Podcasts about grie

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Das israelische Militär hat eine Flotte mit Hilfslieferungen für Palästinenser gestoppt und alle Aktivisten festgesetzt. Was will Israel nun mit ihnen tun? Und: Wie Europas Regierungen ihre Länder vor fremden Drohnen schützen wollen. (15:35) Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Morgen

Vorgestern hat Großbritannien, gestern Frankreich Palästina als Staat anerkannt. Deutschland tut dies weiter nicht. Isoliert sich die Bundesrepublik? Und: Immer wieder Drohnen und Jets in NATO-Lufträumen. Was ist Fakt, was Interpretation? (19:26) Grieß, Thielko

Vorgestern hat Großbritannien, gestern Frankreich Palästina als Staat anerkannt. Deutschland tut dies weiter nicht. Isoliert sich die Bundesrepublik? Und: Immer wieder Drohnen und Jets in NATO-Lufträumen. Was ist Fakt, was Interpretation? (19:26) Grieß, Thielko

Der NDR trennt sich von Julia Ruhs, sie darf die Sendung „Klar“ dort nicht mehr moderieren. Wurde eine konservative Stimme zu Unrecht abgesägt? Und: Schlechte Nachricht für Millionen Abonnenten – das Deutschlandticket wird wieder teurer. (19:45) Grieß, Thielko

Der NDR trennt sich von Julia Ruhs, sie darf die Sendung „Klar“ dort nicht mehr moderieren. Wurde eine konservative Stimme zu Unrecht abgesägt? Und: Schlechte Nachricht für Millionen Abonnenten – das Deutschlandticket wird wieder teurer. (19:45) Grieß, Thielko

42. Eiropas čempionāts basketbolā Rīgā noslēdzies - par čempioniem kļuva Vācijas izlase, sudraba medaļa Turcijai, bet bronzas godalgas Grieķijai. Pēdējās spēļu dienas, 14. septembra, pirmajā mačā cīņā par bronzas godalgām Grieķija ar 92:89 uzveica Somiju. Grieķiem spēles laikā bija pat 17 punktu pārsvars, somi šajā cīņā ne reizi nebija vadībā, bet sagādāja ļoti spraigu spēles galotni. Arī finālmačs starp Vāciju un Turciju nelika vilties - ar 88:83 vācieši uzveica turkus. Šajā spēlē 15 reizes notika vadības maiņa, turki bija vadībā 24 minūtes, vācieši vien desmit. Vāciešiem šis ir pirmais Eiropas čempiontituls kopš 1993.gada, tagad viņi vienlaikus ir gan Eiropas, gan pasaules čempioni. būt abu šo titulu ieguvēijem vienlaicīgi ir rets panākums - pēdējie bija spāņi, kas uzvarēja 2019. gada Pasaules kausā, pēc tam triumfējot arī 2022. gada Eiropas čempionātā. Nākamais Eiropas čempionāts basketbolā notiks 2029.gadā, arī četrās valstīs  - Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā un Spānijā.

Eiropas čempionātā basketolā atlikušas tikai divas spēles, par zelta medaļām cīnīsies Vācija un Turcija, bet par bronzas godalgām - Grieķija un Somija. Diena sāksies ar Grieķijas-Somijas spēli piecos pēcpusdienā, pulksten deviņos vakarā Vācijas-Turcijas spēle. Grieķi medaļas Eiropas čempionātos nav ieguvuši kopš 2009. gada, kad faktiski noslēdzās viņu basketbola zelta ēra. Somiem šis ir vēsturiski labākais panākums, bet medaļa būs skaists punkts uz “i”. Somi uzvarējuši trīs no pēdējām četrām savstarpējām spēlēm pret Grieķiju Eiropas čempionātos, turklāt ziemeļniekiem uzvaras abās pēdējās spēlēs 2013. un 2017. gadā. Finālā tiksies čempionāta pārliecinoši rezultatīvākā komanda Vācija, kas vidēji gūst 102 punktus spēlē, bet turki ir trešie ar 91 punktu. Vācija iepriekšējā Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļas, šajā cīnīsies par zelta godalgām. Turki ir ar lielu atrāvienu labākie tālmetienu izpildītāji čempionātā, realizējot gandrīz 45% izdarīto metienu, vācieši ir otrie ar 39,7%, tiesa, turnīra laikā Vācijas izlase no tālās distances izpildījusi par 52 metieniem vairak nekā turki  Šis būs pirmais Eiropas čempionāta fināls kopš 2003.gada, kad par titulu spēkojas turnīrā ne reizi nezaudējušas vienības;

