Podcasts about ukrainai

Valstybinė energetikos reguliavimo taryba patvirtino naujus visuomeninės elektros ir dujų tarifų 2026-ųjų pirmajam pusmečiui. Daliai gyventojų visuomeninė vartotojų elektra brangs 1,5 cento, dujos – pigs.Europos Sąjunga pareiškė, kad rezonansinis korupcijos tyrimas Ukrainoje liudija, jog Kyjivo kovos su korupcija agentūros atlieka savo darbą. Tuo metu Lenkijos Lenkijos vicepremjeras ir krašto apsaugos ministras pareiškė, kad parama Ukrainai išlieka nepakitusi, tačiau Varšuva lauks paaiškinimo dėl kratų.Artėjant didžiausioms metų šventėms dalis žmonių jau puošia namus. Kiti dar tik svarsto apie eglės pirkimą. Eglučių pardavėjai sako, kad vis daugiau pirkėjų renkasi kėnius, kurių spygliai pradeda byrėti vėliau, nei Lietuvoje augančių eglių. Bet už juos tenka ir gerokai daugiau susimokėti.Erdvė virš Vilniaus infrastruktūros objektų bus saugoma pasitelkiant mobiliąsias antidronų komandas. Be kitų priemonių, dronams numušti bus naudojami ir kulkosvaidžiai. Vilniaus miesto savivaldybė su Viešojo saugumo tarnyba pasirašė bendradarbiavimo sutartį dėl ypatingos svarbos sostinės infrastruktūros apsaugos.JAV prezidentas Donaldas Trumpas pareiškė planuojantis sustabdyti migraciją iš, jo žodžiais tariant, „trečiojo pasaulio šalių“, praėjus dienai po išpuolio, kai įtariamasis afganistanietis netoli Baltųjų rūmų pašovė du Nacionalinės gvardijos karius.Ved. D. Matas

Novembra suokuos Saeimā konceptuali atbaļsteja 2026. gods vaļsts budžeta projektu. Cytugod konsolidātuo vaļsts budžeta ījāmumi plānuoti 16,1 miļjardi eiro, bet izdavumi 17,9 miļjardi eiro. Saleidzynojūt ar 2025. godu, jauna goda budžetā kai ījāmūmi, tai izdavumi paradzāti leluoki. Vysa vydā budžeta deficits plānuots 3,3 procentu apmārā nu īškzemis kūpprodukta, ari tys ir pīaudzs, ka saleidzynoj ar itū godu. Teik runuots par byutisku finansiejuma pīaugumu vaļsts aizsardzeibys i drūšeibys styprynuošonai, ilgtermeņa atbolstam Ukrainai i investicejom sabīdreibys drūšeibys styprynuošonā.  Šudiņ kūpā ar 14. Saeimys deputatim – Juri Viļumu (AS), Valdi Maslovski (ZZS) i Leilu Rasimu (Progresīvie) – skaidruosim, kai 2026. gods budžets ītekmēs Latgolys regiona dzeivuotuoju dzeivi, kasdīnu, drūšeibu.

Jungtinių Valstijų prezidentas Donaldas Trumpas atšaukė anksčiau Ukrainai nustatytą terminą iki ketvirtadienio sutikti su Vašingtono remiamu taikos planu. Jis teigia, kad derybininkai daro pažangą tiek su Rusija, tiek su Ukraina, o paklaustas, ar iš Ukrainos nėra reikalaujama atiduoti Rusijai per daug teritorijos, sakė, kad per ateinančius porą mėnesių Rusija tą teritoriją vis tiek gali paimti.„Bloomberg“ paviešino D. Trumpo pasiuntinio Steve`o Witkoffo ir V. Putino užsienio politikos patarėjo Jurijaus Ušakovo pokalbio stenogramą, kurioje JAV pasiuntinys patarė J. Ušakovui, kaip pateikti taikos planą D. Trumpui.Laidoje dalyvauja Ukrainos Aukščiausiosios Rados narė Solomija Bobrovska, žymus Ukrainos rašytojas Andrejus Kurkovas, politikos mokslų daktaras Rostislavas Balabanas, Ukrainos žurnalistas Olehas Baturinas, visuomenininkas Žilvinas Svitojus.

ASV prezidenta Donalda Trampa tā sauktais miera plāns būtiski labots, ievērojot Ukrainas intereses. Noslēdzies G20 valstu samits Dienvidāfrikā, ko Savienotās Valstis ignorēja. Aktualitātes analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis. Vitkofa-Dmitrijeva pakts? Divdesmit astoņu punktu Ukrainas miera plānu, kuru, kā izrādās, nu jau kādu laiku slepenībā sacerējuši Baltā nama un Kremļa pārstāvji, pagājušajā nedēļā, visdrīzāk, medijiem atklāja tā galvenais autors no Maskavas puses, Putina īpašais sūtnis ārvalstu investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs. Viņa partneris no Savienoto Valstu puses bijis prezidenta Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos un arī īpašais sūtnis miera misijām Stīvs Vitkofs. Produkts, ko šie divi vīri ar pamatīgu naudas rausēju, bet praktiski nekādu diplomātu pieredzi radījuši, izraisījis gūzmu komentāru, kuros jautājuma zīme ir teju biežāk sastopamais interpunkcijas elements. Kas domāts ar „pēdējo trīsdesmit gadu neskaidrībām” Krievijas un Ukrainas starpā, kuras līdz ar vienošanās noslēgšanu tikšot uzskatītas par atrisinātām? Kā Savienotās Valstis iedomājas būt vidutājs dialogā starp Krieviju un NATO, pašas būdamas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts? Kā varētu izpausties tā 50 procentu peļņa, kuru Savienotās Valstis vēlas saņemt no Ukrainas atjaunošanas pasākumiem, kuriem tiktu izmantoti simts miljardi Krievijas iesaldēto līdzekļu? Ko autori saprot ar plānā piesaukto „nacistisko ideoloģiju un darbību”, kas tikšot „noraidīta un aizliegta” abās karojošajās valstīs? Šo jautājumu virkni varētu turpināt vēl gana ilgi. Būtiskākais, kas tūdaļ lika atskanēt skeptiskām balsīm, bija plānā paredzētā Krievijas vēl neieņemtās Donbasa daļas atdošana Maskavai, Ukrainas atteikšanās no dalības NATO un tās bruņoto spēku apjoma ierobežošana, kaut arī līdz diezgan apjomīgajiem sešsimt tūkstošiem militārpersonu. Tās ir prasības, kuru pieņemšana no Kijivas puses grūti iedomājama. Taču Donalds Tramps pagājušajā piektdienā, 21. novembrī, bija visai kategorisks – Ukrainai nāksies pieņemt šo plānu vai arī turpmāk iztikt bez Vašingtonas atbalsta. Prezidents Zelenskis, tajā pašā vakarā, vēršoties ar drūmu uzrunu pie līdzpilsoņiem, iezīmēja Ukrainas izvēli: piekāpties kapitulatīvajām Krievijas prasībām vai zaudēt savu nozīmīgāko sabiedroto – Vašingtonu. Tomēr, notikumiem attīstoties, situācijas kopainā iezīmējušies nedaudz cerīgāki toņi. Pēc sarunām Ženēvā, kurās ASV delegāciju vadīja valsts sekretārs Marko Rubio, bet Ukrainas delegāciju – prezidenta Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, Rubio paziņoja, ka rezultāts esot ļoti nozīmīgs. Līdz pirmdienai arī no Baltā nama saimnieka retorikas bija pazudis iepriekšējais kategoriskums, tai skaitā agrākā prasība Kijivai piekrist piedāvājumam līdz 27. novembrim. 25. novembrī ierasti skaļš optimisms skanēja Vašingtonas izteikumos arī par sarunām, kuras ar Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem Abū Dabī ved ASV armijas ministrs Deniels Driskols, savukārt šodien Maskavā būtu kārtējo reizi jāierodas Stīvam Vitkofam. Zīmīgi arī tas, ka vakar Marko Rubio pirmo reizi ar savu klātbūtni pagodinājis t.s. „Labās gribas koalīcijas” videokonferenci par Ukrainas kara un miera jautājumiem. G20 samits Johannesburgā Starpvaldību forums G20 tapa 1999. gadā ar galveno mērķi veicināt globālo finanšu stabilitāti. Kopš tā laika pamattēmu loks paplašinājies, ietverot arī tādas jomas kā planētas ekoloģija, ilgtspēja, ekonomiskā izaugsme un nevienlīdzības mazināšana. Forumā ietilpst deviņpadsmit dalībvalstis, kā arī kolektīvie dalībnieki – Eiropas Savienība un kopš pagājušā gada arī Āfrikas Savienība. Līdz ar to netieši G20 pārstāvēti vēl vairāki desmiti valstu, tai skaitā Latvija. Vienīgais kritērijs dalībai ir valsts ekonomikas apjoms, un G20 individuālo dalībvalstu bilance šobrīd aptver 85% no pasaules kopprodukta, 75 % no starptautiskās tirdzniecības, 56 % no pasaules iedzīvotāju skaita un 60 % no planētas sauszemes platības. Kopš 2008. gada dalībvalstu pārstāvji pulcējas vismaz reizi gadā, un tradicionāli valstis šeit tiek pārstāvētas valstu vai valdības galvu līmenī. Lai arī G20 nav kādu lēmumu ieviešanas mehānismu, tā rezolūcijās deklarētajam ir nenoliedzams svars un prestižs, sevišķi jau globālajā finanšu un ekonomikas jomā. Divdesmitais G20 samits pagājušās nedēļas nogalē pirmo reizi notika Āfrikā – Dienvidāfrikas Republikas lielākajā pilsētā Johannesburgā. Dienvidāfrikas kā prezidējošās valsts definētais samita kredo bija „Solidaritāte. Vienlīdzība. Ilgtspēja”. Preses visvairāk apspriestais temats ir šīgada samita ignorēšana no Savienoto Valstu puses. Oficiāli deklarētais iemesls ir nepatika pret politiku, kādu Dienvidāfrikas valdība realizē attiecībā pret eiropiešu izcelsmes pilsoņu minoritāti. Jādomā gan, ka iemesls ir arī Baltā nama saimnieka attieksme pret Dienvidāfrikas definētajām foruma prioritātēm – klimata pārmaiņu problemātiku un nevienlīdzības mazināšanu starp ekonomiski attīstītajām un attīstības valstīm. Solidarizējoties ar savu sabiedroto, samitā neieradās arī Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Situāciju vēl pikantāku padarīja fakts, ka Savienotās Valstis ir nākamā samita rīkotājas, un Johannesburgas notikuma noslēgumā Vašingtonas pārstāvim vajadzēja simboliski pārņemt prezidentūras stafeti. Taču Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa atteicās nodot prezidentūras regālijas kādam vēstniecības ierēdnim, kuru to saņemšanai bija gatava nosūtīt Trampa administrācija. Jautājums tikšot nokārtots vēlāk. Attieksmi pret šo situāciju samitā viskonkrētāk definēja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, sakot, ka pasaule varot panākt progresu arī bez Savienoto Valstu piedalīšanās.     Sagatavoja Eduards Liniņš.

Krustpunktā Lielā intervija Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Katram noteikti ir savas sajūtas, sekojot līdzi ziņām pasaulē, bet nav šaubu, ka mierpilns gaidāmais adventes laiks šogad nebūs. Pirmkārt, Krievijas agresijas dēļ, bet arī tāpēc, ka Ukrainai kļūst arvien grūtāk. Diemžēl arī ASV jaunā politika raisa pastāvīgas bažas. Tagad uzmanības centrā ir kārtējie Trampa miera centieni. Netaisnīgs miers, kā rāda vēsture, arī var būt bumba ar laika degli. Pēc mūsu sabiedrības viļņošanās ap pretvardarbības konvenciju, šķiet, 18. novembris atkal visus vairāk vienoja. Bet cik šī vienotība ir dziļa vai virspusēja? Ko mēs vispār domājam par savu valsti, par savu neatkarību, par mums kā sabiedrību?  Arī par šo domājot, saruna ar pētnieci Ievu Bērziņu. Bet sākotnēji satikties un aicināt uz sarunu mudināja ziņas pētījumu, kur aplūkots, ko jaunieši domā par patriotismu un Latviju, kura veidošanā arī Ieva Bērziņa bija iesaistīta.

