Podcasts about ukrainas

Liubov Tsybulska intervjuas av Magnus Thorén. Hon var med och grundade Ukrainas statliga organisation CSCIS med uppgift att skydda landet mot rysk propaganda. Idag beskrivs hon ofta som en av Ukrainas främsta experter på rysk informationskrigföring. Hur ser ryska taktiken för att försvaga och förvirra Ukrainas befolkning ut idag? Hur slår man tillbaka för att skada Kreml och vad borde Sverige och Väst dra för lärdomar av det som sker i ukrainska sociala medier och Telegramchattar?

Ukraina har gått från noll till världstopp i att bekämpa desinformation. Forskaren inom digital motståndskraft Carl Heath skriver här en rapport från Kiev: Det här kan Sverige lära sig. Inläsare: Magnus Thorén

Under bägge världskrig lockades hundratals svenskar att strida för Tyskland. Vi undersöker vad som drev dem att kämpa för järnkorset. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Redan under första världskriget stred svenskar på tysk sida i västfrontens skyttegravar, i Mellanösterns öknar och i Ukrainas lera. Under andra världskriget lockades svenskar till Waffen-SS för att kämpa för Tredje Riket. Vi bekantar oss med några av dessa frivilliga som nu kartlagts av militärhistorikerna Lars Gyllenhaal och Lennart Westberg i boken ”Svenskar under järnkorset”.På plats på Armémuseet i Stockholm letar Tobias Svanelid och Urban Björstadius efter spåren av svenskarna som under världskrigen stridit och i många fall dött för Tyskland, och försöker förstå vad som motiverat dem.

Simtiem izņemti datu nesēji, datori, telefoni un kaudze dokumentu - tāds ir rezultāts pēdējo nedēļu laikā veiktajām kratīšanām Ukrainas lielākajā korupcijas skandālā. Edgars Rinkēvičs: Tuvākās nedēļas parādīs, kurp novedīs sarunas par mieru Ukrainā. Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieki paziņojuši, ka ar šodienu sāk nedēļu ilgu protestu pret kaimiņvalsts politiķu mēģinājumiem ietekmēt raidsabiedrības darbu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa apmeklē Latvijas Onkoloģijas centru un tiekas ar centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību. Latvijas Banka un Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko "Tavas pensijas nedēļu" - pasākumu un aktivitāšu kopumu, kura mērķis ir veicināt pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar aizvadīs otro spēli Pasaules kausa kvalifikācijā, Vīnē jāspēlē pret austriešiem.

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Just nu pågår hårda förhandlingar om de ryska miljarder som finns på frysta konton i väst. Moskva har sagt att vi kommer känna av konsekvenserna för evigt om vi rör pengarna. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Nya fredsdiskussioner – och nya bombningarTrycket ökar på att få fram en fredsplan och nästa vecka ska Trump skicka sitt sändebud till Moskva för att träffa Putin. Samtidigt fortsätter bombningarna mot Ukraina, och kostnaderna för att bygga upp landet igen beräknas bli enorma. ”Nästa år kan Ukrainas statsfinanser ta slut. Det är därför det är så stor diskussion nu kring hur man ska få in nytt kapital”, säger Calle Håkansson, forskare vid FOI:s enhet för internationell säkerhetspolitik.Stor oenighet inom EUEtt förslag är att använda den ryska centralbankens pengar som finns på frysta konton i Belgien. ”Vi måste sätta press på Ryssland”, säger EU:s utrikeschef Kaja Kallas. Men frågan är extremt känslig och vissa menar att konsekvenserna skulle bli katastrofala.Programledare:Hanna MalmodinProducent:Olof WijnbladhMedverkande och röster i programmet:Calle Håkansson, forskare FOI internationell säkerhetspolitikKnut Kainz Rognerud, ekonomikommentator Ekot Ulrik Tideström, Sveriges sändebud för återuppbyggnad av UkrainaVidar Gothenby, enhetschef internationella sanktioner och penningtvättstillsyn FITorbjörn Becker, chef östekonomiska institutet HHS Kaja Kallas, EU:s utrikeschef Donald Trump, president USA Bart De Wever, premiärminister Belgien Grant Shapps, fd transportminister i Storbritannien ekonomiekotextra@sverigesradio.se

Ukrainas korupcijas apkarotāji Kijivā veikuši kratīšanu prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka birojā. 28. novembrī norisinās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības astotais kongress. Gadu pēc Gruzijas eirointegrācijas iesaldēšanas valdība spējusi mazināt sabiedrības neapmierinātību. Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši mūsu valsts attīstības vīziju līdz pat 2050. gadam. Pētnieki jaunajā valsts stratēģiskajā plānā aicina centrā likt cilvēku. Vecrīgā, Doma laukumā, sācis darboties tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēle basketbolā pret Nīderlandi būs pēdējā spēle izlases rindās kapteinim Dairim Bertānam, kurš iepriekš paziņoja, ka noslēdz karjeru valstsvienībā.

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

ASV prezidenta Donalda Trampa tā sauktais miera plāns būtiski labots, ievērojot Ukrainas intereses. Noslēdzies G20 valstu samits Dienvidāfrikā, ko Savienotās Valstis ignorēja. Aktualitātes analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis. Vitkofa-Dmitrijeva pakts? Divdesmit astoņu punktu Ukrainas miera plānu, kuru, kā izrādās, nu jau kādu laiku slepenībā sacerējuši Baltā nama un Kremļa pārstāvji, pagājušajā nedēļā, visdrīzāk, medijiem atklāja tā galvenais autors no Maskavas puses, Putina īpašais sūtnis ārvalstu investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs. Viņa partneris no Savienoto Valstu puses bijis prezidenta Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos un arī īpašais sūtnis miera misijām Stīvs Vitkofs. Produkts, ko šie divi vīri ar pamatīgu naudas rausēju, bet praktiski nekādu diplomātu pieredzi radījuši, izraisījis gūzmu komentāru, kuros jautājuma zīme ir teju biežāk sastopamais interpunkcijas elements. Kas domāts ar „pēdējo trīsdesmit gadu neskaidrībām” Krievijas un Ukrainas starpā, kuras līdz ar vienošanās noslēgšanu tikšot uzskatītas par atrisinātām? Kā Savienotās Valstis iedomājas būt vidutājs dialogā starp Krieviju un NATO, pašas būdamas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts? Kā varētu izpausties tā 50 procentu peļņa, kuru Savienotās Valstis vēlas saņemt no Ukrainas atjaunošanas pasākumiem, kuriem tiktu izmantoti simts miljardi Krievijas iesaldēto līdzekļu? Ko autori saprot ar plānā piesaukto „nacistisko ideoloģiju un darbību”, kas tikšot „noraidīta un aizliegta” abās karojošajās valstīs? Šo jautājumu virkni varētu turpināt vēl gana ilgi. Būtiskākais, kas tūdaļ lika atskanēt skeptiskām balsīm, bija plānā paredzētā Krievijas vēl neieņemtās Donbasa daļas atdošana Maskavai, Ukrainas atteikšanās no dalības NATO un tās bruņoto spēku apjoma ierobežošana, kaut arī līdz diezgan apjomīgajiem sešsimt tūkstošiem militārpersonu. Tās ir prasības, kuru pieņemšana no Kijivas puses grūti iedomājama. Taču Donalds Tramps pagājušajā piektdienā, 21. novembrī, bija visai kategorisks – Ukrainai nāksies pieņemt šo plānu vai arī turpmāk iztikt bez Vašingtonas atbalsta. Prezidents Zelenskis, tajā pašā vakarā, vēršoties ar drūmu uzrunu pie līdzpilsoņiem, iezīmēja Ukrainas izvēli: piekāpties kapitulatīvajām Krievijas prasībām vai zaudēt savu nozīmīgāko sabiedroto – Vašingtonu. Tomēr, notikumiem attīstoties, situācijas kopainā iezīmējušies nedaudz cerīgāki toņi. Pēc sarunām Ženēvā, kurās ASV delegāciju vadīja valsts sekretārs Marko Rubio, bet Ukrainas delegāciju – prezidenta Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, Rubio paziņoja, ka rezultāts esot ļoti nozīmīgs. Līdz pirmdienai arī no Baltā nama saimnieka retorikas bija pazudis iepriekšējais kategoriskums, tai skaitā agrākā prasība Kijivai piekrist piedāvājumam līdz 27. novembrim. 25. novembrī ierasti skaļš optimisms skanēja Vašingtonas izteikumos arī par sarunām, kuras ar Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem Abū Dabī ved ASV armijas ministrs Deniels Driskols, savukārt šodien Maskavā būtu kārtējo reizi jāierodas Stīvam Vitkofam. Zīmīgi arī tas, ka vakar Marko Rubio pirmo reizi ar savu klātbūtni pagodinājis t.s. „Labās gribas koalīcijas” videokonferenci par Ukrainas kara un miera jautājumiem. G20 samits Johannesburgā Starpvaldību forums G20 tapa 1999. gadā ar galveno mērķi veicināt globālo finanšu stabilitāti. Kopš tā laika pamattēmu loks paplašinājies, ietverot arī tādas jomas kā planētas ekoloģija, ilgtspēja, ekonomiskā izaugsme un nevienlīdzības mazināšana. Forumā ietilpst deviņpadsmit dalībvalstis, kā arī kolektīvie dalībnieki – Eiropas Savienība un kopš pagājušā gada arī Āfrikas Savienība. Līdz ar to netieši G20 pārstāvēti vēl vairāki desmiti valstu, tai skaitā Latvija. Vienīgais kritērijs dalībai ir valsts ekonomikas apjoms, un G20 individuālo dalībvalstu bilance šobrīd aptver 85% no pasaules kopprodukta, 75 % no starptautiskās tirdzniecības, 56 % no pasaules iedzīvotāju skaita un 60 % no planētas sauszemes platības. Kopš 2008. gada dalībvalstu pārstāvji pulcējas vismaz reizi gadā, un tradicionāli valstis šeit tiek pārstāvētas valstu vai valdības galvu līmenī. Lai arī G20 nav kādu lēmumu ieviešanas mehānismu, tā rezolūcijās deklarētajam ir nenoliedzams svars un prestižs, sevišķi jau globālajā finanšu un ekonomikas jomā. Divdesmitais G20 samits pagājušās nedēļas nogalē pirmo reizi notika Āfrikā – Dienvidāfrikas Republikas lielākajā pilsētā Johannesburgā. Dienvidāfrikas kā prezidējošās valsts definētais samita kredo bija „Solidaritāte. Vienlīdzība. Ilgtspēja”. Preses visvairāk apspriestais temats ir šīgada samita ignorēšana no Savienoto Valstu puses. Oficiāli deklarētais iemesls ir nepatika pret politiku, kādu Dienvidāfrikas valdība realizē attiecībā pret eiropiešu izcelsmes pilsoņu minoritāti. Jādomā gan, ka iemesls ir arī Baltā nama saimnieka attieksme pret Dienvidāfrikas definētajām foruma prioritātēm – klimata pārmaiņu problemātiku un nevienlīdzības mazināšanu starp ekonomiski attīstītajām un attīstības valstīm. Solidarizējoties ar savu sabiedroto, samitā neieradās arī Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Situāciju vēl pikantāku padarīja fakts, ka Savienotās Valstis ir nākamā samita rīkotājas, un Johannesburgas notikuma noslēgumā Vašingtonas pārstāvim vajadzēja simboliski pārņemt prezidentūras stafeti. Taču Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa atteicās nodot prezidentūras regālijas kādam vēstniecības ierēdnim, kuru to saņemšanai bija gatava nosūtīt Trampa administrācija. Jautājums tikšot nokārtots vēlāk. Attieksmi pret šo situāciju samitā viskonkrētāk definēja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, sakot, ka pasaule varot panākt progresu arī bez Savienoto Valstu piedalīšanās.     Sagatavoja Eduards Liniņš.

Urzula fon derLeiena sola nākt klajā ar Ukrainas reparācijas aizdevuma priekšlikumu. Trauksmes apziņošanas sirēnu pārbaudes laikā 26. novembrī pirmo reizi vienlaikus testēta arī šūnu apraides ziņu sistēma. Ne visi iedzīvotāji paziņojumu saņēma. Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst izpratne par to, kas ir invaliditāte un kā to nosaka. Līdz 2026. gada vasarai būs jāsamazina augstskolu padomju locekļu skaits. Grieķijā iedegta ziemas olimpisko spēļu lāpa, atklāšanas ceremonija Milānā jau pēc 72 dienām.

Det finns en generationskonflikt inom det Ukrainska försvaret mellan de äldre illa omtycka befälen utbildade i Sovjet och de yngre moderna befälen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Ukrainska ruinstäder som Bakhmut och Pokrovsk har blivit symboler för ett sovjetiskt arv som lever kvar inom den Ukrainska armén. Istället för reträtt biter försvararna sig fast trots att det kostar Ukrainska soldaters liv. Soldaterna har därför gett sin högsta general öknamnet Slaktaren.Många vill istället att nya, yngre befäl som inte är fostrade i en sovjetiskt krigskonst tar över befälet i Ukraina, men än så länge är det den gamla skolan med general Oleksandr Syrskyj vid rodret som styr.– Så länge den generationen fortfarande finns företrädd i de väpnade styrkorna så kommer den att finnas kvar, säger Jakob Hedenskog vid centrum för Östeuropastudier Utrikespolitiska Institutet.Medverkande:Lubna el-Shanti, Ukrainakorrespondent Sveriges RadioJakob Hedenskog, analytiker vid centrum för Östeuropastudier Utrikespolitiska InstitutetPiotr Wawrzeniuk, lektor i militärhistoria på FörsvarshögskolanProgramledare: Claes Aronsson och Sylvia DahlénProducent: Kalle GlasLjudkällor: SR, SVT, TV4, United 24, AP, Sky News, Frank Bry, Baku TV, ITN

Frenetisk aktivitet pågår för att få till stånd ett fredsavtal mella Ryssland och Ukraina. Och det är många kockar i soppan - först var det USA som lade fram en plan, sedan blandade sig Europa i leken. Så vem är det som håller i taktpinnen då Ukrainas framtid avgörs? Kan Ukraina få ett rättvist avtal? Charly Salonius-Pasternak, forskare och verkställande direktör för Nordic West Office, och den tidigare europaparlamentarikern Nils Torvalds (SFP) diskuterar under ledning av Bettina Sågbom. E-post: slaget@yle.fi

Det nya amerikanska förslaget för ett slut på Rysslands krig mot Ukraina väckte bestörtning när det läckte ut förra veckan. Vad innebär det konkret och vad händer nu? Andreas Ericson diskuterar med Olof Ehrenkrona och Jan Hallenberg, professor emeritus vid Försvarshögskolan.

