Podcasts about mediju

Studijā rezultātus, lielākos pārsteigumus, arī ķibeles ar balsu skaitīšanu kopā ar mums analizē uzņēmuma "Mediju tilts" līdzīpašnieks un politologs Filips Rajevskis.

Stāsta mākslinieks Krišs Salmanis Vai zini, cik Latvijā ir laikmetīgās mākslas centru? Es arī nezinu, jo ne visi mākslas centri sevi tā dēvē, pat ja pilda mākslas centra funkcijas. Protams, pazīstam Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, kas rīko ikgadējo, plaši apmeklēto festivālu "Survival Kit", bet ir vēl krietna sauja dažādu laikmetīgās mākslas organizāciju. Šoreiz pastāstīšu par vienu no vecākajām un vienlaikus jauneklīgākajām – RIXC. Mana pirmā sastapšanās ar jauno mediju kultūras centru RIXC notika, pirms vēl tas bija nodibināts. Uzsākot mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, brīdī, kad mūs iepazīstināja ar pasniedzējiem, aiz muguras dzirdēju jūsmīgus čukstus: "Reku, pats Šmitiņš!" Tolaik man nebija ne jausmas, kas ir kas Latvijas laikmetīgās mākslas dzīvē, bet pēc intonācijas sapratu, ka tas strauji jālabo. No tiesas, Raitis Šmits un Rasa Šmite ir atlanti, kas joprojām tur jaunāko tehnoloģiju un atklājumu iedvesmotas mākslas latiņu pasaules līmenī. Uz deviņdesmito gadu vidū izveidotā Elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB bāzes veidotais Jauno mediju kultūras centrs RIXC ir dibināts 2000. gadā. E-LAB strauji guva starptautisku atzinību kā interneta radio un jauno mediju mākslas celmlauži. Viņu "Xchange interneta radio globālais tīkls" 1998. gadā saņēma "Ars Electronica" balvu. RIXC specialitāte ir plašāka, to raksturo tādas tēmas digitālajā mākslā kā atjaunojamā enerģija, tehnoekoloģija, māksla kā pētniecība, atjaunojamā nākotne un atklātie lauki. RIXC ir viens no galvenajiem Liepājas Universitātes Mākslas pētniecības laboratorijas un jauno mediju mākslas izglītības programmas dibinātājiem un izveidotājiem. Liepājas Universitātē jauno mediju mākslas programmu var apgūt bakalaura, maģistra un kopš 2013. gada arī doktorantūras līmenī. Centram ir bagātīga tīklošanās un sadarbības pieredze starptautiskā mērogā. Šobrīd Šmiti ar komandu attīsta Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu sadarbības tīklu "Renewable Network", kas strādā ar mākslas un atjaunojamās enerģijas ilgtspējību, kā arī organizē starptautisku mākslinieku rezidenču programmu. RIXC producē mediju mākslas darbus, izstādes, starptautisku mākslas un zinātnes festivālu, kas līdz 2015. gadam bija pazīstams ar nosaukumu "Māksla + Komunikācija", kā arī izdod mediju teorijas un mediju vēstures publikācijas. Šogad RIXC mākslas un zinātnes festivāls norisināsies oktobrī "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra telpās. Viena no neparastākajām RIXC darbības jomām ir tīkla mākslas vēsture. Ar Kultūras ministrijas atbalstu RIXC veido Latvijas tīkla mākslas arhīvu, restaurē tīkla mākslas darbus un rūpējas par to pieejamību. No RIXC aisberga redzamākā un pieejamākā daļa man šķiet mākslas centra galerija Lenču ielā 2. Vienmēr ir vērts iegriezties nelielajā telpā, jo tajā allaž gaida kāds pārsteigums. RIXC izstādēs vairāk nekā citās mākslas telpās tiek nodarbinātas ar mākslas uztveri tradicionāli nesaistītās maņas – tauste, oža, dzirde. Dažkārt te var ieraudzīt skaņu, vai piedalīties tās radīšanā ar eksperimentāliem instrumentiem. Citkārt pats jūtos kā māksla, kad izstādes darbi sāk mani vērot, nolasīt temperatūras, gaismas un trokšņu līmeņa izmaiņas vai, piemēram, alkohola molekulu klātbūtni gaisā. Te var gadīties, ka mākslas darbiem ir jāpiezvana no sava tālruņa, lai tie atklātos, vai jāparunājas ar kokiem, vai vienkārši jāpaklausās purva radio. Laikmetīgā māksla mēdz atstāt nepieejamības iespaidu, bet pat pirmo reizi verot RIXC galerijas durvis, nebūs ilgi jājūtas apjukušam, jo darbinieki māk saprotami izstāstīt izstādes būtību un sniegt atslēgu tālākai darbu atkodēšanai. RIXC darba lauks var šķist diezgan specifisks, bet laikā, kad klimata pārmaiņas un mākslīgais intelekts kļūst par neatņemamu jebkuras garākas sarunas sastāvdaļu, RIXC zinātniski mākslinieciskie pētījumi kļūst aizvien nozīmīgāki un saprotamāki mums visiem.  

