Podcasts about politisk

Ny regering. Nyt regeringsgrundlag. Ny sundhedsminister.Alt er nyt i dansk sundhedspolitik, ikke mindst på de to helt centrale poster som formand for Lægeforeningen og Danske Regioner. Dagens gæster: Josephine Rathenborg, formand for LægeforeningenMads Duedahl (V), formand for Danske Regioner Jakob Kjellberg, professor i sundhedsøkonomi hos VIVE Dagens emner og pointer:Hvem er Lægeforeningens nye formand Josephine Rathenborg?Hvad bliver Josephine Rathenborgs vigtigste politiske projekt som lægeformand?Hvem er Mads Duedahl – den nye formand for Danske Regioner?Er Mads Duedal en politisk smølf – blå udenpå og rød indeni?Hvad betyder det blå flertal i Danske Regioner?Hvordan bliver samarbejdet mellem sundhedsaktørerne og den nye sundhedsminister?Hvilke to ord beskriver bedst det nye regeringsgrundlag?Hvad er det bedste og værste ved regeringens planer for sundhedsvæsenet?Er der reel handling bag de nye sundhedsløfter?Hvor meget kommer regeringens sundhedsplaner til at koste?Er gratis tandpleje til alle realistisk? Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

(00:00): Er arabisk altid et udtryk for social kontrol? Medvirkende: Ulrik Knudsen, medlem af Folketinget for Danmarksdemokraterne. (11:00): Hvorfor har en række russiske personer befundet sig i det danske farvand som en del af skyggeflåden op til flere gange? Medvirkende: Ulrik Knudsen, medlem af Folketinget for Danmarksdemokraterne. (30:00): Regeringen vil ikke gøre sænkelsen af elafgiften permanent. Medvirkende: Thomas Aarestrup Jepsen, Politisk direktør ved GreenPower Denmark. Værter: Anne Phillipsen og Mathias Wissing See omnystudio.com/listener for privacy information.

I dag om fokus på en melding fra flere organisationer i landbruget omkring den politiske situation lige nu. Derudover nyt om 3F-konflikt, L&F-udmelding og mejerisalg.

Mette Frederiksen smed en bombe ned i det gryende kronprinseopgør i Socialdemokratiet, da hun degraderede Nicolai Wammen til justitsminister og løftede Peter Hummelgaard op på posten som finansminister. Politisk journalist Nikolaj Rytgaard og politisk analytiker Niels Th. Dahl ser på de rasende reaktioner i den socialdemokratiske folketingsgruppe. De nye regeringsgrundlag er præget af vilde ambitioner, der stikker både mod højre og venstre og øst og vest. Men har regeringen penge og mandater til at komme derhen? Værter: Nikolaj Rytgaard og Niels Th. Dahl Redaktør: Jacob Grosen Klip og produktion: Karen Marie GejlSee omnystudio.com/listener for privacy information.

KrFU-leder Ingrid Olina Hovland (21) antente årets mest opphetede verdidebatt med utspillet om «syk kultur» og ettåringer i barnehage. Var det «Dax18-baiting»? Programleder: Lars Glomnes Produsent: Peter Daatland

Efter det gode pinsevejr trækker det nu op til rød front over Danmark med en centrum-venstre-regering, hvis holdbarhed beror på det gode humør hos Enhedslistens Pelle Dragsted og partiets bagland. Men hvorfor er man i Enhedslisten foreløbig i så godt humør ved udsigten til en regering, der formentlig har skattelettelser og gaver til erhvervslivet på menuen? Hvorfor vil Lars Løkke Rasmussen hellere danse med de rødeste røde frem for de blå? Og hvordan vil den blå opposition mon møde en sådan regering? Gæster: Politisk korrespondent Kasper Løvkvist og politisk redaktør Chris Kjær Jessen. Vært: Jacob Rosenkrands.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Fjenden har været russer, fjenden har været kineser – og de seneste mange år har fjenden været af arabisk afstamning og udstyret med et religiøst motiv. I hvert fald er det typisk et sådant ansigt, vi er blevet præsenteret for, når vi har tændt for nyhederne efter et terrorangreb eller sat en actionfilm på, hvor en udefrakommende trussel har rettet et ondsindet blik mod et vestligt land. Men nu skal vi måske til at vænne os til et nyt fjendebillede. For på det seneste er en ny arketype trådt i karakter som gerningsmand i voldelige politiske angreb, der ikke kun udfordrer vores verdensbillede. Det bør også forandre vores fjendebilleder, mener eksperter – også i Danmark. I dag taler vi med kulturjournalist Emilie Maarbjerg Mørk om, hvordan hendes egen forestilling om politisk voldelige ekstremister krakelerede. Og vi spørger hende, hvad en skolelærer fra middelklassen og hans formodede forsøg på at dræbe en præsident kan fortælle os om, hvem vi betragter som fjenden. Vært: Johanne Lerhard Producer: Amanda Boie Hvid Research: Karoline Bentzen Redaktør: Line PraszSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Denne uken oppsummerer vi årets 17. mai-bråk, Indias statsminister har vært på besøk i Norge, presset mot Storbritannias statsminister Keir Starmer vokser og denne helgen spiller kvinnene Champions League-finale i Oslo - hva betyr dette for kvinnefotballen?I studio: Ingrid Reitan, Else Fridvold Schøning, Jacob Borkenhagen og Vemund Risbøl LitschutinPå teknikk: Hannah Myhre

I denne samtalen diskuterer Henrik Beckheim og Dr. Leif Knutsen den jødiske høytiden Shavuot, dens tradisjoner og betydning, samt jødedommens syn på feil og konsekvenser. De utforsker også jødisk tradisjon om å kritisere Gud for urettferdighet. Senere blir Mahmoud Farahmand med, og samtalen skifter fokus til Norges utenrikspolitikk, spesielt forholdet til Iran og kritikken av regjeringens tilnærming til menneskerettigheter. Mahmoud uttrykker bekymring for at regjeringen kan bli nyttige idioter for det iranske regimet, og han påpeker viktigheten av å være ærlig om Norges mål i forhold til Iran. Samtalen berører også temaer som psykologisk krigføring, identitet, og hvordan historiske kontekster former dagens politikk. I denne episoden diskuteres den komplekse situasjonen i Midtøsten, med fokus på Israel og Palestina, og hvordan vestlige perspektiver ofte ikke fanger opp realitetene der. Det blir også kritisert hvordan norsk presse dekker konflikten, og det påpekes at det er behov for mer mangfold i perspektivene som presenteres. Videre snakkes det om den politiske situasjonen i Midtøsten og internasjonale relasjoner, spesielt med fokus på India og Storbritannia.Kapitler:00:00 Shavuot: Jødisk Høytid og Tradisjoner06:01 Jødedommens Forhold til Feil og Konsekvenser09:09 Kritikk av Gud: Jødisk Tradisjon11:01 Velkommen Mahmoud Farahmand11:56 Norges Forhold til Iran20:05 Kritikk av Norges Utenrikspolitikk26:02 Regjeringens ansvar og nasjonale interesser32:46 Psykologisk krigføring og informasjonskampanje37:41 Realpolitikk og norsk utenrikspolitikk52:31 Avsluttende tanker om Norges utenrikspolitikk54:57 Kritikk av norsk bistand og menneskerettighetsorganisasjoner56:21 Definering av bosettere i Israel58:23 Ulike perspektiver på bosettere og voldelig atferd01:04:23 Politisk symbolikk og konsekvenser av straff for bosettere01:10:16 Konsensus og debattklima i Norge om Israel-Palestina01:14:06 Israelske og palestinske perspektiver på okkupasjon01:17:10 Konstruktiv dialog og fremtidige løsninger for Palestina01:32:36 Innsikt i dagens situasjon i Midtøsten01:41:29 Kritikk av norsk mediedekning01:52:58 Politisk situasjon i Midtøsten og internasjonale relasjoner***► Skaff deg boken min: Frykt og Stillhet - jødiske stemmer i Norge etter 7. oktober. Bestill her:  https://bok.norli.no/frykt-og-stillhet► STØTT ARBEIDET PÅ VIPPSOm du ønsker å støtte arbeidet med denne podcasten, kan du bidra med et stort eller lite beløp, etter eget ønske. All støtte settes pris på, og du bidrar til arbeidet med å lage flere episoder. Bruk Vippsnummer: #823278►  ⁠BLI ⁠⁠⁠⁠MEDLEM⁠⁠⁠⁠⁠ Fremover vil de som er støttemedlemmer få tilgang til episodene først. Da støtter du podcasten med det samme som prisen av en kaffe hver måned. Setter stor pris på om du blir støttemedlem. Tusen takk.► Annonsere på Henrik Beckheim Podcast?Send en mail til post@henrikbeckheim.no ► MERCH: Kjøp klær, kopper, capser og mer: https://henrikbeckheim.com/store► Linker:⁠⁠Youtube⁠⁠ | ⁠⁠Nettside⁠⁠ | ⁠⁠TikTok⁠⁠ | ⁠⁠Instagram⁠⁠ | Podimo | ⁠⁠Facebook⁠⁠ | ⁠⁠Apple

Den som venter på noe godt venter ikke forgjeves! tilslutt skal dere få den etterlyste podkast episoden med Omar Svendsen-Yagci (Først og fremst Alex sin venn, men også leder i Unge Venstre). Hvem er Omar ikke bare som politiker, men også som menneske? Hva skjer i det skjulte politiker samfunnet? SLUTT Å TAGG ARTISTER PÅ INSTA STORY OG GRÅTE BILDER FORDI KARPE SKAL LEGGE OPP.

