Podcasts about febru

  • 209PODCASTS
  • 1,740EPISODES
  • 26mAVG DURATION
  • 2DAILY NEW EPISODES
  • Apr 19, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024

Categories



Best podcasts about febru

Show all podcasts related to febru

Latest podcast episodes about febru

Sláger FM
„Bizony, rohan az idő...” | Csongrádi Kata és S. Miller András a Sláger KULT-ban

Sláger FM

Play Episode Listen Later Apr 19, 2025 33:54


Csongrádi Kata énekesnő, színésznő, író és színpadi szerző. Kata férje, S. Nagy István, a legendás dalszerző emlékét hűen ápolja. Az immár tíz éve elhunyt S. Nagy István slágerei generációk életének meghatározó pillanatait kísérték, és továbbra is ugyanazzal az érzelemmel szólnak, mint amikor megszülettek. Február 9-én, vasárnap a Stefánia Palota – Honvéd Kulturális Központ adott otthont a „Rohan az idő” című gálakoncertnek és annak ráadás előadásának, amelyre a hatalmas érdeklődés miatt került sor. Az első előadásra pillanatok alatt elkapkodták a jegyeket, hiszen ez az este nemcsak egy egyszerű koncert, hanem egy zenés időutazás. A műsorban olyan ikonikus slágerek hangzanak el, mint a „Most élsz”, az „Egy darabot a szívemből”, vagy az „Azért vannak a jóbarátok”. A dalok megszületésének történetéről is hallhatunk, miközben a művészek – Balázs Andrea, Bognár Rita, Kanyik Niki, Karacs Miki, Kálmán György, Leblanc Győző, Mahó Andrea, Makrai Pál, Nádas György, Peller Károly, Szeredy Krisztina, Tihanyi Tóth- Csaba, Vikidál Gyula – megelevenítik a kor hangulatát.Csongrádi Kata szenvedélye és elkötelezettsége példaértékű: minden évben férje születésnapján rendezi meg ezt a különleges gálát, amely egyszerre tiszteletadás és közös ünnep. Hogyan őrzi meg a művész az emlékeket, és hogyan képes minden évben új életet lehelni ezekbe az ikonikus dalokba? Mi ad erőt a szervezéshez, és hogyan változtatja a veszteséget egy olyan eseménnyé, amely ezrek szívét érinti meg? Kiderül a beszélgetésből!A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Divas puslodes
Protesti pret Trampa īstenoto politiku. Aizsardzība – Amerikas solījumi un Eiropas ieceres

