Podcasts about tiek

Lapkričio 20 d. Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie slaptą taikos dėl karo Ukrainoje planą, kuris labiausiai sukrėtė Vakarus. Apkalbės, kodėl atvėrus sieną su baltarusija vilkikai vis dar stovi vietoje. Bus aptarta ir toliau besitęsianti drama su Šakaliene, bei galiausiai - iš kandidatų į viceministrus galimai dėl feisbuko postų išbrauktą L.Raslanienę.

Lapkričio 19 d. Tiek Žinių vedėja Gabija kalbės apie dar vienus Žemaitaičio ultimatumus. Papasakos, kas vykdo slaptas derybas dėl karo Ukrainoje nutraukimo ir aptars Vyriausybės nutarimą dėl sienų su baltarusija.

Lapkričio 18 d. Tiek Žinių vedėjas Timūras papasakos, kas prie rusijos sienos rengia didžiausias karines pratybas. Aptars kalbas apie jau pavasarį numatomą aušriečių pasitraukimą iš koalicijos bei žinoma, apžvelgs ir įspūdingą pirmosios ponios kalbą ir kaip ją įvertino ChatGPT.

Lapkričio 17 d. Tiek Žinių vedėjas Sakalas papasakos apie Lenkijoje vykdomus sabotažo aktus. Aptars besitęsiančią vilkikų krizę bei 2026 metų biudžeto pageidavimų koncertą ir kodėl jis vadinamas fantastiniu. 

Penktadienį (lapkričio 14 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona pasakoja apie „Lukoil“ skelbimą dėl force majeur padėties. Apkalbės, kiek ir kodėl kitąmet didės prezidentūros kanceliarijos finansavimas bei aptars galiausiai nutrauktą ilgiausią istorijoje JAV Vyriausybės uždarymą.

Lapkričio 13 d. Tiek Žinių vedėjas Timūras papasakos aktualijas apie Ukrainą drebinantį korupcijos skandalą bei ministro R.Kauno kivirčą su Green White Boys. Aptars ir padėtį pasienyje bei vilkikus metančius ir į Lenkiją sprunkančius jų vairuotojus.

Lapkričio 12 d. Tiek Žinių vedėja Silvija pasakos naujienas apie korupcijos skandalą Ukrainoje. Aptarsime besitęsiančią vilkikų krizę, taip pat ateinančių metų biudžeto reikalus ir galiausiai apkalbėsiu, kas, pasak Valdemaro Tomaševskio, kelia grėsmę lenkiškumui. 

Lapkričio 11 d. Tiek Žinių vedėja Eglė papasakos apie skandalą Santaros klinikose ir iš darbo išėjusius net šešis neurochirurgus. Aptars įtampą valdančiojoje koalicijoje, tragiškomišką situaciją Kauno oro uoste bei apkalbės naujienas iš karo fronto.

Lapkričio 10 d. Tiek Žinių vedėjas Sakalas papasakos apie toliau formuojamą Vyriausybę. Aptars kontrabandinių balionų ir pasienyje įstrigusių vilkikų naujienas. Išgirsite naujienas iš karo fronto, o galiausiai kartu pasidžiaugsime dar viena breiko šokėjos B-Girl Nicka iškovota pergale.

Penktadienį (lapkričio 7 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas pasakoja apie Donaldo Trumpo skausmą dėl Niujorke išrinkto mero. Bus apkalbėta ir migrantų problema Lietuvoje bei ko reikalauja verslo atstovai. Galiausiai aptars ir ilgiausią istorijoje JAV vyriausybės uždarymą.

Lapkričio 6 d. Tiek Žinių vedėja Eglė papasakoja apie viceministro Broko ikoną, kuri, pasirodo, yra tikra rusijos fanė. Aptars padėtį karo fronte ir paskutines dienas skaičiuojantį Pokrovską. Taip pat papasakos ir apie daugiau planuojamų protestų bei kas prie jų ketina jungtis.

