Podcasts about Ieva

20. oktobrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika mākslinieces Vijas Celmiņas pirmās stipendijas pasniegšana. To saņēma māksliniece Ieva Putniņa. Pēc prēmijas iegūšanas Ieva Putniņa Kultūras rondo neslēpa, ka jūtas pārsteidzoši un ir apmulsusi. Stipendijas pieteikumam viņa iesniegusi darbus, pie kuriem strādājusi un strādā. Ieva Putniņa savā stipendijas pieteikumā raksta: “Mani interesē dabas skarbums. Tas iekustina un sāk domāšanu – tas var likt justies gan trauslam, gan piesardzīgi saspringtam. Šāda ainava saasina jutīgumu tieši ar savu nemanāmo un ilgo grimšanu aizmirstībā.” Radošo ieceri Ieva Putniņa raksturo kā pretreakciju pilsētas dzīvei un cilvēku kontrolētām teritorijām, meklējot vietas, kur daba atgūst savu klātbūtni. Vijas Celmiņas fonda stipendija ir 30000 ASV dolāru liela, kā arī tā ir balva – simbolisks durvju ķīlis, kas iemieso stipendijas ideju: tā rosina saņēmēju nodoties radošajam procesam un pašizaugsmei, paverot durvis jaunām iespējām un pieredzēm. Balvas vizuālā veidola autore ir māksliniece Sarmīte Māliņa, to materializējis koktēlnieks Reinis Laugalis. -- Māksliniekiem bija iespēja pieteikties Vijas Celmiņas fonda (VCF) stipendijai, ko izmantoja 85 pretendenti, no kuriem 80 atbilda nolikuma prasībām. Kopumā konkursā piedalījās 60 mākslinieces un 25 mākslinieki, kā arī tika saņemti 5 pieteikumi, kas pārstāvēja divu autoru sadarbības projektus. Izvērtējot pretendentu radošās biogrāfijas, portfolio un motivācijas pieteikumus, VCF stipendijas žūrija piecu mākslas ekspertu sastāvā Vijas Celmiņas fondam nosūtīja Ērika Apaļā, Jāņa Dzirnieka, Indriķa Ģelža, Miķeļa Fišera, Ievas Putniņas, Zanes Putniņas, Luīzes Rukšānes, Līgas Spundes, Rasas un Raita Šmitu, Kristas Vindbergas un Amandas Ziemeles pieteikumus. 2025.–2026. gadā Vijas Celmiņas fonda stipendijas pretendentu pieteikumu izvērtēšanu un nominantu atlasi veica žūrija: LNMM 20. gs. otrās puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Dr. art. Elita Ansone, Kim? Laikmetīgās mākslas centra un darba devēju konsultācijas uzņēmuma “Erda" dibinātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes locekle Zane Čulkstēna, mākslinieks, galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators Kaspars Groševs, māksliniece, galerijas “Low” un Rīgas Zīnu festivāla dibinātāja un izstāžu kuratore, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Maija Kurševa, māksliniece Inga Meldere.

Vai jums ir grāmatas, kurām jūs jūtaties... par labu?Mēs atzīstamies – mums ir. Tā pavisam godīgi, atklāti un neizliekoties par to pļāpājam raidieraksta 7. sezonas 1. sērijā, kuru pilnā apmērā dzirdēs vien raidieraksta patroni.Vēlies par tādu kļūt? Saite uz Patreon lapu un raidieraksta atbalstu ir šeit https://www.patreon.com/PiedzivotBučas! Mīlam!-Aija, Zane, Kristīne, Ieva-

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Viņa dzimusi mākslinieka Jāzepa Pīgožņa un tekstilmākslinieces Leontīnes Pīgoznes ģimenē. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes, dejo Rīgas Danču kluba deju grupā un vada vēstures rekonstrukcijas un folkloras grupu „Baltava”. "Tajā brīdī, kad cilvēki pārstāj valkāt tradicionālo apģērbu, tas arī tika nolikts un aizmirsts. Bet kad radās koru kustība, interese par to, kā apģērbties koristiem, radīja arī vajadzību pēc tautastērpa. Tajā brīdī šos tautas tērpus radīja no jauna atbilstoši sava laika izpratnei, modes ietekmēm un daudz kam citam. Tā tas turpinājās - uz katriem Dziesmu svētkiem radīja arvien jaunus tērpus, un koristes, koristi nē, tikai koristes, vilka arvien jaunus tērpus," skaidro Ieva Pīgozne. "Tad jau 20. gadsimtā, visvairāk sākot ar 1931. gadu, tika nolemts, ka arī uz skatuves cilvēki vilks to, kas ir saskaņots ar muzeju krātuvēs esošajiem apģērba gabaliem, kas ir no oriģinālā, no vēsturiskā apģērba. Tā kā iegūtās lietas līdz muzejiem bija nonākušas ļoti nelielā skaitā un nebija tā, ka būtu kaut viena cilvēka pilns apģērba komplekts nonācis muzejā. Nonāca tikai atsevišķas lietas, un šīs apģērbu daļas salika kopā, ja tās bija no vienas vietas, tad salika vienā komplektā un tādā veidā radīja šos tautas tērpus, kurus izmantoja koristi un kurus mūsdienās ļoti daudzi arī turpina valkāt. Atšķirība ir tāda, ka tajā brīdī, kad radās vajadzība pēc tautas tērpiem, tad tos nosauca par 'tautastērps', bet arī tos tērpus, kas bija oriģināli, arī sauca par 'tautas tērps'. Līdz ar to bija diezgan lielas jukas, cilvēki domāja, ka tas ir viens un tas pats, un tad mēs kopā ar kolēģi Aneti Karlsoni no 2018. gada ieviesām nošķīrumu, pilnībā atteicāmies no lietojuma 'tautas tērps' ar diviem vārdiem, lai nebūtu jaukšanās. To, kas ir darināts vēlāk un tiek valkāts uz skatuves, to mēs saucam par 'tautastērpu' vienā vārdā. Savukārt šo vēsturisko apģērbu attiecīgi dēvē vai nu par vēsturisko, vai arī, ja iedalām sīkāk, tad par tradicionālo vai par pilsētas modes apģērbu." Raidījumā skan: Laiksne – "Miegs man nāca" Auļi & Tautumeitas – "Es jauna būdama"  Tristen – "Story of Love" The White Horse Guitar Club – "If I Needed You"

