POPULARITY
Categories
In this special episode, I'm sharing a compilation of some of my favorite conversations with five of the most decorated athletes in CrossFit Games history: Rich Froning, Tia-Clair Toomey, Mat Fraser, Katrin Davidsdottir, and Annie Thorisdottir. These episodes span the past ten years of the podcast—starting with my very first recording ever, with Rich Froning. It's been incredible to reflect on how much the show has evolved, and even more powerful to revisit the insights these champions shared. We talk about their mindset towards competition and pressure: what drove them to the top of the sport, what continues to fuel their training, and the habits behind their success. Whether you've been following the podcast from the beginning or just tuning in, I hope you enjoy this look back at some of the most inspiring conversations I've had with the Fittest on Earth. Related Episodes: Ep 001 - Rich Froning on Competition, Shifting Priorities, and Discovering his Purpose Ep 52b - Tia-Clair Toomey on Realizing Her CrossFit and Olympic Dreams and Finding Confidence Ep 56 - Katrín Davíðsdóttir and Ben Bergeron on The Process of Creating a Champion Ep 153 - Mat Fraser + Sammy Moniz: Sweethearts on a Mission Ep 271 - Annie Thorisdottir: a CrossFit Legend on the Will to Win If you like this episode, please subscribe to Pursuing Health on iTunes and give it a rating or share your feedback on social media using the hashtag #PursuingHealth. I look forward to bringing you future episodes with inspiring individuals and ideas about health. Disclaimer: This podcast is for general information only, and does not provide medical advice. I recommend that you seek assistance from your personal physician for any health conditions or concerns.
In this episode, we take a closer look at the United Arab Emirates' new polar program.As global interest in the Arctic continues to grow, countries beyond the region, including those in the Middle East and South Asia, are stepping up investments in polar science, climate research, and international cooperation.To explore this emerging landscape, the conversation brought together:Ebrahim Al Hajri, President of Khalifa University, United Arab EmiratesJan-Gunnar Winther, Pro-rector for Research and Development, UiT The Arctic University of NorwayThamban Meloth, Director, National Centre for Polar and Ocean Research (NCPOR), IndiaWassim Said, Advisor to the UAE Presidential Court and member of the Emirates Polar Program Steering CommitteeModerating the Session was Katrín Jakobsdóttir, Chair of the Arctic Circle Polar Dialogue and former Prime Minister of Iceland.This conversation was recorded live at the Arctic Circle India Forum, held in New Delhi on May 3–4, 2025, and is part of the Polar Dialogue.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization. Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Guðmundur Arnar Sigmundsson forstöðumaður netöryggissveitar cert-is um hrinu svikapósta á Íslandi Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir um hugmyndir um leyniþjónustu og varnir Íslands Símatími Kári S Friðriksson hagfræðingur hjá greiningu Arion Banka um vöru- og bensínverð Þorbjörg Sigríður Gunnlaugsdóttir dómsmálaráðherra um norsku leiðina í útlendingamálum Þorvaldur Þórðarson eldfjallafræðingur um goslok og gagnrýni Þorsteinn Ólafsson sölustjóri hjá Vatt sem er umboðsaðili BYD bíla
Mikil gosmóða og gasmengun hefur legið yfir stórum hluta landsins í dag og undanfarna daga og hún liggur líka yfir Speglinum. Þótt yfirstandandi eldgos á Sundhnúksgígaröðinni standi betur undir lýsingunni „óttalegur ræfill“ en gosið sem mætur jarðvísindamaður gaf þá einkunn fyrir fjórum árum, þá er mengunin frá því töluvert meiri, víðförlari og þaulsætnari en áður hefur sést frá gosstöðvunum á Reykjanesskaganum. Því er spurt: Eru aðstæður á gosstöðvum eða samsetning kvikunnar eitthvað öðru vísi en í fyrri gosum, eða eru það eingöngu ytri aðstæður sem valda þessu? Katrín Agla Tómasdóttir veðurfræðingur á Veðurstofu Íslands kann svör við því. Ævar Örn Jósepsson ræddi við hana. Umsjón: Ævar Örn Jósepsson Tæknimaður: Kári Guðmundsson
Svarīgas ziņas ir jāsaņem visiem, jo īpaši tad, ja tās brīdina par būtiskiem riskiem. Par to, kā darbojas šūnu apraide un ko darīt, lai tā būtu efektīva, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Par šūnu apraides darbību Latvijas Radio ir informējis arī ziņu pārraidēs. Kādās situācijās jāsaņem šūnu apraides ziņojumi? "Situācijas var būt dažādas. Mēs vairāk orientējamies uz tādām situācijām, kurās ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība. Un, protams, katrā jomā tas ir dažādi," norāda Ivars Nakurts. Atsaucoties uz pirmajiem šūnu apraides mēģinājumiem aizvadītājā nedēļā, viņš skaidro, informācija par bīstamību saņemta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ir noteikti parametri, kad ir oranžais vai sarkanais brīdinājums par bīstamiem laikapstākļiem - lietus, sniegs, vējš, krusa un citi. "Katrā jomā ir noteikts, kura ir atbildīgā institūcija par konkrēto apdraudējuma situāciju. Policijas gadījumā, ja ir kāda situācija, kur būs bīstama, kas var apdraudēt lielākas sabiedrības drošību," turpina Ivars Nakurts. Piemēram, ja ir terorisma draudu pazīmes vai no cietuma ir izbēguši vairāki ieslodzītie, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, ir nolaupīts bērns. Meža ugunsgrēku gadījumā Valsts meža dienests nosaka bīstamību vai attīstības tendenci, vai jau ir spēkā oranžais vai sarkanais brīdinājums vai tuvākajā laikā var iestāties. Par dienestu savstarpējo koordināciju atblidīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. "Šūnu apraides vislabākā analoģija ir ar radioapraidi, skaidro Āris Dzērvāns. "Šūnu apraide nozīmē to, ka mobilā operatora bāzes stacija, šūna ir šī te apraides tvērums ap šo bāzes staciju, šī bāzes stacija raida signālu līdzīgi kā radio raidītājs. Pilnīgi visi telefona aparāti, kas atrodas šīs bāzes stacijas apraides tvērumā, šajā šūnā dzird šo raidījumu, ko raida bāzes stacija. Tālāk jau katrs telefona aparāts ierauga, ka ir atnācis šāds te ziņojums un to attēlo. Īsziņu bāzes stacija sūta vienam konkrētam telefona aparātam, šūnu apraide tiek sūtīta pilnīgi visiem telefona aparātiem, kas atrodas šajā pārklājuma zonā. Visvienkāršākā un tiešākā analoģija ir ar radioapraidi. Telefona aparāts pārvēršas par radioaparātu un mobilā operatora bāzes stacija pārvēršās par radioraidītāju." Ja būs sarkanais vai oranžais brīdinājums, tās telefonos ieskanēsies ar īpaši skaļu vibrējošu skaņas signālu. Tas ir modificēts, lai pievērstu uzmanību, tomēr var atšķirties Android un Apple sistēmas telefoniem. Arī pirmajā reizē bija cilvēki, kas saņēma tikai vibrācijas signālu vai tikai skaņas signālu. Ivars Nakurts mudina neignorēt atjauninājumus telefonā, tie būs drošības paziņojumi, lai vairāk nekas nav jākonfigurē vai jāveic savos tālruņos. "Rudens periodā lielākajā daļā telefonu brīdinājumi, kad būs oranžais un sarkanais brīdinājums, nāks gan ar skaļu signālu, gan ar vibrāciju, lai pievērstu uzmanību," atzīst Ivars Nakurts.
Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi. Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.
Kultūras rondo svētku muzicē un emocijās par svētkiem dalās Liepājas bērnu un jaunatnes folkloras kopa “Ķocis” kopā ar savu vadītāju Solveigu Kūlaini. "Ķocis" aizvadījis piepildītu svētku nedēļu, bijuši koncerti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, gan laureātu koncerts VEF kultūras pilī, protams, vēl priekšā uznāciens Noslēguma koncertā Mezaparkā un gājiens. Solveiga Kūlaine atzīst, ka mazliet ir iestājies mazliet pagurums jau sestajā svētku dienā, bet notikumi ir tik dažādi, uzlādējoši un pacilājoši un to nogurumu nejūt, vai arī tas nešķiet svarīgs. "Ķocī" muzicē arī abas Solveigas Kūlaines meitas Emīlija un Katrīna, viņas atzīst, ka tas ir citādi nekā pārējiem bērniem, bet ir forši būt ar ģimeni kopā svētkos.
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra um stöðuna á Alþingi Freyr Eyjólfsson um Góða hirðinn Símatími Eiríkur Bergmann stjórnmálaprófessor og stjórnandi hlaðvarpsins Skuggavaldið um fréttir dagsins af Alþingi Arnar Pétursson hlaupari um brottvísun sína Aron Guðmundsson íþróttafréttamaður hjá Sýn um leik Íslands og Noregs á EM kvenna Einar Sveinbjörnsson veðurfræðingur hjá Blika.is um helgarveðrið
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros šodien, 5. jūlijā, norisināsies skatuviskās dejas uzvedums “Viedvasara” zīmē, kas plkst. 18.00 notiks "Xiaomi" arēnā. Tajā piedalīsies vairāk nekā 3000 dejotāju no 152 deju kolektīviem. Uzveduma režisorei Diānai Kaijakai šie ir pirmie dziesmu un deju svētki šādā amatā. Koncerta mēģinājumu vakar vērojā arī kolēģe Laima Slava. Viedvasara” ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka “Viedvasarai” ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas. Koncertu tiešraidē varēs vērot portālā LSM.lv. Koncerta mākslinieciskais vadītājs: Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti: Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Režisore: Diāna Kaijaka, scenogrāfe Ieva Kauliņa, stāsta un tekstu autors: Kaspars Bērziņš, video mākslinieks: – 8, gaismu mākslinieks: Reinis Zalte, muzikālais vadītājs: Ernests Valts Circenis.
Kāda leja deg? – Šo Initas Zaharānes un citas šī pusgada valodnieciskās mīklas min Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2025" organizētajas Edeite Laime un Katrīna Feldmane ar meitu Doru (9 gadi). Valodniecisko mīklu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Liene Kečko, Enija Lapiņa, Agita Liniņa Tinkuse, Alise Sokura, Inita Zaharāne, Biruta Pāvilsone, Ansis Bogustovs, Jasmīna Meistere, Ieva Vaivode, Gunars Gūža, Pēteris Sudmalis, Jolanta Treile, Eduards Zvonkus un Mārtiņš Vācietis.
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Gísli Már Gíslason, prófessor í líffræði um meint flugnaleysi á Reykjanesi Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra Símatími Vilhjálmur Birgisson, formaður Verkalýðsfélags Akraness og Eydís Ásbjörnsdóttir þingkona Samfylkingar um réttar tölur í veiðigjaldafrumvarpinu Jón Ármann Steinsson um þrettánda kaflann í bókinni Leitin að Geirfinni Skúli H Skúlason um pöntunarsíðu fyrir fjallaskála Katrín Ýr Friðgeirsdóttir doktor í íþróttavísindum um hreyfingu og kæfisvefn
Spilgta mūziķu apvienība, trio „Bille”, pieteica sevi Latvijas tautas mūzikas vidē pagājušā gada beigās, izdodot minialbumu “Visu gadu dziesmas krāju”, tas klausāms mūzikas platformās. Visas trīs „Billes” dalībnieces izaugušas Latvijas folkloras kustības vidē. Māsas Katrīna un Anna Patrīcija Kareles – Iecavas folkloras kopā „Tarkšķi”, etnomūziķe Liene Skrebinska – Rēzeknes „Vīteros”. Šobrīd viņa studē Igaunijā, Tallinas Mūzikas un teātra akadēmijā, tāpēc arī mūsu saruna notiks ar zoom starpniecību. Liene ir arī daļa no grupas “The Baltic Sisters”, kura nesen izdevusi savu pirmo albumu “Vārti”, šī ir ļoti interesanta muzikāla apvienība, kurā apvienojušās dziedātājas no visām trim Baltijas valstīm, iepazīstinot klausītājus ar latviešu, lietuviešu un igauņu folkloras saspēli. Raidījuma stāsts gan par jauno albumu un gaidāmo koncertu Latvijas Radio 1. studijā 16. jūnijā, gan arī par to, kā folkloras ierakstus un pierakstus interpretē pasaules mūzikā un folkloras kustībā augušo paaudze. Sarunās ar trio „Bille” atklājas, kā būšanu folklorā uztver un īsteno jaunākas dziedātājas, pamanīt arī, kā no jauna tiek iedibināta dziesmu pārmantošanas tradīcija, kurā nepārkāpjamas vairs nešķiet novadu izlokšņu un pat valstu robežas. Jo tieši tā arī trio „Bille” dalībnieces iepazinušas viena otru. Trio „Bille” minialbums „Visu gadu dziesmas krāju” izceļas ne tikai ar skaistajām meiteņu balsīm, bet arī interesantām instrumentālām saspēlēm.
