Podcasts about Ieva

Mēs vienkārši vēlējāmies papļāpāt par izlasīto. Aizpļāpājāmies līdz feminisma teorijām un vasaras atvaļinājumiem, maijā izlasītajām pērlēm un citiem dzīves plāniem.Klausies, jūti līdzi, papildini grāmatu sarakstu un noteikti pastāsti, ko tu plāno lasīt šovasar.Sarunājas Zane, Ieva, Kristīne un Aija.

Réussir son investissement dans une Start-up ! La Check-List de Jean-Michel KaramInvestir dans une start-up est l'un des exercices les plus stimulants, mais aussi les plus risqués de la gestion de patrimoine. Pour naviguer dans cet univers, nous recevons Jean-Michel Karam. Inventeur et fondateur emblématique (MEMSCAP, IEVA), il nous livre sa méthode chirurgicale pour évaluer un projet avant d'y engager son capital.L'objectif est de vous donner les clés de lecture d'un "insider" pour séparer les effets de mode des réelles opportunités de création de valeur en 2026.Au programme de cet épisode :La Check-list pré-investissement : Quels sont les signaux faibles à détecter ? Pourquoi l'équipe fondatrice et la résilience du CEO sont plus cruciales que le produit lui-même.Évaluer la rupture technologique et le marché : Comment distinguer une innovation réelle d'un simple gadget. L'importance de la "barrière à l'entrée" et de la propriété intellectuelle pour protéger votre investissement.La structure du deal et la valorisation : Comment ne pas surpayer son entrée. Nous abordons les mécanismes de valorisation en 2026, les clauses de Liquidation Preference et l'importance du pacte d'associés.Le rôle de l'investisseur (Passif ou Smart Money ?) : Comment apporter de la valeur sans interférer avec l'opérationnel. Pourquoi votre réseau est parfois plus précieux que votre chèque.Fiscalité et sortie (Exit) : Le point sur les dispositifs fiscaux (IR-PME, 150-0 B ter) pour optimiser l'investissement, et les différents scénarios de sortie pour matérialiser sa plus-value.Apprenez à penser comme un entrepreneur pour devenir un meilleur investisseur et construire une poche "Venture Capital" cohérente au sein de votre patrimoine.

Dar visai neseniai manėme, kad žmogaus smegenys beveik nesikeičia. Tačiau XX amžiaus pabaigoje šį požiūrį sudrebino neuroplastiškumo tyrimai. Paaiškėjo, kad žmogaus smegenys nuolat persitvarko: mokosi, prisitaiko, kuria naujus neuroninius ryšius ir net po sunkių traumų kartais gali iš dalies atstatyti prarastą funkciją. Kitaip tariant, mūsų gyvenimo būdas ir aplinka tiesiogine prasme formuoja smegenis. Tačiau nauji neuromokslo tyrinėjimai rodo, jog smegenų plastiškumo savybė nėra vien tik geras dalykas. Kodėl? Apie tai pokalbis su mokslininke, Vilniaus universiteto Gyvybės mokslų centro doktorante Ieva Šiugždaite.Ved. Ignas Klėjus.

FM99 laidos “10 Geriausių” viešnia - dainininkė Ieva Jokubaitytė. Kviečiame pasiklausyti pokalbio apie muziką, kūrybą ir artėjančią skambią vasarą!

Šiandien Ievai Šegždaitei 38 metai. Paauglystėje ji buvo be galo aktyvi ir veikli mergina, jautėsi sveika ir tvirta. Vieno atsitiktinio apsilankymo pas medikus metu ištyrus širdį sužinojo, kad nutiko kažkas rimto. Nuo tada prasidėjo jos naujas gyvenimo etapas su širdies stimuliatoriumi, kurį reikia keisti kas dešimt metų darant operaciją be pilnos narkozės - pacientė išlieka budri, viską girdi ir bendrauja su personalu.Ved. Lavija Šurnaitė.

How do borders — both the physical barriers and the political realities — shape our society?These questions have long driven the work of Ieva Jusionyte, an anthropologist at the Watson School and director of Watson's Center for Human Rights and Humanitarian Studies.In the last nine months, Ieva won both a MacArthur Genius grant and a Guggenheim fellowship for her path-breaking work exploring how political borders shape individuals and communities. On this episode, Dan Richards talks with Ieva about her research, how it feels to have her work receive so much recognition, and what we can all learn from border communities as immigration enforcement comes to our collective doorstep.Watch the conversation on our YouTube channelTranscript coming soon to our website

How has Russia's full-scale invasion of Ukraine reshaped theidentity and political outlook of Russian-speaking communities in the Baltic states?In this episode of Talk Eastern Europe, Alexandra Karppi speaks with Ieva Birka from the University of Latvia in Riga about new research on Russian speakers in Latvia and Estonia, the growing security concerns facing the region, and the challenges of social cohesion in an era of hybrid threats and geopolitical tension.Support us on PatreonJoin our community for bonus content, early access, behind-the-scenes insights, and access to our exclusive WhatsApp group where we discuss the news in real-time.→ Join the Talk Eastern Europe community: https://www.patreon.com/talkeasterneuropeCheck out the New Eastern Europe Magazine Bimonthly publication with exclusive long-form analysis. → Become a member: https://neweasterneurope.eu/become-a-member-of-new-eastern-europe/Free ArticlesRead our latest analysis at neweasterneurope.eu Sign up for the Brief Eastern Europe NewsletterWeekly briefing sent out every Monday with news updates, expert commentary, and our editorial picks - free to your inbox. → Subscribe: https://briefeasterneurope.eu/subscribe FOLLOW USInstagram: https://www.instagram.com/neweasterneuropemag/Facebook: https://www.facebook.com/NewEasternEurope/LinkedIn: https://www.linkedin.com/company/new-eastern-europe/Twitter/X: https://x.com/NewEastEurope

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

„Grūdo kelias į miltus“ – nauja Panevėžio rajono Įstricos kaimo bendruomenės siūloma edukacija. Bendruomenės pirmininkas Zenonas Vezbergas surinko skirtingų senovinių malūnų ekspoziciją ir dabar smalsaujančius kviečia susipažinti, kaip kvietinis ar ruginis grūdas virsta ne tik baltais miltais, bet ir gardžiais patiekalais.Maisto kainas auginti gali ne tik šoktelėjusios kuro bei trąšų kainos, bet ir Lietuvą alinanti sausra. Tai ypač gali paveikti daržovių ūkius, kuriems jau netrukus gali tekti jungti laistymo sistemas.Net ir miesto gamta slepia gėrybes, kurias pažinus galima skaniai pasigardžiuoti. Knygų autorė, ūkininkė Ieva Šidlaitė pasakoja apie valgomus laukinius augalus. Juos pažinus mieste, vėliau žoliauti galima svetingesnėje gamtoje.Ved. Arneta Spaičė

