Podcasts about Katra

Par interpretāciju smalkumu un precizitāti slavētais britu diriģents Dankans Vords, ar kuru tiekamies "Klasikas" studijā, savās programmās tiecas būvēt tiltus starp dažādiem laikmetiem un muzikālajiem stiliem. Minēto var attiecināt arī uz orķestra "Sinfonietta Rīga" koncertu 21. februārī pulksten 19 LU Lielajā aulā, kurā jauneklīgais talants aicinās viesoties gan kameriskas svečugaismas ieskautajā 18. gadsimta Vīnē, gan tās pēcākajā versijā ar greznu lustru apspīdētām ballēm un spožu laternu izgaismotām ielām. Līdzās romantiķa Franča Šūberta Sešām vācu dejām, kas jaunu elpu ieguvušas, pateicoties Antona Vēberna stilistiski iejūtīgajai instrumentācijai, viņš licis klasiķa Jozefa Haidna koķeti ironiskā humora caurstrāvoto 83. simfoniju "Vista", kas gan tapusi pēc Parīzes pasūtinājuma. Simfonijas žanrs nodarbinājis arī Jaunās Vīnes skolas aizsācēja Arnolda Šēnberga prātu, ko aplieciena arīdzan viņa Pirmā kamersimfonija, kas pilna melodiska vijīguma, nospriegotu harmoniju un veldzējošas apskaidrības. Savu jaunrades ceļu šis 20. gadsimta mūzikas reformators aizsāka kā vēlīnā romantisma ideju turpinātājs un tieši šis opuss uzskatāms par pagrieziena punktu komponista radošajos meklējumos. Pārmaiņu vējos tapušas arī Volfganga Amadeja Mocarta koncertārijas, kurās ieaustos liesmojošos mīlas pilnos tēlus atklās par emocionālu dziļumu un žilbinošu tehnisko varēšanu slavētais poļu soprāns Monika Bučkovska-Vorda.  Ieva Zeidmane: Savās programmās jūs nereti līdzās liekat dažādu stilus, dažādu laikmetu skaņdarbus. Vai vienmēr nepieciešama kāda saikne, kas programmu vieno? Dankans Vords: Manuprāt, ir ļoti aizraujoši, ja ir kontrastējoši elementi. Ir jauki, ja pastāv kāda saikne, iemesls, kāpēc skaņdarbi sader kopā un kāpēc tie izceļ noteiktas īpašības. Un vai šoreiz tāda saikne ir? Protams! Šoreiz programma saistīta ar Vīni un abām Vīnes skolām. Un ļoti skaisti abas saista šis Šūberta mazo vācu deju cikls, ko orķestrējis Antons Veberns, kad deju partitūra laimīgā kārtā tika atrasta tikai 1930. gadā. Notis ilgu laiku bija zudušas, un Vēberns tās savā miniatūru perfekcionista manierē ļoti rūpīgi orķestrēja. Tas, ko viņš darīja, nav radikāli, bet tas ir ļoti perfekcionistiski. Izmantojot ļoti klasisku orķestri, viņš šīm dejām izveidojis skaistu 20. gadsimta orķestrāciju. Manuprāt, Vēberns šo darbu veicis brīnišķīgi. Lai gan, acīmredzot, tas viņam sagādājis zināmas grūtības.Viņš rakstījis Šēnbergam, ka viņam patiešām nācies ieguldīt laiku, lai visu paveiktu pareizi un sajustu, ka ir notvēris īsto noskaņu. Šēnberga Pirmā kamersimfonija ir viendaļīgs darbs, tomēr tajā var saskatīt piecdaļības iezīmes. Komponists arī tās iezīmējis ar mēģinājumu cipariem. Šī piecdaļība ir svarīga? Jā, es domāju, ka šī struktūra ir diezgan skaidra, kopējais viendaļīga darba plūdums šķiet ļoti organisks. Jūs vienmēr tiekat aizvests nākamajā ceļojuma posmā. Ir daudz tēmu, kuras jūs iemācāties atpazīt, tās vienmēr savijas savā starpā, izvijas starp ārkārtīgi virtuozajām līnijām 15 solo instrumentos. Jā, es domāju, ka šis kompaktais formāts, kāds izmantots jau arī agrāk tapušos darbos, piemēram, Šūberta “Ceļinieka fantāzijā”, spēj ietvert plašāku formu mūzikas nepārtrauktajā plūdumā. Mani pārsteidz emociju un intensitātes amplitūda, ko Šēnbergs panāk. Es domāju, tā līdzinās, piemēram, Mālera Septītajai simfonijai, kas komponēta ap to pašu laiku, pabeigta šķiet, gadu iepriekš. Vienīgi Šēnberga darbs ir 20 nevis 90 minūšu garš. Emociju ziņā kamersimfonija ir īsti amerikāņu kalniņi. Sarežģīts skaņdarbs? Grūtāks orķestra mūziķiem vai diriģentam?  Visiem šis skaņdarbs ir liels izaicinājums. Katra partija ir ārkārtīgi virtuoza, daudzviet uz robežas ar neiespējamo. Liela daļa jāspēlē galvu reibinošā ātrumā, ar neticamiem tempiem un plūdumu. Tomēr katrai līnijai, gluži kā atskaņojot kādu no Riharda Štrausa lielajām operām, ir jābūt ārkārtīgi skaistai. Šī nav nekāda agresīva divpadsmittoņu mūzika. (4:05) Tās ir patiesi dziļi romantiskas līnijas, kurām jābūt ne tikai perfekti intonētām un ar fantastisku ritmu, bet arī ļoti izteiksmīgām. Un, protams, viens no izaicinājumiem man ir ļoti pārliecinoši izveidot tempu formu un struktūru, lai viss būtu ļoti plūstoši un organiski. Nereti varam dzirdēt, ka šī darba atskaņojumi ir pārāk saraustīti, bet ir arī tādi diriģenti, kas vienkārši izbrāžas darbam cauri, un jūs neko nejūtat. Tāpēc ir tik svarīgi atrast īsto līdzsvaru starp šīm pasaulēm. Un vēl viena ļoti būtiska lieta, ko prasa instrumentācija: ir jāatrod īstais balanss. Protams, komponists sniedz ļoti konkrētas norādes, bet ir tikai pieci stīdzinieki, pret ievērojami lielāku koka pūšaminstrumentu un mežragu skaitu, tāpēc vienmēr nākas mazliet pacīnīties. Un nav brīnums, ka nereti atskaņojumos stīgu instrumentu skaits tiek palielināts. Vēlāk, protams, kompnists šo kamersimfoniju to pārorkestrēja, lai varētu baudītu šo brīnišķīgo mūziku episkā orķestra mērogā. Un līdzās šai mūzikai jūs programmā iekļaujat arī Haidnu un Mocartu. Jā, tie ir iepriekšējo gadsimtu Vīnes ideāli. Brīnišķīgi programmā iekļaut vienu no Haidna Parīzes simfonijām – tā ir 83.simfonija, pazīstama arī ar nosaukumu "Vista". Man patīk izcelt humoru un pārsteiguma elementus Haidna mūzikā. Manuprāt, viņš ir absolūts "gaidiet negaidīto" meistars. No sešām Parīzes simfonijām, šī ir vienīgā, kas rakstīta minorā, tā sākas "Sturm und Drang" garā kā dramatisks vigoroso. Bet pavisam drīz nonākam jau pie otrās tēmas, kad oboju partijā un stīgās dzirdam klukstošas vistas, kas knābā. Šī simfonija ir īsts meistardarbs, katrs posms ir kā dārgakmens. Man tiešām prieks pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezties pie šī darba. Un, tad protams, Mocarta mūzika – koncertārijas. Esmu priecīgs šoreiz būt Rīgā kopā ar savu sievu Moniku. Mēs iepazināmies, tieši atskaņojot Mocartu. Es diriģēju "Così fan tutte" Strasbūrā, kādu vakaru saslima Fjordilidži lomas atveidotāja un Monika ieradās no Polijas, lai viņu aizvietotu. Tā mēs iepazināmies, un viņai, tāpat kā man, ir ļoti plašs repertuārs. Bet – jā, Mocarts joprojām ir svarīgs. Nesen viņa Frankfurtē dziedāja galveno lomu Mocarta pirmajā operā "Mitridats – Pontas karalis": jau šajā operā Mocarts ir ceļā uz to virtuozitāti, kas dzirdama koncertārijās. Koncertārijas Mocarts parasti rakstīja vai nu kādam soprānam, ko uzskatīja par ārkārtīgi talantīgu, vai arī otrādi – dziedātājas viņu pierunāja un dīca, lai Mocarts uzraksta ko tādu, kas atklātu visu, ko viņu balsis spēj. Un īpaši pēdējā no ārijām, ko atskaņosim, ir neprātīgi virtuoza – koloratūras, ātrums, tesitūra, vienmēr augšup un augšup, mūzika ir enerģijas un krāsu pārpilna. Tie ir brīnišķīgi skaņdarbi, un ir patiess prieks tos iekļaut programmā. Kā tas ir – atrasties uz vienas koncertskatuves ar sievu? Jūs vieno īpaša saikne un saprotaties bez vārdiem? Vai arī uz skatuves esat vienkārši profesionāli mūziķi? Mēs esam profesionāļi, bet, protams, pastāv īpaša saikne. Mums gan ne pārāk bieži iznāk muzicēt kopā, bet, kad tāda iespēja rodas, vienmēr priecājamies. Protams, starp mums valda ļoti instinktīva saprašanās arī mūzikā. Mēs precīzi zinām, kurp otrs dosies, ko nozīmē elpa, emocijas, temps, un mums ir ļoti atklāts dialogs. Tā ir ļoti laba darba sadarbība. Šī nav pirmā reize, kad esat Rīgā – esat pie mums jau viesojies. Jā, diemžēl tikai vienu reizi esmu bijis šajā skaistajā pilsētā, un tas bija krietni sen, pirms gadiem 18, tad es aktīvāk darbojos kā komponists. Man lūdza uzrakstīt solo skaņdarbu akordeonam manai senajai, mīļajai draudzenei Ksenijai Sidorovai, un manu darbu atskaņoja festivāla ietvaros vienā no jūsu skaistajām baznīcām. Šķiet, kopš tā laika pilsēta ir ļoti mainījusies, ir lieliski to no jauna atklāt. Jūs jau pieminējāt repertuāra daudzveidību, jūs atskaņojat laikmetīgos opusus, baroku, iesaistāties džeza un tautas mūzikas projektos, pievēršaties mūzikai no Indijas un Kubas. Pasaulē ir tik daudz mūzikas! Kā jūs atrodat tieši sev tuvo?  Var taču viegli apmaldīties visā daudzveidībā! Tas ir labs jautājums! Patiesībā – jo vairāk iedziļinies kādā mūzikas virzienā, jo vairāk saproti, cik daudz vēl neesi atklājis un iepazinis. Man dažreiz tā naivi jautā – jūs droši vien esat diriģējis gandrīz visus lielos skaņdarbus? Nu, protams, nē. Katras atvērtās durvis paver vēl vienu koridoru – gluži kā grāmatā "Alise Brīnumzemē" – ar miljoniem citu durvju. Šī iespēju bagātība nozīmē, ka šajos ceļos katra komponista daiļradei pievēršos ar lielāku atlasi. Es nejūtu īpašu vajadzību diriģēt pilnīgi visas kāda skaņraža simfonijas. Lai gan tas ir bijis visai klasisks modelis ierakstu industrijā, kur valda noteikti programmu veidošanas stereotipi. Bet patiesībā – jā, protams, katram komponistam ir virsotnes un arī dažādība viņa rakstītajā. Ir skaņdarbi, kas jūs uzrunās vairāk, ne vienmēr tie ir visslavenākie, bet es parasti meklēju novārtā atstātus darbus, kas būtu pelnījuši lielāku atzinību, nekā saņem. Tas ir viens no maniem mērķiem, izvēloties no šī neskaitāmo iespēju klāsta. Un tad, kā jau sākumā minēju, cenšos atrast darbus, kas, manuprāt, ļoti labi sader kopā, bet varbūt nav tā acīmredzamā izvēle, liekot kopā dažādu tautu, dažādu laikmetu un stilu kompozīcijas. Un nav arī tā, ka diriģents vienkārši sēž, sapņo un var darīt, ko vēlas. Mēs nedzīvojam vakuumā, un katrs lēmums par programmu rodas diskusijās ar orķestra vai opernama vadību, konkrēta festivāla vai radio kompānijas pārstāvjiem vai pašiem mūziķiem. Un jāatzīst, ka tas ne vienmēr ir ierobežojums. Dažkārt labākās idejas rodas tieši šādās diskusijās un mijiedarbībā. Jūs pats esat rakstījis mūziku, spēlējis mežragu arī orķestrī. Vai, stājoties orķestra priekšā, diriģentam šī pieredze palīdz? Noteikti – tā ir ļoti svarīga! Pirms mēģināju spēlēt mežragu – es saku – mēģināju, jo šo instrument spēlēt nav viegli –, es spēlēju arī klavieres un sākumā daudz ko apguvu pašmācības ceļā. Es klausījos ierakstus un izspēlēju melodijas, un komponēju pats savas. Vai klavieres spēlēt ir vieglāk, nekā mežragu? Citādāk. Ja nospiežat fadiēza taustiņu, tad arī skanēs fadiēzs, un jums nav jācer, ka lūpas nostrādās pareizi un elpa balstīsies īstajā vietā. Bet, protams, sēdēt kameransamblī vai orķestrī kopā ar kolēģiem un zināt, ko nozīmē kopā elpot, precīzi intonēt, radīt vienotu skaņu, brīnišķīgu ansambļa skanējumu un bagātīgu tembru sajaukumu – tas ir ļoti vērtīgi. Un, protams, vadot dziedātājus vai kori kādā operā vai oratorijā, vokālisti ir pateicīgi, ka es kā diriģents arī elpoju kopā ar žestu un palīdzu viņiem justies ērti, viņi jūt atbalstu un sapratni. Tāpēc mana pieredze noteikti ir bijis liels ieguvums. Un es domāju, ka komponēšana, ar ko visai aktīvi nodarbojos no apmēram septiņu līdz 25 gadu vecumam, arī bija ārkārtīgi noderīga un būtiska vēlāk man kā diriģentam. Tas palīdz laikmetīgajā mūzikā, lai saprastu tehnikas un domāšanas procesus, un noder arī citu laiku repertuārā, lai palūkotos uz notiekošo ar komponista acīm. Tas var būt ļoti vērtīgi. Jūs pats sacerējāt savu mūziklu vienpadsmit gadu vecumā, divpadsmit gadu vecumā to iestudējāt savā skolā. Vai šī pieredze kaut kā noderēja vēlāk, kad pats jau diriģējāt citu komponistu operas? Pieredze vēlāk bija ļoti līdzīga un ļoti, ļoti noderīga. Toreiz, kad radīju savu mūziklu, es nekad iepriekš nebiju diriģējis... Mans skolotājs apskatīja manis atnesto partitūru manam mūziklam "Alise Brīnumzemē" – šo divu stundu garo darbu biju sarakstījis vasaras brīvlaikā – un teica: "Izskatās ļoti labi, Dankan. Man žēl, jo ir mācību gada sākums, tāpēc esmu ļoti aizņemts, bet, ja vēlies to atskaņot, tev pašam jāķeras pie darba." Tā nu es sapulcēju kori, saaicināju skolotājus solistu lomās, izveidoju orķestri jeb bigbendu un sāku mēģinājumus. Tobrīd no diriģēšanas neko nesapratu, man nebija diriģēšanas stundu, un es pat īsti nebiju redzējis daudz diriģentu, bet domāju — es šo mūziku zinu, es to esmu sarakstījis un vēlos, lai šie cilvēki to atskaņo. Un skolēni labprāt nāca uz mēģinājumiem! Viņi visi bija vecāki par mani, un mēs iestudējām šo izrādi. Es pat nesen satiku cilvēkus, kas to joprojām atceras ar prieku. Šodien droši vien par šo mūziku nejustos pārāk lepns, bet toreiz es tik daudz iemācījos – rakstot, atskaņojot, vadot mēģinājumus. Tas bija patiešām svarīgi un vērtīgi, un es sapratu – man tas ļoti patīk, tā arī kopš tā laika esmu mūzikas pasaulē. Vai varat teikt, ka diriģenta galvenais uzdevums ir iedvesmot mūziķus? Jo jūs pats neradāt skaņu, jums jāpanāk, lai mūziķi rada skaņu, kādu vēlaties jūs. Iedvesmošana – tas ir ļoti svarīgs vārds un būtiska īpašība diriģentam. Tas nozīmē – izcelt vislabāko, atraisīt maksimumu, ko spēj mūziķi, ar kuriem sadarbojaties. Katram mūziķim ir savs stāsts, savas īpašības, savs talants savā specialitātē, bet diriģenta māksla ir apvienot visus šos talantus vienas idejas vārdā un pulcēt cilvēkus kopīgā redzējumā par to, kas ir šis konkrētais skaņdarbs. Tādā ziņā šī ir ļoti socioloģiska profesija, spēlēšanās ar telpā esošo cilvēku enerģiju. Ir jāatrod veids, kā izcelt mūziķos visu to labāko un caur viņu sniegumu ļoti spilgti nodot mūzikā pausto jau tālāk klausītājiem. Kā jūs izceļat labāko no mūziķiem? Nav taču tāda slēdža, ko ieslēgt, tas jāpanāk kaut kā maģiski. Jā, dažreiz gribētos, lai būtu slēdzis. Viens no profesionāla diriģenta priekiem ir iespēja ceļot un strādāt ar ļoti dažādiem orķestriem, jo katram ir savs raksturs. Mēs sakām, un zināmā mērā tā ir taisnība, ka ierakstu industrijas un multikulturālisma dēļ daži orķestri skan starptautiskāk, bet cilvēku un darba kultūras ziņā atšķirības joprojām ir lielas. Un jums ir ļoti maz laika, ienākot jaunā telpā, tiekoties ar jaunu cilvēku grupu, lai saprastu, kā strādāt šajā nedēļā. Protams, ir dažas dienas līdz koncertam, bet, lai sajustu grupas garu un pielāgotu savu darba veidu un izteiksmi konkrētajam skaņdarbam, lai mūziķi būtu jūsu pusē, jābūt ļoti elastīgam un ātri jāatrod ceļš. Diriģēšana ir fiziska māksla. Lielākā daļa diriģenta darba notiek caur klātbūtni un žestiem, un arī sejas izteiksmi, bet neatkarīgi no valodas barjeras būs arī sarunas. Un tas katrā orķestrī tās būs citādākas. Vai tas ir tikai diriģenta talants – vai nu tas ir, vai nav, vai arī to var iemācīties? Es domāju, daudz ko var iemācīties ar pareizu iedrošinājumu un īsto skolotāju, bet galvenokārt ar pieredzi. Diriģēšanu nevar iemācīties no grāmatas vai savā istabā vienatnē. Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iegūt pieredzi ar cilvēkiem. Jaunie diriģenti man bieži jautā padomu, un es vienmēr saku: “Nav svarīgi, ko jūs diriģējat – bērnu grupu, amatieru kori, jebkuru stilu, jebkuru laikmetu – svarīgs ir fiziskais kontakts ar cilvēkiem un spēja viņus apvienot savas idejas vārdā. Atvērti, elastīgi un ieinteresēti -  tā jūs raksturojat savu orķestri – "Dienvidnīderlandes filharmoniķus". Jūs esat šī orķestra galvenais diriģents. Vai šīs ir īpašības, ko visvairāk novērtējat orķestrantos? Jā, tās ļoti palīdz, neatkarīgi no tā, cik izcils ir orķestris. Ja nedēļas sākumā visi sanāk kopā ar attieksmi – mēs atskaņojam šo meistardarbu, varbūt jau simto reizi, bet kā tas būs šoreiz; ja ir atvērtība un sajūsmas enerģija, tad mēs varam sasniegt augstākās virsotnes. Ja cilvēki vēlas spēlēt kopā, būt iedvesmoti un iedvesmoties, paskatīties uz mūziku ar svaigu skatījumu, tas ir ļoti aizraujoši. Šī ir mana pirmā reize, strādājot ar orķestri "Sinfonietta Rīga". Es biju dzirdējis labas atsauksmes un šorīt bija aizraujoši sākt ar Haidna simfoniju un uzreiz sajust šo garu: kā Dankans to vēlas? Kurp mēs ejam? Ak, krāsa, tas bija negaidīti! Lieliski – atvērts prāts un gatavība pieņemt jaunas idejas. Brīnišķīgi mūziķi un lieliskas viņu spēlētās solo partijas! Jūtama izcila kameransambļa sajūta, vēlme satikt jaunu draugu, jaunu iedvesmotāju, kolēģi un radīt aizraujošu koncertu. Dažos ļoti slavenos orķestros var būt sajūta: mēs šo mūziku spēlējam tā, un tā to atskaņojam jau 200 gadus. Kāpēc kaut ko mainīt? Dažreiz var izveidot brīnišķīgu dialogu ar šo vēsturi, jo bieži tā ir izcila vēsture. Bet reizēm tas ir grūtāk. Es ļoti novērtēju, ja pat visizcilākie orķestri saglabā degsmi un atvērtību, vēlmi attīstīties jaunā virzienā. Un vēl viena lieta, ko iemācījos kā jauns diriģents, ir – nekad neuztvert personīgi tās izpausmes, ko, iespējams, redzat cilvēku sejās. Es agrāk naktīs modos, domādams – tas vijolnieks uz mani skatījās dīvaini: varbūt es kaut ko daru nepareizi? Un bieži tieši šis cilvēks pēc koncerta pienāca klāt un teica, ka tas bijis iedvesmojošākais concerts! Un tu domā – ko?! Lūdzu, saved kārtībā savas grimases! (Smejas.) Tas var būt pārsteidzoši. Protams, stereotipi par jauniem mūziķiem pastāv, bet mūzika ir universāla un bez vecuma ierobežojumiem. Kad es savos divdesmit gados biju Saimona Retla asistents Berlīnes filharmoniķos, bija jauni akadēmijas mūziķi, kas 19 gadu vecumā ieguva vietu orķestrī un uzreiz iemantoja pārējo kolēģu cieņu, jo viņi bija lieliski mūziķi. Tas pats attiecas arī uz diriģēšanu. Nevienam nebūs iebildumu, ja vien jūs patiesi dziļi pazīstat un mīlat šo mūziku un skaidri parādāt, ko vēlaties, un jums ir talants. Tad, neatkarīgi no vecuma, cilvēki parasti būs jūsu pusē.  

