Podcasts about Bie

Welkom bij de PrentenboekenCast. Een podcast over prenten- versjes én (geïllustreerde)verhalenboeken voor kinderen van 0 t/m 6 (+) jaar. We willen ouders, grootouders en beroepskrachten enthousiasmeren om voor te lezen door tips te geven over mooie, grappige, en vooral bruikbare voorleesboeken die passen bij de ontwikkelingsfasen van het jonge kind. Onze tips hebben altijd als doel het stimuleren van gezamenlijke voorleesplezier!Deze aflevering bespreken we baby, dreumes en peuterboeken en beginnen met een gesprek met Sjoerd de Beer. Sjoerd is vader van twee kinderen (3 en 8 jaar), beroepsmatig werkzaam als kinderchirurg en begin april is zijn eerste kinderboek verschenen met de titel ‘Plak de slak is zijn huisje kwijt'. We gaan samen in gesprek over het ontstaan van dit verhaal op rijm, de illustraties en andere plannen van Sjoerd in de hoedanigheid als auteur. Voor degenen die geïnteresseerd zijn in het boek, dat geschikt is om voor te lezen aan kinderen vanaf dreumes tot en met kleuterleeftijd worden hier alle benodigde gegevens vermeld:PLAK DE SLAK IS ZIJN HUISJE KWIJT van Sjoerd de Beer met illustraties van Yasmine Medjadji, uitgegeven bij Calidris, 2026Aansluitend bespreken we nog één babyboekje, twee dreumesboekjes, twee (jonge)peuterboeken en een poëzieprentenboek.Babyboekje: LIEVE DIERTJES -Knisperboekje- uitgegeven door Clavis, 2024Dreumesboekje: LIEVE IK van Hanna Albrektson, vertaald uit het Zweeds door Naomi Tieman, uitgegeven bij Querido 2026BOSDIEREN van Liesbet Slegers, uitgeverij Clavis, 2025Peuterboeken: PAPA RUIMT HET OP van Angel Dike met illustraties van Ebony Glenn, vertaald uit het Engels door J.H Gever, uitgeverij Gottmer, 2026LULU HOUDT VAN BLOEMEN van Anna McQuinn met illustraties van Rosalind Beardshaw, vertaald uit het Engels door Mohana van den Kroonenberg, uitgegeven door Mondo (imprint van Schoolsupport), 2026Poëzieprentenboek: JIJ EN IK DE WERELD van Lotje van der Bie met illustraties van Milou Trouwborst, uitgegeven door Volt, 2026 Ook dit seizoen zijn we weer blij dat we samen mogen werken met Carolien van Silverster kinder- en jeugdboeken in Zoetermeer én vanzelfsprekend ook weer veel dank voor de muzikale intermezzo's van Erik van Os en Frans van der Meer.Heel veel luister- en aansluitend voorleesplezier gewenst! Volg ons ook via: https://www.instagram.com/prentenboekencast

Als je het nieuws volgt durf je de titel van deze podcast nauwelijks uit te spreken. Maar er zijn lichtpunten zoals een groot diner in de openlucht voor asielzoekers en Nederlanders, of de seizoenspreview van de Stadsschouwburg Nijmegen en Concertgebouw De Vereeniging.Hedy merkt dat ze meer opziet tegen reizen. Gek dat ze dat opeens te inspannend gaat vinden. Maar ze doet nog genoeg. Zo ging ze deze week naar de opera en naar de première van een documentaire over presentator en journalist Clairy Polak. Clairy heeft nooit aan iemand verteld dat ze ongeneeslijk ziek was. Hedy kan zich dat wel voorstellen omdat ze mededogen slecht verdraagt.De VPRO bestaat 100 jaar en Hedy zou een ode aan de VPRO willen brengen omdat ze zo gelachen heeft om Koot en Bie en Arjan Ederveen Hadassah herinnert zich een kindersprookje dat van Kooten en de Bie ooit opvoerden op oudejaarsavond. Ze wil het gaan opzoeken in de schatkamer van Beeld en GeluidDit was het Nieuws heeft al een aantal afleveringen uit die schatkamer laten verwijderen omdat de humor nu niet meer gepast zou zijn. Toch een vorm van censuur.Hedy werd overvallen door de dood van Marjan Minnesma. Iemand die ze zeer bewonderde.Het kabinet wil een handelsverbod op goederen uit de Israëlische bezette gebieden. Iets waar Hedy al lang voor pleit. Voor het eerst ziet ze een poging van de Nederlandse regering om Israël ergens op aan te sprekenKoningin Camilla heeft tijdens het staatbezoek aan de VS een knuffelversie van kangoeroe Roe, een van de hoofdpersonage uit de Winnie -de- Poeh-boeken overgedragen aan de New York Public Library. Hedy was op de middelbare school al fan. Ze vindt het zo ontzettend grappig.En zingende tachtigers. Je kunt je eraan optrekken en het relativeert de ouderdom. Voor tachtigers die niet kunnen zingen heeft Hedy nog een tip: Onderhoud je nieuwsgierigheid Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

O programa Autores e Livros, da Rádio Senado, apresenta uma edição marcada por lançamentos de fantasia, literatura brasileira e poesia contemporânea. Entre os destaques está Coração de ouro, da escritora Ana Beatriz Brandão, publicado pelo selo Planeta Minotauro. A autora fala sobre o universo do livro, que mistura magia, profecias e disputas de poder em um reino onde a magia é perseguida. A fantasia continua com Aion e a Profecia do Sol, de Bárbara Bie, lançado pela Editora Mundo Cristão. A obra apresenta um futuro congelado em que uma jovem ligada a uma antiga profecia tenta devolver a luz ao mundo. O programa traz ainda a biografia Presente do acaso, do jornalista João Pombo Barile, sobre a trajetória literária de Silviano Santiago, além de dicas da Coleção Mini Códigos 2026, publicada pelo Grupo Editorial Edipro. A edição também aborda o crescimento do mercado de quadrinhos e mangás impulsionado pelas adaptações para cinema e streaming, com participação da pedagoga Clineia Candia. Outro destaque é o lançamento da coletânea Três Romances, do ex-presidente José Sarney, publicada pela Ciranda Cultural. Na poesia, o quadro Entrelinhas revisita O Amor Natural, de Carlos Drummond de Andrade, obra marcada pela sensualidade e pela reflexão sobre amor e desejo.

Pāvesrs Francisks. "Gaudete et exsultate" (50-66). Bieži aizmirsta Baznīcas mācība. Neopelagiāņi. Skolotāja gaismā. Pret straumi.

Does GABA Actually Help With Sleep? What the Research Says for Brain Injury Recovery Someone in our community recently asked me about GABA for sleep. They’d seen it recommended online, understood that sleep was critical for their recovery, and wanted to know whether the supplement was worth exploring or just noise. It’s a genuinely good question. And it deserves a proper answer. In this post, I’m going to walk you through what GABA is, what the clinical research actually shows about its effect on sleep, why the blood-brain barrier debate matters (and why it might not derail the whole argument), and what the evidence says about the relationship between sleep and brain recovery. By the end, you’ll have enough to have an informed conversation with your medical team. I’m not a doctor. I’m a three-time haemorrhagic stroke survivor who has spent years researching the science of brain recovery and interviewing hundreds of clinicians and survivors on the Recovery After Stroke podcast. What I offer is a careful read of the evidence, not a clinical prescription. What Is GABA and Why Does It Matter for Sleep? GABA (gamma-aminobutyric acid) is the brain’s primary inhibitory neurotransmitter. If your nervous system were a car, GABA is the brake pedal. It reduces neuronal excitability, quiets cortical arousal, suppresses the brain’s primary arousal centre (the locus coeruleus), and modulates the HPA axis, the stress-response system that drives cortisol. Most sedative medications work by amplifying GABA activity. Benzodiazepines, for instance, bind to GABA-A receptors to increase chloride channel opening, producing their calming effect. GABA isn’t doing something unusual here – it’s doing something fundamental. The question with supplemental oral GABA is more specific: Does taking GABA as a capsule or powder actually produce meaningful neurological effects? What Does the Research Show? Finding 1 — Oral GABA Reduces Sleep Latency (and EEG Can Measure It) A 2015 clinical trial published in the Journal of Nutritional Science and Vitaminology by Yamatsu and colleagues used EEG measurement, actual brainwave monitoring, rather than self-reported sleep questionnaires. One hundred milligrams of oral GABA shortened sleep latency (time to fall asleep) by 5.3 minutes compared to placebo. That might sound modest. But for someone lying awake for 30–40 minutes each night, it’s a meaningful shift. Crucially, this was objective neurophysiological data, not a survey response. (PMID: 26052150) Finding 2 — A 90-Day RCT Showed Improved Sleep Efficiency and Mood A 2024 randomised double-blind placebo-controlled trial published in the Journal of Dietary Supplements (Guimarães et al.) gave 200 mg of GABA daily for 90 days to sedentary overweight women also undergoing an exercise program. The GABA group showed significantly improved Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI) scores, significantly reduced depression scores, and improved heart rate variability, a marker of parasympathetic nervous system activity. The HRV finding is particularly interesting. It suggests GABA may be doing something broader than simply reducing sleep latency – it appears to support the overall physiological state that makes rest restorative. (PMID: 38321713) Finding 3 — But a High-Dose RCT Found No Effect Here’s where intellectual honesty matters. A 2023 Dutch RCT (de Bie et al.) published in the American Journal of Clinical Nutrition gave participants 500 mg of GABA three times daily, 1,500 mg/day total, and found no significant effect on self-reported sleep quality. Fasting plasma GABA wasn’t significantly elevated either, raising real bioavailability questions at that dose. This isn’t a reason to dismiss GABA entirely. It is a reason to pay attention to the dose. The evidence base supports 100–300 mg, not 1,500 mg. Higher is not better, and the non-linear dose response is clinically important. (PMID: 37495019) The Blood-Brain Barrier Debate — and Why the Gut May Be the Point The most common objection to oral GABA supplementation is this: GABA is a zwitterion at physiological pH, meaning it has low lipophilicity and poor predicted ability to cross the blood-brain barrier via passive diffusion. So if it can’t get into the brain directly, how does it produce neurological effects? The emerging explanation involves the gut-brain axis. The enteric nervous system, your gut’s own neural network, has GABA receptors. When oral GABA activates these enteric receptors, it can signal the brain via vagal afferents without needing to cross the BBB at all. Think of it as a side door rather than the front entrance. Supporting this: a 2024 RCT (Li et al.) found that a probiotic strain engineered to increase gut GABA production significantly improved objective sleep duration as measured by wearable devices, alongside reduced cortisol and suppressed HPA axis activity. The mechanism wasn’t direct CNS access – it was gut-brain signalling. (PMID: 39385735) The BBB debate doesn’t negate the clinical effect. It changes how we understand the mechanism. Why Sleep Is Not Optional in Brain Recovery This is the part that I think gets underweighted in recovery conversations — and the research is unambiguous. A 2026 large retrospective cohort study (Muhtar et al., Sleep Medicine) matched over 35,000 stroke patients and found that post-stroke insomnia was associated with a 29% higher risk of post-stroke cognitive impairment and a 30% higher risk of all-cause dementia. The association with Alzheimer’s disease was also significant. (PMID: 41924789) A 2024 observational study from Monash University and Alfred Health (Smith et al.) found that in stroke rehabilitation patients, poor sleep quality was significantly associated with higher fatigue severity and lower salivary BDNF gene expression. BDNF (brain-derived neurotrophic factor) is one of the primary molecular drivers of neuroplasticity. Less BDNF means a less receptive environment for the neurological rewiring that rehab is trying to build. (PMID: 38802847) And then there’s the glymphatic system: the brain’s waste-clearance mechanism that is most active during deep sleep. Poor sleep means reduced clearance of metabolic byproducts, including proteins associated with neurodegeneration. This is not a theoretical risk. It is an active, ongoing process. Sleep is not passive recovery. It is one of the primary mechanisms of recovery. What to Do With This Information Here are three practical steps if you’re exploring GABA for sleep: 1. Measure your sleep baseline first. Use the Pittsburgh Sleep Quality Index (freely available online) before you make any changes. Understanding whether you’re struggling with latency, duration, or quality will determine what you actually need to address. 2. If you trial GABA, choose the right form and dose. Look for PharmaGABA — naturally fermented GABA, derived from Lactobacillus hilgardii, which has the strongest clinical evidence base. A dose of 100–300 mg taken 30–60 minutes before bed is consistent with the positive studies. Avoid very high doses; the null result at 1,500 mg/day is important context. Important drug interaction note: If you are taking benzodiazepines, anticonvulsants (gabapentin, pregabalin, valproate), or any other GABAergic medication, discuss GABA supplementation with your prescriber before adding it. The additive sedative effect is a real risk. The same applies if you drink alcohol regularly. 3. Don’t skip the foundation. Sleep hygiene interventions, consistent sleep and wake times, a dark and cool room, and no screens in the 60 minutes before bed, are consistently among the highest-leverage sleep interventions in the literature. GABA may provide a genuine incremental benefit. But it cannot compensate for a fundamentally disrupted sleep environment. The Bottom Line The evidence for GABA and sleep is more substantive than I expected when I started researching it. The EEG data is real. The 90-day RCT showed meaningful clinical outcomes. The gut-brain axis mechanism is biologically plausible and now has direct RCT support. And the consequences of poor sleep in neurological recovery are not trivial – they are quantifiable, significant, and, to a degree, addressable. GABA is not a guaranteed fix. Individual responses vary. The research is not yet definitive at the level of large multi-centre trials in neurological populations. But as one tool in a comprehensive approach to sleep quality alongside good sleep hygiene, appropriate medical support, and consistent rehabilitation, the case for cautious exploration is reasonable. The next step is a conversation with your neurologist, GP, or rehab physician. Take the research with you if it’s useful. Research References All studies cited in this post are retrievable via PubMed: Yamatsu et al. — GABA sleep latency EEG clinical trial (2015) — PMID: 26052150 Guimarães et al. — GABA 200mg RCT, sleep efficiency + mood (2024) — PMID: 38321713 de Bie et al. — GABA high-dose RCT, null sleep result (2023) — PMID: 37495019 Li et al. — Gut-brain GABA axis and sleep RCT (2024) — PMID: 39385735 Muhtar et al. — Post-stroke insomnia and cognitive decline cohort (2026) — PMID: 41924789 Smith et al. — Sleep, BDNF, and fatigue in stroke rehabilitation (2024) — PMID: 38802847 This post is for educational purposes only and does not constitute medical advice. Always consult a qualified healthcare professional before making changes to your supplementation or treatment plan. If you or someone you care about is recovering from a stroke, brain injury, or any neurological condition, the Recovery After Stroke podcast and this blog exist for you. Subscribe on YouTube @BillGasiamis, or visit Recovery After Stroke to find episodes, resources, and community. The post GABA, Sleep, and Brain Health – Neurological Recovery appeared first on Recovery After Stroke.

