Jauni un aktīvi

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.

Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Jānis Buholcs ir Vidzemes augstkolas asociētais profesors, mediju, sociālo mediju un kritiskās domāšanas eksperts. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki Latvijā tic gaišreģiem, ezotērikai un sazvērestības teorijām un kā šo apstākli izmanto propaganda.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Ivo Briedis ir dramaturgs un režisors, viens no filmas "Homo Sovieticus" autoriem. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kas iezīmē laikmetu, kurš, atsaucoties uz Mihailo Minakova rakstu, sekos postpadomju ērai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Šķiet kaut kā muļķīgi rakstīt biogrāfisku aprakstu Inesei Zanderei. Dzejniece, redaktore, izdevēja, latviešu bērnu literatūras gravitācijas centrs – vai tad ir kāds, kas to nezina? Taču tam līdzās Inese ir lieliska stāstniece, brīnišķīga sarunu biedre, kuru satiekot nav iespējams runāt par nebūtisko. Šajā sarunā, kuru iespējams lasīt arī Satori – par bērnu un nebērnu literatūru, dzejas valodu, karu, cinismu un piedošanu.

Māra Poļakova ir ne tikai izcila, bet arī ļoti ražīga tulkotāja – pēdējo divdesmit gadu laikā izdotas teju simts viņas tulkotas grāmatas no angļu, krievu, vācu, ukraiņu valodas un ivrita; citu starpā gribas izcelt viņas latviski pārceltos O. Henrija, Kurta Vonnegūta, Terija Pračeta, Dāvida Grosmana, Etgara Kereta, Levana Beridzes un Serhija Žadana darbus. 2010. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu un vēl vairākkārt tai nominēta. Taču šogad Māra līdzās darbam ar grāmatām ir nepagurstoši tulkojusi reportāžas, rakstus, intervijas un runas no ukraiņu valodas, sekojot līdzi visam notiekošajam ar dedzību un empātiju, kādu gadās sastapt reti. Šajā sarunā tas labi dzirdams viņas teiktajā par Ukrainu, Žadana intonāciju, valodām un acīm, kas krieviski nelasa.

Miks Magone pēdējo padsmit gadu laikā ir rīkojis neskaitāmi daudz koncertu dažnedažādās vietās, organizējis festivālu "Zemlika" Durbē un kopš atvēršanas brīža līdz šim rudenim bijis Ventspils akustiskās koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs. Oktobrī vadība viņam paziņoja, ka darba attiecības esot jāpārtrauc. Skaties sarunu arī video formātā.

Jānis Joņevs ir četru grāmatu autors (romāns "Jelgava 94", bērnu grāmata "Slepenie svētki", stāstu krājums "Tīģeris" un nupat izdotais dokumentālais detektīvromāns "Decembris"), strādājis arī kā tulkotājs, dramaturgs, publicists. Saņēmis Eiropas Savienības literatūras balvu un virkni citu apbalvojumu. "Jelgava 94" šobrīd tulkota 12 dažādās valodās, tās ekranizācija nupat kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas pieejama "Netflix" platformā.  Mēs ar viņu tikāmies, lai parunātu par rakstniecību, reklāmu, brīvprātīgo darbu Ukrainas atbalstam un labu literatūru. Intervija lasāma arī teksta formātā. 

