Podcasts about Putina

Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. W najnowszym specjalnym odcinku podcastu "Raport Międzynarodowy" prowadzący Zbigniew Parafianowicz i Witold Jurasz rozmawiają z wicepremierem i ministrem spraw zagranicznych Radosławem Sikorskim. Zaczną od najbardziej palących kwestii związanych z prognozowanym zawieszeniem broni między stroną ukraińską i rosyjską. Na jakich zasadach podpisany zostanie pokój między Kijowem a Moskwą i czy niezmiennie wysoko licytująca w tej rozgrywce Rosja uzyska wszystko to, o co walczyła od początku? Czy sankcje nałożone na Putina przez Zachód zostaną wycofane wraz z ustabilizowaniem sytuacji? Jakie są, jeśli to w ogóle nadal realne, perspektywy Ukraińców na przystąpienie do NATO - czy Sojusz Północnoatlantycki podtrzyma doktrynę otwartych drzwi? W końcu jakie znaczenie pokój ten będzie miał dla Polski - w wymiarze politycznym, ekonomicznym i energetycznym.

W audycji również m.in. zapowiedź spotkania Putina i Łukaszenki. 

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. III. díl: Populisté a demokraté. Čte Matěj Skalický. Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. III. díl: Populisté a demokraté. Čte Matěj Skalický.

CELÝ ROZHOVOR V DÉLCE 63 MIN. JEN NA ⁠HTTPS://HEROHERO.CO/CESTMIR⁠⁠⁠⁠ A ⁠HTTPS://FORENDORS.CZ/CESTMIR „Když jsem dokázala toto, tak dokážu cokoli. A to je pocit, který si myslím, že každá žena si zaslouží,“ říká podnikatelka a zakladatelka nadačního fondu Propolis Lilia Khousnoutdinova k tomu, jak by v ideálním případě měly ženy vnímat porod. Otevřeně mluví o tom, proč příchod dítěte na svět nemusí být traumatem, ale naopak transformační zkušeností – pokud má žena kolem sebe bezpečné podmínky. „My máme fantastickou zdravotnickou péči, ale co se týká takových těch měkkých věcí – komunikace, respekt, možnost volby – tam jsou ještě nějaké rezervy,“ popisuje, jak se snaží pomáhat pracovištím, která chtějí různými cestami tohle změnit. Vypráví i o vlastních zkušenostech s porody doma, porodních gaučích a o tom, proč je důležité, aby ženy měly možnost volby bez strachu z odsouzení nebo nepřijetí. Také dodává, že rozhodně není nekritickou propagátorkou domácích porodů – žena má podle ní rodit tam, kde se cítí bezpečně a pro domácí porod musí být splněna řada podmínek. Podle Khousnoutdinové Česko často selhává v tom, co se děje těsně po porodu, kdy žena zůstává na čerstvě narozené dítě úplně sama. Pokud by byla větší dostupnost porodních asistentek, které pomáhají i doma, možná by to podle ní mohlo o něco zpomalit trend klesající porodnosti. Řeč přišla i na to, jaké to je být vnímána především jako „manželka Karla Janečka“, přestože si jeho příjmení nikdy nevzala. „Velmi často mě někdo představuje manželovým příjmením. Definovat ženu skrz manžela je velmi zastaralé,“ kritizuje Khousnoutdinova a vzpomíná i, jak jí kvůli některým vyjádřením manžela přicházely výhrůžky. Někdy má také obavu, aby tlak nezasáhl i její rodinu. „Nechci, aby s tím byly děti konfrontovány v nějakém třeba křehkém, zranitelném období dospívání,“ vysvětluje a dodává, že nejen kvůli tomu, ale také kvůli vzdělání, by si přála, aby v budoucnu trávili více času v zahraničí. A otevřeně mluví i o svém původu – má tatarské kořeny a její rodina zažila perzekuce v sovětském gulagu. Její příbuzní byli konfrontováni i válkou na Ukrajině. „Mí bratranci utekli pěšky přes hranice, protože nechtěli být zataženi do cizí války,“ dává za příklad, že přece ne všichni Rusové podporují Putina. Sama pomáhala například ženám, které zažily sexuální násilí v důsledku konfliktu. Co pro ni dnes znamená označení „kněžka“? Proč jí vadí škatulka „manželka slavného muže“, ale nebrání se označení matky tří dětí? Co říká na společenský tlak na „správné matky“ a rivalitu mezi ženami? A proč věří, že klíčem k proměně porodnictví není jen zdravotnická reforma, ale i proměna vztahu k ženskému tělu – už od první menstruace? I to se dozvíte v rozhovoru.

Dziś w audycji: ukraińskie władze pozytywnie oceniają zapowiedź prezydenta Donalda Trumpa. Amerykański przywódca oświadczył, że skraca do 12 dni czas ultimatum, po którym, jeśli nie dojdzie do postępu w procesie pokojowym ze strony Putina, to  USA nałożą na Rosję cła zaporowe. Ponadto o przygotowaniach do uroczystych obchodów 81 rocznicy wybuchu Powstania Warszawskiego. Studenci Uniwersytetu Wrocławskiego rozpoczęli wyprawę naukową na Spitsbergen. Podczas rejsu będą odwiedzać stacje arktyczne, gdzie będą prowadzić badania naukowe. Naszym gościem jest Sylwia Szpak, dziennikarka Polskiego Radia w Górnej Austrii, uczestniczka szkolenia dla dziennikarzy polonijnych zorganizowanego przez MSZ i UW. Zapraszamy do słuchania!  

