Podcasts about Ieva

Skaitmeninio perdegimo pinklės – kas tai ir kaip iš jų vaduotis? Apie tai pokalbis su skaitmeninės etikos centro eksperte, visuomenės sveikatos specialiste Vilma Jakienė ir technologijų apžvalgininku Luku Keraičiu.Turintys aukštąjį išsilavinimą ir norintys tapti mokytojais nuo šiol galės rinktis dvimetes pedagogikos profesines studijas. Kartu su pedagogo kvalifikacija bus įgyjamos ir pasirinkto dalyko dėstymo kompetencijos, tad anksčiau baigus vieną dalyką, po šių studijų bus galima dėstyti kitą. LRT RADIJO laidoje „10-12“ Giedrė Pačėsienė, Švietimo, mokslo ir sporto ministerijos Studijų skyriaus vadovė ir Rimantas Želvys, Vilniaus universiteto Švietimo politikos centro vadovas.LRT GIRDI rubrikoje – želdinių ir apželdinimo taisyklės. Ką daryti tais atvejais, kai tujos kerojasi į kaimyno teritoriją? Šia tema pokalbis su Aplinkos apsaugos departamento Utenos aplinkos apsaugos skyriaus vedėju Eimantu Puodžiuku ir apželdinimo kursų „Geltonas karutis“ įkūrėja, LRT laidos „Čia mano sodas“ vedėja Lina Liubertaite.Plungėje, kur dešimtus metus veikia simfoninis orkestras, šis kolektyvas yra užuovėja ir tiems, kurie dirba kitus darbus, arba dar tik mokosi, tačiau laisvalaikiu nori groti. Su orkestrą užauginusiais vadovais Ieva ir Pauliumi Lygnugariais pasikalbėjo Ieva Radzevičiūtė.Ved. Ignas Andriukevičius.

Timestamps:4:00 - What's a data breach?10:21 - What's a phishing campaign?13:50 - How expensive is it to fix a data breach? 20:35 - How are startups being targeted?22:07 - Why strong passwords are not enoughThis episode was co-produced by NordPass. Use code “swisspreneur” at checkout to get 30% off Business and Teams plans.This episode was sponsored by Relai. Get started with Bitcoin by downloading the Relai app today, and profit from 10% less fees by entering code SWISSPRENEUR at checkout.(Disclaimer: Relai services are exclusively recommended for Swiss and Italian residents.)About Ieva Soblickaite:Ieva Soblickaite is the CPO of NordPass, a password management solution that is part of Nord Security, the world's leading cybersecurity company. She holds a Masters from HEC Paris and co-founded Medigo GmbH before joining NordPass in 2021.During her chat with Merle, Ieva broke down the topic of cybersecurity into easily digestible, actionable chunks:What's a data breach?A data breach occurs whenever confidential data is accessed and used in some way (disclosed, copied, altered, destroyed). Common malicious uses include trading the data on the darkweb, decrypting the data to demand a ransom payment, and identity theft. What's malware?Malware is any software developed with the express intent of causing harm. Examples include viruses, trojans, spyware, ransomware, etc. It can also completely take over a computer, putting the criminal in complete control.Common types of malware:Ransomware: type of malware that prevents users or organizations from accessing their files. Hackers demand payment to restore access.Adware: type of greyware (since it does not necessarily have to be malicious) that displays ads to certain users. These ads can be unwanted or malicious.Spyware: malware that secretly monitors and collects information about a user's activities or devices, usually as the first step before another type of attack.Another well-known type of cyberattack are phishing campaigns, in which a hacker pretends to be someone the user knows, or an entity that they trust, in order to get them to click on a malicious link, which can download malware or take the user to a fake website where sensitive information will be requested.On average, a cyberattack occurs every 14 seconds, and the cost of fixing it depends on how quickly the user notices it and how quickly they act. On average, users will take 204 days to notice a cyberattack and another 73 days to contain the breach.In order to prevent an attack, several components are necessary:Strong passwordsMultifactor authenticationLimiting access to accounts & regularly reviewing who has accessAnti-virus softwareRegular vulnerability assessmentsHackers target big and small companies alike, as well as both famous and anonymous people, so it's safest to start improving the cybersecurity of your professional and personal accounts now.The cover portrait was edited by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.smartportrait.io⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Kviečiame pasiklausyti pokalbio su laidos „10 Geriausių“ viešnia - Ieva iš „Sisters On Wire“! Apie muziką, naują dainą „Neskubėk“ ir jos video klipą, tuoj pasirodysiantį albumą bei muzikinio gyvenimo margumynus.

Aprīlī noskaidrojām Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) 2025. gada nominantus un uzvarētājus. Starp četriem labākajiem prozas autordarbiem arī Svena Kuzmina stāsts “Brīvībene”, ko aprīļa sākumā nolēmām saukt par mēneša grāmatu un aicināt pievienoties lasīšanai."Brīvībene" vēsta par 2002. gada nogali, kad topošais mākslas students pārceļas uz sava vecvectēva denacionalizēto īpašumu. Nams ir zaudējis sendienu krāšņumu. Vecie, sociāli nelabvēlīgie īrnieki tajā saimnieko, it kā nekas nebūtu mainījies. Un tomēr – mainījies ir daudz.Mūsu domas par Svena Kuzmina stāstu, kas aprīļa beigās ieguvis arī LALIGABA ekspertu komisijas atzinību, klausies sarunā, kurā piedalās Zane, Kristīne, Ieva un Aija.Kļūsti par raidieraksta patronu jeb atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotKlausies raidījumu "Cienījamies klausītāji! Etīdes par literatūru" šeit https://open.spotify.com/show/5br6v0su8U1SiVDhPkVNPb

Valstybės duomenų agentūra paskelbė naujausius skurdo rizikos rodiklius. Kelerius metus mažėjęs, pernai vaikų skurdo rizikos lygis šoktelėjo 2 proc. Ir dabar siekia 19 proc. Kitaip sakant, skursta kas penktas vaikas.Bet vaikų skurdas – tai ne tik tuščios lėkštės ar senas paltas žiemą. Tai ir nepakankamas pasiruošimas gyvenimui: trūksta mokymosi priemonių, vietos namų darbams atlikti, o kartais net ir motyvacijos, kai mokykloje patiriamos patyčios dėl rūbų ar neturimo telefono. Daugelis šeimų negali leisti vaikų į būrelius ar samdyti korepetitorių. O tai atima galimybę vaikams atrasti pomėgius ir ugdyti pasitikėjimą savimi.Vaikai, kurie užauga skurde, dažnai tampa jaunimu, priverstu rinktis ne svajonių studijas, o tai, ką išgali. Jaunuoliai pasakoja, kad tenka derinti darbą su studijomis, gyventi prastuose bendrabučiuose ir aukoti mokslą dėl išgyvenimo. Daugelis net neįstoja ten, kur norėtų, nes neturi nei finansų, nei pakankamo pasirengimo studijoms. Skurdas vaikystėje atima ne tik daiktus, bet ir galimybes – jis formuoja žemesnius lūkesčius sau, mažina savivertę ir tikėjimą, kad „man irgi gali pasisekti“.Kad iš tiesų kovotume su jaunimo skurdu, turime pradėti nuo vaikystės – užtikrinti lygias starto galimybes visiems, ne tik tiems, kurie gimė palankesnėmis sąlygomis.LRT radijuje diskutuoja studentė Ieva ir Nacionalinio skurdo mažinimo organizacijų tinklo direktorė Aistė Adomavičienė.Laidos vedėja Jonė KučinskaitėVed. Jonė Kučinskaitė

Ķirbīši, kabacīši, rūcoši māla objekti un mākslinieces Ievas Kraules-Kūnas stāsts izstādē „Rīmas”, kas aplūkojama Purvīša balvas finālistu izstādē. Turpinām iepazīt šā gada Purvīša balvas vizuālajā mākslā finālistus, kuru darbi līdz 8.jūnijam skatāmi vienkop Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē. Ieva Kraule-Kūna Purvīša balvas finālistu vidū ir otro reizi - pirms četriem gadiem balvai bija nominēts kopdarbs ar mākslinieci Elīnu Vītolu, bet šoreiz ekspertu komisija finālam izraudzījusies viņas personālizstādi "Rīma" galerijā "427". Viņa ir arī viena no šīs galerijas dibinātājām, vairākus gadus vadījusi arī galeriju "Low". Ieva Kraule-Kūna ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un maģistra grādu ieguvusi Sandberga institūtā Amsterdamā. Jau vairāk nekā 10 gadu viņa aktīvi piedalās un veido izstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Savā mākslinieciskajā praksē galvenokārt veido skulpturālus objektus, ko papildina ar īsiem stāstiem. Šajā ierakstā daži amizanti izstādes "Rīma" objektu stāsti.