Pasirodęs slaptas Ukrainos 28-ių punktų taikos planas kelią daug klausimų. Pirmiausia, ar jis realus, nes pataikaujama Rusijai. O jeigu taip, ar tai reiškia priverstinę Ukrainos kapituliaciją?Kaip suprasti nutekėjusį planą?Diskusijoje dalyvauja: Seimo Užsienio reikalų komiteto narys Ruslanas Baranovas, Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto narys Laurynas Kasčiūnas ir analitinio centro „Atlantic Council“ analitikė dr. Agnia Grigas.Ved. Mindaugas Aušra

Krustpunktā Lielā intervija Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Katram noteikti ir savas sajūtas, sekojot līdzi ziņām pasaulē, bet nav šaubu, ka mierpilns gaidāmais adventes laiks šogad nebūs. Pirmkārt, Krievijas agresijas dēļ, bet arī tāpēc, ka Ukrainai kļūst arvien grūtāk. Diemžēl arī ASV jaunā politika raisa pastāvīgas bažas. Tagad uzmanības centrā ir kārtējie Trampa miera centieni. Netaisnīgs miers, kā rāda vēsture, arī var būt bumba ar laika degli. Pēc mūsu sabiedrības viļņošanās ap pretvardarbības konvenciju, šķiet, 18. novembris atkal visus vairāk vienoja. Bet cik šī vienotība ir dziļa vai virspusēja? Ko mēs vispār domājam par savu valsti, par savu neatkarību, par mums kā sabiedrību?  Arī par šo domājot, saruna ar pētnieci Ievu Bērziņu. Bet sākotnēji satikties un aicināt uz sarunu mudināja ziņas pētījumu, kur aplūkots, ko jaunieši domā par patriotismu un Latviju, kura veidošanā arī Ieva Bērziņa bija iesaistīta.

Aprit 12 gadi kopš Rīgā, Zolitūdē iegruva veikala “Maxima” jumts un dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika smagi savainoti. ASV prezidenta atbalstītais 28 punktu miera plāns paredz Ukrainai zaudēt tās teritorijas, bet Krievijai izsprukt cauri sveikā un palikt nesodītai par tās pastrādātajiem kara noziegumiem. Zaļo un zemnieku savienība šodien sasaukusi valdes ārkārtas sēdi par politisko situāciju.  Krāslavā aizvadīta konference "Drošs ikdienā – rīcībspējīgs krīzē". Tās mērķis – stiprināt sabiedrības noturību, pilsonisko līdzdalību un gatavību rīcībai krīzes situācijās. Rīgas centrā gar kanālu savairojušās žurkas; to indēšanai uzņēmums „Rīgas meži” šogad veltījis teju divreiz vairāk naudas, nekā pērn.

Daugėja šaltinių informacijos apie taikos planą, itin nepalankų Ukrainai. Amerikiečių televizijos „NBC News“ šaltinių teigimu, Jungtinių Valstijų prezidentas Donaldas Trampas šį 28-nių punktų planą patvirtino. Ukrainoje šiuo metu lankosi aukšti JAV JV-ų gynybos departamento karininkai.Pritrūkus dviejų balsų Seimas nesutiko panaikinti socialdemokrato Antano Nedzinsko neliečiamybės. To prašė prokurorai, norėję politiką patraukti baudžiamojon atsakomybėn vadinamojoje čekiukų byloje.Seimas pritarė Vyriausybės siūlymui griežtinti atsakomybę už kontrabandos gabenimą visuomenei pavojingu būdu.Statistika rodo, kad Lietuvoje prieigą prie interneto turi apie 90-imt procentų namų ūkių. Tačiau ekspertai pastebi, kad technologinė atskirtis tarp pačių vyriausių gyventojų ir likusios visuomenės – išlieka.Ved. Agnė Skamarakaitė

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainā šīs ziņas uzņem ar lielu piesardzību un arī bažām par iespējamu kapitulācijas uzspiešanu Ukrainai. Siguldas novada dome lemj par jaunu priekšsēdētāju. Satiksmes ministrs Atis Švinka no Progresīvajiem šodien izturēja neuzticības balsojumu Saeimā.

Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainai aizvadītajā naktī nogalināti 20 un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību neapmierina Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums algu celšanai pedagogiem. Latvijas sabiedriskā medija labdarības maratons “Dod pieci” šogad notiks no 12. līdz 18 decembrim. Doma laukumā jau sākta maratona studijas izbūve, bet 21. novembrī būs kāds neparasts ar maratonu saistīts pasākums. Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš vakar, 18. novembrī, ne tikai saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, bet arī parakstīja līgumu ar Vācijas klubu Kaseles “Huskies”

Rusija surengė didelio masto oro ataką prieš Ukrainos sostinę, žala fiksuota beveik visuose Kyjivo rajonuose. Tuo metu Vokietijos Bundestago Biudžeto komitetas šiandien ryte patvirtino 2026 metų federalinį biudžetą. Jame numatyta didesnė parama Ukrainai, nei planuota anksčiau. Atakos padarinius aptarė užsienio naujienų redaktorius Vytautas Jokubauskas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm.  Jau vairāk nekā trīs gadus dzīvojam kara ēnā. Un Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai nozīmē arī visai striktu sankciju režīmu dažādās jomās. Kā mainās sankciju ievērošana, par daudzu stundu garumā tika runāts konferencē “Sargājot robežas”. Ļoti interesanta bija sarunas daļa par to, vai sankcijas tiešām ietekmē Krieviju? Visi esam dzirdējuši Kremļa propagandas vēstījumus, ka sankcijas viņiem bijušas nebijušas. Tā gluži nav. Protams, ne tik ātri un veiksmīgi, kā mums gribētos un kā cerējām sākumā, sankcijas tomēr ietekmē Krieviju. Jau tas, ka Krievija nepublisko lielāko daļu datu, parāda, ka tur ir problēmas, uzskata Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists. Jā, pēc datiem Krievijas iekšzemes IKP pieaug, bet izaugsme ar laiku ir palēninājusies, joprojām tā ir virs nulles. Arī inflācija, ko Krievijā neizdodas apturēt ar augstām procentlikmēm, rāda, ka valdība tikai piemet pagales inflācijas ugunskuram. Bet galvenais aspekts, ja runājam par Krievijas ekonomiku, ir naftas un gāzes eksports. -- Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās pašapkalpošanās veļas mazgāšanas bizness. Iedzīvotāji šo pakalpojumu izmanto aizvien vairāk un interesanti, ka to dara arī seniori.  Pašlaik šajā tirgū ir divi lielākie spēlētāji, kuri šajā biznesā ieguldījuši miljonus. Viens no viņiem – „Laundromat” jau izvērsis šo biznesu ne tikai abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet jau raugās citu valstu virzienā. Sandra Dieziņa skaidro, ko tas dod iedzīvotājiem un kāda ir šī biznesa perspektīva?

Konkurences uzraugs: "Maxima" izmantojusi savu tirgus varu – vienpusēji noteica un grozīja preču iepirkuma cenas. Otro dienu deputāti turpina debates par nākamā gada valsts budžetu. Latvija nodod Ukrainai pēdējo bruņutransportieru "Patria" partiju.

