Podcasts about katr

Hin margumtalaða Bókun 35 við samninginn um Evrópska efnahagssvæðið er orðin að dómsmáli, eftir að ESA, eftirlitsstofnun EFTA, tilkynnti í morgun að stofnunin hefði vísað þessu máli til EFTA dómsstólsins. ESA hefur um langt skeið krafist þess að bókun 35 yrði innleidd í íslenskt lagaumhverfi, en málið er umdeilt; frumvarp um bókunina hefur í fjórgang verið lagt fram á Alþingi - nu síðast fyrir nokkrum dögum. Þórdís Kolbrún Reykfjörð Gylfadóttir sem var þá utanríksráðherra Sjálfstæðisflokks lagði fyrst fram frumvarp um hana vorið 2023 en það kom aldrei til annarar umræðu. Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir hefur tvisvar áður lagt fram frumvarp um bókun 35 og mælir væntanlega fyrir því fjórða sinni í byrjun næstu viku. Björn Malmquist fréttamaður í Brussel ræddi við Árna Pál Árnason, einn þriggja stjórnarmanna í ESA um ákvörðun stofnunarinnar um málsókn og tímasetningu hennar, og Ævar Örn Jósepsson ræðir við Gunnar Þór Pétursson lagaprófessor við Háskólann í Reykjavík um málsóknina og bókunina sjálfa. Eins og fram hefur komið í Speglinum ríkir mikið ójafnvægi á byggingamarkaði. Í nýlegri skýrslu HMS kom fram að á landinu eru um 1.900 íbúðir sem eru fullbúnar en hafa ekki selst og standa tómar. Margar þeirra hafa staðið tómar í meira en eitt ár - og slíkar íbúðir eru hvergi fleiri en í Hafnarfirði, eða 213. Rúnar Pálmason ræðir þessa óvenjulegu stöðu við Orra Björnsson, formann bæjarráðs Hafnarfjarðar. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Mark Eldred

Are you enjoying this? Are you not? Tell us what to do more of, and what you'd like to hear less of. The Reykjavík Grapevine's Iceland Roundup brings you the top news with a healthy dash of local views. In this episode, Grapevine publisher Jón Trausti Sigurðarson is joined by Heimildin journalist Aðalsteinn Kjartansson and Grapevine friend and contributor Sindri Eldon to round up the stories making headlines in recent weeks. On the docket this week is:[00:09:12] A Twitch Star Disrupts Idyllic ReykjavíkSome dude from New York, a 25-year-old called Kai Cenat, who apparently has millions of followers on something called Twitch, disrupted life in downtown Reykjavík this weekend when he was livestreaming his visit there. Hundreds of teenagers, who we suppose follow Cenat on Twitch, showed up to mob him, and someone stole Cenat's hat. Furthermore, over the weekend, a new series of The Four Seasons was being shot in Iceland, and according to local production company True North, they employed over 100 people to facilitate the production.[00:16:15] Foreign Minister Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir's Speech At The UN On SaturdayIceland's Foreign Minister Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir spoke at the UN General Assembly on Saturday in a speech that has gone, as they say, viral. On the previous day, Israel's Prime Minister Benjamin Netanyahu spoke, and while he did so, the majority of UN delegates left the hall. To which Netanyahu responded by saying, “If there are any other moral cowards who haven't left the hall, please do so now.” Iceland's delegation did not leave the hall and received some criticism for not having done so in solidarity with those nations whose representatives did. However, Þorgerður Katrín did respond in her speech, and without naming names said, “We have heard the words ‘moral cowards' from this podium. To me, moral cowards are those leaders of the world who refuse to sit down and negotiate a just and lasting peace. Those leaders who deny access to humanitarian aid for people in desperate need. And moral cowards are those leaders of the world who repeatedly go against and disrespect international law.”[00:24:12] Six Days Of Inga Sæland As PMWhile Foreign Minister Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir and Prime Minister Kristrún Frostadóttir have been attending the UN General Assembly, Inga Sæland, the Chair of the People's Party, has been acting Prime Minister. Her governance of her party was making headlines as her conduct in sidelining then People's Party minister for education Guðmundur Ingi Kristinsson was detailed. Inga then also passed a law to suppress a strike by aircraft mechanics, which had at that point already disrupted Icelandair's flight schedule. This does beg the question to what extent the People's Party is actually just a single person's party, namely that of Inga Sæland.[00:31:48] Unlikely That Iceland Will Be “Carbon-Neutral” As Planned, By 2040On Tuesday last week, Minister of the Environment, Energy and Climate of Iceland Jóhann Páll Jóhannesson issued new numbers on Iceland's greenhouse gas emissions. Iceland's emissions have gone down by 3.9% in the past year, but the minister is pessimistic about Iceland meeting its 2030 emission target of 41% lower emissions than in 2005, and thinks it is impossible that this government's goal of carbon neutrality by 2040 will be met. He also pointed out that what carbon neutrality means by law has never been defined.[00:37:58] New Tourism TaxFrom June 1 next year, tourists visiting the Golden Circle will be taxed about 4,500 ISK (around 37 USD) each. Through this, the state hopes to collect more than 5 billion ISK next year. Unsurprisingly, tourism companies object to the new tax. The idea is that the tax will be used to pay for infrastructure maintenance.------------------------------------------------------------------------------------------SHOW SUPPORTSupport The Reykjavík Grapevine's reporting by becoming a subscriber at https://www.grapevine.is/subscribe - We are also a printed magazine. You can subscribe to that too.You can also support The Reykjavík Grapevine by shopping in our online store: https://shop.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------WHO ARE WE?The Reykjavík Grapevine is an alternative monthly magazine published in Iceland since 2003. We bringing you the news and views on Icelandic culture and society, sprinkled with music coverage, travel content, restaurant reviews and more. More on https://www.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------

Latviešu jaunieši ir nozīmīga diasporas daļa, bet cik viņiem ir svarīgi sekot līdzi norisēm Latvijā? Vai viņiem ir  laiks un vēlme sekot līdzi arī ekonomiskai izaugsmei, darba iespējām Latvijā un citiem jauniešiem būtiskiem jautājumiem? Un vai viņi ir pārliecināti, ka politiķi pamana viņu vajadzības un par tām runā vismaz savā priekšvēlēšanu retorikā? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Eiropas jaunieši" priekšsēde Sabīne Irbe, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāve Aleksa Stirāne, jauniešu veidota laikraksta "Krējums" viens no veidotājiem un redaktors Kārlis Šadris, Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 valdes locekle Rozīte Katrīna Ponne un 3. kursa studente "Erasmus" Roterdamas universitātē, kura šobrīd pavada savu studijas apmaiņu semestri Dublinā, arī biedrības "Eiropas jaunieši" komunikācijas vadītāja Madara Vildere.

Í fyrsta hluta Vikuloka dagsins verður rætt um stöðuna í stjórnmálunum, skítapottinn og skilaboðin. Viðmælendur eru Kolbeinn Marteinsson, framkvæmdastjóri Athygli og fyrrverandi aðstoðarmaður Katrínar Júlíusdóttur, Áslaug Hulda Jónsdóttir, framkvæmdastjóri hjá Sjúkratryggingum Íslands og fyrrverandi aðstoðarmaður Áslaugar Örnu Sigurbjörnsdóttir og Viktor Orri Valgarðsson, stjórnmálafræðingur. Í öðrum hluta er rætt við Willum Þór Þórsson, forseta Íþrótta- og Ólympíusambands Íslands, meðal annars um Heimi Hallgrímsson, Ísrael, forvarnir og landsleik. Hanna Katrín Friðriksson, atvinnuvegaráðherra er gestur þriðja hluta, þar verður meðal annars rætt um boðað náttúru- og innviðagjald, hvalveiðar og nýja stofnun atvinnuveganna.

Í New York hefur sendlafyrirtækið DoorDash gert sátt við borgaryfirvöld eftir að upp komst að sendlar á þeirra vegum hafi ekki fengið greitt sem skyldi vegna algrímis sem sumir segja gallað en aðrir óheiðarlegt. Við ræðum við Sigmund Halldórsson, sérfræðing hjá VR, um algrími á íslenskum vinnumarkaði. Katrín Helga Ólafsdóttir kíkti í heimsókn á vinnustofu tónlistarkonunnar Sóleyjar Stefánsdóttur í Hafnarhúsinu. Nýr pistlahöfundur, rithöfundurinn Birgitta Björg Guðmarsdóttir, fjallar um einkarými í lok þáttar.