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Apr 9, 2025 54:03


Pagājusī sestdiena, 5. aprīlis, kļuva par līdz šim plašāko pret prezidenta Trampa administrāciju vērsto protestu dienu. Vismaz verbālā līmenī valsts sekretārs Marko Rubio saviem kolēģiem, pārējo NATO valstu ārlietu ministriem, samitā Briselē sniedza gaidīto – Amerikas pārstāvis apliecināja, ka viņa valsts joprojām ir nelokāmi uzticama alianses locekle. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders un politologs Andis Kudors. Kam piederēs Savienotās Valstis? Pagājusī sestdiena, 5. aprīlis, kļuva par līdz šim plašāko pret prezidenta Trampa administrāciju vērsto protestu dienu. Vienojušies zem lozunga „Rokas nost!”, kā lēš, apmēram pusmiljons amerikāņu pulcējās vairāk nekā 1300 protesta mītiņos visās pavalstīs. Visplašākais, ar daudzu tūkstošu piedalīšanos, notika Vašingtonā. Tā ir reakcija uz daudzo un dažādo izrīcību klāstu, kuru amerikāņu sabiedrībai pagājušajos divarpus mēnešos likusi piedzīvot tās jaunā administrācija. Visai bieži protestētāju rokās bija redzami plakāti, kas vēstīja: „Es nebalsoju par Īlonu Masku”, un tamlīdzīgi. Multimiljardieris, kuru nu jau arī preses slejās dēvē par neoficiālo prezidentu, kļuvis par simbolisku figūru, kas personificē iespējamo pretlikumīgo varas sagrābšanu. Esot prezidenta vecākā padomnieka statusā, kas neparedz oficiālas pārvaldes funkcijas, faktiski Masks vada jaunizveidoto Valdības efektivitātes departamentu – vienību, kam dotas plašas pilnvaras lemt par valsts aģentūru darbības iesaldēšanu, sašaurināšanu vai pat pārtraukšanu. Departamenta rosīšanās rezultātā jau vairāki desmiti tūkstošu valsts aparāta darbinieku atlaisti no darba. Daudzviet atlaisto vietā pieņemti prezidenta atbalstītāju lokam piederīgi ļaudis. Sevišķi plašu rezonansi guvuši administrācijas mēģinājumi likvidēt Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūru, Izglītības departamentu un Patērētāju finansiālās aizsardzības departamentu. Līdz ar pastāvīgajām iebildēm par pilnvaru pārsniegšanu Efektivitātes departamenta darbošanās saistās arī ar aizdomām par piekļuvi privātiem datiem un pat iespējamām manipulācijām ar attiecīgajām datubāzēm. Februāra sākumā, kad izpaudās ziņas par Maska padoto piekļūšanu federālajai maksājumu sistēmai, prominentais ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans rakstīja: „Iespējams, mēs jau pieredzam ko līdzīgu 21. gadsimta apvērsumam. Tanku ielās var nebūt, taču efektīva valdības kontrole, iespējams, jau ir izslīdējusi no ievēlēto amatpersonu rokām.” Pēdējās nedēļās sevišķu satraukumu izraisījusi nacionālās senjoru veselības apdrošināšanas programmas „Medicare” un maznodrošināto veselības aprūpes atbalsta programmas „Medicaid” iespējamā nozīmīgā sašaurināšana; tāpat dažādus pabalstus un pensijas izmaksājošās Sociālās nodrošināšanas aģentūras budžeta apcirpšana. Federālais budžets, kuru administrācija virza apstiprināšanai Kongresā, paredz pamatīgu nodokļu samazinājumu turīgākajiem pilsoņiem, un tiek lēsts, ka attiecīgo budžeta „caurumu” var aizlāpīt tikai ar sociālajām izmaksām atņemtiem līdzekļiem. Vēl citi plakāti mītiņos vēsta par nepatiku pret imigrantu deportēšanu, transpersonu tiesību aizskārumu un prezidenta Trampa labvēlību pret Krievijas vadoni Putinu. Aizsardzība – Amerikas solījumi un Eiropas ieceres Vismaz verbālā līmenī valsts sekretārs Marko Rubio saviem kolēģiem, pārējo NATO valstu ārlietu ministriem, pērnās nedēļas samitā Briselē sniedza gaidīto – Amerikas pārstāvis apliecināja, ka viņa valsts joprojām ir nelokāmi uzticama alianses locekle. Pretējās domas esot „histērija un hiperbola”. Tomēr viņš nekavējās atgādināt sava šefa uzstādījumu par pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kurus Eiropas partneriem būtu jātiecas ieguldīt aizsardzības budžetā. Šobrīd, kā zināms, visai daudzas dalībvalstis šai ziņā joprojām ir zem divu procentu robežas. Un vispār – pāri samita norisei platu ēnu meta prezidenta Trampa dažas dienas iepriekš izsludinātie ievedmuitas tarifi, kas Eiropas Savienības valstu gadījumā, kā zināms, ir 20%. Kā izdevumam „Politico” atstāstījis kāds no pasākuma dalībniekiem, vienā no apspriedēm Francijas delegācijas loceklis sarkastiski pateicies amerikāņu kolēģiem par potenciālo globālās ekonomikas nograušanu – tā piecu procentu iekšzemes kopprodukta latiņa būšot zemāka un vieglāk sasniedzama. Tikām marta vidū Eiropas Komisija nāca klajā ar savu „Eiropas aizsardzības gatavības balto grāmatu – 2030”. Šī savienības aizsardzības spēju stiprināšanas piecgadu plāna tapšana bija divu baltiešu – augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas un aizsardzības un kosmosa komisāra Andrjus Kubiļus – rokās. 2030. gads kā perspektīvais atskaites punkts nav nejaušs – tiek lēsts, ka šādā termiņā Krievija centīsies sagatavoties iebrukumam kādā no Eiropas Savienības valstīm. Dokuments nepārprotami konstatē, ka veselā virknē aspektu Eiropas aizsardzības potenciāls ir nepietiekams draudu novēršanai, pie tam tā strauju uzlabošanu kavē koordinācijas deficīts. Pirmais solis vienotai rīcībai marta sākumā ir „ReArm Europe”programma ar tās astoņsimt miljardu finansējuma plānu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ar to ne tuvu nepietiek. Kā 7. aprīlī ziņoja telekanāls „Euronews”, 11. aprīlī Varšavā tiksies divdesmit septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Lielbritānijas, Norvēģijas un Šveices finanšu ministri, lai apspriestu jaunas institūcijas – Eiropas Aizsardzības mehānisma – izveidi. Pēc darbības modeļa tas līdzinātos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai ar Eiropas Komisiju kā kapitāla turētāju. Projekts, kuru izstrādājusi domnīca „Breugel” jeb Briseles Eiropas un globālās ekonomikas laboratorija, paredz, ka šī institūcija varētu ne vien veidot vienotu aizsardzības industrijas tirgu, bet arī kļūt par īpašnieku stratēģiskiem objektiem, kā, piemēram, izlūkošanas un sakaru pavadoņu sistēmai. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Hírstart Robot Podcast
Hadházy Ákos délután elfoglalná az Erzsébet hidat