Jóna Gréta Hilmarsdóttir ákvað að gera heimildarmynd um pabba sinn, en það reyndist vera flókið. Við spjöllum við Jónu um flókið feðginasamband og þráhyggjuna sem eru stef í myndinni Ósigraður sem var sýnd á Skjaldborg um helgina og hlaut dómnefndarverðlaun í flokki stuttmynda. Fönkfrumkvöðullinn og hipparokkstjarnarn Sly Stone er látinn 82 ára að aldri. Við ræðum við Samúel Jón Samúelsson, Samma, um kappann. Og við förum á tónleikaferð til Berlínar með tveimur íslenskum rokksveitum, Supersport og Space Station. Katrín Helga Ólafsdóttir segir frá.
In this episode, we reflect on how science diplomacy can bridge divides and build trust across regions. Today's crises, characterized by rising conflicts, climate change, mass displacement, and growing science denial, are deeply interconnected, with ripple effects felt across the globe, from the Arctic to the Himalaya–Third Pole. In this age of division, collaboration across borders and disciplines is more important than ever.Joining us for this conversation are:M Ravichandran, Secretary at the Ministry of Earth Sciences of IndiaJean Lemire, Envoy for Climate Change and Northern and Arctic Affairs of the Government of QuébecJan-Gunnar Winther, Pro-rector for Research and Development at UiT The Arctic University of NorwayPema Gyamtsho, Director General of ICIMOD - International Centre for Integrated Mountain DevelopmentH.E. Katrín Jakobsdóttir, Chair of the Arctic Circle Polar Dialogue, former Prime Minister of Iceland, and moderator of this panel.This conversation was recorded live at the Arctic Circle India Forum, held in New Delhi on May 3–4, 2025, and is part of the Polar Dialogue.Arctic Circle is the largest network of international dialogue and cooperation on the future of the Arctic. It is an open democratic platform with participation from governments, organizations, corporations, universities, think tanks, environmental associations, Indigenous communities, concerned citizens, and others interested in the development of the Arctic and its consequences for the future of the globe. It is a nonprofit and nonpartisan organization. Learn more about Arctic Circle at www.ArcticCircle.org or contact us at secretariat@arcticcircle.orgTWITTER:@_Arctic_CircleFACEBOOK:The Arctic CircleINSTAGRAM:arctic_circle_org
Í dag fjöllum við um glæpi. Þegar fylgst er með almennri umræðu á Íslandi mætti stundum halda að glæpatíðnin í dag væri hærri en gengur og gerist og stundum heyrast jafnvel raddir sem segja að ástandið hér á landi sé stjórnlaust – af hinum ýmsu ástæðum. En hvað segja tölurnar okkur? Snorri Örn Árnason, verkefnastjóri hjá ríkislögreglustjóra og aðjúnkt í afbrotafræði við Háskóla Íslands kíkir í heimsókn til að segja okkur meira um það. Sumarstörf eru alls konar, við heyrum í dag nokkrar sögur frá hlustendum af eftirminnilegum sumarstörfum og ræðum við Önnu Katrínu Halldórsdóttur, framkvæmdastjóra vinnumiðlunarinnar Alfreðs, um stöðu sumarstarfa í dag. Tónlist úr þættinum: ARETHA FRANKLIN - Say a Little Prayer For Me. Kraftwerk - Taschenrechner. La Havas, Lianne - Unstoppable (bonus track mp3). King, Carole - Lay down my life (album version).
Fyrir fjórum árum stóð Loftur Guðmundsson, verkfræðingur, á krossgötum, ákvað að láta reyna á gamlan draum og flutti í húsbíl. Nýlega ákvað hann að minnka við sig og býr nú í þriggja fermetra sendiferðabíl á Sævarhöfða í Reykjavík, þar sem fleira fólk býr í húsbílum og smáhýsum með aðgang að rafmagn og hreinlætisaðstöðu. Við heimsækjum Loft sem líklega er einn nægjusamasti maður landsins og kynnumst hugmyndunum á bakvið lífsstílinn. Frumkvöðlar hætta ekki að fá hugmyndir á sumrin – þess vegna stendur Klak Icelandic Startups fyrir sumarhraðlinum Startup Supernova – þar sem markmiðið er að ný fyrirtæki lendi hlaupandi og stækki hratt. Atli Björgvinsson og Jenna Björk Guðmundsdóttir frá Klak koma í heimsókn í dag til að segja okkur frá þessum hraðli – og líka aðeins frá sögu Klak, sem fagnaði nýlega 25 ára afmæli. Stefán Gíslason flytur okkur eitraðan pistil þar sem netverslunarrisinn Temu og rithöfundurinn Agatha Christie koma við sögu. Tónlist í þættinum: Katrín Helga Ólafsdóttir - Seinasti dansinn okkar. Simon and Garfunkel - Cecilia
Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam? Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams. Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu. Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu. Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm. Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance. Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais. Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā. Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova. Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu. Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.