Memscap, Ieva Group, Skill... toutes les boîtes que Jean-Michel Karam monte sont des pépites, voire des cartons. Jean-Michel, initialement est une tête chercheuse, un ingénieur, et puis il a décidé d'entreprendre.Quand il entreprend, il ne le fait pas à moitié puisqu'il fait les choses en grand. Partisan du GO big or go home, Jean-Michel est un combattant qui aime négocier, qui aime gagner, qui aime challenger et être challengé.Fondateur de Memscap, de Ieva group, il aime monter des boîtes, en racheter, les repimper et les revendre.Jean-Michel est sorti du bois auprès du grand public grâce à sa participation en tant que juré dans QVEMA.Dans cet épisode d'On Tisse La Toile avec Pénélope Boeuf, on parle de lui plus que de son business. On parle de l'homme entrepreneur qu'il est, de ses doutes, de ses peurs, de ce dont il parle rarement en public. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Ar literatūrfilozofi Ievu Kolmani sarunājamies par Baltijas Asamblejas balvu. Ievadam pieskaramies balvu situācijai Latvijā vispār, paraugāmies, ar ko BA balva īpaša, kādas ir žūrijas darba īpatnības, kādus jaunus cilvēkus tur satiekam un ko žūrijas darbā jaunu uzzinām.  Mēģinām arī uzminēt, kāpēc BA balva nav sabiedrībā zināma, parunājamies par taustāmo ieguvumu literatūras jomā (BA balvas ieguvēju darbi tiek tulkoti abās citās Baltijas valstu valodās), diskutējam par dalījumu: literatūra, māksla un zinātne.  Visubeidzot aicinām pievērst uzmanību paziņojumam: līdz 2. jūnijam iespējams (un vēlams!) pieteikt darbus ikgadējai Baltijas Asamblejas balvai literatūrā, mākslā un zinātnē. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Balvu literatūrā piešķir latviski, igauniski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo piecu gadu laikā. Balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo trīs gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā, teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo piecu gadu laikā.  

Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Jau sen vēlējos interviju ar uzņēmēju Ievu Plaudi. Lielākajai daļai cilvēku, kuri zina viņas vārdu, tas saistās ar skaistumkopšanas nozari. Mani vienmēr ir pārsteigusi Ievas spēja runāt ne tikai biznesu, bet arī par savu dzīves ceļu - biznesu skarbajos laikos, pārcelšanos uz dzīvi Vācijā, darbu un biznesu tur, vēža diagnozi un ārstēšanos, atgriešanos Latvijā, sava izskata pārvērtībām, veselīgu dzīvesveidu un sava ceļa iešanu.Ieva ir Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja un AS “Lawrence Asset Management” direktore. Sarunā pievērsāmies viņas ceļam uzņēmējdarbībā, iespējām un dzīvesmākslai, ko paver briedums, kas ir privilēģija, nevis iemesls pārdzīvojumiem.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Saites uz intervijā pieminēto informāciju atradīsi Cilvēkjaudas 223. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:01 Četrdesmit piecu instensīvu darba gadu pieredze. Ar ko tā sākās9:06 “Caur darbu es esmu mēģinājusi izprast sevi, izprast pasauli”10:07 Kā divas dažādas pasaules - tēvs mākslinieks un māte stomatologs veidoja jaunas meitenes dzīves uztveri12:05 “Latvijā sievietes nav apspiestas. Sievietēm ir iespējas. Bet iespēja nav apsolījums”15:27 Bezgalīga cīņa par varu, 17 gadus strādājot kopā ar vīru18:02 Par spēju novērtēt, kas mums ir dots19:16 Kā atšķiras darījumu vides dažādās valstīs 22:15 Kas bija grūtāka - emigrācija uz Vāciju vai reemigrācija Latvijā26:07  “Es domāju, ka mēs  izvēlamies profesiju intuitīvi, atbilstoši tam, kurā mēs labi jūtamies”29:09 Novērojumi par to, kas raksturīgs katram cilvēka gadu desmitam31:57 Kas ir Ievas Plaudes profesija33:13 “Kosmētikas ražošana ir kaut kas pa vidu starp mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību” 36:12 Vai Ieva Plaude pati izmēģina visus iespējamos kosmētikas līdzekļus38:19 Kas ir skaistumkopšanas pamatu pamats40:42 Sastapšanās ar vēža diagnozi, secinājumi un radikālas izmaiņas dzīvesveidā46:02 Badošanās kā sava rakstura treniņš48:12 Veids, kā izlādēties, kad nedrīksti ne uz vienu sabļaut50:03 “Cīņa ar sevi nebeidzas nevienu brīdi” - par pašdisciplīnu52:54 Ieva par veiktajām plastiskajām operācijām57:40 Kāda ir brieduma priekšrocība59:34 Par komentāriem par cita cilvēka izskatu1:01:43 Ievas Plaudes kļūdu apstrādes algoritms1:06:54. “Katram cilvēkam ir ēnas puse. Katra diena ir melna un balta”1:08:22  Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:09:22 Konkrētā vecuma posma pozitīvās lietas un izaicinājumi1:15:05 Ieva Plaude - dzīves māksliniece

Vismaz vienu dienu aprīlī jokojam biežāk nekā ierasts, tāpēc sarunā ar harizmātisko improvizācijas teātra aktrisi Aneti Bendiku noskaidrosim, kā dzīvi vada cilvēki, kam joki un cilvēku smīdināšana ir viena no galvenajām ikdienas sastāvdaļām.Sarunā uzzini arī to, kādas ir Anetes attiecības ar grāmatām un lasīšanu, kā un vai grāmatas palīdz attīstīt prasmi improvizēt un prezentēt. Tāpat parunāsim par iprovizācijas projektu DIVAS un daudz ko citu.Sarunu vada Ieva.Paldies sērijas tehniskajam atbalstam Jurim Garjānam. Saruna ierakstīta Biedrības "Skanda" studijā.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit. 

Aplink Tauragę spiečiasi darbštūs, kūrybingi ir racionalūs svajokliai.Kęstutis Plyskaitis kaldintomis skulptūromis gražina Tauragę ir kraštą. Skalsaus pokalbio užsukime į kalvio dirbtuvę. Apie ką? Meninė kalvystė. Mokymai – šaudymas pistoletu. Savanoriška parama Ukrainos frontui.Vakar vadovas mažmeninėje prekybos įmonėje, šiandien – kvapų kūrėjas ir ne tik... Alius Verumbickas išleido poezijos rinkinį.Norvegiška patirtis perkelta į Eičius? Vidury girios šaknis įleido Eičių bendruomenės Karšuva pirmininkas Simas Gaidelionis su žmona Ieva. Žygeiviams Eičių kaimas tikras atradimas! Jame prasideda Simo kuriamos trasos po Karšuvos girią. Kas mėgsta iššūkius, miške gali apsigyventi kupole. Ieva tikra svajoklė! Susapnavo, kad Eičių vandens bokšte įkurs viešbutį.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Martā notrausām putekļus no kanādiešu autora Maikla Ondatjes romāna “Angļu pacients” (no angļu valodas tulkojusi Amanda Aizpuriete, izdevējs “Jumava”) un noskatījāmies arī tā iedvesmoto un Oskaru godalgoto kino adaptāciju. Šis ir emocionāli piesātināts stāsts par kara laika mīlestību, nodevību un identitāti. Taču to, cik veikli mums gāja ar šo lappušu un kino kadru piedzīvošanu, klausies šajā sarunā.Sērijā piedalās Kristīne, Ieva, Zane un Aija.Atbalsti raidieraksta tapšanu un kļūsti par ptaronu šeit https://www.patreon.com/piedz%C4%ABvot/about?

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/new-books-network

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/latin-american-studies

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/american-west

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/public-policy

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Balandžio 3 d., ketvirtadienį, THE ROOM galerija atidaro tapytojos Ievos Martinaitytės-Mediodios parodą „Atsiranda ir nutrūksta“ Vilniaus dailės akademijos parodų salėse „Titanikas“. „Šioje parodoje noriu perteikti vidinės kelionės būseną su viltimi vėl apčiuopti ir suvokti kažkur į paraštes nutolusį grožį ekologinių krizių amžiuje“, – apie parodą sako autorė. Pokalbis su tapytoja Ieva Martinaityte-Mediodia ir parodos kuratore menotyrininke Jurgita Ludavičiene.LRT Klasika tęsia pokalbius su Metų knygos rinkimuose dalyvaujančių knygų autoriais. Šiandien kviečiame susipažinti su geriausia Poezijos knyga pretenduojančiu tapti Vytauto Stankaus eilėraščių rinkiniu „Renkant kaulus“, išleido leidykla „Baziliskas“.„Kai pradedu tapyti, man tuo metu nieko nebereikia. Nenoriu sustoti, nenoriu nei valgyti, nieko nenoriu daryti – tik tapyti“, – sako dailininkė Ingrida Tautkutė. Jos karjeros kelias buvo ilgas. Merginai teko pagyventi Kinijoje, Indonezijoje, tačiau grįžusi į Lietuvą, ji pradėjo intensyviau tapyti. Šiuo metu menininkė džiaugiasi atidaryta paroda gimtojoje Tauragėje. Ką savo paveiksluose pasakoja dailininkė? Ir kas iš gyvenimo užsienyje persikelia į jos kūrybą? Domėjosi Vesta Vitkutė.Pasaulio muzikos naujienose kompozitorius Jurgis Kubilius, be kitų naujienų, pradeda žymiausių operos teatrų kito sezono repertuarų apžvalgas. Šįkart sužinosite apie Nyderlandų nacionalinės operos ir baleto teatro 2025-2026 metų sezone siūlomus pastatymus.Rubrikos „Be kaukių“ viešnia iš Ukrainos – į Lietuvą studijuoti atvykusi pianistė Yana Serbina.Ved. Gerūta Griniūtė

This week, we're catching up with Ieva and Misha, founders of The Beyond Berlin Club—a growing movement platform based in Berlin.A few weeks ago, Chris and I met Ieva in a cold Berlin to talk about running. What started as a chat about running quickly evolved into a deeper conversation about community, fitness, and their unique approach—one that now includes tennis. The Beyond Berlin Club has been growing steadily over the past couple of years, becoming a hub for people looking for something fresh in their fitness journey. Tennis, in particular, offers a multi-dimensional experience: it's challenging, complex, frustrating at times—but also incredibly rewarding. In this episode, we dive into the world of tennis and, more importantly, the barriers people face when trying to play. In Germany, traditional clubs and coaching systems often feel outdated, catering to a narrower audience rather than embracing the modern tennis enthusiast—whether they're a raw beginner or a seasoned athlete. Ieva and Misha are flipping the script with an inclusive, joyful approach that's less about pressure and more about play.For Ieva, tennis has a lot to learn from basketball—a sport that thrives on accessibility and energy. From creating mobile tennis courts in unexpected spaces to introducing new formats that mix fitness, agility, and the game itself, Beyond Berlin is redefining what tennis can look like. More people moving is good for the world, and more people playing tennis is great for the sport.It's no surprise that padel is booming, but tennis can see the same success—if the old guard at the top embraces change and the energy of people like Ieva and Misha.I'm a big fan of what Beyond Berlin stands for and the growing network of new clubs they represent. For me, it's not just about tennis—it's about what sport means for everyone. We were born to move, to play, and sport in all its forms brings us together.So, if you're in Berlin and want to try something new, break a sweat, and meet great people, check out a session with Beyond Berlin. And if you're a brand interested in the tennis space, get in touch with Ieva, Misha, or any of the new clubs shaping the future of the sport.Enjoy the episode, share it around, and from Chris and me—peace.