Hírstart Robot Podcast

Play Episode Listen Later Mar 25, 2025 3:43


Hadházy Ákos délután elfoglalná az Erzsébet hidat Telex     2025-03-25 05:00:43     Belföld Rendőrség Magyar Péter Tüntetés Eger Hadházy Ákos Budapest Pride A gyülekezési jog korlátozása és a Pride betiltása ellen tiltakoznak 17 órától a Ferenciek terén. A rendőrség nem engedné fel a hídra a tüntetőket, de Hadházy szerint sikeres lehet a nyomásgyakorlás, ha elég sokan kimennek. Daniel Freund német EP-képviselő is felszólal a tüntetésen, Magyar Péter helyette Egerbe megy. Zúdul ki a pénz a Prémium Magyar Állampapírból Azenpenzem     2025-03-25 05:32:00     Gazdaság Kamat Állampapír Február végéig összességében 130,8 milliárd forinttal nőtt a lakossági állampapírok állománya, ami jóval kevesebb, mint amennyi kamatot kifizetett az állam a megtakarítóknak. Közben át is rendeződött az állampapír-megtakarítás, miután két hónap alatt 860 milliárd forint távozott a Prémium Magyar Állampapírokból. Rekordszintű hitelösszegek: nagy célok vezérlik a jelzálogosokat Forbes     2025-03-25 05:36:03     Gazdaság Hitel Rekord magasra, 17 millió forint fölé emelkedett januárban az egy jelzáloghitel-szerződésre jutó átlagos hitelösszeg. Bóka–McGrath-egyeztetés Magyar Hírlap     2025-03-25 05:31:00     Külföld Európai Unió A jogállamiságért felelős uniós biztossal tárgyalt az európai uniós ügyekért felelős miniszter. Drága autóval erősít itthon a feltámadó Mitsubishi Vezess     2025-03-25 05:52:54     Autó-motor Mitsubishi Sokkal erősebb villanymotorokkal és jóval nagyobb akkukapacitással jön a megújult Mitsubishi Outlader PHEV Magyarországra. Vezettük a 20 millió forint feletti, 306 lóerős SUV-t. Százával zárnak be a falusi boltok Baranyában Sokszínű vidék     2025-03-25 05:02:06     Életmód Baranya KSH A KSH adatai szerint 2021 és 2024 között félévente mintegy 100 kiskereskedelmi üzlet zárt be Baranya vármegyében. Nagy Márton a lényeghez ragaszkodik, de van, amiben enged mfor.hu     2025-03-25 05:53:00     Gazdaság Önkormányzat Nemzetgazdaság Az előzetes tervezethez képest változott az önkormányzatok kötelező kincstári számlavezetését előírni szándékozó törvénytervezet. A nemzetgazdasági miniszter az alapvetéshez ragaszkodik, de a parlament elé került indítvány szerint az előzetes tervekhez képest enyhülne a kincstárhoz átutalandó összeg számításának szigora. Sokkal többen élhetnek a Földön, mint gondoltuk First Class     2025-03-25 06:02:36     Életmód Lehet, hogy mindvégig durván elszámolták a kutatók a Föld lakosságát: benne van a pakliban, hogy milliárdos tévedésben élünk. Kicsoda Arda Güler, és honnan volt mersze Szoboszlait viccnek nevezni? Magyar Nemzet     2025-03-25 05:44:00     Foci Spanyolország Szoboszlai Dominik Liverpool Real Madrid A Real Madrid török tehetsége sajnos előrébb tart, mint a Liverpool magyar sztárja az ő korában. F1: Lawson feszült, alaposan kiosztotta Cunodát Vezess     2025-03-25 05:52:52     Forma1 Red Bull Nem lehet nyugodt Liam Lawson: a Red Bull Forma-1-es pilótája a hírek szerint közel áll a menesztéshez, és ez megszólalásán is érezhető. A következő hétvége sem a napsütésről fog szólni Kiderül     2025-03-25 05:08:04     Időjárás Hétvége Egész héten változékony időre van kilátás. A záporok, zivatarok mellett péntektől tartósabb esőre is számítanunk kell. A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon.

Hírstart Robot Podcast - Friss hírek
Hadházy Ákos délután elfoglalná az Erzsébet hidat

Hírstart Robot Podcast - Friss hírek

Play Episode Listen Later Mar 25, 2025 3:43


Hadházy Ákos délután elfoglalná az Erzsébet hidat Telex     2025-03-25 05:00:43     Belföld Rendőrség Magyar Péter Tüntetés Eger Hadházy Ákos Budapest Pride A gyülekezési jog korlátozása és a Pride betiltása ellen tiltakoznak 17 órától a Ferenciek terén. A rendőrség nem engedné fel a hídra a tüntetőket, de Hadházy szerint sikeres lehet a nyomásgyakorlás, ha elég sokan kimennek. Daniel Freund német EP-képviselő is felszólal a tüntetésen, Magyar Péter helyette Egerbe megy. Zúdul ki a pénz a Prémium Magyar Állampapírból Azenpenzem     2025-03-25 05:32:00     Gazdaság Kamat Állampapír Február végéig összességében 130,8 milliárd forinttal nőtt a lakossági állampapírok állománya, ami jóval kevesebb, mint amennyi kamatot kifizetett az állam a megtakarítóknak. Közben át is rendeződött az állampapír-megtakarítás, miután két hónap alatt 860 milliárd forint távozott a Prémium Magyar Állampapírokból. Rekordszintű hitelösszegek: nagy célok vezérlik a jelzálogosokat Forbes     2025-03-25 05:36:03     Gazdaság Hitel Rekord magasra, 17 millió forint fölé emelkedett januárban az egy jelzáloghitel-szerződésre jutó átlagos hitelösszeg. Bóka–McGrath-egyeztetés Magyar Hírlap     2025-03-25 05:31:00     Külföld Európai Unió A jogállamiságért felelős uniós biztossal tárgyalt az európai uniós ügyekért felelős miniszter. Drága autóval erősít itthon a feltámadó Mitsubishi Vezess     2025-03-25 05:52:54     Autó-motor Mitsubishi Sokkal erősebb villanymotorokkal és jóval nagyobb akkukapacitással jön a megújult Mitsubishi Outlader PHEV Magyarországra. Vezettük a 20 millió forint feletti, 306 lóerős SUV-t. Százával zárnak be a falusi boltok Baranyában Sokszínű vidék     2025-03-25 05:02:06     Életmód Baranya KSH A KSH adatai szerint 2021 és 2024 között félévente mintegy 100 kiskereskedelmi üzlet zárt be Baranya vármegyében. Nagy Márton a lényeghez ragaszkodik, de van, amiben enged mfor.hu     2025-03-25 05:53:00     Gazdaság Önkormányzat Nemzetgazdaság Az előzetes tervezethez képest változott az önkormányzatok kötelező kincstári számlavezetését előírni szándékozó törvénytervezet. A nemzetgazdasági miniszter az alapvetéshez ragaszkodik, de a parlament elé került indítvány szerint az előzetes tervekhez képest enyhülne a kincstárhoz átutalandó összeg számításának szigora. Sokkal többen élhetnek a Földön, mint gondoltuk First Class     2025-03-25 06:02:36     Életmód Lehet, hogy mindvégig durván elszámolták a kutatók a Föld lakosságát: benne van a pakliban, hogy milliárdos tévedésben élünk. Kicsoda Arda Güler, és honnan volt mersze Szoboszlait viccnek nevezni? Magyar Nemzet     2025-03-25 05:44:00     Foci Spanyolország Szoboszlai Dominik Liverpool Real Madrid A Real Madrid török tehetsége sajnos előrébb tart, mint a Liverpool magyar sztárja az ő korában. F1: Lawson feszült, alaposan kiosztotta Cunodát Vezess     2025-03-25 05:52:52     Forma1 Red Bull Nem lehet nyugodt Liam Lawson: a Red Bull Forma-1-es pilótája a hírek szerint közel áll a menesztéshez, és ez megszólalásán is érezhető. A következő hétvége sem a napsütésről fog szólni Kiderül     2025-03-25 05:08:04     Időjárás Hétvége Egész héten változékony időre van kilátás. A záporok, zivatarok mellett péntektől tartósabb esőre is számítanunk kell. A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon.

