Podcasts about Mani

V and Mani chat about the other Bravo shows that are SO GOOD right now! Let us convince you why The Valley Persian Style is even better than Shahs was (and the Valley honestly). GG, Reza and MJ are far from the only reasons to watch and the drama and storylines are so good. Married to Medicine is in its 12th season and it is still firing from all cylinders! Couples trip to Jamaica makes for great television. Oh and the trailer for RHOA just released and with it came new housewives and new headlines already. Do we think it'll be a great season? First impressions of the newbies? all that and (obviously) so much more! Get in the Mix!Want more of Mani and Vanessa?Vanessa- @realitea_recap (IG & Threads)Youtube https://www.youtube.com/@realitearecap2876Mani- @mixingwithmani (IG & Threads)TMWM Visuals and Ad-Free Eps- Patreon.com/mixingwithmaniThank you to This week's Sponsor: Ro --go to ro.co/mwm to support the show!

CardioNerds (Dr. Jenna Skowronski [Heart Failure Council Chair], Dr. Shazli Khan, and Dr. Josh Longinow) are joined by renowned leaders in the field of AHFTC (Advanced Heart Failure and Transplant Cardiology) and mechanical circulatory support, Dr. Jeff Teuteberg and Dr. Mani Daneshmand to continue the discussion of advanced heart failure therapies by taking a deep dive into the world of durable LVADs (Left Ventricular Assist Devices). In this episode, we will review the history of ventricular assist devices, the basics of LVAD function, selection criteria for LVAD therapy, and surgical nuances of LVAD implantation. Audio Editing by CardioNerds intern, Joshua Khorsandi. Enjoy this Circulation 2022 Paths to Discovery article to learn about the CardioNerds story, mission, and values. CardioNerds Heart Success Series PageCardioNerds Episode PageCardioNerds AcademyCardionerds Healy Honor Roll CardioNerds Journal ClubSubscribe to The Heartbeat Newsletter!Check out CardioNerds SWAG!Become a CardioNerds Patron! Pearls There have been significant advances in the field of MCS/LVAD therapy since the first implanted LVAD in the 1960s, to the first FDA approved device in the early 2000's, to now the HM3 LVAD, with the most important change being a centrifugal flow/magnetically levitated design that led to minimized hemocompatibility-related adverse events (HRAE's) (MOMENTUM 3 trial comparing HM2 and HM3).  The REMATCH trial in 2001 was a pivotal trial for LVAD therapy, demonstrating that in a population of patients with advanced HF (70% IV inotrope dependent), LVAD therapy significantly improved survival at both 1 and 2 years as compared to medical therapy alone.    MOMENTUM 3 trial was a landmark trial for the HM3 device, showing that in a population of end stage HF patients (86% inotrope dependent, 32% INTERMACS 1-2, and 60% DT strategy), 5-year survival with HM3 was 58% and HM3 had lower HRAE's compared with HM2.  There are both patient-specific factors and surgical considerations when it comes to candidacy for LVAD therapy.  RV function prior to LVAD is a key determinant for success post-LVAD  Many patients being considered for LVAD may not have robust RV function, however, predicting RV failure after LVAD is exceedingly difficult.   In general, it doesn’t matter how bad the RV may look on imaging; we care more about the pre-LVAD hemodynamics (look at the PAPi and RA/wedge ratio).   What happens in the OR may be the most important determinant of how the RV will do with the LVAD!  Notes Notes drafted by Dr. Josh Longinow.  1. Historical background of heart pumps and LVADs  LVAD Evolution   FDA approval year  2001  2008  2012  2017  Pump  HeartMate XVE   HeartMate II  Heartware HVAD  HeartMate III  Flow/Design Features  Pulsatile Technology   Continuous flow Axial design  Continuous flow  Centrifugal design  Continuous flow   Full MagLev + Centrifugal design  The 1960's ushered in the first ‘LVADs', when the first air-powered ‘LVAD' was implanted. It kept the patient alive for four days before the patient expired.   The first generation of LVADs were pulsatile pumps   The first nationally recognized, FDA approved LVAD was the HeartMate XVE (late 1990s to early 2000s, REMATCH trial). The XVE pump used compressed air (pneumatically driven) to power the pump.   Prior to the XVE, OHT was the standard of care for patients with advanced, end-stage heart failure.   The second and third generations of LVADs were non-pulsatile, continuous flow devices and included the HVAD, HM2, and HM3 devices.   MOMENTUM 3 was a landmark trial for the HM3 device, showing that in a population of sick patients with end stage HF (86% inotrope dependent, 32% INTERMACS 1-2, and 60% DT strategy), 5-year survival with HM3 was 58% and HM3 had lower HRAE's compared with HM2.   The only pump that is currently FDA approved for implant is the HM3, although other pumps are in clinical trials (BrioVAD system, INNOVATE Trial).  2. What are LVADs, and how do they work?   In simplest terms, the LVAD is a heart pump comprised of several key mechanistic components:   Inflow cannula  Mechanical pump   Outflow cannula  Driveline  Controller/Power source  The HM3 differs from its predecessors (HM2 and HVAD) in several key ways;   HM3 is placed intrapericardial whereas the HM2 was placed pre-peritoneal.   Perhaps most importantly, the HM3 is a fully magnetically levitated, centrifugal flow pump, whereas the HM2 is an axial flow device.  Axial flow pumps are not magnetically levitated, leading to more friction produced between the ruby bearing's contact with the pump rotors, and higher rates of hemocompatibility related adverse events (HRAEs, i.e. pump thrombosis) and the HM2 was ultimately discontinued in favor of the HM3 (MOMENTUM 3 trial).  3. What do the terms ‘Destination Therapy' (DT) or ‘Bridge to Transplant' (BTT) mean when it comes to LVADs?   When LVADs first came on the stage, EVERYONE was a BTT; these early pumps weren't designed for long term use (I.e. REMATCH Trial, Heartmate XVE)  Destination therapy means the LVAD was placed in leu of transplant because there are contraindications to transplant   REMATCH trial brought about the concept of “Destination therapy”, comparing outcomes in patients (with contraindications for transplant) who received an LVAD vs optimal medical therapy  Bridge to transplant means we are placing the LVAD in a patient who may not be a transplant candidate at this moment in time (is too sick, or conversely, not sick enough), but may be down the line   Bridge to recovery is another term used when the LVAD is being placed for a patient we think may have a recoverable cardiomyopathy  4. What are some factors we should consider when assessing a patient’s candidacy for LVAD, in general, and from a surgical perspective?   Patient factors   Older age might push us towards thinking LVAD rather than transplant  In general, age > 70 is the cutoff for transplant, but this is not a hard cut off and varies institution to institution    In general, think about things that help predict recovery after a major surgery; Frailty and Nutritional status are important, we try to optimize these prior to LVAD implant   Right ventricular function remains the Achilles heel of LV support  We know that needing temporary RV support post LVAD puts you on a different survival curve than patients who don’t need RVAD support  Studies have not been able to successfully predict who will develop RV failure after LVAD implantation  What happens in the time between when the patient goes to the OR and when they get back to the ICU is an important determinant who might develop RV failure post LVAD   Surgical techniques such as implanting the HM3 in the intra-thoracic cavity, rather than intra-pericardial may help maintain LV/RV geometry to help optimize the RV post LVAD   Surgical considerations for LVAD candidacy  Small, hypertrophied LV: HM3 inflow cannula is small, but small hypertrophied ventricles tend towards chamber collapse during systole causing suction, needing to run slower with lower flow rates  Chest size/diameter: pumps have gotten so small now, that for adults, these have become less of a consideration  BMI: low BMI used to be more of a concern with the older pumps due to where they were placed, and the relative size of the pump itself, not so much now with the smaller HM 3 pumps  Calcified LV apex: would increase risk of stroke, bleeding   Driveline tunneling becomes a concern in the super obese population, higher risk for driveline infections (might tunnel these driveline's shorter, and to a less fatty region of the abdomen, could even tunnel out the thoracic cavity in the super obese to limit skin motion)    5. Is there a role for MCS (i.e. temporary LVAD such as Impella) in pre-habilitation of patients prior to LVAD surgery?   The theory of being able to improve systemic perfusion, decongest the organs, and make the patient feel better prior to surgery makes sense, but becomes problematic due to the lack of a hard end point/time for prehabilitation which might risk delays in surgery   More likely that it can lead to delay in the surgery, with less-than-optimal benefit; you don't want to prolong the wait for surgery and increase the risk for complications prior to surgery    An Impella 5.5 is currently FDA approved for 2 weeks of support, not 2 months so timing is important to keep in mind  It’s unlikely that you will take a patient and convert them from a malnourished, cachectic person in 2 weeks’ time   6. Is there a role for LVAD therapy in the younger patient population? Should we be thinking of LVAD up front for these patients, with the goal of transplanting down the line?   Recovery may be more likely in certain populations, particularly younger females with smaller LV's; in those populations, perhaps bridge to recovery should be the focus, optimizing them on GDMT etc.   The replacement of transplant, with MCS (LVAD) in young patients has become a topic of discussion, because these pumps have become better and better, with the thinking that an LVAD could bridge a patient for 10 years or so, and they could get a transplant later   It is still a big unknown, but several concerns exist  Patients who get LVADs might end up with complications that become contraindication to transplant down the line (stroke, sensitization etc)   Patients and providers are more hesitant because of the more recent iteration for the UNOS criteria for OHT listing which no longer gives patients with an uncomplicated LVAD higher priority, and therefore they could end up waiting a longer time for a heart after undergoing LVAD  References Rose EA, Gelijns AC, Moskowitz AJ, et al. Long-term use of a left ventricular assist device for end-stage heart failure. N Engl J Med. 2001;345(20):1435-1443. doi:10.1056/NEJMoa012175  Mehra MR, Uriel N, Naka Y, et al. A Fully Magnetically Levitated Left Ventricular Assist Device – Final Report. N Engl J Med. 2019;380(17):1618-1627. doi:10.1056/NEJMoa1900486  Mancini D, Colombo PC. Left Ventricular Assist Devices: A Rapidly Evolving Alternative to Transplant. J Am Coll Cardiol. 2015;65(23):2542-2555. doi:10.1016/j.jacc.2015.04.039  Mehra MR, Goldstein DJ, Cleveland JC, et al. Five-Year Outcomes in Patients With Fully Magnetically Levitated vs Axial-Flow Left Ventricular Assist Devices in the MOMENTUM 3 Randomized Trial. JAMA. 2022;328(12):1233-1242. doi:10.1001/jama.2022.16197  Rose EA, Moskowitz AJ, Packer M, et al. The REMATCH trial: rationale, design, and end points. Randomized Evaluation of Mechanical Assistance for the Treatment of Congestive Heart Failure. Ann Thorac Surg. 1999;67(3):723-730. doi:10.1016/s0003-4975(99)00042-9  Kittleson MM, Shah P, Lala A, et al. INTERMACS profiles and outcomes of ambulatory advanced heart failure patients: A report from the REVIVAL Registry. J Heart Lung Transplant. 2020;39(1):16-26. doi:10.1016/j.healun.2019.08.017  Mehra MR, Netuka I, Uriel N, et al. Aspirin and Hemocompatibility Events With a Left Ventricular Assist Device in Advanced Heart Failure: The ARIES-HM3 Randomized Clinical Trial. JAMA. 2023;330(22):2171-2181. doi:10.1001/jama.2023.23204  Mehra MR, Nayak A, Morris AA, et al. Prediction of Survival After Implantation of a Fully Magnetically Levitated Left Ventricular Assist Device. JACC Heart Fail. 2022;10(12):948-959. doi:10.1016/j.jchf.2022.08.002  Bhardwaj A, Salas de Armas IA, Bergeron A, et al. Prehabilitation Maximizing Functional Mobility in Patients With Cardiogenic Shock Supported on Axillary Impella. ASAIO J. 2024;70(8):661-666. doi:10.1097/MAT.0000000000002170 