Martin Kragh ser tecken på rysk förhalningstaktik. “Använd inte Ukrainas barn som gisslan”. Svenskt Näringsliv positivt efter COP30. Och Handelshögskolan vill ha fler kvinnor – sänker kraven. Programledare: Magnus Thorén.

Dette er et av de vanskeligste øyeblikkene i Ukrainas historie, sier president Volodymyr Zelenskyj. USA vil at Ukraina signerer en fredsplan innen torsdag. Vi oppsummerer nyhetene for deg, i dag også om Petter Stordalen som har tapt i retten, og en litt annerledes julefilm.

Arvien tuvāk nāk laiks, kad Sabiedriskā medija labdarības maratons "Dod pieci!" Doma laukumā stikla studijā aicinās palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Monopolā aprunājamies ar rehabilitācijas centra "Poga" vadītāju Ilzi Ošāni. Rīgā, Doma laukumā, pamazām iekārtojas Ziemassvētku tirdziņš, un nu jau arī tradicionāli blakus tirdziņam savas aprises ieguvusi Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" šī gada stiklus. Gada izskaņa vienmēr saistās ar došanu un palīdzēšanu, bet ir cilvēki un organizācijas, kuri negaida, bet meklē iespējas palīdzēt visa gada garumā. Viena no atpazīstamākajām un lielākajām labdarības organizācijām Latvijā ir "Ziedot.lv", kas spējusi kļūt par tiltu starp tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un sabiedrību.  Šī gada labdarības maratona "Dod pieci!" uzmanības lokā būs sabiedrības mazkustīgums, bet līdzekļi tiks vākti bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Šādiem bērniem un jauniešiem jau 10 gadus ir iespēja vērsties arī rehabilitācijas centrā "Poga", kas kā bezpeļņas fonds ik dienu cenšas gādāt par iespēju bērniem stiprināt savu varēšanu un apgūt jaunas iemaņas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku iekļaušanos sabiedrībā.  Ilze Ošāne ir rehabilitācijas centra "Poga" vadītāja un "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja. Sarunājamies par to, kā Latvijas sabiedrība mainās un vai ziedošana var atrisināt to, ko nespējam paveikt ikdienas darbu kārtībā.  Ir kādas vērtības, kuras, strādājot gan "Ziedod.lv", gan "Pogā" un redzot Latviju tomēr plašākā tvērumā, kas mums kā sabiedrībai vēl ir jāmācās? Ilze Ošāne: Mani pašu ikdienā strādājot pavada zemapziņā sajūta, ka es gribu pret citiem attiekties tā, kā es gribētu, lai pret mani attiecas. Tas varbūt arī liek katru darbību izvēlēties, ko tu gribi veikt.  Tāpat attiecībā par kolēģiem "Ziedot.lv", kur esam tikai dāmas, atļaujamies gan humoru, gan viena otru kritizēt, zinot, cik katra spēj turēt. Ar "Pogas" kolēģiem, kas ir jau lielāks kolektīvs, kur ir abu dzimumu un tomēr tie ir ārsti, speciālisti, tur tā distance mazdrusciņ ir lielāka. Bet ikdienas darbs kopā ar kolēģiem ir tāds, ka mēs cenšamies būt kā viena liela ģimene.  Un cik bieži tomēr gribas nomest visu: mūsdienās datoru aizver ciet un pateikt - es šito vairs negribu? Ilze Ošāne: Tādi mirkļi uznāk. Tas pēdējos gados sasaucas ar veselību. Tajā mirklī nodomāju, ka visa ir par daudz, veselība uzliek uz pauzes, tu saaukstējies vai saslimsti. Tas arī iedod to pauzi, lai atjaunotos, un tad jau var atkal. Vai kādreiz ir izdevies Latvijas sabiedrības ziedošanas spēju un apjomus salīdzināt ar citām valstīm? Vai to vispār var izdarīt?  Ilze Ošāne: Noteikti. Pret iekšzemes kopproduktu mēs esam mērījuši gan Ukrainas ziedojumus, un mēs ilgus gadus bijām pirmajā vietā iepretim Polijai, Vācijai un Rietumeiropas valstīm. Ja skatāmies no "Ziedot.lv" puses, kas ir ikgadējais gada pārskats, es teiktu, ka mēs esam ārkārtīgi dāsni un dodoša sabiedrība, kura nāk palīgā līdzcilvēkiem, kuri grūtībās nonākuši. Vai ziedošanai ir sezonāls raksturs? Ilze Ošāne: Pēdējā laikā mēs no "Ziedot.lv" puses tik ļoti to neizjūtam, jo ziedo visu cauru gadu un atsaucās līdzcilvēki tām problēmām, kas ir aktuālas sabiedrībā. Ja kāds onkoloģijas pacients lūdz palīdzību dzīvību glābjošām zālēm pavasarī, tad līdzcilvēki ziedo, nevis gaida gada nogali. Bet gada nogale ir īpašāka varbūt uzņēmumiem, kuri pārskata savas peļņu un tad izvēlās daļu no tās ziedot labdarībai. Es teiktu tā, ka visu gadu ziedo un gada beigās pienāk papildus ziedojumi klāt. Vai tu tici, ka kādreiz varētu būt tāda situācija, ka paliek pāri? Ilze Ošāne: "Ziedot.lv" vadītājai Rūtai Dimantai ir teiciens: ja būs visas problēmas atrisinātas, tad labdarības organizācijām būs pašlikvidācija. Tas ir mērķis, uz ko iet, lai vairs nebūtu jāpalīdz un mēs būtu atrisinājuši problēmas. Šobrīd mēs vēl neesam tādā stadijā, bet varam uz kaut ko tiekties. Kas ir tava Ziemassvētku sajūta? Pēdējos gadus, kopš esi saistīta ar "Ziedot.lv", tas nav tikai pasēdēt mājās pie eglītes. Ilze Ošāne: Droši vien, ka decembris ar savu labestību, ko mēs ikdienā redzam un dzirdam no telefona zvaniem un e-pastiem, kur cilvēki un uzņēmumi interesējās par ziedošanas iespējām, tas rada tādu ļoti izteiktu Ziemassvētku sajūtu.  Pirms kādiem diviem gadiem no vienas skolas vedu Ziemassvētku dāvanas. Mašīnā biju salikusi Ziemassvētku dāvanas tik daudz, ceru, ka ceļu policija neklausīsies, ka es knapi spoguļus redzēju. Tad man bija sajūta, ka tā laikam jūtas Ziemassvētku vecīši vai tie īstie, kuri spēj to to prieku radīt. Tās nebija manis radītas dāvanas, bet man sajūta kā  kurjeram bija ļoti izteikta. Tik forši! Labo darbu dīleris varētu būt apzīmējums tavai pozīcijai šādā situācijā. Bet ko tu pati gribētu saņemt Ziemassvētkos? Ilze Ošāne: Ja mēs no tādām vērtībām skatāmies, tad es šobrīd uztraucos par drošības sajūtu. Es negribētu, ka manas dzīve dzīves laikā un manu bērnu dzīves laikā ienāktu karš un tā nedrošības sajūta. Es teiktu, ka droši vien, drošība ir tā, ko man gribētos. Raidījumā skan: Mesa – „Laika pēdas” Shchedryk – „Carol of the Bells” Ralfs Eilands, Lauris Reiniks – „Dod pieci! 2025” himna    

Vi dykker dypt ned i en fersk rapport fra NUPI, som belyser de enorme økonomiske konsekvensene av krigen i Ukraina for Europa. Gjest er Erlend Bollmann Bjørtvedt, økonom og medforfatter av rapporten, som presenterer et knusende regnestykke: En russisk delseier kan koste Europa et sted mellom 14 og 19 tusen milliarder kroner over fire år, primært drevet av en massiv flyktningstrøm på over seks millioner ukrainere og en påfølgende europeisk militær opprustning. Til sammenligning vil en ukrainsk delseier, finansiert av Europa, koste rundt halvparten – mellom 6 og 10 tusen milliarder kroner.Du kan lese mer om rapporten her: https://www.nupi.no/nyheter/to-scenarier-for-ukraina-krigen-kan-bli-dobbelt-saa-dyrt-for-europa-aa-la-russland-vinne Bjørtvedt forklarer at Europa står overfor et kritisk valg: å investere i Ukrainas forsvar nå, eller betale en langt høyere pris i fremtiden. Podkasten diskuterer metodikken bak rapporten, Ukrainas kapasitet og mangler (som ledig kapasitet i egen våpenindustri, men mangel på utstyr til fronten), Russlands egne økonomiske svakheter (sanksjoner, fallende produksjon), og Europas manglende evne til å formulere en klar strategi til tross for "hybridkrig" og tidligere store krisehåndteringer. Erlend understreker at til tross for at Russland også er svekket, er europeisk støtte avgjørende for at Ukraina skal kunne snu krigslykken og påføre Russland et militært nederlag – det eneste som ifølge gjestene kan føre til varig fred. Det handler om å unngå en situasjon hvor okkupasjon og angrepskrig lønner seg, og sikre Europas egen sikkerhet og stabilitet. Høydepunkter fra episoden: 00:00:55 Introduksjon av NUPI-rapporten og de to scenarioene00:01:30 Hvorfor en russisk seier blir kostbar for Europa (flyktningstrøm)00:02:54 Hvordan NUPI-rapporten har beregnet kostnadene (bottom-up-metode)00:06:46 Sammenligning av kostnadene: Russisk vs. Ukrainsk delseier00:07:21 Risikoen ved russisk seier utover flyktninger (press mot NATO-land)00:09:53 Ukrainas ledige kapasitet i våpenindustrien og økonomisk press00:15:30 Ukrainas mangler på fronten: utstyr, artilleri og pansrede kjøretøy00:27:02 Potensialet i frosne russiske midler00:31:06 Europas manglende strategi og historiske sammenligninger av kostnader00:40:09 Russlands økonomiske svakheter og sanksjonenes effekt00:47:50 Skepsis til fredsforhandlinger og Russlands historikkSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Ukrainas militär har lanserat ett belöningssystem för drönarpiloter vid fronten. Soldaterna tjänar poäng för varje fiende som dödas, såras eller tillfångatas i strid. Poängen kan växlas in mot nya vapen i en onlinebutik – precis som i dataspelsvärlden, skriver Göran Fröjdh. Inläsare: Magnus Thorén