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. II. díl: Putin a konzervativci. Čte Matěj Skalický. Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. II. díl: Putin a konzervativci. Čte Matěj Skalický.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. I. díl: Trump a Tajný Hitler. Čte Matěj Skalický.Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Snaží se fašismus o comeback? Anebo se prostřednictvím Trumpa, Orbána a Putina už vrátil? Rozpoznat zlo v reálném čase není vždy jednoduché. Ale stojí za to se o to aspoň pokusit. Myslí si to německý magazín Spiegel, od kterého tým Vinohradské 12 převzal text Zrod fašismu: Pátrání po tajném Hitlerovi. I. díl: Trump a Tajný Hitler. Čte Matěj Skalický.

Inobat spálil milióny štátnych dotácií. Nemci Slovákom ukazujú, ako podporiť ekonomiku, a prečo zákaz dovozu ruskej ocele nevyrieši slovenský problém

Americký prezident Donald Trump ostře varoval Kreml, oznámil dodávky zbraní Ukrajině přes Evropu a prohlásil, že na Rusko uvalí „velmi tvrdé sankce“, jestli Moskva do padesáti dnů neuzavře s Kyjevem dohodu. Neupřesnil sice, zda má na mysli příměří, nebo dohodu o míru, ale analytici jsou přesvědčeni, že Rusko neposlechne, píše na svém webu Rádio Svobodná Evropa – Rádio Svoboda.Všechny díly podcastu Svět ve 20 minutách můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. W najnowszym odcinku Raportu Międzynarodowego Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz rozmawiają o likwidacji przez prezydenta Wołodymyra Zełenskiego niezależności służb odpowiedzialnych za walkę z korupcją – Narodowej Agencji Antykorupcyjnej (NABU) i specjalnej prokuratury do wali z plagą złodziejstwa wśród elit i urzędników – SAP. Po podporządkowaniu ich ludziom prezydenta na ulicę wyszli Ukraińcy. Protesty rozpoczęły się w Kijowie, Lwowie, Dnieprze i innych miast. W stolicy protesty mogły zgromadzić nawet do 15 tys. osób. Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz zastanawiają się dlaczego Zełenski bał się NABU i SAP? I jaki jest związek pomiędzy odwołanymi niedawno wicepremierami – Ołeksijem Czernyszowem i Olhą Stefaniszyną – a śledztwami, które prowadziło NABU i SAP. Po podpisaniu przez Zełenskiego stosownej ustawy obie instytucje będą zależne od prokuratury, która będzie miała wgląd w niezależne do tej pory śledztwa. Decyzjom już sprzeciwiła się UE grożąc zamrożeniem rozmów o akcesji Ukrainy do Unii. W dalszej części podkastu autorzy analizują sytuację na froncie. Omawiają znaczenie wtargnięcia do Pokrowska rosyjskich grup dywersyjno-rozpoznawczych. I dyskutują o zmasowanych atakach rosyjskich na miasta ukraińskie oraz ukraińskiej odpowiedzi polegającej na paraliżu moskiewskich lotnisk. Jurasz i Parafianowicz analizują również znaczenie uderzeń w banki rosyjskie i oceniają skuteczność zachodnich sankcji nałożonych na państwo rządzone przez Władimira Putina. W dalszej części podkastu dyskutują o zarzutach popełniania zbrodni wojennych i ludobójstwa, które coraz częściej są formułowane pod adresem Izraela. Poruszają temat migracji i reakcji na nią polskich elit politycznych. Temat, którym zajmują się w Raporcie Międzynarodowym są również pogarszające się relacje pomiędzy Rosją a Azerbejdżanem. Witold Jurasz i Zbigniew Parafianowicz próbują odpowiedzieć na pytanie jakie znaczenie ma kreślenie nowych map sojuszy na południowym Kaukazie.

Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

W ostatnich dniach świat obiegła wypowiedź Donalda Trumpa, w której prezydent USA krytycznie ocenia Władimira Putina – twierdząc, że zawiódł jego zaufanie w sprawie pokojowego zakończenia wojny w Ukrainie. Trump zapowiedział również dozbrajanie ukraińskiej armii.Tymczasem Financial Times poinformował o rozmowie między Zełenskim a Trumpem, podczas której ten ostatni miał zapytać, czy Ukraina jest w stanie uderzyć w Moskwę.Czy Trump zmienił zdanie na temat Rosji? I czy obecna sytuacja przybliża nas do rozwiązania konfliktu – czy może wręcz przeciwnie?Gośćmi podkastu Kultury Liberalnej są prof. Grzegorz Kołodko - ekonomista, polityk, były wicepremier i minister finansów, autor książki „Trump 2.0. Rewolucja chorego rozsądku” (wydawnictwo PWN) oraz prof. Jacek Czaputowicz, specjalista w dziedzinie stosunków międzynarodowych, były minister spraw zagranicznych, autor książki „Polska i Trump. Jak staliśmy się ważnym sojusznikiem USA” (Nowa Konfederacja).Zaprasza Jarosław Kuisz.