Stāsta tradicionālās dejas pētnieks, biedrības "Danču krātuve" izveidotājs un vadītājs Sandis Zučiks; pārraides producente - Signe Lagzdiņa Latviešu tradicionālā deja ir veidojusies vairāku gadu desmitu un pat simtu laikā. Tā sevī iekļauj mums visiem zināmās un mīļās latviešu tautas dejas - "Mugurdanci", "Garo danci", "Sudmaliņas" un vēl citas latvju dejas. Bet ne tikai. Gadsimtu laikā arī citu zemju dejas ar melodijām ienākušas un iesakņojušās latviešu un lībiešu tautas mantojumā.  Šoreiz vairāk par lībiešu tradicionālo deju "Ak, tēvs, ak, vec' Andre".  Mūsdienās deja tiek ieskaitīta lībiešu tradicionālās dejas mantojumā. Latvijā Tautas mūzikas centra darbinieki deju pierakstījuši 1990. gadu sākumā - tās teicējs ir Oskars Stalts Kolkā. Deja pirmoreiz publicēta 2001. gada izdevumā "Rīga 800. "Dejas upe" ar piezīmi, ka deja dejota no Kolkas līdz Miķeļtornim. Pats dejas vienkāršais solis un izpildījums varētu liecināt par dejas piederēšanu deju vecākajam slānim, tomēr, izpildot deju, jāpievērš uzmanība detaļām, lai dejas pamatstāja un gaita netiktu vienkāršota līdz ikdienišķam gājienam. Melodijas pirmā daļa ļoti līdzīga vai pat identiska ar Marksa Augustina 1679. gadā Vīnē sacerēto dziesmu "Ak, dārgais Augustin". Viena no populārākājām dziesmas izcelšanās leģendām sākas 1679. gadā Vīnē, kad to bija piemeklēja mēris, kas ieplūda 1678. gadā no Ungārijas. Augustins bija balāžu dziedātājs un dūdinieks, kurš apceļoja pilsētas krogus, izklaidējot cilvēkus. Pilsētnieki bija iemīlējuši Augustinu, pateicoties viņa humoram grūtajos laikos. Saskaņā ar leģendu, Augustins mīlēja iedzert un kādu reizi dzērumā pa ceļam uz mājām iekrita notekcaurulē un aizmiga. Sargi, kas patrulēja pilsētā, lai atrastu mirušos, viņu kļūdaini uzskatīja par mirušu. Viņi Augustinu pacēla un kopā ar dziesminieka dūdām iemeta bedrē ārpus pilsētas sienām, kura bija piepildīta ar mēra upuru ķermeņiem. Nākamajā dienā, kad, izgulējis dzērumu, Augustins pamodās, viņš nespēja izkļūt no dziļā masu kapa. Viņš bija satriekts... Saprazdams, ka ar saviem spēkiem netiks ārā, viņš sāka spēlēt uz dūdām kādu melodiju, jo gribēja nomirt tāpat kā bija dzīvojis – spēlējot. Netālu esošie cilvēki viņu sadzirdēja un izvilka no bedres. Par laimi, Augustins palika sveiks un vesels, neskatoties uz to, ka bija gulējis vienā kapā ar inficēto mirušajiem ķermeņiem, tādējādi kļūstot par cerības simbolu Vīnes tautai. Vien pāris gadus vēlāk viņš nomira no pārāk lielas dzeršanas… Ak, dārgais Augustin, Augustin, Augustin, Ak, dārgais Augustin, viss ir zudis! Naudas nav, draudzenes nav, viss zudis, Augustin. Ak, dārgais Augustin, viss ir zudis. Mēteļa nav, spieķa nav, Augustins guļ netīrumos, Ak, dārgais Augustin, viss ir zudis. Un pat bagātā Vīne ir tikpat nabaga kā Augustins! Raudi kopā ar mani, viss ir zudis! Katra diena bija svētki, bet kas tagad? Mēris, mēris! Tikai līķu mielasts, tas ir tas, kas palicis. Augustin, Augustin, gulies nu kapā! Ak, dārgais Augustin, viss ir zudis! Ak, dārgais Augustin, Augustin, Augustin, Ak, dārgais Augustin, viss ir zudis! Mūzikas meldiņš iesakņojies arī cittautu muzikālajā telpā. Paradoksāli, bet pārējā Eiropā un pasaulē šī melodija atrodama dažādās bērnu dziesmās un rotaļās. 19. gadsimta pēdējā dekādē tā tika pierakstīta kā sena skotu dziesma ar nosaukumu "Vai tu kādreiz redzēji Lesiju", bet Apvienotās Karalistes viducī tā fiksēta tikai 20. gadsimta vidū. Savukārt 1909. gadā izdotajā rotaļu un spēļu grāmatā ar šo pašu meldiņu publicēta dziesma "Jo vairāk mēs esam kopā". Bet Kanādā ar šo meldiņu mūsdienās sastopama bērnu dziesma "Resnie tītari", kas tiek izpildīta kanādiešu Pateicības dienā. Holandiešu bērnu dziesmu grāmatās tā tiek dziedāta Svētā Nikolaja dienā ar nosaukumu "Pie durvīm klauvē". Kā meldiņš nonāca līdz lībiešiem? Kā meldiņam izveidojās dejas solis? Kad tas notika? To mēs varam vēl tikai pētīt un meklēt atbildes, taču šodien šis meldiņš savijies kopā ar dejas soli un domājams, ka starp lībiešiem dejots jau vairāk nekā simt gadu garumā.

Stāsta komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons; pārraides producente – Rūta Paula Valmierā 1996. gada 7. janvārī, plkst. 19:00 "uz papīra" tanī pat laikā notiekošais "Foo Fighters" [1] koncerts Frīmentlā Austrālijā īstenībā bija beidzies jau vismaz trīs stundas un tur – Frīmentlā – jau bija 8. janvāris. Laiks arī bija visai auksts – Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Priekuļu stacija ziņo par aptuveni -5° grādu salu, par Frīmentlu nezinu. Tādēļ Andris Veismanis, iespējams, atceras savu interpretāciju Volfganga Amadeja Mocarta [2] stīgu Serenādei Nr. 13 "Mazā naktsmūzika" Solmažorā, K. 525 īstenotu ar Vidzemes kamerorķestra stīgām tovakar, Raiņa ielā 3, Valmieras 5. vidusskolas Lielajā zālē. Katra no melodijām bija īpašā godā. Raugoties pagātnē, gribas secināt, ka šī interpretācija būs bijusi viens no neredzamajiem Andra Veismaņa karjeras virzītājspēkiem. Šo izcilo meistardarbu meistars tika atskaņojis arī iepriekšējā – IV Senās Mūzikas festivālā Valmierā 6. janvārī, plkst. 18:30 turpat ar to pašu orķestri, un togad Priekuļos esot bijis pat -7° grādu sals. Tomēr tādu radošu veiksmi mierīgi var atkārtot, un šoreiz šim darbam turklāt bija atrasts konģeniāls turpinājums. "Foo Fighters" 1995. gada 6. janvārī vēl pirmo koncertu nebija nospēlējuši. Bet par to nedaudz vēlāk. Divas ar "Mazo nakts mūziku" saistītas raksturīgas detaļas aprakstījis Orins Hovards [3] Losandželosas filharmoniķu mājaslapā anotējot kādu citu – ne "Foo Fighters" – koncertu [4]. Pirmā: "18. gs. otrajā pusē serenāde tipiski tika rakstīta pietiekami mazam ansamblim (bieži pūtēju ansamblim), lai būtu ērti izpildāma ārpus telpām, un atšķirībā no simfonijas tajā parasti bija vairāk nekā četras daļas." Otrā: "Savu darbu katalogā "Mazo nakts mūziku" Mocarts iegrāmato kā piecdaļīgu. Diemžēl saglabājušās tikai četras daļas. Pirmā – menuets – aizgājusi zudībā." [5] Maestro Veismanis noteikti zina nesalīdzināmi vairāk ar šo skaņdarbu saistītu detaļu. Tomēr galvenais – viņš ir īsts interprets ar daudzkārt apliecinātu vēlmi skrupulozi iedziļināties senpagājušu laikmetu autoru darbos. Andrim Veismanim šie darbi interesē. Tajos viņš jūtas kā mājās. Domāju, ka diriģentu sajūsmina iespēja tur atrasto no sirds triekt esošajam laikmetam sirdī kā Amoram bultu. Vēlu meistaram turpināt triekt bultas laikmetam sirdī vēl un vēl! Bet tovakar Valmierā pēc Mocarta "Mazās naktsmūzikas" Andris Veismanis ar pārējiem mūziķiem sasniedza vēl otru virsotni. Sekoja triumfāla interpretācija slavenākajai no Antonio Vivaldi trim "Gloria" – Re mažorā, RV 589. Uzreiz jāmin Cēsu Pils kora devums šī venēciešu dižgara šedevra iedzīvināšanā. Pateicoties lieliski sagatavotajam korim, Veismaņa žests absolūtā pazemībā Dieva vārda priekšā varēja izteikt vārdos neizsakāmo. No sirds. Taisnība ir Emanuēla Svēdenborga [6] atziņā, ka tā Kunga žēlsirdība ir universāla un Viņš nevienu ellē negrūž – dvēsele pati vai nu turp tiecas, vai pie tā Kunga uz debesīm. "Kad cilvēkā – garā – labais ir saistīts ar patieso, tad viņš nāk debesī, tāpēc ka šis saistījums, kā teikts, ir debess viņā; bet kad cilvēkā – garā – ļaunais ir saistīts ar nepatieso, tad viņš nāk ellē, tāpēc ka šis saistījums ir elle viņā." [7] Bet "Foo Fighters" savu pirmo koncertu nospēlēja Sietlā, Mercera ielā, "West Marine" laivošanas piederumu veikala 2. stāvā, 1995. gada 19. februārī. Lūgtiem viesiem. Viņi nospēlēja 12 dziesmas – "Big Me" arī. Laiks tovakar Sietlā bija 55°F (ap 13°C) – nekas neparasts. Lija lietus, un veidojās migla. Komponiste un tobrīd Valmieras Mūzikas skolas skolotāja Līga Liepiņa (tolaik Kaņepe) laikrakstā "Liesma" vēstīja: "Sala spēcīgais kniebiens un bagātīgais sniega birums jaunā gada sākumā – tas bija diezgan negaidīti, bet V Senās mūzikas festivāls Valmierā no 3. līdz 7. janvārim – ļoti gaidīts. [..] Par spilgtāko sniegumu klausītāju lielākā daļa atzina Vidzemes kamerorķestri ar V. A. Mocarta "Mazo naktsmūziku" un A. Vivaldi "Gloria", kur diriģenta Andra Veismaņa (Rīga) vadībā orķestris apvienojās ar Cēsu Pils kori, kuram šī sadarbība bija visveiksmīgākā." [8] Man ir patiesi žēl, ka es tos koncertus nedzirdēju. Esmu drošs, ka varu parakstīties zem katra šeit rakstītā vārda. "Was aus Liebe getan wird, geschieht immer jenseits von Gut und Böse." (Frīdrihs Nīče) [9] "Kas paveikts mīlestībā, ir allaž viņpus laba un ļauna." [10] Avoti Raksts sagatavots, izmantojot Oksfordas mūzikas vārdnīcas, portālu foofighterslive.com un concertarchives.org, Valmieras integrētās bibliotēkas, Valmieras zonālā Valsts arhīva un Valmieras muzeja materiālus [1] Amerikāņu rokgrupa no Sietlas, radusies 1994. gadā [2] Mozart, Johannes Chrysostomus Wolfgangus Theophilius (dzimis Zalcburgā 1756. g. – miris Vīnē 1791. g.) austriešu komponists, pianists, vijolnieks, altists un diriģents [3] Howard, Orrin (dzimis Čikāgā 1924. g. – miris Losandželosā 2015. g.) bija amerikāņu pianists, mūzikas kritiķis, publicists un skolotājs [4] https://www.laphil.com/musicdb/pieces/324/eine-kleine-nachtmusik [5] Kristapa Pētersona tulkojums [6] Swedenborg, Emanuel (dzimis Stokholmā 1688. g. – miris Londonā 1772. g.) zviedru zinātnieks un mistiķis [7] Svēdenborgs E. "Par debesi ar tās brīnumiem un elli" (tulk. R. Gŗava) nod. "Kas ir garu pasaule"; 422. [8] piektdien, 1996. gada 19. janvārī [9] Nietzsche, Friedrich (dzimis Rokenē 1844. g. – miris Veimārā 1900. g.) vācu filozofs. Citāts no Nīče F. Viņpus laba un ļauna [10] Ievas Ginteres tulkojums

Piše Sanja Podržaj, bereta Lidija Hartman in Aleksander Golja. Piše se leto 1835, poletna vročina pa neusmiljeno pritiska na Ljubljano. Dohtar – literarizirani France Prešeren – se premočen in prekrokan zbudi na bregu Ljubljanice. Nič novega. Toda tokrat ni sam, njegovi prsti so prepleteni z ledeno mrzlimi prsti utopljene mladenke. Dramatičen začetek novega romana literarnega zgodovinarja, publicista, urednika in pisatelja Aljoše Harlamova Dohtar in Povodni mož se zvrtinči v razgibano zgodovinsko kriminalko, v kateri ne manjka napetosti in spletk (tudi političnih), ko mora genialni pesnik pod pritiskom strogega Metternichovega odposlanca z Dunaja ugotoviti, kdo ogroža mlade Ljubljančanke. In ne – odgovor ni Povodni mož. Dohtarja po eni strani spoznamo kot stereotipno predstavo Franceta Prešerna, ki se je ugnezdila v našo kolektivno zavest. Njegovo življenje se vrti okrog veseljačenja s prijatelji, medtem ko opravlja službo pravnika v odvetniški pisarni Blaža Crobatha in tolče revščino. Zanj skrbi njegova vdana sestra Katra, ki mukoma prenaša njegove muhe in ga spodbuja, naj poskusi vsaj kaj privarčevati, da bo lahko odprl svojo advokaturo. Ves denar porabi za pijačo, zato naokrog hodi razcapan in drži se ga slab sloves. A kot pesnik je genialen – in za pesnike se spodobi, da so trpinčeni, nesrečni in predvsem nesrečno zaljubljeni. Podoba, ki se je verjetno zapekla v spomin več generacij, je Prešeren, ki ga je v biografskem filmu Pesnikov portret z dvojnikom izvrstno upodobil igralec Pavle Ravnohrib. Tam je bil prikazan kot arhetipski romantični pesnik, vendar literarna zgodovina in komparativistika kažeta nekoliko drugačno sliko. Vsak, ki se ukvarja s pisanjem, ve, da gre za trdo delo, ki zahteva tudi veliko študija in tehnične spretnosti, še posebej pri strogih pesniških oblikah, kot so sonet, gazela, glosa in druge forme, prek katerih se je izražal Prešeren. Danes vemo, da je imel veliko zaslugo pri tem jezikoslovec, literarni zgodovinar in kritik Matija Čop, ki je Prešerna seznanjal s trendi v svetovni književnosti in ga spodbujal, naj jih posnema. Z ozirom na to je zelo verjetno, da ljubezen do Julije Primic ni bila tako usodna, ampak je šlo bolj za zgledovanje po poeziji italijanskega renesančnega pesnika Francesca Petrarce, za katerega je značilno čaščenje in oboževanje nedosegljive ženske. To je za svoj roman spretno izkoristil Aljoša Harlamov, saj je v njem naročnica sonetnega venca kar Julijina mama, podjetna vdova Julijana Hartl. Sonetni venec naj bi namreč vzbudil zanimanje za njeno hčerko med bogatimi snubci. Prav tako Harlamov v romanu prikaže, kako bi lahko nastajal Krst pri Savici. Pesnika k pisanju spodbuja prijatelj Čop, nevrotičen izobraženec, ki ves čas tiči med knjigami. Dohtar v romanu pa ves čas išče rešitve, kako bi epsko lirsko pesnitev zaključil. Zaradi ostrega analitičnega uma, natančnosti in discipline, ki jo terja takšno delo, pa je Dohtar primeren tudi za detektiva. V tej vlogi se znajde, ko sklene dogovor s skrivnostnim Metternichovim odposlancem z Dunaja. Ta ga ne bo obtožil za umor dekleta, s katerim so ga našli na bregu Ljubljanice, če v desetih dneh najde pravega morilca. Izkaže se, da Dunajčana ne zanima samo smrt nesrečne mladenke, temveč predvsem delovanje ljubljanske prostozidarske lože Prijateljev Rimskega kralja in Napoleona. Sprva celo misli, da je tudi Dohtar del te lože. Harlamov je v zgodovinski plati romana prikazal zanimivo obdobje, ko se je v izobraženskih krogih že začela oblikovati neka nacionalna zavest, obstajalo pa je več struj, ki so prihodnost naroda in jezika videle zelo drugače. Dohtar je v romanu glede tega precej nevtralen, kar bralkam in bralcem omogoča dober razgled po različnih scenarijih, ki bi se lahko odvili. Sam se ima namreč predvsem za Kranjca in kot Kranjce razume pač vse ljudi, ki živijo na Kranjskem, ne glede na to, kateri jezik govorijo. S Čopom se o poeziji pogovarjata v nemščini, njun skupni cilj pa je prek poezije povzdigniti kranjski jezik. Drugače je razvoj jezika na ozemlju današnje Slovenije na primer videl Stanko Vraz, ki tudi nastopa v romanu. Zagovarjal je ilirizem, torej bližanje kajkavščini in nato poenotenje južnoslovanskih jezikov. Polemike o jezikovnem vprašanju, ki sta jih imela s Prešernom, so se ohranile v pismih. To je samo en primer, kako živo in prepričljivo je zastavljeno zgodovinsko ogrodje romana, v katerem spoznamo tudi nekatere druge kulturnike tistega časa, s katerimi je Prešeren prijateljeval: poleg že omenjenega Čopa so tu še trgovec, zbiratelj in mecen Andrej Smole, pesnik in urednik Miha Kastelic ter slikar Matevž Langus. In niso vsi predstavljeni v najboljši luči, zaradi česar so kot literarni liki ne le prepričljivi, temveč tudi zanimivi in zabavni. Takšen je tudi celoten roman, ki se kljub zgodovinskosti ne jemlje preveč resno in nas na številnih mestih uspe nasmejati. To gre verjetno pripisati tistemu domišljijskemu delu, ki je dopolnil in literariziral zgodovinsko podstat. Tako lahko beremo posrečene odlomke, ki na zbadljiv in domiseln način povezujejo Prešernov čas z našim: »Mladi Ljubljančani so, če je bilo verjeti nerganju njihovih staršev, že cele dneve preživeli za zasloni. Preizkušali so nove modne kroje, ki so jih dali šivati po spominu z izletov v Trst, nove kombinacije, si posojali, pomerjali to in ono in se nenehno hodili preoblačit.« Dohtar in povodni mož ni prvi roman o Francetu Prešernu, pred Harlamovom so o njem pisali Anton Slodnjak, Ilka Vašte, Mimi Malenšek, Ivan Sivec … A prvič beremo roman, ki ni zgolj biografski, ampak Prešerna preoblikuje v polnokrven literarni lik. In prvič beremo roman, v katerem je slovenski literat predstavljen kot amaterski detektiv. Vendar pa to ni nekaj novega v svetovnem merilu, saj so različni avtorji za like v svojih zgodovinskih kriminalkah uporabili Agatho Christie, Arthurja Conana Doyla, Oscarja Wilda, Charlesa Dickensa, sestre Brönte in druge. Kriminalni žanr se je med slovenskimi avtorji že dodobra razcvetel in pravi čas je, da se razveja tudi v podžanre, kot je zgodovinska kriminalka. France Prešeren se torej prelevi v detektiva, to, da je v romanu imenovan Dohtar, pa nam omogoča, da se vseeno distanciramo od ustaljene podobe pesnika, ki jo gojimo kot narod. Preiskavo začne pod prisilo Dunajčana, ki se predstavlja z različnimi imeni, a kmalu v njej začne uživati. Sledi ga nemalokrat vodijo v slepo ulico, na napačno pot ga želi speljati tudi Dunajčan, ki ga skuša prepričati, da je umor dekleta povezan s framasonsko ložo. Dunajčan in Dohtar med preiskavo spleteta nenavadno vez, zdi se, da oba uživata tako v raziskovanju skrivnosti kot tudi v intelektualnih pogovorih o svobodi, poeziji, politiki in pravičnosti, v katere se zapletata. Hkrati pa se Dohtarju s preiskavo odpira tudi drugačen pogled na Ljubljano in njeno družbo. Odkriva, da svojih bližnjih prijateljev le ne pozna tako dobro, kot si je mislil, in da vsak nekaj skriva. Ko Dohtar umorjeno dekle poveže z izginotjem dveh drugih mladih Ljubljančank, sum pade tudi na tiste, ki jim najbolj zaupa. Ko nazadnje pride do odgovora, še sam ne more verjeti resnici in roman se konča prav tako dramatično, kot se je začel. Dohtarju se primer razrešuje na podoben način kot piše pesmi. Po dolgem premlevanju, iskanju možnih povezav, ki ga vodijo tudi v napačne smeri, se nenadno zgodi preblisk, ko na primer nekdo reče nekaj, kar v njem vzbudi nek spomin ali vtis. Na takšen način vročično zaključi Krst pri Savici, navdihnjen od muz ali vina, in na takšen način se mu tudi izkristalizira, kdo je morilec. Tovrstni momenti se kar nekajkrat ponovijo in to lahko romanu tudi očitamo. S tem se nekako vrača k podobi trpinčenega genija, poleg tega pa po nekaj ponovitvah takšen način razkrivanja novih sledi in dokazov postane predvidljiv, nedomišljen in monoton. Kljub temu pa tega romanu ne moremo zares zameriti, saj ima toliko drugih odlik: inovativno zgodbo, izdelano zgodovinsko ozadje, izbran in bogat jezik, s katerim nam živo slika tako prostor in čas kot tudi like in dogajanje, napetost, duhovitost … skratka vse tisto, zaradi česar je branje vznemirljivo in zabavno. Vse, kar si od žanra tudi želimo.