4. maijā VEF Kultūras pilī Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā izskanēs Orķestra "Rīga" koncerts "Pūt, vējiņi", ar kuru 85. dzimšanas dienā tiks godināts komponists Imants Kalniņš. Diriģenta Valda Butāna vadībā muzicēs arī Rīgas kamerkoris Ave Sol un dziedātāji Ieva Parša un Gundars Dziļums. Programmas centrā – svīta no Imanta Kalniņa  mūzikas 1973. gada spēlfilmai "Pūt, vējiņi" Orķestra "Rīga" flautu grupas koncertmeistara Anda Klučnieka jaunā pārlikumā pūšaminstrumentu orķestrim, korim un solistiem. Koncertā izskanēs arī vokālais cikls "Kārais lauks" Viļņa Šmīdberga instrumentācijā un daļa "Varoni gaidot" no oratorijas "Rīta cēliens".  Valdis Butāns: Šis gads mums ir bagāts ar Latvijas mūzikas saimē ļoti nozīmīgiem vārdiem kā Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Pēteris Vasks - mūsu trīs lielie dižmeistari. Katrs ir pelnījis, lai viņa mūzika skanētu, arī šādās apaļās vai pusapaļās jubilejās, kā tas ir Imanta Kalniņa gadījumā, atkal tiktu pievērsta pastiprināta uzmanība viņa daiļradei. Šis ir mūsu žests Imanta Kalniņa virzienā un pateicība par to, ka viņš ir piekritis manai iniciatīvai ne tikai atskaņot kaut ko jau līdz šim radītu un mūsu orķestrim pārliktu, bet arī jaunumam - tas ir pilns mūzikas filmai “Pūt, vējiņi!” cikls. Līdz šim mums ir nācies atskaņot tikai slaveno finālu, bet arī mūzika, kas ir dažādās filmas epizodēs, ir pelnījusi uzmanību. Tā pirmo reizi izskanēs pūtēju orķestra versijā. Šo versiju mums ir palīdzējis izveidot mūšu pašu mūziķis, lielisks flautists un arī aranžiju un pārlikumu meistars, kurš zina drēbi no iekšpuses - Andis Klučnieks. Tā ir liela dāvana gan mums, gan Imantam Kalniņam šajā nozīmīgajā gadadienā. Ieva arī tev varētu būt grūti nodalīt attieksmi pret Kalniņa dziesmām, kopš tu esi profesionāla mūziķe, no tās Ievas, kura ar šīm dziesmām ir izaugusi un klausījusies tās mājas viesībās un vēl kur citur, vai ne? Ieva Parša: Jā. Mans Imanta Kalniņa fenomens sākās Rīgas 64. vidusskolā, jo tur bija kaislīgi Imanta Kalniņa fani, Imants Kalniņš tika spēlēts starpbrīžos un dziedāts pasākumos, teātra izrādēs. Kad es komponēju savu pirmo dziesmiņu, mana skolotāja Paeglīte teica: “O, gandrīz kā Imants Kalniņš!” (smejas) Es tiku VEF Kultūras pilī uz “Menueta'' mēģinājumiem un pie Jāņa Blūma ierakstu pults televīzijā. Tas bija sākums manam ceļojumam uz Imantu Kalniņu. Šis ceļojums palīdz vai tomēr mazliet traucē tagad, gatavojoties šim koncertam? Ieva Parša: Protams, ka palīdz. Es domāju par Imanta Kalniņa fenomenu, kā viņš ir tāds tapis. Viņš kolosāli izbalansē starp tautu un akadēmismu, un ir atradis tādu zelta stīgu, ka visiem uzplēš dvēselītes, un visi ir kopā ar viņu. Ieva Parša šajā koncertā piedalīsies cikla “Kārais lauks” atskaņojumā, bet programma kopumā balstīsies uz trim kājām, nezinu, kura no tām stabilāka, kura vieglāka - viena ir jau pieminētais pūtēju orķestra variants kinofilmas “Pūt, vējiņi!” mūzikai, tad ir cikls “Kārais lauks”, un vēl mazliet ieskanēsies kaut kas no slavenās Kalniņa oratorijas “Rīta cēliens” - tie ir Kalniņa 70. un 80. gadu darbi. Vai, Valdi, tavuprāt, tas ir laika nogrieznis, kad Kalniņa būtība atklājas visspilgtāk? Valdis Butāns: Neapšaubāmi. Katram, kurš mīl Imanta Kalniņa mūziku, ir savs visspožākais dārgakmens tajā kolekcijā, bet kopumā šis ir tas produktīvais laiks. Arī viņa Ceturtā simfonija, kas pieskaitāma pie klasikas, neapšaubāmām vērtībām, ir mūzika, kas sevī iekļauj to esenci, kāpēc mēs mīlam, cienām un ik pa laikam atgriežamies pie Imanta Kalniņa mūzikas. Man pašam, gatavojoties šim koncertam, liekot kopā, klausoties šo mūziku, atkal no jauna bija apliecinājums, kāpēc Imants Kalniņš ir tur, kur viņš ir, kāpēc mēs viņa mūziku mīlam. Klausoties vēlreiz un jau ar partitūru gatavojoties šiem cikliem, tu saproti - no tāda maza, maza motīviņa var uztaisīt veselu ciklu, un, ar to motīvu strādājot, var panākt tik dažādus emocionālos vēstījumus, tik smalkjūtīgus un tik latviski kodolīgus. Manuprāt, to visu apvienot ir milzīga meistarības un Dieva dāvanas pazīme. Tas tiešām ir ļoti patīkami - atkal no jauna atklāt un iepazīt kādas detaļas. Vēl gribēju pateikt, ka Ieva būs ne tikai ciklā “Kārais lauks”, bet viņa būs arī neliela daļa no “Pūt, vējiņi!” cikla atskaņojuma kopā ar otru solistu, kas mums šajā koncertā piebiedrosies - Gundaru Dziļumu, līdz ar to Ieva būs klātesoša arī “Pūt, vējiņi!”.

Atgriežamies ēterā ar vienu lielisku sarunu. Šoreiz Ieva sarunājas ar publicisti, žurnālisti un aktīvisti Agru Lieģi-Doležko. Agra ir arī viena no vecāku pieredžu grāmatas "Vecāku būšana: pirmā gada stāsti" līdzautorēm, un mums bija patiesi aizraujoši aprunāties un ieskatīties grāmatas tapšanas aizkulisēs. Grāmatu iegādājies šeit https://www.satoriveikals.lv/veikals/item/vecaku-busana-pirma-gada-stasti/Lasi vecāku būšanas stāstus arī šeit https://www.instagram.com/my_first_year_too/

"Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Tāpēc es tur esmu," – tik skaisti par savu darbu teic Mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska, kura 4. maijā kļūs par Atzinības krusta komandieri.  Par bērnību pilī un brīvdienām pie jūras, par radošu prieku un izaicinājumiem, vadot privātu koncertzāli, uzzinām šajā skaistajā sarunā, uz kuru Andu aicinājusi "Klasikas" direktore Gunda Vaivode.  Gunda Vaivode: Anda, 4. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents tev pasniegs Atzinības krustu, un tu kļūsi par tā komandieri. Šo apbalvojumu pasniedz godaprāta ļaudīm par izcilu Tēvijas mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Kopš izziņošanas brīža "Latvijas Vēstnesī" pagājis jau labs laiciņš. Kas tevi apsveica pirmais?  Anda Zadovska: Pirmā īsziņa atnāca neilgi pirms pusnakts, un to man atsūtīja Valmieras teātra direktore Evita Sniedze [Ašeradena]. Paskatījos, bet nereaģēju, jo, ņemot vērā, ka ceļos piecos un eju gulēt deviņos vai desmitos vakarā, nodomāju, ka tas nav nekas svarīgs. Pēc tam atnāca otra īsziņa – to atsūtīja Rafaels Ciekurs no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta. Domāju – nē, kaut kas tur riktīgi nav! Viņš rakstīja, ka sveic mani kā Atzinības krusta komandieri. Tas laikam bija 1. aprīlis, un man likās, ka varbūt kāds joko. Bet rezultātā, protams, visu nakti nevarēju gulēt… Vai esi jau apdomājusi, ko teiksi savā atbildes runā?  Apdomājusi esmu, bet līdz galam vēl nē. Tas noteikti nebūs kaut kas garš. Tas ir ļoti nopietns pasākums, un man vēl ir laiks. Bet izlasot šī apbalvojuma devīzi – "Godaprāta ļaudīm" – es, protams, ļoti cenšos. Jūtos ārkārtīgi pagodināta...  "Godaprāta ļaudis – pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem" Formulējums tiešām ir ļoti skaists – godaprāta ļaudis. Vai šajā kontekstā esi iedomājusies par saviem senčiem?  Jā, pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem. Lielu daļu bērnības pavadīju pie viņiem Ezerē, tas ir tieši pie Lietuvas robežas. Tie bija mammas vecāki, kurus, kā jau daudzus latviešus, 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Arī mammu, trīsgadīgu bērnu… Viņi bija saimnieki?  Nē! Tur tas interesantākais, ka tieši no tēta puses vecvecāki bija lielsaimnieki ar simt hektāriem Sēlijā. Tētis staigāja jūrnieka kostīmiņā, kalpi apkārt. Arī viņi bija sarakstos, bet viņiem kāds to bija pateicis, un viņi no izsūtīšanas paglābās, aizbēgot mežā. Bet izsūtīja tieši manas mammas vecvecākus Frici un Emmu no Ezeres, jo Fricis negribēja stāties kolhozā. Kaimiņš viņu nodeva, un viņiem nācās gandrīz desmit gadus pavadīt Sibīrijā. Tie ir lielākie godaprāta ļaudis, kas man pirmie nāk prātā. Jo šiem cilvēkiem divas reizes nācās savu dzīvi sākt no pilnīgas nulles. Vecvecāki paguva atgriezties? Jā, viņi paguva atgriezties, un vēl līdz deviņdesmitajiem gadiem bija klātesoši mūsu dzīvē. Kad es šodien iedomājos... Viņi savu dzīvi sāka Embūtē, Dienvidkurzemē, kur bija tieši Kurzemes katls. Kā viņi stāstīja – tikko bijis bērniņš piedzimis, nāk kāds zaldāts un saka – ātri bēdziet projām, jo tūlīt fronte nāks pāri. Viņi tikko jaunu māju bija uzcēluši… Un vēl pat līdz mežam nebija tikuši, kad tā uzgāja gaisā... Tad vecvecāki aizbrauca uz Ezeri, no kurienes 1949. gadā viņus aizveda uz Sibīriju. Tā ka viņi dabūja pilnīgi no nulles visu dzīvi sākt divas reizes. Bet tas interesantākais un apbrīnojamākais ir tas, ka viņi nekad par to nesūdzējās! Nekad. Viņi bija ļoti gaiši cilvēki, un ļoti daudzi – arī mēs ar māsu Kristīni (Andas māsa ir dziedātāja Kristīne Zadovska – red.) Še ir cilvēki, kas man laikam ir vissvarīgākie.  Bet tu saviem vecākiem piedzimi Dobelē?  Mani vecāki bija skolotāji Zebrenes skolā, kas bija Dobeles rajonā. Dobeles pilsētā mēs nedzīvojām, taču tieši tur abas ar Kristīni esam dzimušas.  Tātad ceriņi ir tavs laiks?  Jā, tieši tā. Esmu arī beigusi Dobeles mūzikas skolu, kas tagad skaisti atjaunota – šķiet, tā šobrīd ir viena no skaistākajām mūzikas skolām Latvijā! Tā ka esam uz Zemgales un Kurzemes robežas. Man liekas – ļoti labs komplekts.  "Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi pilī" Bet tavas bērnības lielākais laiks ir pagājis pilī!  Tieši tāda bija mūsu adrese: Jaunpils, un pēdiņās – "Pils". Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi tieši pilī. Tas iznāca tā: manu tēti uzaicināja par orķestra vadītāju Jaunpilī, un tā mēs tur nokļuvām. Tur iedeva dzīvokli, un mēs dzīvojām pilī. Nu, tad tu vari iedomāties! Un mamma savukārt kūrēja kultūras dzīvi. Mamma bija Kultūras nama vadītāja, kas atradās tieši zem mūsu dzīvokļa. Čībās uz turieni varējām noiet. Tātad tas laikam gēnu līmenī mani ir ietekmējis… Mamma jūs lika arī pie darba Kultūras nama pasākumos?  Biju apkopēja, un vēl kopā ar tagadējo politiķi Uldi Auguli vadījām pensionāru vakarus. Ļoti aktīvi iesaistījos! Mana sirdslieta gan ir tautas deju kolektīvu vadīšana, jo mana pirmā izglītība ir tieši tautas deju kolektīva vadītāja! Toreiz izdomāju, ka būšu tikai tautas deju kolektīva vadītāja un atgriezīšos Jaunpilī. Mana mamma, protams, bija pilnīgā ārprātā, ka neeju uz augstskolu, un ir tikai deju kolektīvs un Dziesmu svētki. Bet nu – kad apgrozījos Rīgā, sapratu, ka tomēr vajag arī kaut ko citu.  Mammīte ir darbīga joprojām! Jā, mammīte ir darbīga un dzīvo Jaunpilī. Šogad viņai apaļa 80 gadu jubileja, ko svinēsim Jaunpils pilī, Kultūras namā.  "Skolā matemātika man bija stiprākā puse" Tu esi privātas koncertzāles vadītāja. Vai tad, kad gāji studēt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, tev jau bija kāda nojauta par to, ko gribi darīt? Pilnīgi noteikti tajā brīdī nojauta par privātas koncertzāles izveidošanu nebija. Bet dzīve cilvēku aizved tur, kur viņam jābūt. Man kādreiz likās – ja izlasa manu CV, ir sajūta, ka tas cilvēks tiešām nav zinājis, ko viņš dzīvē grib darīt. Jo tur ir gan flauta, gan tautas deju kolektīvu vadīšana, pa vidu – pedagoģija, un tad ir LU Ekonomikas un vadības fakultāte, kas ir nopietnāka izglītība. Tagad viss komplekts man ļoti labi noder: ja man būtu tikai humanitāra izglītība, nekad dzīvē privātkoncertzāli vadīt nevarētu! Jo galvenā sadaļa šeit ir tā, kā tu to lielo bildi finansiāli vari savilkt kopā. Ikdienā strādājam tūkstoš kvadrātmetru lielā zālē ar nulles dotācijām – viss jānopelna mums pašiem. Lai to varētu izdomāt, ekonomikas zināšanas ir vajadzīgas. Bet matemātika man arī bija stiprākā puse skolā, nevis, piemēram, valodas.  Ko no tevis ikdienā paģēr koncertzāles vadīšana? Tā ir milzīga atbildība. Pirmkārt par cilvēkiem, kuri ir mani darbinieki. Cik tev ir darbinieku? Pamata komandā esam pieci cilvēki: divi tehniskie – Kristers un Artūrs, mana vietniece Ieva, mārketinga vadītāja Betija un cilvēks-orķestris – aizskatuves administrators Kaspars. Vēl ir publiku apkalpojošais personāls. Jā, neesam daudz, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti liels skatītāju skaits un notiek daudzi pasākumi. Mēs paši visu darām.  Un kā jūs mērāt savus izmērāmos rezultātus? Tas ir pasākumu skaits, tas ir skatītāju skaits, un tas ir apgrozījums: varam ar to lepoties. jo Latvijas koncertu vietu vidū pēc "Biļešu paradīzes" datiem esam diezgan augstās pozīcijās, augšgalā. Manī bija spīts – pierādīšu, ka to var izdarīt! Pieņemu, ka ne vienmēr esat eiforijā, ka viss sanāk. Eiforijas nav vispār, jo mums taču bija pandēmija, kas likās pilnīgs izmisums. Principā tajā laikā vajadzēja aiztaisīt tās durvis ciet, bet tobrīd manī bija spīts – es tik un tā to noturēšu un pierādīšu, ka to var izdarīt! Kaut patiesībā tas bija diezgan neiespējami ar visiem atceltajiem pasākumiem. Atceros pa datumiem, kā tas viss notika: 11. martā toreiz visu aizvēra, mēs kvalificējāmies visiem atbalstiem, bet saņēmām tos decembrī. Visu laiku ar privātiem aizņēmumiem – kaut kā tā. Arī darbinieki taču bija jānotur – viņi  nebija vainīgi. Tas bija diezgan liels izaicinājums, un arī tagad nevaram rēķināties ne ar ko uz priekšu. Tā ir laime dotētajām iestādēm – ka tās var saplānot vismaz vienu sezonu uz priekšu! Bet es to nevaru, jo nezinu, kādi būs ieņēmumi. Tas atkarīgs tikai no tā. Tagad apkure par janvāri, februāri, martu – komunālo pakalpojumu rēķins ir septiņi tūkstoši! Tagad domājam, ko darīt.  Bet zāles lielākoties vienmēr ir pilnas, biļetes pārdotas ilgu laiku uz priekšu, un tas piedāvājums ir apskaužami daudzveidīgs: tie nav tikai dažādžanru koncerti – tie ir dažādi vakari, un man šķiet, ka tev pašai īpaši mīļi ir dzejnieku vakari.  Man sevišķi tuvi pagājušo gadsimtu mijas dzejnieki – Plūdons, Skalbe, Fricis Bārda. Sen neesam uztaisījuši nevienu jaunu programmu, bet vajadzētu. Pandēmija visus nolika uz pauzes. Bet pirms tam taču mums bija programmas ar Vili Daudziņu – viņš mums ir tāds kā dzejas teātra patrons. Pirmā programma bija ar Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa vēstulēm – kopā ar Kasparu Znotiņu un Vili Daudziņu: tas mums bija absolūtais bestsellers! Bet tas bija jau pirms desmit gadiem – nospēlējām gandrīz simt reižu. Tā bija izrāde, par kuru teicu – var to likt pirmdien no rīta, arī tad būs izpārdota! Un tad bija iestudējums, kuru centrā bija brāļi Veidenbaumi. Tā bija Viļa Daudziņa ideja, jo daudzi nezināja, ka Veidenbaumam Eduardam bija brālis Kārlis, kurš arī rakstīja dzeju, bet viņš bija tas, kurš saimniekoja Kalāču mājās: kādam jau tur bija jāstrādā, lai Eduards varētu dzīvoties pa Tērbatu... Stāsts bija ļoti interesants, un mēs to piedāvājām arī "Skolas somai". Jo man likās – ja bērns atnāk un noskatās Viļa pētījumu par laiku, kurā Veidenbaumi dzīvoja, par cara laika Latviju – tā uzreiz ir mācību stunda! Tādi izglītojoši pasākumi, kuros arī pati daudz uzzinu. Daumants Kalniņš sarakstīja mūziku ar Friča Bārdas dzeju – izveidojās programma "Sirds prieks". Sekoja programma ar Knuta Skujenieka vārdiem, par ko Daumants saņēma "Zelta mikrofonu". Man pašai tas viss ir tik tuvs – tāpēc arī tik aizrautīgi par to stāstu! Protams, visi Vecpiebalgas dižgari: pirms kāda laika sarīkojām latviešu kultūras nedēļu "Vecpiebalga atver durvis", kas turpinās vēl šobrīd; Kārļa Skalbes mājās bija ikgadējie koncerti. Mums pašiem patīk un citiem arī.  "Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā"  Ar senajiem meistariem iznāk vairs tikai virtuāla tikšanās, bet ar dzejniekiem, kuri vēl pavisam nesen bija mūsu vidū, tev droši vien veidojusies skaista, pavisam tuva draudzība.  Draudzība – tā varbūt neteiktu. Bet tādi cilvēki patiesi bijuši pie manis "Dailes" namā – piemēram, Knuts Skujenieks savu 85 gadu jubileju – savu pēdējo jubileju – sagaidīja uz "Dailes" nama skatuves un bija klāt arī Daumanta programmas "Drošinājums" pirmatskaņojumā. Protams, ka tā ir ļoti liela vērtība – ka esi šos cilvēkus saticis un saproti, kādai ellei viņi izgājuši cauri – te domāju Knutu Skujenieku.  