Podcasts about tiek

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā – Uldim Jānim Veispalam, leģendārajam latviešu kaskadierim. Kultūras rondo dodas pie Ulda ciemos.  1977.gada kinožurnālā „Padomju Latvija” režisors Ivars Kraulītis un operators Dmitrijs Verhoustinskis fiksējuši kaskadieru treniņus Ulda Veispala vadībā: viņi jāj ar zirgiem, lec baseinā no augstām platformām, met kūleņus un imitē kautiņus. Tiek intervēts arī tobrīd 29 gadus vecais Uldis Veispals. Darbs Rīgas Kinostudijā vēlāk kļūs tikai par atspēriena punktu Ulda Veispala kaskadiera karjerai, kas turpināsies vairākas desmitgades un aizvedīs viņu arī uz Vjetnamu, Sīriju, Indiju… Viņš nofilmēsies apmēram 300 kino un televīzijas projektos, metīsies uz galvas jūrā no slavenās Bezdelīgu ligzdas klints Krimā, dublēs aktieri Kristoferu Lī un zobencīņā stāsies pretī aktierim Šonam Bīnam... Tam līdzās viņš pagūs gādāt arī par Mūzikas akadēmijas studentu fizisko formu, konsultēt teātru un operas iestudējumus.  Veispala ģimenes mājā Beberbeķos vēl pirms paša saimnieka sagaida taksis Rokijs, kurš vēlāk aktīvi līdzdarbosies arī sarunā. Mēs sasveicināmies arī ar Ulda Veispala dzīvesbiedri, aktrisi Anitu Grūbi. Viņa uzvāra kafiju un dodas uz skolu pēc mazbērniem. Veispala paša celtajā mājā viņi dzīvo trīs paaudzēs. Pēdējos gadus Uldis Veispals ir, kā pats saka, pilnas slodzes vectēvs, un negaidīto publicitāti līdz ar "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā uzņem ar zināmām zobusāpēm. “Visa šī publicitāte man rada vairāk diskomforta nekā vajadzīgs, teikšu godīgi. Es darīju savu darbu, kā jebkurš dara. Kādas tur ambīcijas? Es vienkārši mēģināju izdarīt darbu labi, un reizēm izdevās. Nedomāju, ka katru reizi izdevās, bet kopumā nevaru sūdzēties. Bet es pat īsti nezinu, par ko man tā balva ir piešķirta...” smejas ilggadējais kaskadieris. Tomēr atmiņās par vairākas desmitgades ilgo kaskadiera karjeru Uldis Veispals dalās labprāt. Sākumā gan palabo, ka juridiski tādas kaskadiera profesijas nemaz nav. Bet kino pasaulē rīdzinieks Uldis Veispals ar piebaldzēna saknēm nokļuva pavisam nejauši. No 11 gadu vecuma trenējās sportā, absolvēja Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu kā kvalificēts treneris un sporta pedagogs. Viņš specializējās modernajā pieccīņā, kas ietver skriešanu, peldēšanu, jāšanu, paukošanu un šaušanu, bija valsts izlasē. Tieši daudzpusīgā fiziskā sagatavotība ļāva kļūt arī par labu kaskadieri.

Penktadienį (vasario 20 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona papasakos apie toliau besitęsiančią Valstybinės augalininkystės tarnybos dramą ir kilusias diskusijas apie tai, jog Lietuva galimai netinkamai tikrina krovinius. Apkalbės ir bylą dėl paauglių priklausomybės socialiniams tinklams ir ką teisme liudijo Markas Zuckerbergas. Taip pat aptars diskusijas dėl Lietuvoje egzistuojančių verslo rūšių, kurių, pasak valdžios, yra per daug.

Mūsējiem turnīrs beidzās, bet hokejs turpinās! Parunāsim par prognozēm un, kas notiks tālāk! Tiekās! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Mūsējiem turnīrs beidzās, bet hokejs turpinās! Parunāsim par prognozēm un, kas notiks tālāk! Tiekās! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Penktadienį (vasario 13 d.) Tiek Pinigų vedėjas Andrius papasakos apie galimo kyšio istoriją, susijusią su „Hanner“ vadovu Arvydu Avuliu. Apkalbės toliau vykstantį tyrimą dėl Valstybinės augalininkystės tarnybos bei kokia informacija apie tarnybą dalinasi verslininkai. Aptars ir visus spaudžiančią problemą – šildymo kainas, ir kokius sprendimus siūlo valdžia.

