POPULARITY
Categories
304 episodes with katr
123 episodes with katr
72 episodes with katr
125 episodes with katr
59 episodes with katr
77 episodes with katr
48 episodes with katr
31 episodes with katr
89 episodes with katr
47 episodes with katr
32 episodes with katr
19 episodes with katr
17 episodes with katr
16 episodes with katr
21 episodes with katr
6 episodes with katr
9 episodes with katr
11 episodes with katr
15 episodes with katr
139 episodes with katr
13 episodes with katr
6 episodes with katr
112 episodes with katr
6 episodes with katr
6 episodes with katr
13 episodes with katr
5 episodes with katr
6 episodes with katr
5 episodes with katr
6 episodes with katr
3 episodes with katr
7 episodes with katr
7 episodes with katr
9 episodes with katr
12 episodes with katr
2 episodes with katr
2 episodes with katr
7 episodes with katr
52 episodes with katr
7 episodes with katr
3 episodes with katr
8 episodes with katr
43 episodes with katr
41 episodes with katr
2 episodes with katr
Mánudagur 16. febrúar Rósin, fjölmiðlar, eitruð karlmennska, kynlífssiðfræði, veikindaréttur, Trump-Evrópa Guðmundur Ingi Þóroddsson, formaður landsfélagsins Rósarinnar, aðildarfélags Samfylkingarinnar og formaður Afstöðu ræðir mögulegt klofningsframboð í Reykjavík en fulltrúum Rósarinnar var hafnað í prófkjöri Samfylkingarinnar fyrir næstu borgarstjórnarkosningar. Þórhallur Gunnarsson blaðamaður hefur verið gagnrýninn á fyrirkomulag styrkja til fjölmiðla. Hann segir alls ekki tryggt að fjölmiðlastyrkir fari í blaðamennskuna sjálfa. Þórhallur ræðir veika stöðu einkarekinna fjölmiðla í samtali við Björn Þorláks. Þórhallur Gunnarsson blaðamaður hefur verið gagnrýninn á fyrirkomulag styrkja til fjölmiðla. Hann segir alls ekki tryggt að fjölmiðlastyrkir fari í blaðamennskuna sjálfa. Þórhallur ræðir veika stöðu einkarekinna fjölmiðla í samtali við Björn Þorláks. Katrín Pálma Þorgerðardóttir, doktorsnemi ræðir við Maríu Lilju um doktorsverkefni um heimspeki og kynlífssiðfræði út frá metoo byltingunni. Hefur samfélaginu orðið eitthvað ágengt með baráttunni eða hefur orðið bakslag? Erum við á villigötum með tilraunir til að pakka mannlegum samskiptum inn í sömu tvíhyggju og ríkir í lagaumhverfinu, hvað er samþykki? Reglulega blossar upp umræða um veikindi og veikindarétt sem sumpart er ójafn á einkamarkaði og hjá hinu opinbera. Einn fyrirlesara á þingi um þessi mál verður Gunnar Ármannsson lögmaður sem ræðir misnotkun réttarins í samtali við Björn Þorláks. Hilmar Þór Hilmarsson prófessor fer yfir helstu strauma af öryggisráðstefnunni í Munchen í spjalli við Gunnar Smára um heimsmálin.
Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?
Honkongas tiesa piespriedusi 20 gadus cietumā demokrātijas aizstāvim Džimijam Lai. Japānas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pārliecinoši uzvar premjeres Takaiči vadītā partija. Irānas un Savienoto Valstu pretstāve un dialogs. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders, Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Rihards Millers un Latvijas institūta valdes locekle, Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska. Sana-čan – Japānas politikas uzlēkusī saule Japānas politika nav domājama bez Liberāldemokrātiskās partijas. Kopš šī politiskā spēka nodibināšanas 1955. gadā ir bijuši vien divusi trīs gadus ilgi periodi, kad tas nav bijis pie varas. Tā tiek raksturota kā t.s. „jumta” jeb „lietussarga” partija – tāda, kas apvieno dažādu nokrāsu novirzienus, taču kopumā ir ar labēji centrisku, konservatīvu un nacionālistisku ievirzi. Tomēr pēdējie gadi japāņu liberāldemokrātiem nav bijuši viegli. Partijas reitingus deldējušas sociālekonomiskās problēmas – dzīves dārdzība un neiepriecinošā demogrāfiskā situācija, tāpat vairāki skandāli. Jaunākās paaudzes vēlētāju acīs tā ieguvusi „onkuļu partijas” reputāciju – pārāk tradicionāla, pārāk remdena, uz pagātnes lauriem dusoša. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām liberāldemokrāti un viņu tradicionālie koalīcijas partneri – centriskā partija „Kōmeitō” – veidoja mazākuma valdību, līdz pagājušā gada oktobrī koalīcija pajuka, premjers Išiba atkāpās un Liberāldemokrātiskās partijas stūri pārņēma tās jaunā līdere Sanaje Takaiči, kļūstot par pirmo premjerministri sievieti Japānas vēsturē. Viņas personā liberāldemokrāti ieguva jaunu seju un elpu. No vienas puses, premjerministre ir uzskatos konservatīva – viendzimuma laulību pretiniece un patriotiskas audzināšanas piekritēja; no otras – savā uzvedībā un manierēs vienkārša, atvērta un demokrātiska. Sevišķi pamanāma ir viņas prasme komunicēt sociālajos tīklos un uzrunāt jauniešu auditoriju, kuras vidū viņa tiek dēvēta par Sana-čan – pievārds ‘čan' japāņu valodā apzīmē tuvas draudzības attiecības ar nosaukto personu. Par koalīcijas partneriem Takaiči izvēlējās nevis līdzšinējos centristus, bet gan krietni labējāko un populistiskāko Japānas Inovāciju partiju. Vēl viens zīmīgs moments ir premjeres prasme atrast kopīgu valodu ar Savienoto Valstu līderi Donaldu Trampu. 13. janvārī Takaiči izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Šis solis ar mērķi konvertēt personīgos reitingus konkrētā partijas politiskajā ietekmē tika vērtēts kā riskants, taču attaisnojās ar uzviju. Svētdien, 8. februārī, notikušajās vēlēšanās liberāldemokrāti svinēja grandiozu uzvaru, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību parlamentā ar 316 vietām no 465. Koalīcijas partneri Inovāciju partija gan pāris vietas zaudējusi, taču tas nozīmīgi nemaina viņu frakcijas lielumu. Savukārt partijas „Kōmeitō” un lielākā opozīcijas spēka Konstitucionāli demokrātiskās partijas izveidotais bloks Centriski reformistiskā alianse piedzīvojis smagu sagrāvi un vairāk nekā divu trešdaļu mandātu zaudējumu. Jaunā situācija Japānas parlamenta apakšpalātā dod premjerministrei Takaiči lielākas iespējas mainīt Japānas konstitūciju, ko viņa iezīmējusi kā politisku mērķi. Tai skaitā, iespējams, varētu tikt mazināts pamatlikuma izteiktais akcents uz militāras darbības ierobežošanu ārpus valsts robežām. Pēc nākšanas pie varas Japānas līdere paziņoja, ka gadījumā, ja Ķīnas tautas republika mēģinātu ar militāru spēku sagrābt Taivānu, ir iespējama Japānas militāra iejaukšanās. Tas izraisījis krasu attiecību pasliktināšanos starp Pekinu un Tokio ar ekonomiskām sankcijām no Ķīnas puses. „Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības 6. februārī Omānas galvaspilsēta Maskata kļuva par sarunu vietu starp Savienoto Valstu un Irānas pārstāvjiem, izmēģinot diplomātiju, pirms tiek liktas lietā raķetes un bumbas. Tas ir pirmais šāds abu valstu dialoga precedents kopš pagājušā gada jūnija, kad Izraēla un Savienotās Valstis vērsa gaisa triecienus pret Irānu, tai skaitā tās kodolobjektiem. Arī tagad no Savienoto Valstu puses tā ir „drednautu diplomātija” – janvāra nogalē Arābijas jūrā ieradās amerikāņu jūras spēku kaujas grupa ar aviācijas bāzes kuģi „Ābrahams Linkolns” priekšgalā. Uz „Linkolna” klāja ir modernākās daudzfunkcionālās kaujas lidmašīnas, iznīcinātāji un elektroniskās karadarbības un izlūkošanas lidaparāti. Kaujas grupas kuģi aprīkoti arī ar spārnotajām raķetēm „Tomahawk” un pretraķešu aizsardzības sistēmām. Kā svētdien savā publikācijā izteicās kanāla „Al Jazeera” Dohas institūta politoloģijas asistējošais profesors Muhanads Selūns, svarīgākais rādītājs neesot tas, kas tiek teikts par sarunām, bet gan tie, kas sēdušies pie sarunu galda. No Savienoto Valstu puses tas ir vispārzināmais sarunvedēju pāris Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners, kā arī ASV Centrālās pavēlniecības komandieris admirālis Breds Kūpers. Šis vīrs ar uzplečiem esot dzīvs atgādinājums Irānas pusei, ka nepiekāpībai var būt smagas un ātras sekas. Tomēr draudīgais tonis pagaidām nav darījis Teherānu piekāpīgāku, ciktāl runa ir par sarunu priekšmetu kā tādu. Irāna uzstāj, ka ir gatava runāt par savu kodolprogrammu, piekrītot pārtraukt urāna bagātināšanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu, bet nekādā ziņā ne par ko citu – ne raķešu ieroču attīstības programmu, ne atbalstu teroristiskajām organizācijām „Hamas” un „Hezbollah” un hutiešu nemierniekiem Jemenā, ne, protams, par cilvēktiesību situāciju Irānas iekšienē. Plašākajā sarunu tvērumā ir īpaši ieinteresēta Izraēla, un tiek spriests, ka premjerministra Netanjahu šodienas visai pēkšņā vizīte Vašingtonā varētu būt saistīta ar vēlmi ietekmēt amerikāņu pozīciju. Katrā ziņā Irānas ārlietu ministrs Abāss Arāgči jau brīdinājis Vašingtonu nepaļauties Izraēlas premjera destruktīvajiem centieniem. Pie tam Irānas iekšpolitiskā situācija šajā diplomātiskajā izspēlē acīmredzami atstumta otrajā plānā, un pasaule turpina noskatīties, kā režīms, noslīcinājis asinīs nesenos protestus, turpina piegriezt skrūves. No Teherānas pienāk ziņas, ka arestēti vairāki prominenti reformistiskas ievirzes politiķi, tāpat ārsti, kas snieguši palīdzību ievainotiem janvāra protestu dalībniekiem. Cilvēktiesību aktīvisti pauž bažas, ka cietumos notiek arestēto protestu dalībnieku slepkavošana. Pekina demonstrē totalitārisma tvērienu Honkongā Pirmdien, 9. februārī, tiesa Honkongā pasludināja spriedumu mediju magnāta Laja Čī-jina, plašāk pazīstama kā Džimija Lai, lietā. Septiņdesmit astoņus gadus vecajam apsūdzētajam piespriesti divdesmit gadi cietumā. Tagad slēgtā laikraksta „Apple Daily” dibinātājs tika apcietināts 2020. gada augustā un pēc apmēram piecus gadus ilgušā procesa atzīts par vainīgu sazvērestībā ar ārzemju spēkiem un musinošu tekstu publicēšanā. Kā paziņoja tiesa, apsūdzētā vainu pastiprina tas, ka viņš esot bijis ārvalstu inspirētas sazvērestības galvenais plānotājs un virzītājspēks. Ar publikācijām savā izdevumā viņš esot aģitējis par ārvalstu sankciju ieviešanu pret Ķīnu. Savu biznesa karjeru sācis apģērbu ražošanas un mazumtirdzniecības jomā, Lai vēlāk pievērsās mediju jomai, izveidojot lielāko Honkongas mediju kompāniju „Next Digital” un jau pieminēto laikrakstu „Apple Daily”. Konfrontācijā ar Ķīnas totalitāro režīmu viņu noveda 2019. – 2020. gada Honkongas protesti, kad Džimijs Lai nostājās demokrātisko spēku pusē, gan personiski kritizēdams Pekinas režīma rīcību, gan uzturēdams attiecīgu ievirzi savos preses izdevumos, gan sniegdams demokrātiskajiem spēkiem finansiālu atbalstu. Ar šo cietumsodu Ķīnas vara nepārprotami demonstrē, ka ikvienam, kas stāsies ceļā tās plāniem pēc iespējas drīz iedabūt Honkongu totalitārās valsts tiesiskajā un politiskajā rāmī, nav ko cerēt uz žēlastību. Kā norādījis Lielbritānijā dzīvojošais notiesātā dēls Sebastjens Lai, ievērojot viņa tēva sirds stāvokli un to, ka pērngad vien viņš zaudējis desmit kilogramus svara, faktiski šis uzlūkojams kā nāves spriedums. Džimijs Lai kopš 1994. gada ir arī Lielbritānijas pavalstnieks, un britu ārlietu ministre Iveta Kūpere paziņojusi, ka valdība darīs visu iespējamo, lai panāktu viņa atbrīvošanu. Tikām skarbu opozīcijas kritiku izpelnījies britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kurš pirms pāris nedēļām viesojās Pekinā, vienojās par vīzu režīma atvieglojumiem britu tūristiem un mazāku ievedmuitu viskijam, taču, kā šķiet, nepratās neko darīt tiesājamā demokrātijas aizstāvja labā. Šīs ir vēl viens pārmetums leiboristu valdības galvam, kura kabineta prestižs pēdējā laikā krietni pabojāts arī t.s. „Epstīna failu” sakarā. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?