Eiropas čempionātā basketolā atlikušas tikai divas spēles, par zelta medaļām cīnīsies Vācija un Turcija, bet par bronzas godalgām - Grieķija un Somija. Vācijas izlase pusfinālā ar 98:86 uzvarēja Somiju. Otrajā pusfinālā Turcija ar 94:68 uzvarēja Grieķiju. Vācijas gūtie 98 punkti ir rezultatīvākais kādas vienības sniegums pusfinālā uzbrukumā kopš 1987. gada Eiropas čempionāta. Vācijas izlases galvenā trenera palīgs Alans Ibrahimagičs pēc iekļūšanas finālā sacīja, ka šī ir arī liela atbildība, jo komanda ir paraugs visai vācu jauno basketbolistu paaudzei. Savukārt Turcijas un Grieķijas duelis bija pirmā spēle šajā Eiropas čempionātā, kurā Grieķijas izlase ne reizi nebija vadībā. Turcija pirmo reizi kopš 1975. gada Eiropas čempionāta mačā uzvarēja Grieķiju. Priecē, ka abos pusfināla mačos bija gandrīz pilnas tribīnes, skatītāju skaits pārsniedza desmit tūkstošus. Pēc spēles arī bija neliela vārdu apmaiņa ārpus arēnas starp turku un grieķu faniem, bet nekas nopietns.

Eiropas čempionātā basketolā atlikušas tikai divas spēļu dienas, šodien, 12. septembrī, pusfināla dueļos noskaidros divus fināistus, kā arī vienības, kas cīkstēsies par bronzas medaļām. Pirmajā pusfināla duelī piecos pēcpusdienā pasaules čempione Vācija spēlēs pret pārteidzošo Somiju, kas pirmo reizi vienības vēsturē sasniegusi Eiropas finālturnīra labāko četrinieku. Somi sasnieguši pusfinālu, kaut septiņās spēlē divreiz zaudējuši, Rīgā viņi vispirms astotdaļfinālā sensacionāli pārspēja vienus no sacensību galvenajiem favorītiem Serbiju, bet ceturtdaļfinālā uzveica Gruziju. Vācijai ceļš līdz pusfinālam bijis pietiekami gluds - piecās apakšgrupas spēlēs Tamperē viņi uzvarēja vairāk nekā pārliecinoši, bet Rīgā astotdaļfinālā un ceturtdaļfinālā tik spoži nav spēlējuši. Vācija jau piekto reizi spēlēs Eiropas čempionāta pusfinālā, bet pirmo reizi vēsturē labāko četrinieku šajā turnīrā sasniegusi divos finālturnīros pēc kārtas. Otrajā pusfināla pārī emocijas noteikti sitīs augstu vilni gan laukumā, gan tribīnēs, jo savā starpā spēlēs Grieķija un Turcija. Grieķi sasnieguši pirmo pusfinālu kopš 2009. gada. Turcijas izlase tikai otro reizi vienības vēsturē spēlēs Eiropas čempionāta pusfinālā, bet pirmo reizi ārpus savām mājām.

Kristaps Valters un Jānis Celmiņš jaunākajā "Laukuma Līmenī" epizodē atskatīsies 1/4 finālu rezultātiem, prognozēs pusfināla un fināla uzvarētāju, kā arī saliks savu turnīra Top5.