Tormod og Jørn har førstemanuensis ved Institutt for forsvarsstudier Anders Romarheim i studio for å snakke om Donald Trumps kontroversielle «fredsplan» for Ukraina. Planen, som har lekket til mediene, vekker sterke reaksjoner og beskrives som en «katastrofe». Ekspertene analyserer planens innhold, dens tilblivelse og de potensielle, vidtrekkende konsekvensene for Ukraina, Europa og den internasjonale regelbaserte orden. Episoden utforsker: 00:00:40 – Trumps «fredsplan»: Kremls ønskeliste i forkledning? Hva innebærer egentlig Trumps forslag, og hvorfor beskrives den som «knappest en fredsplan»? Romarheim og Henriksen peker på «store likheter med Kremls ønskeliste» og en tydelig russisk innflytelse på amerikanske posisjoner rundt Ukraina-krigen. 00:01:43 – Trumps diplomati og strategiske lekkasjer. Diskusjonen belyser hvordan planen kan være et klassisk Trump-grep for å «kaste ut noe hårete og utrert» for å styre forventningene og etablere en «benchmark for hvor ille det kan gå». 00:03:30 – Naivitet eller kalkulert strategi? Trumps syn på makt. Er Trump naiv overfor russiske interesser, eller er hans forestilling om at «de små må tekkes de store» en bevisst tilnærming? Podkasten diskuterer Trumps overdrevne tro på sin egen forhandlerrolle overfor et mer langsiktig Russland. 00:06:18 – Hvorfor planen er en «katastrofe» for Europa. En sentral del av planen foreslår en kraftig reduksjon av Ukrainas væpnede styrker. Dette analyseres som en eksistensiell trussel mot Europas sikkerhet, da det «gjør det lettere for Putin» å ta «neste jafs av ukrainsk territorium». 00:11:11 – En «post-Nato»-virkelighet og Europas sårbarhet. Episoden utforsker hvordan Trumps plan kan signalisere en fremtid der USA inngår avtaler om Europa «uten Europa». Dette reiser spørsmål om USAs rolle som sikkerhetsgarantist og en potensiell omtegning av europeisk sikkerhet, der «Trump og Putin blir enige om hvordan Europa skal deles opp». 00:14:30 – Katastrofale utfall: Hva står på spill? Gjestene diskuterer hvorfor planen, om den blir gjennomført, vil være en «katastrofe for europeisk sikkerhet, for Vestens samhold, og først og fremst for Ukrainas territorielle integritet og suverenitet». De vurderer også om det er en mindre katastrofe om USA forlater bordet, og Europa tvinges til å «ta seg sammen». 00:22:55 – Planens tilblivelse: Manglende diplomati og internasjonalt perspektiv. Det gis innsikt i hvordan planen angivelig er utarbeidet av Trumps personlige krets, som eiendomsinvestor Steve Witkoff og Trumps svigersønn Jared Kushner, uten den tradisjonelle diplomatiske prosessen. 00:34:23 – Amnesti for krigsforbrytelser: Slutten på den regelstyrte verdensorden? Planens forslag om fullt amnesti for handlinger under krigen og straffrihet for krigsforbrytelser diskuteres kritisk. Dette reiser alvorlige spørsmål om internasjonale lover og konsekvensene for land som Norge, som er avhengig av en regelstyrt orden. 00:37:13 – Den økonomiske dimensjonen: Trumps forretningssans i geopolitikken. Analysen viser hvordan planen er preget av Trumps «businessman»-tankegang, med forslag om at USA skal «cashe inn» på frosne russiske midler, og økonomiske avtaler rundt gass og petroleum. Det fremstilles som et «invertert liberalistisk prosjekt» der «alle skal bli rikere» mot å akseptere Kremls betingelser. 00:41:13 – Norsk krysspress: Behovet for en «Plan B» og manglende kriseforståelse. Episoden avsluttes med en diskusjon om Norges sårbare posisjon som et lite naboland av Russland, avhengig av amerikanske sikkerhetsgarantier. Det stilles spørsmål ved om USA fortsatt er vår allierte, og det argumenteres for at Norge må utvikle en «Plan B» for sin sikkerhet, samt en kritikk av manglende EU-debatt og kriseforståelse i norsk offentlighet. Trumps fredsplan for Ukraina på 28 punkter fra Axios: 1. Ukrainas suverenitet skal bekreftes. 2. En omfattende ikkeangrepsavtale skal inngås mellom Russland, Ukraina og Europa. Alle uklarheter fra de siste 30 årene skal betraktes som løst. 3. Det forventes at Russland ikke invaderer naboland, og at NATO ikke utvider seg ytterligere. 4. En dialog skal finne sted mellom Russland og NATO, med USA som megler, for å løse alle sikkerhetsspørsmål og skape forutsetninger for nedtrapping, for å sikre global sikkerhet og øke muligheter for samarbeid og fremtidig økonomisk utvikling. 5. Ukraina vil motta pålitelige sikkerhetsgarantier. Akkurat hva dette innebærer, er ikke klart, men en amerikansk tjenestemann fortalte Axios at dette ville være en eksplisitt sikkerhetsgaranti fra USA. 6. Størrelsen på de ukrainske væpnede styrker skal begrenses til 600 000 personell, ned fra dagens 800 000–850 000. Før krigen var antallet rundt 250 000. 7. Ukraina godtar å forankre i sin grunnlov at landet ikke skal bli medlem av NATO, og NATO godtar å inkludere en bestemmelse i sine vedtekter som fastslår at Ukraina ikke skal bli medlem i fremtiden. 8. NATO godtar å ikke stasjonere tropper i Ukraina. 9. Europeiske jagerfly skal stasjoneres i Polen. 10. Den amerikanske garantien: USA får kompensasjon for garantien. Hvis Ukraina invaderer Russland, mister de garantien. Hvis Russland invaderer Ukraina, vil det – i tillegg til et avgjørende koordinert militært svar – bli gjeninnført globale sanksjoner, anerkjennelse av nytt territorium og alle andre fordeler fra avtalen vil bli tilbakekalt. Hvis Ukraina avfyrer et missil mot Moskva eller St. Petersburg uten grunn, vil sikkerhetsgarantien anses som ugyldig. 11. Ukraina kvalifiserer for EU-medlemskap og får kortsiktig preferanseadgang til det europeiske markedet mens denne saken behandles. 12. En omfattende global tiltakspakke for å gjenoppbygge Ukraina, inkludert, men ikke begrenset til: Opprettelse av et utviklingsfond for Ukraina for å investere i raskt voksende industrier, inklusive teknologi, datasentre og kunstig intelligens. USA vil samarbeide med Ukraina for å gjenoppbygge, utvikle, modernisere og drive Ukrainas gassinfrastruktur, inkludert rørledninger og lagringsanlegg. Felles innsats for rehabilitering av krigsrammede områder for restaurering, gjenoppbygging og modernisering av byer og boligområder. Infrastrukturutvikling. Utvinning av mineraler og naturressurser. Verdensbanken skal utvikle en egen finansieringspakke for å akselerere disse innsatsene. 13. Russland skal reintegreres i den globale økonomien: Oppheving av sanksjoner skal diskuteres og godkjennes trinnvis og fra tilfelle til tilfelle. USA vil inngå en langsiktig økonomisk samarbeidsavtale med Russland for gjensidig utvikling innen energi, naturressurser, infrastruktur, kunstig intelligens, datasentre, prosjekter for utvinning av sjeldne jordmetaller i Arktis og andre gjensidig fordelaktige forretningsmuligheter. Russland vil bli invitert til å gjenoppta medlemskap i G8. 14. Frosne midler skal brukes som følger: 100 milliarder dollar i frosne russiske eiendeler skal investeres i USA-ledet innsats for å gjenoppbygge og investere i Ukraina. USA skal motta 50 % av overskuddet fra dette prosjektet. Europa skal legge til ytterligere 100 milliarder dollar for å øke investeringsnivået for Ukrainas gjenoppbygging. Frosne europeiske midler vil bli frigjort. De gjenværende frosne russiske midlene vil bli investert i et separat amerikansk-russisk investeringsfond for å gjennomføre felles prosjekter innen spesifikke områder. Dette fondet skal bidra til å styrke relasjoner og øke felles interesser for å skape sterke incentiver mot ny konflikt. 15. En felles amerikansk-russisk arbeidsgruppe for sikkerhetsspørsmål skal opprettes for å fremme og sikre etterlevelse av alle bestemmelsene i avtalen. 16. Russland skal lovfeste sin politikk om ikke-aggressivitet overfor Europa og Ukraina. 17. USA og Russland skal bli enige om å forlenge gyldigheten av traktater om ikke-spredning og kontroll av atomvåpen, inkludert START I-traktaten. 18. Ukraina samtykker i å forbli en ikke-atomvåpenstat i henhold til Traktaten om ikke-spredning av atomvåpen. 19. Zaporizjzja kjernekraftverk skal settes i drift under overvåkning av IAEA, og den elektriske kraften skal fordeles likt mellom Russland og Ukraina – 50:50. 20. Begge land forplikter seg til å gjennomføre undervisningsprogrammer i skoler og samfunnet med mål om å fremme forståelse og toleranse for ulike kulturer og å eliminere rasisme og fordommer: Ukraina skal innføre EU-regler om religionsfrihet og beskyttelse av språklige minoriteter. Begge land skal bli enige om å avskaffe alle diskriminerende tiltak, og garantere rettighetene til ukrainske og russiske medier og utdanning. All nazistisk ideologi og virksomhet må avvises og forbys. 21. Territorier: Krim, Luhansk og Donetsk skal anerkjennes som de facto russiske, også av USA. Kherson og Zaporizjzja skal «fryses» langs kontaktlinjen, som innebærer de facto anerkjennelse langs kontaktlinjen. Russland skal gi avkall på øvrige kontrollerte territorier utenom de fem regionene. Ukrainske styrker skal trekke seg ut fra den delen av Donetsk oblast de i dag kontrollerer. Dette området vil bli ansett som en nøytral demilitarisert buffersone, internasjonalt anerkjent som territorium tilhørende Russland. Russiske styrker skal ikke gå inn i denne demilitariserte sonen. 22. Etter enighet om fremtidige territorielle ordninger forplikter både Den russiske føderasjonen og Ukraina seg til ikke å endre disse ordningene med makt. Eventuelle sikkerhetsgarantier vil ikke gjelde ved brudd på denne forpliktelsen. 23. Russland skal ikke hindre Ukraina fra å bruke Dnipro-elven til kommersiell virksomhet, og det skal inngås avtaler om fri transport av korn over Svartehavet. 24. En humanitær komité skal opprettes for å løse gjenværende saker: Alle gjenværende fanger og døde skal utveksles på «alle mot alle»-basis. Alle sivile fanger og gisler, inkludert barn, skal returneres. Et program for gjenforening av familier skal gjennomføres. Tiltak skal iverksettes for å lindre lidelsen til ofrene for konflikten. 25. Ukraina skal gjennomføre valg innen 100 dager. 26. Alle parter i konflikten skal innvilges fullt amnesti for sine handlinger under krigen og er enige om å ikke fremme krav eller klager i fremtiden. 27. Denne avtalen skal være juridisk bindende. Implementeringen skal overvåkes og garanteres av Fredsrådet ledet av president Donald J. Trump. Sanksjoner vil ilegges ved brudd. 28. Når alle parter har godkjent dette memorandumet, vil en våpenhvile tre i kraft umiddelbart etter at begge sider trekker seg tilbake til avtalte punkter for å iverksette avtalen.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Kriget till trots fortsätter forskare i Ukraina sitt arbete, och vissa av dem kan också resa utomlands för att träffa kolleger. I Uppsala berättar de om kolleger som dör vid fronten och om ständigt bombardemang. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. De svenska och ukrainska forskarna som möts har samma fokus på hur tamdjur kan må bättre och producera mer, med genetik och även drönarteknologi som redskap. Men deras livsvillkor skiljer sig dramatiskt åt. Vi hör om samarbetsprojektet där data från korna ska utnyttjas bättre, och där även experter från Danmark och Litauen ingår. Det bygger på digitalisering, sensorer och matematiska modeller som kan avslöja allt från fodereffektivitet till sjukdomar hos kor. Medverkande: Tomas Klingström, forskare och ledare SLU Gigacow; Khrystyna Kurta, forskare inom kvantitativ och populationsgenetik, genomik och avelsarbete, båda vid intitutionen för husdjurens biovetenskaper, Sveriges Lantbruksuniversitet SLU; Roman Kulibaba, professor genetik vid Ukrainas nationella universitet för livs- och miljövetenskaper, NULES, i Kiev. Reporter Björn Gunérbjorn.guner@sr.seProducent Lars Broströmlars.brostrom@sr.se

Ķīmija, lai arī bieži nemanāma un neuzkrītoša, ir klātesoša neskaitāmās mūsu dzīves jomās. Sākot ar produktiem mūsu vannasistabās un zāļu plauktos, beidzot ar enerģētiku un pārtikas drošību. Ķīmiķi Latvijā kopā ar fiziķiem šobrīd strādā pie nanopārklājumiem vēja turbīnu lāpstiņām un īpaša sensora, kas ziņotu par zivju produktu svaigumu. Par jaunākajiem pētījumiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, Organiskās sintēzes institūta pētnieks, ķīmiķis Artis Kinēns un fiziķis no Ukrainas, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Romāns Viters. Stāstot par topošo zivju svaiguma kontroles sensoru, Artis Kinēns skaidro, ka pašreizējās tehnoloģijas, lai noteiktu pārtikas kvalitāti, bieži vien laboratorijas izmeklējumi. "Tas nozīmē, ka ir jāņem zivs paraudziņus, sūta uz laboratoriju, taisa mikrobioloģiskos testus. Tas aizņem labākajā gadījumā dažas stundas, realitātē - vairākas dienas. Tas nozīmē, ka tas svaigums, ko noteicāt, jau ir divas dienas vecs," norāda Artis Kinēns.  Otrs variants ir fizikālas metodes, kam nepieciešams fizisks kontakts ar zivi.  "Bet ko darīt, ja zivs ir iepakojumā? Ja atvērt iepakojumu vaļā, jau ir atkritums radies. Arī tad, ja zivs paraugu sūta uz laboratoriju, arī ir radīts atkritums. Līdz ar to nav labas tiešsaistes metodes, kurā būtu iespējams kontrolēt pārtikas produktu, kas jau ir iepakojumā, lai tas nebūtu jāatver." "Galvenā priekšrocība, ko redzam pret klasisko derīguma termiņu, jo arguments būtu, derīguma termiņš ir uzdrukāts, viss kārtībā. Bet derīguma termiņš nekādā veidā nepastāsta, kā tā zivs ir bijusi glabāta. Ja viņi ir pa ceļam vesta ar ķerrā, bez saldēšanas, tad viņa būs sabojāsies krietni ātrāk, nekā ir derīguma termiņš uzrakstīts. No otras puses, ja viņa ir glabāta korekti, tas derīguma termiņš arī varbūt nav korekts. Viņš vienkārši pasaka, ka šeit būs droši, ja mēs viņu metīsim ārā. Bet tikpat labi viņa ir lietojama vēl varbūt nedēļu," analizē Artis Kinēns. "Pateicoties tam, ka nav tāda ātra kontroles mehānisma, es teikšu diezgan šausmīgu statistiku, ka aptuveni 30% no saražotās zivju produkcijas tiek izmesta ārā tikai tāpēc, ka nenonāk līdz galapatērētājam laikā." Daļa šīs produkcijas noteikti vēl būtu lietojama, bet termiņš saka, ka ir jāmet ārā. "Inovācija būtu tāda, ka, ja mēs varam šo ieviest kā standarta praksi, ka mums ir iepakojums, kurā iekšpusē ir uzlīme, kurā ir iestrādāts luminofors, tad to no ārpuses var noskenēt vai nu ar kādu lasītājierīci, ideālā gadījumā mobilo telefonu, un tas pasaka: zivs vēl ir derīga tik un tik ilgu laiku," skaidro Artis Kinēns. Pētnieks norāda, ka šobrīd mērķis ir topošo sensoru un iespējas ar to veikt svaiguma mērījumus piedāvāt pārtikas izplatītājiem un pārtikas veikaliem, lai viņiem būtu iespēja labāk kontrolēt savu produktu plūsmu, lai tā samazinātu atkritumu rašanos.  "Viņu gadījumā tā ir mobilā telefona aplikācija, visticamāk, kura nofotografē uzlīmīti, kas ir  iekšpusē pie zivs pielikta, un no tās fotogrāfijas viņš nolasa zivs svaigumu," atzīst Artis Kinēns. "Ja runājam par patērētājiem, tad pielietojums varētu būt ļoti līdzīgs - ar mobilo  telefonu nofotografē zivi veikalā un lietotne pasaka, ka zivs ir derīga vai nav." Zinātnes ziņas Ziemā vērts vakariņas ēst agrāk Laikā, kad ārā agri paliek tumšs, izrādās, ka ir vērts pārskatīt mūsu vakariņu paradumus un ieturēt maltīti agrāk! Pētnieki no Džona Hopkinsa universitātes analizējuši sasitību starp mūsu iekšējo pulksteni un vielmaiņu un secinājuši, ka ēdot vakariņas ziemā agrāk, mēs palīdzam savam organismam labāk pārstrādāt uzņemto pārtiku. Arī dzīvnieki var sirgt ar hiperaktivitātes sindromu Cilvēku pasaulē ir tik ierasti runāt par tādām diagnozēm kā autisms, arī uzmanības deficīta un  un izskatās,  ka arī daži mūsu mājdzīvnieki varētu sirgt ar līdzīgām kaitēm. Tas tāpēc, ka pie vainas abos gadījumos ir strukturālas un ķīmiskas izmaiņas smadzenēs. Pētnieki noskaidorjuši, ka, piemēram, suņiem, žurkām, pelēm un atsevišķiem primātiem var būt izmaiņas gēnos, kas saistītas ar hiperaktīvu un impulsīvu uzvedību. Regulāra mikroplastmasas lietošana paātrina aterosklerozes veidošanos Kalifornijas universitātes pētnieki papildinājuši mūsu zināšanas par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka organismu. Eksperimentos ar pelēm, atklāts, ka regulāra mikroplastmasas lietošana paātrina aterosklerozes veidošanos. Ateroskleroze ir stāvoklis, kad sašaurinās artērijas, radot lielāku insulta vai infarkta risku. Te gan jāpiebilst, ka pētījumā šādus rezultatus uzrādīja tieši peļu tēviņi nevis mātītes. Abu dzimumu peles baroja ar zemam holesterīnam labvēlīgu diētu, taču regulāri deviņu mēnešu laikā pelēm tika iebarota arī mikroplastmasa atbilstoši dzīvnieku svaram.  E.coli baktērijas izplatība ir tikpat ātra kā cūku mērim Tīmekļa vietnē “ScienceDaily” ar pirmpublikāciju zinātnes žurnālā “Nature Communications” nonācis raksts par kādu zarnu baktērijas jeb Escherichia coli īpašību. Zinātnieki no Somijas un Norvēģijas pirmo reizi ir novērtējuši, cik ātri E.coli baktērijas var izplatīties starp cilvēkiem, un, kā izrādās, viens šīs baktērijas celms izplatās tikpat ātri kā cūku gripa. Pētnieku darbs piedāvā jaunu veidu, kā uzraudzīt un kontrolēt pret antibiotikām izturīgas jeb rezistentas baktērijas. Antimikrobiālā jeb antibiotiku rezistence ir aktuāla problēma veselības aprūpē, un tieši šonedēļ līdz 24. novembrim aizrit Pasaules antimikrobiālās rezistences izpratnes nedēļa. Tāpēc par baktērijas izplatību, bīstamību un, protams, ārvalstu pētnieku paveikto saruna ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes priekšsēdētāju, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētāju Aivaru Bērziņu.   