Britu režisors Rasels Dīns (Russell Dean) atbild uz Kultūras rondo jautājumiem par savu iestudējumu Latvijas Leļļu teātrī “Parks, soliņš un kaka”. Tā ir fiziska situāciju komēdija bez vārdiem, kurā caur maskām, kustību un ikdienišķām situācijām atklājas cilvēku attiecību komiskā un absurdā puse. Vai esat kādreiz domājuši, kāda saistība leļļu teātrim, reklāmām un politikai? Tie visi tiecas mums pārdot stāstus un spēlējas ar mūsu smadzeņu instinktīvajām reakcijām, kas daudz ātrāk uztver emocijas, nevis loģiskus faktus. Leļļu teātrī viegli ļaujamies ilūzijai, ka lelle vai maska ir dzīva, jo šķietami redzam to kustamies, runājam un elpojam. Kāpēc par to ir interesanti domāt arī plašākā kontekstā? Par to saruna ar leļļu un masku meistaru no Lielbritānijas Raselu Dīnu, kurš nupat iestudējis izrādi Latvijas Leļļu teātrī. Viņš aicina paskatīties uz maskām un lellēm nevis kā tikai bērniem domātu izklaidi, bet kā uz ļaušanos spēlei ikvienam no mums. Un jā, varbūt šī apziņa, ka mēs ļaujamies spēlei, mums var palīdzēt labāk ieraudzīt, kad ar mums spēlējas arī ārpus teātra. Latvijas Leļļu teātris sācis sezonu ar Latvijas publikai neierastas formas izrādi – masku komēdiju bez vārdiem. Izrāde nav veidota speciāli bērniem, bet tiek piedāvāta kā stāsts dažādām paaudzēm, sākot no astoņu gadu vecuma. Tās režisors ir Lielbritānijā pazīstams un pieprasīts masku un teātra leļļu meistars, teātra kompānijas "Strangeface" mākslinieciskais vadītājs Rasels Dīns. Ar leļļu darināšanas meistarklasēm reiz jau viesojies Latvijā, tagad viņš atgriezies Leļļu teātrī kā režisors un iepazīstina skatītājus ar masku teātra pamatiem, ap kādu iemīļotu parka soliņu sapulcinot visdažādākos ļaudis – pedantisku parka uzraugu, bravūrīgus jauniešus, klaidoni, bezcerīgu romantiķi un citus.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Þórarinn ræðir við Hannes Hólmstein Gissurarson um Evrópumálin, söguna, Ísland, stjórnmálin og margt fleira.Hannes segir já-hreyfinguna hafa átt erfitt með að tapa en Hannes segir hana skiptast í þrjá hópa; bitlingabetlara, nöldrara og naívista. Hann segir hreyfinguna hafa leikið af sér en að það hafi samt komið honum á óvart að 47% þjóðarinnar hafi stutt hana í þjóðaratkvæðagreiðslunni.Einnig er rætt um mál Magnúsar Skjöld og Baldurs Þórhallssonar en Hannes ræddi í Spursmálum að þeir hefðu báðir þegið fé frá Evrópusambandinu og þykir honum að Baldur og Magnús hefðu átt að gera grein fyrir því í kosningabaráttunni.Auk þessa er rætt um vald, afhverju Íslendingar voru fátækir, hvort Þorgerður Katrín eigi að segja af sér, Þráinn Eggertsson, Heiðar Guðjónsson og nýja bók Hannesar sem nefnist Conservative-Liberal Thought in the Nordic Countries.Til að fá þætti hlaðvarpsins án auglýsinga og undan öðrum má fara inn á: www.einpaeling.iseða Leggja málstaðnum lið með því að greiða inn á:  Rkn. 0370-26-440408Kt. 4404230270  Samstarfsaðilar:  Poulsen  Þ. ÞorgrímssonBæjarins Beztu Pylsur  Alvörubón  FiskhúsiðHeitirpottar.isHrafnadalur.isKaldiHD - Iðn- og tækniþjónustaHarðfiskur:500g - 7.500 ISK1 kg - 14.000/kg - Heimsent2 Kg - 13.000/kg - Heimsent4 kg - 12.000/kg - HeimsentPantið með því að senda email á hrafnadalur@einpaeling.is

Á laugardaginn fagnar Hótel- og matvælaskólinn í MK 30 ára afmæli sínu. Viðburðurinn er hluti af afmælishaldi skólans og markar mikilvægan áfanga í sögu hans. Með þessu vill forsvarsfólk skólans kynna starfsemi Hótel- og matvælaskólans, efla tengsl við gesti og samstarfsaðila og skapa ánægjulega samverustund fyrir alla aldurshópa. Það verður opið hús og fjölbreytt og fjölskylduvæn dagskrá í boði. Gestir geta fylgst með keppnum, heimsótt matarmarkað, kynnt sér fyrirtæki og samstarfsaðila, notið matar og tekið þátt í ýmiss konar afþreyingu. Við fengum til okkar góða gesti frá skólanum, nemann Janus Þorsteinsson Roelfs og kennarana Dóru Svavarsdóttur og Hinrik Carl Ellertsson, sem einnig er deildarstjóri. Og það verður líka gaman í Hafnarfirði um helgina því á bókasafninu á annarri hæðinni í Firðinum verður haldin í þriðja sinn hátíðin Heimar og himingeimar sem er búninga- og leikjahátíð þar sem saman kemur áhugafólk um búninga af öllum tegundum, allt frá búningum sem byggja á sögulegum grunni yfir í búninga úr vísindaskáldsögum eins og til dæmis Hringadrottinssögu og Stjörnustríðsmyndunum. Unnur Helga Möller viðburðarstjóri kom í þáttinn og sagði frá. Jónatan Garðarson verður áfram með okkur á fimmtudögum og fræðir okkur um íslenskt tónlistarfólk. Í dag sagði hann okkur frá Gunnari Þórðarsyni, sem lést í sumar. Jónatan rak magnaðan feril Gunnars frá því að hann byrjaði að spila kornungur á gítar, svo auðvitað hljómsveitirnar hans Hljómar, Trúbrot, Río tríó, Ðe lónlí blú bojs, og fleiri, sólóplöturnar og öll lögin sem hann hefur samið sem við öll þekkjum. Jóntan sagði okkur betur frá þessu í dag. Tónlist í þættinum: Það reddast / Ríó Tríó (Gunnar Þórðarsson, texti Jónas Friðrik) Allt í fína / Raggi Bjarna og Katrín Halldóra og Karl Orgeltríó (Karl Olgeirsson) Bláu augun þín / Hljómar (Gunnar Þórðarson, Ólafur Gaukur Þórhallsson) Þitt fyrsta bros / Pálmi Gunnarsson (Gunnar Þórðarson, Ólafur Haukur Símonarson) UMSJÓN: GUNNAR HANSSON OG GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR

Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību. Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni. „Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne. „Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

21. augustā Māras dīķa krastā norisināsies starpdisciplinārs kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”, kurā satiksies mūzika, performance, deja un zinātne. Sarunā pasākuma producente Ieva Niedre stāsta par pirms vairākiem gadiem aizsāktās “Māras ezera balss” tradīcijas atgriešanos un ieceri šoreiz īpašu uzmanību pievērst ūdenim un tā nozīmei pilsētvidē. “Ūdens tuvums, kas Rīgas pilsētai ir tik unikāls, – mēs to izmantojam pārāk maz un nepietiekami,” uzsver Ieva Niedre. Šogad mākslas programma papildināta arī ar zinātnes dimensiju, sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un aicinot iepazīt Māras dīķa ekosistēmu. Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs koncertperformance “Ko zina ūdens?”, ko veido dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Žistīne Eko un performanču māksliniece Beāte Poikāne. “Ūdens zina daudz ko, gandrīz visu,” saka Katrīna Paula Felsberga, atklājot performances filozofiski poētisko ieceri un domu par ūdeni, kas nepārtraukti cirkulē un glabā dažādu laiku pieredzi. Programmā skanēs gan Franča Šūberta, Bendžamina Britena un Pētera Plakida mūzika, gan īpaši šim notikumam radīts Annijas Annas Zariņas jaundarbs. Sarunā – arī par Ojāra Vācieša saikni ar Māras dīķi, mākslas un zinātnes sastapšanos un to, kā muzicēšanu ietekmē neierastā koncertvieta pie ūdens.  

Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari. Sigurður Hannesson, framkvæmdastjóri Samtaka iðnaðarins, ræddi við okkur um stýrivaxtaákvörðun Seðlabanka Íslands á miðvikudag. Rósa Guðbjartsdóttir, þingmaður Sjálfstæðisflokks, ræddi við okkur um fánalögin. Þórarinn Hjartarson, stjórnandi hlaðvarpsins Ein pæling og Þórhildur Sunna Ævarsdóttir, fyrrverandi þingmaður og situr í stjórn Evrópuhreyfingarinnar, ræddu innflytjendastefnu Evrópusambandsins. Eiríkur Bergmann og Hulda Þórisdóttir, stjórnendur Skuggavaldsins, ræddu ýmsar kenningar sem hafa kviknað um ESB. Katrín Björk Birgisdóttir, sparnaðarséní og minimalisti, ræddi við okkur um leiðir til að minnka drasl á heimilinu. Sigríður Andersen, þingmaður Miðflokksins, var á línunni.  

Í Vikulokunum var farið yfir fréttir vikunnar,  almyrkvann og aðdraganda þjóðaratkvæðagreiðslunnar o.fl. Við greinum stöðuna í samfélaginu og ræðum sálarlíf klofinnar þjóðar. Gestir voru Hanna Katrín Friðriksson, atvinnuvegaráðherra, Orri Hauksson, verkfræðingur og fjárfestir og Þorsteinn Guðmundsson, leikari og sálfræðingur. Umsjón: María Sigrún Hilmarsdóttir Tæknimaður: Jón Þór Helgason.

Vöruskiptajöfnuður síðustu tólf mánuði var óhagstæður um 441,9 milljarða króna sem er 63 milljörðum króna hagstæðari jöfnuður en á tólf mánaða tímabili ári fyrr. Ævar Örn Jósepsson veltir því fyrir sér með Katrínu Ólafsdóttur, dósent við viðskipta- og hagfræðideild Háskólans í Reykjavík hvað það þýðir. Mörgum hefur reynst erfitt að bóka tíma hjá heilsugæslunni á höfuðborgarsvæðinu því fólki sem hringir er vísað á vefinn en þar segir að eigi að hringja. Í Ástralíu tók gervigreindaraðstoðarmaður sig til og kom sínum manni í alla eftirsóttustu tíma í ræktinni og henti öðrum út. . Þarna ákvað gervigreind að gera eitthvað sem enginn bað um, velti ekkert fyrir sér áhrifum á aðra og annað, hvort aðgerðirnar væru eðlilegar, réttmætar, löglegar – eða einu sinni í samræmi við verkefnið. Ingólfur Bjarni SIgfússon sagði frá.

Gestur okkar í dag er kona sem settist fyrst á Alþingi árið 1999 og varð ráðherra árið 2003 fyrir 23 árum síðan. Hún hefur verið menntamálaráðherra, sjávarútvegsráðherra, varaformaður Sjálfstæðisflokksins, stofnandi og formaður Viðreisnar og er í dag utanríkisráðherra Íslands.Núna þann 29. Ágúst er risa stór stund fyrir Þorgerði en þá verður þjóðaratkvæðagreiðsla um hvort Ísland eigi að hefja á ný aðildarviðræður við Evrópusambandið.Umræðuefni í þættinum:Fréttir vikunnarRíkisfjármálinAf hverju núna?Hvernig fáum við sem bestan samning?Stóru deilumálin: Sjávarútvegur, landbúnaður, evra osfrv.Þessi þáttur er í boði:Margt SmáttKALDIMango ManKringlukráinSvefn og HeilsaKrónanÍslandssjóðirOrka NátturunnarORIGOPAYDAYGIGGÓELKOSESSORFröken ReykjavíkAUTOCENTERLengjanDave&JonsFrumherjiNjótið vel kæru hlustendur.

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

https://solvitryggva.is/ Þátturinn er í boði; Nings - https://nings.is/ Mamma veit best - https://mammaveitbest.is/ Mama Reykjavík - https://mama.is/ Ingling - https://ingling.is/ Kush.is - https://www.kush.is/

Sigríður Á. Andersen og Örn Arnarson fara yfir í heitustu málin í pólitíkinni og efnahagslífinu. Fjallað er um vandræði Þorgerðar Katrínar og upplýsingaóreiðu síðustu vikna, leyndarhyggjuna sem ríkir um komandi þjóðaratkvæðagreiðslu, meintar undanþágur hvað varðar losunarkvóta og skattahækkanir í gegnum regluverk sem þegar er byrjað að innleiða. Þá er fjallað um „verðlækkunarsumar“ ríkisstjórnarinnar sem virðist þó ekki slá á verðbólgu, fylgi flokkanna, peningahagfræði Dags B. Eggertssonar, arðgreiðslur ríkisfyrirtækja og margt fleira. Þá eru fastir liðir á sínum stað, t.d. hrós vikunnar, hraðaspurningar, útilegupælingar og fleira.

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Andrés Magnússon og Stefán Einar Stefánsson ræða stóra „mjólkurmálið“ og 60% reikningsskekkju varaborgarfulltrúa Viðreisnar, auk þess sem rýnt er í viðbrögð Þorgerðar Katrínar við fréttaflutningi af umræðum í hollenska þinginu. Við ræðum einnig um þau áhrif sem starfsmenn þingflokks Samfylkingar telja sig geta haft á löggjöf ESB með færslum á samfélagmiðlum, hvernig Epic stuðullinn er að þróast í aðdraganda kosninga, mikilvægi þess að ráða fyrir eigin auðlindum og margt fleira. Þá eru fastir liðir einnig á sínum stað, s.s. hrós vikunnar, útilegupælingar, hraðaspurningar og fleira.

Nálgast má þáttinn í heild sinni inn á; https://solvitryggva.is/ Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir er Utanríkisráðherra Íslands. Í þættinum ræða Sölvi og Þorgerður um frelsi, útþenslu hins opinbera, stríðsrekstur, ESB og margt margt fleira. Þátturinn er í boði; Nings - https://nings.is/ Mamma veit best - https://mammaveitbest.is/ Mama Reykjavík - https://mama.is/ Ingling - https://ingling.is/ Kush.is - https://www.kush.is/    

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē. Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši? Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.  

Ekonomisko sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šķita pašsaprotama, tomēr praksē, izrādās, tas nav tik viegli izdarāms. Eksporta apjoms uz agresora un tā satelītvalsti šogad vien sasniedzis pusmiljardu eiro. Lai arī tas lielākoties ir reeksports, tomēr no tā pelna arī vietējie uzņēmēji. Importa apjoms ir nesalīdzināmi mazāks, tur papildus ierobežojumi vēl top.  Valdība apņēmusies pārtraukt gan importu, gan eksportu ar šīm valstīm, arī, citējot valdības deklarāciju –  "uzņemties vadošo lomu šī jautājuma risināšanā Eiropas Savienības ietvarā". Kā ar to veicas – par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā Vienotība), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktora vietnieks Jānis Zakovics un Ministru prezidenta ārštata padomnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un vēlēšanu jautājumos Krists Avots.  