Vakardien, 10. septembrī, kļuva zināmas otras divas pusfinālistes, kas pievienojās Turcijai un Grieķijai Eiropas čempionātā basketbolā. Tās ir Somija un Vācija. Somijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vienības vēsturē iekļuva Eiropas čempionāta pusfinālā. Somijas basketbolisti ceturtdaļfināla cīņā ar 93:79 uzvarēja citu pārsteiguma autori astotdaļfinālā Gruziju. Somu uzvaru spārnoja Mīkaela Jantunena 19 un Lauri Markanena 17 gūtie punkti. Somijas izlases pretiniece pusfinālā būs Vācija, kas vakar ar 99:91 uzveica Slovēniju. Slovēņi bija vadībā gan pēc pirmās ceturtdaļas, gan puslaika, bet viņu no zaudējuma neglāba arī līdera Lukas Dončiča 39 punkti, desmit atlēkušās bumbas un septiņas rezultatīvas piespēles. Vācijas labā 23 punktus guva Francs Vāgners, 20 - Deniss Šrēders. Čempioni kļūs zināmi finālā 14. septembrī, kad norisināsies pusfināla un fināla spēles.

Testēšana, vai NATO ir gatavs rīkoties? Tā daudzi dēvē šīs nakts notikumus Polijā. Vai tas ir dēvējams par uzbrukumu NATO valstij, vai arī tā it vien Ukrainā notiekošā kara blakne? Arī jautājums, vai tās ir saistītas ar rietumvalstu gatavību garantēt Ukrainai drošību pēc tam, kad tiks apturēta pašreizējā karadarbība? Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka tas varētu notikt, Krievija īsteno arvien masīvākus gaisa triecienus pret Ukrainu. Pēdējie notikumi ap karu un Ukraina mūsu uzmanības fokusā raidījumā Divas puslodes. Noslēgumā mazliet veltām arī uzmanību Francijai, kur ir kritusi kārtējā valdība. Francijas politiskā nozīme ir grūti pārvērtējama, bet kopš parlamenta vēlēšanām stabili funkcionējošu valdību izveidot tur nav iespējams. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Sazināmies ar atvaļinātu viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Sankcijas karājas gaisā, lidroboti lido debesīs Pagājušajā naktī Ukraina piedzīvoja kārtējo masveidīgo Krievijas lidrobotu un raķešu uzlidojumu, jau atkal ir postījumi un cilvēku upuri. Tomēr pagājušā nakts iezīmēja jaunu bīstamu precedentu – vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā, kur to notriekšanā tika iesaistīti Polijas un arī Nīderlandes gaisa spēki. Iedzīvotāji valsts austrumdaļā saņēmuši brīdinājumus, uz laiku apturēta lidostu, tai skaitā Varšavas Šopēna starptautiskās lidostas darbība. Polijas premjerministrs Donalds Tusks apgalvojis, ka fiksēti pavisam 19 gaisa telpas robežu pārkāpšanas gadījumi, trīs vai četri lidroboti notriekti. Polija pieprasījusi iedarbināt NATO līguma 4. pantu, kas paredz dalībvalstu konsultācijas nolūkā konstatēt draudus kādas dalībvalsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei vai drošībai. Šis ir pirmais precedents kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kad kādas NATO valsts militārās vienības veic tiešu pretdarbību Krievijas militāriem objektiem, un būtiskais jautājums ir, vai tā bijusi Krievijas mērķtiecīga provokācija un NATO reakcijas spēju pārbaude. Par to vedina domāt aizvadītās nakts notikumu militārais un politiskais fons. Krievijas vasaras uzbrukuma kampaņa Ukrainā, ja arī vēl nav beigusies, tad tuvojas noslēgumam bez būtiskiem panākumiem. Toties agresorvalsts turpina uzstādīt arvien jaunus un jaunus rekordus, ar raķešu un lidrobotu triecieniem graujot Ukrainas pilsētas. Vēl nepieredzēta mēroga uzlidojums tika piedzīvots svētdien, 7. septembrī, kad Krievijas raķete, cita starpā, trāpīja arī Ukrainas valdības ēkai Kijivā. Pēc tam Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, žurnālistu jautāts, vai esot gatavs uzsākt jaunu sankciju kampaņu pret Krieviju, atbildēja, ka esot. Tas gan liek atcerēties visus iepriekšējos gadījumus, kad Kremlim ticis no Baltā nama saimnieka puses draudēts ar sankcijām, visiem brīdinājumiem un noteiktajiem termiņiem izplēnot bez rezultāta. Saskaņā ar šodien. 