USA:s sanktioner mot den ryska oljan kan slå hårt mot landets ekonomi och aktualiserar frågan om hur länge Ryssland har råd att fortsätta kriget i Ukraina. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Även Ukrainas attacker mot den ryska oljesektorn får effekter och inifrån Ryssland hörs nu röster om hur illa ställt det är med den ryska ekonomin. Hör Torbjörn Becker, chef för Östekonomiska institutet vid Handelshögskolan i Stockholm, Liza Alexandrova-Zorina, journalist och författare och Fredrik Wadström, Sveriges radios Rysslandskorrespondent.Programledare: Johanna MelénProducent: Åsa Welander

Tormod og Jørn ser på den utfordrende situasjonen langs frontlinjen, der russiske styrker oppnår langsom, men jevn fremgang, særlig i Pokrovsk. Ukraina svarer med intensivert dronebruk, en strategi som reduserer egne tap, men som ikke alltid fører til territoriell gjenerobring. Vi diskuterer også Russlands interne dynamikk, Putins læring etter Prigozjin-opprøret, og hvordan de russiske tapene håndteres. Episoden belyser de nådeløse russiske angrepene på ukrainsk energiinfrastruktur, inkludert et nylig og dødelig missilangrep i Ternopil. Samtidig ser vi på Ukrainas evne til å slå tilbake med angrep på russisk infrastruktur, inkludert spekulasjoner om bruk av egenproduserte ballistiske missiler. En stor korrupsjonsskandale i Ukraina er også et sentralt tema. Vi analyserer hvordan denne skandalen påvirker Ukrainas internasjonale anseelse og drøfter om avsløringene, paradoksalt nok, kan tolkes som et tegn på et fungerende antikorrupsjonssystem. Til slutt tar vi for oss de svært urovekkende rapportene om amerikansk-russiske «fredsforhandlinger» som, uten Ukrainas involvering, foreslår det Jørn kaller en kapitulasjon av Ukraina. Hva betyr dette for Europas sikkerhet, og hvorfor er Europa så passivt? Vi berører også de grusomme krigsforbrytelsene begått av den russiske Rusitsj-gruppen, og det rørende initiativet «Secret Santa» for ukrainske soldater.Lytt for en dypgående analyse av krigens militære, politiske og etiske dimensjoner. Tidsstempler: 00:00:00 – Introduksjon: Dagens dato og krigens varighet.00:00:29 – Frontlinjeoppdatering: Sakte russisk fremgang og situasjonen i Pokrovsk.00:02:24 – Ukrainas dronekrigføring: Fordeler og ulemper med intensivert dronebruk.00:04:14 – Russisk moral og Romanovs innblikk: Hva russiske krigsbloggere sier.00:05:46 – Putins lærdom: Hvorfor en ny Prigozjin-figur er usannsynlig.00:07:52 – Russiske terrorangrep: Bombing av ukrainsk energiinfrastruktur og angrepet i Ternopil.00:10:42 – Ukrainske motangrep: Angrep på russisk infrastruktur med ballistiske missiler (Hrim-2, ATACMS).00:13:26 – Korrupsjonsskandalen i Ukraina: Konsekvenser for støtte fra Vesten og tegn på fungerende antikorrupsjonsarbeid.00:17:53 – USA-Russland «fredsforhandlinger»: Den omtalte kapitulasjonsavtalen og Trumps involvering.00:27:40 – Europeisk reaksjon og advarsel: En farlig «mellomkrigstid» truer.00:30:06 – Krigsforbrytelser: Rusitsj-gruppens grusomheter.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Raidījums Divas puslodes šoreiz ir neparakstāks, jo pārsvarā par krimināllietām un izmeklēšanas materiāliem. Divas lielas nozieguma ķēdes ir pievērsušas visas pasaules uzmanību, jo abām ir ļoti nepatīkamas sekas.  Ukrainu pēdējās dienās satricinājis liels korupcijas skandāls - tur atklāta plaša koruptīva shēma, kurā iesaistītas augstas amatpersonas, arī kādreizējais prezidenta Volodimira Zelenska tuvs biznesa līdzgaitnieks, kurš pāris stundas pirms sākās aizturēšanas, paspēja pamest valsti.  Otra lieta risinās Amerikas Savienotajās Valstīs. Atklājas arvien jauni fakti un liecības tā dēvētajā Epstīna lietā. Dzimumnoziedznieks, kurš Trampa pirmās prezidentūras laikā tika arestēts un cietumā izdarīja pašnāvību biju draudzējies ar virkni politikā un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, un arvien vairāk rodas jautājumi par viņa saistību ar pašu Donaldu Trampu. Vakar gan Kongress, gan Senāts praktiski vienbalsīgi nobalsoja, ka visas lietas materiāli ir jāpublisko. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēji - Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Epstīna lieta radījusi pamatīgu viļņošanos ASV 18. novembra vakarā ASV Kapitolijā varēja redzēt tādu vienprātību, kāda tur nebija novērota jau sen. Izņemot vienu kongresmeni no Republikāņiem, visi pārējie vienprātīgi balsoja par likumprojektu, kas uzliek par pienākumu Tieslietu ministrijai publiskot visus neklasificētos ierakstus, dokumentus, sarakstes un izmeklēšanas materiālus, saistītus ar Džefriju Epstīnu. Tūlīt pat balsojums sekoja arī Senātā, un tur visi senatori balsoja par. Epstīns bija amerikāņu uzņēmējs, kas bija izveidojis plašu seksuālās ekspluatācijas tīklu Savienotajās Valstīs. Pēc tam, kad viņš otrreiz tika arestēts, viņš 2019.gadā cietumā izdarīja pašnāvību. Vismaz tāda ir oficiālā versija, par kuru gan vairumam amerikāņu ir šaubas. Bet izmeklētāji gadu gaitā ir savākuši dažādus dokumentus un liecības, kas var mest ēnu uz daudziem, jo ir pamatotas aizdomas, ka seksuālo pakalpojumu izmantošanā ir piedalījusies virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Epstīna otrais arests un pašnāvība notika Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, un kopš tā laika interese par lietu nav rimusi. Patiesībā to ir aktīvi uzturējis arī pats Donalds Tramps, kurš pirmsvēlēšanu kampaņā apgalvoja, ka izmeklēšana ir atklājusi daudz nepatīkamu liecību par Epstīna saistību ar demokrātu politiķiem, tāpēc solīja, ka, viņam kļūstot par prezidentu, viņš visu cels atklātībā. Tomēr pēc ievēlēšanas Tramps apklusa. Toties publiskajā telpā parādījās arvien jaunas norādes, ka ar Epstīnu ir draudzējušies arī republikāņi, tajā skaitā savulaik pats Donalds Tramps. Notikumos aktīvi iesaistījās ASV kongresmeņi, un šajā rudenī kopumā ir publiskoti ap 30 tūkstoš dažādi dokumenti no lietas materiāliem, kas raisījuši vēl lielāku interesi. Viens no lielākajiem zaudētājiem līdz šim bijis britu princis Endrū, jo arī viņš ir vainots meiteņu seksuālā izmantošanām. Pirms mēneša viņam tika atņemti visi karaliskie tituli. Tomēr par Trampa attiecībām ar Epstīnu neskaidrību ir vairāk nekā gribētos. Tramps ir piedalījies Epstīna rīkotās pieņemšanās, ir savulaik arī nosūtījis viņam dzimšanas dienas dāvanu, taču vēlāk abi sastrīdējušies. Īsi pirms aresta publiskotajās sarakstēs redzams, ka Epstīns Trampu nodēvē par sliktu un bīstamu cilvēku. „Neviens nav tik slikts kā Tramps. Nevienas pieklājīgas šūnas viņa ķermenī…” tā raksta Epstīns. Pēdējās nedēļas laikā atklātībā nākusi Epstīna vēstule Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurā viņš lūdz palīdzību sazināties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Vēstule ir sūtīta pirms Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Helsinkos. Tajā Epstīns liek noprast, ka viņam ir informācija par Trampu, kas varētu ieinteresēt Krieviju. Vai šāda tikšanās ir notikusi, nav zināms, taču ir vairākas norādes, kas liek domāt, ka Epstīna cilvēkiem ir bijuši arī citi kontakti ar Krievijas cilvēkiem. Kā zināms, Tramps tikšanās laikā ar Putinu bija ārkārtīgi labvēlīgs pret diktatoru, un daudzi izsaka aizdomas, ka Krievijai ir kompromats pret Trampu, kas liek ASV prezidentam būt labam pret Kremli. Kopš atkārtotas ievēlēšanas Donalds Tramps ir pretojies Epstīna lietas materiālu publiskošanai. Tomēr atklātībā nonākot arvien jaunām liecībām, neapmierinātība pieauga arī republikāņu pusē. Kad kļuva skaidrs, ka Kongress šonedēļ balsos par materiālu publiskošanu jebkurā gadījumā, Tramps beidzot mainīja savu retoriku un aicināja visus republikāņu kongresmeņus likumprojektu atbalstīt, sakot, ka šīm demokrātu spēlītēm vienreiz jāpieliek punkts. Tiesa, kā norāda paši kongresmeņi, neviens neliedza Trampam jau līdz šim uzdot ministrijai publiskot visus failus, un tam nevajadzēja parlamenta balsojumu. Tagad prezidentam ir jāparaksta likumprojekts, un ja viņš to izdarīs, tad tuvākajā laikā publiskajā telpā nonāks informācija, kas daudzos raisa milzu interesi. Sagatavoja Aidis Tomsons Prezidenta Zelenska nelāgie paziņas Korupcijas skandāls, kas pagājušajā nedēļā izvērtās Ukrainā, skar augstākā līmeņa valsts amatpersonas un arī prezidentam Volodimiram Zelenskim pietuvinātus ļaudis. Daudzviet notiekošais jau tiek dēvēts par nopietnāko un varas stabilitātei draudošāko korupcijas skandālu Zelenska prezidentūras laikā. Pirmdien, 17. novembrī, Ukrainas nacionālais antikorupcijas birojs un Speciālā antikorupcijas prokuratūra publiskoja informāciju par vairāku personu arestēšanu sakarā ar piecpadsmit mēnešus ilgā izmeklēšanas procesā atklātu korupcijas shēmu valsts enerģētikas sektorā. Privātuzņēmumi, kuri veikuši būvdarbus nacionālajai atomenerģijas kompānijai „Enerhoatom” piederošajās kodolspēkstacijās, maksājuši shēmas organizētājiem 10–15% no līgumu summas, pretējā gadījumā riskējot zaudēt pasūtījumus. Korupcijas apkarotāji arestējuši piecas personas un tur aizdomās vēl septiņas. Viens no arestētajiem ir kādreizējais vicepremjers Oleksijs Černišovs, kurš pirms tam pasludināts par aizdomās turamo vēl citā korupcijas lietā, kas saistīta ar kukuļņemšanu apmaiņā pret attīstītājiem izdevīgu zemes gabalu novērtējumu laikā, kad viņš bijis Ukrainas kopienu un teritoriju attīstības ministrs. Starp aizdomās turamajiem esot arī agrākā enerģētikas ministra Hermana Haluščenko bijušais padomnieks Ihors Miroņjuks, kompānijas „Enerhoatom” drošības dienesta priekšnieks Dmitro Basovs un citi. Kā galvenā persona no esošās valdības, uz kuru šī korupcijas skandāla sakarā krīt aizdomu ēna, ir pašreizējais tieslietu ministrs Haluščenko, kurš ilgāk nekā četrus gadus ieņēma enerģētikas ministra posteni premjerministra Denisa Šmihaļa kabinetā. Pagājušajā trešdienā, 12. novembrī, prezidents Zelenskis aicināja Haluščenko, kā arī pašreizējo enerģētikas ministri Svitlanu Hrinčuku demisionēt, ko abi arī nekavējušies darīt. Haluščenko pie tam paziņojis, ka par vainīgu sevi neuzskatot un esot gatavs aizstāvēties tiesā. Vakar abu ministru demisiju bija jāapstiprina parlamentam – Ukrainas Augstākajai Radai –, taču eksprezidenta Petro Porošenko vadītās frakcijas „Eiropas solidaritāte” deputāti fiziski bloķēja parlamenta tribīni, neļaujot Radai nobalsot. Porošenko grupējums pieprasa visa premjerministres Jūlijas Sviridenko kabineta demisiju. Starp korupcijas shēmā iesaistītajiem ir arī uzņēmējs Timurs Mindičs, kuram pagātnē bijuši visai cieši sakari ar prezidentu Zelenski. Mindičam pieder puse no īpašuma daļām producēšanas kompānijā „Studija Kvartāls 95”, kuras producētajos šovos tagadējais prezidents savulaik veidoja savu televīzijas karjeru. Kā tiek ziņots, Mindičs pametis Ukrainu 10. novembra rītā, dažas stundas pirms viņa dzīvoklī ieradušies Antikorupcijas biroja darbinieki. Sagatavoja Eduards Liniņš

Esmaspäevases "Välistunnis" arutame olukorda Ukrainas ja Venemaal.

Omfattande ryska attacker riktas återigen mot Ukrainas elförsörjning, samtidigt som den ukrainska energisektorn skakas av en stor korruptionsskandal. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Upptrappade ryska attacker har återigen gjort ukrainska städer strömlösa. Men än så länge har Ryssland misslyckats med att bryta ner den ukrainska motståndskraften, så hur ser strategin ut inför ännu en krigsvinter? Samtidigt riskerar en ny korruptionsskandal i Ukraina att spela Putin i händerna och utplaceringen av ryska reservister tolkas som en möjlig smygmobilisering.Hör Stefan Ingvarsson, analytiker vid Centrum för Östeuropastudier vid Utrikespolitiska institutet, Sveriges Radios Ukrainakorrespondent Lubna El-Shanti och Maria Persson Löfgren, radions tidigare Rysslandskorrespondent.Programledare: Johanna MelénProducent: Åsa Welander

Nyheter och fördjupning från Sverige och världen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Rättelse: I en tidigare version av den här sändningen sa vi i ett inslag att korruptionshärvan i Ukraina som avslöjats och lett till att justitieministern nu avgått omfattade 100 miljoner kronor. Det var fel. Rätt ska vara 100 miljoner dollar. Rättelsen är gjord 12 november 2025.