Stāsta Latvijas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone; pārraides producente – Inta Zēgnere Atbildēt uz šo jautājumu precīzi varbūt nevarētu arī režisore pati, jo līdzās filmām, kas ir tieši par padomju varas veiktajām deportācijām, Dzintrai Gekai ir arī radošām personībām vai citiem vēstures notikumiem veltīti kinodarbi – taču Sibīrijas tēma ir traģiski klātesoša gandrīz visās filmās. Tieši par izsūtīšanām uz Sibīriju Dzintra Geka laikā no 2001. – 2023. gadam uzņēmusi 37 (trīsdesmit septiņas) dokumentāras filmas, to skaitā filmu ciklus "Sibīrijas dienasgrāmatas" (4 sērijas) un "Tālā zeme Sibīrija" (17 sērijas). Apjoma, informācijas un emocionālās pieredzes ziņā Dzintras Gekas veikumam pasaules kinomākslā nav daudz līdzinieku. Turklāt filmas papildina arī fonda "Sibīrijas bērni" izdotās vērienīgās grāmatas – stāstu un vizuālu liecību apkopojumi, piemēram, "Dzimuši Sibīrijā", "Mātes Sibīrijā", "Kur palika tēvi", "Šalom, Sibīrija!". Izmantojot starpvalstu vienošanos par cilvēku tiesībām apmeklēt tuvinieku kapavietas, vairums Sibīrijas tēmas filmu uzņemts reālajās Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanas vietās: gandrīz 20 gadu garumā režisore brauca uz Sibīriju kopā ar kādreiz deportētajiem cilvēkiem vai viņu radiniekiem. Līdzi režisorei braucienos devušies arī vēsturnieki, garīdznieki, mākslinieki. Arī filmas "Melānijas hronika" (2016) režisors Viesturs Kairišs un māksliniece Ieva Jurjāne tiešās zināšanas par Sibīriju ieguva, piedaloties fonda "Sibīrijas bērni" braucienā. Dzintra Geka teikusi: "Mūsu braucieni pa izsūtījuma vietām nav ekskursijas, tās arī nav ekspedīcijas, pat ne svētceļojumi. Tā ir izsūtīto testamenta "Pieminiet mūs!" izpilde. Katra ceļojuma ietvaros tika veikta un filmēta virkne rituālu – kapavietu iesvētīšana, piemiņas plākšņu izvietošana, Latvijas zemes izbēršana memoriālās vietās vai Sibīrijas zemes sauju vešana uz Latviju. Tomēr galvenais režisores un operatoru darbs Sibīrijas braucienos bija fiksēt liecības tiešajās izsūtījuma vietās vai tuvu tām. Izsūtīto vai viņu bērnu stāsti, kas uzklausīti nometinājuma vietās, ir emocionāli īpaši iedarbīgi, un bieži vien atklāj kādu jaunu niansi padomju varas noziegumu hronikā. Trīsdesmit septiņu filmu pievienoto vērtību – liecību par to, kas notiek ar Krievijas valsti un sabiedrību mūsdienās – droši vien tā īsti pamanījām tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā… Paradoksāli, ka pat Sibīrijas barakās Staļina laikā augušie bērni jūtas šokēti, ieraugot sādžu un arī dažu pilsētu sabrukuma ainavas 21. gadsimtā. Filmas "... un Igarka, Cerība un Taurenis" (2008) varone Nadežda saka: "Viss tā nopostīts, it kā karš būtu bijis!" Daļa Dzintras Gekas filmu, piemēram, "Sibīrijas bērni" (2001), "Sibīrijas dienasgrāmatas" (2002 – 2003), "Kur palika tēvi?" (2014) ir būvētas hronoloģiski. No daudzu cilvēku atmiņu stāstu fragmentiem izveidota mozaīka, kas detalizēti parāda norises vairāku gadu desmitu garumā – no brīža, kad padomju karavīru un vietējo aktīvistu grupas 1941. gada jūnija vai 1949. gada marta naktī ielaužas Latvijas cilvēku mājās, līdz izsūtījuma beigām 50. gadu otrajā pusē un deportāciju traumatiskajai ietekmei, kas joprojām jūtama. Savukārt citās filmās Dzintra Geka pēta atsevišķu cilvēku likteņus. Piemēram, cikla "Tālā zeme Sibīrija" (2014 – 2023) katrā sērijā varam izsekot divu līdz četru cilvēku dzīves stāstiem un būt klāt viņiem svarīgo Sibīrijas vietu apmeklējumam. Konkrētu indivīdu vai ģimeņu pieredze kļūst par ūdens lāsi, kurā redzam okeānu – šajā gadījumā tas nozīmē personisko likteņu un makrovēstures ciešu sasaistījumu. Kā parādīt, kā izteikt ciešanas, pārdzīvojumus, izpostītas dzīves – tas ir Dzintras Gekas filmu kopuma mākslinieciski pētnieciskais jautājums. Režisores izvēlētie poētiskie paņēmieni visbiežāk ir: fotogrāfijas no neatkarīgās Latvijas kontrastā ar stāstiem par baisajiem notikumiem vai fotogrāfijām izsūtījumā; deportāciju atveidošanai universāli lietotais dzelzceļa sliežu tēls; ūdens, kas skalojas pāri cilvēku portretiem; izsūtīto cilvēku vārdi, kas uzrakstos plūst kā Sibīrijas platās upes; arī mūzika – visvairāk komponista Pētera Vaska sacerēta. Kaut arī Dzintras Gekas filmās pati režisore kadrā redzama reti, un arī aizkadra komentārus, vairākās filmās rakstījuši un runājuši citi, tomēr idejiski Gekas klātbūtne ir nepārprotama. Visvairāk tā izpaužas epizožu un aculiecinieku stāstu vai pārdomu dažkārt savstarpēji papildinošajā, bet citkārt – konfrontējošajā salikumā. Piemēram, ciklā Sibīrijas dienasgrāmatas viens otram seko bijušo izsūtīto atšķirīgie skaidrojumi par to, kāpēc viņi gribējuši vai nav gribējuši bērnus; vai viņi pēc Sibīrijas spējuši mīlēt vairāk vai vispār nē; vai krievu tauta pati ir cietēja vai tā ir zemiska tauta; vai var piedot pāridarītājiem utt. Dažkārt nākas dzirdēt diskusijas par to, vai izsūtījumu var saukt par genocīdu. Dzintras Gekas filmās apkopotās liecības, īpaši attiecībā uz 1941. gada izsūtītajiem, liecina, ka tā bija akcija ar mērķi cilvēkus iznīcināt. Filmā "Reiz bija Sibīrija" (2005) režisore apgalvo: “Agapitova patiesībā bija plānota masu iznīcināšanas vieta, kas no nacistu gāzes kamerām atšķīrās ar lētāku un vienkāršāku tehnoloģiju – Sibīrijas aukstumu, badu, dizentēriju, cingu…" Dzintras Gekas filmā "Ilmārs Blumbergs" (2019) mākslinieks režisorei saka: "Uzzīmējot nāvi, tu it kā pārej tai pāri." Sibīrijas filmu pamattēma ir kā šī pāreja: no dzīves uz nāvi un (ja izdodas) atgriešanās dzīvē, izdzīvošana. "Dzīve iet uz priekšu, tā ir jādzīvo," saka kāds vīrietis cikla "Sibīrijas dienasgrāmatas" finālā. Lielākā daļa pieminēto filmu ir skatāmas fonda "Sibīrijas bērni" mājas lapā!

Šoreiz mazliet neparasta epizode - nelielas pārdomas par dzīvi un atskats uz pagājušā gada skaļāko notikumu, kā arī uz konferenci "Medības 2025", kur VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis sniedza pat ļoti interesantu prezentāciju attiecībā uz grozījumiem Medību likumā. Jā, eksperti lēš, ka jaunākais priekšlikums grozīt Medību likumu novedīt pie 30 gadus veidotās medību saimniecības sagraušanas. Tāpat interesants pavērsiens attiecībā uz Huberta svētkiem Skaistkalnē. Katra diena ar jauniem pārsteigumiem!

Pasaule mainās, un pārmaiņas mūsu puslodē raisa pieaugošas bažas. Savienotās Valstis publiskojušas jauno nacionālās drošības stratēģiju, un tā demonstrē, ka starp Eiropu un ASV pieaug arvien redzamāka plaisa. Savukārt Krievija savā politikā jūtas drošāk, un te jārunā ne tikai par Donalda Trampa labvēlību vien. Savienotās Valstis arī aktīvi spiež ukraiņus samierināties ar teritoriju zaudēšanu, lai apturētu karadarbību. Visu nedēļu turpinājušās sarunas par to, cik daudz kuram jāpiekāpjas.  Un Donalds Tramps, kurš mēģina sevi iztēlot par pasaules karu apturētāju, šonedēļ šajā ziņā saņēmis vienu ne sevišķi patīkamu dāvanu - ar jaunu sparu uzliesmojušas sadursmes starp Kambodžu un Taizemi, ar kuras noslēgto pamiera vienošanos viņš publiski neslēpti dižojās. Aktualitātes analizē Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis. Ietiepīgie eiropieši Visu pagājušās nedēļas nogali Floridā jau atkal risinājās sarunas, kurās Savienoto Valstu administrāciju pārstāvēja prezidenta īpašie sūtņi Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners, savukārt Ukrainu – Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks, ģenerālleitnants Andrijs Hnatovs. ASV prezidenta Ukrainas sūtnis Kīts Kellogs, kurš drīzumā pametīs šo amatu, preses pārstāvju sastapts publiskā pasākumā Kalifornijā, izteicās, ka sarunas esot pavisam tuvu sekmīgam iznākumam, neatrisināti paliekot jautājumi par iespējamu Ukrainas kontrolēto teritoriju nodošanu Krievijai un Krievijas rokās esošās Zaporižjes atomelektrostacijas turpmākās darbības nosacījumiem. Prezidents Zelenskis pirmdien, 8. decembrī, vēlreiz apliecinājis, ka jebkāda vēl neieņemtās Ukrainas teritorijas labprātīga atdošana agresoram esot neiespējama – to liedz gan Ukrainas konstitūcija, gan starptautiskie likumi, un viņam neesot arī morālu tiesību tā rīkoties. To Ukrainas vadītājs paziņoja pēc tam, kad Londonā bija ticies ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Tajā pašā dienā viņš ieradās Briselē, kur tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti. Otrdien Romā viņu uzņēma Itālijas premjerministre Džordža Meloni, un Vatikānā – pāvests Leons XIV. Visi Zelenska sarunu partneri jau atkal apliecinājuši, ka vēlas taisnīgu mieru ar drošības garantijām Ukrainai. Atrodoties aktīvā kustībā pa Eiropu, Ukrainas līderim nācās reaģēt uz arvien nīgrāku retoriku, kura viņam tika adresēta no Baltā nama saimnieka puses. Pirmdienas rītā Donalds Tramps izteicās, ka Zelenskis pat neesot izlasījis pēdējos amerikāņu miera priekšlikumus. Uz to Ukrainas līderis atbildēja, ka, pirms nākt klajā ar kādiem izteikumiem, viņam jātiekas klātienē ar Ukrainas sarunvedējiem. Būdams ceļā no Londonas uz Briseli, viņš pauda, ka ar Eiropas partneriem saskaņotais Ukrainas priekšlikums tikšot Vašingtonai iesniegts, domājams, otrdien. Pagaidām gan nav ziņu, vai tas noticis. Otrdien pamatīgu interviju ar Trampu publiskoja izdevums „Politico”. Tajā nu tika gan Eiropas līderiem, kuri esot vāji, reālu mieru panākt nespējīgi, gan Zelenskim, kurš gribot turpināt karu, jo citādi būtu jārīko vēlēšanas. Ukrainas līderis reaģēja ātri, paziņojot, ka viņa vadītā partija gatavojot likumdošanas izmaiņas, kas ļautu sarīkot vēlēšanas kara laikā, tikai Savienotajām Valstīm būtu jāgādā, lai vēlēšanu procesu neapdraudētu Krievijas militārie triecieni. „Pūstošā” Eiropa Nākamo pāris desmitgažu laikā Eiropas civilizācija riskē izzust. Tā pilnā nopietnībā apgalvo oficiāls 4. decembrī publiskots Savienoto Valstu valdības dokuments – Nacionālās drošības stratēģija. Katra jauna Vašingtonas administrācija izstrādā šādu konceptuālu tekstu, un Trampa komandas sagatavotais tiek publiski pozicionēts kā „ceļvedis, kam jānodrošina, ka Amerika joprojām ir dižākā un veiksmīgākā nācija cilvēces vēsturē un brīvības mājvieta uz zemes”. Tas, kas šai 33 lappušu biezajā apcerējumā teikts par Eiropu, apliecina, ka viceprezidenta Vensa pasāžas Minhenes drošības konferencē šī gada februārī nebija kāds pārpratums, lielās politikas jaunpienācēja pārspīlēts izlēciens, bet gan Savienoto Valstu tagadējās administrācijas ideoloģisks definējums, ar kuru Eiropai būs rēķināties. Eiropa, kā teikts dokumentā, piedzīvojot ekonomikas lejupslīdi, taču tās reālās problēmas esot vēl dziļākas. Tādas esot, citējot, “Eiropas Savienības darbības, kas grauj politisko brīvību un suverenitāti, migrācijas politika, kas pārveido kontinentu, vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana, nacionālās identitātes zudums”. Vairākas Eiropas valstis, kā apgalvots tekstā, riskējot jau drīzā perspektīvā „kļūt neeiropeiskas”, respektīvi – migrācijas rezultātā lielākā daļa to iedzīvotāju drīz būšot ieceļotāji no citām pasaules daļām. Uz dokumenta lappusēm, kā šķiet, pārceļojusi sazvērestības teorija par it kā mērķtiecīgu baltās rases ļaužu aizstāšanu ar citu rasu un kultūru pārstāvjiem. Oficiālā Vašingtona deklarē savu gatavību stāties cīņā par „Vecās pasaules” glābšanu, kas, cita starpā, izpaužas kā vēlme iejaukties Eiropas valstu iekšpolitikā, veicinot sev tīkamus procesus. Trampa un viņa līdzgaitnieku simpātijas nepārprotami pieder labējiem nacionālistiem, kuri var cerēt uz aizokeāna uzskatu biedru balstošo plecu. Pašreizējām Eiropas valdībām Vašingtona šai tekstā pārmet, no vienas puses, pārlieku nedrošību attieksmē pret Krieviju, no otras – nevēlēšanos pārtraukt karadarbību Ukrainā, uz ko tiecoties Amerika. Tajā pat laikā dokuments nedefinē Krieviju kā stratēģisku draudu un runā par nepieciešamību „atjaunot stratēģisko stabilitāti ar Krieviju”. Reaģējot uz publiskoto tekstu, Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefūls paziņojis, ka Savienotās Valstis joprojām ir svarīgs sabiedrotais drošības jautājumos, taču vārda brīvības un sabiedrības politiskās organizācijas sakarā Eiropai padomdevējus no ārienes nevajagot. Toties visai pozitīvi šīs stratēģijas parādīšanās uzņemta Kremlī, kura oficiālais pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka tajā vērojami uzlabojumi, un tie atbilst Krievijas redzējumam. „Izbeigtais” karš uzliesmo atkal Taizemes un Kambodžas robežkonflikta saknes sniedzas vairāk nekā gadsimtu senā vēsturē, kad tika iezīmētas robežas starp toreizējo Siāmas karalisti un Francijas koloniālajiem valdījumiem Indoķīnā. Galvenais strīdus ābols ir hinduisma dievībai Šivam veltīts tempļu komplekss, kuru Kambodžas valdnieki izveidojuši laikā no mūsu ēras 9. līdz 12. gadsimtam. 1962. gadā starptautiska šķīrējtiesa atzina templi par Kambodžai piederīgu, taču Taizeme šim lēmumam nepiekrita. Nākamajās desmitgadēs Kambodža piedzīvoja ilgstošu radikāli kreiso t.s. sarkano khmeru diktatūru un pilsoņu karu, un robežstrīds ar kaimiņvalsti tai nebija aktuāls. Taču 2008. gadā, kad iekšējie satricinājumi bija palikuši pagātnē, Kambodža mēģināja reģistrēt tempļa kompleksu kā UNESCO Pasaules mantojuma vietu, un konflikts atsākās ar jaunu sparu. Nākamajos gados pie robežas periodiski notika apšaudes un nelielas kaujas, reizumis ar artilērijas izmantošanu. Bija upuri kā abu pušu militārpersonu, tā civiliedzīvotāju vidū. Pēdējais spriedzes periods iesākās šī gada maijā, kad sadursmē tika nogalināts Kambodžas karavīrs. Jūlijā starp abām valstīm izvērtās diezgan nopietna karadarbība. Taizeme apgalvoja, ka Kambodža apšaudījusi tās teritoriju ar raķetēm, un veica aviācijas triecienus pa militāriem mērķiem kaimiņvalsts teritorijā. Piecas dienas ilgajās kaujās tika nogalināti apmēram piecdesmit cilvēki, tūkstošiem bēgļu pameta karadarbības rajonu. Šajā brīdī konfliktā iejaucās Savienoto Valstu administrācija, piedraudot ar ekonomiskajām sankcijām. Ar Malaizijas valdības starpniecību tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu un oktobrī Donalda Trampa klātbūtnē parakstīts dokuments, kuru Baltā nama saimnieks dēvē par mierlīgumu, savukārt Taizemes valdība – par divpusēju deklarāciju. Novembrī Taizeme paziņoja, ka drošības situācija nav uzlabojusies, un apturēja vienošanās darbību. Spriedze kārtējo reizi pārauga sadursmēs pagājušajā svētdienā, 7. decembrī, kad uz robežas notika apšaude. Kā ierasts, abas puses vaino viena otru pamiera pārtraukšanā. Pirmdien pie robežas jau noritēja diezgan nopietna karadarbība, Taizemes pusei iesaistot arī gaisa spēkus. Tiek ziņots, ka vismaz desmit cilvēki pēdējo pāris dienu laikā zaudējuši dzīvību, pierobežas teritorijas atkal bijuši spiesti pamest vairāki simti tūkstošu. Donalds Tramps, kurš iekļāvis karadarbības izbeigšanu jūlijā savu karu izbeidzēja sasniegumu sarakstā, pieprasījis abām pusēm cienīt parakstīto vienošanos. Tā kā gan Taizeme, gan Kambodža pieder organizācijai ASEAN, tās prezidējošās valsts Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims paziņojis, ka gatavs iesaistītes un censties atdzesēt konfliktu. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku Kārli Silu par Latvijas valsts veidošanos pirms 107 gadiem, par parlamentārisma vēstures analoģijām un "zelta laikmetu" vēsturē. Katra paaudze vēsturi pārraksta no jauna, jo ir vairāk avotu un mainās politiskie vēstures diskursi. Kārlis Sils ir jaunās paaudzes vēsturnieks, savu disertāciju aizstāvējis Florencē un pētījis Kārļa Ulmaņa varas periodu Latvijā, demokrātijas zaudēšanu, parlamenta atlaišanu.  Latvijas valsts ir nodibināta pirms 107 gadiem. Tātad 56 gadi bez okupācijas, 51 gads, kad valsts turpināja pastāvēt trimdā kā sapnis, kā sociāla atmiņa. Šoreiz raidījumā par tiem 56 gadiem Latvijas valsts vēsturē, kas lika pilsoņiem organizēt valsti un veidot valsti.  Vai savas valsts pastāvēšana, ja mēs domājam arī par šo numeroloģisko aspektu - cik gadi un kādā kontekstā, vai tā ir tāda pašsaprotama lieta?  Kārlis Sils: Domāju, ka tā noteikti nav pašsaprotama lieta. Tā noteikti nav arī nejaušība. Ja mēs skatāmies uz to, kā varēja rasties Latvija pirms 107 gadiem, tad priekšnoteikumi tam, lai cilvēki Latvijas teritorijā, Latvijā, principā jau spētu veiksmīgi pašorganizēties neatkarīgā valstī, bija izveidojušies jau kādas 2-3 paaudzes iepriekš. Nerunājot par elitēm - vācbalti bija pašorganizēties spējīgi jau gadsimtiem ilgi. Tātad kopš 19. gadsimta 60. gadiem pakāpeniski izveidojās spēcīga latviešu elite, kas bija spējīga veiksmīgi un sekmīgi pēc tam organizēt valsti.  Tāpat tie cilvēki, kas veidoja Latvijas valsti, bija gluži tāpat kā visi eiropieši, impēriju laikmeta bērni. Tas jāņem vērā, vai tie būtu Francijas pilsoņi, Lielbritānijas pilsoņi, Krievijas impērijas pilsoņi vai Austroungārijas pilsoņi, un arī mazāko valstu pilsoņi, visi dzīvoja impēriju laikmetā, kas beidzās ar Pirmo pasaules karu un revolūcijām. Līdz ar to varbūt tā daļa, ko mūsdienās grūtāk saprast, ka vēl 1915., 1916. gadā neviens nerāvās dibināt Latvijas neatkarīgu valsti uzreiz, lai gan priekšnoteikumi daudzējāda ziņā bija izpildīti. Sākotnēji tās cerības bija saglabāt kaut kādu lielāku ekonomisku ietvaru, kurā varētu attīstīties sekmīgāka ekonomika, vienlaikus iegūstot pēc iespējas lielāku nacionālo autonomiju Latvijai. Protams, revolūcijas un straujā notikumu attīstība pēc Februāra revolūcijas, pēc boļševiku apvērsuma, pēc Vācijas revolūcijas noveda pie tā, ka šī elite, kura jau bija pietiekami pašpārliecināta, izlēma dibināt Latvijas valsti. Pēc tam nākamos 20 gadus pēc kara beigām valsti samērā sekmīgi arī pārvaldīja. Tie rezultāti un sasniegumi bija pietiekami iespaidīgi un spēcīgi, lai pierādītu to problēmu, kas pastāvēja nosacīti vecajās valstīs kā Francija vai Lielbritānija, vai Itālija, vai ASV, kur bija skepse, vai šīs jaunās, pēcimperiālās valstis spēs pastāvēt. Latvija spēja pastāvēt ļoti labi.  Latvijas neatkarības atjaunošanā veiksmes faktors varbūt pat bija nedaudz lielāks tajā ziņā, ka Padomju Savienība sabruka. Un tas veids, kā viņa sabruka, bija ārkārtīgi veiksmīgs mums. Un otrs veiksmīgais faktors bija tas, ka par spīti tam, ka cilvēku spēja pašorganizēties padomju laikā bija daudz mazāka un sākotnēji valsts elitei bija daudz kļūdu un problēmu, milzīgā veiksme bija tā, ka bija Eiropas Savienība un iespēja izdarīt to, ko būtu gribējuši darīt arī Latvijas elites pārstāvji 1918.-1919. gadā, iekļauties lielāka ekonomiskā vienībā, saglabājot ļoti lielu nacionālu suverenitāti un principā valsti. Tātad mēs iegūstam labāko divām pasaulēm.  Kas ir tava motivācija, ja mēs paliekam pie tās tēzes, ka katra jauna paaudze kaut kādā ziņā veido skatījumu uz vēsturi no jauna, kāpēc tevi interesēja tieši šis periods Latvijas vēsturē?  Kārlis Sils: Ja mēs paskatāmies uz to, kas ir sarakstīts līdz šim par starpkaru periodu, diemžēl jāsaka, ka pastāv milzīgi caurumi zināšanās un konceptualizācijā. Attiecībā tieši uz Ulmaņa autoritārās vadības periodu ir divi punkti, kas ir samērā labi izpētīti. Viens ir apvērsums un tā cēloņi, un otrs ir okupācija, okupācijas process. Arī šeit ir pietiekami daudz bijušas debates, un vairāk jautājums ir - vai ieņemt vienu, vai otru pozīciju. Bet, manuprāt, kaut ko fundamentāli jaunu pateikt nav iespējams.  Turpretī attiecībā uz to periodu, kas ir starp 1934. un 1939. gadu, ir daudz lielāks konceptuāls caurums zināšanās un, manuprāt, daudz neskaidrību un neizpētītu jautājumu. Tā ir pirmā lieta. Otrā lieta, kāpēc izvēlējos 1938. gadu kā sava pētījuma beigu laiku, jo, manā ieskatā, ar 1938. gada otro pusi aizvien vairāk tas, kas notiek Latvijā, ir cieši saistīts ar to, kas notiek starptautiskajā vidē. Tas, kā autoritārā valdība organizē valsti, kas ir autoritārās valdības prioritātes un ko vēlas panākt Ulmanis, aizvien vairāk saistās ar to, kā saglabāt drošību, kā navigēt cauri starptautiskajai kārtībai. Līdz ar to daudzos veidos tas, kā tiek veidots autoritārās valdības un valsts paštēls, vairs nav tikai atkarīgs no tā, kas ir svarīgs sākotnējā uzstādījumā.  Te mēs nonākam pie jautājuma par to, kas ir šis, manuprāt, ļoti neveiksmīgais teorētiskais koncepts pēc nosaukuma nacionalizācija, kas ienāca 90. gados akadēmiskā vidē. Ekonomiskā izpratnē nacionalizācija nozīmē, ka mēģina valsts vai grupas panākt, pirmkārt, to, ka starp iedzīvotājiem primārā ir nacionālā identitāte vai etniskā identitāte, pretstatā, kā tas bija līdz 19. gadsimtam, kad primāras bija kārtas un reliģiskā identitāte. Tā ir viena nacionalizācijas puse. Otra nacionalizācijas puse ir veidot zināmu homogenizāciju jeb vienveidošanu šajā izvēlētajā nacionalizējamā grupā. Vai arī no valsts viedokļa veidot kopīgu valsts nacionālistisku sajūtu pār dažādām grupām. Tā ir nacionalizācijas jēdziena būtība. -- Kārlis Sils ir vēstures zinātņu doktors, savu disertāciju par tēmu "Sējot sēklu, lai novāktu vienotības ražu: Nacionalizācija, fašisms un imperiālisma mantojums autoritārajā Latvijā" aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Savulaik vadījis radio "Naba" raidījumu "Vēstures ķīlis", "Delfi" un "National Geography" projektus "Latvijas atklājējs", regulāri rakstījis rakstus portālam LSM.lv un žurnālam "Rīgas Laiks". Lasa lekcijas skolēniem, studentiem un vēstures interesentiem. Viņa pētnieciskās intereses ir vērstas uz Latvijas un Rīgas vēsturi starp 1860. gadu un 1940. gadu un vēsturiskās atmiņas lomu mūsdienu sabiedrībā.