Weekly Bravo Talk with Mark of The Pink Pop Box! Mani and Mark talk:Mary of RHOSLC heartbreaking newsRHOP part 2 of ReunionRHOBH Amanda's reckoningGet into the Mix in the Box!Want more of Mark or Mani?  Mark- @thepinkpopbox Instagram  Mani- @mixingwithmani Instagram and threads  watch the videos and listen ad free at Patreon.com/mixingwithmaniSponsor: ro.co/mwm

1954 ൽ ദേശ് മാസികയിലാണ് ആദ്യമായി മണി ശങ്കർ മുഖർജി (ശങ്കർ ) യുടെ രചന പ്രസിദ്ധീകരിക്കപ്പെട്ടത് . പ്രതിഫലമായി കിട്ടിയ നാനൂറുരൂപയ്ക് അമ്മയ്ക്ക് ഒരു ബനാറസ് പട്ടുസാരി വാങ്ങിക്കൊടുക്കണമെന്ന് അദ്ദേഹം ആഗ്രഹിച്ചു. അക്കാര്യം അമ്മയോട് പറഞ്ഞപ്പോൾ അമ്മ പറഞ്ഞു , ' ആദ്യം വൈദ്യുതി ചാർജ്ജ് അടച്ച് വീട്ടിൽ വെളിച്ചം മടക്കിക്കൊണ്ടുവരൂ . ഈ ഇരുട്ട് എനിക്ക് സഹിക്കാൻ കഴിയുന്നില്ല'അന്തരിച്ച പ്രഖ്യാത ബംഗാളി എഴുത്തുകാരൻ ശങ്കറിന് ആദരാഞ്ജലി 'ഏക ഏക ഏകാക്ഷി' എന്ന ആത്മകഥയിലെ ഒരു ഭാഗത്തിന്റെ മലയാളപരിഭാഷ 'എൻ്റെ ജീവിതത്തിൽ നിന്ന് ഒരേട്'

Reiņa Botera izrāde "Viltvārdis". Teātra trupas “Kvadrifrons" aktieris un režisors Reinis Boters monoizrādē pievēršas viltvārža sindromam un centieniem atgūt reiz pazaudēto svabadību mākslā. Iestudējums, ko autors piesaka kā dokumentāru halucināciju, pirmizrādi piedzīvos Rīgas cirka Zirgu stallī 24. februārī. Tas ir autoram ļoti personisks skatuves darbs, kas ir tapis vairāku gadu garumā. "Savā ziņā izrādē es sarunājos ar bērnības sevi. Mēs esam divi dažādi cilvēki. Mazais Reinis ir kaut kur citur un es esmu cits Reinis," vērtē Reinis Boters. "Mani šokēja, kāds cilvēks es esmu bijis. Mans mērķis bija ar šo izrādi nevis atgriezties bērnībā, bet tīri cilvēcīgi censties panākt tādu stāvokli, kāds bijis mazajam Reinim, tādu apziņas brīvības stāvokli," atklāj Reinis Boters. "Cik esmu jautājis cilvēkiem, kas izrādi ir redzējuši, viņi apstiprina, ka tas nav stāsts par to, kā mākslinieks mokās, bet tur ir vispārcilvēcīgas vērtības uz sajūtās un ka tas rezonē visiem, ne tikai māksliniekiem." Viltvārža sindroms ir psiholoģiska pieredze, ko savā dzīvē piedzīvojis teju ikkatrs. To raksturo šaubas par savām prasmēm, talantiem, sasniegumiem un pastāvīgas bailes tikt atmaskotam kā krāpniekam: šai parādībai pakļautie cilvēki neuzskata, ka ir pelnījuši gūtos panākumus vai veiksmi. Akūtu viltvārža sindromu izrādes autoram Reinim Boteram izraisīja bērnības māju bēniņos atrasta audio kasete. Tajā viņš, vēl mazs zēns būdams, ierakstījis paša veidotus radio raidījumus ar ģimenes locekļu intervijām, muzikālām pauzēm, pašizgudrotu ierīču reklāmām un dziļdomīgām atziņām. Izrādes autors atklāj, ka šī kasete viņu pamudinājusi meklēt sevī to pašu, bet jau zaudēto māksliniecisko brīvību – brīvību, kas valdījusi pirms kauna, vērtējošiem skatieniem, uztraukuma par pareizu tehniku un augstu māksliniecisko vērtību. 

L'OMS recommande un allaitement maternel exclusif jusqu'à l'âge de 6 mois. Que faire si les tétées sont douloureuses ? Que faire si le bébé ne tète pas assez et s'endort systématiquement ? Avec : Bigué Ba Mbodji, sage-femme, technicienne supérieure de santé, maitresse sage-femme au niveau de la maternité de l'hôpital Aristide le Dantec et vice-présidente de l'association des sage-femmes du Sénégal

Aktieris un režisors Valdis Lūriņš nupat ģimenes un arī kursabiedru vidū nosvinēja savu 75. jubileju. Krasnojarskā dzimušajam puikam i prātā nenāca, ka atgriežoties Rīgā viņš nokļūs vidē, kas saistīta ar no ikdienas tik atšķirīgo teātra pasauli.  Pat savam pirmdzimtajam viņš bija iecerējis teatrālus vārdus – ja puika, tad Proscēnijs, ja meita, tad Kulise. Kādas ir pirmās bērnības atmiņas no Sibīrijas, kādas nejaušības aizveda uz Pionieru pils un Dailes teātri, kāpēc aizliedza izrādi “Žanna d`Arka”, kā sākās Teātra dienu fenomens un kāda ir šodienas kultūras vide - par to sarunā ar Gundu Vaivodi. Kā nonāci līdz aktiera būšanai? Kas tevi pamudināja? Pilnīgi nejauši. Man bija klasesbiedrs, kurš darbojās Rīgas pionieru pils skolēnu teātrī. To vadīja brīnišķīga sieviete - Astrīda Savisko. Viņas laikabiedri, kuri vēl dzīvi, droši vien Astrīdu atceras ar labu vārdu. Nokļuvu tur pilnīgi nejauši, jo Juris teica - atnāc, tur kaut kāds konkurss. Teicu - kāds konkurss, ko es tur darīšu? Viņš saka - pēc tam būs balle. Aizgāju, norunāju, kas jānorunā, pēc tam bija balle, un atradu pilnīgi citu pasauli. Pēc atgriešanās no Sibīrijas, kur kā Miškins esi nonācis no Šveices kalniem un sastapies ar realitāti, kura tev ir ne visai pazīstama. Īpaši, ja esi dzīvojis sieviešu sabiedrībā, kuras tev ir iemācījušas, ka pasaule pamatā ir skaista, kaut gan ir ļoti daudz visādu cūcību. Mani savaldzināja šī citādā pasaule. Domāju, ja es nebūtu uz turieni aizgājis, mans ceļš būtu izvērties pilnīgi neparedzami un droši vien ne visai pozitīvi. Man bija pārsteigums, ka esi sācis spēlēt Dailes teātrī, izrādē “Motocikls”. Jā. Skolēnu teātrī darbojās arī Kārina Pētersone, un Dailes teātrī pēkšņi bija tāda situācija, ka vienam aktierim, kuram bija bezteksta loma Mazdēliņš, pēkšņi bija jāoperē aklā zarna. Izrādei ir jānotiek, un Pēteris Pētersons bija vaicājis Kārinai, vai viņa nezina kādu apsviedīgu zēnu. Viņa bija ieteikusi mani. Tā bija viena no manām brīnišķīgākajām tikšanās reizēm ar Pēteri Pētersonu, kura ilga vairāku gadu garumā. Es kā brīvklausītājs pabeidzu Dailes teātra 4. studiju, kurā bija Lilita Ozoliņa, Aivars Siliņš, Haralds Ulmanis, Nauris Klētnieks Tur droši vien tevī dzima arī režijas gēns? Jā. Režijas gēns varbūt vairāk dzima, mācoties Teātra fakultātē, Alfrēda Jaunušana kursā, jo es intuitīvi sapratu, ka neesmu no Jaunušana TOP aktieriem. Man gribējās kaut ko darīt pašam, pierādīt pašam. Dīvainība bija tāda, ka savam kursam, būdams students, es pasniedzu skatuves kustību. Gala rezultātā, kad beidzām akadēmiju, mēs kopā uztaisījām manis izdomātu (tas ir vājprāts!) horeogrāfiju 15 muzikāliem darbiem. Mēs iestudējām Bernstaina “Vestsaidas stāstu”. Bet ir vēl viens stāsts ar tavām kustībām un tavu izcilu režiju, kas ir “Spartaks” 1977. gadā. Starp citu, visu Upīša traģēdiju triloģiju tu vienīgais esi iestudējis, un tas bija kaut kas īpašs. Izrādās, tas bija ārpusplāna darbs - tu biji gan režisors, gan kustību konsultants. Toreiz vēl sākās skaistā sadarbība ar Zigmaru Liepiņu. Mums radās vēlme pēc lielākas dinamikas teātrī, un tā tas darbiņš mums radās. Tas bija ļoti stilīgi, man jāsaka. Jā. Man bija labi domubiedri - Zigmars Liepiņš un Imants Vanzovičs, ar kuru kopā dienēju “Zvaigznītē” tepat Rīgā. Tā tas viss tapa. Ar skaistu mūziku, kas nu jau ir leģendāra. Jā. Kaut kādā veidā ik pa brīdi mums ar Zigmaru ir izdevies kaut ko uzminēt, vai Zigmaram ir izdevies uzminēt to virzienu, kādu tas darbiņš prasa. Otra Upīša triloģijas daļa bija “Žanna d'Arka”, 1982. gads. Kāpēc šo izrādi aizliedza?  Pirmkārt, tā tapa kā viena no kursa diplomizrādēm, kurā es šim kursam biju arī skatuves kustības pasniedzējs. Te ir vesela priekšvēsture, kas saistās ar Zigmara Liepiņa dziesmām, jo “Žannas dziesmas” kaut kādā veidā tika atskaņotas Zigmara teātra koncertprogrammā, un likās, ka tās ir mazliet par "stipru". Viņš visu laiku mēģināja to neievērot, nobāzt malā. Tas pats notika arī ar mūsu izrādi. Uz skatuves, arī Zigmara koncertizrādē, bija manekeni ar nekonkrētām sejām, bet visi varēja saprast, kas par sejām ir domātas. Tā bija sava veida cīņa par varu, brīvību un nepieciešamību pēc varoņa. Ko jūs toreiz meklējāt šajās izrādēs un stāstos? Tā drīzāk ir vēlme atrast savējos, ja arī tu viņus nepazīsti. Tā ir pilnīgi ģeniāla formula, kas ir iegājusi arī mūzikas vēsturē - savējie sapratīs. Tavā kontā ir arī kaut kas tāds, ko mums šodien vispār ir grūti aptvert - tās ir Teātra dienas, kuru aizsākums lielā mērā ir saistīts ar tevi un kas ir priekšvēstnesis visam, kas sekoja pēc tam - šīm izrādēm. Tās ir 70. gadu beigas. Mēs šodien pat nevaram iedomāties, kā tas ir, kad teātra cilvēki sapulcējas kopā, ir pilns Doma laukums. Atgādini mums par to laiku mazliet! Tas bija laiks, kad notika arī Mākslas dienas Vecrīgā. Kā reiz teica viens no maniem laikabiedriem, kurš aizgājis mūžībā, Viktors Jansons, teātrī ir divas iespējamības - viens, ka tu ar rampu norobežojies no skatītāja, vai otrs, ka teātris nojauc to rampu un iet pie skatītāja. Tas bija tas laiks, kad mums vajadzēja iet pie skatītāja, un tā tas viss radās. Tajā laikā radās arī burvīgas, augstvērtīgas mini programmas, kuras vienu gadu rādījām Dailes teātrī, vienu gadu Anglikāņos, kuri bija pilni, protams. Tā bija tāda vajadzība. Daļa aktieru, protams, burķšēja, kāpēc tas ir vajadzīgs, svētku diena ir tā, kas ir domāta mums. Tas ir 27. marts. Aktierim jau lielākie svētki ir tad, kad viņš ir kopā ar skatītāju. Plašāk - audioierakstā.    