Nyheterna Radio 10:00

I denne rykende ferske episoden av Ukrainapodden gir Tormod og Jørn en kritisk oppdatering fra krigen i Ukraina. Tormod deler sine ferske opplevelser fra et "stille" Kyiv, som likevel krevde flere netter i bomberom. Hovedfokuset er den bekymringsfulle utviklingen langs frontlinjen, hvor russiske styrker har hatt krypende, men vedvarende fremgang i områder som Vovtsjansk, Kharkiv, Pokrovsk og Velyka Novosilka. Podkasten belyser Ukrainas mannskapsmangel, den høye dødeligheten blant infanterisoldater, og argumenterer for Vestens medansvar for den manglende og for trege støtten. En stor del av episoden vies til «Operasjon Midas», en omfattende korrupsjonsskandale som ryster Ukraina. Skandalen involverer blant annet Zelenskyjs tidligere forretningspartner og tidligere energiminister, og dreier seg om underslag knyttet til sikringen av landets energiinfrastruktur – samtidig som Ukrainas kommende vinter spås å bli verre enn noen gang når det gjelder strømmangel. Vertene diskuterer konsekvensene av korrupsjonen, den politiske debatten rundt norsk støtte, og viktigheten av et fungerende rettssystem for å bekjempe korrupsjon. Episoden avsluttes med en refleksjon over tilliten til medier i møte med AI-generert innhold. En «must-listen» for alle interessert i krigen, geopolitikk og sikkerhetspolitikk! Timestamps: 00:00 – Introduksjon og Tormods opplevelser fra Kyiv: «En stille uke med bomberom» 01:21 – Frontlinjeoppdatering: Russisk fremgang i Vovtsjansk og Kharkiv 03:38 – Kampen om Kupjansk og den vedvarende presset 05:10 – Intensiteten på fronten: «15 russere drepes daglig på et rolig sted» 08:23 – Den kritiske situasjonen i Pokrovsk og mannskapsmangel 11:42 – Vestens ansvar for Ukrainas mannskapsmangel og høy dødelighet 18:19 – Norsk støtte og kritikk av Senterpartiets holdning til oljefondet 23:13 – «Operasjon Midas»: Den store korrupsjonsskandalen ruller opp 25:24 – Korrupsjonen og dens innvirkning på Ukrainas energiinfrastruktur 30:55 – Konsekvenser av korrupsjonen og viktigheten av et uavhengig rettssystem 35:21 – Refleksjoner over AI, falske videoer og tillit til medier See omnystudio.com/listener for privacy information.

Šodien, Lāčplēša dienā, visā Latvijā godina valsts brīvības cīnītājus. Platformas “ManaBalss.lv” darbībai ik gadu no valsts vajadzētu ap 300–400 tūkstošiem eiro Lielākā korupcijas lieta Ukrainas vēsturē - tā saka par vakar korupcijas apkarotāju izgaismoto skandālu enerģētikas nozarē.

Laikā, kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī Latvijas Radio jaunāko raidieraksta jeb podkāsta "Es izvēlos dzīvi laukos" piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas, izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido Latgales laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, klusums, miers, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Trīsdesmit sešus gadus vecā Monta Vecozola pabeigusi Kultūras akadēmiju, šobrīd dien Zemessardzē un strādā labdarības biedrībā „Tavi draugi”. Pēc Montas iniciatīvas kara Ukrainā sākumā Latvijas austrumu pierobežā tika izveidoti bēgļu atbalsta punkti. Pēc 17 gadu dzīves galvaspilsētā, Monta meklēja brīvību un 2024.gadā atrada to Latgales lauku viensētā. Bet šī atrastā brīvība bija sākotnēji jāatkaro no krūmiem, arī vilkiem, kas uzmanīja viņa māju. „29. septembrī es atbraucu ar savu pēdējo kravu, biju aizslēgusi jau Rīgas dzīvokli un 2.oktobrī Puša ieradās,” Puša ir viens no kaķiem, kas kopā ar Montu šobrīd apdzīvo simtgadīgu lauku māju Rēzeknes novada Maltas pagastā Griščatu sādžā. „Man ļoti patīk tas - Griščatu sādža. Es to arī vismaz savā leksikā plānoju saglabāt, lai man adrese ierakstās sādžā. Nu sādžas te vairs nav, protams.” Monta dzimusi Madonas novada Praulienā.17 gados aizbrauca pamācīties uz Franciju, un pēc atgriešanās, sākās lielā Rīgas dzīve. Pēc Rīgā nodzīvotiem 17 gadiem viņa izlēma par labu turpmāk dzīvi veidot laukos, un līdz ar pāris hektāriem zemes iegādājās lauku viensētu. „Kad es to māju atradu, tad tā bija pilnībā ieaugusi. Nevarēja pamatus redzēt, visiem logiem bija priekšā krūmi. Un tad lēnu garu, sākot trimmerēt ārā visus zarus un ap to māju staigājot, tā jau pati arī parādīja, kā iekārtot to teritoriju, kur siltumnīcai tā pareizā vieta un kur tad to kafiju tev gribas dzert.” Par to, ka jāpārvācas prom no pilsētas Monta sapratusi dažus gadus atpakaļ, patika braukt pie dabas, bet lielu lomu dzīves izvēlēs nospēlējis arī karš Ukrainā. Tas Montu stimulēja iestāties Zemessardzē, un iesaistīties labdarības organizācijā „Tavi draugi” palīdzības sniegšanā kara bēgļiem no Ukrainas, kas šobrīd kļuvis par viņas pilna laika darbu, šobrīd gan attālināti. „Man tas bija kaut kāds ļoti liels vērtību un fundamentālu pamatlietu pārbaudes laiks, kur es daudz ko sapratu gan par sevi gan par to, ko es gribu no dzīves un kur un kā es jūtos vislabāk.” Lai arī dzīve laukos liek atteikties no agrāk ierastās spontanitātes ikdienas lēmumos, tomēr Monta te lauku un mežu vidū atradusi savu brīvību. „Bet brīvība tas atkal ir diemžēl tā kara kontekstā un tās manas nodarbošanas kontekstā, ka tai brīvībai vispār kaut kāds cits svars parādījās.” Pārcelšanās procesu Monta vērtē kā diezgan radikālu, tas licis pārvērtēt daudzas lietas. „Tad man sākās tās lielās pārdomas vispār par to mūsu laicīgo bagātību, par mantām un cik tālu tas viss ir tā vērts, lai es to vestu gandrīz 300 km. Šausmīgi daudz kas tika stiepts par tām pļavām, un tad tu stiep un vēlreiz domā vai tev tiešām tas viss ir vajadzīgs. Arī patiesībā labs treniņš, lai saprastu, cik patiesībā maz jau mums tās mantas vajag.” Bet ģimene un draugi Montas lēmumu atbalstīja un šobrīd brauc arī ciemos, un līdztekus laukiem neierastajam putekļusūcējam robotam Montas mājās ir ne vien trauku mazgājamā mašīna, bet arī vafeļu panna un piena putotājs. „To manas draudzenes uzdāvināja – jo tad, kad viņa sabrauc, saka – un tad tas kapučīno uz tās pļavas ir tas īstais!” Kā saka Monta, laukos laika ir krietni vairāk laika nekā pilsētā, viņa atsākusi lasīt grāmatas un ieminusi taciņu uz vietējo Maltas bibliotēku, kur nereti paņem arī ko latgaliski lasāmu, cerībā ar laiku iekļauties vietējā kopienā. „Cilvēki ir ļoti draudzīgi un viesmīlīgi, bet tajā pašā laikā man liekas, ka tev ir jānopelna nedaudz tā kā tā iekļūšana tādā Latgales kopienā.” Šī būs otrā ziema, ko Monta pavadīs viena savā lauku sētā. Pirmo posmu jauniegādātajā vecajā lauku mājā, jaunā sieviete sauc par dzīvošanu uz adrenalīna un pieņemšanas - lēmums izdarīts un atpakaļ ceļa nav. Tagad, ja ne Zemessardze, darba pienākumi un ikmēneša izbraukumi uz tuvējo pilsētu pēc pārtikas krājumiem, Monta savu lauku māju pamestu aizvien retāk. Ar lielu interesi joprojām Monta iepazīst savu māju un apkārtni, pirmo pavasari gaidījusi, lai uzzinātu, kādā krāsā ziedēs pie mājas augošais ceriņkrūms. „Tik ļoti foršs tas pārsteiguma moments, kad tu nevari visu tā sakot nopirkt, kaut kāda daļa paliek „maisā”.” Vispopulārākais jautājums uz kuru Montai nākas atbildēt – vai nav bail un vai nav garlaicīgi. „Un tad ziemā kā es sāku no viena loga, tad es izstaigāju, paskatos zaķīšus, caunītes, vilkus pa šito logu skaisti var vērot. Nu ļoti jau skaisti kā tādi milzīgi haskiji. Tad skatos vēl viens, vēl viens. Beigās septiņus saskaitīju. Viņi bija ielenkuši, pārbaudīja visu teritoriju. Bet es te stāvu, ziema, viss tāds balts, kaķi istabā – sirreāli, bet tik skaisti. Nu citā situācijā jau nekas skaists tas nav - septiņi vilki tev pagalmā, bet uz to brīdi man likās - tāda eksotika.”  

Tieslietu padome nolēmusi ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Ārvalstu mediji vēsta, ka Krievijas armijas kontrolē jau nonākuši apmēram 60 procenti Ukrainas pilsētas Pokrovskas teritorijas. Enerģētika, sankcijas un Ukraina: Tramps Baltajā namā uzņem Orbānu. Mlitārajā bāzē "Ādaži" iepazīstina ar NATO jauno aizsardzības tehnoloģiju izpētes un izmēģinājumu eksperimentu "Digitālā mugurkaula eksperiments". Latvijā monitorēs Daugavas ūdeņus, vai tajos nenonāk piesārņojums no Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas. Dignājā atklāj ar ziedotāju atbalstu izveidoto psihosociālās rehabilitācijas centru onkoloģijas pacientiem.  