Pagājušajā reizē raidījumā Divas puslodes runājām par Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa turneju pa Āzijas valstīm, piebilstot, ka priekšā ir gaidītākā tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Kādi ir šīs tikšanās rezultāti un ko tas nozīmē pārējai pasaulei un mums visiem? Cita vērā ņemama ziņa saistās ar Nīderlandi. Tur notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti ir citādi nekā vēl pirms gada. Labējai Brīvības partijai, kuras rīcība izprovocēja šo notikumu, vēlētāju izvēli ir likusi vilties. Iespējams, ka ārkārtas vēlēšanas būs arī Serbijā. Tur pēc ļoti plašiem protestiem prezidents Aleksandars Vučičs meklē iespējas mazināt sabiedrības neapmierinātību. Serbijā šajās dienās pieminēja traģēdijas gadadienu, kad Novisadas pilsētā sabruka dzelzceļa nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Notikumus komentē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sigita Struberga, Latvijas Universitātes pasniedzējs politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Un vēl viens temats. Savienotajās Valstīs 4.novembrī vairākos štatos, arī Ņujorkā, cilvēki devās pie vēlēšanu urnām. Rezultāti nav Donaldam Trampam labvēlīgi. Ko tas liecina par noskaņojumu Amerikā? „Lielo zēnu” skaidrošanās Pagājušajā ceturtdienā, 30. oktobrī, pienāca globāli sengaidīts notikums – prezidentu Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās, pirmā Savienoto Valstu līdera otrās kadences laikā. Aizvadītie mēneši, kas pagājuši abu superlielvaru tirdzniecības kara apstākļos, padara šo samitu nozīmīgu ne tikai Vašingtonai un Pekinai, ciktāl šī cīkstēšanās ekonomiski iespaido visu pasauli. Abu šīs pasaules vareno samits notika Dienvidkorejas pilsētā Pusanā un noslēdza Baltā nama saimnieka iespaidīgo piecu dienu Austrumāzijas tūri. Tās laikā viņš apmeklēja Malaiziju, kur piedalījās ASEAN organizācijas samitā, pēc tam viesojās Japānā un Dienvidkorejā. Kas attiecas uz Trampa un Sji tikšanos, eksperti atzīmē, ka tā bijusi pat pārsteidzoši īsa – vien stunda un četrdesmit minūtes; un tas, visdrīzāk, liecinot, ka runāts tikai par to, par ko jau iepriekš panāktas principiālas vienošanās. Kopumā sarunu rezultāts tiek raksturots kā „pamiers” tirdzniecības karā ar termiņu uz vienu gadu. Savienotās valstis piekritušas samazināt uz pusi to tarifa daļu importam no Ķīnas, kas tika noteikta kā sankcija par Ķīnā ražotās narkotiskās vielas fentanila kontrabandu uz Savienotajām Valstīm. Savukārt Pekina apņēmusies aktīvāk apkarot šo kontrabandu. Kopējais tarifs Ķīnas ražojumu importam tādējādi samazināsies no 57 uz 47 procentiem. Ķīnas tarifs amerikāņu preču importam 32 procentu apmērā paliks nemainīgs. Pekina piekritusi neieviest ierobežojumus piecu retzemju elementu eksportam uz ASV, kamēr ierobežojumi septiņām citām šīs kategorijas izejvielām, kas noteikti jau iepriekš, paliek spēkā. Tāpat Ķīna apņēmusies atsākt amerikāņu sojas pupiņu importu. Savukārt no prezidenta Trampa puses esot saņemti Pekinai cerīgi signāli, ka iespējama ierobežojumu mīkstināšana mākslīgā intelekta attīstībai svarīgo jaunākās paaudzes mikroshēmu eksportam uz Ķīnu; šos ierobežojumus noteica prezidenta Baidena administrācija. Protams, ne mazāka interese kā par tirdzniecības karu aizvadītās tikšanās sakarā ir interese par karu tiešā nozīmē – kā jau notiekošu, tā iespējamu. Kas attiecas uz iespējamu Ķīnas iebrukumu Taivānā, tas, kā pēc tikšanās apgalvoja Donalds Tramps, sarunās neesot pat pieminēts. Par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan esot runāts, pie tam Ķīnas līderis solījis sastrādāties ar Vašingtonu, lai vairotu miera iespējamību. Grūti gan spriest, kā tas varētu izpausties. Tiek lēsts, ka gandrīz visas abu karojošo pušu kaujas lidrobotiem izmantotās mikroshēmas un optiskais kabelis ir ražots Ķīnā, Pekina patiešām varētu būt vienīgais spēks šai pasaulē, kas varētu reāli pieslāpēt karadarbību, pārtraucot šo sastāvdaļu piegādi karojošajām pusēm. Nekas gan neliecina, ka tā varētu notikt. Vēlēšanu rezultāti Nīderlandē Kārtējām parlamenta vēlēšanām Nīderlandē bija jānotiek 2028. gadā, taču premjerministra Dika Shofa vadītās koalīcijas valdības izjukšana šī gada jūnijā un citas koalīcijas izveides neiespējamība noteica to, ka nīderlandiešu elektorātam jau otro reizi pēc kārtas bija jābalso ārkārtas vēlēšanās. Demisionējušo kabinetu bezpartejiskā premjera Shofa vadībā izdevās izveidot gandrīz astoņus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām, kurās izcilus panākumus guva radikāli labējā, populistiskā „Partija brīvībai” ar Gērtu Vildersu priekšgalā. Koalīciju ar šiem radikāļiem piekrita veidot konservatīvi liberālā „Tautas partija brīvībai un demokrātijai”, lauku labējo populistu partija „Zemnieku pilsoņu kustība” un kristīgi demokrātiskā partija „Jaunais sociālais līgums”. Tomēr mērenāko koalīcijas partneru nostādnes izrādījās grūti savienojamas ar Vildersa partijas pieeju imigrācijas jautājumos, kas paģērēja pilnīgu moratoriju patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šajās vēlēšanās labējo radikāļu cerības nepiepildījās – vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju balsu un, attiecīgi, 11 no 37 deputātu mandātiem „Partija brīvībai” gājuši zudībā. Vietu skaita ziņā Vildersa partiju panākusi kreisi centriskā, sociālliberālā partija „Demokrāti 66”. Ļoti nozīmīgi savas pozīcijas parlamentā uzlabojusi arī konservatīvā partija „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”, un divas galēji labējās partijas – „JA21” (saīsinājums no nosaukuma „Pareizā atbilde – 21”) un „Forums demokrātijai”. Daļu mandātu zaudējot, tomēr lielāko partiju pirmajā četriniekā joprojām ir „Tautas partija brīvībai un demokrātijai” un agrākā eirokomisāra Fransa Timmermansa vadītā „Zaļo kreiso” un „Darba partijas” alianse, nozīmīgākais kreisais spēks parlamentā. Tā kā Nīderlandes vēlēšanu sistēma neparedz balsu skaita slieksni iekļūšanai parlamentā, tur ir vēl astoņas mazākas partijas ar mandātu skaitu no viena līdz četriem. Visloģiskākais koalīcijas modelis būtu plaša ap centru veidota kombinācija, kurā centriskie „Demokrāti 66” vienotos ar labējākajām partijām Kristīgi demokrātiskais aicinājums un Tautas partija brīvībai un demokrātijai no vienas, un kreiso Darba partijas un Zaļo kreiso aliansi no otras puses. Tomēr savilkt kopā šī politiski visai plašā spektra daļas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc valdības izveide atkal var prasīt vairākus mēnešus. Eiropas Savienības paplašināšanās „telesamits” 4. novembrī Briselē risinājās savdabīgs notikums – telekanāls „EuroNews” bija pulcinājis uz samitu telekameru priekšā sešu Eiropas Savienības kandidātvalstu vadītājus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un eirokomisāri paplašināšanās jautājumos, Slovēnijas pārstāvi Martu Kosu. Kandidātvalstis klātienē pārstāvēja Moldovas prezidente Maija Sandu, Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijans Mickoskis un Melnkalnes ārlietu un Eiropas lietu vicepremjers Filips Ivanovičs, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Albānijas premjerministrs Edi Rama pieslēdzās samitam tiešsaistē. Notikums bija salāgots ar Eiropas Komisijas ziņojuma par kandidātvalstu iestāšanās procesa virzību publiskošanu, un tajā telekameru fokusā nonāca kandidātvalstu specifiskās problēmas, kuras citādi grūti izlobāmas no politisko dokumentu sausajām rindām. Protams, ar citiem nesalīdzināmas tās ir Ukrainai, kuras vēlme pievienoties Eiropas Savienībai bija galvenais iemesls Krievijas agresijai, kuru Ukraina izmisīgi atvaira jau divpadsmito gadu. Prezidents Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus tiešsaistē no kādas nekonkretizētas vietas frontes tuvumā un veltīja nīgrus vārdus Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam, kurš deklarējis, ka bloķēs Ukrainas iestāšanās centienus. Kremļa tieksmes taranēt iestāšanās procesu sajūt arī Moldova, kuru Krievija cenšas visiem līdzekļiem iekšēji destabilizēt un panākt sev draudzīgu spēku nākšanu pie varas. Par netīkamu ārējo ietekmi samitā runāja arī Ziemeļmaķedonijas premjers Mickoskis, kurai iestāšanas procesā apšaubāmas prasības izvirza tās savienībā jau esošā kaimiņvalsts Bulgārija. Tomēr vislielāko ievērību samitā izpelnījās par tā „melno avi” dēvētais Serbijas līderis Aleksandars Vučičs. Viņam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, sākot ar Serbijas īpašajām attiecībām ar Maskavu, beidzot ar protestiem, kuri viņa valstī nenorimst nu jau gadu. Protestu galvenā tēma ir korupcija, taču arī autoritārisma iezīmes pastāvošajā varā. Attiecīgi tiek pieprasīta ne vien korumpantu saukšana pie atbildības, bet arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas un, tā kā starp protestētājiem ir īpaši daudz studentu, finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai. Prezidents Vučičs šai situācijā turpina manipulēt, gan aizvācot no amatiem dažus korupcijā vainotos, gan sūtot pret demonstrantiem policiju un ar dažādiem sitamajiem bruņotus huligānus, kas, savukārt, izraisa protestētāju pretreakciju. Pēdējais vardarbības uzliesmojums bija augustā, kad sadursmēs un policistu brutālos uzbrukumos cieta vairāki desmiti cilvēku un demonstranti izdemolēja un aizdedzināja prezidenta Vučiča vadītās Serbijas progresīvās partijas, citu varas partiju un valsts institūciju birojus.

