilvēki viņu sauc par pelēko cielavu, jo pelēkuma viņā arī netrūkst. Melnbalts putns - melns, balts, pelēks. Ornitologi par pelēko cielavu sauc citu cielava sugu, kas ir stipri reti sastopama un dzīvo pie upēm. 

When Saul first came to Jerusalem to meet with the Apostles, they initially didn't trust him because of his past history of persecuting the Church. Barnabas, whose name means “son of encouragement,” advocated for Saul to them. He championed Saul's calling as an Apostle to the Gentiles, and later sought Saul's help in the revival at Antioch.

In questa meditazione, Andrea Riccardi affronta un tema di forte attualità: l'ansia e la ricerca ossessiva di sicurezza, sia a livello geopolitico che personale. Vien demistificato il concetto comune di "sicurezza" (spesso intesa come corsa al riarmo o accumulo di beni), definendolo un idolo che genera solo nuove angosce. La vera alternativa cristiana non è l'insicurezza perenne, ma l'affidamento fiducioso a Dio, che permette di vivere da "figli della luce", vigili e liberi dalla paura del buio.Guarda il video completo della preghiera su Youtube: https://youtube.com/live/_MqLuvCUlKU

Tokių prastų biologijos ir fizikos valstybinių brandos egzaminų (VBE) rezultatų dar nėra buvę per pastaruosius 11 metų. Štai savo noru pasirenkamo biologijos valstybinio brandos egzamino neišlaikė net 14,5 proc. laikiusiųjų, o fizikos - 11,4 proc. Iki šiol didžiuliu neišlaikiusiųjų nuošimčiu kasmet gąsdindavo tik privalomoji (stojant į aukštąsias mokyklas) matematika, dabar jai pavymui jau ir fizika bei biologija.Tiesa, indikacijų, kad kažkas vyksta negerai su biologija ir fizika jau ir pernai buvo matyti - fizikos VBE pernai neišlaikė net 11,5 proc. abiturientų, o biologijos egzamino - 8,2 proc. Didžiausias keistumas tas, kad abu egzaminus pasirenka tie mokiniai, kurie įsivaizduoja, kad moka tuos dalykus. O ir jei mokinys turi to dalyko neigiamą pažymį metiniame trimestre, jam neleidžiama laikyti to dalyko egzamino. Šiuo atveju mokiniai turėjo teigiamus šių dalykų pažymius trimestre. Be to, ir mokytojai, ir mokiniai pasitikėjo, kad jiems pavyks išlaikyti šiuos egzaminus.Kiek mokinių teiks apeliacijas dėl fizikos egzamino, dar nežinia. Mat jo rezultatus Nacionalinė švietimo agentūra (NŠA) paskelbė tik antradienio pavakare. O štai biologijos apeliacijų skaičius išaugo kartais - net 13 kartų. Jei pernai buvo pateikta tik 31-a apeliacija, tai šiemet - net 407.NŠA atstovai tikina, girdi, prastus biologijos egzamino rezultatus nulėmė daugiausia profesinių mokyklų mokinių rezultatai.Ar tikrai taip? Ar tikrai profesinių mokyklų mokiniai kalti dėl tragiškai krentančių valstybinių brandos egzaminų įverčių, kai kartelė, palyginti su pernai, nuleista 10 taškų: nuo 35 iki 25 taškų? O ir kaip tada būtų atrodę rezultatai, jei nebūtų buvusi pažeminta kartelė? Tad ar mes vis dar išmokome mokinius? Ir ar tikrai brandos egzaminais pamatuojame jų brandą?LRT radijo švietimo laidoje dalyvauja: švietimo, mokslo ir sporto viceministras Jonas Petkevičius, biologijos mokytojas ir korepetitorius, vertinęs kelių dešimčių apeliantų darbus Paulius Sungaila bei Trakų Vytauto Didžiojo gimnazijos fizikos ir informatikos mokytojas Andrius Storta.Laidos vedėja Jonė KučinskaitėVed. Jonė Kučinskaitė

Pernai Lietuvoje užfiksuota virš 15-os tūkstančių sukčiavimo atvejų, o gyventojai nusikaltėliams pervedė daugiau kaip 20 milijonų eurų. Nepaisant nuolatinių perspėjimų, nemažai Lietuvos gyventojų vis dar pasimauna ant telefoninių sukčių kabliuko.Šių metų vasarį, per bendrą Lietuvos, Latvijos ir Ukrainos teisėsaugos operaciją, Ukrainos Dnipro mieste buvo likviduotas didelis sukčiavimo skambučių centras. Operacijos metu sulaikyta 11 asmenų, išardyta sukčiams skirta įranga. Vien iš Lietuvos ir Latvijos piliečių apgaule buvo išviliota daugiau nei 160 000 eurų. Tyrimą Lietuvoje atliko Klaipėdos apskrities, Kriminalinės policijos pareigūnai.Pokalbis su Klaipėdos policijos Nusikaltimų nuosavybei tyrimo valdybos patarėjas Zigmas Turskis.

Pearlside Church's College & Young Adults Director, Vien Laureta, imparts a powerful word in our Sunday Evening Service.

NATO oro policijos misiją Baltijos šalyse keičia į oro gynybos. Prezidentas Gitanas Nausėda sako, kad NATO oro policijos misijos perkvalifikavimas pagerins Lietuvos oro gynybos pajėgumus.Siekiant sustiprinti civilinės aviacijos apsaugą nuo dronų, Vyriausybė siūlo numatyti atsakomybę ir oro uostams. Šie turės pasirūpinti papildomais radarais, kartu su tarnybomis įgyvendinti ir kitas saugumo priemones. Dėl to ateityje gali pabrangti skrydžiai.Jei susirašinėjimo platformoje pamatysite papildomo darbo pasiūlymų - būkite labai atsargūs. Lenkijos visuomeninio transliuotojo žurnalistų tyrimas atskleidė, kad nuo šių metų būtent šioje platformoje rusija ėmėsi itin aktyviai verbuoti diversantus. Jiems duodamos įvairios užduotys. Pavyzdžiui Lietuvoje siūlyta padegti karinę techniką, filmuoti, kaip esą iš Lietuvos į Rusiją paleidžiami dronai. Kitose Europos valstybėse siūlyta sudeginti automobilius, traukinių lokomotyvus, ryšių bokštus, taip pat su Ukrainos organizacijomis susijusius objektus.Lietuvos uogų augintojams šie metai - ne patys sėkmingiausi. Šilauogių ūkiuose uogų beveik nėra dėl stiprių šalčių žiemą, o braškių augintojams žalos pridarė lietus. Kai kurie ūkiai sako, kad derliaus net neskina, nes tokių nekokybiškų, pavandenijusių uogų pirkėjams siūlyti negali.Pasaulio futbolo čempionate paaiškėjo 8 stipriausios komandos. Tarp jų – 6 Europos komandos ir po vieną Afrikos bei Pietų Amerikos rinktinę. Vieną įspūdingiausių istorijų kuria Norvegijos rinktinė, kuri į čempionatą pateko pirmą kartą per 28-erius metus, o dabar nukeliavo iki ketvirtfinalio. Norvegų fanai pasaulį stebina ne tik žaidimu, bet ir palaikymo kultūra – persirengę vikingais jie tiesiog irkluoja tribūnose.Liepos pradžia nelepina orais. Nukritusi temperatūra, lietus, bei stiprus vėjas.Buvęs Vilniaus „Ryto“ vyriausiasis treneris Giedrius Žibėnas nutraukė tylą po kartėliu pasibaigusio sezono ir jo paties atleidimo.Ved. Liepa Želnienė