"Apzināju, kādas ir akūtākās vajadzības Černihivas mūzikas skolā, un piegādāju viņiem instrumentus. Tur uz pieciem bērniņiem bija viena vijolīte… Aizvedu pilnu mikroautobusiņu ar dažnedažādiem instrumentiem, ko piegādāja mūziķi no visas Latvijas – ne tikai no Ogres. Redzot ukraiņu sajūsmu par to, ka viņi nav vieni… Pilnīgi noteikti netiecos pēc kaut kādiem apbalvojumiem, bet man šī sajūta bija TĀDA... Es pat teiktu – lielāks gandarījums nekā pēc kāda ļoti, ļoti laba koncerta. To nevar atsvērt. Tāpēc Ukrainā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma esmu bijis piecas reizes un domāju, ka braukšu vēl. Ļoti ceru aizbraukt arī tad, kad karš būs beidzies. Pavisam drīz," saviļņoti saka diriģents un Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors ATVARS LAKSTĪGALA, ar kuru "Klasikas" studijā tiekamies nākamajā rītā pēc Franča Lehāra operetes "Džudita" pirmizrādes. Paldies tev, Atvar, par agro nākšanu uz "Klasikas" studiju! Kādas ir sajūtas pēc pirmizrādes? Droši vien visu nakti kaut kas galvā vēl skan.  Atsevišķas epizodes vēl kādu laiku skanēja. Uzskatu, ka darbs tika labi paveikts no visām pusēm, bet vienmēr ir tā: varbūt varēju tur vēl tā vai šitā... Tā filma vēl tinas atpakaļ. Tā laikam ir tāda mūziķa iekšējā atbildība. Grūti to savādāk raksturot. Bet jūs jau varat ikreiz dot vairāk, labāk, savādāk: tur jau ir tā dzīvās mūzikas burvība. Nākamās izrādes ir 6. un 7. oktobrī. Mainīsies arī sastāvi. Bet vai nav dīvaini, ka Lehāra "Džudita" Latvijā tikusi iestudēta pirmo reizi? Jā, un ja šobrīd neko nejaucu, tad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs: interesējoties par nošu materiālu, arī no kaimiņvalstu nošu bibliotēkām neatradu nekādas norādes, ka šajā reģionā kādreiz bijusi iestudēta "Džudita".  Bet jūs materiālu sadabūjāt, tāpat tikāt pie latviešu teksta. Šis ir tas gadījums, kad nav vajadzīgi titri un tu pilnīgi skaidri vari saprast tekstu – gan dziedāto, gan runāto. Domājot par VEF Kultūras pils mazo orķestra bedri, šķita neiespējami, ka tajā varētu salīst lielais orķestris. Tāpēc orķestris ir samazināts, bet tik un tā skan brīnišķīgi. Jau iepriekš man bija darīšana ar šo orķestra bedri, un tas tiešām bija izaicinājums: ieraugot Lehāra oriģinālpartitūru, sapratu, ka arī mūsu Baltā nama bedrē tas būtu bijis komplicēti, jo operetē izmantots patiešām ļoti, ļoti, ļoti liels orķestris: te ir arī ģitāras, mandolīnas un kas tikai vēl nē... Sapratu, ka bedrē vairāk par trīsdesmit cilvēkiem nepietiks vietas, un tad nu bija lielais uzdevums – domāt, kā un ko darīt, lai labi skanētu un visiem pietiktu vietas. Atļāvos konsultēties ar saviem iepriekšējiem un pastāvīgajiem sadarbības partneriem, zvanīju komponistam Ērikam Ešenvaldam, ar kuru man bijusi ilggadēja sadarbība: viņš man ieteica savu ļoti talantīgo kompozīcijas studentu, maģistrantu Polu Bernardu Bernotu, kuram ļoti patīk šādas lietas. Protams, tas bija liels risks – kaut ko tik vērienīgu un apjomīgu uzticēt jaunam cilvēkam, bet… Tad atcerējos, ka arī es pirms gadiem divdesmit ļoti gaidīju šādus izaicinājumus un piedāvājumus, jo man patika darīt ko tādu, kas varbūt pat būtu pāri maniem spēkiem. Uzrunājot jauno komponistu un pianistu Polu, viņš atbildēja, ka ļoti labprāt šo darbu uzņemtos, un tad jau vienojāmies par to, kāds varētu būt sastāvs – ka tie būtu 27 mūziķi, un izveidosim šo partitūru tā, lai maksimāli izklausītos tā, kā to iecerējis Lehārs. Tev ir arī palīgs un asistents pie diriģenta pults – arī jauns cilvēks, kuram laikam vienā izrādē arī tiks dots vārds? Jā, esmu priecīgs, jo pirmo reizi uz ilgstošāku sadarbību esmu aicinājis savu asistentu – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra diriģēšanas studentu Artūru Plaudi. Šeit noder arī viņa klavierspēles dotības, pieredze un iepriekšējā izglītība, jo Rīgas Doma kora skola dod savu artavu. Tieši darbā ar vokālo mūziku viņš bija ļoti, ļoti vērtīgs palīgs un arī dziedātājiem deva brīnišķīgus padomus. Artūrs diriģēs izrādi 21. oktobrī. Tā būs viņa debija muzikālajā žanrā.  Tev šī nav pirmā pieredze ar operetes žanru, par kuru domas sabiedrībā atšķiras. Ir daļa ļaužu, kas pret to izturas skeptiski. Daļa sabiedrības uzskata, ka operete ir kā šlāgeris populārajā mūzikā. Bet tas tā noteikti nav! Būtiskākā atšķirība no operas operetē ir pozitīvisms: teju visas izrādes, izņemot "Džuditu", beidzas laimīgi – un tās ir komēdijas. Cik man zināms, teju visos pasaules teātros operetes iestudē valsts valodā. Tas klausītājam ir interesanti – ka viņš no sākuma līdz galam var saprast, par ko ir stāsts. (..) Operetē ir ļoti daudz runāto dialogu. Vai diriģentam tas ir īpašs uzdevums un varbūt pat apgrūtinājums – tiem sekot? Arī dziedātājiem tas noteikti nav viegli. Tev taču ir jāseko katram vārdam! Jā, protams, man jāseko! Bet jau mēģinājumu procesā šīs nianses ir ļoti labi izprastas. Dodu arī padomus, lai šie dramaturģiskie akcenti sakristu ar mūziku, kas sekos pēc tam. Runātie dialogi papildina mūziku. Ja operā ir rečitatīvi, tad operetēs ir dialogi.  Jāvēl ilgs mūžs operetei "Džudita", bet nu gan pievēršamies Ogrei. Vai esi dzimis ogrēnietis, vai arī tu tur šobrīd dzīvo un strādā?  Esmu dzimis Rīgā, tomēr sevi vienmēr esmu uzskatījis par ogrēnieti. Lai gan esmu mācījies, strādājis un dzīves lielāko daļu pavadījis ārpus Ogres, šī pilsēta ir manas mājas. Atzīšos – bijušas pāris reizes, kad es pat esmu mēģinājis aiziet no Ogres, jo strādāju Liepājā un domāju, ka varbūt tomēr vajadzētu dzīvot tai tuvāk. Vēl bija mācības Berlīnē, un tad Ogre likās pilnīgi uz citu pusi nekā Liepāja vai Rīga lidosta. Bet nē... Ogre, kur satiekas divas upes, kļūst arvien skaistāka, tā mani vilina kā magnēts! Tai ir ļoti īpaša aura. Ogri un Operetes teātri kaut kādā ziņā saista intensīvas saites. Kā ir ar muzikālā teātra attīstību Ogrē? Mēs visi uz to ļoti, ļoti ceram! Nopietnā projekta stadijā izstrādāts vizuālais materiāls, kā tas varētu izskatīties. Par tautas saziedotajiem līdzekļiem celtais Ogres Tautas nams ir vēsturiska ēka; tai ir ļoti skaists tornītis. Kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, šis tornis bija viena no pirmajām vietām, kurā tika pacelts Latvijas karogs. Tāda ikoniska vieta. Un, tā kā šī ēka jau kādu laiku ir tādā kā pabērna statusā, lai gan tai ir liela kultūrvēsturiska vērtība, tika lemts – kāpēc to nepiepildīt ar kultūru? Ir izveidots projekts, kurā šī vecā, vēsturiskā ēka varētu savienoties ar jaunu un pilnvērtīgu teātra ēku. Vecā ēka paliktu kā mazā zāle, bet jaunā ēka – kā jaunā zāle. Ceru, ka pārskatāmā nākotnē šī iecere tiks novesta līdz galam. Bet jau ļoti pārskatāmā nākotnē, 11. oktobrī, būs liela balle, bet vēl pirms tam – arī daudz kas cits saistībā ar Ogres Mūzikas un mākslas skolas jubileju. Patiesībā kopā liktas divas jubilejas: Mūzikas skolai – 65, Mākslas skolai – 35. Kopā apaļš simts!  Jā, tā ir mana ideja. Mūzikas skola tika dibināta 1960. gadā, bet Mākslas skola – 1990. gadā, un šīs skolas veiksmīgi darbojušās katra par sevi. Nu jau piecus gadus esam kopā zem vienas administrācijas, bet – saglabājot tās labās tradīcijas, kas bijušas iepriekš. Tradīcija, kuru šobrīd turpinu – neuzstāju, lai talantīgais jaunietis obligāti aizietu līdz galam un skolu pabeigtu: man ir svarīgi dot viņam impulsu, un, ja redzu, ka konkrētajam jaunietim ir ļoti īpašas dotības, mudinu iet uz Rīgu – vai tā būtu Rīgas Doma kora skola, vai arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola. Jo redzu, kā notiek attīstība. Piemēram, Diana Ozoliņa, viena no vadošajām čellistēm Latvijā, arī savulaik uzsākusi mācības Ogres mūzikas skolā; tāpat altiste Ināra Brīnuma, klarnetists Uldis Lipskis. Trombonists Vairis Nartišs šo skolu ir pat pabeidzis. Bet jaunā, talantīgā pianiste Ērika Jēkabsone aizgāja uz Dārziņskolu.  2017. gadā, kad stājies jaunajā amatā, savā vīzijā teici, ka nepieciešams veidot jaunas tradīcijas šajā profesionālās ievirzes izglītības iestādē. Piemēram, rīkot mūzikas festivālus, iesaistot citu mūzikas skolu audzēkņus, pasniedzējus no Mūzikas akadēmijas, no ārvalstīm. Tas ir izdevies? Ir izdevies, jā. Tas notiek pastāvīgi – gan starptautiskie projekti, gan vietēja mēroga projekti. Kad vēl skolas nebija apvienotas, izveidoju koncertu ciklu, kurā personības, kas pasaulē ļoti tālu tikušas un parādījušas sevi uz lielajām skatuvēm, aicinu tikties ar bērniem skolā, lai parunātos un arī muzicētu – tā, lai bērni varētu uzdot jautājumus un akcentu liekot uz to, kādas konkrētajai personībai bijušas pirmās dienas mūzikas skolā, kāds bijis pirmais mācību gads, kādas bijušas pirmās veiksmes un arī neveiksmes, kā tikts tām pāri… Daudzi bērni man atzinušies, ka tas viņus ļoti, ļoti iedvesmojis! Jo neviens no mums nepiedzimst uz skatuves: pamatā ir ļoti liels darbs. Un katram ir savs stāsts par to. Bijuši jau ļoti daudzi šādi pasākumi. Tavā vīzijā bija atvērt arfas klasi un izveidot džeza nodaļu. Džeza vēl nav, bet arfa gan ir!  Ja nemaldos, vēl tikai Jūrmalā ārpus Rīgas ir iespēja apgūt arfu. Esam viena no retajām skolām Latvijā. Šobrīd ir arī pirmie trīs absolventi, un esmu priecīgs, ka visi skolu absolvējuši teicami un izcili. Ļoti liels nopelns te ir skolotājai Ievai Šablovskai: tas, kā viņa spēj aizraut meitenes, ir kaut kas fenomenāls! Un vēl lielāks pārsteigums bija, ka gandrīz visiem viņas audzēkņiem mājās ir savas arfas. Es saku: Ieva, ko tu dari ar tiem meiteņu tētiem?! (smejas)  Moderno datortehnoloģiju izmantošana. Arī to kā prioritāti esi licis 2017. gada vīzijā. Vienmēr esmu bijis par tehnoloģijām, man tās ļoti patīk un aicinu tās izmantot arī citus. Kad sāku strādāt direktora amatā, skolā nebija pat e-klases: mums vēl bija žurnāli, viss papīros. Teicu – nē, tā nebūs, mums jāiet laikam līdzi, un līdz šim ir daudz kas izdarīts šajā jomā. Ar tehnoloģijām esam ļoti "uz tu". Kad bija pandēmijas laiks, jau pirmajā nedēļā izveidoju digitālo koncertzāli un visi vecāki varēja sekot līdzi: mums koncertdzīve neapstājās ne uz mirkli! Tai varēja sekot līdzi tiešsaistē, kuru nodrošināja vairākas kameras. Tas man bija tāds uzstādījums. Un pāri visam tu teici – un tas nu gan ir noteikti piepildījies! – ka tev ir ļoti liela vēlēšanās izdarīt kaut ko labu savas pilsētas Ogres labā. Bet tu esi daudz ko izdarījis arī Liepājas labā. Un, skat, "Lielajam dzintaram" tuvojas jau desmit gadu dzimšanas diena! Tas bija tiešām ļoti, ļoti liels notikums un interesants posms… Liepājā mana dzīvesvieta bija blakus "Lielajam dzintaram", tāpēc varēju redzēt, kā šis brīnums top no stāva uz stāvu. Man bija skaidri zināms, kas būs programmā vēl divus gadus pirms koncertzāles atklāšanas! Koncertzāles un pilsētas vadība noticēja manai idejai, un par to esmu ļoti gandarīts. Viens no taviem skolotājiem ir Imants Resnis. Kādā intervijā lasīju, ka reiz kādā stundā Imants tev pajautājis – nu, kā tev patika jaunā izstāde Mākslas muzejā? Viņš ir viens no tiem, kurš tev liek skatīties plaši. Tas tiešām ir pateicoties Imantam Resnim, kurš uzskata: diriģents nav tikai tas, kurš taktē vai skatās, vai mūziķi nospēlē pareizas notis – ir jāredz ļoti plaši, jābūt plašam skatījumam. Imantu Resni joprojām uzskatu par vienu no erudītākajiem mūziķiem, diriģentiem, ko pazīstu, un ļoti, ļoti novērtēju to, ko viņš man devis. Tu skaties plaši arī pāri Latvijas robežām. Tev piešķirts Ukrainas augstākais valsts apbalvojums, un laiku pa laikam mēs redzam tevi Ukrainā. Esi teicis, ka mūzika un māksla ir spēcīgs ierocis. Tieši tā. Viena no Ogres sadraudzības pilsētām ir Černihiva, kas ir salīdzinoši tuvu agresorvalsts robežai. Jau kara pirmajās dienās uzzinot par turienes situāciju, arī man sirds ļoti sažņaudzās, un nodomāju: noteikti pie pirmās izdevības palīdzēšu! Zinot, ka Ogres novada domes priekšsēdētājs Helmaņa kungs pats personīgi dodas uz turieni un piedāvā piegādāt palīdzību, pieteicos, ka arī es gribētu braukt līdzi, taču saredzu, ka turp dotos ar savu misiju. Sazinājos ar Černihivas mūzikas skolu un arī mākslas skolu, apjautājos, kas viņiem nepieciešams, un vairākas reizes braucu uz turieni, vedot mūzikas instrumentus, kurus man savukārt piegādāja mūziķi no visas Latvijas – ne tikai no Ogres. Jo tur tā situācija bija tāda, ka uz pieciem bērniņiem bija viena vijolīte… Apzināju, kādas ir akūtākās vajadzības, un piegādāju viņiem instrumentus. Aizvedu pilnu mikroautobusiņu ar dažnedažādiem instrumentiem. Redzot viņu sajūsmu par to, ka viņi nav vieni… Pilnīgi noteikti netiecos pēc kaut kādiem apbalvojumiem, bet man šī sajūta bija tāda... Es pat teiktu – lielāks gandarījums nekā pēc kāda ļoti, ļoti laba koncerta. To nevar atsvērt. Tāpēc Ukrainā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma esmu bijis piecas reizes un domāju, ka braukšu vēl. Ļoti ceru aizbraukt arī tad, kad karš būs beidzies. Pavisam drīz. 8. oktobrī jūsu skolā būs atbalsta koncerts Ukrainai – kopā ar pianistu Andreju Osokinu, dziedātāju Brigitu Reisoni, jūsu skolas bērniem un arī bērniem no Ukrainas. Jā, tāda izaicinājumiem pilna nedēļa. Un tad vēl skolas jubilejas koncerts. Ar Andreju Osokinu mums plānota sadarbība arī turpmāk: abi esam uzaicināti uzstāties kopā Černihivā nākamā gada pavasarī. Ar Černihivas simfonisko orķestri izveidosim kopēju programmu, kas būs kā labdarības koncerts no mūsu puses, un visi ienākumi tiks novirzīti Ukrainas aizstāvjiem.