Lūgšanu ķēdes, lūgšanu kapela pār Latviju. Aicinājums veidot nepārtrauktu lūgšanu ķēdi gavēņa laikā par Latviju, par jauno paaudzi, par ģimeņu stiprināšanu, par kristiešu vienotību, grēku nožēlu tautas vārdā, par tautas atmošanos. Dievs aicina uzkāpt kalnā, kur mēs varam sastapties, Viņš mūs vēlas sapulcināt.

Įžvalgomis dalijasi Rasa Baltė Balčiūnienė, verslo psichologė ir Gintaras Šeputis, rinkodaros ir komunikacijos konsultantas, kūrybinių projektų autorius.„Versle yra įprasta galvoti, kad tai, kas akivaizdu man, turėtų būti savaime suprantama ir klientui, todėl nereikia jam nieko aiškinti apie tai, ką aš darau ir kokią vertę kuriu“, - sako rinkodaros ir komunikacijos konsultantas Gintaras Šeputis. Pasak jo, šiandien daugelis gamintojų nesivargina sudominti žmogų savo produkto ar paslaugos istorija, galvodami, kad vartotojui užteks „pasiskaityti“ jų puslapyje. „Deja, realybė yra visai kitokia: vartotojai, ypač jaunoji karta, į tuos puslapius net neina, todėl nesuvokta vertė jiems niekada nebus vertė“, - sako Gintaras Šeputis.Ką reiškia kurti vertę? Kaip plėsti kliento suvokimą? Kodėl manome, kad egzistuoja savaime suprantama vertė ir kokia psichologinė nuostata už to slypi? Apie tai - laidų ciklo „Mąstymo klaidos versle“ 10-ajame epizode. 0:00:00 – Pradžia.0:01:31 – Porceliano puodelis už trisdešimt milijonų. „Kai iškomunikuoji su daiktu susijusią istoriją, jis įgauna vertę“. 0:04:52 – Kodėl šiandien sunku suprasti tikrąją daikto vertę? Apie „apsinuoginusias“ prekių tiekimo grandines. 0:07:58 - „Jeigu esi ne gamintojas, o tarpininkas, turi aiškiai papasakoti vartotojui, kodėl jam verta pirkti būtent iš tavęs“.0:09:43 – Apie dėmesio ekonomiką ir gebėjimą sudominti žmogų savo produkto istorija. „Šiandien daugelis gamintojų galvoja, kad vartotojas gali pats pasiskaityti".0:11:34 – Apie psichologines vartotojo nuostatas: „Geriausia vertė - už mažiausią įmanomą kainą“. 0:12:39 – Apie paviršutiniškumą kaip verslo mąstymo įprotį.0:13:42 – „Reikia mokėti atsistoti į kliento batus“. G. Šepučio praktinis pavyzdys.0:17:12 – „Globalioje rinkoje nebeužtenka vien pasakoti apie save, reikia kalbėti potencialių klientų kalba“.0:18:53 – Kaip kūrybiškai komunikuoti? G. Šepučio patarimai.Laida transliuojama per „Žinių radiją“.Daugiau ciklo „Mąstymo klaidos versle“ laidų:„Nesąmonė, nieko iš to nesigaus.“ (su Laura Kaziukoniene)https://youtu.be/UhRH8Gy6vRM„Esu vadovas ir žinau geriausiai.“ (su Rūta Klimašauskiene)https://youtu.be/3KFU07XNms4„Jei nori gerų rezultatų, reikia būti konkrečiu.“ (su Pauliumi Avižiniu)https://youtu.be/qmSDTbyF4QM„Valdyboje dauguma visada būna teisi.“ (su Orijana Mašale)https://youtu.be/z8VGM8gk7FY„Kuo daugiau dirbsiu, tuo daugiau uždirbsiu.“ (su Diana Dominiene)https://youtu.be/9DuUH4RkgNk„Sugalvojau, ir pokytis vyksta savaime.“ (su Lina Mieliauskiene)https://youtu.be/rBIFNYrjcW4„Dievinu savo produktą, bet nematau kliento.“ (su Martynu Kandzeru)https://youtu.be/SLOQrwzET1A„Prognozuoti, planuoti = žinoti, kaip bus." (su Rinardu Goda)https://youtu.be/-CqIcG2dL3w„Keičiame valdymą, bet nekeičiame žmonių požiūrio.“ (su Ieva Čeponone)https://youtu.be/GuKAKSAgWpk

Įžvalgomis dalijasi Rasa Baltė Balčiūnienė, verslo psichologė ir Audrius Ramanauskas, verslų kūrėjas, antrepreneris, kelių įmonių savininkas.„Jeigu manote, kad pasamdysite vadovą, ir jis uždirbs jums milijonus, klystate, nes, jeigu jis galėtų, pats tuos milijonus sau užsidirbtų“, - sako verslų kūrėjas, antrepreneris Audrius Ramanauskas. Jis pasakoja, kad vienoje iš savo įmonių dažnai keisdavo vadovus ir stebėdavosi, kodėl nusamdo vis ne tuos. „Tik vėliau supratau, kad problema - ne juose, o manyje: aš nesugebėdavau jų įgalinti. O tam, kad galėtum darbą deleguoti, turi pats labai aiškiai suprasti, kaip ta sritis veikia “, - sako Audrius. Kodėl, kartais, į naują darbuotoją sudedami visi lūkesčiai? Kokia psichologinė nuostata slypi už tokio mąstymo? Atsakymai į šiuos ir kitus klausimus - laidų ciklo „Mąstymo klaidos versle“ 11-ajame epizode.0:00:00 – Pradžia.0:01:45 – „Kai pasamdai darbuotoją, labai dažnai gauni ne sprendimą, o problemą“. 0:02:25 – „Kodėl nusamdau vis ne tuos?“. A. Ramanausko pavyzdys.0:03:50 – „Kad galėtum įgalinti darbuotoją, turi suprasti, kaip ta sritis veikia“.0:05:25 – „Stengiuosi į verslą žiūrėti kaip į sistemą“. Apie mažų įmonių struktūrą ir darbuotojų funkcijas.0:08:50 – Kada mažos įmonės nustoja augti?0:10:22 – „Gali apsistatyti žmonėmis, kad iki tavęs problemos neateitų, bet ar verslas tada augs?“. Apie verslo savininko „skaudulius“.0:11:12 – „Mes dažnai nenorime keisti savo įpročių“. Apie mentalinius verslo savininkų slenksčius. 0:14:18 – Apie skirtingus organizacijų tipus ir jų valdymo modelius. A. Ramanausko įžvalgos pabuvojus didžiųjų korporacijų (Google, Facebook, LinkedIn, Uber, Netflix) biuruose. 0:16:30 – Kaip nesumaišyti verslo savininko ir vadovo kontekstų? 0:18:22 – „Geriausiai padaryti galiu tik aš pats“. Kaip verslo savininkui atsikratyti perfekcionizmo?0:19:48 – „Jeigu neturi matavimo vieneto, negali pasakyti, kaip žmogus dirba“. Apie matavimo sistemas versle.0:20:29 – A. Ramanausko palinkėjimas klausytojams.Laida transliuojama per „Žinių radiją“.Daugiau ciklo „Mąstymo klaidos versle“ laidų:„Klientai visada suvokia, kokią vertę kuriu.“ (su Gintaru Šepučiu)https://youtu.be/u9H-zCeml8s„Nesąmonė, nieko iš to nesigaus.“ (su Laura Kaziukoniene)https://youtu.be/UhRH8Gy6vRM„Esu vadovas ir žinau geriausiai.“ (su Rūta Klimašauskiene)https://youtu.be/3KFU07XNms4„Jei nori gerų rezultatų, reikia būti konkrečiu.“ (su Pauliumi Avižiniu)https://youtu.be/qmSDTbyF4QM„Valdyboje dauguma visada būna teisi.“ (su Orijana Mašale)https://youtu.be/z8VGM8gk7FY„Kuo daugiau dirbsiu, tuo daugiau uždirbsiu.“ (su Diana Dominiene)https://youtu.be/9DuUH4RkgNk„Sugalvojau, ir pokytis vyksta savaime.“ (su Lina Mieliauskiene)https://youtu.be/rBIFNYrjcW4„Dievinu savo produktą, bet nematau kliento.“ (su Martynu Kandzeru)https://youtu.be/SLOQrwzET1A„Prognozuoti, planuoti = žinoti, kaip bus." (su Rinardu Goda)https://youtu.be/-CqIcG2dL3w„Keičiame valdymą, bet nekeičiame žmonių požiūrio.“ (su Ieva Čeponone)https://youtu.be/GuKAKSAgWpk

What sort of building inspections are required in Europe before a building is taken down? As someone new to tech startups, what were the lessons learned from building the Airbnb for boat holidays from the ground up? What did participating in Antler's startup accelerator program lead to for Ieva? How does circularity in construction prolong the life of a material and prevent it from entering a dump? What are the factors driving the recent surge in interest in circular construction? How is Material Mapper leveraging big data to bring forecasting capabilities to circular construction? Why have traditional construction reuse marketplaces failed to scale in Europe? Why have construction material producers emerged as the first large scale adopters of Material Mapper? How are municipalities leveraging the Material Mapper platform? What new European regulations are being introduced which will drive future opportunities for Material Mapper? Why is Dubai running out of sand needed for new construction and where is it now importing it from?Ieva Sibilla Strupule - CEO and co-founder of Material Mapper, joins Proptech Espresso to answer these questions and discuss how her mom's background in architectural investigation coupled with her childhood spent conducting treasure hunts while inspecting historical buildings led to a deep appreciation for the built environment and a desire to preserve the materials used to construct it.