Antradienį (lapkričio 4 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija pasakoja apie dronais apmėtytą rusiją. Apkalbės viena koja ministro poste sėdintį Robertą Kauną bei „Rheinmetall“ Lietuvoje pradėtas statybas.

Pirmadienį (lapkričio 3 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija papasakos apie kandidato į krašto apsaugos ministrus Roberto Kauno susitikimą su prezidentu G.Nausėda. Apkalbės LRT auditą bei kas labiausiai nusivylė jo rezultatais. Aptars ir karo fronto naujienas bei lemiamas dienas Pokrovskui.

Par fiktīvajiem direktoriem ļoti bieži kļūst cilvēki bez konkrētas dzīves vietas jeb bezpajumtnieki. Par dažiem simtiem eiro viņus savervē, saģērbj, dažkārt pat aizved ceļojumos uz ārzemēm, lai fiktīvus uzņēmumus un banku kontus atvērtu arī tur, raidījuma “Slazds” raidierakstā sacīja VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Pateicoties šiem “direktoriem” krāpniekiem izdodas atmazgāt miljoniem eiro, un tā ir globāla, nevis tikai Latvijas problēma, saka Filatovs.

Penktadienį (spalio 31 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona aptars incidentus Lietuvos oro uostuose ir mažėjantį investuotojų pasitikėjimą. Donaldo Trumpo ir Xi Jinpingo susitikimą bei kas jo metu buvo nutarta. Ir galiausiai bus apkalbėta, kaip lietuviams sekasi taupyti. Taip pat sulauksite ir bankininkės patarimų, kaip tą daryti, jei dar nemokate.