Sagaidot gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubileju, ko atzīmēsim 20. septembrī, sākam ierakstu sēriju „Kas ir Džemma?”. Trīs epizodēs: "Portrets", "Džemma pārkāpj robežas" un "Statuss sabiedrībā" ieskicēsim gleznotājas radošās un cilvēciskās līnijas viņas bagātajā mūžā. Sākam ar "Portretu". Atskatīties uz saskari ar Džemmu Skulmi aicinājām mākslinieci Ievu Jurjāni, žurnālisti un grāmatu autori Līgu Blauu un režisori Antru Cilinsku, kuras dažādos veidos portretējušas gleznotāju Džemmu Skulmi. Līgas Blauas grāmata „Džemma Skulme. Nospiedumi” (2009), Ievas Jurjānes izstāde „Gals & sākums” un nesen pabeigtā Antras Cilinskas dokumentālā filma „Džemmas laiki” rosināja uzdot jautājumus un skaidrot, kādu iepazinušas Džemmu Skulmi katra citā veidā  viņu portretējot. Strādājot žurnālā „Ieva”, Līgai Blauai bijis darba uzdevums veidot ierakstu sēriju par gleznotāju Džemmu Skulmi, kuru viņa sazvanīja pēc 80. jubilejas. Sākumā māksliniece vēlējusies atteikt sarunu, bet viņu ieinteresējis piedāvājums, ka stāsts būs ne tikai par viņu, bet plašāk - par Skulmju dzimtu. Stāsti žurnālā turpinājušies piecus mēnešus, arī lasītāji tos gaidījuši. Bet arī pēc šīm publikācijām Līgas Blauas braucieni pie Džemmas nepārtrūka, un tapa grāmata „Džemma Skulme. Nospiedumi”. Arī pēc tam cilvēciska tuvība abām saglabājās. Ar mākslinieci Ievu Jurjāni tiekamies izstādē „Džemma”, kas pašlaik skatāma Latvijas Nacionālās mākslas muzejā. 2018.gadā te Ieva Jurjāne sarīkoja personālizstādi „Gals &Sākums”, starp darbiem bija arī Džemmas Skulmes pilna auguma portrets. "Tas izvērsās tādā portretā, ko nevar saukt par oficiāli skaistu, un tādēļ es zinu, ka bija cilvēki, kuriem likās - vai tad īsti tā ir Džemma?" stāsta Ieva Jurjāne. "Godīgi sakot, bija tādas dienas, kad viņa teica - šī ir tāda diena gandrīz, tā varētu būt pēdējā diena, jo cilvēks jūtas tā, kā viņš jūtas. Bet viņa arī raksturoja sevi kā tādu mūžīgo kareivi, kam ir jābūt dienestā, kuram, kamēr kādam ir vajadzīgs, ir kaut kāds uzdevums. Viņa nepiešķīra vērtību kaut kam smukam kā tādam. (..) Viņa spēja distancēties no sevis kā tēla vai no sevis kā burtiska cilvēka. Viņa žestikulē ar lieliem žestiem, tāpat kā viņa strādā ar lieliem žestiem. Man bija pilnīgi skaidrs, ka Džemmu es nevaru attēlot ar rokām klēpī, jo tas ir neiespējami. Man vajadzēja, lai viņai ir tas ikoniskais žests, kas izsaka ļoti daudz. Ja es jaunībā, bērnībā Džemmas glezniecību uztveru kā tādu skarbu un caur to monumentalitāti un vispārinājumu, es tai īsti nespēju tuvoties, tad man liekas, ka šodien man viņa interesē ar katru brīdi vairāk." Džemmas portrets tagad ir Ievas Jurjānes īpašumā, taču ja noder kādā ekspozīcijā, māksliniece ar prieku var to piedāvāt. Režisores Antras Cilinskas iecere par simtgadniekiem tādā formā, kā bija iecerēts sākumā, nerealizējās, taču materiāls ar Džemmu Skulmi viņas simtgades gadā pārtapis dokumentālā filmā „Džemmas laiki”.   "Es pat nesauktu to par dokumentālu filmu, tā faktiski ir dokumentāla saruna par laiku un cilvēka dzīvi," vērtē Antra Cilinska. "saruna ir ne tik daudz pa mākslu, bet kā viens radošs cilvēks dzīvo tiem laikiem cauri un kas ar viņu notiek."