Tokrat se nam bo v 18. vzporedniku oglasil vašingtonski dopisnik Andrej Stopar in opisal ameriški vsakdanjik, ki od letošnjega januarja poteka povsem drugače kot nekoč. Zaradi Trumpovega vladanja z odloki se jim lahko življenje bistveno spremeni, ne samo iz meseca v mesec, temveč iz ure v uro, sploh, če predsednikov drugi mandat nenadoma preseka kaka nova ekspresna domislica. Tudi ostali Zemljani nismo kaj dosti na boljšem, lahko se, denimo, zgodi radikalen miselni zasuk, kot se je Trumpu nedavno primerilo v odnosu do ruskega predsednika Putina ali vojne v Ukrajini.

Vláda zakázala používat ve státní správě jakékoli produkty čínské společnosti DeepSeek. „Nebezpečí představuje jeho hostování na čínských serverech. Je pravděpodobné, že jsou data přístupná úřadům, včetně orgánů státní bezpečnosti,“ říká sinolog Martin Hála. Dalšími tématy bude rychlý rozvoj umělé inteligence, soupeření v oblasti dovozu vzácných zemin, strategie polovodičů, vojenské cvičení v Austrálii nebo možnost setkání Putina se Si Ťin-pchingem.

Dziś w programie powiemy o zmianie nastawienia Donalda Trumpa wobec rosyjskiego dyktatora. Putin otrzymał ultimatum; polski Senat przyjął uchwałę upamiętniającą 80. rocznicę Obławy Augustowskiej. Była to największa powojenna zbrodnia popełniona przez Sowietów na    Polakach, nazywana też "Małym Katyniem"; zapowiemy także tegoroczne  wydarzenia upamiętniające wybuch Powstania Warszawskiego; na koniec zaprosimy na spotkanie z gościem programu: Adamem Hlebowiczem, historykiem, pisarzem i publicystą, byłym działaczem opozycji antykomunistycznej, pomysłodawca i redaktor naukowy publikacji „Zostali na Wschodzie.  Słownik inteligencji polskiej w ZSRS ” oraz autor książki „Święty bolszewik. Ksiądz Henryk Hlebowicz”. Zapraszamy!

Objavte šokujúce prepojenia medzi ruskou vojnovou mašinériou a slovenským biznisom. V tejto epizóde odhaľujeme príbeh Ivana Jegorova - vysokopostaveného politika Putinovej strany a riaditeľa zbrojárskeho gigantu Ak Bars, ktorý napriek sankciám vlastní podiely v nitrianskych spoločnostiach.Dozviete sa o tom, ako funguje jeden z najväčších ruských výrobcov vojnových lodí, navigačných systémov a komponentov pre bojové lietadlá, ktoré sa používajú vo vojne proti Ukrajine. Analyzujeme podozrivé obchodné aktivity slovenských firiem napojených na tatársky holding a otázky okolo obchádzania medzinárodných sankcií.

Korespondent Tomasz Grzywaczewski komentuje najnowszą odsłonę polityki Donalda Trumpa względem Władimira Putina. Wg jednego z senatorów próba zwodzenia Trumpa to wielki błąd prezydenta Rosji.

Donald Trump stawia Rosji ultimatum i grozi nowymi cłami, Polska podejmuje decyzję o rozwoju kraju do 2050 r., a dr Sławosz Uznański Wiśniewski kończy swoją kosmiczną misję. Sprawdzamy też, jak ofensywa Allegro i start sezonu wyników w USA mogą zmienić rynki.

Dziś w audycji: po 18 dniach załoga misji Axiom 4 ze Sławoszem Uznańskim-Wiśniewskim oficjalnie wraca do domu. Wodowanie odbyło się u południowego wybrzeża Kalifornii w wodach Pacyfiku. Prezydent USA Donald Trump zapowiedział, że wyśle Ukrainie uzbrojenie, za które zapłacą Europejczycy. Ponownie skrytykował przywódcę Rosji Władimira Putina, za to, że „pięknie mówi”, a mimo tego nocami bombarduje ludzi. 615 lat temu, 15 lipca 1410 roku, na polach Grunwaldu rozegrała się bitwa pomiędzy wojskiem polsko-litewskim a armią zakonu krzyżackiego. Zakończyła się spektakularnym zwycięstwem militarnym Polaków i ich sprzymierzeńców. Była to jedna z największych bitew średniowiecznej Europy i zarazem starcie dwóch najpotężniejszych armii tamtych czasów. Naszym gościem jest Zenka Bańkowska, wiceprezes Zarządu Krajowego Stowarzyszenia "Wspólnota Polska". Rozmawiamy o Polonia_Camp w Warszawie. Zapraszamy! 

Trump grozi 100 proc. cłami na Rosję i stawia ultimatum pokojowe. Liczba ofert pracy w Polsce spada, Bruksela gotowa do wojny celnej z USA, a Indie i Chiny robią krok ku normalizacji stosunków.0:00 - Skrót najważniejszych informacji0:47 - Ultimatum Trumpa2:12- Coraz mniej ofert pracy3:12 - Najważniejsze informacje z polskiej gospodarki4:01 - Najważniejsze informacje ze światowej gospodarki09:24 - Inwestorzy nie wierzą w zapowiedzi Trumpa10:29 - Dane z rynków i kalendariumKup subskrypcję „Rzeczpospolitej” pod adresem: czytaj.rp.pl

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?