Un tas, ka viņš – tāds Baltais tētiņš – spējis palikt tik gaišs cilvēks – tas ir apbrīnojami! Un vēl mums bija Imanta Kalniņa iepriekšējās jubilejas ballīte, kurā bija Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks un pats Imants Kalniņš. Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā.  Arī Latvijas Radio koris ir tavs lielais draugs – vairākas programmas rīkotas tieši ar to. Piemēram, Artura Maskata mūzikas programma. Tā laikam ir tava īpašā mīlestība. Jā, Latvijas Radio koris ir mani draugi visu "Dailes" nama gadu garumā. Pirmajai programmai, kurai Sigvards Kļava bija mākslinieciskais vadītājs, veidojām speciālas aranžijas – Andris Sējāns pirmajai daļai un Valts Pūce – otrajai daļai. Imanta Kalniņa oratorijā "Dzejnieks un Nāra" pirmoreiz satikos ar Daumantu Kalniņu kā solistu, un tad arī sākās mūsu draudzība – tas bija jau pirms vienpadsmit gadiem. Tagad mums ir plāns "Dzejnieku un Nāru" rudenī kopā ar Sigvardu jauniestudēt, jo toreiz "Dailes" nams bija knapi atvērts, un šī programma bija pelnījusi skanēt ilgāk. Tāpēc tā atkal jāiestudē no jauna! Vēl ar Latvijas Radio kori bija Artura Maskata jubilejas programma, Broņislavas Martuževas programma ar Daci Everss un Daumantu.  Veidojot šīs programmas, tev iznāk brīnišķīga sadarbība arī ar vadošajiem režisoriem un dramaturgiem! Protams! Diezgan daudz esam sadarbojušies ar Māru Ķimeli. Tagad jubilārs Artūrs Dīcis mums ir dramaturgs Mārča Auziņa un Daiņa Grūbes izrādē. Reinis Suhanovs bija atklāšanas izrādes režisors. Laikam jau patiesībā esam sadarbojušies ar visiem, kas ir mūsu vidū.  Sava publika – tā ir puse no uzvaras! Līdzās koncertiem, muzikālajiem uzvedumiem un džeza koncertiem Mūzikas namā "Daile" ir arī sarunu vakari. Izskatās, ka cilvēkiem ir nepieciešamība pēc klusinātām sarunām, kur divas personības sarunājas par šodien būtiskām tēmām.  Mums bija divi cikla darbi – un droši vien būs arī trešais – ar abiem Mārčiem Auziņiem: ģitāristu Mārci Auziņu un zinātnieku Mārci Auziņu, ar kuru mums izveidojusies cieša draudzība – viņš ir vienkārši brīnišķīgs cilvēks! Cilvēkiem tas interesē, un tēmas ir dažādas: pirmā bija par mākslīgo intelektu, kur bija gan mūzika, gan profesora skatījums, bet saruna "Flirts ar Budu" bija kā meditācija, kurā skanēja mūzika. Tādi starpžanru projekti. Un vēl ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas koncerti, kur skan gan klasika, gan arī laikmetīgā mūzika! Vai uz tiem nāk "Dailes" namam uzticīgā publika, vai tomēr līdz ar žanru un stila maiņu mainās arī cilvēki? Kādi astoņdesmit procenti ir uzticamā publika. Es jau šos cilvēkus atpazīstu vaigā. Taču LNSO kamermūzikas koncerti publikā ienesuši arī jaunas sejas. Ļoti ceru, ka viņi vēlāk atrod arī kaut ko sev piemērotu no mūsu repertuāra.  Kad atvēru "Dailes" namu, mans galvenais mērķis un sapnis bija, ka mums izveidotos sava publika – jo tā jau ir puse no uzvaras! Un es atļaušos domāt, ka trīspadsmit gadu laikā tas tiešām noticis. Bet septembrī apritēs astoņpadsmit gadi, kopš sarīkoju savu pirmo koncertu... Tev ir liela privilēģija – strādāt kopā ar Maestro Raimondu Paulu, turklāt uzņemties tādu lielu un atbildīgu pienākumu kā lielā draugu lokā nosvinēt viņa 90. dzimšanas dienu, kas patiešām bija fantastisks vakars. Bet sadarbība rit arī ikdienā. Cik reižu jau nospēlēta izrāde "Vīrieši labākos gados"?  Ap 120. Tieši uz Maestro jubileju apkopojām kopīgo programmu skaitu, un patiesi: kopā ar Maestro veidotas 15 programmas ar dažādiem solistiem. Pirmā bija ar Zigfrīdu Muktupāvelu, tad ar Agnesi Rakovsku, Dināru Rudāni un Andri Keišu, tad bija Zigfrīda Muktupāvela programma ar Jāņa Petera dzeju, jau pieminētā Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa programma… Ļoti daudzas programmas bijušas ar Maestro. Un ne tikai ar Maestro – pie mums bijis arī Zigmara Liepiņa 70 gadu jubilejas koncerts. Un arī Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa jubileja tikusi svinēta. Atļaušos teikt, ka ļoti popularizējam latviešu autoru dzeju un mūziku. Tas ir mūsu galvenais mērķis, un mēs solāmies to darīt arī turpmāk.  Un Frenka Sinatras visgarākā dzimšanas diena! Jā, Frenka Sinatras dzimšanas diena tika svinēta desmit gadu garumā. "Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums" Anda, tu visos koncertos pati esi klāt. Šķiet, ka pilnīgi katru vakaru! Pieņemu, ka tas ir ne tikai tavs darba pienākums, bet tev ir arī patīkami redzēt [sava darba] augļus.  Tieši tā. Zinu visas programmas no galvas, bet… Ņemot vērā to, ka esam privāta koncertzāle, mums darba roku nav tik daudz, bet skatītāju vietu skaits ir vairāk nekā četri simti. Tāpēc visu darām paši – arī tērpus sakārtojam māksliniekiem, uzklājam kafijas galdu. Mēs reāli strādājam kā publiku un mākslinieku apkalpojošais personāls. Tāpēc arī tur esmu. Un tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Mūzikas nams "Daile" atrodas Lāčplēša un Barona ielas stūrī – tāda ļoti laba kultūras vietu saliņa! Blakus – restorāns "Osiris", netālu – Jaunais Rīgas teātris, virs jums ir "Arhis Arhitekti", un turpat ir arī galerija "Istaba". Jā, tāds radošais kvartāls.  Bet jūs arī kaut kā sadarbojaties?  Mēs vienkārši draudzējamies. Jaunā Rīgas teātra aktieri pie mums uzstājas, publika iet uz "Osiris" – lai gan arī mums ir pašiem sava kafejnīca –, un "Osiris" publika nāk pie mums. Pagalmiņš ir viens – visi Jāņos satiekamies.  Man bija pārsteigums, ka savulaik esi strādājusi pie Andreja Žagara.  Andrejam tolaik bija, manuprāt, septiņi restorāni: tas bija augstākais punkts, kad viņš atvēra "Žagara jauno restorānu". Berga bazārā bija "Simpozijs", vīnu veikals, Vecrīgā bija grieķu restorāns, vēl "Dizzi" klubs, "Osiris"... Biju šo restorānu izpilddirektore. Ar Andreju iepazināmies kādā ballītē Operā, un viņš saprata: šitā meitene, kaut arī no laukiem, ir baigi ašā. Kaut kāds materiāls tur ir! Andrejam esmu ļoti pateicīga – viņš man ļoti daudz ko iemācīja. Vienbrīd viņš saka: tagad braucam uz Londonu un Parīzi, uz restorāniem! Es domāju – man pat nav nekā, ko mugurā vilkt... Ar Andreju vienu laiku ļoti cieši strādājām.  Viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis Tu esi ne tikai šīs koncertzāles turētāja un saimniece, bet arī mūzikas izdevniecības "Ars Nova" vadītāja. Tagad tas vairāk "Spotify" platformai. Apvienība tika nodibināta, kad sākām strādāt kopā ar Jāni Lūsēnu – tas bija 2008. gadā, un septembrī kopš tā laika būs apritējuši jau astoņpadsmit gadi. Tas viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis. Jo pirms tam strādāju pilnīgi citā sfērā un reiz vedu Kristīni uz koncertu, kurā viņai bija jāpiedalās kopā ar Māru Zālīti, Jāni Lūsēnu un Zigfrīdu Muktupāvelu. To koncertu atcēla. Kaut kā sākām runāt, un Lūsēns saka – man nākošgad piecdesmit gadu jubileja, bet nav, kas uztaisa. Saku – es taču varu uztaisīt! Bet tad tikai Operā, jo tikai tajā kaut ko zinu. Tā tas sākās – kā joks. Pa vidu Jānis uzrakstīja ciklu "Mazu brīdi pirms". Tas bija 2008. gadā – mans pirmais rīkotais koncerts. Pilnīgs liktenis! Tad bija laiks, kad iestudējām dažādus mūziklus – Valmieras teātrī bija "Kaupēn, mans mīļais" un "Agrā rūsa". Bet ciešāka sadarbība raisījās  tikai ar Lūsēnu. Bet tā mūžīgā telpu problēma... Un tad es iedomājos, vai Rīgā nav kāds bijušais kinoteātris… Ierakstīju tīmekļa meklētājā – un tiešām! Sludinājums, ka izīrē bijušā kinoteātra telpas. Taču sludinājuma termiņš jau bija beidzies. Nodomāju: tā ir tieši "Osiris" māja, kurā visus pazīstu. Jānoskaidro. Viņi saka – tur ir izīrēts, bet varbūt viens procents, ka [mans sapnis] varētu piepildīties. Un tas viens procents arī piepildījās! Liktenis!  Vai to, ko rādāt uz skatuves, mēdzat arī izdot ciešripās un platēs? Tagad aktuāla analogā mode. Tagad tās vinilplates, jā, un ļoti gribētu izdot dažas no mūsu programmām.  Kuras tās būtu? Piemēram, programmu "Suni ārā nedzenama nakts" – tā ir ļoti, ļoti, ļoti īpaša. Tā man ļoti, ļoti patīk. Arī Knuta Skujenieka un Daumanta Kalniņa "Drošinājums", kas izpelnījās "Zelta mikrofonu". Mēs paši veidojam arī televīzijas ierakstus un dodam Latvijas Televīzijai – šie ieraksti bieži tiek parādīti televīzijā. "Pats Artūrs Banga sēdējis pie manas priedes!" Dzirdēju, ka tev bijusi doma savas mājas Lapmžciemā izveidot kā brīvdabas koncertzāli.  Tās mājas tieši ar tādu domu vispār tika iekārtotas. Tas bija pandēmijas laiks. Man bija saikne ar Lapmežciemu, un biju izdomājusi, ka tā varētu būt "Dailes" nama vasaras rezidence, un doma nav atmesta – tādi brīvdabas koncerti, jo sēta ir ļoti skaista – pie jūras un ar vēsturi: šajā sētā filmēts "Ilgais ceļš kāpās"... Diezgan daudz tur esmu savedusi kārtībā, tā ka – kas zina. Pandēmijas laikā taisījām visādas fotosesijas; esam filmējuši arī raidījumu "Daudz laimes, jubilār!" Vajadzētu sākt ar "Ilgā ceļa kāpās" vakara kino seansu, lai redz, kur ir Artūra priede! Jā, pats Artūrs Banga (viens no filmas galvenajiem varoņiem – red.) sēdējis pie manas priedes! Tas uzreiz ir stāsts! (Smejas.) Vēl tikai mājai jāuzliek šindeļu jumts. Vai maz vēl ir meistari, kas māk tādu uzlikt? Mani meistari brauc no Alūksnes, jo daudz tādu vairs nav. Tas ir tāds ļoti labais gadījums, kas man liek noticēt, ka ar Latviju viss ir kārtībā, jo šindeļu jumta licējam – galvenajam meistaram – ir pieci dēli, un visi pieci ir apmācīti šindeļu jumta likšanā! Jā, viņi mācās dažādās universitātēs, bet viņi prot to amatu. Un tad nu visi pieci dēli brauc un liek manai mājai jumtu. Tā ir vērtība! Ko vēl dari savā brīvajā laikā, ja tev tāds ir? Brīvā laika man ir ļoti maz. Bet, cik nu ir, to cenšos pavadīt dabā. Jo ikdienā, kā jau tu arī teici, katru vakaru esmu "Dailes" namā, apkārt četrsimt cilvēki, un tas, kas pēcāk visvairāk nepieciešams, ir klusums, līdzsvars, miers, kuru var atrast tikai un vienīgi dabā: mežā, pie jūras, arī tomātus stādot, arī rozēm lapas griežot un kaut ko tādu darot. Tad tomēr dārza darbi tev maķenīt patīk? Tagad patīk, jā! Kad mamma savulaik Jaunpilī lika divus hektārus biešu izkaplēt – citādi uz balli netikšu, likās – nemūžam man nekā tāda nebūs! Bet tagad patīk.  Gribas savu tomātu noplūkt!  To tomātu nav tik daudz, drīzāk tā sajūta, ka no rīta ieej siltumnīcā – tas ir pilnīgi kaut kas cits. Un tā ir vienīgā atslodze, kas iespējama, savādāk nevar – daba!  Daba, un tūlīt arī maijs, tūlīt svētki. Man vienkārši gribas novēlēt tev, lai vari izbaudīt šo pavasari un kopā ar savējiem nosvinēt gan savu atzinību, gan mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus. Lai mums visiem skaistas aprīļa beigas un maija sākums, kad daba plaukst!  Sirsnīgs paldies tev, Gunda! Baltā galdauta svētki 4. maijā man vienmēr ir patikuši – man vispār patīk galdu klāt. Tagad būs īpašs iemesls. Paldies! 