Ūkininkų atkaklumas Lietuvoje sukūrė mėsinės galvijininkystės sektorių, tačiau jo plėtrai ir konkurencingumui būtini nauji valstybės sprendimai.Paradoksas Lietuvos mėsos ūkyje – daugiausia užsiauginame galvijienos, tačiau dažniausiai ant gyventojų stalo atsiduria kiauliena.Liepos 6-oji – Valstybės diena. Laidoje išgirsite, kaip ją mini Lietuvos ūkininkai ir kuo jiems svarbios Mindauginės.Ved. Kristina Toleikienė

Tokių metų sodininkai nesitikėjo - iki derliaus nuėmimo pradžios dar geras mėnuo, o vaisių augintojai jau skaičiuoja nuostolius. Precedento neturinčios žiemos neišgyveno tūkstančiai obelų bei kriaušių. Ūkininkė Lina Šlėvienė iš Radviliškio rajono atvirauja, kad teko pjauti keliolika metų augusius vaismedžius, Pasvalio rajono Aukštikalnių sodų vadovas Arvydas Paškevičius dar nežino su kiek medžių teks atsisveikinti. Verslinių sodų asociacijos „Vaisiai ir uogos“ prezidentė Vitalija Kuliešienė sako, kad nuostoliai šiuo metu skaičiuojami visoje Lietuvoje, bus tikimasi kompensacijų.Pokalbis su Pasvalio rajono žolininke Adele Karaliūnaite apie nykstančią gamtą, žmonių požiūrį į aplinką ir nepaliaujamą mokymąsi.Ved. Arneta Spaičė

Alytaus Dainų slėnyje vasaros kino sezonas prasideda ne vienu, o net trimis filmais per vakarą. Tokia galimybė atsirado dėl šiuolaikinės LED ekranų technologijos, leidžiančios kino seansus pradėti dar nesutemus. Kino teatro „Dainava“ vadovė Simona Butrimienė sako, kad lauko kinas Alytuje jau tapo laukta vasaros tradicija, o šiemet žiūrovams parengta programa orientuota į populiariausius lietuviškus filmus.

Basilio Valladares Hernández es profesor emérito de la Universidad de La Laguna (ULL). Valladares obtuvo el Premio Extraordinario de Doctorado en Farmacia en 1981 y, en 2008, se convirtió en catedrático de Parasitología en la ULL. Fue fundador y director del Instituto Universitario de Enfermedades Tropicales y Salud Pública de Canarias, con el propósito de investigar las enfermedades tropicales y otras patologías que afectan a las poblaciones más vulnerables, cargo que ocupó hasta su jubilación. A lo largo de su trayectoria profesional, Valladares ha centrado su labor en la investigación parasitológica. Ha dirigido más de 30 tesis doctorales y ha publicado numerosos artículos científicos en revistas de prestigio mundial. En 2013, promovió la creación de la Fundación Canaria para el Control de las Enfermedades Tropicales, con el objetivo de recaudar fondos para fortalecer los proyectos internacionales del Instituto Universitario de Enfermedades Tropicales y Salud Pública de Canarias, especialmente en África. Siguiendo esta línea de trabajo, ha desarrollado diversos proyectos en países en vías de desarrollo, algunos de los cuales han sido financiados por la Agencia Española de Cooperación Internacional para el Desarrollo. En 2024, Valladares recibió el Premio Canarias de Investigación e Innovación.

Vien nepilni četri mēneši palikuši līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc atgriežamies pie jautājuma, cik uzticami un droši tās noritēs. Pavasarī ar IT iepirkumiem saistīta kriminālprocesa dēļ nācās mainīt tos, kuri strādā ar tiešsaistes vēlēšanu sistēmām. Pēdējās ziņas ir, ka darbi norit veiksmīgi un daži pat pabeigti ātrāk. Tikmēr saskārāmies ar cita veida problēmām – regulārām trauksmēm pierobežā, kas arī var notikt vēlēšanu dienā. Cik gatavi esam, lai vēlēšanas noritētu uzticami un droši, tajā skaitā arī iespējamas trauksmes apstākļos? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un politoloģe Iveta Kažoka.  

Vien nepilni četri mēneši palikuši līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc atgriežamies pie jautājuma, cik uzticami un droši tās noritēs. Pavasarī ar IT iepirkumiem saistīta kriminālprocesa dēļ nācās mainīt tos, kuri strādā ar tiešsaistes vēlēšanu sistēmām. Pēdējās ziņas ir, ka darbi norit veiksmīgi un daži pat pabeigti ātrāk. Tikmēr saskārāmies ar cita veida problēmām – regulārām trauksmēm pierobežā, kas arī var notikt vēlēšanu dienā. Cik gatavi esam, lai vēlēšanas noritētu uzticami un droši, tajā skaitā arī iespējamas trauksmes apstākļos? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un politoloģe Iveta Kažoka.  

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij". Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus.  Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni. "Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?" Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats.  "Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu." Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu.  "Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai. Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.  

Caravaggio darbas „Šv. Marijos Magdalietės ekstazė“ – Lietuvoje ir tik iki birželio 30-osios eksponuojamas Valdovų rūmų muziejuje.  Birželio 12-ąją minėsime Lietuvos radijo ir viso LRT 100-metį. Šiai sukakčiai paminėti Lietuvos istorijos institutas šią savaitę surengė konferenciją „Radijo 100-metis. Erdvė. Įrankis. Scena“. Vytautas Katkus tapo daugiausia šiemet „Sidabrinės gervės“ apdovanojimų pelniusių kūrėju. Pasaulio kultūros įvykių apžvalgoje – daugiau nei 100 Venecijos bienalėje dalyvaujančių menininkų ketina imtis teisinių veiksmų, jei nebus pašalinti iš „Lankytojų liūto“ apdovanojimo, Ispanijai belaukiant popiežiaus Leono XIV-ojo vizito, šalies konditeriai sukūrė specialų desertą šiai progai, Paryžiuje dėl kilusios audros atidėtas menininko JR viešos meno instaliacijos atidarymas ant seniausio miesto tilto bei naujai išleista Prince‘o muzika.„Salomėjos Nėries ir kitų delegacijos narių anuomet atliktas performansas Maskvoje buvo tarsi referendumas, paskleidęs žinią: tai savanoriškas prisijungimas, ne aneksija“,  – sako menotyrininkė Agnė Narušytė. Ji komentare svarsto, ar poetė iš tiesų „atliko dekoratyvinę, o ne politinę funkciją okupuojant Lietuvą“?Ar XIX amžius – naujasis tarpukaris? Nors Kaune neslūgsta susidomėjimas modernizmo architektūra, smalsuoliai atranda ir XX a. judėjimus lėmusią ankstesnę epochą. Šiuolaikinio šokio šokėja Ieva Navickaitė pristatė pirmą savo autorinį pasirodymą „Stripper“, kuriame ji autobiografiškai žvelgia į dvi savo profesines patirtis – šokant striptizo klube ir šiuolaikinio šokio scenoje. „Kas vyksta vienoje ir kitoje erdvėje, kartais gali būti labai panašu, bet mes labai skirtingai tai nuskaitome. Nemanau, kad tai yra didelė problema. Ryškesnė problema yra vienos ar kitos srities nuvertinimas ar iškėlimas“, – svarsto kūrinio autorė. Ved. Marius EidukonisRed. Indrė Kaminckaitė