Pagājušajā reizē raidījumā Divas puslodes runājām par Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa turneju pa Āzijas valstīm, piebilstot, ka priekšā ir gaidītākā tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Kādi ir šīs tikšanās rezultāti un ko tas nozīmē pārējai pasaulei un mums visiem? Cita vērā ņemama ziņa saistās ar Nīderlandi. Tur notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti ir citādi nekā vēl pirms gada. Labējai Brīvības partijai, kuras rīcība izprovocēja šo notikumu, vēlētāju izvēli ir likusi vilties. Iespējams, ka ārkārtas vēlēšanas būs arī Serbijā. Tur pēc ļoti plašiem protestiem prezidents Aleksandars Vučičs meklē iespējas mazināt sabiedrības neapmierinātību. Serbijā šajās dienās pieminēja traģēdijas gadadienu, kad Novisadas pilsētā sabruka dzelzceļa nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Notikumus komentē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sigita Struberga, Latvijas Universitātes pasniedzējs politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Un vēl viens temats. Savienotajās Valstīs 4.novembrī vairākos štatos, arī Ņujorkā, cilvēki devās pie vēlēšanu urnām. Rezultāti nav Donaldam Trampam labvēlīgi. Ko tas liecina par noskaņojumu Amerikā? „Lielo zēnu” skaidrošanās Pagājušajā ceturtdienā, 30. oktobrī, pienāca globāli sengaidīts notikums – prezidentu Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās, pirmā Savienoto Valstu līdera otrās kadences laikā. Aizvadītie mēneši, kas pagājuši abu superlielvaru tirdzniecības kara apstākļos, padara šo samitu nozīmīgu ne tikai Vašingtonai un Pekinai, ciktāl šī cīkstēšanās ekonomiski iespaido visu pasauli. Abu šīs pasaules vareno samits notika Dienvidkorejas pilsētā Pusanā un noslēdza Baltā nama saimnieka iespaidīgo piecu dienu Austrumāzijas tūri. Tās laikā viņš apmeklēja Malaiziju, kur piedalījās ASEAN organizācijas samitā, pēc tam viesojās Japānā un Dienvidkorejā. Kas attiecas uz Trampa un Sji tikšanos, eksperti atzīmē, ka tā bijusi pat pārsteidzoši īsa – vien stunda un četrdesmit minūtes; un tas, visdrīzāk, liecinot, ka runāts tikai par to, par ko jau iepriekš panāktas principiālas vienošanās. Kopumā sarunu rezultāts tiek raksturots kā „pamiers” tirdzniecības karā ar termiņu uz vienu gadu. Savienotās valstis piekritušas samazināt uz pusi to tarifa daļu importam no Ķīnas, kas tika noteikta kā sankcija par Ķīnā ražotās narkotiskās vielas fentanila kontrabandu uz Savienotajām Valstīm. Savukārt Pekina apņēmusies aktīvāk apkarot šo kontrabandu. Kopējais tarifs Ķīnas ražojumu importam tādējādi samazināsies no 57 uz 47 procentiem. Ķīnas tarifs amerikāņu preču importam 32 procentu apmērā paliks nemainīgs. Pekina piekritusi neieviest ierobežojumus piecu retzemju elementu eksportam uz ASV, kamēr ierobežojumi septiņām citām šīs kategorijas izejvielām, kas noteikti jau iepriekš, paliek spēkā. Tāpat Ķīna apņēmusies atsākt amerikāņu sojas pupiņu importu. Savukārt no prezidenta Trampa puses esot saņemti Pekinai cerīgi signāli, ka iespējama ierobežojumu mīkstināšana mākslīgā intelekta attīstībai svarīgo jaunākās paaudzes mikroshēmu eksportam uz Ķīnu; šos ierobežojumus noteica prezidenta Baidena administrācija. Protams, ne mazāka interese kā par tirdzniecības karu aizvadītās tikšanās sakarā ir interese par karu tiešā nozīmē – kā jau notiekošu, tā iespējamu. Kas attiecas uz iespējamu Ķīnas iebrukumu Taivānā, tas, kā pēc tikšanās apgalvoja Donalds Tramps, sarunās neesot pat pieminēts. Par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan esot runāts, pie tam Ķīnas līderis solījis sastrādāties ar Vašingtonu, lai vairotu miera iespējamību. Grūti gan spriest, kā tas varētu izpausties. Tiek lēsts, ka gandrīz visas abu karojošo pušu kaujas lidrobotiem izmantotās mikroshēmas un optiskais kabelis ir ražots Ķīnā, Pekina patiešām varētu būt vienīgais spēks šai pasaulē, kas varētu reāli pieslāpēt karadarbību, pārtraucot šo sastāvdaļu piegādi karojošajām pusēm. Nekas gan neliecina, ka tā varētu notikt. Vēlēšanu rezultāti Nīderlandē Kārtējām parlamenta vēlēšanām Nīderlandē bija jānotiek 2028. gadā, taču premjerministra Dika Shofa vadītās koalīcijas valdības izjukšana šī gada jūnijā un citas koalīcijas izveides neiespējamība noteica to, ka nīderlandiešu elektorātam jau otro reizi pēc kārtas bija jābalso ārkārtas vēlēšanās. Demisionējušo kabinetu bezpartejiskā premjera Shofa vadībā izdevās izveidot gandrīz astoņus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām, kurās izcilus panākumus guva radikāli labējā, populistiskā „Partija brīvībai” ar Gērtu Vildersu priekšgalā. Koalīciju ar šiem radikāļiem piekrita veidot konservatīvi liberālā „Tautas partija brīvībai un demokrātijai”, lauku labējo populistu partija „Zemnieku pilsoņu kustība” un kristīgi demokrātiskā partija „Jaunais sociālais līgums”. Tomēr mērenāko koalīcijas partneru nostādnes izrādījās grūti savienojamas ar Vildersa partijas pieeju imigrācijas jautājumos, kas paģērēja pilnīgu moratoriju patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šajās vēlēšanās labējo radikāļu cerības nepiepildījās – vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju balsu un, attiecīgi, 11 no 37 deputātu mandātiem „Partija brīvībai” gājuši zudībā. Vietu skaita ziņā Vildersa partiju panākusi kreisi centriskā, sociālliberālā partija „Demokrāti 66”. Ļoti nozīmīgi savas pozīcijas parlamentā uzlabojusi arī konservatīvā partija „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”, un divas galēji labējās partijas – „JA21” (saīsinājums no nosaukuma „Pareizā atbilde – 21”) un „Forums demokrātijai”. Daļu mandātu zaudējot, tomēr lielāko partiju pirmajā četriniekā joprojām ir „Tautas partija brīvībai un demokrātijai” un agrākā eirokomisāra Fransa Timmermansa vadītā „Zaļo kreiso” un „Darba partijas” alianse, nozīmīgākais kreisais spēks parlamentā. Tā kā Nīderlandes vēlēšanu sistēma neparedz balsu skaita slieksni iekļūšanai parlamentā, tur ir vēl astoņas mazākas partijas ar mandātu skaitu no viena līdz četriem. Visloģiskākais koalīcijas modelis būtu plaša ap centru veidota kombinācija, kurā centriskie „Demokrāti 66” vienotos ar labējākajām partijām Kristīgi demokrātiskais aicinājums un Tautas partija brīvībai un demokrātijai no vienas, un kreiso Darba partijas un Zaļo kreiso aliansi no otras puses. Tomēr savilkt kopā šī politiski visai plašā spektra daļas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc valdības izveide atkal var prasīt vairākus mēnešus. Eiropas Savienības paplašināšanās „telesamits” 4. novembrī Briselē risinājās savdabīgs notikums – telekanāls „EuroNews” bija pulcinājis uz samitu telekameru priekšā sešu Eiropas Savienības kandidātvalstu vadītājus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un eirokomisāri paplašināšanās jautājumos, Slovēnijas pārstāvi Martu Kosu. Kandidātvalstis klātienē pārstāvēja Moldovas prezidente Maija Sandu, Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijans Mickoskis un Melnkalnes ārlietu un Eiropas lietu vicepremjers Filips Ivanovičs, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Albānijas premjerministrs Edi Rama pieslēdzās samitam tiešsaistē. Notikums bija salāgots ar Eiropas Komisijas ziņojuma par kandidātvalstu iestāšanās procesa virzību publiskošanu, un tajā telekameru fokusā nonāca kandidātvalstu specifiskās problēmas, kuras citādi grūti izlobāmas no politisko dokumentu sausajām rindām. Protams, ar citiem nesalīdzināmas tās ir Ukrainai, kuras vēlme pievienoties Eiropas Savienībai bija galvenais iemesls Krievijas agresijai, kuru Ukraina izmisīgi atvaira jau divpadsmito gadu. Prezidents Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus tiešsaistē no kādas nekonkretizētas vietas frontes tuvumā un veltīja nīgrus vārdus Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam, kurš deklarējis, ka bloķēs Ukrainas iestāšanās centienus. Kremļa tieksmes taranēt iestāšanās procesu sajūt arī Moldova, kuru Krievija cenšas visiem līdzekļiem iekšēji destabilizēt un panākt sev draudzīgu spēku nākšanu pie varas. Par netīkamu ārējo ietekmi samitā runāja arī Ziemeļmaķedonijas premjers Mickoskis, kurai iestāšanas procesā apšaubāmas prasības izvirza tās savienībā jau esošā kaimiņvalsts Bulgārija. Tomēr vislielāko ievērību samitā izpelnījās par tā „melno avi” dēvētais Serbijas līderis Aleksandars Vučičs. Viņam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, sākot ar Serbijas īpašajām attiecībām ar Maskavu, beidzot ar protestiem, kuri viņa valstī nenorimst nu jau gadu. Protestu galvenā tēma ir korupcija, taču arī autoritārisma iezīmes pastāvošajā varā. Attiecīgi tiek pieprasīta ne vien korumpantu saukšana pie atbildības, bet arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas un, tā kā starp protestētājiem ir īpaši daudz studentu, finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai. Prezidents Vučičs šai situācijā turpina manipulēt, gan aizvācot no amatiem dažus korupcijā vainotos, gan sūtot pret demonstrantiem policiju un ar dažādiem sitamajiem bruņotus huligānus, kas, savukārt, izraisa protestētāju pretreakciju. Pēdējais vardarbības uzliesmojums bija augustā, kad sadursmēs un policistu brutālos uzbrukumos cieta vairāki desmiti cilvēku un demonstranti izdemolēja un aizdedzināja prezidenta Vučiča vadītās Serbijas progresīvās partijas, citu varas partiju un valsts institūciju birojus.

„Dingęs štetlas“ su neseniai Panevėžyje atidarytu Stasio Eidrigevičiaus menų centru perbraižo Lietuvos kultūros žemėlapį ir padeda rimtą kultūrinį tašką šiaurės Lietuvoje. Drąsiai sakyčiau, kad pagrindiniai Lietuvos muziejai dabar yra Vilniuje, Kaune ir šiaurės Lietuvoje aplink Panevėžį“, – komentare sako architektas Andrius Ropolas.Pristatoma šiuolaikinio cirko ir teatro premjera „Šarūnas“, kurią pagal Vinco Krėvės to paties pavadinimo dramą stato režisierius Gildas Aleksa.Italija po Luvro apiplėšimo pradeda diegti dirbtinio intelekto sistemas, kurios realiu laiku stebi lankytojų elgesį muziejuose ir gali iš anksto identifikuoti įtartinas situacijas. Ką analizuoja dirbtinis intelektas, kokio tipo elgesio modelius jis gali atpažinti, ir kokiose kultūros sektoriaus srityse dirbtinis intelektas galėtų būti pritaikomas jau dabar?Tauragės krašto muziejuje „Santaka“ atidaryta paroda „Baltijos gelmių istorijos“. Joje pasakojama apie Baltijos jūros paveldą per krovininio laivo „Elbing IX“ istoriją.Opera-performansas „Saulė ir jūra“ įtrauktas į „Frieze“ sudarytą reikšmingiausių XXI a. meno kūrinių sąrašą. Kodėl šis kūrinys tapo fenomenu tarptautinėje šiuolaikinio meno scenoje ir kaip jis atliepia platesnes šiuolaikinio meno tendencijas? Pokalbis su Londone gyvenančiu meno kritiku Benu Easthamu.Šiandien Vilniaus Rotušės aikštėje, Kyjive ir Charkive – išskirtinė dovana Lietuvai ir Ukrainai. Vilnius City Opera kartu su Laisvės TV ir LRT bei partneriais kviečia į nemokamą Giuseppe Verdi operos „Makbetas“ tiesioginę transliaciją iš LVSO koncertų salės. Ved. Justė Luščinskytė

Studijā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Antrą naktį iš eilės į Lietuvą paleisti kontrabandiniai balionus ir vėl sutrikdę Vilniaus oro uosto darbą.Pokalbis su politologu Maksimu Milta apie Ukrainos ir Amerikos pokalbiuose dėl karo pabaigos vis iškylantį Donbaso klausimą. Kuo šis regionas Ukrainai svarbus?Diskusija apie siūlomą tvarką, kad medikai pacientus galėtų konsultuoti nuotoliu iš kito miesto ar iš kitos gydymo įstaigos. Taip sveikatos apsaugos ministerija tikisi palengvinti medikų paieškas regionuose.Ispanija pasišovė Europos Sąjungoje užbaigti laiko sukiojimo praktiką.Ved. Liuda Kudinova

Veselības ministrija rosina pakāpeniski pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā. Saeimas lēmums ierobežot elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu sastāvu atbilst Satversmei. Eiropas Savienības valstu līderiem nav izdevies vienoties par reparāciju aizdevumu Ukrainai. Lielbritānija sanāksmē Londonā centīsies pierunāt sabiedrotos piešķirt Ukrainai vairāk tālās darbības rādiusa ieročus.

Prezidentas Gitanas Nausėda paprašė krašto apsaugos ministrės Dovilės Šakalienės kol kas neteikti atsistatydinimo pareiškimo, nes nori tai aptarti su premjere.Tarnybos metu moterį nušovęs sostinės policijos pareigūnas Darius Šerpytis lieka išteisintas – baudžiamojoje byloje Apeliacinis teismas nusprendė atmesti prokuratūros ir nukentėjusiųjų skundus.Artėjant žiemai Rusija intensyvina Ukrainos energetikos sektoriaus apšaudymą. Apie tai, kaip Ukrainai sekasi ruoštis žiemai, kovoti su Rusijos atakomis ir kokie yra tikrieji Ukrainos ginklų gamybos pajėgumai šalies viduje, LRT pasikalbėjo su Kyjive gyvenančiu Jungtinės Karalystės žurnalistu Ozu Kateržiu. Jis režisavo tarptautinio pripažinimo sulaukusį dokumentinį filmą „Mūšis dėl Kyjivo“.Ved. Agnė Skamarakaitė

Penktadienį (spalio 17 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas papasakos apie JAV prezidento Donaldo Trumpo naujus grasinimus muitais Kinijai. Aptars diskusijas dėl sankcijų prekybos centrui „Mere“ bei ribojimus paaugliams suteikusią platformą „Instagram“.