Zondag 17 mei 2026 Beroepen Deel 2: Beroepssoldatenlied (De Bie) Wim de Bie 1'40 Van de cd Wim de Bie zingt a capella SVCD 2 Waar vind je tegenwoordig nog een goeie timmerman (Bannink/Asser) Leen Jongewaard 3'50 van de cd Toen was TV heel gewoon Universal 584 515-2 De vakman (Berkien/Lookers) Herman Berkien 3'24 Van cd-box Top 100 van Nederlandstalige singles NN 500.705-2 Nooit een vak (Manager) (Visser) Joop en Jessica 3'05 van de cd Voorleen Eigen beheer Familiebedrijf (Broekman, Klöters) Fred Florusse 4'40 Van de Lp Don Quishocking: Trappen op Philips 6423 126 Mensen op de bank (Frencken) Mylou Frencken 3'10 Van de cd Alles nog prachtig Eigen beheer Dorst (Vernij/S. Geboers) Femke Vernij 2'34 Van de cd Alle dagen heel divers Eigen beheer De Telefoniste (Berkien/Schouten) Tineke Schouten 6'56 Van de cd Lachen en laten lachen Rotation 542 620-2 Beroepschaoot (Fokkema) Marjolein Fokkema 3'02 Eigen opname Van Zwolle naar Kampen (J. de Corte) Luc Runderkamp 2'07 van de cd Of ik jou vergeten kan Eigen beheer Station D.P. (Polzer) Kees Torn 0'35 Van de cd Het Rotterdams passé van Drs. P. Topnotch 671-028- 3 Juffrouw Millie van de retirade (Vleugel/Stokkermans) Jasperina de Jong 3'26 Van de cd Portret 1 BIS 022 Het mooie oude ambacht (Bonenpikster) (Drs.P) Drs. P 6'28 Van de cd Drs. P compilé sur cd Polydor 847 920-2

8. maijā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē atklāts Latvijas paviljons “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”, kuru sadarbībā modes dizaineri Bruno Birmani veidojis mākslinieku duets “Mareunrol's” (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops). Mākslinieku veidotā instalācija ir šodienas skatījums uz eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu "Nepieradinātās modes asamblejas", kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados. Notikumā klāt bija un ar māksliniekiem tikās Inta Zēgnere. Bruno Birmanis: "Ar “Nepieradinātās modes asambleju” 90. gados izveidojām tādu vidi, teritoriju vai platformu, kurā brīvi un bez ierobežojumiem varēja izpausties radošie cilvēki, kas saistīti ar modi. Būtībā tā bija utopija, jo bijām starp divām sistēmām - padomju ideoloģiskais presings bija beidzies un kapitālisma presings vēl nebija sācies. Jutāmies kā no būra izlaisti putni. Viss ātri kļuva par apjomā un kvalitātē par profesionālu pasākumu, un tagad viss NMA gars ir pārnests uz paviljonu. Jau no sākuma sapratām, ka tā nebūs muzejisku priekšmetu ekspozīcija, gribējām, lai jauni cilvēki redz, ka iespējamas arī neiespējamas lietas, ko ar tām var izdarīt. Domāt brīvi, domāt plaši. Bieži citēju Žanu Kokto, kurš pirms 100 gadiem teicis, ka mode rada skaistas lietas, kas ar laiku sāk izskatīties dīvaini, savukārt māksla rada dīvainas lietas, kas ar laiku sāk izskatīties skaistas. Un šeit ne tikai video par tos stāsta, bet arī viss, ko MAREUNROL'S ir radījuši, kā šo garu ir transformējuši savā skatījumā instalācijās. (,,) Vadošais dzinējspēks ir viņu balss, kurai jāskan. Manuprāt, tas ir izdevies lieliski. Turklāt Rolands ir ļoti daudzpusīgs mākslinieks un viss skaniskais noformējums ir viņa un Iļjas Krūmiņa radīts. Tas ir vienkārši lieliski." Rolands Pēterkops paviljona atklāšanā: “Ir forša sajūta, mēģinot saprast, kā kurš ko nolasa, kā šī informācija rezonē, jo ir vairāki informācijas slāņojumi, emociju slāņojumi. Sākot ar arhīvu izpēti, kopkonceptu par telpu, par cilvēkiem, par to, par ko vēlējāmies šajā paviljonā runāt. Materiāls, skaņa, gaisma. Instalāciju veidojām tā, lai tas nav uzmācīgi, bet gan vienkārši, viegli, poētiski, lai sniegtu emocijas. Darbs ir emocionāls, jo reflektējam par modes notikumu 90. gados. Mēs esam 2000. gadu paaudze, kas arī esam centušies starptautiski izrauties. Šis NMA stāsts no vienas puses mums bija jautājums, ko ar to varam darīt, vai mūs tas iedvesmo. Nebija šī pasākuma pēctecības, tas bija un pazuda. Mēs vairāk skatījāmies uz to laiku, enerģiju un cilvēkiem, kas to iniciēja, kas tur darbojās. Attiecības, emocijas režģis. Kādu 90. gados neatkarību un brīvību atguvušu valsti caur Henrija Stīna filmētajiem videomateriāliem redzēja Rietumu valstīs. Mums bija būtiski, lai vēstījums ir tagadnīgs. Kā brīvības manifests. Ir būtiski runāt par to šobrīd, jo brīžiem šķiet, ka dzīvojam trauslākos laikos nekā 90. gados. Šīs izpratnes reizēm no Rietumiem pat pietrūkst, tāpēc ir jāatrod skaisti veidi, kā viņus skaisti uzrunāt caur empātiju un izprotošu iedvesmu. Galvenais ir ļauties pieredzei. Mūsdienu laikmetīgajai mākslai ir būtiska šī vieglā pieeja un atvērtība." Inta Zēgnere arī stāsta par redzēto Ukrainai veltītajā izstādē STILL JOY from Ukraine in the world, kur sastapta Ukrainas māksliniece Žanna Kadirova.  

Choć pierwszy mecz finału PlusLigi na to nie wskazywał, to jednak Bogdanka LUK Lublin wygrywa starcia nr 2 i 3 z Aluronem CMC Wartą Zawiercie i mocno przechyla szalę na swoją korzyść! Z kolei PGE Projekt Warszawa był o kilka małych punktów od sięgnięcia po brązowe medale, a mimo to Asseco Resovia Resovia wykaraskała się i przedłużyła rywalizację co najmniej o jeden mecz. Czy w środę 6 maja poznamy wszystkie rozstrzygnięcia i rozdane zostaną medale? Możesz wesprzeć podcast w serwisie Patronite: https://patronite.pl/Szostyset Za każdą złotówkę dziękujemy i obiecujemy, że wykorzystamy ją dobrze! ❌Obserwuj nas Twitterze: https://twitter.com/SzostySet

"Van die dingen, ja! Van die dingen!" - Stine deelt een levenswijsheid van het typetje Cor van der Laak uit Van Kooten en de Bie.

Stāsta Tallinas Universitātes jaunākā pētniece, doktorante, vēsturniece, Mg. hist. Rūta Bruževica; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa Viduslaiku amatnieka dzīve noteikti bija aizņemta un piepildīta ar darbu, lai nodrošinātu savu un visas mājsaimniecības iztiku. Tomēr, arī viduslaiku cilvēki atrada laiku atpūtai un izpriecām. Arī viduslaiku Rīga itin bieži tapa par telpu svētkiem gan ar parādēm un dejām tās ielās, gan jautrību mājās un alus pagrabos. Daudzus viduslaiku rīdziniekus vienoja viņu amati un to ģildes, kas bija ne tikai darbu un ekonomiku regulējošas organizācijas. Amatnieki, kas apvienojās ģildēs, kopā arī svinēja svētkus, rūpējās par savu reliģisko pienākumu pildīšanu, un arī viens par otru - īpaši slimībā un nāvē, kad kopā izvadīja savus brāļus un māsas un aizlūdza par viņu dvēselēm. Viduslaikos daudzas amatnieku apvienības pielūdza kristiešu svētos, kurus bija izvēlējušies sev par aizbildņiem. Bieži šo svētku dzīve bija saistīta ar šo amatu, piemēram, Svētais Elīgijs daudzās pilsētās kļuva par zeltkaļu aizbildni, bet svētie Krispins un Krispiniāns bieži bija kurpnieku svētie aizbildņi. Svēto dienas bija vieni no svētkiem, ko atzīmēja viduslaiku amatu ģildes. Tad darbi bija jānoliek malā, jo, kā raksta Rīgas bārddziņu 15. gadsimta šrāgas, Dievs caur saviem mācekļiem ir runājis, ka svētas dienas jāietur, lai visi traucēkļi tiktu samazināti un lai katram būtu laiks sev. Dažādās svēto dienās amatu ģildes mēdza noturēt dievkalpojumus un mises savu aizgājušo biedru piemiņai, kā arī svinēt savus gada svētkus, kas iekļāva mielastu ar ēdieniem un dzērieniem. Šos svētkus, ko sauca “drunke”, amatnieki mēdza svinēt arī reizē ar svarīgiem baznīcas svētkiem, piemēram, Ziemassvētkos, Vasarsvētkos, kā arī Miķeļos un Jāņos jeb šo svēto dienās. Ierašanās uz ikgadējiem svētkiem amata ģildes biedriem bija obligāta, ja vien tie neatradās svešumā vai nebija saslimuši. Dažādos svētkos piedalījās arī amata ģimene – par to liecina šrāgu ieraksti, kas aizrāda, ka meistaram nevajadzētu savu sievu atstāt mājās “drunkes” laikā. Rīgas linaudēji, savukārt, aizrāda, ka bērniem nevajadzētu pasniegt dzērienus no stikla vai vara biķeriem, bet gan tikai no koka krūzēm, baidoties, ka viņi tās varētu saplēst. Svētki, kas vistiešāk bija saistīti ar amatnieku profesionālo dzīvi, tika organizēti tad, kad zellis pēc sava apmācību laika bija gatavs kļūt par patstāvīgu meistaru. Lai to izdarītu, viņam bija jāizgatavo savs meistarstiķis un darba kvalitāti jāapstiprina citiem meistariem un amata oldermanim. Ja process bija veiksmīgs, jaunais meistars kopā ar ģildes vecāko varēja doties pie pilsētas rātes un lūgt pilnu pilsonību. Šis notikums bija arī pienācīgi jānosvin amata kopienā. Daudzas šrāgas no viduslaiku Rīgas apraksta, ko tieši jaunajam meistaram bija jāliek uz galda saviem amata biedriem. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija muca alus, kas jaunajam meistaram jāatnes, bet uz galda bija jāliek arī mielasts, kas nereti bija atkarīgs no katra amata rocības. Rīgas linaudējiem bija jāatnes divas mucas alus, cepetis, šķiņķis un tik daudz maizes, cik nepieciešams. Savukārt, Rīgas mūrniekiem bija jāsarūpē arī divi labi sieri, divi cepeši un divi žāvējumi. Jaunā meistara svētkus mēdza apmeklēt ne tikai amata biedri ar ģimenēm, bet arī pa pārstāvim no Rīgas rātes un baznīcas. Mielasta mērķis nebija tikai dzīrot. Amatu šrāgas min, ka šī maltīte bija jāorganizē arī, lai visi amatnieki jauno meistaru pazītu. Kopīga maltīte viduslaikos bija gan sociāls, gan reliģisks rituāls, kas atsaucās uz maltītēm un dalīšanos ar ēdienu kopienā, kā tas attēlots stāstos no Jēzus dzīves. Viduslaiku rīdzinieki visdrīzāk jau zināja, ka kopīga maltīte saliedē un ļauj vienam otru iepazīt vislabāk.  

Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis. Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet dzēvju populācija turpina pieaugt un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan pie viņiem, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieeajmās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju un ir sanākuši interesanti secinājumi. Protams, tas, ka tuvējie migranti, kas ziemo relatīvi tuvu Baltijai, siltāku ziemu un pavasaru dēļ atgriežas arvien agrāk, bet igauņu pētnieki ir secinājuši, ka dzērves arī ziemo arvien tuvāk. Piemēram, pagājušā gadsimta 60.–70. gados, dzērvju galvenās ziemotnes bija Ziemeļāfrikā, visvairāk Marokā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tās sāka ziemot Spānijā, bet pēdējos 15–20 gadu laikā dzērves ziemo Francijā un Vācijā. Tām ir vienkāršāk atgriezties, ja pavasaris sākas agrāk, nav vairs tik tālu jālido. Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies dzērvju mazuļu mirstība un tas savukārt kaut kā nelīmējas kopā ar stabili pieaugošo populāciju. Izrādās, ka dzērvju skaits Eiropā ir tuvu maksimālajām iespēju robežām. Daļai dzērvju vairs nepietiek vietas tām vislabāk piemērotajās dzīvotnēs, tādēļ tās sāk ligzdot tur, kur mazuļu izaudzināšana ir izaicinošāka. Apkārtnē ir mazāk barības vai vairāk plēsēju. Ja 80tajos gados Igaunijā 96–97 procentu mazuļu izdzīvoja, tad šobrīd tie ir tikai ap 60 procentiem, turklāt daļa no izdzīvojušajiem ir vājākā stāvoklī un palielinās risks, ka tie pēc tam iet bojā migrācijā vai ziemošanas vietās. Tāpat pētnieki secinājuši, ka dzērvju populācija ir augusi ne tikai skaitā, bet izpletusies teritoriāli, piemēram, tās sākušas ligzdot Vācijas dienvidos un Ungāriju, kur agrāk to nedarīja. No 1. aprīļa, lai sargātu mazo zīriņu ligzdošanas vietas, cilvēkiem ir slēgtas trīs upju grīvas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde. Tās visas ir Ventspils novadā. Zināmākā ir Irbe, vēl arī divas mazākas – Ķikans un Lūžņa. No 1. aprīļa līdz 1. augustam cilvēkiem liegts pastaigāties vai veikt jebkādas citas darbības šo upju grīvās un ieteicams arī nekur tuvumā nepastaigāties ar suņiem bez pavadas. Tur arī dabā izvietotas informatīvas zīmes tā, ka nejauši ieklīst šajās zonas nevar, par to nevajag satraukties. Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi. Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Vēl jāpiemin, ka no 1. maija tādi paši ierobežojumi būs pie Gaujas ietekas RĪgas līcī, tur pie Carnikavas, kas gan ir cilvēku ļoti iecienīta pastaigu vieta. Mazie zīriņi Vidzemes pusē ligzdošanu sāk mazliet vēlāk, tādēļ ierobežojumi ir no 1. maija. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, brīvdienās redzēti kārtējie dzērvju bari lidināmies un sasaucamies debesīs, bet vēl pavasarī notiek viena cita migrācija. Cilvēki – tādi, kas pamatā dzīvo pilsētās un kuriem ir mazdārziņi, sāk arvien biežāk uz tiem doties, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc tikāmies ar vienu dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties un vispār, pagājušajā nedēļā, kad es tur ciemojos, tur aktivitāte tiešām augsta – cilvēki zāģē, grābj, cērt, rok. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus.  Pavasaris vēl vēss un šur tur pat ar cīruļputeni, tā, ka lielie dārza darbi darbi vēl priekšā. Nākamnedēļ es sarunāšos ar ainavu arhitekti, turklāt tādu, kas labi pārzina šīs profesijas vēsturi. Pat ne profesijas, bet ainavu arhitektūras vēsturi, kad varbūt pat apzināti to nesauca par ainavu iekārtošanu. Ar Ilzi Locāni no Turaidas muzejrezervāta runājām, jo lai nu kas, bet ainava – gan dabiska, gan cilvēku veidota – Turaidas pusē ir neatņemama un ļoti spilgta visa kompleksa sastāvdaļa.

Hey, it's the 38th episode starring Jadzia Axelrod! Jadzia is very cool and wrote an awesome Hawkgirl series, as well as creating the superhero Galaxy w/ Vash Taylor. Welcome to BIE, Jadzia! We're chatting about Doom Patrol #70, written by Rachel Pollack. The art team is Scot Eaton, Tom Sutton, and Tom Ziuko with John Workman on letters, and a few editors, Tom Peyer, Lou Stathis, and Julie Rottenberg. This podcast is recorded in the Upper Peninsula of Michigan. This episode is edited by Kate Warner of the band Church Fire. The theme music is provided by Earth Control Pill, whose work is on Bandcamp. I do not want to deal with ads AT ALL, so if you also don't want to deal with ads, please consider supporting the podcast by rating and reviewing and/or signing up at the Ko-fi @ ko-fi.com/saracentury. There is now a Discord for this podcast, and here's the slightly cumbersome invite link if you are interested: https://discord.gg/ZwbvqJDAGS  Finally, you could support my other ventures, including the pending narrative horror podcast Medusa Mask. Visit my website to sign up for my newsletter for updates. Oh, and I'm a horror writer, so pick up my short story anthology, A Small Light and Other Stories, through Weirdpunk Books, or pretty much wherever else you get books. I wrote a zine about the Scream franchise that you can pick up @ sara-century.square.site.

Photo: U.S. Reps. Deb Haaland (Laguna Pueblo/D-NM), left, Sharice Davids (Ho-Chunk/D-KS), and Markwayne Mullin (Cherokee/R-OK), testify before a subcommittee on March 4, 2020 as members of the Native American Caucus. (Courtesy Rep. Markwayne Mullin) The nomination of U.S. Sen. Markwayne Mullin (Cherokee/R-OK) to be the next Homeland Security secretary cleared a key committee vote after overcoming a cringeworthy confirmation hearing over his combative past comments. Correspondent Matt Laslo reports on the bipartisan relationships the enrolled member of the Cherokee Nation has built over his decade in Washington. Contrary to the tough guy you may have seen on your screen picking fights with union bosses or Senate committee chairs, Sen. Mullin has lots of fans in Congress. U.S. Sen.Ben Ray Luján (D-NM) serves with Mullin on the Senate Indian Affairs Committee. “I may have some policy disagreements with Sen. Mullin. Mark's Mark. That's who he is, you know? So yeah, I don’t know that there’s anything out of sorts there. It’s just, that’s just who he is.” Luján says Mullin has been a key ally on the other side of the aisle in today's divided Washington. “Not just, you know, Democrat, Republican. He’s been a member that tribal leaders have sought out to support different efforts.” Mullin stepped into a 137-year long fight last year and played a pivotal role in helping North Carolina's Lumbee Tribe gain full federal recognition over protests from other tribes. U.S. Sen. Ted Budd (R-NC) told National Native News that Mullin was pivotal. “He thought that the opposition by the Eastern Band of Cherokee Indians in North Carolina was incorrect. And so as an enrolled Cherokee, he supported the Lumbees and it’s always appreciated.” U.S. Rep. Sharice Davids (Ho-Chunk/D-KS) overlapped with Mullin in the U.S. House for her first two terms. Besides the two both being former MMA fighters, Rep. Davids says she and Mullin put partisan differences aside and worked together for Indian Country. “When he was in the House, we worked on quite a few tribal related things, including trying to stabilize Indian Child Welfare Act (ICWA). And then, also on foster programs and that kind of stuff. So we’ve been able to work together on issues that we both care about.” Masked U.S. Immigration and Customs Enforcement (ICE) agents may garner the national headlines, but Davids says she is watching to see how Mullin handles the other parts of the sweeping Homeland Security agency that outgoing Secretary Kristi Noem neglected. “I’m hopeful that he will be much better in terms of leading the department. Of course there’s hot button issues, but when you think about FEMA and the importance of FEMA functioning, of our TSA folks …” The Bureau of Indian Education (BIE) is offering a career pathway for tribal students looking at wildland firefighting jobs. KJZZ's Gabriel Pietrorazio has more. Highschoolers across six BIE-run schools are participating, including Northwest High School in Shiprock on the Navajo Nation. “This just happened to occur organically.” Carmelia Becenti (Diné) is BIE chief academic officer. She credits President Trump's executive order on “expanding educational freedom”. They are also pitching the curriculum to colleges. “We are trying to somewhat steer them towards being stewards of our lands. That doesn't always happen.” Garth Fisher is with the Bureau of Indian Affairs (BIA) Division of Wildland Fire Management. He says they are teaching coursework about leadership, fire suppression, and FEMA readiness. Once done, students put their training to the test during a field day. “They get to put the gear on, how it feels. They get to look like a firefighter.” That equipment is expensive, says Becenti, which is why the BIE is buying it now. “And that way, year after year, as we recruit more students at these schools and across the bureau, you know, we have this PPE that we can use over and over and over.” Get National Native News delivered to your inbox daily. Sign up for our daily newsletter today. Download our NV1 Android or iOs App for breaking news alerts. Check out today’s Native America Calling episode Friday, March 20, 2026 – A view from the Iditarod trail and other winter sports competitions

Pievēršamies Latvijā veiktam pētījumam par vardarbību, tiesībām un sabiedrības atbildību pret bērniem 20. gadsimta sākumā. Citi laiki, citi tikumi - mūsdienās teju neaptverami. Tā varētu dēvēt Rīgas apgabltiesas vēsturiskās krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā. Bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē. Kā uz to reaģēja sabiedrība un tiesībsargājošās iestādes? Plašāk skaidro pētījuma autore - vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Ineta Lipša. Brīdinām, ka sarunas gaitā ir pieminēta fiziska vardarbība un dzirdētais var būt nepatīkams! Vēsturniece Ineta Lipša analizējusi Rīgas apgabltiesas krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā ar mērķi detalizēt no literatūras zināmo apgalvojumu par to, ka fiziska vardarbība pret bērniem, piemēram, bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē.  Šajā laikā spēkā esošā likumdošana vardarbību ģimenē definēja par patriarhālās ģimenes iekšējo lietu, tāpēc pie kriminālatbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, vecāki un aizbildņi tika saukti tikai ārkārtīgas nežēlības gadījumos. Noskaidrojot, kā apsūdzēto un liecinieku liecībās atspoguļojas viņu priekšstati par to, cik lielā mērā fiziskā vardarbība pret bērniem uzskatāma par, viņuprāt, nepieciešamu, pētniece secināja, ka bērnu biežu pēršanu laikabiedri uztvēra kā audzināšanas instrumentu. Par to, ko tolaik uzskatīja par biežu, liecina viens no laikabiedru  konstatējumiem, ka bērna nopēršana 2-3 reizes nedēļā netika uzskatīta par biežu pēršanu. -- Zinātnes ziņās stāsts par nešpetno dzīvnieku jenotu. Visai nešpetnais dzīvnieks jenots, kurš kaut ko izvanda cilvēku mājokļus vai to tuvumā, savā ziņā jau kļuvis par folklorizētu tēlu un izmantots arī kino. Jenots ir visēdājs, tas apdzīvo Ziemeļamerikas kontinentu, arī Panamas areālu, savukārt Eiropā un Japānā tā ir ievazāta suga. Tādējādi nav pārsteigums, ka jenota uzvedība jau gana ilgu laiku ir pētnieku uzmanības centrā, un tam pavisam nesen pievērsušies arī pētnieki no Britu Kolumbijas Universitātes Vankūverā, Kanādā, aprakstot savus secinājumus žurnālā “Dzīvnieku uzvedība”. Saskaņā ar pētnieku apgalvojumu jenoti nav tikai labuma meklētāji, dzīvnieki ir patiesi zinātkāri, un tāpēc ir gatavi risināt sarežģītus uzdevumus. Kas par to sakāms pašmāju pētniekiem? Uzklausām Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģi Intu Langi. Viņas vērtējums par publikācijas atziņām. 

Raidījumā lūkojamies tālās Visuma dzīlēs, lai ieraudzīto to, ko grūti aptvert - absolūtu tukšumu. Vai tāds maz ir iespējams? Bieži par Visumu sakām - tur nekā nav, tas ir milzīgs tumšs tukšums, un tomēr tā nav - Visuma audeklu rotā gan zvaigznes, gan galaktikas, miglāji un melnie caurumi, bet šur tur ir vietas, kur nav šķietami nekā. Starp zvaigznēm un galaktikām Visumā plešas milzu tukšums. Atsevišķos Visuma reģionos lielāks nekā citviet. Šīs tukšās vakuuma "teritorijas" slēpj atbildes gan par tumšo enerģiju, gan Visuma izplešanos. Vērša zvaigznājā ir viens no šādiem tukšumiem, iepazīstam to tuvāk. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.   Attiecības starp neandertāliešiem un Homo sapiens Mūsdienās aizvien turpinās pētījumi par neandertāliešiem – cilvēku ģints citu sugu, kas izmira pirms 40 tūkstošiem gadu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem atklājumā tapa skaidrs, ka agrīnie cilvēki un neandertālieši ir savstarpēji tikušies un pat kopīgi radījuši pēcnācējus. Bet šobrīd Pensilvānijas Universitātes no ASV ģenētiķi publikācijā žurnālā “Science” piedāvā jaunu skaidrojumu, proti, ka krustošanās galvenokārt notikusi starp neandertāliešu vīriešiem un mūsdienu cilvēku sievietēm. Par to saruna ar ģenētiķi, Latvijas Universitātes profesoru Īzaku Rašalu. Sanāk, ka uz cilvēka evolūciju nevaram skatīties kā uz taisnu līniju, kurā viens attīstības posms nomaina nākamo?

Kamila Biedrzycka gości gen. Mieczysława Bieńka i płk. Krzysztofa Przepiórkę, którzy MOCNO UDERZAJĄ w prezydenta Karola Nawrockiego. Eksperci wojskowi oceniają jego postawę wobec programu SAFE, nazywając ją "HAŃBĄ!". Dlaczego weterani i wojskowi tak ostro krytykują prezydenta? Jakie są konsekwencje jego działań dla bezpieczeństwa Polski i naszej obronności? Posłuchaj całej dyskusji o strategicznym programie i politycznych rozgrywkach! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo w serwisie YouTube. Więcej informacji o programie na stronie Super Expressu.

Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centra" direktoru, bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, politologu Arti Pabriku.   Ja Ungārijā pie varas paliks Viktors Orbāns, Ukrainai nav nekādu izredžu pievienoties Eiropas Savienībai. To Orbāns atkārto atkal un atkal, šādi faktiski arī demonstrējot, cik smagnēja ir Eiropas Savienības politiskā sistēma. Lai tai pievienotos, jālien vai no ādas ārā. Toties pēc tam to var torpedēt gandrīz vai neierobežoti. Pārāk daudzos jautājumos ir grūti savienības līmenī vienoties, tāpēc rodas kādi jaunveidojumi, kas top paralēli Eiropas Savienībai. Proti, tiek meklētas citas iespējas, kur tās valstis, kas grib strādāt kopā, virzās uz priekšu. Pārējās lai dara pa savam. Biežākais vārdu salikums, ko dzirdam pēdējā laikā, ir divu ātrumu Eiropa. Savulaik par to runājām, kad sākās krīze Grieķijā. Arī tagad ekonomiskajā attīstībā vairākas lielās valstis vēlas rīkoties elastīgāk, ātrāk, negaidot, kad visi būs gatavi pievienoties. Turpat ir drošības un citi jautājumi. Neviļus rodas jautājums: ja šīs tendences uzņems apgriezienus, kādas tam būs sekas? Vai tas nerada draudus kopējai Eiropas vīzijai? Un kur tad šajā realitātē esam mēs?  

Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centra" direktoru, bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, politologu Arti Pabriku.   Ja Ungārijā pie varas paliks Viktors Orbāns, Ukrainai nav nekādu izredžu pievienoties Eiropas Savienībai. To Orbāns atkārto atkal un atkal, šādi faktiski arī demonstrējot, cik smagnēja ir Eiropas Savienības politiskā sistēma. Lai tai pievienotos, jālien vai no ādas ārā. Toties pēc tam to var torpedēt gandrīz vai neierobežoti. Pārāk daudzos jautājumos ir grūti savienības līmenī vienoties, tāpēc rodas kādi jaunveidojumi, kas top paralēli Eiropas Savienībai. Proti, tiek meklētas citas iespējas, kur tās valstis, kas grib strādāt kopā, virzās uz priekšu. Pārējās lai dara pa savam. Biežākais vārdu salikums, ko dzirdam pēdējā laikā, ir divu ātrumu Eiropa. Savulaik par to runājām, kad sākās krīze Grieķijā. Arī tagad ekonomiskajā attīstībā vairākas lielās valstis vēlas rīkoties elastīgāk, ātrāk, negaidot, kad visi būs gatavi pievienoties. Turpat ir drošības un citi jautājumi. Neviļus rodas jautājums: ja šīs tendences uzņems apgriezienus, kādas tam būs sekas? Vai tas nerada draudus kopējai Eiropas vīzijai? Un kur tad šajā realitātē esam mēs?  

Biežajos ceļu negadījumos nereti gribam vainot ceļa apstākļus un to uzturēšanu, nepareizi regulētu satiksmi, taču kāda ir pašu šoferu psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt adekvātus lēmumus uz ceļa? Par to stāsta dažādi pētījumi. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar izpētīto iepazīstina Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers un Celu satiksmes direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Ivars Austers arī aicina iesaistīties autovadītājus turpmākajos pētījumos.

"Līderis nedrīkst atstāt neatbildētus jautājumus. Ja uzņēmumā ir informācijas vakums un līderis uz to neatbild, tad rodas pārāk daudz nevajadzīgu spekulāciju, baumu, bažu. Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi." Šajā HR podcast CEO epizodē viesos Ieva Tetere, SEB Latvija vadītāja.  Ieva ir cilvēks, kuru uz sarunu esmu gribējusi uzaicināt jau sen un dzirdēt viņas stāstu par ceļu uz vadītājas amatu, ko nozīmē vienlaikus būt spēcīgai un cilvēcīgai, kā palīdzēt organizācijai augt, veidot cilvēcīgu kultūru un nesalūzt lielajā nenoteiktībā un spriedzē. Man ļoti patika šīs sarunas plašums un dziļums vienlaikus, priecājos, ka izdevās saruna, kurā varēju just autentiskumu, ko ieva briedinājusi gadiem esot ne tikai bankas vadītājas kurpēs. Spilgtākās atziņas no sarunas:  - Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi. Biežāk ir vērts apstāties un teikt: es šo vēl nezinu, bet mēs kopā atradīsim atbildes  - Vienmēr savus lēmumus novalidē pie savas sirdsapziņas, pie savām vērtībām, pie tā, kā tu to iznesīsi plašāk, vērtībās balstīta līderība un lēmumu nozīme ilgtermiņā.  - Pārdomas par to, ka katram līderim ir privilēģija ietekmēt sabiedrību, veidot savu valsti, dot un saņemt atpakaļ, arī tad, ja "vienkārši" vadi uzņēmumu. Katrs lēmums IR no svara.  Paldies, Ieva, par šo dzīvo sarunu un, lai jums noder par iedvesmu mūsu sarunātais!

Cik zaļai jābūt Rīgai? Karstā vasaras dienā noteikti atbilde būtu – pēc iespējas zaļākai un ēnainākai. Bieži dzirdam sūdzības, ka pilsētās trūkst parku un zaļo zonu, vienlaikus kultūrvēstures speciālisti min, ka Rīgas centrā kā UNESCO mantojuma vietā nebūt nevajag intensīvu apzaļumošanu un arī vēsturiski Rīgas centrs nemaz nav bijis viscaur kokiem apstādīts. Ko par to saka ainavu arhitekti un ko – kultūrvēsturisko pieminekļu sargātāji? Kā saglabāt Rīgas vēsturisko seju un vienlaikus padarīt pilsētu klimatam un videi draudzīgāku? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula un  ainavu arhitekte Indra Purs.

A state task force in Alaska released recommendations last month for making psychedelic therapy available, if treatments are approved at the federal level. Alaska Public Media's Rachel Cassandra has the story. The Alaska state legislature established a task force in 2024 to examine psychedelic therapies, which hold a lot of promise but are still considered experimental. Jennie Armstrong is a former state representative who was on the task force. She says the group tackled questions like how to make therapy accessible and how to offer safe and culturally competent care. “The whole point of the task force was to bring up these types of questions so we’re not scratching our heads when this becomes medicalized and scrambling and being reactive, but we’re actually being proactive.” The task force did not take a stance on whether psychedelic therapies are good or bad, but recommends Alaska incorporate them as they are legalized nationally. None of the task force's recommendations are binding, but Armstrong says they are meant to guide legislators on the types of laws the state would need to offer access. Armstrong says the task force recommends incorporating a training program for therapists and healthcare providers who want to guide therapy. “Everyone needs to go through this type of training, because just being a doctor doesn’t make you qualified to facilitate this type of care.” And she says the aim is to make training accessible so a diversity of people can become certified. She says that would ensure people getting treated are a good fit with the person who guides them. Armstrong says Alaskans could benefit a lot from psychedelic therapies if they are legalized. That is because the state has such high rates of post-traumatic stress disorder, substance use disorders, and other mental illnesses. Psychedelic therapies are being studied to treat those disorders and Armstrong says some of the research is promising. “There are so many folks who, through these trials, went from being suicidal and having treatment resistant depression, unable to work, unable to function, to being in remission within months.” She says that can change how people and communities can thrive. There is a new career pathway for tribal students looking at wildland firefighting jobs. KJZZ's Gabriel Pietrorazio has more on the partnership between the Bureau of Indian Education (BIE) and Bureau of Indian Affairs (BIA). Highschoolers across six BIE-run schools are participating, including Northwest High School in Shiprock, Ariz. on the Navajo Nation. Carmelia Becenti (Diné) is chief academic officer for BIE. She credits President Donald Trump's executive order on “expanding educational freedom”. “This just happened to occur organically.” They are also pitching the curriculum to colleges. Garth Fisher is with the BIA Division of Wildland Fire Management. “We are trying to somewhat steer them towards being stewards of our lands. That doesn't always happen.” Fisher says they are teaching coursework about leadership, fire suppression, and Federal Emergency Management Agency (FEMA) readiness. Once done, students put their training to the test during a field day. “They get to put the gear on, how it feels. They get to look like a firefighter.” That equipment is expensive, says Becenti, which is why the BIE is buying it now. “And that way, year after year, as we recruit more students at these schools and across the bureau, you know, we have this {#[Personal Protective Equipment] PPE that we can use over and over and over.” Get National Native News delivered to your inbox daily. Sign up for our daily newsletter today. Download our NV1 Android or iOs App for breaking news alerts. Check out today’s Native America Calling episode Monday, March 2, 2026 — Native crews help solve the growing marine trash problem

Latvija ir tik liela, cik ir, un lai augtu, uzņēmumiem agri vai vēlu jāskatās uz eksportu. Tā ir arī, raugoties uz uzņēmumiem ar valsts un pašvaldības kapitālu. Un bieži vien tirgi ārpus Latvijas ir vienīgais, kas var sargāt no biznesa sarukšanas. Arī "Latvenergo" pēc enerģētikas tirgus atvēršanas konkurencei devās ar savu piedāvājumu pie kaimiņiem.  Bet kā doties uz ārvalstu tirgiem? Bieži vien mazāk piesauktā metode ir kļūt par ārvalstu uzņēmumu īpašniekiem - tos nopirkt un iekļaut zināšanas un prasmes savā uzņēmumā. Šāda pieredze ir arī LMT. Savukart, atrodot savu vietu ārvalstu tirgū, var palīdzēt viens otram un atbalstīt. Galu galā - paskatoties, kā citu valstu uzņēmumi to dara, ir acīmredzams, ka tas strādā. Tā trīs uzņēmumu pārstāvji. Bet viss gan nav tik vienkārši, it īpaši uzņēmumiem ar valsts kapitālu. Uzņēmēju teiktajā dzirdams, ka eksports un izaugsme bieži vien notiek par spīti valsts uzstādījumiem, nevis pateicoties tiem.

Speellijst Zondag 1 maart 2026 Franse les (H. v. Veen) Herman van Veen 0'46 van de cd Alles in de wind Polydor 537 444-2 Fantastig toch (De Roovere) Eva de Roovere 2'54 van de cd De jager Universal 170 9866 Als de liefde niet bestond (Hermans) Toon Hermans 2'27 Van de cd Als de liefde Polydor 549 483-2 Ik kan je dromen (Van Merwijk) Jeroen van Merwijk 2'09 Van de cd Dat kunnen alleen de hele groten Eigen beheer De hoofse prinses en de vreemde meneer (Deborah/Leon Mooren) Deborah 3'33 Eigen opname Paterke Pieter (T. v. Verre) Tony van Verre 2'05 Eigen opname Jonas (Meijers) Marjolein Meijers 2'46 Van de cd Tijdloos Eigen beheer De stad blijft (Ronald M. Offerman, Mattijs Verhallen en Martin Spee/Mattijs Verhallen) Amsterdams Allooi 3'55 Eigen opname Amsterdam (Dorrestijn) Hans Dorrestijn 2'00 Van de cd Onvergeeflijke melodieën Munich C DJD 26 HD Pietà (Zuiderveld) Rikkert Zuiderveld 4'53 Van de cd Solo Eigen beheer Arie (P. v. Vliet, F. Kist) Paul van Vliet 8'32 Van de cd De one man shows Philips 824 349-2 Misschien vannacht (trad./P. v. Vliet) Leoni Jansen, Carel Kraayenhof 3'35 Van de cd Melancholy in the polder 2 Eigen beheer Als mijn tijd gekomen is (P. Lusse/Jeroen Smalbrugge) Peter Lusse 2'42 Eigen opname Ik zit (Torn) Kees Torn 2'06 Uit DVD-Box Een ommetje met Kees Torn Bunker Voor haar (De Bie) Wim de Bie 1'53 van de cd op hun pik getrapt! SVCD 4

Interesants fakts: Pasaulē katru mēnesi tiek veikti vairāk nekā 5 miljoni novērtējumu. (jautājums, kas ar tiem notiek pēc tam?:)  Sarunā ar Elīnu Pelčeri – sertificētu Patrick Lencioni Six Working Genius vienīgo treneri Latvijā, ienirstam tēmā, kas organizācijās ir aktuāla, bet, iespējams, pārāk bieži ignorēta: kāpēc gudri, motivēti cilvēki sistemātiski izdeg. Es zinu, ka organizācijas daudz lieto un meklē dažādus rīkus, ko izmantot, lai saprastu realitāti. Lūk, es mēģināšu jums palīdzēt.  Elīna lieliski izskaidro, ka Working Genius nav kārtējais personības tests, bet uz to vairāk var raudzīties kā uz komandas produktivitātes rīku. Tests izpildīšana neiedod risinājumu visām proēmām, bet var iedot valodu, ar ko sākt." Elīna min: „Tas parāda, kuros darba procesos man dabīgi nāk enerģija un kuros es sistemātiski strādāju uz sava resursa rēķina."  Rīks palīdz ieraudzīt šos šauros pudeles kaklus kā realitāti par ko var sākt atklāti sarunāties. „Bieži vien tests iedod tādu legalizāciju par šo runāt. Kad mēs redzam visi to bildi vienādi – sākam risināt."  Šajā epizodē apskatījām: Ko Working Genius mēra – un ar ko tas atšķiras no personības testiem un kompetenču modeļiem Trīs zonas – ģenialitāte (dabiskā enerģija), kompetence (apgūta prasme) un frustrācija (kas iztukšo) Komandas karti – kā ieraudzīt, kur komandā ir šaurie pudeles kakli un kāpēc kaut kas sistemātiski „buksē" Ģenialitāte vs. kompetence – kāpēc cilvēks var būt izcils kādā darbā un vienlaikus no tā sistemātiski izdegt Sapulču dinamiku – kāpēc vienā sapulcē bieži runājam sešos dažādos līmeņos un kā to mainīt Kad tests nepietiek – konflikti vērtību līmenī, dziļāki psiholoģiski iemesli un kad vajadzīgs mediators vai supervīzija, koučings Praktiskus piemērus no Elīnas prakses – pārdošanas komandas, jaunas nodaļas izveide, atbalstītāju pārslodze Kā izmantot rīku motivācijai – ne tikai diagnostikai, bet arī darba dizaina pārskatīšanai un darbinieku noturēšanai Satiec Elīnu TrainingLab.  Uzzini vairāk par: https://traininglab.lv/genialitates/ 

Kamila Biedrzycka gości gen. Mieczysława Bieńka (MON, NATO). Generał o przewadze Rosjan i programie SAFE, który ma być KOŁEM ZAMACHOWYM dla polskiej armii. Komentuje też GŁOSY PRZECIW bezpieczeństwu. Posłuchaj o zagrożeniach i kierunku polskiej armii! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo. Więcej na Super Expressie.