I det här avsnittet skärskådar vi politisk skåpmat från både höger och vänster. LÄNKAR:Grund- eller inkomsttrygghet? Svensk ekonomisk trygghetspolitik i historisk och internationell belysning (Nelson och Sirén / SNS)Välfärd och ojämlikhet i den rika världen: trender och orsaker (Stockholms universitet)Bör vi ha en miljardärskatt? (Berghs betraktelser)Alignment By Default? You Wouldn't Paperclip Me, Would You… (Harry Law / Cosmos Institute) Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

(02:00): Er man først stresset når man skal have behandling for det? Medvirkende: Beate Fabricius Ingerslev, Politisk chef for arbejdsmiljø og sundhed (20:00): Forherligede t-shirt i DR's Deadline folkemordet på Balkan? Medvirkende: Christian Axboe Nielsen, ph. d. i østeuropæisk historie, og lektor ved Institut for Kultur og Samfund på Aarhus Universitet, Aarhus universitet (30:00): Hvilken betydning har en ny rapport for krigen i Mellemøsten, som viser at ofre og gidsler fra 7. oktober blev systematisk voldtaget og udsat for seksuel vold? Medvirkende: Kenneth Øhlenschlæger Buhl, post.doc og militæranalytiker ved juridisk institut på Syddansk Universitet (45:00): Var politiets fysiske magtanvendelse mod demonstranter berettiget? Medvirkende: Emil Nielsen, aktivist ved Den Grønne Ungdomsbevægelse Vært: Mathias WissingSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Kvinder er røde og mænd er blå. Og afstanden mellem køns politiske holdninger bliver større og større. Især blandt de unge. Er det et problem, at vi deler os så meget efter køn? hvad skyldes polariseringen efter din mening? er din politiske overbevisning kønnet? Det taler vi om i nat. Lyt med!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Frans är hemkommen till Sverige och har, efter ett snabbt tricksterbesök på Flammans första maj-fest och sedan arrat ett rave, landat på Brännö. Daniel har insett att han är mer politiskt uttråkad än deprimerad. Kanske för att det politiska samtalet allt oftare känns som ett förutsägbart lajv där samma gamla klägg performativt gräver ner sig i samma gamla skyttegravar och låtsas som att något står på spel. Och det här ska föreställa ett valår?

Aldrig før har regeringsforhandlinger taget så lang tid. Hvad må SF's drøm om magt og ministerposter koste i politisk valuta og troværdighed? Hvor meget kan de røde folkesocialister bøje sig for blå Løkke uden at gøre vold på sig selv? En ny regering kræver i hvert fald store kompromisser. Politisk kommentator, Marchen Neel Gjertsen, fortæller, hvad der er på spil for Pia Olsen Dyhr og hendes parti. Vært: Simon Stefanski. Program publiceret i DR Lyd d. 7. maj 2026.

Biennalen, Eurovision, Cannes, Berlinalen, the Met Galla - og listen bliver ved. I dagens K-Live undersøger vi, hvorfor kulturbegivenhederne i dag er blevet en kampplads for aktivisme og politik. Alternativets Francisca Rosenkilde fortæller om sin kærlighed til Jurassic Park, der giver hende håb i klimakampen. Medvirkende: Lisanne Wilken, lektor i Europa-studier, Aarhus Universitet. Franciska Rosenkilde, leder af Alternativet. Vært: Linnea Albinus Lande. Producer: Anna Correll. Redaktør: Lasse Lauridsen.

Eiropas Politiskās kopienas samits Erevānā. Pūliņi nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā. Tuvojas kārtējais 9. maijs ar Uzvaras dienas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā. Aktualitātes analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis un politologs Veiko Spolītis. Armēnijas eiropeiskuma apliecinājums 2026. gada 4. un 5. maijs Armēnijā kļuva par datumiem ar pirmreizības skaņu. Nekad iepriekš kopš neatkarīgā valstiskuma atjaunošanas 1991. gadā Erevāna nebija uzņēmusi tik plašu valstu vadītāju loku kā tas, kas šīs nedēļas sākumā pulcējās uz Eiropas Politiskās kopienas 8. samitu un tam sekojošo pirmo Eiropas Savienības un Armēnijas samitu. Klāt bija visu Eiropas Savienības nozīmīgāko institūciju vadītāji, NATO ģenerālsekretārs, Francijas un Ukrainas prezidenti, Lielbritānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas premjerministri – pavisam apmēram pussimts valstu un starptautisko struktūru vadošo personu. Kā autonoms notikums šo dienu programmu papildināja Francijas prezidenta Emanuela Makrona oficiālā valsts vizīte Armēnijā. Tas viss ir nenoliedzami svarīgi Armēnijai, kura atrodas tālu Eiropas perifērijā un problemātisku kaimiņu ielenkumā. Eiropas Politiskā kopiena ir diskusiju platforma, kuras tapšana 2022. gadā bija saistīta ar Krievijas agresijas kara eskalāciju. Jaunie ģeopolitiskie izaicinājumi diktē nepieciešamību pēc formāta, kas piesaistītu Eiropas Savienības orbītai kaimiņvalstis, ar kurām tai šie izaicinājumi ir kopīgi. Saprotams, ka ārpus platformas tika atstāta agresorvalsts Krievija un tās satelīts Baltkrievija, toties iesaistījās Lielbritānija, Turcija, visas Dienvidkaukāza valstis un, līdz ar Erevānas samitu, arī Kanāda. Dienvidkaukāzs ir viens no tiem reģioniem, kurā Kremļa agresijas sekas izjūtamas ļoti tieši, un Armēnijai – sevišķi sāpīgi. Militārā avantūra Ukrainā ir noplicinājusi agresorvalsts resursus, tās ģeostratēģiskā ietekme izčākstējusi, un tas ļāva Azerbaidžānai 2023. gadā ar militāriem līdzekļiem atrisināt sev par labu gadu desmitiem ilgušo strīdu par Kalnu Karabahas faktisko piederību. Teritorijai krītot azerbaidžāņu spēku rokās, to pameta praktiski visi tur dzīvojušie etniskie armēņi, vairāk nekā simts tūkstoši, un Armēnijai neatlika nekas cits kā piekāpties. Attiecīga vienošanās, kā zināms, tika noslēgta 2025. gada augustā Vašingtonā ar Donalda Trampa līdzdalību, tomēr tā vēl nav pārtapusi pilnvērtīgā ratificētā miera līgumā. Tomēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunāja 4. maija samita dalībniekus vismaz tiešsaistē, savukārt Azerbaidžānas ciešāko sabiedroto Turciju, kuras attiecības ar Armēniju arī ir praktiski iesaldētas, Erevānā pārstāvēja viceprezidents Dževdets Jilmazs, un abi šie fakti tiek atzīmēti kā apliecinājums pozitīvai attīstībai starpvalstu attiecībās. Eiropas Savienības un Armēnijas samita rezultātā tapusi plaša kopīga deklarācija, kuras nozīmīgs aspekts ir savienības paustā atzīšana Armēnijas vēlmei uzsākt pievienošanās procesu. Citi deklarācijas temati ir sadarbība loģistikas, enerģētikas, augsto tehnoloģiju attīstības sfērās, kā arī virzība uz bezvīzu režīma ieviešanu Armēnijas pilsoņiem Šengenas zonā. Tramps atkal turp un atpakaļ Pirmdien, 4. maijā, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pieteica kārtējo jaunumu Hormuza šauruma krīzes sakarā – operāciju „Projekts Brīvība”. Tās ietvaros amerikāņu militārie spēki grasās uzsākt transportkuģu konvojēšanu cauri Irānas apdraudētajiem Hormuza ūdeņiem. ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ziņoja, ka gatavojas iesaistīt uzdevuma īstenošanā ar vadāmajām raķetēm aprīkotus eskadras mīnu kuģus, apmēram simts jūrā un uz sauszemes bāzētu lidmašīnu, kā arī dažādas bezpilota platformas. Irāna reaģēja ar draudiem vērst triecienus pret amerikāņu kuģiem, ja tie uzsāks darbību Hormuza ūdeņos, un paziņoja, ka piesaukto operāciju uzlūkos par pašreiz spēkā esošā trauslā pamiera pārkāpumu. Mediji metās apspriest, vai amerikāņu militārie līdzekļi ir pietiekami deklarētā mērķa īstenošanai, kādā veidā tas būtu izdarāms, un cik nopietna eskalācija iestātos, ja Irāna īstenotu savus draudus. Taču jau pēc nepilnas diennakts no Vašingtonas izskanēja nākamais paziņojums: operācija „Projekts Brīvība” pagaidām tiek apturēta, dodot iespēju turpmākajiem diplomātiskajiem pūliņiem. Savukārt šodien valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Savienoto Valstu pret Irānas teritoriju vērstā militārā kampaņa esot noslēgusies un amerikāņu bruņoto spēku uzmanība turpmāk tikšot koncentrēta tikai kuģošanas nodrošināšanai Hormuza šaurumā. Tas licis daudziem komentētājiem paust cerību, ka diplomātiskais risinājums joprojām ir aktuāls. Tiek piesaukti intensīvi Pakistānas diplomātijas centieni, kā arī Irānas ārlietu ministra Abāsa Arāgči vizīte Pekinā un tikšanās ar savu ķīniešu kolēģi Vanu Ji. Jāpiebilst, ka vien nepilnas desmit dienas atlikušas līdz plānotajai Baltā nama saimnieka vizītei Pekinā, kas agrāk tika atlikta, Savienotajām Valstīm un Izraēlai uzsākot karadarbību pret Irānu. Baiļpilno parāde Tuvojas kārtējais 9. maijs – diena, kad Krievijas režīma kultivētā „uzvaras psihoze” sasniedz savu ikgadējo kulmināciju. Centrālais notikums te allaž bijusi Uzvaras dienas parāde Maskavas Sarkanajā laukumā ar agresorvalsts vadoni un viņam draudzīgo valstu līderiem tribīnēs. Taču šoreiz priekšsvētku noskaņa ir sevišķas nervozitātes apdvesta. Iespēja, ka īpašajā datumā virs Sarkanā laukuma varētu atskanēt ukraiņu lidrobotu dūkoņa, tika apspriesta jau pagājušogad. Tomēr toreiz tā šķita maz ticama īpaši tādēļ, ka viesu vidū bija Ķīnas līderis Sji Dziņpins. Šogad notikumā gaidāmi labi ja ierastie „statisti” Aleksandrs Lukašenko un Kasims Žomarts Tokajevs, un pat Slovākijas premjers Roberts Fico paziņojis, ka Maskavu gan apmeklēšot un pie mūžīgās uguns ziedus nolikšot, taču parādi izlaidīšot. Kā zināms, Ukraina pēdējās nedēļās sevišķi intensīvi demonstrējusi savas gaisa triecienu spējas. Tās lidroboti un raķetes ne vien pamatīgi izpostījuši naftas produktu tranzītostu netālajā Tuapse, bet sasnieguši arī Primorsku un Ustjlugu pie Somu līča, Ņižņijnovgorodu Volgas vidustecē, Permu Urālos un citas vietas līdz pat pusotru tūkstoti kilometru dziļi Krievijas iekšienē. Krievijas naftas pārstrādes jaudas pēdējos mēnešos kritušās, iespējams, pat par divām piektdaļām, salīdzinot ar pirmskara apjomu. Katrā ziņā Ukrainas triecienlīdzekļu spējas aizlidot līdz Maskavai nerada šaubas. Tiek ziņots, ka ap galvaspilsētu tiekot koncentrēti no citiem reģioniem atvilkti pretgaisa aizsardzības līdzekļi, savukārt ap Sarkano laukumu jau izvietotas vienības ar zenītložmetējiem; parāde, visticamāk, notikšot bez bruņutehnikas un citu nopietna kalibra ieroču demonstrēšanas. Pirmdien, 4. maijā, Krievijas Aizsardzības ministrija sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka, sekojot Vladimira Putina pavēlei, Krievijas bruņotie spēki izsludinot vienpusēju uguns pārtraukšanu no astotā līdz desmitajam maijam. No Ukrainas tiekot sagaidīta pievienošanās šim pamieram, bet ja ukraiņi atļaušoties apdraudēt Uzvaras dienas priekus Maskavā, tad pa Kijivas centru tikšot vērsts īpaši nikns prettrieciens. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina gan neesot saņēmusi nekādu oficiālu Krievijas puses priekšlikumu uguns pārtraukšanai, taču izsludinot „klusuma periodu” jau sākot ar pusnakti uz 6. maiju. Viņš ieteicis Krievijai spert konkrētus soļus kara izbeigšanai, ievērojot, ka pat parāde Sarkanajā laukumā jau kļuvusi atkarīga no Ukrainas labās gribas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