Cik vidusskolu pastāvēšana Latvijā ir ekonomiski pamatota, kādus taustāmus ieguvumus tuvākajos gados Austrumu pierobežai sniegs vērienīgā valsts atbalsta programma, vai savu darbību attaisno novados izveidotās iedzīvotāju konsultatīvās padomes? Būtiskus jautājumus par dzīvi ārpus Rīgas raidierakstā "Latvijas Avīzes" žurnālisti Māra Libeka, Artis Drēziņš un Guntis Ščerbinskis apspriež ar VARAM ministri Ingu Bērziņu, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektori Anitu Seļicku un ekonomģeogrāfu, Salaspils novada domes deputātu Jāni Turlo.Diskusija noslēdz “Latvijas Avīzes” un žurnāla “Mājas Viesis” žurnālistu veidoto analītisko ciklu “Apdzīvota vieta”. Visas publikācijas lasāmas šeit: https://lasi.lv/projekti/apdzivota-vietaRaidierakstu veidoja Guntis Ščerbinskis. Izmantots dziesmas “Uz laukiem prom” fragments Valmieras teātra aktieru izpildījumā (albums “Populārākās latviešu teātra dziesmas”, izdevējs “Microphone Records”).Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Kaut elektronerģijas pārrāvuma iemesli 28.aprīlī Spānijā un Portugālē vēl oficiāli nav noskaidroti, visticamāk, tie ir vairāki un tie saistīti ar saules paneļu un vēja ģeneratoru lielo īpatsvaru šai valstī. Vai tas nozīmē, ka atjaunojamie energoresursi ir nedroši? Uz šo jautājumu atbild 14.Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) un AS "Augstprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.Vai Latvijā var atkārtoties tāds aptumsums kā Spānijā un vai energotīkla operators ir gatavs līdzīgam gadījumam? Pieņemot, ka Spānijā tā bija tehniska kļūme, Baltijā nevar izslēgt trešo pušu ļaunprātību un sabotāžu. Cik gatava Latvija ir pārvarēt šādus mākslīgi izraisītus incidentus elektrenerģijas tīklā.Raidierakstu sagatavojis žurnālists Ivars Bušmanis.aidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 10. epizodes tēma: Pirms gada 2024. gada 17. aprīlī ledus sakustējās nacionālā futbola stadiona būvniecības projektā. Rīgas dome Futbola federācijai piešķīra 10,3 hektāru zemes ar mērķi nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanai Lucavsalā. Kas gada laikā paveikts un kas nē, un vai tuvāko gadu laikā Rīgā jauns stadions vispār taps? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies nacionālā stadiona darba grupas vadītājs Edgars Pukinsks, sporta infrastruktūras speciālists Guntars Indriksons un uzņēmuma SEP komercdirektors Oļegs Umanskis. Savukārt papildus intervijā viedokli izsaka Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko un aģentūras ″L Tips Agency″ pārstāvis Gints Putniņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Tarifi - neapšaubāmi pēdējās nedēļās visbiežāk pieminētais vārds medijos. It kā nekas jauns Trampa politiskajā terminoloģijā, jo viņš par to diezgan daudz runājis jau savā pirmajā prezidentūrā, kaut kaut ko tolaik mēģinājis darīt pret Ķīnu, bet bez būtiskām sekmā. Taču šoreiz Trampa paziņojums par traifu ieviešanu pret gandrīz visām pasaules valstīm radīja zemestrīces cienīgu efektu, kas bija labi redzams akciju biržās. Vēl pirms dažām dienām Tramps sacīja, ka pasaules valstu vadītāji viņam “bučo pakaļu”, zvana un lūdzas: "Lūdzu, lūdzu, kungs, noslēgsim darījumu. Es darīšu jebko, kungs." Tomēr vēlāk sekojis lēmums atlikt tarifu ieviešanu uz 90 dienām, un ir ļoti neskaidrs, kas notiks tālāk. Par šo lēmumu motīviem, to ekonomisko un politisko ietemi, kā arī vēsturiskajām līdzībām ar periodu 20. gadsimtā pirms Otrā pasaules kara, sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Olafs Zvejnieks.Raidierakstā izmantoti fragmenti no Latvijas Televīzijas raidījumiem “Panorāma” un “Rīta Panorām”, The White House un Bloomberg Podcasts “YouTube” kanāliem. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.Izmantotā mūzika:Chris Haugen – Island Dream“No, Donald Trump!” - Canadian Anti-Trump Song (Njet Molotoff Parody)

Cik reāls ir Polijas premjera Donalda Tuska izvirzītais mērķis – panākt, ka katrs vīrietis būtu militāri apmācīts un gatavs karam? Tusks to uzsvēra savā uzrunā parlamentam marta sākumā, tomēr konkrētāki risinājumi vēl tiek gaidīti. Skaidrs, ka piesauktais Šveices piemērs nederēs, jo tur tā ir gadu simtos veidojusies tradīcija, tāpat problēmas kaut ko izdarīt ātri ar vērienu varētu radīt instruktoru trūkums. Un kāda ir situācija Latvijā?Radieraksts autors – Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no interviju ierakstiem ar militāro ekspertu Mārtiņu Vērdiņu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Ainaru Latkovskis (“Jaunā Vienotība”), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), “Euronews” un Latvijas armijas “Youtube” konta.Ilustrācija: LETA.Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.Izmantotā mūzika:Chris Haugen – Island DreamThe Whole Other – Valley Of Spies