Šįryt Specialiųjų tyrimų tarnybos pareigūnai atliko kratas dviejų Seimo narių - Sauliaus Skvernelio ir Kazio Starkevičiaus kabinetuose bei namuose. Tai tyrimo dėl sisteminės korupcijos Valstybinėje augalininkystės tarnyboje tęsinys. Seimo nariai šioje byloje figūruoja specialiųjų liudytojų statusu. Įtariama, kad jie galėjo teikti politinį palaikymą. Abu politikai sako esantys ramūs.Dalis gyventojų jau gavo sąskaitas už šildymą. Bene daugiausiai mokėti teks Kauno gyventojams, tarp didžiųjų miestų šiluma čia kainuoja daugiausiai. Šilumos kainos augo visoje Lietuvoje.Tiekėjai teigia, kad kaina išaugo dėl padidėjusio suvartojimo.Lietuvos nacionalinis radijas ir televizija (LRT) su organizacijomis „Blue/Yellow“, „Laisvės TV“ ir „Stiprūs kartu“ pradeda paramos Ukrainai akciją „Radarom“.Šiemet bus siekiama telkti lėšas robotų būriams – pažangioms sistemoms, kurios fronte keičia karius ten, kur pavojus gyvybei yra didžiausias.Jungtinėse Valstijose vyksta precedento neturintys teismai prieš didžiausias socialinių tinklų bendroves pasaulyje. Jos kaltinamos tuo, kad sąmoningai kuria priklausomybę skatinančias platformas, kurios žaloja vaikus.Milano ir Kortinos žiemos olimpinėse žaidynėse šiandien pasirodys Lietuvos ledo šokėjai Allison Reed ir Saulius Ambrulevičius. Tiesiogiai iš Milano LRT sporto žurnalistas Alanas Jonas Kot.Ved. Liepa Želnienė

Penktadienį (vasario 6 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona papasakos apie į Lietuvą šimtais tūkstančių plaukusius seksualinio nusikaltėlio Džefrio Epsteino pinigus. Besitęsiančius nemalonumus lenktynininkui Benediktui Vanagui ir labai jam nepalankius liudininkų parodymus. Taip pat pasidalins prokuratūros sprendimu dėl „Nemuno aušros“ rinkimų finansavimo. Ir galiausiai aptars, kiek jau teko pakratyti pinigines, susimokant už šildymą.

Penktadienį (sausio 30 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas pasakos apie teisme atsidūrusį lenktynininką Benediktą Vanagą bei labai jam nepalankius liudininkų parodymus. Aptars ir situaciją dėl Lietuvos dalyvavimo Venecijos kultūros bienalėje bei taip pat pateiks portalo 15min sudarytą Seimo išlaidūnų dešimtuką. 

LRT žiūrovų pamėgti serialai sulaukia vis daugiau populiarumo ne tik eteryje, bet ir LRT EPIKOJE. Kaip vyksta tokių serialų paieška ir teisės rodyti įsigijimas? Į LRT GIRDI kreipėsi klausytoja, kuri LRT TELEVIZIJOS eteryje pasigedo rodomo serialo „Pažadas“. Moteris klausia, kodėl nutrauktas jo rodymas be perspėjimo. Taip pat, teiraujasi ar jį dar planuojama rodyti ateityje. Studijoje – pokalbis su LRT užsienio programų pirkimo vadybininke Dalia Dulskyte.

Penktadienį (sausio 23 d.) Tiek Pinigų vedėjas Andrius papasakos apie D. Trumpo planą dėl Grenlandijos. Apkalbės vis dar besitęsiančią, baltarusijos pasienyje strigusių vilkikų istoriją. Taip pat jūsų laukia žinia, kodėl STT pradėjo domėtis Vilniaus greitosios medicinos pagalbos tarnyba.

Penktadienį (sausio 16 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona papasakos apie jau nuo šių metų atsirandančią galimybę pasidomėti savo kolegų atlyginimu bei kaip ši sistema veiks. Aptars Donaldo Trumpo muitus, kurie gali paliesti Lietuvą ir kas dar neaišku net ekonomistams. Taip pat papasakos ir diskusijas apie tai, kodėl šiemet nuosavas būstas gali tapti net neįperkamu ir kokios yra siūlomos išeitys.