År 1975 lade invandrarministern Anna-Greta Leijon (S) fram regeringens linje för en ny invandrar- och minoritetspolitik. I stället för en politik där invandrarna skulle bli svenskar formulerades en vision där de nya svenskarna skulle få möjlighet utveckla sin egen kultur vid sidan om den svenska, som fick brett stöd i riksdagen.Femtio år senare är islam Sveriges näst största religion, och Sverigedemokraterna ett av landets största partier. Samtidigt har politiken rört sig mot en betydligt mer restriktiv migrations- och asyllinje, inte minst efter flyktingvågen 2015.I detta avsnitt av podden Historia Nu samtalar programledaren Urban Lindstedt med professor Simon Sorgenfrei – religionsvetare och föreståndare för IMS, Institutet för forskning om mångreligiositet och sekularitet vid Södertörns högskola Han är aktuell med boken Öppna era hjärtan.Under flyktingkrisen 2015 tog Sverige emot många fler asylsökande än jämförbara europeiska länder; kommuner och myndigheter pressades hårt, och ord som ”systemkollaps” blev frekvanta. Året därpå infördes den tillfälliga lagen (2016:752) som begränsade möjligheten att få uppehållstillstånd och påverkade bland annat permanenta tillstånd och familjeåterförening; lagen förlängdes senare.I riksdagsvalet 2022 blev Sverigedemokraterna Sveriges näst största parti. Kort därefter tecknades Tidöavtalet mellan M, KD, L och SD, där migrations- och integrationspolitiken lyfts som centrala samarbetsområden och där man talar om ett ”paradigmskifte” – bland annat att Sverige ska lägga sig på EU-rättens miniminivå i asylpolitiken och minska det som kallas ”tilldragningsfaktorer”.Redan i mitten av 1960-talet fattades beslut om att frikyrkor och minoritetssamfund skulle kunna få statligt stöd för sin verksamhet. Under 1970-talet breddades stödtänkandet också till invandrarföreningar – exempelvis satsningar på hemspråk och hemlandskultur. Grundidén var jämlikhet i rättigheter: invandrade skulle ha samma möjligheter som etniska svenskar och själva kunna välja graden av kulturell anpassning.När arbetskraftsinvandringens epok klingade av fortsatte migrationen i nya former: anhöriginvandring och flyktingmottagande från bland annat Chile, Uganda, Iran/Irak och Libanon. Det förändrade både demografin och konfliktlinjerna i debatten.I slutet av 1970-talet växte också den organiserade invandringskritiken. Bevara Sverige Svenskt (BSS) spred flygblad om ”invasion” och nationell undergång. Det viktiga är att islam länge inte var huvudmålet: ”invandrare” klumpades ofta ihop i grova kategorier, och tidiga utpekanden gällde ofta andra grupper än muslimer. Men år 1989 blev en vändpunkt. Dels bidrog Rushdie-affären, där den brittiska författaren Salman Rushdie dömdes till döden av mullorna i Iran, till att polarisera synen på yttrandefrihet och religion i Europa. Dels fattade Sverige det restriktiva Luciabeslutet den 13 december 1989, där regeringen slog fast att mottagningssystemet nått ”gränsen för vad vi klarar av” och begränsade asylmöjligheterna till flyktingkonventionen och särskilt starka skyddsbehov.Efter kalla krigets slut bytte hotbilder ofta färg i västliga debatter: från ”den röda faran” till en föreställd ”grön fara”, där islam kopplades till geopolitik, migration och identitet. I Sverige tog Ny Demokrati plats i riksdagen 1991 med en hårdare, mer mediedriven invandringsretorik.Samtidigt kom tiotusentals bosnier – många muslimer – som flyktingar undan Balkankrigen. Här syns också en annan svensk reaktion: lokal solidaritet, föreningsliv och institutionsbygge. Sverige blev ett land där islam inte bara ”finns”, utan organiserar moskéer, studieförbund, begravningsplatser och vardagsreligion.Bild: Första morgonen efter ramadan samlas män i Botkyrkas turkiska islamiska kulturförenings moské i Fittja (Botkyrka) för storbön, fotograferat tidigt på morgonen den 14 november 2004. Foto: Anna Ulfstrand, CC BY, via Stockholms läns museum.Musik: Islamisk kallelse till bön, Pixabay, Creative Commons.Klippare: Emanuel Lehtonen Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Politisk kommentator kommer med dyster melding for landbruget før ny regering. Derudover nyt om miljø, biogas og regenerativt landbrug.