Stāsta Saulkrastu novada Kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Vai zini, kas bija Alma Matilde Paula, dzimusi Brodele, un kāpēc par viņas dzīvi mēs stāstām tieši šomēnes? Tā bija Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās, izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māte. 1904. gada 21. marts Pēterupes baznīcā atnācis ar svinīgu brīdi – tiek kristīta 17. februārī Neibādē dzimusi meitenīte Alma Matilde. [1] "Brodell" – baznīcas grāmatas ierakstā Nr. 8 jaundzimušās vārds ierakstīts krieviski un vāciski, un uzvārdam abās valodās trūkst galotnes latviskā "e". Tālāk visas ziņas par mazulītes izcelšanos seko kirilicā, krievu valodā, kā jau cara valdīšanas laikā noteikts: tēvs Burhards Antons Brodelis, māte Jūla (dzimusi Krastiņa), abi kristīti "no vietējā mācītāja" vietējā luterāņu dievnamā. Par meitenītes krustvecākiem aicināti Minna un Jānis Krastiņi, Pēteris un Alvīne Dreimaņi. Ieraksts veikts līdzenā, skaistā rokrakstā, kas, visticamāk piederējis šajā laikā (no 1895. līdz 1931. gadam) Pēterupes baznīcā kalpojušajam mācītājam Jānim Stāmeram. Tā kā tajā pašā rokrakstā baznīcas grāmatā veikts ieraksts 1904. gada augustā par barona Aleksandra fon Pistolkorsa aiziešanu mūžībā, tad varam būt diezgan droši, ka mazo Almu Matildi Brodeli Pēterupē kristījis Jānis Stāmers, dodot  svētību mazajai meitenei, kura vēlāk kļūs par izcilu cilvēku – Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Alma Matilde Brodele nāk no kuplas ģimenes. Par spīti trūkumam, kas liedz meitenei skoloties vairāk kā divas klases vietējā skolā, viņa iemanto apbrīnojamu noteiktību un rakstura stingrību. "Vienīgā no septiņu bērnu ģimenes pārcēlusies uz Rīgu, čakla, izdarīga, apveltīta ar dabīgu skaistumu. Almas nākamā vīra Voldemāra mamma līgavu dēlam nolūkoja Gorbuša kundzes modes salonā, kur Alma tērpiem šuvusi pērlītes." [2] Un drīz vien Alma Matilde kļūst par Voldemāra sievu, iegūstot Paulu dzimtas uzvārdu. 2023. gadā iespiestajā greznajā grāmatā "Ak, sievietes", kas ieved Edītes Pauls-Vīgneres atmiņu un krāšņās tekstilmākslas pasaulē, redzama "Edītes mamma Alma Matilde smalkos tērpos pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. ..Tolaik dāmām vienmēr bija rūpīgi safrizētas un ieveidotas frizūras. Mamma bija Edītes palīgs un balsts visa mūža garumā." [3] Arhīvu filmu lentēs nav daudz brīžu, kur redzama Alma Matilde Paula. 1979. gada filmā "Dzīparos apslēptā pasaule", sekojot Edītes Pauls-Vīgneres grandiozo tekstilmākslas darbu tapšanas stāstiem, nedaudz iepazīstam viņas vecākus. Enerģisko, humora pilno tēvu, un nopietno māti ar it kā sevī vērstu skatienu. Māte klusē, un izstādes atklāšanas kadros filmas sākumā, kā apliecinot viņas raksturu, aizkadra balsī skan vārdi: "Lai paliek jūsu noslēpums, sirmie Pauli, cik rūpju atdots Edītei, cik pacietības dāvāts Raimondam." [4] Taču videokadros no piecpadsmitās līdz septiņpadsmitajai minūtei varam māti vērot, visai ģimenei iesaistoties milzīgā gobelēna velku uzvilkšanas brīdī vīra Voldemāra konstruētajās stellēs. Viņas stihija ir darbs. Pat divus gadus iepriekš filmējot, atraisītības brīdi kinokamera notvērusi, esot Almas Paulas ierastajā vidē, piemājas dārzā pie galda ar tikko nolasīto dārza ogu traukiem. Rokas darbojas, acis nolaistas, un tajā brīdī atskan vārdi: "Un dēlu es ļoti mīlēju, man viņš ir ļoti mīļš. Nenormāli esmu mīlējusi viņu..." [5] Mātes teikto vārdu nozīmē tālāk aizved dzejnieks Jānis Peters savā 1982. gada grāmatā "Raimonds Pauls": "Paverieties Raimonda Paula koncertā – kaut kur piektajā sestajā rindā sēd divi baltām galvām. Kalsns, enerģisks, sīksts vīrs labos gados ar spīdīgu pakausi. Jaunības bildēs Raimonds viņam ir tik līdzīgs! Un blakus spīdīgajam pakausim tā baltā ābele ir māte. Tēvs smaida, brīžiem pat līgojas līdzi dēla mūzikai, māte? Nu, jā, raud. Elpa žņaudzas ciet, acīs bailes. […] Un, manuprāt, tā nav tikai pārjūtīga daba vai laimīgs saviļņojums. Māte atceras. Māte zina, kāpēc viņa raud. Tās ir smagu dzīves ceļu gājušas asaras un bailes. Bailes no negaidītā, neparedzamā." Pirmdzimtā, dēla Gunāriņa, kurš dzimis pirms Raimonda un Edītes, zaudējums. Bažas, radio dzirdot atskaņojam dēla pirmās dziesmas: "Ka tik Tev kāds kaut ko ļaunu nenodara..." Vēlākie  pārdzīvojumi, kurus pats Maestro pieminējis vairākkārt: "Par saviem vecākiem varu pateikt visu to labāko. [...] Bija laiks, kad es tēvam un mātei nodarīju sāpes. Tas bija. [...] Pēc tam jau centos atmaksāt viņiem ar labu, bet tas bija krietni par vēlu. Vecāki jau bija gados. Viņu personības līdz pat šai dienai līdz galam nespēju izprast. Nezinu, no kurienes šie vienkāršie strādnieku cilvēki to ņēma, ka man jāmācās mūzika, ka Edītei jāiet Mākslas akadēmijā. Viņi spieda mūs mācīties. Viņiem bija sapnis, lai mēs dzīvotu labāku dzīvi," atceras Raimonds Pauls. [6] Tomēr vecāku Voldemāra un Almas Paulu aizkustinājums filmas kadros, kur redzams Dziesmu svētku koncerta noslēgums pēc kopkora atskaņotās dziesmas "Manai dzimtenei" Mežaparka estrādē, ir bez mazākās šaubu ēnas par to, ka vecāku rūpes ir vainagojušās ar milzīgu gandarījumu. [7] 2024. gada pavasarī uzplauka iecere Mātes dienas priekšvakarā Pēterupes baznīcā pieminēt Almu Matildi Paulu ar koncertu viņas dzimšanas un kristību 120. gadadienas atcerei kā Latvijas tautas mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Iecere gan nerealizējās, jo, Maestro vārdiem runājot, piedāvājums nācis par vēlu. Kādā nesenā intervijā Edīte Pauls-Vīgnere šo ieceri pieminēja, pēc tam piebilstot: "Arī tagad taču var aiziet uz Lāčupītes kapiem vienkārši aiznest mammiņai ziedus." [8] Šī gada 22. februārī Edīte Pauls-Vīgnere devās mūžībā. Pieminot Almu Matildi Paulu un Edīti Pauls-Vīgneri, ziedus uz Lāčupītes kapiem tagad nesīsim viņām abām – mātei un meitai... --- [1] Almas Matildes Brodeles dzimšanas datums pēc jaunā stila ir 2. marts, savukārt 20. gs. sākumā Bīriņu muižai piederošā Neibāde un Pēterupe ir tagadējās Saulkrastu pilsētas daļas. [2] No 2023. gadā izdotās Edītes Pauls-Vīgneres grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas", kura tapusi sadarbībā ar Sandru un Valdi Ošiņiem un ar brāļa Raimonda Paula atbalstu. [3] No grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas". [4] Studijā "Telefilma Rīga" 1979. gadā tapusī filma "Dzīparos apslēptā pasaule". [5] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [6] Žurnāls "Ieva", 2010. gada 47. Nr., pārpublicēts vietnē santa.lv 2021. gada 27. decembrī. [7] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [8] No 2024. gada 1. jūnija intervijas žunālā "Santa".