10. septembrī, parādījušos informāciju, Vašingtonas administrācija būtu gatava jaunām sankcijām pret Krieviju, ja to šai ziņā atbalstītu Eiropa, proti, tiekot sagaidīt, ka Eiropas Savienība noteiks importam no Ķīnas un Indijas simts procentu ievedmuitas tarifu, sodot šīs valstis par Krievijas fosilo izejvielu pirkšanu. Joprojām miglaina ir arī Savienoto Valstu iespējamā iesaiste drošības garantiju sniegšanā Ukrainai. Divdesmit sešas Ukrainas partnervalstis Eiropā pirms dažām dienām paziņoja, ka ir vienojušās par konkrētu iesaisti garantiju nodrošināšanā, Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdiem runājot, „uz zemes, gaisā un jūrā”. Lai gan ir skaidrs, ka jebkāda ārvalstu spēku izvietošana Ukrainā varētu notikt tikai pēc vienošanās par karadarbība pārtraukšanas, un ka šie spēki noteikti netiktu izvietoti Krievijas ieņemto apgabalu tiešā tuvumā, Kremlis jau reaģējis ar paziņojumu, ka jebkādi ārvalstu spēku Ukrainā tikšot uzlūkoti par leģitīmu mērķi. Parīzes sastrēgums Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam savu atlūgumu. Sabijis amatā deviņus mēnešus, Bairū pirmdien saņēma pārliecinošu Nacionālās Asamblejas, Francijas parlamenta, neuzticības balsojumu. Iemesli ir līdzīgi tiem, kas samērā īsā laikā maksājuši amatu diviem viņa priekšgājējiem un nu likuši prezidentam jau trešo reizi gada laikā meklēt jaunu valdības vadītāju. Francijas ekonomikai neklājas spoži, valsts parādsaistību apjoms kļuvis par nozīmīgu apgrūtinājumu budžetam; kā biedinošs brīdinājuma zvans ir ziņa, ka Francijas valsts parādzīmju procentu likme pārsniegusi Grieķijas, Spānijas un Portugāles likmes. Premjerministra Bairū centieni panākt taupīgāku nākamā gada budžetu izgāzās, saduroties ar kreiso un labējo populistu pretestību. Budžeta līdzsvarošana prasītu sociālo izdevumu mazināšanu, kas ne kreisajiem, ne populistiem nav pa prātam, savukārt lielāki nodokļi bagātākajiem pilsoņiem un biznesam ir anatēma lielai daļai prezidenta partijas. Pēc pagājušajā gadā notikušajām ārkārtas vēlēšanām spēku sadalījums Nacionālajā Asamblejā ir apmēram līdzīgs starp prezidenta Makrona vadīto centrisko grupu, kreisajiem, kuru vidū ietekmīgākie ir mēreni kreisie sociālisti un radikālākā, populistiskākā „Nepadevīgā Francija”, un Nacionālās apvienības frakciju labējā flangā. Šāds izkārtojums nepavisam neveicina kompromisus, no „Nepadevīgās Francijas” puses pastāvīgi izskan aicinājumi prezidentam demisionēt, savukārt Nacionālā apvienība prasa jaunas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās tai varētu būt vēl labāki panākumi nekā līdz šim. Tikām sociālajos tīklos izplatījies aicinājums ļaudīm šodien iziet ielās, kavējot transporta kustību, šādi paužot protestu pret iespējamajiem taupības pasākumiem uz sociālā budžeta rēķina. Kustība ieguvusi apzīmējumu „Bloķēsim visu”, un atbalstu tai izteikusi „Nepadevīgā francija”. Par premjerministra Bairū darba turpinātāju prezidents Makrons izraudzījies līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kuram devis uzdevumu meklēt kompromisu budžeta jautājumos ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kā raidsabiedrībai CNN paudis Parīzes domnīcas „Institute Montaigne” analītiķis Dominiks Moīzī, Francijas Piektā republika šobrīd piedzīvo smagāko sastrēgumu savā vēsturē. „1968. gada maijā sauklis bija „Francijai ir apnicis”. Taču šodien Francija ir neapmierināta, nikna, pilna nepatikas pret eliti. Izklausās, ka režīma maiņa ir neizbēgama, tomēr es neredzu, kā tā varētu notikt un kas šo darbu varētu paveikt. Mēs atrodamies pārejas fāzē starp sistēmu, kas vairs nedarbojas, un sistēmu, ko neviens vēl nevar iedomāties,” sacījis eksperts.   Sagatavoja Eduards Liniņš.        