Pagājušajā reizē raidījumā Divas puslodes runājām par Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa turneju pa Āzijas valstīm, piebilstot, ka priekšā ir gaidītākā tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Kādi ir šīs tikšanās rezultāti un ko tas nozīmē pārējai pasaulei un mums visiem? Cita vērā ņemama ziņa saistās ar Nīderlandi. Tur notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti ir citādi nekā vēl pirms gada. Labējai Brīvības partijai, kuras rīcība izprovocēja šo notikumu, vēlētāju izvēli ir likusi vilties. Iespējams, ka ārkārtas vēlēšanas būs arī Serbijā. Tur pēc ļoti plašiem protestiem prezidents Aleksandars Vučičs meklē iespējas mazināt sabiedrības neapmierinātību. Serbijā šajās dienās pieminēja traģēdijas gadadienu, kad Novisadas pilsētā sabruka dzelzceļa nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Notikumus komentē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sigita Struberga, Latvijas Universitātes pasniedzējs politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Un vēl viens temats. Savienotajās Valstīs 4.novembrī vairākos štatos, arī Ņujorkā, cilvēki devās pie vēlēšanu urnām. Rezultāti nav Donaldam Trampam labvēlīgi. Ko tas liecina par noskaņojumu Amerikā? „Lielo zēnu” skaidrošanās Pagājušajā ceturtdienā, 30. oktobrī, pienāca globāli sengaidīts notikums – prezidentu Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās, pirmā Savienoto Valstu līdera otrās kadences laikā. Aizvadītie mēneši, kas pagājuši abu superlielvaru tirdzniecības kara apstākļos, padara šo samitu nozīmīgu ne tikai Vašingtonai un Pekinai, ciktāl šī cīkstēšanās ekonomiski iespaido visu pasauli. Abu šīs pasaules vareno samits notika Dienvidkorejas pilsētā Pusanā un noslēdza Baltā nama saimnieka iespaidīgo piecu dienu Austrumāzijas tūri. Tās laikā viņš apmeklēja Malaiziju, kur piedalījās ASEAN organizācijas samitā, pēc tam viesojās Japānā un Dienvidkorejā. Kas attiecas uz Trampa un Sji tikšanos, eksperti atzīmē, ka tā bijusi pat pārsteidzoši īsa – vien stunda un četrdesmit minūtes; un tas, visdrīzāk, liecinot, ka runāts tikai par to, par ko jau iepriekš panāktas principiālas vienošanās. Kopumā sarunu rezultāts tiek raksturots kā „pamiers” tirdzniecības karā ar termiņu uz vienu gadu. Savienotās valstis piekritušas samazināt uz pusi to tarifa daļu importam no Ķīnas, kas tika noteikta kā sankcija par Ķīnā ražotās narkotiskās vielas fentanila kontrabandu uz Savienotajām Valstīm. Savukārt Pekina apņēmusies aktīvāk apkarot šo kontrabandu. Kopējais tarifs Ķīnas ražojumu importam tādējādi samazināsies no 57 uz 47 procentiem. Ķīnas tarifs amerikāņu preču importam 32 procentu apmērā paliks nemainīgs. Pekina piekritusi neieviest ierobežojumus piecu retzemju elementu eksportam uz ASV, kamēr ierobežojumi septiņām citām šīs kategorijas izejvielām, kas noteikti jau iepriekš, paliek spēkā. Tāpat Ķīna apņēmusies atsākt amerikāņu sojas pupiņu importu. Savukārt no prezidenta Trampa puses esot saņemti Pekinai cerīgi signāli, ka iespējama ierobežojumu mīkstināšana mākslīgā intelekta attīstībai svarīgo jaunākās paaudzes mikroshēmu eksportam uz Ķīnu; šos ierobežojumus noteica prezidenta Baidena administrācija. Protams, ne mazāka interese kā par tirdzniecības karu aizvadītās tikšanās sakarā ir interese par karu tiešā nozīmē – kā jau notiekošu, tā iespējamu. Kas attiecas uz iespējamu Ķīnas iebrukumu Taivānā, tas, kā pēc tikšanās apgalvoja Donalds Tramps, sarunās neesot pat pieminēts. Par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan esot runāts, pie tam Ķīnas līderis solījis sastrādāties ar Vašingtonu, lai vairotu miera iespējamību. Grūti gan spriest, kā tas varētu izpausties. Tiek lēsts, ka gandrīz visas abu karojošo pušu kaujas lidrobotiem izmantotās mikroshēmas un optiskais kabelis ir ražots Ķīnā, Pekina patiešām varētu būt vienīgais spēks šai pasaulē, kas varētu reāli pieslāpēt karadarbību, pārtraucot šo sastāvdaļu piegādi karojošajām pusēm. Nekas gan neliecina, ka tā varētu notikt. Vēlēšanu rezultāti Nīderlandē Kārtējām parlamenta vēlēšanām Nīderlandē bija jānotiek 2028. gadā, taču premjerministra Dika Shofa vadītās koalīcijas valdības izjukšana šī gada jūnijā un citas koalīcijas izveides neiespējamība noteica to, ka nīderlandiešu elektorātam jau otro reizi pēc kārtas bija jābalso ārkārtas vēlēšanās. Demisionējušo kabinetu bezpartejiskā premjera Shofa vadībā izdevās izveidot gandrīz astoņus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām, kurās izcilus panākumus guva radikāli labējā, populistiskā „Partija brīvībai” ar Gērtu Vildersu priekšgalā. Koalīciju ar šiem radikāļiem piekrita veidot konservatīvi liberālā „Tautas partija brīvībai un demokrātijai”, lauku labējo populistu partija „Zemnieku pilsoņu kustība” un kristīgi demokrātiskā partija „Jaunais sociālais līgums”. Tomēr mērenāko koalīcijas partneru nostādnes izrādījās grūti savienojamas ar Vildersa partijas pieeju imigrācijas jautājumos, kas paģērēja pilnīgu moratoriju patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šajās vēlēšanās labējo radikāļu cerības nepiepildījās – vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju balsu un, attiecīgi, 11 no 37 deputātu mandātiem „Partija brīvībai” gājuši zudībā. Vietu skaita ziņā Vildersa partiju panākusi kreisi centriskā, sociālliberālā partija „Demokrāti 66”. Ļoti nozīmīgi savas pozīcijas parlamentā uzlabojusi arī konservatīvā partija „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”, un divas galēji labējās partijas – „JA21” (saīsinājums no nosaukuma „Pareizā atbilde – 21”) un „Forums demokrātijai”. Daļu mandātu zaudējot, tomēr lielāko partiju pirmajā četriniekā joprojām ir „Tautas partija brīvībai un demokrātijai” un agrākā eirokomisāra Fransa Timmermansa vadītā „Zaļo kreiso” un „Darba partijas” alianse, nozīmīgākais kreisais spēks parlamentā. Tā kā Nīderlandes vēlēšanu sistēma neparedz balsu skaita slieksni iekļūšanai parlamentā, tur ir vēl astoņas mazākas partijas ar mandātu skaitu no viena līdz četriem. Visloģiskākais koalīcijas modelis būtu plaša ap centru veidota kombinācija, kurā centriskie „Demokrāti 66” vienotos ar labējākajām partijām Kristīgi demokrātiskais aicinājums un Tautas partija brīvībai un demokrātijai no vienas, un kreiso Darba partijas un Zaļo kreiso aliansi no otras puses. Tomēr savilkt kopā šī politiski visai plašā spektra daļas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc valdības izveide atkal var prasīt vairākus mēnešus. Eiropas Savienības paplašināšanās „telesamits” 4. novembrī Briselē risinājās savdabīgs notikums – telekanāls „EuroNews” bija pulcinājis uz samitu telekameru priekšā sešu Eiropas Savienības kandidātvalstu vadītājus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un eirokomisāri paplašināšanās jautājumos, Slovēnijas pārstāvi Martu Kosu. Kandidātvalstis klātienē pārstāvēja Moldovas prezidente Maija Sandu, Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijans Mickoskis un Melnkalnes ārlietu un Eiropas lietu vicepremjers Filips Ivanovičs, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Albānijas premjerministrs Edi Rama pieslēdzās samitam tiešsaistē. Notikums bija salāgots ar Eiropas Komisijas ziņojuma par kandidātvalstu iestāšanās procesa virzību publiskošanu, un tajā telekameru fokusā nonāca kandidātvalstu specifiskās problēmas, kuras citādi grūti izlobāmas no politisko dokumentu sausajām rindām. Protams, ar citiem nesalīdzināmas tās ir Ukrainai, kuras vēlme pievienoties Eiropas Savienībai bija galvenais iemesls Krievijas agresijai, kuru Ukraina izmisīgi atvaira jau divpadsmito gadu. Prezidents Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus tiešsaistē no kādas nekonkretizētas vietas frontes tuvumā un veltīja nīgrus vārdus Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam, kurš deklarējis, ka bloķēs Ukrainas iestāšanās centienus. Kremļa tieksmes taranēt iestāšanās procesu sajūt arī Moldova, kuru Krievija cenšas visiem līdzekļiem iekšēji destabilizēt un panākt sev draudzīgu spēku nākšanu pie varas. Par netīkamu ārējo ietekmi samitā runāja arī Ziemeļmaķedonijas premjers Mickoskis, kurai iestāšanas procesā apšaubāmas prasības izvirza tās savienībā jau esošā kaimiņvalsts Bulgārija. Tomēr vislielāko ievērību samitā izpelnījās par tā „melno avi” dēvētais Serbijas līderis Aleksandars Vučičs. Viņam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, sākot ar Serbijas īpašajām attiecībām ar Maskavu, beidzot ar protestiem, kuri viņa valstī nenorimst nu jau gadu. Protestu galvenā tēma ir korupcija, taču arī autoritārisma iezīmes pastāvošajā varā. Attiecīgi tiek pieprasīta ne vien korumpantu saukšana pie atbildības, bet arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas un, tā kā starp protestētājiem ir īpaši daudz studentu, finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai. Prezidents Vučičs šai situācijā turpina manipulēt, gan aizvācot no amatiem dažus korupcijā vainotos, gan sūtot pret demonstrantiem policiju un ar dažādiem sitamajiem bruņotus huligānus, kas, savukārt, izraisa protestētāju pretreakciju. Pēdējais vardarbības uzliesmojums bija augustā, kad sadursmēs un policistu brutālos uzbrukumos cieta vairāki desmiti cilvēku un demonstranti izdemolēja un aizdedzināja prezidenta Vučiča vadītās Serbijas progresīvās partijas, citu varas partiju un valsts institūciju birojus.

Ukrainas nya ambassadör i Sverige, Svitlana Zalisjtjuk, om JAS Gripen, vad som kan sätta press på Putin, och Ukrainas framtid. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Den 22 oktober besökte Ukrainas president Volodymyr Zelenskyj Sverige, och undertecknade en avsiktsförklaring mellan Sverige och Ukraina om att Ukraina på sikt ska få köpa stridsflygplanet JAS Gripen. Ambassadör Svitlana Zalisjtjuk menar att affären skulle vara en investering i europeisk säkerhet, inte enbart ukrainsk, med tanke på exempelvis ryska sabotage i EU-området.”Gripenavtalet handlar det om hur vi ska skapa en luftsköld, inte bara för Ukraina, utan också för EU, och för Sverige. Det handlar om att stärka vår förmåga så att vi kan skydda vårt luftrum, vilket också innebär att ni kan skydda ert”, säger Svitlana Zalisjtjuk, som tillträdde som Ukrainas ambassadör i Sverige i september.När och hur JAS Gripen eventuellt skulle kunna börja levereras till Ukraina är oklart i nuläget, och enligt ambassadören diskuteras när en första leverans kan äga rum.Enligt Ulf Kristersson skulle det första JAS-planet kunna levereras tidigast om tre år, är det tillräckligt snabbt för Ukraina?”Vi skulle vilja att det sker tidigare, och vi förhandlar om att andra JAS-plan skulle kunna levereras snabbare”, säger Svitlana Zalisjtjuk.Även hur ett eventuellt köp av JAS-plan ska finansieras är oklart. Svitlana Zalisjtjuk vill att det ska finansieras genom lån med säkerhet i ryska frysta tillgångar i EU.Vi har hört rapporter om att Saab, som tillverkar JAS Gripen, planerar att bygga en fabrik i Ukraina där delar av JAS Gripen skulle kunna monteras. ”Jag kan bara säga att det har diskuterats av min president, er statsminister och Saabs vd”...”Men det är för tidigt att offentliggöra något av innehållet i dessa förhandlingar”, säger Svitlana Zalisjtjuk.Det är många detaljer som är oklara. Är du säker på att Ukraina faktiskt kommer att få JAS-stridsflygplanen? ”Jag är säker. På samma sätt som jag är säker på många andra saker som inte kunde hända men som ändå har hänt”, säger Svitlana Zalisjtjuk.Situationen i UkrainaNyligen har Ryssland intensifierat attackerna från luften och siktar in sig på att skada Ukrainas infrastruktur och energisystem. Svitlana Zalisjtjuk anser att Ryssland har lagt om sin strategi för att de inte når framgångar vid fronten.”De är maktlösa på frontlinjen, och därför bombar de våra städer för att skrämma civila. De har faktiskt”...”ökat sina attacker mot den civila infrastrukturen för att beröva människor dessa nödvändiga tjänster.” säger hon.”Vi arbetar just nu tillsammans med internationella partners för att få den utrustning vi behöver för att ta oss igenom vintern”, fortsätter Svitlana Zalisjtjuk. För att försvara sig i nuläget behöver Ukraina först och främst luftvärnssystem, enligt Svitlana Zalisjtjuk. Men även gas, sedan ryska attacker förstört delar av den ukrainska gasproduktionen, och reservdieselgeneratorer.”Vi behöver dieselgeneratorer för att driva skolor, förskolor och så vidare. Och vi ber människor, de som kan, att hjälpa oss med detta”, säger Svitlana Zalisjtjuk.USA:s och EU:s stödAmbassadör Svitlana Zalisjtjuk säger att USA:s stöd förblir avgörande för Ukraina, och hon medger att samarbetet inte varit helt enkelt.Skulle du säga att USA är en pålitlig allierad? ”Jag tycker att det går i rätt riktning”...”Kommunikationen mellan min president och president Trump har blivit mycket bättre” säger hon.De nyligen utfärdade amerikanska sanktionerna mot de ryska oljebolagen Rosneft och Lukoil anser Svitlana Zalisjtjuk är det bästa Donald Trump gjort. Enligt henne kommer sanktionerna kosta Ryssland fem miljarder dollar per månad.De pågående förhandlingarna inom EU om att använda de frysta ryska tillgångarna för att säkra Ukrainas finansieringsbehov sätter ytterligare press på Putin, anser Svitlana Zalisjtjuk.”Jag tror att Putin försöker matta ut Ukraina finansiellt. Om ryska frysta tillgångar – och kanske borde jag säga när ryska frysta tillgångar – kommer till Ukraina, får Putin ett tydligt budskap att Ukraina är finansierat för de tre kommande åren, att väst stöder dess kamp, och att Putin därför inte kommer att få det han vill”, säger hon.Ukrainas framtidPresident Zelenskyjs femåriga mandatperiod löpte ut 2024, men i enlighet med Ukrainas konstitution hålls inga val i krigstider. Svitlana Zalisjtjuk menar att det också skulle vara omöjligt rent praktiskt att hålla val under krig.”För att kunna hålla rättvisa val måste man dra tillbaka trupper, och ge även armén rätt att delta. Och se till att väljarna har säkerhet när de röstar. Tyvärr har vi inte den lyxen just nu”, säger hon.Behöver president Zelenskyj på något sätt förnya sin legitimitet som Ukrainas politiska ledare? ”Jag tycker att vi måste följa mitt lands konstitution, och vår lag säger mycket tydligt att val inte kan genomföras under krig. Eftersom kriget pågår kan landet inte säkerställa rättvisa och rättfärdiga val”, säger Svitlana Zalisjtjuk. Hur Ryssland och Ukrainas relation kommer se ut när kriget är över har Svitlana Zalisjtjuk svårt att föreställa sig.”Det kommer att ta hundra år innan vi kan titta åt det hållet med någon annan känsla än hat”, säger honInnan Ryssland blir en demokrati ser inte Svitlana Zalisjtjuk hur relationen mellan Ryssland och Ukraina skulle kunna förändras.Hur förbereder sig Ukraina för en möjlig tid när Vladimir Putin inte längre är vid makten i Ryssland? ”Efter Vladimir Putin kommer det en ny Vladimir Putin. Det är åtminstone så jag ser den samhälleliga utvecklingen i Ryssland. Jag är inte säker på att Ryssland kommer att bli demokratiskt inom överskådlig framtid”, säger Svitlana Zalisjtjuk. Programledare: Johar BendjelloulKommentator: Lubna El-Shanti Producent: Johanna Palmström Tekniker: Brady Juvier och Fabian Begnert Programmet spelades in på eftermiddagen torsdagen 30 oktober.

Panelen svarar på lyssnarnas frågor om bland annat Putins hälsa och om Ukrainas egen vapenproduktion. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Hur många kvinnor strider vid fronten? Går det fortfarande att semestra på Krim? Har Ryssland soldater nog för en större offensiv och hur står det till med korruptionen i Ukraina? Detta och mycket mer får ni svar på i denna frågespecial av Radiokorrespondenterna Ryssland.Medverkande:Joakim Paasikivi, militärexpert knuten till Mannheimer Swartling, Fredrik Wadström, radions Rysslandskorrespondent, Maria Persson Löfgren, radions tidigare Moskvakorrespondent.Programledare: Johanna MelénProducent: Åsa Welander

