Podcasts about grie

Ein Abend voller Überraschungen: Der Grüne Cem Özdemir könnte knapp vor der CDU landen. Wo hat die AfD Stimmen gewonnen, weshalb verbucht die SPD ein Desaster? Die FDP konnte lange auf den Südwesten zählen. Bis heute. Und: Die Linke schafft es nicht. Grieß, Thielko

Ein Abend voller Überraschungen: Der Grüne Cem Özdemir könnte knapp vor der CDU landen. Wo hat die AfD Stimmen gewonnen, weshalb verbucht die SPD ein Desaster? Die FDP konnte lange auf den Südwesten zählen. Bis heute. Und: Die Linke schafft es nicht. Grieß, Thielko

Der Erfolg des zukünftigen Ministerpräsidenten in Baden-Württemberg, Cem Özdemir, hat sich früh abgezeichnet, sagt die grüne Landeschefin Lena Schmelling. In wirtschaftspolitisch und geopolitisch unsicheren Zeiten werde jemand mit Erfahrung gebraucht. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Deutschlandfunk - Das Wahlstudio

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

IT-Juristin Verena Jackson kennt viele Beispiele für den Einsatz von KI im Irankrieg. Noch seien Menschen in die Entscheidungen involviert, aber autonome Systeme würden getestet. Deutschland müsse sich Gedanken über KI, Ethik und Verteidigung machen. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

IT-Juristin Verena Jackson kennt viele Beispiele für den Einsatz von KI im Irankrieg. Noch seien Menschen in die Entscheidungen involviert, aber autonome Systeme würden getestet. Deutschland müsse sich Gedanken über KI, Ethik und Verteidigung machen. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Morgen