Stāsta Dzīvā muzeja "Senās Kuldīgas stāsts" gide Inga Spēkaine; pārraides producente - Dina Dūdiņa-Kurmiņa Kuldīgas ģerbonī attēlotā sieviete ir mocekle Svētā Katrīna ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm (rožukroni) labajā rokā un zobenu – kreisajā rokā. Svētā Katrīna ir Kuldīgas pilsētas aizgādne. Nostāsti vēsta, ka viduslaikos viņa bijusi viena no pilsētas iedzīvotājām. Kādu nakti meitene redzējusi sapni, ka viņai Kuldīgā jāuzbūvē baznīca. Meitene aicinājumu uztvērusi nopietni, čakli strādājusi un, kad nauda bija nopelnīt, devusies pie pilsētas valdniekiem un atklājusi savu vēlmi. Viņi par tādu uzdrošināšanos kļuvuši nikni un nolēmuši sodīt Katrīnu ar nāvi. Nostāsti ir dažādi. Vieni vēsta, ka meitene tikai sarauta gabalos uz moku rata, citi – ka Katrīna, gluži tāpat kā daudzas gudras viduslaiku sievietes, nosaukta par raganu un sadedzināta sārtā. Līdzīgs stāsts ir par Aleksandrijas Katrīnu. Absolūtas patiesības – vai arī Kuldīgā reiz dzīvojusi meitene, kas par savu aicinājumu uzskatīja baznīcas celšanu, vai arī tas ir viens no klejojošajiem stāstiem, kuru uz Kuldīgu atvedis un iedzīvinājis kāds no daudzajiem svešzemju ceļotājiem –, nav. Zināms, ka pēc nāves Katrīna atzīta par nevainīgu, iecelta svēto kārtā, un viņai par godu nosaukta dažus gadsimtus vēlāk uzceltā baznīca. Šodien Svētā Katrīna ir viens no Kuldīgas simboliem. Viņas vārdā nosauktais dievnams ir pelēcīgi dzeltenā krāsā, jo pirmā pasaules kara laikā, vēlēdamies pasargāt baznīcu uzlidojumu laikā, kuldīdznieki ēku esot nokrāsojuši ar kvēpiem. Vēlāk gan viņi centušies baznīcu atkal nomazgāt, bet tas īsti neesot izdevies. Tā nu sārmaino pelnu klātās sienas joprojām atgrūž krāsu. Kuldīgā dažāda veida sodi tikai izpildīti Rātslaukumā, kas savu atrašanās vietu nav mainījis. Pirmdienās tas pārvērtās par tirgus laukumu. Līdzās preču tirdzniecībai un maiņai tur notika nepaklausīgo kuldīdznieku sodīšana. Populārs bija kauna stabs jeb sieksta, kurā vispirms nelaimīgo ieslēdza, bet pēc tam pēra ar pletnēm un ķēdēm, nomētāja ar akmeņiem. Vainīgos, tostarp par raganām uzskatītās jaunās, skaistās meitenes, dažkārt ieslodzīja zem Rātsnama esošajā cietumā. Tagad tur atrodas kuldīdznieku un pilsētas viesu iecienīta kafejnīca... Pilsētniekus, kuri nevēlējās strādāt, ievietoja sodu jeb sliņķu kastē. Ja kapracis vai baņķieris naktī bija aizsēdējušies krogā un no rīta nevarēja aiziet uz darbu, viņiem nācās sēdēt sliņķu kastē, bet pārējie pilsētnieki viņus aplēja ar dubļiem un citādi apsmēja. Vispopulārākais soda veids, kuru skatījās kā izrādi, bija pakāršana. To varēja izpelnīties par dažādiem pārkāpumiem un pamatīga izmeklēšana tolaik netika veikta. Tā kā augstmaņiem un aristokrātiem šķita, ka pakāršana izskatās neglīti, viņu sodīšanai izmantoja sudraba zobenu. Neviens no šiem sodīšanas veidiem gan neesot attiecies uz sievietēm – viņas parasti sadedzināja sārtā, lai pēc tam nepaliek grēcīga miesa.
Við heyrum í einum víðförlasta Íslendingi allra tíma, en Katrín Sif Einarsdóttir, er núna á leiðinni til afríska eyríkisins Sao Tome og Prinsíp - en þegar hún lendir þar, hefur hún komið til allra landa í heiminum. Hinrik Wöhler hringir í flökkukindina Katrínu Sif. Við ætlum líka að velta fyrir okkur merkingu ástarljóða, og það hvort það sé nógu rómantískt að senda elskhuga sínum ljóð samið af gervigreind. Fríða Þorkelsdóttir veltir þessu fyrir sér. Þátturinn byrjar á miðjum amerískum fótboltavelli, en púertóríkanski tónlistarmaðurinn Bad Bunny, einn allra vinsælasti tónlistarmaður heims, tróð upp í nótt á hálfleikssýningu í úrslitaleik Ameríska fótboltans. Íhaldsmenn þar í landi og forsetinn sjálfur höfðu fordæmt að spænskumælandi listamaður ætti að skemmta áhorfendum - og dómur Trumps var að tónleikarnir hafi verið kinnhestur í andlit þjóðarinnar. Önnur sýning hafði verið haldin honum til höfuðs, þar sem rokkrapparinn Kid Rock kom fram. Við rýnum í táknin og pólitíska merkingu hálfleiksskemmtunar Bad Bunny með Nínu Hjálmarsdóttur.
Fimmtudagur 5. febrúar Rifist í þinginu, lagareldi, reynsluboltar og borgin þvert á flokka Alþingismennirnir Bryndís Haraldsdóttir og Dagur B. Eggertsson tókust á um Evrópusambandið og Nató og öryggismál fyrir Ísland. Dagur telur að öryggi Íslands myndi aukast við aðild að Evrópusambandinu meðan Bryndís telur það fjarri lagi. Jóhannes Sturlaugsson líffræðingur og Þorgerður María Þorbjarnardóttir hjá Landvernd ræða frumvarpsdrög Hönnu Katrínar um lagareldi. Þau eru gagnrýnin á stöðu mála út frá umhverfisvernd og fleiri þáttum. Björn Þorláks ræðir við þau. Lárus Guðmundsson Miðflokksmaður og atvinnurekandi, Þórdís Lóa Þórhallsdóttir, Viðreisn og Kristín Vala Ragnarsdóttir prófessor emerita ræða fréttir líðandi stundar og þjóðmál með Birni Þorláks. Barnavernd, háskólakrísu, heimsöryggi, efnahags- og umhverfismál ber á góma. Sigfús Aðalsteinsson fasteignasali og Baldur Borgþórsson ráðgjafi eru í tveimur efstu sætum á lista Borgarinnar okkar, flokks sem enn hefur ekki mælst með fylgi. Þeir ætla samt að bjóða sig fram og segja Gunnari Smára hvers vegna.
