Podcasts about Putina

(0:00) Wstęp(1:07) We Włoszech aresztowano Ukraińca podejrzewanego o udział w uszkodzeniu gazociągu Nord Stream(2:32) Donald Trump nie będzie pośredniczył w negocjacjach Władimira Putina z Wołodymyrem Zełenskim. Europa ma zapewnić gwarancje bezpieczeństwa Ukrainie(4:30) Stany Zjednoczone zmniejszyły cła na samochody, farmaceutyki i półprzewodniki importowane z Unii Europejskiej(6:38) O prawie jedną trzecią zwiększyła się kwota wydawana przez państwa europejskie na zakup rosyjskiego gazu(8:00) Premier Izraela polecił wznowienie rozmów o zawieszeniu broni, ale nie zamierza rezygnować z zajęcia miasta GazaInformacje przygotował Maurycy Mietelski. Nadzór redakcyjny – Igor Janke. Czyta Michał Ziomek.Mecenasi programu: AMSO-oszczędzaj na poleasingowym sprzęcie IT: https://amso.pl/Uklad-otwarty-cinfo-pol-218.html

(0:00) Wstęp(1:09) Rosja chciała zorganizować na swoim terytorium spotkanie Władimira Putina z Wołodymyrem Zełenskim. Najbliższe dwa tygodnie rozstrzygną o gwarancjach bezpieczeństwa dla Ukrainy(3:50) Węgry grożą Ukrainie odcięciem prądu z powodu ukraińskich ataków na rosyjski rurociąg dostarczający ropę(5:22) Osoby ubiegające się o azyl w Wielkiej Brytanii po wyroku sądu mają zostać usunięte z hotelu(6:46) Pierwszy w historii Nowej Zelandii żołnierz został skazany za szpiegostwo na rzecz innego kraju(8:08) Wielka Brytania zrezygnowała z prób uzyskania dostępu do danych użytkowników AppleInformacje przygotował Maurycy Mietelski. Nadzór redakcyjny – Igor Janke. Czyta Michał Ziomek.Mecenasi programu: AMSO-oszczędzaj na poleasingowym sprzęcie IT: https://amso.pl/Uklad-otwarty-cinfo-pol-218.html

W odcinku rozmowa z Pawłem Żuchowskim, który relacjonował historyczne spotkanie Donalda Trumpa i Władimira Putina na Alasce. Dziennikarz RMF FM opowiada o kulisach tego wydarzenia – od atmosfery w Anchorage po reakcje uczestników i obserwatorów. Dyskutujemy także o tym, co działo się w Białym Domu w Waszyngtonie podczas szczytu z udziałem Trumpa i Zełenskiego oraz liderów NATO i Unii Europejskiej.

1. Fico na strane Putina.

Słuchacze Układu Otwartego w Szkole Przywództwa: rekrutacja@instytutwolnosci.pl http://www.szkolaprzywodztwa.pl/To pierwsza podróż Putina do USA od września 2015 roku, kiedy wystąpił na forum ONZ w Nowym Jorku. Teraz przyjechał w trakcie trwającej wojny w Ukrainie. Dla wielu dziennikarzy spotkanie budziło niesmak.Jakie były oczekiwania przed spotkaniem? Co ustalono? Kto był obecny? Czy Trumpowi chodzi o szybki polityczny efekt, czy o gruntowną zmianę w relacjach USA–Rosjam? Czy Chiny mogą być zadowolone z rezultatów spotkania? Czego Kijów powinien się obawiać? Jaką taktykę powinna przyjąć Polska? Na te pytania odpowiada Marek Stefan, Układ sił oraz Strategy and Future.Mecenasi programu: Inwestuj w fundusze ETF z OANDA TMS Brokers: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://go.tms.pl/UkladOtwartyETF ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠AMSO-oszczędzaj na poleasingowym sprzęcie IT: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://amso.pl/Uklad-otwarty-cinfo-pol-218.html⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Novoferm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.novoferm.pl/⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Zgłoś się do Szkoły Przywództwa Instytutu Wolności:⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://szkolaprzywodztwa.pl⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://patronite.pl/igorjanke⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ Zachęcam do dołączenia do grona patronów Układu Otwartego. Jako patron, otrzymasz dostęp do grupy dyskusyjnej na Discordzie i specjalnych materiałów dla Patronów, a także newslettera z najciekawszymi artykułami z całego tygodnia. Układ Otwarty tworzy społeczność, w której możesz dzielić się swoimi myślami i pomysłami z osobami o podobnych zainteresowaniach. Państwa wsparcie pomoże kanałowi się rozwijać i tworzyć jeszcze lepsze treści. ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Układ Otwarty nagrywamy w ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://bliskostudio.pl ⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

Donald Trump ostrzega, że Rosja poniesie poważne konsekwencje, jeśli Putin nie zgodzi się na rozejm podczas piątkowego spotkania obu polityków na Alasce. Europejscy liderzy odbyli w środę wirtualne spotkanie z Donaldem Trumpem; obecny był również prezydent Zełenski, który wykluczył jakiekolwiek zmiany terytorialne na rzecz Rosji. Zełenski powiedział również, że Stany Zjednoczone chcą w dalszym ciągu wspierać Ukrainę, choć nie jest jasne, w jaki sposób. Na froncie Rosja robi znaczące postępy, zdobywając nowe tereny Ukrainy. Jakie mogą być wyniki szczytu na Alasce – jeśli do niego dojdzie? Czy konsultacje Trumpa z Europą mogą znacząco wpłynąć na jego przebieg? I jakie cele będzie na Alasce realizował Władimir Putin?Azerbejdżan i Armenia zawierają umowę, której ostatecznym celem ma być zakończenie trwającego od czterech dekad konfliktu zbrojnego. Czy rzeczywiście Donald Trump swoją mediacją zakończył kolejną wojnę, czy na razie odniósł sukces jedynie medialnyPolicja w Albanii wkracza do siedziby jednej z największych grup medialnych kraju. Czy władze chcą uciszyć niezależne media? Jak sytuację w kraju ocenia Komisja Europejska, która właśnie otworzyła ostatni rozdział negocjacji w sprawie członkostwa Albanii w Unii?Miasto Achmatowej, Putina, Brodskiego i Stanisława Augusta. Czym jest historyczny i współczesny Petersburg? Jak żyje w czasie wojny Rosji z Ukrainą? Opowie o tym autor książki o mieście założonym przez Piotra Wielkiego, które grało główną rolę w historii Rosji ostatnich trzech wieków.Rozkład jazdy: (02:42) Adam Eberhardt: Rozmowy Trump-Putin na Alasce(27:25) Krzysztof Strachota: Jeszcze nie koniec wojny na Kaukazie(44:35) Podziękowania(50:59) Małgorzata Rejmer: Albania: kraj sukcesu i korupcji(1:14:10) Grzegorz Ślubowski: Petersburg: historia miasta i Rosji ostatnich trzech wieków(1:42:17) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