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Apie savo galimą sugrįžimą į gimtąjį Vilnių ir Lietuvą, kur Antrojo pasaulinio karo metais buvo pražudyti tėvas, senelis, dėdės, tetos, geriausias draugas Samekas, dailininkas Samuelis Bakas rašo taip: „Ar kada nors sukaupsiu tam drąsos? Tai atrodė netikinama“.Bandantiems tyrinėti Samuelio Bako biografiją greit tampa akivaizdu, kad šiam žmogui po Antrojo Pasaulinio karo likimas buvo parengęs ilgą klajonių maršrutą, kuriame buvo Lenkija, Vokietija, Izraelis, Šveicarija, Prancūzija, Italija, JAV. Kodėl taip nutiko? Kokios iš aukščiau paminėtų vietų yra pačios svarbiausios Samuelio Bako kūrybinėje biografijoje?Kas paskatino JAV gyvenantį dailininką vis tik sugrįžti į Vilnių? Kam Lietuvoje gimė mintis Vilniuje mieste įkurti dailininko kūrybą reprezentuojantį muziejų? Kiek ir kokių iškilaus menininko darbų šiuo metu yra saugoma ir eksponuojama Samuelio Bako muziejuje?Kaip gimė katalogo „Samuelis Bakas. Gydantys simboliai“ parengimo idėja ir koncepcija? Kaip ir kada meninė kūryba gali gydyti sielų randus? Pokalbis su albumo „Samuelis Bakas. Gydantys simboliai“ sudarytoja, menotyrininke Ieva Šadzevičiene.Ved. Aurimas Švedas

Kamēr 28. februāra vakarā pasaule mainījās (atkal), mēs ierakstījām sarunu par mēneša grāmatu – ukraiņu autores Taņas Maļarčukas romānu "Nejauša brīnuma biogrāfija".Stāsts risinās absurdajos un skaudrajos deviņdesmitajos. Norises laiks – simbolisks, kad Ukraina, tāpat kā Latvija, atguva neatkarību. Nekas nav tā, kā bijis, Krievija, pametot savus laupījumus (lasīt – okupētās valstis), nu atstājusi tās ar to, ko šīs tautas alkušas visvairāk – brīvību. Bet ko ar to iesākt? Kā saglabāt? Kā iemācīties brīvību un pašpaļāvību saviem spēkiem? Grāmata par sistēmu un cilvēkiem tajā.Vai gan vēl kāds tic nejaušībām? Viss ir vienas vienīgas likumsakarības, par kurām reizēm pārsteigumā saraucam uzacis un kurām nespējam noticēt. Sarunā piedalās Kristīne, Ieva, Zane un Aija.Paldies Mārai Poļakovai par grāmatas tulkojumu un apgādam Jānis Roze par izdevumu latviešu valodā. Grāmatu vislētāk iegādājies šeit. Sarunas sākumā atskaņotā tatāru izcelsmes krievu dziedātāja Zemfira dzimtenē Krievijā iekļauta ārvalstu aģentu sarakstā un ir atklāti iestājusies PRET Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

Kā nepierast pie kara un kā nepagurt palīdzēt ukraiņiem. Raidījumā runājam par Latvijas uzņēmēju sniegto atbalstu Ukrainai. Un kā šajā politiski sarežģītajā situācijā neļauties panikai? Studijā ndibinājuma "Ganter Fonds" pārstāvji: modes māksliniece, uzņēmēja Ieva Ādamsone, uzņēmēji Artūrs Kristlībs un Aigars Loss, kuri regulāri dodas ar palīdzības kravām uz Ukrainu.

Liecība - kā Alfas kurss mainija dzīvi

Ieva Dumbrytė. „Šaltienos bistro“. Išleido leidykla „kitos knygos“.Neseniai studijas baigęs vaikinas bando ištrūkti iš dievotos vaikystės, tėvų globos, numalšinti pilko studentiško gyvenimėlio šleikštulį ir galop pradėti iš tiesų gyventi. Pirmai progai pasitaikius jis stačia galva neria į tikrą pragaro virtuvę: įsidarbina mėsos ir kremzlių nuo kaulo gremžėju „Šaltienos bistro". Čia bus priverstas „išmokti gyvenimo" ir suprasti, kad pakilti iki vyriausiojo virėjo, kuriam leistų pasiūlyti savo receptą, gali būti ne taip jau ir paprasta. Knygos ištraukas skaito autorė.

Februārī ļaujaumies romantikai un sapņojam līdzi Robines Lī romānam “Doma par tevi” (tulkojusi Astrīda Vucāne, izdevējs “Latvijas Mediji”). Grāmata pavisam nesen pārtapusi arī filmā, kurā galvenās lomas atveido Anne Hathaway un Nicholas Galitzine.Filma pēc IMBD reitinga saņēmusi ne īpaši augstu vērtējumu – vien 6,3/10. Savukārt grāmata pretendē uz kaislīgu mīlas stāstu un skar tik dažādas tēmas, ka mums pietiktu runājamā vēl vismaz vienai stundai.Ko par to visu domā un kā filmu un grāmatu vērtē Ieva, Kristīne, Zane un Aija, klausies sarunā.Sakām paldies izdevniecībai "Latvijas Mediji" par grāmatas eksemplāriem un aicinām grāmatu vislētāk iegādāties šeit.Atbalsti mūs, kļūsti par patronu un klausies jaunās sērijas ātrāk šeit.

Įžvalgomis dalijasi Rasa Baltė Balčiūnienė, verslo psichologė ir Laura Kaziukonienė, įmonės „Super Garden“ įkūrėja ir vadovė. Lauros įmonė gamina šaltyje džiovintus produktus ir yra sulaukusi pripažinimo ne tik Lietuvoje, bet ir pasaulyje. Įmonė nebijo eksperimentuoti, bendradarbiauja su mokslininkais, diegia naujoves, gamina funkcinį maistą astronautams, o pastaruoju metu mėgina jį pritaikyti ir kariams. Sakoma: „Jeigu nori naujų sprendimų, mąstyk nestereotipiškai“. Deja, daugelis iš mūsų taip niekada ir nesiryžta išbandyti netikėtų idėjų, iš karto jas atmesdami: „Nesąmonė, nieko iš to nesigaus”.„Atmetimo reakcija mane veikia kaip geriausia motyvacija: vadinasi, už tos nestandartinės idėjos gali slypėti nauja galimybė“, - teigia inovatyvaus verslo kūrėja Laura Kaziukonienė. Pasak verslininkės, žmonės kategoriškai atmeta „keistas“ idėjas, nes bijo suklysti ir apsijuokti kitų akyse. „Nereikia bijoti klaidų. Kai nebijai, išsilaisvina kūrybinė energija, gimsta kitokie sprendimai. Mūsų įmonė yra pakanti klaidoms, bet tik toms, kurios nesikartoja“, - sako Laura.Kaip įveikti baimę klysti, prisijaukinti riziką ir suteikti šansą kitoniškumui? Apie tai - laidų ciklo „Mąstymo klaidos versle“ 9-ajame epizode 0:00:00 – pradžia0:01:48 – „Mano versle, iš pat pradžių, viskas buvo daroma kitaip“. 0:03:29 – Kaip įveikti baimę suklysti? „Esame pakantūs klaidoms, bet tik toms, kurios nesikartoja“.0:05:32 – Ką apie nestandartines idėjas sako „Alibaba“ įkūrėjas Jackas Ma? 0:07:33 – Kaip sudominti kultūriškai skirtingas verslo rinkas?0:10:15 – Kodėl mums tokia svarbi aplinkos reakcija į galimą nesėkmę? Savivertės faktorius. Izraelio pavyzdys.0:11:56 – Apie kitoniškumo baimę. Kultūriniai kodai. Sąsaja su mitu „Eglė žalčių karalienė“.0:12:58 – Apie klaidų toleravimą organizacijoje. Praktinis pavyzdys.0:15:32 – Apie 2 tipų klaidas. 0:15:50 –„Nebijokite klysti: visos jūsų padarytos klaidos, kartu sudėjus, yra mažiau nei aš viena esu jų padariusi“. 0:16:18 – „Kodėl tik Amerika? Juk mes turime technologiją ir patirties!“0:17:57 – Apie žmogaus santykį su klaida.0:19:22 – Lauros Kaziukonienės patarimai. Laida transliuojama per „Žinių radiją“.Daugiau ciklo „Mąstymo klaidos versle“ laidų:„Esu vadovas ir žinau geriausiai.“ (su Rūta Klimašauskiene) https://youtu.be/3KFU07XNms4„Jei nori gerų rezultatų, reikia būti konkrečiu.“ (su Pauliumi Avižiniu) https://youtu.be/qmSDTbyF4QM„Valdyboje dauguma visada būna teisi.“ (su Orijana Mašale) https://youtu.be/z8VGM8gk7FY„Kuo daugiau dirbsiu, tuo daugiau uždirbsiu.“ (su Diana Dominiene) https://youtu.be/9DuUH4RkgNk„Sugalvojau, ir pokytis vyksta savaime.“ (su Lina Mieliauskiene) https://youtu.be/rBIFNYrjcW4„Dievinu savo produktą, bet nematau kliento.“ (su Martynu Kandzeru) https://youtu.be/SLOQrwzET1A„Prognozuoti, planuoti = žinoti, kaip bus." (su Rinardu Goda) https://youtu.be/-CqIcG2dL3w„Keičiame valdymą, bet nekeičiame žmonių požiūrio.“ (su Ieva Čeponone) https://youtu.be/GuKAKSAgWpk

Ieva Dumbrytė. „Šaltienos bistro“. Išleido leidykla „kitos knygos“.Neseniai studijas baigęs vaikinas bando ištrūkti iš dievotos vaikystės, tėvų globos, numalšinti pilko studentiško gyvenimėlio šleikštulį ir galop pradėti iš tiesų gyventi. Pirmai progai pasitaikius jis stačia galva neria į tikrą pragaro virtuvę: įsidarbina mėsos ir kremzlių nuo kaulo gremžėju „Šaltienos bistro". Čia bus priverstas „išmokti gyvenimo" ir suprasti, kad pakilti iki vyriausiojo virėjo, kuriam leistų pasiūlyti savo receptą, gali būti ne taip jau ir paprasta. Knygos ištraukas skaito autorė.