Katrín Aagestad markaðsstjóri Prís er frá Selfossi og fór í FSU í framhaldsskóla þar sem hún tók þátt í leikriti og nemendafélagsstarfi. Eftir framhaldsskóla fór hún í heimsreisu og byrjaði síðan í viðskiptafræði við HÍ en hætti eftir eitt ár þegar hún komst að því að markaðsfræði og stjórnun voru áhugaverð en hagfræði og bókhald minna. Hún komst inn í leiklistarskóla í Kaupmannahöfn en skólinn lokaði vegna fjármálasjárnar. Kennararnir stofnuðu nýjan skóla en Katrín ákvað að læra multimedia design í staðinn, sem opnaði nýja heimana fyrir hana. Hún kláraði síðan bachelor-nám í vörumerkjaþróun (branding) og kom heim til Íslands eftir fimm ár í Danmörku. Katrín fjallar m.a. óvissu í námi og leið að hennar til að finna sína braut í markaðsmálum. Hennar reynsla sýnir mikilvægi þess að prófa sig áfram, læra af mistökum og finna það sem maður hefur virkilega áhuga á. Vinna hennar hjá Prís sýnir hvernig hægt er að ná árangri með skapandi lausnir þrátt fyrir takmarkaða fjármuni. Katrín byrjaði að vinna hjá Pegasus í kvikmyndaframleiðslu þar sem hún var í starfsnámi. Hún vann sem koordinator með allt að 40 manna teymi, sá um transport, flug, hótel og gistingu. Þetta var "bootcamp í skipulagi" sem nýttist henni vel síðar í markaðsstarfi. Eftir ár hjá Pegasus sótti Katrín um vinnu hjá Nova og var ráðin í markaðsdeildina, fyrst sem "textasmiður" en þróaðist í að vera verkefnastjóri og síðan auglýsingamegin. Hún vann þar með Brandenburg auglýsingastofunni og var meira í kreatífu hlutverki. Hjá Nova lærði hún öguð vinnubrögð með daglegum morgunfundum og vikulegum skipulagsfundum. Hún varð síðan markaðsstjóri með mannaforráð í fyrsta skipti. Meðal herferða sem hún vann að voru "Allir úr" auglýsingin og "Elskum öll" herferðin sem henni þykir sérstaklega vænt um. Í dag vinnur Katrín hjá Prís, lágvöruverðsverslun á Smátorgi 3 í Kópavogi. Fyrirtækið hefur mælst með ódýrasta verðið frá upphafi samkvæmt ÁSÍ og markmið þeirra er að bæta hag almennings með því að lækka matvöruverð á Íslandi. Prís hefur ekki mikið markaðsfé til ráðstöfunar þar sem þeir vilja halda lítilli yfirbyggingu til að geta boðið besta verðið. Þetta þýðir að þeir þurfa að nýta hverja krónu sem best og hugsa snjallt um hvaða miðla þeir nota. Óvænt fyrir Katrínu hefur samfélagsmiðlaefni orðið þeirra besta auglýsingatól. Mest allt efni fer organic og tekur "náttúrlegan flug" án þess að þurfa að fjárfesta miklu í auglýsingum. Þeir búa til efni sem fólk vill horfa á tvisvar frekar en bara einu sinni. Stærsta áskorunin er að brjóta upp venjur fólks - flestir fara alltaf í sömu búð í sömu rútínu. Prís er staðsett uppi á Smátorgi sem er líka hindrun. Þrátt fyrir þetta hefur fyrirtækið vaxið jafnt og þétt síðan það opnaði í ágúst 2022 og er að byggja upp fastan viðskiptavinahóp. Prís er í stöðugri tilraunastarfsemi og prófar mismunandi aðferðir. Þeir fylgjast aðallega með engagement á samfélagsmiðlum sem besta mælikvarðann á árangur. Þeir hafa líka prófað að setja sérstakan fókus á ákveðnar vörur, eins og grillaðan kjúkling, með góðum árangri. Katrín sækir innblástur víða - úr samtölum við aðra, myndlistarsýningum og kreatífri starfsemi utan vinnu. Hún leggur áherslu á mikilvægi þess að hafa skýr markmið og vita nákvæmlega hvernig vörumerkið á að tala, sem gerir það auðvelt að meta hvort hugmyndir passa við stefnuna. Prís vinnur með Sirkus auglýsingastofu og Katrín leggur áherslu á mikilvægi góðs samtals þegar þeir eru að hugsa um næstu skref í vörumerkjasögunni. Katrín hvetur fólk til að prófa eins mikið og mögulegt er til að finna hvað þeim finnst skemmtilegt, þar sem það leiðir til betri árangurs. Hennar eigin markmið er einfalt: "að hafa bara gaman" og taka allar ákvarðanir út frá því hvort verkefnið sé skemmtilegt. Hún leggur líka áherslu á mikilvægi áskorana - þegar engar áskoranir eru til staðar hættir vinnan að vera skemmtileg. Katrín sjálf er ánægð með núverandi stöðu en segist ekki hafa nógu góða hugmynd fyrir eigið fyrirtæki ennþá.
Norðanóveður er í spánni. Óvissustigi hefur verið lýst yfir á Austurlandi, Austfjörðum og Suðuarusturlandi og gildir langt fram á morgundaginn. Katrín Agla Tómasdóttir, veðurfræðingur tekur undir að þetta sé ekki einsdæmi snemmsumars en mjög óvenjulegt á þessum tíma. Hret á þessum árstíma getur bitnað illa á bændum, þeir þurfa að vera fljótir að stökkva til og koma kindum og nýfæddum lömbum í skjól og huga að gróðri sem kominn er mun lengra kominn en oftast áður. Sigurgeir Hreinsson, framkvæmdastjóri Búnaðarsambands Eyjafjarðar, hvetur bændur til að vera á tánum en vonar hretið núna verði ekki eins slæmt og fyrir ári. Á laugardag var haldinn fundur á Austurvelli á vegum hóps sem nefnist Ísland þvert á flokka á Facebook. Fundarmenn kröfðust aðgerða í útlendingamálum - og fundurinn hefur verið kallaður rasistasamkoma af sumum á samfélagsmiðlum. Nokkur af þeim atriðum sem fólkið á Austurvelli krafðist að yrði breytt eru þegar til skoðunar hjá stjórnvöldum. Einar Jóhannes Guðnason, varaformaður Freyfaxa sem er ungliðahreyfing Miðflokksins og var á fundinum er ekki sáttur við að vera stimplaður rasisti. Ása Berglind Hjálmarsdóttir, þingmaður Samfylkingarinnar, beinir gagnrýni sinni að þeim sem töluðu á fundinum.
Í Vikulokunum var rætt við Dagbjörtu Hákonardóttiu, þingmann Samfylkingarinnar og nefndarmann í utanríkismálanefnd Alþingis, Erling Erlingsson, hernaðarsagnfræðing, og Þóri Jónsson Hraundal, lektor í Mið-Austurlandafræðum við Háskóla Íslands, og Þorgerði Katrínu Gunnarsdóttur utanríkisráðherra í síma frá útlöndum. Til umræðu var meðal annars ástandið á Gaza og hvað alþjóðasamfélagið getur gert, og friðarviðræður Rússlands og Úkraínu. Umsjón: Alma Ómarsdóttir Tæknimaður: Lydía Grétarsdóttir
Á dögunum var nýjasta heimildarmynd Davids Attenborough – Hafið – frumsýnd á Íslandi og viðbrögðin hafa verið sterk og jákvæð. Að því tilefni ætla framleiðendur myndarinnar og hópur íslenskra félagssamtaka, í samvinnu við umhverfis-, orku- og loftslagsráðuneytið og Háskólann í Reykjavík, að halda fund um hafvernd á Íslandi á mánudaginn. Hér rétt á eftir fáum við til okkar Katrínu Oddsdóttur og Andrés Inga Jónsson, tvo af skipuleggjendum fundarins, til að segja okkur meira. Hlustendur í höfuðborginni hafa líklega tekið eftir því að sumarblóm eru byrjuð að birtast hér og þar í borgarlandinu. Þessi sumarblóm – sem og allmörg tré, runnar og annar gróður – eru langflest ræktuð í Ræktunarstöð Reykjavíkurborgar í Fossvogi. Við heimsóttum ræktunarstöðina í vikunni og fengum að heyra hvernig gengur á þessum miklu annatímum hjá stöðinni við byrjun sumars. Og í lok þáttar setjumst við niður með félögum í Bjórmenningafélagi Íslands.