Proč jsou digitální technické mapy jednotlivých krajů, na které přispěl stát, spíš polotovarem než dokončeným projektem? Jak moc je americký prezident zklamaný z ruského vůdce Putina a co to znamená pro americké dodávky zbraní na Ukrajinu? A jak složité bylo vytvořit hmatový model Závišova kříže, jedné z nejcennějších českých památek?Všechny díly podcastu Hlavní zprávy - rozhovory a komentáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Biały Dom zmienia nastawienie wobec Rosji, porzucając nieskuteczną politykę ustępstw na rzecz wielopłaszczyznowej presji. Nowy etap otwiera okno możliwości dla Ukrainy i przywraca nadzieję na zmianę obecnej trajektorii wojny. Cała analiza (ilustracje i źródła) dostępna na stronie: https://globalnagra.pl/fatalny-blad-putina/ ----------------------

Dziś w audycji: Iga Świątek wygrała wielkoszlemowy turniej tenisowy na trawiastych kortach Wimbledonu w Londynie. W finale Polka pokonała Amerykankę Amandę Anisimovą 6:0, 6:0.  Najlepsza polska tenisistka zdobyła szósty w karierze wielkoszlemowy tytuł, ale pierwszy w Londynie. Prezydent USA Donald Trump zapowiedział, że wyśle Ukrainie uzbrojenie, za które zapłacą Europejczycy. Ponownie skrytykował przywódcę Rosji Władimira Putina, za to, że „pięknie mówi”, a mimo tego nocami bombarduje ludzi. 25 lat temu, 13 lipca 2000 roku, zmarł Jan Karski, prawnik, historyk i dyplomata, podczas II wojny światowej kurier i emisariusz Polskiego Państwa Podziemnego, a także świadek Holokaustu. naszym gościem jest Zenka Bańkowska, wiceprezes Zarządu Krajowego Stowarzyszenia "Wspólnota Polska". Rozmawiamy o Polonia_Camp w Warszawie. Zachęcamy do słuchania! 

W Gazie trwa dramat dwóch milionów Palestyńczyków. Minister obrony Izraela potwierdza plan przesiedlenia całej ludności strefy na południe, do tzw. „miasta humanitarnego”, które miałoby powstać na ruinach Rafah. Czy to plan rozwiązania problemu, czy „operacyjne przygotowania do przeprowadzenia zbrodni przeciw ludzkości”, jak to określił znany izraelski prawnik? Czy rozmowy w Dosze doprowadzą wkrótce do rozejmu? I czy to rzeczywiście Hamas rządzi dziś Palestyńczykami w Strefie Gazy?Rosja przypuszcza zmasowane ataki na Kijów i inne miasta Ukrainy. A liderzy europejscy zapowiadają pomoc nie tylko w obronie, ale też w odbudowie kraju. Prezydent Trump ostro krytykuje Putina — czy traci do niego cierpliwość?Nowy raport Instytutu Pileckiego pokazuje ogrom zbrodni rosyjskich wobec ukraińskich dzieci. Czy dokumentowanie zbrodni Rosji w Ukrainie jest częścią polskiej racji stanu? Jeśli tak, to dlaczego Polska przestała finansować tego typu badania?Prezydent Macron z wizytą w Londynie jako pierwszy lider europejski po Brexicie. Na czym polega sojusz brytyjsko-francuski? Czy oba kraje mogą i chcą stanowić fundament nowej strategii obronnej Europy?Naukowcy z MIT twierdzą, że kontakt z Chatem GPT osłabia funkcje mózgu. Czy sztuczna inteligencja nas ogłupia, czy wręcz przeciwnie — sprawia, że musimy się bardziej starać?Rozkład jazdy: (02:12) Agnieszka Bryc: Trwa dramat ludności Gazy(27:01) Zbigniew Parafianowicz: Rosja nie przerywa ataków, Europa debatuje o odbudowie Ukrainy(55:22) Podziękowania(1:01:43) Marcin Żyła: Czy Polska powinna dokumentować zbrodnie rosyjskie w Ukrainie?(1:18:45) Marcin Giełzak: Wielka Brytania–Francja — sojusz czy rywalizacja?(1:41:32) Piotr Sankowski: AI — szansa dla inteligencji człowieka?(2:11:48) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

Jak potoczy się III wojna światowa? Znowu będzie atak na dwóch frontach. Chiny w Azji i Rosja na Europę. Tak uważa sekretarz generalny NATO. Ostrzega też, że trzeba się lepiej przygotowywać, bo np. Rosja produkuje dużo więcej amunicji niż NATO. Czy obawiacie się III wojny światowej? Tymczasem Trump zmienia ton wobec Putina. Czyżby przejrzał na oczy? Prezydent USA stwierdził, że Putin opowiada bzdury. Na Twitterze też wojna. Sztuczna inteligencja Muska, czyli Grok, wczoraj zaczęła atakować wszystkich. Ostro. M.in. przypomniano pornograficzne poszukiwania Krzysztofa Bosaka. #IPPTVNaŻywo #polityka #Rosja #Chiny ----------------------------------------------------

Co w Rosji? Przegląd informacji - 8.07.2025.

Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās arī jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Un aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā.  Ārvalstu aktualitātes studijā pārspriežam kopā ar Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieku Armands Astukeviču un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzēju Jāni Kapustānu. * Putins nogalina, Tramps apsver Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Vairākos sektoros visā 1200 kilometru garajā frontē notiek intensīvi uzbrukumi ukraiņu pozīcijām, bet to raksturs liecina, ka agresorvalsts militāristi acīmredzami joprojām cer uz savu kvantitatīvo pārākumu. Taktiskas pamatā joprojām ir kājnieku uzbrukumi lielākoties bez bruņutehnikas atbalsta, un šajos uzbrukumos tiek sūtīti praktiski neapmācīti un, maigi izsakoties, vāji motivēti karavīri. Ar viņu asinīm tiek pirkti pavisam pieticīgi teritoriāli ieguvumi, ja tādi vispār ir. Frontes ziemeļu galā, kur Krievijas spēki iespiedušies Ukrainas Sumu apgabala teritorijā, viņu uzbrukums ir apturēts dažu kilometru attālumā no robežas. Donbasā agresora galvenais mērķis ir Kostjantiņivka – nozīmīgs transporta mezgls, kura ieņemšana pavērtu ceļu tālākajam uzbrukumam Kramatorskas un Slavinskas pilsētām un, līdz ar to, Putina kārotajai pilnīgai kontrolei pār Donbasa reģionu, bet nekas neliecina par kādiem izšķirošiem Krievijas panākumiem šai virzienā. Pēc vairāk nekā gadu ilgām kaujām krieviem nav izdevies pilnībā ieņemt Torecku, tāpat drīz jau būs gads, kopš norit kaujas Pokrovskas pilsētas apkārtnē. Tiesa, viens nozīmīgs ieguvums agresora kontā šonedēļ ir – tā ir Ukrainas bagātākā litija atradne pie Ševčenko ciema uz rietumiem no Doņeckas. Kā izdevumam "The Telegraph" izteicies Lielbritānijas Karaliskā apvienotā aizsardzības pētījumu institūta eksperts Niks Reinoldss, Krievija acīmredzot cerot, ka Ukrainas spēki neizturēs šo intensīvo karadarbību. Otra šīs stratēģijas daļa ir slepkavnieciskie gaisa uzbrukumi Ukrainas pilsētām, kas jūnijā sasnieguši jaunu rekordu, Krievijai raidot pret kaimiņvalsti vairāk nekā 5300 lidrobotus, kā arī vairākus simtus spārnoto un ballistisko raķešu. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai nākas arvien grūtāk atvairīt šos triecienus. Ukraiņu žurnāliste, kura uzrunāja prezidentu Trampu preses konferencē pēc viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski NATO samita laikā pagājušonedēļ, jautāja viņam par iespēju piegādāt Ukrainai vēl kādas pretgaisa sistēmas "Patriot". Baltā nama saimnieka atbilde bija, ka viņš lūkošot, vai kādas no šīm pieprasītajām iekārtām esot pieejamas. Tikām senators no Republikāņu partijas Lindsijs Greiems pēc golfa mača ar prezidentu intervijā telekompānijai ABC paziņojis, ka Tramps atbalstot Greiema virzīto likumprojektu par 500 % tarifa ieviešanu to valstu importam, kuras iepērk Krievijas energoresursus, bet pie tam nesniedz atbalstu Ukrainai. Pirmās šai sarakstā ir Ķīna un Indija, bet grūti spriest, kā šādi represīvi tarifi būtu salāgojami ar kopējo Savienoto Valstu tarifu politiku. Aizkaukāzs dzirksteļo Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Maija beigās premjerministrs Nikols Pašinjans nāca klajā ar apgalvojumu, ka baznīcas galva, katolikoss Karekins II esot pārkāpis celibāta zvērestu un viņam esot ārlaulības meita. Valdības vadītājs pat nodibināja īpašu koordinācijas grupu jauna baznīcas galvas ievēlēšanas organizēšanai, kaut arī saskaņā ar Armēnijas likumdošanu valsts ir šķirta no baznīcas. Konfesijas vadība atbildēja ar paziņojumu, ka valdības galva graujot armēņu garīgo vienotību, taču katolikosam piedēvēto neatspēkoja. Pagājušajā trešdienā drošības struktūras arestēja sešpadsmit personas, apsūdzot tās noziedzīgas organizācijas izveidošanā ar mērķi veikt terora aktus un gāzt pastāvošo valsts varu. Starp arestētajiem ir opozicionārās kustības „Svētā cīņa” līderis, arhibīskaps Bagrats Galstanjans, kā arī miljardieris, Armēnijas un Krievijas dubultpilsonis Samvels Karapetjans. Premjers Pašinjans paudis, ka Karapetjans darbojoties pēc Krievijas dotām instrukcijām, un ka valdība plānojot nacionalizēt miljardierim piederošos Armēnijas Elektrotīklus. Pikantu motīvu šai visai nopietnajai pretstāvei piešķīra kāda provinces garīdznieka sociālo tīklu ieraksts ar pagalvojumu, ka premjerministrs esot apgraizīts, kas liecinot, ka viņš nav kristīgs cilvēks. Uz to Pašinjans atbildējis, ka esot gatavs atrādīt attiecīgo intīmo ķermeņa daļu katolikosam Karekinam un baznīcas oficiālajam pārstāvim, lai pierādītu, ka garīdznieka paustais ir meli. Jaunu saasinājumu piedzīvojušas