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien, 27. oktobrī, sākusi skatīt nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketi. Daugavpils domes plānotās reformas, lai mazinātu budžeta izdevumus. Lēnām, ar milzīgiem zaudējumiem, tomēr Krievijas armija turpina virzību dziļāk Ukrainas teritorijā. Līdz šīm lielākajā NATO "Digitālā mugurkaula eksperimentā" pārbaudīs bezpilota sistēmu izmantošanu sarežģītās vidēs. Arodbiedrības neapmierinā plānotie grozījumi Darba likumā.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps atkal atmaidzis pret Krievijas diktatoru - nekādas papildu sankcijas Kremlim viņš nesola un pēc telefonsarunas bija gatavs tūdaļ pat ar draugu Vladimiru tikties pie abu kopējā drauga un atzinēja Viktora Orbāna Ungārijā. Tomēr vakar kļuva skaidrs, ka tikšanās tik drīz nenotiks.  Gruzijas attiecības ar Eiropu kļūst arvien saspringtākas, šoreiz ar īpaši Vāciju, jo pēc atklāta konflikta Vācija uz laiku ir atsaukusi savu vēstnieku no Tbilisi.  Bet tepat kaimiņos, Igaunijā, aizvadītas pašvaldību vēlēšanas - visas vietvaras tika pie jauniem deputātu sastāviem. Ko šīs vēlēšanas liecina par sabiedrības noskaņojumu kaimiņvalstī? Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Māris Andžāns.  Tomahauki Budapeštas miglā Motīvs par iespējamu Savienoto Valstu un Krievijas līderu tikšanos Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzpeldēja pagājušo ceturtdien, 16. oktobrī, dienu pirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes Baltajā namā. Zelenska Vašingtonas apmeklējuma priekšvakarā pasaules politiskajā diskursā dominēja motīvs, ka viņš turp dodas „pēc tomahaukiem”, respektīvi, cerībā saņemt piekrišanu amerikāņu spārnoto raķešu „Tomahawk” piegādēm Kijivai. Bija visai nepārprotami, ka jaunumiem par Budapeštu ir tiešs sakars ar šo iespējamību, proti, Kremlis darīja, ko varēja, lai Ukraina minēto ieroci neiegūtu. Pasaule nu ņēmās spriest, vai Budapeštā Trampam varētu izdoties „Gazas pamiers Nr. 2”, un kādā ceļā potenciālais Hāgas apsūdzēto sola kandidāts Putins vispār varētu tikt līdz Ungārijas galvaspilsētai. Piektdiena Baltajā namā noritēja bez preses klātbūtnes, un tās rezultāti daudzviet tika komentēti ar frāzi: „Zelenskis paliek tukšām rokām.”. Taču zināma informācija medijus sasniedza, un tā pauda, ka amerikāņi jau atkal mēģinājuši piedabūt Ukrainas prezidentu atdot bez kaujas agresoram savas valsts teritoriju, konkrētāk – Krievijas vēl neieņemto Doņeckas apgabala daļu. Viesim tomēr izdevies pārliecināt mājastēvu, un pēc tikšanās Tramps runāja par karadarbības iesaldēšanu pie esošās frontes līnijas. Tādējādi var teikt, ka Zelenskis, ja arī piektdien pameta Vašingtonu tukšām rokām, tad tomēr ar veselu ādu. Kāds no Baltajam namam pietuvinātiem Republikāņu partijas politiskajiem ekspertiem izdevumam „Politico” paudis: „Tikšanās nebija slikta, tā tikai krita par upuri neveiksmīgam laika momentam un uzpūstām cerībām.” Ar neveiksmīgo laika momentu jāsaprot situācija, kad Trampa un viņa komandas prātus joprojām saista Tuvo Austrumu problemātika. Tikām turpmākajās dienās iespējamā Budapeštas samita perspektīvas kļuva arvien miglainākas, līdz vakar, 21. oktobrī, mediji jau ziņoja, ka šis plāns „nolikts plauktā”. Tramps paziņoja, ka nevēlas vēl vienu „lieki izšķiestu tikšanos”; tika atcelta arī jau šonedēļ plānotā sagatavošanas tikšanās starp Savienoto Valstu un Krievijas ārlietu ministriem, ziņojot, ka Rubio un Lavrovs esot produktīvi aprunājušies pa telefonu, un sanākšana aci pret aci vairs nav nepieciešama. Uzvarētāji un zaudētāji Igaunijā Igaunijā apkopoti 19. oktobrī notikušo vietvaru vēlēšanu rezultāti, un politiskie spēki vērtē savu sniegumu. Līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām mūsu kaimiņvalstī gan atlikuši vēl gandrīz divarpus gadi, tātad zaudētājiem ir laiks piestrādāt pie reitingu uzlabošanas, savukārt ieguvējiem nav ieteicams atdusēties uz lauriem. Runājot par tendencēm, jāsaka, ka rezultāti izskatās daudz iepriecinošāki opozīcijas, ne valdošās koalīcijas spēkiem. Kā galvenais ieguvējs tiek minēta partija „Tēvzeme” – nacionāli konservatīvs politiskais spēks, lielā mērā mūsu „Nacionālās apvienības” līdziniece. Igauņu „tēvzemiešu” iegūto balsu procenti, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, auguši no 10,2 līdz 18,6. Labi gājis arī opozicionāriem no pretējā flanga sociāldemokrātiem, kuru iegūto balsu skaits audzis no nepilniem pieciem līdz nepilniem desmit procentiem. Nav piepildījušās bēdīgākās prognozes vietvarās tradicionāli plaši pārstāvētajai Centra partijai, kuras rādītāji kritušies no 24,4 līdz 21,1 procentam, un tā joprojām paliek pašvaldībās vispārstāvētākais politiskais spēks. Savukārt viela bēdīgām pārdomām ir abām liberālajām valdošās koalīcijas partijām – Reformu partijai un partijai „Igaunija 200”. Reformistu balsu daļa mazinājusies no 17,3 līdz 10 procentiem, savukārt „Igaunija 200” ieguvusi vien 1,7 procentus no vietvaru vēlētāju balsīm. Reformu partijas līdere Kristena Mihala Igaunijas sabiedriskajam medijam izteikusies, ka viņas partijas vājā snieguma iemesls esot valdības svaidīgā politika, pieņemot, bet pēc tam atceļot nepopulārus lēmumus, sevišķu nodokļu jomā. Cerīgi startējusi parlamentā nepārstāvētā partija „Labējie”, kuru 2022. gadā nodibināja daži no „tēvzemiešu” rindām aizgājuši politiķi. „Labējie” šajās vēlēšanās ieguvuši 4,7 procentus balsu. Visbeidzot starp zaudētājiem tiek minēti arī opozicionāri no galēji labējā flanga – Konservatīvā tautas partija jeb EKRE, kura iepriekšējās vēlēšanās guva vairāk nekā trīspadsmit procentu, bet tagad tikai vairāk nekā astoņu procentu vēlētāju piekrišanu. Partijas līderis Martins Helme, paliekot uzticīgs savam stilam, kā pirmo iemeslu minējis krāpšanos elektroniskās balsošanas procesā. Tbilisi ķēmojas pakaļ Maskavai Pagājušās nedēļas beigās Vācija atsauca konsultācijām savu sūtni Gruzijā Pēteru Fišeru, pret kuru, kā norāda Vācijas Ārlietu ministrija, Tbilisi valdība izvērsusi individuāli mērķētu kampaņu. Sevišķi saspringtas kļuvušas attiecības starp Fišeru un valdības vadītāju Irakliju Kobahidzi. Vēl viena Gruzijas varas nežēlastībā kritusi Eiropas pārstāve ir Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena. Pagājušonedēļ viņa apmeklēja Tbilisi kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošās valsts pārstāve un, cita starpā, straumēja savu videoierakstu no proeiropeisko spēku mītiņa pie parlamenta ēkas, paužot atbalstu protestētājiem. Gruzijas iekšlietu ministrija uzlikusi viņai naudas sodu par brauktuves bloķēšanu. Šādas izdarības arvien vairāk atgādina stilu, kādu attiecībās ar rietumvalstu pārstāvjiem jau labu laiku piekopj Kremlis. „Gruzijas sapņa” varas pārstāvji tēlo Eiropas Savienību kā savai valstij naidīgu, tās iekšējās lietās iejaucošos spēku – jo sevišķi kopš pagājušā gada nogales, kad apšaubāmas kvalitātes vēlēšanās šī partija ieguva vairākumu parlamentā, ievēlēja Gruzijas prezidenta amatā sev pakļāvīgu kandidātu, bijušo futbolistu Mihaelu Kavelašvili un iesaldēja Gruzijas iestāšanās sarunu procesu ar Eiropas Savienību. Kopš tā laika valstī nerimst protesti, lielai daļai sabiedrības nevēloties pieņemt šo muguras pagriešanu pret Eiropu. Īpaši plaši bija protesti 4. oktobrī, kad notika pašvaldību vēlēšanas, un to laikā izskanēja aicinājums ieņemt Gruzijas prezidenta rezidenci. Atsevišķi demonstranti tiešām mēģināja iekļūt Orbeliani pilī, notika sadursmes ar policiju un, kā tiek apgalvots, abās pusēs esot cietušie. Daudzi notikušo uzskata par mērķtiecīgas provokācijas rezultātu. Nākamajā dienā premjerministrs Kobahidze paziņoja, ka noticis mēģinājums ar vardarbīgiem līdzekļiem gāzt likumīgo valsts varu, un attiecīgas apsūdzības izvirzītas trīspadsmit arestētajiem protestu organizētājiem. Vara turpina piegriezt juridiskās skrūves – steidzīgi pieņemtas un jau stājušās spēkā izmaiņas likumā, kas par tādiem pārkāpumiem kā brauktuves bloķēšana, sejas aizsegšana un pirotehnikas lietošana protestu laikā līdzšinējo naudas sodu vietā paredz 15 diennakšu administratīvo arestu, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā – līdz pat gadu ilgu cietumsodu. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Vad innebär det att Putin bjuds in till möte med Trump i Ungern trots protester från andra EU-länder? Samtidigt ska EU rusta på grund av Ryssland. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. EU:s enighet sätts på prov när USA:s president Donald Trump meddelar att han ska möta den ryske presidenten Vladimir Putin i Budapest. Värd för mötet blir Ungerns premiärminister Viktor Orbán. Nyheten har mötts av kritik från flera EU-länder som menar att Putin är en efterlyst krigsförbrytare som inte ens ska tillåtas att flyga i EU:s luftrum. Kommer mötet bli av och vad tycker egentligen Bryssel om det? Samtidigt har EU lanserat en plan för snabb militär upprustning för att möta hotet från Putins Ryssland, är det en reaktion i elfte timmen eller kommer EU:s satsningar innebära bättre försvar av unionen?Ukrainas president Volodymyr Zelenskyj har varit i USA för ett möte med Donald Trump. Ett möte som inte resulterade i några Tomahawk-missiler, något Ukraina har efterfrågat. Det här sker efter en period med ryggdunkningar mellan USA och Ukraina. Har den amerikanske presidenten ändrat inställning och vad innebär det för EU?Medverkande: Andreas Liljeheden, Brysselkorrespondent. Kjell Engelbrekt, professor i statsvetenskap vid Försvarshögskolan.Programledare: Parisa HöglundProducent: Mattias Dellert

Par Latvijas lielāko privāto mežu īpašnieku kļūs ar "IKEA" saistītais Nīderlandes investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums "Ingka Investments". Saeimas Budžeta un finanšu komisija mudina ministrijas rast papildu ietaupījumus. Ukrainas iedzīvotāji vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunu rezultātus. Rēzeknes tehnikumā gadiem sistemātiski pārskaitīta nauda nesaistītām personām. Salacgrīvā 20. oktobrī atvēra satiksmi pār jauno tiltu, kas uz Tallinas šosejas ir nozīmīgs infrastruktūras objekts. Saulkrastu novada Lojā aizvadītajā naktī izcēlies plašs ugunsgrēks bērnudārzā “Bitīte”.

Zemkopības ministrijas sākusi diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām par ārkārtas atbalsta izmaksu nosacījumiem. Opozīcijas partijas arvien atklātāk rēķina, kādi spēki varētu veidot jauno valdības koalīciju. Kuluāros valdības krišanu prognozē uzreiz pēc budžeta pieņemšanas. Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomiteja ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem apspriež 2026. gada valsts budžetā sportam paredzētā finansējuma sadalījumu. ASV šajās dienās viesojas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šodien Baltajā namā viņš tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

I avsnitt 200 av Radiokorrespondenterna Ryssland minns våra korrespondenter hur allting startade och pekar ut faktorerna som spelat en avgörande roll för kriget. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ukrainas president Volodymyr Zelenskyj reser till Washington för nya samtal med Donald Trump. Vi analyserar den amerikanske presidentens möjligheter att få till en fredsuppgörelse mellan Ryssland och Ukraina. Och hur reagerar Vladimir Putin när Trump hotar med den amerikanska kryssningsroboten Tomahawk?Vi ställer oss också frågan varför Putin krupit till korset och erkänt att det var Ryssland som sköt ner ett passagerarplan från Azerbajdzjan.Programledare Johanna MelénProducent Lena BejerotMedverkande:Fredrik Wadström, RysslandskorrespondentLubna El-Shanti, UkrainakorrespondentMaria Person Löfgren, tidigare Rysslandskorrespondent

Kā nodrošināt vienotāku atbildi uz alianses gaisa telpas pārkāpumiem - to lemj NATO valstu aizsardzības ministri. “Latvija ies Eiropas vai Turcijas ceļu?” Saeimas komisijā turpinās diskusijas par iespējamu izstāšanos no Stambulas konvencijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis valsts pilsonību Odesas mēram Hennadijam Truhanovam. Tas praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata.  Zāļu rezerves slimnīcās, kas domātas kritiskajām situācijām, šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta NMPD pārstāvji. Latviešu valodas nostiprināšanā vēl daudz darāmā, to atzina deputāti un eksperti, kuri Saeimā apsprieda ziņojumu par valsts valodas situāciju un iecerēm tās attīstīšanai un stiprināšanai.

Valdība akceptē valsts nākamā gada budžetu ar deficītu 3,3% no IKP. Valdība atbalsta izmaiņas Dabas resursu nodokļa likmēs, kas paredz jaunu nodokli neapstrādātai koksnei un lielāku nodokli kūdras nozarei. Neskatoties uz panākto vienošanos, kas ļauj NATO valstīm iegādāties Ukrainas vajadzībām ieročus no ASV rezervēm, kopējais militārais atbalsts Ukrainai vasaras izskaņā piedzīvojis strauju kritumu. No 17. oktobra dzelzceļa līnijā Rīga-Tukums gaidāmas būtiskas izmaiņas pasažieriem. Latvijas vīriešu futbola izlase šovakar Daugavas stadionā aizvadīs Pasaules kausa kvalifikācijas maču, pretiniekos - šī sporta veida izgudrotāju mantinieki Anglijas futbola izlase. Masu demonstrācija, slēgtas lidostas un traucēta sabiedriskā transporta satiksme – tā ir daļa no 14. oktobra nacionālā streika Beļģijā.

Droni, droni un atkal droni - tie būtiski maina kara realitāti Ukrainā un liek pārskatīt visu drošības koncepciju arī Eiropā. Kāpēc tā un kam šajā ziņā ir jāgatavojas turpmāk? Krustpunktā Lielā intervija ar Zemessardzes kapteini Māri Bružu. Klausītāji droši vien ir pamanījuši, ka pēdējā laikā mazāk runājam par izmaiņām Krievijas - Ukrainas kara frontē. Šo izmaiņu ir mazāk. Krievijai ir kļuvis grūtāk, šķiet, grauzties iekšā Ukrainas zemē. Protams, tiek minēta virkne iemeslu un nav jau tā, ka viss ir apstājies. Bet paši krievi savos kanālos apspriež faktu, ka tagad frontes līniju gandrīz pilnībā kontrolē ar droniem un virzība vairs nav nekur noslēpjama. Viss nonāk nežēlīgā uguns jūrā. Droni situāciju ir mainījuši it visur.  Cilvēkresursi nav bezgalīgi, tāpēc kara stratēģija mainās. Tagad abas karojošās puses drīzāk cenšas izmantot lidaparātus, vienalga, kā mēs tos dēvētu, lai iznīcinātu objektus tuvumā vai tālu no frontes līnijas. Tas, šķiet, dod lielāku efektu nekā tikai centieni spītīgi tikt uz priekšu frontē. Droni mainījuši jauno kara realitāti, tā spriež "Telegram" kanālos. Vai tā ir? Ko tad nozīmē droni mūsdienās un cik mēs Eiropā vispār esam gatavi straujām pārmaiņām, kas notiek līdz ar tehnoloģiju attīstību. 