(0:00) Wstęp(1:09) Donald Trump przeprowadził konsultację z europejskimi przywódcami. Chce doprowadzić do spotkania Władimira Putina z Wołodymyrem Zełenskim(2:45) Państwa Unii Europejskiej krytykują Izrael za restrykcyjne zasady dostarczania pomocy humanitarnej dla Palestyńczyków(4:04) Irak i Iran mimo sprzeciwu ze strony Stanów Zjednoczonych podpisały porozumienie graniczne(5:26) Stany Zjednoczone krytykują Wielką Brytanię za ograniczanie wolności słowa(6:50) Chiny zrywają kontakty z prezydentem Czech(8:12) Blok niepodległościowy odrzucił plan stworzenia przez Francję nowego Państwa Nowej KaledoniiInformacje przygotował Maurycy Mietelski. Nadzór redakcyjny – Igor Janke. Czyta Michał Ziomek.Mecenasi programu: AMSO-oszczędzaj na poleasingowym sprzęcie IT: https://amso.pl/Uklad-otwarty-cinfo-pol-218.html

Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. Gościem najnowszego odcinka podcastu Raport Międzynarodowy jest prof. Hieronim Grala, wykładowca wydziału Artes Liberales Uniwersytetu Warszawskiego. W przeszłości dyrektor Instytutu Polskiego w Petersburgu, a następnie w Moskwie, historyk specjalizujący się w dziejach Rosji oraz rosyjskiej dyplomacji. Hieronim Grala w podcaście opowiada o panoramie rosyjskiej opozycji, zauważając, że staje się ona coraz bardziej skłócona i rozdrobniona, a jej wpływ na rzeczywistość w Rosji z każdą chwilą maleje.   Według eksperta, jeśli jakieś środowisko opozycyjne ma realne znaczenie, to jest nim najprawdopodobniej to tworzone przez Michaiła Chodorkowskiego, a nie to, któremu przewodzi wdowa po Aleksieju Nawalnym. Wynika to z faktu, iż Chodorkowski w przeciwieństwie do reszty opozycji, zachował kontakty w środowisku rosyjskiej elity władzy i biznesu. Jak zauważa prof. Grala, Chodorkowski niezależnie od tego, iż jest zaprzysięgłym wrogiem Władimira Putina, jest tym politykiem rosyjskiej opozycji, który mógłby odegrać rolę nie tylko w scenariuszu gwałtownego upadku reżimu, co wydaje się mało prawdopodobne, ale również w hipotetycznym procesie transformacji w kierunku miękkiego autorytaryzmu (o ile to ostatnie jest w ogóle możliwe).   O tym wszystkim usłyszą Państwo w dostępnym na naszej stronie głównej i kanale YT fragmencie. Pełna wersja podcastu Raport Międzynarodowy dostępna jest w subskrypcji Onet Premium, a w niej Witold Jurasz i Hieronim Grala zastanawiają się przy okazji rozważań na temat sytuacji w rosyjskiej opozycji, która grupa rosyjskich opozycjonistów, ta bardziej radykalna, czy może wręcz przeciwnie - bardziej umiarkowana, powinna być wnikliwie obserwowana pod kątem ewentualnej współpracy z rosyjskimi służbami specjalnymi?   W dalszej części podcastu Gość oraz Prowadzący zastanawiają się, czy zwrot w kierunku umiarkowanej dyktatury i miękkiego autorytaryzmu jest w ogóle jeszcze możliwy i czy Władimir Putin nie poczuł się aby carem, który taką transformację wyklucza. Prof. Grala porusza też zasadniczą kwestię - czy Władimir Putin jest w stanie po podpisaniu traktatu pokojowego z Ukrainą przekonać Rosjan, że wojna zakończyła się sukcesem. Czy kres konfliktu nie stanie się przypadkiem początkiem przesilenia politycznego w Moskwie? 

Pred težko pričakovanim srečanjem ruskega in ameriškega predsednika Vladimirja Putina in Donalda Trumpa je ta nakazal, da bo morda morala Ukrajina v mirovnem sporazumu Rusiji odstopiti del ozemlja. Ukrajinski predsednik Volodimir Zelenski je bil v odzivu oster in poudaril, da Ukrajina svojega ozemlja ne bo dala okupatorju. Seveda ne bomo nagradili Rusije za to, kar je storila, je dejal Zelenski in dodal, da si ukrajinski narod zasluži mir, vsi vpleteni pa morajo razumeti, kaj je dostojen mir. V oddaji tudi: - Netanjahu zavrača kritike načrta za popoln zavzem mesta Gaza, ki se jim pridružuje vse več držav - Japonska ob 80-i obletnici eksplozije jedrske bombe nad Nagasakijem svari pred tovrstnim orožjem - Končana obnova poškodovanega spomenika bazoviških junakov

Zaradi izraelskih načrtov o okupaciji Gaze Nemčija razmišlja o delni prepovedi izvoza vojaške opreme v Izrael.Srečanje Putina in Trumpa morda že v ponedeljek.Dežurne ekipe s helikopterjem ta teden v gorah reševale kar štirinajstkrat.Z raziskovalcem arhivov Igorjem Omerzo o ranah naše polpretekle zgodovine.Slovenija z Dončićem drevi v Stožicah proti Nemčiji.Vreme: Čaka nas sončen in poletno vroč vikend.

Exministr Zaorálek si poslanecký mandát na komunistické kandidátce Stačilo zřejmě zaslouží. V posledním videu se morálně rozhořčuje nad korupcí prolezlou Ukrajinou a českou akcí Nemesis, která posílá drony na Ukrajinu. Vnímá ji jako ohrožení naší národní bezpečnosti.O čem to vypovídá? Že okupovaná a bránící se Ukrajina má vnitřní problémy spojené i s korupcí? Ano, je to pravděpodobné. Stejně jako je faktem, že v Rusku – na rozdíl od Ukrajiny – ani demonstranti nemohou vyjít na ulici, protože jsou okamžitě zatčeni a odvlečeni do lágrů. Mimochodem, dnes je v Rusku víc politických vězňů než za Brežněva.Zaorálek to samozřejmě nemusí ve svém videu zdůrazňovat, když kritizuje Ukrajinu jako autoritářský stát. Když však publikuje svůj komentář v kontextu předvolební kampaně Stačilo – hnutí, které podporuje Rusko a chce vystoupit z NATO – dělá z něj mlčení ke druhé straně konfliktu přímého Putinova spojence.Hostem dnešního speciálu je však Zuzana Hantáková, členka sdružení Kaputin. Sedm jeho členů pražský městský soud před dvěma dny osvobodil v kauze jejich protestu proti ruské invazi. Hantáková mluví o důvodech protestu, které spočívají i v nečinnosti ministerstva vnitra ohledně vyvlastnění ruských nemovitostí v Česku.Řeč bude také o jedné z nejtemnějších postav ruské scény u nás – Michailu Sarukanovovi, přímém podřízeném prezidenta Putina, který stále operuje na našem území. A také o tom, jak se hvězdy dezo scény zakrátko objeví v Poslanecké sněmovně – a co to bude znamenat.