Nuntii Latini
diē duodēvīcēsimō mēnsis Martiī

Nuntii Latini

Play Episode Listen Later Mar 18, 2025 7:54


Americānī Houthiānōs oppugnant Praeses Americānus nautīs imperāvit ut crebrīs tēlīs impetum facerent in Iemen, unde Houthiānī latrōnēs suīs tēlīs innocentēs mercātōrēs nāvēsque onerāriās oppugnāre solent. Magistrātūs Americānī nēgant sē ita levem impetum facere, ut Houthiānōs monēre dēhortārīve videantur, sed vim potius ingentem exitiālemque in illōs esse illātūrōs, donec illī aut commerciō oppugnandō dēsistant aut omnī aggrediendī facultāte prīventur. Vicechalīpha occīsus Iraquiānī et Kurdī et Americānī mīlitēs coniunctīs vīribus impetum fēcērunt in conjūrātōs latrōnēs, quī sē Chalīfātum Islamicum appellant, et Abu Khadijam, quī vicechalīpha erat et in perīculōsissimōrum hominum numerō habēbātur, interfēcērunt, atque uxōrem ēius comprehendērunt. Lēgātus Africae Merīdiōnālis expulsus Ebrahim Rasool, lēgātus Africae Merīdiōnālis, quippe quī praesidem Americānum calumniātus esset, a magistrātibus Americānīs expulsus est ut persōna nōn grāta. Nam grātia inter Americam et Africam Merīdiōnālem iam dēminuēbātur, prīmum, quod Africānī Merīdiōnālēs novam lēgem tulērunt quā magistrātibus licēret praedia cīvibus dēmere sine compēnsātiōne, quod vix congruere et cohaerēre cum normīs iūris rērum vidērētur; deinde, quod Israelītās, quī post impetūs in sē abhinc duōbus annīs factōs bellum in Hamas, gregem Palaestīnōrum latrōnum terrōrem īnferentium, gerunt, Africānī Merīdiōnālēs coram Iūdicibus Omnium Gentium accūsāvērunt gentis Palaestīnae excīdendae. Praedōnēs dēportātī Quamquam Jacobus Boasberg iudex cōnātus est prohibēre nē magistrātūs Americānī, sub lege saeculō duodēvīcēsimō in aliēnōs praedōnēs lātā, aliēnigenās vinculīs publicīs onerātōs deportārent, nihilōminus eōdem tempore duo aeroplāna praedōnum plēna et ab Americā iam profecta atque extrā diciōnem Americānam Salvātōriae appropinquābant. Itaque Nayib Bukēle, praeses Salvātōriānōrum, nūntiāvit ducentōs duodēquadrāgintā grassātōrēs Venetiōlānōs, quī sub commūnī nōmine “trāminis Araguae” ad scelera committenda essent coniūrātī, in suam diciōnem receptōs esse atque ad CECOT, maximum novī orbis terrārum carcer, esse dēductōs; vigintī autem et trēs sub nōmine “Marae Salvatruchae” sociātōs, inter quōs duō essent dūcēs quōs magistrātūs Salvātōriānī interrogāre vellent. Dūcēs latrōnum Mexicānōrum reī capitālium crīminum Michāēl Angelus Trevīnus Morālēs et Ānsgārius Ōmārus ēius frater, quī Mexicānīs latrōnibus Zētārum nōmine coniūrātīs et ob saevitiam nōtīs ōlim praefuerant atque ante decem annōs ā magistrātibus Mexicānīs comprehēnsī erant, quī etiam mēnse Februāriō exeunte in diciōnem Americānōrum trāditī erant, nuper accūsātī sunt coram Americānīs iūdicibus crīminibus multīs, etiam capitālibus. Zētae, quōrum grex hodiē appellātur Cōniūrātiō Septentriōnālis et Orientālis, ā magistrātibus Americānīs dēsignātī sunt hostēs terrōrem īnferentēs. Americānī etiam Gravely nāvem bellicam et tēlīs onerātam mīsērunt ad Sinum Americānum, ubi līmitāneae potius nāvēs quam bellicae circumīre solent. Dracō ad Statiōnem Caelestem pervēnit Diē Sōlis Dracō, vehiculum caeleste, quod SpaceX prīvata societas parāvit, quattuor astronautās—duōs Americānōs, ūnum Iāpōnem, ūnum Russum—integrōs et incolumēs ad Statiōnem Caelestem addūxit. Hodiē, Dracō ad terram revertitur cum duōbus astronautīs Americānīs, quōs Boeing societās in caelum ēmīsit nec redūcere potest. Vox Americae dēfuncta Vox Americae, ūna cum Radiophōniā Līberae Eurōpae et Radiophōniā Lībertātis, per quam nūntiī sententiaeque magistrātuum Americānōrum ad omnēs gentēs aliēnās propagābantur, est clausa. Diurnāriī Vōcis Americae videntur novōs magistrātūs offendisse praecipuē quod nōluerint dīcere Palaestīnōrum gregem, quī sē Hamas vocat, terrōrem Israēlītīs īnferre. Vīs ēlectrica dēficit Cūbānīs Quartum ē mēnse Octōbrī vīs ēlectrica Cūbānīs dēfēcit. Regimen commūnisticum, quod vix satis petroleī ā Venetiolānīs prae ūtrīusque gentis pauperitāte emere potest, Americānōs culpāvit. Belogrādī reclāmātur Trecentēna mīlia Serbōrum Belogrādī reclāmāvērunt in corruptōs magistrātūs, et praecipuē in Alexandrum Vučić, quī decem iam annōs vel minister prīmārius vel praeses ad gubernācula reī pūblicae sedet. Indūtiae sublatae Indūtiae inter Palaestīnōs et Israēlītās sunt diē Lūnae sublatae, cum Israēlītae dēnuō coepissent impetūs in Palaestīnōs facere ad gregem latrōnum, quī Hamas sē vocant, excīdendum. Ad quadringentōs Palaestīnōs inter prīmōs impetūs referuntur esse interfectī. Dē pāce conciliandā disputātur Pergunt lēgātī Americānī cum Russīs dē pāce inter illōs et Ūcrāīnēnsēs conciliandā colloquī; pergunt et Eurōpaeī inter sē colloquī dē iīsdem cōnsiliīs, quibus Russī acerrimē repugnant, vidēlicet satisdātiōnibus pācis quae mīlitēs occidentālēs et gentium Atlanticā Societāte coniunctārum ad fīnēs Russōrum addūcent. Emmanuēl igitur Macron, praeses Gallōrum, quī oblītus esse vidētur Russōs quīntam partem Ūcrāīnae vī armōrum iam cēpisse et victōrēs in bellō ēvādere, dīxit nōn illīs sed Ūcrāīnēnsibus ēligendum esse utrum Eurōpaeīs licēret mīlitēs in Ūcrāīnam immittere. Pergunt autem Russī Ūcrāīnēnsēs vincere, et praecipuē in Kurschā prōvinciā Russicā; unde Americānī magistrātūs metuunt nē quantō diūtius morae colloquendō trāhantur, Russī tantō potentiōrēs in territōriō fiant Ūcrāīnēnsium.