I dagens episode har jeg besøk av Nora Bussigny — fransk gravejournalist, og forfatter av den svært interessante nye boken Les Nouveaux Antisémites (De nye antisemittene: Undersøkelse fra en infiltratør i ytre venstres rekker).Etter å ha gått undercover i over ett år blant de mest radikale pro-palestinske aktivistnettverkene i Frankrike, Brasil og ved Columbia University, der hun lot som hun var en pro-palestinsk aktivist — fra Palestina-demonstrasjoner til lærerblokader og lukkede Telegram-grupper — satt Nora igjen med en gripende, førsthånds skildring av hvordan antisionisme har blitt det nye limet som binder sammen ytre venstre, islamistiske og interseksjonelle miljøer. Boken hennes har blitt en av årets mest omtalte og kontroversielle politiske utgivelser i Frankrike.Med oss for å oversette fra fransk til engelsk og tilbake har vi Nina B. Lichtenstein.Kapitler:00:00 Introduksjon av Nora Boussigny og hennes arbeid04:18 Demonstrasjoner og rasisme i Frankrike06:45 Feminisme og støtte til Hamas09:47 Interseksjonalitet og dens utfordringer13:59 Militante feminister og deres respons på vold17:47 Profilering av militante aktivister20:21 Manglende endring i holdninger22:24 Diskurs og støtte for Palestina24:23 Demonstrasjoner og radikalisering26:28 Kvinneaktivisme og feminisme i konflikten28:13 Militante aksjoner og samfunnsengasjement32:15 Psykologiske utfordringer i aktivisme34:12 Språk og retorikk i konflikten35:15 Støtte for Hamas og dens konsekvenser37:32 Antisemittisme og dens manifestasjoner40:23 Zionisme og dets oppfatninger43:28 Konvergens av narrativer og antisemitisme46:04 Bruk av språk i aktivisme49:13 Antisemittisme og militant retorikk51:40 Agentene og deres forbindelser54:06 Gruppen Samidoun56:09 Iran og pro-palestinske bevegelser57:58 Manipulasjon og mentalitet blant aktivister01:00:54 Militante grupper og destabilisering av demokratier01:04:07 Politisk islamisme i Europa01:07:01 Infiltrasjon av politiske institusjoner01:09:59 BDS-bevegelsen og dens mål01:12:05 Antisemitisme og pro-palestinske bevegelser01:15:03 Avslutning og fremtidige perspektiver***► NY BOK UTE NÅ: Frykt og Stillhet - jødiske stemmer i Norge etter 7. oktober. Bestill her:  https://bok.norli.no/frykt-og-stillhet► STØTT ARBEIDET PÅ VIPPSOm du ønsker å støtte arbeidet med denne podcasten, kan du bidra med et stort eller lite beløp, etter eget ønske. All støtte settes pris på, og du bidrar til arbeidet med å lage flere episoder. Bruk Vippsnummer: #823278►  ⁠BLI ⁠⁠⁠⁠MEDLEM⁠⁠⁠⁠⁠ Fremover vil de som er støttemedlemmer få tilgang til episodene først. Da støtter du podcasten med det samme som prisen av en kaffe hver måned. Setter stor pris på om du blir støttemedlem. Tusen takk.► Annonsere på Henrik Beckheim Podcast?Send en mail til post@henrikbeckheim.no ► MERCH: Kjøp klær, kopper, capser og mer: https://henrikbeckheim.com/store► Linker:⁠⁠Youtube⁠⁠ | ⁠⁠Nettside⁠⁠ | ⁠⁠TikTok⁠⁠ | ⁠⁠Instagram⁠⁠ | Podimo | ⁠⁠Facebook⁠⁠ | ⁠⁠Apple

Somar och Henrik läser Reddit: ”Är jag ett rövhål när jag låtsas få sparken när mina kunder skriker på mig?”Somar tycker de ska vara snälla mot kunderna. Henrik håller inte med Somar och använder en Göran Greider-bok för att bevisa sin poäng. Han tycker att humor är ett bättre vapen mot SD än utskällningar.

Vietvaru vēlēšanas Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Dānijā un arī Slovēnijā neveicas ar valdošās koalīcijas izveidi pēc parlamenta vēlēšanām. Mali hunta piedzīvo plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Palestīniešu teritoriju trauksmainā iekšpolitika 25. aprīlī Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā notika vietvaru vēlēšanas. Jordānas Rietumkrastā tika ievēlētas pavisam 380 vietējās padomes ar nepilniem 3800 deputātiem. Reālas vēlēšanas gan notika mazāk nekā pusē vietvaru, jo gandrīz 200 iecirkņos bija iesniegts tikai viens saraksts, un saskaņā ar Palestīniešu pašpārvaldes normatīvajiem aktiem šādos gadījumos vēlēšanas nav jārīko – saraksta iesniedzēji ieņem padomes locekļu vietas automātiski. Praktiski visur dominējošais politiskais spēks ir partija „Fatah”, kuras līderis Mahmūds Abāss nu jau vairāk nekā 20 gadus ieņem Palestīnas pašpārvaldes prezidenta amatu. Tomēr īpaša uzmanība notikušo vēlēšanu sakarā pievērsta vienīgajai padomei, kura tika ievēlēta Gazas joslā – Deirelbelehas pilsētā. Tās ir pirmās jebkādas vēlēšanas, kas notikušas Gazā pēc divas desmitgades ilgušas  pauzes, kuras iemesls ir 2006. gadā iestājusies pretstāve starp partiju „Fatah” un kustību „Hamās”, toreizējo Palestīniešu pašpārvaldes likumdevēja vēlēšanu uzvarētāju. Domstarpību centrā ir attieksme pret Izraēlas valsti: kamēr „Fatah” atzīst Izraēlas tiesības uz eksistenci, Hamas turpina bezkompromisa cīņu, lai nodzēstu ebreju valsti no pasaules kartes. Bez tam „Fatah” ir sekulāra palestīniešu nacionālistu partija ar kreisu ievirzi, savukārt „Hamās” – reliģiska islāmistu kustība. Politiskā šķelšanās noveda pie militāra konflikta, kura laikā „Fatah” pārstāvji Gazas joslā tika nogalināti, izraidīti vai bija spiesti bēgt, un Gaza kļuva par „Hamās” citadeli. Ievēlētais palestīniešu likumdošanas orgāns pārstāja funkcionēt, jauns tā arī nav ticis ievēlēts, un ja Jordānas Rietumkrastā pagājušajos divdesmit gados notika vismaz pašvaldību vēlēšanas, tad Gazas sektorā – nekādas. Periodiski notika izlīguma mēģinājumi starp „Fatah” un „Hamās”, 2013. gadā pat tika izveidota nacionālās vienības valdība ar bezpartejisku sastāvu, taču „Hamās” tai tā arī neļāva reāli pārvaldīt Gazas teritoriju. Tagad, kad karā pret Izraēlu islāmistu spēki ir pamatīgi novājināti, acīmredzot bijis iespējams sarīkot pieminētās vēlēšanas Deirelbelehā, kas tiek raksturotas kā pilotprojekts. Priekšnoteikums dalībai bija atzīt Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju par vienīgo leģitīmo palestīniešu tautas pārstāvi, un tas liedza kvalificēties „Hamās” kandidātiem. „Fatah” atbalstītais saraksts ieguvis sešas no piecpadsmit vietām, savukārt saraksts, par kuru neoficiāli zināms, ka aiz tā stāv „Hamās”, – divas vietas. Daži novērotāji uzskata, ka tas ir sabiedrības signāls par nevēlēšanos turpināt bezkompromisa cīņu islāmistu vadībā. Tomēr vēlētāju aktivitāte, kas bija nepilni 23%, padara šādu pieņēmumu ne pārāk drošu. Divi Eiropas iekšpolitikas sastrēgumi Dānijas parlamenta vēlēšanas notika 24. martā, taču valdošās koalīcijas izveide nevedas. Nepiepildījās līdzšinējās premjerministres Metes Frederiksenas cerības, ka viņas vadītajiem sociāldemokrātiem vēlēšanas nesīs politiskā kapitāla pieaugumu. Tagad parlamentā izveidojušies divi bloki – labējais jeb „zilais” un kreisais jeb „sarkanais” – un ne vienam, ne otram nepietiek balsu vairākumam. Trešais spēks ir liberālā Mēreno partija, kas ieņēmusi izteikti centrisku pozīciju. Tieši viņu balsis, pievienotas vienam vai otram blokam, matemātiski varētu dot vajadzīgo vairākumu, taču mērenajiem nav pieņemams neviens no abu bloku radikālajiem spārniem. Partijas līderis Larss Loke Rasmusens jau paziņojis, ka darbošanās vienā valdībā ar radikāli kreisajiem ekosociālistiem no Sarkani-zaļās alianses nav domājama, tāpat nekādu entuziasmu liberāļiem neizraisa iespējama sabiedrošanās ar nacionālpopulistiem spektra pretējā galā – Dānijas Tautas partiju un citiem. Tā vietā mērenie vēlētos redzēt plašu centriski orientētu koalīciju, kaut ko līdzīgu pirmsvēlēšanu modelim, kurā bez sociāldemokrātiem un mērenajiem ietilpa arī liberālā partija „Venstre”. Tomēr pēdējās vēlēšanas nebija veiksmīgas nevienai no šīs trijotnes partijām, tāpēc tagad nāksies piepulcināt vēl kādu. Ticamākie kandidāti varētu būt labēji centriskā Konservatīvo partija, tāpat diezgan centriskā Sociālliberālā partija un arī demokrātiskie sociālisti no Zaļo kreiso partijas (nejaukt ar radikālāko Sarkani-zaļo aliansi!). Zaļo kreiso līdere Pia Olsena Dīra jau signalizējusi, ka būtu gatava apspriest sadarbības nosacījumus, taču Rasmusens, kā tiek teikts, izteikti taktiski nogaida. Vēl problemātiskāka ir situācija Slovēnijā, kur arī nu jau vairāk nekā mēnesi nav izdevies izveidot valdības koalīciju. 20. aprīlī lielākās parlamenta frakcijas – liberālās Brīvības kustības – vadītājs un līdzšinējais premjerministrs Roberts Golobs paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot vairākuma koalīciju un viņa partija gatavojas darbam opozīcijā. Tagad stafetes kociņš būtu nododams otrai lielākajai parlamenta frakcijai – Slovēnijas Demokrātiskajai partijai. Savulaik izaugusi no antikomunistiskās neatkarīgo arodbiedrību kustības un bijusi kreisas ievirzes, šī partija tās līdera Janeza Janšas vadībā vēlāk migrējusi nacionālisma, konservatīvisma un labējā populisma virzienā. Lai izveidotu koalīciju, Janšam būtu jāpiedabū pievienoties divas mēreni labējās partijas – aliansi „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti” un Demokrātu partiju –, kā arī izteikti labēji populistisko, no pandēmijas laika antivakcīnistu auditorijas izaugušo partiju „Resni.ca”. Nav viegli iedomāties, ka izteikti proeiropeiski sevi pozicionējošie demokrāti būtu gatavi koalīcijai ar galējiem populistiem eiroskeptiķiem no „Resni.ca” un arī pašu Janšu, no kura partijas viņi reiz atšķēlās, kritizēdami līderi par antagonizējošu un populistisku pieeju. Kā norāda novērotāji, tā vien šķiet, ka Slovēnijas politiskie spēki arvien pamanāmāk samierinās ar domu par ārkārtas vēlēšanām. Draudzība ar Kremli – apšaubāma garantija Pilsoņu karš Rietumāfrikas valstī Mali ilgst kopš 2012. gada, kad savu cīņu pret centrālo valdību uzsāka tuaregu separātisti valsts ziemeļos, Azavādas reģionā. Kā tas mēdz notikt islāma zonas valstīs, etniski motivētajā konfliktā drīz iesaistījās radikālās džihādistu kustības – gan neatkarīgi reģionāli grupējumi kā, piemēram, „Boko Haram”, gan globālo tīklu „Al Qaeda”un Islāma kalifāts atzari. Sākotnēji Mali toreiz vēl demokrātisko valdību cīņā pret iekšējiem ienaidniekiem atbalstīja Francija un arī ANO miera uzturēšanas misija, taču 2020. gadā likumīgais prezidents Ibrahims Keita tika gāzts un pie varas nāca hunta ar ģenerāli Asimi Goitu priekšgalā. Pučisti palūdza frančus aizvākties un uzaicināja sev tīkamāku sabiedroto – krievu algotņus no bēdīgi slavenās Vāgnera grupas. Sabiedrojusies ar līdzīgiem režīmiem kaimiņvalstīs Nigērā un Burkina Faso, Mali izveidoja jaunizceptu Rietumāfrikas diktatūru klasteri – Sāhelas valstu aliansi. Jaunie sabiedrotie ļāva gūt zināmus taktiskus panākumus, taču ne izšķirošu uzvaru pār režīma pretiniekiem. Pēc „vāgneriešu” līdera Prigožina nogalināšanas viņa privāto militāro kompāniju nomainīja Krievijas bruņoto spēku struktūra – Āfrikas korpuss. Tikām režīma pretinieki – tuaregu nacionālisti un radikālie islāmisti – pārtrauca savstarpēju apkarošanu un sāka koordinēt savas operācijas pret valdības spēkiem. Džihādisti valsts dienvidos sāka piekopt jaunu taktiku – transportceļu blokādi, apdraudot pirmkārt jau naftas produktu piegādes lielajām pilsētām. Kopš 25. aprīļa Mali hunta piedzīvo nepieredzēti plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu, kuru īsteno Azavādas Atbrīvošanas fronte un ar kustību „Al Qaeda” saistītais džihādistu grupējums Atbalsta grupa islāmam un musulmaņiem. Galvaspilsētas Bamako apkaimē nemiernieki uzbruka lidostai un Kati militārajai bāzei, kur savu pastāvīgo rezidenci ierīkojis huntas līderis Goita. Džihādistu kaujinieks-pašnāvnieks ar sprāgstvielām piekrautu automašīnu ietriecās aizsardzības ministra ģenerāļa Sadio Kamaras rezidencē, nogalinot viņu un ģimeni. Valdības spēku un krievu Āfrikas korpusa karavīri tika bloķēti Kidalas pilsētā un vienojās par netraucētu aiziešanu, atstājot pilsētu nemierniekiem. Uzbrukumi notika vēl vairākām pilsētām, kurās kopš tā laika turpinās karadarbība. Acīmredzot Kremļa draudzība izrādījusies pārāk vāja huntas stabilitātes garantija. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Velfærden er truet uden velfærdsforliget. Det mener Venstre og Konservative, der har meldt ud, at de ikke vender tilbage til regeringsforhandlingerne, før Mette Frederiksen har genbekræftet velfærdsforliget. Nu har Lars Løkke fået en garanti af Mette Frederiksen for, at velfærdsforliget er intakt. Er det godt for Danmarks økonomiske fremtid? Er det en bombe under dansk økonomi, hvis ikke pensionsalderen stiger i takt med, at vi lever længere? Det diskuterer vi i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rasmus Jarlov, tidl. medlem af Folketinget, Konservative. Frederik Imer Pedersen, Cheføkonom, 3F. Tore Stramer, Cheføkonom Dansk Erhverv. Thomas Bernt, erhvervskommentator, Berlingske. Magnus Flensborg, Politisk leder, SFU. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger & producer: Oliver Breum.