Turpinām sekot līdzi notikumiem Irānā, pieaugošajai spriedzei Grenlandē un dažām aktualitātēm Moldovā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Sazināmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu programmas vadītāju Sintiju Broku-Kovalevsku. Irānas sacelšanos slīcina asinīs Protesti, kas Irānā uzliesmoja pērnā gada nogalē, pagājušās nedēļas otrajā pusē strauji vērsās plašumā un ieguva arvien konkrētāku politisku saturu. Cilvēku miljoni, izgājuši apmēram 180 pilsētu ielās, skandēja lozungus par valdošā islāma teokrātiskā režīma gāšanu un monarhijas atjaunošanu. Pašreizējais Irānas Islāma republikas režīms izveidojās pēc revolūcijas 1979. gadā, kad tika gāzts līdz tam valdījušais šahs Mohammads Rezā Pehlevī. Šahs mira trimdā 1980. gadā, bet viņa titula mantinieks ir vecākais dēls, kroņprincis Rezā Pehlevī, kurš vada 2013. gadā Parīzē nodibināto Irānas Nacionālo padomi, vienu no galvenajām irāņu trimdas organizācijām. 6. janvārī kroņprincis nāca klajā ar aicinājumu vērst protestus plašumā, kas arī notika. Režīms savukārt uzsāka plašu globālā tīmekļa pieejas un citu sakaru bloķēšanu, varas pārstāvji vērsās pret protestētājiem arvien vardarbīgāk. No protestētāju puses notika valsts iestāžu ieņemšanas un aizdedzināšanas gadījumi, tika aizdedzinātas arī vairākas mošejas. Varas pārstāvji, pirmām kārtām Islāma Revolūcijas gvardu korpusa kaujinieki, sāka laist darbā šaujamieročus; parādījās ziņojumi par snaiperu un ložmetēju izmantošanu. Irānas augstākā līdera Alī Hāmenejī publiskie izteikumi kļuva arvien draudošāki. Viņš protestētājus raksturo kā valsts ienaidniekus, kuri kalpojot Savienoto Valstu interesēm. Ziņas par bojāgājušo skaitu pagājušās nedēļas nogalē sasniedza vairākus simtus, šobrīd kā minimālais skaits tiek minēti jau vismaz 2500 cilvēku, taču avoti piesauc arī daudz lielākus skaitļus – divpadsmit un pat divdesmit tūkstošus nogalināto. Tiek ziņots, ka bojā gājuši arī apmēram 140 varas pārstāvju. Vairāk nekā 16 000 protestētāju esot arestēti. Daudzu skati šobrīd pievērsti ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš jau vairākkārt solījies iesaistīties, ja režīms uzsāks neapbruņotu ļaužu slepkavošanu, kas šobrīd jau visai nepārprotami notiek. Vakar Baltā nama saimnieks savā sociālā tīkla kontā „Truth Social” publiskoja ierakstu, aicinot protestētājus nepadoties un paužot, ka palīdzība jau esot ceļā. Šodien, 14. janvārī, Tramps publiskojis arī brīdinājumu Teherānas režīmam neuzsākt nāvessodu izpildi protestu organizēšanā apsūdzētajiem. Pērnās nedēļas nogalē arestētā un uz karstām pēdām tiesātā Efrana Soltani radinieki ziņojuši, ka šodien viņam paredzēts izpildīt nāvessodu. Grenlandes „saldējuma” tīkotājs Tramps Šai dienai var būt tālejošas sekas Grenlandes un Dānijas, bet arī Eiropas un pasaules vēstures gaitā. Šodien, 14. janvārī, Baltajā namā jānotiek sarunām starp ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio no vienas, un Dānijas ārlietu ministru Larsu Loki Rasmusenu un Grenlandes ārlietu ministri Vivianu Mocfeldu no otras puses. Ziemeļu karalistes pārstāvji cer mazināt spriedzi, kas savilkusies ap pasaulē lielāko salu pēdējās nedēļās, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ar jaunu sparu pauž apņemšanos padarīt šo autonomo Dānijas kroņa zemi par amerikāņu teritoriju. „Vieglā vai smagā veidā,” izteicies Baltā nama saimnieks, ar „smago” diezgan nepārprotami domājot iespējamu militāru akciju. Vēl pavisam nesen ka tāds bija neiedomājams, bet amerikāņu zibenīgā specoperācija janvāra sākumā Venecuēlā liek uzlūkot šādu iespēju kā krietni reālāku. Vēl jo vairāk, lasot prezidenta Trampa nesenos izteikumus par to, ka viņa rīcībai vienīgais ierobežojošais faktors esot paša morāle, bet nekādi ne starptautiskās tiesības. Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena norādījusi, ka piesauktais „smagais veids”, respektīvi, Savienoto Valstu militāra akcija Grenlandes pārņemšanai nozīmēs Ziemeļatlantijas alianses beigas. Vašingtonas līdzšinējie partneri Eiropā nonāktu ļoti sāpīgas izvēles priekšā, kur vienā svaru kausā būtu solidaritāte ar Dāniju, otrā – Savienoto Valstu turpmāka dalība Eiropas aizsardzībā, jo sevišķi atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Atbildot Trampa argumentiem par it kā iespējamu Krievijas vai Ķīnas invāziju Grenlandē, ja to nepārņems Savienotās Valstis, Rietumeiropas partneri, sevišķi Vācija un Lielbritānija, pauduši gatavību kāpināt savu militāro klātbūtni salā. Tomēr ļoti daudzi apšauba to, ka drošības apsvērumi patiešām ir prezidenta Trampa un viņa administrācijas motīvs. Daudz ticamāka šķiet vēlme tikt pie ziemeļu salas izrakteņu resursiem, kontrolēt kuģošanas ceļus, kas varētu kļūt aktīvāki līdz ar ledus kušanu Arktikā un arī apmierināt Baltā nama saimnieka arhaiski impēriskās ambīcijas. To visai nepārprotami paudis viņš pats, pirms dažām dienām sakot: „Mēs runājam par iegūšanu īpašumā, nevis iznomāšanu. [..] Mums ir bāzes Grenlandē. Es varētu izvietot tur vairāk karavīru, ja vēlētos, bet vajag vairāk. Vajag īpašuma tiesības. Vajag titulu.” Kā liecina aptaujas, diezgan daudz ir grenlandiešu, kuri vēlētos pilnīgu suverenitāti, taču 85% no viņiem ir kategoriski pret iespējamu pāreju Savienoto Valstu pakļautībā. Vai Moldova kļūs par Rumāniju? Pirms dažām dienām, runājot britu podkāstā „The Rest is Politics”, Moldovas prezidente Maija Sandu paziņoja, ja notiktu referendums par viņas valsts atkalapvienošanos ar Rumāniju, viņa balsotu par. Moldovai esot arvien grūtāk vienai izdzīvot pašreizējā nestabilajā pasaulē. Kā zināms, moldāvi un rumāņi runā praktiski identiskā rumāņu valodā, viduslaiku Moldāvijas kņazistē ietilpa tagadējās Moldovas un līdzās esošās Rumānijas austrumdaļas zemes, un starp abiem pasaules kariem tagadējā Moldova bija Rumānijas karalistes sastāvdaļa. No etniski vienotā kopuma Moldovu atrāva staļiniskā Padomju Savienība, 1940. gadā to anektējot un izveidojot Moldāvijas Padomju Sociālistisko republiku. Tātad jautājumam par Moldovas iespējamu apvienošanos ar Rumāniju ir vēsturisks un etniski kulturāls pamatojums. Šis motīvs vēl vairāk aktualizējās pēc Krievijas pilna mēroga agresijas pret Ukrainu, kad Kišiņeva sajuta pieaugošus draudus savai suverenitātei gadījumā, ja Krievijai izdotos īstenot savus ekspansijas plānus. Kopš Moldovas neatkarības 1991. gadā pastāvošais Piedņestras separātiskais reģions ir potenciāls tramplīns Krievijas agresijai ne vien pret Moldovu, bet, iespējams, arī tālāk uz rietumiem. Pie tam Kremļa agresija nav tikai ārēja – Moldova pastāvīgi izjūt prokremlisko spēku darbošanos valsts iekšienē gan attiecīgas ievirzes politisko partiju veidā, gan kā separātisma tendences autonomajā Gagauzijas teritorijā. Tomēr šajā pat podkāsta materiālā prezidente Sandu atzina, ka, viņasprāt, idejai par apvienošanos ar Rumāniju trūkstot Moldovas sabiedrības vairākuma atbalsta. 2024. gadā notikušajā referendumā neliels moldāvu vairākums – 50,4 procenti – nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Moldovas eirointegrācija, šādi likvidējot lielāko daļu tiesisko un administratīvo šķirtņu ar Rumāniju, joprojām šķiet reālāka alternatīva nekā atgriešanās pie pagājušā gadsimta pirmās puses situācijas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Penktadienį (sausio 9 d.) Tiek Pinigų vedėja Simona pabandys pasiaiškinti, kaip veikia pasitraukimas iš antrosios pensijų pakopos. Apkalbėsime Donaldo Trumpo veiksmus Venesueloje – ar JAV prezidentui iš tiesų reikia tik šalies naftos. Galiausiai pakalbės apie prekybos ginčą tarp Kinijos ir Europos sąjungos bei kaip tai paveiks Lietuvos pieno pramonę.