Avec : Carine Galli, journaliste RMC. Jacques Legros et Baptiste des Monstiers, journalistes. - Accompagnée de Charles Magnien et sa bande, Estelle Denis s'invite à la table des français pour traiter des sujets qui font leur quotidien. Société, conso, actualité, débats, coup de gueule, coups de cœurs… En simultané sur RMC Story.

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

#adv Questa puntata di Katia è sponsorizzata dalla nuova Crema Sorbetto di Garnier ✨#Skincare #cremasorbetto #lorealitaliatribe #garnierSCOPRI IL MERCH DI KATIA QUI

Mark from The Pink Pop Box joins Mani for a new weekly round up of the tv that captivated all of us this week. Starting with the 3 part documentary Reality Checked: Inside America's Next Top Model. Memorable models like Shandy and  Danielle and judges like The Jays and Nigel Barker sat down to tell their sides and experiences of the 24 cycle running modeling show where no one could get much work as a model. Tyra was rumored to be hard on set but this documentary exposes the jaw dropping atrocities women had to experience and judges had to ignore for the sake of…a show being big. Some spoilers but not enough that it isn't still a MUST WATCH and we are sat for the next one. Then landing in Potomac to discuss the alleged crimes present, with an ACTUAL insurance fraud investigator. Mark and Mani talk about all the supposed lies told, the tea that wasn't spilled yet in part 1, and predictions for the future. Plus, who to swap out and keep for next season. It's all in The Weekly Mix Up!Want more of Mark or Mani?  Mark- @thepinkpopbox Instagram  Mani- @mixingwithmani Instagram and threads  watch the videos and listen ad free at Patreon.com/mixingwithmani

Comment devient-on philosophe ? « Un philosophe est un artisan qui fabrique des concepts et, dans mon cas, des cartes pour s'orienter », dit Baptiste Morizot, 42 ans. Porté par sa bougeotte, cet intellectuel de terrain entend produire des « textes-boussoles » susceptibles de « faire bouger les lignes du souci » vis-à-vis du vivant et de nos relations avec lui. Comment interagir au sein de cette infinie canopée de « cohabitants dont nous dépendons dans toutes les dimensions de notre existence » ? « Ce n'est pas là-bas dehors, mais sous nos pieds. Ce n'est pas l'arrière-plan d'un selfie, mais un lieu de géopolitique complexe, multi-espèces. Que signifie écrire face à la crise écologique  ? Je ne cesse de chercher la réponse. Chaque texte est un tâtonnement », se demande l'auteur de Raviver les braises du vivant (2020) ou de S'enforester (avec les photographies d'Andrea Olga Mantovani, 2022). Mais comment s'est formée sa pensée, son éthique, à la confluence primordiale de Spinoza, Nietzsche et Deleuze ? A-t-il été ce jeune écrivain contrarié, borgésien, doublé d'un survivaliste amateur de baies sauvages ? C'est le sujet de ce premier épisode, bâti autour des rhizomes pas tristes de Baptiste Morizot. L'auteur du mois : Baptiste Morizot Né en 1983 à Draguignan (Var), Baptiste Morizot est philosophe et maître de conférences à l'université d'Aix-Marseille. De pelage brun, de taille moyenne, cet homo sapiens a choisi de quitter son biotope de bibliothèques vernies pour partir à la rencontre des « créatures fabuleuses » et des lieux merveilleux qui peuplent notre Terre, afin de mieux comprendre et réagir à la crise écologique. De ses aventures au grand air, en Pologne, au Kirghizstan ou en Californie, il ressort déjà dix livres depuis Les diplomates (Wild Project, 2016) jusqu'au Regard perdu (Actes Sud, 2025), en passant par Manières d'être vivant (2020, vendu à près de 90 000 exemplaires). Il vit et travaille dans son « dojo » près de Valence, dans la Drôme. Remerciements : Adèle Tocquet, Studio Gong, Rodolphe Alexis. Enregistrements décembre 2025 Entretien, découpage Richard Gaitet Prise de son, montage Mathilde Guermonprez Réalisation, mixage Charlie Marcelet Lectures Chloé Assous-Plunian Musiques originales Samuel Hirsch Chant, synthétiseur, ukulélé, flûte, marimbas, percussions Émilie Rambaud Illustration Sylvain Cabot

Pister les animaux, pour twister sa réflexion Pendant plus de deux ans, Baptiste Morizot a observé des castors. En compagnie de la paysagiste franco-américaine Suzanne Husky et d'une escouade de camarades, ils-elles ont appris les techniques de ce petit ingénieur rongeur pour échafauder à leur tour des barrages, susceptibles de régénérer des rivières « abîmées » et trop « contrôlées », dans la Drôme ou aux États-Unis. C'est l'un des axes essentiels du passionnant et très accessible Rendre l'eau à la terre, son essai sur des « alliances possibles » face au chaos climatique, parcouru de sublimes aquarelles, sorti en 2024 et vendu à 21 000 exemplaires. « Chacun, chacune doit prendre en charge la défense de son milieu, explique le philosophe. Ne perdons pas trop de temps à nous demander si c'est déjà cuit, si on ferait mieux d'aller siroter des mojitos (…) Nous sommes à un moment pivot, analogue à la Renaissance ou les Lumières, à l'orée d'inventer (…) une nouvelle pensée de l'action technique qui permettrait de vivre de manière soutenable. » Dans son dernier ouvrage, Le regard perdu (2025), il écrit qu'être une personne « décente » consiste peut-être « à vouloir être honnête, respecter les mots, dire ce qu'on pense calmement, être ferme et accepter avec souplesse de s'être trompé, ne pas vouloir occuper l'esprit des autres avec des choses viles faites seulement pour capter l'attention (…) Penser comme si c'était la chose la plus importante au monde et, simultanément, ne pas se prendre trop au sérieux (…) Penser, juste pour la joie de vivre l'aventure d'une idée. Penser comme un chien court sur la plage. » C'est l'attitude à suivre lors de ce troisième et dernier épisode, qui ne manque pas de flair. L'auteur du mois : Baptiste Morizot Né en 1983 à Draguignan (Var), Baptiste Morizot est philosophe et maître de conférences à l'université d'Aix-Marseille. De pelage brun, de taille moyenne, cet homo sapiens a choisi de quitter son biotope de bibliothèques vernies pour partir à la rencontre des « créatures fabuleuses » et des lieux merveilleux qui peuplent notre Terre, afin de mieux comprendre et réagir à la crise écologique. De ses aventures au grand air, en Pologne, au Kirghizstan ou en Californie, il ressort déjà dix livres depuis Les diplomates (Wild Project, 2016) jusqu'au Regard perdu (Actes Sud, 2025), en passant par Manières d'être vivant (2020, vendu à près de 90 000 exemplaires). Il vit et travaille dans son « dojo » près de Valence, dans la Drôme. Remerciements : Adèle Tocquet, Studio Gong, Rodolphe Alexis. Enregistrements décembre 2025 Entretien, découpage Richard Gaitet Prise de son, montage Mathilde Guermonprez Enregistrements de terrain Rodolphe Alexis Réalisation, mixage Charlie Marcelet Lectures Chloé Assous-Plunian Musiques originales Samuel Hirsch Chant, synthétiseur, ukulélé, flûte, marimbas, percussions Émilie Rambaud Illustration Sylvain Cabot

Frère castor, raconte-nous une histoire Baptiste Morizot a pisté des bisons ou des grizzlys, des élans ou des corbeaux, couché dans des buissons du Wyoming ou du Vercors, au fil d'une première décennie d'enquêtes « diplomatiques » réalisées les genoux dans la boue, hors des sentiers battus, pour créer de nouveaux concepts bientôt débattus. Plus calmement, il a aussi étudié la sociologie des lombrics dans sa cuisine. « Aujourd'hui, dit-il, nos relations aux autres êtres vivants sont toxiques, pour eux et pour nous. La question est donc de réapprendre à faire attention, à brancher sa sensibilité sur les pollinisateurs, la faune des sols, les forêts… » Attention, attention. En 2020, le succès de Manières d'être vivant le rendit connu comme le loup blanc auprès dans les sphères militantes de gauche. Dans son « recueil de novellas philosophiques », ce talentueux passeur multipistes veut « contourner en sifflotant les dualismes entre science et fiction, poésie et exactitude, pour forger une sorte d'alliage incandescent : les sens les plus aiguisés, le corps le plus mobilisé, l'imagination la plus sauvage, les raisonnements les plus serrés. » En postface, son ami romancier Alain Damasio encense son goût du terrain. « C'est un philosophe embarqué et situé. Hautement concret. L'inverse d'un parleur perché. » Toujours « sur le qui-vive », Baptiste Morizot retrace dans ce deuxième épisode quelques scènes fondatrices de son désir animé de « cosmopolitesse » inter-espèces, dans laquelle nous, primates humains, pourrions peut-être, à force d'exercices empathiques, « en changeant de pratique, changer de métaphysique ». L'auteur du mois : Baptiste Morizot Né en 1983 à Draguignan (Var), Baptiste Morizot est philosophe et maître de conférences à l'université d'Aix-Marseille. De pelage brun, de taille moyenne, cet homo sapiens a choisi de quitter son biotope de bibliothèques vernies pour partir à la rencontre des « créatures fabuleuses » et des lieux merveilleux qui peuplent notre Terre, afin de mieux comprendre et réagir à la crise écologique. De ses aventures au grand air, en Pologne, au Kirghizstan ou en Californie, il ressort déjà dix livres depuis Les diplomates (Wild Project, 2016) jusqu'au Regard perdu (Actes Sud, 2025), en passant par Manières d'être vivant (2020, vendu à près de 90 000 exemplaires). Il vit et travaille dans son « dojo » près de Valence, dans la Drôme. Remerciements : Adèle Tocquet, Studio Gong, Rodolphe Alexis. Enregistrements décembre 2025 Entretien, découpage Richard Gaitet Prise de son, montage Mathilde Guermonprez Réalisation, mixage Charlie Marcelet Lectures Chloé Assous-Plunian Musiques originales Samuel Hirsch Chant, synthétiseur, ukulélé, flûte, marimbas, percussions Émilie Rambaud Illustration Sylvain Cabot

Pour ceux d'entre vous qui se demandent au sujet de la communion, pourquoi est-ce ainsi, sachez que ce n'est pas de la magie. D'accord ? Nous ne le faisons pas avec cet esprit du monde. D'accord ? C'est quelque chose qui a à voir avec la foi. Et vous savez,...