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders. Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu. "Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju. Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām." Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pētnieki strādā pie īpaši ādu reģenerējoša plākstera, kas tapis no visai universāla līdzekļa – Prūsijas zilā Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls.  Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu. Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā. -- Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Rusija surengė didelio masto raketų ir dronų ataką visoje Ukrainoje, kurios metu žuvo mažiausiai dešimt žmonių, o daugiau nei 100 buvo sužeista. Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis prieš kelias dienas įspėjo, kad Rusija rengia „naują didžiulį smūgį“ jo šaliai.Finansų ministrui užsiminus apie galimybę grįžti prie turto mokesčių didinimo, prezidento patarėjas sako, kad šiuo metu per anksti diskutuoti apie mokesčių pokyčius, nes pirmiausia reikia įvertinti praėjusiais metais priimtų mokestinių pakeitimų efektą.Kodėl kyla mirtini pavojai prie vandens telkinių? Vien praėjusiais metais Lietuvoje nuskendo 108 žmonės, iš jų 6 – vaikai. Ugniagesiai gelbėtojai prasidedant maudynių sezonui ragina visuomenę elgtis atsakingai.Į LRT girdi kreipėsi vilnietis, kuris mano, kad teisių vairuoti atgavimo tvarka yra neaiški ir nežinoma daugumai vairuotojų. Pasak Ramūno Urbono, Regitra turėtų informuoti vairuotojus apie pažymėjimo sustabdymą, tačiau to – nedaro. Regitros atstovė patvirtina, kad gyventojams kyla daug klausimų, o vidaus reikalų ministras sako, kad nežinojimas neatleidžia nuo atsakomybės.Ved. D. Matas

Magnis dažnai minimas tarp svarbiausių organizmui reikalingų mineralų. Jis svarbus normaliai raumenų, nervų sistemos veiklai ir energijos apykaitai. Kas signalizuoja apie magnio trūkumą ir ar vien maistu mes galime papildyti jo atsargas? Apie tai plačiau pasakoja „Hilla“ šeimos gydytoja Agnė Šimonienė ir „Afidea“ šeimos gydytoja Monika Tuklerienė.Ved. Ignas Andriukevičius.

We were made to live in intimate relationships with God and one another. Therefore, the ultimate source of relational unity comes through our relationship with Jesus Christ. When we walk closely with Christ, we can walk more closely with one another. Christ is also our example of living in relational unity through selfless living. The Apostle Paul described how this kind of unity is possible when we consider the example of Jesus Christ.Vien LauretaSunday, May 31 Live at 6:00 PMWebsite: ⁠http://pearlside.org⁠Facebook: ⁠http://facebook.com/pearlsidechurch⁠Instagram: ⁠http://instagram.com/pearlside

Kodėl už žodelį „cool“ turėtume būti dėkingi Milesui Davisui, kurio šimtmetį minime? Kodėl jis buvo viena svarbiausių XX a. asmenybių, ne tik džiazo pasauly? Ir kokios lietuviško roko naujienos mus pasiekė šiomis dienomis? „Pakartot“ yra „cool“, nes atsako į visus muzikinius klausimus!Ved. Domantas Razauskas.

Maija sākumā tika atklāta 61. Venēcijas mākslas biennāle. Atklāšanas nedēļu Venēcijā pavadīja Anda Buševica. Pārdomas un pieredzētais viņas esejā rubrikā “Vienā laivā”. 61. Venēcijas mākslas biennāles starptautiskā mākslas izstāde apskatāma līdz 22. novembrim.

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Šoreiz raidījumā Piespēle par vietējo klubu basketbolu. “Valmieras” komanda tikko aizvadītajā sezonā startēja četros turnīros un triumfēja trijos no tiem. Vidzemes klubs izcīnīja Latvijas kausu, Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulu, kā arī triumfēja Latvijas Basketbola līgā. Vienības galvenais treneris bija Kaspars Vecvagars, kurš tikai pirms trim gadiem noslēdza spēlētāja karjeru, bet pagājušā gada vidū kļuva par Valmieras vienības galveno treneri. Vecvagaram šī bija pirmā sezona kā kādas komandas galvenajam trenerim. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā turpina cīņu par ceturtdaļfinālu - zaudēts Austrijai un Somijai, uzveikta ASV un Lielbritānijas izlase; Ilggadējais Latvijas basketbola flagmanis “VEF Rīga” atlaiž galveno treneri Mārtiņu Gulbi, viņa vietā stājas Jevgēnijs Kosuškins; Tuvojas Pasaules kausa finālturnīrs futbolā: Portugāles izlasē iekļauts Krištianu Ronaldu, viņš un Argentīnas izlases simbols Lionels Mesi jūnijā kļūs par pirmajiem futbolistiem vēsturē, kas piedalījušies sešos PK finālturnīros. Sastāvus nosauc daudzi favorīti, tostarp Vācija un Anglija.  

Rusijos prezidentas Vladimiras Putinas lankosi Kinijoje, siekdamas pagerinti santykius su viena pagrindinių savo sąjungininkių.Aktualus klausimas. Parlamentaras Algirdas Sysas siūlys atsisakyti 1,5 proc. valstybės paskatos kaupiantiesiems antrojoje pensijų pakopoje. Syso manymu, geriau tuos 300 mln. eurų skirti sunkiau gyvenantiems žmonėms. Kaip vertinate šį siūlymą?Kas padengia mažesnę elektros kainą, kuri nustatyta pažeidžiamiems vartotojams? Ar nėra taip, kad susimokės visi kiti? Tai aiškinsimės 7.45 val.Geležinkelio avarijos, nutikusios prieš tris savaites, kainuos ne vieną milijoną eurų. Vien tik pažeisto ruožo remontas kainuos per penkis milijonus eurų.Ved. Edvardas Kubilius

https://vovilibrary.net  = Vo Vi Library   PodCast Channels Vô Vi Podcast - Vấn Đạo   Vô Vi Podcast - Băn Giảng Vô Vi Podcast - Nhạc Thiền  

Andrés Amorós recuerda a Friedrich Gulda.

Andrés Amorós recuerda a Friedrich Gulda.