Ruth Katra by truestorieslive

Shore Leave gestrichen, Logik aktiviert: „Four-And-A-Half Vulcans“ serviert euch Lirpas, Laserblicke und Frisuren, die eigene Orbits brauchen. Wir sprechen über Pikes 42-Minuten-Schichtplan (Produktivität oder Performance-Kunst?), Uhuras Mind-Meld-Feintuning beim Date, La'Ans Versuch, den Alpha-Quadranten als 4D-Schachbrett neu zu bespielen, Pasalks Salz-Detox und natürlich DOUG (Patton Oswalt), der Spock in High-Fives und Kontraktionen coacht: „High five. Down low. It's.“ Bonus: Musikmontage mit „Reckless Youth“, Katra-Space mit Belugas (Cetacean Ops lässt grüßen), Plomeek-Suppe mit brutal ehrlicher Rezension und eine Tanztherapie, die aus einem Kampf wächst. Wir nehmen auch die große Frage mit: Was macht uns aus – Essenz oder Aufführung? Aristoteles nickt, Judith Butler tanzt. Holt euch den Spaß-Boost, schnallt euch an für Kanon-Schmankerl und feiert mit uns eine Folge, die so sehr eskaliert, dass selbst die Logik kurz kichert. #StarTrek #StrangeNewWorlds #SNW #FourAndAHalfVulcans #DiscoveryPanel #StarTrekPodcast #Spock #Pike #Uhura #LaAn #Chapel #PattonOswalt #CetaceanOps #Katra #Lirpa #PrimeDirective #PlomeekSoup #RecklessYouth #PodcastTime

Listen to the latest SBS Hindi updates from India. 27/08/25

Stāsta Latvijas Universitātes bibliotēkas darbiniece, filoloģijas doktore Aija Taimiņa. Kāpēc viduslaiku bibliotēkās grāmatām bija stipras dzelzs ķēdes? Kāpēc tika veidotas katenātu (libri catenati, latīņu) jeb ķēžu grāmatu bibliotēkas? Pirmā atbilde vienmēr bijusi – lai nodrošinātos pret zagšanu. Bet varbūt grāmata (proti, tās saturs) ir bīstama, agresīva, tā būtu jāieslēdz, jāpieķēdē, lai nenonāktu nepiederošas personas rokās? (Lai atceramies stāstu par Hariju Poteru un epizodi Cūkkārpas bibliotēkas Slēgtajā nodaļā (Restricted section, angļu). Bet vai patiesi? Vai tam nav cita, racionāla skaidrojuma? Ķēde, kas fiksē grāmatu pie plaukta vai lasāmpults paredzēta drīzāk tam, lai saglabātu kārtību grāmatu skapjos un daudzu lasītāju  apmeklētās lasāmzālēs. Un vēl – grāmatas pieķēdēšana nevis ierobežo lasīt- un studētkāri, bet nodrošina to, lai svarīga grāmata ir visiem (kādam noteiktam lasītāju lokam) un vienmēr pieejama. To norāda pirmās, senākās ziņas par pieķēdētajām grāmatām. Proti, 11. gadsimtā Elzasā, Veisenburgas benediktīniešu klostera baznīcā bijušas četras pieķēdētas psalmu grāmatas; psaltērijs (Psalterium) ir svarīga viduslaiku liturģiskā grāmata, kas garīdzniekiem kalpoja ikdienas aizlūgumiem, tās saturā baznīcas gada ritējumam paredzētie psalmi, litānijas svētajiem. “Klosteris bez grāmatu skapjiem ir kā pilsēta bez ieroču arsenāla” (Claustrum sine armario, quasi castrum sine armamentario, latīņu), teica 12. gs. augustīnietis Žofruā de Breteijs (Geoffroy de  Breteuil, +1149). Viduslaiku bibliotēku daudzus gadu simtus  veidoja lielāki vai mazāki rokrakstu sējumi – pergamenta vai papīra kodeksi ar ādu pārvilktos koka vākos. Klosteriem bija savas bibliotēkas, dažiem izcilas, lielas un bagātas, citiem – pieticīgākas. Lasīšana (lectio monastica, latīņu) bija klauzūrai pakļauto klostera iemītnieku ikdienas dzīves norise. Slēgtajā klostera kopienas dzīvē bija paredzēti gan skaļi liturģiski lasījumi dievkalpojumos, bet visbiežāk brāļi vai māsas kopīgu pusdienu laikā refektorijā (remterī) noklausījās skaļu priekšā lasījumu (collatio ad mensam, latīņu): kādu atbilstošu teoloģisku tekstu, Bībeles vietu, citkārt stāstu par konventa vai ordeņa vēsturi. Monastiskā dzīvesveida sastāvdaļa bija individuāla jeb kontemplatīva lasīšana, lai lasot iedvesmotos lūgšanām un pārdomām. Tad grāmatu klosterbrālis (klostermāsa) lasīja pats vai nu savā guļamtelpā (dormitorijā) vai citā tam paredzētajā vietā. Viduslaiku intelektuālo eliti veidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņi, kuru radītajās un uzturētajās mācību iestādēs vismaz kopš 13.gs. nodevās vairākus gadu ilgstošām teoloģijas, filosofijas, dabaszinātņu un mākslu studijām. Sprediķotāju (dominikāņu) un ubagotājmūku (minorītu) ordeņi veidoja vairāku līmeņu skolu tīklojumu, darbojās universitātēs. Visnopietnāko darbu ar grāmatām prasīja studijas, kas prasīja dziļi nodoties sholastiskajai lasīšanai. Ja klosterim bija sava mācību iestāde, tad lasīšana bija neatņemama mācību daļa, grāmatas bija nepieciešamas teoloģijas, tiesību, hagioloģijas, homilētikas studijām. Sholastiskā lasīšana prasīja rūpīgi studēt dažāda satura tekstus, meklēt citātus, salīdzinātu un pārbaudīt formulējumus. Turklāt ordenis gādāja tā deleģētajam augstskolas studentam vajadzīgās grāmatas. Garīgie ordeņi uzturēja plašas klosteru bibliotēkas, tomēr grāmatu krājums bija klostera vai ordeņa īpašums, nevis studenta vai ordeņa garīdznieka personīgā manta. Arī viduslaiku laicīgo universitāšu vidē sholastiskā lasīšana bija obligāta. Tātad grāmatas bija ļoti pieprasītas, nepieciešamas visai plašam lasītāju lokam, kā klosteros, tā augstskolās. Pirmajās jaundibināto universitāšu bibliotēkās noteikti bijuši visai ievērojami ķēžu grāmatu krājumi. Lielākajā vēlo viduslaiku universitātē, Parīzes Sorbonnā (izveidota 1150), 14. gs. vidū bija 1722 rokrakstu kodeksi; Heidelbergas universitātei 15.gs. vidū piederēja 800 manuskripti. Sena gravīra rāda Leidenes universitātes  profesoriem un studentiem pieejamo bibliotēku ar pultīm un pieķēdētām grāmatam, kas ierīkota 1610. gadā un veidota pēc Sorbonnas parauga. Piekļuvi universitāšu bibliotēku krājumiem visai stingri regulēja noteikumi, katrā augstskolā atšķirīgi. Daudzu Vācijas universitāšu bibliotēkās varēja strādāt tikai profesori, kam tika izsniegta bibliotēkas atslēgas. Oksfordas universitātes bibliotēkā 1412. gada drīkstēja lasīt tikai tie absolventi, kas jau 8 gadus bija studējuši filosofiju. Turklāt Sorbonnas un Oksfordas universitāšu bibliotēkas jau 13. gs. bija sadalītas divās daļās: “lielo bibliotēku” (magna libraria, latīņu) jeb  publikas (kopīgo) bibliotēku (bibliotheca publica, latīņu) veidoja uz vietas lasāmie pieķēdētie sējumi, bet grāmatas no plauktos un lādēs glabātās “mazās bibliotēkas”(parva libraria, latīņu) varēja arī aizlienēt un ņemt uz māju. “Mazo bibliotēku” dažviet sauca arī par slēgto (savrupo)  bibliotēku (bibliotheca secreta), to veidoja lielākoties tekstu dublikāti. Gluži tāpat arī klosteru bibliotēkās – viena daļa izcilāko grāmatu glabājās atsevišķi un bija domātas noslēgtam lokam, bet otra daļa bija izkārtota  visiem – garīdzniekiem, klosterbrāļiem un audzēkņiem pieejamos plauktos. Klostera grāmatu krājumam bieži ierādīja kādu atsevišķu telpu, grāmatas tika glabātas lādēs vai skapjos, un lielākoties guļus, kārtotas tematiskās grupās. Tikai vēlajos viduslaikos grāmatas sāka likt plauktos. Smagās un lielās grāmatas visbiežāk turēja uz slīpām pultīm  vai lasāmsoliem, lai lielos un smagos sējumus varētu lasīt stāvus – tā vieglāk strādāt, ērtāk lasīt sīkiem burtiem blīvi rakstīto tekstu, tā tiek optimāli izmantots pieticīgais lasītavas apgaismojums. Tikai lēnam izveidojās ieraša lasīt sēdus.  Smago sējumu pie slīpās pults fiksēja kalta dzelzs ķēde, kuras gredzens tika uzvērts uz metāla stieņa pults augšpusē, bet otrs gals piestiprināts grāmatas vākam. Jāzina, ka viduslaiku kodekss ārēji ir visai ‘mazrunīgs': sējumam ādas vākos nav nav ātri  atpazīstamu  ārējo pazīšanas zīmju (titula uzlīmju, etiķešu, uzrakstu uz muguriņām, šifru, inventāra Nr.). Grāmatai nav izteiksmīga vāka, titullapas, apdrukātas muguriņas. Tikai kāda neliela pergamenta uzlīme ar pāris vārdiem vai numuru uz vāka... vai ar melnu tinti lieliem trekniem burtiem uzrakstīts zīmīgs vārds uz grāmatas griezuma; jo grāmatas plauktos bieži novietoja ar ādas muguriņu uz iekšu... Tāpēc kārtības uzturēšana senā klostera vai universitātes bibliotēkā ar daudziem gandrīz vienādiem brūnas ādas sējumiem ir būtiski svarīga; grāmatai ir tik viegli nomaldīties un pazaudēties starp līdzīgajām. Grāmatniecības vēsturnieks Henrijs Petroski asprātīgi teicis: “Mēs parasti domājam par grāmatām, nevis par to plauktiem. Ielikt grāmatu atpakaļ plauktā ir apmēram tas pats, kas ielikt atpakaļ sardīni konservu kārbā” (Henry Petroski, 1999). Ne velti latīņu valodā viduslaiku  bibliotēkas glabātāja – ‘armarius' apzīmējums atvasināts no vārda ‘armarium' – skapis. Labs bibliotēkas pārzinis jeb ‘skapinieks' darīs visu, lai grāmatas zinātu savu vietu arī tad, ja bibliotēku vēlas lietot daudzi apmeklētāji. Efektīvs viduslaiku risinājums bija ķēde, kas piesaista grāmatu vietai: lasāmpultij vai plauktam. Ķēde var nosargāt bibliotēkas krājumus; tā līdz pret zagšanu – grāmatu nav daudz, un tās ir ievērojama vērtība; pret sajukumu krājumā un pavaļīgi izņemšanu un atvietošanu. Turklāt ķēde pasargā masīvo un vērtīgo kodeksu no kritiena. Grāmatu pieķēdēšanas prakse apsīka līdz ar grāmatiespiešanas straujo progresu: grāmatu skaits strauji pieauga, arī sējumi vairs nebija tik masīvi un smagi. Grāmatu pieķēdēšanas vēsturē slēpjas arī kādi paradoksi. Proti, dažkārt grāmatu pieķēdēja, lai to publiskajā telpā varētu brīvi lasīt visi. Anglijas karlis Henrijs VIII 1537. gadā pavēlējis pieķēdēt Bībeli katrā draudzes baznīcā, lai draudzes locekļi var tai paši piekļūt un lasīt. Citviet līdzīgu iemeslu dēļ ticis pieķēdēts katķisms. Tāpat arī Anglijas karalis Eduards VI 1547. gadā lika turēt baznīcā pieejamā vietā Bībeli angliski un Roterdamas Erasma  Evaņģēliju pārstāstus latīniski (Paraprhrases, 1517). Tā garīdzniekiem un  draudzei ik brīdi bija pieejama stacionāri vienā vietā fiksēta grāmata.  Reformācijas laika prakse bija balstīta protestantisma pamatprincipā sola scriptura (tikai raksti), kas jau agrāk bija tikusi aprobēts viduslaiku klostera baznīcā Veisenburgā. Viduslaiku  atmiņas (memoria) un piemiņas kultūrā iekļaujas senajos testamentos un dāvinājumu dokumentos  izteiktā griba dāvināt kādam klosterim (baznīcai, bibliotēkai) ķēžu grāmatas. Tā līdz ar pieķēdētajām grāmatām ilgstošā piemiņā  tiktu saglabāts arī dāvinātāja vārds. Ir iespējams joprojām apmeklēt vairākas senas bibliotēkas, kas saglabājušas sākotnēji izveidotās ķēžu grāmatu lasītavas: vecākā ir Itālijā, Čezēnas (Cesena) pilsētā netālu no Boloņas. Tur joprojām aplūkojama 15. gs. vidū (1447–1452) izveidotā Malatestu ģimenes  bibliotēka Libraria Malatestiana, kuras sākotne ir  vietējā franciskāņu klostera grāmatu krātuve. Malatestu bibliotēkas lasītavā pie pultīm pieslēgti 343 viduslaiku manuskripti. Anglijā, Oksfordas universitātes Bodleana bibliotēkas ievērojamākā un senākā daļa ir Hamfrija Lankastera, Glosteras hercoga (Humphrey, Duke of Gloucester, 1390–1447) ķēžu grāmatu bibliotēka (281 sējums), ko hercogs bija novēlējis universitātei. Herfordas katedrāles (Hereford Cathedral) ķēžu grāmatu bibliotēka ierīkota 17.gs. vidū un tajā atrodas 229 viduslaiku manuskripti. Holandē,  Zitfenā (Zutphen), Sv. Valbergas baznīcas bibliotēka tikusi pieķēdēta tikai 1546.gadā, jo tad sākuši zust sējumi, un tika pieņemts, ka Sātans zog vērtīgākās grāmatas. Pēc apspriešanās tika pieķēdētas 286 grāmatas. Katra ķēde tika apslacīta ar svētītu ūdeni. Iesējumam piestiprinātā ķēde visdrošāk liecina par grāmatas piederību kāda klostera bibliotēkai. Ķēžu grāmatu bibliotēkas noteikti bija arī Livonijā, Rīgā. Daudzas grāmatas ar 15. gs. pēdējā trešdaļā / 16. gs. sākumā kaltām dzelzs ķēdēm (un ķēžu stiprinājumu paliekām) lielākoties nākušas no diviem nozīmīgākajiem Rīgas klosteriem – no Rīgas Sv. Jāņa Kristītāja dominikāņu klostera un Rīgas Sv. Katrīnas franciskāņu observantu klostera. Tomēr nav zināms, kur Rīgas franciskāņu un dominikāņu klosteros bija ierādīta vieta viņu grāmatu plauktiem un lasāmpultīm. Tāpat nevar ar pārliecību apgalvot, ka klosteru grāmatas iesietas un ķēdes piestiprinātas tieši Rīgā. Pēc reformācijas laika nemieriem daudzas abu klosteru grāmatas nonāca Rīgas pilsētas pārziņā un nogulās Rīgas pilsētas bibliotēkā. Tagad Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā ir visai ievērojams, unikāls  katenātu krājums: 76 kodeksiem ķēde ir saglabājusies (tie ir 15.gs. 70.–90. gadu iespieddarbi, un pāris 16. gs. sākuma (1505–1519) izdevumi); vēl 40 grāmatas savu ķēdi laika gaitā ir zaudējušas, kaut ķēdes stiprinājuma paliekas tās esamību pārliecinoši  apstiprina. Te jāpiebilst, ka racionālisma laikmets pret ķēžu grāmatām bija visai nežēlīgs, daudzas lielās, modernās bibliotēkas lika smagās un neveiklās ķēdes noņemt, lai tās netraucētu. Rīgas katenāti ir lieliska, patiesi autentiska viduslaiku materiālās kultūras liecība, kas stāsta par ļoti senu grāmatniecības tradīciju.