Grásleppan hefur verið veidd og nýtt gegnum tíðina einkum og sér í lagi vegna gómsætra hrognanna sem eru eftirsótt víða um heim. Áður fyrr var aflanum að stærstum hluta hent eftir að hrognin höfðu verið hirt. Í seinni tíð hefur grásleppan til dæmis verið seld heilfryst til Kína þar sem hún þykir mikið lostæti. Spegill fortíðar - Silfur framtíðar er heiti á viðburði sem verður í Breiðfirðingarbúð á fimmtudaginn. Katrín Rut Bessadóttir, verkefnastjóri í HR er kynningastýra Grásleppunnar, og Eva María Hilmarsdóttir framkvæmdastýra Grásleppunnar komu í þáttinn í dag, en þær fara fyrir hópi kvenna sem hefur það að markmiði að sýna fram á vannýtta möguleika á grásleppu. Stofnfundur félags um Gefum íslensku séns var haldinn á Ísafirði í síðustu viku. Samnefndu verkefni, Gefum íslensku séns, var hleypt af stokkunum árið 2023 og hefur það markmið að auka vitund fólks í nærumhverfinu um hvað máltileinkun innflytjenda á íslensku felur í sér. Leitast er við að virkja fólk til að sinna hlutverki almannakennara, sem sagt snýr það ekki aðallega að þeims sem eru að læra íslensku, heldur frekar þeim sem kunna íslensku. Ólafur Guðsteinn Kristjánsson, aðjúnkt við HÍ og nýkjörinn stjórnarmaður í félaginu, var á línunni og sagði okkur frekar frá stofnfundinum, félaginu og verkefninu. Lesandi vikunnar í Mannlega þættinum í þetta sinn var Svanhildur Óskarsdóttir rannsóknarprófessor á menningarsviði hjá Árnastofnun. Hún sagði okkur frá því hvað hún hefur verið að lesa undanfarið og hvaða bækur og höfundar hafa haft mest áhrif á hana í gegnum tíðina. Svanhildur talaði um eftirfarandi bækur og höfunda: Night Train to Lisbon e. Pascal Mercier Blái pardusinn – hljóðbók e. Sigrún Pálsdóttir Barnæska e. Jona Oberski (þýð. Gyrðir Elíasson) Hjálparsagnir hjartans e. Péter Esterházy (þýð. Jóna Dóra Óskarsdóttir) Nafn rósarinnar e. (þýð. Thor Vilhjálmsson) Ástin fiskanna, Tímaþjófurinn og fyrstu ljóðabækur Steinunnar Sigurðardóttur Tónlist í þættinum: Á sjó / Hljómsveit Ingimars Eydal (Don Wayne, texti Ólafur Ragnarsson) Mamma gefðu mér grásleppu / Jóhann Helgason (Jóhann Helgason) Farmaður hugsar heim / Elly Vilhjálms og Raggi Bjarna (Þórunn Franz, texti Árelíus Níelsson) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Četri latviešu drukātie kultūras mediji – literatūras žurnāls "Strāva", filosofijas žurnāls "Tvērums", avangarda žurnāls "Avīzes Nosaukums" un mākslas un literatūras grāmatžurnāls "Asalwaysunknown" – rīko pirmo "Vientulības festivālu". Kultūras pasākumu sēriju dienas garumā bez maksas varēs apmeklēt Valentīndienā, 14. februārī, K. K. fon Stricka villā, informē pasākuma rīkotāji. Kultūras rondo saruna ar festivāla rīkotājiem. Stāsta literatūras žurnāla "Strāva" redaktors Ivars Šteinbergs, avangarda žurnāla "Avīzes Nosaukums" galvenais redaktors Valters Liberts un mākslas un literatūras grāmatžurnāla ”AAU” radošā direktore Katrīna Juhna. Pasākumā būs iespēja iegādāties latviešu kultūrā šobrīd jaunus un jau zināmus literatūrai, mākslai un domāšanai veltītus drukātos izdevumus un to preces, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Gaidāmi literatūras lasījumi, jaunu žurnālu numuru atklāšanas svinības, performances, "Vientulības kafejnīca", dzejas diskotēka, apdrukas darbnīca, psihoperformance "Sesija ar izdevējiem. Netīrā veļa", kā arī koncerti. Pilna "Vientulības festivāla" programma tiks pakāpeniski publicēta rīkotāju sociālajos tīklos. Notiks pirmais ‘'Vientulības festivāls””, kurā par kultūras satura vietu mediju vidē un kā tā nokļūst līdz lasītājam - studijā būs
Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente Maija Pozemkovska; pārraides producente – Maruta Rubeze Spalvainais degunradzis ir viens no lielākajiem izmirušajiem zīdītājiem, kas dzīvojis ledus laikmeta beigās Eirāzijas ziemeļos, arī Latvijas teritorijā. Spalvainais degunradzis bija mamuta laikabiedrs, apaudzis ar rūsgani brūnu spalvu, augumā mazāks par mamutu, taču gana iespaidīgs. Spalvainā degunradža augums bija divarpus metru, un, kā jau degunradzim, tam bija divi ragi, turklāt priekšējā, lielākā raga garums bija pāri vienam metram (~1m 30 cm). Lielais rags tika izmantots aizsardzībai un sniega attīrīšanai barības meklējumos. Spalvainais degunradzis svēra no divām līdz trim tonnām. Latvijas teritorijā tas dzīvoja vairāk nekā pirms 12 tūkstošiem gadu. Šī izmirušā dzīvnieka paliekas – kaulu fragmenti – Latvijā atrasti divreiz – 1861. un 1928. gadā; abas reizes – pie Zveņģes upītes, starp Lielvārdi un Rembati. Spalvainā degunradža meklējumos Latvijā lieli nopelni bija Rīgas Dabaspētnieku biedrībai (Naturforscher-Verein zu Riga), ko 1845. gadā dibināja Vidzemes ārsti, aptiekāri, luterāņu mācītāji un skolotāji ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par dabaszinātnēm. Tā kā šajā biedrībā galvenokārt bija vācbaltieši, biedrību likvidēja 1939. gada novembrī, pēc vācbaltiešu izceļošanas. Tad, kad Latvijas teritorijā parādījās pirmie iedzīvotāji, ziemeļbriežu mednieki, ledum atkāpjoties, spalvainais degunradzis jau bija izmiris. Pirmais, kas aprakstīja spalvaino degunradzi pirms vairāk nekā divsimt gadiem (1799) un deva latīnisko nosaukumu Rhinoceros Antiquitatis, bija vācu ārsts un dabaszinātnieks Johans Frīdrihs Blūmenbahs (Blumenbach; 1752–1840). Viņš bija viens no zooloģijas un antropoloģijas kā salīdzinošo zinātnisko disciplīnu pamatlicējiem. Vēl pirms Blūmenbaha lielu ieguldījumu spalvainā degunradža izpētē deva slavenais vācu dabaszinātnieks Pēters Simons Pallass (Pallas; 1741–1811). Pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II uzaicinājuma viņš devās ekspedīcijā uz Sibīriju, kā rezultātā norādīja uz spalvainā degunradža izplatību šajā reģionā un 1772. gadā Irkutskā no vietējiem iedzīvotājiem ieguva izmirušā dzīvnieka galvu un divas kājas, jo pārējais bija apēsts, un āda izmantota apģērbam. Spalvainā degunradža fosīliju atradums Staruņā (Starunia, Polijas teritorijā, kas mūsdienās ir Ukraina), dziļā ozokerīta raktuvē (12,5 m dziļumā) 1929. gada 23. oktobrī bija pasaules sensācija: tika atrasts vienīgais, vispilnīgākais šīs sugas eksemplārs ne tikai ar saglabātu skeletu, bet arī daļu no iekšējiem orgāniem, muskuļiem un ādu. Jaunā, apmēram trīs gadus vecā mātīte bija mirusi aptuveni pirms trīsdesmit tūkstoš gadiem. Šī eksemplāra unikālā fosilizācija bija iespējama, pateicoties labvēlīgiem ģeoloģiskiem apstākļiem, turklāt dzīvnieks zemes dzīlēs bija gulējis augšpēdus, un, iespējams, tāpēc ķermenim bija tikai nelieli bojājumi. Ar Polijas armijas palīdzību divu mēnešu laikā spalvainais degunradzis bija sagatavots transportēšanai un nogādāts Krakovā. Šī ziņa ātri sasniedza Latviju, un mākslinieks butaforists Oļģerts Krūmiņš (1904–1989) tolaik Eiropā pirmais modelēja spalvaino degunradzi dabīgā lielumā. Maketa izgatavošanai tika izlietoti vairāk nekā 80 kg vecu avīžu, ko sabāza lielā dzīvnieka "skeletā", izgatavotā ar metāla stiepļu palīdzību, savukārt ragi tika gatavoti no koka. Lielizmēra maketu izstādīja Izglītības ministrijas Skolu muzeja rīkotā "Daugavas izstādē" 1932. gadā, piesaistot gandrīz desmit tūkstošus apmeklētāju. (No 1925. līdz 1938.g. Skolu muzejs atradās Valdemāra ielā 36a, aizņemot trīspadsmit telpas divos augšējos ēkas stāvos.) Izcilais butafors Oļģerts Krūmiņš pēc Skolu muzeja likvidācijas 1951. gadā strādāja Medicīnas vēstures muzejā. Viņa veidotās diorāmas par viduslaiku medicīnu joprojām apskatāmas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Oļģerta Krūmiņa izgatavotais makets nav saglabājies, toties Staruņā atrastā spalvainā degunradža skelets, izbāzenis (rekonstrukcija) un anatomiskie preparāti (piemēram, mēle, aukslējas, ausis) mūsdienās aplūkojami pastāvīgajā ekspozīcijā Polijas Zinātņu akadēmijas Dabas vēstures muzejā Krakovā (Muzeum Przyrodnicze w Krakowie). Interesanti, ka arī 21. gadsimtā britu paleontologi Stafordšīrā atraduši vēl četru aizvēsturisko degunradžu skeletu paliekas. Meklējumi turpinās! Izmantotā literatūra: Lamsters, V. "Latvijā izmirušie prāvākie zīdītāji". Rīga, Izglītības ministrijas Skolu muzejs, 1937. Pozemkovska, M. "Skolu muzeju veidotāji 20. gadsimta pirmajā pusē: Jānis Greste, Oļģerts Krūmiņš, Eduards Reiziņš" / "Rīgas Skolu muzeja Raksti", 2. rakstu krājums, Rīga, 2025, 107.–120. lpp. The Institute of Systematics and Evolution of Animals of the Polish Academy of Sciences
Ebba Katrín og Margrét ræða Regínu, gríska harmleiki, fjöllin og snjóinn á Ísafirði og að sjálfsögðu Hildi.
Í dag hefjast Myrkir músíkdagar, sem standa yfir fram á sunnudag. Við lítum við á æfingu fyrir upphafstónleika Myrkra hér í upphafi þáttar og hittum fyrir þær Maríu Huld Markan Sigfúsdóttur og Báru Gísladóttur, sem báðar eiga ný hljómsveitarverk sem frumflutt verða á tónleikum Sinfóníuhljómsveitar Íslands í Eldborg í kvöld. Katla Ársælsdóttir rýnir í Merg, nýtt íslenskt tón og leikverk eftir Katrínu Lóu Hafsteinsdóttur, og við lítum inn í Hafnarhús þar sem Katrín Elvarsdóttir opnaði sýninguna Blómstrandi framtíð um liðna helgi. Þar mætast heimar ólíkra plantna sem allar hafa ríkulega sögu að segja.
Latvejis Radejis sātys lopā napylnuos 4 stuņdēs var nūsaklauseit pyrmuo latgalīšu romana radejis īstudiejumu – Norberta Neikšanīša „Myura kolns”. Kaidu viesturyskū laika pūsmu romans atkluoj, kaida tymā laikā beja literatura i latgalīšu volūda, kur atrūnamys romanā apraksteituos vītys, cik vīglai īstudēt latgalīšu klasiku, saruna ar volūdneicu, kulturviesturneicu profesori Lideju Leikumu, kura ir daudz pietejuse romana viesturyskū kontekstu, radioīstudiejuma leidzautori, latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” projekta vadeituoju Edeiti Laimi i radioīstudiejuma muokslinīciskū vadeituoju i režisoru Kristapu Rasimu. Norberta Neikšanīša, eistajā vuordā Norberta Trepšys, romans „Myura kolns” pyrmū reizi izdūts 1943. godā, sovulaik saukts par lobuokū latgalīšu romanu. Tys atkluoj diveju cylvāku mīlesteibu – storp pūļu muižinīku dzymtys atlasi Mareju i vīnkuoršu zemnīku Juri Reitānu, bet romans īzeimej ari vairuokus viesturyskus procesus, kas Latgolā nūsarysynuoja aizvadeituo godu symta suokumā. Kristaps Rasims skaita, ka „itys stuosts ir peļnejs ekranizaceju, deļtam ka cīši daudzsluoņains, izīt cauri vairuokom paaudzem, cauri vairuokim navīglim laikim Latvejis i Latgolys viesturē. Cīši jaudeigs stuosts, daudz momentu, kas pamat komuli koklā.” Lideja Leikuma stuosta, ka Myura kolnu myusdīnuos var meklēt Dīnavydlatgolā, nu kurīnis ir romana autora Norberta Neikšanīša saimis saknis: „Jis īt nu Osyuna pogosta, tagadejais Kruoslovys nūvods, i tī ir taidi Neikšāni. Paguojušajā vosorā pieški atrodu poša Norberta Neikšanīša raksteitu rokstu, kas maņ beja eistyn puorsteigums. Norberts Neikšanīts pats pasoka, kur ir tei vīta, kurā struoduoja jau myusu varūņs Reitānu Jurs, kuru jis aproksta romānā, par školuotuoju – Anzviņu muiža. Nav reali taidys Anzviņu muižys, bet ir vīna cyta muiža, kas ir bejuse, i eistyn jei ir prototips tam, kū jis aproksta Myura kolnā. Nu, dūmojam, ka tei Vacdūme.” Edeite Laime soka, ka tys laiks, kod izdūts romāns, beja „latgalīšu literaturys, nasaverūt iz politiskajim apstuoklim, taids uzplaukuma laiks, deļtuo ka „Myura kolns” kūpā ar pīsauktū romanu „Pīters Vylāns”, obeji romani daleja pyrmū vītu Vladislava Luoča izdevnīceibys sareikuotajā konkursā, kur beja dasaceitys vasalys 36 gruomotys.” ----- Pyrmuo latgalīšu romana – Norberta Neikšanīša „Myura kolns” – īstudiejumu klausīs ite: https://radioteatris.lsm.lv/lv/raksts/myura-kolns/norberts-neiksanits-myura-kolns.-1.dala.a216202/ Īstudiejuma muokslinīcyskais vadeituojs i režisors ir Kristaps Rasims, bet lūmys īskaņuojuši Katrīna Griga, Andris Keišs, Liena Šmukste, Alise Dzene, Juoņs Pampe, Ilmārs Dreļs, Jurs Vucāns Kristaps Rasims i Ernests Rasims. Radio īstudiejuma producente – Renāte Lazdiņa, projekta vadeituoja Edeite Laime.