Skal alle norske elever ta standardiserte prøver og synge lys og varme? Eller bør læreren få droppe testene og heller sette på fire pils og en pizza? Rødts Hege Bae Nyholt mener svaret er ganske opplagt.Nyholt er stortingsrepresentant og sitter i utdannings- og forskningskomiteen. I samtale med Axel Fjeldavli går hun gjennom Rødts skolepolitikk: mer tillit til lærerne, færre standardiserte tester, praktisk undervisning i alle fag og en fellesskole som skal tåle både kompetansekrise, kulturkrig og TikTok-radikalisering.Nevnt i episoden:«Flere skoletimer, svakere resultater?» med Elise Farstad Djupedal — tidligere episode av Noen har snakket sammen https://open.spotify.com/episode/3WM1LTZKWIK92FEIYvcg4tGrunnskolen som kunnskapspolitikk: Politisk styring av skolens innhold, omfang og organisering 1954-2024 https://nva.sikt.no/registration/019a103f8078-42be3ed6-58a7-4e49-85f5-bac2f7012ab4Raufoss-modellen: samarbeid mellom fagskole og videregående om felles industriparkhttps://www.oa.no/raufoss-modellen-na-kan-du-studere-i-industriparken/s/5-35-945883Programleder: Axel Fjeldavli. Produsert av Steinar Jung-Lian.Noen har snakket sammen er laget av Tankesmien Agenda: https://www.tankesmienagenda.no Følg oss på Instagram: https://www.instagram.com/tankesmien_agenda/

Velfærden er truet uden velfærdsforliget. Det mener Venstre og Konservative, der har meldt ud, at de ikke vender tilbage til regeringsforhandlingerne, før Mette Frederiksen har genbekræftet velfærdsforliget. Nu har Lars Løkke fået en garanti af Mette Frederiksen for, at velfærdsforliget er intakt. Er det godt for Danmarks økonomiske fremtid? Er det en bombe under dansk økonomi, hvis ikke pensionsalderen stiger i takt med, at vi lever længere? Det diskuterer vi i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rasmus Jarlov, tidl. medlem af Folketinget, Konservative. Frederik Imer Pedersen, Cheføkonom, 3F. Tore Stramer, Cheføkonom Dansk Erhverv. Thomas Bernt, erhvervskommentator, Berlingske. Magnus Flensborg, Politisk leder, SFU. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger & producer: Oliver Breum.

Velfærden er truet uden velfærdsforliget. Det mener Venstre og Konservative, der har meldt ud, at de ikke vender tilbage til regeringsforhandlingerne, før Mette Frederiksen har genbekræftet velfærdsforliget. Nu har Lars Løkke fået en garanti af Mette Frederiksen for, at velfærdsforliget er intakt. Er det godt for Danmarks økonomiske fremtid? Er det en bombe under dansk økonomi, hvis ikke pensionsalderen stiger i takt med, at vi lever længere? Det diskuterer vi i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rasmus Jarlov, tidl. medlem af Folketinget, Konservative. Frederik Imer Pedersen, Cheføkonom, 3F. Tore Stramer, Cheføkonom Dansk Erhverv. Thomas Bernt, erhvervskommentator, Berlingske. Magnus Flensborg, Politisk leder, SFU. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger & producer: Oliver Breum.