Katrín Helga segir frá unglingum sem elska ekki grunnskóla, og talar um að listrænir unglingar séu viðkvæmir hópar. Katrín var áður í Reykjavíkurdætrum og í dag eru hún í hljómsveitinni ULTRAFLEX.
Staðan á Gaza og aðgerðir Evrópusambandsins var umræðuefni á ráðherrafundi EES ríkjanna í Brussel í dag, þar sem Kaja Kallas utanríkismálastjóri ESB var meðal þátttakenda. Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir tók þátt í þessum fundi; hún segir það ánægjulegt að aðildarríki ESB séu að ná samstöðu um harðari aðgerðir gagnvart Ísrael. Viljayfirlýsing um nánara samstarf á sviði utanríkis og öryggismála var einnig staðfest á þessum fundi. Björn Malmquist fréttamaður ræddi við Þorgerði Katrínu í Brussel í dag. Peningastefnunefnd Seðlabankans lækkaði stýrivexti í dag um 0,25 prósentustig, úr 7,75 prósent í 7,5. Þórarinn G. Pétursson varaseðlabankastjóri segir að verðbólgan þurfi að hjaðna í sumar til að hægt verði að halda vaxtalækkunarferlinu áfram. Horfur í efnahagsmálum séu góðar en óvissa á alþjóðamörkuðum út af tollastríði gæti sett strik í reikninginn. Menningarferðaþjónusta er nú í fyrsta sinn formlega skilgreind sem hluti af ferðamálastefnu stjórnvalda enda er menning talin afar mikilvægur þáttur í ferðaþjónustu og ferðamenn sem hingað koma njóta íslenskrar menningar með ýmsum hætti um allt land.
Rosaleg föstudags Brennsla. Uppgjör vikunnar. Hringt til Basel í Væb og Inga Bauer. Biggi Veira og Unnsteinn Manúel með nýtt GusGus lag. Katrín Myrra spjallar við okkur um Sauðburð og nýtt lag. Eurovision upphitun. Þetta og meira til!
VÆB bræðurnir tveir, Hálfdán og Mattías Mattíassynir stíga á Eurovisionsviðið í kvöld ásamt dönsurum og syngja lagið Róa. Þeir voru sérstaklega valdir til að vera fyrstir af því stjórnendur keppninnar vildu að kvöldið myndi byrja með miklu stuði. Fararstjóri íslenska hópsins er sem fyrr Felix Bergsson og við vorum með hann á línunni í dag og fengum nýjustu fréttir frá Basel. Miðvikudagsbíó hefur verið vinsælt í vetur í Bíó Paradís, þessar sýningar voru hugsaðar fyrir eldra fólk, fólk sem vinnur á kvöldin og bara hvern sem vildi koma um miðjan dag í bíó. 28.maí verður lokaviðburður miðvikudagsbíósins með frumsýningu á gamanmynd og boðið verður upp á diskóball fyrir eldri borgara strax eftir sýninguna. Hrönn Sveinsdóttir, framkvæmdastjóri Bíó Paradísar, og Katrín Þorsteinsdóttir, dyggur aðdáandi miðvikudagsbíósins og kvikmynda yfir höfuð, komu til okkar og sögðu betur frá þessu í þættinum. Svo kom Einar Sveinbjörnsson til okkar í veðurspjallið í dag. Í þetta sinn talaði hann um lýsingar á veðri, orðfæri og tungutak. Þ.e.a.s. hann bar saman hvernig veðrinu var lýst á 19.öld af Erlendi Björnssyni og hvernig það yrði orðað í dag og hvernig mun þetta mögulega þróast áfram inn í framtíðina. Svo rýndi Einar í langtímaútlitið út maí og jafnvel aðeins inn í júní. Tónlist í þættinum í dag: Never Ever Let You Go / Rollo and King (Sören Poppe, Stefan Nielsen og Thomas Brekling) Róa (Jazz útgáfa) / VÆB (Hálfdán Helgi Matthíasson, Matthías Davíð Matthíasson, Gunnar Björn Gunnarsson og Ingi Þór Garðarsson) Bara Bada Bastu / Kaj (Anderz Wrethov, Axel Åhman, Jakob Norrgård, Kevin Holmström, Kristoffer Strandberg, Robert Skowronski) Calm After the Storm / The Common Linnets (Ilse Delange, JB Meijers, Rob Crosby, Matthew Crosby og Jake Etheridge) UMSJÓN GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR OG GUNNAR HANSSON
Emmsjé Gauti á Þjóðhátíð 2025, Katrín Halldóra og Björgvin Franz spjalla um Þetta er Laddi sýninguna í Borgarleikhúsinu. Ásgeir Kolbeins og Camilla Rut fara yfir fréttir vikunnar. Þetta og miklu meira til!
Með áherslu á ferlið, fremur en útkomuna, festu hjónin Steina og Woody Vasulka sig í sessi meðal áhrifamestu vídeólistamanna 20. aldarinnar. Á laugardaginn verður haldið málþing í Norræna húsinu þar sem varpað verður ljósi á varanleg áhrif þeirra brautryðjandi starfs á samtímalistir og tækni. Í ár er 125 ára ártíð og 75 ára dánartíð hins merka þýska tónskálds Kurt Weill. Brynhildur Björnsdóttir blæs til tónleika honum til heiðurs í kvöld og við heyrum frá henni. Við heyrum líka af tónleikum til heiðurs ljóðskáldinu Edith Södergran sem tríó Önnu Kruse stendur fyrir í Norræna húsinu. Katla Ársælsdóttir fjallar um danssýningu Katrínar Gunnarsdóttur, Soft Shell, sem sýnd var í Tjarnarbíói um liðna helgi.
Latvia Weekly is back in a new format, with Joe covering some main happenings of the week and then interviewing Jelgava artist Katrīna Tračuma about the opening of her solo exhibition in Jelgava "Zemnieki. Zeme. Nieki. Zemieši. Zemgale." or "Farmers. Earth. Nothings. Zemgale. Earthlings." Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Middle song courtesy of Ausma Apsīte Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede. Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā.
Í þættinum var talað um Róm, en Þorgerur er nýkomin úr jarðarför Frans Páfa.
Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra segir mikilvægt að Ísland noti rödd sína á alþjóðavettvangi og knýi fram aðgerðir vegna ástandsins þar. Hún segir ljóst að aðrir hagmsunir vegi meira hjá mörgum stórþjóðum, sem láti þar af leiðandi lítið til sín taka. Ísrael sé að fremja stríðsglæpi á Gaza. Atvinnuvegaráðherra mælti í dag fyrir frumvarpi sínu um breytingar á veiðigjaldi á Alþingi í dag - þetta er það frumvarp sem hörðustu deilurnar verða líklega um á þessu vorþingi og það er ekki óhugsandi að starfsáætlun þingsins verði hreinlega tekin úr sambandi til að greiða götu þess; svo ríkur er viljinn hjá stjórnarmeirihlutanum að frumvarpið verði að lögum. Jákvæð niðurstaða úr ársreikningum sveitarfélaga er áberandi þessar vikurnar og í mörgum tilfellum er afkoman í fyrra margfalt betri en ráð var fyrir gert. Formaður Sambands sveitarfélaga segir þetta ekki endilega ávísun á sömu niðurstöðu að ári. Þótt almennt hafi orðið viðsnúningur í rekstri sveitarfélaga síðustu ár þurfi áfram að glíma við miklar áskoranir.
Styrktaraðilar þáttarins: Myntkaup, Saltverk, World Class, Silkisvefn og Takk takk (15% afsláttur með kóðanum SB15 á takktakk.is)www.patreon.com/skodanabraedurNúmi Snær Katrínarson er maður sem getur frelsað á þér líkamann. Ég tala af reynslu - hann gerði það við mig, eða kenndi mér að gera það við sjálfan mig. Þetta er allt heildrænt segir Númi og ef maður ætlar að ná heilsu verður maður að líta í allar áttir og taka þetta allt saman. Sól, jarðtenging, næring, öndun, líkamsrækt. Það er farið yfir þetta allt saman í þessum hérna þætti. Guð blessi ykkur kæra bræðralag.
Lai komersantu vāktie personas dati brīvi neklejotu digitālajā vidē, aiz trīs atslēgām datus liek turēt Vispārējā datu aizsardzības regula. Tomēr, pilnībā paļauties uz šādu vairogu būtu pārāk optimistiski. Cik uzmanīgiem jābūt ar personas datu publicēšanu internetā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par datu drošību atgādina kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un sertificēts datu aizsardzības speciālists Deniss Čalovskis. Kā krāpnieki iegūst cilvēku kontaktus. Gints Mālkalnietis skaidro, ka ne vienmēr pats cilvēks iedod krāpniekiem savus kontaktus. "Cilvēks mēģina uzlikt kādu jaunu lietotni, tā prasa piekļuvi visai telefona grāmatiņai [kontaktiem], un cilvēki ļoti nekritiski šīs piekļuves arī atdod, principā atdod arī svešu cilvēku datus. Ja piekļūst telefona grāmatiņai, redz sarakstu ar cilvēkiem. Dažās no mobilo sakaru operētājsistēmu versijām datu aizsardzība ir rūpīgāka un lietotne pie šiem datiem nepiekļūst, bet it sevišķi vecākos android telefonos var būt, ka piekļuves ir gana plašas un cilvēki lieto vecus telefonus," atklāj Gints Mālkalnietis. Nevajag datus nemaz nozagt no konkrētā cilvēka telefona, vārds un uzvārds var būt cita cilvēka telefona kontaktos un roka var vienmēr paslīdēt. Var arī nejauši palaist datorā vīrusu un krāpnieki iegūst visus cilvēka e-pasta kontaktus, kas saglabāti. Tas ir vienkārši, notiek ātri un nepamanāmi. "Nevajag cilvēkiem satraukties, ka zvanīs krāpnieki un uzrunās vārdā. Pieņemiet kā faktu, ka krāpniekiem jūsu vārds ir zināms, un būs vieglāk dzīvot. Pat, ja neesat nekur to ievadījuši, visticamāk, ir zināms. Ja kāds zvanīs, jūs neapjuksiet un reaģēsiet tā, ka viņš būtu svešs cilvēks," atzīst Elviss Strazdiņš. Arī krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai realizētu savas shēmas, bet jācenšas pēc iespējas kritiskāk izvērtēt zvanus un saņemtās ziņas. "Par mākslīgo intelektu, visi no viņa baidās, bet man šķiet, viņš ir vērtējams kā palīgs. Jā, arī krāpnieki ir uztaisījuši savus rīkus ļauj rakstīt daudz labākus un ticamākus e-pastus. Agrāk ar e-pastiem latviski gāja grūti, beidzamajā laikā tie paliek labāki, no šī ir jāuzmanās, bet katram ir savs dabīgais intelekts jāliek pretī. Shēmas ir labāk aprakstītas, bet ir tikpat neticamas kā iepriekš. Viņas ir labi izpildītas tehniski, grūti atšķiramas, bet, ja jūs saprotat, ka jums zvana par meitu slimnīcā, bet jums ir tikai divi dēli, nebūs..." komentē Gints Mālkalnietis. "Cilvēki brīžiem stresa situācijas dzird, ko vēlās, jā viņiem saka, ka viņu zināmais cilvēks ir nelaimē, viņš saklausīs šo balsi." Elviss Strazdiņa skaidro, ka "Telegram" ir rīks, kas ģenerē lapas, kas izsūta informāciju par aizturētām paciņām. Bet tas var būt arī citos sociālajos medijos. "Nevajag dot kredītkaršu numurus, lai saņemtu naudu," norāda Gints Mālkalnietis. "Ārpus Latvijas daudzās valstīs ir populāri, ka skaita uz karti naudu. Esmu dzirdējis, ka arī Latvijā to var izdarīt, bet neesmu vēl pārbaudījis. Katrā ziņā, ja jums Latvijā kāds prasa karšu datus, lai pārskaitītu uz karti naudu, tas ir milzīgs sarkanais karogs un bēdziet prom. Latvijā tā neviens nedara," papildina Elviss Strazdiņš.