This is the Catchup on 3 Things by The Indian Express and I'm Niharika Nanda.Today is the 6th of June and here are the headlines.PM Modi Flags Off Vande Bharat Trains, Inaugurates Chenab BridgePrime Minister Narendra Modi on Friday flagged off two Vande Bharat trains between Katra and Srinagar and inaugurated two key rail bridges—India's first cable-stayed bridge over Anji Khad and the world's highest rail bridge over the Chenab River. At a rally in Katra, he asserted that any obstruction to Jammu and Kashmir's development would face him first. Modi launched several infrastructure projects worth over ₹46,000 crore in the Union Territory, reaffirming his government's commitment to accelerating growth and connectivity in the region.Karnataka CM's Aide Removed After Stadium Stampede Kills 11Following the tragic stampede near Bengaluru's Chinnaswamy Stadium that killed 11 and injured 56, MLC K Govindaraj, political secretary to Chief Minister Siddaramaiah, has been removed. Police Commissioner B Dayananda and four other top officers were suspended for crowd control lapses. The state government has ordered a judicial inquiry and announced that RCB officials involved will be arrested. The incident, linked to mismanagement during a free ticket distribution event, has sparked outrage and demands for accountability at the highest levels of administration.Starlink Gets Key Licence to Launch Services in IndiaElon Musk's satellite internet company Starlink has cleared a crucial regulatory hurdle after receiving a licence from India's telecom ministry, sources told Reuters. The move brings Starlink a step closer to rolling out commercial operations across India. It becomes the third satellite broadband provider to get approval from the Department of Telecommunications, after OneWeb and Reliance Jio. The licence marks a significant development in India's push to expand rural and remote connectivity through space-based internet services, especially in underserved regions.RBI Slashes Repo Rate by 50 Basis Points to Boost GrowthThe Reserve Bank of India's Monetary Policy Committee cut the repo rate by 50 basis points to 5.50%, surprising markets and marking the third rate cut in 2025. The move is aimed at reviving economic growth as inflation remains below the 4% target. Borrowers, especially homeowners, will benefit from lower EMIs, but depositors may see reduced returns. Additionally, the RBI lowered the cash reserve ratio by 100 basis points to 3%, injecting ₹2.5 lakh crore of lendable funds into the banking system to spur credit flow.Trump-Musk Twitter Feud Goes Viral Over Policy ClashA fiery online clash erupted late Thursday between US President Donald Trump and Tesla CEO Elon Musk over a proposed domestic policy dubbed the “Big, Beautiful Bill.” What started as a disagreement quickly spiraled into a digital spectacle, with both leaders exchanging jabs in real-time. The feud dominated social media, inspiring memes, satirical headlines, and viral quotes. Musk had openly criticized the bill, prompting Trump's sharp response. The spat highlights ongoing tensions between tech moguls and political leaders in a highly polarized digital age.That's all for today. This was the Catchup on 3 Things by The Indian Express.

Stāsta "Latvijas Pasta" filatēlijas nodaļas vadītājs Edmunds Bebrišs Latvijas pastmarka nav tikai neliels papīra gabaliņš, kas apliecina sūtījumu apmaksu — tā ir arī kultūras, mākslas un vēstures nesēja. Katra jauna pastmarka ir kā logs uz Latvijas identitāti, dabas bagātībām, notikumiem vai ievērojamiem cilvēkiem. Bieži cilvēki jautā: "Kā rodas šīs pastmarkas?" Ceļš līdz pastmarkai sākas ar Pastmarku emisijas komisiju. Tā ir īpaša ekspertu grupa, kas darbojas “Latvijas Pasta” paspārnē. Komisijas uzdevums ir izvērtēt un apstiprināt nākamā gada pastmarku tēmas. Tajā strādā pārstāvji no "Latvijas Pasta", Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Mākslas akadēmijas, kā arī citi kultūras un filatēlijas jomas eksperti. Tēmas tiek izvēlētas ar mērķi atspoguļot Latvijas daudzveidību – vēsturi, dabu, arhitektūru, sportu, svarīgus notikumus un personības. Tēmu ierosinātāji var būt gan institūcijas, gan arī iedzīvotāji. Kad tēmas ir apstiprinātas, sākas mākslinieciskā daļa. Pastmarku dizainu izstrādei mākslinieki tiek izraudzīti ar uzaicinājuma kārtību vai konkursa ceļā. "Latvijas Pastam" ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vairākiem profesionāliem māksliniekiem – Alekseju Naumovu, Elitu Viliamu, Liliju Dineri, Artu Ozolu Jaunarāju, Robert Rūrānu un citiem, kuri ir veidojuši desmitiem oriģinālu pastmarku. Māksliniekiem tiek dota izvēlētā tēma un norādes, bet dizaina interpretācija paliek viņu radošajā ziņā. Kad dizains ir apstiprināts, pastmarkas tiek nodotas drukāšanai. Pirmās Latvijas Republikas pastmarkas dažkārt tika drukātas uz karšu un naudas zīmju aizmugurēm – tas papīra trūkuma dēļ. Savukārt atjaunotajā Latvijas Republikā pastmarkas tika drukātas ārzemēs, jo tāda tipa augstas kvalitātes drošības druka Latvijā netika veikta. Pastāvīga sadarbība bija izveidojusies ar Austrijā, Nīderlandē un citās Eiropas valstīs bāzētām specializētām tipogrāfijām, kur tiek ievēroti visi drošības standarti. Taču jau no 2008. gada pastmarkas tiek drukātas Latvijas vērtspapīru tipogrāfijā "Baltijas Banknote", kura veiksmīgi konkurē ar ārvalstu tipogrāfijām. Jāatceras, ka pastmarka ir vērtszīme. Tā, līdzīgi kā nauda, apliecina vērtību – konkrētu samaksu par pasta pakalpojumu. Tāpēc to ražošana notiek ar stingru kontroli. Pastmarkām bieži ir iestrādāti arī pretviltošanas elementi – mikrodruka, neredzamās tintes un speciāli perforācijas risinājumi. Katru gadu Latvijā tiek izdotas vidēji 20 līdz 25 jaunas pastmarkas, un katra no tām kļūst par daļu no Latvijas vizuālās un kultūras vēstures. Tās kolekcionē ne tikai filatēlisti, bet arī mākslas cienītāji, vēstures interesenti un tautieši visā pasaulē. Aiz katras pastmarkas slēpjas rūpīgs darbs, izvērtēšana, mākslinieciska radošuma process un tehniska precizitāte. Un katra no tām, nonākot uz aploksnes, nestāsta tikai par adresātu — tā stāsta arī par Latviju. Atbildot uz jautājumu – pastmarka nav vienīgā vērtszīme, uz kuras redzams uzraksts "Latvija", taču tā noteikti ir viena no redzamākajām un simboliskākajām vērtszīmēm. Latvijā ir vēl dažas vērtszīmes, uz kurām tiek norādīta valsts identitāte, tostarp eiro monētas un īpašās kolekciju monētas, valsts vērtspapīri un akcīzes markas tomēr, ja runājam par plaši pieejamu un ikdienā redzamu vērtszīmi, kurā ir uzraksts "Latvija", tad pastmarka tiešām ir unikāla savā nozīmē – tā regulāri nes valsts vārdu gan iekšzemē, gan starptautiski, un to papildina simboliska un mākslinieciska valsts reprezentācija.

Jau sen vēlējos interviju ar uzņēmēju Ievu Plaudi. Lielākajai daļai cilvēku, kuri zina viņas vārdu, tas saistās ar skaistumkopšanas nozari. Mani vienmēr ir pārsteigusi Ievas spēja runāt ne tikai biznesu, bet arī par savu dzīves ceļu - biznesu skarbajos laikos, pārcelšanos uz dzīvi Vācijā, darbu un biznesu tur, vēža diagnozi un ārstēšanos, atgriešanos Latvijā, sava izskata pārvērtībām, veselīgu dzīvesveidu un sava ceļa iešanu.Ieva ir Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja un AS “Lawrence Asset Management” direktore. Sarunā pievērsāmies viņas ceļam uzņēmējdarbībā, iespējām un dzīvesmākslai, ko paver briedums, kas ir privilēģija, nevis iemesls pārdzīvojumiem.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Saites uz intervijā pieminēto informāciju atradīsi Cilvēkjaudas 223. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:01 Četrdesmit piecu instensīvu darba gadu pieredze. Ar ko tā sākās9:06 “Caur darbu es esmu mēģinājusi izprast sevi, izprast pasauli”10:07 Kā divas dažādas pasaules - tēvs mākslinieks un māte stomatologs veidoja jaunas meitenes dzīves uztveri12:05 “Latvijā sievietes nav apspiestas. Sievietēm ir iespējas. Bet iespēja nav apsolījums”15:27 Bezgalīga cīņa par varu, 17 gadus strādājot kopā ar vīru18:02 Par spēju novērtēt, kas mums ir dots19:16 Kā atšķiras darījumu vides dažādās valstīs 22:15 Kas bija grūtāka - emigrācija uz Vāciju vai reemigrācija Latvijā26:07  “Es domāju, ka mēs  izvēlamies profesiju intuitīvi, atbilstoši tam, kurā mēs labi jūtamies”29:09 Novērojumi par to, kas raksturīgs katram cilvēka gadu desmitam31:57 Kas ir Ievas Plaudes profesija33:13 “Kosmētikas ražošana ir kaut kas pa vidu starp mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību” 36:12 Vai Ieva Plaude pati izmēģina visus iespējamos kosmētikas līdzekļus38:19 Kas ir skaistumkopšanas pamatu pamats40:42 Sastapšanās ar vēža diagnozi, secinājumi un radikālas izmaiņas dzīvesveidā46:02 Badošanās kā sava rakstura treniņš48:12 Veids, kā izlādēties, kad nedrīksti ne uz vienu sabļaut50:03 “Cīņa ar sevi nebeidzas nevienu brīdi” - par pašdisciplīnu52:54 Ieva par veiktajām plastiskajām operācijām57:40 Kāda ir brieduma priekšrocība59:34 Par komentāriem par cita cilvēka izskatu1:01:43 Ievas Plaudes kļūdu apstrādes algoritms1:06:54. “Katram cilvēkam ir ēnas puse. Katra diena ir melna un balta”1:08:22  Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:09:22 Konkrētā vecuma posma pozitīvās lietas un izaicinājumi1:15:05 Ieva Plaude - dzīves māksliniece

Nagpur: Curfew imposed in several areas after violence amid book burning 'rumours', Hamas says Israel ‘overturned' truce with deadly Gaza strikes; over 40 killed, Donald Trump ends Secret Service protection to Joe Biden's sons Hunter, Ashley: ‘Ridiculous', Hotel body reacts after Orry, 7 others booked for allegedly consuming alcohol near Vaishno Devi shrine: When in Katra, Prithvi Shaw asked to ‘change his point of view towards work ethics, discipline' for redemption: ‘If he can modify…'

This is the Catchup on 3 Things by The Indian Express and I'm Flora Swain.Today is the 17th of March and here are the headlines.  Tamil Nadu BJP president K Annamalai was arrested by Chennai police on Monday morning, just before leading a protest against financial irregularities at TASMAC. Annamalai, who planned the demonstration outside TASMAC's headquarters in Egmore, was detained near his Akkarai residence while attempting to leave. Several senior BJP leaders, including Tamilisai Soundararajan, Vanathi Srinivasan, and Saraswathi, were also taken into custody at different locations across Chennai. The arrests came amid growing tensions over the state's liquor retailing practices.  The Congress party criticized Prime Minister Narendra Modi over his remarks about the irrelevance of global organizations. In a podcast with Lex Fridman, Modi claimed organizations like the UN had become "almost irrelevant" due to the lack of reforms, adding that India had benefitted from them. Congress MP Jairam Ramesh responded, accusing Modi of trying to appease US President Donald Trump and repeating his friend's views, questioning the Prime Minister's stance on international cooperation. Intelligence leaders from the US, UK, New Zealand, and other nations met in New Delhi on Sunday to discuss security cooperation. The conference, hosted by India's National Security Advisor Ajit Doval, included Tulsi Gabbard (US), Jonathan Powell (UK), and Andrew Hampton (New Zealand), along with top intelligence officials from various countries. The meeting, organized by the National Security Council Secretariat, is part of the Raisina Dialogue, which was inaugurated by Prime Minister Modi, with New Zealand's PM Christopher Luxon as the chief guest. Jammu and Kashmir Police have booked social media influencer Orhan Awatramani (Orry) and seven others for allegedly drinking alcohol in Katra town, near the Mata Vaishno Devi shrine. An FIR was filed under section 223 for disobedience of public orders, as Katra has a ban on liquor and non-vegetarian products due to its religious significance. The local administration enforces this ban to maintain the sanctity of the pilgrimage site and prevent disturbances. The Trump administration deported alleged members of the Venezuelan gang Tren de Aragua, despite a court order blocking the action. The operation continued after Judge James Boasberg ruled against using the wartime Alien Enemies Act to expel the gang members. White House press secretary Karoline Leavitt stated that a single judge couldn't halt the expulsion of individuals deemed a national security threat, asserting that deportation was a matter of executive authority despite legal challenges.   This was the Catch Up on 3 Things by the Indian Express.

Stāsta gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs Viena versija ir, ka zvejniekiem, krāsojot laivas, palika pāri krāsa. Krāsas laivām bija dažādas, un zvejnieki ar pāri palikušo krāsu nokrāsojuši mājas apakšējo daļu. Otrs stāsts, ko man stāstījuši vietējie iedzīvotāji, zvejnieki, ir, ka zvejniekiem, ejot jūrā miglaina laikā, bija svarīgi atrast savu māju, un spilgtās krāsas labāk palīdzēja orientēties. Ir arī vēl trešā versija, visjautrākā. Ejot jūrā, zvejniekiem uz rokas tika uzkrāsota tāda krāsa, kādā krāsota viņa māja. Atgriežoties krastā un pēc krodziņa apmeklējuma dodoties mājās mazliet jautrākā omā, viņiem kāds vietējais varēja viegli palīdzēt ātrāk nokļūt līdz mājām...  Droši vien arī katrai mājai ir savs stāsts, un zināms, ka īpašnieks nedrīkst pārkrāsot māju citā krāsā, tāpēc arī blakus nav divu dzeltenu vai divu sarkanu māju. Domāju, ka krāsas ir iedvesmojušas arī 18. gadsimta komponistu Baldasari Galupi, kurš piedzima Burāno un jaunību pavadīja šajā košo krāsu vidē. Burāno ir zvejnieku sala, kurā dzīvo arī daudz kaķu. Man ir pazīstami mākslinieki, kuri agri no rīta izbrauc jūrā, noķer zivtiņas un savs kumoss tiek arī kaķiem. Šķiet, ka arī kaķiem šī sala patīk, un viņi labprāt to gribētu padarīt par savu - pašu krāsaināko salu pasaulē! Arī vietēji iedzīvotāji ir ļoti lepni par Burāno, un dažkārt ieaicina arī savās mājās, kur var redzēt, ka arī iekšpusē sienas ir tādā pašā krāsā kā ārpusē... Man ļoti patīk gleznot Burāno: kad braucu uz Venēciju, vienmēr apmetos šajā salā, kas tik ļoti iedvesmo...  

Paskatīties uz valodas jautājumiem plašāk, ar jaunu un svaigu saturu aicina valodfestivāls "Avots". Un arī spēlējas ar vārda "avots" dažādajām nozīmēm – gan atgādinot, ka valoda ir avots, gan to, ka "Valodu māja" atrodas Avotu ielā. Valodu mācīšanos un valodu apzināšanu atdzīvinās arī kāda improvizēta lomu spēle mūsu sarunā. Kultūras rondo studijā festivāla rīkotāji no Valodu mājas: festivāla producente Eleonora Balode, "Valodu mājas" vadītājs Snorre Karkonens Svensons, valodniece Aiga Veckalne un Kristofers Rībers, kurš festivālā organizēs lomu spēles. Pirmais valodfestivāls "Avots", kas norisināsies 1. un 2. februārī Ģertrūdes ielas teātrī, piedāvās priekšlasījumus, diskusijas un darbnīcas par dažādiem ar valodu saistītiem jautājumiem. Katra festivāla diena būs veltīta savai tēmai: 1. februārī varēs izzināt valodu indivīda un sabiedrības attiecību griezumā, savukārt 2. februārī – mazāk lietotās valodas. "Festivāla mērķis ir stiprināt izpratni par valodu daudzveidību un valodiskās izteiksmes iespējām, kas ir nesaraujami saistītas ar kultūru un mākslu. Runa nav par valodu kā lingvistisku fenomenu, bet gan par to, kā valoda funkcionē cilvēku prātā, veido sabiedrību Sestdien, festivāla pirmajā dienā, gaidāmi vairāki priekšlasījumi: valodniece Signe Kazāka iepazīstinās ar savu pētījumu par vienu no apdraudētajām Indonēzijas valodām – Bahasa Melayu Pakning, valodniece Aiga Veckalne stāstīs par iekļaujošu valodu, Dānijas Kultūras institūta reģionālā direktore Lizaveta Dubinka-Hushcha uzstāsies ar priekšlasījumu "No lingvistikas uz fiziku: Kritiskas pārdomas par kultūru un dialogu starptautiskajās attiecībās", savukārt valodniece Anna Fogele no Zviedrijas pievērsīsies emocionāli lādētiem vārdiem. Pirmās dienas programmu papildinās arī sarunas – Santas Remeres vadībā notiks saruna ar festivāla "Homo Novus" grāmatu pārrakstīšanas eksperimenta dalībniekiem, savukārt Dace Strelēvica-Ošiņa vadīs sarunu par valodas lomu 21. gadsimta sabiedrībā. Festivāla pirmo dienu noslēgs "Valodas balvas" pasniegšanas ceremonija un Edgara Cīruļa un trio "Elpo" koncerts, kura laikā pirmo reizi tiks atskaņota "Vārdšķiru svīta". Svētdiena, festivāla otrā diena, veltīta mazāk lietotajām valodām. Norvēģu Rakstu kultūras muzeja vadītājs Ūlavs Ejeheugs-Opsvīks stāstīs par jaunnorvēģu valodas vēsturi un muzeja darbu, Anna Jungnere-Nūrdgrēne sniegs prezentāciju par zviedru valodas statusu Somijā un to, kā divvalodība Somijā izpaužas ikdienas dzīvē, Vineta Vilcāne–Toca runās par latgaliešu valodu latviešu literārās valodas kontekstā un latgaliešu kultūras kustības "Volūda" aktvitātēm, Valts Ernštreits meklēs atbildi uz jautājumu, vai lībiešu valoda atdzimst, Iva Sulevs stāstīs par Dienvidigaunijā lietoto veraviešu valodu, kas ir tuva Igaunijas valsts valodas radiniece, līdzīgi kā latgaliešu valoda Latvijā. Priekšlasījumiem sekos divas diskusijas – profesores Sanitas Martensas vadīta saruna par mazāk lietoto valodu iespējām 21. gadsimtā un "Satori" galvenā redaktora Andreja Vīksnas vadīta diskusija par baltajiem plankumiem latviski tulkotās literatūras laukā. Programmu noslēgs Nobela prēmijas laureāta Juna Foses pirmā latgaliski tulkotā darba "Kaids nūteikti atīs" atvēršana. Arī festivāla otrajā dienā paralēli pamatprogrammai notiks darbnīcas: Valts Ernštreits un LU Lībiešu valodas centrs savā darbnīcā aicinās iepazīt lībiešu valodu, kustības "Volūda" rīkotajā darbnīcā varēs uzzināt 10 idejas, kā labāk rakstīt latgaliski, savukārt programmu noslēgs baltkrievu valodas darbnīca.

Električna in hibridna vozila niso več redkost na naših cestah. A niso vsi vidiki elektromobilnosti tudi trajnostni. Že če pogledamo zgolj danes najbolj razširjene, litij-ionske baterije, imajo te še kar nekaj problematičnih točk: od samega litija in njegovega pridobivanja do drugih kritičnih elementov, ki so potrebni za njihovo delovanje, kot je denimo kobalt. Pomemben vidik je tudi dolgoživost baterij in njihova stabilnost oziroma varnost. Razvoj izboljšav in alternativ je zato v polnem pogonu, ob tem pa je ključnega pomena razumevanje, kaj se dejansko v baterijah (pa tudi v shranjevalnikih energije, gorivnih celicah ali elektrolizerjih) dogaja. Pri tem pa je ključna pomoč naprednih simulacijskih modelov, kakršne razvija prof. dr. Tomaž Katrašnik, vodja Laboratorija za motorje z notranjim zgorevanjem in elektromobilnost na fakulteti za strojništvo Univerze v Ljubljani. Za vrhunske dosežke na področju simulacijskih modelov in diagnostičnih metod za elektromobilnost je prejel Zoisovo nagrado.