Užsienio naujienų redaktoriusi apžvelgia svarbiausias šio ryto tarptautines žinias.Austrijoje gegužės mėnesį daug kur sutinkama unikali ir archajiška tradicija – puošiami vadinamieji gegužės medžiai. Kaip jie atrodo ir kodėl kartais juos bandoma pavogti?Jonavos sporto arenoje prasideda Lietuvos socialdemokratų partijos suvažiavimas. Jo metu planuojama paminėti partijos 130-ies metų jubiliejų ir išrinkti nuolatinį pirmininką. Nuo pernai liepos pabaigos, kai iš partijos pirmininko ir premjero pareigų pasitraukė Gintautas Paluckas, socialdemokratams vadovauja Jonavos rajono meras Mindaugas Sinkevičius.Šiandien minima Tarptautinė darbo diena. Šią dieną siekiama atkreipti dėmesį į dirbančiųjų teises, padėti bedarbiams įveikti skurdą, pasirūpinti darbuotojų sauga ir sveikata. Lietuvoje darbuotojų įsitraukimas į profesines sąjungas neretai apibūdinamas kaip vangus. Europos profesinių sąjungų konfederacijos duomenimis, Lietuva yra viena iš nedaugelio Europos sąjungos šalių, kurioje kolektyvinės sutartys apima tik apie 20-imt procentų darbuotojų. Kas tai lemia?Stambule besisvečiavusiai Kauno „Žalgirio“ komandai ketvirtadienio vakarą nepavyko išlyginti Eurolygos ketvirtfinalio serijos rezultato. Šeimininkai žalgiriečiams nepaliko vilčių pergalei ir juos įveikė rezultatu 86:74. Šarūno Jasikevičiaus treniruojama „Fenerbahče“ įgijo užtikrintą persvarą serijoje ir joje iki trijų pergalių pirmauja 2-0.Šiandien Lietuvos atstovas šių metų „Eurovizijoje“ Lion Ceccah kartu su visa delegacija išvyksta į Austrijos sostinę Vieną. Šių metų pirmasis „Eurovizijos“ pusfinalis vyks gegužės 12 d., antrasis – gegužės 14 d., finalas – gegužės 16 d. Lion Ceccah pirmajame pusfinalyje pasirodys 12 numeriu. Abu pusfinalius ir finalą tiesiogiai transliuos LRT TELEVIZIJA ir LRT RADIJAS.Jungtiniai Arabų Emyratai nuo šiandien traukiasi iš naftą eksportuojančių šalių organizacijos OPEC. Vyriausybės išplatintame pranešime rašoma, kad norima susitelkti į nacionalinius interesus, investuoti į vidaus energijos gamybą. Kaip šis sprendimas paveiks naftos gavybą ir prekybą?Ved. Darius Matas.

Klausītāji mums nereti jautā: kāda jēga šķirot atkritumus, ja atkritumu vedējs atbrauc un visu šķirošanai paredzēto konteineru saturu aizved vienā mašīnā? Par šo un citiem mītiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija Vide" vadītājs Jānis Aizbalts un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.