Koks skirtumas tarp žodžių „namas“ ir „Namai“? Kaipgi reikia tvarkytis sodyboje klausantis uodų, žalčių beigi kitų gyvių patarimų?Kas įvyksta kai gyvenimą tiesėje pakeičia sukimasis ratu? Kokiais būdais įmanoma sulėtinti laiką? Kaip nustoti gyvenimą matuoti pralaimėjimų ir pergalių liniuote? Kuo ypatingas vaikų auginimas vienkiemyje? Kaip kasdieninį maistą savo šeimai gamina populiarių knygų apie augalus, natūralų rauginimą, atsargų ruošimą autorė?Pokalbis su kultūros istorike, namų šeimininke, ūkininke, knygų „Natūralus rauginimas“, „Ką kanda šalna“, „Atsargų kamara“, „Šikamiškio kronikos“ autore Ieva Šidlaite.Ved. Aurimas Švedas

Šīsnedēļas "Atsperē" par literatūras, valodas, lasīšanas, rakstīšanas un tulkošanas pasauli sarunājamies ar tulkotāju, redaktori, publicisti, žurnālisti un Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas priekšsēdētāju Ievu Lešinsku. Liene Jakovļeva:  Esat strādājusi arī radio "Brīvā Eiropa". Kāds bija šis laiks? Ieva Lešinska: Tā bija Minhene, un tie bija četri gadi. Ierados Minhenē dienu pirms Vācijas atkalapvienošanās, bet Latvijā atgriezos 1994. gada februāra beigās, marta sākumā.  Tā bija ikdienas darbošanās radio? Jā, biju viena no redakcijas darbiniecēm, man bija arī pašai sava programma, kas bija svētdienās – kultūras programma. Tur bija daudz mūzikas, un  man bija brīnišķīgi korespondenti: Māris Čaklais, Inese Zandere, Silvija Brice, Uldis Bērziņš – visvisādi ļaudis, par kuriem zināju: viņiem tā maizīte Latvijā ir ļoti plāna Latvijā. Viņi gatavoja brīnišķīgus materiālus un varēja labi nopelnīt. Krāšņa buķete! Un krāšņa buķete ir arī tie daudzie literārie darbi, kas pēdējā laikā gājuši caur jūsu rokām. 156 grāmatas! Visas arī godīgi izlasītas? Cita rūpīgāk, cita mazāk rūpīgi. Ja redzi, ka īsti nebūs, ka nevarēs konkurēt ar citām, tad tomēr  vairāk pa diagonāli. Bet nu – tomēr jau samērā rūpīgi, lai būtu viss godīgi. Nominantu saraksts mums ir zināms. Savukārt jums jau ir zināms uzvarētāju saraksts, un tos uzzināsim 17. aprīlī. Ceremonijas norises vieta būs interesanta: Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons! Ar domu par nākotni?  Mums ar to īpaša sakara nav. Bet cik saprotu – tur būs tāda kā kultūrvieta. Es gan nezinu, kā tas var darboties. Āgenskalna tirgū tas notiek veiksmīgi. Viņiem izdodas tīri labi! Var jau būt, ka var arī Centrāltirgū. Ekspertu komisijas priekšsēdētāja amats nāk un iet. Bet ticu, ka arī tad, kad neesat šādā statusā, grāmatas tiek lasītas. Grāmatas ir vairāk uz naktsgaldiņa, jo pa dienu vairāk iznāk strādāt vai lasīt kaut ko, kas saistīts ar to, ko daru. Bet vakarā  jāpalasa kādu stundu vai vairāk. Tā ir latviešu literatūra vai arī tas, kas konkrētajā brīdī tiek lasīts pienākuma kārtā? Pašlaik tā sanāk, jo es turpinu lasīt grāmatu, kura bija garajā tulkojumu sarakstā – Daces Meieres tulkoto spāņu autores grāmatu par grāmatu, par lasīšanu, par grāmatas vēsturi. Tā ir vēsture caur grāmatām. Kāda jums šobrīd izskatās latviešu literatūra un tas, kas kopumā lasāms latviski? Iespaids ir diezgan pozitīvs un interesants, jo lasāmviela ir ļoti daudzveidīga.  Man pašai, runājot par latviešu literatūru, tuvāka ir dzeja, kur nu tiešām tā daudzveidība ir varena. Prozā aktuāls ir autobiogrāfiskais motīvs, kas parādās diezgan daudzos darbos, kas arī ir interesanti un saistoši. Tulkotajā literatūrā – un arī sarakstā – man par prieku dominēja Māra Poļakova ar saviem ukraiņu tulkojumiem. Pie tam viņa tulkojusi tik ļoti dažādus darbus – Prečets un Zabužko tomēr ir divas dažādas lietas. Bet viņai tas izdodas. Dzīvojot un strādājot šajā vidē – kāda ir sajūta? Vai šis novērtējums – iekļūt nominantu sarakstā un laimīgā gadījumā saņemt balvu – ir prestiži? Vai tas ir nozīmīgi literātiem? Grūti pateikt... Varat vērtēt pēc sevis, jo 2023. gadā saņēmāt speciālbalvu par Veidenbauma atdzejojumu.  Esmu bijusi arī nominēta, bet balva man bija liels pārsteigums. Atceros, ka sēdēju zobārsta kabinetā un pēkšņi sāku saņemt zvanus ar apsveikumiem – nesapratu, par ko. Nedomāju, ka kāds raksta tāpēc, ka grib saņemt balvu. Bet tas ir zināma veida novērtējums. Domāju, ka svarīgs ir īsais saraksts, nevis tas, kurš galu galā saņem balvu, jo tā tomēr ir matemātika. Kamēr īsais saraksts varbūt ir elite šajā gadā no visiem tiem darbiem, kuri tomēr konkurē savā starpā. Matemātika un – ko tur slēpt, dažu cilvēku subjektīvs vērtējums. Kā jau kā visās balvās.  Kā rakstīju pārējiem komisijas locekļiem – kurš uzskata sevi par objektīvu, lai met ar pirmo grāmatu. Arī Latvijas literatūras gada balvā ļoti skaists mirklis ir ziņa par mūža balvas ieguvējiem. Šoreiz balvu saņēmis tulkotājs Jānis Krastiņš, ar kuru Klasikā tiksimies 12. aprīļa rītā, kad viņu izvaicās Liega Piešiņa. Bija ilgas diskusijas un pārdomas? Jo ir daudz tādu literātu, kuri būtu pelnījuši šo balvu. Ir daudzi, kuri vēl nav saņēmuši. Bet domāju, ka ir labi izcelt cilvēku, kurš patiešām ir rūpīgi darījis savu darbu, tulkojis literatūru, kurai nemaz nav tik daudz tulkotāju, proti, čehu literatūru. Tas ir svarīgi šādiem cilvēkiem, kuri publiski nezīmējas, pateikt, ka mums tas ir svarīgi. Tas ir labi. Ļoti būtiski pateikt arī to, ka vienmēr līdzās žūrijas vērtējumam ir arī lasītāju vērtējums. Aizvien vēl LSM var balsot katrs par savām simpātijām. Jūs jau teicāt - neviens neraksta balvu dēļ. Kāpēc raksta? Tāpēc, ka nevar nerakstīt. Es tā ceru. Pilnu sarunu klausieties audioierakstā!  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