Stāsta režisors Jānis Cimmermanis. Bērnība, pasakas, lelles, fantāzija, iztēle. Šo piecdesmit deviņu gadu laikā leļļu filmu studija, vēlāk “Animācijas brigāde”, ir radījusi vairāk nekā 160 filmu. Ja pieskaita mācību un reklāmu filmas, to skaits būtu daudz lielāks. Scenāristi, mākslinieki, režisori – katrs nāk ar savām idejām, fantāzijām, sapņiem, risinājumiem, domu un stila daudzveidību. Kādas lelles tik nav veidotas! – cilvēki, dzīvnieki, kukaiņi, pasaku tēli, fantastiski kosmosa radījumi, spoki…. Ļoti mazas – viena centimetra līdz pāri par metru augumā. Izrādās, lelles spēj dzīvot, priecāties, skumt, spēj darīt visu, uz ko ir spējīga scenāristu un režisoru fantāzija, arī skatītāju iztēle. Lelles dažreiz izrāda savu raksturu un sāk dzīvot neatkarīgu dzīvi, mainot iepriekš paredzētos spēles noteikumus. Bieži tiek uzdots jautājums: kur un kā rodas šie notikumi? Asprātīgie, absurdie atgadījumi. Atbilde ir vienkārša – jāatver acis un jāpaskatās sev apkārt! Gandrīz  katras filmas pamatā ir reāla dzīves situācija. Daudzi vēl atceras notikumu ar Rīgas centrālo pieminekli – tas bija risks, filma “Piemineklis”. Ar Māri norunājām, ka sēdēsim kopā un brauksim vienā virzienā. Filmu nofilmējām trieciena tempā, 15 dienu laikā. Pirmizrāde bija Islandes filmu festivālā. Filmu uzņēma piesardzīgi, līdz brīdim, kad avīzēs parādījās foto ar īsto gulošo pieminekli Rīgā. Vēl notikumi filmā “Rekets”, – šī parādība bija stipri izplatīta deviņdesmitajos gados. Filma “Rietumu ekspresis”, Māra Putniņa scenāriji bija apveltīti ar nevienam nezināmu, neizskaidrojamu, notikumu paredzēšanu. Daudzi no filmās attēlotajiem notikumiem piepildījās – īsta mistika! Beidza eksistēt Rīgas kinostudija. Pazuda “Banka Baltija”. Strīdi un nebūšanas filmā “Parlaments”… Vienīgā filma par ļoti skarbu tēmu bija filma “Ceļš”, kurā attēlota iznīcība, atomkara sekas, un tomēr vēl paliek cerība par dabas un cilvēka nekontrolētās rīcības atveseļošanos. Leļļu studija no sākta gala centās pārsteigt skatītāju, likt noticēt, ka notiekošais uz ekrāna ir īstenība. Personīgi man patika laiks, kad filmējām uz 35 mm filmas. Katra epizode bija nopietni jāpārdomā, tehniski jāsagatavo, jo pat neliela kļūda varēja iznīcināt ilūziju. Tā spoku filmā “Viesnīca”, spokiem bija jābūt caurspīdīgiem, gaisīgiem, viņiem vajadzēja iet cauri sienām, parādīties un izgaist. Tagad, datora laikmetā, tas viss ir diezgan ātri un samērā viekārši paveicams, toreiz tas prasīja krietni ilgāku laiku. Tā filmas “Viesnīca” finālā ir krāsains salūts, ko filmējām vairākas reizes. Tāpat filmā “Rietumu ekspresis” auto dzenas pakaļ bez vadības palikušajam vilcienam – vienlaicīgi kustējās vilciens, blakus – ceļš ar auto un arī stāsta varoņi. Mūsu leļļu kino filmās piedalās ne tikai lelles, bet arī dzīvi aktieri. Burova “Tīģeris ņau-ņau” rudā kaķa lomā darbojās septiņi rudi astaini aktieri. Filmā “Ragainais māls” galvenajā vecā velna lomā iedzīvojās aktieris Ēvalds Valters. Un kur nu vēl aktieru balsis: Vera Singajevska “Si-si-dra”, Velta Skurstene “Poēm pa kūlšen”, Uldis Dumpis filmā “Vanadziņš”, Jānis Paukštello filmā “Mana paradīze”. Filmu “Lielais Indriķis” ieskaņoja daudzi populāri Rīgas teātru aktieri un aktieru kursa studenti, jo lomu skaits pārsniedza trīsdesmit. Mūsu studijas darba mērķis ir viens – nest skatītājiem prieku, neskatoties, cik jauns vai vecs viņš arī nebūtu. Kaut uz mirkli aizmirsties un noticēt ekrānā redzamajam brīnumam. Paskatīties uz dzīvi un sevi ar smaidu, bet varbūt uz brīdi atgriezties bērnībā.

First, The Indian Express' Arun Sharma explains why the Katra ropeway project in Jammu is facing opposition. He talks about the project, the changes it will bring and how it will impact the trek to the Shri Mata Vaishnodevi Shrine. He also shares the reasons behind the protests and how it may impact the project.Next, we talk to The Indian Express' Bijin Jose who breaks down the recently launched o3 model of AI by OpenAI. He shares what makes this model the most advanced OpenAI model yet and how it is different from all the previous existing AI models. (9:58)Finally, we talk about PM Modi being awarded the highest national award of Kuwait. (20:13)Produced and hosted by Niharika NandaEdited and mixed by Suresh Pawar

Stāsta pianiste, JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, Profesionālās doktora studiju programmas direktore Diāna Zandberga 2025. gada martā Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Emīla Dārziņa koncertzālē notiks Pirmais Starptautiskais Ilzes Graubiņas (1941–2001) pianistu konkurss, kas godinās leģendārās latviešu mūziķes piemiņu. Jācer, ka konkurss kļūs par tradīciju un laika gaitā iegūs arvien lielāku starptautisku vērienu, pievēršot jaunās paaudzes pianistu uzmanību leģendārās latviešu pianistes daiļradei. Ilze Graubiņa dzimusi 1941. gada 8. novembrī Rīgā. Viņas tēvs bija ievērojamais komponists un folklorists Jēkabs Graubiņš, māte – pianiste un pedagoģe Ērika Graubiņa. Topošās pianistes skolotājas Emīla Dārziņa mūzikas skolā bija Dora Brauna un Ņina Biņatjana. Pēc skolas absolvēšanas ar izcilību Ilze Graubiņa nokļuva Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā profesora Ābrama Šackesa klasē, pēc kura nāves 1961. gadā mācības turpināja pie profesora Jakova Fliēra, ar izcilību beidza aspirantūru un strādāja par viņa asistenti (1965–1967). Profesors Fliērs par Ilzi Graubiņu teica: "Es augstu vērtēju viņas dziļi māksliniecisko attieksmi pret mūziku, kura izpaužas vienmēr. Viņa ir īsteni radoša māksliniece. Viņas talantā visvairāk apbur saskaņotība, kāda sevišķa plastika. Ar visu savu sirdi es ticu viņas spožajai nākotnei." Studiju laiks Maskavā atnesa nozīmīgus starptautiskos laurus: 1962. gadā mūziķe kļuva par pusfinālisti Vena Klaiberna I starptautiskajā pianistu konkursā Fortvērtā (Teksasas štats, ASV), bet 1964. gadā ieguva pirmo vietu un zelta medaļu Johana Sebastiāna Baha II starptautiskajā pianistu konkursā Leipcigā, Vācijā. Pēc tā par latviešu mūziķi rakstīja daudzi vācu un PSRS preses izdevumi, tostarp Vācijas Demokrātiskās Republikas mūzikas žurnāls Musik und Gesellschaft: "Pirmās prēmijas ieguvēja Ilze Graubiņa no Rīgas izrādījās izcila savā sniegumā, turklāt muzikalitātes un tehniskās sagatavotības ziņā – absolūti pārsteidzoša. Viņas spēle bija tīra un patiesu jūtu piesātināta."(Wolf 1964). Starptautiskie panākumi un teicamās sekmes studijās vainagojās ar paaugstinātu Ļeņina stipendiju Maskavas konservatorijā (1964. un 1965. gadā), kā arī ar plašām koncertēšanas iespējām, kas sākās pēc triumfāli izskanējušā Johana Sebastiāna Baha konkursa laureātes solokoncerta Maskavas konservatorijas Mazajā zālē. Pēc aspirantūras beigšanas 1967. gadā Ilze Graubiņa atgriezās Latvijā un sāka pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijas Klavieru katedrā, bet no 1980. gada arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Paralēli pedagoģiskajam darbam pianiste – Latvijas Nopelniem bagātā skatuves māksliniece un Latvijas filharmonijas soliste – aktīvi koncertēja ne tikai PSRS, bet arī Vācijā (VDR), Bulgārijā, Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Somijā, Ungārijā, Polijā, Kanādā, Francijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūziķes koncertu ģeogrāfija paplašinājās, aptverot arī Itāliju, Spāniju un Šveici. Savā biogrāfijā 1998. gadā (LVA, 472-2p-296: 127) profesore īpaši izcēlusi Baha mūzikas koncertus 1993. gadā Sankugatā (Spānija) un koncertciklu "Latvija mūzikā" (Lettonie en musique) Parīzē un Nīmā (Francija), kā arī Lašodefonā (Šveice); 1994. gadā viņa kopā ar māsu Ievu Graubiņu piedalījās festivālos Francijā un koncertēja Milānas konservatorijā, bet pēc tam ar solokoncertiem regulāri uzstājās Katalonijas reģionā Spānijā (Barselonā, Vikā, Taragonā, Manresā u.c.), kur daudzi mūziķi viņas spēli ar saviļņojumu un apbrīnu atceras vēl joprojām. Ilzes Graubiņas repertuārā bija ap 25 soloprogrammu ar dažādu laikmetu un stilu mūziku, kā arī vairāki desmiti klavierkoncertu, kas tika atskaņoti ar izciliem diriģentiem, tostarp Leonīdu Vīgneru, Toviju Lifšicu, Imantu Resni, Andri Veismani, Dāvidu Oistrahu, Vasiliju Sinaiski, Eri Klāsu, Sauļu Sondecki, Kurtu Zanderlingu. Pēc koncerta Dzintaru koncertzālē, kur Ilze Graubiņa atskaņoja Mocarta Mibemolmažora klavierkoncertu K. 482 ar Ļeņingradas Valsts akadēmisko simfonisko orķestri Kirila Kondrašina vadībā, Ludvigs Kārkliņš laikrakstā "Rīgas Balss" rakstīja: "Kā izcilais orķestris, tā arī diriģents un soliste ir iemantojuši gadu gaitā pamatotu cieņu un mīlestību. Katra viņu uzstāšanās ir vienreizēja savā mākslinieciskajā iecerē un īstenojumā, jo Kirila Kondrašina un Ilzes Graubiņas radošā temperamenta diapazons ir tik bagāts un daudzšķautņains, ka nav pat iespējama sevis atkārtošana. Augstu intelektu te balsta dziļa emocionalitāte, reljefu dinamiku rotā klusa apgarotība un muzicēšanas prieks. (Kārkliņš 1978). Ilzes Graubiņas ierakstu repertuārs (tie veikti ne tikai Latvijas Radio, bet arī Berlīnē, Nansī un Parīzē) aptver plašu diapazonu – no baroka, klasicisma un romantisma līdz 20. gadsimta krievu, franču un spāņu komponistu darbiem. Nozīmīga vieta ir latviešu mūzikai, īpaši Jāzepa Vītola, Jēkaba Graubiņa, Alfrēda Kalniņa, Volfganga Dārziņa, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova, Romualda Kalsona un Jura Karlsona mūzikas ieskaņojumiem. Rīgas skaņu ierakstu un skaņuplašu fabrikā "Melodija" izdotas piecas skaņuplates, bet 2000. gadā iznāca pianistes kompaktdisks ar Johana Sebastiāna Baha, Domeniko Skarlati, Izaka Albenisa un Sergeja Prokofjeva mūziku. Tagad viņas ieraksti pieejami arī digitālajās platformās. Daudzi no Ilzes Graubiņas astoņiem Dārziņskolas, 37 Mūzikas akadēmijas un sešiem asistentūras/maģistratūras absolventiem ir guvuši godalgotas vietas dažādos starptautiskos konkursos. Pie profesores mācījušies Zigmars Liepiņš, Arianna Goldiņa, Lelde Paula, Anita Pāže, Diāna Griņeviča, Dace Kļava, Ģirts Bīrītis, Viesturs Mežgailis, Andris Grigalis, Sandra Jalaņecka, Armands Ābols, Inese Klotiņa un daudzi citi. Profesores izcilo pedagoģisko talantu apstiprināja arī viņas kolēģis Klavieru katedrā Valdis Krastiņš: "Ilzes Graubiņas meistarība muzikālās režisūras novadā ļāvusi pianistei izvirzīties arī republikas klavierspēles pedagogu avangardā. Visiem Ilzes Graubiņas klases audzēkņiem raksturīga izkopta spēles kultūra, mērķtiecīgs, rūpīgi veidots priekšnesums; šādā kopīgu principu uzstādījuma nozīmē jau varam runāt par skolu, par noteiktu virzienu, kas tikpat spilgti kā spēle pauž pianistes māksliniecisko ievirzi." Cerams, ka arī jaunie Latvijas pianisti savā spēlē sekos augstajiem Ilzes Graubiņas ideāliem!

In this episode of DeviceTalks AI, Host Kayleen Brown sits down with Medtronic's SVP & Global Chief AI Officer, Rodolphe Katra, PhD, MBA, discusses the pivotal role of AI in advancing MedTech and how Medtronic is responding.  Dr. Katra walks us through Medtronic's AccuRhythm AI, which enhances cardiac monitoring by improving arrhythmia detection and reducing false positives through cloud-based algorithms.  He also explores how AI is being integrated into Medtronic's surgical robotics platforms to boost precision and enable personalized care.  Additionally, Dr. Katra highlights Medtronic's AI Compass, a set of ethical guidelines ensuring AI is used securely, without bias, and in a way that improves patient outcomes. Lastly, Katra offers key insights into how Medtronic is using AI to innovate both cardiac care and surgical robotics while maintaining a strong commitment to ethical AI practices. This conversation comes to you courtesy of our episode sponsor, AcuityMD. To learn more about AcuityMD, visit www.acuitymd.com. Please subscribe to DeviceTalks AI on all major podcast channels and subscribe to DeviceTalks on YouTube to ensure you never miss an episode. Thank you for listening to DeviceTalks AI!

Esam raduši dzirdēt Nobela prēmiju kā galveno zinātnes sasniegumu balvu medicīnā, ekonomikā, fizikā u.c. jomās, taču ir vēl kāds apbalvojums, kas arī tapis Norvēģijā, bet specializējas uz konkrētām nozarēm - astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. Katra no tām izzina pasauli, kuru ikdienā ar acīm grūti saskatīt - cilvēka prātu, kosmosu tālu prom no planētas Zeme un sīksīku pasauli, ko dēvējam pat nano izmēra. Par šī gada Kavli balvas laureātu veikumu stāsta Latvijas Universitātes Ekskakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Zviedru zinātnieka Kārļā Linneja devums dzīvnieku klasifikācijā Zviedru dabas zinātnieks Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš  sāka klasificēt organismus dzīvnieku un augu valstīs, taču jau daudz senāk zinātnieki sāka iedalīt dzīvās būtnes dažādās kategorijās. Piemēram, Aristotelis dzīvniekus iedalīja tādos, kam ir asinis, un tādos, kam to nav, vai ūdens un sauszemes dzīvniekos. Par dzīvnieku klasifikācijas vēsturi un konkrēti Kārļa Linneja nopelniem šajā jomā, saruna ar bioloģijas zinātņu doktoru Dmitriju Teļnovu.   Antīkajā pasaulē vairāki dabas pētnieki mēģināja, tā teikt, salikt kastītēs  augus un dzīvniekus, tomēr Aristoteļa veidotā sistēma bija tā  labāk attīstītākā, un kā piemēru Dmitrijs Teļnovs min šī sengrieķu domātāja sadalījumu siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekos. Pagrieziena punkts iestājās renesanses laikmetā,  kad sākās padziļināti pētījumi zinātnes laukā, kā teic D. Teļnovs, tad 1543. gadā ārsts un anatoms Andreass Vezālijs publicē septiņus sējumus par cilvēka anatomiju un 1545. gadā Padujas universitātē tika atvērts pasaulē pirmais botāniskais dārzs. Kā teic bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Teļnovs, tad Linneja lielais nopelns ir tas, ka viņš radīja tādu dzīvnieku, gan augu nosaukumu  sistēmu, kas ir  vienkārša, viegli papildināma un ir universāla no valodas aspekta.  

In just three days, Jammu & Kashmir has been struck by four terror attacks. A tragic incident in the Reasi district saw a bus carrying pilgrims from the Shiv Khori temple to Katra targeted, resulting in nine deaths and 41 injuries. The Resistance Front (TRF) claimed responsibility.Further terror struck Doda and Kathua, where an attack claimed the life of a CRPF jawan and injured six security personnel. Another operation in Saida Sukhal village, Kathua, led to a civilian injury and the death of a terrorist. Most recently, a policeman was injured in a fresh encounter in Doda.This week's data is part of a disturbing pattern. In the months leading up to these attacks, deadly ambushes were reported in the volatile districts of Rajouri and Poonch, near the Line of Control.In this episode of "In Our Defence," host Dev Goswami and defence expert Shiv Aroor delve into these incidents, exploring the ground realities and regional complexities. They discuss the terrorists' weaponry, the reasons behind the region's persistent tension, and the larger strategy these attacks may be part of. This analysis is especially pertinent given the recent swearing-in of a new coalition government and the upcoming assembly elections, expected before September.We also discuss the controversy surrounding the Union government's rare move to extend the tenure of Chief of the Army Staff Gen Manoj Pande by one month, debunking speculations of a ‘coup' and stressing the ‘absurdity' of such claims.Finally, the duo also quickly examines the complexities surrounding Manipur.Tune in!Produced by Anna PriyadarshiniSound mix by Sachin Dwivedi

Balss ir darba "instruments" ne tikai radio žurnālistiem, bet neskaitāmu profesiju pārstāvjiem. Balsi nereti uztveram pašsaprotami un raizes rodas tikai tad, kad nestrādā tā nākas. Kāda ir mūsu balss "instrumenta" anatomija? Vai skanējums var dzīves laikā mainīties, uzlaboties un pasliktināties? Un, kā mūsu balss ietekmē to, kā mūs uztvers auditorija? Skaidro aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags. Vakar runājām par pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli, arī dvīņiem pirkstu nospiedumi ir atšķirīgi. Šodien turpināsim stāstu par to, kas mūs - katru cilvēku - padara neatkārtojamu un īpašu. Atšķirībā no mūsu pirkstu unikālajām papilārajām līnijām šīs dienas raidījuma varonis - cilvēka balss - gan ir pamanāms, precīzāk izsakoties - sadzirdams. Klausoties kāda balsī, mēs veidojam priekšstatu par šo cilvēku, un reizēm mēs pat uzreiz nevaram skaidri pateikt, kāpēc mums viena vai otra cilvēka balss liekas patīkama vai tieši otrādi - nepatīkama. Kā tad veidojas mūsu balss skanējums un vai mēs to varam mainīt? Iesākumā zinātnes ziņas Klimata zinātnieki ceļ trauksmi par nepietiekamajiem apjomiem, ar kādiem no atmosfēras savācam oglekļa dioksīdu. Par to liecina jaunākais Oglekļa dioksīda uztveršanas ziņojums, ko šogad izstrādā Oksfordas universitātes pētnieki. Cilvēce ik gadu saražo ap 40 miljardu tonnu oglekļa dioksīda, galvenokārt dedzinot fosilos kurināmos. Pasaulē ik gadu no atmosfēras savāc aptuveni 2 miljardus tonnu CO2, taču, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā minētos mērķus, nepieciešams savākt krietni vairāk - 7 miljardus. Tradicionāli lielāko daļu CO2 emisiju no atmosfēras uzņem ar koku stādīšanu un samazinot fosilo kurināmo apjomus. Skaidrs, ka līdz pat gadsimta vidum pasaules valstis nespēs pilnībā pārslēgties uz bez-emisiju ražošanu un transportu, tāpēc pētnieki jau laikus aicina investēt un patentēt tehnoloģijās, kas savāktu no atmosfēras oglekļa dioksīdu. Žurnāls "New Scientist" šomēnes īpašu uzmanību pievērš tieši sāls jautājumiem. Ir skaidrs, ka sāli uzturā lietojam pārlieku daudz. Galvenie veselības riski ir pastiprināta šķidruma aizture organismā un paaugstināts asinsspiediens, kas, bojājot artērijas, ir galvenais nāves iemesls pasaulē. Svaigs Sanfrancisko universitātes pētījums apliecina, ka liels sāls patēriņš veicina arī atopiskā dermatīta uzplaiksnījumus. Un, lai cik ļoti valdības un veselības organizācijas mudinātu cilvēkus samazināt sāls patēriņu, tas neizdodas vienkāršu iemeslu dēļ, pirmkārt, pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem nav noteikti sāls ierobežojumi, izņemot skolās un bērnudārzos, bet pašiem pircējiem tīri labi garšo sāļš ēdiens, un alternatīvu tam nav. Ja cukuru var aizstāt, piemēram, ar mākslīgiem saldinātājiem, kuri gan arī netiek uztverti viennozīmīgi, sālim šādu alternatīvu nav. Pētnieki, izmantojot jodētā sāls analogu, aicina uzlabot galda sāls sastāvu, lai uzlabotu sabiedrības veselību. Kenijā unikālā eksperimentā novērots, ka ziloņi sauc cits citu individuālos vārdos, un šis atklājums ir pirmais pierādījums šādai cilvēkam raksturīgai uzvedībai dzīvnieku pasaulē. Kornvelas universitātes pētnieki savannā novēroja regulārus gadījumus, kad savvaļas ziloņi izdod dažādas sugai raksturīgas skaņas, bet uz tām katru reizi atsaucas cits zilonis. Katra no šīm skaņām vokāli atšķiras. Ar mašīnmācīšanās palīdzību pētnieki ievāca ap 469 sasveicināšanās un sasaukšanās skaņu, kuras raidīja ziloņu mātītes, un fiksēja gan saucējas, gan saucienu saņēmējus. Tad pētnieki eksperimentā atskaņoja visas šīs skaņas 17 ziloņiem un bija pārsteigti par rezultātiem - katrs zilonis atsaucās uz savu konkrēto “vārdu” jeb skaņu.