Krievijas un Azerbaidžānas attiecības, kuras pamatīgi pabojāja incidents ar Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnas apšaudīšanu Krievijas teritorijā, kā rezultātā dzīvību zaudēja 38 cilvēki. Pašreizējā spriedzes kāpuma iemesls ir policijas rīcība Krievijas pilsētā Jekaterinburgā, aizturot vairākus desmitus azerbaidžāņu tautības iedzīvotāju. Viss noticis ļoti brutāli, aizturētie smagi piekauti, par ko liecina videoierakstos redzamie miesas bojājumi, bet divi no aizturētajiem – brāļi Huseins un Zijadins Safarovi – visa notikušā rezultātā zaudējuši dzīvību. Baku reakciju nenācās ilgi gaidīt. Azerbaidžāna atcēlusi visus ar Krieviju saistītos politiskos un kultūras pasākumus, t. sk. Krievijas premjerministra vietnieka vizīti. Savukārt pirmdien policija ieradās Krievijas medija „Sputņik” birojā Baku, kur arestēja vairākus tā darbiniekus. „Sputņika” licence darbībai Azerbaidžānā atsaukta jau februārī, bet šis Kremļa rupors turpinājis darbību. Tagad vismaz diviem tā darbiniekiem – galvenajam redaktoram Belousovam un redkolēģijas vadītājam Kartaviham – draud kriminālatbildība par nelikumīgu uzņēmējdarbību, krāpšanu un pretlikumīgu īpašuma piesavināšanos. Balkānu patriarhu svelmainā vasara Aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā. Sestdien apmēram 140 000 protestētāju, kuru vidū bija daudz studentu, izgāja Serbijas galvaspilsētas Belgradas ielās. Tā ir kārtējā epizode protestu sērijā, kuras katalizators bija pagājušā gada 1. novembrī notikusī traģēdija, kad Novisadas pilsētā sabruka nule uzbūvēta stacijas nojume, nogalinot sešpadsmit cilvēkus. Protestētāju galvenā prasība ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana, negaidot kārtējo prezidenta un parlamenta pārvēlēšanu 2027. gadā. Nacionālists un populists Aleksandars Vučičs ir prezidenta amatā nu jau divpadsmit gadus, un viņa valdīšanai tiek pamatoti pārmestas autoritāras tendences un plašumā vērsusies korupcija. Vučiča pārstāvētajai Progresīvajai partijai ir vairākums parlamentā. Sestdien starp protestētājiem un policiju izcēlās sadursmes, varas kalpiem laižot darbā asaru gāzi un trokšņa granātas, vismaz 38 cilvēki tika aizturēti. Prezidents Vučičs svētdien uzstājās televīzijā, pasludinot protestētājus par valsts pamatu grāvējiem un draudot ar represijām, savukārt demonstranti bloķēja ielas, nosprostojot tās ar metāla barjerām un atkritumu konteineriem, ko policija novāca tikai pirmdien. Nav pamata domāt, ka šie protesti Belgradā paliks pēdējie. Tāpat desmiti tūkstošu – pēc dažām aplēsēm līdz pat 200 000 – svētdien devās praida gājienā pa Budapeštas ielām. Šis pasākums noteikti nebūtu pulcējis tādu dalībnieku masu, ja ne premjerministra valdošās varas mēģinājums gājienu aizliegt. Aizlieguma pamatā ir konstitūcijas grozījumi, par kuriem konservatīvās partijas "Fidesz" dominētais parlaments nobalsoja martā, un kas nosaka, ka nepilngadīgajiem liegts demonstrēt ar homoseksualitāti vai dzimuma maiņu saistītu saturu. Taču Budapeštas mērs Gergejs Karāčoņs pasludināja praidu par pašvaldības pasākumu, uz ko valdības aizliegumi neattiecas. Tā nu, par spīti biedēšanai ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu, desmiti tūkstošu demonstrēja savu attieksmi – pirmām kārtām pret varas mēģinājumiem ierobežot izpausmes brīvību. Klātesošā policija izturējās toleranti, raugoties vienīgi, lai nekrustotos praida dalībnieku un paralēli notiekošo pretpraida demonstrētāju maršruti. Tas gan nenozīmē, ka pret notikuma organizētājiem un arī pilsētas galvu Karāčoņu netiks vērsti tiesu darbi. Tomēr šis ir arī spilgts signāls premjerministram Orbanam, kura partijai vēlēšanās nākamgad parādījies nozīmīgs konkurents – četrdesmit četrus gadus vecā jurista Petera Maģāra vadītā Cieņas un Brīvības partija, pazīstama ar abreviatūru TISZA. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Hosťom relácie Dírerov filter bol Filipp Sedov, ktorý pochádza z ruského Jaroslavľa. Vyštudoval politické vedy a v rámci projektu Erasmus prišiel na Slovensko, kde aj zostal žiť. Filipp Sedov sa po vypuknutí celoplošnej operácie verejne postavil na stranu Ukrajiny a o svojej rodnej krajine nehovorí s hrdosťou. Keď počas prezidentských volieb v roku 2018 napísal na volebný lístok „Rusko bez Putina“, hrozilo mu zatknutie a trest za terorizmus. Filipp Sedov sa verejne angažuje. Okrem iného robí prednášky na školách „S Rusom o Rusku“, v ktorých vysvetľuje, akou krajinou Rusko v skutočnosti je. Po voľbách na Slovensku eviduje problémy s organizovaním prednášok pre možné konzekvencie pre riaditeľov škôl zo strany niektorých politických strán či vlády.