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere Lai gan Jāzepa Grosvalda vārds ir kļuvis par obligātu lielumu latviešu vizuālās mākslas apziņā, Grosvalda kā personības izziņā nozīmīgu lomu ieņem arī mūzika un muzicēšana. Muzikālais un pat muzikāli radošais gleznotājs lieliski izjuta un baudīja visdažādāko žanru mūziku, bija regulārs koncertu un operu apmeklētājs un muzicētāja spējas viņam palīdzēja iekļauties visdažādākajās sabiedrībās, izklaidējot gan Parīzes salonu personības, gan britu armijas ekspedīcijas korpusa biedrus garajā kuģa ceļā uz Mezopotāmiju. Kāda tad ir bijusi Jāzepa Grosvalda muzikālā gaume? Būdams vēl 17 gadus vecs Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolnieks, jauneklis rūpīgi izklāstījis savas intereses dažādos mākslas veidos dienasgrāmatā, par mūziku rakstīdams šādus vārdus: "Mūzikā es esmu entuziastisks Vāgnera cienītājs, bet ne vāgnerists. "Tristanu" [operu "Tristans un Izolde"] es uzskatu par vissirsnīgāko darbu, kas pasaulē sarakstīts. Man patīk Čaikovskis (5. un 6. simfonija), Rihards Štrauss, Borodins, Musorgskis, Sezārs Franks, Brukners, Bēthovens ("Leonora"), Mocarts (ar izlasēm), Grīgs, Šopēns, Mendelszons un Vēbers kā modernās mūzikas priekšteči; un tad pats par sevi un ārkārtīgi lielisks: Bahs." [1] Grosvalds baudīja un novērtēja mūziku, regulāri klausījās koncertus un operas gan Rīgā, gan Parīzē, Edinburgā [mūsdienu Dzintaros] pastāvīgi gāja uz Horna koncertdārzu. Kas attiecas uz operām, tad bez spējas labi orientēties to muzikālajā iedabā Jāzeps Grosvalds bija ass un redzīgs skatītājs aktierspēles, kustību estētikas un scenogrāfijas jautājumos. Savu kritiku un novērojumus viņš regulāri pierakstīja dienasgrāmatās un to iztirzāja ar vecāko brāli vēstulēs, liekot domāt, ka jaunais gleznotājs būtu bijis ļoti labs mūzikas un teātra kritiķis, ja tam būtu izvēlējies pievērsties. Ārpus patikas pret tādiem komponistiem, kuru veikumu mūsdienās pieskaitām pie tā sauktās nopietnās mūzikas, Grosvalds bija atvērts jaunajām vēsmām izklaides jeb vieglās mūzikas žanrā. Viņš priecājās par jau minētajā Horna koncertdārzā dzirdētajām dziesmiņām, vēlāk Parīzes un Londonas kabarē un mūzikholu priekšnesumiem un ātri pievērsās no Jaunās pasaules ienākošajiem regtaimiem. Mīlestību pret jaunāko angļu un amerikāņu mūziku Jāzeps Grosvalds dalīja ar savu Parīzes gadu tuvāko domubiedru un draugu, katalāņu mākslinieku Ksavjēru Gosē (Xavier Gosé, 1876–1915). Biežā ciemošanās vienam pie otra tika veltīta gan jaunāko zīmējumu apskatei, gan kopīgai Gosē gramofona klausīšanai un muzicēšanai, kā, piemēram, kādā 1913. gada marta vakarā: "Vakarā Gosē pēdējo reizi ar ģitāri – esam labi iespēlējušies un uzvedam tīru koncertu ar lieliskiem regtaimiem [..] un spāniešu dziesmām – lielas un nemaisītas baudas." Bez spējas novērtēt un atskaņot savu laika populāro mūziku, Grosvalds dažkārt iemēģināja roku dziesmu sacerēšanā. Daži viņa nošu pierakstu fragmenti ir saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, taču paša mākslinieka viedoklis par kādu savu kompozīciju meklējams kādā 1909. gada vēstulē brālim: "Es tagad esmu no gara laika "sakomponējis" (lūdzu nesmejies) vienu diezgan smuku modes dziesmiņu [..]. Dievs zina, kā to varētu izlietot? Jo katrā ziņā, kādu gabaliņu naudas ar tādu lietu vienumēr var pelnīt, ja arī tā dziesma nav tūlīt "šlāģers". Būtu žēl, ja nekur to nevarētu piedabūt – meldiņš nemaz nav slikts. Māmiņa un Līna, diezgan stingri kritiķi, kas mani mūzikā nekad neslavē, ir ar viņu mierā. Visa tā lietiņa ir angļu garā: f-dur un tie akordu sakopojumi, kurus vienumēr sastop angļu dziesmās." Jāzeps Grosvalds nebija aizrāvies ar vizuālās mākslas un mūzikas salīdzināšanu, kā arī viņa daiļradē mūzikas tēmai veltīti vien atsevišķi zīmējumi un glezna "Toska" (1914–1915), kas atsaucas uz itāļu komponista Džakomo Pučīni operu. Sārtos un okera toņos ieturēto drapēriju ielokā operas ložas centrā mākslinieks attēlojis sievišķīgi trauslu skatītāju elegantā cepurē, lorneti un operas programmiņu rokās. Taču par gleznas piederību muzikālajai tematikai liecina tikai uzraksts uz programmiņas zem dāmas rokas. ------ [1] No Jāzepa Grosvalda 1908. gada dienasgrāmatas

2026. Nowy rok i nowe wyzwaniaRozpoczął się 2026 rok, który wzorem lat minionych również obfituje w wiele ważnych, okrągłych rocznic – między innymi przewrotu majowego z 1926 roku, Poznańskiego Czerwca z 1956 roku i robotniczych protestów w Ursusie i Radomiu w roku 1976.Bieżący rok został także ogłoszony przez Sejm RP rokiem Ignacego Daszyńskiego – jednego z Ojców Niepodległości, socjalisty i patrioty, premiera polskiego rządu.Decyzją Kolegium IPN rozpoczęła się również procedura wyboru prezesa Instytutu Pamięci Narodowej.O tych wszystkich wydarzeniach i wyzwaniach stojących przed Instytutem Pamięci Narodowej w 2026 roku mówi nasz gość, dr Rafał Kościański, rzecznik IPN.Zapraszamy!redaktor prowadzący: Paweł Lekkiwydawca: Małgorzata Frydrychprodukcja: Wydział Realizacji Projektów Medialnych – Biuro Rzecznika Prasowego IPNWięcej podcastów historycznych znajdziesz na portalu przystanekhistoria.pl

Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente Maija Pozemkovska; pārraides producente – Maruta Rubeze Profesors Pauls Stradiņš (1896–1958) bija ne tikai izcils ķirurgs un medicīnas vizionārs, bet arī personība ar ļoti plašām interesēm. Profesora  lielākais vaļasprieks bija kolekcionēšana un medicīnas vēsture. Viņš bija kaislīgs vācējs, kurš kolekcionēja visu, kas saistīts ar medicīnas attīstību – senas grāmatas, mākslas darbus, aptiekas traukus un vēsturiskus priekšmetus – fotogrāfijas un pat mēbeles. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem vāktais krājums sākotnēji atradās Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (tagadējā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) telpās, bet 1957. gadā Pauls Stradiņš izveidoto Medicīnas vēstures kolekciju novēlēja valstij. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida muzejiem Eiropā, un pēc Paula Stradiņa nāves 1958. gadā tika nosaukts viņa vārdā. Pauls Stradiņš būtībā bija filantrops un mecenāts, jo sākotnēji algas medicīnas muzeja darbiniekiem maksāja no savas kabatas. Medicīnas muzeja diorāmas un maketus, kas ar māksliniecisku precizitāti restaurēja pagātnes ainas, piemēram, viduslaiku aptieku un viduslaiku pilsētu, darināja butaforiju mākslinieks Oļģerts Krūmiņš (1904–1989). Viņš arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pirmais direktors (1957–1960). Pauls Stradiņš augstu vērtēja mākslu un uzturēja ciešas attiecības ar tā laika inteliģenci. Viņš kolekcionēja latviešu mākslinieku gleznas un skulptūras, bieži apmeklēja teātrus un koncertus, uzskatot, ka ārstam ir jābūt vispusīgi izglītotam un dvēselē bagātam, lai labāk izprastu savus pacientus. Viņš labprāt bez atlīdzības lasīja lekcijas, publicēja populārzinātniskus rakstus un centās padarīt medicīnu saprotamu ikvienam. 1946. gadā, būdams Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns, uzrunā "Kamdēļ es studēju medicīnu", Pauls Stradiņš sacījis: "Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla," tā pārfrāzējot izcilā renesanses laika medicīnas reformatora Paracelza (Paracelsus; 1493–1541) vārdus. Veidojot Medicīnas muzeju, Stradiņš pieaicināja arī dažādus māksliniekus. Viņu vidū arī Jāni Robertu Tillbergu (1880–1972), kas bija muzeja idejas atbalstītājs un mākslinieciskais konsultants. Vēlāk viņi kļuva labi draugi, un Tillbergs portretējis Stradiņa ģimeni vairākās paaudzēs. Paula Stradiņa vecāku – mātes Māres un tēva Jāņa – portreti tagad glabājas Viesītes muzejā "Sēlija", jo Stradiņu dzimtas saknes meklējamas Viesītē, bet pārējo ģimenes locekļu portreti ir ģimenes īpašumā. Cieša sadarbība Paulam Stradiņam bija ar gleznotāju Leo Kokli (1924–1964), kas bija profesora meitas, gleznotājas Irēnas Stradiņas (1925–1972) skolas un studiju biedrs. Par mākslinieciski augstvērtīgāko tiek uzskatīts Leo Kokles 1963. gadā darinātais Paula Stradiņa portrets. Pēc Stradiņa pasūtījuma viņš gleznojis arī citu izcilu ārstu portretus, kuru vidū arī stetoskopa izgudrotājs – franču ārsts Renē Leneks (Laennec; 1781-1826). Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ekspozīcijā aplūkojams arī Stradiņa meitas, gleznotājas Irēnas Stradiņas diplomdarbs "Nikolajs Pirogovs Sevastopoles lazaretē" (1949). Stradiņa ģimenes māja ar plašo dārzu Pārdaugavā, blakus slimnīcai, kas celta 20. gadsimta 30. gadu sākumā, bija inteliģences pulcēšanās vieta, bet iekoptais dārzs – vieta mieram un pārdomām pēc garajām darba stundām operāciju zālē. Stradiņa ģimenes paziņu lokā bija daudzi tā laika izcilākie latviešu kultūras darbinieki – režisors Eduards Smiļģis (1886–1966), rakstniece un gleznotāja Hilda Vīka (1897–1963), kura cita starpā gleznojusi arī abas vecākās Paula Stradiņa meitas. Pauls Stradiņš bieži palīdzēja māksliniekiem arī kā mecenāts, iegādājoties viņu darbus vai sniedzot morālu atbalstu grūtos laikos. Pauls Stradiņš uzskatīja, ka skaista, estētiska vide un mūzika palīdz ātrāk atveseļoties. Viņš rūpējās par slimnīcas labiekārtošanu, gleznu eksponēšanu plašajos klīnikas gaiteņos un arī palātās, uzskatot to par būtisku pacientu atveseļošanās daļu. Pēc Stradiņa ierosmes slimnīcā  rīkoja koncertus, aicinot uzstāties Operas solistus. Bieži viesi bija dziedoņi Elfrīda Pakule (1912–1991) un Aleksandrs Daškovs (1914–2004). Kā atceras Paula Stradiņa jaunākā meita Asja, tad arī tēvam bija laba balss un viņam patika dziedāt, arī šūpuļdziesmas saviem bērniem. Pie Paula Stradiņa vaļaspriekiem noteikti jāmin kustīgais dzīvesveids: pārvietošanās kājām, braukšana ar divriteni, bet vasarā -  peldes Lielupē un jūrā.  Viena no profesora atziņām jeb devīzēm bija: "Man jāatstāj pēc sevis klīnika, ķirurgu skola un muzejs!" Šīs mūža ieceres un mērķus viņam izdevās sasniegt un piepildīt. Avoti: Nacionālā Enciklopēdija (dažādi šķirkļi). Pieejams: https://enciklopedija.lv/ Vīksna, A., "Pa profesora Paula Stradiņa mūža takām", Rīga, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, 2018. Vīksna, A. (sast.), "Latvijas ķirurģijas profesori", Rīga, LU, RSU, PSKUS, RAKUS, 2010.

2024. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" aicināja palīdzēt tiem, kurus no dzīvības šķir nauda, jeb cilvēkiem, kas nonākuši finansiālā bezizejā, jo viņus skārušas kritiskas un akūtas veselības problēmas, nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Bieži šādos gadījumos cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Toreiz Veselības ministrijai tika iesniegtas konkrētas prasības. Atbildīgās iestādes solīja pārmaiņas. Kas ir izdarīts? Krustpunktā analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja.  