Avārija uz dzelzceļa sliedēm Rīgas stacijā. Ogres reisa pasažieru vilciens saduries ar Latvijas dzelzceļa drezīnu. Vai tiešām jau tuvākajā laikā varētu tikties Donalds Tramps un Vladimirs Putins, kā to paziņojis Kremlis? Šāda ziņa seko Maskavā notikušajām Putina un ASV sūtņa Stīvena Vitkofa sarunām. Latgales plānošanas reģiona padomē ierobežotas pieejamības jautājumu izskatīšanā Rēzekne var nebūt pārstāvēta. No 2027. gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma. Šodien,7. augustā, notika vairākas tikšanās un diskusijas par izdienas pensijām ar nozaru arodbiedrību pārstāvjiem. Nitrātu daudzumu pārtikā iespējams noteikt arī mājas apstākļos, izmantojot speciālus testētājus, kas uzrāda, vai to daudzums pārsniedz pieļaujamās normas. 35 Rīgas skolās nav noslēgts līgums ar ēdinātāju; uzņēmumi brīdina – var nebūt gatavi.

Kakšen je odziv Izraela na ukrepe slovenske vlade?V prihodnjem tednu srečanje Trumpa in Putina.Dispečarji napovedujejo zaostrovanje stavke.Vreme: Konec tedna bo jasen in vroč.

Veljati so začele ameriške carine, eden od osrednjih in najbolj kontroverznih projektov vlade v Washingtonu. Obdavčitev skoraj vsega uvoza v največje svetovno gospodarstvo predstavlja hud pretres, ki bo po napovedih analitikov imel obsežne in daljnoročne posledice po svetu. Ameriški predsednik Donald Trump medtem na svoj seznam uvršča vedno nove izdelke in države, kar še poglablja negotovost. Druge teme: - Srečanje Putina in Trumpa potrdila tudi Moskva; bo zraven še Zelenski? - Deviško oljčno olje pri nas razmeroma dobre kakovosti, kaže analiza. - Luka Dončić si od evropskega prvenstva obeta novo medaljo.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir devis Krievijai laiku līdz piektdienai izlemt par kara apturēšanu Ukrainā, citādi solītas jaunas sankcijas, kas būs sāpīgas Maskavai. Krievijas uzsāktais karš īpaši izdevīgs ir bijis Indijai, kas pēdējo gadu laikā lēti iepirkusi daudz Krievijas naftas, tajā skaitā tirgojot to tālāk pasaulē dārgāk. Bet Lietuvā ir kritusi valdība pēc tam, kad no amata atkāpās premjerministrs. Aktualitātes analizē politologs Arnis Latišenko un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Māris Cepurītis. Lietuvas valdība izrādījusies neilglaicīga Premjerministra Gintauta Palucka valdība stājās pie savu pienākumu pildīšanas 2024. gada decembrī pēc tam, kad viņa pārstāvētā Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija bija guvusi spožus panākumus Seima vēlēšanās. Sociāldemokrāti nevēlējās veidot koalīciju ar kādu no samērā ilglaicīgajām partijām – Tēvzemes savienību jeb Kristīgajiem demokrātiem, Zemnieku un zaļo savienību vai Liberāļu savienību, kas visi tiek raksturoti kā drīzāk konservatīvas ievirzes spēki. Tā vietā par sociāldemokrātu koalīcijas partnerēm kļuva divas pēdējos gados dibinātas partijas: kreisi centriskā Demokrātu savienība „Par Lietuvu” ar kādreizējo premjerministru Sauļu Skverneli priekšgalā un nacionālistiskā un populistiskā „Nēmunas rītausma”, kuras dibinātājam un līderim Remigijum Žemaitaitim ir, cita starpā, antisemīta reputācija. Tomēr Palucka kabineta klupšanas akmens, kas novedis pie 4. augustā notikušās valdības demisijas, izrādījusies nevis koalīcijas politiskā struktūra vai kādas starppartiju sadarbības problēmas, bet gan pats premjers. Viss sākās ar it kā nevainīgu sociālo tīklu publikāciju, kurā premjerministrs redzams makšķerējot karpas kopā ar miljonāru Tautvīdu Baršti un Druskininku pilsētas mēru Ričardu Maļinausku. Tas kļuva par signālu mediju interesei par valdības galvas biznesa sakariem, atklājot vairākus aizdomīgus faktus. Paluckim daļēji piederošs uzņēmums saņēmis aizdevumu ar īpašiem noteikumiem no Lietuvas Nacionālās attīstības bankas, kad tā līdzīpašnieks jau atradies premjera amatā. Sāka uzpeldēt netīkamas detaļas no pagātnes, saistītas ar aizdomīgiem privatizācijas darījumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, esot Viļņas pašvaldības administrācijas vadībā. Par vaiņagojumu visam kļuva atklājums, ka premjerministra svainei piederošs uzņēmums saņēmis vairāk nekā 170 tūkstošus Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dažādu elektroiekārtu ražošanas projektam un šī projekta ietvaros pasūtījis bateriju sistēmas par 145 tūkstošiem jau minētajā Palucka uzņēmumā. Pēc preses publikācijām izmeklēšanu uzsāka arī Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests, Īpašās izmeklēšanas dienests un Augstākā amatpersonu ētikas komisija. Kad Viļņā sākās protesti, savienība „Par Lietuvu” piedraudēja pamest valdības koalīciju, un arī prezidents Gitans Nausēda pieprasīja no premjerministra pierādījumus par apsūdzību nepamatotību vai demisiju, Gintauts Palucks izvēlējās pēdējo. Tas nozīmēja arī valdības atkāpšanos. Tā kā jaunu valdību Seims, visdrīzāk, apstiprinās tikai septembrī, kad būs atgriezies no vasaras brīvdienām, esošais kabinets turpinās darbu pagaidu valdības statusā līdzšinējā finanšu ministra Rimanta Šadžus vadībā. Tramps arī pavicina kodolmilnu Krievijas varasvīru plātīšanās ar savu kodolarsenālu, dodot mājienus par tā iespējamu lietošanu, ja agresorvalsts nonāktu kritiskā situācijā, jau kļuvusi par ierastu lietu. Visbiežāk šo „kodolmilnas” vicināšanu Kremlis uztic kādreizējam prezidentam, šobrīd Valsts drošības padomes priekšsēža vietniekam Dmitrijam Medvedevam, uz kura izrunāšanos Rietumos, savukārt, jau ierasts īpaši nopietni nereaģēt. Tāpēc daudziem, domājams, bija pārsteigums, kad pēc kārtējiem apokalipses piesolījumiem no Medvedeva puses prezidents Tramps pagājušajā 1. augustā vienā no saviem sociālo tīklu kontiem ierakstīja: „Pamatojoties uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva [..] ārkārtīgi provokatīvajiem paziņojumiem, esmu pavēlējis divām kodolzemūdenēm ieņemt pozīcijas atbilstošos reģionos, ja nu gadījumā aiz šiem muļķīgajiem un uzkūdošajiem paziņojumiem slēptos kas vairāk.” Kā norāda eksperti, aiz Baltā nama saimnieka paziņojuma diezin vai slēpjas konkrēta militāri stratēģiska akcija. Tik nav skaidrs, kas domāts ar „kodolzemūdenēm” – ar kodolieročiem aprīkotas zemūdenes vai zemūdenes ar kodolreaktora dzinēju, kādas ir visas šobrīd Savienoto Valstu Jūras spēku sastāvā esošās. Jau kopš aukstā kara laikiem gan Savienoto Valstu, gan Krievijas zemūdens flotes vienības, tai skaitā ar kodolieročiem uz klāja, regulāri uzturas pasaules okeānā, arī rajonos, no kuriem var dot triecienu pretējās puses teritorijai. Prezidenta paziņojums, tādējādi, pamatā uztverams kā deklaratīvs žests, kas iekļaujas pēdējā laikā pret Kremli vērstās daudz nīgrākās retorikas kontekstā. Kā zināms, sākotnēji agresorvalstij doto piecdesmit dienu termiņu miera procesa uzsākšanai Baltā nama saimnieks pagājušonedēļ pamatīgi saīsināja, un nu Krievijai jārēķinās ar iespējamām sankcijām jau šopiektdien 8. augustā. Tajā pat laikā šodien, 6. augustā, Maskavā ierodas Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs, kuram līdz šim bijusi Putinam īpaši izdabājoša sarunvedēja reputācija. Iepriekšējo reizi viņš Maskavā bija aprīlī, toreiz pauda optimismu par Putina vēlmi uzlabot attiecības ar Vašingtonu un, attiecīgi, gatavību vienoties par karadarbības pārtraukšanu. Šim optimismam izplēnot, Vitkofs uz laiku nozuda no Krievijas–Ukrainas miera sarunu skatuves, pārslēdzoties uz Tuvajiem austrumiem. Nu atliek vien minēt, ko sola viņa atgriešanās. Indija nepiekrīt grēkāža lomai 4. augustā intervijā telekanālam CNBC Donalds Tramps nāca klajā ar skarbiem piesolījumiem Indijai, zīmējot to kā teju galveno Putina kara mašīnas eļļotāju. Indija pērkot Krievijas naftu un Krievijas ieročus, un par to tiek solīts jau rīt ieviest vēl lielākus ievedmuitas tarifus – vēl papildus tiem 25%, kuri tika izsludināti jau pagājušonedēļ. Agrāk no Indijas puses izskanējuši pat signāli, ka tā varētu atteikties no lētās Krievijas jēlnaftas importa, taču realitātē to izdarīt ir ļoti grūti, katrā ziņā ātrā laikā. Krievijas fosilo energoresursu eksports uz Dienvidāzijas lielvalsti nav iesācies vakar un pat ne pirms trīs gadiem – tas notiek jau desmitgadēm ilgi un šobrīd veido apmēram trešdaļu no Indijas naftas importa, nodrošinot apmēram ceturto daļu no valsts vajadzībām. Attiecīgā energoresursu plūsma jau ierēķināta ekonomikas attīstības prognozēs. Indijas ekonomika, jau pašreiz ceturtā lielākā pasaulē, turpina augt, un arvien vairāk indiešu ģimeņu var atļauties savu auto vai motociklu. Tiek lēsts, ka ap 2030. gadu Indija apsteigs Ķīnu naftas produktu patēriņa ziņā. Strauja atteikšanās no Krievijas naftas nozīmētu smagu naftas produktu deficītu un, attiecīgi, cenu kāpumu ne tikai Indijā, bet arī starptautiskajā tirgū, kad milzīgā valsts steigtos meklēt citus piegādes avotus. Pie tam izvēle ir ierobežota, jo, līdzīgi kā Krievijas nafta, sankcionēts ir arī imports no Irānas un Venecuēlas, no kuru fosilā kurināmā Indija jau savulaik ir atteikusies. Ievērojot visu iepriekš teikto, nav brīnums, ka pirmdien Ņūdeli pauda: Savienoto Valstu vēršanās pret Indiju ir negodīga un neattaisnota. Rietumi tagad domājot sodīt indiešus, kamēr paši turpina iepirkt, piemēram, krievu minerālmēslus un citas ķimikālijas. Kā spriež eksperti, premjerministra Narendras Modi valdība visdrīzāk centīsies manevrēt, turpinot sarunas ar Vašingtonu un meklējot, ar ko pamazām aizvietot Krievijas jēlnaftu. Tajā pat laikā šodien Maskavā ieradies Indijas premjera nacionālās drošības padomnieks Adžits Dovals, lai apspriestu gan par turpmāko ekonomisko un drošības sadarbību, gan šogad paredzēto Vladimira Putina vizīti Indijā. Sagatavoja Eduards Liniņš.     