Lai komersantu vāktie personas dati brīvi neklejotu digitālajā vidē, aiz trīs atslēgām datus liek turēt Vispārējā datu aizsardzības regula. Tomēr, pilnībā paļauties uz šādu vairogu būtu pārāk optimistiski. Cik uzmanīgiem jābūt ar personas datu publicēšanu internetā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par datu drošību atgādina kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un sertificēts datu aizsardzības speciālists Deniss Čalovskis. Kā krāpnieki iegūst cilvēku kontaktus. Gints Mālkalnietis skaidro, ka ne vienmēr pats cilvēks iedod krāpniekiem savus kontaktus. "Cilvēks mēģina uzlikt kādu jaunu lietotni, tā prasa piekļuvi visai telefona grāmatiņai [kontaktiem], un cilvēki ļoti nekritiski šīs piekļuves arī atdod, principā atdod arī svešu cilvēku datus. Ja piekļūst telefona grāmatiņai, redz sarakstu ar cilvēkiem. Dažās no mobilo sakaru operētājsistēmu versijām datu aizsardzība ir rūpīgāka un lietotne pie šiem datiem nepiekļūst, bet it sevišķi vecākos android telefonos var būt, ka piekļuves ir gana plašas un cilvēki lieto vecus telefonus," atklāj Gints Mālkalnietis. Nevajag datus nemaz nozagt no konkrētā cilvēka telefona, vārds un uzvārds var būt cita cilvēka telefona kontaktos un roka var vienmēr paslīdēt. Var arī nejauši palaist datorā vīrusu un krāpnieki iegūst visus cilvēka e-pasta kontaktus, kas saglabāti. Tas ir vienkārši, notiek ātri un nepamanāmi. "Nevajag cilvēkiem satraukties, ka zvanīs krāpnieki un uzrunās vārdā. Pieņemiet kā faktu, ka krāpniekiem jūsu vārds ir zināms, un būs vieglāk dzīvot. Pat, ja neesat nekur to ievadījuši, visticamāk, ir zināms. Ja kāds zvanīs, jūs neapjuksiet un reaģēsiet tā, ka viņš būtu svešs cilvēks," atzīst Elviss Strazdiņš. Arī krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai realizētu savas shēmas, bet jācenšas pēc iespējas kritiskāk izvērtēt zvanus un saņemtās ziņas. "Par mākslīgo intelektu, visi no viņa baidās, bet man šķiet, viņš ir vērtējams kā palīgs. Jā, arī krāpnieki ir uztaisījuši savus rīkus ļauj rakstīt daudz labākus un ticamākus e-pastus. Agrāk ar e-pastiem latviski gāja grūti, beidzamajā laikā tie paliek labāki, no šī ir jāuzmanās, bet katram ir savs dabīgais intelekts jāliek pretī. Shēmas ir labāk aprakstītas, bet ir tikpat neticamas kā iepriekš. Viņas ir labi izpildītas tehniski, grūti atšķiramas, bet, ja jūs saprotat, ka jums zvana par meitu slimnīcā, bet jums ir tikai divi dēli, nebūs..." komentē Gints Mālkalnietis. "Cilvēki brīžiem stresa situācijas dzird, ko vēlās, jā viņiem saka, ka viņu zināmais cilvēks ir nelaimē, viņš saklausīs šo balsi." Elviss Strazdiņa skaidro, ka "Telegram" ir rīks, kas ģenerē lapas, kas izsūta informāciju par aizturētām paciņām. Bet tas var būt arī citos sociālajos medijos. "Nevajag dot kredītkaršu numurus, lai saņemtu naudu," norāda Gints Mālkalnietis. "Ārpus Latvijas daudzās valstīs ir populāri, ka skaita uz karti naudu. Esmu dzirdējis, ka arī Latvijā to var izdarīt, bet neesmu vēl pārbaudījis. Katrā ziņā, ja jums Latvijā kāds prasa karšu datus, lai pārskaitītu uz karti naudu, tas ir milzīgs sarkanais karogs un bēdziet prom. Latvijā tā neviens nedara," papildina Elviss Strazdiņš.
Derek Piotr er bandarískur tónlistarmaður og þjóðlagasafnari sem hefur eytt seinustu árum í að ferðast um heiminn og taka upp gömul þjóðlög til varðveislu fyrir vefsíðu sína Fieldwork Archive. Fyrir nokkrum árum spjölluðum við við Derek, sem biðlaði þá til hlustenda Rásar 1 að hafa samband við sig til að hann gæti tekið upp íslenskar rímur og söngva í munnlegri geymd en Derek er nú á leið til landsins í maí til að leita uppi þessar vísur, ásamt því að halda tvenna tónleika. Við spjöllum við Derek í Lest dagsins. Katrín Gunnarsdóttir dansari og danshöfundur segir Lóu Björk frá verkinu sínu Soft Shell, sem er meðal annars innblásið af ASMR-hljóðáreiti. Við heimsækjum svo Slökkvistöðina, sýningarými í áburðarverksmiðjunni í Gufunesi. Þar sýnir Anna María Bogadóttir arkitekt ljósmyndir af byggingu af niðurrifi Iðnaðarbankans við Lækjargötu. Sýningin er framhald af Jarðsetningar-verkefninu hennar sem hefur verið í gangi undanfarin ár með gjörningi, heimildarmynd og bók svo eitthvað sé nefnt.
Listen Recorded Thursday, April 24, 2025 Colorwork KAL info - you'll find it HERE Come join our Virtual Knitting Group - all the info is HERE EVENTS Tracie and Barb will be at: 2 Knit Lit Chicks Get Together - September 18-21, 2025 at Zephyr Point Presbyterian Centre on Zephyr Cove, Nevada Fiber Frolic - Saturday, June 7, 2025 at Soul Food Farms in Vacaville, CA. Treadles to Threads Spinning Guild. From the flier: By popular demand, we have new food vendors this year! Boots Bakes Sweets will dazzle us with cookies and other yummy desert items. Check out her Instagram @bootsbakessweets Edward from Italian Brothers Pizza will be baking us fresh wood fired pizza on site! His creations can be seen @italianbrotherspizza And our new coffee vendor, High Flier Coffee will be providing fresh roasted craft coffee all day. View their Instagram at @highfliercoffee KNITTING Barb has finished: 6 Knitted Knockers Garter Stitch Scarf, using Sirdar Colourwheel Tracie finished: 2 Knitted Knockers Raglan Turtleneck for Lexi's Scraps Chaps rabbit - didn't use a pattern. In Sea Change Fibers Ecola Worsted in Flower Fairy Loose Ends Project Textured Sweater in off-white wool Mother Bear 333 2nd Rialto Baby Beanie by Haley Waxberg in Sirdar Snuggly Crofter Baby Fair Isle Effect DK in 174 Skye Barb is still working on: Navelli pullover by Caitlin Hunter, using Cloudborn Fibers Highland Fingering in the Caribbean colorway, and 2 skeins of Greenwood Fiberworks Indulgence, one in the Black colorway and 1 in the Natural colorway Bankhead Hat #34 Tracie cast on: 4th Rachel by Josée Paquin in Carpool Artisan Fibers 100% Cotton Vanilla Socks in Knitting Fever Cashmere Indulgence She continues to work on: Colorwork Dip by SuviKnits in The Farmer's Daughter Fibers Juicy in Sunday Mimosa and The Sapphire Empress BOOKS Barb read: One by One - Freida McFadden - 4 stars The Coworker - Freida McFadden - 3.5 stars While Innocents Slept: A True Story of Revenge, Murder and SIDS by Adrian Havill - 3 stars Long Bright River by Liz Moore - 4 stars Tracie read: Secrets in the Cellar: A True Story of the Austrian Incest Case that Shocked the World by John Glatt - 4.5 stars Evidence of the Affair by Taylor Jenkins Reid - 3 1/2 stars Broken Bayou by Jennifer Moorhead - 2 1/2 stars Dead Sweet by Katrín Júlíusdóttir - 2 1/2 stars Tracie gives a giant thumbs down to RFK jr's incredibly unkind and untrue remarks about the lived experiences of those on the autism spectrum.