Tuvojas noslēgums studentu pilotprojektam – kustību nodarbībām cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Kādi ir rezultāti? Kopumā: joprojām ir aktuāli jautājumi par to, ka trūkst atbalsta cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Tāpat diemžēl pieejamais atbalsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un moderna ārstēšana netiek piedāvāta vispār. Taču pilotprojekts uzrāda, ka arī mākslinieciska intervence var būt atbalsts ne tikai pašam pacientam, bet visai viņa ģimenei. Par kultūras nozīmi veselības stiprināšanā runājam ar horeogrāfi Alisi Putniņu, projekta vadītāju Katrīnu Dūku un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģi Kristu Lazdovsku. Kustību nodarbības cilvēkiem ar Parkinsona slimību turpināsies arī rudenī. Lielākoties tās būs Rīgā, bet ir iecerēta izbraukuma nodarbība Cēsīs jau augustā, jo pilotprojekta laikā bija pieteikusies arī sieviete no Cēsīm. Arī Liepājā ir aktīva kustību grupa, kur varētu notikt izbraukuma nodarbība. Raidījumā turpinām aprīlī Kā labāk dzīvot sākto sarunu par to, vai kultūru un veselību var uzskatīt par savstarpēji saistītām jomām.

Ríkisstjórn Kristrúnar Frostadóttur, Þorgerðar Katrínar Gunnarsdóttur og Ingu Sæland, vill að þjóðin veiti þeim umboð í þjóðaratkvæðagreiðslu 29. ágúst til að hefja aðlögunarviðræður við ESB án þess að nokkuð liggi fyrir um hvað felist í því umboði. Valkyrjur ríkisstjórnarinnar forðast að upplýsa um markmið stjórnarinnar gagnvart Evrópusambandinu. Engu er líkara en í hugum þeirra sé eðlilegt og skynsamlegt að hefja  samningaviðræður án þess að nokkur viti hvert sé ferðinni heitið. Það eina sem er ljóst er að forsætisráðherra segist ætla að selja Ísland fokdýrt.

Hanna Katrín Friðriksson, atvinnuvegaráðherra segir að þjóðaratkvæðagreiðslan 29. ágúst snúist hvorki um að aðild né aðlögum heldur hvort taka eigi skref áfram. Þjóðin taki afstöðu - ekki bara þingmenn, og því sé þetta hárréttur tími fyrir þessa atkvæðagreiðslu. Anna Kristín Jónsdóttir talar við Hönnu Katrínu. Ekkert bólar á frumvarpi um heildarlöggjöf um lóðaleigusamninga. Víðir Smári Petersen lagaprófessor segir brýnt að setja einhvern lagaramma. Álitaefnum þar sem gríðarlegir hagsmunir eru undir fari fjölgandi í lögleysunni. Æ fleiri lóðaleigusamningar renni út á verðmætum þéttingarreitum borgarinnar og lágmarks leikreglur þurfi að setja sem fyrst. María Sigrún Hilmarsdóttir ræðir við Víði. Tugir og hundruð milljóna Evrópubúa búa við nánast óbærilegan og jafnvel lífshættulegan hita þessa dagana, í annarri hitabylgju sumarsins. Hitamet halda áfram að falla, jafnt á Bretlandi sem meginlandinu, og daglega berast fréttir af dauðsföllum sem rekja má beint eða óbeint til hitans. En hvað er svona hættulegt við hitann? Ævar Örn Jósepsson kannar málið og rætt er við Sasan Má Nobakht bráðalækni. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Mark Eldred

No bārenes par Krievijas ķeizarieni - par Katrīnu I aizvien valda dažādas leģendas un pat vēsturnieki strīdās, kāda ir bijusi carienes izcelsme un dzīve. Kā Ernsta Glika audžumeita nonāca līdz impērijas tronim? Leģendāra personība, kuras dzīves gājums bijis gluži kā meksikāņu ziepju operā - vai vismaz tā gribētos domāt, jo nezināmā par šo biogrāfiju aizvien ir daudz. Meitene, kas dzīvi sāka kā Marta Skavronska, beidza kā Krievijas ķeizariene. Kas bija šī sieviete un kāda bija viņas izcelsme? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva un mācītājs, Ernstam Glikam veltītas grāmatas autors Andris Pešelis. Daudz nezināmā un leģendu ir par šo personību, atzīst raidījuma viesi. "Ja mēs runājam par meiteni Martu, jāsaka, ka nezināmā ir ļoti daudz. Ja mēs runājam par ķeizariene Katrīna Pirmo, tad tā jau ir vēsturiska persona, zināma, uz politiskās un vēsturiskās skatuves esoša un un labi apskatāma, bet arī viedokļi par viņu kā ķeizarieni arī ir ļoti atšķirīgi," atzīst Mārīte Jakovļeva. Interpretāciju ir daudz par viņas izcelsmi, vai tiešām bija Skavronska, kā nokļuva Glika mājās, nav zināms, kur viņa ir dzimusi, kas bijuši viņas vecāki. Par to ir daudz versiju. Pat populārā vietne Vikipedija dažādas valodās piedāvā dažādas versijas par to, kur ir dzimusi Marta Skavronska. "Nav arī skaidrības par viņas etnisko piederību. Mums gribās domāt, ka viņa bija latviete, igauņiem tikpat labi uzskata, ka viņa bija igauniete vai vai somiete. Baltkrievi uzskata, ka viņa ir cēlusies no Minskas, respektīvi, no baltkrieviem, lietuvieši - no lietuviešiem. Visi velk deķīti uz savu pusi, un nevienam nav konkrēti dokumentētas argumentācijas," turpina Mārīte Jakovļeva.  

Kad mainās valdības, nozares to parasti uztver ar zināmām gaidām vai bažām. Šoreiz tas notiek tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas, iespējams, liks pieņemt vēl ātrākus lēmumus, varbūt arī priekšvēlēšanu laika diktētus. Snaust nevar, satraucošā drošības situāciju rada galvassāpes Latvijas austrumu daļā un diemžēl ietekmē arī uzņēmējdarbību. Par ekonomiku Krustpunktā runājam vairāk ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.  

Andrés Magnússon og Örn Arnarson ræða um nýjan meirihluta í Reykjavík og blendnar tilfinningar hægri manna til samstarfsins við Viðreisn og Framsókn, auk þess sem rætt er um áform um sölu á Ljósleiðaranum og Carbfix. Sjónum er beint að Alþingi og yfirlæti Þorgerðar Katrínar gagnvart þeim sem ekki fylgja ESB-vegferð ríkisstjórnarinnar, umræðu um eignarhald útgerðarinnar í íslensku atvinnulífi, stöðunni hjá Icelandair og verkfallsaðgerðum flugmanna og mörgu öðru. Þá eru hrós vikunnar, bókameðmæli og hraðaspurningar frá gestum Kringlukrárinnar að sjálfsögðu á sínum stað.

Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari. Elvar Þormar, eigandi Reon hugbúnaðarhúss, ræddi við okkur um gervigreindarvefinn jaedanei.is sem fjallar um þjóðaratkvæðagreiðslu um ESB. Brynjar Karl Sigurðsson, stofnandi og þjálfari Athenu, ræddi ástandið í Breiðholti. Hermann Guðmundsson og Katrín Júlíusdóttir fóru yfir fréttir vikunnar. Þorgerður F. Guðmundsdóttir, formaður Sniglanna og Einar Magnús Magnússon, sérfræðingur á öryggis- og fræðsludeild Samgöngustofu, ræddu við okkur um góðan árangur í umferðinni. Róbert Aron, skipuleggjandi BBQ festival, ræddi við okkur um hátíðina. Kristján Ingi Gunnarsson og Ásgeir Þór Jónsson, tveir af eigendum Mossley ræddu við okkur um Kársneshátíðina.

Maria Csizmás, ábyrgðarmaður undirskriftalista gegn kílómetragjaldinu - Daði Már Kristófersson fjármálaráðherra Jón Steinar Gunnlaugsson fyrrverandi hæstaréttardómari Símatími Ari Edwald oddviti Miðflokksins Jón Ármann Steinsson Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra Lilja Alfreðsdóttir formaður Framsóknarflokksins um fæðingartíðni

Stærstu útgerðarfyrirtæki landsins hafa safnað stóru eignasafni samkvæmt úttekt Hagfræðistofnunar fyrir Atvinnuvegaráðuneytið. Helgi Seljan skoðar gögnin. Það hriktir í stoðum NATO og þungt var í utanríkisráðherrum bandalagsins á fundi í Svíþjóð í dag, þar sem Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, utanríkisráðherra, var stödd. Spegillinn ræddi við hana. Stjórnarmyndun í Danaveldi er í hnút. Lars Lökke Rasmussen neitaði síðdegis að styðja hægristjórn Troels Lund Poulsen, formanns venstre. Nú gæti komið að Mette Frederiksen á ný.