Izraelska vojska nadaljuje napade na Gazo. V minulih 24-ih urah je bilo v enklavi ubitih najmanj 135 ljudi, od teh več deset med čakanjem pred centri za razdeljevanje hrane. Izraelski premier Benjamin Netanjahu vztraja pri načrtu popolnega zavzetja Gaze kljub močnemu nasprotovanju iz tujine in iz domačih logov. Izraelski opozicijski voditelj Yair Lapid meni, da je zasedba Gaze slaba ideja tako iz operativnega in moralnega kot tudi gospodarskega vidika.V oddaji tudi: - V Kremlju srečanje Putina z ameriškim odposlancem Witkofom označili za konstruktivno - V bolnišnicah in pri specialistih v prvih šestih mesecih opravili za 5 odstotkov več storitev kot v enakem obdobju lani - Pridelek hmelja bo letos nekoliko slabši, predvsem zaradi junijske suše.

Český dokumentarista a režisér Robin Kvapil zobral na Ukrajinu troch ľudí, ktorí veria proruským konšpiráciám, aby zistil, či dokáže zmeniť ich pohľad na to, kto je agresor a kto obeť vojny. V rozhovore so Soňou Weissovou popisuje, čo sa počas nakrúcania dokumentárneho filmu Veľký vlastenecký výlet vo vojnou zmietanej krajine dialo, ako skupina reagovala na to, čo videla, či to ovplyvnilo ich názor na Rusko a Putina.

Przed nami trzy miesiące statystycznie słabsze na rynku akcji. Czy będzie taniej i trafi się okazja do zakupów? Co może wskazywać na korektę na GPW i Wall Street? Do tego ultimatum Trumpa dla Putina, które upływa w tym tygodniu, umiarkowane spadki na ropie i wielkie zamieszanie wokół danych z rynku pracy w USA. Złe dane podcięły dolara, wzmocniły obligacje, podbiły oczekiwania na obniżkę stóp procentowych we wrześniu, zaszkodziły akcjom. A także złoto i srebro. Zapraszamy!!