Albertas Camus ragina skirti maištą ir revoliuciją. Kada pirmasis virsta pastarąja ir kada pilietinio aktyvumo gali būti per daug?Ved. Aidas Puklevičius.

"Authenticity isn't something you stay in, it's something you show up with."In this episode, we talked about why success starts with self-trust, and how aligning who we are with how we show up, helps our business to become an extension of our purpose, in particular:

Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Tom in for Nick and joined initially by trainer Kevin Ryan who has opted to send Inisherin to the Prix Maurice de Gheest this weekend over a possible tilt over seven furlongs at York. Kevin tells us why a trip to France is on the cards and David Yates, today's pundit, gives his thoughts. Dave also reflects on Goodwood last week from both a racing perspective and on the news that attendances were up on last year, continuing a theme in the UK. Charlotte has been chatting to Mike Repole after night 1 of the Saratoga Sale and Mike takes us through his purchases. Sabrina Barnwell, President of IEVA, is along to tell us bout next week's Equine Industry Summit at Gowran Park. Jason Singh takes us through some of the highlights of the Tattersalls Book 1 October Yearling Sales Catalogue which is online now. Plus we have our regular Tuesday segments with Timeform's Dan Barber and Weatherbys, where this week we speak to owner breeder Phil Cunningham who owns Saturday's Stewards' Cup winner Two Tribes.

Vakar, 8. jūlijā, Dailes teātrī izskanēja kokļu mūzikas koncerts "Dzīslojums".  Dzīslojuma ceļi lasāmi gan plaukstā, gan koka mizā, lapas stiegrojumā un tautastērpa jostas rakstā. Tie ir neizdibināmi dzīves līkloči un likteņraksti, kas ļauj mums satikties – vienam ar otru, pašiem ar sevi, ar mūziku un ar tradīcijām. Kokļu mūzikas koncerta "Dzīslojums" daudzslāņainais repertuārs ar maigumu satver skatītāja roku, lai vestu līdzi pa krāsainajiem ceļiem un taciņām, kuras iedzīvina koklētāju rokas. Koncerta veidotājiem bija izdevies radīt koklētāju cilts svētkus, festivāla sajūtu. Un te nevar paļauties uz dziesmu svētku garu vien, bet svarīgs bija koncerta veidotāju veikums, izvēloties repertuāru, kur bija gan tēmas no kinofilmām, gan populārā mūzika, bet tajā pašā laikā tehniski ļoti sarežģīti skaņdarbi līdzās klasikai.  Savukārt aktrise Jana Ļisova ne tikai vienkārši pieteica skaņdarbus, bet noslēpēja dramatiskās pilnvērtīgu dramatiskās aktrises lomu, runājot dramaturģes Lindas Rudenes tekstus, kura bija uzrakstījusi prātojumu par rokām - par rokām, kas skar kokļu stīgas, gan par to, ko mūsu rokas var vai izvēlas nedarīt, par dzīslojumu mūsu rokās, kas sasaista ar visu pasauli. Sarunā ar dramaturģi atklājas, ka viņa "pazīst drēbi", jo viņa pati 13 gadus spēlējusi kokli.   Koncerta radošā grupa: mākslinieciskā vadītāja Ieva Šablovska, mākslinieciskās vadītājas asistente Dace Priedīte, režisore Diāna Kaijaka, režisores konsultants Juris Jonelis, dramaturģe Linda Rudene, scenogrāfe Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, skaņu režisors Gustavs Ērenpreiss, ansambļu koordinatore Elīna Agneta Lamberte. Koncertā piedalījās 370 dalībnieki no 56 koklētāju ansambļiem. Koncertu var noskatīties arī LSM.lv. -- Kokļu mūzika skanēs arī Rīgas Svētās Marijas Magdelēnas baznīcā 10. jūlijā pulksten 13 koncerta “Saules krustcelēs” un 11. jūlijā četros pēcpusdienā Kokļu mūzikas koncerts "Kokles Vērmanes dārzā". 