Saruna ar diviem izciliem speciālistiem – Diānu Zandi un Juri Sērmukšu, kas abi ir ne tikai psihologi, bet arī pāris, kas jau 30 gadus ir kopā, neskatoties uz to, ka viņu smadzenes darbojas fundamentāli atšķirīgi, jo vienam pārī ir UDHT (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi jeb ADHD), bet otram – ne.Šī saruna ir piemērs, ka foršas attiecības var būt pat tad, kad viens aizmirst kalendāra ierakstus un otrs plāno dzīvi pa minūtēm. Par to, ka atšķirības var kļūt par spēku, ja tās saprot un pieņem.Bieži vien mēs interpretējam UDHT cilvēku uzvedību kā nevērību, nekārtību vai pat necieņu, lai gan patiesībā viņi vienkārši uztver un apstrādā pasauli citādi. Diāna un Juris palīdz saprast, kas notiek otra cilvēka galvā, un, kas vēl svarīgāk, – ko ar to iesākt praktiskā līmenī.Diāna Zande ir psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite. Juris Sērmukšs ir klīniskais psihologs. Viņi dalās gan ar savu darba pieredzi, gan savā personīgajā ceļā – godīgi un ar humoru stāsta, kāpēc cilvēks ar UDHT var perfekti zināt, kas viņam jādara, bet vienkārši nespēj to izdarīt, kāpēc vienam cilvēkam visi stimuli gāžas virsū vienlaikus, kamēr citi spēj automātiski filtrēt svarīgo no nesvarīgā.Par to, kā veidot dialogu, nevis cīņu. Kā radīt struktūru, kas palīdz, nevis ierobežo. Kā komunicēt tā, lai otrs tiešām dzird. Un kā atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un robežām, kas sargā. Viņi māca būt godīgiem par savām grūtībām, nevis slēpt tās aiz aizbildinājumiem, un vienlaikus atzīt, ka daži izaicinājumi nav raksturs vai slinkums – tie ir neirobioloģija.Svarīgs atgādinājums no Diānas un Jura – ja rodas aizdomas par UDHT, vērsies pie profesionāļa ar izglītību, kvalifikāciju un ētikas standartiem, nevis nodarbojies ar pašdiagnostiku.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Vairāk informācijas 248. sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads03:00 Viesu iepazīšana un sarunu tēmas ievads06:00 Kas ir UDHS? Definīcija un galvenie simptomi09:00 Kāpēc nevajag sevi diagnosticēt pašiem14:15 Vai tas ir UDHS? Atšķiršana no pusaudža vecuma īpatnībām19:00 Par nekārtību un izklaidību - kas tas patiesībā ir?25:00 Laika uztvere un lineārās funkcijas izaicinājumi27:30 Par stimulu blīvumu un informācijas filtrēšanu35:00 Kā UDHS ietekmē partnerattiecības43:00 Konfliktu risināšana, kad viens partneris ir ar UDHS48:00 Praktiskas stratēģijas ikdienai - kalendāri, atgādinājumi, struktūra53:00 Par medikamentiem un ārstēšanas iespējām01:05:30 Par apzinātības praktiku un meditāciju01:11:00 Kā atbalstīt partneri ar UDHS - empātija un izpratne01:16:00 Robežas, kas sargā - kad nepieņemams kļūst par pieņemamu01:25:30 Pozitīvās UDHS īpašības - spontanitāte, radošums, enerģija01:31:00 Bērni ar UDHS - vecāku atbalsts un sapratne01:41:00 Darba vide un UDHS - kā atrast piemērotu profesiju01:45:00 Par aizmāršību - kas ir normāli un kas nav01:50:00 Par modes tendencēm diagnostikā - uzmanību!01:59:00 Kā runāt par sevi un UDHS - komunikācijas padomi02:09:43 Noslēguma vārdi - par grūtību pārvarēšanu un prieku

Gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju gada laikā saskaras ar kādu lielāku vai mazāku ādas problēmu. Viens no iemesliem ta ir mūsu ikdienas ieradumi. Kā ikdienas ieradumi ietekmē ādas veselību un vispārējo labsajūtu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatoloģe Anna Bērziņa, uztura speciāliste Viktorija Jansone un psiholoģe Kristīne Balode. Ādas veselību ietekmē faktoru kopums. Jutīga āda ir mūsdienu tendence. "Ādu tiešām ietekmē tas, kā jūtamies, uzturs. To savā ārsta kabinetā redzu daudz. Bieži vien cilvēki negrib atzīst, ko ēd un dzer, bet realitātē to āda parāda ar iekaisīgiem procesiem, gan saasinoties hroniskām slimībām. Tas arī veicina ātrāku ādas novecošanos. Gan miegs, gan mūsu nervu sistēmas darbība, gan ādas kopšanas paradumi ietekmē ādas veselību. Dzīve pilsētā un lielā skrējienā nenāk par labu ādai," atzīst Anna Bērziņa. "Ja būtu jāizvēlas daudz kustēties vai pareizi ēst, sliktu uzturu nevarētu kompensēt ar regulārām kustībām. Īpaši mūsdienu cilvēkam uzturam ir lielāka loma, pat ja regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm," norāda Viktorija Jansone. "Pamanu, ja klientiem sākas stress par to, ar kādām metodēm varētu kaut mainīt savā izskatā, tas reizēm pat ir jaudīgāks stress, kas problēmu pat vēl pastiprina," bilst Kristīne Balode. "lielākoties stresu mēs apēdam. Lielākoties cilvēks ēd emocionāli. Būtu jauki, ja ēstu apzināti un uzturu lietotu vairāk kā medicīniski atbalstošu, skatoties uz uzturu no veselības viedokļa, ne tik daudz no baudas viedokļa," vērtē Kristīne Balode. "Manuprāt, rietumu sabiedrība ir ļoti daudz saistīta ar baudu, kur es ēdīšu, kā ēdīšu, kā tas izskatīsies, kur man to pasniegs, kurā vietā to būs stilīgi apēst. Man liekas, ka  esam diezgan tālu aizgājuši no uztura pamatnosacījuma, ka tā ir uzturviela, lai mūsu ķermenis, prāts un emocionālā pasaule var forši funkcionēt." Anna Bērziņa norāda, ka nav specifiska uztura ādas veselībai. Viktorija Jansone iebilst, ka piens un cukurs ir divas lietas, kas uztur iekaisuma procesu organismā. Samazinot cukura un piena patēriņu ikdienā, iekaisīgu slimību gadījumā labi var redzēt uzlabojumus.  

Dive into the incredible story of Sub Sea Systems — a family-owned company in Northern California that creates some of the most innovative underwater attractions in the world. In this episode, Mark Haney sits down with Jim Mayfield and the next generation of leaders — Hannah de Bie, Kyle Mayfield, and Keenan Mayfield — to explore how this remarkable family built SeaTREK, Aquaticar, SolarCat, and a suite of attractions that have transformed the way millions of people experience the ocean. From engineering underwater vehicles powered by bubbles… to creating an underwater wheelchair that gives guests with mobility challenges the chance to explore beneath the surface… to deploying world-first attractions in places like Dubai, the Caribbean, and Saudi Arabia… Sub Sea Systems is redefining adventure, accessibility, and innovation. This conversation hits everything: ✔ Family business dynamics ✔ Invention & imagination ✔ Global tourism ✔ Underwater engineering ✔ The heart behind making oceans accessible to everyone Whether you're an entrepreneur, creator, or ocean lover, this episode will inspire you to think bigger, innovate boldly, and build with purpose. Website: https://www.subseasystems.com/ Facebook: https://www.facebook.com/SubSeaSystems/ Instagram: https://www.instagram.com/seatrek/ YouTube: https://www.youtube.com/@subseasystemsinc LinkedIn: https://www.linkedin.com/company/subseasystems/ #UnderwaterRides #Innovation #FamilyBusiness #OceanTech #Entrepreneurship #WaterParks #SeaTREK #Aquaticar #AdventureTech #TourismInnovation #MadeInUSA #ExperienceDesign #Invention #AccessibleAdventure #MarineTourism #BlueEconomy #UnderwaterExperience #CaliforniaBusiness #Placerville #MarkHaneyShow ______________________________________________________________ If this episode inspires you to be part of the movement, and you believe, like me, that entrepreneurs are the answer to our future, message me so we can join forces to support building truly great companies in our region.  - Subscribe to my channel here: https://www.youtube.com/channel/UCom_​...  -   Mark Haney is a serial entrepreneur that has experience growing companies worth hundreds of millions of dollars. He is currently the CEO and founder of HaneyBiz  -   Instagram: http://instagram.com/themarkhaney​  Facebook: www.facebook.com/themarkhaney  LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/markehaney​  Website: http://haneybiz.com​  Audio Boom: https://audioboom.com/channels/5005273​   Twitter: http://twitter.com/themarkhaney - This video includes personal knowledge, experiences, and opinions about Angel Investing by seasoned angel investors.  This content is for informational purposes only and should not be construed as legal, tax, investment, or financial advice.  Nothing in this video constitutes a solicitation, recommendation, or endorsement. #thebackyardadvantage #themarkhaneyshow #entrepreneur  #PowerOfWith #SacramentoEntrepreneur #Sacramento #SacramentoSmallBusiness #SmallBusiness #GrowthFactory #Investor #Podcast

This week on Better Buildings for Humans, host Joe Menchefski dives into a real-world case study with David Leinbach of Kaiser Martin Group and Terry MacGillivary from Advanced Glazings. The spotlight? A high-profile U.S. government project where cutting-edge daylighting met energy efficiency demands head-on. David and Terry unpack how SoleraWall—a revolutionary glass-based translucent wall system—replaced traditional materials to solve tough design challenges, including heat loss, glare, and longevity. Together, they reveal how thoughtful engineering and collaboration turned a spec rejection into a design triumph, delivering R5 insulation performance (U-Value 0.2) and lasting visual impact. From the installation process to the "quiet wow" of natural light done right, this episode shines a light on how buildings can be both beautiful and brilliantly functional. If you care about smart daylighting, occupant comfort, and better buildings—don't miss this one.More About David K. Leinbach and Terry MacGillivaryDavid K. Leinbach is President and founder of Kaiser Construction. He then acquired Martin Construction Company of Denver, Pa., a commercial contractor in 2010. In 2017 the companies merged into Kaiser-Martin Group thereby creating a General Contracting company suited for future growth.  David also has majority ownership of Kaiser Investment, which is a Property Management firm.   With over 39 years of experience in the construction industry, David has hands-on expertise in all areas of operating a construction firm.  A BS in Business Management and Course work for a Master of Management has helped to enhance the skills needs to meet today's marketplace.  David has the practical experience in the governmental sector; having served 18 years as an Elected Township Supervisor and as the Chairman for ABC SEPA, BIE and the TCACC Legislative Committees.  His community service extends from working with his church, holding a national soccer coaching and referee license, serving on boards for ABC Insurance Trust, PAID, and Tri-County Chamber of Commerce, Steel River Performing Arts Center and other local organizations. Additionally, he serves as Vice-President of MBCEA and served on Nucor Building Group's “Business Advisory Team”. Terry MacGillivary joined Advanced Glazings Ltd (AGL) in 2017 to oversee and manage the development, marketing and deployment of the SoleraWall System - the world's only translucent wall assembly system made of long-lasting glass.   Mr. MacGillivary's wide array of work and life experiences - applied sciences, technical sales, construction management, research and development - have been key in forging a path for the SoleraWall System in new building markets - like the metal building industry.  Mr. MacGillivary is also directly involved in new business development with AGL. This includes program-based corporate projects, special projects as well as international/overseas projects and programs.Contact:https://www.linkedin.com/in/david-leinbach-b3050049/ https://kaisermartingroup.com/ https://www.linkedin.com/in/terry-macgillivary-2aa68045/?originalSubdomain=ca Where To Find Us:https://bbfhpod.advancedglazings.com/www.advancedglazings.comhttps://www.linkedin.com/company/better-buildings-for-humans-podcastwww.linkedin.com/in/advanced-glazings-ltd-848b4625https://twitter.com/bbfhpodhttps://twitter.com/Solera_Daylighthttps://www.instagram.com/bbfhpod/https://www.instagram.com/advancedglazingsltdhttps://www.facebook.com/AdvancedGlazingsltd

No 7. novembra zvanu centra "Sonido" atbalsta tālrunis katru piektdienu īpaši atvēlēts onkoloģijas pacientiem un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Par sociālo projektu "Parunāsim?" interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta zvanu centra "Sonido" īpašniece un sociālā projekta "Parunāsim?" izveidotāja Inga Muižniece, žurnāliste un pacientu organizācijas "Onkoalianse" pārstāve Inese Supe un kapelāne Sindija Bergmane. Inese Supe norāda, ka onkoloģijas pacientiem nav savas līnijas, kur viņus uzklausītu cilvēks, kurš saprot, ko nozīmē onkoloģija, ārstēšanās un blaknes.  "Kad es pati kļuvu par onkoloģijas pacienti, sapratu, cik svarīgi ir, ka ir otrs cilvēks ar tādu pašu diagnozi, ar kuru var pakonsultēties, jo dakterim nav laika. Tāpēc ir arī onkoloģijas pacientu atbalsta grupas," atzīst Inese Supe. "Kad šo ideju izstāstīju Ingai [Muižniecei], ka onkoloģijas pacientiem nav ar ko parunāties, jo tas ir specifiski, Inga uzreiz atbalstīja," gandarīta Inese Supe. Viņa stāsta, ka pirms tam bija vērsusies Veselības ministrijā, runājusi ar ierēdņiem, kas uzteica ideju, bet realizēja to sociālais projekts, jo tā izveidotāja saprot, cik ļoti svarīgas ir sarunas. Inese Supe pati ar prieku piedalās sarunās. "Liela daļa cilvēku zvana, kuriem ir mentālas problēmas, kuriem vienkārši gribas ar kādu parunāties. Tad mēs vienkārši runājam," pieredzē daļas Inese Supe. "Savukārt onkoloģijas pacientiem ir specifiski jautājumi, kāpēc pie daktera jāgaida tik ilgi, vai varu ieteikt kaut ko no pašas pieredzes, kādus vitamīnus vai uztura bagātinātājus var lietot ķīmijterapijas laikā, lai nebūtu tik slikti. Manuprāt, starts ir ļoti veiksmīgs un daudzsološs. Cik vien man ļaus, izmantošu piektdienas, lai parunātos ar cilvēkiem, arī publiski mēģināšu stāstīt, cik šis pakalpojums ir nepieciešams." Domājot par attīstību, Inese Supe būtu priecīga, ka ar cilvēkiem sarunātos mediķi, kuri var reālu padomu sniegt, kad beigusies garšas sajūta no ķīmijterapijas vai ir caureja vai spēcīga vemšana. Inga Muižniece stāsta, ka darbiniekiem ir specifiska atlase un arī viņiem tiek sniegta palīdzība un ir apmācības, lai varētu strādāt. "Tie ir cilvēki 50+ vecumā, cilvēki ar invaliditāti, kuri savas dzīves laikā invaliditāti ir ieguvuši, pieņēmuši, samierinājušies un spēj kvalitatīvi dzīvot tālāk. Viņiem ir personiskā pieredze," norāda Inga Muižniece. "Tas nes līdzi to, ka tu spēj pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Uzklausīt viņu. Ne vienmēr tas nozīmē, ka jāmetas klāt ar risinājumu. Bieži vien cilvēkam gribas izrunāt sāpi, nevis uzreiz ķerties klāt risinājumam." "Es šo līniju esmu izveidojusi, bet es nekad nevarētu strādāt par operatori," atklāj Inga Muižniece. "Jo man ir vēlme mesties uzreiz palīdzēt, dot risinājumu, bet ir jāpastāv, jānogaida un tikai pēc tam, kad cilvēks ir izrunājies, jāsaprot, vai risinājumam vispār ir vieta." "Sonido" sociālā projekta "Parunāsim?" atbalsta tālrunis ir 26564564. Zvanīt var darba dienās no pl. 11-19. Piektdienās no pl. 12-16 darbojas onkoloģijas atbalsta līnija, no pl. 16-19 - garīgais atbalsts ar kapelānu.