Nuosavų automobilių remontas prieš išsinuomojant valdišką, rūpinimasis sutuoktinių transportu ir kelių automobilių priežiūra vienu metu – tai parodė LRT Tyrimų skyriaus atlikta Seimo narių išlaidų analizė. Nors politikai ginasi, kad griežtai laikosi taisyklių, Kultūros komiteto pirmininkas po LRT klausimų dalį pinigų jau grąžino. Komentuoja LRT tyrimų skyriaus žurnalistas Mindaugas Aušra.Iki moksleivių rudens atostogų liekant kelioms savaitėms, tėvai suka galvas, kur palikti mažesnius vaikus, jei patys tuo metu negali atostogauti. Marijampolės savivaldybė kol kas vienintelė šalyje pasiūlė per mokinių atostogas leisti pradinukams lankyti prailgintas grupes. Kur jūs paliekate vaikus per atostogas, ar reikėtų, kad ir kitos savivaldybės leistų pradinukus leisti per atostogas į prailgintas grupes? Komentuoja Marijampolės „Šaltinio“ progimnazijos direktorė Asta Kulbokienė ir Lietuvos mokyklų vadovų asociacijos prezidentas Dainius Žvirdauskas.Kiekvienas žmogus galės tapti ne tik komercinių bankų, bet ir centrinio banko klientu. Tokią galimybę suteiks skaitmeninis euras. Europos centrinis bankas dabar kaip tik bando ištestuoti, kaip viskas veiks realybėje. Komentuoja žurnalistė Irma Janauskaitė.NATO šalių gynybos ministrai renkasi Aljanso būstinėje Briuselyje. Susitikimų darbotvarkėje: NATO pajėgumų stiprinimas ir karinė parama Ukrainai.Kol valdantieji ieško naujo kandidato į kultūros ministrus, laikinai kultūros ministrės pareigas eina Švietimo, mokslo ir sporto ministrė Raminta Popovienė. Ji šią savaitę buvo susitikusi su kultūros ministerijos darbuotojais. Komentuoja Raminta Popovienė.Kaune atsinaujino diskusijos, kas turėtų prisiimti atsakomybę už Žaliakalnio funikulieriaus likimą. Šiuo metu vienas seniausių Kauno simbolių ir valstybės saugomas kultūros paveldo objektas neveikia dėl prastos techninės būklės. Komentuoja Ieva Radzevičiūtė.Ved. Rūta Kupetytė.

Kokią sumą Vyriausybė kitų metų biudžete numatė skirti gynybai. Kol kas nėra sukonkretinama, ar ši, penkis procentus Bendrojo Vidaus produkto gerokai viršijanti suma visa bus skirta tik gynybai, ar gynyba bus vadinami ir kiti valstybės poreikiai, pavyzdžiui, magistralinių kariniam transportui būtinų kelių taisymas, pasieniečių apginklavimas ir panašiai.Prokurorai nustatė, kad sprendimas abiturientams valstybiniuose egzaminuose pridėti po dešimt balų prieštarauja įstatymams, konstituciniams teisėtumo ir teisinio tikrumo principams. Tačiau teismuose viešojo intereso prokurorai nutarė neginti. Švietimo mokslo ir sporto ministerija sako, kad prokuratūra klaidina visuomenę, o opozicija ir kai kurie ekspertai ragina ministrę atsistatydinti.Briuselyje NATO šalių gynybos ministrams susirūpinimą kelia Rusijos vykdomi Europos šalių oro erdvės pažeidimai, mažėjantis Vakarų šalių karinės paramos Ukrainai mastas ir bendras aljanso pasirengimas dronų karybai.Asociacijos „Lietuvos krepšinis“ etikos, drausmės ir apeliacinė komisija išnagrinėjo drausmės bylą pagal Kamilės Nacickaitės–Van Der Horst skundą dėl Roberto Javtoko pasisakymų televizijos laidoje. Komisija nustatė, kad Javtokas, viešai atskleisdamas jautrias pareiškėjos asmeninio gyvenimo detales ir nekorektiškai pasisakydamas apie jos sutuoktinį, pažeidė Asociacijos „Lietuvos krepšinis“ etikos ir drausmės kodekso nuostatas. Atsižvelgdama į bylos aplinkybes, komisija skyrė Javtokui 858 eurų baudą.Ved. Liepa Želnienė

Seime įvyks bendras Pasaulio lietuvių bendruomenės komisijos ir Švietimo ir mokslo komiteto posėdis, kuriame daug dėmesio bus skiriama lituanistiniam švietimui.Ar tarmės išgyvena atgimimą ir ar galime tikėtis daugiau tarminės literatūros?Lietuva jau 33 kartą mini Baltosios lazdelės dieną, ta proga Šiauliuose regėjimo negalią turintiems žmonėms pristatytas ypatingas spektaklis.Antradienio vakarą įvyko tarpsektorinė kultūros asamblėja. Po jos protesto bendruomenė kartoja tą pačią žinutę – protestas tęsis toliau, iki kol bus įgyvendintas reikalavimas atriboti Kultūros ministeriją nuo partijos „Nemuno aušra“. Politikai kol kas nepasiuntė aiškaus atsakymo, kaip bus formuojama politinė Kultūros ministerijos komanda.Ką išmoksta vaikai, lankydami Šilalėje įkurtą „Mažųjų išradėjų“ būrelį ir kokie eksperimentai bei bandymai labiausiai domina vaikus?Paryžiuje 35-ojoje „Salon de la Revue“ mugėje buvo pristatytas ir specialus prancūzų kalba išleisto „Vilnius Review“ numeris.Europos paveldo apdovanojimų ceremonijoje Lietuvos nacionalinis muziejus apdovanotas už paramos Ukrainai iniciatyvą.Ved. Marius Eidukonis

„Patikėkite, tai, kas vyksta dabar, kas įvyko praėjusį penktadienį, atkreipė mūsų sąjungininkų dėmesį“ – taip apie Nemuno aušros lyderio Remigijaus Žemaitaičio pasisakymus sako Prezidentas. Gitano Nausėdos manymu, jei socialdemokratai nuspręstų nebedirbti su „aušriečiais“ daugelis vidaus politikos problemų „atkristų natūraliai“.Karinė pagalba Ukrainai šių metų liepą ir rugpjūtį smarkiai sumažėjo, nepaisant NATO prioritetinių Ukrainos reikalavimų sąrašo (PURL) iniciatyvos, sakoma naujai paskelbtame Kylio instituto tyrime.Christas Grozevas - vienas ryškiausių Europos tiriamosios žurnalistikos atstovų. Jo tyrimai atskleidžia Rusijos slaptųjų tarnybų operacijas, saugumo grėsmes, taip pat, kaip Kremlius pasitelkia informaciją savo tikslams pasiekti. Christo Grozevo ir jo komandos tyrimai atskleidė apnuodijimo „Novičoku“ atvejus Jungtinėje karalystėje, taip pat nustatė Rusijos Federalinio saugumo biuro komandą, bandžiusią nunuodyti Aleksejų Navalną. Berlyne vykusiame prestižiniame festivalyje “Prix Europa” Grozevui įteiktas metų žurnalisto apdovanojimas. LRT radijo užsienio naujienų redaktorės Ievos Balsiūnaitės pokalbis su Christu Grozevu.Rusų kapitalo maisto prekių parduotuvės Lietuvoje „Mere“ turi naujus savininkus – Ispanijos įmonę. Šiuo metu, kai Ekonomikos ir inovacijų ministerija svarsto galimas sankcijas „Mere“ valdytojams, pastarieji savo akcijas perleido vos pernai įsteigtai bendrovei Barselonoje.Kretingos rajone – paukščių gripo protrūkis, Kartenos seniūnijoje paskelbta ekstremali situacija.Trečius metus policija vairuotojams dalino ultragarsinius švilpukus, padedančius sumažinti susidūrimų su laukiniais gyvūnais riziką. Pareigūnai per metus vidutiniškai užfiksuoja daugiau nei šešis tūkstančiai atvejų kai vairuotojai susiduria su laukiniais žvėrimis. Gamtininkai teigia, kad vairuotojus apsaugoti gali ne švilpukai, o sumažintas greitis.Trimis pergalėmis Eurolygos turnyrą pradėję Kauno „Žalgirio“ krepšininkai šiandien bandys šią seriją pratęsti Serbijoje rungtynėse su Belgrado „Crvenos zvezdos“ komanda.Ved. Agnė Skamarakaitė

Valdība akceptē valsts nākamā gada budžetu ar deficītu 3,3% no IKP. Valdība atbalsta izmaiņas Dabas resursu nodokļa likmēs, kas paredz jaunu nodokli neapstrādātai koksnei un lielāku nodokli kūdras nozarei. Neskatoties uz panākto vienošanos, kas ļauj NATO valstīm iegādāties Ukrainas vajadzībām ieročus no ASV rezervēm, kopējais militārais atbalsts Ukrainai vasaras izskaņā piedzīvojis strauju kritumu. No 17. oktobra dzelzceļa līnijā Rīga-Tukums gaidāmas būtiskas izmaiņas pasažieriem. Latvijas vīriešu futbola izlase šovakar Daugavas stadionā aizvadīs Pasaules kausa kvalifikācijas maču, pretiniekos - šī sporta veida izgudrotāju mantinieki Anglijas futbola izlase. Masu demonstrācija, slēgtas lidostas un traucēta sabiedriskā transporta satiksme – tā ir daļa no 14. oktobra nacionālā streika Beļģijā.

Pirmadienį (spalio 13 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras pasakoja apie dėl „Tomahawk“ raketų siuntimo Ukrainai su putinu norintį pasikalbėti D.Trumpą. Taip pat papasakos apie mulkio statulėle apdovanoto R.Žemaitaičio nuotykius. Ir galiausiai pasidalins naujienomis apie šlovinamą Donaldą Trumpą.

Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju reformu no 2027. gada 1. janvāra, virzot to skatīšanai Saeimā. Palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" atbrīvojis visus tā gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai. Turpinoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastuktūrai, Eiropas Savienība piešķirs Ukrainai papildus finansējumu ziemas pārlaišanai, Kijivā pavēstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Lai gan valsts valodas prasmes minimālajā līmenī nav apliecinājuši pusotrs tūkstotis Krievijas pilsoņu, izraidīšanas procedūru no valsts sāk tikai pret 841 personu. Latvijas kamaniņu sporta izlase šonedēļ uzsāk treniņus savā māju trasē Siguldā.

Piedzīvot baroka laikmetu mūzikā kā vienotu, tomēr daudzbalsīgu kultūras fenomenu 13. oktobrī ļaus koncerts „Baroks IV”, uz ko Mazajā ģildē Rīgā aicina senās mūzikas ansamblis „ÆLDMUSIC”. Tajā apvienojušies mūziķi no Latvijas un Ukrainas, kurus saista mīlestība pret baroka mūziku un vēlme klausītājiem atklāt jaunas šī laikmeta mūzikas šķautnes un komponistus. Koncerta „Baroks IV” nosaukums simbolizē baroka mūzikas tradīcijas četrās kristīgajās konfesijās – protestantu, anglikāņu, katoļu un pareizticīgo – aicinot ceļojumā pa 18.gadsimta Eiropu no Itālijas un Anglijas līdz Polijai un Ukrainai. -- Ansamblī „ÆLDMUSIC” līdzās Natālijai Behmai, Serhijam Zadorožnijam un Ansim Bētiņam, kurus uzklausām sižetā, muzicē arī ukraiņu dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Viņu koncerts „Baroks IV” – šovakar Mazajā ģildē.  

Republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. No amata pirmdien atkāpies Francijas jaunais premjers Sebastjēns Lekornī. Tas noticis nepilnu diennakti pēc tam, kad tika izziņots jaunās valdība sastāvs. Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija". Sākušās valdības veidošanas sarunas. Aktualitātes pasaulē analizē žurnāla "IR" komentētājs" Pauls Raudseps, atvaļinātais vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentu Artjomu Konohovu. Vašingtonā kompromisa nav Pagājušajā nedēļā valdošajai Republikāņu partijai nespējot rast kompromisu sarunās ar Demokrātu partiju par finansējumu veselības aprūpei, Senātā pietrūka balsu, lai varētu pieņemt federālo budžetu. Tāpēc jau trešo reizi Donalda Trampa prezidentūru laikā un ceturto reizi šajā gadsimtā ASV federālā  valdība ir apturējusi  darbu.  Katru gadu budžeta pieņemšanas laikā notiek politiska cīņa un reizēm tā arī beidzas ar federālā budžeta iestāžu darba apturēšanu. Kompromiss gan vienmēr tiek panākts, bet jautājums, cik ātri politiķiem izdodas vienoties. Vēsturiski visbiežāk tās ir bijušas dienas vai dažas nedēļas, bet visgarākais pārtraukums ir bijis 2018.gadā, kas arī bija pēdējā reize, kad valdības darbs apturēts un toreiz vienoties izdevās vien pēc 35 dienām. Arī šoreiz izskatās, ka darbs apturēts būs ilgi, neviena puse nav gatava piekāpties. Kamēr valdības darbs ir apturēts, vairāki simti tūkstoši valdības darbinieku tiek sūtīti bezalgas atvaļinājumos, citi strādā, bet nesaņem atalgojumu. Un Tramps ir saasinājis situāciju, draudot atlaist lielu skaitu valdības darbinieku, nevis vienkārši nosūtīt tos uz pagaidu neapmaksātu atvaļinājumu. Pretī Trampam ir Demokrātu partija, kuras pamatvēlētājs jau mēnešiem pieprasījis, lai politiķi ieņem stingrāku nostāju pret prezidenta politiku. Pavasarī, kad vairāki demokrāti atbalstīja republikāņu budžetu, pār opozīciju vēlās milzīgs kritikas vilnis, tāpēc jau sākotnēji bija skaidrs, ka šoreiz republikāņiem būs grūti pārliecināt oponentus atbalstīt budžetu neko pretī nedodot. Kamēr neviena puse neizrāda nekādu gatavību sadarboties, pieaug bažas par ASV ekonomiku. Aprēķināts, ka katra nedēļa, ko valdība nestrādā un tās darbinieki pavada piespiedu neapmaksātā dīkstāvē, bremzē pasaules varenākās ekonomikas izaugsmi par 0,2%.   Čehijai savs Tramps Pēdējos gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Čehija ir bijusi uzticama Ukrainas atbalstītāja. Tā ir arī faktiski izformējusi vienu no lielākajiem Krievijas spiegu tīkliem, ko Maskava bija izvērpusi caur savu vēstniecību Prāgā. Tāpēc ziņas, ka turpmāk Čehijas politikā gaidāmas pārmaiņas, daudziem bija negaidītas. Starptautiskie mediji nav aktīvi sekojuši līdzi politiskajam noskaņojumam šajā Austrumeiropas valstī. Bet pārmaiņas būs. 4. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās līdzšinējā premjerministra vadītais partiju bloks saņēma vien 23,3 procentu vēlētāju atbalstu, kamēr opozīcijā esošā miljardiera un bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā partija – 34,6 procentus. Jau tajā pašā vakarā līdzšinējais premjers Petrs Fiala apsveica Babišu ar uzvaru, bet svētdien Čehijas prezidents tikās ar vēlēšanu uzvarētāju, lai spriestu par iespējām izveidot valdību. Lai arī Babiša uzvara vēlēšanās ir pārliecinoša, tomēr izveidot stabilu valdību nebūs vienkārši. Kā koalīcijas partnerus Andrejs Babišs redz divas partijas – galēji labējo partiju „Brīvība un tiešā demokrātija”, kura ieguva nepilnu 8% vēlētāju simpātiju, un partiju „Autobraucēji sev”, kuras nosaukums jau rāda, ka tās primārais mērķis ir cīņa pret Eiropas kursu pāriet uz elektroautomašīnām. Abas mazās partijas ir skeptiskas pret Eiropas Savienības politiku, un galēji labējie priekšvēlēšanu kampaņā pat solīja rīkot referendumu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpēc Babišam būs jāpieliek pūles, lai abas partijas būtu ieinteresētas sadarboties, turklāt politologi izsaka šaubas, cik stabilas un prognozējamas ir abas partijas un to ievēlētie deputāti. Tajā pašā laikā Babišs ir solījis, ka viņa vadītā valdība būs Eiropu atbalstoša un nedarbosies pretēji tās interesēm. Tāpat Babišs ir centies mazināt bažas, ka Čehija klaji pretdarbosies Ukrainas atbalstam tās cīņā pret agresoru. Tomēr pārmaiņas valsts politikā šajā ziņā būs. Priekšvēlēšanu laikā miljardieris solīja, ka, nonākot pie varas, pārskatīs Čehijas vadīto starptautisko koalīciju artilērijas šāviņu piegādei Ukrainai, kuru izveidoja Fialas valdība. Viņš gan pauda gatavību to apspriest ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tagad sakot, ka šo programmu ir jāpārņem NATO. Andreju Babišu dēvē par populistu, un viņš arī sevi ir aktīvi pozicionējis kā Donalda Trampa atbalstītāju un viņam līdzīgas politikas īstenotāju. Francijā briest ārkārtas vēlēšanas Premjera amatā viņš paspēja būt 27 dienas, taču valdība pastāvēja vien 14 stundas, šādi kļūstot par īsāko valdību visas jaunākās Francijas Republikas vēsturē. Pēc tam, kad septembra sākumā parlaments izteica neapmierinātību iepriekšējam premjeram, prezidents Emanuels Makrons premjera amatu uzticēja Sebastjēnam Lekornī. Bija vajadzīgs gandrīz mēnesis, lai nominētu jaunos ministrus, un svētdienas, 5. oktobra, vakarā valdības sastāvs tikai izziņots. Tas tūlīt saskārās ar plašu kritiku, jo vairākos amatos bija nominēti līdzšinējie ministri, un gan labējie, gan kreisie steidzās sacīt, ka neredz iespēju atbalstīt tos pašus vēžus, tikai citās kulītēs. Tūlīt sākās runas par vēl vienu neuzticības balsojumu, un jau pirmdien premjers pats paziņoja, ka šādā noskaņojumā neredz iespēju strādāt un atkāpjas no amata.  Kopš ārkārtas vēlēšanām, kad parlamentā izveidojās trīs atšķirīgi politiskie bloki, panākt vienošanos ir kļuvis neiespējami. Īsā laikā ir kritusi jau trešā valdība, un lielākā problēma ir tā, ka parlaments nav spējīgs apstiprināt nākamā gada budžetu, kuram ir jābūt taupības budžetam – Francijā ir arī sarežģīta finansiālā situācija. Nacionālās apvienības parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna pirmdien aicināja rīkot vēl vienas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Viņasprāt, citas izejas no strupceļa nav. Viņa arī uzskata, ka no amata ir jāatkāpjas prezidentam. Tomēr šādu iespēju Emanuels Makrons līdz šim ir noraidījis. Tiesa, līdzīgas balsis ir atskanējušas arī no centristiem, šādi palielinot spiedienu pret Makronu. Nav drošas pārliecības, vai jaunas vēlēšanas palīdzētu valstij izkļūt no strupceļa. Protams, Marina Lepēna cer, ka tas ļautu tās apvienībai palielināt savu ietekmi, jo apvienības popularitāte ir augusi. Savukārt prezidentam tas radītu citas problēmas. Aptaujas rāda, ka Emanuels Makrons kļūst arvien nepopulārāks, bet viņa pilnvaras ir spēkā līdz pat 2027.gadam.  

Trečiadienį (spalio 8 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras aptars aktualijas apie nesutarimus dėl koalicijos (ne)griūties. Taip pat karštas diskusijas dėl Sviatlanos Cichanouskajos apsaugos mažinimo. Apkalbės padėtį karo fronte bei kremliaus grasinimus dėl Ukrainai žadamų „Tomahawk“ raketų.

Ketvirtadienį (spalio 2 d.) Tiek Žinių vedėja Eglė papasakos apie JAV pasiryžimą padėti Ukrainai, apžvelgs besitęsiančią kultūros krizę bei aptars, kodėl net trys šimtai tūkstančių Lietuvos gyventojų permoka už elektrą ir kaip galima tai pakeisti.

Eiropas drošība, tostarp tā dēvētās „dronu sienas” izveide, kā arī reparācijas aizdevums Ukrainai – tie ir galvenie temati Kopenhāgenā notiekošajā Eiropas Savienības līderu samitā. Skolās no 1. oktobra sāk piena un augļu izdali. Programmai šogad atvēlēts lielāks finansējums un spēkā stājušās lielākas atbalsta likmes par piegādātajiem produktiem. Valkas pašvaldībai finansiālas grūtības; ministrs apsver iespēju to nākotnē pievienot blakus novadam. 1. oktobrī Ukrainā atzīmē Aizstāvju dienu, godinot karavīrus, kas cīnās par Ukrainas brīvību un tos, kas par to ir atdevuši savas dzīvības. Saeimas atbildīgā komisija spriež par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos.

Politikos mokslų daktaras Arvydas Grišinas vykdo antropologinį tyrimą apie Lietuvos savanorius, vežančius paramą Ukrainai Rusijos agresijos metu. Kas juos motyvuoja? Pokalbis LRT RADIJO laidoje „10-12“.Ved. Agnė Skamarakaitė

Itin išaugo užsikrėtimų COVID-19. Praėjusią savaitę šalyje registruota vidutiniškai po 468-is užsikrėtimus kasdien.LRT Faktai: Pasibaigus Rusijos ir Baltarusijos pratyboms „Zapad“, analitikai pastebi, kad per jas klaidinančių žinučių pasirodė nedaug. Vis tik Rusijos propaganda pratybomis pasinaudojo.Statybos sektoriaus vystymo agentūra sėkmingai tęsia Ukrainos gyvenviečių atstatymo projektą: sukurtas skaitmeninis saulės potencialo žemėlapis.LRT Girdi: Kompensacinės išmokos individualių namų modernizavimui ir galimos kliūtys teikti paraiškas.Lietuvos jūrų muziejuje paskelbtas šių metų profesoriaus Kazio Pakšto premijos laureatas. Juo tapo Lietuvos istorijos instituto doktorantas Rimantas Bedulskis, kurį domina upeivystės istorija.10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

Latvija slēdz gaisa telpu Austrumu pierobežā vismaz līdz 18. septembrim. Par dalību kartelī sodīti inženiertīklu būvnieki "Siltumtehserviss", "Apkure IM", "Adapteris", "Alpex" un "Infrakom". Ukrainai šogad var pietrūkt naudas armijas uzturēšanai. Ukrainas mediji vēsta, ka trūkst aptuveni 300 miljardi hrvnu (ap 6 miljardiem eiro). Rēzeknē prezentē pirms pusotra gada uzceltā rekreācijas centra, tautā vairāk pazīstama kā Rēzeknes SPA, viesnīcas investīciju projektu. Ārstu biedrība prasa nākamā gada valsts budžetā "nebadināt" nozari. Zibakcijā pret tīšu kaitējumu videi pie Zemkopības ministrijas pulcējās Klimata koris. Akcija saistīta arī ar grozījumiem Meža likumā, kas paredz jaunāku koku ciršanu.