Ketvirtadienį (spalio 30 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie vieną didžiausių į Ukrainą nukreiptų dronų atakų. Aptars pasienio naujienas ir ten įstrigusius šimtus vilkikų. Taip pat apkalbės besitęsiančias nesėkmingas ministrų paieškas ir tai, kas tapo naujuoju Remigijaus Žemaitaičio patarėju. 

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Trečiadienį (spalio 29 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie atakuotas rusų naftos gamyklas ir uždarytus oro uostus. Apžvelgs kovos su meteorologiniais balionais aktualijas bei papasakos apie viską siaubiantį uraganą Melissa. Kartu su jumis paminės ir šiandien išėjusį šviesuolį Kostą Smoriginą.

Antradienį (spalio 28 d.) Tiek Žinių vedėja Eglė aptars Orbano planus sukurti aljansą su Slovakija ir Čekija, bei koks tokios idėjos tikrasis tikslas. Papasakos apie galimą naują kandidatą į krašto apsaugos ministro postą. Ir išgirsite naujausias žinias apie balionų krizę.

Pirmadienį (spalio 27 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija papasakos apie tai, kokie sprendimai priimti dėl kontrabandinių balionų po NKVC posėdžio. Apkalbės ir paniką atakuotoje maskvoje, tyrimą dėl šešėlinio laivyno pėdsakų Lietuvoje bei mūsų ministrus, vienu metu sėdinčius dviejose kėdėse. 

„Su gamta nepakovosi, gali tik prisitaikyti“, – sako Nemuno žemupyje, Pagėgių savivaldybėje, ūkininkaujantis Tomas Ambroza, valdantis vidutinį pieno ūkį. Iš 400 hektarų turimos žemės,  pusė jų – užliejamos pievos. Tiek šios pievos, tiek dirbama žemė šiemet skęsta. Kukurūzų derlius nuimamas tiesiog vandenyje. Norint įveikti gamtos iššūkius ūkininkui reikia galingesnės technikos, tačiau tokią techniką įsigyti paramos lėšomis vidutiniam ūkiui neįmanoma. Stambaus pieno ūkio savininkui Tomui Kazlauskui iš Šilutės rajono pavyko gauti paramą įsigyti našesnės technikos, bet įrodinėti, kodėl jam reikia tokios technikos, paramos skirstytojams teko labai ilgai. Ir turint techniką šių metų iššūkius įveikti sunku. Šienaujant užliejamose vietose teko gelbėti visą techniką ir darbus nutraukti. Dabar baiminamasi tokios pat situacijos permirkusiuose kukurūzų laukuose. 30 metų kepa daugiau nei 100 skirtingų gardumynų, bet tik šiemet ryžosi dalyvauti Lietuvos gamintojus pristatančioje parodoje „Rinkis prekę lietuvišką“ ir parodos medalių konkurse. Tradicinis „Lapė kepė“ šimtalapis su aguonomis buvo įvertintas auksiniu medaliu. Apie tai pasakoja šeimos verslą puoselėjantys Renata ir Artūras Venckai iš Alytaus.„Verta žinoti“. Jei jūsų žemės ūkio paskirties sklype, kur nors pamiškėje, buvusioje ganykloje ar dirvonuojančioje žemėje, pridygo savaiminių berželių, ąžuoliukų, klevų, galite gauti paramą ir imtis auginti mišką.  Iki kitų metų kovo mėnesio Aplinkos projektų valdymo agentūra renka paraiškas ir moka dotacijas.Ved. Kristina Toleikienė

Penktadienį (spalio 24 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas papasakos istoriją, kodėl dėl lagamine aptikto akmenuko buvo sulaikytas lietuvis verslininkas. Aptars ir apie didelį šaršalą sukėlusias JAV sankcijas rusijai naftos gamykloms ir galiausiai jūsų laukia geros žinios iš ekonomistų.

Ketvirtadienį (spalio 23 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie įspūdingas JAV paskelbtas sankcijas rusijai. Aptars naujausius krašto apsaugos ministerijos reikalus bei eilinį kartą nustebinusį mūsų savaitės ministrą-makaronų princą, Ignotą Adomavičių. 

Trečiadienį (spalio 22 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija papasakos apie atleistą ministrę Šakalienę ir feisbuke viešinamus dokumentus. Aptars įvykusią koordinuotą ataką, kurios metu į Lietuvą buvo parsiųstas spiečius meteorologinių balionų. Ir nepamiršiu apkalbėti baisių teroristų išpuolius Ukrainoje.

Antradienį (spalio 21 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija apkalbės labai įtemptą padėtį krašto apsaugos ministerijoje, taip pat papasakos apie į Seimą atkeliavusį ateinančių metų biudžeto projektą ir kas jame numatyta bei galiausiai apžvelgs planuojamą Trumpo ir putino susitikimą Budapešte bei kas gali pakišti jam koją. 

Pirmadienį (spalio 20 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras dalinasi naujienomis apie nuo Ukrainos vėl nusisukantį D.Trumpą. Apkalbės ir Žemaitaitį su jo nauja idėja - mažinti gynybos biudžetą. Galiausiai aptars filmo scenarijaus vertą nusikaltimą - apvogtą Luvro muziejų. 

Penktadienį (spalio 17 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas papasakos apie JAV prezidento Donaldo Trumpo naujus grasinimus muitais Kinijai. Aptars diskusijas dėl sankcijų prekybos centrui „Mere“ bei ribojimus paaugliams suteikusią platformą „Instagram“.