De la guerre civile libanaise à un empire de la beauté : l'ascension fulgurante de Jean-Michel Karam. Jean-Michel Karam n'a pas eu le parcours classique d'un PDG de groupe international. Né au Liban en 1969, il grandit sous les bombes, survit au massacre de son village à 7 ans, et transforme cette école de vie brutale en une capacité de résilience hors norme. Aujourd'hui, il dirige IEVA Group, un empire de la beauté personnalisée qui ambitionne de devenir le Netflix de la beauté et du bien-être. Dans cet échange brut et profondément humain, Jean-Michel décortique son parcours : de l'introduction en bourse de Memscap à 430 millions d'euros en mars 2001, à l'effondrement total avec 10 000 euros en banque en août 2003. Il partage comment il a inventé une méthode de build-up unique pour sauver sa boîte quand 500 concurrents mouraient autour de lui, et comment il est devenu le seul survivant de cette crise. Jean-Michel révèle sa philosophie du leadership : diviser son salaire par deux avant de licencier, supprimer ses avantages avant de toucher à ceux des autres, et marcher devant ses troupes plutôt que derrière. Il explique pourquoi il refuse les business plans à 5 ans (« au-delà de 18 mois, c'est du baratin »), comment il recrute en 5 minutes en cherchant uniquement des gens heureux, et pourquoi trouver des gens compétents ET loyaux est l'exercice le plus difficile en entrepreneuriat. Il partage également sa vision du premium : pourquoi le détail fait toute la différence, comment construire une marque qui ne se vend pas chez Carrefour, et pourquoi My Little Paris s'inscrit parfaitement dans sa stratégie de beautiful longevity. Jean-Michel dévoile aussi sa face cachée : son carnet secret de vengeance business qu'il a brûlé à 40 ans, sa transformation de la colère à la sagesse, et pourquoi il observe maintenant les gens intéressants plutôt que de se venger de ses ennemis. Un épisode dense, radical, et profondément inspirant pour comprendre comment un enfant de la guerre est devenu un des entrepreneurs les plus respectés du premium français, et comment la résilience, l'exemplarité et l'obsession du détail peuvent transformer un destin. Pour qui ? Les entrepreneurs qui veulent comprendre ce qu'est le vrai leadership, ceux qui traversent une crise et cherchent à rebondir, et tous ceux qui veulent saisir les codes du premium et construire une marque qui dure.

De la guerre civile libanaise à un empire de la beauté : l'ascension fulgurante de Jean-Michel Karam. Jean-Michel Karam n'a pas eu le parcours classique d'un PDG de groupe international. Né au Liban en 1969, il grandit sous les bombes, survit au massacre de son village à 7 ans, et transforme cette école de vie brutale en une capacité de résilience hors norme. Aujourd'hui, il dirige IEVA Group, un empire de la beauté personnalisée qui ambitionne de devenir le Netflix de la beauté et du bien-être. Dans cet échange brut et profondément humain, Jean-Michel décortique son parcours : de l'introduction en bourse de Memscap à 430 millions d'euros en mars 2001, à l'effondrement total avec 10 000 euros en banque en août 2003. Il partage comment il a inventé une méthode de build-up unique pour sauver sa boîte quand 500 concurrents mouraient autour de lui, et comment il est devenu le seul survivant de cette crise. Jean-Michel révèle sa philosophie du leadership : diviser son salaire par deux avant de licencier, supprimer ses avantages avant de toucher à ceux des autres, et marcher devant ses troupes plutôt que derrière. Il explique pourquoi il refuse les business plans à 5 ans (« au-delà de 18 mois, c'est du baratin »), comment il recrute en 5 minutes en cherchant uniquement des gens heureux, et pourquoi trouver des gens compétents ET loyaux est l'exercice le plus difficile en entrepreneuriat. Il partage également sa vision du premium : pourquoi le détail fait toute la différence, comment construire une marque qui ne se vend pas chez Carrefour, et pourquoi My Little Paris s'inscrit parfaitement dans sa stratégie de beautiful longevity. Jean-Michel dévoile aussi sa face cachée : son carnet secret de vengeance business qu'il a brûlé à 40 ans, sa transformation de la colère à la sagesse, et pourquoi il observe maintenant les gens intéressants plutôt que de se venger de ses ennemis. Un épisode dense, radical, et profondément inspirant pour comprendre comment un enfant de la guerre est devenu un des entrepreneurs les plus respectés du premium français, et comment la résilience, l'exemplarité et l'obsession du détail peuvent transformer un destin. Pour qui ? Les entrepreneurs qui veulent comprendre ce qu'est le vrai leadership, ceux qui traversent une crise et cherchent à rebondir, et tous ceux qui veulent saisir les codes du premium et construire une marque qui dure.

„Kartais nėra aiškių ribų, kur prasideda ir baigiasi vienas organizmas“, – sako biologė, rašytoja Ieva Marija Sokolovaitė, Kopenhagos universitete tyrinėjusi grybų ir augalų ryšius, sujungtus per plika akimi nematomą tinklą. Daugiau kaip 90 % augalų turi ryšių su grybais, o Ieva teigia, jog mes, žmonės, esame nuo to priklausomi. Nors Ieva savo tyrėjos kelią pradėjo kaip biologė, šiuo metu ji studijuoja ir filosofiją. Dar daugiau – Ieva 2024 metais išleido savo debiutinį romaną „Pozuotoja“, kuris jau pelnė 3 literatūros ir meno premijas. Kaip akimi nematomas grybų ryšių tinklas susijęs su viskuo, kas gyva? Kas tai gali atsakyti – filosofija ar biologija?Ved. Ignas Klėjus.

Šoreiz ļaujamies eksperimentam 10 minūtēs atrast mūsu visu laiku 10 mīļākās grāmatas. Kā un vai mums tas izdevās, klausies grāmatu pļāpās, kurās būs daudz smieklu un daudz labu grāmatu. Runā Kristīne, Ieva, Zane un Aija.Ar raidieraksta 7. sezonas 13. sēriju piesakām arī īpašu bonusa rubriku "A komanda", kurā dzirdēsiet Kristīni un raidieraksta draugu un atbalstītāju Juri Garjānu.Meklē audiogrāmatas latviešu valodā šeit https://www.klausitava.lvJaunā Rīgas teātra aktieru lasījumus klausies šeit https://www.jrt.lv/citi-projekti/gramatu-lasijumi/Diānas Gabaldones "Outlander" audiogrāmatās iegādājie šeit https://www.audible.com/search?keywords=outlander&k=outlander&sprefix=%2Cna-audible-us%2C967&i=na-audible-us&url=search-alias%3Dna-audible-us&ref=nb_sb_noss_2

Jean Michel Karam, président fondateur de IEVA Group et Memscap, était l'invité de François Sorel dans Tech & Co, la quotidienne, ce mercredi 11 mars. Il s'est penché sur le lancement de l'introduction en Bourse d'IEVA Group, leader de la beauté et du bien

"Līderis nedrīkst atstāt neatbildētus jautājumus. Ja uzņēmumā ir informācijas vakums un līderis uz to neatbild, tad rodas pārāk daudz nevajadzīgu spekulāciju, baumu, bažu. Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi." Šajā HR podcast CEO epizodē viesos Ieva Tetere, SEB Latvija vadītāja.  Ieva ir cilvēks, kuru uz sarunu esmu gribējusi uzaicināt jau sen un dzirdēt viņas stāstu par ceļu uz vadītājas amatu, ko nozīmē vienlaikus būt spēcīgai un cilvēcīgai, kā palīdzēt organizācijai augt, veidot cilvēcīgu kultūru un nesalūzt lielajā nenoteiktībā un spriedzē. Man ļoti patika šīs sarunas plašums un dziļums vienlaikus, priecājos, ka izdevās saruna, kurā varēju just autentiskumu, ko ieva briedinājusi gadiem esot ne tikai bankas vadītājas kurpēs. Spilgtākās atziņas no sarunas:  - Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi. Biežāk ir vērts apstāties un teikt: es šo vēl nezinu, bet mēs kopā atradīsim atbildes  - Vienmēr savus lēmumus novalidē pie savas sirdsapziņas, pie savām vērtībām, pie tā, kā tu to iznesīsi plašāk, vērtībās balstīta līderība un lēmumu nozīme ilgtermiņā.  - Pārdomas par to, ka katram līderim ir privilēģija ietekmēt sabiedrību, veidot savu valsti, dot un saņemt atpakaļ, arī tad, ja "vienkārši" vadi uzņēmumu. Katrs lēmums IR no svara.  Paldies, Ieva, par šo dzīvo sarunu un, lai jums noder par iedvesmu mūsu sarunātais!

Mūsu zemei ir nepieciešama dziedināšana un atmoda. Aicinam ikvienu kristieti, kura sirds deg par Latviju, tās cilvēkiem, par kristīgo draudžu patiesu tuvošanos Dievam - pulcēties uz grēknožēlas vakaru Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas pagrabstāvā sestdien, 7. martā plkst 17:00.