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot ceturto politiķu diskusiju par identitāti. Šajā sarunā par to, kāpēc opozīcijas partijas komunicē cilvēciskāk, kāpēc un kā vēlētājam no partijām izķert utis, kā arī to, kāpēc būtiski vienoties par pamatprincipiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot trešo politiķu diskusiju par finansējumu. Šajā sarunā par pilsonisko depresiju, to, vai politiski kopš pēdējām Saeimas vēlēšanās esam auguši, mediju priekšvēlēšanu formātiem un to, kas veido domas skaidrību. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Ceturtajā no podkāstiem viesojas Olga Procevska, kuras raksts par kultūras identitāti jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, vai raudāšana Dziesmu svētkos padara par aktīvāku nodokļu maksātāju, kāpēc latvieši un Latvija viens otram dod tik maz, cik iespējams, kāpēc Igaunijā viss ir labāk un vai esam gatavi ierobežot savas brīvības labklājības vārdā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Trešajā no podkāstiem viesojas Valts Ernštreits, kura raksts par kultūras finansējumu jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, kāpēc kultūra atšķiras no citām nozarēm, par Valsts kultūrkapitāla finansēšanas modeli un to, kā tas varētu būt asiņaināks, konkurenci kultūrā un to, kāpēc mums nevajag normālu mākslu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot otro politiķu diskusiju par infrastruktūru. Šajā sarunā par to, vai no politiķu sarunām iespējams izskaust savstarpēju dzelšanu, vai Rīgas koncertzāle Kongresu nama vietā patiesi taps un kā atšķitas jauno un veco partiju retorika. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot pirmo politiķu diskusiju par izglītību. Šajā sarunā par politiķu bieži tukšo retoriku, domas skaidrības trūkumu, birokrātisko valodu un to, kāpēc vēlētājiem jābūt prasīgākiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Otrajā no podkāstiem viesojas Kārlis Vērdiņš, kura raksts par kultūras izglītību jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, kāda ir augstākās izglītības jēga, kāpēc ar naudu izglītības sistēmas problēmas atrisināt nevar, kāpēc humanitārā izglītība tieši šobrīd ir svarīgākā nekā iepriekš. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Pirmajā no podkāstiem viesojas Vents Vīnbergs, kura raksts par kultūras infrastruktūru jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par vēsturiskās īstenības atjaunošanu, Rīgas un Latvijas konfliktu, to, kāpēc Kultūras ministrijā koncertzāles plāns tiek glabāts pagrabā pie tualetes, un to, vai koncertzāli Rīgā mums maz vajag. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezonu uzsākām ar stāstu par fermentēšanu, kuras tradīcija Latvijā šķiet ierasta, taču Eiropā, šķiet, sāk izzust, savukārt pagājušajā sezonā ar uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi taisijām maltīti no “atkritumiem” – ēdiena vienībām, kurām bieži vien ir lemts vientuļi sagaidīt derīguma termiņa beigas ledusskapja stūrī. "Zaļgalvja" raidieraksta 2. sezonas noslēguma Rvīns Varde tiekas ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo Kalnciema kvartāla tirgū, lai kopīgi spriestu par to, ko vispār nozīmē "zaļa kulinārija", sekotu līdzi latvieša ēdienkartes transformācijai pēdējās desmitgadēs un dalītos ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdz kuņģa cīņā ar prātu.

Raidījuma "Zaļgalvis" sērijā “Senākie Rīgas koki” Rvīns ar Anitru Tomu apzināja to, kā urbānie apstādījumi var nest vietas vēsturi, savukārt sērijā “Dzīve zaļā festivālā” viņš ar vides aktīvistu Edgaru Ricevu sprieda par veidiem, kuros ekoloģijas tēma var ienākt arī pilsētvidē ar mākslas palīdzību. Podkāsta "Zaļgalvis" jaunākajā epizodē par urbāno sadzīvi, vajadzību vērst uzmanību ne tikai uz individuālu koku glābšanu un to, kāds ceļš ir mērojams līdz "zaļai pilsētai", Rvīns sarunājas ar  vienu no raidījuma “Ielas garumā” veidotājiem, pilsētvides un tūrisma pētnieku, kritiķi un žurnālistu Mārtiņu Eņģeli.

Raidījuma “Zaļgalvis” epizodē “Dārzs pret vientulību” Rvīns Varde iepazinās ar rīdzinieci Teresforu, kas aizrautīgi kopj savu stūrīti Sporta pils dārzos, pērn izveidotā mazdārziņu kompleksā Rīgas centrā. Lai parunātu vairāk par urbāno dārzkopību, podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns uz sarunu aicinājis šī projekta idejas autori un kuratori Renāti Lagzdiņu.

Sākoties pavasarim, cilvēki atkal piepildīs ne tikai daudzās atpūtas vietas pie dabas, bet arī tūrisma inventāra veikalus. Par to, kā nodrošināties pārgājienam, kas ir ekotūrisms un kāpēc zemē nomesta pudele nav mūsu lielākā problēma, podkāstā “Zaļgalvis” stāsta ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Āra vingrošana” Rvīns iepazina rīdziniekus, kas regulāri tiekas, lai kopīgi nodarbotos ar sportu pilsētas publiskajās ārtelpās, turklāt ne tikai vasaras tveicē, bet arī sala spelgonī. Daļa to dara, lai uzlabotu fizisko formu svaigā gaisā un labā kompānijā, bet ir cilvēki, kuri savu hobiju pārcēluši nākamajā līmenī. Podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns sarunājas ar Eviju Reini, kura 2021. gada nogalē uzvarēja Antarktīdas ledus maratonā, turklāt – ar jaunu rekordu savā kategorijā!

Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Kāpēc tā un ko mēs varam darīt, lai jūru glābtu? Lai to noskaidrotu, podkāsta “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde uz sarunu aicinājis Magdu Jentgenu, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules dabas fondā Latvijā.

Bieži vien kaitēšana dabai ir saistīta ar nezināšanu, piemēram, neizpratni par to, kāpēc vecus medikamentus nevar vienkārši izmest sadzīves atkritumos – raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Mājsaimniecības gudrības” saules paneļu entuziasts Guntars Kopeika stāstīja par alternatīvu enerģijas ieguvi, kas ir ne tik acīmredzami saudzīgāka izvēle dabai. Par to, kā acīm neredzamais piesārņojums ietekmē mūsu dzīvi, podkāstā “Zaļgalvis” ar Rvīnu sarunājas hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Dabas apklušana” beļģu režisors Deivids Vēbers-Krebs (David Weber-Krebs) stāstīja par to, kā ar mākslas palīdzību iespējams publikai parādīt cilvēka izraisītas dabas izmaiņas – to, kā apklust putni, kukaiņi, koku šalkoņa. Tā nav apklušana, ko saistām ar harmoniju un mieru, drīzāk baiss klusums, kas liecina – notiek pārmaiņas, izmirst sugas. Par dabu kā saudzējamu vērtību jau vairākas desmitgades publiski runā žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns. Šajā podkāsta “Zaļgalvis” sarunā Īvāns stāsta par vides aktīvisma dzimšanu Latvijā, dabas pārmaiņām, ko redz savām acīm un dzird savām ausīm, kā arī to, ko ikviens varam darīt lietas labā.