Kā jūsu kopiena var pasūtīt mākslu tā, lai viss process būtu balstīts uz demokrātiskiem principiem? Ko nozīmē pašiem izlemt – kādu mākslu un māksliniekus vēlamies redzēt un kāpēc? Un galu galā – kā mākslinieks var veicināt kopienas veidošanos? Kultūras rondo uz šiem jautājumiem atbild konferences „Kā jūsu kopiena var pasūtīt mākslu? Demokrātijas principi mākslas finansēšanā, pasūtīšanā un sabiedrības iesaistē” rīkotāji un dalībnieki. Sarunājas aktieris, tehnoloģiju entuziasts, mākslas pasūtītājs, kuldīdznieks Jurģis Spulenieks, konferences projekta vadītāja, Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja Santa Remere, kāzu dekorēšanas uzņēmuma "Plīvurpuķe" vadītāja, Kuldīgas kopienas mākslas pasūtītāja Ieva Štro un konferences vieslektors Daniels Valtuenja (Daniel Valtueña) no Madrides. 22. februārī Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā notiks starptautiska konference “Kā jūsu kopiena var pasūtīt mākslu? Demokrātijas principi mākslas finansēšanā, pasūtīšanā un sabiedrības iesaistē”, ko rīko biedrība "Latvijas Jaunā teātra institūts" sadarbībā ar projekta “DemArt” starptautiskajiem partneriem, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un Latvijas Kultūras akadēmiju. Konferencē, kas veltīta mākslas pasūtīšanas un finansēšanas prakšu demokratizēšanai, dalībnieki tiks iepazīstināti ar īpaši pašvaldībām un kultūras organizācijām izstrādātu rokasgrāmatu efektīvākai kopienu iesaistīšanai mākslas pasūtīšanas procesā, kas būs pieejama gan angļu, gan latviešu valodā. Konferences dalībnieki varēs iegūt rokasgrāmatu bez maksas.

Lietuvos regionai pasiruošę naujam turizmo sezonui. Darbštūs ir kūrybingi darbuotojai siūlo gausybę maršrutų, sutvarkė pažintinius takus, prigalvojo edukacijų ir degustacijų, pramogų vaikams ir suaugusiems, naujų potyrių ieškotojams.Į regionų viliotinį kviečia Druskininkai, Kėdainiai, Šiauliai, Lazdijai, Jonava, Prienai, Zarasai, sodybų šeimininkai ir geologai.Aušra Česnulevičienė, Rimantas Žirgulis ir Žydronė Smulskienė, Rūta Stankuvienė, Vida Mickevičienė, Virginija Šiukščienė ir Aleksandras Lifanovas, Eglė Kubilienė, Vijolė Šadauskienė, Ieva Šalčiuvienė ir Raimondas Puišys, Ramūnas Keršys bei Jonas Šečkus.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Pirmą kartą lietuvių kalba išleidžiama knyga apie garsų litvakų dailininką Samuelį Baką ir jo Vilniui dovanotą paveikslų kolekciją. Pasakoja knygos sudarytoja Ieva Šadzevičienė.Mados dizainerė, menininkė Julija Janus kelerius metus rengia parodą apie karalienės Barboros Radvilaitės ir Švedijos karalienės Kotrynos Jogailaitės gyvenimus. Tačiau šiai tarptautinei parodai Kultūros ministerija finansavimo neskyrė. Kodėl susiklostė tokia sudėtinga situacija ir kaip iš jos išeiti, pasakoja Julija Janus ir Lietuvos nacionalinio muziejaus generalinė direktorė dr. Rūta Kačkutė.Pradeda veikti pirmasis Baltijos šalyse Šeimos, moterų ir vaikystės istorijos tyrėjų tinklas, siekiantis „išgirsti“ mažųjų istorijos dalyvių balsus. Apie naują centrą Lietuvos istorijos institute pasakoja humanitarinių mokslų daktarė Ieva Balčiūnė.Sportuoti galima ne tik lauke, namuose ar sporto klube. Bet ar kada susimąstėte, kiek sveria Mikelandželo „Dovydo“ galva? O kas, jei treniruotė taptų ne tik fizine veikla, bet ir meno patirtimi? Penktadienį Šiuolaikinio meno centre atidaroma Augusto Serapino paroda „Kūno kultūra“, kurioje pristatoma nauja instaliacijos „Čiurlionio sporto salė“ versija. Instaliacijos autorių Augustą Serapiną kalbino Evelina Povilavičiūtė.Šiais metais festivalis „Kino pavasaris“ pasitinka 30-ies metų jubiliejų. 1995 metais pirmąjį kino festivalį surengė tuo metu UAB „Lietuvos kino teatras“ direktore dirbusi Vida Ramaškienė su bendraminčiais. Kodėl istorijos mokytoja ketinusi būti moteris pasuko į kino pasaulį? Kokia buvo pirmoji pirmo festivalio diena? Ką jai reiškė kino teatro „Lietuva“ uždarymas? Ir kodėl ji pasitraukė ir festivalio organizavimą patikėjo savo sūnui Algirdui? Pokalbis su Vida Ramaškiene rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Jolanta Kryževičienė

Įžvalgomis dalijasi Rasa Baltė Balčiūnienė, verslo psichologė ir dr. Rūta Klimašauskiene, įmonės „HR kodas“ personalo verslo valdymo partnerė ir grupių psichodinamikos konsultantė.Jei vieną dieną pastebėsite, kad jūsų žmonės nebekelia klausimų, nebesiūlo naujovių ir pritaria visoms jūsų mintims, gali būti, kad ėmėtės „geriausiai žinančiojo“ vaidmens. Ši psichologinės paauglystės būsena slopina bet kokią darbuotojų iniciatyvą, todėl įmonėje gali prasidėti intelektinio sąstingio procesas. Kaip randasi visažinystės sindromas? Kaip jį atpažinti įmonės kultūroje? Kaip išmokti laiku „išjungti“ psichologinės paauglystės būseną ir pereiti prie brandaus lyderio veikimo? Apie tai - laidų ciklo „Mąstymo klaidos versle“ 8-ajame epizode. 0:00:00 – pradžia0:01:24 – Apie „visažinio“ vadovo elgsenos simptomus. Komandos reakcija.0:02:47 – Dominuojantis vadovas: „butelio kakliukas ar varikliukas“? 0:03:48 – Apie vadovo stipraus dominavimo priežastis. 0:05:36 – Apie vadovo perdėtą pasitikėjimą savimi ir grupių psichodinamiką. „Komandoje susikuria paviršutinė vieningumo iliuzija“.0:09:39 – Apie vadovo asmeninio reikšmingumo būseną ir neįsisąmonintą baimę „ištirpti“ grupėje. 0:12:33 – „Jei vadovas visus sprendimus priima pats, komanda kvailėja“.0:13:41 – Apie frustraciją grupėje. Kodėl „gesinami“ iniciatyvieji komandos nariai?0:15:15 – Apie nesaugumo būsenos išraiškas. 0:17:38 – „Mažais žingsneliais“. Rūtos Klimašauskienės patarimai.Laida transliuojama per „Žinių radiją“.Daugiau ciklo „Mąstymo klaidos versle“ laidų:„Jei nori gerų rezultatų, reikia būti konkrečiu.“ (su Pauliumi Avižiniu)https://youtu.be/qmSDTbyF4QM„Valdyboje dauguma visada būna teisi.“ (su Orijana Mašale)https://youtu.be/z8VGM8gk7FY„Kuo daugiau dirbsiu, tuo daugiau uždirbsiu.“ (su Diana Dominiene)https://youtu.be/9DuUH4RkgNk„Sugalvojau, ir pokytis vyksta savaime.“ (su Lina Mieliauskiene)https://youtu.be/rBIFNYrjcW4„Dievinu savo produktą, bet nematau kliento.“ (su Martynu Kandzeru)https://youtu.be/SLOQrwzET1A„Prognozuoti, planuoti = žinoti, kaip bus." (su Rinardu Goda)https://youtu.be/-CqIcG2dL3w„Keičiame valdymą, bet nekeičiame žmonių požiūrio.“ (su Ieva Čeponone)https://youtu.be/GuKAKSAgWpk