Stāsta dejas pētniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, Dr. art. Valda Vidzemniece; pārraides producente – Zane Prēdele. 20. gadsimta sākumā deja kļuva par nozīmīgu estētisko valodu modernā laikmeta centienu izpausmēs. Eiropā nostiprinājās jaunā ķermeņa kultūra un arvien lielāku popularitāti iemantojas ritmiskās, harmoniskās, estētiskās un mākslinieciskās vingrošanas skolas, kas par savu galveno mērķi izvirzīja ķermeņa fizisko un garīgo spēju attīstību, pašizziņu un pašizpausmi. Uz šī fona sāka veidoties jaunas dejas koncepcijas, kas vēlāk ieguva apzīmējumu modernā deja.  Dejas mākslā tieši sievietes bija pirmās aktīvākās jaunu ceļu meklētājas un modernisma ideju realizētājas. Visām pirmajām modernās dejas pārstāvēm mākslinieciskās aktivitātes nozīmēja, pirmkārt, pašapliecināšanās formu, uzdrīkstēšanos brīvi paust individuālos mākslinieciskos un dzīves principus, aktīvu iesaisti sociālajos procesos un, galu galā – cīņu par sieviešu līdztiesību. 20. gadsimta sākumā modernās dejas pionieres kļuva par jaunās sievietes tēla simbolu. Mākslā, arī dejā vairs nebija svarīgas autoritātes, atsauces uz kādiem iepriekš zināmiem vēsturiskiem stiliem, tieši otrādi, autoritātes tika noliegtas, katrs mākslinieks meklēja savu, individuālu izteiksmes veidu un mākslinieciskos principus. Modernajā dejā tas izvērtās kā baleta, kas pirms tam bija vienīgais horeogrāfijas mākslas etalons, kanonu noliegums, atteikšanās no gadsimtiem veidojušās dejas tehnikas, metodikas un formas principiem. Pirmās modernistes klasiskā baleta tehniku un izvērstās kāju pozīcijas uzskatīja par nedabiskām un neglītām un iestājās par kustību brīvību. Brīvība parādījās arī skatuves kostīmos – korsešu neiežņaugtie augumi bija tērpti brīvos, sengrieķu hitoniem līdzīgos tērpos, kājās vairs netika vilktas baleta kurpes, visbiežāk tās bija basas; arī dejotāju mati bieži vien bija brīvi izlaisti pār pleciem, paspilgtinot dejas radīto tēlu un brīvo kustību dinamiku. Jaunās dejas pārstāves vienoja mērķu nopietnība, akadēmiskās mūzikas izmantojums, inovatīva pieeja dejas tehnikai, solo dejas forma un neatkarība no institūcijām. Tomēr jāatzīmē, ka modernās dejas ietvaros iespējams aplūkot daudzveidīgas mākslinieciskās koncepcijas un stilistiskos risinājumus, kas laika gaitā ir būtiski mainījušies, iezīmējot atšķirīgus dejas žanra attīstības posmus. Dejas vēstures kontekstā amerikāņu dejotāja Izidore Dankane* (Isadora Duncan) tiek minēta kā pirmā spilgtākā jaunās dejas pārstāve, modernās dejas pioniere un iedvesmotāja. Gadsimta pirmajās desmitgadēs termins modernā deja vēl nebija nostiprinājies, biežāk lietotie termini bija plastiskā deja, brīvā deja, jaunā deja. 1913. gadā Izidore Dankane Parīzē nodibināja skolu, ko nosauca par plastiskās dejas skolu, tas veicināja termina izplatību. Jaunā deja Dankanes izpratnē radās, sajūtot, iedziļinoties, izprotot savu ķermeni, atraisot ķermeniskās izjūtas, viņas deja bija dvēseles pārdzīvojumu izpausme. Daba, dabiskums, fizisko un garīgo spēku harmonija, dejas un mūzikas harmonija, izteiksmes līdzekļu minimums bija Izidoras Dankanes mākslu raksturojošie lielumi. Viņu iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, bet dzīves uzskatu un dejas filozofijas pamatkoncepcijas formulējumā liela nozīme bija filozofa Frīdriha Nīčes darbiem. Dejai netraucē valodas un kultūru robežas, tāpēc drīz vien Izidorai Dankanei radās daudz sekotāju. Plastiskā deja pēc savas būtības ir ķermeņa kustību valoda, kas ir brīva, plastiska un neseko nekādiem vispārpieņemtiem kanoniem, estētiski tā saglabā viegluma, graciozitātes un sievišķā skaistuma ideālus. Sajūtu impulsos radusies kustība kļūst par dvēseles pārdzīvojumu paudēju, un mūzika palīdz radīt vajadzīgo noskaņu un raksturu. 20. gadsimta sākumā stilu plurālisms kļuva par raksturīgu modernisma pazīmi. Dejā tas izpaudās ļoti spilgti – dankaniskais romantisms un dabiskums, eksotisko dejotāju krāšņais orientālisms, misticisms un jutekliskums, vācu izteiksmes dejas vizuālais askētisms un ekspresīvais izteiksmes veids un vēl daudzi citi stilistiskie virzieni, kurus iekrāsoja individuāls horeogrāfa rokraksts. Vēlākajos modernās dejas posmos, ko spilgti raksturo vācu izteiksmes deja jeb "Ausdruckstanz", mainās dejas estētika un dejas formas, bet pamatprincips – deja kā ķermeņa kustību valoda – saglabājas. Liela nozīme tālākajā dejas žanra māksliniecisko koncepciju attīstībā ir amerikāņu modernās dejas horeogrāfiem, bet tas jau ir cits stāsts. * zināma arī kā Aisedora Dunkane