Raidījumā Divas puslodes par Bulgāriju, par Ukrainu un, protams, arī par notiekošo Tuvajos Austrumos.  Donaldam Trampam vakar vakarā nācās pagarināt pamieru termiņu karā ar Irānu. Bulgārijā, izskatās, ir pārvarēta politiskā krīze - dažu gadu laikā tur notikušas astoņas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, beidzot vienai koalīcijai ir vairākums. Tiesa, vēlēšanu rezultāti daudzus pamatīgi satrauc. Ukrainā frontē jau ilgu laiku būtisku izmaiņu tikpat kā nav, toties prezidents Volodimirs Zelenskis nesen izstāstīja par kādu īpašu militāru operāciju, kurā krievu pozīcijas tika ieņemtas tikai ar kaujas robotu palīdzību, saņemot vairākus karavīrus arī gūstā. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Vai nācis bulgāriem „laimes lācis”? Politiskā krīze Bulgārijā ilgst kopš 2021. gada, taču tās saknes meklējamas vēl senāk – pagājušajā desmitgadē, kad premjerministra krēslu teju nemainīgi ieņēma partijas GERB jeb „Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” līderis Boiko Borisovs. Jo tuvāk desmitgades beigām, jo pamanāmāk izpaudās korupcijas un valsts nozagšanas pazīmes. 2020. gada vasarā izvērtās pret valdību vērsti protesti, uz kuru fona veidojās vairākas jaunas t.s. „pārmaiņu partijas” ar antikorupcijas ievirzi. 2021. gada aprīlī notikušās vēlēšanas bija Borisova ēras beigas, taču parlaments izrādījās sadalīts apmēram vienlīdzīgi starp Borisova orbītas partijām, „pārmaiņu partijām” un kreiso bloku, kura centrā bija Bulgārijas Sociālistiskā partija, kādreizējās kompartijas mantiniece. Kopš 2021. gada Bulgārijā notikušas astoņas parlamenta vēlēšanas, pie tam no šajā periodā pastāvējušajām valdībām tikai trīs bija parlamentāras koalīcijas kabineti, savukārt četras – ar prezidenta dekrētu apstiprinātas pagaidu valdības. Arvien pamanāmāks šajos gados kļuva vēl viens spēks – labēji radikālās, nacionālistiskās partijas. Šī gada janvārī, gadu sabijusi pie varas, atkāpās Rosena Žeļazkova mazākuma valdība, kuru premjera partija GERB veidoja kopā ar sociālistu bloku un populistisko spēku „Ir tāda tauta”, un ar turku minoritāti pārstāvošās partijas Tiesību un brīvību alianse ārpuskoalīcijas atbalstu. Tūlīt pēc tam no amata atkāpās valsts prezidents Rumens Radevs, atvaļināts ģenerālmajors un kādreizējais Bulgārijas gaisa spēku komandieris, kurš 2017. gadā tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts un ieguvis popularitāti kā politiski neatkarīgs valsts galva un Borisova iedibinātās oligarhiskās varas kritiķis. Radevs izveidoja partiju bloku „Progresīvā Bulgārija” ar kredo „Bulgārija pirmajā vietā!”, kurā iesaistījās kreisas ievirzes spēki – Politiskā kustība „Sociāldemokrāti”, Sociāldemokrātiskā partija un burtiski vēlēšanu priekšvakarā izveidotā „Mūsu tautas kustība”. Pirms vēlēšanām „Progresīvajai Bulgārijai” prognozēja apmēram trešdaļu balsu, taču 19. aprīlī tā ieguva nepilnus 44% un 131 no 240 deputātu vietām, tātad valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu. Eksprezidenta blokam izdevies ne tikai atņemt teju visas balsis sociālistiem un apmēram divas piektdaļas no GERB elektorāta, bet arī atstāt ārpus parlamenta lielu daļu no labējo radikāļu partijām. Vienīgi liberālajam „pārmaiņu partiju” blokam izdevies saglabāt savas pozīcijas. Jau pirms vēlēšanām izskanēja bažīgas balsis, ka pāris nedēļas pēc atkratīšanās no Viktora Orbana Eiropas politika tagad būs ieguvusi viņa vietā jaunu Kremļa iztapoņu Rumena Radeva personā. Prezidenta amatā esot, Radevs paudis skepsi par militārā atbalsta lietderību Ukrainai, vēlmi uzturēt konstruktīvu dialogu ar Krieviju un mērenu eiroskepticismu. Pats eksprezidents gan jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā deklarēja, ka negrasoties bloķēt Eiropas Savienības finanšu atbalstu Ukrainai. Tāpat eksperti lēš, ka viņš, iespējams, mazinās tiešo militāro palīdzību Kijivai, taču diezin vai kavēs Bulgārijas privāto ieroču ražotāju darījumus ar Ukrainu. Pasaule uz Hormuza āķa Šodien, 22. aprīlī, bija jābeidzas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteiktajam uguns pārtraukšanas termiņam konfliktā ar Irānu, taču vakar pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents paziņoja, ka pauze karadarbībā tiek pagarināta. Irānai tiekot dots laiks, lai izstrādātu pozīciju miera sarunām, kuru atsākšanās tika gaidīta jau pirmdien. Tomēr amerikāņu delegācija viceprezidenta Vensa vadībā tā arī nesēdās lidmašīnā uz Islamabadu, kad kļuva skaidrs, ka Teherānas pārstāvji tur neieradīsies. No Irānas galvaspilsētas pienāk ziņas, ka turienes politiskajā virsotnē notiek asa cīņa starp tiem, kuri vēlētos turpināt bezkompromisa konfliktu ar Savienotajām Valstīm un Izraēlu, un tiem, kuri būtu gatavi dialogam. Kā „vanagu” bloka galvenie pārstāvji tiek minēti Islāma revolūcijas sargu korpusa pavēlnieks Ahmads Vahidi un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Mohammads Bāghers Zolghadrs, savukārt t.s. „pragmatiķi” koncentrējas ap parlamenta spīkeru Mohammadu Bāgheru Gālibafu. Oficiālā Teherānas pozīcija pašreiz ir – neatsākt sarunas, kamēr Savienoto Valstu jūras spēki turpina Irānas ostu blokādi. Tādējādi Hormuza šaurums joprojām paliek dubultās blokādes žņaugos, jēlnaftas „Brent” cena svārstās ap simts dolāriem par barelu, dabasgāzes cenas Eiropā dubultojušās līdz līmenim sešdesmit eiro par megavatstundu, un viss notiekošais tiek vērtēts kā smagākā enerģētikas krīze pasaules vēsturē. Tiek piesauktas arī nopietnas bažas par globālo pārtikas apgādi, ciktāl Persijas līča valstis nodrošina arī apmēram trīsdesmit procentus no pasaules minerālmēslu produkcijas. Protams, Irāna savukārt sāpīgi izjūt amerikāņu jūras blokādes sekas. Pārtikas cenas valstī vidēji dubultojušās, bet dažu produktu, piemēram, rīsa cenas augušas vēl daudz ievērojamāk. Naftas eksporta pārtraukšana draud ar nopietnām tehnoloģiskām problēmām naftas ieguves industrijai. Savu rīcības plānu Hormuza krīzes sakarā sākušas būvēt Eiropas valstis. 17. aprīlī Parīzē klātienē tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, savukārt daudzu citu Eiropas un arī ārpus Eiropas valstu vadītāji pieslēdzās samitam attālināti. Nozīmīgākais ir lēmums veidot apvienotus jūras spēkus civilās kuģniecības aizsardzībai Persijas līča rajonā, kuri gan aktīvu darbību varētu uzsākt tikai pēc tam, kad tiktu panākta miera vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Irānu. Gatavību nozīmīgi iesaistīties paudušas arī Nīderlande, Spānija un Grieķija; kopdarbībai dots apzīmējums Hormuza šauruma kuģošanas brīvības iniciatīva. Šodien un rīt turpinājuma sesijā Londonā tiek risināti jau konkrētāki militārās plānošanas jautājumi. Piedalās ne tikai Eiropas NATO dalībvalstu, bet arī Kanādas, Japānas, Austrālijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Ukrainas, bet ne Savienoto Valstu pārstāvji. Ukraiņu roboti nāk! Nu jau apmēram pusotru gadu presē reizumis parādījusies informācija par Ukrainas bruņoto spēku īstenotām kaujas misijām bez tiešas cilvēku iesaisties, izmantojot tikai robotus. Spriežot pēc šīm publikācijām, pirmā šāda kaujas epizode notikusi 2024. gada decembrī, kad kombinēts lidrobotu un braucošo robotizēto ložmetēju platformu uzbrukums krievu pozīcijām piespiedis ienaidnieku nozīmīgi pārgrupēt spēkus. Tomēr plašāku pasaules mediju uzmanību tēmai piesaistīja prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušonedēļ pastāstot par operāciju pērnvasar, kad ukraiņu roboti ieņēmuši pozīciju, kurā krievi pirms tam sekmīgi atsituši divus konvencionālus kājnieku uzbrukumus. Ukraiņu robotam izdevies uzspridzināt galvenā ienaidnieka bunkura ieeju, pēc kam pozīcijas aizstāvji pacēluši padošanās zīmes pret uzbrucēju lidrobotu kamerām un, šo pašu lidrobotu vadīti, paklausīgi aizsoļojuši uz ukraiņu pozīcijām padoties. Kā zināms, agresorvalsts militāristi savā taktiskajā ēdienkartē joprojām nesmādē lielgabalu gaļu, turpretim Ukrainas bruņotajiem spēkiem katra karavīra dzīvība ir dārga. Tā nu, vēlreiz apliecinot savu radošo un inovatīvo pieeju karadarbībai, Ukraina ir atšķīrusi jaunu lappusi militārajā vēsturē, kas tiek apzīmēta kā attālināti vadīts jeb daļēji autonoms kombinētu ieroču veidu manevrs. Kā norādījis Ukrainas līderis, pirmajos trīs šī gada mēnešos viņa valsts bruņotie spēki veikuši jau 22000 kaujas misiju, kurās izmantotas sauszemes robotizētās platformas. Kaujas lidrobotu izmantošanas apjomi ir vēl daudzkārt lielāki, un tiek nopietni spriests par Ukrainas iespējām šādi kompensēt agresorvalsts dzīvā spēka pārsvaru. Šomēnes Ukraina nozīmīgi intensificējusi arī triecienus Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai, kā rezultātā agresorvalsts naftas ieguve piedzīvojusi kritumu par vismaz trīssimt tūkstošiem barelu dienā, kas ir lielākais kopš globālās pandēmijas perioda. Šie militārie sasniegumi būtiski mainījuši Ukrainas vietu Eiropas drošības stratēģijas izkārtojumā. Kijiva vairs nav atbalsta lūdzēja nevienlīdzīgajā cīņā pret agresiju, bet kļūst par partneri, kas spējīgs piedāvāt neatsvaramu pieredzi jaunākās militārās tehnikas izstrādē un izmantošana taktikā. Konkrēts apliecinājums tam ir pagājušā nedēļā noslēgtais Ukrainas un Vācijas aizsardzības sadarbības pakts četru miljardu eiro vērtībā, kas paredz kopīgu lidrobotu un tālas darbības ieroču ražošanu, kā arī pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādi Ukrainai. Kijivas militāri tehnoloģiskās iespējas arvien vairāk novērtē arī citur pasaulē, t.sk. Persijas līča valstīs, kuras piedzīvojušas Irānas gaisa uzbrukumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.

https://vovilibrary.net  = Vo Vi Library   PodCast Channels Vô Vi Podcast - Vấn Đạo   Vô Vi Podcast - Băn Giảng Vô Vi Podcast - Nhạc Thiền  

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Karolis Tiškevičius ir Kazimieras Labanauskas apžvelgė 31-ojo Eurolygos turo fantasy skaičius, pasirodymus ir rekomendacijas. Žaisti „BasketNews Fantasy“, kurį pristato CBet, galite čia: https://fantasy.basketnews.com Temos: Kazys nežiūri FIBA Čempionų lygos (0:00);  Praeitos laidos komentarų apžvalga (5:10);  Mūsų praeitos savaitės rekomendacijų apžvalga (18:30); Karolio komandos pasirodymas 30-ajame ture (20:50); Kazio komandos pasirodymas 30-ajame ture (23:18); Keitimai Karolio komandoje (26:55); Keitimai Kazio komandoje (28:51); Karolio ir Kazio savaitės rekomendacijos (35:42);  „CBet Lietuvos Fantasy Krepšinio Lyga“ (LFKL) rezultatų apžvalga (38:33).