Seðlabankinn hækkaði stýrivexti en dugir það vopn í baráttunni þegar lykilástæður eru utan landssteinanna? Rætt við Katrínu Ólafsdóttur, lektor í hagfræði, Bjarna Benediktsson, framkvæmdastjóra Samtaka atvinnulífsins og Höllu Gunnarsdóttur, formann VR. Mælanleg áhrif eru á lífsgæði og atvinnulíf á Norðurlandi eftir að reglubundið flug til útlanda frá Akureyri festi sig í sessi. Rætt við Þórodd Bjarnason, prófessor við Háskóla Íslands.

What is the current status of indigenous rights and self-determination in the Arctic? And where must progress move faster, particularly when it comes to climate change and its devastating impact on indigenous communities?Joining the conversation are:Sara Olsvig, International Chair of the Inuit Circumpolar CouncilJessica Veldstra, Executive Director of the Aleut International AssociationPer-Olof Nutti, President of the Saami CouncilThe Session is moderated by Katrín Jakobsdóttir, Chair of the Arctic Circle Polar Dialogue and Former Prime Minister of Iceland.This discussion was recorded live at the Arctic Circle Rome Forum - Polar Dialogue, held March 3rd–4th, 2026.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization.  Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Hildur Björnsdóttir, oddviti Sjálfstæðisflokksins í Rvk.  Ari Edwald, oddviti Miðflokksins í Rvk.  Pétur Marteinsson, oddviti Samfylkingar í Rvk.  Einar Þorsteinsson, oddviti Framsóknarflokks í Rvk. Sanna Magdalena Mörtudóttir, oddviti Vors til vinstri í Rvk.  Björg Magnúsdóttir, oddviti Viðreisnar í Rvk.  Ásdís Kristjánsdóttir, bæjarstjóri í Kópavogi Jónas Már Torfason, oddviti Samfylkingar í Kópavogi Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, formaður Viðreisnar Guðrún Hafsteinsdóttir, formaður Sjálfstæðisflokksins Lilja Alfreðsdóttir, formaður Framsóknarflokksins Guðmundur Ari Sigurjónsson, þingflokksformaður Samfylkingar Rósa Björk Brynjólfsdóttir, formaður VG  Sigmundur Davíð Gunnlaugsson, formaður Miðflokksins Vilhjálmur Árnason, oddviti Sjálfstæðisflokksins Reykjanesbæ Óðinn Svan Óðinsson, oddviti L-lista Akureyri.

Kas pirms nedēļas būtu domājis, ka dronu ielidošana Latvijas teritorijā izrādīsies liktenīga visai valdībai. Un, ka valdības krišana nebūs ne tuvu vienīgais skaļais notikums. Par nedēļas aktualitātēm spriežam Krustpunktā. Analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Šī ir bijusi viena traka nedēļa. Katrā ziņā tiem, kas interesējas par politiku, nebija garlaicīgi. Dronu ielidošana Latvijas teritorijā beidzās ar aizsardzības ministra atlaišanu un, kā izrādījās, ar to nekas nebeidzās. "Progresīvie" ar to nesamierinājās, paziņoja, ka valdību vairs neatbalsta. Un tad papildus asumu visam piešķīra zemkopības ministra un Valsts kancelejas vadītāja aizturēšana "kokrūpnieku lietā". Vispirms abus atstādinājusi, premjere Evika Siliņa paziņoja par demisiju. Tas ļoti īss šīs nedēļas notikumu atstāts. Tagad notiek partiju sarunas, gan pašiem gan ar Valsts prezidentu, tiek veidota jauna koalīcija. 