Zināmais nezināmajā
Gaisma gūst virsroku pār tumsu: jādomā arī par saules ne tik labvēlīgo dabu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 18, 2025 23:21


Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Zināmais nezināmajā
Gaisma gūst virsroku pār tumsu: aktuāls kļūst arī jautājums par ultravioleto starojumu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 18, 2025 23:21


Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Filmbarátok Podcast
Filmbarátok Podcast #297

Filmbarátok Podcast

Play Episode Listen Later Feb 28, 2025 243:04


Filmbarátok Podcast #297 (Február 2025) 243 perc Beszélgetnek: Gábor, Gergő, freddyD Téma: -Felvezető (00:00:00) -Nép akarata sorsolás (00:11:30) -Villámkérdések (00:16:09) -Emilia Pérez (00:33:45) -Sünvadászat (01:12:41) -Szeptember 5 (01:33:00) -Bridget Jones: Bolondulásig (01:59:36) -Rokonszenvedés (02:15:28) -Esemény [2021] (02:35:40) -Oscar 2025 (03:02:13) Csatolmányok: A nagyi háza a Rokonszenvedés filmben https://maps.app.goo.gl/NRZMVTuJgeztxuUq6 Mari Dorottya szereplése a Vasnyugat podcast https://www.youtube.com/watch?v=P6iuebVsW_A Conan O'Brien a Hot ones műsorban https://www.youtube.com/watch?v=FALlhXl6CmA Freddy élőblogolásának a linkje https://blogolkodom.blog.hu/2025/02/28/oscar_eloblogolas

Dienas ziņas
Piektdiena, 28. februāris, pl.18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 28, 2025 14:51


Dienas ziņas
Piektdiena, 28. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 28, 2025 40:02


1. martā sākas gadskārtējā ieņēmumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā. Aizvadīts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem "Pašvaldības iekšējā drošība - sadarbība ar valsti un privāto sektoru". Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu. 2026. gadā plāno ieviest 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses.

Dienas ziņas
Piektdiena, 28. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 28, 2025 25:32


Zināmais nezināmajā
Ko mīlestība dara ar mūsu organismu, prātu un sabiedrību kopumā?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 27, 2025 50:54


Februāris - mīlestības mēnesis un mīlestība ir kas tik ļoti raksturīgs cilvēkiem kā dzīvām būtnēm. Sākot no antīkās pasaules domām par dažādo mīlestību, līdz pat mūsdienām, kad laulības vairumā pasaules valstu veidojam jūtu vadīti. Ko tādas spēcīgas jūtas kā mīlestība dara ar mūsu organismu, prātu un sabiedrību kopumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē antīkās kultūras pētniece Ilze Rūmniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, sociālantropoloģe Diāna Kiščenko, Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece, un bioloģe Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore.