Donalds Trumps var beðið með mikilli eftirvæntingu á ráðstefnu Alþjóðaefnahagsráðsins í Davos í Sviss. Hann talaði þar í annan klukkutíma - fór mikinn um efnahagsundur sem ætti sér stað í Bandaríkjunum en talaði líka um utanríkismál. Bandaríkin hefðu áratugum saman ausið fé í NATO en ekkert fengið til baka og nú bæði hann um Grænland. Trump nefndi Ísland mörgum sinnum í ræðunni og átti þar að öllum líkindum við Grænland en engu síður vekur þetta allt ugg og óróa segja þingmennirnir Jón Gnarr (C) og Guðlaugur Þór Þórðarson (D). Aðalmeðferð er að hefjast í Héraðsdómi Reykjavíkur í máli lögreglustjórans á höfuðborgarsvæðinu gegn þeim Sahar Babei og Elissu May Phillips, sem klifruðu upp í möstur tveggja hvalveiðibáta til að mótmæla hvalveiðum Íslendinga. Katrín Oddsdóttir verjandi þeirra telur stjórnarskrárvarinn rétt þeirra til mótmæla hafa veirð brotinn.
Eiríkur Örn Norðdahl, rithöfundur, veltir fyrir sér óhugsandi hlutum. Það er óhugsandi að standa uppi á Bolafjalli og horfa yfir til Bandaríkjanna, þangað til það er það ekki. Mergur, nýtt íslenskt sviðs og tónverk, verður frumsýnt í Tjarnarbíó á Föstudag. Lestin kíkir á æfingu og Katrín Lóa, leikstjóri, svarar því hvers vegna það var nauðsynlegt að gera kórverk um það sem er ógeðslegt og fyllir okkur skömm. Satu Råmö er stödd í Finnlandi, á leið á frumsýningu á sjónvarpsþáttum annars vegar og hinsvegar leikriti, sem byggt er á bókum eftir hana. Satu býr á Ísafirði, eins og skálsdsagnapersónan Hildur, Satu skrifar sögurnar og Hildur, leysir glæpi.
24. janvārī Ventspils koncertzālē "Latvija" gaidāma jau trešā Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts. "Ir aizdomas, ka šī varētu kļūt par tradīciju un turpināties," priecīgi stāsta diriģents Ints Teterovskis – Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs un viens no Kormūzikas balvas ierosinātājiem un veidotājiem. Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma arī tiešraidē portālā LSM.lv. Šogad Kormūzikas balva tiek rīkota jau trešo reizi – kaut arī notikums vēl šķiet jauns, organizatoriskās iestrādes ir skaidras. "Ir ļoti liels prieks par visiem, kas ir saņēmušies nominēt balvai. To, kā ierasts, var darīt jebkurš klausītājs, kurš kādreiz ir bijis koncertā. Ja viņam šķiet, ka tas ir viņa šī gada koncerts, to var pieteikt, un var pieteikt arī pašas organizācijas un mūziķus," Ints Teterovskis iedrošina klausītājus apdomāt un piefiksēt koncertus, ko šogad jau paspējuši dzirdēt. Kormūzikas balva iegūst nozīmi arī ārpus Rīgas Viņaprāt, plašais pieteikumu skaits, kas katru gadu kļūst arvien lielāks, liecina par to, ka balvai ir nozīme ne tikai pašu kormūziķu, bet arī klausītāju vidū. "Šāda balva ir nozīmīga, jo tas spektrs un pieteikumu dažādība vairojas. Varbūt pirmajā gadā dominēja Rīga, bet tagad ļoti daudzi ir arī no reģioniem, īpaši no Kurzemes un Vidzemes. Protams, visvairāk atkal ir Rīga, jo tā ir kormūzikas ziņā bagātākā Latvijas pašvaldība," stāsta Ints Teterovskis. Šogad Kormūzikas balvas nominācijām tika saņemti 107 pieteikumi, no kuriem 13 ir diriģenti, un pirmo reizi nācās veidot pat tā saukto "īso sarakstu". "Tas ir jaunums – pirmo reizi mēs esam nosaukuši pretendentus. Katrā nominācijā ir trīs, un vienā ir pat četri, jo tas pieteikumu daudzums koncertam Rīgā bija tik liels un plašs, ka žūrija nolēma – var laist arī četrus," atklāj diriģents. Viņš novērojis – pēdējo gadu laikā kormūzikas koncerti tiek uztverti kā lieli notikumi. "Tiem bieži vien klāt nāk režija, kas varbūt agrāk nebija tik izteikti. Un kormūzikas piedāvājums Latvijā ir audzis. Arī informācija par piedāvājumu ir augusi. Iespējams, pateicoties tieši šai balvai, jo cilvēki vairāk domā par kormūziku un vairāk dalās ar savām pieredzēm," spriež Ints Teterovskis. Balvu pasniegšanas ceremonijā dzimst jaunas idejas Kormūzikas balva izceļ ne tikai diriģentus, korus un koncertus, bet arī komponistus, kuru mūzikas dēļ koncerti vispār ir iespējami. "Ir prieks par to, ka katru gadu arvien vairāk parādās tieši jaunie komponisti. Un šī balva ir veids, kā citiem diriģentiem uzzināt, ka arī tādiem diriģentiem var prasīt, lai viņi uzraksta kādu skaņdarbu," Ints Teterovskis priecājas, ka Kormūzikas balva ir kļuvusi ne tikai par platformu, kas piedāvā atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto, bet arī par vietu, kur satikties, iepazīties un veidot jaunas sadarbības. "Mēs sazināmies ar visiem nominantiem, un lielākā daļa no viņiem būs Ventspilī! Tā būs iespēja diriģentiem satikties ar komponistiem un citiem kolēģiem, kaut ko izveidot nākamajai reizei. Varbūt tie plāni, kas dzims Ventspilī, tiks nominēti Kormūzikas balvai nākamajā gadā," diriģents cerīgi saka un ir pateicīgs ikvienam savam kolēģim, kurš uzrunā komponistus radīt ko jaunu un skaistu, kā arī visiem komponistiem, kas raksta kormūziku. "Mums ir kori, kas var un grib to visu nodziedāt! Un paldies visiem komponistiem, jo bez jums mums nebūtu, ko dziedāt, un klausītājiem nebūtu, ko klausīties!" smej Ints Teterovskis. Katru gadu arvien jaunas tradīcijas Šogad Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts norisināsies Ventspils koncertzālē "Latvija". Ints Teterovskis saka – vietas izvēle nav nejauša. "Pagājušogad Ventspils koncertzāle Kormūzikas balvā tika nominēta kā gada kultūrvieta. Mums ir tāda kategorija "Gada kultūras, izglītības iestāde vai kultūrvieta Latvijā", kas lielu akcentu ir likusi uz kormūziku. Pagājušogad koncertzāle "Latvija" arī ieguva šo balvu, un man uzreiz likās, ka tā varētu būt laba tradīcija nākotnei – nākamās ceremonijas norisi organizēt tajā vietā, kas iepriekšējā gadā tikusi atzīta par kormūzikas Meku, ja tā var teikt," diriģents atklāj. Šogad nominācijai izvirzītas trīs visai tradicionālas koncertvietas – Latvijas Universitātes Lielā aula, Rīgas 6. vidusskola un Cēsu kultūras pārvalde. "Aulā pagājušogad notikuši tiešām daudzi koncerti, un 6. vidusskola… Viņu pūtēju orķestris "Auseklītis" ir Haralda Bārzdiņa mūža darbs – tas ir fenomenāli. Lielākā daļa orķestru pēc tam arī "barojas" no šīs skolas, un liela daļa spēlētāju izvēlas iet studēt [Jāzepa Vītola Latvijas] Mūzikas akadēmijā, tā kā es domāju, ka liela daļa profesionālu mūziķu ir izauguši no šīs skolas. Un šogad arī Cēsis bija īpaši aktīvas – tur bija jauns vokālo ansambļu konkurss, un ne tikai. Cēsis ne tikai savā Cēsu festivālā, bet arī citkārt ir ārkārtīgi aktīvas. Kāpēc? Jo tur ir aktīvi un jauni kultūras dzīves organizētāji," Ints Teterovskis raksturo balvai izvirzītos nominantus. Jau pēc dažām dienām, uzzinot balvas ieguvēju, noskaidrosim, kur, pavisam iespējams, varētu notikt jau nākamā Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Mūža balvas ieguvējs Jānis Erenštreits – mūsdienu Jānis Cimze Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems diriģents Jānis Erenštreits. Ints Teterovskis neslēpj – Jānis Erenštreits ir lielā mērā atbildīgs gan par Inta Teterovska profesijas izvēli, gan par citu izcilu diriģentu paaudžu lološanu. "Zēnu koru renesanse sākās ar Jāni Erenštreitu. Tie jau vienmēr ir bijuši, bet sadarbība ar šī gada lielo jubilāru Maestro – tas bija grūdiens, kad radās jaunie zēnu kora cikli, un es viņus visus kā puika arī esmu dziedājis. Manu balsi var dzirdēt multfilmās, "Pērļu zvejniekā" un visur citur. Jāņa Erenštreita fenomens… To jau tagad ir grūti aptvert, bet ir tik daudz, kas no viņa iesētās sēklas vēl tikai augs, jo nekas jau nav beidzies! Tas vienkārši plaukst, un lielākā daļa diriģentu taču ir viņa skolēni. Rīgas Doma kora skola ir vesela kustība. Kulturālu cilvēku kalve. To, ko Erenštreits tev ir iemācījis, tu visu laiku lieto arī tad, ja to neapzinies. Es katrā ziņā esmu ārkārtīgi priecīgs, ka Jānis Erenštreits, mans skolotājs, saņems šo balvu, jo viņš ir kormūzika un viņš ir zēnu kori. Tas ir kaut kas unikāls," teic Ints Teterovskis. Jāpiemin, ka Jānis Erenštreits pēc aiziešanas pensijā no savas mīļās Rīgas Doma kora skolas turpināja saistību ar kormūziku pētniecības virzienā – viņš raksta grāmatas un pēta Jāņa Cimzes gaitas, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Vispārējos Dziesmu un deju svētkus. "Man liekas, ka viņā pašā tas Cimzes gars ir dzīvs. Lai arī citos veidos, bet tieši to viņš dara – gan individuāli, gan visiem apkārt viņš ļoti daudz ko dod un palīdz uzzināt vairāk," piebilst diriģents. Ceremonija, kas negarlaiko ar garām runām Jau ierasts, ka Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija neizceļas ar garām runām, formāliem brīžiem un garlaicību to skatītāju vidū, uz kuriem nominācijas neattiecas. Kormūzikas balva ir arī koncerts, tāpēc to vērts skatīties ne tikai cilvēkiem, kuru koris atrodas kādā nomināciju sarakstā vai kuriem ir īpaši mīļš kāds diriģents. "Šoreiz mēs izvēlējāmies akcentu likt uz Ventspils koriem – tie ir divi bērnu kori, kas piedalījās arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar godalgām. Tas ir gan "Nošu planētas" no Ventspils mūzikas skolas, gan zēnu koris "Vivo". Un arī koris "Ventspils", kas ir nominēts kā gada koris. Tad, kad es viņus uzrunāju, es gan vēl nezināju, ka viņi būs izvirzīti. Bet tagad viņi ir nominantu sarakstā, un diriģents ir Aigars Meri, kas saņēma pirmo Kormūzikas balvu kā gada diriģents," stāsta Ints Teterovskis. Koncertā tiks atskaņota šī gada jubilāra Pētera Vaska mūzika. "Viņš ir jāsvin! Kormūzikā viņam ir ļoti daudz darbu, un arī starptautiskos konkursos Latvijas kori bieži vien izvēlas viņa mūziku, ja grib citiem pazīmēties. Bet būs arī aizvadītā gada ārzemēs visvairāk atskaņotā latviešu kormūzikas komponista Raimonda Tigula mūzika īpašā pārlikumā no cikla, ko viņš pirms 10 gadiem rakstīja koncertzāles "Latvija" atklāšanai. Viņš pats spēlēs arī ērģeles, un tas būs ar Noras Ikstenas vārdiem," diriģents sniedz ieskatu ceremonijā. Koncertā dziedās arī Inta Teterovska paša koris "Balsis" – tāda izvēle veikta gluži vienkārši tāpēc, ka pagājušā gada Kormūzikas balvā šis koris ieguva balvu kā gada koris. "Mēs ieviesām ne tikai jaunu tradīciju par ceremonijas vietas izvēli, bet arī par kori, kas uzstāsies. Ceram, ka arī šī gada uzvarētājs neatteiks un uzstāsies jau nākamajā Kormūzikas balvā," Ints Teterovskis lūkojas nākotnes virzienā. *** Jau no 5. janvāra Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv norit Kormūzikas balvas publikas balsojums, ikvienam aicinot izvēlēties Gada diriģentu.