Latvijas kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota otrdien, 10. februārī, Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja Latvijai vēsturisku godalgu, iegūstot ne tikai sudraba medaļu, bet arī kļūstot par pirmo latviešu sievieti, kas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu individuālā disciplīnā, startējot zem Latvijas karoga.  Finālā zelta medaļu izcīnīja vāciete Jūlija Taubica, kura bija ātrākā visos četros braucienos, Botu summā apsteidzot par 0,918 sekundēm. Tikai 0,039 sekundes no Botas atpalika amerikāniete Ešlija Farkvarsone.

Ko nozīmē konkurēt godīgi un negodīgi? Kā turpmāk pierādīs karteli? #1pret1 saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.Kokią magiją skleidžia režisieriaus Paolo Sorrentino filmai? Ar jų grožis nenustelbia turinio ir minties? Pokalbis su Italijos kino klasikos ir keturių Sorrentino filmų vertėja Ieva Frigerio.Penkiuose populiariausiuose saugomų teritorijų objektuose per metus apsilankė beveik milijonas lankytojų. Kas žmones traukia į nacionalinius ir regioninius parkus?Kauno miesto muziejaus Rotušės padalinyje atidaryta paroda „Miesto atmintis: miško šokiai“. Ji pasakoja apie unikalią vyresnio amžiaus žmonių šokių tradiciją Panemunės šile, nepertraukiamai gyvuojančią nuo 1964 metų.Dėl išaugusių finansinių gynybos poreikių būsimi treji metai bus žymiai kuklesni įvairioms Lietuvos gyvenimo sritims. Ir čia jau nebeveikia garsioji Čerčilio frazė „O tai dėl ko tada kovojame“, kurią jis pasakė, kai buvo pasiūlyta sumažinti kultūros biudžetą II PK metais. Tačiau ką daryti didžiosioms kultūros įstaigoms, kurioms priklauso nemažai svarbių statinių, kaip išsaugoti griūvančius kultūros paveldo objektus? Pokalbis apie situaciją, susiklosčiusią kultūros lauke ir konkrečiai Nacionaliniame dailės muziejuje.

Kas nutinka kūrybiškumui, kai mūsų mintis užima šimtai valandų, praleistų socialiniuose tinkluose? Šiame „Tuzino“ epizode kūrybingumo mokslininkė ir trenerė Ieva Martinaitytė kalba apie kūrybiškumą, kurį galima ugdyti, treniruoti ir, praradus, vėl atgauti. 15 metų tyrinėjanti kūrybiškumą organizacijose, Ieva dirba su pasaulinėmis įmonėmis, padėdama komandoms kurti drąsiau ir spręsti problemas kitaip.Ką daryti, jei kūrybiškumą paralyžiuoja baimė būti netobulam? Ką mes vartojame socialiniuose tinkluose kiekvieną dieną ir kaip tai formuoja mūsų vaizduotę? Apie kūrybą kaip kasdienybės praktiką – nuo vaikystės iki suaugusiųjų užblokuotų idėjų – pokalbyje su kūrybingumo mokslininke ir trenere dr. Ieva Martinaityte.Ved. Ignas Klėjus

Kad noskaidrota gada labākā grāmata, 2025. gada durvis beidzot laiks aizvērt.Paldies par kopābūšanu lappusēs! Turpinām lasīt un tikties arī 2026. gadā! -Aija, Zane, Kristīne, Ieva-

Usually after a mass shooting, Ieva Jusionyte has a lot to say. Ieva is a scholar of gun violence at Brown University and is no stranger to the terrible power of firearms. But when a mass shooting took place at her place of work, in a building where she teaches, the words fell away. This week on Say More, Ieva talks to Opinion Editor Jim Dao about why solutions need to go beyond policy and address the deeper culture. Email us at saymore@globe.com Find Ieva's recent piece for Globe Opinion here.

She's travelled the globe studying the hidden politics of borders. Recently, she's turned her focus to the U.S.-Mexico border, attempting to peel back the animosity toward migrants, and why the gun and drug trade is able to skirt regulation. Cultural anthropologist Ieva Jusionyte is one of four local 2025 MacArthur “Genius” Fellows. She joins us as part of our annual series, “The Genius Next Door.” 

„Regitra“ skelbia kalėdinį numerio ženklų išpardavimą. Jis vyks iki gruodžio 23 d., o kainos bus iki 50 proc. mažesnės.Geologijos tarnyba rado 4 naujas smegduobes.Į LRT GIRDI kreipusis Ieva klausia, ar žmogus tikrai gali netekti ligos išmokos, jeigu traumą patiria išgėręs. Kitaip tariant, nedarbingumą gauni, bet valstybė jo neapmoka, žmogus visą ligos laikotarpį lieka be pajamų.Dailės mokytoja Eglė Dučinskienė Klaipėdoje dirba su įvairiais mokiniais, tarp jų – ir turinčiais sutrikimų. Ji sako, kad ne visi pedagogai tam pasirengę.Ved. Edvardas Kubilius

Kad Ieva Treija 1993. gadā kopā ar vīru sāka biznesu, viņi kokosriekstu skaidiņas glabāja vecāku garāžā un slēpās no mafijas aiz mājas sētas. Šodien Gemoss ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar 240 darbiniekiem un 41 miljonu apgrozījumu.Un tad notika 2019. gads, kuru Ieva sauc par baigo gadu. Trīs mēnešu laikā viņa zaudēja gan vīru, gan 17 gadus veco dēlu. Abās reizēs - pēkšņi un negaidīti. Esmu līdz sirds dziļumiem pateicīga Ievai, ka viņa pastāstīja, kā atrada spēku un jēgu dzīvot tālāk pēc prātam neaptverama zaudējuma.Šodien Ieva vada uzņēmumu kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem, un viņi jau ir iekarojusi arī Lietuvas tirgu. Ieva regulāri dodas ļoti garos pārgājienos un ik gadu atbalsta trīs jauniešus ar Artūra fonda stipendijām.Šī ir saruna par to, ka bizness nav tikai par naudu. Par to, kā dzīvot tālāk, kad notikušajam nav skaidrojuma. Un par to, ka mežs, Santjago ceļš un maltītes, ar kurām dalies, var būt daļa no dziedināšanās.P.S. Ja tu esi Gemoss fans tāpat kā Laura (kas regulāri uz Šveici ved pilnus koferus ar riekstiem) - šajā sarunā tu ieraudzīsi, kāpēc Gemoss ir tāds, kāds tas ir.Ja šī vai kāda cita saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas atradīsi 244. intervijas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03 Gemoss dibināšana 1993. gadā un sākums garāžā00:06 Izglītība - pārtikas tehnoloģijas studijas00:10 Un tad “Laimai” vairs nevajadzēja pasūtītās kokosriekstu skaidiņu tonnas00:15 Kā mēs izšmaucām no mafijas00:18 Tad tas kļuva par vienīgo ienākumu avotu00:20 Kopīgs darbs ar vīru - "kā cimds ar roku" un smags, ilgs darbs00:23 Laura, kurai koferis bieži pilns ar riekstiem00:29 Pateicoties COVID, beidzot - interneta veikals00:33 Sava svarīgākā partnera – vīra zaudējums00:40 Kā zaudējums mūs saliedēja00:45 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 00:48 Kad tradīcijas dziedina un vieno 00:52 Grūtais jautājums - kā dzīvot tālāk pēc bērna zaudējuma 00:58 Kā noslēgt mieru ar neizskaidrojamo 01:00 Artūra fonds - stipendijas trim jauniešiem gadā 01:05 Santjago ceļš, jo bez tā vairs nevarēja 01:13 Mugursomā: 8-11 kg, kājām: 25-33 km dienā 01:16 Par ēdienu - mēs esam tas, ko ēdam 01:26 Ne visiem jānodarbojas ar biznesu 01:29 Darbs, kas aizrauj un turpinās 

The spooky segments aren't over yet with John and Gordy up first! Sha'Ron Buie joined to talk about his incredible work across multiple justice and community organizations — from the Federal Defender Service to Madison's Police Advisory Board and Reentry Councils in both Madison and Milwaukee. He also shared the exciting news that MOSES will be honoring him this November for his ongoing commitment to criminal justice reform and equity. Valley Focus with Lisa Hale got into the Halloween spirit with Ieva Engel, executive director of the Oshkosh Area Humane Society. Ieva shared important pet safety tips to keep your furry friends safe and stress-free during the holiday — from candy hazards to costume comfort — ensuring that every four-legged ghoul can join in the spooky fun safely. On the Todd Allbaugh Show, it was another round of “Mondays with Matenaer,” as Todd and Jane dove into the topic of political tribalism. They took aim at both sides of the aisle — Republicans dodging blame for the government shutdown, and Democrats refusing to call out their own over leadership issues at DPI. The conversation was sharp, honest, and refreshingly self-aware, challenging listeners to demand better accountability from everyone. Last but not least, on the WXCO Morning Report, Chad welcomed Cheryl Martino from NAMI Northwoods to discuss the vital mental health services available in Wausau. Cheryl explained how NAMI's programs provide support, education, and advocacy for individuals and families navigating mental health challenges — an important reminder that help and community are always within reach. To learn more about these shows and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Follow the network on Facebook, BlueSky, YouTube, X, and Instagram to keep up with Civic Media!