Ieva joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Link to Website: https://www.oahs.org/ Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! The show will air weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Guest: Ieva Engel

Truskavos miestelį, bažnyčią ir rekolekcijų namus puošia žinomų Lietuvoje menininkų darbai. Užžartų dvaro savininkai Jonas ir Barbora Truskauskai ant kalvelės pastatė šventovę ir vietovę pavadino Truskava, įkūrė parapiją. Toliau istoriją pasakoja gidė Edita Mongirdaitė, kraštotyrininkė Rimantė Šilkaitienė, Pavermenio seniūnaitis Albertas Šilkaitis, Truskavos rekolekcijų namų vienuolė Greta Ginevičiūtė ir vargonininkė Dalia Karalienė.Pavermenio gyvenvietė pavadinimą gavo nuo Vermenės upės. Seną istoriją mena didikų Brunovų dvaras, kaime veikia Truskavos krašto ir buities muziejus „Seklyčia“. Žmonės gyvena ir sugyvena, puoselėja senas tradicijas, vaišina razavais virtiniais, įsileidžia ir naujų vėjų... Pokalbio susirinko muziejaus įkūrėja Leonora Silevičienė, žolininkė Milda Tamulevičiūtė, Truskavos bendruomenės pirmininkė Ieva Šipelienė.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Iranas tuo pačiu yra ir viena seniausių civilizacijų, ir jauniausių režimų. Civilizacija išliks, jei režimas žlugs?Ved. Aidas Puklevičius.

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet-friendly housing, and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh.  Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

Grāmata, kurā pazust un iemīlēties. Stāsts, kas uzrakstīts tā, ka to nav iespējams aizmirst. Spāņu autora Hesusa Karrasko romāns “Zem klajas debess” ir neliels, bet ļoti intensīvs. Vai un kā šo vēstījumu izdevies iedzīvināt kino, vērtējām grāmatas ekranizācijā. Un jāsaka, ka šis bija sevišķi interesants piedzīvojums ne vien lappusēs, bet arī kino kadros, jo pirmo reizi raidierakstā iepazinām kino no Spānijas.Sarunājas Zane, Kristīne, Ieva un Aija.Hesusa Karrasko romānu "Zem klajas debes" Edvīna Raupa tulkojumā visizdevīgāk iegājies šeit https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/f6z0-zem-klajas-debess.htmlKļūsti par raidieraksta atbalstītāju jeb patronu šeit https://www.patreon.com/Piedzivot

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet friendly housing and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS and WGBW. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

Maijā par mēneša grāmatu izvēlējāmies stāstu, kas vēsta par sievietes spēku, klusumu un dzimtas atmiņām, kas mūs veido.Monikas Helferes romāns “Bagāža” ir smalks, sāpīgs un vienlaikus ļoti cilvēcīgs sievietes portrets. Tas aizved uz 20. gadsimta sākuma Austriju, kur kāda ģimene dzīvo nomaļus no sabiedrības – viņus dēvē par Bagāžu.Šī ir grāmata par bagāžu, ko ģimene nes līdzi, reizēm – paaudžu paaudzēs. Par sievietēm, kuras dara, iztur, mīl un klusē.Sarunā arī par mūsu pēdējā laika grāmatu pērlēm un #laikslasītSarunājas Kristīne, Zane, Ieva un Aija!Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/Piedzivot

Kultūros publikacijų spaudoje apžvalga.Vilniuje Liepkalnio vandens saugykloje vyks Liepkalnio vandens kurorto atidarymas.Lietuvoje plečiamas knygomatų tinklas. Ar jis nenuskurdina skaitytojų patirties?Vytautas Bikulčius apžvelgia C. Piñeiro romaną „Elena žino“ ir švedų rašytojos S. Gordan romaną „Begalinė naktis“.Tado Ivanausko Obelynės sodyboje-memorialiniame muziejuje jau trečią kartą vyks vakarinis kultūros renginys „Naktis Obelynėje“.Skaitydamas metinį pranešimą Seime, šalies vadovas paminėjo Šimkaičiuose esančią generolo Jono Žemaičio vadavietę bunkerį, kuri, pasak prezidento, iš esmės prižiūrima tik vietos bendruomenių ir savivaldos iniciatyva. Kokia situacija šioje Lietuvai svarbioje istorinėje vietoje?Kino žurnalistė Ieva Šukytė apžvelgia naujausią „Disnėjaus“ studijos filmą „Lilo ir Stičas“.Kiek prakaito reikia išlieti, kad profesionaliojo meno renginiai ne tik įvyktų, bet ir pavyktų Varėnoje ir aplink?Šiaulius užliejo džiazo ritmai – prasidėjo 16-asis tarptautinis bigbendų festivalis.Ved. Marius Eidukonis

I'm back in the USSR – or at least what was a small part of that vast and brutal empire. Today, Lithuania is a modern, democratic nation and a member of the European Union. Its capital, Vilnius, shook off its communist chains 35 years ago. As excellent tourist guide Ieva – from Vilnius With Locals – told me, the scars still run deep. But there is much to celebrate...This podcast is free, as is Independent Travel's weekly newsletter. Sign up here to get it delivered to your inbox. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Par atbildību, drošības riskiem un labu pilsoni raidījumā #1pret1 saruna ar socioloģi Ievu Strodi.

“Piedzīvot lappuses” sestās sezonas pēdējais īpašais viesis ir gluži kā salūts – brīnišķīgā Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Izrāžu skaits, kurās Ilze ir spēlējusi (turklāt to darījusi spoži), ir ļoti garš. Vairākas no tām tapušas pēc mums labi zināmu grāmatu motīviem. Bet to, kādas ir Ilzes pašas attiecības ar grāmatām, klausies šajā sarunā.Ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu sarunājas Ieva.Atbalsti raidieraksta tapšanu un kļūsti par patronu https://www.patreon.com/c/Piedzivot

Skaitmeninio perdegimo pinklės – kas tai ir kaip iš jų vaduotis? Apie tai pokalbis su skaitmeninės etikos centro eksperte, visuomenės sveikatos specialiste Vilma Jakienė ir technologijų apžvalgininku Luku Keraičiu.Turintys aukštąjį išsilavinimą ir norintys tapti mokytojais nuo šiol galės rinktis dvimetes pedagogikos profesines studijas. Kartu su pedagogo kvalifikacija bus įgyjamos ir pasirinkto dalyko dėstymo kompetencijos, tad anksčiau baigus vieną dalyką, po šių studijų bus galima dėstyti kitą. LRT RADIJO laidoje „10-12“ Giedrė Pačėsienė, Švietimo, mokslo ir sporto ministerijos Studijų skyriaus vadovė ir Rimantas Želvys, Vilniaus universiteto Švietimo politikos centro vadovas.LRT GIRDI rubrikoje – želdinių ir apželdinimo taisyklės. Ką daryti tais atvejais, kai tujos kerojasi į kaimyno teritoriją? Šia tema pokalbis su Aplinkos apsaugos departamento Utenos aplinkos apsaugos skyriaus vedėju Eimantu Puodžiuku ir apželdinimo kursų „Geltonas karutis“ įkūrėja, LRT laidos „Čia mano sodas“ vedėja Lina Liubertaite.Plungėje, kur dešimtus metus veikia simfoninis orkestras, šis kolektyvas yra užuovėja ir tiems, kurie dirba kitus darbus, arba dar tik mokosi, tačiau laisvalaikiu nori groti. Su orkestrą užauginusiais vadovais Ieva ir Pauliumi Lygnugariais pasikalbėjo Ieva Radzevičiūtė.Ved. Ignas Andriukevičius.