Eiropas Politiskās kopienas samits Erevānā. Pūliņi nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā. Tuvojas kārtējais 9. maijs ar Uzvaras dienas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā. Aktualitātes analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis un politologs Veiko Spolītis. Armēnijas eiropeiskuma apliecinājums 2026. gada 4. un 5. maijs Armēnijā kļuva par datumiem ar pirmreizības skaņu. Nekad iepriekš kopš neatkarīgā valstiskuma atjaunošanas 1991. gadā Erevāna nebija uzņēmusi tik plašu valstu vadītāju loku kā tas, kas šīs nedēļas sākumā pulcējās uz Eiropas Politiskās kopienas 8. samitu un tam sekojošo pirmo Eiropas Savienības un Armēnijas samitu. Klāt bija visu Eiropas Savienības nozīmīgāko institūciju vadītāji, NATO ģenerālsekretārs, Francijas un Ukrainas prezidenti, Lielbritānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas premjerministri – pavisam apmēram pussimts valstu un starptautisko struktūru vadošo personu. Kā autonoms notikums šo dienu programmu papildināja Francijas prezidenta Emanuela Makrona oficiālā valsts vizīte Armēnijā. Tas viss ir nenoliedzami svarīgi Armēnijai, kura atrodas tālu Eiropas perifērijā un problemātisku kaimiņu ielenkumā. Eiropas Politiskā kopiena ir diskusiju platforma, kuras tapšana 2022. gadā bija saistīta ar Krievijas agresijas kara eskalāciju. Jaunie ģeopolitiskie izaicinājumi diktē nepieciešamību pēc formāta, kas piesaistītu Eiropas Savienības orbītai kaimiņvalstis, ar kurām tai šie izaicinājumi ir kopīgi. Saprotams, ka ārpus platformas tika atstāta agresorvalsts Krievija un tās satelīts Baltkrievija, toties iesaistījās Lielbritānija, Turcija, visas Dienvidkaukāza valstis un, līdz ar Erevānas samitu, arī Kanāda. Dienvidkaukāzs ir viens no tiem reģioniem, kurā Kremļa agresijas sekas izjūtamas ļoti tieši, un Armēnijai – sevišķi sāpīgi. Militārā avantūra Ukrainā ir noplicinājusi agresorvalsts resursus, tās ģeostratēģiskā ietekme izčākstējusi, un tas ļāva Azerbaidžānai 2023. gadā ar militāriem līdzekļiem atrisināt sev par labu gadu desmitiem ilgušo strīdu par Kalnu Karabahas faktisko piederību. Teritorijai krītot azerbaidžāņu spēku rokās, to pameta praktiski visi tur dzīvojušie etniskie armēņi, vairāk nekā simts tūkstoši, un Armēnijai neatlika nekas cits kā piekāpties. Attiecīga vienošanās, kā zināms, tika noslēgta 2025. gada augustā Vašingtonā ar Donalda Trampa līdzdalību, tomēr tā vēl nav pārtapusi pilnvērtīgā ratificētā miera līgumā. Tomēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunāja 4. maija samita dalībniekus vismaz tiešsaistē, savukārt Azerbaidžānas ciešāko sabiedroto Turciju, kuras attiecības ar Armēniju arī ir praktiski iesaldētas, Erevānā pārstāvēja viceprezidents Dževdets Jilmazs, un abi šie fakti tiek atzīmēti kā apliecinājums pozitīvai attīstībai starpvalstu attiecībās. Eiropas Savienības un Armēnijas samita rezultātā tapusi plaša kopīga deklarācija, kuras nozīmīgs aspekts ir savienības paustā atzīšana Armēnijas vēlmei uzsākt pievienošanās procesu. Citi deklarācijas temati ir sadarbība loģistikas, enerģētikas, augsto tehnoloģiju attīstības sfērās, kā arī virzība uz bezvīzu režīma ieviešanu Armēnijas pilsoņiem Šengenas zonā. Tramps atkal turp un atpakaļ Pirmdien, 4. maijā, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pieteica kārtējo jaunumu Hormuza šauruma krīzes sakarā – operāciju „Projekts Brīvība”. Tās ietvaros amerikāņu militārie spēki grasās uzsākt transportkuģu konvojēšanu cauri Irānas apdraudētajiem Hormuza ūdeņiem. ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ziņoja, ka gatavojas iesaistīt uzdevuma īstenošanā ar vadāmajām raķetēm aprīkotus eskadras mīnu kuģus, apmēram simts jūrā un uz sauszemes bāzētu lidmašīnu, kā arī dažādas bezpilota platformas. Irāna reaģēja ar draudiem vērst triecienus pret amerikāņu kuģiem, ja tie uzsāks darbību Hormuza ūdeņos, un paziņoja, ka piesaukto operāciju uzlūkos par pašreiz spēkā esošā trauslā pamiera pārkāpumu. Mediji metās apspriest, vai amerikāņu militārie līdzekļi ir pietiekami deklarētā mērķa īstenošanai, kādā veidā tas būtu izdarāms, un cik nopietna eskalācija iestātos, ja Irāna īstenotu savus draudus. Taču jau pēc nepilnas diennakts no Vašingtonas izskanēja nākamais paziņojums: operācija „Projekts Brīvība” pagaidām tiek apturēta, dodot iespēju turpmākajiem diplomātiskajiem pūliņiem. Savukārt šodien valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Savienoto Valstu pret Irānas teritoriju vērstā militārā kampaņa esot noslēgusies un amerikāņu bruņoto spēku uzmanība turpmāk tikšot koncentrēta tikai kuģošanas nodrošināšanai Hormuza šaurumā. Tas licis daudziem komentētājiem paust cerību, ka diplomātiskais risinājums joprojām ir aktuāls. Tiek piesaukti intensīvi Pakistānas diplomātijas centieni, kā arī Irānas ārlietu ministra Abāsa Arāgči vizīte Pekinā un tikšanās ar savu ķīniešu kolēģi Vanu Ji. Jāpiebilst, ka vien nepilnas desmit dienas atlikušas līdz plānotajai Baltā nama saimnieka vizītei Pekinā, kas agrāk tika atlikta, Savienotajām Valstīm un Izraēlai uzsākot karadarbību pret Irānu. Baiļpilno parāde Tuvojas kārtējais 9. maijs – diena, kad Krievijas režīma kultivētā „uzvaras psihoze” sasniedz savu ikgadējo kulmināciju. Centrālais notikums te allaž bijusi Uzvaras dienas parāde Maskavas Sarkanajā laukumā ar agresorvalsts vadoni un viņam draudzīgo valstu līderiem tribīnēs. Taču šoreiz priekšsvētku noskaņa ir sevišķas nervozitātes apdvesta. Iespēja, ka īpašajā datumā virs Sarkanā laukuma varētu atskanēt ukraiņu lidrobotu dūkoņa, tika apspriesta jau pagājušogad. Tomēr toreiz tā šķita maz ticama īpaši tādēļ, ka viesu vidū bija Ķīnas līderis Sji Dziņpins. Šogad notikumā gaidāmi labi ja ierastie „statisti” Aleksandrs Lukašenko un Kasims Žomarts Tokajevs, un pat Slovākijas premjers Roberts Fico paziņojis, ka Maskavu gan apmeklēšot un pie mūžīgās uguns ziedus nolikšot, taču parādi izlaidīšot. Kā zināms, Ukraina pēdējās nedēļās sevišķi intensīvi demonstrējusi savas gaisa triecienu spējas. Tās lidroboti un raķetes ne vien pamatīgi izpostījuši naftas produktu tranzītostu netālajā Tuapse, bet sasnieguši arī Primorsku un Ustjlugu pie Somu līča, Ņižņijnovgorodu Volgas vidustecē, Permu Urālos un citas vietas līdz pat pusotru tūkstoti kilometru dziļi Krievijas iekšienē. Krievijas naftas pārstrādes jaudas pēdējos mēnešos kritušās, iespējams, pat par divām piektdaļām, salīdzinot ar pirmskara apjomu. Katrā ziņā Ukrainas triecienlīdzekļu spējas aizlidot līdz Maskavai nerada šaubas. Tiek ziņots, ka ap galvaspilsētu tiekot koncentrēti no citiem reģioniem atvilkti pretgaisa aizsardzības līdzekļi, savukārt ap Sarkano laukumu jau izvietotas vienības ar zenītložmetējiem; parāde, visticamāk, notikšot bez bruņutehnikas un citu nopietna kalibra ieroču demonstrēšanas. Pirmdien, 4. maijā, Krievijas Aizsardzības ministrija sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka, sekojot Vladimira Putina pavēlei, Krievijas bruņotie spēki izsludinot vienpusēju uguns pārtraukšanu no astotā līdz desmitajam maijam. No Ukrainas tiekot sagaidīta pievienošanās šim pamieram, bet ja ukraiņi atļaušoties apdraudēt Uzvaras dienas priekus Maskavā, tad pa Kijivas centru tikšot vērsts īpaši nikns prettrieciens. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina gan neesot saņēmusi nekādu oficiālu Krievijas puses priekšlikumu uguns pārtraukšanai, taču izsludinot „klusuma periodu” jau sākot ar pusnakti uz 6. maiju. Viņš ieteicis Krievijai spert konkrētus soļus kara izbeigšanai, ievērojot, ka pat parāde Sarkanajā laukumā jau kļuvusi atkarīga no Ukrainas labās gribas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

2025. gadā būtiski pieaudzis dronu lietošanas noteikumu pārkāpumu skaits. Ko drīkst un ko nedrīks darīt ar šādiem lidaparātiem? Kādi ir ierobežojumi privātās teritorijās un citviet? Un kur apgūt dronu vadīšanas prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols,  pretgaisa aizsardz ības un bezpilota lidaparātu specialists, Dronu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis. Dronu pielietojums ir plašs un kļūs arvien plašāks. Eiropas Savienībā dronu izmantošanai ir vienots regulējums. Atkarībā no tā, kāds ir drons un kurā vietā vēlas veikt lidojumu, atšķiras arī prasības, kas uz to attiecas. Vismazāk prasību attiecas uz droniem, kuru svars ir mazāks par 250 gramiem. Tomēr šobrīd tā ir kategorija, kur tīri statistiski ir visvairāk pārkāpumu fiksēti, jo šķiet, ka tā ir rotaļlieta, uz kuru nekādi ierobežojumi neattiecas.  Vispirms ir jāreģistrē drona lietotājs, drons ir jāmarķē ar reģistrācijas procesā iegūto numuru, lai tas būtu identificējams, ja kaut kas notiek. Atkarībā no tā, kur veic lidojumus, ir jāskatās, vai ir kādas īpašas zonas, kur tie ir iepriekš jāpiesaka vai jāsaskaņo. Tāpat viena no pamatprasībām, kas ir jāievēro, ir atļautais lidojuma augstums. Tie ir ne augstāk kā 120 metru. Ir vēl arī citi ierobežojumi. Atsaucoties uz pēdējā laika notikumiem, kad Latgales pusē pierobežā bija vairāki ar droniem saistīti incidenti, eksperti skaidro, ja cilvēki redz, ka ir nokritis diezgan paliels drons, kas jau vizuāli līdzinās savā ziņā mazai lidmašīnītei, noteikti jāziņo 112, arī vietējam varas iestādēm. Šādam dronam noteikti nevajag iet klāt, jo tur var būt sprāgstošā sadaļa, kas var eksplodēt nezināmā laika periodā pēc avārijas. Arī gadījumos, ja redz pierobežā gaisā lidojot lielāka izmēra dronus, noteikti var ziņot 112. Var arī pārliecināties internetā, vai ir lidošanai rezervēta attiecīgā gaisa telpa un tas ir draudzīgs drons, jo arī Latvijas robežsargi izmanto dronus robežas novērošanai. Katrā ziņā labāk ir lieku reizi paziņot atbildīgajiem dienestiem, nekā atturēties. 

Í þætti dagsins ræðum við við Þórð Sævar Jónsson, þýðanda og skáld, um þýðingu sem hann var að senda frá sér á skáldsögu bandaríska rithöfundarins Richard Brautigans, Suðurríkjaherforingi frá Big Sur. Haukur Þorgeirsson fer með okkur aftur til hins kaþólska Íslands og heyrum við brot úr Katrínardrápum og öðrum kvæðum um heilagar meyjar. Við sláum einnig á þráðinn austur á Höfn í Hornafjörð en þar opnaði nýverið sýningin Hlýja og handverk í Svavarssafni þar sem gefur að líta verk eftir kennarann og handverkskonuna Margot Gamm en hún auðgaði líf menningarlíf Hornarfjarðar með listfengi sínu í áratugi.