Christine Kelly revient, sans concession, sur tous les sujets qui font l'actualité. Vous voulez réagir ? Appelez le 01.80.20.39.21 (numéro non surtaxé) ou rendez-vous sur les réseaux sociaux d'Europe 1 pour livrer votre opinion et débattre sur grandes thématiques développées dans l'émission du jour.Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Le maire écologiste de Lyon Grégory Doucet a évoqué jeudi 19 février des "risques avérés de troubles à l'ordre public" pour demander "l'interdiction" d'une marche en hommage à Quentin Deranque prévue samedi à Lyon. Elle devrait partir place Jean-Jaurès à 15h pour aller jusqu'"aux lieux du crime", soit une rue résidentielle en bordure de voie ferrée, où le jeune militant nationaliste a été roué de coups jeudi 12 février par des individus masqués. Écoutez l'organisatrice de cette marche, Aliette Espieux, fondatrice de Génération Pro Vie, un collectif contre l'avortement.Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

When the tv is abundant, we gotta get a taste! Mani is joined by Imani (yay more) and Ashley from the pop culture and reality tv news site Taste of Reality, to talk all the things going on in Reality Tv right now--That first part of the Real Housewives of Potomac season 10 reunion...the mean girls, who should stay and go, and Wendy...whew. There's Traitors talk, Bachelor, and of course the ANTM documentary Mani started and was blown away by.All that and SO much more up in The Mix!Ashley and ImaniThreads/Instagram- @tasteofrealityYoutube- @tasteof_realityMani- @mixingwithmani (IG & Threads)TMWM Visuals and Ad-Free Eps- Patreon.com/mixingwithmani