Kaislības ap miljoniem gadu senām fosilijām, izdzīvošana dabā un savas upes atrašana. Ilze Lasmane-Brože veido LTV1 raidījumu “Pa straumei”, kur divi jaunieši un suns Urga apceļo Latviju laivās, iepazīstot gan daudzveidīgās Latvijas upes, gan interesantākos pieturpunktus to krastos. Arī pati Ilze ir aizrautīga laivotāja un dabā gājēja. Podkāsta “Zaļgalvis” 2. sezonas 2. epizodē Rvīns tiekas ar Ilzi, lai parunātu par videi un cilvēkam draudzīgu ūdens (un ne tikai) tūrismu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā kara žurnālists Atis Klimovičs stāsta par to, kā iegūt persona non grata statusu Krievijā un kā pazūd vīzas, par to, kā sagatavoties braucieniem uz karstajiem punktiem un pēcāk tikt galā ar redzētajām šausmām, kā arī par to, kāpēc kara žurnālistikai agrāk bija daudz piemērotāki apstākļi un kāpēc nevajag baidīties reportāžās ieņemt konkrētu pozīciju. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Kas kopīgs zobārstiem un arboristiem? Kā mēs varam cīnīties ar ledu, nekaitējot kokiem? Kāpēc arborists ir perspektīva profesija jauniem cilvēkiem? Televīzijas raidījuma “Zaļgalvis” 2. sezonas otrajā sērijā Rvīns Varde kopā ar žurnālisti Anitru Toomu meklēja Rīgas senāko koku saknes un iepazina pilsētas parkus, savukārt jaunās podkāsta “Zaļgalvis” sezonas pirmajā ierakstā uz sarunu aicinājām arboristu un kokkopi Edgaru Neilandu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš stāsta par interneta mediju pirmsākumiem Latvijā un to nākotni, par sociālo mediju ietekmi un komentāru sadaļas skaistumu un postu, analizē, kādēļ Latvijas drukātās preses līderi nekļuva par būtiskākajiem interneta mediju vides spēlētājiem, kā arī norāda uz saistību starp mediju abonēšanu un pilsonisko aktīvismu. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā žurnālists Oļegs Ignatjevs, kurš strādājis dažādos Latvijas krievu medijos, stāsta par Rīgas domes spiedienu uz agrāko TV5, politikas un žurnālistikas attiecībām, žurnālistu atalgojuma problēmu, pirmo nopietno krievvalodīgo diskusiju raidījumu "Puntki uz i" LTV7, kā arī analizē krievu mediju stāvokli Latvijā vispār. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece stāsta par to, kā ar reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību informatīvajiem bukletiem, kā paiet laikraksta ikdiena un kādi izaicinājumi gaidāmi nākotnē. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Sarmīte Ēlerte stāsta par laikraksta "Diena" tapšanu un to, kā veidojās žurnālistikas vide pēc neatkarības atgūšanas. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Nellija Ločmele stāsta par to, kā oligarhi pārņēma laikrakstu "Diena", kā nauda ietekmē politiku un Latvijas mediju vidi. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Sestajā sarunā Karīna stāsta par stāsta par dzīvi ar dēlu Dāvidu, kurš ir mūžīgais bērns, par sabiedrības attieksmi prete neredzamajiem bērniem un citām cilvēku grupām, kā arī dalās ar prieku, kuru ir iespēja gūt tieši ģimenē. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Piektajā sarunā Iļja stāsta par dzīvi pēc sievas nāves, bērnu audzināšanu, vietu, ko viņa dzīvē ieņem ticība, un to, kā viņš raugās uz dažādām ģimenēm un mīlestību. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Ceturtajā sarunā Krišjānis un Ieva stāsta par to kā ir uzaugt sabiedrības krustugunīs, jo viens no vecākiem ir piederīgs LGBT, runā par dzīvi Rietumeiropa nacionālismu un vajadzību sarunāties ar centriski noskaņotajiem. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Trešajā sarunā Ģirts un Aksels stāsta par vēlmi neslēpties, adoptēt bērnu un apprecēties, kā arī salīdzina to, kā homoseksuāļi Latvijā dzīvoja pirms trīsdesmit gadiem un šodien. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Otrajā sarunā Aivita stāsta, kā viena audzinājusi vairākus bērnus, palūkojas uz mūsdienu Latvijas ģimeni no antropoloģiskas perspektīvas, skaidro, kas ir privilēģijas un seriālā monogāmija. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Pirmajā sarunā Linda un Marta stāsta par savu iepazīšanos, to kā virs katliņiem apmainījās ar gredzeniem, bērnu audzināšanu viendzimuma ģimenē un praida negatīvo pusi. Ar viņām sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Indras Brūveres-Darulienes, Ulda Ausekļa un Ievas Samauskas dzejoļi. Tāpat savus atdzejojumus un dzejoļus oriģinālvalodā lasa tulkotāji Maima Grīnberga, Māris Salējs un Ineses Paklone. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Māras Cielēnas, Indras Brūveres-Darulienes, Unas Bērziņas, Vladimira Novikova, Dainas Tabūnas, Māra Salēja, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un Žebera dzeja. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Vai kalni ir piesārņoti? Kā psiholoģiski sagatavoties grūtībām, kāpjot kalnos vai dodoties pārgājienā? Kā izvairīties no salšanas, paliekot teltī pa nakti? Vai ir iespējams videi draudzīgs tūrisms? Kuras ir interesantākās pārgājienu vietas Latvijā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild alpīniste Kristīne Liepiņa. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kāpēc izmirst bites, un kas notiks, ja tās pazudīs pavisam? Kuri kukaiņi ir kaitēkļi, un kāpēc Latvijā ir tik daudz mizgraužu? Vai ir kāda jēga no ērcēm? Kā no tām izsargāties? Cik Latvijā ir tauriņu sugu, un cik kilogrami kukaiņu pasaulē ir uz vienu iedzīvotāju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild entomologs Uģis Piterāns. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Vai nākotnē Latvijā apģērbu varēs abonēt? Kas ir bezkontakta apģērbi? Kādēļ Rīgā nav ielas ar dārgu zīmolu veikaliem un kas ir mūsdienu ideāltipi? Vai mums katram mājās ir kapsulas garderobe un kā strādā modes kalendārs? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild modes māksliniece Indra Komarova. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kas ir pārtikas banka un kam tā vajadzīga? Kādu pārtiku Latvijā visvairāk ziedo un kas to dara? Vai saldētava un komposts izglābs pasauli? Vai pienāks diena, kad visi būs paēduši? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Cik viegli Latvijā ir atrast naudu pētījumiem? Kāpēc latviešiem jāpēta zemes poli un kāds no tā labums? Vai elektroauto ir risinājums klimata krīzei? Kāpēc cilvēki izvēlas studēt ģeoloģiju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild ģeologs un polārpētnieks Jānis Karušs. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kas jāzina, dodoties dabā? Kā pamanīt un nofotografēt dabā dzīvniekus un putnus un kāpēc tie jābildē? Kā aicināt cilvēkus izturēties pret dabu saudzīgāk, nekļūstot emocionāliem? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild žurnāliste un influencere Kristīne Garklāva. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.