Testēšana, vai NATO ir gatavs rīkoties? Tā daudzi dēvē šīs nakts notikumus Polijā. Vai tas ir dēvējams par uzbrukumu NATO valstij, vai arī tā it vien Ukrainā notiekošā kara blakne? Arī jautājums, vai tās ir saistītas ar rietumvalstu gatavību garantēt Ukrainai drošību pēc tam, kad tiks apturēta pašreizējā karadarbība? Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka tas varētu notikt, Krievija īsteno arvien masīvākus gaisa triecienus pret Ukrainu. Pēdējie notikumi ap karu un Ukraina mūsu uzmanības fokusā raidījumā Divas puslodes. Noslēgumā mazliet veltām arī uzmanību Francijai, kur ir kritusi kārtējā valdība. Francijas politiskā nozīme ir grūti pārvērtējama, bet kopš parlamenta vēlēšanām stabili funkcionējošu valdību izveidot tur nav iespējams. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Sazināmies ar atvaļinātu viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Sankcijas karājas gaisā, lidroboti lido debesīs Pagājušajā naktī Ukraina piedzīvoja kārtējo masveidīgo Krievijas lidrobotu un raķešu uzlidojumu, jau atkal ir postījumi un cilvēku upuri. Tomēr pagājušā nakts iezīmēja jaunu bīstamu precedentu – vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā, kur to notriekšanā tika iesaistīti Polijas un arī Nīderlandes gaisa spēki. Iedzīvotāji valsts austrumdaļā saņēmuši brīdinājumus, uz laiku apturēta lidostu, tai skaitā Varšavas Šopēna starptautiskās lidostas darbība. Polijas premjerministrs Donalds Tusks apgalvojis, ka fiksēti pavisam 19 gaisa telpas robežu pārkāpšanas gadījumi, trīs vai četri lidroboti notriekti. Polija pieprasījusi iedarbināt NATO līguma 4. pantu, kas paredz dalībvalstu konsultācijas nolūkā konstatēt draudus kādas dalībvalsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei vai drošībai. Šis ir pirmais precedents kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kad kādas NATO valsts militārās vienības veic tiešu pretdarbību Krievijas militāriem objektiem, un būtiskais jautājums ir, vai tā bijusi Krievijas mērķtiecīga provokācija un NATO reakcijas spēju pārbaude. Par to vedina domāt aizvadītās nakts notikumu militārais un politiskais fons. Krievijas vasaras uzbrukuma kampaņa Ukrainā, ja arī vēl nav beigusies, tad tuvojas noslēgumam bez būtiskiem panākumiem. Toties agresorvalsts turpina uzstādīt arvien jaunus un jaunus rekordus, ar raķešu un lidrobotu triecieniem graujot Ukrainas pilsētas. Vēl nepieredzēta mēroga uzlidojums tika piedzīvots svētdien, 7. septembrī, kad Krievijas raķete, cita starpā, trāpīja arī Ukrainas valdības ēkai Kijivā. Pēc tam Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, žurnālistu jautāts, vai esot gatavs uzsākt jaunu sankciju kampaņu pret Krieviju, atbildēja, ka esot. Tas gan liek atcerēties visus iepriekšējos gadījumus, kad Kremlim ticis no Baltā nama saimnieka puses draudēts ar sankcijām, visiem brīdinājumiem un noteiktajiem termiņiem izplēnot bez rezultāta. Saskaņā ar šodien. 10. septembrī, parādījušos informāciju, Vašingtonas administrācija būtu gatava jaunām sankcijām pret Krieviju, ja to šai ziņā atbalstītu Eiropa, proti, tiekot sagaidīt, ka Eiropas Savienība noteiks importam no Ķīnas un Indijas simts procentu ievedmuitas tarifu, sodot šīs valstis par Krievijas fosilo izejvielu pirkšanu. Joprojām miglaina ir arī Savienoto Valstu iespējamā iesaiste drošības garantiju sniegšanā Ukrainai. Divdesmit sešas Ukrainas partnervalstis Eiropā pirms dažām dienām paziņoja, ka ir vienojušās par konkrētu iesaisti garantiju nodrošināšanā, Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdiem runājot, „uz zemes, gaisā un jūrā”. Lai gan ir skaidrs, ka jebkāda ārvalstu spēku izvietošana Ukrainā varētu notikt tikai pēc vienošanās par karadarbība pārtraukšanas, un ka šie spēki noteikti netiktu izvietoti Krievijas ieņemto apgabalu tiešā tuvumā, Kremlis jau reaģējis ar paziņojumu, ka jebkādi ārvalstu spēku Ukrainā tikšot uzlūkoti par leģitīmu mērķi. Parīzes sastrēgums Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam savu atlūgumu. Sabijis amatā deviņus mēnešus, Bairū pirmdien saņēma pārliecinošu Nacionālās Asamblejas, Francijas parlamenta, neuzticības balsojumu. Iemesli ir līdzīgi tiem, kas samērā īsā laikā maksājuši amatu diviem viņa priekšgājējiem un nu likuši prezidentam jau trešo reizi gada laikā meklēt jaunu valdības vadītāju. Francijas ekonomikai neklājas spoži, valsts parādsaistību apjoms kļuvis par nozīmīgu apgrūtinājumu budžetam; kā biedinošs brīdinājuma zvans ir ziņa, ka Francijas valsts parādzīmju procentu likme pārsniegusi Grieķijas, Spānijas un Portugāles likmes. Premjerministra Bairū centieni panākt taupīgāku nākamā gada budžetu izgāzās, saduroties ar kreiso un labējo populistu pretestību. Budžeta līdzsvarošana prasītu sociālo izdevumu mazināšanu, kas ne kreisajiem, ne populistiem nav pa prātam, savukārt lielāki nodokļi bagātākajiem pilsoņiem un biznesam ir anatēma lielai daļai prezidenta partijas. Pēc pagājušajā gadā notikušajām ārkārtas vēlēšanām spēku sadalījums Nacionālajā Asamblejā ir apmēram līdzīgs starp prezidenta Makrona vadīto centrisko grupu, kreisajiem, kuru vidū ietekmīgākie ir mēreni kreisie sociālisti un radikālākā, populistiskākā „Nepadevīgā Francija”, un Nacionālās apvienības frakciju labējā flangā. Šāds izkārtojums nepavisam neveicina kompromisus, no „Nepadevīgās Francijas” puses pastāvīgi izskan aicinājumi prezidentam demisionēt, savukārt Nacionālā apvienība prasa jaunas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās tai varētu būt vēl labāki panākumi nekā līdz šim. Tikām sociālajos tīklos izplatījies aicinājums ļaudīm šodien iziet ielās, kavējot transporta kustību, šādi paužot protestu pret iespējamajiem taupības pasākumiem uz sociālā budžeta rēķina. Kustība ieguvusi apzīmējumu „Bloķēsim visu”, un atbalstu tai izteikusi „Nepadevīgā francija”. Par premjerministra Bairū darba turpinātāju prezidents Makrons izraudzījies līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kuram devis uzdevumu meklēt kompromisu budžeta jautājumos ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kā raidsabiedrībai CNN paudis Parīzes domnīcas „Institute Montaigne” analītiķis Dominiks Moīzī, Francijas Piektā republika šobrīd piedzīvo smagāko sastrēgumu savā vēsturē. „1968. gada maijā sauklis bija „Francijai ir apnicis”. Taču šodien Francija ir neapmierināta, nikna, pilna nepatikas pret eliti. Izklausās, ka režīma maiņa ir neizbēgama, tomēr es neredzu, kā tā varētu notikt un kas šo darbu varētu paveikt. Mēs atrodamies pārejas fāzē starp sistēmu, kas vairs nedarbojas, un sistēmu, ko neviens vēl nevar iedomāties,” sacījis eksperts.   Sagatavoja Eduards Liniņš.        

Labās gribas koalīcijas valstis ir vienojušās par iespējamām drošības garantijām Ukrainai. Neatliekamā palīdzība, dzemdību, pediatrijas un traumatoloģijas pakalpojumi - to pieejamība slimnīcās mainīsies. Pašu slimnīcu skaits gan saglabāsies esošais. Izstādes "Riga Food" laikā diskutē par to, kā panākt, lai iedzīvotāji vairāk pirktu vietējās, Latvijā audzētās un ražotās pārtikas preces. Mazāk birokrātijas – ātrāka robežas stiprināšana. Saeima konceptuāli atbalsta pretmobilitātes likumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) 3. septembrī piedalās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiekošajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderu sanāksmē, kas veltīta atbalstam Ukrainai. Tiesībsarga amata kandidāte Palkova var rēķināties arī ar vismaz daļas opozīcijas atbalstu. Zemkopības ministrijai uzdod pārskatīt mežu ciršanas apjomus nākamajiem gadiem; vides aizstāvji bažīgi. Jaunā augstskolu finansēšanas sistēma mazināšot studentu atbirumu un birokrātiju. Cūku iznīcināšana Āfrikas cūku mēra skartajā uzņēmuma „Baltic Pork” novietnē Ogres novada Lauberes pagastā prasīs aptuveni mēnesi.

Maskavas īstā atbilde miera centieniem - tā var raksturot pagājušās nakts plašos uzbrukumus Ukrainai; Pašvaldībām Latvijā varētu dot tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas parku projektus; Bet RFS futbolistiem šovakar "būt vai nebūt" spēle par iekļūšanu UEFA Konferences līgā.

Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās ir aktivizējusi sarunas par drošības garantijām Ukrainai pēc kara beigām. Ir izveidota darba grupa, ASV valsts sekretāra vadībā, bet ko nozīmē drošības garantijas? Ko tas patērēs arī no Latvijas? Diskusijā piedalās bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.  