On today's episode of That Was Us, we're diving into Season 5, Episode 5: A Long Road Home. The Pearsons confront long-held truths as Kate reckons with a painful chapter from her past, Kevin and Madison face growing uncertainty about their future, and Randall is shaken by new information about his birth mother that challenges everything he thought he knew. Plus, Mandy, Chris, and Sterling chat with Vien Hong who played the character of Hai! Vien talks all about his 20 year hiatus from acting, his family's brave journey to the States, what returning to acting through This Is Us means to him, and so much more! That Was Us is produced by Rabbit Grin Productions. Music by Taylor Goldsmith and Griffin Goldsmith. ------------------------- Support Our Sponsors: - Try Zip Recruiter for free at https://ZipRecruiter.com/TWU. ZipRecruiter. The smartest way to hire. - This episode is sponsored by/brought to you by BetterHelp. Your emotional wellbeing matters. Find support and feel lighter in therapy. Sign up and get 10% off at https://BetterHelp.com/TWU. - Head to Walmart today to try a bar or stock up on 4 cartons of your favorite flavors, like Blueberry Pie and Salted Peanut Butter, sold exclusively at Walmart. Check out https://Walmart.com to find a store near you! -------------------------

Alytaus rajonas už kiekvieną gimusį vaiką tėvams nuo šiol mokės po 1000 eurų. Radviliškio rajonas moka daugiausiai iš visų savivaldybių - po 1,5 tūkstančio eurų. Ar tokie savivaldybių sprendimai padės spręsti gimstamumo krizę?Vilniuje prasideda keturias dienas truksianti knygų mugė.Prasidėjus atlydžiui, teigiama temperatūra ir lietus ant stogų susikaupusį sniegą greitai paverčia sunkia mase, kuri stogus gali įlaužti. Nuostoliai gali siekti ir 50 tūkst. Eurų.Seime vykusioje diskusijoje plačiai kalbėta apie nevienodas gyvūnų veisimo ir priežiūros sąlygas Lietuvoje. Pripažįstama, kad dabartinė kontrolės sistema veikia neefektyviai.Ved. Liuda Kudinova