Ketvirtadienį (spalio 16 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija apkalbės svarbiausias aktualijas apie virš savo teritorijos bombas mėtančius rusus. Taip pat aptars karštas diskusijas dėl valstybės biudžeto ir galiausiai – dramą tarp valdžios moterų: kodėl premjerė paskelbė, kad ministrė Dovilė Šakalienė prieš ją vykdo informacinę ataką.

Raidījuma uzmanības fokusā Tuvie Austrumi un Amerikas vidienē, mazliet pievēršoties arī Madagaskarai. Protams, runājam par Gazu, kurai šajās dienās ir pievērsta praktiski visas pasaules uzmanība. 13. oktobra rītā saskaņā ar noslēgto vienošanos tika atbrīvoti visi vēl dzīvi esošie ķīlnieki, ko "Hamās" bija sagrābis pirms diviem gadiem. Nav šaubu, ka tas ir arī liels ASV prezidenta Donalda Trampa nopelns, un pats Tramps nepārprotami pirmdien baudīja savus slavas mirkļus. Viņš ieradās Izraēlā, kur viņu gaidīja kā nacionālo varoni. Tajā pašā laikā politiskie eksperti piesardzīgi vērtējumos, cik ilgstošs un noturīgs pašreizējais miers būs. Ja Izraēlā Trampu novērtē kā miera nesēju, tad ir valstis, kur tagad ASV uzskata par potenciālu drīzu kara izraisītāju. Venecuēla nopietni gatavojas ASV iebrukumam. Par Venecuēlu jārunā arī vairāku citu iemeslu dēļ, arī piešķirtās Nobela Miera prēmijas dēļ, kuru nesen saņēma nevis Donalds Tramps, kurš to ļoti iekāroja, bet gan Venecuēlas opozīcijas līdere. Aktualitātes komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docētājs Toms Rātfelders. Sengaidītais (pus)miers 8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Dienu vēlāk šo vienošanos akceptēja Izraēlas ministru kabinets, pēc kam 10. oktobrī iestājās uguns pārtraukšana un sākās ķīlnieku atbrīvošanas process. 13. oktobra rītā, uzrunājot Izraēlas parlamentu Knesetu, ASV līderis pasludināja kara beigas, lai gan saprotams, ka runa pagaidām ir tikai par trauslu pamieru. Izraēlai nozīmīgākais rezultāts ir pēdējo divdesmit izdzīvojušo 2023. gada oktobrī sagūstīto izraēliešu atbrīvošana, kas notika pirmdienas rītā. Neatdoti paliek vēl divdesmit astoņu gūstā bojāgājušo ķermeņi. Pretī teroristiskā organizācija saņem gandrīz divus tūkstošus no Izraēlas cietumiem atbrīvotus palestīniešus, tai skaitā 250 ar mūža ieslodzījumu notiesātos. Pēc piektdien notikušās uguns pārtraukšanas un Izraēlas paziņojuma, ka iedzīvotāji var droši atgriezties Gazas pilsētā, sākusies intensīva bēgļu kustība uz pamatīgi izpostīto anklāva lielāko centru. Pirmajā noregulējuma posmā Izraēla piekritusi atvilkt savus spēkus no četrdesmit septiņiem procentiem Gazas joslas platības; nākamajos divos posmos paredzēta turpmāka atvilkšana, galu galā paturot savā kontrolē apmēram 15 procentus teritorijas – drošības perimetru, no kura izraēlieši aizies tad, kad tiks atzīts, ka no Gazas joslas vairs neizriet nekādi teroristisku uzbrukumu draudi. Līdz ar uguns pārtraukšanu kara izpostītajā teritorijā intensīvi sākusi ieplūst palīdzība – ne vien pārtika,  medikamenti un pirmās nepieciešamības preces, bet arī materiāli un tehnika gruvešu novākšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Nākamais punkts prezidenta Trampa Tuvo Austrumu vizītes maršrutā bija Šarmalšeihas kūrorts Ēģiptē, kur 13. oktobrī uz Gazas miera konferenci bija pulcējušies ap trīsdesmit valstu un starptautisko organizāciju vadītāju. Bez nozīmīgāko Rietumeiropas, Persijas līča un dažu citu ietekmīgu pasaules nāciju vadītājiem, tāpat ANO ģenerālsekretāra, Eiropadomes prezidenta un Arābu līgas ģenerālsekretāra, piedalījās arī tādi, varētu teikt, negaidīti starptautiskā procesa dalībnieki kā Armēnijas un Ungārijas premjerministri, Azerbaidžānas un Paragvajas prezidenti. No aicinātajiem samitu ar savu klātbūtni nebija pagodinājis Izraēlas premjers Netanjahu, kā iemeslu minot attiecīgajā dienā atzīmējamus nozīmīgus ebreju garīgos svētkus, un Irānas vadītāji, paziņojot, ka nevar piedalīties kopīgā pasākumā ar tiem, kuri nesen militāri uzbrukuši viņu valstij. Samitā apspriestais Trampa divdesmit punktu Gazas miera plāns paredz joslas demilitarizāciju, tur izvietojamus starptautiskus stabilizācijas spēkus un pagaidu pārvaldes institūciju. Domājams, līdzšinējiem Gazas saimniekiem – teroristiskajam grupējumam „Hamās” – šai sakarā ir no samita rīkotājiem diezgan atšķirīgs viedoklis. Miera prēmija un „lielgaballaivu politika” 10. oktobrī Norvēģijas Nobela komiteja darīja zināmu savu lēmumu piešķirt šī gada Nobela Miera prēmiju Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado. Nu jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir opozīcijā savas dzimtenes valdošajam režīmam – vispirms Ugo Čavesam, pēc tam viņa varas mantiniekam Nikolasam Maduro. Kulmināciju šī pretstāve sasniedza 2023. gadā, kad viņa pieteica savu kandidatūru 2024. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanām. Valdošais režīms aizliedza opozicionārei kandidēt, viņas vietā startēja venecuēliešu politikas veterāns un diplomāts Edmundo Gonsaless. Lai arī opozīcija iesniedza aptauju rezultātus, kas apliecināja tās kandidāta uzvaru, varas kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome pasludināja par uzvarētāju Maduro. Kopš šīm vēlēšanām Marija Mačado spiesta slēpties, baidoties no režīma izrēķināšanās. Līdz ar Nobela komitejas lēmumu noslēgusies arī intriga par iespējamu prēmijas piešķiršanu Donaldam Trampam, kurš to faktiski pieprasīja, darbinādams šai sakarā arī politiskā spiediena sviras. Tomēr tiek lēsts, ka Baltā nama saimnieka ambīciju izpaudumiem bijusi ietekme uz komitejas izšķiršanos. Mačado ir Trampa dabiska sabiedrotā Vašingtonas pašreizējā politiskajā kursā pret Karakasu. Diktators Maduro allaž ir bijis prezidenta Trampa neieredzēts, pie tam tagad par vadmotīvu šai attieksmei kļuvušas apsūdzības narkotiku iepludināšanā Savienotajās  Valstīs. Kopš septembra sākuma amerikāņu jūras spēki uzsākuši t.s. narkolaivu medības Karību jūrā, nogremdēti nu jau vismaz septiņi peldlīdzekļi, nogalināto skaits tuvojas trim desmitiem. Tiek izteiktas versijas par to, ka šīm akcijām varētu sekot citas ar citu bruņoto spēku veidu iesaisti. Par to, cik pamatotas ir apsūdzības narkotiku transportēšanā, grūti spriest, taču nepārprotami tā ir Savienoto Valstu spēka politikas demonstrācija reģionā. Tā nu venecuēliešu opozicionāre Mačado netieši kļuvusi par Donalda Trampa „jaunās lielgaballaivu politikas” atbalstītāju. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Trečiadienį (spalio 15 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija naujienas apie NATO ir Europos sąjungos gynybos ministrų susitikimą, kuriame buvo sprendžiama, kaip geriau apsaugoti Rytų Europos narių oro erdvę po virtinės Rusijos oro erdvės pažeidimų. Taip pat aptarsiu naujai pristatytą ateinančių metų biudžeto projektą; besitęsiantį chaosą dėl kultūros ministro; ir galiausiai apkalbėsiu LRT tyrimą apie čekutininkus.