What does the future of science look like in a rapidly changing Arctic? And how can global scientific collaboration advance climate resilience and sustainable solutions?Joining the conversation are:Dr. Abdulla Al Mandous, President, World Meteorological OrganizationProfessor Dame Angela McLean, UK Government Chief Scientific AdviserProfessor John Holdren, Co-Chair of the Harvard Kennedy School's Arctic Initiative; and Science Advisor for President Obama & Director of the White House Office of Science and Technology Policy (2009-2017)Moderating was Katrín Jakobsdóttir, Prime Minister of Iceland 2017-2024; and Chair of the Arctic Circle Polar Dialogue.This Session was recorded live at the 2025 Arctic Circle Assembly, held in Reykjavík, Iceland, from October 16th to 18th.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization. Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org
Þórarinn ræðir við Kolbein H. Stefánsson, kennara við félagsfræðideild háskóla Íslands, og Jökul Sólberg, frumkvöðul og sósíalista.Kastljósinu er beint að alþjóðastjórnmálunum og er rætt um það hvaðan uppspretta nýju strauma heimsvaldastefnunnar er að finna. Fjallað er um Venezuela, þjóðernishyggju, peningastefnu Evrópu, Þorgerði Katrínu, Rússland og Úkraínu.- Eru til jákvæðar hliðar þjóðernishyggju?- Væri sanngjarnt að skila einræðisherranum?- Hvaða stöðu ætti Ísland að taka sér?Þessum spurningum er svarað hér.Til að fá þætti hlaðvarpsins án auglýsinga og undan öðrum má fara inn á: www.pardus.is/einpaeling eða Leggja málstaðnum lið með því að greiða inn á: Rkn. 0370-26-440408Kt. 4404230270 Samstarfsaðilar: Poulsen Happy Hydrate Bæjarins Beztu Pylsur Alvörubón FiskhúsiðDrifa.isPalssonfasteignasala.isHeitirpottar.isHrafnadalur.isHarðfiskur (kynningartilboð):500g - 7.500 ISK1 kg - 14.000/kg - Heimsent2 Kg - 13.000/kg - Heimsent4 kg - 12.000/kg - HeimsentPantið með því að senda email á Hrafnadalur@proton.me
Kāds dinozaurs dzīvo latviešu digitālajā vidē? Šo Andreja Gaumiga un citas klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Liepu ģimene no Baldones: mamma Katrīna ar bērniem Rotu (7 gadi) un Jurģi (5 gadi) un Katrīnas tēti, vectētiņu Juri Riekstiņu.
If you are the sort of person whose New Year's resolutions read something like: “(1) Shoot for the moon, (2) Do what you love, (3) Change the world” – have we got a guest for you! We're joined this week by former Icelandic prime minister Katrín Jakobsdóttir, who resigned from office in 2024 in order to run for president and is now enjoying a second life as a successful crime novelist and climate activist. Be still, our hearts. We chatted with Katrín about the security threat that climate change and the current geopolitical instability pose to Iceland; her career in politics; and why she wanted to write fiction (“Doesn't everybody?” she asked). Also in this episode: The Mercosur primer of your dreams! And the disconcertingly relatable story of a ChatGPT-informed wedding gone awry. This week's Inspiration Station recommendations are the 10th edition of the European Review of Books and the Deutsche Welle podcast Delayland. LISTENER SURVEY: Do you have a moment to help us out? We would be so grateful to hear your thoughts about what we're doing well and where we can improve. Fill out our short, simple survey here. Resources for this episode: “32.7% of EU people used generative AI tools in 2025” – Eurostat, 16 December 2025 “Largest study of its kind shows AI assistants misrepresent news content 45% of the time – regardless of language or territory” – European Broadcasting Union, 22 October 2025 “Thinker, Plaintiff, Merkel, Spy” (our interview with the creators of the European Review of Books) – The Europeans, 3 June 2021 The Weapons to Ukraine fund, AKA Czech initiative A Gift for Putin (Dárek pro Putina) SUBSCRIBE TO OUR NEWSLETTER: Although this episode came out on a Friday, we are a *Thursday* podcast, because who wants to think about the imminent World War III on a Friday? That being said, if you would like to laugh through your tears on Friday, we recommend our newsletter, GOOD WEEK BAD WEEK. It will carry you through a full weekend of existential dread. This podcast was brought to you in cooperation with Euranet Plus, the leading radio network for EU news. But it's contributions from listeners that truly make it all possible—we could not continue to make the show without you! If you like what we do, you can chip in to help us cover our production costs at patreon.com/europeanspodcast (in many different currencies), or you can gift a donation to a superfan. We'd also love it if you could tell two friends about this podcast. We think two feels like a reasonable number. Produced by Morgan Childs, Wojciech Oleksiak and Katz Laszlo Mixing and mastering by Wojciech Oleksiak Music by Jim Barne and Mariska Martina YouTube | Bluesky | Instagram | Mastodon | Substack | hello@europeanspodcast.com
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Henry Birgir Gunnarsson fréttastjóri íþrótta hjá Sýn um EM í handbolta Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra um stöðuna á Grænlandi Símatími Pétur Marteinsson frambjóðandi í oddvitasæti Samfylkingar í Reykjavík Hafsteinn Dan Kristjánsson sérfræðingur í stjórnsýslurétti og prófessor við lagadeild HR um hvort hægt sé að neita að greiða sektir sem ekki koma frá ríkinu Halla Hrund Logadóttir þingkona Framsóknarflokksins um þróunina á norðurslóðum Karl Gauti Hjaltason þingmaður Miðflokksins um starfslokasamninga Bjartur Guðmundsson frammistöðuþjálfi um hvort makinn sé oft neikvæður
Paziņoti ikgadējās Lielās mūzikas balvas (LMB) 2025 nominanti, kā arī balvas “Par mūža ieguldījumu” saņēmēji. Balvu par mūža ieguldījumu saņems ērģelniece Larisa Bulava un komponists un muzikologs Georgs Pelēcis. Neliels ieskats preses konferencē, kurā tika paziņoti nominanti un mūža balvas ieguvēji. Gada jaunais mākslinieks: diriģente Anastasija Kildiša; dziedātājs Eduards Rediko; trompetists Mārtiņš Zujs. Gada koncerts: "Dzīvības elpa" – Evilena Protektore, Krišjānis Bremšs, Toms Timofejevs, Artjoms Sarvi, Volha Zaharova 30. janvārī "VEF Jazz Club", rīkotājs VEF Kultūras pils; "Nakts vēstules dejotājai" – Elza Leimane, Matīss Čudars, Arve Henriksens (Arve Henriksen), Anderss Jormins (Anders Jormin), Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 18. jūnijā Rīgas cirkā, rīkotājs "Latvijas Koncerti"; Taņs Duņs, "Budas pasija", 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts – Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Rīgas Doma zēnu kora grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Yiran Jia, Hasibagen, diriģents Māris Sirmais 5. septembrī Rīgas Kongresu namā, rīkotājs "VAK Latvija"; "Apkalna. Fausts. Znotiņš." Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "Organismi" atklāšanas nakts koncerts – Iveta Apkalna, Kaspars Znotiņš 10. oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors", rīkotājs Latgales vēstniecība "Gors"; "Marina Rebeka. Solokoncerts. Draugi – Andrejam Žagaram" – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba, 18. oktobrī koncertzālē "Cēsis" un 21. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā, rīkotājs – nodibinājums "Andreja Žagara kultūras attīstības fonds". Par izcilu interpretāciju: čelliste Magdalēna Ceple – Mečislava Veinberga "Concertino čellam un stīgām" (kopā ar "Kremerata Baltica") 14. septembrī Dzintaru koncertzālē un 17. oktobrī Ventspils koncertzālē "Latvija"; diriģents Tarmo Peltokoski – Riharda Štrausa "Alpu simfonija" (ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Latgales vēstniecībā "Gors" 4. aprīlī un Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 5. aprīlī; dziedātāja Inna Kločko – titulloma Riharda Štrausa operā "Salome"; Latvijas Nacionālā opera un balets, operas pirmizrāde 21. februārī, diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Par izcilu sniegumu gada garumā: dziedātāja Zanda Švēde; pianists Reinis Zariņš; valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga"; dziedātāja Katrīna Paula Felsberga; orķestris "Rīga". Par izcilu darbu ansamblī: vijolniece Magdalēna Geka; trompetists Kristians Kalva; "Trio Tresensus": Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas). Gada jaundarbs: Jāņa Petraškeviča koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim "Tas, kas šeit bija pirms", pirmatskaņojums Latvijā 8. februārī koncertzālē "Cēsis" – Guntars Freibergs, Juris Āzers, ansamblis "ensemble unitedberlin", diriģents Vladimirs Jurovskis; Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Iveta Apkalna, Sniedze Kaņepe, Kaspars Vēvers, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma; Annas Veismanes "Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem", pirmatskaņojums 11. oktobrī Latvijas Nacionālās operas un baleta Beletāžas zālē – Mārtiņš Šmaukstelis, Ilze Ozoliņa. Par izcilu sniegumu džezā: sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko; saksofonists Toms Rudzinskis; vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška. Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā koncertzālē “Cēsis”, un pasākumu atspoguļos Latvijas Sabiedriskais medijs. LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti". Bet balvas žūrijā šoreiz darbojās muzikoloģe, mākslas doktore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Ieva Rozenbaha, Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas atbildīgā redaktore Anete Ašmane-Vilsone (abas dzirdam šim rakstam pievienotajā skaņu ierakstā, kurā runā arī kultūras ministre Agnese Lāce), vokālā pedagoģe Kristīne Barkovska, muzikoloģe, pedagoģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Iveta Grunde, simfonisko orķestru diriģents, Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors Atvars Lakstīgala, mūzikas žurnālists, Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūrdeva” satura producents Kaspars Zaviļeiskis un muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš.