Eiropas čempionātā basketbolā aizvadīti pirmie divi ceturtdaļfināla dueļi, kuros vietu pusfinālā izcīnīja Turcija un Grieķija. Turki uzvarēja Poliju ar 91:77, bet Grieķija ar 87:76 pārspēja Lietuvu. Turcijas islase joprojām šajā Eiropas čempionātā nav zaudējusi nevienā spēlē, bet Grieķijai viena zaudējums grupā un sešas uzvaras. Jau šodien, 10. septembrī, noskaidrosies otras divas pusfinālistes - piecos pēcpusdienā spēkosies pārsteigumu autores astotdaļfinālā Somija un Gruzija, bet deviņos vakarā - pasaules čempione Vācija sacentīsies ar Slovēniju.

In Nürnberg erschoss die Terror-Zelle ihr erstes Opfer, Enver Şimşek. Die Mordserie ist bis heute nur lückenhaft aufgeklärt. Und: In Äthiopien wird der größte Staudamm Afrikas eingeweiht. Es fehlen noch versprochene Stromleitungen und Ägypten protestiert. [15:35] Grieß, Thielko

In Nürnberg erschoss die Terror-Zelle ihr erstes Opfer, Enver Şimşek. Die Mordserie ist bis heute nur lückenhaft aufgeklärt. Und: In Äthiopien wird der größte Staudamm Afrikas eingeweiht. Es fehlen noch versprochene Stromleitungen und Ägypten protestiert. [15:35] Grieß, Thielko

Eiropas čempionātā basketbolā šodien, 9. septembrī, sākas ceturtdaļfināla dueļi - piecos pēcpusdienā spekosies Turcijas un Polijas izlases, bet deviņos vakarā tiksies Lietuvas un Grieķijas komandas. Turcija duelī pret poļiem ir favorīte, jo ir labāka visos svarīgākajos statistikas rādītājos, turki šajā Eiropas čempionātā vēl nav izjutuši zaudējuma rūgtumu. Bet arī Polijai ir savi ieroči. Galvenais no tiem naturalizētais spēlētājs Džordans Loids, kurš ir viens no labākajiem tālmetienu izpildītājiem turnīrā, realizējot 47% metienu, turklāt sešās spēlēs viņš grozam no tālās distances uzbrucis 38 reizes. Liels metienu skaits un arī liela precizitāte. Bet vakarā mūsu kaimiņu, lietuviešu duelis ar grieķiem. Abu komandu vadītāji prognozē sarežģītu spēli - gan grieķu komandas  treneris Vasilis Spanulis, gan lietuviešu izlases ģenerālmenedžeris Lins Kleiza. Abi savulaik bijuši komandas biedri Pireju "Olympiacos" komandā. Lietuvieši šajā čempionātā ir labāki visos galvenajos komandu statistikas rādītājos - viņi ir rezultatīvāki, atdod vairāk rezultātivu piespēļu, savāc vairāk atlēkušo bumbu, vairāk pārtver bumbas un bloķē metienus, bet grieķi mazāk kļūdas. Grieķiem arī labāka metienu precizitāte, turklāt viņiem ir "x-faktors", kas vienpersoniski var izšķirt spēli - Jannis Adetekumbo.  

Noskaidroti visi Eiropas čempionāta basketbolā ceturtdaļfināla dalībnieki - Turcijai, Vācijai, Lietuvai un Somijai pievienojās Polija, Gruzija, Slovēnija un Grieķija. Tagad arī zināms, kurā vietā šajā Eiropas čempionātā ierindojusies Latvijas izlase - pašmāju komanda izcīnīja 12. pozīciju. Milzu pārsteigumu, pat sensāciju vakar, 7. septembrī, sagādāja gruzīni, kas ar 80:70 uzveica Franciju; kopumā astotdaļfināli izvērtās saspringti un sarežģīti daudziem favorītiem. Slovēnijas uzvarā pār Itāliju ar 84:77 spīdošs atkal bija Luka Dončičs, kuram 42 punkti un desmit atlēkušās bumbas. Viņš guvis gandriz 37% no savas komandas punktiem čempionātā, viņš arī statistiski ir līderis citās galvenajās kategorijās - atlēkušajās bumbās, rezultatīvajās piespēlēs, blokos un pārtvertajās bumbās. Ceturtdaļfināla mači notiks 9. un 10.septembrī: otrdien Lietuva spēkosies pret Grieķiju, bet Turcija sacentīsies ar Poliju, savukārt trešdien Vācijas-Slovēnijas un Somijas-Gruzijas duelis. Starptautiskās Basketbola federācijas mājaslapā ikviens var nobalsot par lielākā pārsteiguma autori astotdaļfinālā - kandidātes ir Somija, Gruzija un Slovēnija, vadībā ir somi.