Antradienį (spalio 14 d.) Tiek Žinių vedėja Gabija papasakos apie net savus „aušriečius“ sunervinusį R.Žemaitaitį ir jo naujus grasinimus. Aptars kalbas, kas būtų, jei rusija sugalvotų pulti NATO. Apkalbės ir liūdnas prognozes nekilnojamojo turto srityje. Ir galiausiai jūsų laukia dar daug naujienų iš užsienio: paleistas parlamentas, į kalėjimą sėsiantis prezidentas ir nauji sukilimai.

Pirmadienį (spalio 13 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras pasakoja apie dėl „Tomahawk“ raketų siuntimo Ukrainai su putinu norintį pasikalbėti D.Trumpą. Taip pat papasakos apie mulkio statulėle apdovanoto R.Žemaitaičio nuotykius. Ir galiausiai pasidalins naujienomis apie šlovinamą Donaldą Trumpą.

Penktadienį (spalio 10 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona dalinasi naujienomis apie Nobelio taikos premija neapdovanotą Donaldą Trumpą. Taip pat ant Lietuvos supykusią pigių skrydžių bendrovę „Ryanair“ bei ekspertų kalbas, ko jau dabar reikia darbuotojams, norintiems išlaikyti esamas darbo vietas.

Ketvirtadienį (spalio 9 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras aptars istorinį įvykį – pasiekto susitarimo dėl ugnies nutraukimo Gazos Ruože. Aptarsiu ir premjerės Ruginienės kalbą, kurioje ji opoziciją apkaltino šantažu. Ir galiausiai papasakosiu apie dėl pergalės kare svaigstantį putiną.

Trečiadienį (spalio 8 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras aptars aktualijas apie nesutarimus dėl koalicijos (ne)griūties. Taip pat karštas diskusijas dėl Sviatlanos Cichanouskajos apsaugos mažinimo. Apkalbės padėtį karo fronte bei kremliaus grasinimus dėl Ukrainai žadamų „Tomahawk“ raketų.

Antradienį (spalio 7 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras papasakos apie eksministrą Adomavičių galimai apsivogusį pakeliui iš kultūros ministerijos. Taip pat aptars kalbas apie rusijos ruošimąsi karui su NATO bei Lietuvoje vykstančias net kelias pratybas ir jų sėkmingą eigą.

Pirmadienį (spalio 6 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras papasakos apie Angelos Merkel kaltinimus Lenkijai ir Baltijos šalims. Taip pat aptars istorinį įvykį – kultūros streiką bei tolimesnius socialdemokratų planuojamus žingsnius, kaip gelbėti savo kailį. Ir galiausiai pakalbės apie jau nuo šiandien Lietuvoje prasidedančias pratybas.