Ukrainas militāri politiskās situācijas novitātes ir Ukrainas bruņoto spēku pieaugusī gaisa triecienu kapacitāte un tās ietekme uz Krievijas degvielas piegādi iekšējā un ārējā tirgū, parādījušās ziņas par Pentagona aizliegumiem amerikāņu tāldarbības raķešu lietošanai, kā arī Polijas prezidents uzlicis veto Ukrainas atbalsta likumprojektam. Pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas Moldovā, kur nākas pievērsties Krievijas un Eiropas Savienības iesaistei, attiecīgi, pro- un antieiropeisko spēku atbalstam. Ārvalstu aktualitātes pārrunājam studijā kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) vadītāju Sigita Strubergu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes locekli Sandi Šrāderu. Maijas Sandu „pēdējā kauja” Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem – pie varas esošajai partijai „Rīcība un Solidaritāte” un prezidentei Maijai Sandu. Nākamās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 28. septembrī, mediji jau nodēvējuši par prezidentes „pēdējo kauju” viņas valsts ceļā uz Eiropas Savienību. Iepriekšējās vēlēšanās 2021. gadā „Rīcība un Solidaritāte” pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 63 no 101 deputāta vietas. Parlamentā iekļuva vēl tikai divi politiskie spēki: toreizējais Komunistu un sociālistu bloks ar 32 mandātiem un oligarha Ilana Šora dibinātā un sava dibinātāja vārdā nodēvētā partija ar sešiem mandātiem. Nākamais gads nesa Krievijas plaša mēroga iebrukumu Moldovas kaimiņvalstī Ukrainā, ukraiņu bēgļu plūsmu uz un caur Moldovu, destabilizētu ekonomisko un enerģētisko situāciju. Zīmīgi, ka dienās, kad krievu tanku kolonnas virzījās uz Kijivu, „Rīcības un Solidaritātes” reitingi būtiski kritās, pēc tam gan atkal atgūstoties līdz ar pozitīvākām ziņām no frontes. Izšķirošs moments bija Moldovas prezidenta vēlēšanas pagājušā gada oktobrī, vienlaicīgi ar konstitucionālo referendumu, kas ļāva valstij virzīties uz Eiropas Savienību. Maija Sandu tika ievēlēta uz otru termiņu ar apmēram 55 % balsu, savukārt referendumā proeiropeiskajiem spēkiem pozitīvā atbilde iegūta par mata tiesu – ar 50 un trīsdesmit piecām simtdaļām procenta. Kopš pēdējām vēlēšanām aizvadītajos gados „Rīcība un Solidaritāte” lielākoties palikusi sabiedrības aptauju līderos, tomēr pēdējos mēnešos tās pozīcijas nav spožas. Valdošajai partijai min uz pēdām jūlijā saformētais „Patriotiskais bloks”, kurā sociālistiem un komunistiem pievienojušās divas mazākas partijas – „Moldovas sirds” un „Moldovas nākotnes partija”. Oficiāli bloka lozungs ir starptautiski neitrāla un nepievienojusies Moldova, kas praksē, protams, nozīmē pavērt durvis Kremļa ietekmei. Daudz atklātāk prokremlisks ir Ilana Šora jaunais veidojums – bloks „Uzvara”, kura dibināšanas kongress jūlija sākumā notika Maskavā. Taču pēc tam, kad bloka saraksta „lokomotīve”, autonomā Gagauzijas reģiona gubernatore Jevgenija Gucula tika notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par nelegālu Krievijas finansējuma saņemšanu, Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija atsauca bloka un arī to veidojošo atsevišķo partiju reģistrāciju vēlēšanām. Līdz ar to palielinājušās izredzes vēl diviem politiskajiem spēkiem: blokam „Alternatīva”, kura redzamākās figūras ir Maijas Sandu galvenais konkurents pērngada prezidenta vēlēšanās Aleksandrs Stojanoglo un agrākais premjerministrs Jons Kiku, kā arī partijai „Mūsu partija”. „Alternatīva” sevi vismaz oficiāli pozicionē kā proeiropeisku spēku, savukārt „Mūsu partijai” ir populistu un mērenu eiroskeptiķu reputācija. Ja vēlēšanu rezultāti aptuveni atbildīs pašreizējiem aptauju rādītājiem, tad „Rīcībai un Solidaritātei” var nākties meklēt sev kādu koalīcijas partneri. Ukraina rāda, ko spēj Strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos Krievijas reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts. Kā ziņo laikraksts "The New York Times", Ukrainai jau izdevies izsist no ierindas apmēram sesto daļu no Krievijas naftas pārstrādes jaudām. Tai skaitā uz laiku tikusi apturēta piegāde pa naftas vadu „Draudzība”, pa kuru krievu naftas produktus saņem Ungārija un Slovākija. Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto jau paziņojis, ka viņa valsts atslēgšana no degvielas piegādēm esot uzbrukums tās suverenitātei. Tiek ziņots, ka Krievija savukārt turpina triecienus pa Ukrainas enerģētika infrastruktūru, draudot ar apkures problēmām nākamajā ziemā. Tomēr tendence ir nepārprotami iezīmējusies – Ukraina šai gaisa karā vairs nav „peramais zēns”, tās prettriecieni kļūst agresoram arvien sāpīgāki un līdz ar to Krievijas sabiedrībai pamanāmāki. Un tos nevar nepamanīt arī starptautiskajā arēnā, kur joprojām biezē migla ap Donalda Trampa un viņa administrācijas izredzēm apsēdināt Kremļa diktatoru un viņa Kijivas pretni pie viena sarunu galda, un šajā kontekstā joprojām aktuāls priekšstats, ka „Zelenskim nav kāršu”. Vēl viens potenciāls „trumpis” Kijivas rokās ir ziņa par sekmīgu Ukrainas spārnotās raķetes „Flamingo” izmēģinājumu noslēgumu. Raķetes darbības rādiuss ir līdz trīs tūkstošiem kilometru, kaujas lādiņa masa – līdz vienai tonnai. Tie ir rādītāji, kas pārspēj jebkuru līdzīgu ieroču veidu, kādu Ukrainai līdz šim nodevuši Rietumus sabiedrotie, pie tam liedzot tos lietot triecieniem Krievijas pamatteritorijā. Tikām neiepriecinošas ziņas pirmdien pienākušas no Varšavas, kur Polijas prezidents Karols Navrockis ar savu veto apturējis likumprojektu, kuram bija jāturpina poļu finansiālais atbalsts Ukrainai, tai skaitā pieejai globālajam saziņas tīklam Starlink no 1. oktobra. Tas, savukārt, draud iedragāt ukraiņu spēku taktiskās iespējas frontē un apdraud citas Ukrainas valdībai svarīgas informācijas drošu apriti un glabāšanu. Prezidenta Navrocka rīcībai ir iekšpolitiski motīvi. Nesen ievēlētais poļu politikas konservatīvās līnijas pārstāvis, kura platformā nozīmīgi ir „Polija pirmajā vietā” motīvi, vēlas apcirpt sociālās garantijas, kādas saņem Polijā patvērumu radušie Ukrainas bēgļi. Viņš grib, lai bērnu un veselības pabalstus turpmāk saņemtu tikai strādājoši bēgļi. Tas dotu Polijas budžetam nepilnu divu miljonu eiro ietaupījumu, tiesa, budžets būtu jāpārplāno. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Kaip formaliai vykstančios taikos derybos veikia aukojančiųjų Ukrainai įpročius? Paramą organizuojančių fondų ir organizacijų atstovai ragina neapleisti su kruvina Rusijos agresija tebekovojančių ukrainiečių.„Jokių batų“, – tokią politiką biure taiko vis daugiau Silicio slėnio startuolių. Kaip keičiasi požiūris į darbuotojų aprangą? Kokios aprangos taisyklės tebėra laikomos gero tono ženklu?Pirmąją mokslo metų dieną, rugsėjo 1-ąją, laisvas pusdienis priklauso ne visiems darbuotojams. Kam jis skiriamas ir ką daryti daugiavaikiams tėvams, kurių atžalos mokslo įstaigų duris praveria skirtingomis dienomis?Vieno žaislo ar seno pultelio pakanka sutrikdyti viso daugiabučio vartų sistemos veikimą – kaip išvengti radijo trukdžių namuose ir kieme?Kauno 9-ojo forto muziejuje atidaryta paroda „Lietuvos partizanų batuose…“. Joje - fotografijų kompozicijos su Vyčio apygardos Briedžio rinktinės Aro būrio partizanais, interaktyvios instaliacijos, kurtos istorikės, avalynės dizainerės Rūtos Rimšelienės. Kūrėja sako, kad batai – tai tylus, bet veiklus partizaninės kovos įrankis.Ved. Darius Matas

Laikinasis Lietuvos socialdemokratų partijos pirmininkas sako, kad „valstiečiams“ nesutikus jungtis prie koalicijos, sutartis dėl jos būtų pasirašyta tik su „Nemuno aušra“.Praėjus savaitei be jokių rezultatų nuo susitikimo Aliaskoje su Vladimiru Putinu, Jungtinių Valstijų prezidentas Donaldas Trampas keičia savo retoriką ir sako, kad iki šiol Ukrainai buvo leidžiama tik gintis, o tai nebuvo laiminti taktika.Vilniaus teismui perduota tarptautinių telefoninių sukčių byla. Kaltinimai pateikti dviem, Baltarusijos ir Ukrainos piliečiams. Teigiama, kad vos per savaitę jį aukomis tapo 42 asmenys ir kelios įmonės. Išviliotų pinigų suma siekia beveik 315 tūkstančių eurų.Socialiniuose tinkluose ėmė plisti įrašas, kuriame esą užfiksuotas paauglių vykdomas Linčo teismas Vilniaus centre. Policijos teigimu, grupė paauglių sulaikė narkotikų prekeivį.Jungtinės Tautos oficialiai paskelbė apie badą Gazos Ruože kur, JT ekspertų teigimu, „katastrofišką“ badą patiria 500 000 žmonių. Tai pirmas kartas, kai vienoje iš Artimųjų Rytų šalių paskelbiamas badas.Tačiau Izraelio užsienio reikalų ministerija atkerta, sakydama kad „jokio bado Gazoje nėra“.Jungtinių Valstijų dirbtinio intelekto kompanijų prognozės rodo, kad per 5-rius metus dirbtinis intelektas gali išstumti net iki pusės biurų darbuotojų. Tai reiškia, kad rizikos zonoje atsiduria ir Lietuvos specialistai - projektų vadovai, rinkodaros, personalo ir administracijos darbuotojai.Ved. Liepa Želnienė

Gaza – kara rati joprojām ripo Augusta sākumā Izraēlas kara kabinets apstiprināja plānu pilnībā pārņemt savā kontrolē Gazas pilsētu, pie kam premjerministrs Netanjahu pasludināja, ka galīgais mērķis ir pilnīga Gazas joslas okupācija. Tādējādi tiktu īstenota galīgā organizācijas Hamas atbruņošana un joprojām gūstā turēto izraēliešu ķīlnieku, dzīvu vai mirušu, atgūšana. Pēc tam Gazas josla tiktu demilitarizēta, paturēta Izraēlas drošības kontrolē, un pārvalde tajā nodota jaunām civilām institūcijām, kas nebūtu saistītas ne ar Hamas, ne ar palestīniešu varas struktūrām Jordānas rietumkrastā. Šādam uzstādījumam ir daudz pretinieku kā pašā Izraēlā, tā starp tās starptautiskajiem sabiedrotajiem. Pastāv saprotamas bažas, ka pilnīga Izraēlas militāra kontrole pār Gazas joslas teritoriju prasīs vēl daudz laika un asiņu, pie tam samazinās ķīlnieku izdzīvošanas iespējas. Tikām Hamas un citas palestīniešu frakcijas pirmdien vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieņem Ēģiptes un Kataras starpnieku ierosināto uguns pārtraukšanas plānu. Tas paredz karadarbības pārtraukšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā Izraēlai pēc noteikta grafika tiktu atdoti desmit dzīvi ķīlnieki un astoņpadsmit mirušo gūstekņu ķermeņi. Savukārt Izraēla šai periodā atbrīvotu tūkstoš simts vienpadsmit Gazas joslā sagūstīto, simt divdesmit piecus palestīniešu cietumniekus, kam piespriests mūža ieslodzījums, un atdotu simt astoņdesmit nogalināto palestīniešu līķus. Izraēlai būtu jāatvelk savi spēki uz apmēram kilometru platu joslu Gazas sektora robežas perimetrā, gan saglabājot kontroli divos t.s. militārajos koridoros. Paralēli uguns pārtraukšanas periodā notiktu sarunas par galīgo noregulējumu un atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu. Šis plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko jau agrāk izvirzījis Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Izraēlas puse pirmdienas plānu nav tieši noraidījusi, taču izteikusies, ka nav ieinteresēta kādās daļējās vienošanās – Izraēla vēlas visu ķīlnieku atbrīvošanu. Kā izteicies Izraēlas valdības oficiālais pārstāvis Dāvids Mencers, situācija esot mainījusies, ciktāl premjerministram ir plāns Gazas joslas nākotnei. Tikām Izraēlas ielās svētdien izgājuši, kā lēš, četrsimt tūkstoši, protestējot pret valdības pieeju kara vešanai.   Uz sarkanā paklāja sarkanus pleķus neredz… Ne vienā vien pasaules medijā pēdējās dienās apspēlēts sarkanā paklāja motīvs. Fotogrāfu fiksētā aina, kad amerikāņu jūras kājnieki savienoto valstu bruņoto spēku bāzē Ankoridžā rūpīgi izklāj purpura krāsas celiņu līdz trapam, pa kuru tūdaļ jānokāpj agresorvalsts vadonim, kara noziegumos apsūdzētajam Vladimiram Putinam, daudziem šķiet simboliska. Par ko tādu personāžs, kas karikatūrās bieži tiek tēlots asinīm notriepta puskaila pundura izskatā, līdz nesenam laikam nevarēja pat sapņot. Bet, tā sacīt, uz sarkanā tepiķa sarkanus pleķus neredz. Tepiķa klājēja, Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika draudi par sankcijām, ja netiks pārtraukta karadarbība, pēkšņi pārvērtās godpilnā uzaicinājumā uz tikšanos. Nav nekāds brīnums, ka uz Putina repliku, ka „nākamreiz Maskavā”, Baltā nama saimnieks atbildēja savā ierastajā manierē miglaini, taču nebūt ne noliedzoši. Tiesa, ir arī tie, kas pauž, ka Aļaskā viss varēja beigties vēl daudz sliktāk. Tā Krieviju pametušais politologs un publicists Staņislavs Belkovskis pirms samita nerima atkārtot, ka abi dalībnieki paziņošot – viņiem kopīgiem spēkiem izdevies glābt pasauli no kodolkatastrofas, par ko „draugam Vladimiram”, protams, pienākas kāda daļa no Ukrainas zemes un suverenitātes. Tas nenotika, un, runājot par miera procesu, Ankoridžā formāli nav noticis vispār nekas. Sankciju piedraudējums un uguns pārtraukšanas prasījums Krievijai gan kaut kā izrādās izkūpējis gaisā – tagad Tramps runā par galīgu miera noregulējumu. Pretēju viedokli pauda vairāki no Eiropas valstu līderiem, kuri līdz ar Ukrainas prezidentu Zelenski pirmdien ieradās Vašingtonā. Sevišķi konkrēti to artikulēja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, sakot – Putina un Zelenska tikšanās bez uguns pārtraukšanas viņam esot neiedomājama. Kopumā arī Vašingtonas tikšanās nepiepildīja pēc Ankoridžas joprojām pastāvošās bažas, ka prezidents Tramps mēģinās īstenot spiedienu, lai panāktu piekāpšanos Putina vēlmēm. Klātesošajiem Eiropas līderiem izdevās pavērst sarunu gaitu primāri Ukrainai sniedzamo drošības garantiju tēmā, gan bez kādiem taustāmiem rezultātiem. Kas attiecas uz turpmāko, tad tagad būtu jānotiek piesauktajām Ukrainas un Krievijas vadītāju sarunām klātienē, kurām kādā turpmākā posmā varētu pievienoties arī Donalds Tramps. Šo tēmu Baltā nama saimnieks steidzās apspriest ar savu Ankoridžas sarunbiedru, sazvanoties tieši tikšanās laikā ar eiropiešiem. Pirms aizlidošanas no Ankoridžas Putins pauda principiālu gatavību sarunām ar Zelenski, taču komentārā, ko par Kremļa vadoņa un ASV prezidenta telefonsarunām sniedza Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, šāds formāts vairs netika pieminēts, vien ekspertu sarunu izvēršana. Un, protams, ne vārda par iespēju pārtraukt asinsizliešanu.   Sagatavoja Eduards Liniņš      