Daudzos zinātniskās fantastikas darbos apcerēts, kas notiek, kad mākslīgais intelekts sāk pats pieņemt lēmumus un nostājas pret cilvēku. Taču kādus riskus MI lietošana rada jau mūsdienās, ja runa ir par dezinformācijas izplatīšanu un krāpšanu? To šajā raidieraksta epizodē apspriež “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Guntis Ščerbinskis, arī eksperimentējot ar jautājumu uzdošanu dažādiem MI tērzēšanas robotiem un pārbaudot, cik viegli ir klonēt cilvēka balsi.Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no filmas “The Terminator” treilera un saeima.lv - Konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai”Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”.#SIF_MAF2024Izmantotā mūzika:1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha EndeLink: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision-License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/2. Spy Story: The Agent by Sascha EndeLink: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agentLicense: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/3. Prosecution, action, trumpets by Sascha EndeLink: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpetsLicense: http://creativecommons.org/licenses/by/4.04. Ghost Town by Rafael KruxLink: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town-License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 9. epizodes tēma: sportisti Latvijā nav raduši atklāti runāt par savu līgumu nosacījumiem, tai skaitā atklāt atalgojumu summas, kādēļ tā? Vai sportistu atalgojumu lielumam būtu jābūt publiski pieejamam un visiem zināmam? Vai Latvijas sportistus varam dēvēt par bagātiem, vai arī tas ir tikai stereotips? Kuri tad šobrīd ir Latvijas vislabāk pelnošie atlēti, un kā viņu atalgojumu lielums izskatās uz Eiropas un pasaules fona. Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies Sportacentrs.com žurnālisti Agris Suveizda un Kristiāns Dilāns. Savukārt papildus intervijā viedokli izsaka sportistu aģents Raivis Ušackis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Izklaide ir ienesīgāka par ziņām, un arī ziņas var būt izklaide. Kamēr reitingi ir augsti, viss taču ir kārtībā, vai ne? – Par mediju lomu un atbildību mūsdienās runāsim studijā kopā ar Nacionālā teātra iestudējuma "Nacionālais kanāls" režisoru Matīsu Kažu un viņa radošo komandu. Pēc Lī Hola lugas un Padija Čajefska 1976. gada filmas "Network" scenārija tapušais Nacionālā teātra Lielās zāles jauniestudējums "Nacionālais kanāls" Matīsa Kažas režijā pirmizrādi piedzīvoja 6. martā. "Filmas "Network" scenārijs, kas sarakstīts teju pirms piecdesmit gadiem, nevarētu būt aktuālāks šodien. Daži teksti, kas sarakstīti Aukstā kara laikā, viens pret vienu attiecināmi uz šodienas realitāti, un tas ir īpaši sāpīgi," norāda režisors. "Parādības, kuras Čajefskis 20. gadsimta 70. gadu vidū aplūko caur melna humora prizmu, mūsdienās ir kļuvušas par realitāti. Mēs skatītāju aizvedīsim nedaudz sirreālā un komiskā piedzīvojumā cauri mediju varas līkločiem, aplūkojot tās absurdās, ciniskās aizkulises un meklējot tajā visā cilvēku, ja tāds tur vispār vēl ir palicis. Jo arī "galma āksti" un "autsaideri", kā izrādās, nevar atturēties no mediju kapitālisma valdzinājuma." Režisors Matīss Kaža ir arī dramatizējuma tulkojuma autors un izrādi veido kopā ar ambiciozu radošo komandu: vizuālās dramaturģijas autors Reinis Dzudzilo, kostīmu un grima māksliniece Krista Dzudzilo, kustību māksliniece Ramona Levane, komponiste Marta Ansone, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un video mākslinieks Toms Zeļģis. Lomās: Egons Dombrovskis (Hovards Bīls, ziņu moderators) Agnese Budovska vai Agate Marija Bukša (Diāna Kristensena, programmu daļas vadītāja), Ivars Kļavinskis (Makss Šūmahers, ziņu dienesta vadītājs), Igors Šelegovskis (Frenks Hakets, kanāla izpilddirektors), Matīss Budovskis (Harijs Hanters, ziņu dienesta asociētais producents), Marija Bērziņa vai Daiga Kažociņa (Luīza, Maksa sieva un Režisora asistente), Uldis Anže (Eds Radijs, kanāla valdes priekšsēdētājs), Elza Rūta Jordāne (Šlesindžere, Diānas asistente), Kārlis Reijers (Džeks Snoudens, reportieris), Normunds Laizāns (Nelsons Čeinijs, kanāla valdes loceklis), Emīls Ralfs Zagorskis (Džensens, CCA korporācijas priekšsēdētājs), Ivars Puga (Režisors), Madara Reijere (Studijas pārzine), Kristaps Kristers Ozols (Iesildītājs), Laura Siliņa (Penija).