Záznam diskusie Denníka N z festivalu Atmosféra. Komentátor Roman Pataj, reportér Mirek Tóda a politické etnografka Hana Jošticová rozoberajú súčasnú situáciu na Ukrajine a možný dopad najnovšej politiky Donalda Trumpa voči Vladimirovi Putinovi. Moderoval Dušan Mikušovič.

Český europoslanec z hnutí ANO Ondřej Knotek je v Evropském parlamentu zpravodajem nových emisních norem Evropské unie. O co jde?

Český europoslanec z hnutí ANO Ondřej Knotek je v Evropském parlamentu zpravodajem nových emisních norem Evropské unie. O co jde?Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Zuzanna Cieślar została w Gruzji wicemistrzynią świata w szermierce. To pierwszy taki sukces polskiej reprezentacji od 8 lat. W tle była też walka z ulubienicą Władimira Putina.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. IV. díl: Kunderova závrať a AfD. Čte Matěj Skalický.Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. W najnowszym specjalnym odcinku podcastu "Raport Międzynarodowy" prowadzący Zbigniew Parafianowicz i Witold Jurasz rozmawiają z wicepremierem i ministrem spraw zagranicznych Radosławem Sikorskim. Zaczną od najbardziej palących kwestii związanych z prognozowanym zawieszeniem broni między stroną ukraińską i rosyjską. Na jakich zasadach podpisany zostanie pokój między Kijowem a Moskwą i czy niezmiennie wysoko licytująca w tej rozgrywce Rosja uzyska wszystko to, o co walczyła od początku? Czy sankcje nałożone na Putina przez Zachód zostaną wycofane wraz z ustabilizowaniem sytuacji? Jakie są, jeśli to w ogóle nadal realne, perspektywy Ukraińców na przystąpienie do NATO - czy Sojusz Północnoatlantycki podtrzyma doktrynę otwartych drzwi? W końcu jakie znaczenie pokój ten będzie miał dla Polski - w wymiarze politycznym, ekonomicznym i energetycznym.

W audycji również m.in. zapowiedź spotkania Putina i Łukaszenki. 

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. III. díl: Populisté a demokraté. Čte Matěj Skalický. Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. III. díl: Populisté a demokraté. Čte Matěj Skalický.

CELÝ ROZHOVOR V DÉLCE 63 MIN. JEN NA ⁠HTTPS://HEROHERO.CO/CESTMIR⁠⁠⁠⁠ A ⁠HTTPS://FORENDORS.CZ/CESTMIR „Když jsem dokázala toto, tak dokážu cokoli. A to je pocit, který si myslím, že každá žena si zaslouží,“ říká podnikatelka a zakladatelka nadačního fondu Propolis Lilia Khousnoutdinova k tomu, jak by v ideálním případě měly ženy vnímat porod. Otevřeně mluví o tom, proč příchod dítěte na svět nemusí být traumatem, ale naopak transformační zkušeností – pokud má žena kolem sebe bezpečné podmínky. „My máme fantastickou zdravotnickou péči, ale co se týká takových těch měkkých věcí – komunikace, respekt, možnost volby – tam jsou ještě nějaké rezervy,“ popisuje, jak se snaží pomáhat pracovištím, která chtějí různými cestami tohle změnit. Vypráví i o vlastních zkušenostech s porody doma, porodních gaučích a o tom, proč je důležité, aby ženy měly možnost volby bez strachu z odsouzení nebo nepřijetí. Také dodává, že rozhodně není nekritickou propagátorkou domácích porodů – žena má podle ní rodit tam, kde se cítí bezpečně a pro domácí porod musí být splněna řada podmínek. Podle Khousnoutdinové Česko často selhává v tom, co se děje těsně po porodu, kdy žena zůstává na čerstvě narozené dítě úplně sama. Pokud by byla větší dostupnost porodních asistentek, které pomáhají i doma, možná by to podle ní mohlo o něco zpomalit trend klesající porodnosti. Řeč přišla i na to, jaké to je být vnímána především jako „manželka Karla Janečka“, přestože si jeho příjmení nikdy nevzala. „Velmi často mě někdo představuje manželovým příjmením. Definovat ženu skrz manžela je velmi zastaralé,“ kritizuje Khousnoutdinova a vzpomíná i, jak jí kvůli některým vyjádřením manžela přicházely výhrůžky. Někdy má také obavu, aby tlak nezasáhl i její rodinu. „Nechci, aby s tím byly děti konfrontovány v nějakém třeba křehkém, zranitelném období dospívání,“ vysvětluje a dodává, že nejen kvůli tomu, ale také kvůli vzdělání, by si přála, aby v budoucnu trávili více času v zahraničí. A otevřeně mluví i o svém původu – má tatarské kořeny a její rodina zažila perzekuce v sovětském gulagu. Její příbuzní byli konfrontováni i válkou na Ukrajině. „Mí bratranci utekli pěšky přes hranice, protože nechtěli být zataženi do cizí války,“ dává za příklad, že přece ne všichni Rusové podporují Putina. Sama pomáhala například ženám, které zažily sexuální násilí v důsledku konfliktu. Co pro ni dnes znamená označení „kněžka“? Proč jí vadí škatulka „manželka slavného muže“, ale nebrání se označení matky tří dětí? Co říká na společenský tlak na „správné matky“ a rivalitu mezi ženami? A proč věří, že klíčem k proměně porodnictví není jen zdravotnická reforma, ale i proměna vztahu k ženskému tělu – už od první menstruace? I to se dozvíte v rozhovoru.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. II. díl: Putin a konzervativci. Čte Matěj Skalický. Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. II. díl: Putin a konzervativci. Čte Matěj Skalický.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. I. díl: Trump a Tajný Hitler. Čte Matěj Skalický.Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. I. díl: Trump a Tajný Hitler. Čte Matěj Skalický.

Inobat spálil milióny štátnych dotácií. Nemci Slovákom ukazujú, ako podporiť ekonomiku, a prečo zákaz dovozu ruskej ocele nevyrieši slovenský problém