Šiandien Tiek Žinių laidoje pakalbėsime apie valdančiųjų buldozerį neva bandantį stabdyti prezidentą Nausėdą. Aptarsiu Majamyje įvykusias taikos terybas bei nerimą keliančius, paviešintus Jeffrey Epsteino bylos dokumentus.

Penktadienį (gruodžio 19 d.) Tiek Pinigų vedėjas Simas papasakos apie karštas diskusijas, ką daryti su įšalytu rusijos oligarchų turtu. Aptars ir tai, kokiomis priemonėmis žiniasklaidą bando sutramdyti prezidentas Donaldas Trumpas bei „Warner Bros.“ sandorį su „Netflix“.

Pasaule mainās, un pārmaiņas mūsu puslodē raisa pieaugošas bažas. Savienotās Valstis publiskojušas jauno nacionālās drošības stratēģiju, un tā demonstrē, ka starp Eiropu un ASV pieaug arvien redzamāka plaisa. Savukārt Krievija savā politikā jūtas drošāk, un te jārunā ne tikai par Donalda Trampa labvēlību vien. Savienotās Valstis arī aktīvi spiež ukraiņus samierināties ar teritoriju zaudēšanu, lai apturētu karadarbību. Visu nedēļu turpinājušās sarunas par to, cik daudz kuram jāpiekāpjas.  Un Donalds Tramps, kurš mēģina sevi iztēlot par pasaules karu apturētāju, šonedēļ šajā ziņā saņēmis vienu ne sevišķi patīkamu dāvanu - ar jaunu sparu uzliesmojušas sadursmes starp Kambodžu un Taizemi, ar kuras noslēgto pamiera vienošanos viņš publiski neslēpti dižojās. Aktualitātes analizē Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis. Ietiepīgie eiropieši Visu pagājušās nedēļas nogali Floridā jau atkal risinājās sarunas, kurās Savienoto Valstu administrāciju pārstāvēja prezidenta īpašie sūtņi Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners, savukārt Ukrainu – Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks, ģenerālleitnants Andrijs Hnatovs. ASV prezidenta Ukrainas sūtnis Kīts Kellogs, kurš drīzumā pametīs šo amatu, preses pārstāvju sastapts publiskā pasākumā Kalifornijā, izteicās, ka sarunas esot pavisam tuvu sekmīgam iznākumam, neatrisināti paliekot jautājumi par iespējamu Ukrainas kontrolēto teritoriju nodošanu Krievijai un Krievijas rokās esošās Zaporižjes atomelektrostacijas turpmākās darbības nosacījumiem. Prezidents Zelenskis pirmdien, 8. decembrī, vēlreiz apliecinājis, ka jebkāda vēl neieņemtās Ukrainas teritorijas labprātīga atdošana agresoram esot neiespējama – to liedz gan Ukrainas konstitūcija, gan starptautiskie likumi, un viņam neesot arī morālu tiesību tā rīkoties. To Ukrainas vadītājs paziņoja pēc tam, kad Londonā bija ticies ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Tajā pašā dienā viņš ieradās Briselē, kur tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti. Otrdien Romā viņu uzņēma Itālijas premjerministre Džordža Meloni, un Vatikānā – pāvests Leons XIV. Visi Zelenska sarunu partneri jau atkal apliecinājuši, ka vēlas taisnīgu mieru ar drošības garantijām Ukrainai. Atrodoties aktīvā kustībā pa Eiropu, Ukrainas līderim nācās reaģēt uz arvien nīgrāku retoriku, kura viņam tika adresēta no Baltā nama saimnieka puses. Pirmdienas rītā Donalds Tramps izteicās, ka Zelenskis pat neesot izlasījis pēdējos amerikāņu miera priekšlikumus. Uz to Ukrainas līderis atbildēja, ka, pirms nākt klajā ar kādiem