Kas dešimtas darbuotojas Lietuvoje yra užsienietis, tai daugiausiai vyrai, dirbantys transporto srityje. Pastaraisiais metais imigrantų skaičius sparčiai augo, dabar jis siekia 7,5 proc. Lietuvos gyventojų.Prezidentas Gitanas Nausėda sako, kad „nors migrantų skaičiumi ir pragyvenimo lygiu Lietuva sparčiai artėja prie Europos Sąjungos vidurkio, negalime leisti, kad mūsų šalį pasiektų ir kiti senosiose Europos valstybėse vykstantys reiškiniai, kuriuos sukėlė netoliaregiška tų šalių migracijos politika“.Jis siūlo įvesti naują migracijos valdymo mechanizmą, pagal jį būtų nustatyta, kad Lietuvoje pas vieną darbdavį padirbę užsieniečiai po tam tikro laiko turėtų išvykti iš šalies. Tai būtų tik darbui atvykstantys imigrantai, jie neturėtų teisės į šeimų susijungimą ir nepretenduotų į Lietuvos gyventojo statusą.Laidoje dalyvauja buvęs Valstybės saugumo departamento vadovas Gediminas Grina, Vilniaus universiteto Tarptautinių santykių ir politikos mokslų instituto docentė Nerija Putinaitė, Seimo narys, liberalas Simonas Kairys, Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto narys, Valstiečių, žaliųjų ir Krikščioniškų šeimų sąjungos frakcijos narys Dainius Gaižauskas, advokatų profesinės bendrijos „ReLex“ vyresnioji teisininkė, viena iš nevyriausybinės organizacijos „Sienos grupė“ steigėjų Emilija Švobaitė, prezidento patarėja, buvusi Migracijos departamento vadovė Evelina Gudzinskaitė.Ved. Agnė Skamarakaitė.