Latvijas basketbola izlasei vakardien, 6. septembrī zaudējums Eiropas čempionāta astotdaļfinālā - mājinieki piekāpās Lietuvai ar 88:79, tāpēc šis turnīrs latviešiem noslēdzies. Latvijas izlase maču iesāka sliktāk nekā pretinieki, pirmajā ceturtdaļā zaudēja ar 18:28, latvieši ne reizi šajā spēlē nebija vadībā. Savu, iespējams, karjeras labāko spēli aizvadīja lietuviešu saspēles vadītājs Arns Velička, kuram 21 punkts, 11 rezultatīvas piespēles, piecas atlēkušās bumbas. Viņam netraucēja arī galvas savainojums - vienā no spēles epizodēm saspēles vadītāja galva cieta no sadursmes ar Artūra Žagara zobiem. Lietpratēji saka, ka Lietuvas izlases galvenais treneris Rims Kurtinaitis taktiskā gambītā apspēlēja Luku Banki, Latvijas izlases treneri. Pēc mača varēja gaidīt, ka kāds no pieredzējušajiem Latvijas izlases basketbolistiem paziņos par karjeras beigām valstsvienībā, bet tā nenotika - komandas pieredzējušākais vīrs Dairis Bertāns pauda, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņem uzreiz pēc tik emocionālas spēles. Daudz diskusiju bija par tiesnešu lēmumiem, it sevišķi spēles noslēgumā, liela neapmierinātība bija no spēlētājiem, treneriem, spēles komentētājiem televīzijā un radio. Pēcvkardienas spēlēm Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālu sansiegušas Turcija, Vācija, Lietuva un Somija. Somi vakar sagādāja liekāko pārsteigumu šajā turnīrā līdz šim - ar 92:86 uzvarēja galveno favorīti Serbiju. Šodien gaidāmi atlikušie četri astotdaļfināla dueļi - Polija spēkosies ar Bosniju un Hercvegovinu, Francija spēlēs pret Gruziju, Itālija sacentīsies ar Slovēniju, bet Grieķija spēlēs pret Izraēlu.

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Morgen

Latvijas basketbola izlase pēc vienas brīvdienas šodien. 5. septembrī, atkal ķersies pie darba, vakarā aizvadot treniņu pirms rīt gaidāmās spēles pret Lietuvu "Eurobasket 2025" astotdaļfinālā. Izlases ilggadējais kapteinis Jānis Blūms norāda, ka ir gandarīts, ka mūsējie no grupas iziet kā trešie. Viņš atzīmē, ka Latvijas izlase spēlēja tiešām spēcīgā grupā. Rīgā ieradušās jau vairākas citas astotdaļfināla komandas, vakar arī tika aizvadīti treniņi, strādājot Vācijas, Lietuvas, Somijas izlasēm. Pirms gaidāmajām spēlēm arī ārēnā jāveic nelieli pārbūves un uzlabošanas darbi. Zināms, ka astotdaļfinālā Latvija spēlēs pret Lietuvu, Grieķija tiksies ar Izraēlu, Turcija spēkosies ar Zviedriju, Polija spēlēs pret Bosniju un Hercegovinu, Vācija pārbaudīs Portugāles sīkstumu, Itālija tiksies ar Slovēniju, Serbija spēkosies ar Somiju, bet Francija tiksies ar Gruziju.  