izteikumiem, viņam jātiekas klātienē ar Ukrainas sarunvedējiem. Būdams ceļā no Londonas uz Briseli, viņš pauda, ka ar Eiropas partneriem saskaņotais Ukrainas priekšlikums tikšot Vašingtonai iesniegts, domājams, otrdien. Pagaidām gan nav ziņu, vai tas noticis. Otrdien pamatīgu interviju ar Trampu publiskoja izdevums „Politico”. Tajā nu tika gan Eiropas līderiem, kuri esot vāji, reālu mieru panākt nespējīgi, gan Zelenskim, kurš gribot turpināt karu, jo citādi būtu jārīko vēlēšanas. Ukrainas līderis reaģēja ātri, paziņojot, ka viņa vadītā partija gatavojot likumdošanas izmaiņas, kas ļautu sarīkot vēlēšanas kara laikā, tikai Savienotajām Valstīm būtu jāgādā, lai vēlēšanu procesu neapdraudētu Krievijas militārie triecieni. „Pūstošā” Eiropa Nākamo pāris desmitgažu laikā Eiropas civilizācija riskē izzust. Tā pilnā nopietnībā apgalvo oficiāls 4. decembrī publiskots Savienoto Valstu valdības dokuments – Nacionālās drošības stratēģija. Katra jauna Vašingtonas administrācija izstrādā šādu konceptuālu tekstu, un Trampa komandas sagatavotais tiek publiski pozicionēts kā „ceļvedis, kam jānodrošina, ka Amerika joprojām ir dižākā un veiksmīgākā nācija cilvēces vēsturē un brīvības mājvieta uz zemes”. Tas, kas šai 33 lappušu biezajā apcerējumā teikts par Eiropu, apliecina, ka viceprezidenta Vensa pasāžas Minhenes drošības konferencē šī gada februārī nebija kāds pārpratums, lielās politikas jaunpienācēja pārspīlēts izlēciens, bet gan Savienoto Valstu tagadējās administrācijas ideoloģisks definējums, ar kuru Eiropai būs rēķināties. Eiropa, kā teikts dokumentā, piedzīvojot ekonomikas lejupslīdi, taču tās reālās problēmas esot vēl dziļākas. Tādas esot, citējot, “Eiropas Savienības darbības, kas grauj politisko brīvību un suverenitāti, migrācijas politika, kas pārveido kontinentu, vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana, nacionālās identitātes zudums”. Vairākas Eiropas valstis, kā apgalvots tekstā, riskējot jau drīzā perspektīvā „kļūt neeiropeiskas”, respektīvi – migrācijas rezultātā lielākā daļa to iedzīvotāju drīz būšot ieceļotāji no citām pasaules daļām. Uz dokumenta lappusēm, kā šķiet, pārceļojusi sazvērestības teorija par it kā mērķtiecīgu baltās rases ļaužu aizstāšanu ar citu rasu un kultūru pārstāvjiem. Oficiālā Vašingtona deklarē savu gatavību stāties cīņā par „Vecās pasaules” glābšanu, kas, cita starpā, izpaužas kā vēlme iejaukties Eiropas valstu iekšpolitikā, veicinot sev tīkamus procesus. Trampa un viņa līdzgaitnieku simpātijas nepārprotami pieder labējiem nacionālistiem, kuri var cerēt uz aizokeāna uzskatu biedru balstošo plecu. Pašreizējām Eiropas valdībām Vašingtona šai tekstā pārmet, no vienas puses, pārlieku nedrošību attieksmē pret Krieviju, no otras – nevēlēšanos pārtraukt karadarbību Ukrainā, uz ko tiecoties Amerika. Tajā pat laikā dokuments nedefinē Krieviju kā stratēģisku draudu un runā par nepieciešamību „atjaunot stratēģisko stabilitāti ar Krieviju”. Reaģējot uz publiskoto tekstu, Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefūls paziņojis, ka Savienotās Valstis joprojām ir svarīgs