Pēc tam, kad valdības vadītāja Evika Siliņa būs pabeigusi sarunas ar visiem ministriem, tiek solīta skaidrība par valdības restarta plānu. Kāds tas varētu būt, vai valdībai tas būs stabilizējošs vai ne tik ļoti – par to diskusija ar politikas ekspertiem Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pētniecības firmas SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, politologs Arturs Bikovs un sabiedrības "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis. Šonedēļ uzzināsim, kuri ministri zaudēs amatu, varbūt varētu mainīties arī atbildības sadalījums starp valdību veidojošajām partijām. Valdībai ir vajadzīgs restarts. Pirmie, šķiet, publiski par to ierunājās Zaļo un zemnieku savienība, domu ir pārņēmusi labprāt arī premjerministre. Kuluāros daudzi domā, ka primāri tas skars satiksmes ministru, Kasparam Briškenam atņemot ministrijas vadību. Laikam būs vēl kādas pārmaiņas, jo koalīciju neviens izjaukt negrib. Tāpēc solidaritātes vārdā revīzija būs plašāka. Tajā pašā laikā ir jautājums, kā vērtēt pašas premjeres un vispār partiju darbu kopumā? Runājam par to, kas notiek Latvijas politikā.

Pēc tam, kad valdības vadītāja Evika Siliņa būs pabeigusi sarunas ar visiem ministriem, tiek solīta skaidrība par valdības restarta plānu. Kāds tas varētu būt, vai valdībai tas būs stabilizējošs vai ne tik ļoti – par to diskusija ar politikas ekspertiem Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pētniecības firmas SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, politologs Arturs Bikovs un sabiedrības "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis. Šonedēļ uzzināsim, kuri ministri zaudēs amatu, varbūt varētu mainīties arī atbildības sadalījums starp valdību veidojošajām partijām. Valdībai ir vajadzīgs restarts. Pirmie, šķiet, publiski par to ierunājās Zaļo un zemnieku savienība, domu ir pārņēmusi labprāt arī premjerministre. Kuluāros daudzi domā, ka primāri tas skars satiksmes ministru, Kasparam Briškenam atņemot ministrijas vadību. Laikam būs vēl kādas pārmaiņas, jo koalīciju neviens izjaukt negrib. Tāpēc solidaritātes vārdā revīzija būs plašāka. Tajā pašā laikā ir jautājums, kā vērtēt pašas premjeres un vispār partiju darbu kopumā? Runājam par to, kas notiek Latvijas politikā.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 8. epizodes tēma: gandrīz puse pasaules iedzīvotāju seko līdzi profesionālajam futbolam un veido pasaules sporta vislielāko tirgu, savukārt Latvijā futbolu par pārliecinošu sporta veidu numur viens grūti saukt. Kā mēs iekļaujamies globālajā tirgū un kā protam to izmantot? Cik daudz ārzemju futbola fanu uzņem Latvija un vai izmantojam visu iespējamo potenciālu? Cik liela ir sporta tūristu nozīme Latvijas ekonomikā? Un kādi uz Eiropas fona ir Latvijas sporta līdzjutēji - vai varam sevi saukt par sporta valsti? Slavens ir izteiciens par "latviešiem kā labākajiem faniem pasaulē", taču kā ir ar vietējā sporta atbalstīšanu tādā veidā, kādā funkcionē profesionālā sporta tirgus, proti, ar savām finansēm biļešu, suvenīru un tiešraižu iegādei? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies uzņēmējs, sporta līdzjutējs un mecenāts Mārtiņš Lauva, bijušais Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs, šobrīd Ministru prezidentes padomnieks Edgars Pukinsks un portāla Sportacentrs.com futbola apskatnieks Edmunds Novickis. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Renārs Krīgers (LFF mārketinga nodaļas vadītājs) un Gints Jankovskis (RFS fanu kluba līderis). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Internetā ievērojamu uzmanību guvusi satraucoša vīriešu kopiena, ko dēvē par "inceliem". Šie ir jauni vīrieši, kuru tiešsaistes diskusijas fokusējas uz rasismu, sevis nicināšanu, naidu pret sievietēm un sabiedrību kopumā. Pētnieki, mediji un politiķi norāda, ka inceli ir nopietns apdraudējums sabiedrībai, demokrātijai un vienlīdzībai.  "Latvijas Avīzes" žurnāliste Līga Aija Lagzdiņa intervijā ar jauniešu psihoterapeitu Nilu S. Konstantinovu, Centra "Marta" sabiedrisko attiecību vadītāju Martu Kraujiņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Kristīni Dupati un somu pētnieci   Emīliju Lounelu apspriež iemeslus, kādēļ daudzi jauni vīrieši pievienojas šai kopienai, un vai arī Latvijas varasiestādēm būtu jāpievērš uzmanība šim fenomenam. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 7. epizodes tēma: Latvijas sporta skolu sistēma - tās plusi un mīnusi Latvijas sporta realitātē. Visapkārt dzirdamas bažas par mūsdienu bērnu mazkustību, taču statistika liecina, ka sporta skolās bērnu skaits aug, tāpat kā akreditēto sporta skolu un treneru skaits. Sporta skolu vadītāji runā par problēmām ar finansēm, lielo birokrātiju, treneru pieticīgo atalgojumu, kā arī nevienlīdzību starp pašvaldību un privātajām sporta skolām. Valsts sporta budžetā treneru samaksai paredzēts līdzfinansējums 29 miljoni eiro apmērā, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas valsts kopējā sporta budžeta. Vai ar to pietiek? Vai esošais finansējums tiek izmantots lietderīgi? Vai fiktīvas sporta grupas un audzēkņu uzskaitījums tikai finansējuma apgūšanai ir plašas problēmas? Ja sporta skolu sistēmā nepieciešamas reformas, tad kādas? Vai pietiek ar kosmētisko vai nepieciešams eiroremonts? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušās Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja un Limbažu Novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītāja Signe Luika, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Ģirts Mihelsons (FS “Metta” ģenerālsekretārs), Krišjānis Rēdlihs (Sporta skolas BIG vecākais treneris un valdes loceklis) un Guntis Šēnhofs (BJBS “Rīga” direktors). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Iespējams, šāds nosaukums labi piestāvētu kādam mistikas seriālam vai varbūt Harija Potera sērijas romānam, taču šoreiz tas ir stāsts par vērienīgu dezinformācijas operāciju pagājušā gadsimta 60. gados, no kā var izdarīt arī dažādus secinājumus par dezinformācijas paņēmieniem kopumā un salīdzināt tos ar mūsdienām. 1964. gadā tolaik sociālistiskās Čehoslovākijas varas iestādes paziņoja, ka kāda ezera dzelmē atrasti vācu nacistu nogremdēti dokumenti, kas daudziem Rietumos varot izrādīties nepatīkams pārsteigums...  Kas patiesībā bija atrastajās kastēs? Kas organizēja šo dezinformācijas operāciju? Kādi bija tās mērķi un vai tie tika sasniegti? Un kāpēc šis stāsts ir nonācis atklātībā, atšķirībā no, iespējams, daudziem citiem līdzīgiem? Par to šajā “Atmaskots” epizodē sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Viesturs Sprūde. Raidierakstā izmantoti fragmenti no BBC (L. Bittman interview 1990), filmas “Tajemstvi Čertovo jezera” (1964), DelfiTV. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2024 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Ginta Zilbaloža animācijas filmas „Straume” panākumi turpina būt viens no apspriestākajiem sarunu tematiem arī jaunā gada sākumā: šonedēļ kā kronis visām līdzšinējām balvām piepulcējās „Zelta globuss”, vēl vairāk pastiprinot izredzes uz „Oskara” nomināciju. Kā uz „Straumes” uzvaras gājienu skatās vēl topošie animatori, kuri pašlaik mācās Zilbaloža savulaik absolvētajā Jaņa Rozentāla Mākslas skolā? Un kādu nozīmi Latvijas animācijas nākotnē filmas panākumiem redz Zilbaloža agrākie pedagogi? Uz tāfeles uzzīmēts melns kaķītis kā simbolisks sveiciens mani sagaida Rozentāla skolas klasē, kur tiekamies uz sarunu ar pasniedzējiem Dzintaru Krūmiņu un Madaru Gulbis. Krūmiņš vēl mazliet pielabo kaķīša acis. Ilggadējais studijas „Dauka” animators un režisors Dzintars Krūmiņš „rozīšos” pasniedz animāciju, bet gleznotāja Madara Gulbis bija Ginta Zilbaloža klases audzinātāja, tāpēc „Straumes” panākumiem abi seko ar īpašām emocijām. Pasniedzēji spriež, ka Ginta Zilbaloža radošais ceļš un filma „Straume” ir lielisks piemērs topošajiem animatoriem, ka ir jāmeklē pašiem savs ceļš un pārliecība, neapstājoties pie jau zināmā. Dzintars Krūmiņš smejas, ka trakākais, ko skolotājs varot pateikt, ir „tā dara”.  Sarunai pievienojas pieci Rozentāla skolas animācijas diplomandi – Mediju nodaļas pēdējā kursa audzēkņi, kuri izvēlējušies diplomdarbus veidot tieši animācijas tehnikā. Pieci ir daudz, vēl piebilst Dzintars Krūmiņš. Bet viņš to nesaista tieši ar „Straumes” panākumiem. Cik monumentāls darbs ir animācija, zina arī Rozentāla skolas animācijas diplomandi Augusts Šmelcs, Džesika Grebeņuka, Nils Vērītis, Agata Lesika un Sofija Mihailova. -- Ginta Zilbaloža skolas laika īsfilmas var noskatīties viņa „Vimeo” kontā.

Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā. Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks. Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā.  Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin  arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs.  Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms.  Arī Krustpunktā veidotājiem  pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu? 

Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā. Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks. Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā.  Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin  arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs.  Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms.  Arī Krustpunktā veidotājiem  pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu? 