Timestamps:4:00 - What's a data breach?10:21 - What's a phishing campaign?13:50 - How expensive is it to fix a data breach? 20:35 - How are startups being targeted?22:07 - Why strong passwords are not enoughThis episode was co-produced by NordPass. Use code “swisspreneur” at checkout to get 30% off Business and Teams plans.This episode was sponsored by Relai. Get started with Bitcoin by downloading the Relai app today, and profit from 10% less fees by entering code SWISSPRENEUR at checkout.(Disclaimer: Relai services are exclusively recommended for Swiss and Italian residents.)About Ieva Soblickaite:Ieva Soblickaite is the CPO of NordPass, a password management solution that is part of Nord Security, the world's leading cybersecurity company. She holds a Masters from HEC Paris and co-founded Medigo GmbH before joining NordPass in 2021.During her chat with Merle, Ieva broke down the topic of cybersecurity into easily digestible, actionable chunks:What's a data breach?A data breach occurs whenever confidential data is accessed and used in some way (disclosed, copied, altered, destroyed). Common malicious uses include trading the data on the darkweb, decrypting the data to demand a ransom payment, and identity theft. What's malware?Malware is any software developed with the express intent of causing harm. Examples include viruses, trojans, spyware, ransomware, etc. It can also completely take over a computer, putting the criminal in complete control.Common types of malware:Ransomware: type of malware that prevents users or organizations from accessing their files. Hackers demand payment to restore access.Adware: type of greyware (since it does not necessarily have to be malicious) that displays ads to certain users. These ads can be unwanted or malicious.Spyware: malware that secretly monitors and collects information about a user's activities or devices, usually as the first step before another type of attack.Another well-known type of cyberattack are phishing campaigns, in which a hacker pretends to be someone the user knows, or an entity that they trust, in order to get them to click on a malicious link, which can download malware or take the user to a fake website where sensitive information will be requested.On average, a cyberattack occurs every 14 seconds, and the cost of fixing it depends on how quickly the user notices it and how quickly they act. On average, users will take 204 days to notice a cyberattack and another 73 days to contain the breach.In order to prevent an attack, several components are necessary:Strong passwordsMultifactor authenticationLimiting access to accounts & regularly reviewing who has accessAnti-virus softwareRegular vulnerability assessmentsHackers target big and small companies alike, as well as both famous and anonymous people, so it's safest to start improving the cybersecurity of your professional and personal accounts now.The cover portrait was edited by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.smartportrait.io⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Jau sen vēlējos interviju ar uzņēmēju Ievu Plaudi. Lielākajai daļai cilvēku, kuri zina viņas vārdu, tas saistās ar skaistumkopšanas nozari. Mani vienmēr ir pārsteigusi Ievas spēja runāt ne tikai biznesu, bet arī par savu dzīves ceļu - biznesu skarbajos laikos, pārcelšanos uz dzīvi Vācijā, darbu un biznesu tur, vēža diagnozi un ārstēšanos, atgriešanos Latvijā, sava izskata pārvērtībām, veselīgu dzīvesveidu un sava ceļa iešanu.Ieva ir Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja un AS “Lawrence Asset Management” direktore. Sarunā pievērsāmies viņas ceļam uzņēmējdarbībā, iespējām un dzīvesmākslai, ko paver briedums, kas ir privilēģija, nevis iemesls pārdzīvojumiem.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Saites uz intervijā pieminēto informāciju atradīsi Cilvēkjaudas 223. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:01 Četrdesmit piecu instensīvu darba gadu pieredze. Ar ko tā sākās9:06 “Caur darbu es esmu mēģinājusi izprast sevi, izprast pasauli”10:07 Kā divas dažādas pasaules - tēvs mākslinieks un māte stomatologs veidoja jaunas meitenes dzīves uztveri12:05 “Latvijā sievietes nav apspiestas. Sievietēm ir iespējas. Bet iespēja nav apsolījums”15:27 Bezgalīga cīņa par varu, 17 gadus strādājot kopā ar vīru18:02 Par spēju novērtēt, kas mums ir dots19:16 Kā atšķiras darījumu vides dažādās valstīs 22:15 Kas bija grūtāka - emigrācija uz Vāciju vai reemigrācija Latvijā26:07  “Es domāju, ka mēs  izvēlamies profesiju intuitīvi, atbilstoši tam, kurā mēs labi jūtamies”29:09 Novērojumi par to, kas raksturīgs katram cilvēka gadu desmitam31:57 Kas ir Ievas Plaudes profesija33:13 “Kosmētikas ražošana ir kaut kas pa vidu starp mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību” 36:12 Vai Ieva Plaude pati izmēģina visus iespējamos kosmētikas līdzekļus38:19 Kas ir skaistumkopšanas pamatu pamats40:42 Sastapšanās ar vēža diagnozi, secinājumi un radikālas izmaiņas dzīvesveidā46:02 Badošanās kā sava rakstura treniņš48:12 Veids, kā izlādēties, kad nedrīksti ne uz vienu sabļaut50:03 “Cīņa ar sevi nebeidzas nevienu brīdi” - par pašdisciplīnu52:54 Ieva par veiktajām plastiskajām operācijām57:40 Kāda ir brieduma priekšrocība59:34 Par komentāriem par cita cilvēka izskatu1:01:43 Ievas Plaudes kļūdu apstrādes algoritms1:06:54. “Katram cilvēkam ir ēnas puse. Katra diena ir melna un balta”1:08:22  Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:09:22 Konkrētā vecuma posma pozitīvās lietas un izaicinājumi1:15:05 Ieva Plaude - dzīves māksliniece

Aplink Tauragę spiečiasi darbštūs, kūrybingi ir racionalūs svajokliai.Kęstutis Plyskaitis kaldintomis skulptūromis gražina Tauragę ir kraštą. Skalsaus pokalbio užsukime į kalvio dirbtuvę. Apie ką? Meninė kalvystė. Mokymai – šaudymas pistoletu. Savanoriška parama Ukrainos frontui.Vakar vadovas mažmeninėje prekybos įmonėje, šiandien – kvapų kūrėjas ir ne tik... Alius Verumbickas išleido poezijos rinkinį.Norvegiška patirtis perkelta į Eičius? Vidury girios šaknis įleido Eičių bendruomenės Karšuva pirmininkas Simas Gaidelionis su žmona Ieva. Žygeiviams Eičių kaimas tikras atradimas! Jame prasideda Simo kuriamos trasos po Karšuvos girią. Kas mėgsta iššūkius, miške gali apsigyventi kupole. Ieva tikra svajoklė! Susapnavo, kad Eičių vandens bokšte įkurs viešbutį.Ved. Jolanta Jurkūnienė