Penktadienį (spalio 3 d.) Tiek Pinigų laidos vedėja Simona papasakos naujienas apie didžiausiu pasaulio startuoliu tapusį S.Altmano „OpenAI“. Aptars ir JAV Vyriausybės uždarymą bei panagrinės naujausius duomenis apie korupciją Lietuvoje.

Ketvirtadienį (spalio 2 d.) Tiek Žinių vedėja Eglė papasakos apie JAV pasiryžimą padėti Ukrainai, apžvelgs besitęsiančią kultūros krizę bei aptars, kodėl net trys šimtai tūkstančių Lietuvos gyventojų permoka už elektrą ir kaip galima tai pakeisti.

Trečiadienį (spalio 1 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras papasakos apie V.Zelenskio įspėjimą dėl kritinės būklės Zaporižios atominės elektrinės. Aptars naujus kultūros ministro nuotykius ir kur dar jis nebėra laukiamas. Ir galiausiai paskelbs svarbią žinią – sustojusį JAV Vyriausybės darbą.

Rugsėjo 30 d. Tiek Žinių vedėja Eglė apkalbės, kuo baigėsi prezidento G.Nausėdos ir kultūros bendruomenės atstovų susitikimas. Papaskos ir apie rusus, kurie jau nebetiki savo pergale kare. Išgirsite aktualijas iš braziliškos „Embraer“ orlaivių muilo operos bei bus aptartas D.Trumpo taikos planas Izraeliui ir Palestinai.

Rugsėjo 29 d. Tiek Žinių vedėja Gabija pasakoja apie mūsų naujojo kultūros ministro nuotykius. Taip pat aptars kalbas, ką reiškia besitransformuojanti Europos Sąjunga, naujienas iš gynybos sektoriaus bei galiausiai – sėkmingus Moldovos rinkimus. 

Rugsėjo 25 d. Tiek Žinių vedėja Silvija aptars prie Prezidentūros vykusį kultūros bendruomenės protestą, apkalbės suformuotą Vyriausybę bei naujas rusijos provokacijas. 

Rugsėjo 24 d. Tiek Žinių vedėjas Timūras kandidato į kultūros ministrus įspūdinga kalba; taip pat apkalbėsiu smarkiai atšilusius Trumpo ir Zelenskio santykius; bei opozicinių frakcijų atstovus, verčiančius su jais susitikti Dovilę Šakalienę.

Rugsėjo 23 d. Tiek Žinių vedėja Eglė apkalbės kultūros gyslelės paieškas, aptars kodėl kilo žurnalistų ir Generalinės prokuratūros konfliktas, pakalbės ir apie Seimą, užsiimantį galimų sukčiautojų valymu bei galiausiai apie augančią atsitiktinio karo riziką.

Rugsėjo 22 d. Tiek Žinių vedėja Gabija papasakos apie naują tyrimą, išaiškinusį Žemaitaičio ir jo brolio įmonės sėkmę viešuosiuose pirkimuose, aptars karštą savaitgalį okupuotame Kryme, socdemų ir aušriečių pasikeitimą ministerijomis bei pilietybės sugrąžinimą galimai rusų pusėje kariavusiam lietuviui.

Rugpjūčio 18 d. Tiek Žinių vedėjas Timūras pasakoja apie neadekvačias rusų manifestacijas dėl pergalės, prokurorės prašymą dėl Seimo narių neliečiamybės naikinimo, teroristu vadinamą Žemaitaitį ir susitikimą su prezidentu bei paskelbs labai gerą naujieną apie „Teltoniką“.

Rugpjūčio 17 dieną Tiek Žinių vedėjas Timūras pasakoja naujas istorijas dėl „Nemuno aušros“ kandidatų į ministrus, aptars linkėjimais ir pyragais Indijos premjerą apipylusį Donaldą Trumpą bei kokį pasitikimą jam suorganizavo britų aktyvistai. Apkalbės ir tai, kas šiais ir ateinančiais metais laukia Lietuvos ekonomikos. 