Við erum flest hver meðvituð um að hugarfarið skiptir miklu máli þegar kemur að líðan en við gerum okkur ekki alltaf grein fyrir því, hversu mikið það hefur að segja um hvað gerist í lífi okkar. Niðurstöður rannsókna í þessum efnum hafa sýnt að það að virkja hugann betur í jákvæðri hugsun til þess að breyta lífinu og ná betri stjórn á hvaða skilaboð við sendum frá okkur. Við rædddum þetta við Hrefnu Guðmundsdóttur, en hún er menntuð í náms- og starfsráðgjöf, stjórnmálafræði og heimspeki og er auk þess jógakennari og markþjálfi. Katrín Björk Birgisdóttir vakti athygli á síðasta ári fyrir myndbönd þar sem hún sýndi hvernig henni tókst að komast af með nokkur þúsund krónur í vikumatseðil fyrir fjölskylduna. Einnig sagði hún frá markmiðum sínum fyrir árið 2025 en meðal þeirra var að greiða tíu milljónir inn á húsnæðislánið fyrir áramót. Við forvitnuðumst í dag um það hvernig hún fór að þessu og hvernig gekk. Svo voru það mannlegu samskiptin með Valdimari Þór Svavarssyni. Hann tók upp þráðinn frá því síðast og hélt áfram að tala um það sem fólk sér eftir því að hafa gert, eða ekki gert, þegar það lítur um öxl þegar komið er á lokastöð ævinnar. Það er áhugavert að heyra hverju fólk sér eftir því það getur gefið okkur vísbendingar um það sem skiptir mestu máli í lífinu. Tónlist í þættinum: Reyndu aftur / Mannakorn (Magnús Eiríksson) Ósvikin ást/ Eyjólfur Kristjánsson (Eyjólfur Kristjánsson og Aðalsteinn Ásberg) Þú ert mín / Valdimar Guðmundsson og Helgi Júlíus (Helgi Júlíus Óskarsson) Moist / PPCX (Chiwon Lee, Jihan Jeon & Kiik) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
“Neviena loma un neviens darbs nevar izsmelt to, kas es esmu. Es vienmēr esmu vairāk nekā tas, ko daru.”Tā jaunākajā HR Podcast CEO sarunājos ar NellijU LočmelI, žurnāla IR galveno redaktori.Nellija Ločmele ir viena no nozīmīgākajām mediju personībām Latvijā — ne tikai žurnāliste, bet arī redaktore, žurnāla IR veidotāja un sabiedriskās domas ietekmētāja. Viņas darbs raksturojas ar neatkarīgas žurnālistikas stiprināšanu, augstiem profesionālajiem standartiem un spēju noturēt kritisku, domājošu skatījumu laikā, kad publiskā telpa kļūst arvien fragmentētāka un skaļāka. Šī saruna man pašai bija neliela apstāšanās laikā. Šis gads ir iesācies trauksmaini, kā jau pēdējie gadi, līdz ar to ir svarīgi saprast to, kas var mūs katru stiprināt. kas ir mūsu iekšēji spēka avoti, kas palīdz būt līderiem, uzņemties atbildību, iestāties par vērtībām, būt saskarē ar realitāti, kad viss apkārt mudina reaģēt ātri, emocionāli. Saruna ir par līderību plašākā nozīmē – vērtības kā mugurkauls, pacietību, uzticēšanās un spēju pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir, arī par drosmi izvēlēties godīgumu tad, kad tas nav ērti. Runājām par izaugsmi gadu gaitā, mācībām, kas gūtas, cilvēcību, nepacietību, uzticēšanos savam aicinājumam. man bija prieks būt šajā sarunā, dzirdēt īstu, lai arī sāpīgu, pieredzi.
Are you enjoying this? Are you not? Tell us what to do more of, and what you'd like to hear less of. The Reykjavík Grapevine's Iceland Roundup brings you the top news with a healthy dash of local views. In this episode, Grapevine publisher Jón Trausti Sigurðarson is joined by Heimildin journalist Aðalsteinn Kjartansson, and Grapevine friend and contributor Sindri Eldon to roundup the stories making headlines in recent weeks. On the docket this week are: The Icelandic Annual End-Of-Year Skit ShowThe last joint cultural event all of Iceland collectively enjoy, to various degrees, takes place on New Years's Eve. We try to explain what it is. Greenland and Venezuela Last night Iceland's PM Kristrún Frostadóttir wrote on her Facebook “Greenland is a part of the Kingdom of Denmark. Nothing about Greenland without Greenland. Iceland stands in full solidarity behind our friends.” This morning, Iceland's Foreign Minister, Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, wrote an Op-Ed on visir.is saying, opening with “It is clear that the international system we have lived with since the end of the Second World War is shaking at its foundations. At work are what can rightly be called the threatening forces of history, generating uncertainty far beyond what we have been accustomed to and creating dangers that would have seemed implausible only a few years ago.” Both of these statements are responses the USA's seizure of Venezuela's president, and Trump's subsequent comments about taking over Greenland.Gas Prices Drop By A ThirdThe price of gas dropped by a third on the first day of the year, subsequent to changes in how the Icelandic state collects tax from automobiles. An Icelander Dies On The Front Lines In UkraineA 51 year old Icelander, Kjartan Sævar Óttarsson, died on the front lines in Ukraine in and around the 20th of December, according to the man's brother. Kjartan had travelled to Ukraine on December 7th from Gothenburg Sweden, and neither what he was tasked with on the front lines, nor what lead to his death, has been reported on as of yet.What's Coming Up In 2026?The show's host ponder what this new year will bring us.------------------------------------------------------------------------------------------SHOW SUPPORTSupport the Grapevine's reporting by becoming a member of our High Five Club: https://grapevine.is/high-five-club/Or donate to the Grapevine here:https://support.grapevine.isYou can also support the Grapevine by shopping in our online store:https://shop.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------ This is a Reykjavík Grapevine podcast.The Reykjavík Grapevine is a free alternative magazine in English published 18 times per year, biweekly during the spring and summer, and monthly during the autumn and winter. The magazine covers everything Iceland-related, with a special focus culture, music, food and travel. The Reykjavík Grapevine's goal is to serve as a trustworthy and reliable source of information for those living in Iceland, visiting Iceland or interested in Iceland. Thanks to our dedicated readership and excellent distribution network, the Reykjavík Grapevine is Iceland's most read English-language publication. You may not agree with what we write or publish, but at least it's not sponsored content.www.grapevine.is
Föstudagsgestir Mannlega þáttarins í þetta sinn voru tveir, eða öllu heldur tvær, leikkonurnar Ásthildur Úa Sigurðardóttir og Ebba Katrín Finnsdóttir. Þær útskrifuðust með árs millibili úr leikaranámi frá Listaháskóla Íslands og hafa báðar vakið mikla athygli fyrir góða frammistöðu í hinum ýmsu hlutverkum síðan. Þær leika báðar í Óresteiu, hátíðarsýningu Þjóðleikhússins sem var frumsýnd 2. í jólum og það er óhætt að segja að sýningin hefur fengið frábærar móttökur og allur leikhópurinn fyrir sitt framlag. Við spjölluðum við þær um sýninguna, lífið og tilveruna, ferðuðumst með þeim aftur í tímann og skoðuðum hvernig nýja árið leggst í þær. Í matarspjallinu með Sigurlaugu Margréti veltum við fyrir okkur afgöngum til dæmis af kalkúni og svo kom fæða guðanna einni við sögu. Tónlist í þættinum: Skammdegisvísur /Ólafur Þórðarson, Magnús Þór Sigmundsson og Ragnhildur Gísladóttir (Blysfaradans þjóðlag, ljóð Jón Ólafsson, Álfadans/ lag Helgi Helgason, ljóð Sæmundur Eyjólfsson Nú er frost á fróni / þjóðlag, ljóð Kristján Jónsson) Somewhere / Pascal Pinon (Ásthildur Ákadóttir og Jófríður Ákadóttir) Hypnotize / Notorious B.I.G. (Lawrence, Wallace, Combs, Alpert, Angelettie & Armer) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Á fyrsta degi ársins 2026 munu þrjátíu íslensk skáld standa fyrir óslitinni ljóðadagskrá, Árljóðum, frá sólarupprás til sólarlags. Þetta verður níunda árið sem dagskráin fer fram, og í þetta sinn í Hljómskálanum. Þar munu skáldin lesa, kveða og þylja meðan lesbjart er frá kl.10 að morgni 1. janúar. Tveir fulltrúar skáldanna og sýningarstjórar viðburðarins, Ragnar Helgi Ólafsson og Kristín Ómarsdóttir, komu í þáttinn og sögðu okkur betur frá. Við heyrðum svo seinni hluta örsagna Blekfjelagsins, félags meistaranema í ritlist en árlega kemur út bók fyrir jólin sem heitir einfaldlega jólabókin. Þetta er í fjórtanda sinn sem jólabókin kemur út, sú fyrsta kom árið 2012 og þá máttu sögurnar einungis innihalda 100 orð. Á hverju ári fækkar orðunum um eitt og fyrir vikið mega sögurnar einungis innihalda 87 orð. Í ár er þemað „kyngja“, og samanstendur bókin af smásögum og ljóðum eftir 17 höfunda. Við heyrðum fyrri hluta örsagnanna í gær og í dag var seinni hlutinn fluttur. Höfundar sagnanna í dag voru Katrín Mixa, Ágúst Elí Ásgeirsson, Elías Knörr, Arnhildur Hálfdánardóttir, Birta Svavarsdóttir, Margrét Seema Takyar, Sólveig Hauksdóttir og Sunna Kristín Hilmarsdóttir. Svo fengum við í dag síðustu Heilsuvakt ársins með Helgu Arnardóttur. Júlía Þorvaldsdóttir gaf sjálfri sér í fimmtugsafmælisgjöf að klára hálfan járnkarl í október síðastliðnum. Keppnin fór fram í Portúgal og fól í sér ótrúlegan fjölda kílómetra í þremur greinum, þ.e. hlaupi, sundi og á hjóli. Júlía hafði ekki keppt í íþrótt síðan hún var 12 ára eða hlaupið í 35 ár. Júlíu tókst hins vegar að klára þetta mikla afrek. Við heyrðum fyrri hlutann af þeirra spjalli í dag en seinni hlutinn verður fluttur í næstu Heilsuvakt 13.janúar. Tónlist í þættinum: Ferðalangur til framtíðar / Stefán Hilmarsson (Stefán Örn Gunnlaugsson, texti Friðrik G. Sturluson) June in January / Dean Martin (Leo Robin & Ralph Rainger) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra og formaður Viðreisnar var gestur okkar þennan aðfangadagsmorgun. Við töluðum þó ekki við hana um stjórnmál í dag, þess í stað töluðum við um jólin og hátíðirnar. Við rifjuðum upp jólahald á hennar æskuheimili, jólahefðirnar og jólamatinn og hvað af því hún tók með sér í jólahaldið með eiginmanni og börnum. Þorgerður og fjölskylda bjuggu til dæmis erlendis í mörg ár og héldu jólin nokkrum sinnum erlendis. Svo var ekki hægt að komast hjá því að ræða um handbolta, enda er hann fyrirferðamikill á heimili þeirra og framundan er evrópumeistaramót landsliða þar sem sonur hennar Gísli Þorgeir verður í eldlínunni. Jól, matur og handbolti með Þorgerði Katrínu í dag. Og svo ákváðum við að hafa matarspjallið í dag þar sem það verður ekki þáttur á föstudaginn og maturinn er auðvitað ómissandi hluti af jólunum og þá ekki síst sósurnar. Í dag voru það sem sagt aðallega sósur sem áttu sviðið í matarspjallinu með Sigurlaugu Margréti. Tónlist í þættinum í dag: Yfir fannhvíta jörð / Pálmi Gunnars (Miller & Wells, texti Ólafur Gaukur Þórhallsson) Notalegt / Sigurður Guðmundsson og Sigríður Thorlacius (Sigurður Guðmundsson) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari Helga Nína Heimisdóttir, íbúi í Þingholtunum í Reykjavík, var á línunni og er ekki sátt með sektir sem hún hefur fengið að ósekju. Kolbrún Áslaugar Baldursdóttir, þingmaður Flokks fólksins, ræddi við okkur um gæludýrin. Theodór Francis Birgisson, klínískur félagsráðgjafi, var á línunni og ræddi nýja rannsókn um ömmur og afa. Íþróttafréttamaðurinn Víðir Sigurðsson fór yfir bókina Íslensk knattspyrnu 2025. Ævar Þór Benediktsson, rithöfundur ræddi við okkur um nýju bókina, Skólastjórann. Guðrún Katrín Jóhannesdóttir, fjölskyldumeðferðarfræðingur hjá Heilsuvernd, ræddi við okkur um nýtt samskiptaspil Let's Connect. Jón Rafnsson og Karl Olgeirsson ræddu nýja plötu með tríóinu DJÄSS. Íþróttafréttamaðurinn Stefán Árni Pálsson fór yfir umferðina í enska boltanum.