Raidījumā Divas puslodes par Bulgāriju, par Ukrainu un, protams, arī par notiekošo Tuvajos Austrumos.  Donaldam Trampam vakar vakarā nācās pagarināt pamieru termiņu karā ar Irānu. Bulgārijā, izskatās, ir pārvarēta politiskā krīze - dažu gadu laikā tur notikušas astoņas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, beidzot vienai koalīcijai ir vairākums. Tiesa, vēlēšanu rezultāti daudzus pamatīgi satrauc. Ukrainā frontē jau ilgu laiku būtisku izmaiņu tikpat kā nav, toties prezidents Volodimirs Zelenskis nesen izstāstīja par kādu īpašu militāru operāciju, kurā krievu pozīcijas tika ieņemtas tikai ar kaujas robotu palīdzību, saņemot vairākus karavīrus arī gūstā. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Vai nācis bulgāriem „laimes lācis”? Politiskā krīze Bulgārijā ilgst kopš 2021. gada, taču tās saknes meklējamas vēl senāk – pagājušajā desmitgadē, kad premjerministra krēslu teju nemainīgi ieņēma partijas GERB jeb „Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” līderis Boiko Borisovs. Jo tuvāk desmitgades beigām, jo pamanāmāk izpaudās korupcijas un valsts nozagšanas pazīmes. 2020. gada vasarā izvērtās pret valdību vērsti protesti, uz kuru fona veidojās vairākas jaunas t.s. „pārmaiņu partijas” ar antikorupcijas ievirzi. 2021. gada aprīlī notikušās vēlēšanas bija Borisova ēras beigas, taču parlaments izrādījās sadalīts apmēram vienlīdzīgi starp Borisova orbītas partijām, „pārmaiņu partijām” un kreiso bloku, kura centrā bija Bulgārijas Sociālistiskā partija, kādreizējās kompartijas mantiniece. Kopš 2021. gada Bulgārijā notikušas astoņas parlamenta vēlēšanas, pie tam no šajā periodā pastāvējušajām valdībām tikai trīs bija parlamentāras koalīcijas kabineti, savukārt četras – ar prezidenta dekrētu apstiprinātas pagaidu valdības. Arvien pamanāmāks šajos gados kļuva vēl viens spēks – labēji radikālās, nacionālistiskās partijas. Šī gada janvārī, gadu sabijusi pie varas, atkāpās Rosena Žeļazkova mazākuma valdība, kuru premjera partija GERB veidoja kopā ar sociālistu bloku un populistisko spēku „Ir tāda tauta”, un ar turku minoritāti pārstāvošās partijas Tiesību un brīvību alianse ārpuskoalīcijas atbalstu. Tūlīt pēc tam no amata atkāpās valsts prezidents Rumens Radevs, atvaļināts ģenerālmajors un kādreizējais Bulgārijas gaisa spēku komandieris, kurš 2017. gadā tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts un ieguvis popularitāti kā politiski neatkarīgs valsts galva un Borisova iedibinātās oligarhiskās varas kritiķis. Radevs izveidoja partiju bloku „Progresīvā Bulgārija” ar kredo „Bulgārija pirmajā vietā!”, kurā iesaistījās kreisas ievirzes spēki – Politiskā kustība „Sociāldemokrāti”, Sociāldemokrātiskā partija un burtiski vēlēšanu priekšvakarā izveidotā „Mūsu tautas kustība”. Pirms vēlēšanām „Progresīvajai Bulgārijai” prognozēja apmēram trešdaļu balsu, taču 19. aprīlī tā ieguva nepilnus 44% un 131 no 240 deputātu vietām, tātad valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu. Eksprezidenta blokam izdevies ne tikai atņemt teju visas balsis sociālistiem un apmēram divas piektdaļas no GERB elektorāta, bet arī atstāt ārpus parlamenta lielu daļu no labējo radikāļu partijām. Vienīgi liberālajam „pārmaiņu partiju” blokam izdevies saglabāt savas pozīcijas. Jau pirms vēlēšanām izskanēja bažīgas balsis, ka pāris nedēļas pēc atkratīšanās no Viktora Orbana Eiropas politika tagad būs ieguvusi viņa vietā jaunu Kremļa iztapoņu Rumena Radeva personā. Prezidenta amatā esot, Radevs paudis skepsi par militārā atbalsta lietderību Ukrainai, vēlmi uzturēt konstruktīvu dialogu ar Krieviju un mērenu eiroskepticismu. Pats eksprezidents gan jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā deklarēja, ka negrasoties bloķēt Eiropas Savienības finanšu atbalstu Ukrainai. Tāpat eksperti lēš, ka viņš, iespējams, mazinās tiešo militāro palīdzību Kijivai, taču diezin vai kavēs Bulgārijas privāto ieroču ražotāju darījumus ar Ukrainu. Pasaule uz Hormuza āķa Šodien, 22. aprīlī, bija jābeidzas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteiktajam uguns pārtraukšanas termiņam konfliktā ar Irānu, taču vakar pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents paziņoja, ka pauze karadarbībā tiek pagarināta. Irānai tiekot dots laiks, lai izstrādātu pozīciju miera sarunām, kuru atsākšanās tika gaidīta jau pirmdien. Tomēr amerikāņu delegācija viceprezidenta Vensa vadībā tā arī nesēdās lidmašīnā uz Islamabadu, kad kļuva skaidrs, ka Teherānas pārstāvji tur neieradīsies. No Irānas galvaspilsētas pienāk ziņas, ka turienes politiskajā virsotnē notiek asa cīņa starp tiem, kuri vēlētos turpināt bezkompromisa konfliktu ar Savienotajām Valstīm un Izraēlu, un tiem, kuri būtu gatavi dialogam. Kā „vanagu” bloka galvenie pārstāvji tiek minēti Islāma revolūcijas sargu korpusa pavēlnieks Ahmads Vahidi un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Mohammads Bāghers Zolghadrs, savukārt t.s. „pragmatiķi” koncentrējas ap parlamenta spīkeru Mohammadu Bāgheru Gālibafu. Oficiālā Teherānas pozīcija pašreiz ir – neatsākt sarunas, kamēr Savienoto Valstu jūras spēki turpina Irānas ostu blokādi. Tādējādi Hormuza šaurums joprojām paliek dubultās blokādes žņaugos, jēlnaftas „Brent” cena svārstās ap simts dolāriem par barelu, dabasgāzes cenas Eiropā dubultojušās līdz līmenim sešdesmit eiro par megavatstundu, un viss notiekošais tiek vērtēts kā smagākā enerģētikas krīze pasaules vēsturē. Tiek piesauktas arī nopietnas bažas par globālo pārtikas apgādi, ciktāl Persijas līča valstis nodrošina arī apmēram trīsdesmit procentus no pasaules minerālmēslu produkcijas. Protams, Irāna savukārt sāpīgi izjūt amerikāņu jūras blokādes sekas. Pārtikas cenas valstī vidēji dubultojušās, bet dažu produktu, piemēram, rīsa cenas augušas vēl daudz ievērojamāk. Naftas eksporta pārtraukšana draud ar nopietnām tehnoloģiskām problēmām naftas ieguves industrijai. Savu rīcības plānu Hormuza krīzes sakarā sākušas būvēt Eiropas valstis. 17. aprīlī Parīzē klātienē tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, savukārt daudzu citu Eiropas un arī ārpus Eiropas valstu vadītāji pieslēdzās samitam attālināti. Nozīmīgākais ir lēmums veidot apvienotus jūras spēkus civilās kuģniecības aizsardzībai Persijas līča rajonā, kuri gan aktīvu darbību varētu uzsākt tikai pēc tam, kad tiktu panākta miera vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Irānu. Gatavību nozīmīgi iesaistīties paudušas arī Nīderlande, Spānija un Grieķija; kopdarbībai dots apzīmējums Hormuza šauruma kuģošanas brīvības iniciatīva. Šodien un rīt turpinājuma sesijā Londonā tiek risināti jau konkrētāki militārās plānošanas jautājumi. Piedalās ne tikai Eiropas NATO dalībvalstu, bet arī Kanādas, Japānas, Austrālijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Ukrainas, bet ne Savienoto Valstu pārstāvji. Ukraiņu roboti nāk! Nu jau apmēram pusotru gadu presē reizumis parādījusies informācija par Ukrainas bruņoto spēku īstenotām kaujas misijām bez tiešas cilvēku iesaisties, izmantojot tikai robotus. Spriežot pēc šīm publikācijām, pirmā šāda kaujas epizode notikusi 2024. gada decembrī, kad kombinēts lidrobotu un braucošo robotizēto ložmetēju platformu uzbrukums krievu pozīcijām piespiedis ienaidnieku nozīmīgi pārgrupēt spēkus. Tomēr plašāku pasaules mediju uzmanību tēmai piesaistīja prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušonedēļ pastāstot par operāciju pērnvasar, kad ukraiņu roboti ieņēmuši pozīciju, kurā krievi pirms tam sekmīgi atsituši divus konvencionālus kājnieku uzbrukumus. Ukraiņu robotam izdevies uzspridzināt galvenā ienaidnieka bunkura ieeju, pēc kam pozīcijas aizstāvji pacēluši padošanās zīmes pret uzbrucēju lidrobotu kamerām un, šo pašu lidrobotu vadīti, paklausīgi aizsoļojuši uz ukraiņu pozīcijām padoties. Kā zināms, agresorvalsts militāristi savā taktiskajā ēdienkartē joprojām nesmādē lielgabalu gaļu, turpretim Ukrainas bruņotajiem spēkiem katra karavīra dzīvība ir dārga. Tā nu, vēlreiz apliecinot savu radošo un inovatīvo pieeju karadarbībai, Ukraina ir atšķīrusi jaunu lappusi militārajā vēsturē, kas tiek apzīmēta kā attālināti vadīts jeb daļēji autonoms kombinētu ieroču veidu manevrs. Kā norādījis Ukrainas līderis, pirmajos trīs šī gada mēnešos viņa valsts bruņotie spēki veikuši jau 22000 kaujas misiju, kurās izmantotas sauszemes robotizētās platformas. Kaujas lidrobotu izmantošanas apjomi ir vēl daudzkārt lielāki, un tiek nopietni spriests par Ukrainas iespējām šādi kompensēt agresorvalsts dzīvā spēka pārsvaru. Šomēnes Ukraina nozīmīgi intensificējusi arī triecienus Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai, kā rezultātā agresorvalsts naftas ieguve piedzīvojusi kritumu par vismaz trīssimt tūkstošiem barelu dienā, kas ir lielākais kopš globālās pandēmijas perioda. Šie militārie sasniegumi būtiski mainījuši Ukrainas vietu Eiropas drošības stratēģijas izkārtojumā. Kijiva vairs nav atbalsta lūdzēja nevienlīdzīgajā cīņā pret agresiju, bet kļūst par partneri, kas spējīgs piedāvāt neatsvaramu pieredzi jaunākās militārās tehnikas izstrādē un izmantošana taktikā. Konkrēts apliecinājums tam ir pagājušā nedēļā noslēgtais Ukrainas un Vācijas aizsardzības sadarbības pakts četru miljardu eiro vērtībā, kas paredz kopīgu lidrobotu un tālas darbības ieroču ražošanu, kā arī pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādi Ukrainai. Kijivas militāri tehnoloģiskās iespējas arvien vairāk novērtē arī citur pasaulē, t.sk. Persijas līča valstīs, kuras piedzīvojušas Irānas gaisa uzbrukumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?