Is geoengineering going to save the world or risk precipitating further climate crises by interfering with nature? And what international frameworks are needed to ensure it is both responsibly governed and genuinely useful?Joining the conversation are:Dalee Sambo Dorough, Senior Scholar at the University of Alaska AnchorageShaun Fitzgerald, Director of the Centre for Climate Repair at the University of CambridgeMark Symes, Programme Director at ARIA — Advanced Research and Invention AgencyThe Session is moderated by Katrín Jakobsdóttir, Chair of the Arctic Circle Polar Dialogue and Former Prime Minister of Iceland.This discussion was recorded live at the Arctic Circle Rome Forum - Polar Dialogue, held March 3rd–4th, 2026.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization.  Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org

Katrín Elvarsdóttir heillaðist af kvikmyndalistinni sem unglingur og það var sá áhugi sem leiddi hana á slóðir ljósmyndunar, en ljósmyndin hefur alla tíð verið hennar miðill í myndlistinni. Mikill Frakklands áhugi dró Katrínu á allar franskar kvikmyndahátíðir sem buðust og franska nýbylgjan og David Lynch áttu síðar eftir að hafa djúp áhrif á fagurfræði verka hennar. Hún eignaðist sína fyrstu myndavél um tvítugt og fór í framhaldinu í nám í ljósmyndun til Bandaríkjanna þar sem hún lærði einnig myndlist. Ljósmyndun hélt áfram að vera hennar miðill og í dag sér hún vinnuna með myndavélina sem framlengingu á sjálfri sér. Forvitni Katrínar og áhugi á ólíkum menningarheimum hefur dregið hana víða og veitt innblástur í gegnum árin. Við ræðum þetta allt og margt fleira í svipmynd vikunnar í Víðsjá dagsins

Árið 2009 var sett á fjalirnar pólitísk leiksýning sem stóð yfir tæp fjögur ár. Þá, líkt og nú, var reynt að telja almenningi trú um að um sérstakar samningaviðræður milli Íslands og Evrópusambandsins væri að ræða. Byggt var undir þá von að Íslendingar gætu samið um breytt regluverk Evrópusambandsins – að Evrópusambandið myndi aðlaga sig að sérþörfum Íslendinga. Forystumenn vinstri stjórnarinnar vissu betur og þá ekki síst utanríkisráðherra en á upplýsingasíðu utanríkisráðuneytisins sagði meðal annars: „Hvor aðili um sig, umsóknarríkið og ESB, hafa sín samningsmarkmið og af hálfu umsóknarríkis snúa þau vanalega fyrst og fremst að því að fá að njóta ákveðins sveigjanleika við að taka upp lög og stefnumið ESB.“ Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra var sem nefndarmaður í utanríkismálanefnd árið 2009 sannfærð um að engar líkur væru á því að Ísland gæti fengið varanlegar undanþágur frá meginreglum Evrópusambandsins.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Meginvextir Seðlabankans voru hækkaðir úr 7,25% í 7,50% í dag og einhugur ríkti innan peningastefnunefndar að vaxtahækkun væri nauðsynleg. Það ræðst á næstu 167 dögum hvort forsendur kjarasamninga haldist og Bjarni Benediktsson, framkvæmdastjóri Samtaka atvinnulífsins, viðurkennir að hann hafi meiri áhyggjur en áður af forsenduákvæði kjarasamninga. Hann vill þó ekki spá um hvort stefni í harða kjarabaráttu í haust. Yfirlýsing um samstarf Íslands og Evrópusambandsins var staðfest í dag í Brüssel af þeim Þorgerði Katrínu Gunnardóttur, utanríkisráðherrra, og Kaju Kallas, utanríkismálastjóra ESB. Undirritun yfirlýsingarinnar hafði verið frestað í nóvember út af ákvörðun ESB um verndaraðgerðir vegna málmblendis. Þorgerður Katrín hitti embættismenn hjá NATO í morgun og átti einnig fund með framkvæmdastjóra viðskipta hjá ESB um undanþágur vegna losunarheimilda í ETS kerfinu. Það er flókið en ekki ómögulegt að fá undanþágur eða sérlausnir þegar ríki gerir samning við Evrópusambandið. Þetta sagði Gunnar Pétursson, prófessor í Evrópurétti við Háskólann í Reykjavík, í erindi sem hann hélt á Akureyri í dag. Hann segir eðlilegt að mörgum þyki erfitt að skilja hvað felist í að fara í viðræður um aðild að ESB. Umræðan geti verið óskýr.