First, Indian Express' Deeptiman Tiwary joins us to talk about the demands that have been extended by BJP's alliance partners TDP and JD(U). With the NDA forming a coalition government, these longstanding demands have been highlighted, Deeptiman shares what these demands are and whether or not can they be materialized. Next, Indian Express' Varinder Bhatia speaks to us about the electoral setback faced by the BJP in Haryana, what caused this setback and how it is going to impact Haryana's upcoming assembly elections. (11:54)And in the end, we talk about 9 people being killed and 33 getting injured in a suspected terror attack in Jammu and Kashmir, where fire was opened at a bus full of pilgrims on their way to Katra. (19:27)Hosted by Niharika NandaProduced and written by Niharika Nanda and Shashank BhargavaEdited and mixed by Suresh Pawar

Sergejs Jakimovs (Sergey Jakimov) ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un vadošais partneris. Šis riska kapitāla fonds atbalsta biotehnoloģiju un ilgmūžības industrijas agrīnās stadijas uzņēmējus. Sergeja darbs ir bijis investīciju piesaistīšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, klīnisko pētījumu izmēģinājuma stratēģijās, galvenokārt fokusējoties uz kardiovaskulārām, onkoloģiskām un neirodeģeneratīvām sfērām.Sergeju izjautāju par ilgdzīvošanas industriju, tās jaunākajām tehnoloģijām un stratēģijām, par kurām viņš zina no savas investora darba ikdienas un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši domāt kā iespējamu. Sarunas gaitā Sergejs padalījās arī ar savu pieredzi, saskaroties ar dzīvību apdraudošu slimību un kādas pārmaiņas veselīgākā dzīvesveidā viņam pašam ir izdevies ieviest.Sergejs vairākās universitātēs ir vieslektors par riska kapitāla un intelektuālā īpašuma tēmām. Viņa izglītība ir Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un divi maģistra grādi - politikas zinātnē Centrāleiropas universitātē, kā arī tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā.Man šķiet, ka šī saruna var iedot papildu motivāciju izdarīt veselīgākas izvēles kvalitatīvākai dzīvei ar lielāku pievienoto vērtību.Sergeja pieminētie informācijas avoti ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:07 Četri pīlāri, uz  kuriem balstās longevity (ilgmūžības) industrija7:35 Kas ir epiģenētika, epiģenētiskā pārprogrammēšana, un kāpēc mums par to būtu jāzina vairāk14:51 Kādas ir jaunākās vēsmas un zinātnes atklājumi onkoloģisko saslimšanu atklāšanā un ārstēšanā, kas zināmas investoram19:52 “Katra onkoloģija ir unikāla, par ko mēs ļoti bieži aizmirstam”27:05 Cik liela nozīme ir agrīnajam vēža skrīningam30:07 Ļoti nepatīkamas ziņas par cukura ietekmi uz šūnu iespēju reģenerēties36:55 “Jūsu mikrobioms ir tas, kas kontrolē jūsu galvu, nevis otrādi” – kā ieviest dažādību savā mikrobiomā43:34 Ar kādu pieeju strādā ārsti ilgmūžības medicīnas sektorā45:23 “Mūsu veselības sistēma nav “health care” (veselības aprūpes) sistēma. Īstenībā tā ir “sick care” (slimo aprūpe)”46:38 Riska kapitāla fondi un ieguldīšana agrīnajā stadijā51:08 Ceļš no lauku skolas Ludzā līdz universitātei Budapeštā un zinātniskiem startupiem 57:28 “Manā visumā cilvēku definē pievienotā vērtība, ko viņš dod.”1:01:50 Kā tika dibināti un ar ko nodarbojas digitālās veselības uzņēmumi1:08:02 Uz kuru pusi attīstās medicīna un zinātne ilgmūžības jomā, un ko mēs varam sagaidīt piecu un desmit gadu tuvā nākotnē1:12:09 Kāda veida un cik daudz fiziskās aktivitātes ikdienā būtiski paildzina kvalitatīvi nodzīvotus gadus1:16:02 Kā Sergejs palīdzēja savam ķermenim atgūties pēc smagas neiroloģiskas saslimšanas1:21:03 Analīzes, kādas ir iespējams veikt, lai noteiktu katra cilvēka imūnsistēmas reakciju uz kādu produktu grupu1:30:35 “Viens no galvenajiem zinātnes mērķiem ir slimību demistificēšana”1:32:11 Autoritātes un izziņas avotu saraksts cilvēkiem, kuriem interesē longevity jeb ilgdzīvošanas tēma1:36:47 Kas ir pati svarīgākā lieta savas veselības un dzīvības jomā, ko katram likt aiz auss1:43:49 Kāda ir veselīgi dzīvotas dzīves pievienotā vērtība

1. Mai 1995: Jäh muss Janeway ihren Grusel-Holoroman unterbrechen, denn Tuvok und Chakotay geraten schon wieder in Schwierigkeiten. Verletzt und/oder komatös kehren sie vom Ausflug in einen Nebel dunkler Materie zurück – und während ein möglicher mentaler Eindringling Chaos an Bord stiftet, heißt es bald schon "Geist sucht Körper" oder "Auf der Suche nach Mr. Fred", denn dessen Katra gerät auf Abwege. In Deutschland: Bewusstseinsverlust, auf VHS am 24. April 1996, ausgestrahlt am 6. September 1996.

Meet John Henry Soto, an acclaimed musician and filmmaker, John Henry Soto's unwavering determination led him to become both an artist and an entrepreneur, running his own talent management company, JHS Talent Management. Through his journey, he proves that passion, determination, and artistic vision have the power to transform lives. Discover the soul-stirring backdrop of John Henry Soto's early years in the South Bronx, where poverty, crime, and urban decay were prevalent. Despite facing limited opportunities and the constant threat of crime, John Henry Soto refused to let his dreams fade away. Music became his salvation, allowing him to express himself and escape the chaos that surrounded him. Influenced by the vibrant rhythms of salsa and the emerging genre of hip-hop, John Henry Soto's profound connection to music soon blossomed into a lifelong pursuit. However, John Henry Soto's artistic journey didn't stop at music. After experiencing a tragic loss within his band, he ventured into the world of filmmaking. The South Bronx's eclectic mix of street art and diverse inhabitants inspired him to explore this new creative outlet. As a writer and director, he masterfully weaves stories that draw from his own experiences, showcasing his unique perspective to audiences worldwide. Notably, his films have garnered recognition at prestigious festivals such as the Manhattan Film Festival, Tennessee International Independent Film Festival, Phoenix Film Festival, Katra, Cannes, among others. Joining John Henry Soto is George Batista, an extraordinary Health and Nutrition Advocate. George triumphed over his own health challenges by adopting a holistic approach to wellness, combining diet, lifestyle changes, and supplements. Armed with advanced certifications in Holistic Nutrition and memberships in the American Nutrition Association and International Board of Nutrition and Fitness Coaching, George now shares his knowledge to inspire a global audience. His Wellness Talk Podcast has reached 47 countries and has gained immense popularity as an empowering platform to promote mental and physical wellbeing. With a background as an athlete and a professional musician spanning over three decades, George fuses his love for health and music to educate and empower others. Together, John Henry Soto and George Batista join forces in this captivating talkshow, converging their expertise and unique journeys to unravel the mysteries of wellness. Prepare to be engaged, inspired, and enlightened as they unveil the transformative power of passion, artistic pursuit, determination and perseverance. #talkshow #wellness #powerfultalkshow #healthytalks #holistichealing #mindandbody #selfcare #personaldevelopment #wellnessjourney #positivity #inspiration #motivation #mindfulness #selfgrowth #wellbeing #spirituality #selflove #mentalhealth #healingjourney #positivevibes www.youtube.com/@counterpartsshow7358 johnhenrysoto.com Wellness Talk with George Batista Top Talent Agency For Musicians and Artists | JHS Talent Management Artist Blueprint - Where's The Reset Button? - January 30th 2024 (youtube.com) #film #music #artists #conversation #explore #youtube #entertainment #creativity #inspiration #interviews #musicindustry #filmindustry #artistry #documentary #filmmaking #directors #musicians #filmcommunity #musiccommunity #insight

Meet John Henry Soto, an acclaimed musician and filmmaker, John Henry Soto's unwavering determination led him to become both an artist and an entrepreneur, running his own talent management company, JHS Talent Management. Through his journey, he proves that passion, determination, and artistic vision have the power to transform lives. Discover the soul-stirring backdrop of John Henry Soto's early years in the South Bronx, where poverty, crime, and urban decay were prevalent. Despite facing limited opportunities and the constant threat of crime, John Henry Soto refused to let his dreams fade away. Music became his salvation, allowing him to express himself and escape the chaos that surrounded him. Influenced by the vibrant rhythms of salsa and the emerging genre of hip-hop, John Henry Soto's profound connection to music soon blossomed into a lifelong pursuit. However, John Henry Soto's artistic journey didn't stop at music. After experiencing a tragic loss within his band, he ventured into the world of filmmaking. The South Bronx's eclectic mix of street art and diverse inhabitants inspired him to explore this new creative outlet. As a writer and director, he masterfully weaves stories that draw from his own experiences, showcasing his unique perspective to audiences worldwide. Notably, his films have garnered recognition at prestigious festivals such as the Manhattan Film Festival, Tennessee International Independent Film Festival, Phoenix Film Festival, Katra, Cannes, among others. Joining John Henry Soto is George Batista, an extraordinary Health and Nutrition Advocate. George triumphed over his own health challenges by adopting a holistic approach to wellness, combining diet, lifestyle changes, and supplements. Armed with advanced certifications in Holistic Nutrition and memberships in the American Nutrition Association and International Board of Nutrition and Fitness Coaching, George now shares his knowledge to inspire a global audience. His Wellness Talk Podcast has reached 47 countries and has gained immense popularity as an empowering platform to promote mental and physical wellbeing. With a background as an athlete and a professional musician spanning over three decades, George fuses his love for health and music to educate and empower others. Together, John Henry Soto and George Batista join forces in this captivating talkshow, converging their expertise and unique journeys to unravel the mysteries of wellness. Prepare to be engaged, inspired, and enlightened as they unveil the transformative power of passion, artistic pursuit, determination and perseverance. #talkshow #wellness #powerfultalkshow #healthytalks #holistichealing #mindandbody #selfcare #personaldevelopment #wellnessjourney #positivity #inspiration #motivation #mindfulness #selfgrowth #wellbeing #spirituality #selflove #mentalhealth #healingjourney #positivevibes www.youtube.com/@counterpartsshow7358 johnhenrysoto.com Wellness Talk with George Batista Top Talent Agency For Musicians and Artists | JHS Talent Management Artist Blueprint - Where's The Reset Button? - January 30th 2024 (youtube.com) #film #music #artists #conversation #explore #youtube #entertainment #creativity #inspiration #interviews #musicindustry #filmindustry #artistry #documentary #filmmaking #directors #musicians #filmcommunity #musiccommunity #insight

Join our fun and powerful exchange with Podcasters John Henry Soto and George Batista. In this captivating conversation, we delve into the inspiring stories of two extraordinary individuals who pursue their passions and make a significant impact. Meet John Henry Soto, an acclaimed musician and filmmaker, John Henry Soto's unwavering determination led him to become both an artist and an entrepreneur, running his own talent management company, JHS Talent Management. Through his journey, he proves that passion, determination, and artistic vision have the power to transform lives. Discover the soul-stirring backdrop of John Henry Soto's early years in the South Bronx, where poverty, crime, and urban decay were prevalent. Despite facing limited opportunities and the constant threat of crime, John Henry Soto refused to let his dreams fade away. Music became his salvation, allowing him to express himself and escape the chaos that surrounded him. Influenced by the vibrant rhythms of salsa and the emerging genre of hip-hop, John Henry Soto's profound connection to music soon blossomed into a lifelong pursuit. However, John Henry Soto's artistic journey didn't stop at music. After experiencing a tragic loss within his band, he ventured into the world of filmmaking. The South Bronx's eclectic mix of street art and diverse inhabitants inspired him to explore this new creative outlet. As a writer and director, he masterfully weaves stories that draw from his own experiences, showcasing his unique perspective to audiences worldwide. Notably, his films have garnered recognition at prestigious festivals such as the Manhattan Film Festival, Tennessee International Independent Film Festival, Phoenix Film Festival, Katra, Cannes, among others. Joining John Henry Soto is George Batista, an extraordinary Health and Nutrition Advocate. George triumphed over his own health challenges by adopting a holistic approach to wellness, combining diet, lifestyle changes, and supplements. Armed with advanced certifications in Holistic Nutrition and memberships in the American Nutrition Association and International Board of Nutrition and Fitness Coaching, George now shares his knowledge to inspire a global audience. His Wellness Talk Podcast has reached 47 countries and has gained immense popularity as an empowering platform to promote mental and physical wellbeing. With a background as an athlete and a professional musician spanning over three decades, George fuses his love for health and music to educate and empower others. Together, John Henry Soto and George Batista join forces in this captivating talkshow, converging their expertise and unique journeys to unravel the mysteries of wellness. Prepare to be engaged, inspired, and enlightened as they unveil the transformative power of passion, artistic pursuit, determination and perseverance. #talkshow #wellness #powerfultalkshow #healthytalks #holistichealing #mindandbody #selfcare #personaldevelopment #wellnessjourney #positivity #inspiration #motivation #mindfulness #selfgrowth #wellbeing #spirituality #selflove #mentalhealth #healingjourney #positivevibes www.youtube.com/@counterpartsshow7358 johnhenrysoto.com Wellness Talk with George Batista Top Talent Agency For Musicians and Artists | JHS Talent Management Artist Blueprint - Where's The Reset Button? - January 30th 2024 (youtube.com) #film #music #artists #conversation #explore #youtube #entertainment #creativity #inspiration #interviews #musicindustry #filmindustry #artistry #documentary #filmmaking #directors #musicians #filmcommunity #musiccommunity #insight

Join our fun and powerful exchange with Podcasters John Henry Soto and George Batista. In this captivating conversation, we delve into the inspiring stories of two extraordinary individuals who pursue their passions and make a significant impact. Meet John Henry Soto, an acclaimed musician and filmmaker, John Henry Soto's unwavering determination led him to become both an artist and an entrepreneur, running his own talent management company, JHS Talent Management. Through his journey, he proves that passion, determination, and artistic vision have the power to transform lives. Discover the soul-stirring backdrop of John Henry Soto's early years in the South Bronx, where poverty, crime, and urban decay were prevalent. Despite facing limited opportunities and the constant threat of crime, John Henry Soto refused to let his dreams fade away. Music became his salvation, allowing him to express himself and escape the chaos that surrounded him. Influenced by the vibrant rhythms of salsa and the emerging genre of hip-hop, John Henry Soto's profound connection to music soon blossomed into a lifelong pursuit. However, John Henry Soto's artistic journey didn't stop at music. After experiencing a tragic loss within his band, he ventured into the world of filmmaking. The South Bronx's eclectic mix of street art and diverse inhabitants inspired him to explore this new creative outlet. As a writer and director, he masterfully weaves stories that draw from his own experiences, showcasing his unique perspective to audiences worldwide. Notably, his films have garnered recognition at prestigious festivals such as the Manhattan Film Festival, Tennessee International Independent Film Festival, Phoenix Film Festival, Katra, Cannes, among others. Joining John Henry Soto is George Batista, an extraordinary Health and Nutrition Advocate. George triumphed over his own health challenges by adopting a holistic approach to wellness, combining diet, lifestyle changes, and supplements. Armed with advanced certifications in Holistic Nutrition and memberships in the American Nutrition Association and International Board of Nutrition and Fitness Coaching, George now shares his knowledge to inspire a global audience. His Wellness Talk Podcast has reached 47 countries and has gained immense popularity as an empowering platform to promote mental and physical wellbeing. With a background as an athlete and a professional musician spanning over three decades, George fuses his love for health and music to educate and empower others. Together, John Henry Soto and George Batista join forces in this captivating talkshow, converging their expertise and unique journeys to unravel the mysteries of wellness. Prepare to be engaged, inspired, and enlightened as they unveil the transformative power of passion, artistic pursuit, determination and perseverance. #talkshow #wellness #powerfultalkshow #healthytalks #holistichealing #mindandbody #selfcare #personaldevelopment #wellnessjourney #positivity #inspiration #motivation #mindfulness #selfgrowth #wellbeing #spirituality #selflove #mentalhealth #healingjourney #positivevibes www.youtube.com/@counterpartsshow7358 johnhenrysoto.com Wellness Talk with George Batista Top Talent Agency For Musicians and Artists | JHS Talent Management Artist Blueprint - Where's The Reset Button? - January 30th 2024 (youtube.com) #film #music #artists #conversation #explore #youtube #entertainment #creativity #inspiration #interviews #musicindustry #filmindustry #artistry #documentary #filmmaking #directors #musicians #filmcommunity #musiccommunity #insight

In this third episode of the David Adair interview series, Adair discusses what happened at Area 51 after he left the large extraterrestrial spacecraft engine secretly carrying with him the engine's consciousness or ‘katra'. He next describes how he destroyed his Pitholem electromagnetic fusion containment engine to prevent it from being used to create a first-strike weapon and how this enraged Dr. Arthur Rudolph. During his 1972 High School graduation ceremony, Adair was taken by two black-suited men carrying a document that drafted him into military service. Adair was taken to a CIA facility where he again met with Randolph and was threatened with severe consequences if he didn't agree to build another electromagnetic fusion containment engine. It took the arrival of General LeMay to have Adair freed based on him agreeing to never again build such an engine and to serve in the US Navy. He first completed a four-year term of enlistment, specializing in the repair of jet aircraft engines, and reached the rank of E-4. He discusses the unusual circumstances that led to him being recruited to become a naval aviator immediately upon completing his first enlistment. Soon after completing naval aviator school and starting service as a young pilot on an aircraft carrier in 1976/1977, he was recruited by an admiral heading the Office of Naval Intelligence (ONI). Adair shares some of the incredible missions he conducted with ONI during his subsequent covert intelligence career. In all, Adair completed 20+ years of service with the US Navy. He shares details of being twice captured doing missions over Vietnam and also how he repaired a nuclear submarine on the verge of a meltdown. Finally, he discusses incidents where he believes the Katra of Pitholem, the extraterrestrial engine he encountered at Area 51 that began using him as a lifeboat in 1971, was acting through him. He believes Pitholem was responsible for many of his incredible experiences and protected him throughout his naval career and the dangerous missions he completed, most of which remain classified. For Part 1 in this series visit: https://exopolitics.org/child-prodigy-in-designing-car-and-rocket-engines-david-adair-interview-1/ For Part 2, visit: https://exopolitics.org/visit-to-area-51-and-ancient-alien-em-fusion-containment-engine/ --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/exopolitics/support

Aptaukošanās ir cieši saistīta ar sirds veselību. Kas par to jāzina? Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju “Viegli – BŪT!”. Vai viegli būt vieglam, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena. Inese Mauriņa atzīst, ka ar ilgtermiņa akciju “Viegli – BŪT!” biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus, tā ir aptaukošanās. "Virziens, kurā visi dodamies kā sabiedrība, to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu iespējams novērst. To varam darīt paši. Ir daudz labas iespējas cīnīties ar šo sērgu," norāda Inese Mauriņa. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 30 % ir liekais svars un 30% ir aptaukošanās.  "Tas nozīmē, ka gandrīz 60% procentiem cilvēku ir par daudz un daļai ir daudz par daudz," bilst Inese Mauriņa. Tāpēc vēlas runāt par šī liekā svara ietekmi uz veselību. "Runa nav par smukumu, runa ir par veselību. Tiešā saistība aptaukošanās kā riska faktors sirds un asinsvadu slimībām ir pārliecinoša, ir daudz netiešu ietekmju, tas nozīmē, ka risks pieaug ģeometriskā progresijā. Katra lielā ķermeņa masas vienība diemžēl, bet tas ir fakts, bojā veselību," atzīst Iveta Mintāle. Kristīne Ducena norāda, ka Pasaules veselības organizācijas dati apstiprina, ka vidēji 45-50% pasaules populācijas ir aptaukojusies. Pacientiem viņa kopā ar kolēģiem stāsta, ka liekais svars nav kosmētiska problēma. "Arī nedaudz palielināts holesterīns, asinsspiediens, cukura līmenis nesāp kā zobi vai vēders, bet pirmā izpausme var būt miokarda infarkts un tā var būt arī pēdējā," bilst Kristīne Ducena.