Par interpretāciju smalkumu un precizitāti slavētais britu diriģents Dankans Vords, ar kuru tiekamies "Klasikas" studijā, savās programmās tiecas būvēt tiltus starp dažādiem laikmetiem un muzikālajiem stiliem. Minēto var attiecināt arī uz orķestra "Sinfonietta Rīga" koncertu 21. februārī pulksten 19 LU Lielajā aulā, kurā jauneklīgais talants aicinās viesoties gan kameriskas svečugaismas ieskautajā 18. gadsimta Vīnē, gan tās pēcākajā versijā ar greznu lustru apspīdētām ballēm un spožu laternu izgaismotām ielām. Līdzās romantiķa Franča Šūberta Sešām vācu dejām, kas jaunu elpu ieguvušas, pateicoties Antona Vēberna stilistiski iejūtīgajai instrumentācijai, viņš licis klasiķa Jozefa Haidna koķeti ironiskā humora caurstrāvoto 83. simfoniju "Vista", kas gan tapusi pēc Parīzes pasūtinājuma. Simfonijas žanrs nodarbinājis arī Jaunās Vīnes skolas aizsācēja Arnolda Šēnberga prātu, ko aplieciena arīdzan viņa Pirmā kamersimfonija, kas pilna melodiska vijīguma, nospriegotu harmoniju un veldzējošas apskaidrības. Savu jaunrades ceļu šis 20. gadsimta mūzikas reformators aizsāka kā vēlīnā romantisma ideju turpinātājs un tieši šis opuss uzskatāms par pagrieziena punktu komponista radošajos meklējumos. Pārmaiņu vējos tapušas arī Volfganga Amadeja Mocarta koncertārijas, kurās ieaustos liesmojošos mīlas pilnos tēlus atklās par emocionālu dziļumu un žilbinošu tehnisko varēšanu slavētais poļu soprāns Monika Bučkovska-Vorda.  Ieva Zeidmane: Savās programmās jūs nereti līdzās liekat dažādu stilus, dažādu laikmetu skaņdarbus. Vai vienmēr nepieciešama kāda saikne, kas programmu vieno? Dankans Vords: Manuprāt, ir ļoti aizraujoši, ja ir kontrastējoši elementi. Ir jauki, ja pastāv kāda saikne, iemesls, kāpēc skaņdarbi sader kopā un kāpēc tie izceļ noteiktas īpašības. Un vai šoreiz tāda saikne ir? Protams! Šoreiz programma saistīta ar Vīni un abām Vīnes skolām. Un ļoti skaisti abas saista šis Šūberta mazo vācu deju cikls, ko orķestrējis Antons Veberns, kad deju partitūra laimīgā kārtā tika atrasta tikai 1930. gadā. Notis ilgu laiku bija zudušas, un Vēberns tās savā miniatūru perfekcionista manierē ļoti rūpīgi orķestrēja. Tas, ko viņš darīja, nav radikāli, bet tas ir ļoti perfekcionistiski. Izmantojot ļoti klasisku orķestri, viņš šīm dejām izveidojis skaistu 20. gadsimta orķestrāciju. Manuprāt, Vēberns šo darbu veicis brīnišķīgi. Lai gan, acīmredzot, tas viņam sagādājis zināmas grūtības.Viņš rakstījis Šēnbergam, ka viņam patiešām nācies ieguldīt laiku, lai visu paveiktu pareizi un sajustu, ka ir notvēris īsto noskaņu. Šēnberga Pirmā kamersimfonija ir viendaļīgs darbs, tomēr tajā var saskatīt piecdaļības iezīmes. Komponists arī tās iezīmējis ar mēģinājumu cipariem. Šī piecdaļība ir svarīga? Jā, es domāju, ka šī struktūra ir diezgan skaidra, kopējais viendaļīga darba plūdums šķiet ļoti organisks. Jūs vienmēr tiekat aizvests nākamajā ceļojuma posmā. Ir daudz tēmu, kuras jūs iemācāties atpazīt, tās vienmēr savijas savā starpā, izvijas starp ārkārtīgi virtuozajām līnijām 15 solo instrumentos. Jā, es domāju, ka šis kompaktais formāts, kāds izmantots jau arī agrāk tapušos darbos, piemēram, Šūberta “Ceļinieka fantāzijā”, spēj ietvert plašāku formu mūzikas nepārtrauktajā plūdumā. Mani pārsteidz emociju un intensitātes amplitūda, ko Šēnbergs panāk. Es domāju, tā līdzinās, piemēram, Mālera Septītajai simfonijai, kas komponēta ap to pašu laiku, pabeigta šķiet, gadu iepriekš. Vienīgi Šēnberga darbs ir 20 nevis 90 minūšu garš. Emociju ziņā kamersimfonija ir īsti amerikāņu kalniņi. Sarežģīts skaņdarbs? Grūtāks orķestra mūziķiem vai diriģentam?  Visiem šis skaņdarbs ir liels izaicinājums. Katra partija ir ārkārtīgi virtuoza, daudzviet uz robežas ar neiespējamo. Liela daļa jāspēlē galvu reibinošā ātrumā, ar neticamiem tempiem un plūdumu. Tomēr katrai līnijai, gluži kā atskaņojot kādu no Riharda Štrausa lielajām operām, ir jābūt ārkārtīgi skaistai. Šī nav nekāda agresīva divpadsmittoņu mūzika. (4:05) Tās ir patiesi dziļi romantiskas līnijas, kurām jābūt ne tikai perfekti intonētām un ar fantastisku ritmu, bet arī ļoti izteiksmīgām. Un, protams, viens no izaicinājumiem man ir ļoti pārliecinoši izveidot tempu formu un struktūru, lai viss būtu ļoti plūstoši un organiski. Nereti varam dzirdēt, ka šī darba atskaņojumi ir pārāk saraustīti, bet ir arī tādi diriģenti, kas vienkārši izbrāžas darbam cauri, un jūs neko nejūtat. Tāpēc ir tik svarīgi atrast īsto līdzsvaru starp šīm pasaulēm. Un vēl viena ļoti būtiska lieta, ko prasa instrumentācija: ir jāatrod īstais balanss. Protams, komponists sniedz ļoti konkrētas norādes, bet ir tikai pieci stīdzinieki, pret ievērojami lielāku koka pūšaminstrumentu un mežragu skaitu, tāpēc vienmēr nākas mazliet pacīnīties. Un nav brīnums, ka nereti atskaņojumos stīgu instrumentu skaits tiek palielināts. Vēlāk, protams, kompnists šo kamersimfoniju to pārorkestrēja, lai varētu baudītu šo brīnišķīgo mūziku episkā orķestra mērogā. Un līdzās šai mūzikai jūs programmā iekļaujat arī Haidnu un Mocartu. Jā, tie ir iepriekšējo gadsimtu Vīnes ideāli. Brīnišķīgi programmā iekļaut vienu no Haidna Parīzes simfonijām – tā ir 83.simfonija, pazīstama arī ar nosaukumu "Vista". Man patīk izcelt humoru un pārsteiguma elementus Haidna mūzikā. Manuprāt, viņš ir absolūts "gaidiet negaidīto" meistars. No sešām Parīzes simfonijām, šī ir vienīgā, kas rakstīta minorā, tā sākas "Sturm und Drang" garā kā dramatisks vigoroso. Bet pavisam drīz nonākam jau pie otrās tēmas, kad oboju partijā un stīgās dzirdam klukstošas vistas, kas knābā. Šī simfonija ir īsts meistardarbs, katrs posms ir kā dārgakmens. Man tiešām prieks pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezties pie šī darba. Un, tad protams, Mocarta mūzika – koncertārijas. Esmu priecīgs šoreiz būt Rīgā kopā ar savu sievu Moniku. Mēs iepazināmies, tieši atskaņojot Mocartu. Es diriģēju "Così fan tutte" Strasbūrā, kādu vakaru saslima Fjordilidži lomas atveidotāja un Monika ieradās no Polijas, lai viņu aizvietotu. Tā mēs iepazināmies, un viņai, tāpat kā man, ir ļoti plašs repertuārs. Bet – jā, Mocarts joprojām ir svarīgs. Nesen viņa Frankfurtē dziedāja galveno lomu Mocarta pirmajā operā "Mitridats – Pontas karalis": jau šajā operā Mocarts ir ceļā uz to virtuozitāti, kas dzirdama koncertārijās. Koncertārijas Mocarts parasti rakstīja vai nu kādam soprānam, ko uzskatīja par ārkārtīgi talantīgu, vai arī otrādi – dziedātājas viņu pierunāja un dīca, lai Mocarts uzraksta ko tādu, kas atklātu visu, ko viņu balsis spēj. Un īpaši pēdējā no ārijām, ko atskaņosim, ir neprātīgi virtuoza – koloratūras, ātrums, tesitūra, vienmēr augšup un augšup, mūzika ir enerģijas un krāsu pārpilna. Tie ir brīnišķīgi skaņdarbi, un ir patiess prieks tos iekļaut programmā. Kā tas ir – atrasties uz vienas koncertskatuves ar sievu? Jūs vieno īpaša saikne un saprotaties bez vārdiem? Vai arī uz skatuves esat vienkārši profesionāli mūziķi? Mēs esam profesionāļi, bet, protams, pastāv īpaša saikne. Mums gan ne pārāk bieži iznāk muzicēt kopā, bet, kad tāda iespēja rodas, vienmēr priecājamies. Protams, starp mums valda ļoti instinktīva saprašanās arī mūzikā. Mēs precīzi zinām, kurp otrs dosies, ko nozīmē elpa, emocijas, temps, un mums ir ļoti atklāts dialogs. Tā ir ļoti laba darba sadarbība. Šī nav pirmā reize, kad esat Rīgā – esat pie mums jau viesojies. Jā, diemžēl tikai vienu reizi esmu bijis šajā skaistajā pilsētā, un tas bija krietni sen, pirms gadiem 18, tad es aktīvāk darbojos kā komponists. Man lūdza uzrakstīt solo skaņdarbu akordeonam manai senajai, mīļajai draudzenei Ksenijai Sidorovai, un manu darbu atskaņoja festivāla ietvaros vienā no jūsu skaistajām baznīcām. Šķiet, kopš tā laika pilsēta ir ļoti mainījusies, ir lieliski to no jauna atklāt. Jūs jau pieminējāt repertuāra daudzveidību, jūs atskaņojat laikmetīgos opusus, baroku, iesaistāties džeza un tautas mūzikas projektos, pievēršaties mūzikai no Indijas un Kubas. Pasaulē ir tik daudz mūzikas! Kā jūs atrodat tieši sev tuvo?  Var taču viegli apmaldīties visā daudzveidībā! Tas ir labs jautājums! Patiesībā – jo vairāk iedziļinies kādā mūzikas virzienā, jo vairāk saproti, cik daudz vēl neesi atklājis un iepazinis. Man dažreiz tā naivi jautā – jūs droši vien esat diriģējis gandrīz visus lielos skaņdarbus? Nu, protams, nē. Katras atvērtās durvis paver vēl vienu koridoru – gluži kā grāmatā "Alise Brīnumzemē" – ar miljoniem citu durvju. Šī iespēju bagātība nozīmē, ka šajos ceļos katra komponista daiļradei pievēršos ar lielāku atlasi. Es nejūtu īpašu vajadzību diriģēt pilnīgi visas kāda skaņraža simfonijas. Lai gan tas ir bijis visai klasisks modelis ierakstu industrijā, kur valda noteikti programmu veidošanas stereotipi. Bet patiesībā – jā, protams, katram komponistam ir virsotnes un arī dažādība viņa rakstītajā. Ir skaņdarbi, kas jūs uzrunās vairāk, ne vienmēr tie ir visslavenākie, bet es parasti meklēju novārtā atstātus darbus, kas būtu pelnījuši lielāku atzinību, nekā saņem. Tas ir viens no maniem mērķiem, izvēloties no šī neskaitāmo iespēju klāsta. Un tad, kā jau sākumā minēju, cenšos atrast darbus, kas, manuprāt, ļoti labi sader kopā, bet varbūt nav tā acīmredzamā izvēle, liekot kopā dažādu tautu, dažādu laikmetu un stilu kompozīcijas. Un nav arī tā, ka diriģents vienkārši sēž, sapņo un var darīt, ko vēlas. Mēs nedzīvojam vakuumā, un katrs lēmums par programmu rodas diskusijās ar orķestra vai opernama vadību, konkrēta festivāla vai radio kompānijas pārstāvjiem vai pašiem mūziķiem. Un jāatzīst, ka tas ne vienmēr ir ierobežojums. Dažkārt labākās idejas rodas tieši šādās diskusijās un mijiedarbībā. Jūs pats esat rakstījis mūziku, spēlējis mežragu arī orķestrī. Vai, stājoties orķestra priekšā, diriģentam šī pieredze palīdz? Noteikti – tā ir ļoti svarīga! Pirms mēģināju spēlēt mežragu – es saku – mēģināju, jo šo instrument spēlēt nav viegli –, es spēlēju arī klavieres un sākumā daudz ko apguvu pašmācības ceļā. Es klausījos ierakstus un izspēlēju melodijas, un komponēju pats savas. Vai klavieres spēlēt ir vieglāk, nekā mežragu? Citādāk. Ja nospiežat fadiēza taustiņu, tad arī skanēs fadiēzs, un jums nav jācer, ka lūpas nostrādās pareizi un elpa balstīsies īstajā vietā. Bet, protams, sēdēt kameransamblī vai orķestrī kopā ar kolēģiem un zināt, ko nozīmē kopā elpot, precīzi intonēt, radīt vienotu skaņu, brīnišķīgu ansambļa skanējumu un bagātīgu tembru sajaukumu – tas ir ļoti vērtīgi. Un, protams, vadot dziedātājus vai kori kādā operā vai oratorijā, vokālisti ir pateicīgi, ka es kā diriģents arī elpoju kopā ar žestu un palīdzu viņiem justies ērti, viņi jūt atbalstu un sapratni. Tāpēc mana pieredze noteikti ir bijis liels ieguvums. Un es domāju, ka komponēšana, ar ko visai aktīvi nodarbojos no apmēram septiņu līdz 25 gadu vecumam, arī bija ārkārtīgi noderīga un būtiska vēlāk man kā diriģentam. Tas palīdz laikmetīgajā mūzikā, lai saprastu tehnikas un domāšanas procesus, un noder arī citu laiku repertuārā, lai palūkotos uz notiekošo ar komponista acīm. Tas var būt ļoti vērtīgi. Jūs pats sacerējāt savu mūziklu vienpadsmit gadu vecumā, divpadsmit gadu vecumā to iestudējāt savā skolā. Vai šī pieredze kaut kā noderēja vēlāk, kad pats jau diriģējāt citu komponistu operas? Pieredze vēlāk bija ļoti līdzīga un ļoti, ļoti noderīga. Toreiz, kad radīju savu mūziklu, es nekad iepriekš nebiju diriģējis... Mans skolotājs apskatīja manis atnesto partitūru manam mūziklam "Alise Brīnumzemē" – šo divu stundu garo darbu biju sarakstījis vasaras brīvlaikā – un teica: "Izskatās ļoti labi, Dankan. Man žēl, jo ir mācību gada sākums, tāpēc esmu ļoti aizņemts, bet, ja vēlies to atskaņot, tev pašam jāķeras pie darba." Tā nu es sapulcēju kori, saaicināju skolotājus solistu lomās, izveidoju orķestri jeb bigbendu un sāku mēģinājumus. Tobrīd no diriģēšanas neko nesapratu, man nebija diriģēšanas stundu, un es pat īsti nebiju redzējis daudz diriģentu, bet domāju — es šo mūziku zinu, es to esmu sarakstījis un vēlos, lai šie cilvēki to atskaņo. Un skolēni labprāt nāca uz mēģinājumiem! Viņi visi bija vecāki par mani, un mēs iestudējām šo izrādi. Es pat nesen satiku cilvēkus, kas to joprojām atceras ar prieku. Šodien droši vien par šo mūziku nejustos pārāk lepns, bet toreiz es tik daudz iemācījos – rakstot, atskaņojot, vadot mēģinājumus. Tas bija patiešām svarīgi un vērtīgi, un es sapratu – man tas ļoti patīk, tā arī kopš tā laika esmu mūzikas pasaulē. Vai varat teikt, ka diriģenta galvenais uzdevums ir iedvesmot mūziķus? Jo jūs pats neradāt skaņu, jums jāpanāk, lai mūziķi rada skaņu, kādu vēlaties jūs. Iedvesmošana – tas ir ļoti svarīgs vārds un būtiska īpašība diriģentam. Tas nozīmē – izcelt vislabāko, atraisīt maksimumu, ko spēj mūziķi, ar kuriem sadarbojaties. Katram mūziķim ir savs stāsts, savas īpašības, savs talants savā specialitātē, bet diriģenta māksla ir apvienot visus šos talantus vienas idejas vārdā un pulcēt cilvēkus kopīgā redzējumā par to, kas ir šis konkrētais skaņdarbs. Tādā ziņā šī ir ļoti socioloģiska profesija, spēlēšanās ar telpā esošo cilvēku enerģiju. Ir jāatrod veids, kā izcelt mūziķos visu to labāko un caur viņu sniegumu ļoti spilgti nodot mūzikā pausto jau tālāk klausītājiem. Kā jūs izceļat labāko no mūziķiem? Nav taču tāda slēdža, ko ieslēgt, tas jāpanāk kaut kā maģiski. Jā, dažreiz gribētos, lai būtu slēdzis. Viens no profesionāla diriģenta priekiem ir iespēja ceļot un strādāt ar ļoti dažādiem orķestriem, jo katram ir savs raksturs. Mēs sakām, un zināmā mērā tā ir taisnība, ka ierakstu industrijas un multikulturālisma dēļ daži orķestri skan starptautiskāk, bet cilvēku un darba kultūras ziņā atšķirības joprojām ir lielas. Un jums ir ļoti maz laika, ienākot jaunā telpā, tiekoties ar jaunu cilvēku grupu, lai saprastu, kā strādāt šajā nedēļā. Protams, ir dažas dienas līdz koncertam, bet, lai sajustu grupas garu un pielāgotu savu darba veidu un izteiksmi konkrētajam skaņdarbam, lai mūziķi būtu jūsu pusē, jābūt ļoti elastīgam un ātri jāatrod ceļš. Diriģēšana ir fiziska māksla. Lielākā daļa diriģenta darba notiek caur klātbūtni un žestiem, un arī sejas izteiksmi, bet neatkarīgi no valodas barjeras būs arī sarunas. Un tas katrā orķestrī tās būs citādākas. Vai tas ir tikai diriģenta talants – vai nu tas ir, vai nav, vai arī to var iemācīties? Es domāju, daudz ko var iemācīties ar pareizu iedrošinājumu un īsto skolotāju, bet galvenokārt ar pieredzi. Diriģēšanu nevar iemācīties no grāmatas vai savā istabā vienatnē. Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iegūt pieredzi ar cilvēkiem. Jaunie diriģenti man bieži jautā padomu, un es vienmēr saku: “Nav svarīgi, ko jūs diriģējat – bērnu grupu, amatieru kori, jebkuru stilu, jebkuru laikmetu – svarīgs ir fiziskais kontakts ar cilvēkiem un spēja viņus apvienot savas idejas vārdā. Atvērti, elastīgi un ieinteresēti -  tā jūs raksturojat savu orķestri – "Dienvidnīderlandes filharmoniķus". Jūs esat šī orķestra galvenais diriģents. Vai šīs ir īpašības, ko visvairāk novērtējat orķestrantos? Jā, tās ļoti palīdz, neatkarīgi no tā, cik izcils ir orķestris. Ja nedēļas sākumā visi sanāk kopā ar attieksmi – mēs atskaņojam šo meistardarbu, varbūt jau simto reizi, bet kā tas būs šoreiz; ja ir atvērtība un sajūsmas enerģija, tad mēs varam sasniegt augstākās virsotnes. Ja cilvēki vēlas spēlēt kopā, būt iedvesmoti un iedvesmoties, paskatīties uz mūziku ar svaigu skatījumu, tas ir ļoti aizraujoši. Šī ir mana pirmā reize, strādājot ar orķestri "Sinfonietta Rīga". Es biju dzirdējis labas atsauksmes un šorīt bija aizraujoši sākt ar Haidna simfoniju un uzreiz sajust šo garu: kā Dankans to vēlas? Kurp mēs ejam? Ak, krāsa, tas bija negaidīti! Lieliski – atvērts prāts un gatavība pieņemt jaunas idejas. Brīnišķīgi mūziķi un lieliskas viņu spēlētās solo partijas! Jūtama izcila kameransambļa sajūta, vēlme satikt jaunu draugu, jaunu iedvesmotāju, kolēģi un radīt aizraujošu koncertu. Dažos ļoti slavenos orķestros var būt sajūta: mēs šo mūziku spēlējam tā, un tā to atskaņojam jau 200 gadus. Kāpēc kaut ko mainīt? Dažreiz var izveidot brīnišķīgu dialogu ar šo vēsturi, jo bieži tā ir izcila vēsture. Bet reizēm tas ir grūtāk. Es ļoti novērtēju, ja pat visizcilākie orķestri saglabā degsmi un atvērtību, vēlmi attīstīties jaunā virzienā. Un vēl viena lieta, ko iemācījos kā jauns diriģents, ir – nekad neuztvert personīgi tās izpausmes, ko, iespējams, redzat cilvēku sejās. Es agrāk naktīs modos, domādams – tas vijolnieks uz mani skatījās dīvaini: varbūt es kaut ko daru nepareizi? Un bieži tieši šis cilvēks pēc koncerta pienāca klāt un teica, ka tas bijis iedvesmojošākais concerts! Un tu domā – ko?! Lūdzu, saved kārtībā savas grimases! (Smejas.) Tas var būt pārsteidzoši. Protams, stereotipi par jauniem mūziķiem pastāv, bet mūzika ir universāla un bez vecuma ierobežojumiem. Kad es savos divdesmit gados biju Saimona Retla asistents Berlīnes filharmoniķos, bija jauni akadēmijas mūziķi, kas 19 gadu vecumā ieguva vietu orķestrī un uzreiz iemantoja pārējo kolēģu cieņu, jo viņi bija lieliski mūziķi. Tas pats attiecas arī uz diriģēšanu. Nevienam nebūs iebildumu, ja vien jūs patiesi dziļi pazīstat un mīlat šo mūziku un skaidri parādāt, ko vēlaties, un jums ir talants. Tad, neatkarīgi no vecuma, cilvēki parasti būs jūsu pusē.  