Navýšení výdajů NATO na obranu je vysoké. Stěžujte si ale u Putina. Předsudečná nenávist SPD nesnese toleranci. České studentky a žačky jsou o krok blíž k lepšímu prostředí pro své vzdělávání. Stálo to Radě ČT za to. Boje skončily, válka asi ne. Drahé Česko vyčerpává rozpočet i šedá ekonomikaVšechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Já vím, že Andrej Babiš není Robert Fico. Ale také vím, jak moc a v jaké spoustě věcí se Babiš Slovenskem a jeho premiérem inspiruje. A v souvislosti se summitem Severoatlantické aliance jsem rád, že tady v Česku ani Fico, ani jeho česká verze v Andreji Babišovi nevládne.Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Nie sme vo vojne, no nie sme ani v mieri. Konštatovanie Aliancie, ktorá sa schádza na dôležitom a dlho pripravovanom samite v Haagu. V kontexte Putinovej vojny na Ukrajine a čerstvo po americkom útoku na iránsky jadrový program. Spojencov čaká odobrenie navýšenia obranných výdavkov – z dnešných dvoch percent na päť. Aj preto, aby európska časť Aliancie nemusela opakovane počúvať americké a zvlášť Trumpove variácie o tom, že sa vezie na účet Spojených štátov.Nájde NATO hrádzu na Putinove chúťky vyjadrené jeho opätovnou pripomienkou známej vety, že kde vstúpia nohy ruského vojaka, to je naše – čo v podaní ruského prezidenta znamená to ruské?A ako pôsobia rozporuplné signály zo Slovenska, ktoré ústami svojho premiéra Fica hovorí o neutralite, podpredseda parlamentu Andrej Danko zas o vystupovaní z NATO, a prezident, ktorý na samit aj pôjde, že Slovensko nebude klásť nohu do dverí navyšovania prostriedkov?Témy pre Pavla Macka, generála vo výslužbe s Aliančnou skúsenosťou. To všetko aj v kontexte čakania na to, ako Irán odpovie na americko-izraelský útok.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Nie sme vo vojne, no nie sme ani v mieri. Konštatovanie Aliancie, ktorá sa schádza na dôležitom a dlho pripravovanom samite v Haagu. V kontexte Putinovej vojny na Ukrajine a čerstvo po americkom útoku na iránsky jadrový program. Spojencov čaká odobrenie navýšenia obranných výdavkov – z dnešných dvoch percent na päť. Aj preto, aby európska časť Aliancie nemusela opakovane počúvať americké a zvlášť Trumpove variácie o tom, že sa vezie na účet Spojených štátov.Nájde NATO hrádzu na Putinove chúťky vyjadrené jeho opätovnou pripomienkou známej vety, že kde vstúpia nohy ruského vojaka, to je naše – čo v podaní ruského prezidenta znamená to ruské?A ako pôsobia rozporuplné signály zo Slovenska, ktoré ústami svojho premiéra Fica hovorí o neutralite, podpredseda parlamentu Andrej Danko zas o vystupovaní z NATO, a prezident, ktorý na samit aj pôjde, že Slovensko nebude klásť nohu do dverí navyšovania prostriedkov?Témy pre Pavla Macka, generála vo výslužbe s Aliančnou skúsenosťou. To všetko aj v kontexte čakania na to, ako Irán odpovie na americko-izraelský útok.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Vojnové lode, navigačné systémy či súčiastky do bojových lietadiel. To je len časť z produktov ruského konglomerátu, ktorému šéfuje politik Putinovej strany Ivan Jegorov. Stopy jeho podnikania však vedú až sem, do Nitry.Jegorov je pritom zrejme iba špička ľadovca a Slovensko sa pre takýchto ľudí postupne môže stať aj akousi prestupnou stanicou v rámci EÚ. Aká je reakcia slovenských štátnych orgánov a čo to celé hovorí o našej bezpečnosti, ale aj o mieste Slovenska v Európskej únií? Tak to je téma dnešného denného podcastu.V závere vám ponúkneme aj pohľad skúseného pedagóga na snahu vládnej koalície - spolu s KDH, dopísať do slovenskej ústavy definície muža, ženy, ale aj posilniť práva rodičov pri výchove a vzdelávaní detí. Slovensko má dnes naozaj úplne iné problémy a toto nám pri vzdelávaní a výchove našich detí v ničom nepomôže, tvrdí Juraj Hipš.Počúvate Aktuality Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Vojnové lode, navigačné systémy či súčiastky do bojových lietadiel. To je len časť z produktov ruského konglomerátu, ktorému šéfuje politik Putinovej strany Ivan Jegorov. Stopy jeho podnikania však vedú až sem, do Nitry.Jegorov je pritom zrejme iba špička ľadovca a Slovensko sa pre takýchto ľudí postupne môže stať aj akousi prestupnou stanicou v rámci EÚ. Aká je reakcia slovenských štátnych orgánov a čo to celé hovorí o našej bezpečnosti, ale aj o mieste Slovenska v Európskej únií? Tak to je téma dnešného denného podcastu.V závere vám ponúkneme aj pohľad skúseného pedagóga na snahu vládnej koalície - spolu s KDH, dopísať do slovenskej ústavy definície muža, ženy, ale aj posilniť práva rodičov pri výchove a vzdelávaní detí. Slovensko má dnes naozaj úplne iné problémy a toto nám pri vzdelávaní a výchove našich detí v ničom nepomôže, tvrdí Juraj Hipš.Počúvate Aktuality Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Kompromitacja TV Republika! Chcieli uderzyć w Giertycha… ale oberwali rykoszetem. Śmieszne? Tak. Ale czy oprócz śmiechów będzie śledztwo? Tysiące protestów wyborczych – Sąd Najwyższy zasypany listami! Trump żałuje Putina?! "Obraził się, tak jak ja bym się obraził..." #IPPTVNaŻywo #Giertych #TVRepublika ----------------------------------------------------