Americký prezident Donald Trump ostře varoval Kreml, oznámil dodávky zbraní Ukrajině přes Evropu a prohlásil, že na Rusko uvalí „velmi tvrdé sankce“, jestli Moskva do padesáti dnů neuzavře s Kyjevem dohodu. Neupřesnil sice, zda má na mysli příměří, nebo dohodu o míru, ale analytici jsou přesvědčeni, že Rusko neposlechne, píše na svém webu Rádio Svobodná Evropa – Rádio Svoboda.Všechny díly podcastu Svět ve 20 minutách můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. W najnowszym odcinku Raportu Międzynarodowego Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz rozmawiają o likwidacji przez prezydenta Wołodymyra Zełenskiego niezależności służb odpowiedzialnych za walkę z korupcją – Narodowej Agencji Antykorupcyjnej (NABU) i specjalnej prokuratury do wali z plagą złodziejstwa wśród elit i urzędników – SAP. Po podporządkowaniu ich ludziom prezydenta na ulicę wyszli Ukraińcy. Protesty rozpoczęły się w Kijowie, Lwowie, Dnieprze i innych miast. W stolicy protesty mogły zgromadzić nawet do 15 tys. osób. Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz zastanawiają się dlaczego Zełenski bał się NABU i SAP? I jaki jest związek pomiędzy odwołanymi niedawno wicepremierami – Ołeksijem Czernyszowem i Olhą Stefaniszyną – a śledztwami, które prowadziło NABU i SAP. Po podpisaniu przez Zełenskiego stosownej ustawy obie instytucje będą zależne od prokuratury, która będzie miała wgląd w niezależne do tej pory śledztwa. Decyzjom już sprzeciwiła się UE grożąc zamrożeniem rozmów o akcesji Ukrainy do Unii. W dalszej części podkastu autorzy analizują sytuację na froncie. Omawiają znaczenie wtargnięcia do Pokrowska rosyjskich grup dywersyjno-rozpoznawczych. I dyskutują o zmasowanych atakach rosyjskich na miasta ukraińskie oraz ukraińskiej odpowiedzi polegającej na paraliżu moskiewskich lotnisk. Jurasz i Parafianowicz analizują również znaczenie uderzeń w banki rosyjskie i oceniają skuteczność zachodnich sankcji nałożonych na państwo rządzone przez Władimira Putina. W dalszej części podkastu dyskutują o zarzutach popełniania zbrodni wojennych i ludobójstwa, które coraz częściej są formułowane pod adresem Izraela. Poruszają temat migracji i reakcji na nią polskich elit politycznych. Temat, którym zajmują się w Raporcie Międzynarodowym są również pogarszające się relacje pomiędzy Rosją a Azerbejdżanem. Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz próbują odpowiedzieć na pytanie jakie znaczenie ma kreślenie nowych map sojuszy na południowym Kaukazie.

Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

W ostatnich dniach świat obiegła wypowiedź Donalda Trumpa, w której prezydent USA krytycznie ocenia Władimira Putina – twierdząc, że zawiódł jego zaufanie w sprawie pokojowego zakończenia wojny w Ukrainie. Trump zapowiedział również dozbrajanie ukraińskiej armii.Tymczasem Financial Times poinformował o rozmowie między Zełenskim a Trumpem, podczas której ten ostatni miał zapytać, czy Ukraina jest w stanie uderzyć w Moskwę.Czy Trump zmienił zdanie na temat Rosji? I czy obecna sytuacja przybliża nas do rozwiązania konfliktu – czy może wręcz przeciwnie?Gośćmi podkastu Kultury Liberalnej są prof. Grzegorz Kołodko - ekonomista, polityk, były wicepremier i minister finansów, autor książki „Trump 2.0. Rewolucja chorego rozsądku” (wydawnictwo PWN) oraz prof. Jacek Czaputowicz, specjalista w dziedzinie stosunków międzynarodowych, były minister spraw zagranicznych, autor książki „Polska i Trump. Jak staliśmy się ważnym sojusznikiem USA” (Nowa Konfederacja).Zaprasza Jarosław Kuisz.

Vláda zakázala používat ve státní správě jakékoli produkty čínské společnosti DeepSeek. „Nebezpečí představuje jeho hostování na čínských serverech. Je pravděpodobné, že jsou data přístupná úřadům, včetně orgánů státní bezpečnosti,“ říká sinolog Martin Hála. Dalšími tématy bude rychlý rozvoj umělé inteligence, soupeření v oblasti dovozu vzácných zemin, strategie polovodičů, vojenské cvičení v Austrálii nebo možnost setkání Putina se Si Ťin-pchingem.

Objavte šokujúce prepojenia medzi ruskou vojnovou mašinériou a slovenským biznisom. V tejto epizóde odhaľujeme príbeh Ivana Jegorova - vysokopostaveného politika Putinovej strany a riaditeľa zbrojárskeho gigantu Ak Bars, ktorý napriek sankciám vlastní podiely v nitrianskych spoločnostiach.Dozviete sa o tom, ako funguje jeden z najväčších ruských výrobcov vojnových lodí, navigačných systémov a komponentov pre bojové lietadlá, ktoré sa používajú vo vojne proti Ukrajine. Analyzujeme podozrivé obchodné aktivity slovenských firiem napojených na tatársky holding a otázky okolo obchádzania medzinárodných sankcií.

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?Všechny díly podcastu Hlavní zprávy - rozhovory a komentáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

W Gazie trwa dramat dwóch milionów Palestyńczyków. Minister obrony Izraela potwierdza plan przesiedlenia całej ludności strefy na południe, do tzw. „miasta humanitarnego”, które miałoby powstać na ruinach Rafah. Czy to plan rozwiązania problemu, czy „operacyjne przygotowania do przeprowadzenia zbrodni przeciw ludzkości”, jak to określił znany izraelski prawnik? Czy rozmowy w Dosze doprowadzą wkrótce do rozejmu? I czy to rzeczywiście Hamas rządzi dziś Palestyńczykami w Strefie Gazy?Rosja przypuszcza zmasowane ataki na Kijów i inne miasta Ukrainy. A liderzy europejscy zapowiadają pomoc nie tylko w obronie, ale też w odbudowie kraju. Prezydent Trump ostro krytykuje Putina — czy traci do niego cierpliwość?Nowy raport Instytutu Pileckiego pokazuje ogrom zbrodni rosyjskich wobec ukraińskich dzieci. Czy dokumentowanie zbrodni Rosji w Ukrainie jest częścią polskiej racji stanu? Jeśli tak, to dlaczego Polska przestała finansować tego typu badania?Prezydent Macron z wizytą w Londynie jako pierwszy lider europejski po Brexicie. Na czym polega sojusz brytyjsko-francuski? Czy oba kraje mogą i chcą stanowić fundament nowej strategii obronnej Europy?Naukowcy z MIT twierdzą, że kontakt z Chatem GPT osłabia funkcje mózgu. Czy sztuczna inteligencja nas ogłupia, czy wręcz przeciwnie — sprawia, że musimy się bardziej starać?Rozkład jazdy: (02:12) Agnieszka Bryc: Trwa dramat ludności Gazy(27:01) Zbigniew Parafianowicz: Rosja nie przerywa ataków, Europa debatuje o odbudowie Ukrainy(55:22) Podziękowania(1:01:43) Marcin Żyła: Czy Polska powinna dokumentować zbrodnie rosyjskie w Ukrainie?(1:18:45) Marcin Giełzak: Wielka Brytania–Francja — sojusz czy rywalizacja?(1:41:32) Piotr Sankowski: AI — szansa dla inteligencji człowieka?(2:11:48) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