Dienas ziņas
Ceturtdiena, 27. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 27, 2025 25:29


Dienas ziņas
Ceturtdiena, 27. februāris, pl.18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 27, 2025 14:59


Dienas ziņas
Ceturtdiena, 28. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 27, 2025 40:51


Austrumu slimnīca tuvākajā laikā izziņos iepirkuma uzvarētāji, paredzams, ka Infekciju slimnīcas būvniecība tiks uzsākta šogad. Latvijas Kara muzejs atklāj jaunu pastāvīgu ekspozīciju par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Saeima konceptuāli atbalsta atteikšanos no obligātās OCTA satiksmē neizmantotiem auto. Saeimā vērtēs iespēju aizliegt pasažieru pārvadājumus uz agresorvalstīm

Dienas ziņas
Trešdiena, 26. februāris, pl.18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 26, 2025 14:55


Dienas ziņas
Trešdiena, 26. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 26, 2025 40:14


Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ceļ trauksmi, ka arvien vairāk trūkst medikamentu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja šobrīd izdara spiedienu uz pasaules federācijām slēpošanā un biatlonā, lai tās nākamsezon atļautu sacensībās piedalīties krieviem un baltkrieviem. Ukrainas kara bēgļu atbalstam Latvija trīs gados veltījusi ap 225 miljoniem eiro. Par pārkāpumiem Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā dome ārkārtas sēdē nolemj rosināt disciplinārlietu. Arī šogad turpināsies atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Valdības "restarts" aizkavēsies. Koalīcija apņemas jaunos ministrus ievēlēt nedēļas laikā.

Dienas ziņas
Trešdiena, 26. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 26, 2025 25:37


Dienas ziņas
Otrdiena, 25. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 25, 2025 15:50


Dienas ziņas
Otrdiena, 25. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 25, 2025 39:56


NBS komandieris Kaspars Pudāns iesaka izvairīties no starpnieku lomas miera uzturēšanā starp Krieviju un Ukrainu. Meklē idejas Rīgas centra atdzīvināšanai. Uzņēmēji aicina ieklausīties biznesa pārstāvjos. Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā. Visā Latvijā – īpaši Kurzemē un Rīgā – ir slikta gaisa kvalitāte. Latvijas biatlonista Andreja Rastorgujeva un trenera Ilmāra Briča konflikts. Biatlonists vērsies policijā.

Dienas ziņas
Otrdiena, 25. februāris, pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 25, 2025 25:38


Dienas ziņas
Pirmdiena, 24. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 24, 2025 15:23


Dienas ziņas
Pirmdiena, 24. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 24, 2025 40:19


Lai pieminētu Krievijas atkārtotā iebrukuma trešo gadskārtu, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā šorīt ar vilcienu ieradušies vairāku Eiropas valstu un Kanādas līderi. Saeimu šodien uzrunājā Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja Ruslans Stefančuks. Aizsardzības ministrijas preses konference informē par aizsardzības nozares aktualitātēm. Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” ir ieradusies kārtējā ārstu grupa no Ukrainas. Valdības maiņa varētu palielināt Vācijas lomu Eiropā.

Dienas ziņas
Pirmdiena, 24. februāris pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 24, 2025 28:30


Dienas ziņas
Svētdiena, 23. februāris, pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 23, 2025 14:53


Dienas ziņas
Svētdiena, 23. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 23, 2025 14:00


Dienas ziņas
Sestdiena, 22. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 22, 2025 14:59


Dienas ziņas
Sestdiena, 22. februāris, pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 22, 2025 14:58


Partizán
Ezért épített Orbán saját hálózatot ❌ Vétó # 47 | vendég: Kristóf Luca

Partizán

Play Episode Listen Later Feb 21, 2025 52:46


https://csapat.partizanmedia.hu/letters/nyilatkozzanak-a-miniszterek?source=yt Üzenj a minisztereknek! Most itt az ideje, hogy együtt még nagyobb nyomást gyakoroljunk a hatalmasokra. Ha valóban azt akarjuk, hogy a kormány tagjai ne bújhassanak el a Partizán nyilvánossága elől, meg kell mutatnunk, hogy sokan és határozottan követeljük ezt. Már majdnem 30.000-en írták alá a petíciónkat, amit azért indítottunk, hogy a kormány oszlopos tagjai, miniszterek is vállalják végre, hogy megszólaljanak az országos legnagyobb közfinanszírozású médiájában, a Partizánban! A petíció mellett emailben kerestük őket, azonban nekünk nem válaszoltak. Sok ezer levél elől viszont nem tudnának elbújni! Ezért arra kérünk, hogy küldj levelet minden miniszternek – egyértelművé téve számukra, hogy mi, magyar állampolgárok elvárjuk a nyilvános számadást. Minél többen szólalunk fel, annál nehezebb lesz figyelmen kívül hagyni a követelésünket. Most, amikor teljesen megváltozik az ország politikai látképe, kiemelten szükség van arra, hogy minden oldalról megszólaltassuk az elitet.Február 27-én élő Vétó adás Szombathelyen, jegyek kaphatók: https://partizan.funcode.hu/events/103987Az Orbán-rendszer nagy erőkkel állt neki a magyar elit lecserélésének 2010-ben, sőt, már jóval azelőtt. Párhuzamos intézmények, függőségi viszonyok és folyamatosan generált kultúrharc. Miben volt sikeres és miben sikertelen az elitcsere? És van visszaút a szekértáborosodásból? Kristóf Luca szociológus, elitkutató volt a Vétó vendége.A Fekete Doboz Alapítvány felvételeit az 1993-as Szárszói Találkozóról itt tudod megnézni: https://www.youtube.com/watch?v=XSelW7Pvsf4&ab_channel=BlinkenOSAArchivum