Vor zehn Jahre versprach Angela Merkel: „Wir schaffen das“. Hat sie recht behalten? Wo hat Integration funktioniert, wo nicht? Beispiel Merseburg. Und: Zahlungsausfälle bei PayPal. Wie sicher ist das System, und welche Alternativen gibt es? (19:10) Grieß, Thielko

Lietuvos atliekų tvarkymo įmonėse nesiliaujant gaisrams 4 asociacijos vienijančios beveik visa Lietuvos atliekų tvarkymo sektorių kreipiasi į Aplinkos ministeriją, kad būtų priimti pokyčiai, kaip turi būti tvarkomos baterijos, dėl kurių ir kyla gaisrai. Savaitgalį įmonės „Toksika“ teritorijoje degė vilkikas su ličio baterijomis ir akumuliatoriais.Kitąmet įsigaliosiant naujai tvarkai dėl antros pensijų pakopos, SEB bankas skelbia, kad pensijų fondai neteks maždaug 2 mlrd. turto, o 60 procentų atsiimtų pinigų, tai yra daugiau nei milijardo gyventojai išleis prekėms ir paslaugoms. Klausimas klausytojams - ar jau nusprendėte, ką darysite su savo pensijų fonduose esančiais pinigais?Sakartvelo žiniasklaidoje pasirodė niekuo nepagrįsta informacija, esą Lietuvoje ruošiami aktyvistai, kurie kels protestus prieš šios šalies Vyriausybę. LRT kalbinti pašnekovai sako, kad Sakartvelas per metus dramatiškai nusisuko nuo provakarietiško kurso, o valdantieji pasitelkia net sąmokslo teorijas.Pasienyje su Rusija, Pagėgiuose gyvenantys žmonės, sako, kad be jokių problemų gali matyti rusiškus televizijos kanalus. Tuo galėjome įsitikinti ir patys, kai dar liepą Ryto garsai transliavo iš Pagėgių.Kodėl pasaulio ekonomika, anot „Financial Times“ ekonomikos apžvalgininko, nebeturi aiškaus lyderio, kokiu ilgą laiką buvo JAV. Ką tai reiškia mažoms šalims, tokioms kaip Lietuva. Ir kaip naujoji pasaulio tvarka veikia ekonomiką, kai aiškių taisyklių nėra, o prezidento D.Trumpo tarifai ir kiti ekonominiai sprendimai išlieka neprognozuojami?Pokalbis su „Financial Times“ ekonomikos apžvalgininku Krisu Džailsu.Ved. Rūta Kupetytė

Selenskyj, Merz und andere in Washington: Der Amerikaner hat es eilig, die Russen machen das Gegenteil – und die Europäer beginnen zu verstehen, vor welchen Fragen sie nun stehen. Können sie Sicherheit ermöglichen? Und wollen sie überhaupt? Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Roter Teppich und herzlicher Empfang in Alaska: Putin ist zurück auf der Weltbühne. Einen Waffenstillstand in der Ukraine gibt es aber nicht. Und Trump bleibt vage. Unsere Korrespondentinnen analysieren die Lage. Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko; Schneider, Anne www.deutschlandfunk.de, Interviews

Krieg ist für Kinder eine traumatische Erfahrung. Barbara Winzely hält es daher für richtig, Kinder aus Gaza nach Deutschland zu bringen. Die Psychotherapeutin erklärt, welche Folgen Traumata haben und wie man sie behandeln kann. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Wie Russland auf das Treffen von Trump und Putin blickt, Hitzewelle und Waldbrände setzen Mittelmeerregion unter Druck, Die Lage der Minderheiten in Syrien, Diskussion um PS-Grenze für Fahranfänger, Weitere Nachrichten im Überblick, mittendrin in Grießen: Ein Ort erfindet sich neu, Wunder der Tiefsee: Wie ein wissenschaftlicher Livestream ein Millionenpublikum begeistert, Sommerhitze in Deutschland, Das Wetter Korrektur: In der Anmoderation zum Bericht aus Russland vor dem Trump-Putin-Gipfel ist fälschlicherweise von der „Alaskas Hauptstadt Anchorage“ die Rede – gemeint war „Alaskas größte Stadt".