Jak potoczy się III wojna światowa? Znowu będzie atak na dwóch frontach. Chiny w Azji i Rosja na Europę. Tak uważa sekretarz generalny NATO. Ostrzega też, że trzeba się lepiej przygotowywać, bo np. Rosja produkuje dużo więcej amunicji niż NATO. Czy obawiacie się III wojny światowej? Tymczasem Trump zmienia ton wobec Putina. Czyżby przejrzał na oczy? Prezydent USA stwierdził, że Putin opowiada bzdury. Na Twitterze też wojna. Sztuczna inteligencja Muska, czyli Grok, wczoraj zaczęła atakować wszystkich. Ostro. M.in. przypomniano pornograficzne poszukiwania Krzysztofa Bosaka. #IPPTVNaŻywo #polityka #Rosja #Chiny ----------------------------------------------------

Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās arī jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Un aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā.  Ārvalstu aktualitātes studijā pārspriežam kopā ar Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieku Armands Astukeviču un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzēju Jāni Kapustānu. * Putins nogalina, Tramps apsver Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Vairākos sektoros visā 1200 kilometru garajā frontē notiek intensīvi uzbrukumi ukraiņu pozīcijām, bet to raksturs liecina, ka agresorvalsts militāristi acīmredzami joprojām cer uz savu kvantitatīvo pārākumu. Taktiskas pamatā joprojām ir kājnieku uzbrukumi lielākoties bez bruņutehnikas atbalsta, un šajos uzbrukumos tiek sūtīti praktiski neapmācīti un, maigi izsakoties, vāji motivēti karavīri. Ar viņu asinīm tiek pirkti pavisam pieticīgi teritoriāli ieguvumi, ja tādi vispār ir. Frontes ziemeļu galā, kur Krievijas spēki iespiedušies Ukrainas Sumu apgabala teritorijā, viņu uzbrukums ir apturēts dažu kilometru attālumā no robežas. Donbasā agresora galvenais mērķis ir Kostjantiņivka – nozīmīgs transporta mezgls, kura ieņemšana pavērtu ceļu tālākajam uzbrukumam Kramatorskas un Slavinskas pilsētām un, līdz ar to, Putina kārotajai pilnīgai kontrolei pār Donbasa reģionu, bet nekas neliecina par kādiem izšķirošiem Krievijas panākumiem šai virzienā. Pēc vairāk nekā gadu ilgām kaujām krieviem nav izdevies pilnībā ieņemt Torecku, tāpat drīz jau būs gads, kopš norit kaujas Pokrovskas pilsētas apkārtnē. Tiesa, viens nozīmīgs ieguvums agresora kontā šonedēļ ir – tā ir Ukrainas bagātākā litija atradne pie Ševčenko ciema uz rietumiem no Doņeckas. Kā izdevumam "The Telegraph" izteicies Lielbritānijas Karaliskā apvienotā aizsardzības pētījumu institūta eksperts Niks Reinoldss, Krievija acīmredzot cerot, ka Ukrainas spēki neizturēs šo intensīvo karadarbību. Otra šīs stratēģijas daļa ir slepkavnieciskie gaisa uzbrukumi Ukrainas pilsētām, kas jūnijā sasnieguši jaunu rekordu, Krievijai raidot pret kaimiņvalsti vairāk nekā 5300 lidrobotus, kā arī vairākus simtus spārnoto un ballistisko raķešu. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai nākas arvien grūtāk atvairīt šos triecienus. Ukraiņu žurnāliste, kura uzrunāja prezidentu Trampu preses konferencē pēc viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski NATO samita laikā pagājušonedēļ, jautāja viņam par iespēju piegādāt Ukrainai vēl kādas pretgaisa sistēmas "Patriot". Baltā nama saimnieka atbilde bija, ka viņš lūkošot, vai kādas no šīm pieprasītajām iekārtām esot pieejamas. Tikām senators no Republikāņu partijas Lindsijs Greiems pēc golfa mača ar prezidentu intervijā telekompānijai ABC paziņojis, ka Tramps atbalstot Greiema virzīto likumprojektu par 500 % tarifa ieviešanu to valstu importam, kuras iepērk Krievijas energoresursus, bet pie tam nesniedz atbalstu Ukrainai. Pirmās šai sarakstā ir Ķīna un Indija, bet grūti spriest, kā šādi represīvi tarifi būtu salāgojami ar kopējo Savienoto Valstu tarifu politiku. Aizkaukāzs dzirksteļo Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Maija beigās premjerministrs Nikols Pašinjans nāca klajā ar apgalvojumu, ka baznīcas galva, katolikoss Karekins II esot pārkāpis celibāta zvērestu un viņam esot ārlaulības meita. Valdības vadītājs pat nodibināja īpašu koordinācijas grupu jauna baznīcas galvas ievēlēšanas organizēšanai, kaut arī saskaņā ar Armēnijas likumdošanu valsts ir šķirta no baznīcas. Konfesijas vadība atbildēja ar paziņojumu, ka valdības galva graujot armēņu garīgo vienotību, taču katolikosam piedēvēto neatspēkoja. Pagājušajā trešdienā drošības struktūras arestēja sešpadsmit personas, apsūdzot tās noziedzīgas organizācijas izveidošanā ar mērķi veikt terora aktus un gāzt pastāvošo valsts varu. Starp arestētajiem ir opozicionārās kustības „Svētā cīņa” līderis, arhibīskaps Bagrats Galstanjans, kā arī miljardieris, Armēnijas un Krievijas dubultpilsonis Samvels Karapetjans. Premjers Pašinjans paudis, ka Karapetjans darbojoties pēc Krievijas dotām instrukcijām, un ka valdība plānojot nacionalizēt miljardierim piederošos Armēnijas Elektrotīklus. Pikantu motīvu šai visai nopietnajai pretstāvei piešķīra kāda provinces garīdznieka sociālo tīklu ieraksts ar pagalvojumu, ka premjerministrs esot apgraizīts, kas liecinot, ka viņš nav kristīgs cilvēks. Uz to Pašinjans atbildējis, ka esot gatavs atrādīt attiecīgo intīmo ķermeņa daļu katolikosam Karekinam un baznīcas oficiālajam pārstāvim, lai pierādītu, ka garīdznieka paustais ir meli. Jaunu saasinājumu piedzīvojušas Krievijas un Azerbaidžānas attiecības, kuras pamatīgi pabojāja incidents ar Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnas apšaudīšanu Krievijas teritorijā, kā rezultātā dzīvību zaudēja 38 cilvēki. Pašreizējā spriedzes kāpuma iemesls ir policijas rīcība Krievijas pilsētā Jekaterinburgā, aizturot vairākus desmitus azerbaidžāņu tautības iedzīvotāju. Viss noticis ļoti brutāli, aizturētie smagi piekauti, par ko liecina videoierakstos redzamie miesas bojājumi, bet divi no aizturētajiem – brāļi Huseins un Zijadins Safarovi – visa notikušā rezultātā zaudējuši dzīvību. Baku reakciju nenācās ilgi gaidīt. Azerbaidžāna atcēlusi visus ar Krieviju saistītos politiskos un kultūras pasākumus, t. sk. Krievijas premjerministra vietnieka vizīti. Savukārt pirmdien policija ieradās Krievijas medija „Sputņik” birojā Baku, kur arestēja vairākus tā darbiniekus. „Sputņika” licence darbībai Azerbaidžānā atsaukta jau februārī, bet šis Kremļa rupors turpinājis darbību. Tagad vismaz diviem tā darbiniekiem – galvenajam redaktoram Belousovam un redkolēģijas vadītājam Kartaviham – draud kriminālatbildība par nelikumīgu uzņēmējdarbību, krāpšanu un pretlikumīgu īpašuma piesavināšanos. Balkānu patriarhu svelmainā vasara Aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā. Sestdien apmēram 140 000 protestētāju, kuru vidū bija daudz studentu, izgāja Serbijas galvaspilsētas Belgradas ielās. Tā ir kārtējā epizode protestu sērijā, kuras katalizators bija pagājušā gada 1. novembrī notikusī traģēdija, kad Novisadas pilsētā sabruka nule uzbūvēta stacijas nojume, nogalinot sešpadsmit cilvēkus. Protestētāju galvenā prasība ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana, negaidot kārtējo prezidenta un parlamenta pārvēlēšanu 2027. gadā. Nacionālists un populists Aleksandars Vučičs ir prezidenta amatā nu jau divpadsmit gadus, un viņa valdīšanai tiek pamatoti pārmestas autoritāras tendences un plašumā vērsusies korupcija. Vučiča pārstāvētajai Progresīvajai partijai ir vairākums parlamentā. Sestdien starp protestētājiem un policiju izcēlās sadursmes, varas kalpiem laižot darbā asaru gāzi un trokšņa granātas, vismaz 38 cilvēki tika aizturēti. Prezidents Vučičs svētdien uzstājās televīzijā, pasludinot protestētājus par valsts pamatu grāvējiem un draudot ar represijām, savukārt demonstranti bloķēja ielas, nosprostojot tās ar metāla barjerām un atkritumu konteineriem, ko policija novāca tikai pirmdien. Nav pamata domāt, ka šie protesti Belgradā paliks pēdējie. Tāpat desmiti tūkstošu – pēc dažām aplēsēm līdz pat 200 000 – svētdien devās praida gājienā pa Budapeštas ielām. Šis pasākums noteikti nebūtu pulcējis tādu dalībnieku masu, ja ne premjerministra valdošās varas mēģinājums gājienu aizliegt. Aizlieguma pamatā ir konstitūcijas grozījumi, par kuriem konservatīvās partijas "Fidesz" dominētais parlaments nobalsoja martā, un kas nosaka, ka nepilngadīgajiem liegts demonstrēt ar homoseksualitāti vai dzimuma maiņu saistītu saturu. Taču Budapeštas mērs Gergejs Karāčoņs pasludināja praidu par pašvaldības pasākumu, uz ko valdības aizliegumi neattiecas. Tā nu, par spīti biedēšanai ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu, desmiti tūkstošu demonstrēja savu attieksmi – pirmām kārtām pret varas mēģinājumiem ierobežot izpausmes brīvību. Klātesošā policija izturējās toleranti, raugoties vienīgi, lai nekrustotos praida dalībnieku un paralēli notiekošo pretpraida demonstrētāju maršruti. Tas gan nenozīmē, ka pret notikuma organizētājiem un arī pilsētas galvu Karāčoņu netiks vērsti tiesu darbi. Tomēr šis ir arī spilgts signāls premjerministram Orbanam, kura partijai vēlēšanās nākamgad parādījies nozīmīgs konkurents – četrdesmit četrus gadus vecā jurista Petera Maģāra vadītā Cieņas un Brīvības partija, pazīstama ar abreviatūru TISZA. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Hosťom relácie Dírerov filter bol Filipp Sedov, ktorý pochádza z ruského Jaroslavľa. Vyštudoval politické vedy a v rámci projektu Erasmus prišiel na Slovensko, kde aj zostal žiť. Filipp Sedov sa po vypuknutí celoplošnej operácie verejne postavil na stranu Ukrajiny a o svojej rodnej krajine nehovorí s hrdosťou. Keď počas prezidentských volieb v roku 2018 napísal na volebný lístok „Rusko bez Putina“, hrozilo mu zatknutie a trest za terorizmus. Filipp Sedov sa verejne angažuje. Okrem iného robí prednášky na školách „S Rusom o Rusku“, v ktorých vysvetľuje, akou krajinou Rusko v skutočnosti je. Po voľbách na Slovensku eviduje problémy s organizovaním prednášok pre možné konzekvencie pre riaditeľov škôl zo strany niektorých politických strán či vlády.