Narva Igaunijā atrodas tieši pie Krievijas robežas, pāri upei pretī ir Ivangorodas pilsēta, ko krievu propagandisti izmanto, lai upes krastā rīkotu skaļas 9. maija svinības. Daugavpils Latvijā atrodas vairāk nekā 100 kilometrus no Krievijas robežas un apmēram 30 kilometrus no Baltkrievijas, bet nomaļā Visagina Lietuvā – netālu no Baltkrievijas, taču tās tuvumā nav neviena robežšķsošanas punkta. Kas kopīgs un atšķirīgs trīs Baltijas valstu krieviskākajām pilsētām? Kāds te ir iedzīvotāju noskaņojums un vietējās varas attieksme? Kādus informācijas avotus izmanto tur dzīvojošie cilvēki un cik uzkrītoša ir Kremļa propagandas ietekme? Par šiem jautājumiem “Atmaskots” raiedierakstā sarunājas žurnālisti Māris Antonevičs un Ilze Kuzmina. Raidierakstā izmantoti fragmenti no ERR+ un Andreja Elksniņa “YouTube” konta. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2024 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 6. epizodes tēma: Vairākās Latvijas sporta līgās klubu un komandu skaits turpina samazināties. Arvien biežāk vietējie čempionāti pārtop par visas Baltijas līgām, apvienojot spēkus ar kaimiņvalstīm, un vietējo līgu prestižs, sabiedrības interese un ažiotāža krītas. Kāda ir federāciju atbildība Latvijas čempionātu rīkošanā? Kas paveikts labi un ko iespējams paveikt labāk, lai vietējās līgas turpinātu pastāvēt? Vai varbūt vietējie čempionāti mums nemaz nav vajadzīgi? Jauno sportistu pāreja no jauniešu uz pieaugušo vecumu jau tā ir apgrūtināta gandrīz visos sporta veidos, un mazāks komandu skaits to apgrūtina vēl vairāk. Ko spēj paveikt labs mārketings? Lielāks finansējums līgām - vai tā būtu burvju nūjiņa, kas ātri un vienkārši atrisinātu problēmas? Kas jāizdara, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka? Studijā: Sportacentrs.com žurnālistiem Rolandam Eliņam un Jānim Celmiņam uz sarunu pievienojās Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Latvijas basketbola līgu direktors Salvis Mētra un Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Rolands Ābols. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 5. epizodes tēma: Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viens no Latvijas ziemas sporta simboliem. Pirms 28 gadiem uzbūvēto trasi šobrīd apsaimnieko Latvijas Nacionālais sporta centrs. Ik gadu no valsts budžeta trases uzturēšanai tiek novirzīti ap 300 tūkstošiem eiro. Maz vai daudz? Par to runāts un diskutēts daudz… Renes sporta veidos Latvijas sportisti pēc neatkarības atjaunošanas spējuši izcīnīt 10 olimpisko spēļu medaļas, bet citos ziemas sporta veidos olimpisko godalgu Latvijai nav. Vai bez Siguldas trases Latvijai nebūtu arī ziemas OS medaļu? Kāda ir trases nozīme Siguldas pilsētā un sabiedrībā kopumā? Vai to iespējams aprēķināt? Laika zobs Siguldas trasē atstājis sekas, taču nopietnas investīcijas trasē valsts šobrīd neveic. Siguldas trasei būt vai nebūt? Ja būt, tad cik ilgi? Kam jānotiek, lai trases apsaimniekotāji spētu uzturēt trasi arī bez valsts finansiāla atbalsta? Studijā: Sportacentrs.com žurnālistiem Rolandam Eliņam un Jānim Celmiņam uz sarunu pievienojās bijušais kamaniņu braucējs, šobrīd Latvijas Kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš, Latvijas skeletona tēvs un Siguldas trases ilggadējais - bijušais vadītājs Dainis Dukurs, kā arī SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs” valdes loceklis Andris Pārups. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

“Vidējam miermīlīgam pilsonim absolūti neiespējami iedomāties naudas un rīcības daudzumu, kādu lielvalstis iegulda sev ģeopolitiski interesantā teritorijā, lai ietekmētu sabiedrisko domu un politisko rīcību,” saka publiciste un sabiedriskā aktīviste Rita Našeniece, kurai šī atziņa mudienājusi sīkāk pievērsties tēmai par ietekmes aģentiem. Tie var būt gan tādi uzkrītoši tēli kā anekdotēs bieži apsmietais krievu spiegs Štirlics, gan mērķtiecīgi vervēti vai ilgstoši neuzkrītoši kultivēti, un par kuru darbošanos nevienam nerodas pat mazākās aizdomas.  Ko mums parāda iepriekš atklāto aģentu piemēri? Kādas ir pazīmes, kas var raisīt aizdomas? Kāda ir ietekmes aģentu loma dezinformācijas izplatīšanā? Par šiem un citiem jautājumiem ar Ritu Našenieci sarunājas žurnālists Māris Antonevičs. Raidierakstā izmantoti fragmenti no kinofilmas “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”, LTV raidījuma “De Facto”, TV3 ziņām, Krievijas vēstniecības Latvijā “YouTube” konta. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2024 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 4. epizodes tēma: Murjāņu Sporta ģimnāzija ir vienīgā valsts dibinātā un finansētā vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde. Sporta sabiedrībā jau vairākus gadus tiek apspriests jautājums par organizācijas nākotni, plāniem un uzdevumiem. Šobrīd izglītības iestāde, kas izaudzinājusi vairāk nekā 100 Latvijas olimpiešus, nonākusi finanšu grūtībās, un atkal aktualizējies jautājums par MSĢ ilgtermiņa stratēģiju. Kāda ir Murjāņu Sporta ģimnāzijas loma un ietekme uz jauniešu izglītību un sporta nozari? Cik lielu pienesumu Murjāņi dod Latvijas sportam kopumā un kādas pārmaiņas gaidāmas? Studijā: MSĢ direktors Sergejs Čevers, laikraksta “Diena” sporta žurnālists Māris Zembergs, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un portāla Sportacentrs.com žurnālists Rolands Eliņš. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Viedokļos dalās: vairākkārtējs Latvijas čempions vieglatlētikā (lodes grūšana) Māris Urtāns un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā? Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.  

Drāma ģimenē, kur bērni saslima ar difteriju, ir pievērsusi visas Latvijas uzmanību. Bērna nāve, vecāku aizturēšana, citu bērnu izņemšana no ģimenes. Protams, pievērsīsimies arī budžeta problēmām un kompromisu meklējumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē "360TV ZIŅneši" žurnāliste Lauma Niedrīte, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts un politologs Filips Rajevskis.  

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 3. epizodes tēma: Futbols ir sporta karalis. Jā, lai gan daudzi to atzīt nevēlas - arī Latvijā. Futbolā apgrozās citiem sporta veidiem teju neaptveramas naudas summas, kam klāt šosezon nāks RFS kluba nopelnītie miljoni UEFA Eiropas līgā. Kāda ir finansiālā situācija Virslīgā? Cik liela ir plaisa starp Latvijas vadošajiem un pārējiem klubiem? Līgā ienākuši vairāki ārzemju investori - kāpēc un ar kādu mērķi? Kāda iezīmējas virslīgas attīstības vīzija un, vai virzīt uzdevumu futbola klubs kā peļņas avots, ir utopija? Studijā: Tukums 2000/Telms prezidents Verners Akimovs un Virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Viedokļos dalās: Leevon PPK prezidents Jurijs Žigajevs, RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis un FK Liepāja direktors Dāvids Jansons. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 10 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 2. epizodes tēma: Sporta likums ir galvenais sporta nozari regulējošais tiesību akts Latvijā. Šobrīd aktuālajā versijā tas izveidots pirms 22 gadiem un dažādiem grozījumiem laikam līdzi gājis visai simboliski. Līdz šī gada augusta beigām bija plānots izstrādāt jaunu likumu, taču augusta otrajā pusē secinām, ka darbi uz priekšu tik ātri viss netiek. Kas tam par iemeslu? Vai vecā likuma versija tiešām ir pagalam novecojusi? Kā likums šobrīd regulē notiekošo sporta nozarē? Ko sagaidām no jaunā Sporta likuma un, kad jaunā likuma projekta versija visbeidzot tiks nodota apspriešanā sporta sabiedrībai? Studijā: Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, Saeimas Sporta apakškopisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Izglītības un Zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs un Sportacentrs.com žurnālists Rolands Eliņš. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