Jebkurš ārstēšanās process būs ievērojami veiksmīgāks, ja pacients spēs būt līdzestīgs. Kā veicināt pacientu iesaistīšanos un kas palīdz nodrošināt kontaktu starp ārstu un pacientu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, šoreiz vairāk akcentējot tieši pacienta līdzestību zāļu lietošanā. Diskutē pētniece, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docētāja Mirdza Kursīte, kardiologs Alberts Bērziņš un sertificēta farmaceite Ērika Pētersone. Aptauja liecina, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot ārsta nozīmētās zāles, iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu. Biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.   Mirdza Kursīte norāda, ka pacientu līdzestība medikamentozajā terapijā ir problēma ne tikai Latvijā, jo aptaujas rāda, ka problēmas ar līdzestību ir apmēram pusei pacientu, kuriem ir nozīmēti medikamenti. Iemesli var būt dažādi.  Viens dalījums ir tīša un netīša nelīdzestība jeb rekomendāciju neievērošana. Bieži tā ir arī aizmāršība, ka izlaiž devas. Ir arī tīša nelīdzestība, kur bieži ir blakusparādības. Medikamentus pārstāj arī lietot, ja uzlabojas pašsajūta, kā arī lieto tikai tad, kad jūtas slikti, lai arī būtu jālieto katru dienu. Ērika Pētersone arī norāda, ka jāņem vērā arī dažādi sadzīviski faktori, piemēram, pacienti mēdz sūdzēties, ka tablete ir pārāk liela un ir grūti norīt, vai arī pretēji, ārsts ir nozīmējis pusi jau tā mazas tabletes, ko pacientam gados ir grūti sadalīt. Tāpat ļoti rūpīgi jāizrunā dažādu medicīnas palīglīdzekļu lietošana zāļu ievadīšanai, lai nerastos nevajadzīgas blakus parādības.

Welcome, welcome, it's a very sword and sorcery episode of BIE! Today's issue is Savage Sword of Conan (2024) #1, intro by Roy Thomas with story and art by Jim Zub, John Arcudi, Max Von Fafner, Patch Zircher & Jeffrey Shanks, among others. This episode was chosen by Oliver Brackenbury of Brackenbury Books. You can follow Oliver's work via his website, or check out New Edge Sword & Sorcery, which bangs. Listen to Oliver's podcast So I'm Writing a Novel wherever you get podcasts. Oliver and some other very rad folks covered my Profane Altars story on their YouTube, very flattering experience. Watch here. This podcast is recorded in the Upper Peninsula of Michigan. This episode is edited by Kate Warner of the band Church Fire. The theme music is provided by Earth Control Pill, whose work is on Bandcamp. I do not want to deal with ads AT ALL, so if you also don't want to deal with ads, please consider supporting the podcast by rating and reviewing and/or signing up at the Ko-fi @ ko-fi.com/saracentury. There is now a Discord for this podcast, and here's the slightly cumbersome invite link if you are interested: https://discord.gg/ZwbvqJDAGS  Finally, you could support my other ventures, including the pending narrative horror podcast Medusa Mask. Visit my website to sign up for my newsletter for updates. Oh, and I'm a horror writer, so pick up my short story anthology, A Small Light and Other Stories, through Weirdpunk Books, or pretty much wherever else you get books. I wrote a zine about the Scream franchise that you can pick up @ sara-century.square.site.

Donald Trump, mając nadzieję na Pokojową Nagrodę Nobla, przedstawił plan pokojowy dla Strefy Gazy. W oblężonej enklawie narasta kryzys humanitarny a kolejne państwa uznają państwo palestyńskie. Bieżącą sytuację na Bliskim Wschodzie analizuje ekspert OSW Marek Matusiak

Latviešu zinātniece Inta Gribonika pēta cilvēka ādas spēju funkcionēt kā aizsargbarjerai ar savu īpašo imunitāti. Viņas pētījumi apliecina, ka āda ir kas vairāk par robežu starp mūsu iekšējiem orgāniem un ārējo pasauli.  Diendienā spītējot mūsu apkārtējai videi, laikapstākļiem un dažkārt mūsu pašu rīcībai, āda centīgi sargā mūs no apkārtējas pasaules un kalpo par mūsu ķermeņa imunitātes vairogu. Talkā tai nāk dažādi vēlami mikroorganismi, apturot infekciju pirms tā tikusi tālāk organismā. Kādā veidā āda mūs sargā ikdienā, skaidro mikrobioloģe, Lundas universitātes pētniece Gribonika un dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja un docente Elga Bataraga. Ir dzirdēts, ja ātri dzīst kāds skrāpējums, tad ir laba imunitāte. Vai tas ir mīts vai patiesība, vai varam mērīt savu imunitāti, skatoties uz to, cik ātri vai lēni mūsu brūces pazūd? "Brūces ir ļoti dažādas. Dažkārt ir pat imūnās šūnas, kurām vajadzētu mūs pasargāt. Ja imūnsistēma nestrādā kārtīgi, tad imūnās šūnas var padarīt brūci vēl sāpīgāku un dzīšanas procesu vēl daudzkārt grūtāku. Es gluži nevilktu paralēles," atzīst Inta Gribonika. "Brūču dzīšanā bieži vien ir ļoti svarīgs arī kopējais veselības stāvoklis, vecums noteikti. Bieži vien jāskatās, vai nav vitamīnu vai kādu citu vielu deficīts, kas to var ietekmēt. Tiešu vienādības zīmi būtu grūti likt. Protams, citādi veselam cilvēkam mēs gaidītu, ka dzīšanas procesi būs ātrāki, bet tā arī reizēm mūsu audi mēdz izveidot tādus rētaudus, kas negribēti aktīvāki," skaidro Elga Bataraga. "Hipertrofiska rēta "draudzīgāka" pacientam, bet keloīdu rētas, kad audi ir aktīvāki, nekā mēs gribētu un savā veidā ietver specifisku iekaisumu, to biežāk var redzēt jauniem cilvēkiem, arī kādam bērniņam. Arī savā praksē man diemžēl ir bērniņi, kuriem pēc kaut kādām noteiktām medicīniskām manipulācijām āda nevis vienkārši sadzīst, bet izveido šādu negribētu, cietu, sāpīgu rētaudu sakopojumu. Mums gribētos domāt, jo jaunāks, jo veselāks, ar labāku, aktīvāku imūno sistēmu. Bet ne vienmēr," turpina Elga Bataraga. Atbildot uz jautājumu, vai var pateikt, kurā vecuma posmā ādas imunitāte ir visspēcīgākā, Elga Bataraga skaidro, ka līdzīgi kā ar dažādiem vīrusiem, ko izslimo bērni mazā vecumā, arī ādai ir raksturīgas dažādas vīrusa infekcijas, un bērniem ir vieglāk ar tām inficēties nekā pieaugušajiem.  "Arī āda ir var kādu laiku, nu tīri no tāda imunitātes viedokļa mācīties, un tad varbūt pieaugušā vecumā mēs esam pret daudz ko noturīgāki, ar pieredzi nekā agrīnākā vecumā. Bet man būtu arī grūti uzstādīt tādu vienu ideālo vecumu," atzīst Elga Bataraga. "Protams, mēs vienmēr runājam arī par noteiktām ādas novecošanās īpatnībām, un imunitāte arī ādā vēlākā vecumā samazinās. Vienu ideālāko vecuma grupu man laikam būtu grūti nosaukt. Droši vien, jāņem kaut kāds vidusposms, kad mūsu āda ir gana gudra, bet vēl nav sagurusi." Zinātnes ziņas Zinātnieki beidzot izskaidro, kāpēc grūtniecēm ir rīta nelabums. Saskaņā ar Nacionālo veselības institūtu datiem, ar nelabumu saskaras līdz pat 80% agrīnās stadijas grūtnieču. Bet - pat ja tās šķiet kā mocības, rīta nelabums varētu būt evolūcijas gudrs paņēmiens, lai aizsargātu gan pašas mātes, gan mazuļus.  Vietnē “Live Science” skaidrots, kāpēc zāles, ko lietojam slimošanas laikā, vairumā gadījumu ir negaršīgas. Veikts arī līdz šim lielākais pētījums, kurā analizēta tādu faktoru kā higiēnas un reibuma pakāpes ietekme uz odu maltītes izvēli, proti, vai odiem varētu būt īpaša vēlme pamieloties ar to cilvēku asinīm, kuri vairāk patērē alkoholu. Maldugunis purvā izraisa dīvaina ķīmiska reakcija. Publicēts jauns starptautiskas pētnieku komandas raksts: aizdegšanās avots varētu būt mikrozibens jeb sīkas, spontānas elektrības dzirksteles, kas rodas ūdens pilienu virsmu lādiņu atšķirību dēļ.

Arī mūsu mīļdzīvnieki diemžēl noveco. Bieži vien ātrāk nekā mēs to vēlētos. Par suņu un kaķu vecuma slimībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzēt saviem mīluļiem vecumā stāsta veterinārārsts-neirolgs Aleksandrs Ozols un veterinārārste Māra Vasiļevska. Speciālistus uzklausām arī ierakstos. Jevgēnija Ostroga ir veterinārārste un dzīvnieku uzvedības speciāliste un stāsta, kā vecumdienās var mainīties suņu un kaķu uzvedība, kā arī to, kā rīkoties, lai palīdzētu dzīvnieka smadzenēm novecot lēnāk. Daira Viškere ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārā klīnikas veterinārārste un uzsver, ka vecums nav slimība un gadās, ka dzīvnieki jūtas slikti nevis vecuma, bet slimības dēļ.

Vakar, 22. septembrī, Ziemeļu puslodē sākās astronomiskais rudens. Bet no Ziemeļpola ar katru dienu arvien plašāk izplešas tumsa. Ir sākusies polārā nakts. Pie mums dabā rudens iestājas tik pakāpeniski, ka par to runājam jau kopš augusta otras puses. Atšķirībā no mūsu platuma grādiem, kur astronomisko gadalaiku robeža dabā faktiski nav ne jūtama, ne saredzama, Arktikā izmaiņas ir daudz straujākas un tur, runājot par pavisam tāliem ziemeļiem vēl aiz polārā loka, šajās dienās iestājas nakts. Sākumā tiešām tikai ap pašu Ziemeļpolu, bet jo dienas, jo tumsa izplešas tālāk uz dienvidiem. Tur dabā faktiski nav četru gadalaiku – drīzāk ir tikai ziema un vasara vai diena un nakts. Un šajās dienās Arktikā beidzas kušanas sezona, kad Ziemeļu ledus okeāna ledus atkal sāks pieņemties apjomā. Cilvēkiem šķiet, ka aiz Polārā lokā kā izslēdz gaismu ap šo laiku, tā tikai martā, kad ir pavasara ekvinokcija, atkal ieslēdz. Tā gluži nav. Šodien, 23. septembrī, polārā nakts iestājas tikai nelielā aplītī ap pašu Ziemeļpolu. Citviet Arktikā dienas ir īsas un ļoti strauji kļūst īsākas, bet tur vēl nav polārā nakts. Ja pie mums dienas garuns sarūk pa 3-5 minūtēm, tur pa 10-20 minūtēm un pat pusstundu. Piemēram, Svalbārā, kas ir aptuveni 80. paralēle, kas ir krietni aiz polārā loka, polārā nakts iestāsies tikai aptuveni pēc mēneša un tā ilgs četrus mēnešus. Tas nozīmē, ka saule sāks virs apvāršņa parādīties jau februāra otrajā pusē. Savukārt vēl tālāk uz dienvidiem pie 70. paralēles, kur jau ir Norvēģijas kontinetālā daļa, apmēram, kur ir Tromse, polārā nakts ilgst aptuveni divus mēnešus, bet tieši uz polārā loka, kas ir 66,5 grādu paralēli, nakts ir tikai vienu diennakti - ziemas saulgriežos. Tātad pusgadu gara nakts ir tikai Ziemeļpolā.  Neraugoties uz to, protams, no saules saņemtais siltums pēc rudens ekvinokcijas ir tik niecīgs, ka gaisa temperatūru vairs ļoti būtiski nespēj ietekmēt, to šajā gada daļā nosaka gaisa masu plūsmas, tādēļ arī aiz polārā loka, kad ir iestājusies tumsa, temperatūra tāpat mainās - ir aukstāki periodi un ir siltāki. Bieži mēdz būt tā, ka Skandināvijas pašos ziemeļos ziemas vidū ir kāda diena, kas ir siltāka, nekā pie mums, jo tur ir aizplūdusi kāda silta gaisa masas no Atlantijas okeāna.