Nie sme vo vojne, no nie sme ani v mieri. Konštatovanie Aliancie, ktorá sa schádza na dôležitom a dlho pripravovanom samite v Haagu. V kontexte Putinovej vojny na Ukrajine a čerstvo po americkom útoku na iránsky jadrový program. Spojencov čaká odobrenie navýšenia obranných výdavkov – z dnešných dvoch percent na päť. Aj preto, aby európska časť Aliancie nemusela opakovane počúvať americké a zvlášť Trumpove variácie o tom, že sa vezie na účet Spojených štátov.Nájde NATO hrádzu na Putinove chúťky vyjadrené jeho opätovnou pripomienkou známej vety, že kde vstúpia nohy ruského vojaka, to je naše – čo v podaní ruského prezidenta znamená to ruské?A ako pôsobia rozporuplné signály zo Slovenska, ktoré ústami svojho premiéra Fica hovorí o neutralite, podpredseda parlamentu Andrej Danko zas o vystupovaní z NATO, a prezident, ktorý na samit aj pôjde, že Slovensko nebude klásť nohu do dverí navyšovania prostriedkov?Témy pre Pavla Macka, generála vo výslužbe s Aliančnou skúsenosťou. To všetko aj v kontexte čakania na to, ako Irán odpovie na americko-izraelský útok.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Vojnové lode, navigačné systémy či súčiastky do bojových lietadiel. To je len časť z produktov ruského konglomerátu, ktorému šéfuje politik Putinovej strany Ivan Jegorov. Stopy jeho podnikania však vedú až sem, do Nitry.Jegorov je pritom zrejme iba špička ľadovca a Slovensko sa pre takýchto ľudí postupne môže stať aj akousi prestupnou stanicou v rámci EÚ. Aká je reakcia slovenských štátnych orgánov a čo to celé hovorí o našej bezpečnosti, ale aj o mieste Slovenska v Európskej únií? Tak to je téma dnešného denného podcastu.V závere vám ponúkneme aj pohľad skúseného pedagóga na snahu vládnej koalície - spolu s KDH, dopísať do slovenskej ústavy definície muža, ženy, ale aj posilniť práva rodičov pri výchove a vzdelávaní detí. Slovensko má dnes naozaj úplne iné problémy a toto nám pri vzdelávaní a výchove našich detí v ničom nepomôže, tvrdí Juraj Hipš.Počúvate Aktuality Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.