Jauna realitāte - karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānā turpinās. Makrons paziņo par nepieciešamību palielināt Francijas kodolgalviņu skaitu. Pakistāna veikusu jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju, afgāņi atbild ar uzbrukumiem Pakistānas robežposteņiem. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs Māris Andžāns un politologs Veiko Spolītis. Irāna rāda zobus pārspēkam Pēc tam, kad Izraēlas raķetes trāpījums 28. februārī bija laupījis dzīvību Irānas augtākajam vadonim Alī Hāmenejī, nomināli viņa funkcijas līdz jauna islāma republikas virsvadītāja iecelšanai uzņēmās Pagaidu vadības padome, kurā ietilpst Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns, Irānas tiesu varas augstākais vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī un Irānas konstitūcijas sargu padomes loceklis Alirezā Arafi. Tomēr pēdējās dienās izplatījies viedoklis, ka faktiski Irānas režīma priekšgalā jau kopš asiņainās masu protestu apspiešanas janvārī atrodas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs, atvaļinātais Islāma revolūcijas sargu korpusa ģenerālis Alī Laridžāni. Tieši viņš pirmdienas vakarā, reaģējot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par iespējamu sarunu atsākšanu, paziņoja, ka Irāna ar amerikāņiem nekādas sarunas nevedīs. Lai arī amerikāņu un izraēliešu raķetes turpina pārvērst drupu kaudzēs Irānas militāros un administratīvos objektus, un bez augstākā līdera Hāmenejī nogalināto sarakstā ir arī Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris, aizsardzības ministrs, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un vēl kādi desmit augsta ranga militāristi, Teherāna, vismaz savās ārējās izpausmēs, ietur kareivīgu stāju. Irānas raķešu un aviācijas triecienu mērķi ir ne vien Izraēla un Savienoto Valstu militārie un diplomātiskie objekti reģionā, bet arī naftas un gāzes pārstrādes, transporta, arī biznesa un tūrisma infrastruktūra Apvienotajos Arābu emirātos, Saūda Arābijā, Bahreinā, Kuveitā, Katarā un Omānā, tāpat britu militārā bāze Kiprā. Aktivizējušies Irānas sabiedrotie: Libānā bāzētais grupējums „Hezbollah” sācis apšaudīt ar raķetēm Izraēlas ziemeļu rajonus, Irākas šiītu militārie grupējumi ar lidrobotiem uzbrukuši viņu valstī izvietotajām amerikāņu militārajām bāzēm, tiek ziņots, ka Jemenas hutiešu nemiernieki plānojot atsākt uzbrukumus kuģiem Adenas līcī un Sarkanajā jūrā. Pret „Hezbollah” Izraēla jau izvērsusi plaša mēroga karadarbību, kas ietver arī sauszemes operācijas. Irāna vērsusi gaisa triecienus arī pa kurdu autonomijas teritorijām Irākas ziemeļos, jo šeit bāzējas tās režīmam naidīgas kurdu nemiernieku grupas, kas apvienojušās Irānas Kurdistānas Politisko spēku koalīcijā. Kurdu minoritāte Irānas ziemeļos ir tā, kas pirmām kārtām varētu izvērst bruņotu cīņu pret Teherānas varu. Kā jau tika sagaidīts, jūras transporta pārtraukšana Hormuzā likusi pakāpties naftas un sašķidrinātās gāzes cenām globālajā tirgū, tomēr par kādu paniku šai ziņā runāt nenākas. Pirms karadarbības sākuma tirgos valdīja šo resursu pārprodukcija, un lielākie patērētāji kā ASV un Ķīna ir izveidojuši rezerves, kas šobrīd amortizē situāciju. Pakistānai savs „pārmācīšanas karš” Nu jau labu laiku spriedzi Pakistānas valdības un Afganistānā valdošā talibu režīma starpā rada teroristu grupas, kuras rod patvērumu Afganistānā, rīkojot uzbrukumus Pakistānas teritorijā. Lielākā no šīm grupām ir džihāda kaujinieku struktūra Pakistānas Talibans, kas gan nav organizatoriski vienota ar saviem vārdabrāļiem Kabulā, tomēr idejiski un vēsturiski gan. Jau pagājušā gada oktobrī Pakistāna veica gaisa triecienus pa teroristu objektiem Afganistānā, tai skaitā galvaspilsētā Kabulā, kam sekoja vairākas dienas ilgas sadursmes uz robežas. Tad viss beidzās ar trauslu pamieru, taču šī gada februārī Pakistāna piedzīvoja vairākus terora aktus gan Pakistānas Talibana, gan divu citu teroristu struktūru – Islāma valsts un beludžu nacionālistu organizācijas Beludžistānas Atbrīvošanas armija – izpildījumā. Uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā piecdesmit cilvēku, gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji. 21. februārī Pakistāna īstenoja