19. augustā atzīmējam Pasaules humānās palīdzības dienu. Šī diena ir par sirsnību, palīdzību un nesavtību – kā pateicība ikvienam, kas, pakļaujot savu dzīvību dažādiem riskiem, ir snieguši palīdzību teritorijās, kur notiek plaša mēroga konflikti un dažādas dabas stihijas.  Par humānās palīdzības veidiem un sabiedrības iesaisti palīdzības nodrošināšanā citiem studijā izvaicājam labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu Dimantu un biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" prezidenti Līgu Menģelsoni. Humānās palīdzības dienā sākam arī sabiedrisko mediju akciju "Domās un darbos kopā ar Ukrainu", kas ilgs līdz 8. septembrim. 24. augusts ir Ukrainas neatkarības diena. Krievijas sāktā pilna mēroga kara dēļ daļai ukraiņu šobrīd māju sajūta ir atņemta, bet vēlme un vajadzība pēc neatkarības ir simtkārtīgi augusi. Veids, kā varam palīdzēt ukraiņiem atkal nostāties savā zemē stabili, brīvi un neatkarīgi līdz galam, ir turpināt viņus atbalstīt ne tikai domās, bet arī darbos. Ir svarīgi nepierast pie kara šausmām – svarīgi atgādināt un parādīt pretiniekam, ka neatslābstam. Atbalsts frontei ir nepieciešams nepārtraukti. Godinot Ukrainas neatkarības dienu, aktualizējam akciju ar mērķi ziedot Latvijā ražotu lietu piegādei Ukrainas karavīriem frontē – t. i., nakts redzamības ierīcēm, apģērbiem, ēdienam u. tml. Visa saziedotā nauda tiks novirzīta Ukrainas atbalstam – ziedojumu sadalījumu konkrēto lietu iegādei organizēs Ziedot.lv kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Ukrainas vēstniecība ir aicinājusi divas trešdaļas no saziedotajiem līdzekļiem novirzīt tieši Latvijā ražotu dronu iegādei, jo tie šobrīd frontē nepieciešami visakūtāk. Ziedosim Ukrainai, reizē atbalstot arī vietējos – Latvijas – ražotājus. Kopīgiem spēkiem līdz Ukrainas uzvarai! Ziedojuma tālrunis: 90204113 (maksa par zvanu 5,00 eiro ar PVN). Ziedot.lv par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. Ziedot.lv administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojuma.

Turpinās reģionālo mediju slēgšana. No jūlija vairs neiznāk reģionālais laikraksts „Ludzas Zeme”, bet pērn darbu pārtrauca Dobeles novada laikraksts. Kāda būs drukātās preses nākotne Latvijā? Krustpunktā diskutē Mediju attīstības un petniecības centra valdes loceklis Ingemārs Vekteris un kultūras ministres  ārštata padomnieks mediju jautājumos Kārlis Dagilis. Viedokli izsaka laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece, laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude un izdevniecības SIA "Žurnāls "Santa"" īpašniece un galvenā redaktore Santa Anča. Strauji mainās paradumi, kur un kā mēs iegūstam informāciju. Digitālie mediji un sociālie tīkli pārņēmuši informatīvo telpu. Gadiem ierastais daudzu cilvēku paradums - par svarīgāko vispirms uzzināt no avīzēm - nu ir gandrīz zudis. Jāatzīst, arī televīzijas un radio kanālu auditorijas vairs nav ne tuvu tik lielas, kā tas bija vēl pirms gadiem pieciem, desmit. Pasaule mainās, iespējas, kā mēs varam uzzināt jaunumus, palielinās.  Mēneša sākumā pēdējo lapaspusi aizvēra laikraksts „Ludzas Zeme”. Laikrakstam bija pāris tūkstoši abonementu. Latvijas mērogam tas varbūt arī nav liels skaits, bet tie ir cilvēki, kuri pierobežā lasa informāciju latviešu valodā, un tā nebija Kremļa propagandas piesārņota. „Ludzas Zeme” pārstāja iznākt, jo vairs nesaņēma gaidīto valsts atbalstu. Virkne drukāto izdevumu Latvijā turpina eksistēt, vien pateicoties valsts vai pašvaldības naudai.  Vai un kādēļ mums ir svarīga drukātā prese īpaši reģionos? Vai pēc gadiem pieciem laukos vēl kāds lasīs avīzes un kā valstij atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos? Kādēļ svarīgi, lai labi žurnālisti ir ne vien Rīgā, bet arī Daugavpilī un Liepājā, Tukumā un Kuldīgā, un arī Ludzā? 

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 1. epizodes tēma: īsi pirms olimpisko spēļu atklāšanas Parīzē Latvijas sporta funkcionāri un jomas eksperti diskutēs par olimpisko spēļu tagadni un nākotni. No antīkās Grieķijas sporta ideāliem līdz mūsdienu biznesa projektam. Vai Starptautiskās Olimpiskās komitejas izveidotā sistēma spēs pastāvēt arī nākotnē? Studijā: Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs un sports žurnālisti Raimonds Rudzāts un Rolands Eliņš. Raidījumu vada - Jānis Celmiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

No 1. augusta sabiedriskajiem medijiem būs jauns ombuds, šajā amatā ievēlēts komunikācijas eksperts, filozofijas doktors Edmunds Apsalons. Ombuds ir tas, kurš pārrauga sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, kā arī – un ar to ombuda vārds tiek piesaukts visbiežāk – atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu.  Krustpunktā Lielā intervija ar jaunievēlēto sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu.  

Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo? Krustpunktā tiešraidē no sarunu festivālā "Lampa" diskutē portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs un sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docent Artūrs Pokšāns.