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā. "Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis. Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā. "Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis. Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane. Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta.  "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti." Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.

Welcome to episode 32 of Best Issue Ever! This week's guest is Matthew Jackson of the The Scares That Shaped Us podcast. He talks to a lot of incredible writers over there in a format vaguely similar to BIE but with horror as its subject, so go give it a listen! Anthony brings us Uncanny X-Men #303, which was written by Scott Lobdell, with art by Richard Bennett, Dan Green, and Joe Rosas, and letters by Chris Eliopoulous. This podcast is recorded in the Upper Peninsula of Michigan. It is edited by Sara Century. The theme music is provided by Earth Control Pill, whose work is on Bandcamp. I do not want to deal with ads AT ALL, so if you also don't want to deal with ads, please consider supporting the podcast by rating and reviewing and/or signing up at the Ko-fi @ ko-fi.com/saracentury. There is now a Discord for this podcast, and here's the slightly cumbersome invite link if you are interested: https://discord.gg/ZwbvqJDAGS  Finally, you could support my other ventures, including the pending narrative horror podcast Medusa Mask. Visit my website to sign up for my newsletter for updates. Oh, and I'm a horror writer, so pick up my short story anthology, A Small Light and Other Stories, through Weirdpunk Books, or pretty much wherever else you get books. I wrote a zine about the Scream franchise that you can pick up @ sara-century.square.site.

Epilepsija bieži tiek saistīta ar mītiem, kas neļauj atbilstoši un pareizi uztvert šo slimību. Ko nozīmē epilepsija un kā ar to sadzīvot, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs, bērnu neirologs Jurģis Strautmanis, Latvijas Pretepilepsijas biedrības vadītājs, neirologs epileptologs Normunds Sūna un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas centra vadītāja, epileptoloģe Santa Ašmane.  Šo raidījumu veidot rosināja kādas klausītājas vēstule. "Šo pacientu skaits [epilepsijas] ir gana liels, taču sabiedrība, kam nav ar to bijusi tieša saskarsme, ir maz informēta. Tas joprojām ir bubulis, kas labākajā gadījumā tiek pazīts kā krītamā kaite, no veciem stāstiem cilvēki ir dzirdējuši, ka lēkmes brīdī vajadzētu iebāzt karoti mutē.  Esmu epilepsijas paciente daudzus gadus, pēdējā laikā man ir aktualizējušās tā saucamās lielās krampju lēkmes, kas rada izbīli un nesaprašanu klātesošajos. Par šo vērsties radio mani pamudināja tas, ka mans darba devējs mani atlaida no darba tieši šīs slimības dēļ, jo kolēģi esot sūdzējušies, ka manas lēkmes darbavietā ir traucējošas. Lai gan es varu saprast arī kolēģus, skaidrs arī tas, ka sabiedrība ir ļoti nezinoša par epilepsiju un baidās no epilepsijas pacientiem.  Pēdējo reizi man lēkme sākās publiskā vietā bez pazīstamu cilvēku klātbūtnes. Rezultātā tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču slimnīcā es sastapos ar milzīgiem zilumiem uz rokām, kas liek secināt, ka klātesošie manas lēkmes laikā centušies visiem spēkiem saturēt, tātad nezināja, kā pareizāk rīkoties." Klausītāja aicina veidot sarunu gan par pašu slimību, gan tās izpausmēm, gan arī par to, ko sabiedrībai vajadzētu zināt, sastopoties ar epilepsijas lēkmi. Arī par aizspriedumiem un par to, ka vajadzētu būt atbalstošai darba videi un arī cilvēku attieksmei. "Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, ko rada bojāti neironi, ir nervu šūnas, kas nestrādā pareizi un rada nepareizus impulsus, kas izplatās pa visām smadzenēm un rada lēkmes. Lēkmju veidi ir daudz un dažādi. Un paplašinātā epilepsijas definīcija ietver - pie epilepsijas pieskaita arī bioloģiskās un sociālās sekas, ko radās šī slimība," skaidro Jurģis Strautnieks. "Dzirdējām no pacienta stāstītā, ka viņa atlaista no darba. Ir aizspriedumi pret pacientiem, arī sekas pieskaita pie epilepsijas simptomiem." "Epilepsija vienmēr izpaužas ar lēkmēm, lēkme nozīmē pēkšņu sākumu un pēkšņas beigas, kaut kas no skaidrām debesīm sākas, beidzas, ilgums ir pusminūti, minūti, 2-3 minūtes. Ir atsevišķi laika veidi, kas var ilgt arī sekundes," skaidro Normunds Sūna. "Var būt īpašas sajūtas vai kādas kustības, kas var būt raustīšanās, kas varbūt ir automātiski kustības, tas var būt vienkārši sajūtas kā notirpums, sāpes, tie var būt redzes lietas vai dzirdes traucējumi, emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi. Bieži vien ir apziņas zudums." "Pirms pāris gadiem ar studentiem veicām pētījumu par sabiedrības informētību par epilepsiju, būtībā tās izpausmes, kas nav saistītas ar krampjiem, maz atpazīst sabiedrībā kā epilepsijas izpausmi," turpina Normunds Sūna. "Cilvēkiem pārsvarā asociējas epilepsija tieši ar krišanu, ar krampjiem, tā saucamo krītamo kaiti. Nav tā, ka epilepsija var izpausties pilnīgi dažādos veidos, tomēr ir zināmas likumsakarības, kā lēkme sākas, kā beidzas, kā izplatās. Tiklīdz ir kādi lēkmjveida stāvokļi, jāvēršas pie zinoša speciālista, kas iztaujā par  simptomiem, par aculiecinieku redzēto. Ļoti noderīgi ir mājas video, ja kāds no ģimenes locekļiem uzņem, kā lēkme izskatās, to var ļoti labi izpētīt, apskatīt. Vienmēr tiek nozīmēti papildus izmeklējumi, kas atbalsta vai samazina iespēju, ka šī lēkme ir epilepsijas lēkme. Bet daļā gadījumu paliek arī tāda neskaidrība, ne vienmēr varam pateikt, ka kāds lēkmjveida stāvoklis simtprocentīgi ir epilepsija. Viena no epilepsijas sliktajām īpašībām ir tieši nenoteiktība. Lēkme var sākties jebkurā brīdī, nevar iepriekš ieplānot, ka man piektdien sešos būs lēkme un tad es būšu mājās savā dīvānā, un būs, kas man palīdz. Tā var sākties darbā, uz ielas vai mašīnā, vai vilcienā. Tā rada ļoti daudz stresa pašam pacientam un arī apkārtējiem." Klausītāji interesējas, vai var palīdzēt ģenētiskās analīzes?  "Ģenētiskie izmeklējumi šobrīd bērniem ir kā trešais lielais stūrakmens: elektroencefalogramma, magnētiskā rezonanse un ģenētiskie izmeklējumi. Šobrīd ģenētikas attīstība ir tādā līmenī, ka visbiežāk mēs spējam atrast ģenētisku iemeslu bērniņiem ar ļoti smagām epilepsijām, kurus izraisa kāds viens konkrēts gēns. Tie gēni katru gadu tiek atklāti arvien jauni, jau ir vairāki simti zināmi, kas to izraisa," skaidro Jurģis Strautmanis. "Epilepsija, kas ir cilvēkiem ar labu garīgo attīstību, ar spēju iekļauties sabiedrībā, kaut arī tās ģimenē ir vairākiem, visbiežāk tā ir daudzu gēnu kombinācija, ko mūsdienu ģenētikas metodes vēl nespēj atklāt. Ja ir runa par pieaugušu sievieti, kurai no 20 gadu vecuma ir epilepsija, visticamāk, mūsdienu ģenētikas iespējas nespēs noteikt risku precīzi un nespēs atrast kaut kādus konkrētus gēnus." 

Journalist Olivier van Beemen  schreef een boek over ondernemers in het wild. Daarin neemt hij African Parks onder de loep. Deze natuurbeschermingsorganisatie is volgens hem verwikkeld in duistere financiële praktijken, racisme en zelfs marteling.  Het vertoruwen in de politiek is altijd laag na een kabinetsval, ook nu. Maar volgens het SCP is dat meestal van korte duur. En deze week overleed journalist en radiomaker Peter de Bie. Hij was vooral bekend als presentator van het radioprogramma TROS Nieuwsshow. De partner van de in maart overleden Dieuwertje Blok, sprak kort voor zijn zelfgekozen dood met Coen Verbraak. 

Op dinsdag 3 juni overleed Peter de Bie, op zijn 75e verjaardag. Journalist en radiomaker, hij presenteerde jarenlang op zaterdagochtend de TROS Nieuws Show en daarna Nieuwsweekend van Omroep Max, samen met Mieke van der Weij. Peter de Bie was ook de man van presentatrice Dieuwertje Blok. Zij overleed eerder dit jaar. Een dag na zijn dood zond het Oog een ingekorte versie uit van het gesprek dat Coen Verbraak met Peter voerde kort voor zijn dood, over zijn besluit om niet verder te leven en zijn keuze voor euthanasie. Dit is het volledige gesprek. 

Met vandaag: Debat over kabinetsval wordt aftrap campagne | Afscheidsgesprek met Peter de Bie (1950-2025) | Welke vredesklok luidt Maxima in Praag? | Biografie over flamboyante Ferrari-coureur Jan de Vroom | Presentatie: Coen Verbraak.    

标题：锐评《白莲花度假村》：你学佛就学佛吧但怎么我们亚洲女孩老被当成性客体？「别的沙龙」是一个对话事件，它可能会在我们的公众号「BIE别的」、播客平台「别的电波」，或者在我们的线下空间「别的盒子」发生。这期沙龙我们来锐评《白莲花度假村》第三季！！本期主播：caicai、其妙Shownotes：1:55 第三季观感：在地视角的缺失，泰国只是异域背景板3:20 《白莲花》系列描绘的当地人大对比6:00 亚洲人除了当好服务员别无他求11:40 Frank 的 Asian girl problem：关于性欲的思想实验17:15 Yellow Fever：为什么亚洲女孩总是最被极致性化的对象？22:30 白人对东方身心灵的迷恋25: 00 用东方哲学治愈自由困境和身份囚笼？30:40 小儿子为什么是三姐弟中最有精神性的人？33:00 三姐弟作为对照组：“有我”的痛苦和“无我”的可能性34:45 Laurie的发言升华了闺蜜情：不需要“高我”，时间即意义37:10 从“无我”到“Amor Fati”：我们可以爱上命运本身联系我们：邮件：Biewave@yishiyise.com微博：@别的电波

This week Erin M. Evans B. Dave Walters and Treavor Bettis are joined by Erik Scott de Bie! Together they discuss the differences between running TTRPGs and Writing - and what we can take to and from both of them. Special Guest: Erik Scott de Bie (Justice/Vengeance, Shadowbane) https://erikscottdebie.com/ Hit Points Blog: https://erikscottdebie.com/2017/09/05/gaming-logic-hit-points/ Starring: Erin M Evans (Empire of Exiles, Brimstone Angels) https://bsky.app/profile/erinmevans.bsky.social B. Dave Walters (A Darkened Wish, Black Dice Society) https://bsky.app/profile/bdavewalters.bsky.social Treavor Bettis (Difficulty Class, Champions of Lore) https://bsky.app/profile/thetreavor.bsky.social Join the Discord! https://discord.gg/MdSVsfpTzu Buy Relics of Ruin! Amazon: https://www.amazon.com/Relics-Ruin-Books-Usurper-2/dp/031644104X Barnes and Noble: https://www.barnesandnoble.com/w/relics-of-ruin-erin-m-evans/1143299833?ean=9780316441049 Check out B. Dave's Patreon: https://www.patreon.com/bdavewalters Enroll in B. Dave's 14 Day Writer: https://www.theundisputedacademy.com/14-day-writer-home-page

TRIGGER WARNING: sexual abuse Every Child Matters –  Community Rally in Tuba City, AZ September 30, 2024 – Parents of youth attending Tuba City Boarding School organized a community gathering and rally outside the Navajo Police Department to demand justice and answers. On September 24, a sixth-grade male teacher was arrested at the school for public sexual indecency after evidence of him masturbating in a classroom was collected by students. An act that had been happening for years. The perpetrator was released approximately 18 hours later, and the students' families have not been able to receive further details of the investigation.  The timing of the incident and rally happened to line up with National Day for Truth and Reconciliation- a national holiday in Canada honoring Indigenous students who never returned home from boarding school and survivors of residential schools. The incident happened at a Bureau of Indian Education boarding school, establishing that these incidents are ongoing and not of the past.  These are their demands: Support from the 25th Navajo Nation Council to support a request from families to the BIE demanding a full-scale investigation into the Tuba City Boarding School system to address the misconduct and failures in the school system and provide answers and justice for our children. Accountability from all identified faculty and administration personnel that knew about the abuse, failed to report it or investigate it, and allowed it to continue. Federal charges for the perpetrator to ensure the teacher is held responsible for the harm caused to the students, families, and greater community. Comprehensive solutions to protect every child to ensure their safety. Mental health support for all students and parents affected by this traumatic event. Request a joint session between the HEHSC and Law and Order committees of the Navajo Nation council to hear from the families directly, and work alongside respective Navajo Nation departments for justice. The Red Nation was live-streaming the rally on our YouTube channel, please subscribe for future live streams. Follow Missing and Murdered Diné Relatives for updates! Read the original post here Therednation.org article The Red Nation Podcast is produced by Red Media and is sustained by comrades and supporters like you. Power our work here: www.patreon.com/redmediapr