savus jau iepriekš izteiktos brīdinājumus un veica jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju. Oficiālā Islamabada apgalvoja, ka mērķēts tikai pa teroristu bāzēm, taču afgāņu puse un arī Apvienoto Nāciju misija vēstīja par upuriem arī starp mierīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem. Gluži tāpat kā iepriekšējo reizi sekoja afgāņu uzbrukumi Pakistānas robežposteņiem, pēc kam pakistāniešu gaisa un arī sauszemes spēku triecieni tika vērsti nu jau pret Afganistānas bruņoto spēku objektiem – munīcijas noliktavām, komandpunktiem, kazarmām – gan pierobežas provincēs, gan galvaspilsētā Kabulā un otrā lielākajā valsts pilsētā Kandahārā. Talibiem netrūkst kaujas spara un fanātisma, viņu spēki rūdījušies divdesmit gadus ilgā un galu galā panākumiem vaiņagotā cīņā pret amerikāņu un to sabiedroto okupācijas spēkiem. Šī pieredze ietver labas kaujas lidrobotu izmantošanas prasmes, ko jau nācies sajust uz savas ādas pierobežā dislocētajiem pakistāniešu spēkiem. Pakistānas pusē ir nospiedošs militāri tehniskais pārsvars. Marta sākumā pakistāniešu gaisa spēki vairākkārt bombardējuši nozīmīgo Bagramas aviobāzi, kuru Afganistānai savulaik uzbūvēja Padomju Savienība; neliela Afganistānas pierobežas teritorija nonākusi pakistāniešu spēku rokās. Kā tiek atzīmēts, konflikta attīstību veicina arī vispārējais starptautiskais fons, kad pasaules uzmanība koncentrēta Persijas līča rajonā un neviens īsti nav gatavs veltīt uzmanību šim karam Āzijas vidienē. Kodollietussargs „Made in France” Prezidenta Emanuela Makrona uzstāšanās šo pirmdien, 2. martā, Īllongas kodolzemūdeņu bāzē Bretaņā, Francijas rietumu piekrastē, tiek uzlūkota kā lūzuma punkts franču kodolpolitikā. Kopš aukstā kara baigām valsts atomieroču potenciāla palielināšana faktiski bijusi tabu tēma, bet pirmdien šis tabu tika lauzts. Kā paziņoja Makrons, šobrīd, kad Krievija izvērsusi klaju militāro agresiju, nozīmīgi augušas Ķīnas ģeopolitiskās ambīcijas, bet Savienoto Valstu aizsardzības prioritātes strauji mainījušās, Francijas kodolgalviņu skaita palielināšana ir nepieciešamība. Pie tam, kā uzsvēra Francijas vadītājs, franču kodolatturēšanas programma kļūst par visas Eiropas kopēju rūpi. Viņš uzskaitīja sabiedrotos, ar kuriem Francijai šai ziņā jau ir konkrēti sadarbības plāni: Vācija, Polija, Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija un Zviedrija. Nav grūti pamanīt, ka ģeogrāfiski šī valstu grupa koncentrējas Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseinā. Visciešākā sadarbība plānota ar Vāciju, un tajā pašā 2. martā tika publiskota prezidenta Makrona un kanclera Merca kopīga deklarācija par franču–vācu kodolvadības darba grupas izveidi. Šo franču „kodollietussarga” izplešanu virs pārējo apvienotās Eiropas partneru galvām Francijas prezidents nodēvēja par „izvērsto atturēšanu”. Prezidents gan nepiemirsa norādīt, ka šī iniciatīva nekādi neesot uzlūkojama kā alternatīva NATO kodolatturēšanas spējām, bet gan kā to papildinājums. Kaut ekspertu vērtējuma Makrona uzstāšanās bija veiksmīga, labi līdzsvarojot Francijas nacionālo un Eiropas kopējo interešu motīvus, viņš, protams, saņēma paredzamu kritiku no pašmāju politiķiem, tai skaitā Nacionālās kustības līdera Žordāna Bardellas, kuru uzskata par visai reālu Makrona pēcteci prezidenta krēslā. Tas ir vēl viens faktors, kas liek prezidētam steigties, lai šī iniciatīva būt jau gana tālu attīstīta un nākamais Elizejas pils saimnieks nevarētu to viegli likvidēt. „Nākamais pusgadsimts būs kodolieroču laikmets, un Francija tajā spēlēs savu pilnvērtīgo lomu, turpinot vairot savus spēkus,” pirmdienas runas noslēgumā pauda Emanuels Makrons. Šobrīd Francijai ir apmēram trīssimt kodolgalviņas, ar kurām aprīkotas ballistiskās raķetes uz četrām „Triomphant” tipa atomzemūdenēm, kā arī spārnotās raķetes uz daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem „Rafale”.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Israel und die USA haben den Iran angegriffen, und dieser reagiert mit Angriffen gegen Israel und umliegende US-Militärbasen. Wie ist die Lage im Iran, wie rechtfertigen Israel und USA den Angriff, und wie reagieren andere arabische Länder? Grieß, Thielko