Diskutējot par valodas lietošanu politiskajās debatēs, daudz ir pieminēta mediju redakcionālā neatkarība. Ko tā nozīmē, kādus riskus rada politiķu iejaukšanās un kādu atbildību un pienākumus tā uzliek medijiem? Krustpunktā diskutē sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle Inga Šņore,  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, filozofijas doktors Māris Kūlis. Kad sākotnēji internetā, pēc tam jau arī bija plašāks sociālā protesta vilnis pret ieceri portālā LSM.lv rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī mediju pārstāvji kārtējo reizi pieminēja redakcionālo neatkarību, runājot, ka arī tā ir apdraudēta. Patiesībā jau runas publiskajā telpā par šo parādās ne reizi vien. Bet kopš migrācijas krīzes pirms vairākiem gadiem, tad sekoja pandēmija, un arī kara iespaidā vismaz šeit, radio, es itin bieži dzirdu cilvēkus jautājam, kas tad izlemj, kāpēc izlemj, ko viņi dzird, ko redz vai lasa populārajos plašsaziņas līdzekļos? Mediji skaidro, ka tā ir viņu izvēle, ko raidīt, tie, kas nepiekrīt, saka, ka tā izvēle ir nepareiza, vai kādi citi iemesli. Protams, paralēli arī politiķi, kuriem arī bieži nepatīk tas, ko viņi dzird un redz. Rezultātā aug spriedze. Par privātajiem medijiem tā ņemšanās ir mazāka, jo tur visi apzinās, ka tā ir īpašnieku izvēle. Bet sabiedriskie medij. Kas nosaka, kam ir jābūt sabiedrisko mediju saturā? Kāpēc redakcionālā izvēle tiek pieminēta un dēvēta pat tik būtisku? Vai tas tā patiešām ir? Mēs pievēršamies žurnālistikai raidījumā Krustpunktā.

Jaunietis politikā? Tu vari kļūt atpazīstams un iedvesmot cilvēkus rīcībai. Bet! - Tev jābūt savai nostājai, jābūt informētam un gatavam viedokļu apmaiņām kā internetā, tā pie svētku galda. Ir grūti noticēt, ka tas ir tā vērts. Bet, ja vēlies savā valstī pārmaiņas, kurš gan tās panāks, ja visi domās, ka nav jēgas? Kā ar Latviju? Vai mums ir uzņēmīgi jaunieši un kāda ir viņu ietekme? Sarunā piedalās: Patrīcija Kleinberga, "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai" viceprezidente ārlietās; Kate Ozola no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2023

Par krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos diskusijas vēl turpinās, bet kas notiks pārējā Latvijas informatīvajā telpā, kas šobrīd raida un raksta krieviski? Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Gatis Liepiņš. Jau līdz ar šīs valdības izveidošanu ir daudz publiski runāts par valodas politiku sabiedriskajos medijos, vajag vai nevajag Latvijas Radio raidīt un arī interneta portālam "lsm.lv" rakstīt krievu valodā. Taču viena lieta ir runāt, otra - realizēt kādu konkrēti izstrādātu politiku. Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju pārmaiņām ir jānotiek gandrīz pusotra gada laikā, bet lielākas skaidrības pagaidām nav. Jautājumu aktualizēja SEPLP locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes paziņojums par atkāpšanos, tad tomēr izvēle palikt amatā. Tas rosinājis arī Valsts prezidentu rīkoties, pēc pāris nedēļām notiks diskusija Rīgas pilī. Bet runa nav par vienu portālu vai radio kanālu, Latvijā ir vairākas privātās televīzijas, radio kanāli un interneta mediji, kas strādā krievu valodā. Kādai ir jābūt valsts politikai mediju valodas jautājumā?

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 12. epizodes tēma: sporta primārais mērķis Latvijā – pašapziņas, patriotisma un valsts atpazīstamības pasaulē veicināšana vai veselīgs dzīvesveids? Vai sporta mērķis ir savā ziņā salīdzināms ar kultūras nozari vai tomēr ar veselības jautājumiem? Kā mērīta sporta atdeve dažādu mērķu sasniegšanai? Vai jebkādi mērījumi par tik plašiem jautājumiem vispār ir iespējami? Studijā: skeletona treneris un brāļu Martina un Tomasa Dukuru tēvs Dainis Dukurs un Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Kibermobings ir postošs un var veicināt trauksmi, depresiju un dziļas pašvērtējuma problēmas. Šķiet, ka varam pret to aizsargāties, audzējot pārliecību. Bet kāpēc tas būtu jādara nelaimīgu un nenobriedušu varmāku dēļ? Kāpēc citi vienkārši nemāk uzvesties pieklājīgi internetā? Kā tikt galā ar soctīklu troļļiem un interneta slavu un vai ir vērts cīnīties ar heiteriem? Sarunā piedalās: - satura veidotāja Lotanna Okorie, Lotanna mācās vidusskolā, darbojas LTV un viņa ir atpazīstama ar saturu TikTok; - psihologs, kurš strādā ar pusaudžiem, Mārtiņš Roberts Stabinģis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2023

Statistika liecina, ka sociālajos tīklos reģistrējušies gandrīz pieci miljardi pasaules iedzīvotāju un ik ceturksni tiem pievienojas vēl vidēji 76 miljoni lietotāju.  Tas vistiešākā veidā ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, jo arvien grūtāk ir kontrolēt to, kā autoru darbi tiek izmantoti virtuālajā vidē. Par intelektuālo īpašumu jaunajā realitātē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības padomes prezidents Kārlis Kazāks.  

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 11. epizodes tēma: sports un studijas ārzemēs - finansiālie apsvērumi. Ar ko jāsaskaras un kādas izvēles jāizdara jaunajiem sportistiem, kuri vēlas studēt ārzemēs. Vai pilnu stipendiju var iegūt jebkurš vai tikai izredzētie? Kam jānotiek un ar ko rēķināties, lai sportošanu apvienotu ar studijām ASV? Profesionāls sportists Eiropā vai sports un studijas ASV. Plusi un mīnusi, par un pret. Studijā: sportisti, kuri studijas ārzemēs pratuši apvienot ar sportu - pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un bijušais basketbolists Haralds Kārlis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Šajā reizē jārunā gan par notiekošo atsevišķās pašvaldībās, gan par atskaņām, kas rodas no Krievijas uzsāktā kara. Rēzeknes dome sasparojas vien tad, kad jau spriests par tās atlaišanu, Rīgas domē paviesojās KNAB, tikai aktivitātes neesot saistītas ar Rīgas domes darbu. Protams, Krievijas agresijas izraisītie notikumi ir uzmanības lokā: raidījuma skanēšanas laikā Maskavā notiek atvadīšanās no opozicionāra Alekseja Navaļnija. Sabiedrības uzmanību piesaistījis arī mediju darbs. Krustpunktā aktualitātes analizē Ansis Bogustovs, TV24 žurnālists, Bens Latkovskis, portāla "NRA" žurnālists, un Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists.  