Junginių Valstijų prezidentas sako, kad yra pasirengęs prisidėti prie saugumo garantijų Ukrainai taikos su Rusija atveju. Trampas taip pat skelbia, jog pradėjo derinti Ukrainos prezidento Volodymyro Zelenskio susitikimą su Rusijos vadovu Vladimiru Putinu. Diskusijos dėl saugumo garantijų Ukrainai bus tęsiamos dar dešimt dienų. Nors susitikimo Vašingtone metu ir pasiektas susitarimas, konkrečios priemonės, kaip saugumas būtų užtikrinamas, aptartos nebuvo.„Nemuno Aušros“ pirmininkas Remigijus Žemaitaitis sako, kad sutarė su socialdemokratais dėl tolesnio darbo kartu. Ryt socialdemokratai dėl koalicijos formavimo turėtų susitikti ir su Lietuvos valstiečių ir žaliųjų sąjunga. Klausimas klausytojams - kaip vertinate naujos koalicijos formavimą, kuri panašu, kad susidarys iš socialdemokratų, aušriečių ir valstiečių žaliųjų.Grįžusi iš kelionės, pašto dėžutėje vilnietė, kaip teigia pati, rado siurprizą – beveik kelių tūkstančių eurų sąskaitą už avarinį būsto tvarkymą. Moteris teigia, kad tai – jau ne pirmas atvejis, kai pastato administratorius, naudodamasis galimybe neįspėti apie avarinius tvarkymus, gyventojams priskaičiuoja didžiules sumas. Pats būsto administratorius teigia, kad gyventojus įspėja, tačiau ne visada patys žmonės būna nurodę kontaktus, kuriais galima su jais susisiekti. Vartotojų teisių apsaugos tarnyba atkreipia dėmesį, kad gyventojai, susidūrę su panašia situacija, gali kreiptis į tarnybą arba savivaldybę, prašydami išsiaiškinti, ar nebuvo pažeistos jų teisės.Alytaus rajone, Pivašiūnuose, visą savaitę tęsiasi Žolinės atlaidai. Šiemet jie ypatingi – vietos bažnyčia mini 200 metų jubiliejų.Ved. Rūta Kupetytė

Europos Sąjungos lyderiai per nuotolinę vaizdo konferenciją aptarė Vašingtone vykusių susitikimų dėl Ukrainos rezultatus. Po susitikimų Donaldas Trumpas pareiškė, kad yra pasirengęs prisidėti prie saugumo garantijų Ukrainai taikos su Rusija atveju. Trumpas taip pat skelbia, kad pradėjo derinti Volodymyro Zelenskio susitikimą su Vladimiru Putinu.Siekiant efektyviai atremti galimą rusijos agresiją, pirmiausia turite galvoti ne apie evakuaciją, o apie pasipriešinimą. Taip sako Lietuvoje viešintys Ukrainos ekspertai.Opoziciniai konservatoriai kartu su ekspertais siūlo pasekti Ukrainos pavyzdžiu ir stiprinti Lietuvos sienos apginamumą. Pasienyje su Kaliningradu ir Baltarusija rekomenduojama įkurti vadinamąją „dronų sieną“ - penkiolikos kilometrų nepraeinamumo zoną. Joje galėtų veikti įvairūs dronai ir kitos technologijos, kurios padėtų greitai aptikti, įvertinti ir esant poreikiui naikinti priešiškus objektus.Šiandien Kalvarija vienai dienai tapo nacionaliniu humanitarinės pagalbos veiksmų centru – čia surengtos didžiausios iki šiol „Maisto banko“ organizuotos ekstremalių situacijų pratybos.Grįžusi iš kelionės, pašto dėžutėje vilnietė, kaip teigia pati, rado siurprizą – beveik kelių tūkstančių eurų sąskaitą už avarinį būsto tvarkymą. Moteris teigia, kad tai – jau ne pirmas atvejis, kai pastato administratorius, naudodamasis galimybe neįspėti apie avarinius tvarkymus, gyventojams priskaičiuoja didžiules sumas. Pats būsto administratorius teigia, kad gyventojus įspėja, tačiau ne visada patys žmonės būna nurodę kontaktus, kuriais galima su jais susisiekti. Vartotojų teisių apsaugos tarnyba atkreipia dėmesį, kad gyventojai, susidūrę su panašia situacija, gali kreiptis į tarnybą arba savivaldybę, prašydami išsiaiškinti, ar nebuvo pažeistos jų teisės.Trakų rajono savivaldybė įrengė pakeliamą atitvarą Karaimų gatvėje – tai nauja priemonė, kaip teigiama, skirta sustabdyti nelegalų pelnymąsi iš automobilių parkavimo miesto senamiestyje.Ved. Darius Matas

Vašingtone laukimas Ukrainos Prezidento Volodymyro Zelenskio taip pat Europos ir NATO lyderių susitikimas su prezidentu Donaldu Trampu. Tarp aptarimų klausimų Trampo pokalbis su Putinu, galimos saugumo garantijos Ukrainai.Seimo užsienio reikalų komitrto pirmininko pavaduotojas, buvęs ambasadorius Jungtinėse Valstijose Žygimantas Pavilionis sako naujausiose Trampo pareiškimuose girdintis Kremliaus retoriką.Seimo Užsienio reikalų komiteto pirmininkas Remigijus Motuzas sako, kad pirmiau vykstantis Ukrainos prezidento susitikimas gali būti Trampo bandymas spausti Zelenskį.Briuselyje veikiančio Europos politikos centro analitikas Jurajus Maj cinas sako, kad susitikime bus itin svarbu išgirsti, dėl ko susitarė Jungtinių Valstijų ir Rusijos prezidentai. Anot eksperto, nerimą kelią tai, kad Donaldas Trampas perėmė Rusijos retoriką ir ir reikalauja plataus mąsto taikos, o ne pradėti nuo ugnies nutraukimo.Socialdemokratų partija pradėjo konsultacijas dėl naujos koalicijos formavimo. Tam socialdemokratai susitiko su „Nemuno aušra“.Sociologai skaičiuoja, kad per nepriklausomybės laikotarpį Lietuvos miesteliai ir kaimai neteko maždaug pusės gyventojų.Rumunijoje prasidės pasaulio jaunimo plaukimo čempionatas, kuriame Lietuvai atstovaus 8 sportininkai.Ved. Madona Lučkaitė

Specialiojo liudytojo statusą turintis susisiekimo ministras Eugenijus Sabutis atvyko į Specialiųjų tyrimų tarnybą, kur apklaustas „čekiukų“ byloje.Laikinasis Lietuvos socialdemokratų partijos lyderis Mindaugas Sinkevičius sako taip ir nesupratęs, ar Demokratų sąjungai „Vardan Lietuvos“ dabartiniai koalicijos partneriai „aušriečiai“ yra raudona linija diskusijose dėl naujos valdančiosios daugumos. Demokratai teigia, kad gavę kvietimą jungtis prie koalicijos – svarstytų savo ateitį joje nepriklausomai nuo to, kokį koalicijos sudėties variantą pasiūlys socialdemokratai.Kol laukiama Donaldo Trampo ir Vladimiro Putino susitikimo Aliaskoje, Rusiją tęsia spaudimą Donecko regione. Čia pavieniams Rusijos daliniams pavyko prasiskverbti apie 10 kilometrų gilyn, o tai gali kelti grėsmę Pokrovsko ir Dobropylios miestų gynybai.Kinijai apribojus Vakarų gynybos pramonei svarbių mineralų tiekimą, Vašingtonas intensyvina Amerikos nacionaliniam saugumui svarbių resursų paiešką Aliaskoje. Atokiausioje Amerikos valstijoje paprastai dominavus aukso gavybai, nauji mineralų klodai tampa esminės svarbos ir dirbtinio intelekto čipams, ir Ukrainai siunčiamos ginkluotės gamybai.Kaune degus automobilių dalims, situaciją vertina aplinkosaugininkai.Europą užgriuvo dar viena karščio banga. Keliose Balkanų valstybėse šiomis dienomis paskelbti įspėjimai dėl itin didelio karščio. Dėl miškų gaisrų Albanijoje teko evakuoti žmones ir kilo pavojus, kad bus sugriauti namai.Ved. Agnė Skamarakaitė

Prezidentas Gitanas Nausėda pasirašė dekretą, numatantį Vyriausybės ir socialdemokrato Gintauto Palucko atstatydinimą iš premjero pareigų. Šalies vadovas dekretu taip pat pavedė laikinajai Vyriausybei eiti pareigas. Ministrų kabinetui laikinai vadovaus finansų ministras Rimantas Šadžius.Jungtinių Valstijų specialaus pasiuntinio laukia vizitą į Maskvą. Čia jis atvyksta po virtinės grasinimų tarp prezidento Donaldo Trampo ir Dūmos nario Dmitrijaus Medvedevo. Aukšto rango Trampo patarėjas Styvenas Milleris griežtai pasisakė apie Indiją dėl rusiškos naftos ir ginkluotės pirkimo ir pagrasino naujomis sankcijomis.Javapjūtės sezonas neįprastai vėlyvas. Kombainai dar tik pradeda važiuoti į laukus, nors iki rugpjūčio įprastai jau būdavo nukulti rapsai. Dėl gausaus lietaus grūdai į elevatorius keliauja drėgni, išlaidos džiovykloms auga.Santaros klinikos paskaičiavo, kad per metus ligoninėje miršta apie du tūkstančius pacientų. Todėl siekiant sumažinti mirčių skaičių klinikose pradėjo veikti nauja pagalbos iškvietimo ir reagavimo sistema.Prezidentūroje šalies vadovas Gitanas Nausėda priėmė oficialaus vizito į Lietuvą atvykusį Izraelio prezidentą Isaką Hercogą. Valstybių vadovai aptarė dvišalį bendradarbiavimą, paramą Ukrainai, situaciją Artimuosiuose Rytuose, be to, drauge dalyvavo Lietuvos ir Izraelio ekonomikos, verslo ir mokslo forume.Ved. Andrius Kavaliauskas