Israel und die USA haben den Iran angegriffen, und dieser reagiert mit Angriffen gegen Israel und umliegende US-Militärbasen. Wie ist die Lage im Iran, wie rechtfertigen Israel und USA den Angriff, und wie reagieren andere arabische Länder? Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Abend

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Abend

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Abend

US-Außenminister Rubio hält eine Rede, gespickt mit Buzzwords rechts-identitärer Politik. Der Kanzler widerspricht, die Frage bleibt: Gibt es noch Schnittmengen? Außerdem: In New York beantragen Juden in großer Zahl die deutsche Staatsbürgerschaft. Grieß, Thielko

US-Außenminister Rubio hält eine Rede, gespickt mit Buzzwords rechts-identitärer Politik. Der Kanzler widerspricht, die Frage bleibt: Gibt es noch Schnittmengen? Außerdem: In New York beantragen Juden in großer Zahl die deutsche Staatsbürgerschaft. Grieß, Thielko

Die Weltordnung ist zerfallen, sagt der Kanzler in München. Zur selben Zeit sitzen Schüler im Südosten der Ukraine im Keller und freuen sich, dass sie zumindest lernen können. Alltag in Frontnähe. Und: Warum Trump Klimagase nicht mehr schädlich findet. Grieß, Thielko

Die Weltordnung ist zerfallen, sagt der Kanzler in München. Zur selben Zeit sitzen Schüler im Südosten der Ukraine im Keller und freuen sich, dass sie zumindest lernen können. Alltag in Frontnähe. Und: Warum Trump Klimagase nicht mehr schädlich findet. Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Informationen am Morgen

Hannes Tschida -Hannes Tschida aus Apetlon ist Wirt mit Leib und Seele. Sein Gasthaus wurde zum „Wirtshaus des Jahres 2026“ gekürt. Bei uns serviert der Hobbyjäger: Geschmorte Rehschulter mit Grießstrudel.

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

An was Regina und Nico als erstes denken, wenn sie "toxischer Mann" hören und wie sie zu Eheverträgen oder Grießbrei stehen, erfahren wir in der dritten Folge des Januarduos. Jetzt reinhören! Alle Infos zum Podcast-Festival in Mannheim am 10.04.-12.04.2026 und die Tickets gibt es hier: https://www.swr.de/home/swr-podcastfestival-100.html Jetzt reinhören! Lass uns gerne eine Bewertung da! Feedback, Freundschaftsbriefe & liebe Grüße an: 1plus1@swr3.de. Eine neue Folge gibt es jeden Mittwoch auf SWR3.de, in der ARD Audiothek und überall, wo es Podcasts gibt. Mehr Infos zum Podcast gibt es auf SWR3.de. Hier geht's zu unserem Podcast-Tipp der Woche: https://www.ardaudiothek.de/sendung/streifenfragen-was-dir-polizisten-sonst-nicht-erzaehlen/urn:ard:show:63691eca6856d040/ (09:02): Reality TV und toxische Männlichkeit (19:14): Heiraten und Eheverträge (27:37): Fitness und Vorsätze (33:53): Nachhaltigkeit und Ernährung (44:30): Schildkröten und Winterschlaf (49:36): Zoos und Tierhaltung

Gespräche ohne Ergebnis: Die USA beanspruchen Grönland weiter, Grönland und Dänemark lehnen das ab. Nun schicken Deutschland und andere Europäer Soldaten. Wozu diese Erkundungstrupps? Und: Kälte als Waffe – die Ukraine im vierten Kriegswinter. Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Nach der Entführung von Präsident Maduro herrscht in Venezuela große Verunsicherung. Vieles ändere sich rasant, erzählt der in Caracas lebende Journalist Anatoly Kurmanaev. Gleichzeitig entwickeln US-Konzerne bereits Anlagestrategien für das Land. Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

US-Präsident Trump hat nach der Militäraktion in Venezuela weiteren lateinamerikanischen Staaten offen gedroht. Wie gefährlich ist Trumps Lateinamerika-Hinterhof-Politik? Und: Regierungskoalition in Brandenburg geplatzt. Wohin steuert das BSW? Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Interviews