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/new-books-network

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/latin-american-studies

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/american-west

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/public-policy

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

This week, we're catching up with Ieva and Misha, founders of The Beyond Berlin Club—a growing movement platform based in Berlin.A few weeks ago, Chris and I met Ieva in a cold Berlin to talk about running. What started as a chat about running quickly evolved into a deeper conversation about community, fitness, and their unique approach—one that now includes tennis. The Beyond Berlin Club has been growing steadily over the past couple of years, becoming a hub for people looking for something fresh in their fitness journey. Tennis, in particular, offers a multi-dimensional experience: it's challenging, complex, frustrating at times—but also incredibly rewarding. In this episode, we dive into the world of tennis and, more importantly, the barriers people face when trying to play. In Germany, traditional clubs and coaching systems often feel outdated, catering to a narrower audience rather than embracing the modern tennis enthusiast—whether they're a raw beginner or a seasoned athlete. Ieva and Misha are flipping the script with an inclusive, joyful approach that's less about pressure and more about play.For Ieva, tennis has a lot to learn from basketball—a sport that thrives on accessibility and energy. From creating mobile tennis courts in unexpected spaces to introducing new formats that mix fitness, agility, and the game itself, Beyond Berlin is redefining what tennis can look like. More people moving is good for the world, and more people playing tennis is great for the sport.It's no surprise that padel is booming, but tennis can see the same success—if the old guard at the top embraces change and the energy of people like Ieva and Misha.I'm a big fan of what Beyond Berlin stands for and the growing network of new clubs they represent. For me, it's not just about tennis—it's about what sport means for everyone. We were born to move, to play, and sport in all its forms brings us together.So, if you're in Berlin and want to try something new, break a sweat, and meet great people, check out a session with Beyond Berlin. And if you're a brand interested in the tennis space, get in touch with Ieva, Misha, or any of the new clubs shaping the future of the sport.Enjoy the episode, share it around, and from Chris and me—peace.

What sort of building inspections are required in Europe before a building is taken down? As someone new to tech startups, what were the lessons learned from building the Airbnb for boat holidays from the ground up? What did participating in Antler's startup accelerator program lead to for Ieva? How does circularity in construction prolong the life of a material and prevent it from entering a dump? What are the factors driving the recent surge in interest in circular construction? How is Material Mapper leveraging big data to bring forecasting capabilities to circular construction? Why have traditional construction reuse marketplaces failed to scale in Europe? Why have construction material producers emerged as the first large scale adopters of Material Mapper? How are municipalities leveraging the Material Mapper platform? What new European regulations are being introduced which will drive future opportunities for Material Mapper? Why is Dubai running out of sand needed for new construction and where is it now importing it from?Ieva Sibilla Strupule - CEO and co-founder of Material Mapper, joins Proptech Espresso to answer these questions and discuss how her mom's background in architectural investigation coupled with her childhood spent conducting treasure hunts while inspecting historical buildings led to a deep appreciation for the built environment and a desire to preserve the materials used to construct it.

Kā nepierast pie kara un kā nepagurt palīdzēt ukraiņiem. Raidījumā runājam par Latvijas uzņēmēju sniegto atbalstu Ukrainai. Un kā šajā politiski sarežģītajā situācijā neļauties panikai? Studijā ndibinājuma "Ganter Fonds" pārstāvji: modes māksliniece, uzņēmēja Ieva Ādamsone, uzņēmēji Artūrs Kristlībs un Aigars Loss, kuri regulāri dodas ar palīdzības kravām uz Ukrainu.

Ieva Dumbrytė. „Šaltienos bistro“. Išleido leidykla „kitos knygos“.Neseniai studijas baigęs vaikinas bando ištrūkti iš dievotos vaikystės, tėvų globos, numalšinti pilko studentiško gyvenimėlio šleikštulį ir galop pradėti iš tiesų gyventi. Pirmai progai pasitaikius jis stačia galva neria į tikrą pragaro virtuvę: įsidarbina mėsos ir kremzlių nuo kaulo gremžėju „Šaltienos bistro". Čia bus priverstas „išmokti gyvenimo" ir suprasti, kad pakilti iki vyriausiojo virėjo, kuriam leistų pasiūlyti savo receptą, gali būti ne taip jau ir paprasta. Knygos ištraukas skaito autorė.

Ieva Dumbrytė. „Šaltienos bistro“. Išleido leidykla „kitos knygos“.Neseniai studijas baigęs vaikinas bando ištrūkti iš dievotos vaikystės, tėvų globos, numalšinti pilko studentiško gyvenimėlio šleikštulį ir galop pradėti iš tiesų gyventi. Pirmai progai pasitaikius jis stačia galva neria į tikrą pragaro virtuvę: įsidarbina mėsos ir kremzlių nuo kaulo gremžėju „Šaltienos bistro". Čia bus priverstas „išmokti gyvenimo" ir suprasti, kad pakilti iki vyriausiojo virėjo, kuriam leistų pasiūlyti savo receptą, gali būti ne taip jau ir paprasta. Knygos ištraukas skaito autorė.

Lietuvos regionai pasiruošę naujam turizmo sezonui. Darbštūs ir kūrybingi darbuotojai siūlo gausybę maršrutų, sutvarkė pažintinius takus, prigalvojo edukacijų ir degustacijų, pramogų vaikams ir suaugusiems, naujų potyrių ieškotojams.Į regionų viliotinį kviečia Druskininkai, Kėdainiai, Šiauliai, Lazdijai, Jonava, Prienai, Zarasai, sodybų šeimininkai ir geologai.Aušra Česnulevičienė, Rimantas Žirgulis ir Žydronė Smulskienė, Rūta Stankuvienė, Vida Mickevičienė, Virginija Šiukščienė ir Aleksandras Lifanovas, Eglė Kubilienė, Vijolė Šadauskienė, Ieva Šalčiuvienė ir Raimondas Puišys, Ramūnas Keršys bei Jonas Šečkus.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Šis Latvijas kultūras dzīvē ir aktīvs laiks. Visvairāk uzmanības piesaistījusi animācijas filma "Straume" ar savu uzvaras gājienu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas TV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste Anete Ašmane un "360TV ZIŅneši" kultūras zurnāliste un raidījuma vadītāja Ieva Čakste.  

In this #FinallyFriday episode, host Matilda Siebrecht dives into the world of folklore with guests Colleen Deatherage and Ieva Pīgozne. Colleen, from the University of Alberta, combines her background in healthcare and social work with her expertise as a folklorist to explore how folklore aids in meaning-making, especially through material culture like textiles. Ieva, based at the Institute of Latvian History, is a dress historian whose work bridges archaeology and cultural anthropology to uncover the social and symbolic meanings of traditional dress and folklore.The guests explore the complexities of interpreting folklore, noting how historical biases and modern politics shape its study. Ieva warns of folklore's misuse in nationalist agendas, while Colleen highlights the need for caution in collecting and analyzing folklore to ensure respectful and accurate representation. They discuss overlaps with disciplines like archaeology and anthropology, underscoring folklore's role in giving voice to marginalized histories.Both share compelling examples: Ieva recounts insights gained from reenactment projects and folklore texts explaining archaeological anomalies, while Colleen describes using historical textiles to support patients' legacy-making in modern healthcare. Their projects reflect the versatility of folklore in understanding human experiences across time.This episode concludes the #FinallyFriday podcast series. The podcast's format will evolve, but it remains a vital platform for exploring cultural heritage.Support the show

Lundellstänkare, en bortslarvad James Bond-låt och nordskånska Chucken-riff som ekar i sommarnatten – rockjournalisten Ieva Kisieliute satsar en femtiolapp på äkta loppisvinyl.