Arbeiderpartiet møter stor motstand fra tuttifrutti-koalisjonen. Om Støre ikke får det som han vil, kan det ende i regjeringskrise. Og én partileder er klar til å overta dersom statsministerstolen blir ledig. Politisk redaktør Kjetil Alstadheim forklarer. Foto: Olav Olsen

Kongelig undersøger Mette Frederiksen er parat til at sælge ud af egne mærkesager for at blive statsminister igen. Men alligevel får Danmark næppe en ny regering foreløbig. Så hvem eller hvad er det egentlig, der står i vejen for, at vi kan få besat ministerposterne? Og kan Venstre og Konservative fristes til at gå med Mette Frederiksen i regering? Gæster: Politisk redaktør Chris Kjær Jessen, politisk kommentator Bent Winther og chefredaktør Tom Jensen Vært: Jacob RosenkrandsSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Mímir Kristjánsson la seg paddeflat i Politisk kvarter etter å ha sendt truende meldinger til en privatperson på Messenger. Flere politiske kommentatorer mener han slipper billigere unna enn andre ville gjort. Vi oppsummerer nyhetene for deg, i dag også om Donald Trumps nye Iran-trusler.

Borgernes parti oplyste på Facebook fredag aften, at Jacob Harris havde søgt om orlov på grund af stress. Lørdag bliver han ekskluderet fra partiet og melder derefter selv ud, at han er klar til at arbejde igen i denne uge. Men kan man godt blive stresssyg og derefter rask igen på så kort tid?See omnystudio.com/listener for privacy information.

Er dagens bistandssystem rigget for å redde flest mulig liv, eller for å bevare seg selv? I denne episoden møter vi Eirik Mofoss, daglig leder i tankesmien Langsikt, til en dyptgående samtale om effektiv altruisme, utviklingspolitikk og de etiske rammene for våre valg.Samtalen starter med en utforskning av kognitive biaser – fra de nære relasjonene til de store systemene – og beveger seg raskt over i de harde prioriteringene som definerer moderne bistand. Sentrale temaer i episoden: Paradigmeskiftet i bistand: Hvorfor er direkte kontantoverføringer ofte overlegne tradisjonelle tiltak som skoleuniformer og naturalia? Vi diskuterer hvordan lokal markedsstimulering og autonomi trumfer "sexy" bistandsbilder. Måling av lykke og velferd: Hvordan vekter man subjektiv lykke mot objektive mål som leveår? Eirik forklarer metodikken bak Happy Lives Institute og utfordrer tradisjonelle evaluatorer som GiveWell. Longtermism og risiko: Skal vi prioritere dagens nød eller fremtidige eksistensielle trusler? Vi drøfter de radikale ideene til William MacAskill og hvordan langsiktighetsetikk påvirker dagens politiske beslutninger. Politisk økonomi og reform: Hvorfor ignorerer beslutningstakere ekspertutvalgenes råd? Vi ser på insentivstrukturene i norsk politikk og den kommende stortingsmeldingen om bistandsreform i 2027. Rasjonalitet vs. emosjonell etikk: En refleksjon rundt spennet mellom Levinas’ nærhetsetikk og utilitaristisk kost-nytte-analyse. Er det mulig å kombinere en varm menneskelighet med kald logikk? "Det er ikke kynisk å prioritere hardt hva vi bruker tid og krefter på – det er tvert imot selve kjernen i menneskelig omsorg."See omnystudio.com/listener for privacy information.

Dansk Folkepartis udlændingeudspil er, ifølge formand Messerschmidt, “det strammeste i partiets historie". Men det er, som om de andre partier ikke rigtig er med på legen, da udlændingepolitikken er fraværende i valgkampen. Hvorfor har de borgerlige ikke brugt det trumfkort? Gæster: Politisk kommentator Bent Winther og chefredaktør Pierre Collignon. Vært: Jacob Rosenkrands.See omnystudio.com/listener for privacy information.

For nogle er boligen blevet den bedste investering i deres liv. For andre er den en lukket dør. Boligpriserne skaber ulighed på tværs af landet og gør det svært for førstegangskøbere at komme ind på markedet i de store byer.Boligpolitikken har i mange år været et varmt tema i valgkampe, men alligevel er politikerne varsomme med at ændre for meget på beskatningen af boliger. Dagens Ajour er live fra Altingets går, hvor Erik Holstein analyserer det politiske landskab og peger på tre centrale forklaringer på politikernes berøringsangst over for boligpolitikken.Gæst: Erik Holstein, Politisk kommentator, Altinget Vært: Caroline Tranberg, podcastredaktør på AjourValgkampen er i gang, og tre fredage i træk fylder vi Altingets gård med debat, musik og politisk fredagsbar. Tilmeld dig her: https://www.altinget.dk/live-arrangementer/valg-2026-har-vi-opgivet-klimaetFå Altinget i 179 dage for 179 kr.: altinget.dk/dkpolSom podcastlytter ved du, at politik er mere end overskrifter. Med Altinget får du overblik, vælgervandringer og analyser - samlet ét sted. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

For Lars Løkke Rasmussen handler det om noget - ikke nogen. Hvem, han i sidste ende vil pege på, er et åbent spørgsmål. Kunne det blive ham selv? I dag handler Pilestræde om Lars Løkke Rasmussen, der, sit partis lidenhed til trods, næsten konstant formår at holde sig inde i den politiske samtale. Gæster: Politisk redaktør Chris Kjær Jessen og erhvervskommentator Thomas Bernt Henriksen. Vært: Jacob Rosenkrands. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Erhvervslivet og virksomhederne herhjemme er blevet langt mere målrettede i forsøget på at få indflydelse blandt politikerne på Christiansborg. Flere virksomheder opretter deres egne public affairs-afdelinger, og både interesseorganisationer og selskaber hyrer i langt højere grad end for få år siden tidligere politikere og embedsmænd, som via deres netværk og erfaring kan påvirke den politiske proces og være med til at sætte dagsordenen. Hør Finans Lynanalyse og bliv klogere på, hvordan den politiske magt er rykket ud i virksomhedsdanmark, og hvad det har af betydning for virksomhederne. Gæst: Iben Schmidt, journalist, Finans. Vært: Mads Ring. Foto: Thomas Lekfeldt.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Fronterne er trukket skarpt op i valgkampen, hvor Socialdemokratiet slår på de rigeste, og Venstre skyder tilbage mod sin nu tidligere regeringsmakker med den helt store bazooka. I midten står Lars Løkke Rasmussen og er overrasket over, hvor hurtigt Troels Lund Poulsen og Mette Frederiksen ilede tilbage mod deres 'gamle' blokke. Men synes han ikke også, at det er lidt fedt? Også har Thomas og Jacob lavet deres tv-lektier og set TV2's reality-program, hvor de 12 partiledere bliver buret inde på en højskole i et døgn. Et forsøg på at vise en anden side af de brutale politikere, der ellers hakker løs på hinanden. Begge er enige om, at det her klart kan gøre en forskel for, hvor vælgerne sætter sit kryds. Og én politiker skiller sig ud. Medvirkende: Pia Glud Munksgaard, politisk analytiker i DR, Jacob Bruun, tidligere rådgiver for Lars Løkke Rasmussen, i dag indehaver af Bruun Advisory og Thomas Juul-Dam, tidligere rådgiver i Statsministeriet for Helle Thorning-Schmidt og nu partner i Primetime. Tilrettelægger: Theodora Renard. Video: Anna Bøtter.