Vilniaus arkivyskupas metropolitas Gintaras Grušas pabrėžia, kad Kalėdos turi savo svorį visais laikais, tiek ramiais, tiek neramiais. Šiandien, kai daugelis jaučiasi pavargę nuo skubėjimo ir informacinio triukšmo, Kalėdų prasmė netgi dar labiau išryškėja.Kelionių organizatoriai per šventes fiksuoja keliasdešimt procentų išaugusią paklausą – nuo trumpų išvykų į Europos miestus iki poilsio saulėtuose kraštuose. Pasak ekspertų, taip nutiko dėl patogaus kalendoriaus - pridėjus kelias atostogų dienas, galima ilsėtis visą savaitę.Lietuvos policija prieš didžiąsias metų šventes sutelkė sustiprintas pareigūnų pajėgas. Griežtinama vairuotojų kontrolė, tikrinamas jų blaivumas, daugiau dėmesio skiriama prekybos ir pirotechnikos priemonių naudojimo kontrolei. Ar švenčių metu fiksuojama daugiau pažeidimų?Bėgant metams, šventinis stalas modernėja, tačiau tradicijas privalome išlaikyti – ant stalo turi dominuoti maistas, kurį valgė ir mūsų protėviai – sako kulinarinių laidų vedėja bei knygų autorė Beata Nicholson.Valstybinės vartotojų teisių apsaugos tarnyba kasdien konsultuoja žmones dėl netikrų internetinių parduotuvių. Socialinių tinklų ekspertai sako – atskirti tikrą pardavėją nuo sukčiaus ne visada paprasta, net profesionalams.Ved. Paulius Selezniovas

Friedrich Merz hatte eingeladen. Das Ziel der Europäer: eine Rolle spielen. Am Ende steht nun die Zusage für eine “multinationale Truppe” für die Ukraine. Was bedeutet das? Und: Donald Trump verklagt die BBC auf zehn Milliarden US-Dollar. Grieß, Thielko

Die Regierung meint: Schnelles Bauen für funktionierende Infrastruktur geht nicht mit deutschem Umweltschutz. Sie will die Standards senken. Wo liegen die Probleme? Und: Die Regierung in Bulgarien tritt zurück - warum die Menschen trotzdem weiter wütend sind. Grieß, Thielko

Die EU-Staaten haben sich auf eine einfachere Abschiebung abgelehnter Asylbewerber verständigt. Doch im Europäischen Parlament regt sich weiterhin Widerstand. Und: Welche Politik will der Milliardär Andrej Babiš in Tschechien? Grieß, Thielko

Mit Israel, aber ohne Spanien und den Niederlanden. Wie groß ist die Krise des ESC? Und: Mit eigener Mehrheit hat Schwarz-Rot das Rentenpaket im Bundestag verabschiedet. Warum das nicht das Ende der Unruhe im Rentenstreit bedeutet. Grieß, Thielko

Trump will, dass Maduro freiwillig das Land verlässt. Droht ein bewaffneter Konflikt zwischen den USA und Venezuela? Und: Slowenien schreibt das Recht auf Bargeld in die Verfassung. Warum das nicht nur blanker Populismus ist. Grieß, Thielko

Astronaut Alexander Gerst hat Chancen auf die Mond-Mission und sagt hier, ob er wirklich seinen Stiefelabdruck auf dem Mond hinterlassen wird. Und: Der Rentenstreit ist erst einmal beigelegt, aber das Eingemachte kommt erst noch. Grieß, Thielko

Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

Vor allem Umweltschützer sind enttäuscht von den mageren Ergebnissen der Weltklimakonferenz in Belém. Viele hätten sich ein stärkeres Signal für den Schutz der Natur gewünscht. Welchen Kurs in der Klimapolitik soll Deutschland jetzt einschlagen? Grieß, Thielko www.deutschlandfunk.de, Kontrovers