Pasaulē kļūst arvien nemierīgāki un arī grūtāk prognozēt, kas varētu notikt tālāk. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps cer, ka citas pasaules valstis nāks viņam palīgā karā ar Irānu, vispirms jau lai atvērtu drošajam tranzītam tirdzniecības ceļu cauri Hormuza šaurumu. Tomēr Eiropa nav gatava vēl vienam karam, tāpēc Trampam nācās piekāpties teikt, ka amerikāņi tiks galā paši. Vēl viena valsts citā reģionā, kas ir nonākusi pamatīgā krīzē, ir Kuba. Ziņas, kas pienāk no sociālistiskās salas, liek jautāt, vai daudzus gadu desmitus tur valdošajam režīmam nav pienākusi "x" stunda? Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks.  Kuba – nākamais Trampa eksperiments? Pagājušajā piektdienā, 13. martā, Kubas prezidents Migels Diass-Kanels publiski atzina, ka viņa valdība ir iesaistījusies sarunās ar Savienoto Valstu administrāciju. Tādējādi konkrētākas aprises ieguva pieņēmumi, ka Kuba, viens no pēdējiem totalitārā komunisma sistēmas reliktiem mūsdienu pasaulē, varētu kļūt par mērķi nākamajai Donalda Trampa aizrobežu kontroles palielināšanas operācijai. Katrā ziņā valsts sekretārs Marko Rubio, kubiešu emigrantu atvase, visai nepārprotami licis manīt, ka Vašingtonas mērķis ir režīma maiņa Havanā. Kā zināms, šis režīms tur pastāv kopš 1959. gada, kad kreisā „26. jūlija kustība” ar Fidelu Kastro priekšgalā gāza līdz tam valdījušo diktatūru un padarīja Kubu par sociālistiski orientētu Padomju Savienības satelītu Rietumu puslodē. 2019. gadā režīms gan piedzīvoja zināmu liberalizāciju, kad konstitūcijas reforma atgrieza politiskajā sistēmā vairākas demokrātijām raksturīgas institūcijas un normas, legalizēja privāto kapitālu un ārvalstu investīcijas, tiesiskajā sistēmā atjaunoja nevainīguma prezumpcijas un prettiesiskas ieslodzīšanas aizlieguma principus. Tomēr Kubas Komunistiskās partijas vadošā loma un komunisma celtniecība kā valsts pastāvēšanas mērķis konstitūcijā palika, un pašreizējais prezidents Diass-Kanels ir tipisks padomju stila autoritārs līderis, kurš kopš 2021. gada ieņem arī partijas pirmā sekretāra amatu. Ciešākais režīma sabiedrotais reģionā līdz nesenam laikam bija Venecuēla, un zīmīgi, ka 3. janvāra operācijas laikā Karakasā gāja bojā trīsdesmit divi kubiešu militāristi un specdienestu darbinieki. ASV embargo tirdzniecībai ar Kubu ir spēkā kopš 1960. gada, un ir ilglaicīgākais šādu sankciju precedents mūsdienu vēsturē. Kopš šī gada janvāra Vašingtona īsteno pret Kubu naftas blokādi, un tas draud ar pilnīgu energosistēmas paralīzi salā, kura nu jau pāris gadus piedzīvo visai smagus elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Valsts transporta un veselības aprūpes sistēmas esot uz sabrukuma sliekšņa. Kā galvenais Havanas režīma pārstāvis sarunās ar Savienotajām Valstīm tiek minēts Rauls Rodrigess Kastro. Viņa vectēvs Rauls Kastro kļuva par Kubas kompartijas pirmo sekretāru 2011. gadā, kad šo amatu pameta viņa vecākais brālis un ilggadējais režīma vadonis Fidels. 2021. gadā vectēvs Rauls, tobrīd deviņdesmitgadīgs, nodeva varas grožus Diasam-Kanelam, tomēr mazdēla Raula Rodrigesa loma sarunās apliecina, ka Kastro dzimta, lai gan tās pārstāvji vairs neieņem kādu no nozīmīgākajiem valsts posteņiem, ir joprojām ietekmīga. Kubas diplomātiskās misijas vadītāja ASV, Lianisa Torresa Rivera, uzsvērusi, ka Kubas politiskā sistēma un sociālistiskais modelis neesot apspriežami jautājumi. Pagaidām Havanas vara piesolījusi kā labas gribas žestu atbrīvot piecdesmit vienu politieslodzīto. Kopš 2021. gada, kad Kubā izcēlās plaši pret režīmu vērsti protesti, režīma cietumos tiek turēti apmēram 1200 politieslodzītie. Hormuza „Šaurā Bezizeja” Vakar, 17. martā, no Teherānas pienākušās ziņas vēlreiz apliecina sabiedroto gaisa spēku un izlūkošanas efektivitāti – gaisa triecienā nogalināts Irānas drošības padomes vadītājs Ali Laridžāni, pēdējos mēnešos nereti minēts kā patiesais režīma līderis. Tāds pats liktenis piemeklējis bēdīgi slavenās paramilitārās organizācijas „Bāsidž” komandieri Golamrezā Soleimāni. Lai nu kurš, bet šie vīri darīja visu, lai viņu atrašanās vieta nebūtu viegli konstatējama. Kas attiecas uz Modžtabu Hāmenejī, kurš pirms desmit dienām ieņēma Irānas garīgā līdera posteni nogalinātā tēva vietā, tad viņš publiskajā telpā joprojām nav manīts, un arvien ticamāka šķiet versija, ka jaunais rahbars tiešām nogādāts Maskavā, ciktāl arī smagi cietis uzlidojumā. Vērienīgai atriebei par savu komandieru nāvi Irānai acīmredzot trūkst jaudas, tomēr tās raķešu triecieni vakar laupījuši dzīvības diviem izraēliešiem un vienam Abū Dabī iedzīvotājam. Pēdējās nedēļas laikā globālās uzmanības degpunktā arvien vairāk izvirzījies Hormuza šaurums, kas paliek bloķēts lielākajai daļai kuģu satiksmes. Deficīts globālajā naftas tirgū tiek raksturots kā dramatiskākais kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu naftas krīzes un apjomos plašākais jebkad pieredzētais. „Brent” marķējuma jēlnaftas cena joprojām svārstās ap 100 dolāriem par barelu, un tiek lēsts, ka tikai Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstu lēmums iepludināt tirgū četrsimt miljonu barelu no savām stratēģiskajām rezervēm liedz tai kāpt vēl augstāk. Saūda Arābija un Apvienotie Arābu emirāti daļēji kompensē tranzītu caur Hormuzu, izmantojot naftas vadus uz ostām Sarkanās jūras un Arābijas jūras piekrastē, taču to maksimālā kapacitāte ir ekvivalenta apmēram ceturtajai daļai no ierastās plūsmas cauri šaurumam. Irāna gan paziņojusi, ka cauri Hormuzam ļauts kuģot Ķīnas, Indijas, Pakistānas un arī NATO dalībvalsts Turcijas kuģiem, un tiek ziņots, ka daži šo valstu kuģi patiešām šķērsojot šaurumu pa īpašu maršrutu gar Irānas krastiem. Sākot ar 15. martu Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sociālo tīklu publikācijās un intervijās sāka paust prasību, lai Hormuza šauruma problēmas militārā risinājumā iesaistās arī citas valstis, bet 16. martā paziņoja, ka, ja nesagaidīs pretimnākšanu, tas būšot, citējot, „ļoti slikti NATO nākotnei”. Gaidītā militārā entuziasma vilnis no partneru puses tomēr izpalika. Kā viņu viedokļa kvintesenci pasaules prese visbiežāk citē Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa pirmdien teikto: „Tas nav mūsu karš, mēs to nesākām.” Ar dažādām diplomātiskās stilistikas niansēm no praktiski visām Eiropas galvaspilsētām izskan, ka ja kāds vēlas partneru iesaistīšanos tik nopietnā pasākumā kā karš, viņam būtu jāpapūlas informēt šos partnerus par saviem plāniem un kara mērķiem. Galu galā vakar pievakarē, uzņemot Baltajā namā Īrijas premjerministru Maiklu Mārtinu, mājastēvs paziņoja, ka Amerikai nekādu palīdzību nevajagot, tiesa, palīgos nenācēji esot nepateicīgi. Sagatavoja Eduards Liniņš.

https://solvitryggva.is/ Númi Snær Katrínarson og Elín Jónsdóttir eru hjón sem hafa unnið við heilsu í áraraðir bæði hér heima og erlendis. Í þættinum er farið í stóru myndina og rætt um allar hliðar heilsu og leiðir til að taka ábyrgð á eigin heilsu. Þátturinn er í boði; Caveman - https://www.caveman.global/ Nings - https://nings.is/ Myntkaup - https://myntkaup.is/ Mamma veit best - https://mammaveitbest.is/ Mama Reykjavík - https://mama.is/ Smáríkið - https://smarikid.is/ Ingling - https://ingling.is/

Afhverju kostar peli af rjóma 940kr? Friðrik Dór mætir í spjall um Hittaramessu! Þurfum ekki að hafa neinar áhyggjur af Gervigreindinni miðað við spurningakeppnina um Frikka Dór. Spjöllum við Katrínu og Gulla frá ÍMARK um 40 ára afmæli Lúðursins. Rikki setur Egil í einföldustu spurningakeppni sögunnar. Þetta og mikið meira til.

If you are the sort of person whose New Year's resolutions read something like: “(1) Shoot for the moon, (2) Do what you love, (3) Change the world” – have we got a guest for you! We're joined this week by former Icelandic prime minister Katrín Jakobsdóttir, who resigned from office in 2024 in order to run for president and is now enjoying a second life as a successful crime novelist and climate activist. Be still, our hearts. We chatted with Katrín about the security threat that climate change and the current geopolitical instability pose to Iceland; her career in politics; and why she wanted to write fiction (“Doesn't everybody?” she asked).   Also in this episode: The Mercosur primer of your dreams! And the disconcertingly relatable story of a ChatGPT-informed wedding gone awry. This week's Inspiration Station recommendations are the 10th edition of the European Review of Books and the Deutsche Welle podcast Delayland.    LISTENER SURVEY: Do you have a moment to help us out? We would be so grateful to hear your thoughts about what we're doing well and where we can improve. Fill out our short, simple survey here.   Resources for this episode:   “32.7% of EU people used generative AI tools in 2025” – Eurostat, 16 December 2025 “Largest study of its kind shows AI assistants misrepresent news content 45% of the time – regardless of language or territory” – European Broadcasting Union, 22 October 2025 “Thinker, Plaintiff, Merkel, Spy” (our interview with the creators of the European Review of Books) – The Europeans, 3 June 2021 The Weapons to Ukraine fund, AKA Czech initiative A Gift for Putin (Dárek pro Putina)   SUBSCRIBE TO OUR NEWSLETTER: Although this episode came out on a Friday, we are a *Thursday* podcast, because who wants to think about the imminent World War III on a Friday? That being said, if you would like to laugh through your tears on Friday, we recommend our newsletter, GOOD WEEK BAD WEEK. It will carry you through a full weekend of existential dread.   This podcast was brought to you in cooperation with Euranet Plus, the leading radio network for EU news. But it's contributions from listeners that truly make it all possible—we could not continue to make the show without you! If you like what we do, you can chip in to help us cover our production costs at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠patreon.com/europeanspodcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ (in many different currencies), or you can gift a donation to a superfan. We'd also love it if you could tell two friends about this podcast. We think two feels like a reasonable number. Produced by Morgan Childs, Wojciech Oleksiak and Katz Laszlo Mixing and mastering by Wojciech Oleksiak Music by Jim Barne and Mariska Martina   YouTube | Bluesky | Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | Mastodon⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | Substack | hello@europeanspodcast.com