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

An April Fools Prank Goes Awry.By SilverFoxMullet.Listen to the ►Podcast at Steamy Stories.Spring break was just that, a break. My leg, actually.When I went home to Ottawa for spring break, I met up with a few of my old high school buds, and we took a day trip to the Quebec side for some skiing at one of the nearby hills, north of Ottawa. Mid-gafternoon, I hit a patch of ice and went down hard. It was quite a day for falls, as the hills were pretty icy this late in the season. I tried to get up, but my right ankle hurt like a bitch. None of my friends had stopped, as we were all falling a lot today, they just assumed I would get up and follow them.“Aw fuck!” I groaned. I lay there in the snow for a few minutes, until someone slid to a stop next to me.“Hey, are you all right?” the guy asks.“No, I hurt my ankle. Fuck.”“Don’t move it, I’ll find the ski patrol. Hang on.” He skied away to get help.30 seconds later another guy stopped. Same question. "Hey are you all right?“"I think I sprained my ankle. There was a guy here a minute ago, he said he’d send the ski patrol.”The guy turned and looked around, then waved and yelled “Ici! Over here! Vien! Here they are.”Two guys in red jackets stopped and asked what’s wrong. This other guy said “Good luck!” to me, and skied away, as I recounted the fall and my symptoms. The ski patrol guys were great, they radioed for a stretcher and 20 minutes later they’re loading me into an ambulance. The rest of the day was a lot of waiting, x-rays, and paperwork. The local hospital had a seasonal trauma unit for all the ski injuries, and they’re used to dealing with the inter-provincial healthcare.I called my Dad, who said he’d fetch me from the hospital, then called my buddies who were still in the chalet . He told them to go home without me. They commiserated and said they’d drop by my house tomorrow and see how I was doing.I eventually got a cast on my right leg. It spanned from my toes to my mid-thigh. I was issued a pair of crutches, and a whole ream of instructions (in both French and English of course) about what to do and what not to do. My Dad showed up somewhere during this tedious process and reassured me everything would be fine.We got home really late, after stopping at a pharmacy for pain meds, and stopping for takeout, damn I was hungry by then. I was asleep in minutes after I took one of those pills after getting home.Next morning, I had to take another pill, damn leg was throbbing like mad. I had to learn how to negotiate using the toilet with crutches, fuck, that’s pain in the arse. Then I had to figure out how to shower. They gave me a shower bag for the cast but I couldn’t get the damn thing on by myself. Mom was trying to be motherly (naturally) but I was way too embarrassed to be seen naked in front of her. My Dad was a trooper, he helped me with all the bathroom stuff, and I got my shower Okay.I wasn’t going to be able to drive for a while, so my folks said they’d drive me back to school in Toronto. I could come home by bus and get my car once I was able to drive. Great.“Actually, if I could have my car on campus, one of my buddies could drive me around. None of the other guys have a car.” Not that my rattly old car was much of a ride, but it got us from A to B.“Okay” my Dad says, “Your mother can drive you there, and I’ll follow in your car, then we’ll drive back together.”“Awesome, sounds like a plan!”The rest of the day my parents helped me work out how to deal with the cast and crutches and take care of personal stuff by myself, like getting dressed, showering, shaving (yeah, ever try to balance on one foot to shave? fuckin hell), and using the toilet. My mom went shopping and bought me a bunch of baggy sweat pants, something that would go over my cast.My old friends dropped by with some hard coolers the next day, thinking it would cheer me up; but I had to pass on those due to the meds I was on. They laughed at me and drank it all, themselves. We all had a good laugh about my predicament, and they wished me luck at college. Gonna need it, eh?Then it was time to head back to school. I’d been texting and calling my buddies at school, told them the whole idiot story of my misadventures. They laughed at me big time, and of course they worried about their ride, what was gonna happen to my car? I told them about the arrangements and they were happy that it would still be available.The drive to school was really tedious, seemed to last forever, because it was so fricking uncomfortable to sit there with that stiff cast on. They got me and my stuff into my room in the dorm, and said their good-byes. I was so happy that I was on the first floor! No stairs here but there were stairs all over campus. Sure, there’s elevators everywhere but I didn’t know where most of them were.First order of business, I gotta pee after that road trip. I used the big accessible stall in the bathroom, that was great. Grab bars, lots of room, it really was made for this kind of thing. Easier than the bathroom at home, that’s for sure.I was the butt of a lot of jokes and shit for the first few days, but otherwise it was fine. Down in the dining hall I spotted someone else who’d had a fun spring break. There was a girl with her whole arm in a cast, like from shoulder to wrist, with the elbow bent at 90 degrees. I wondered what happened to her. Skiing too I supposed. My buddies said we’d make a great couple and told me to go ask her out. No way, dudes, not gonna happen. I can’t talk to girls, I always get freaked out and clam up.The end of March rolled around, and I still had weeks to go before getting my cast off. There was a party on Saturday night, and I was weaning off the strong meds by now so I could have a few drinks. My floor mates were getting me drinks, too; so I ended up having a few more than I would normally have. I was feeling buzzed by the end of the night.One of the guys suddenly showed up with a wheelchair. "Robbo! we got you some wheels, man!“"Where’d you steal that from?” I asked, a little dubious about the idea of them scamming someone’s chair.“No-No, totally not stolen, we got it for you from the Red Cross. It’s legit, dude!”“All right! Let’s check out my new ride then!” I hopped over and settled into the chair. They adjusted the footrest out for me and one of them took my crutches, and they started wheeling me away. "Where we goin?“ I asked."It’s a surprise.” says one of them, and then pull a pillowcase down over my head so I can’t see where we’re going. When I try to pull the covering off, they stopped me, and then the started grabbing my arms & duct taping them to the chair’s armrests. We were outside by now, and I started yelling, until they taped the pillowcase tight against my mouth, to muff my yelling. Now I was getting pissed, but there’s not much I could do, except literally ride this out.They laughed and giggled and make goofy jokes as they wheeled me around campus. Eventually, I had no idea where I am, and it suddenly strikes me that it was now April 1st. The alcoholic buzz is wearing off fast under the rush of my adrenaline and anger, and I wondered what kind of demented nightmare game they’ve come up with.I heard more laughing, girls this time, and they make whispered comments back and forth with the guys. I m now in a building, but I had no clue where. My chair was pushed around some more, bumping into stuff, and then a body is dumped in my lap, then they yanked the duct tape off the pillowcase and I can again my mouth. The room is pitch black. The giggling and laughing is cut off by the slamming of a door, and everything goes quiet.I think there’s a girl in my lap, or a small, really nice smelling guy with long hair. She’s quiescent, asleep or passed out, pressed against my chest.“Hey. Hey, wake up.” I said.No response, she’s just sitting there, draped over my lap. She’s warm and breathing, so it’s not a manikin or something. I wondered if she’s okay.I started to shift a bit, can’t use my arms because they’re taped down, but I try to shake her awake with my rocking shoulders. It didn’t work, and now I’m afraid that if I move too much she’ll fall off onto the floor.“Hey, uh, miss, wake up.” louder. She’s out of it. I turn my head to the side so I’m not yelling in her ear and holler “Hey, enough crap, let me out of here!” Silence reigns. Well, fuck. Now what?‘Now what’. Then the fire alarm starts blaring. It startles the heck out of me, but still isn’t enough to wake the girl.  I heard loud commotion in the halls for about 30 seconds, but then suddenly there is silence. Fuck, this is getting serious. What if it’s a real fire? No, no way, it's April 1st now, gotta be a prank. I’ll just wait for her to wake up, and we’ll get out of here. My eyes adjusted to the darkness and I began to see faint outlines of what is probably a maintenance closet or storage room.The alarm rings for an annoyingly long time. 15 minutes I guess, I dunno, but it seems interminable. And I need to pee now. When the alarm finally stops the need to pee gets more insistent. I shifted uncomfortably under the weight of my passenger. Her hip is pressed up against my groin, adding to the struggle of my urge to piss.More time passes, and damn, I gotta go bad, now. I’m gonna wet myself, and her too, if I don’t get out of here right now. I’ve tried speaking to her, yelling, shaking her, and then there was another alarm that went on and on. She just isn’t gonna wake up. Did those morons drug her or something?I’m desperate now. “Come on, sleeping beauty, wake up!” Sleeping beauty? Yeah, fine, I’ll try that before I piss all over her. I think a girl would be slightly less angry about a stolen kiss than wet pants. So I seek her mouth. There was a little light coming in under the door, but suddenly that light went out, and only a faint intermittent light glowed. Oh, crap! That would be the emergency exit lighting. I eventually bumped my faced against her nose, then lowered a bit and kissed her, probably a little too hard for a wakeup smooch, cause I'm dying’ here, gotta pee, gotta pee, gotta pee.She’s got nice soft lips, really quite kissable, and I kinda wished she was awake and under different circumstances. I kissed her again, even harder. No response. I try again, this time I let my tongue do the talking, and I push into her mouth. Helluva way to experience my own first tongue-kiss . Finally, she stirred & turned into the kiss.Surprised, I pull back, and say “Oh thank god you’re awake, help me up!”She startled, yelping at me, “Who are you?!”“Help me, please, I’m gonna piss my pants! Untie me!”In the dim red glow of an exit sign I finally saw her face. She’s kinda cute, not particularly pretty, and she has a cast on her right arm. It’s the girl I saw in the dining hall a few times.“Hurry!" I pleaded.She struggled off me, and stood. Where the hell did you take me! she demanded.I told her that we were both abducted by campus hooligans and locked in some storage room, but I didn t know which building. Then I said; But I gotta pee right now and my leg is in a cast, and I m bound to this wheelchair.She felt the tape on my wrists. It's slow going for her to undo the tape with her one weak hand, the way she’s pulling at it, she’s obviously not left handed.I’m not gonna make it, and I looked around. We’re in a janitor’s room or something. I spotted a stack of small waste baskets. "Quick, grab one of those buckets and put it between my legs.”She’s quick on the uptake, I’ll give her that, and she grabbed the bucket for me. “Pull my pants down, hurry.”“What? No!” she protested.“Argh. Please, I’m gonna wet myself.” I grind out through my clenched teeth.She reached out with that uncoordinated left hand of hers and fumbles with my sweat pants. I squirmed to lift my hips a bit to help, and the elastic waistband slipped down, exposing my tight briefs.“You gotta help. Pull me out, aim for the bucket. Please?”I can see she’s not happy with the situation, and she’s fighting with her distaste at touching a man, a total stranger at that, in such a bizarre circumstance. But she perseveres, and that delicate hand fishes in my shorts for my cock. She paused momentarily as she made contact, then pulled my cock free. She picked up the empty bucket and aimed my hose toward the container.I groaned as I let loose. Oh god, finally! The relief was incredible. The poor girl was acting shocked as she dutifully aimed me at the bucket, and she even nudged the bucket a bit closer. I pissed on and on, holy fuck there was so much, and eventually I ran dry.Her disposition is no longer shocked, but instead she appeared to be curious.“Oh thank you, you saved me so much embarrassment. You can put me back in there now. Thanks.”She hesitated, and timidly tried to one-handedly stuff my cock back through the fly, and after a couple of clumsy tries I’m all set. And of course now my cock was growing fast in her hand, as I no longer had to pee, but there’s a wonderful-smelling girl handling that most sensitive part of my anatomy. Something that’s never happened before.That last drop of pee evidently got on her hand, and she looked a bit frantic now, “Ew” she says.“Just wipe it on my sweats, it’s Okay.” I told her, and she rubbed her hand on my inner thigh. That doesn’t help with my ever increasing boner of course.She looked up at me, and her brow wrinkled. “Do you smell smoke?” she asked.It’s my turn to be startled, and I looked toward the door. Oh Fuck, there’s smoke coming in under the door! That alarm was real! Why wasn’t it still going off? “Quick, help me get this tape off!” She started trying to pull up my sweats, but I say “No, leave that, just get me undone!”She started working on the tape on my left arm, and it took a few minutes to get me free. Working together, my right arm is unstuck in less than a minute. “Check the door.” I told her as I looked around the room. No other doors, just shelves, a big sink, a floor pan for filling and emptying mop buckets, and stacks of boxes and stuff.She tried the light switch but it doesn’t work. Great, my idiot friends probably unscrewed the light bulb. Then she tried the door. “It’s locked!” she says.“From the outside? Why the fuck would it be set up to lock people in? Sorry. I swear when I get nervous.”“Is there really a fire, do you think?”“I guess so, there was an alarm that went off when you were out cold.”“What do we do?” She started frantically searching her pockets and said; “I can’t find my phone!”“I didn’t even bring mine to the party. No pockets.”The smell of smoke got stronger. I wheeled up next to the sink, and ran some water. Grabbing a package of paper towels, I ripped it open and dumped them in the sink. “Here, block up the crack under the door with these!”I handed her wads of soggy paper, and she knelt down to stuff them under the door. The smoke stoped coming in, thank goodness.  But now the room is black. “Now what?” she said.I shrugged, “I guess we wait and hope.”“I’m scared.” she said in a small voice.“Come here, sit on my lap here. Oh, uh, maybe pull up my pants first.” She helped me with that and sat on me. I think the gravity of the situation is now hitting her pretty hard, I know it’s got me freaked out. She burrowed into my neck and wraps her good arm wraps around me. “We’re Okay for now.” I tell her.I smelled her hair again, as she’s crushed against me. Damn that feels nice. Shit, I don’t even know her name. “I’m Robert by the way. Robert Green.”“Suzanne. Suzanne Shelton.”, she informed me.“I’d say pleased to meet you Suzanne, but under these circumstances, maybe the sentiment should be I’m ecstatic to meet you. If I was by myself I would have pissed my pants and suffocated.”She giggled, my goofy sense of humor somehow helped in this situation. “I’m glad to meet you too, Robert.”“So how did you get here?”“I don’t know, I was at the dorm party and felt dizzy, then you were kissing me.” She blushed again.“Sorry about that, I tried to wake you for like 20 minutes, but you were really out of it. I finally thought I would try the sleeping beauty trick, and it worked. Did you drink something someone else gave you?”“Oh. Shit. She seemed to recall. I think so. One of my floor mates gave me a coke. It must have been spiked?  I had to take some of my pain meds for my arm earlier tonight, it was bothering me. I keep trying to do too much with it all the time.”“Oh, yeah, you don’t want to mix booze or anything with that stuff, I know! Sorry about the pee episode. I really was going to wet my pants in another few seconds. Wet both our pants.”She blushed and giggled. “I never saw a guy like that, like your, thing, before.”“Wow. Okay, well, I never had a girl touch my co-, um, thing, before.”“It changed when I was putting it away. Was that, um, like…’"Yeah, well, when a pretty girl touches me like that, I’m bound to get aroused.”Her eyes went wide at that statement. “Oh” she said. She paused a few seconds, then put her head back on my shoulder. There was that scent again. "So. Um, you think I’m pretty?“"Well, yeah, of course. You’re what I think my grandpa would call 'fetching’”She giggled again. Damn, that sounds nice, and she smells really nice. Little Robert stirred down below. I heard a sharp intake of breath. Uh Oh. She felt that. I may have just ruined what might have been a moment.“Am I pretty enough to make you, uh, aroused, then?”“Oh, Suzanne, I am so embarrassed. Please, don’t be offended, it’s just circumstances, you know?”She pulled back again and looked at the door. Still no smoke. Then she looked at me with a sad smile, saying “I didn’t think so.” Suzanne started to get up, and I realized where our wires had crossed.I put my arms around her and said " Oh, no no. You’re very pretty, and definitely arousing.“She looked surprised, but settled back down on my lap. "Oh.” she said. “Thank you.”Just