Dienas ziņas
Piektdiena, 21. februāris, pl.18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 21, 2025 14:56


Dienas ziņas
Piektdiena, 21. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 21, 2025 40:07


Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli. 21. februārī Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” ielidoja divi Nīderlandes iznīcinātāji "F-35". Pirmajā Četru nāciju hokeja turnīrā triumfē Kanāda, uzvaru pavada spilgts politiskais fons. Satiksmes negadījumos pērn gājuši bojā 111 cilvēki. Tas ir vismazākais skaits kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Tā ziņo Valsts policijas vadība. Baltijas jūrā jau trešo reizi bojāts Somijas-Vācijas sakaru kabelis.

Dienas ziņas
Piektdiena, 21. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 21, 2025 25:41


Dienas ziņas
Ceturtdiena, 20. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 20, 2025 15:02


Dienas ziņas
Ceturtdiena, 20. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 20, 2025 40:23


Britu premjers piedāvās Trampam nosūtīt uz Ukrainu līdz 30 000 Eiropas karavīru. Datu nepilnības un nesavienoti reģistri apgrūtina augstas vērtības aktīvu izsekošanu Latvijā. Latvijas skolēnu izveidota palīdzības akcija "Skolas par uzvaru" izpletusies pa visām Baltijas valstīm. Saeima konceptuāli atbalsta liegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu. Latvijas vīriešu basketbola izlase 20. februārī Rīgā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē uzņems Spāniju.

Dienas ziņas
Ceturtdiena, 20. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 20, 2025 25:47


Dienas ziņas
Trešdiena, 19. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 25:44


Dienas ziņas
Trešdiena, 19. februāris, pl.12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 25:44


Dienas ziņas
Trešdiena, 19. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 40:13


Ukrainā trešdien ieradies ASV sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs, lai pārrunātu Ukrainas nostāju ASV sarunās ar Krieviju. Eiropas Savienības valstu diplomāti 19. februārī ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Valsts ieņēmumu dienesta darbību ir izdevies ievērojami uzlabot to savā prezentācijā uzsvēra nevien dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite Roķe, kura šajā amatā ir pavadījusi gadu. Jēkabpiliešus uztrauc vižņu blīvēšanās Daugavā. No Daugavpils puses nāk klāt jauni vižņi, radot ūdens līmeņa kāpumu. Distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka paziņojusi, ka šajā sezonā vairs nestartēs pārslodzes dēļ.

Dienas ziņas
Trešdiena, 19. februāris, pl.18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 15:02


Krustpunktā
Brīvais mikrofons. 18. februāris

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025


Dienas ziņas
Otrdiena, 18. februāris, pl. 18:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025 15:00


Dienas ziņas
Otrdiena, 18. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025 40:20


Saūda Arābijā notiek ASV un Krievijas diplomātu sarunas par abu valstu attiecību atjaunošanu un to, kā izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Latvijas dalība starptautiskā orgānu apmaiņas platformā ļaus operatīvāk palīdzēt retos un steidzamos gadījumos. Likuma grozījumus par atteikšanos no OCTA satiksmē neizmantotiem transportlīdzekļiem varētu turpināt skatīt maijā. Arī šogad notiks psiholoģiskā atbalsta nometnes ukraiņu bērniem. Par to Bērnu slimnīcas fonds parakstījis memorandu ar Rīgas domi. Latvijas vīriešu basketbola izlasei šonedēļ divas noslēdzošās spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Spāniju un Slovākiju. Pēc gada pārtraukuma ukraiņiem Rīgā atkal norit darba birža.

Dienas ziņas
Otrdiena, 18. februāris, pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025 25:39


Dienas ziņas
Pirmdiena, 17. februāris pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 17, 2025 25:56


Filmbarátok Podcast
Filmbarátok Podcast #296

Filmbarátok Podcast

Play Episode Listen Later Feb 14, 2025 188:43


Filmbarátok Podcast #296 (Február 2025) 189 perc Beszélgetnek: Blacksheep, Gergő, Sorter Téma: -Felvezető (00:00:00) -Nép akarata sorsolás (00:03:00) -Borítóképek (00:06:50) -Villámkérdések (00:14:39) -Jókislány (00:32:45) -Áradás (01:00:30) -Amerika Kapitány: Szép új világ (01:26:15) -Társ (01:53:40) -Sehol se otthon (02:15:12) -Véletlenül írtam egy könyvet (02:35:00) -Good vibrations (02:49:05)

This Side of the Mic
Lil' Something "Your Kind of Love" & Birthday Cake Game

This Side of the Mic

Play Episode Listen Later Feb 12, 2025 48:26


In which Tommy shows us a new love song he wrote on a boat in Guatemala and Galen leads us in a Febru-version of the Birthday Cake Game.PLUS for bonus, Jimmy gives us some hot recommendations. Access the bonus content by joining us on Patreon: www.patreon.com/thecurrys

Pozeráme Game of Thrones
Hviezda z Duny si zahrala Boba Dylana. Bude z toho Oscar?