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Dr. Gunnar Már Zoega augnlæknir um hornhimnusýkingar Jón Gunnarsson þingmaður XD um afsökun Þórunnar Sveinbjarnardóttur vegna blótsyrða sinna í þingsal Símatími Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra María Fjóla Harðardóttir forstjóri hjúkrunarheimilisins Hrafnistu um meintan skort á þvotti heimilsmanna á hjúkrunarheimilum Tímavélin Bryndís Loftsdóttir framkvæmdastjóri félags bókaútgefenda um bókajólin
Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Áföll og áfallastjórnun Katrín Jakobsdóttir, fyrrverandi forsætisráðherra. Katrín stýrði ríkisstjórn í 7 ár, á þeim tíma gaus upp Covid, stríð braust út í Úkraínu, eldgos og jarðskjálftar á Suðurnesjum, snjóflóð á Flateyri og Neskaupstað og skriðuföll á Seyðisfirði svo eitthvað sé nefnt. Samgönguáætlun Ása Berglind Hjálmarsdóttir alþingismaður Jens Garðar Helgason alþingismaður Ný samgönguáætlun var kynnt í síðustu viku. Ríkisstjórnin boðar stórsókn en stjórnarandstaðan vill setja áætlunina aftur í vinnslu, hún sé ekki nægjanleg góð. Alþjóðamál Jón Ólafsson prófessor við HÍ Davíð Stefánsson, formaður Varðbergs Samstaða vesturlanda í Úkraínustríðinu hefur reynst erfið - nú hafa Bandaríkjamenn gefið út nýja þjóðaröryggisstefnu sem undirstrikar breytingar af þeirra hálfu í varnar og öryggismálum, breytingar sem fela m.a. í sér ríkari viðskiptaáherslur en síður varnarstöðu fyrir vestrænu lýðræði. Rekur þetta enn einn fleyginn í samstarf Evrópu og Bandaríkjanna? Sveitarstjórnarmál Almar Guðmundsson, bæjarstjóri í Garðabæ Garðbæingar ætla sér að lækka skatta á næsta ári þegar bærinn fagnar 50 ára kaupstaðarafmæli, samt er markmiðið að auka þjónustu og velsæld á sama tíma.
Guðmundur Ingi Kristinsson hefur ákveðið á víkja farsælum og vinsælum skólameistara úr starfi. Þegar forsaga málsins er höfð í huga er illa hægt að komast að annarri niðurstöðu en að baki ákvörðun ráðherrans sé hefndaraðgerð – misnotkun á pólitísku valdi til að koma þeim frá sem er ráðherra og félögum hans í Flokki fólksins ekki þóknanlegur. Það má hafa nokkra samúð með forsætisráðherra sem ítrekað kemst í þá stöðu að þurfa að verja verk ráðherra sem misbeita valdi sínu og virðast ekki hafa burði til að gegna ráðherraembættum þannig að sæmilegur sómi sé að. En spurningin er hversu lengi forsætisráðherra ætlar að sætta sig við framgöngu ráðherra Flokks fólksins og misbeitingu valds, til þess eins að tryggja líf ríkisstjórnarinnar og eigin stól í forsætisráðuneytinu. Kannski eru þolmörkin óendanleg þegar kemur að því að verja ráðherrastólana. Það er nöturlegt hlutskipti fyrir Samfylkinguna og Viðreisn, fyrir Kristrúnu og Þorgerði Katrínu Gunnarsdóttur, að vera pólitískir gíslar Ingu Sælands og Flokks fólksins.
Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari. Jónína Brynjólfsdóttir, forseti sveitarstjórnar Múlaþings, var á línunni og er ekki skemmt yfir nýrri samgönguáætlun. Ragnar Þór Ingólfsson, formaður fjárlaganefndar, ræddi við okkur um fjárlögin. Vigdís Hauksdóttir og Páll Magnússon fóru yfir helstu mál líðandi stundar. Bergþóra Þorsteinsdóttir, áhrifavaldur sem glímir við kaupfíkn, ræddi við okkur um fíknina. Þórunn Sveinbjarnardóttir, forseti Alþingis, ræddi við okkur um 1100 ára afmæli Alþingis árið 2030. Sóley Rós Þórðardóttir og Árdís Eva Bragadóttir frá Moon veitingum og Ari Friðfinnsson, markaðsstjóri Emmessís, kíktu í heimsókn. Katrín Halldóra og Örn Árnason ræddu við okkur um Kærleiksjól í Sólheimakirkju á sunnudagskvöld.
Ásgeir Ásgeirsson tónlistarmaður gaf nýverið út þrefalda vínilplötu eftir 5 ár í vinnslu. Crossing Borders heitir platan og á hennir er frumsamin jazztónlist með heimstónlistaráhrifum, hljóðrituð af tónlistarmönnum búsettum á Íslandi, Indlandi, Jórdaníu og Íran. Ásgeir hefur farið í ferðir til þessara landa, sótt einkatíma á strengjahljóðfæri, farið á námskeið, spilað með þarlendum tónlistarmönnum og komið þar fram í fjölmiðlum. Ásgeir hefur miðlað áhrifum þessarar tónlistar undanfarin ár og við ræddum við hann í dag um þetta ferli og nýja þrefalda vínylinn, Crossing Borders. Lesandi vikunnar í þetta sinn var Þorfinnur Skúlason íslenskufræðingur og vefstjóri. Hann sagði okkur frá því í dag hvaða bækur hann hefur verið að lesa undanfarið og hvaða bækur og höfundar hafa haft mest áhrif á hann í gegnum tíðina. Þetta eru bækurnar sem Þorfinnur hefur lesið undanfarið: Eilífðarvetur e. Emil Hjörvar Petersen Grænmetisætan e. Han Kang Sjá dagar koma e. Einar Kárason Innanríkið – Alexíus e. Bragi Ólafsson Svo bætti hann við eftirfarandi bókum sem hafa haft sérstaklega mikil áhrif á hann í gegnum tíðina: Öræfi e. Ófeig Sigurðsson Glæsir e. Ármann Jakobsson Skugga-Baldur e. Sjón Ævisaga Gylfa Ægissonar e. Sólmund Hólm Breytileg Átt e. Ása í bæ Sofðu ást mín e. Andra Snæ Magnason Tónlist í þættinum í dag: Allt í fína / Ragnar Bjarnason og Katrín Halldóra Karl Orgeltríó (Karl Olgeirsson) Cairo Vibe / Ásgeir Ásgeirsson (Ásgeir Ásgeirsson) Trip to India / Ásgeir Ásgeirsson (Ásgeir Ásgeirsson) Torfi á orfi / Snorri Helgason (Snorri Helgason) UMSJÓN: GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
How is the Arctic Council functioning in today's geopolitical context? And what is the blueprint under the Kingdom of Denmark's Chairship for 2025–2027?Joining the conversation are:Kenneth Høegh, Arctic Ambassador, Kingdom of Denmark; Chair of the Senior Arctic Officials, Arctic CouncilGunn-Britt Retter, Head of Arctic and Environmental Unit, Saami CouncilModerating is Katrín Jakobsdóttir, Prime Minister of Iceland 2017–2024; Chair, Arctic Circle Polar Dialogue.This Session was recorded live at the 2025 Arctic Circle Assembly, held in Reykjavík, Iceland, from October 16th to 18th.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization. Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org
Utanríkisráðherrar EES ríkjanna verða á morgun í Brussel á fundi ráðherraráðs Evrópska efnahagssvæðisins. Fundurinn er haldinn í skugga þeirrar ákvörðunar um verndarráðstafanir sem Evrópusambandið ákvað á þriðjudaginn. Björn Malmquist fréttamaður ræddi þessi mál við Þorgerði Katrínu Gunnarsdóttur utanríkisráðherra sem kom til Brussel í dag. Seðlabanki Íslands lækkaði í dagstýrivexti um 0,25 prósentustig. Anna Kristín Jónsdóttir leitaði álits Katrínar Ólafsdóttur deildarforseta viðskipta- og hagfræðideildar Háskólans í Reykjavík, á þessari ákvörðun og mögulegum afleiðingum hennar. Ráðuneytisstjóri í forsætisráðuneytinu fundaði með Sigríði Björk Guðjónsdóttur þáverandi ríkislögreglustjóra undir fjögur augu nokkrum dögum áður en hún sagði af sér embætti. Fundurinn var haldinn á heimili ráðuneytisstjórans að loknum vinnudegi. Forsætisráðherra segir ráðuneytisstjórann ekki hafa farið með nein skilaboð frá henni inn á fundinn. Freyr Gígja Gunnarsson fjallar um málið. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Kári Guðmundsson
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Guðni Sigurðsson upplýsingafulltrúi Icelandair Sigurður Hannesson framkvæmdastjóri Samtaka iðnaðarins um verndartolla ESB Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra um verndartolla ESB Símatími Steinunn Þórðardóttir öldrunarlæknir og formaður Læknafélags Íslands um rannsókn frá Ástralíu um að yngra fólk en áður er að greinast með minnisglöp líklega vegna samfélagsmiðla og skjánotkunar Stefán Einar Stefánsson um myndband sem er í dreifingu á Tik Tok Sigmundur Davíð Gunnlaugsson formaður Miðslokksins um verndartolla ESB Lára Zulima Ómarsdóttir fyrrverandi fréttamaður og almannatengill um frétta-sjónvarpsstöðina NFS sem fór í loftið fyrir 20 árum Skúli Bragi Geirdal varaþingmaður Framsóknarflokksins og sviðsstjóri hjá Netvís netöryggismiðstöðvarinnar um netöryggi barna
durée : 00:02:54 - Regarde le monde - Et si la langue islandaise disparaissait ? C'est la crainte soulevée par Katrín Jakobsdóttir, autrice et ancienne première ministre. Une crainte fondée, que nous explique Jean-Philippe Balasse. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.
durée : 00:02:54 - Regarde le monde - Et si la langue islandaise disparaissait ? C'est la crainte soulevée par Katrín Jakobsdóttir, autrice et ancienne première ministre. Une crainte fondée, que nous explique Jean-Philippe Balasse. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.