Stāsta mākslas zinātniece, mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas vietniece, izstāžu kuratore Vita Birzaka. Mākslas muzeja “Rīgas Birža” greznajā Venēcijas zālē, kur pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojama Eiropas 16. –19. gadsimta māksla, uz marmora sienas izceļas iespaidīga izmēra kompozīcija “Ādams un Ieva”. Īpaši uzmanību piesaista jutekliski gleznotā, proporcijās izstieptā sievietes figūra. Tas ir ievērojamā flāmu manierisma meistara Bartolomeusa Sprangera (Bartholomäus Spranger, 1546–1611) darbs, kurš tapis 16. gs. beigās – 17. gs. sākumā. Sprangera talants un prasmes bija ļoti daudzpusīgas – viņš gleznoja, veidoja skulptūras, zīmēja un radīja apdruku paraugus. Mākslinieka karjera strauji attīstījās, kad Pāvests Pijs V 1570. gadā viņu iecēla par galma gleznotāju, neilgi pēc tam viņu uz Vīni izsauca Svētās Romas imperators Maksimiliāns II. Savukārt Maksimiliāna II pēctecis, viņa dēls Rūdolfs II Hābsburgs 1581. gadā aicināja mākslinieku uz savu galmu Prāgā. Imperatora Rūdolfa II galmā pulcējās vadošie dabaszinātnieki, astrologi, okultisti, arī literāti, gleznotāji un mūziķi. Viņš bija aizrautīgs mākslas un amatniecības priekšmetu kolekcionārs ar iespaidīgāko kolekciju tā laika Eiropā, kā arī atbalstīja jaunu mākslas darbu tapšanu, pasūtot tos – tai skaitā Sprangeram. Daudzi Rūdolfa II pasūtītie mākslas darbi bija izteikti erotiska rakstura, un pastāv versija, ka tajā laikā tas varēja kalpot par vienu no apsūdzībām viņa gāšanas no troņa kampaņā. Bet kā Bartolomesusa Sprangera glezna nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā? Savā ziņā šis stāsts ir arī par tagadējā muzeja krājuma veidošanās vēsturi, kurā dažādos laikos saplūda vairāku vairs neeksistējošu muzeju kolekcijas – piemēram, 1920. gadā līdz ar neatkarīgu  Latvijas valsti dibinātā Valsts mākslas muzeja, kura ilggadējais direktors bija tēlnieks Burkards Dzenis. Ievērojamā flāmu manierisma meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” toreizējam Valsts mākslas muzejam 1937. gadā pārdeva mākslinieks Alberts Silzemnieks (Mārtiņš Alberts Krūmiņš). Taču, lai nonāktu līdz veiksmīgam darījumam, pagāja septiņi gadi. Latvijas Valsts arhīvā ar fonda numuru 1659 glabājas Valsts mākslas muzeja dokumenti un sarakste par gleznas izvērtēšanu, muzeja nepietiekošajām finansēm, labo gribu un mērķtiecīgo darbu, lai iecerēto realizētu, te atspoguļo arī šodien tik pazīstamo muzeja ikdienu. Starp citu glezna jau no 1926. līdz 1928. gadam bija deponēta un izstādīta Rīgas pilsētas mākslas muzejā, jo direktors Vilhelms Purvītis to uzskatīja par būtisku ekspozīcijas papildinājumu. To ietvēra apgāda “Grāmatu draugs” izdevumā “Mākslas vēsture” (1934), kura oficiālais virsredaktors arī bija Purvītis. Arhīvā saglabājies tēlnieka Teodora Zaļkalna 1930. gada 7. maijā Valsts mākslas muzejam rakstītais apliecinājums, ka flāmu meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” Alberts Krūmiņa kungs (Alberts Silzemnieks) pircis Pēterpilī 1921. gadā no krievu kolekcionāra un grafiķa Aleksandra Saharova.  1935. gadā Valsts mākslas muzeja iepirkumu komisija direktora Burkarda Dzeņa, gleznotāju Konrāda Ubāna un Augusta Annusa sastāvā lēma, ka Silzemnieka piedāvātais darbs ir rets 16. gadsimta mākslas paraugs, ko vajadzētu iegūt muzeja kolekcijai. Apstiprinošus rakstiskus atzinumus, ka glezna iekļaujama krājumā, deva Teodors Zaļkalns, Erasts Šveics, Valdemārs Tone un Boriss Vipers. Pēc diviem gadiem, 1937. gadā, kad Izglītības ministrija piešķīra līdzekļus no Ministru kabineta fonda neparedzētiem gadījumiem, muzejs gleznu iegādājās, samaksājot par to 3300 latu, kas tiem laikiem bija milzīga summa. Kopš tā laika Bartolomeusa Sprangera glezna “Ādams un Ieva” gandrīz vienmēr ir bijusi pastāvīgajā ekspozīcijā – gan Valsts mākslas muzejā un pēc tam Ārzemju mākslas muzejā Rīgas pilī, gan tagad mākslas muzejā "Rīgas birža".

Stāsta mākslas zinātniece, mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas vietniece, izstāžu kuratore Vita Birzaka. Mākslas muzeja “Rīgas Birža” greznajā Venēcijas zālē, kur pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojama Eiropas 16. –19. gadsimta māksla, uz marmora sienas izceļas iespaidīga izmēra kompozīcija “Ādams un Ieva”. Īpaši uzmanību piesaista jutekliski gleznotā, proporcijās izstieptā sievietes figūra. Tas ir ievērojamā flāmu manierisma meistara Bartolomeusa Sprangera (Bartholomäus Spranger, 1546–1611) darbs, kurš tapis 16. gs. beigās – 17. gs. sākumā. Sprangera talants un prasmes bija ļoti daudzpusīgas – viņš gleznoja, veidoja skulptūras, zīmēja un radīja apdruku paraugus. Mākslinieka karjera strauji attīstījās, kad Pāvests Pijs V 1570. gadā viņu iecēla par galma gleznotāju, neilgi pēc tam viņu uz Vīni izsauca Svētās Romas imperators Maksimiliāns II. Savukārt Maksimiliāna II pēctecis, viņa dēls Rūdolfs II Hābsburgs 1581. gadā aicināja mākslinieku uz savu galmu Prāgā. Imperatora Rūdolfa II galmā pulcējās vadošie dabaszinātnieki, astrologi, okultisti, arī literāti, gleznotāji un mūziķi. Viņš bija aizrautīgs mākslas un amatniecības priekšmetu kolekcionārs ar iespaidīgāko kolekciju tā laika Eiropā, kā arī atbalstīja jaunu mākslas darbu tapšanu, pasūtot tos – tai skaitā Sprangeram. Daudzi Rūdolfa II pasūtītie mākslas darbi bija izteikti erotiska rakstura, un pastāv versija, ka tajā laikā tas varēja kalpot par vienu no apsūdzībām viņa gāšanas no troņa kampaņā. Bet kā Bartolomesusa Sprangera glezna nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā? Savā ziņā šis stāsts ir arī par tagadējā muzeja krājuma veidošanās vēsturi, kurā dažādos laikos saplūda vairāku vairs neeksistējošu muzeju kolekcijas – piemēram, 1920. gadā līdz ar neatkarīgu  Latvijas valsti dibinātā Valsts mākslas muzeja, kura ilggadējais direktors bija tēlnieks Burkards Dzenis. Ievērojamā flāmu manierisma meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” toreizējam Valsts mākslas muzejam 1937. gadā pārdeva mākslinieks Alberts Silzemnieks (Mārtiņš Alberts Krūmiņš). Taču, lai nonāktu līdz veiksmīgam darījumam, pagāja septiņi gadi. Latvijas Valsts arhīvā ar fonda numuru 1659 glabājas Valsts mākslas muzeja dokumenti un sarakste par gleznas izvērtēšanu, muzeja nepietiekošajām finansēm, labo gribu un mērķtiecīgo darbu, lai iecerēto realizētu, te atspoguļo arī šodien tik pazīstamo muzeja ikdienu. Starp citu glezna jau no 1926. līdz 1928. gadam bija deponēta un izstādīta Rīgas pilsētas mākslas muzejā, jo direktors Vilhelms Purvītis to uzskatīja par būtisku ekspozīcijas papildinājumu. To ietvēra apgāda “Grāmatu draugs” izdevumā “Mākslas vēsture” (1934), kura oficiālais virsredaktors arī bija Purvītis. Arhīvā saglabājies tēlnieka Teodora Zaļkalna 1930. gada 7. maijā Valsts mākslas muzejam rakstītais apliecinājums, ka flāmu meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” Alberts Krūmiņa kungs (Alberts Silzemnieks) pircis Pēterpilī 1921. gadā no krievu kolekcionāra un grafiķa Aleksandra Saharova.  1935. gadā Valsts mākslas muzeja iepirkumu komisija direktora Burkarda Dzeņa, gleznotāju Konrāda Ubāna un Augusta Annusa sastāvā lēma, ka Silzemnieka piedāvātais darbs ir rets 16. gadsimta mākslas paraugs, ko vajadzētu iegūt muzeja kolekcijai. Apstiprinošus rakstiskus atzinumus, ka glezna iekļaujama krājumā, deva Teodors Zaļkalns, Erasts Šveics, Valdemārs Tone un Boriss Vipers. Pēc diviem gadiem, 1937. gadā, kad Izglītības ministrija piešķīra līdzekļus no Ministru kabineta fonda neparedzētiem gadījumiem, muzejs gleznu iegādājās, samaksājot par to 3300 latu, kas tiem laikiem bija milzīga summa. Kopš tā laika Bartolomeusa Sprangera glezna “Ādams un Ieva” gandrīz vienmēr ir bijusi pastāvīgajā ekspozīcijā – gan Valsts mākslas muzejā un pēc tam Ārzemju mākslas muzejā Rīgas pilī, gan tagad mākslas muzejā "Rīgas birža".