Die EU hat erleben müssen, wie abhängig sie bei der Verteidigung und in der Digitaltechnik von den USA ist. Präsident Donald Trump setzt seine Politik durch, auch bei den Zöllen. Wir diskutieren über mögliche Spielräume und Auswege. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Kontrovers

A Mary Poppins' bag of glitter, a big beating drum, a lump of clay, and a shiny gold crown. Bringing her wonderful, precious collection of props to the show, is the brilliant Paula Short.As a personal development psychotherapist, talented actress, and the founder of a 1997 youth centre, facilitation has been a guiding constant in Paula's life and work. Now as a self-exploration retreat host, she facilitates deep transformation through the expressive arts, helping people to welcome unchartered emotions without shame.We explore how donning the cloak of the villain in a fictional story can become an embodied breakthrough, why the collective support of the group can be liquid gold, and why Paula has such an issue with tissues.A special, heartfelt conversation – join us!Find out about:How roleplay, costumes and props can help us to access buried feelings and emotionsThe importance of letting emotions free-flow without interruption, or ‘tidying' them awayHow Paula create safe containers for self-exploration through playNavigating our trauma responses, and why we must learn to trust our own vulnerabilities  Normalising say ‘no' – and why doing so gives us autonomy, helps us reconnect to our boundaries, and signals emotional safety to othersDon't miss the next episode: subscribe to the show with your favourite podcast player.Links:Watch the video recording of this episode on YouTube.Connect to Paula Short:LinkedInWebsiteShare your thoughts about our conversation!Support the show✨✨✨Subscribe to our newsletter to receive a free 1-page summary of each upcoming episode directly to your inbox, or explore our eBooks featuring 50-episode compilations for even more facilitation insights. Find out more:https://workshops.work/podcast✨✨✨Did you know? You can search all episodes by keyword to find exactly what you need via our Buzzsprout page!

Die Infrastruktur der Bahn ist marode. Nach Jahren des Sparens investiert die Politik nun Milliarden in Schienen, Brücken und Bahnhöfe - in der Hoffnung auf mehr Zuverlässigkeit. Experten warnen: Diese Hoffnung trügt. Wohin will man mit der Bahn? Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Kontrovers

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Dārzs joprojām smaržo un zied, solot arī krāšņus augļus. Ko darīt dārzā jūlija beigās, jautājam dārzniecēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Rododendrus un citus skābumu mīlošus augus šobrīd varētu pabarot, kas maina PH līmeni, lai būtu skābāks. Jānogriež zemenes, kas ir beigušas ražot un jāmēslo,  lai ieriešas ziedpumpuri nākamam gadam, mudina Maruta Kaminska. "Jūlijs ir tas mēnesis, kad veidojam nākamā gada ražu. Nākamā gadā būs tas, ko ieguldīsim šogad," norāda Vija Rožukalne. "Jūlijs ir mēnesis, kad gribas ar kafijas tasīti pasēdēt dārzā. Pasēdēt vajag, bet ir arī jāpastrādā." Augustā būs hortenziju un zemeņu stādīšanas laiks. Maruta Kaminska mudina stādīt dobēs arī skaistas graudzāles, bet Vija Rožukalne atgādina, ka ar graudzālēm jāmāk apieties.

Trotz Bitten des Kanzlers: Dutzende Unionsabgeordnete wollen eine bestimmte Kandidatin nicht zur Richterin wählen. Wie groß sind die Scherbenhaufen? Und: 30 Jahre nach dem Massaker von Srebrenica gibt es kein gemeinsames Erinnern der Volksgruppen. (21:38) Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Für Privathaushalte wird die Stromsteuer nicht gesenkt, trotz Kritik von Verbänden und aus Teilen der Regierungskoalition. Dagegen wird die ausgeweitete Mütterrente vorgezogen. Welche Schwerpunkte setzt Schwarz-Rot bei der Haushalts- und Steuerpolitik? Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Kontrovers

Die Mietpreisbremse wird verlängert. Trotzdem steigen nach wie vor viele Mieten immer weiter. Bringt die Bremse dann überhaupt etwas? Und: Sehr viele Milliarden für Rüstung. Aber wohin genau fließt das Geld? (16:13) Grieß, Thielko

Die Bedrohung durch den Iran sei akut, behaupten Israel und Verbündete. Was ein Land für eine funktionierende Bombe braucht, schätzt ein Nuklearforscher ein. Außerdem: Nach Donald Trumps Abreise ist unklar, welche Zukunft die "G7" noch haben können. (16:24) Grieß, Thielko