This week, Travis is joined by Katra to talk about the 1991 Disney action/adventure flick, The Rocketeer. Based on the 1982 comic, but set in the 1930s, it's a tale of jet packs, the mob, pilots, and Nazis. But does it hold up 32 years later as a fun and family friendly action movie? Or is it just too simple and dated for today's audiences? Let's find out...Thanks go out to Audie Norman (@TheAudieNorman) for the album art. Outro music In Pursuit provided by Purple-Planet.netSupport the show by going to patreon.com/wyhsVisit tvstravis.com for more shows and projects from TVsTravis Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Would you meditate in the middle of a flock of pigeons? Ethan FINALLY gets some recognition for meditating in public. The inner experience, which he paints for us with words in spectacular beauty, is the real WIN, though. Also you HAVE TO listen through to the end because you will be like, "Wait. WHAT?!?"Participate in the 100 Ways Community:Email Me: https://laurachristine.us/contact or LC@laurachristine.us Send a voice message: Click Message button on this pageSupport our show or book a reading! https://www.buymeacoffee.com/100ways Instagram: https://instagram.com/100wayspodcast Thank you, Ethan!!All Episodes in Series:36. Where the Beatles Learned to Meditate. Spiritual Tour of India 1: Rishikesh https://100wayspodcast.com/3637. Ayurvedic Dr's Office. Spiritual Tour of India 2: Dharamsala {with Ethan} https://100wayspodcast.com/3743. Zen Motorcycles and Monasteries. Spiritual Tour of India 3: Dharamsala {with Ethan} https://100wayspodcast.com/4344. Might Be a Cult. Spiritual Tour of India 4: Katra {with Ethan} https://100wayspodcast.com/4450. Smoldering Bodies & Magic Carpets. Spiritual Tour of India 5: Varanasi {with Ethan} https://100wayspodcast.com/5051. Defiling the Ganges! Spiritual Tour of India 6: Varanasi {with Ethan} https://100wayspodcast.com/5157. Monks & the Buddha Cave. Spiritual Tour of India 7: Bodh Gaya {with Ethan} https://100wayspodcast.com/5758. Quiet into Chaos. Spiritual Tour of Nepal 8: Country & Kathmandu {with Ethan} https://100wayspodcast.com/5864. How NOT to Meet a Rinpoche. Spiritual Tour of Nepal 9: Kathmandu {with Ethan} https://100wayspodcast.com/6465. Meditating in PIGEONS? Spiritual Tour of Nepal 10: Boudhnath {with Ethan} "Everything is right the way it is right now," is a quote by Jared, who texted that to me one night.Music by Oleksii Kaplunskyi from Pixabay Participate in the 100 Ways Community: Email Me: https://laurachristine.us/contact or LC@laurachristine.us Support our show: https://www.buymeacoffee.com/100waysBook a session: https://buymeacoffee.com/100ways/commissions Facebook: https://facebook.com/laurachristine808Instagram: https://instagram.com/100wayspodcast

Ātrums, gaismas ātrums, vadāmas automašīnas, pašbraucošas automašīnas, ceļošana, vēl tālāka ceļošana, sasniedzot laiktelpas robežas. Kur beidzas fizika un sākas fantastika? Teju ikviena sevis cienīga zinātniskās fantastikas filma vai grāmata izmanto ceļošanu laikā kā universālu elementu stāstā. Spēja pakļaut laika ritējumu ir tiešām fascinējoša, taču - vai iespējama? Ko paredz tārpeju hipotēze? Cik lielam jābūt masīvam objektam, lai laiks nudien kļūtu lēnāks, un vai jebkad pienāks diena, kad cilvēks ceļos ne tikai telpā, bet arī laikā? Noņemt šiem jautājumiem fantastikas plīvuru, lūkojamies uz to visu no fizikas skatpunkta. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesoru un Lāzeru centra vadītāju Mārci Auziņu. "Šī ir ļoti interesanta tēma, bet tēma, ar kuru droši vien arī ir ļoti uzmanīgi un atbildīgi jārīkojas. Fizikā kādreiz saka, ka ir trīskāršais punkts. Šeit, es domāju, ir trīskāršais punkts starp filozofiju, akadēmisko fiziku un fantastiku, kas var būt zinātniska un bieži vien zinātnes teorijās balstīta, bet brīžiem var būt arī diezgan tālu no zinātnes," analizē Mārcis Auziņš. "Ja jūs jautājat, kurā brīdī fiziķi sāka domāt par to, ka ceļošana laikā varbūt ir kaut kas vairāk nekā tikai pasaku stāsti vai mītu un leģendu stāsti, es domāju, ka tas sākās tanī brīdī, kad mēs nonācām no Ņūtona mehānikas pie Einšteina mehānikas. Mēs zinām, ka Ņūtonam bija ļoti viegli uztverami un saprotami priekšstati, ka mums ir universāla telpa, kurā visas lietas notiek, kurā mēs dzīvojam. Telpa mums visiem ir viena, mēs atrodamies tikai viņas dažādās vietās. Vēl svarīgāk šīs dienas sarunas kontekstā, ka mums ir universāls laiks - laiks jums, laiks man un laiks marsiešiem ir viens un tas pats.  Tad nāca Einšteins ar veselām divām relativitātes teorijām, ar speciālo relativitātes teoriju un vispārīgo. Katra drusku citādi skatās uz laiku. Einšteins teica, katram no mums var būt citāds laiks, pie tam, nevis mūsu psiholoģiskais laiks (..) Kad runājam par Einšteina laiku, tas ir objektīvi mērāms laiks, jūsu pulkstenis un mans pulkstenis, un ka šie pulksteņi var iet atšķirīgi. Līdz ar to mēs varam nonākt dažādos laika brīžos, atkarībā no tā, kur mēs atrodamies, cik ātri mēs pārvietojamies, kādā fizikālā situācijām esam. (..) Tagad tas, ka ir iespējams pārvietoties laikā, un droši vien, ka būtu jāprecizē, ka tā ir eksperimentāli mērāma lieta, es domāju, ka šobrīd varam absolūti droši teikt. Bet ar vienu piebildi, ka mums ir iespējams nonākt laikā nākotnē, bet pagaidām mums ir tikai teorijas, brīžiem diezgan spekulatīvas, kuras saka - varbūt ir iespējams atgriezties pagātnē. Ar tām teorijām patiesībā arī no filozofiskā skatupunkta diezgan daudz ļoti interesantu, ļoti fascinējošu, bet grūti atbildamu jautājumu. Kā cilvēka vestibulārais aparāts jūtas dažādās automašīnās un virtuālajā realitātē? Iedomāsimies: tas, ko redzam, ir pretrunā ar to, kādā stāvoklī esam fiziski. Kas šādā gadījumā notiek mūsu ķermenī? Kādēļ daļai cilvēku, atrodoties braucošā auto, uzvelkot virtuālās realitātes brilles vai griežoties straujā karuselī, kļūst slikti, bet citiem tas nerada nekādus labsajūtas traucējumus? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente, ārste Gunta Sumeraga, virtuālās realitātes izrādes režisors Valters Sīlis un autosportistu Krišjānis Caune.

Start of by experiencing the trains in India, and heading into a cult (maybe) by accident. This is a place Ethan had NOT intended to go. See what he learns anyway.Do you still want to go to India?Participate in the 100 Ways Community:Email Me: https://laurachristine.us/contact or LC@laurachristine.us Send a voice message: Click Message button on this pageSupport our show or book a reading! https://www.buymeacoffee.com/100ways Instagram: https://instagram.com/100wayspodcast Thank you, Ethan!!--- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/100ways/message"Everything is right the way it is right now," is a quote by Jared, who texted that to me one night.Music by Oleksii Kaplunskyi from Pixabay Participate in the 100 Ways Community: Email Me: https://laurachristine.us/contact or LC@laurachristine.us Support our show: https://www.buymeacoffee.com/100waysBook a session: https://buymeacoffee.com/100ways/commissions Facebook: https://facebook.com/laurachristine808Instagram: https://instagram.com/100wayspodcast

Katra Film Series Founder, Coney Island's own, my good friend, Mr. Geoffrey Guerrero speaks about running major NYC Film Festivals and the beautiful craft of filmmaking. LINK IN BIO.  @TomBenteyMedia @KatraFilmSeries @BoweryFilmFestival 00:00-03:20-Geoffrey Guerrero's career, starts in Reality TV, making his own short films, starting the Katra Film Series.   03:21- 05:49-Screening at Katra is a real  New York experience. Geoffrey still loves my comedic short films, “Flat Brim” and “Feast at the Beach.”    05:50-06:50-12th year of Katra kicking off in April 2023 at Regal Essex NYC. Amazing films from all over the world.   06:51- 09:34-What do festival directors look for in submitted films? Simple, unique, original story. Don't need a big budget to tell a powerful story.   09:35-12:10-Creative influences who reflect the real world in a unique way. 12:11- 14:30- New model of film distribution 14:31- 17:00-KATRA Film Series is the real deal and is newly showcasing long form content.  17:10-17:35- Build a following with long form content.  17:36-20:36-New films and series.  20:37-22:50-What's next for Katra and other fests. Each Fest has its own Brand.   22:51- 23:51-Audiences at Katra Rock!  23:52-25:05-Running film festivals inspires creativity. #Katra #KatraFilmSeries #BoweryFilmFestival #FilmFestival #NewYorkCity #Filmmaker #Director #Producer #Actor 

"Edward had glanced at the clock in the train station. He was supposed to catch the express train to Jammu and then go from Jammu to Katra. The mission station where he lived and went to school was in the Himalayan mountains of Kashmir, northern India. And now the boy had struck up a conversation, seemingly eager for Edward's company. The small Indian boy glanced at Edward. His eyes were bright. “The train will come soon,” the boy told Edward once again. “What's your name?” Edward asked. The boy seemed surprised that anyone would want to know his name. “Sadu is my name. I come with you, yes?” Sadu asked hopefully. Edward chuckled. “Wouldn't your family miss you?” The boy shuffled his feet and looked at the ground. “I have no family,” Sadu replied without emotion. So he's an orphan, Edward thought sadly." You don't want to miss today's episode! Story used with permission from Guide Magazine and Patti Emanuele                         ___________________________________ Visit our website Get the gratitude journal Sign up to our GIGI notes SHOP OUR BOOKS  eBook library Artist of the month: Dan Bremnes Verse of the month: 1 Thessalonians 5:18 (NIV) “Give thanks in all circumstances; for this is God's will for you in Christ Jesus.” Keep in the loop by signing to our GIGI Notes HERE DON'T FORGET TO SUBSCRIBE  Hosts: Esther & Steph Mix & effects: Stephanie Giselle email us: writegigi5@gmail.com Write by post GIGI Teen Radio PO BOX 6505 Upper Mt Gravatt QLD 4122 music credit: Purple planet music All music played on the podcast radio is covered under the APRA AMCOS Online Mini Licence.

CARIBBEAN THURSDAY 11/10 DJ DIVINE LIVE KATRA LOUNGE by DJ Divine - Trama Unit Sound

On this episode we take you to the red carpet of the Fall 202 Edition of the Katra Film Series at the Regal Cinema in New York City featuring interviews with the filmmakers and stars of the festival. Hosted by Aislinn Evans Show theme by Christopher Gillard Produced by Brenda Btrayed Oliver & Jason Godbey Created by Jason Godbey

DJ DIVINE LIVE IN KATRA LOUNGE CARIBBEAN THURSDAY NYC

This week, The Musafir Stories speaks to Darshan Dudhoria, an ardent heritage enthusiast and co-owner of Murshidabad's first Luxury Heritage hotel!Today's destination: Murshidabad, West Bengal! Nearest Airport: Netaji Subhash Chandra Bose International Airport (CCU)Nearest Railway Station: Azimganj City Rly Station(ACLE)Prerequisites - N/APacking - Pack according to the weatherTime of the year - Winters are the best timeLength of the itinerary: 3-8 daysItinerary Highlights: Darshan starts off the episode by sharing some insights into the history of Murshidabad, previously known as Makhsudabad, the founder Murshid Quli Khan and the small but mighty community of Sheherwalis and their contributions towards the building of Murshidabad.We discuss the origins of the Sheherwali community, their contributions to building Murshidabad, and some of the iconic members of the community including Jagat Seth. Darshan delves into the history of the Bari Kothi, the erstwhile home of his Sheherwali ancestors, the decline and the eventual rebuilding and restoration of the property. We also touch upon the important features of the Bari Kothi, now Murshidabad's first luxury heritage hotel and its architecture. We also cover some of the iconic experiences offered by Bari Kothi including places like Hazarduari palace, Katra mosque, Kathgola palace, Nashipur Rajbari, House of Jagat Seth, Kiriteshwar temple, Charbangla terracotta temples, and experiences including Tantipara weavers village, Tea on the Ganges and the traditional Raibeshe dance and Baul music performances. The sheherwali cuisine is an intrinsic part of the Bari Kothi experience - this vegetarian cuisine is a wonderful confluence of jain, bengali and mughlai cuisines and includes dishes like hhaata ka tarkari (vegetable prepared using lotus pod), mocha ka tarkari (banana flower preparation), kathbel chutney (wood apple paste), muri ka laddoo (puffed rice and jaggery sweet), pitha (steamed rice dumplings stuffed with khoya), kache aam ka kheer (ram mango pudding) and bore ka boondiya (a sweet made of white bean powder)Links:Bari Kothi's website:: https://barikothi.com/index.phpBari Kothi on Instagram: https://www.instagram.com/barikothi/Bari Kothi on Facebook: https://www.facebook.com/BariKothi/Cover Photo by Bari KothiBattle music: Sota War (https://freesound.org/people/YleArkisto/sounds/258207/ ) by YleArkisto (https://freesound.org/people/YleArkisto/ ) is licensed under CC by 3.0 (https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/ )Follow the Musafir stories on:Twitter : https://twitter.com/musafirstories?lang=enFacebook: https://www.facebook.com/themusafirstories/Instagram: https://www.instagram.com/musafirstoriespodcast/?hl=enwebsite: www.themusafirstories.comemail: themusafirstories@gmail.comYou can listen to this show and other awesome shows on the IVM Podcasts app on Android: https://ivm.today/android or iOS: https://ivm.today/ios, or any other podcast app.You can check out our website at https://shows.ivmpodcasts.com/featuredDo follow IVM Podcasts on social media.We are @IVMPodcasts on Facebook, Twitter, & Instagram.https://twitter.com/IVMPodcastshttps://www.instagram.com/ivmpodcasts/?hl=enhttps://www.facebook.com/ivmpodcasts/Follow the show across platforms:Spotify, Google Podcasts, Apple Podcasts, JioSaavn, Gaana, Amazon MusicDo share the word with you folks!

Meet Renée Serrant-Layne, an online marketing and launch strategist, marketing systems expert, and avid track and field fan. Armed with her FCE Framework, Renée works with online entrepreneurs to design and build their custom marketing ecosystems that take care of their audience on their entire journey to a purchase. And to do so in a way that feels fun, fulfilling, and aligned with the way they want to show up, serve and sell to their audience. Renée is able to break down the marketing process into easy-to-follow steps, through her signature foundation, communication, and expansion process. Renée has proven through her work with clients that having a profitable business doesn't mean that you have to lose that personal touch or spend hours of your life doing activities that frustrate you and steal your joy. With 10 years of business development and online marketing experience, Renée brings a wealth of knowledge to the table for her clients, spanning social media strategy, funnel design, and marketing tech, as well as development of multiple income streams. Renée has been part of numerous marketing tech and business development panels, including the RAW Summit, the Innovate Barbados International conference, and many others. Renée's signature direct yet approachable style always makes clients feel understood and appreciated. Clients love Renée because of her thoroughness, responsiveness, sincere desire to see their businesses succeed, and unshakeable commitment to helping experts show up, market, and sell their products and services through genuine connections with their audience   Here's what we covered on the episode:   How Renée Got Started With Funnels + Showing Up Best  How Renée and I met through Sage Polaris, who recommended Renée to be on the podcast  Renée shares that she was working as a hairdresser in Barbados when she had her son but wanted a better way to leverage her skills and create a more flexible lifestyle, which is how she stumbled into consulting and the online space  When Renée first started, she had a mentor who was from Barbados that had created a virtual agency, which showed Renée what could be possible for her  To start, Renée was a general administration virtual assistant but quickly realized that wasn't what she wanted to do  A client asked Renée about using the Katra platform to build funnels and systems - after tinkering around with it, Renée found it very fun, which is how she got started with funnels and became familiar with automation Because Renée is a strategic thinker, she wasn't just happy setting up automation and doing design, so strategy became a big part of what she did and still does  Renée believes being able to see the bigger picture and piecing smaller things together is an important skill to have when it comes to funnels because it takes a lot of little things to create your outcome The first project Renée worked on was one where she had to design and set up a lead magnet - it was a downloadable PDF where she designed the page, set up the automation, and created a nurture sequence  In Renée's business, they focus on offering design, tech set-up, and copywriting for funnels Renée says it's important to know yourself and your brand so you can weave it into everything you do - it's not just about your brand colors; it's about the entire look and feel of a page, the language you use inside email sequences and the type of lead magnets you use to get people to join your email list or buy from you  For example, If you are more of a writer and are good at using language to get people in your funnels, you're probably not going to use a lot of videos or a podcast; you might use blog posts instead because writing is the best medium for you to communicate your value to your audience  When it comes to funnels, Renée says it's not about what the latest tools are or what's trending; it's about thinking about who you are, what your brand stands for, how you feel most comfortable, and what the most effective way is for you to show up and communicate with your audience  Client Sucess Story + Funnel Strategy  Renée shares the story of a client who wanted a funnel built and explains that the best way this client shows up is through speaking engagements, so at the end of the client's speaking sessions, she had a specific call to action which resulted in the client having an 80% email open rate, a 45% - 60% open rate for her nurture sequence and making over $100,000 on this one offer Renée's bread crumb sequence that they integrate into pretty much all nurture sequences is a way to drop information in bits to keep people engaged and wanting more until they get to the main offer  How mapping out the funnels is one of Renée's favorite parts of the process because people don't understand how strategic you have to be when creating a funnel - it's the whole process of someone learning about you to guiding them to buy your product or service  Renée finds that most people take the standard blueprint when it comes to funnels and apply it to their business without thinking about if it's in alignment with how they want to run their business or how they want to show up to communicate and sell  We are too ridged in the way we think about getting someone into our space and onto our email list - we need to realize there are so many different ways to get someone into your funnel Some things that are trending and working well, Renée says, are audio summits and podcasts  Webinars are not dead, but Renée says they are very dependent on the type of business you have, your business model, and who your audience is - the content of your webinar is very important and needs to be strategic  Renée uses her Facebook group and her personal Facebook page to market for her business but says referral partnerships have been the biggest driver for her business  In the last few years, Renée has learned that being able to pivot is essential to businesses because the market is everchanging, so you have to pivot to best serve or communicate with your audience   Another thing Renée has learned about herself is that she prefers relationships - she thinks it's very important to focus on developing relationships because not everyone will become a client, but they could become a referral partner or ambassador for your brand  Focus on connecting with people, being genuine, and authentic with people instead of just selling, selling, selling  Also, know that it's okay to do things differently than other people - you can take their advice and decide not to use it or adjust it and do it your own way - Renée shares that her approach to funnels has changed significantly over the last four years  Renée thinks we need to be way more strategic when it comes to funnels because we have approached funnels in an incorrect way for so long The intensive Renée did that changed her approach - she says you need to be more focused on the quality of clients you attract at the top of your funnel and then filter people out based on whether they are ready to work with you or not ready to work with you right now  What we tend to do is market to everybody and get anyone we can in our funnel, but what that does is dilutes the quality of clients because it's not speaking to a specific person who needs your information  How you should focus on attracting a very specific person that you know has been thinking about that problem at that particular point in time and then filter (instead of funneling) them into two segments - those who are ready to pay and looking for a solution and those who still need more information When you address your funnels with Renée's mindset, you will see that your buy-in time is shorter and your sales sequence is shorter because you've filtered people at the beginning vs. the end  If you're funneling, it can feel forced or pressure-focused, but filtering will help you have a much easier time developing and mapping out your funnels and presenting information in alignment with where the person is at in terms of the buyer's journey  Connect with Renée on Facebook, join her Simple, Sustainable Marketing Facebook Group or visit her website to learn more    Links mentioned: Connect with Renée on Facebook Simple, Sustainable Marketing Facebook Group Renée-Nichole Website   Like what you heard? Click here to subscribe + leave a review on iTunes. Click here to download my Sales Page Trello Board Let's connect on Instagram!

When the crew gets shore leave on Starbase 1, relationships get complicated and wires get crossed. But while the R'ongovians teach Captain Pike about radical empathy, everyone else gets a personalized lesson on the importance of being honest. Would it be Vulcan appropriation to use wedding gongs and bells? Is Medieval Times a Bookable-Ass Venue? Why is Chief Kyle a total bastard to subordinates? It's the episode that can't agree on whom to ship.Support the production of The Greatest Discovery.Music by Adam RaguseaFollow The Greatest Discovery on Twitter, and discuss the show using the hashtag #GreatestDiscovery!The Greatest Generation is now regularly streaming on Twitch.Facebook group | Subreddit | Discord | WikiSign up for our mailing list!

On this episode we cover the Katra Film Series- now in their 11th year complete with red carpet interviews with the filmmakers and festival founder, Geoffrey Guerrero. Show theme by Christopher Gillard Hosted by Jason Godbey