Það hefur komið á óvart hversu hratt aðferðafræðin hjá skipulögðum brotahópum í löndum eins og Svíþjóð, að nota börn og ungmenni til að fremja glæpi, hefur náð til Íslands. Það sem gerist á öðrum Norðurlöndum er að gerast hér, segir Katrín Sif Oddgeirsdóttir, sérfræðingur hjá ríkislögreglustjóra. Freyr Gígja Gunnarsson ræðir við hana. Af fáu hafa Íslendingar meiri áhyggjur en íslenskri tungu. Sama hvert litið er, ógnirnar eru alstaðar, hnignunarmerkin líka og spurningin er ekki hvort, heldur hvenær dánarvottorðið verði gefið út. Í gær, á degi íslenskrar tungu, hlaut Dröfn Vilhjálmsdóttir, safnstjóri skólasafns Seljaskóla verðlaun Jónasar Hallgrímssonar. Hún segir ekkert vanta upp a lestraráhuga barna og ungmenna - hins vegar vanti meira lesefni. Ævar Örn Jósepsson ræðir við Dröfn. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Mark Eldred
Tónlistarblaðamenn Lestarinnar lögðu leið sína á Airwaves um nýliðna helgi. Katrín Helga Ólafsdóttir hefur þáttinn á pistli sínum um hátíðina. Davíð Roach fer því næst yfir sína hápunkta í samtali, að hans mati stóð hljómsveitin Mermaid Chunky upp úr. Á miðvikudag hefst svo næsta hátíð, danshátíðin Reykjavík Dance Festival. Þau Bertine og Leevi útskrifuðust af alþjóðlegu samtímadansbrautinni í Listaháskólanum í vor og sýna útskriftaverkin sín í tvíhleypu á Dansverkstæðinu á hátíðinni.
Are you enjoying this? Are you not? Tell us what to do more of, and what you'd like to hear less of. The Reykjavík Grapevine's Iceland Roundup brings you the top news with a healthy dash of local views. In this episode, Grapevine publisher Jón Trausti Sigurðarson is joined by Heimildin journalist Aðalsteinn Kjartansson, and Grapevine friend and contributor Sindri Eldon to roundup the stories making headlines in recent weeks. On the docket this week are: 00:00:55 Overview Of This Weeks Stories00:04:00 Strange Place Names In IcelandicWe discuss a random assortment of strange names of places in Iceland00:11:00 A Drunk Man Arrested For Taking A Nap On A Coast Guard ShipThe police arrested a man who had “taken up residence” in the the Icelandic coast guard ship Thor (Þór) this weekend. No further details were given about the incident.00:16:50 Iceland And Germany Sign A Defense AgreementOn Sunday, Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, Iceland's Minister for Foreign Affairs, and Boris Pistorius, Germany's Minister of Defense, signed a bilateral declaration of intent on defense matters in connection with Pistorius' visit to Iceland. According to the declaration Iceland will build up infrastructure to accommodate military submarines and aircraft as a part of Iceland's membership in NATO. 00:21:40 Julian Assange Visits IcelandJulian Assange, the founder of Wikileaks, visited Iceland this weekend and was spotted at Vitabar, having a burger and fries. Assange, who was more or less in detention for 15 years was set free a year ago and now lives in Australia. 00:24:30 Drugs On A FerryThe only ferry to sale to Iceland on schedule, Norræna, which harbors in Seyðisfjörður, east Iceland, has been in the news recently for drugs. At the beginning of September, 7 kilos of cocaine were apprehended in a car on the ferry and two men arrested. Later in September, 15 kilos of Ketamine and 5 kilos of MDMA war found in another car on the ferry. Three people were arrested in the latter case.00:29:00 52% Think Church And State Should Be SeparatedA poll conducted recently tells us that 52% of Icelanders think that church and state should be separated. 27% are neither for nor against the motion, and 21% are opposed to separation. 00:39:40 Women's Strike 50th AnniversaryThis Friday, October 24th the famous 1975 Women's Strike turns 50. Tens of thousands are expected to celebrate this with a strike, and gather in downtown Reykjavík. ------------------------------------------------------------------------------------------SHOW SUPPORTSupport the Grapevine's reporting by becoming a member of our High Five Club: https://steadyhq.com/en/rvkgrapevine/You can also support the Grapevine by shopping in our online store: https://shop.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------ This is a Reykjavík Grapevine podcast.The Reykjavík Grapevine is a free alternative magazine in English published 18 times per year, biweekly during the spring and summer, and monthly during the autumn and winter. The magazine covers everything Iceland-related, with a special focus culture, music, food and travel. The Reykjavík Grapevine's goal is to serve as a trustworthy and reliable source of information for those living in Iceland, visiting Iceland or interested in Iceland. Thanks to our dedicated readership and excellent distribution network, the Reykjavík Grapevine is Iceland's most read English-language publication. You may not agree with what we write or publish, but at least it's not sponsored content.www.grapevine.is
Lækkandi fæðingartíðni er reglulega í umræðunni þessa dagana, bæði hér á Íslandi og reyndar víða erlendis, og er að verða eitt af stóru menningarpólitísku deilumálunum í samtímanum. Prónatalismi, eða fólksfjölgunarhyggja, er orðin að stjórnmálalegu afli í Bandaríkjunum með Elon Musk, JD Vance og fleiri sem leggja áherslu á að bandarikjamenn eignist fleiri börn. Stjórnvöld í Ungverjalandi hafa orðið að leiðarljósi fólksfjölgunarsinna víðar með stefnum sem hampa barnmörgum hefðbundnum fjölskyldum. Í síðustu viku hér í Lestinni talaði varaformaður Miðflokksins um vonleysi og deyfð sem einkenndi Íslendinga í dag og hefði þau áhrif að þeir fjölguðu sér ekki. Við ræðum þessi mál við Sunnu Kristínu Símonardóttur, lektor í Háskólanum á Akureyri sem hefur rannsakað lækkandi fæðingartíðni og ástæður hennar. Katrín Helga Ólafsdóttir fór fyrir hönd Lestarinnar á listahátíðina State of the Art. Við fáum umfjöllun frá henni um hátíðina.
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Hlynur Atli Magnússon ráðgjafi og meðeigandi Hagvangs Þogerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra um frið á Gasa og fund með Varsen Aghabekian utanríkisráðherra Palestínu Símatími Þórunn Anna Árnadóttir forstjóri Neytendastofu um bílastæðafyrirtæki og sektir Albert Jónsson fyrrum sendiherra Íslands í Rússlandi og Bandaríkjunum og sérfræðingur í alþjóðamálum Vilhjálmur Birgisson formaður Starfsgreinasambandsins Halldór Vilbergsson þjónustustjóri hjá Tengi um hátækniklósett
Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.
Rétt rúm 20 ár eru frá einu mesta eignatjóni sem orðið hefur vegna náttúruhamfara í Bandaríkjunum. Það var eftir að fellibylurinn Katrina gekk yfir New Orleans í Louisiana og fleiri nálæg ríki. Hamfarirnar, og viðbragðið við þeim, eða viðbragðsleysi, þóttu sýna svart á hvítu kynþáttaójöfnuðinn í Bandaríkjunum. Það er alltaf fróðlegt að fá sögur þeirra sem voru á staðnum og við heyrum frá Jóni Björgvinssyni og Birni Malmquist fréttamanni okkar sem voru báðir þarna fyrir 20 árum. Björn segir að þetta hafi verið mjög erfið reynsla og erfiðasta fréttaferð sem hann hafi farið í. Svo fjöllum við um spennandi þingkosningar í Noregi á mánudaginn. Það er hnífjafnt milli stærstu fylkinganna og sviptingar í hægri blokkinni því Framfaraflokkurinn mælist stærstur. Kannanir sýna að munurinn á rauðgrænu og borgaralegu blokkunum er lítill og kosningabaráttan hefur tekið mið af því - hún hefur verið afar hörð.
Join Tilly, Judith, and Ash in Episode 3 as they set sail into the July reading theme: Vikings!In this “field notes” episode, they share their own experiences with Viking archaeology, history, and literature, swapping favourite stories and first impressions. They discuss why Vikings remain such a popular and important topic, how research has changed over time, and why this theme continues to capture imaginations across disciplines.Next episode, they'll dive into the book club's pick, Valkyrie by Jóhanna Katrín Friðriksdóttir, along with personal reading recommendations, so stay tuned!Monthly Book: Valkyrie: The women of the Viking world by Johanna Katrin FridriksdottirOther books mentioned:Ragnar Loðbruk's SagaHistory of the Danes by Saxo GrammaticusAnglo-Saxon ChronicleGretti's SagaPoetic EddaVolsung SagaLast Light of the Sun by Guy Gavriel KayLinksNorse Mythology and Nazi PropagandaOrigins of Neo-Nazi and White Supremacist Terms and SymbolsBirka Warrior Woman/Grave BJ 581ContactDiscordWebsiteInstagramEmailMusic"Little Adventure" by Sergei ChetvertnykhTranscriptsFor rough transcripts of this episode, go to: https://www.archaeologypodcastnetwork.com/archaeo-book-club/03ArchPodNetAPN Website: https://www.archpodnet.comAPN on Facebook: https://www.facebook.com/archpodnetAPN on Twitter: https://www.twitter.com/archpodnetAPN on Instagram: https://www.instagram.com/archpodnetAPN StoreAffiliatesMotion
Join Tilly, Judith, and Ash as they dive into the July reading theme: Vikings!In this “book worms” episode, the hosts share their thoughts on how Vikings feature in literature—exploring whether the theme lends itself best to fiction or popular non-fiction, and how well Viking culture is researched in popular stories. They discuss their group's book choice, Valkyrie by Jóhanna Katrín Friðriksdóttir, and give a brief rating summary, inviting listeners to join the conversation on their Discord.Highlights include Judith's Children of Gods and Fighting Men by Shauna Lawless, Ash's The Goddess of Nothing At All by Cat Rector, and Tilly's Valhalla by Tom Holt—each offering a unique take on Viking and myth-inspired storytelling.Monthly Book: Valkyrie: The women of the Viking world by Johanna Katrin FridriksdottirOther books mentioned:Women of the Dunes (Sarah Maine)River Kings (Kat Jarman)Children of Gods and Fighting Men (Shauna Lawless)The Gospel of Loki (Joanne Harris)Thud! (Terry Pratchett)ContactDiscordWebsiteInstagramEmailMusic"Little Adventure" by Sergei ChetvertnykhTranscriptsFor rough transcripts of this episode, go to: https://www.archaeologypodcastnetwork.com/archaeo-book-club/04ArchPodNetAPN Website: https://www.archpodnet.comAPN on Facebook: https://www.facebook.com/archpodnetAPN on Twitter: https://www.twitter.com/archpodnetAPN on Instagram: https://www.instagram.com/archpodnetAPN StoreAffiliatesMotion
In this special episode, I'm sharing a compilation of some of my favorite conversations with five of the most decorated athletes in CrossFit Games history: Rich Froning, Tia-Clair Toomey, Mat Fraser, Katrin Davidsdottir, and Annie Thorisdottir. These episodes span the past ten years of the podcast—starting with my very first recording ever, with Rich Froning. It's been incredible to reflect on how much the show has evolved, and even more powerful to revisit the insights these champions shared. We talk about their mindset towards competition and pressure: what drove them to the top of the sport, what continues to fuel their training, and the habits behind their success. Whether you've been following the podcast from the beginning or just tuning in, I hope you enjoy this look back at some of the most inspiring conversations I've had with the Fittest on Earth. Related Episodes: Ep 001 - Rich Froning on Competition, Shifting Priorities, and Discovering his Purpose Ep 52b - Tia-Clair Toomey on Realizing Her CrossFit and Olympic Dreams and Finding Confidence Ep 56 - Katrín Davíðsdóttir and Ben Bergeron on The Process of Creating a Champion Ep 153 - Mat Fraser + Sammy Moniz: Sweethearts on a Mission Ep 271 - Annie Thorisdottir: a CrossFit Legend on the Will to Win If you like this episode, please subscribe to Pursuing Health on iTunes and give it a rating or share your feedback on social media using the hashtag #PursuingHealth. I look forward to bringing you future episodes with inspiring individuals and ideas about health. Disclaimer: This podcast is for general information only, and does not provide medical advice. I recommend that you seek assistance from your personal physician for any health conditions or concerns.
© 2020-2026 Ivy Podcast Discovery LLC