Pozeráme Game of Thrones

Play Episode Listen Later Feb 7, 2025 36:01


Hlavnou témou 89. epizódy filmového Vertiga bude očakávaný hudobný titul Bob Dylan: Úplne neznámy, ale upozorníme vás aj na skvelý roadmovie Mosty, provokatívnu novú Emmanuellu a na nový slovenský dokument Pachová stopa. Zo streamov sa vrhneme na inovatívnu kombináciu žánrov v americkom seriáli Raj a predstavíme si aj unikátnu dokumentárnu sériu Vietnam: Vojna, ktorá zmenila Ameriku. V extra obsahu pre predplatiteľov sa zameriame na nominácie na ocenenia Slnko v sieti. Február bude v rámci extra rozšírených epizód pre Toldo náš posledný. Následne budú celé epizódy Vertiga prístupné bezplatne. Kapitoly: (kapitoly v epizóde môžu byť v niektorých prípadoch o pár sekúnd posunuté) 00:00 Úvod 01:18 Complete Unknown 11:10 Mosty 16:13 Emmanuelle 22:13 Pachová stopa 27:51 Paradise 31:46 Vietnam: The War That Changed America 35:35 Záver _ Ak nám chcete napísať, ozvite sa na vertigo@sme.sk _ Ďakujeme, že počúvate podcast Vertigo a zaujímate sa o filmový svetSee omnystudio.com/listener for privacy information.

444
Tyúkól#35: Jó, akkor kezdjünk új életet!

444

Play Episode Listen Later Feb 6, 2025 64:26


Február van, jó eséllyel már mindenki kukázta az újévi fogadalmait. De azért olyan jó lenne valamin változtatni. Fáradtak és nyűgösek vagyunk, kijöttünk a formánkból, egy csomó dolog nyomaszt minket – de hiába a nagy fogadkozások, életmódot váltani legfeljebb fejben könnyű. Min bukunk el? És mi kéne ahhoz, hogy ne bukjunk el? Vendégünk Enyingi Vivien dietetikus. BŐVEBBEN: 00:00:00 - Boldog új évet, ki hányszor bukta már el az életmódváltást? Hopp, hát pont a Nutella világnapján vettük fel az adást, Zsuzsi meg is ünnepelte. 00:03:10 - A bűntudatkeltés az nagyon megy. Próbáljuk meg nem szabotálni legalább saját magunkat. Káposztaleves-diéta? Hagyjuk a drasztikus megoldásokat. 00:08:00 - Ja, hogy az egészségünkkel foglalkozni kell. Csak hát az idő, meg energia. Ne egy kapszulától várjuk a varázslatot. Hogy néz ki egy barackpopsi? 00:11:29 - Muszáj megtanulni befelé fókuszálni, nem lehet máshogy változtatni. 00:18:53 - Az van a fejekben, hogy ami egészséges, az rossz ízű. Pedig ennek nem feltétlenül kell így lennie. 00:22:58 - Érdemes becsempészni a zöldségeket és a gyümölcsöket az ételekbe, a legkisebb változás is lehet eredményes. 00:28:33 - Pasta Queen és a durumtészta. 00:31:09 - Hús nélkül is lehet élni és a vegán sportolók sem építik le az izmaikat. 00:35:55 - Biztos, hogy arra kell törekedni, hogy egy alternatíva is olyan legyen, mint az eredeti étel, amiről példázták? 00:39:25 - Mennyi idő kell ahhoz, hogy lássuk az életmódváltás eredményeit? 00:43:15 - Mindenkinek csak egy egészsége van - ez egy elég jó érv, hogy vigyázzunk rá. 00:47:53 - Az édesítőszerek sem jelentenek ultimét megoldást, az aszpartámot például most akarják betiltani. És nem érdemes letagadni azt sem (figyelem, szolgálati közlemény), hogy az édesítők egy része bizony hasmenést (is) okozhat. 00:53:50 - Érdemes barátkozni a természetes cukrokkal és a gyümölcsök természetesen édes ízével. Ez nem egészségtelen, sőt! Ráadásul túltolni sem lehet a fogyasztásukat. 00:59:56 - Fontos tanács: ne hasonlítsd magad másokhoz az életmódváltás útján! 01:01:00 - A következő adásban a nők elleni erőszakkal, az erőszakbűncselekményekkel és az ehhez kapcsolódó rendszerszintű problémákkal fogunk foglalkozni. Hasznos linkek és olvasnivalók: Viviről és arról, amit csinál, itt tudhattok meg többet. Itt egy recept is Vivitől: chiapuding!! Ezt a receptet pedig a csodálatos Pasta Queen prezentálja. Nara Smith kólát főz. Nara Smith laza reggelit készít (de ha a cinimini jobban fekszik, ahhoz is van útmutató). Barack Kisokos, KÉPEKKEL. Aszpartámpara. Címlapkép: Kiss Bence/444See omnystudio.com/listener for privacy information.

Denník N podcast
Ekonomický newsfilter: Februárová výplata najviac zabolí pracujúcich rodičov, mnohí môžu prísť o stovky eur

Denník N podcast

Play Episode Listen Later Feb 5, 2025 10:34


NAHLAS |aktuality.sk
Výpovede lekárov stále hrozia ku koncu februára. Hľadajú sa peniaze pre zdravotníkov a hlasy v koalícii

NAHLAS |aktuality.sk

Play Episode Listen Later Jan 30, 2025 16:48


Aj keď zákonom sľubujú podporu Huliakovci aj poslanec Hlasu Roman Malatinec, hlasovanie v parlamente je neisté - nesmel by totiž chýbať ani jeden koaličný poslanec, a to ani pre chorobu. Čo sa stane, ak by koalícia nebola schopná schváliť zákony, sme sa v dnešnom podcaste pýtali šéfa LOZ Petra Visolajského. Opozícia totiž hlasovanie za zákony podmieňuje predčasnými voľbami. Nahrával Peter Hanák.