sabiedrotais drošības jautājumos, taču vārda brīvības un sabiedrības politiskās organizācijas sakarā Eiropai padomdevējus no ārienes nevajagot. Toties visai pozitīvi šīs stratēģijas parādīšanās uzņemta Kremlī, kura oficiālais pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka tajā vērojami uzlabojumi, un tie atbilst Krievijas redzējumam. „Izbeigtais” karš uzliesmo atkal Taizemes un Kambodžas robežkonflikta saknes sniedzas vairāk nekā gadsimtu senā vēsturē, kad tika iezīmētas robežas starp toreizējo Siāmas karalisti un Francijas koloniālajiem valdījumiem Indoķīnā. Galvenais strīdus ābols ir hinduisma dievībai Šivam veltīts tempļu komplekss, kuru Kambodžas valdnieki izveidojuši laikā no mūsu ēras 9. līdz 12. gadsimtam. 1962. gadā starptautiska šķīrējtiesa atzina templi par Kambodžai piederīgu, taču Taizeme šim lēmumam nepiekrita. Nākamajās desmitgadēs Kambodža piedzīvoja ilgstošu radikāli kreiso t.s. sarkano khmeru diktatūru un pilsoņu karu, un robežstrīds ar kaimiņvalsti tai nebija aktuāls. Taču 2008. gadā, kad iekšējie satricinājumi bija palikuši pagātnē, Kambodža mēģināja reģistrēt tempļa kompleksu kā UNESCO Pasaules mantojuma vietu, un konflikts atsākās ar jaunu sparu. Nākamajos gados pie robežas periodiski notika apšaudes un nelielas kaujas, reizumis ar artilērijas izmantošanu. Bija upuri kā abu pušu militārpersonu, tā civiliedzīvotāju vidū. Pēdējais spriedzes periods iesākās šī gada maijā, kad sadursmē tika nogalināts Kambodžas karavīrs. Jūlijā starp abām valstīm izvērtās diezgan nopietna karadarbība. Taizeme apgalvoja, ka Kambodža apšaudījusi tās teritoriju ar raķetēm, un veica aviācijas triecienus pa militāriem mērķiem kaimiņvalsts teritorijā. Piecas dienas ilgajās kaujās tika nogalināti apmēram piecdesmit cilvēki, tūkstošiem bēgļu pameta karadarbības rajonu. Šajā brīdī konfliktā iejaucās Savienoto Valstu administrācija, piedraudot ar ekonomiskajām sankcijām. Ar Malaizijas valdības starpniecību tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu un oktobrī Donalda Trampa klātbūtnē parakstīts dokuments, kuru Baltā nama saimnieks dēvē par mierlīgumu, savukārt Taizemes valdība – par divpusēju deklarāciju. Novembrī Taizeme paziņoja, ka drošības situācija nav uzlabojusies, un apturēja vienošanās darbību. Spriedze kārtējo reizi pārauga sadursmēs pagājušajā svētdienā, 7. decembrī, kad uz robežas notika apšaude. Kā ierasts, abas puses vaino viena otru pamiera pārtraukšanā. Pirmdien pie robežas jau noritēja diezgan nopietna karadarbība, Taizemes pusei iesaistot arī gaisa spēkus. Tiek ziņots, ka vismaz desmit cilvēki pēdējo pāris dienu laikā zaudējuši dzīvību, pierobežas teritorijas atkal bijuši spiesti pamest vairāki simti tūkstošu. Donalds Tramps, kurš iekļāvis karadarbības izbeigšanu jūlijā savu karu izbeidzēja sasniegumu sarakstā, pieprasījis abām pusēm cienīt parakstīto vienošanos. Tā kā gan Taizeme, gan Kambodža pieder organizācijai ASEAN, tās prezidējošās valsts Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims paziņojis, ka gatavs iesaistītes un censties atdzesēt konfliktu. Sagatavoja Eduards Liniņš.