Putin hävdar att historien visar att Ukraina och Ryssland alltid varit ett och samma land. Stämmer det? Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play.

Republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. No amata pirmdien atkāpies Francijas jaunais premjers Sebastjēns Lekornī. Tas noticis nepilnu diennakti pēc tam, kad tika izziņots jaunās valdība sastāvs. Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija". Sākušās valdības veidošanas sarunas. Aktualitātes pasaulē analizē žurnāla "IR" komentētājs" Pauls Raudseps, atvaļinātais vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentu Artjomu Konohovu. Vašingtonā kompromisa nav Pagājušajā nedēļā valdošajai Republikāņu partijai nespējot rast kompromisu sarunās ar Demokrātu partiju par finansējumu veselības aprūpei, Senātā pietrūka balsu, lai varētu pieņemt federālo budžetu. Tāpēc jau trešo reizi Donalda Trampa prezidentūru laikā un ceturto reizi šajā gadsimtā ASV federālā  valdība ir apturējusi  darbu.  Katru gadu budžeta pieņemšanas laikā notiek politiska cīņa un reizēm tā arī beidzas ar federālā budžeta iestāžu darba apturēšanu. Kompromiss gan vienmēr tiek panākts, bet jautājums, cik ātri politiķiem izdodas vienoties. Vēsturiski visbiežāk tās ir bijušas dienas vai dažas nedēļas, bet visgarākais pārtraukums ir bijis 2018.gadā, kas arī bija pēdējā reize, kad valdības darbs apturēts un toreiz vienoties izdevās vien pēc 35 dienām. Arī šoreiz izskatās, ka darbs apturēts būs ilgi, neviena puse nav gatava piekāpties. Kamēr valdības darbs ir apturēts, vairāki simti tūkstoši valdības darbinieku tiek sūtīti bezalgas atvaļinājumos, citi strādā, bet nesaņem atalgojumu. Un Tramps ir saasinājis situāciju, draudot atlaist lielu skaitu valdības darbinieku, nevis vienkārši nosūtīt tos uz pagaidu neapmaksātu atvaļinājumu. Pretī Trampam ir Demokrātu partija, kuras pamatvēlētājs jau mēnešiem pieprasījis, lai politiķi ieņem stingrāku nostāju pret prezidenta politiku. Pavasarī, kad vairāki demokrāti atbalstīja republikāņu budžetu, pār opozīciju vēlās milzīgs kritikas vilnis, tāpēc jau sākotnēji bija skaidrs, ka šoreiz republikāņiem būs grūti pārliecināt oponentus atbalstīt budžetu neko pretī nedodot. Kamēr neviena puse neizrāda nekādu gatavību sadarboties, pieaug bažas par ASV ekonomiku. Aprēķināts, ka katra nedēļa, ko valdība nestrādā un tās darbinieki pavada piespiedu neapmaksātā dīkstāvē, bremzē pasaules varenākās ekonomikas izaugsmi par 0,2%.   Čehijai savs Tramps Pēdējos gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Čehija ir bijusi uzticama Ukrainas atbalstītāja. Tā ir arī faktiski izformējusi vienu no lielākajiem Krievijas spiegu tīkliem, ko Maskava bija izvērpusi caur savu vēstniecību Prāgā. Tāpēc ziņas, ka turpmāk Čehijas politikā gaidāmas pārmaiņas, daudziem bija negaidītas. Starptautiskie mediji nav aktīvi sekojuši līdzi politiskajam noskaņojumam šajā Austrumeiropas valstī. Bet pārmaiņas būs. 4. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās līdzšinējā premjerministra vadītais partiju bloks saņēma vien 23,3 procentu vēlētāju atbalstu, kamēr opozīcijā esošā miljardiera un bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā partija – 34,6 procentus. Jau tajā pašā vakarā līdzšinējais premjers Petrs Fiala apsveica Babišu ar uzvaru, bet svētdien Čehijas prezidents tikās ar vēlēšanu uzvarētāju, lai spriestu par iespējām izveidot valdību. Lai arī Babiša uzvara vēlēšanās ir pārliecinoša, tomēr izveidot stabilu valdību nebūs vienkārši. Kā koalīcijas partnerus Andrejs Babišs redz divas partijas – galēji labējo partiju „Brīvība un tiešā demokrātija”, kura ieguva nepilnu 8% vēlētāju simpātiju, un partiju „Autobraucēji sev”, kuras nosaukums jau rāda, ka tās primārais mērķis ir cīņa pret Eiropas kursu pāriet uz elektroautomašīnām. Abas mazās partijas ir skeptiskas pret Eiropas Savienības politiku, un galēji labējie priekšvēlēšanu kampaņā pat solīja rīkot referendumu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpēc Babišam būs jāpieliek pūles, lai abas partijas būtu ieinteresētas sadarboties, turklāt politologi izsaka šaubas, cik stabilas un prognozējamas ir abas partijas un to ievēlētie deputāti. Tajā pašā laikā Babišs ir solījis, ka viņa vadītā valdība būs Eiropu atbalstoša un nedarbosies pretēji tās interesēm. Tāpat Babišs ir centies mazināt bažas, ka Čehija klaji pretdarbosies Ukrainas atbalstam tās cīņā pret agresoru. Tomēr pārmaiņas valsts politikā šajā ziņā būs. Priekšvēlēšanu laikā miljardieris solīja, ka, nonākot pie varas, pārskatīs Čehijas vadīto starptautisko koalīciju artilērijas šāviņu piegādei Ukrainai, kuru izveidoja Fialas valdība. Viņš gan pauda gatavību to apspriest ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tagad sakot, ka šo programmu ir jāpārņem NATO. Andreju Babišu dēvē par populistu, un viņš arī sevi ir aktīvi pozicionējis kā Donalda Trampa atbalstītāju un viņam līdzīgas politikas īstenotāju. Francijā briest ārkārtas vēlēšanas Premjera amatā viņš paspēja būt 27 dienas, taču valdība pastāvēja vien 14 stundas, šādi kļūstot par īsāko valdību visas jaunākās Francijas Republikas vēsturē. Pēc tam, kad septembra sākumā parlaments izteica neapmierinātību iepriekšējam premjeram, prezidents Emanuels Makrons premjera amatu uzticēja Sebastjēnam Lekornī. Bija vajadzīgs gandrīz mēnesis, lai nominētu jaunos ministrus, un svētdienas, 5. oktobra, vakarā valdības sastāvs tikai izziņots. Tas tūlīt saskārās ar plašu kritiku, jo vairākos amatos bija nominēti līdzšinējie ministri, un gan labējie, gan kreisie steidzās sacīt, ka neredz iespēju atbalstīt tos pašus vēžus, tikai citās kulītēs. Tūlīt sākās runas par vēl vienu neuzticības balsojumu, un jau pirmdien premjers pats paziņoja, ka šādā noskaņojumā neredz iespēju strādāt un atkāpjas no amata.  Kopš ārkārtas vēlēšanām, kad parlamentā izveidojās trīs atšķirīgi politiskie bloki, panākt vienošanos ir kļuvis neiespējami. Īsā laikā ir kritusi jau trešā valdība, un lielākā problēma ir tā, ka parlaments nav spējīgs apstiprināt nākamā gada budžetu, kuram ir jābūt taupības budžetam – Francijā ir arī sarežģīta finansiālā situācija. Nacionālās apvienības parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna pirmdien aicināja rīkot vēl vienas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Viņasprāt, citas izejas no strupceļa nav. Viņa arī uzskata, ka no amata ir jāatkāpjas prezidentam. Tomēr šādu iespēju Emanuels Makrons līdz šim ir noraidījis. Tiesa, līdzīgas balsis ir atskanējušas arī no centristiem, šādi palielinot spiedienu pret Makronu. Nav drošas pārliecības, vai jaunas vēlēšanas palīdzētu valstij izkļūt no strupceļa. Protams, Marina Lepēna cer, ka tas ļautu tās apvienībai palielināt savu ietekmi, jo apvienības popularitāte ir augusi. Savukārt prezidentam tas radītu citas problēmas. Aptaujas rāda, ka Emanuels Makrons kļūst arvien nepopulārāks, bet viņa pilnvaras ir spēkā līdz pat 2027.gadam.  

Vi er alle tre på plass i New York for å dekke FNs høynivåuke. Donald Trump langet ut mot europeisk innvandrings- og klimapolitikk i sin tale, men ser ut til å ha endret mening om Ukrainas sjanser til å vinne krigen mot Russland. 

Den ryska ekonomin bygger huvudsakligen på olja och gas. Och den är nu alltmer sårbar för Ukrainas fjärrangrepp, skriver professor Stefan Hedlund. Inläsare: Staffan Dopping

Pavērsiens ASV un Baltkrievijas attiecībās. Čārlija Kērka slepkavības atskaņas. NATO uzsāk misiju "Austrumu sardze". Aktualitātes pasaulē analizē Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, un politologs Veiko Spolītis. Ledlauzis Baltkrievijā Ir pagājuši jau trīs mēneši, kopš uzzinājām, ka no Baltkrievijas cietuma pēkšņi atbrīvoti 14 politieslodzītie, tajā skaitā gan Svetlanas Cihanouskas vīrs, gan pāris Latvijas valstspiederīgo. Toreiz uzzinājām, ka Minskā bija ieradies īpašais ASV sūtnis Kīts Kellogs. Šī vizīte nebija iepriekš izziņota, tāpēc daudziem notikušais bija liels pārsteigums. Pagājušajā nedēļā sekoja turpinājums. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, nereklamēti Minskā atkal ieradās ASV īpašs sūtnis, šoreiz Kelloga vietnieks Džons Kols. Sabiedrība par vizīti uzzināja tikai pēc tam, kad nākamajā dienā, 11. septembrī, no cietuma tika atbrīvoti 52 politieslodzītie, kas gandrīz visi ieradās Lietuvā. Viens no atbrīvotajiem – disidents Mikola Statkevičs – atteicās pamest valsti, un nu jau viņš ir atkal apcietināts un atrodas Baltkrievijas cietumā. Pārējie ir deportēti, arī šoreiz starp atbrīvotajiem ir divi Latvijas valstspiederīgie. Kola sarunas ar Lukašenko esot ilgušas piecas stundas. Visas detaļas mēs nezinām, tomēr šoreiz atbrīvošana no cietuma nav notikusi tāpat vien. Piektdien, 12. septembrī, ASV paziņoja, ka tiek atceltas visa veida noteiktās sankcijas Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai „Belavia”. Šīs sankcijas tika noteiktas vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad 2021. gadā Minskā ar viltu piespieda nolaisties „Ryanair” lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Toreiz Baltkrievija praktiski to nolaupīja, lai varētu arestēt opozīcijas blogeri Ramanu Prataseviču. Tagad Amerikas puse toreiz noteiktās sankcijas ir atcelusi. Tāpat ASV delegācija paziņoja, ka atkal atvērs vēstniecību Minskā. Tas nozīmē, ka Savienoto Valstu un Baltkrievijas attiecībās ir noticis pavērsiens, un ledus, kas bija izveidojies jau vairāku gadu garumā, ir atkal salauzts. Kērka slepkavības atskaņas 10. septembra vakarā Savienotās Valstis pāršalca ziņa, ka Jūtas štatā vietējā universitātē ir sašauts kārtējais politiķis, šoreiz ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, konservatīvais influenceris Čārlijs Kērks. Drīz vien uzzinājām, ka no gūtajiem ievainojumiem Kērks ir miris. Politiskās slepkavības Savienotajās Valstīs nav nekas jauns. Tomēr šoreiz slepkavība ir izraisījusi plašāku rezonansi nekā parasti. Visā valstī tika izsludinātas nacionālās sēras, un Tramps lika nolaist ASV karogus pusmastā līdz pat nedēļas beigām. 31 gadu vecais Kērks bija konservatīvo republikāņu jaunākās paaudzes pārstāvis, kuram bija miljoniem sekotāju sociālajos medijos. Kērks apmeklēja ASV universitātes, aicinot studentus debatēt ar viņu un pārraidot šīs debates soctīklos. Uz tām bieži tika uzaicināti studenti, kas bija Kērka viedokļu pretinieki. Zīmīgi, ka slepkavība notika vienā no tikšanās reizēm, kad Kērkam jautāja par viņa attieksmi pret biežajām publiskajām apšaudēm. Kērks jau iepriekš bija daudzkārt aktīvi iestājies par amerikāņu tiesībām nēsāt šaujamieročus, sakot, ka zaudētas dzīvības reizēm ir neizbēgams upuris, kas jāmaksā par šādu brīvību. Kērka slepkavam izdevās aizbēgt, un pirmajās dienās izvērtās visdažādākās spekulācijas, kas aiz šīs slepkavības stāv. Tāpēc tad, kad slepkavu izdevās aizturēt, pārsteigums bija liels. Izrādījās, ka tas ir 22 gadus vecais Tailers Robinsons, kurš pats nāk no konservatīvas vides. Noslepkavotā Čārlija Kērka ļoti aktīvā publiskā darbošanās ir tā, kas šoreiz ir raisījusi tik plašu rezonansi. Turklāt šoreiz tā ir izpletusies krietni pāri Amerikas robežām. Kērks bija aktīvs ne tikai politikā, bet arī kristīgajā vidē. Arī Latvijā daudzi konservatīvie kristieši viņu ir pasludinājuši par ticības mocekli. Tajā pašā laikā Kērka politiskie uzskati bija ļoti strīdīgi. Viņš bieži izteicās kritiski par Ukrainu, un analītiķi saka, ka viņa retorika šajā ziņā bija piesātināta ar Krievijas propagandu. Austrumu sardze Piektdienas vakarā NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja par jaunu NATO misiju „Austrumu sardze”, lai nodrošinātu drošību Polijā un Baltijas valstīs. Misija ir atbilde Krievijas dronu incidentam Polijas gaisa telpā 10. septembrī. Lai gan oficiāli alianse to neuzskata par tīšu uzbrukumu, tomēr ar šo misiju cer nodrošināt reģiona drošību un atturēt kremli no tālākām provokācijām. Pašlaik misijā iesaistījušās četras valstis – Dānija, Vācija, Francija un Lielbritānija, kas katra nodrošinājusi vairākus iznīcinātājus, kuri veiks pretgaisa aizsardzības misijas. Informācija par konkrētiem misijas plāniem gan netiek izpausta, tomēr Latvijas amatpersonas pieļāvušas, ka šī varētu kļūt par patstāvīgu misiju NATO Austrumu flangā. Paralēli publiski parādās runas, ka NATO varētu aizsargāt Ukrainas rietumu gaisa telpu. Ukraina jau kopš kara pirmajām dienām ir lūgusi NATO sargāt tās debesis.