Šis Latvijas kultūras dzīvē ir aktīvs laiks. Visvairāk uzmanības piesaistījusi animācijas filma "Straume" ar savu uzvaras gājienu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas TV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste Anete Ašmane un "360TV ZIŅneši" kultūras zurnāliste un raidījuma vadītāja Ieva Čakste.  

In this #FinallyFriday episode, host Matilda Siebrecht dives into the world of folklore with guests Colleen Deatherage and Ieva Pīgozne. Colleen, from the University of Alberta, combines her background in healthcare and social work with her expertise as a folklorist to explore how folklore aids in meaning-making, especially through material culture like textiles. Ieva, based at the Institute of Latvian History, is a dress historian whose work bridges archaeology and cultural anthropology to uncover the social and symbolic meanings of traditional dress and folklore.The guests explore the complexities of interpreting folklore, noting how historical biases and modern politics shape its study. Ieva warns of folklore's misuse in nationalist agendas, while Colleen highlights the need for caution in collecting and analyzing folklore to ensure respectful and accurate representation. They discuss overlaps with disciplines like archaeology and anthropology, underscoring folklore's role in giving voice to marginalized histories.Both share compelling examples: Ieva recounts insights gained from reenactment projects and folklore texts explaining archaeological anomalies, while Colleen describes using historical textiles to support patients' legacy-making in modern healthcare. Their projects reflect the versatility of folklore in understanding human experiences across time.This episode concludes the #FinallyFriday podcast series. The podcast's format will evolve, but it remains a vital platform for exploring cultural heritage.Support the show

Lundellstänkare, en bortslarvad James Bond-låt och nordskånska Chucken-riff som ekar i sommarnatten – rockjournalisten Ieva Kisieliute satsar en femtiolapp på äkta loppisvinyl.

Visuomeninkas Giedrius Bučas šį pavasarį su bendraminčiais leidosi į 9 mėnesių kelionę pėsčiomis per aštuonias šalis palei Baltijos jūrą. Nuo šių metų kovo iki lapkričio jie įveikė 6 tūkst. kilometrų, sutiko daugybę žmonių ir įveikė ne vieną iššūkį tam, kad paskatintų regiono žmones gelbėti Baltijos jūrą.Ši jo iniciatyva už asmeninio pavyzdžio rodymą ir gamtosaugines pastangas švarinti Baltijos jūrą, žygiuojant aplink ją pėsčiomis šiemet nominuota „LRT metų apdovanojimuose“.Naujausi tarpvyriausybinės organizacijos HELCOM duomenys rodo, kad Baltijos jūros būklė išlieka prasta dėl eutrofikacijos, taršos pavojingomis cheminėmis medžiagomis, intensyvios laivybos, žvejybos ir kitos veiklos.Žuvų ir jūros žinduolių būklė yra net prastesnė nei anksčiau, o klimato kaita sąlygas biologinei įvairovei jūroje dar labiau blogina.Bet žygeiviai įsitikinę – Baltijos jūros būklė yra pataisoma, jei tik visi kartu susitelksime ir imsimės veiksmų. Keliaudami jie skleidė žinią apie tai, ką kiekvienas asmeniškai galime padaryti, kad jūros vanduo mažiau žydėtų, kad plastiko tarša mažėtų ir kad į jūrą patektų mažiau pavojingų medžiagų.Apie tai, kaip sekėsi kelyje ir ką iš ekspedicijos parsinešė ištvermingiausi jos dalyviai – pasakoja Giedrius ir dvi jo bendražygės – Dovilė ir Ieva.Laidoje skamba garso įrašai iš ekspedicijos dalyvių asmeninių archyvų.Autorė Vaida Pilibaitytė

Prienai keičiasi akyse!Menu alsuojančios gatvės ir parkai, ant Nemuno kranto atidarytas gastrobaras „Teka teka“, Prienų kosmologijos centras, kvapnių papuošalų studija, žvakių liejimas bei kitos Prienų bei Jiezno žmonių veiklos stačiai stebina.Prienų turizmo ir verslo informacijos centro direktorė Ieva Šalčiuvienė ir turizmo ir verslo konsultantė Asta Vaitkevičienė laukia lankytojų ir pristato naujienas.Poetas Tautvydas Vencius, kultūrinių renginių organizatorius, pasakoja apie organizacinius darbus, kūrybą ir gimtąjį Naujosios Ūtos kaimą.Jei norite asmenukės, užsukite į terasą ant Nemuno kranto. Duris prieniškiams ir svečiams atvėrė gastrobaras „Teka teka“. Savininkai žada prisidėti prie turizmo įvairovės Prienuose. Mintimis dalijasi gastrobaro savininkė Ramunė Šyvokienė ir bendraminčiai Martynas Andriuškevičius bei Šarūnas Karosas.Mantvydas ir Agnė Prekevičiai įkūrė Prienų kosmologijos centrą. Mantvydas veda astronomijos edukacijas, Agnė edukuoja Kvapnių papuošalų studijoje.Antanas, Einira, Elija bei Atlantė Aleknos – smagi šeima iš Jiezno. Jų aistra žvakėms ir edukacijoms tapo naujo verslo pradžia. Šeima sutaria – žmogus ne vien pinigais gyvas...Laivo „Algirdas“ savininkas Mindaugas Žiedelis turistus Nemunu plukdo iki vėlyvo rudens.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Matías Rivas y Sofía García-Huidobro recomendaron series, libros y películas.

EP 20: In this episode, we delve into the intricate connections between exercise, brain function, and mental health with the brilliant Ieva Andrulytė, a PhD student specializing in neuroscience. Our discussion uncovers how different forms of exercise impact the brain, the role of neuroplasticity, and the science behind how physical activity can sharpen memory, enhance mood, and improve cognitive function. We also talk about how exercise can impact genetics, how fast food can impact depression and we get some motivation from Ieva herself on how a busy PhD student manages to make time for herself and her wellness. Mentioned in the episode:Abercrombie $25 baby teeAmazon $28 workout shortsGuest:Ieva AndrulyteDicsounts:50% off the 8 week Summer Prep Workout Plan (use code SUMMER50)find the program here"Submit a question to the show"

  Stand Up is a daily podcast. I book,host,edit, post and promote new episodes with brilliant guests every day. Please subscribe now for as little as 5$ and gain access to a community of over 700 awesome, curious, kind, funny, brilliant, generous souls On today's show! Ieva Jusionyte (Ph.D., EMT-P) is a legal and medical anthropologist and a certified emergency medical responder. She is the Watson Family University Associate Professor of International Security and Anthropology at Brown University. Born and raised in Lithuania, Jusionyte earned her B.A. degree in political science from Vilnius University and her M.A. and Ph.D. degrees in anthropology from Brandeis University, in Massachusetts. Before coming to Brown, she was John L. Loeb Associate Professor of the Social Sciences at Harvard University. Jusionyte studies borders, law, and violence, and is the author of three books, including multiple-award winning Threshold: Emergency Responders on the U.S.-Mexico Border (2018), which received the 2019 Victor Turner Prize In Ethnographic Writing and the 2020 SAW Book Prize. Her new book, Exit Wounds: How America's Guns Fuel Violence Across the Border, is coming out in April 2024. Jusionyte has held fellowships from the Harvard Radcliffe Institute and the Fulbright program, and her fieldwork and writing have been supported by the National Science Foundation, the Andrew M. Mellon Foundation, the Wenner Gren Foundation for Anthropological Research, and the Rockefeller Foundation's Bellagio Center. In addition to research articles published in flagship scholarly journals (Cultural Anthropology, American Anthropologist, Political and Legal Anthropology Review, and others), Jusionyte's writing has appeared in The Atlantic, the Los Angeles Times, The Boston Globe, and The Guardian, and she's been the featured guest on NPR's “The Takeaway” and “Forum.” Apart from her scholarly pursuits, Ieva Jusionyte is a trained EMT, paramedic, and wildland firefighter, and spent five years volunteering in fire and rescue departments in Massachusetts, Florida, and Arizona. She lives in Boston. Ieva Jusionyte explains how firearms made and sold in the United States have played a significant role in the perpetration of violence across the border in Mexico. Mexico strictly regulates the sale of semi-automatic rifles at the federal level, but these weapons are easily available across the border in states like Texas and Arizona. Organized crime groups use funds obtained from illegal drug sales to smuggle weapons purchased in the U.S. into Mexico with devastating consequences. An estimated 200,000 to 500,000 weapons are smuggled across the U.S.-Mexico border every year, and 70% of firearms recovered from crime scenes were purchased in the U.S. Turns the familiar story of trafficking across the US-Mexico border on its head, looking at firearms smuggled south from the United States to Mexico and their ricochet effects. American guns have entangled the lives of people on both sides of the US-Mexico border in a vicious circle of violence. After treating wounded migrants and refugees seeking safety in the United States, anthropologist Ieva Jusionyte boldly embarked on a journey in the opposite direction—following the guns from dealers in Arizona and Texas to crime scenes in Mexico. An expert work of narrative nonfiction, Exit Wounds provides a rare, intimate look into the world of firearms trafficking and urges us to understand the effects of lax US gun laws abroad. Jusionyte masterfully weaves together the gripping stories of people who live and work with guns north and south of the border: a Mexican businessman who smuggles guns for protection, a teenage girl turned trained assassin, two US federal agents trying to stop gun traffickers, and a journalist who risks his life to report on organized crime. Based on years of fieldwork, Exit Wounds expands current debates about guns in America, grappling with US complicity in violence on both sides of the border. Pete on Tik Tok Pete on YouTube Pete on Twitter Pete On Instagram Pete Personal FB page Stand Up with Pete FB page All things Jon Carroll  Follow and Support Pete Coe