Visuomeninkas Giedrius Bučas šį pavasarį su bendraminčiais leidosi į 9 mėnesių kelionę pėsčiomis per aštuonias šalis palei Baltijos jūrą. Nuo šių metų kovo iki lapkričio jie įveikė 6 tūkst. kilometrų, sutiko daugybę žmonių ir įveikė ne vieną iššūkį tam, kad paskatintų regiono žmones gelbėti Baltijos jūrą.Ši jo iniciatyva už asmeninio pavyzdžio rodymą ir gamtosaugines pastangas švarinti Baltijos jūrą, žygiuojant aplink ją pėsčiomis šiemet nominuota „LRT metų apdovanojimuose“.Naujausi tarpvyriausybinės organizacijos HELCOM duomenys rodo, kad Baltijos jūros būklė išlieka prasta dėl eutrofikacijos, taršos pavojingomis cheminėmis medžiagomis, intensyvios laivybos, žvejybos ir kitos veiklos.Žuvų ir jūros žinduolių būklė yra net prastesnė nei anksčiau, o klimato kaita sąlygas biologinei įvairovei jūroje dar labiau blogina.Bet žygeiviai įsitikinę – Baltijos jūros būklė yra pataisoma, jei tik visi kartu susitelksime ir imsimės veiksmų. Keliaudami jie skleidė žinią apie tai, ką kiekvienas asmeniškai galime padaryti, kad jūros vanduo mažiau žydėtų, kad plastiko tarša mažėtų ir kad į jūrą patektų mažiau pavojingų medžiagų.Apie tai, kaip sekėsi kelyje ir ką iš ekspedicijos parsinešė ištvermingiausi jos dalyviai – pasakoja Giedrius ir dvi jo bendražygės – Dovilė ir Ieva.Laidoje skamba garso įrašai iš ekspedicijos dalyvių asmeninių archyvų.Autorė Vaida Pilibaitytė

Prienai keičiasi akyse!Menu alsuojančios gatvės ir parkai, ant Nemuno kranto atidarytas gastrobaras „Teka teka“, Prienų kosmologijos centras, kvapnių papuošalų studija, žvakių liejimas bei kitos Prienų bei Jiezno žmonių veiklos stačiai stebina.Prienų turizmo ir verslo informacijos centro direktorė Ieva Šalčiuvienė ir turizmo ir verslo konsultantė Asta Vaitkevičienė laukia lankytojų ir pristato naujienas.Poetas Tautvydas Vencius, kultūrinių renginių organizatorius, pasakoja apie organizacinius darbus, kūrybą ir gimtąjį Naujosios Ūtos kaimą.Jei norite asmenukės, užsukite į terasą ant Nemuno kranto. Duris prieniškiams ir svečiams atvėrė gastrobaras „Teka teka“. Savininkai žada prisidėti prie turizmo įvairovės Prienuose. Mintimis dalijasi gastrobaro savininkė Ramunė Šyvokienė ir bendraminčiai Martynas Andriuškevičius bei Šarūnas Karosas.Mantvydas ir Agnė Prekevičiai įkūrė Prienų kosmologijos centrą. Mantvydas veda astronomijos edukacijas, Agnė edukuoja Kvapnių papuošalų studijoje.Antanas, Einira, Elija bei Atlantė Aleknos – smagi šeima iš Jiezno. Jų aistra žvakėms ir edukacijoms tapo naujo verslo pradžia. Šeima sutaria – žmogus ne vien pinigais gyvas...Laivo „Algirdas“ savininkas Mindaugas Žiedelis turistus Nemunu plukdo iki vėlyvo rudens.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Matías Rivas y Sofía García-Huidobro recomendaron series, libros y películas.

EP 20: In this episode, we delve into the intricate connections between exercise, brain function, and mental health with the brilliant Ieva Andrulytė, a PhD student specializing in neuroscience. Our discussion uncovers how different forms of exercise impact the brain, the role of neuroplasticity, and the science behind how physical activity can sharpen memory, enhance mood, and improve cognitive function. We also talk about how exercise can impact genetics, how fast food can impact depression and we get some motivation from Ieva herself on how a busy PhD student manages to make time for herself and her wellness. Mentioned in the episode:Abercrombie $25 baby teeAmazon $28 workout shortsGuest:Ieva AndrulyteDicsounts:50% off the 8 week Summer Prep Workout Plan (use code SUMMER50)find the program here"Submit a question to the show"

  Stand Up is a daily podcast. I book,host,edit, post and promote new episodes with brilliant guests every day. Please subscribe now for as little as 5$ and gain access to a community of over 700 awesome, curious, kind, funny, brilliant, generous souls On today's show! Ieva Jusionyte (Ph.D., EMT-P) is a legal and medical anthropologist and a certified emergency medical responder. She is the Watson Family University Associate Professor of International Security and Anthropology at Brown University. Born and raised in Lithuania, Jusionyte earned her B.A. degree in political science from Vilnius University and her M.A. and Ph.D. degrees in anthropology from Brandeis University, in Massachusetts. Before coming to Brown, she was John L. Loeb Associate Professor of the Social Sciences at Harvard University. Jusionyte studies borders, law, and violence, and is the author of three books, including multiple-award winning Threshold: Emergency Responders on the U.S.-Mexico Border (2018), which received the 2019 Victor Turner Prize In Ethnographic Writing and the 2020 SAW Book Prize. Her new book, Exit Wounds: How America's Guns Fuel Violence Across the Border, is coming out in April 2024. Jusionyte has held fellowships from the Harvard Radcliffe Institute and the Fulbright program, and her fieldwork and writing have been supported by the National Science Foundation, the Andrew M. Mellon Foundation, the Wenner Gren Foundation for Anthropological Research, and the Rockefeller Foundation's Bellagio Center. In addition to research articles published in flagship scholarly journals (Cultural Anthropology, American Anthropologist, Political and Legal Anthropology Review, and others), Jusionyte's writing has appeared in The Atlantic, the Los Angeles Times, The Boston Globe, and The Guardian, and she's been the featured guest on NPR's “The Takeaway” and “Forum.” Apart from her scholarly pursuits, Ieva Jusionyte is a trained EMT, paramedic, and wildland firefighter, and spent five years volunteering in fire and rescue departments in Massachusetts, Florida, and Arizona. She lives in Boston. Ieva Jusionyte explains how firearms made and sold in the United States have played a significant role in the perpetration of violence across the border in Mexico. Mexico strictly regulates the sale of semi-automatic rifles at the federal level, but these weapons are easily available across the border in states like Texas and Arizona. Organized crime groups use funds obtained from illegal drug sales to smuggle weapons purchased in the U.S. into Mexico with devastating consequences. An estimated 200,000 to 500,000 weapons are smuggled across the U.S.-Mexico border every year, and 70% of firearms recovered from crime scenes were purchased in the U.S. Turns the familiar story of trafficking across the US-Mexico border on its head, looking at firearms smuggled south from the United States to Mexico and their ricochet effects. American guns have entangled the lives of people on both sides of the US-Mexico border in a vicious circle of violence. After treating wounded migrants and refugees seeking safety in the United States, anthropologist Ieva Jusionyte boldly embarked on a journey in the opposite direction—following the guns from dealers in Arizona and Texas to crime scenes in Mexico. An expert work of narrative nonfiction, Exit Wounds provides a rare, intimate look into the world of firearms trafficking and urges us to understand the effects of lax US gun laws abroad. Jusionyte masterfully weaves together the gripping stories of people who live and work with guns north and south of the border: a Mexican businessman who smuggles guns for protection, a teenage girl turned trained assassin, two US federal agents trying to stop gun traffickers, and a journalist who risks his life to report on organized crime. Based on years of fieldwork, Exit Wounds expands current debates about guns in America, grappling with US complicity in violence on both sides of the border. Pete on Tik Tok Pete on YouTube Pete on Twitter Pete On Instagram Pete Personal FB page Stand Up with Pete FB page All things Jon Carroll  Follow and Support Pete Coe