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 10. epizodes tēma: Pēdējā piecgadē Latvijā aizvadīti un arī šogad norisināsies vairāki lieli starptautiski sporta pasākumi, kuri saņēmuši un vēl saņems ievērojamu valsts finansiālo atbalstu. Cik lietderīga ir valsts naudas tērēšana šādiem sporta forumiem? Kāda ir šo investīciju atdeve īstermiņā un ilgtermiņā? Ko iegūs sporta organizācijas un konkrētie sporta veidi, ko citas nozares? Vai šo naudu nebūtu pareizāk novirzīt jauniešu sportam un veselīga dzīvesveida veicināšanai un vai tas vispār iespējams? Studijā: LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "Eurobasket 2025" izpilddirektors Kristaps Janičenoks. Viedokļus izsaka LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs un LPF prezidents Aivars Platonovs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Kādreiz tās bija ar parfīmu iesmaržinātas vēstules. Tagad - sirsniņas pie Instagram storija un ziņas, kas aprobežojas ar “ko dari?”. Aci pret aci runāsim par attiecībām. Kā svaipošanas un klikšķu laikmetā ir mainījies, kā attiecības veidojam un uzturam? Kādi izaicinājumi pavada tos, kas savu otru pusīti meklē virtuāli? Un kā mēs jūtamies par mūsu saiknēm tiešsaistē un bezsaistē? Sarunā piedalās: - satura veidotāja Renāte, kas TikTokā dalās ar randiņu pieredzes stāstiem un seksuālo izglītošanu; - Līva Spurava, Psiholoģijas centra “AUGT” dibinātāja, geštaltterapeite, kas specializējas attiecību jautājumā. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Ja mileniāļiem darbs ir cieši saistīts ar dzīves jēgu, Z paaudze arvien vairāk saprot, ka strādāt dzīvē nav galvenais. Viņi nebaidās pieprasīt lielāku algu, darba devējus vērtē zemāk nekā citi, un viņiem ir lielāka iespēja aiziet no darba, kas neapmierina. Kā izvēlēties karjeru, kas sniegs piepildījumu un finansiālo stabilitāti? Kāda ir realitāte, pelnot ar saturu internetā? Un kā darba devēji pielāgojas pārejai uz pasauli, kurā darbs vairs nebūs dzīves centrā? Sarunā piedalās: Lota Ulmane, satura veidotāja un radio personība Pieci.lv; Gustavs Mārtiņš Upmanis, “Visas iespējas” un “Darba tinderis” veidotājs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 9. epizodes tēma: Ministru kabinetu Latvijā šobrīd veido 15 ministrijas. Pavisam nesen izveidota Klimata un Enerģētikas ministrija, taču sports joprojām ir Izglītības un Zinātnes ministrijas paspārnē, kur saprotamu iemeslu dēļ nav prioritāšu augšgalā. Vai sporta nozares pārstāvji būtu pelnījuši paši savu ministriju, kāda būtu tās izveides jēga un pienesums? Kāda ir Eiropas valstu pieredze un, vai sportam paliekot Izglītības un Zinātnes ministrijas kompetencē, tas nepaliek pabērna lomā? Studijā: 14. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un LOK izpildkomitejas loceklis, bijušais LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Ir tik viegli uzburt sazvērestības teoriju! Izvēlies tematu, kas rosina emocijas emocijas - piemēram, veselība, tehnoloģijas vai politika. Un izdomā, pret kuru milzīgu un netveramu organizāciju cīnīties - vai tie ir ilumināti, Big Pharma vai slepena vispasaules valdība. Pārējais ir tikai harizmas un radošuma jautājums. Kā varam izšķirt informācijas patiesumu? Kā atpazīt sazvērestības un kas liecina, ka tās ir apšaubāmas? Kāda tipa cilvēki visbiežāk uzķeras uz šādas informācijas? Sarunā piedalās: - Pētnieks psiholoģijas zinātnē Mārtiņš Priedols; - "Skepticafe" pārstāve Ieva Feldmane. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 8. epizodes tēma: sporta patērēšanas ieradumi gan pasaulē, gan Latvijā pēdējā laikā ievērojami mainījušies. Mazinājies un turpina samazināties sporta drukāto mediju skaits, pasauli pārņem sociālie tīkli. Sports medijos kopumā kļuvis pieejamāks, taču par dažādu izklaides platformu lietošanu un sporta vērošanu attālināti ir jāmaksā. Vai sports jau tuvākajā laikā pazudīs no klasiskajiem TV kanāliem? Vai Latvijā pastāv kvalitatīva sporta žurnālistika? Kurus no sporta veidiem Latvijas sporta līdzjutēji medijos iecienījuši visvairāk? Studijā: ilggadējs Latvijas sporta žurnālists Jānis Matulis un TV3 Sport programmu direktors Toms Circenis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Tas, vai Tu esi “traks” vai neesi, nav galvenais. Padomju laiki, kad par Tavu diagnozi uzzināja priekšnieks, ir garām. Un mūsdienās atzīt grūtības ir drosme, nevis vājums. Bet kā saprast, kurā brīdī to ir par daudz? Kā sadzīvot ar diagnozi, kad tā uzstādīta? Un kā saņemties meklēt palīdzību? Sarunā piedalās: - Pusaudžu psihoterapijas speciāliste Romija Krēziņa; - TV personība un četru meitu tētis Armands Simsons. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Krustpunktā diskutējam par Latvijas mediju radītā satura pieejamību Krievijā. Kamēr esam norobežojušies no Krievijā radītā propagandas mediju satura, vai mums pašiem vajadzētu mēģināt uzrunāt auditoriju šajā valstī un kādam vajadzētu būt saturam? Diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, politologs Andis Kudors, kultūras ministres ārštata padomieks Kārlis Dagilis un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība). Vai Latvijas medijiem vajag uzrunāt krievus, kas dzīvo Krievijā, Baltkrievijā vai citur pasaulē. Par šo jautājumu aizdomājāmies, kad uzzinājām, ka Latvijas Radio jādzēš savi konti no Krievijā populārās "Yandex" platformas. To noteikusi uzraugošā padome. Bet jautājums ir krietni plašāks, nekā konkrētie konti, jo no vienas puses ir karstas diskusijas par krievu valodā radīto saturu Latvijā, tajā pašā laikā zinām, ka vēlme uzrunāt pretējā nometnē esošos ir bijusi aktualitāte vienmēr. Nav šaubu, ka Krievija aktīvi cenšas ietekmēt sabiedrisko domu pie mums, par to arī daudz raizējamies. Vai mums ir jāmēģina darīt to pašu, varbūt esam tikai neliels "pundurītis", kam nav vērts runāt ar "goliātu". Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? 

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 7. epizodes tēma: Sporta pasākumi Latvijā pēdējā laikā pazaudējuši savus skatītājus tribīnēs. Kur viņi palikuši? Ja agrāk sporta draugi apmeklēja arī vietējās sacensības un čempionātus, tad šobrīd līdzjutēju skaits tribīnēs uz nacionālajiem čempionātiem krietni krities. Ar to spiestas sadzīvot lielākā daļa sporta veidu federāciju un klubu. Kā veicināt skatītāju pieplūdumu sporta arēnās? Ko lietas labā dara klubi, ko iespēj federācijas? Studijā: BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics un "Riga FC" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Krišs Upenieks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.