Raidījuma uzmanības fokuss Āzijas virzienā. Ķīnā aizvadīts Šanhajas sadarbības organizācijas samits jeb "autokrātu festivāls" Tjaņdzjiņā. Nemieri Indonēzijā neļauj tās prezidentam doties vizītē uz Ķīnu. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas Studiju centra pārstāvis Kristofers Kārlis Krūmiņš. Autokrātu rudens? Teju katrā preses slejā, kas šajās dienās veltīta mēnešu mijā notikušajam Šanhajas Sadarbības organizācijas samitam Ķīnas ostas pilsētā Tjaņdzjiņā, tiek piesaukta „jauna pasaules kārtība”. Organizācija tika dibināta 2001. gadā kā sadarbības platforma starp Ķīnu, Krieviju un piecām kādreizējām padomju Vidusāzijas republikām. 2017. gadā organizācijai pievienojās Indija un Pakistāna, 2023. gadā – Irāna, 2024. gadā – Baltkrievija. Ir vēl vesela virkne valstu Eirāzijas telpā, kas atrodas ar organizāciju pastāvīga dialoga attiecībās, un ja pirmās pāris desmitgades šī valstu sasaiste bija drīzāk simboliska, tad pēdējos gados aina sāk mainīties. Šīgada samits ir plaši apmeklēts, un bez pastāvīgo dalībvalstu vadītājiem klāt ir arī tādas starptautiskajā politikā aktuālas figūras kā Turcijas prezidents Erdogans, Azerbaidžānas prezidents Alijevs, Armēnijas premjerministrs Pašinjans, Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims un citi. Pasaules mediji citē samita namatēvu, Ķīnas kompartijas un valsts līderi prezidentu Sji Dzjiņpinu sakām, ka pašreizējā pasaule piedzīvo turbulenci, starptautiskās attiecības regulējošā sistēma „nonākusi krustcelēs” un tās dalībniekiem jābūvē jauna, „taisnīgāka un līdzsvarotāka”. Ar to, acīmredzot, jāsaprot pasaule, kurā krietni mazāka būtu tradicionālo Rietumu loma un svars. Pirmoreiz Pekina Šanhajas sadarbības organizācijas ietvaros lēmusi atbalstīt savus partnerus ar piešķīrumiem 280 miljonu dolāru un aizdevumiem miljarda un četrsimt miljonu apjomā. Kā ļoti nozīmīga tiek atzīmēta Indijas premjerministra Narendras Modi klātbūtne samitā, kas iezīmē manāmu attiecību uzlabošanos starp Indiju un Ķīnu, kuras katalizators nepārprotami bijusi Savienoto Valstu administrācijas svaidīšanās ar tarifiem abu šo valstu virzienā. Indijas gadījumā visai nesaudzīgo 50% tarifu ieviešanas motīvs bijusi Krievijas naftas iepirkšana, un šajā sakarā tiek izcelti samita kuluāru fotomirkļi, kuros sirsnīgi smaidot un rokas spiežot redzama trijotne – Sji, Modi un Vladimirs Putins. Vismaz ārēji no Rietumu līderu loka izraidītais Kremļa diktators šķiet atradis sev jaunu kompāniju, kuru viņa agresora un domājamā kara noziedznieka reputācija nesatrauc. Kā nozīmīgākie starp samita iezīmētajiem sadarbības virzieniem tiek atzīmēta arī perspektīva kopīgas attīstības bankas dibināšana un sadarbība mākslīgā intelekta attīstības un regulācijas jomā. Daudzi samita dalībnieki palikuši Pekinā arī pēc pasākuma beigām, lai piedalītos plašajās Otrā pasaules kara noslēguma 80. gadadienas svinībās. Indonēzijas tauta ielās Indonēzija ir iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā valsts pasaulē un lielākā arhipelāga valsts, kuras teritorija sastāv no 17 000 salu un saliņu. Līdz pat pagājušā gadsimta beigām šī valsts vairāk nekā trīsdesmit gadus bija diktatūra, pēc tam pārtopot prezidentālā republikā ar ļoti plašām valsts galvas varas funkcijām un pamatos unitāru pārvaldes modeli, tomēr samērā plašu reģionālo pārvaldes institūciju autonomiju. Tiek atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē valstī atkal pastiprinājušās antidemokrātiskas tendences, sevišķi pēc pašreizējā prezidenta, atvaļinātā ģenerāļa Prabovo Subianto nākšanas pie varas pagājušogad. Tagadējais valsts galva īsti neuzticoties civilajai pārvaldei un uzskatot, ka īstu efektu varot panākt tikai ar militāru kārtību. Armija tiekot palielināta, pie kam šobrīd lielākoties ar savdabīgiem „darba dienesta” bataljoniem, kuru kareivji nodarbojoties ar tādām bruņotajiem spēkiem gluži neraksturīgām funkcijām kā medikamentu un lauksaimniecības produktu ražošana. Martā tika pieņemts likums, kas atļauj militārpersonām ieņemt virkni amatu civilajā sfērā. Uz šī fona pagājušonedēļ valstī uzliesmoja protesti, kuru konkrētais iemesls ir parlamenta deputātiem piešķirtās dāsnās privilēģijas, tai skaitā kompensācijas par mājokļa īri galvaspilsētā Džakartā, kas desmit reizes pārsniedz minimālās algas lielumu. Jau sākotnēji notika demonstrantu sadursmes ar policiju, kur viena puse laida darbā akmeņus, otra – asaru gāzi un ūdensmetējus. Eļļu ugunij pielēja starpgadījums piektdien, kad policijas bruņumašīna demonstrācijas laikā sadūrās ar kurjera motociklu un tā vadītājs gāja bojā. Pēc tam pūlis vairākās provinces pilsētās ielauzās valdības ēkās un policijas iecirkņos, ēkas izdemolēja un aizdedzināja; tāpat tikuši postīti un dedzināti autobusi, metro stacijas un cita infrastruktūra. Izlaupītas un izdemolētas vairāku politiķu, arī finanšu ministres dzīvesvietas. Nekārtībām ir vēl vairāki upuri, tai skaitā trīs cilvēki gājuši bojā nemiernieku izraisītā ugunsgrēkā, vienu vīrieti pūlis piekāvis līdz nāvei, kļūdaini noturot par slepenpolicijas virsnieku. Policija līdz šim arestējusi vairāk nekā tūkstoti nemiernieku. Prezidents Prabovo, kurš nemieru dēļ atcēlis plānoto vizīti Ķīnā, paziņojis, ka pret postītājiem un laupītājiem varas iestādes vērsīšoties ar visu nepieciešamo bardzību, tomēr solījis arī apcirpt tautas kalpiem piešķirtās dāsnās kompensācijas. Tā esot neierasta piekāpšanās no atvaļinātā ģenerāļa puses. Sagatavoja Eduards Liniņš.