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Piotr Adamczyk jest aktorem, którego kariera nabrała tempa przez rolę w filmach o Janie Pawle II. Karol, człowiek, który został papieżem. Po latach wybrał karierę w USA, gdzie między innymi grał w serialach Apple + takich jak For All Mankind. Teraz można go zobaczyć w serialu Langer (SkyShowtime). Czy Piotr jest aktorem spełnionym? Jak to się stało, że spotkał Putina? Mało brakowało, a zagrałby w filmie z Bradem Pittem (Bullet Train?). To i wiele innych ciekawych anegdot w naszej szczerej rozmowie, zapraszam! Kup pakiet danych Saily 15% taniej z kodem imponderabilia! Pobierz apkę Saily albo wejdź na https://saily.com/imponderabilia[współpraca reklamowa z Saily]

Z obránce lidských práv vojákem. Z vojáka vězněm. Zajali ho, mučili ho, vyměnili ho. Maksym Butkevyč a jeho příběh. Kde ho Rusové drželi? Jak to celé zvládl? A nepřemýšlí o tom, že by se zase vrátil na frontu? Ptá se Matěj Skalický.

Z obránce lidských práv vojákem. Z vojáka vězněm. Zajali ho, mučili ho, vyměnili ho. Maksym Butkevyč a jeho příběh. Kde ho Rusové drželi? Jak to celé zvládl? A nepřemýšlí o tom, že by se zase vrátil na frontu? Ptá se Matěj Skalický. Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

V pondělí odpoledne českého času se má odehrát telefonát mezi prezidenty Vladimirem Putinem a Donaldem Trumpem poté, co ve čtvrtek minulý týden skončila rusko-ukrajinská jednání fiaskem. „Trump má páku na to, aby zatlačil na Putina například tím, že otevře bianko účet Volodymyru Zelenskému,“ vysvětluje v pořadu Osobnost Plus politický geograf z Přírodovědecké fakulty Univerzity Karlovy Libor Jelen.

Můžou se i bez Putina a Zelenského dnes Ukrajinci a Rusové domluvit na konkrétním posunu k příměří? Kdo je Vladimir Medinskij, který povede ruskou delegaci? Jak těžké letos bylo dostat se na gymnázia ve velkých městech? Měl by se rozšířit počet přihlášek na střední školy? A jakou dohru může mít fotka hajlujících fanoušků fotbalové Sparty?

Robert Fico oslávil koniec druhej svetovej vojny v Moskve. Pochválil sa stretnutiami s Putinom, ktorý sám rozpútal v Európe vojnu a agresívne ničí Ukrajinu a zabíja nevinných ľudí vrátane detí. Európski lídri v rovnakom čase cestovali do Kyjeva a s ich podporou a podporou USA Rusku predložili návrh na bezpodmienečné 30-dňové prímerie.Čo znamená cesta Roberta Fica do Moskvy pre Slovensko? Cestoval tam ako predseda vlády či opäť ako súkromná osoba a predseda Smeru, ak jeho cestu neriešila vláda ani zahraničný výbor parlamentu? Aké sú vlastne reakcie Putina a Kremľa na prímerie a pomôže ochota prezidenta Zelenského stretnúť sa s ním v Turecku, čo podporuje aj prezident Trump? Môže pomôcť aj nový pápež Lev XIV, ktorý vojnu označil za ruský imperializmus a je zmluva o nerastnom bohatstve medzi USA a Ukrajinou, ktorú už jednomyseľne ratifikoval ukrajinský parlament, skutočným prelomom?Braňo Závodský sa rozprával s analytikom Slovenskej spoločnosti pre zahraničnú politiku a profesorom Prešovskej univerzity Alexandrom Dulebom.