The spooky segments aren't over yet with John and Gordy up first! Sha'Ron Buie joined to talk about his incredible work across multiple justice and community organizations — from the Federal Defender Service to Madison's Police Advisory Board and Reentry Councils in both Madison and Milwaukee. He also shared the exciting news that MOSES will be honoring him this November for his ongoing commitment to criminal justice reform and equity. Valley Focus with Lisa Hale got into the Halloween spirit with Ieva Engel, executive director of the Oshkosh Area Humane Society. Ieva shared important pet safety tips to keep your furry friends safe and stress-free during the holiday — from candy hazards to costume comfort — ensuring that every four-legged ghoul can join in the spooky fun safely. On the Todd Allbaugh Show, it was another round of “Mondays with Matenaer,” as Todd and Jane dove into the topic of political tribalism. They took aim at both sides of the aisle — Republicans dodging blame for the government shutdown, and Democrats refusing to call out their own over leadership issues at DPI. The conversation was sharp, honest, and refreshingly self-aware, challenging listeners to demand better accountability from everyone. Last but not least, on the WXCO Morning Report, Chad welcomed Cheryl Martino from NAMI Northwoods to discuss the vital mental health services available in Wausau. Cheryl explained how NAMI's programs provide support, education, and advocacy for individuals and families navigating mental health challenges — an important reminder that help and community are always within reach. To learn more about these shows and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Follow the network on Facebook, BlueSky, YouTube, X, and Instagram to keep up with Civic Media!

"Authenticity isn't something you stay in, it's something you show up with."In this episode, we talked about why success starts with self-trust, and how aligning who we are with how we show up, helps our business to become an extension of our purpose, in particular:

Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Nauji įrašai. Ieva Dumbrytė. „Negrįžtantys“. Išleido leidykla „kiitos knygos“.Tai istorija apie likimą ir gydantį laiką. Apie meilę ir kitUs keistUs dalykUs, kurie iš tikrųjų nutinka, nes negAli nenutikti. MergAitės vardu RygA neatnešė gandras, kaip įįprasta kAime. Tėvai ją nusipirko RygOs turguje už dalgio antgalį. Vėliau RygA ištekėjo už VaitiEkaus, galinčio nuspėti bet kokio vaiko ateitį. Jų pirmagimė MarguOlė vos gimusi žino ir moka bevEik viską. Ji kartais sapnuoja būtYbes, traukiančias gilyn į sapną, kviečiančias ją negrįžti. Vieną dieną MarguOlė išeina, palikusi tik raštelį ir besisupančias sūpynEs. Kol jos laUks ir ieškos, tėvai ir sesuo VarvarA pradės geriau numanyti, kas iš tikrųjų yra tas gyvenimas. Knygos ištraukas skaito aktorė Agnė Sunklodaitė.

Tom in for Nick and joined initially by trainer Kevin Ryan who has opted to send Inisherin to the Prix Maurice de Gheest this weekend over a possible tilt over seven furlongs at York. Kevin tells us why a trip to France is on the cards and David Yates, today's pundit, gives his thoughts. Dave also reflects on Goodwood last week from both a racing perspective and on the news that attendances were up on last year, continuing a theme in the UK. Charlotte has been chatting to Mike Repole after night 1 of the Saratoga Sale and Mike takes us through his purchases. Sabrina Barnwell, President of IEVA, is along to tell us bout next week's Equine Industry Summit at Gowran Park. Jason Singh takes us through some of the highlights of the Tattersalls Book 1 October Yearling Sales Catalogue which is online now. Plus we have our regular Tuesday segments with Timeform's Dan Barber and Weatherbys, where this week we speak to owner breeder Phil Cunningham who owns Saturday's Stewards' Cup winner Two Tribes.

Ieva joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Link to Website: https://www.oahs.org/ Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! The show will air weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Guest: Ieva Engel

Ieva joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Link to Website: https://www.oahs.org/ Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! The show will air weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Guest: Ieva Engel

Truskavos miestelį, bažnyčią ir rekolekcijų namus puošia žinomų Lietuvoje menininkų darbai. Užžartų dvaro savininkai Jonas ir Barbora Truskauskai ant kalvelės pastatė šventovę ir vietovę pavadino Truskava, įkūrė parapiją. Toliau istoriją pasakoja gidė Edita Mongirdaitė, kraštotyrininkė Rimantė Šilkaitienė, Pavermenio seniūnaitis Albertas Šilkaitis, Truskavos rekolekcijų namų vienuolė Greta Ginevičiūtė ir vargonininkė Dalia Karalienė.Pavermenio gyvenvietė pavadinimą gavo nuo Vermenės upės. Seną istoriją mena didikų Brunovų dvaras, kaime veikia Truskavos krašto ir buities muziejus „Seklyčia“. Žmonės gyvena ir sugyvena, puoselėja senas tradicijas, vaišina razavais virtiniais, įsileidžia ir naujų vėjų... Pokalbio susirinko muziejaus įkūrėja Leonora Silevičienė, žolininkė Milda Tamulevičiūtė, Truskavos bendruomenės pirmininkė Ieva Šipelienė.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet-friendly housing, and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh.  Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet-friendly housing, and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh.  Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet friendly housing and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS and WGBW. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

Ieva Engel, Executive Director of the Oshkosh Area Humane Society joins Valley Focus to talk with Todd Michaels and Lisa Hale about the issues pet parents are facing in Oshkosh. She touches on the cost of pet ownership, the rarity of pet friendly housing and other issues facing the Oshkosh Area Humane Society. Ieva will be a part of Valley Focus twice a month on WISS and WGBW. Valley Focus is a part of the Civic Media radio network and airs weekday mornings at 6:50 a.m. as part of the Maino and the Mayor Show on 96.5 and 98.3 WISS in Appleton and Oshkosh. Todd Michaels and Northeast Wisconsin News Bureau Chief Lisa Hale talk with community leaders from Oshkosh, Appleton, Neenah, Menasha, and the Fox Valley for Valley Focus. Conversations will range from entertainment to government to community involvement and more! To learn more about the show and all of the programming across the Civic Media network, head over to https://civicmedia.us/shows to see the entire broadcast line up. Guest: Ieva Engel

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/new-books-network

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices Support our show by becoming a premium member! https://newbooksnetwork.supportingcast.fm/latin-american-studies

John and Elizabeth had the chance to talk with Ieva Jusionyte, anthropologist, journalist, emergency medical technician. Her award-winning books include Exit Wounds, which uses anthropological and journalistic methods to follow guns purchased in the United States through organized crime scenes in Mexico, and their legal, social and personal repercussions. Ieva described researching the topic, balancing structural understandings of how guns become entangled with people on both sides of the border with an emphasis on individual stories. The three also talked about how language captures and fails to capture violence, the ways violence and the fear of violence organize space, and the importance of a humble, responsive, and empathetic approach to speaking with people touched by gun violence. Mentioned in this episode: Sidney Mintz, Sweetness and Power (1985) Allen Feldman, Formations of Violence (1991) Roberto Bolaño, 2666 (2004) Yuri Herrera, Signs Preceding the End of the World (2009) tr. by Lisa Dillman, see RTB episode 48 "Transform, not Transfer: Lisa Dillman on Translation Deborah Thomas, Political Life in the Wake of the Plantation, 2019 Cormac McCarthy, Blood Meridian (1985) Giorgio Agamben, Homo Sacer (1998) and the "state of exception" Thomas Pynchon's Gravity's Rainbow (1973) and the "zone" Nathan Thrall, A Day in the Life of Abed Salama (2023) Recallable Books/Films Ieva suggested E.P Thompson, Whigs and Hunters: the Origin of the Black Act (1975) for its thoughtful framing of state violence and its incredible detail, and also Sven Lindqvist, A History of Bombing (2000), for the ways in which the book's structure enacts its argument. Elizabeth went with the documentary by Raul Paz Pastrana, Border South (2019), which also weaves together the stories of those affected, including the anthropologist Jason De León, in ways that account for the multidimensionality of human experience. John prasied the contested Northern Irish spaces of Anna Burns' novel Milkman (2018) Listen and Read Here. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

This week, we're catching up with Ieva and Misha, founders of The Beyond Berlin Club—a growing movement platform based in Berlin.A few weeks ago, Chris and I met Ieva in a cold Berlin to talk about running. What started as a chat about running quickly evolved into a deeper conversation about community, fitness, and their unique approach—one that now includes tennis. The Beyond Berlin Club has been growing steadily over the past couple of years, becoming a hub for people looking for something fresh in their fitness journey. Tennis, in particular, offers a multi-dimensional experience: it's challenging, complex, frustrating at times—but also incredibly rewarding. In this episode, we dive into the world of tennis and, more importantly, the barriers people face when trying to play. In Germany, traditional clubs and coaching systems often feel outdated, catering to a narrower audience rather than embracing the modern tennis enthusiast—whether they're a raw beginner or a seasoned athlete. Ieva and Misha are flipping the script with an inclusive, joyful approach that's less about pressure and more about play.For Ieva, tennis has a lot to learn from basketball—a sport that thrives on accessibility and energy. From creating mobile tennis courts in unexpected spaces to introducing new formats that mix fitness, agility, and the game itself, Beyond Berlin is redefining what tennis can look like. More people moving is good for the world, and more people playing tennis is great for the sport.It's no surprise that padel is booming, but tennis can see the same success—if the old guard at the top embraces change and the energy of people like Ieva and Misha.I'm a big fan of what Beyond Berlin stands for and the growing network of new clubs they represent. For me, it's not just about tennis—it's about what sport means for everyone. We were born to move, to play, and sport in all its forms brings us together.So, if you're in Berlin and want to try something new, break a sweat, and meet great people, check out a session with Beyond Berlin. And if you're a brand interested in the tennis space, get in touch with Ieva, Misha, or any of the new clubs shaping the future of the sport.Enjoy the episode, share it around, and from Chris and me—peace.