Ekspertpanelet, Jes, Otto, Karsten og Line, diskuterer, om man kan være imod flere penge til folkeskolen. De mener, at politikerne alt for ofte ender med krav om flere penge, når de taler folkeskole, men det er ikke vejen til betydelige reelle forbedringer af folkeskolen, og Karsten har tal med, som viser, at der er noget om snakken.  Formueskatten er også et af valgets store temaer. Men betyder den i virkeligheden, at man kan risikere at betale op mod 110 pct. i skat af sit afkast? Det svarer Otto på, og så bliver han udfordret af Line, som spørger, om han selv ville vælge løbende kapitalbeskatning eller en formueskat. Line gennemgår Liberal Alliances energiudspil, som er meget planøkonomisk. Måske mere planøkonomisk end den nuværende energipolitik. Panelet kårer også Ugens Skævert og Lyspunkt – særligt skæverten er der i valgkampens hede mange bud på.   Dagens emner: 00:00 Flere penge til folkeskolen – kan man være imod?  15:08 Alt det de ikke fortæller om formueskatten  33:35 LA's planøkonomiske energipolitik  45:04 Ugens Skævert og -Lyspunkt  Links: https://www.socialdemokratiet.dk/media/ni1dfpnd/lilleskolen.pdf Politisk udspil: Velkommen til den kloge skole | Det Konservative Folkeparti Flere voksne i klasseværelset Regeringens afbureaukratisering gik den forkerte vej i 2025 | CEPOS https://eavis.jyllands-posten.dk/p/jyllands-posten/03-03-2026/a/regningen-er-betalt-abn-storebaeltsbroen/2671/2138337/70304775 https://www.berlingske.dk/politik/socialdemokratiet-elsker-ivaerksaettere-derfor-skal-de-betale-formueskat-naar-de-faar-succes https://open.spotify.com/episode/3tcrsA4Z4MPglEbCG7wz2s https://www.berlingske.dk/business/vanopslaghs-valgloefte-la-vil-bruge-120-milliarder-paa-massiv-opbygning-af-dansk-atomkraft?gaa_at=eafs&gaa_n=AWEtsqeUzY4uSaL7sUsJJJmpguMqPkER0wJ-C17jAaWzgEaOTsSCHlcLe-5tvv3bnPA%3D&gaa_ts=69a851b9&gaa_sig=p76g7KwrMKBkPJQooWXONMufDzSOgZD1nSoy55YK84fDJ8qaxHk1fcRdeEETIG8raPYmqfxAjANh9A4blToyBA%3D%3D https://cepos.dk/artikler/de-danske-kapitalskatter-koster-bade-borgerne-og-statskassen-dyrt/ 

Mens partilederne mødes på højskole i et nyt TV2-program, så udspiller de afgørende magtrelationer sig et andet sted. Politisk kommentator Helle Ib fortæller, hvilke politiske relationer der kan tippe magten, og hvorfor Pia Olsen Dyhr overfor Lars Løkke Rasmussen er en af de vigtigste at holde øje med.Gæst: Helle Ib, politisk kommentator på AltingetTilrettelægger: Ida Ganderup FænkVært: Caroline TranbergValgkampen er i gang, og tre fredage i træk fylder vi Altingets gård med debat, musik og politisk fredagsbar. Tilmeld dig her: https://www.altinget.dk/live-arrangementer/valg-2026-har-vi-opgivet-klimaetFå Altinget i 179 dage for 179 kr.: altinget.dk/dkpolSom podcastlytter ved du, at politik er mere end overskrifter. Med Altinget får du overblik, vælgervandringer og analyser - samlet ét sted. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Trump har med sit angreb mod Iran ændret den danske valgkamp. Partiernes planer må kastes i skraldespanden, mens andre dagsordener og temaer finder vej ind debatten. Og det kan blive både en fordel og en ulempe. Vi diskuterer, hvad krigen betyder for valgkampen og spørger, om der vil være statsmandspoint til den minister, der håndterer krisen bedst? For Mette Frederiksen, Lars Løkke Rasmussen og Troels Lund Poulsen har grebet den nye krise lidt forskelligt an. Gæster: Politisk kommentator, Bent Winther og kommentator og lederskribent, Amalie Lyhne. Vært: Jacob Rosenkrands.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Fransk venstreside står i en politisk storm etter at en ung mann ble slått i hjel i Lyon under et gateslag mellom høyre- og venstreorienterte grupper. Og dette sprer seg til andre land i Europa.En ny meningsmåling viser kraftig fall for Ap, mens Høyre har betydelig fremgang. Peker dette mot en ny utvikling i norsk politikk de neste månedene?I studio DNs utenrikskommentator Simen Ekern og politisk redaktør Frithjof Jacobsen. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Det går ret godt for statsminister Mette Frederiksen - både internationalt og nationalt. Konflikten med USA om Grønland ser ud til at være nedtrappet. Det har givet "Verdens-Mette" fantastisk presse uden for landets grænser, og Socialdemokratiet gode meningsmålinger herhjemme. Samtidig lader "Hverdags-Mette" lige nu til at styre, hvad der tales om i dansk politik - med markante udspil fra regeringen og socialdemokratiske solo-meldinger. Spørgsmålet er, om kombinationen af international stjernestatus og nærvær i vælgernes øjne vil sikre Socialdemokratiet sejr ved næste valg. Gæster: Politisk kommentator Bent Winther og politisk korrespondent Kasper Løvkvist Vært: Jacob RosenkrandsSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Europarådet har bestemt at Torbjørn Jagland mister immuniteten sin, og det betyr at Økokrim kan etterforske ham for fullt. Vi oppsummerer nyhetene for deg, i dag også om at Espen Barth Eide beklager habilitetsfeil.

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību. Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sāpīgā failu lavīna Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts. Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija. Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama. Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi. ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā. Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs. Prāga iziet ielās Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”. Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.  Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam. Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Indijas un Eiropas Savienības dižlīgums Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta. Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu. Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos. Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.” Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā. Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Idag gästar Clara Grelsson, Sverigechef för Adnuntius, som för två år sedan tog steget från vd-rollen på Mindshare till tech- och plattformssidan inom adtech. Samtalet handlar om varför nordisk, egenbyggd annonsteknologi är viktig, hur Adnuntius kortar värdekedjan i programmatisk annonsering så att mer av budgeten faktiskt går till annonsering och inte dolda avgifter, samt hur det nya EU-regelverket TTPA, Transparency and Targeting of Political Advertising, påverkar politisk annonsering och transparens i digitala kampanjer. Missa inte en otrolig kvart och glöm inte prenumerera och följa oss på instagram

En 37 år gammel sykepleier ble skutt og drept da han demonstrerte mot ICE i Minneapolis. Politidrapet er nok en gang blitt en kamp om sannheten. Vi oppsummerer nyhetene for deg, i dag også om Xi Jinping som har sikret seg mer makt i Kina.

Och så granskar vi kvällstidningarnas spekulativa spågumme-journalistik och besöker iransk dissident-TV som sänds från Nacka. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Förra året var det val till sametinget. På Sameradion i Sveriges radio, som är en av radions nationella minoritetsredaktioner och riktar sig mot Sveriges samiska befolkning, var det höjd nyhetspuls. För att bevaka det här valet tog de hjälp från lite oväntat håll. Under hela förra året var nämligen deras politiska kommentator Elin Nejne - aktiv socialdemokrat i kommunfullmäktige i Umeå. Hur går det ihop med public service-reglerna om politiskt oberoende egentligen? Erik Petersson har tittat närmare på ett upplägg som, ska vi säga, utmanar gränser. Han intervjuar Thomas Sarri, kanalchef och ansvarig utgivare på Sameradion och Elin Nejne, socialdemokratisk lokalpolitiker i Umeå. Iransk dissident-media når miljonpublik från studio i NackaDe regimkritiska protesterna i Iran har nu pågått i över två veckor och regimens svar har varit blodigt. Det finns ingen säker statistik över hur många som dödats, men siffrorna rör sig mellan 2.000 och 12.000. Det faktum att internet varit nedsläckt i landet sedan en dryg vecka gör det nästintill omöjligt att ta reda på vad som faktiskt pågår i landet, men det betyder inte att det inte finns journalister som försöker.Joanna Korbutiak begav sig till Nacka utanför Stockholm för att besöka Aryen TV, som är mitt uppe i den här stormen. Hon intervjuar Lavan Mohammadi, medarbetare på Aryen TV och Kurdo Baksi, frilansjournalist och samhällsdebattör. Den stora charlatankampen i kvällstidningarna - hur blir året 2026?Vi har precis gått in i ett nytt år och de flesta av oss frågar sig nog: “Vad kommer hända 2026 - i denna så instabila värld?”Vilken tur då att våra kvällstidningar tagit sitt ansvar för att undersöka detta. Till sin hjälp har de en sen länge död, blind bulgar och en plastikopererad brasilianare. Freddi Ramel intervjuar Karin Olsson, biträdande chefredaktör på Expressen och Karin Schmidt, redaktionschef på Aftonbladet.

Efter Trumps Venezuela-operation er amerikansk kontrol med Grønland ikke længere en absurd tanke, men et scenarie, regeringen nu må forholde sig til. Har man undervurderet truslen i årevis eller er det først nu, virkeligheden har ændret sig? Politisk kommentator Lars Trier Mogensen dissekerer retorikken, magten og det, der står på spil. Vært: Simon Stefanski. Program publiceret i DR Lyd d. 8. januar 2026.