Hello and welcome to our first official We Will Rank You rerun. You may have noticed that we've had to reupload some old episodes recently that were mistakenly taken down for copyright reasons. I looked at our analytics for the first time in ages and noticed that we had the biggest month we've ever had just because of one extra old episode I'd put back up. I mean, I'm already slowly putting up all of the old episodes on Youtube with fun visuals. I guess I can put up an oldie here too.Jim chose the first one to bring back and he picked episode seven on the self-titled debut of the Stone Roses from 2021. He chose to rank each song in the order that they're on the album, which we only did one other time, for Blur's Parklife, before the others agreed that it was anticlimactic when we named our favorite song in the first few minutes. I told ya. At an hour and 57 minutes, it was our longest episode to date but a couple of episodes later, Sinead passed it by one minute and eventually our 1983 wildcard episode was our longest at nearly three hours. For years, this was our most listened to episode until it was recently taken over by our Wildcard Live Album show.Jim writes: "The hosts agree (I think) that this is the group's favorite album they've ever ranked.  I maintain my album picks are the best. No one comes close."  He's not right about his picks being the best but this episode probably is in a very close race with Violent Femmes for our biggest surefire lovefest, except for, spoiler alert, Dan's take on Adored, which became an oft-repeated anecdote. Here it tis.Jim's lemony-fresh pick is by FAR the album that the four of us have all loved the most. That combined with Adam being the singer for a ridiculous Stone Roses coverband means that there was a LOT for us to say, resulting in our longest episode yet. However, it's a FUN one. For fans of podcasts that go track-by-track instead of our usual countdown, today is your lucky day for a special episode on this 1989 classic. Special guests include 33 1/3 Stone Roses author Alex Green from Stereo Embers podcast and F#!kin' In The Bushes DJ Daniel Sant! Please tell us how YOU would rank tonight's tunes on Instagram, Facebook and Twitter  @wewillrankyoupod !FILE UNDER/SPOILERS: backwards stuff, baggy, Ian Brown, "Bye Bye Badman", dance-rock, "Don't Stop", "Elephant Stone", "Elizabeth My Dear", "Fool's Gold", guitar gods, "I Am the Resurrection", "I Wanna Be Adored", John Leckie, lemons, "Made of Stone", Madchester, Manchester, Mani, murder, neo-psychedelia, Reni, "She Bangs the Drums", "Shoot You Down", "(Song for My) Sugar Spun Sister", Spike Island, John Squire, "This Is the One", "Waterfall",     1989.US: http://www.WeWillRankYouPod.com wewillrankyoupod@gmail.com http://www.facebook.com/WeWillRankYouPod http://www.instagram.com/WeWillRankYouPod http://www.YourOlderBrother.com (Sam's music page) http://www.YerDoinGreat.com (Adam's music page) https://open.spotify.com/playlist/4OFTIda46Di4HkS0CDvM7L (Dan's top 100 songs of 2020)THEM: https://www.StoneRoses.orgBAND HISTORY: Alex Green, Stereo Embers podcastEND CREDITS SONG: Made of Stone (808 State Remix) by the Stone Roses END CREDITS TALENT: Daniel Sant, F#!kin' In The Bushes

Community Notes Crisis in BJP | RSS vs AB | Mani Shankar Iyer Roasts Rahul | Yogi | Karan Verma

Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

  Thank you for tuning in to Episode 314 of the Down Cellar Studio Podcast. Full show notes with photos can be found on my website. This week's segments included:   Off the Needles, Hook or Bobbins On the Needles, Hook or Bobbins Brainstorming From the Armchair Knitting in Passing KAL News Contest, News & Notes Life in Focus On a Happy Note Quote of the Week   Off the Needles, Hook or Bobbins   Hattie's Rainbow Mittens Pattern: Little Waiting for Winter Mittens by Susan B. Anderson- $4 Knitting Pattern available on Ravelry Yarn: Knit Picks Felici Worsted in the Vegas Baby colorway Needles: US 7 (4.5 mm) Ravelry Project Page About the colorway- stripes of gray, blue, green, mustard, red and pink.   Hattie's Sparkly Mittens Pattern: Little Waiting for Winter Mittens by Susan B. Anderson-  $4 Knitting Pattern available on Ravelry Yarn: Fingering yarn held double- 1 sparkle & 1 non-sparkle base (sparkles are 20g minis from Legacy Fiber Artz Advent calendars of years past) Needles: US 7 (4.5 mm) Ravelry Project Page   Traveler Sweater Pattern: The Traveler by Andrea Mowry ($9 pattern available on Ravelry & the designer's website) Yarn: Hazel Knits Small Batch Sport (90/10 SW/Nylon) in a sage green Needles: US 3 (3.25 mm) & US 4 (3.5 mm) Ravelry Project Page Size: 3 Drawstring- fingering weight yarn- US 6 DPNs. I washed it several times, because it was bleeding yellow. I had to wash it several times before all of the rest of the dye let go. Finished. Washed it. Sleeves were too big. I had 28 purl ridges on the sleeves, I ripped back 7 and then worked the ribbing. Wore to Hattie's birthday dinner. Very comfy cozy. I am finding the weight of the hood wants to pull it back on my neck which I'm not sure I love. Have you found this?   Woolens & Nosh 2025 Advent Socks Yarn: Woolens & Nosh, 75/25 Superwash Wool/Nylon 2025 Advent Colorway Pattern: OMG Heel Socks by Megan Williams ($5 knitting pattern available on Ravelry) Needles: US 1.5 (2.5 mm) Ravelry Project Page Finished right after I finished the last episode. Love these so much!   Dory Pattern: Mega Ray & Sea Friends by Theresa's Crochet Shop- $15.50 pattern on website or Etsy Yarn: Knit Picks Brava minis in Celestial, Custard, Black & White Hook: C (2.75 mm) Ravelry Project Page   Gus the Dino Pattern: Gus the Dino by KP Crochet Patterns. $8.50 US Pattern on Etsy (on sale right now) Yarn: Bernat Blanket in Misty Green & Parfait Chunky in White Hook: J (6.0 mm) Ravelry Project Page 35 mm eyes were too big! I bought smaller ones, beheaded Gus and gave him a new head with new eyes!   On the Needles, Hook or Bobbins   Back to the Future Socks Yarn: Legacy Fiber Artz Steel Toes. Micro-Sock Kit in the Back to the Future Colorway Pattern: OMG Heel Socks by Megan Williams ($5 knitting pattern available on Ravelry) Needles: US 1.5 (2.5 mm) Back to the Future Sock set- gifted to me by Sue & Chelsea- part of their 4 Sundays of Advent yarn in 2025. About the Colorway- speckles of pink, orange, yellow purple and blue with a blue/purple mini. Progress- just about to toe of sock 1   Arielle's Socks Yarn: Edelweiss Fibres Standard Sock (75% SW Merino/25% Nylon), 425m for 100g in the Hillside Heather Colorway Pattern: OMG Heel Socks by Megan Williams ($5 knitting pattern available on Ravelry) Needles: US 1.5 (2.5 mm) Ravelry Project Page About the colorway- maroons, browns and greens. Cast on both on separate needles. Progress- a few inches into leg on one sock, ready to work the toe on the other US 6 shoe. 7.25 inches before toe. About 8.5 inches total foot length.   Kirby Wirby 2025 Advent Socks Yarn: Kirby Wirby 75/25 Superwash Merino/Nylon in the 2025 Advent Christmas Toys from the 80s 24 Stripe Colorway Pattern: OMG Heel Socks by Megan Williams ($5 knitting pattern available on Ravelry) Needles: US 1.5 (2.5 mm) Ravelry Project Page Yarn theme: Christmas Toys from the 80s Progress- turned heel on sock 2   Pucker Brush Farm BFL Sweater Spin Fiber: 16 oz of multi colored BFL roving from Pucker Brush Farm (purchased at Rhinebeck 2025), 4 oz Merino in a mustard color Ravelry Project Page I am planning to knit a Traveler sweater inspired by Emily Curtis' handmade version- click here for her Ravelry Project Page. I was thrilled to see a recent post on Emily's Instagram that she made a YouTube video about this spin/knit. I plied up about 8.5grams of the BFL with the Finnsheep. 23 wraps (690 inches/19 yards) .3 ounces / around 8.5 grams I've been keeping my wheel next to my spot on the couch and spinning if not every day, then more days than not.   Handspun documentation I went through nearly all of my handspun skeins of yarn. I made updates in each page on Ravelry to add skein information. You can enter length and weight and it add that to your stash.  I also ended up changing the names of the finished projects to include the weight and length! I wrote yarn weight (dk sport etc) on physical tags i have on the yarn. So much easier for me to work with.   Brainstorming I have 3 skeins of Lion Brand Fisherman's Wool that I used to start a Waverly Cardigan (but the gauge is just too tight)- click here for my Ravelry Project Page. I think it might be good for the Lakes Pullover by Ozetta (Ravelry Pattern- $8 knitting pattern). I found this by searching the yarn on ravelry then doing the advance pattern search to look for sweaters people knit with this yarn. Related- Eileen recently asked if someone in our group had knit a certain pattern she had questions about before purchasing/committing to. If you look at the pattern on Rav and click the Projects Tab. You can use the filters there to select "Made by Group Members" and then click on the Rav group you want to look in. You can use that to see who you want to chat w/ about it. ElizabethisKnitting (on Instagram- shared her Winter Soul Sweater in this post. Its so beautiful! Why are you not all knitting this? Great question. You can find this pattern on Ravelry.   From the Armchair   Greenwich by Kate Broad. Amazon Affiliate Link. Best Offer Wins by Marisa Kashino. Amazon Affiliate Link. The Maid by Nita Prose. Amazon Affiliate Link. Little One by Olivia Muenter. Amazon Affiliate Link Heated Rivalry by Rachel Reid. Amazon Affiliate Link. The Widow's Husband's Secret Lie (A Satirical Novella) by Freida McFadden. Amazon Affiliate Link.   Note: Some links are listed as Amazon Affiliate Links. If you click those, please know that I am an Amazon Associate and I earn money from qualifying purchases.   Knitting in Passing At Hattie's birthday dinner, Emelyn asked for help crocheting a circle. They were making a stuffed animal to look like a stage like and had everything done but the center bulk part. Aila also ended up working on it with us.   OMG Sock Classes are finished! All of my students turned their heels, some did both socks. Many did their toes and kitchenered. They all had fun and were far more successful than they anticipated so that was very exciting.   KAL News   Pigskin Party '25 is over! Event Dates: KAL Dates- Thursday September 4, 2025- Monday February 9, 2026   Updates In This Episode Official Sponsor for Quarter 4 (January)- Yarnaceous Fibers- winner announced Commentary from Mary January Participation Prize Winners Announced Grand Prize winners will be announced in the next episode. Commentator Update Thanks to everyone for another fantastic season! The February huddle has been full of chatter about all the projects people rushed to finish before the deadline. However, one of my favorite conversations has been in response to beachsideknits2's question: What is weirdest/most random thing you've ever made?  Here are some fantastic answers (prepare to be wowed!)   Beachsideknit2's succulent pillow- Ravelry Project Page   Tanksoup's Tiktaalik (in case you are like me and had no idea what a tiktaalik is, it "is a 375 million year old fossil fish that was discovered in the Canadian Arctic in 2004" according to this site. Check out Tanksoup's Ravelry Project Page    Leahbothe's nose sweaters- Ravelry Project Page   And socalknitgirl's top hat—Ravelry Project Page   I hope everyone has as much fun as I did this season!  See you all this summer for splash pad party!   Mary     Contest, News & Notes   Ross Farm fire   Check out this news article with details about the fire. Click here if you're interested in donating or consider purchasing yarn, fiber etc and letting these sheep live on even after they're gone.   On a Happy Note I bought a new car! I went to see Sleepwalker at a local theater.  Here's a link to a review that sums up some of my thoughts. I went to see Some Like it Hot in Boston. Megg & I got a fabulous dinner beforehand at Yvonne's. Our waitress even brought over a delicious dumpling dish for us to try (sans lobster). Friday date nights with Dan Running into Riley & her bestie Ellie at Lucky Finn, my current local favorite coffee shop- after the gym on a Saturday morning. It was so hilarious! Very much enjoyed Pluribus on Apple TV+.  Seeing Millie in Finding Nemo Jr. and an early dinner after with family. Mani/pedis with Megg, Eme & Hattie for Hattie's birthday. Super Bowl- while we lost it's always fun to watch. I enjoyed the commercials, and had fun cheering on the Seahawks kicker Jason Myers who played football at Marist where I went to college (now Marist University) Hattie's 8th birthday dinner. Dad and I did a Zoom beforehand in celebration of what would have been Mom's 70th with a few of her cousins.   Quote of the Week Love and compassion are necessities, not luxuries. Without them humanity cannot survive. -Dalai Lama     ------   Thank you for tuning in!   Contact Information: Check out the Down Cellar Studio Patreon! Ravelry: BostonJen & Down Cellar Studio Podcast Ravelry Group Instagram: BostonJen1 YouTube: Down Cellar Studio Facebook: https://www.facebook.com/downcellarstudio Sign up for my email newsletter to get the latest on everything happening in the Down Cellar Studio Check out my Down Cellar Studio YouTube Channel Knit Picks Affiliate Link Bookshop Affiliate Link Yarnable Subscription Box Affiliate Link FearLESS Living Fund to benefit the Blind Center of Nevada Music -"Soft Orange Glow" by Josh Woodward. Free download: http://joshwoodward.com/ Note: Some links are listed as Amazon Affiliate Links. If you click those, please know that I am an Amazon Associate and I earn money from qualifying purchases.  