Pusiaukelėje tarp trijų šiaurės Europos sostinių drumstas Baltijos jūros vanduo skalauja kapą, kurio nebylus buvimas yra gausiai aptarinėjamas net ir po trisdešimties metų.  Vieną 1994-ųjų rugsėjo vakarą, kaip įprastai, nuo Estijos krantų atsiplešė keltas „MS Estonia“. Vilkikų vairuotojai, laisvo vakarietiško krašto sudominti keliautojai, darbinių reikalų vedini biznieriai ir kiti įvairaus plauko avantiūristai traukė link Stokholmo. Audros bangų blaškomame laive gėrimus ragavo, kazino ruletes suko, karaoke programose dainavo ir paragautus gėrimus už borto pylė lauk apie tūkstantis keleivių. Buvo likusios kelios valandos iki didžiausios Europos jūrinės tragedijos nuo Antrojo pasaulinio karo laikų. Kas nutiko tą naktį? Kodėl Švedija skubėjo palaidoti „MS Estonia“ po betoniniu sarkofagu? Ką slepia susitarimas nenardyti tragedijos vietoje? Ir kodėl visą pasaulį supurčiusi nelaimė vis dar kelia daug klausimų? Nepažadame, kad pateiksime visus atsakymus. Taip pat yra labai didelė tikimybė, kad po epizodo būsite dar labiau sutrikę, nei prieš jį įsijungiant. Tad iš anksto įspėjame ir atsiprašome.   Artwork: @korinavaicikone Muzika: Zapsplat, Free World, Pixel Perfect Productions Reportažai: LRT Panorama  

Zoli vietnámi kórházas kalandjai, vietnami kaják, szállodák, közlekedés, Toma Apple Watch Ultra 3 és iPhone Air vásárlása, E-Autó dagonya, Milyen kocsit vegyünk? Vinfast autó, XaB: Action 6 macro lencse, Freewell, ND filterek, keret. DJI Nano és NEO2 eladva. Avata 2, Outin Mino, Wacaco Pixa, Vienámi kávékultúra Zolival, Animal Crossing Switch 2, Szánkó és kori szezon, Remarkable 2, Remarkable Paper Pro Move, Proton https://proton.me, Anker Nano 70W, SkyHub PAD DAT Pécs-München, https://skyhub-pad.de, Ferihegyi szopásokbanAdrián: twitter.com/adrianszpiToma: https://bsky.app/profile/szattila.bsky.socialZoli: https://bsky.app/profile/csomar.bsky.socialXaB: https://bsky.app/profile/xab.huSzeretnél új kütyüket és közben a csatornát is támogatni?Minden https://ipon.hu rendelésből amit a XAB83 kuponkóddal adsz le 2% kapunk.

Der in Frankfurt verstorbene Komponist Agostino Steffani vertonte 1694 Elemente der antiken Aeneas-Sage. Das wirkt aus heutiger Sicht wegen der eindimensionalen Solisten-Rollen dramaturgisch allerdings eher unbeholfen.

Bentornati! Con questo episodio, inizia la stagione 12 di ITALIANO ON-AIR, che ci accompagnerà da gennaio fino alla fine di marzo, con tanti contenuti pensati per aiutarvi a migliorare il vostro italiano in modo naturale e piacevole.Oggi è il 6 gennaio e qui in Italia si festeggia l'Epifania, una giornata speciale, molto sentita e legata alle tradizioni popolari. Per questo motivo, solo per questa settimana, l'episodio esce proprio oggi anziché il consueto mercoledì. Ma niente paura: dalla prossima settimana torneremo regolarmente con i nostri episodi ogni mercoledì! In questa puntata parliamo dell'Epifania e della Befana

VDVV-1912_1973 -Hoi 29 -Hoi 30 -Luan Dao Phap, Vien Thong Tuy Duyen Hiển Lộ.mp3

VDVV-1911_1972 -Hoi 27 -Hoi 28 -Vien Sam Hoi Nam Thien Tu Them Cong Duc, Thuat Ro Nhan Quả.mp3