How’s it garn? Here’s some music for yas. elsas – FINALISE U elsas – NIÑO Noni-Mouse ft. Hemanti Devi – Aa Bhave Nikolaus Graf × Laiz × Krantinaari ft. Taiji – Huduka Ho James Massiah & DJ GAWAD – All Out Buttress O’Kneel – Fascists Whisker Floater – Undercoat4 Radwan Ghazi Moumneh & Frédéric D. Oberland – Squeal Of Swine – خنخنة خنازير Praed – Al Hathayan الهذيان Arketek – Rotten Soldier Allis – 無 – 〇 Bios Contrast & Nilotpal Das – prjct14 [87.50 Am] flywheel – Troppo enduser – Waiting (Decay Mix) enduser – Where I Found You (Album Mix) Morwell – Into Pieces (Jan 2026, unreleased) Morwell – Willie Williams – Come Make We Rally (Morwell remix) Ambu Bambu – Laugh It Off J.Sparrow – Lust Parajekt – Parajekt Parajekt – Mani e Pane Elizabeth Davis – Wo Sind Sie Geblieben Elizabeth Davis – Long Time Passes Joachim Nordwall + Aaron Turner – The Bath Vox Errata – Between Worlds Listen again — ~223MB

When nostalgia and reality tv cross the round table, it's time to bring in reinforcements. Chelsea, @ohnochels, host of nostalgic tv and pop culture podcast I Am The Cute One, is in the mix to take on this task. Chelsea and Mani talk all things Traitors: pre and post Candiace, Rob's snakey ways (let's just say all sides are represented), the choices to follow and how we are watching from now on. Also some significant Olympics talk because the drama and hot topics are abundant on Peacock! That and so much more when you get into The Mix!Chelsea- @OhNoChels (IG & Threads)Mani- @mixingwithmani (IG & Threads)TMWM Visuals and Ad-Free Eps- Patreon.com/mixingwithmani

NELLE MANI DI DRAGHI - FUSILLO live - Puntata 174Con ALESSANDRO FUSILLODiventa un supporter di questo podcast: https://www.spreaker.com/podcast/border-nights--654467/support.

Aujourd'hui, Charles Consigny, avocat, Jérôme Marty, médecin urgentiste, et Sandrine Pégand, avocate, débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Mixologists it's time to drag some ladies. And Mark and Mani report for duty. Starting with Jill on the east coast losing a job before she could start it and landing on the west coast with fraud, bad decisions, and bad dinners of Beverly Hills. So many ladies to drag but we had time today! Get into the Mix! Want more of Mark or Mani?  Mark- @thepinkpopbox Instagram  Mani- @mixingwithmani Instagram and threads  watch the videos and listen ad free at Patreon.com/mixingwithmani The road to 800 reviews continues! Thank you for listening (leave a comment when you get to the emoji…)

Paolo Alderighi e Stephanie Trick portano all'Istituto Italiano di Cultura di Sydney un concerto interamente dedicato alla musica italiana dagli anni '30 ai '50, arrangiati in chiave swing per pianoforte a quattro mani.

Le ultime sul rinnovo di #pulisic al #milan, le parole di #camarda e una cena da vecchio #acmilanDiventa un supporter di questo podcast: https://www.spreaker.com/podcast/radio-rossonera--2355694/support.

A solo episode? Just me, Mani, and you the mixologist that gets a little celebrity gossip and pop culture hot topics on this here Monday to start your week. No guests; throwing it back to early days of @mixingwithmani and solo sh!t talking and giggling. From Bravolebrities showing their asses, to celebrities at the super bowl for reasons we dont know, to secret lives of mormon wives tea, lots was on my mind and I had to share! Join me for a kiki and come mix it up!Want more?Follow Mani- @mixingwithmani Instagram and threads watch the videos and listen ad free at Patreon.com/mixingwithmani 

我們總以為「忙碌」是價值的勳章，卻沒發現那可能是大腦罷工前最後的求救。 網路上瘋傳著 15 個常春藤名校認證的「崩潰症狀」，從亂睡、亂吃到不敢休息； 雖然校名是假的，但這份「地獄清單」帶來的生理傷害卻是真的。 這世界不需要你隨時隨地都很完美，但你的身體需要你偶爾停下來。 當你學會不再以『忙碌』定義自己，你才真正拿回了生活的主控權✨ ( 1+19分鐘心理學…) -- - - - - 參考文獻： 核心實驗研究（紐澤西與印度實驗）： Mani, A., Mullainathan, S., Shafir, E., & Zhao, J. (2013). Poverty impedes cognitive function. Science, 341(6149), 976–980. https://doi.org/10.1126/science.1238041 * 理論核心著作： Mullainathan, S., & Shafir, E. (2013). Scarcity: Why having too little means so much. Times Books. * 稀缺對注意力的影響研究： Shah, A. K., Mullainathan, S., & Shafir, E. (2012). Some consequences of having too little. Science, 338(6107), 682–685. https://doi.org/10.1126/science.1222426 * 最新的統合分析（Meta-analysis）： de Almeida, F., Antonides, G., & de Bruijn, E. J. (2024). Financial scarcity and cognitive performance: A meta-analysis. Journal of Economic Psychology, 101, 102702. https://doi.org/10.1016/j.joep.2024.102702 * 自我複製與穩健性研究： Shah, A. K., Mullainathan, S., & Shafir, E. (2019). An exercise in self-replication: Replicating Shah, Mullainathan, and Shafir (2012). Journal of Economic Psychology, 75, 102127. https://doi.org/10.1016/j.joep.2018.12.001 * 時間稀缺與社會行為研究： Jiang, Y., et al. (2024). Time scarcity mindset inhibits prosocial behavior under others-benefit frame. Social Cognitive and Affective Neuroscience, 20(1). -- - - - -

durée : 00:50:05 - La 20e heure - par : Eva Bester - Dans son dernier ouvrage, l'écrivain et cinéaste Éric Vuillard, Prix Concourt en 2017, raconte la vie de Billy The Kid et se penche sur la fondation de l'Amérique. Son récit, "Les Orphelins. La vie de Billy the Kid", vient de paraitre aux éditions Actes Sud. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

durée : 00:05:10 - Dans la playlist de France Inter - La crème du rap français est en Playlist sur France Inter, la preuve avec le lyonnais Okis Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

SO MUCH TO DISCUSS!! Mixologist fave, Kendrick Tucker, Host of I Ken Not Podcast, is back in the mix to talk about all the pop culture goings ons of the week from Grammy awards to Housewives returns from Jail to fake murders and real betrayals in killer outfits.First, the Grammys came and went…shirtless in silk boxers. Kendrick and Mani talk the hits and many misses of the grammy performances. Spoiler: they differ about the shirtless Yukon situation.Also the sit down with Karen Huger and Andy Cohen also came and went after the (former) Grand Dame has exited prison and entered life time recovery…Last, but of course, The Traitors banquet also came and went with a murder to be done in plain sight by a traitor, and a bromance in full bloom that nobody asked for. Mani and Kendrick figure out what Rob is doing, where the Traitors are headed, and give some VERY hot takes about the faithfuls left and who would make good traitors in the future. This episode was bonkers and exposed some low bars and disappointments but, as always, much too discuss. Get in the Mix with us!**Like being in The Mix with Mani? Leave a review/rating! The road to 800 reviews by 2027 is still being traveled.**Follow Kendrick on Instagram and Threads: @withkendricktuckerListen to his Podcast: I Ken NotFollow Mani on Instagram and Threads: @mixingwithmani Watch the visuals and listen Ad-Free on Patreon: patreon.com/mixingwithmani

Aujourd'hui, Sandrine Pégand, avocate, Jean-Loup Bonnamy, professeur de philosophie, et Didier Giraud, éleveur de bovins, débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

We are honored to share that Mani Barajas-Alexander is featured in our new book, Life Lessons from Pickleball™ and as this episode airs, Sher and Shelley are experiencing Pura Vida at Mani's place in Costa Rica.In this special encore conversation, Mani shares how Pura Vida House became far more than a luxury villa. It is a thoughtfully designed pickleball experience that blends movement, connection, nature, and the Pura Vida lifestyle.From morning pickleball sessions and world-class instruction, to chef-prepared meals, beach sunsets, wildlife, and unforgettable adventures, Pura Vida House offers a week that nourishes both body and soul.This is not just a pickleball vacation. It is an experience rooted in relationships, community, and living life fully.If pickleball in paradise has ever crossed your mind, this episode is for you.

Episode 337 is here!This week on Hangover Sessions, we're thrilled to feature Richmond rapper, DJ, and producer Mani Draper. Fresh off the release of his latest single "Helpless," Mani sits down to discuss his creative journey, his work with Grand Nationxl, and the stories behind his music.PLUS, we've got a world exclusive premiere of his upcoming single that you won't hear anywhere else first!Tune in for an incredible conversation with one of the Bay Area's most authentic voices in hip-hop, plus killer tracks that showcase why Mani Draper is an artist you need to know.

Housewives Tea and Reunion conclusions this week? Mani had to get the speaking Queen herself, Emily, host of She's Speaking with Emily Hanks, to come spill tea and talk Bravo TV. The girlies touched on it all: Summer House drama, RHOBH being a drag and why, RHUGT and Traitors talk and even Tell Me Lies yap. Half hot topics (because there's no way we can spend that long at BH), half RHOSLC conclusion. Get into the Mix with us!Like being in The Mix with Mani? Leave a review/rating! The road to 1,000 reviews by 2027 is being traveled.Follow Emily! on Instagram and Threads: @shesspeakingwithemilyhanksListen to her Podcast: She's Speaking with Emily HanksFollow Mani on Instagram and Threads: @mixingwithmani Watch the visuals or listen Ad-Free on Patreon: patreon.com/mixingwithmani

Talking The Traitors up until episode 6? Mani needed a real life "faithful" from her own life she knew she could count on to have a kiki about one of the best shows on TV.  Morgan is Mani's real life good judys who is a professional by day, habitual adventure seeker, and self described lover-girl. In their REAL life, Mani and Morgy can't stop talking about Traitors and when Morgan said the words "I need to get Colton off my screen," Mani knew it was time to take their kitchen table and text conversations to the people so everyone can join that mission. Discussing episode 6 and all leading up to before as we await one epic night. Stay warm and get in The Mix with us!(Not to pick faves but this was the most fun to record you will see why. We, the girly gays who love old RHOA, had a ball)Want more of us? Find Morgan- @we_want_morg on Instagram Follow Mani- @mixingwithmani Instagram and threads watch the videos and listen ad free at Patreon.com/mixingwithmani 

When Mani was an associate at Susman Godfrey, he took a new colleague out for lunch for a vulnerable conversation about the demands of elite practice. A decade later, Mani's lunch friend was now a rainmaker - and Mani was who he called for funding. In this episode, we explore how Mani has used principles of trust, focus, and alignment to go from trial lawyer to GC of a multi-strategy fund to launching a litigation fund:Trustbeing trusted as a peer trial lawyer created the relationships that led to the fundthe intangibles become the tangiblesFocusfocusing on Texas trial lawyers creates operational excellenceit also enables them to act faster on decaying assets using limited informationAlignmentaligning upside and downside with firms creates a flywheel for trust and repeatabilityit also allows them to take risks others shy from

Maintenant Vous Savez, c'est aussi ⁠Maintenant Vous Savez - Santé⁠ et ⁠Maintenant Vous Savez - Culture⁠. Il y a des courants artistiques dont on a tous entendu parlé au moins une fois. Que ce soit à l'école, dans un musée ou au détour d'une émission culturelle. Mais pour autant, il peut être difficile de les définir. Comme de nombreux mouvements artistiques, le maniérisme était une sorte de réponse à ce qui était la norme dans l'art et la représentation. A l'époque, dans l'Art de la Renaissance, les artistes qui reproduisent un corps, cherchaient à respecter parfaitement les proportions et les perspectives de sorte à imiter le vrai. Comment est arrivé ce mouvement ? Quelles sont les spécificités de cet art ? Qui sont les artistes les plus connus ? Écoutez la suite de cet épisode de "Maintenant Vous Savez - Culture". Un podcast Bababam Originals, écrit et réalisé par Thomas Deseur. Première diffusion : mars 2022 À écouter aussi : ⁠Hans Christian Andersen écrivait-il vraiment des contes pour enfants ?⁠ ⁠Quelles sont les comptines pour enfants les plus trash ?⁠ ⁠Pourquoi Mickey Mouse a-t-il révolutionné l'industrie du cinéma ?⁠ Retrouvez tous les épisodes de ⁠"Maintenant vous savez - Culture"⁠. Suivez Bababam sur ⁠Instagram⁠. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Kaya is solo as she takes on a bunch of yt ppl drama and oh my is it delicious.Kaya chats Drag RaceWorst CooksThe BeckhamsCelebrity mom dramaBlake Lively and Taylor SwiftShe also gets into Karamo vs. The Fab Five which turned Karamo into a stunt queen.There are two other episodes out so make sure you check those out!Traitors w/ Mani: https://podcasts.apple.com/us/podcast/traitors-talk-w-mani-mixingwithmani/id1522055902?i=1000746167459Shahs are back with Leah: https://podcasts.apple.com/us/podcast/the-shahs-are-so-back-w-leah-positivelyuncensored/id1522055902?i=1000746172942FOLLOW US ON INSTAGRAM HERESUBSCRIBE TO OUR PATREON HEREOH YEAH WE ON THREADS HEREWHAT? YOU WANT OUR FACEBOOK? I GOT YOU RIGHT HERE

Kaya's new, old friend Leah finally makes her podcast debut where they talk about fanbase toxicity, Leah;s interview with Britani Bateman's daughter and The Valley: Persian Style!Listen to Leah and rate five stars: https://podcasts.apple.com/us/podcast/positively-uncensored/id1615113593Follow her IG:https://www.instagram.com/positivelyuncensored/?hl=enI am doing a batch of releases so ICYMI check out my Traitors episode with Mani here: https://podcasts.apple.com/us/podcast/bravo-were-black/id1522055902FOLLOW US ON INSTAGRAM HERESUBSCRIBE TO OUR PATREON HEREOH YEAH WE ON THREADS HEREWHAT? YOU WANT OUR FACEBOOK? I GOT YOU RIGHT HERE

thank god the plate eating loser is gone. mani joins kaya to talk traitors season 4.follow mani and download her pod here: https://podcasts.apple.com/us/podcast/the-mix-with-mani/id1470175064releasing back to back episodes so make sure you're checking for moreFOLLOW US ON INSTAGRAM HERESUBSCRIBE TO OUR PATREON HEREOH YEAH WE ON THREADS HEREWHAT? YOU WANT OUR FACEBOOK? I GOT YOU RIGHT HERE

In this episode Haashiraama Senju along with Spacemokeys 06, 16, 42, Sanji and Shirohige discuss about mens mental health, they discuss various aspects in the subject matter while also touching some dangerous subjective areas.Speakers: ⁠⁠⁠⁠⁠Haashiraamaa Senju⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠Spacemonkey 06⁠, ⁠Spacemonkey 16⁠, Spacemonkey 42, ⁠Sanji⁠, Shirohige, Amy, Dr.Mani.Sponsored by Swag Marvels : ⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.swagmarvels.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠Links Mentioned in Bodcast Paperback https://store.pothi.com/book/veera-death-nirali/EbookDeath in Nirali https://amzn.in/d/1vCrfVM--------Credits--------Editor:- ⁠⁠Zoro⁠⁠ |⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠Monkey D Luffy⁠⁠⁠ SVK Instagram ID: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠Schumy_Official⁠⁠⁠⁠⁠⁠SVK's Brotherhood Form: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://forms.gle/9RxFJnT3KtS8C85fA⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

The Traitors is back! Season 4 has a cast of many familiar faces no matter what sections of the TV you watch. Kara, host of, Everyones Business but Mine is back in The Mix to talk who the traitors are, who we like watching and who we cannot watch any longer. Did we see some of the surprises coming? SPOILERS AHEAD! Episodes 1, 2, and 3 of The Traitors are out on Peacock. Go watch and then jump in The Mix.Like being in The Mix with Mani? Leave a review/rating! The road to 1,000 reviews by 2027 is being traveled.Follow Kara! on Instagram and Threads: @karabgrams @everyonesbusinessbutmineListen to her Podcast: Everyones Business But MineFollow Mani on Instagram and Threads: @mixingwithmani Watch the visuals or listen Ad-Free on Patreon: patreon.com/mixingwithmani

Happy New Year and happy SLC finale, Mixies! Host of Gabbing with Gib, Gibson Johns is in The Mix with Mani to breakdown and discuss the nuances of the final episode of the RHOSLC season. Was ending on a cast trip a good idea? Was there resolve anywhere this season? What was cut out? And how about the line drawn in the sand and two sides emerging at the tail end. Is anyone being a good friend...to anyone? But undeniably the finale was A LOT to behold so Mani and Gib have a lot to unpack. Jump in The Mix!Like being in The Mix with Mani? Leave a review/rating! The road to 1,000 reviews by 2027 is being traveled.Follow Gibson on Instagram and Threads: @Gibsonoma @GabbingwithGibListen to his Podcast: Gabbing with GibFollow Mani on Instagram and Threads: @mixingwithmani Watch the visuals or listen Ad-Free on Patreon: patreon.com/mixingwithmani

Happy New Year, Mixologists! We did it. Survived. but still so much to discuss. 2 Part episode much. So pour your winter bevvy and let's process and chuckle at what we experienced...together!Gather around Mixies! it's time to end the year (finally!). 2025 is about to get BOOTED out of the Mixer but not before we discuss the year in review. Kaya (@bravowhileblack) is here to work through the highlights (and low lights) of the year in tv and pop culture. The gaggable courtroom moments and cases we watched, the HWs we welcomed back and said good bye to, money problems, money solutions, divorces, tv shows that were terrible, tv shows that were great! Mani and Kaya work through so much of it with cackles, detours, shady bits of extra information, secrets Kaya thinks should go to Mani's grave, and more. Recap and send off the year with a tear (OF LAUGHTER, BOO!) and with us. Come mix it up!Podcaster note: What is discussed in the mixer/on this podcast...stays in the mixer. You'll know why...Catch up on Kaya's Podmas, recaps, content @bravowhileblack Listen to their pod Bravo We're BlackListen Early and Ad-Free In the Mix on Patreon: patreon.com/mixingwithmaniFollow me on Instagram and Threads @mixingwithmaniWatch Katya and Trixie Mattel Watch Hunting Wives MORE TO COME IN THE NEW YEAR--THANKFUL TO YOU FOR LISTENING!

PLOT TWIST! No wait! PART 2 coming out right now BEFORE the new year (because why unwrap a year past, when in a new year?!)Happy New Year, Mixologists! We did it. Survived. but still so much to discuss. 2 Part episode much. So pour your winter bevvy and let's process and chuckle at what we experienced...together!Gather around Mixies! it's time to end the year (finally!). 2025 is about to get BOOTED out of the Mixer but not before we discuss the year in review. Kaya (@bravowhileblack) is here to work through the highlights (and low lights) of the year in tv and pop culture. The gaggable courtroom moments and cases we watched, the HWs we welcomed back and said good bye to, money problems, money solutions, divorces, tv shows that were terrible, tv shows that were great! Mani and Kaya work through so much of it with cackles, detours, shady bits of extra information, secrets Kaya thinks should go to Mani's grave, and more. Recap and send off the year with a tear (OF LAUGHTER, BOO!) and with us. Come mix it up!Podcaster note: What is discussed in the mixer/on this podcast...stays in the mixer. You'll know why...Catch up on Kaya's Podmas, recaps, content @bravowhileblack Listen to their pod Bravo We're BlackListen Early and Ad-Free In the Mix on Patreon: patreon.com/mixingwithmaniFollow me on Instagram and Threads @mixingwithmaniWatch Katya and Trixie Mattel Watch Hunting Wives MORE TO COME IN THE NEW YEAR--THANKFUL TO YOU FOR LISTENING!