Are you enjoying this? Are you not? Tell us what to do more of, and what you'd like to hear less of. The Reykjavík Grapevine's Iceland Roundup brings you the top news with a healthy dash of local views. In this episode, Grapevine publisher Jón Trausti Sigurðarson is joined by Heimildin journalist Aðalsteinn Kjartansson, and Grapevine friend and contributor Sindri Eldon to roundup the stories making headlines in recent weeks. On the docket this week are: ✨ We discuss the annual debate on the quality of idioms found in Icelandic Easter eggs, the quality of Icelandic chocolate and the risk of overeating liquorice.✨ Pope Francis died on Monday, and the President of Iceland got into trouble for a Facebook post she wrote on his passing, while glazing potatoes. We also compare the Icelandic foreign minister, Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir to JFK.✨ We discuss Icelandic names for cities and rivers in Europe, along with Icelandic names for various dinosaurs. ✨ An Icelandic weather man predicts a good summer in Iceland. We question his ability to predict the weather from Spain, where he resides, and point out his failure to predict last year's terrible summer.✨We briefly discuss the increase in international flights to Iceland's second "city" Akureyri.✨ Reykjavík Energy proposes building 30 windmills between Reykjavík and Þingvellir and the meaning of "green" energy in Iceland. ------------------------------------------------------------------------------------------SHOW SUPPORTSupport the Grapevine's reporting by becoming a member of our High Five Club: https://steadyhq.com/en/rvkgrapevine/You can also support the Grapevine by shopping in our online store: https://shop.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------ This is a Reykjavík Grapevine podcast.The Reykjavík Grapevine is a free alternative magazine in English published 18 times per year, biweekly during the spring and summer, and monthly during the autumn and winter. The magazine covers everything Iceland-related, with a special focus culture, music, food and travel. The Reykjavík Grapevine's goal is to serve as a trustworthy and reliable source of information for those living in Iceland, visiting Iceland or interested in Iceland. Thanks to our dedicated readership and excellent distribution network, the Reykjavík Grapevine is Iceland's most read English-language publication. You may not agree with what we write or publish, but at least it's not sponsored content.www.grapevine.is
Bítið á Bylgjunni með Lilju, Ómari og Yngva. Miðvikudagurinn 23. apríl 2025. * Reynir Þór Eggertsson, Eurovision-sérfræðingur, var á línunni og ræddi um Eurovision og hvaða lönd mega taka þátt. * Kristján Hálfdánarson, formaður húsfélagsins Árskógum 7, settist niður með okkur. * Systkinin Andri Jónsson og Ragnheiður Eva Lárusdóttir er fólkið á bak við Ríteil. * Hjónin Theodór Francis Birgisson og Katrín Katrínardóttir mættu í spjall um hjónalífið og myndlist. * Simmi Vill kynnti okkur fyrir matvælum sem eiga eftir að slá í gegn í grillveislunni í sumar. * Óli Palli sagði okkur frá HEIMA í Hafnarfirði. * Eyþór Ingi kom og fór á kostum.
Frans páfi, æðsti trúarleiðtogi kaþólsku kirkjunnar, er látinn 88 ára að aldri. Samkvæmt hefðinni verður nýr páfi valinn í leynilegu páfakjöri sem hefst 15 dögum eftir andlátið. Kristján og Lóa ræða tvær nýlegar bíómyndir sem fjalla um páfa og páfakjör, Two Popes og Conclave. Í byrjun árs fóru í loftið útvarpsþættirnir Hvar er Jón? sem er samstarfsverkefni RÚV og írska ríkisútvarpsins RTÉ. Þættirnir fjalla um sporlaust hvarf Jóns Þrastar Jónssonar í Dublin árið 2019. Jón Þröstur var kominn til borgarinnar til að spila póker en ætlaði svo að ferðast með konu sinni. En snemma morguns þann 9. febrúar 2019 gekk hann út af hótelinu og ekkert hefur heyrst frá honum síðan. Írskir og íslenskir blaðamenn tóku saman höndum til að rannsaka málið og grófu upp ýmsar nýjar vísbendingar. Þættirnir átta - sem voru bæði aðgengilegir á íslensku og ensku - vöktu mikla athygli og hafa fengið um eina og hálfa milljón spilana. Úlfur Eldjárn samdi tónlistina fyrir þættina, og í síðustu viku kom tónlistin út á streymisveitum. Færeyskur tónlistarheimur logar þessa dagana. Átökin snúast um rýmið sem ungar tónlistarkonur vilja fá og hafa tekið sér. Katrín Helga Ólafsdóttir ræðir við færeysku tónlistarkonuna Maríönnu Nagata, en samfélagsmiðlafærsla hennar hratt af stað umræðunni.
Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Siggi Stormur / Sigurður Þ Ragnarsson ræddi við okkur um veðurblíðuna sem hefur verið á landinu undanfarið og framhaldið í veðrinu Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra og Rúnar Freyr Gíslason framkvæmdastjóri íslenska Eurovision hópsins um að banna þáttöku Ísraela í keppninni Símatími - við heyrðum í hlustendum Þórunn Sigurðardóttir framkvæmdastjóri mannvirkjasviðs húsnæðis og mannvirkjastofnunnar ræddi við okkur um galla í nýbygginum á Íslandi Runólfur Ólafsson framkvæmdastjóri FÍB um bensínverð á landinu Valdimar Þór Svavarsson ráðgjafi hjá Fyrsta skrefinu og stjórnandi meðvirknihlaðvarpsins um riflindi í samböndum Jokka G Birnudóttir í vara formaður Sniglanna um akstur mótorhjóla og gaf góð ráð
Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Katrín Jakobsdóttir, fyrrverandi forsætisráðherra. Katrín Jakobsdóttir forsætisráðherra fer yfir feril sinn í stjórnmálum, forseta- og þingkosningar á síðasta ári, alþjóðamálin, áhuga sinn á reyfurum og þau skref sem hún er að stíga frá stjórnmálaþátttöku eftir 20 ára samfellda veru þar. Guðjón Friðriksson, sagnfræðingur. Guðjón sem stendur nú á áttræðu, fer yfir litríkan 40 ára feril sem sagnfræðingur, maðurinn sem ætlaði sér aldrei að verða rithöfundur hefur fjórum sinnum fengið Íslensku bókmenntaverðlaunin, oftar en nokkur annar, nú síðast fyrir bókina um börn í Reykjavík á síðasta ári. Eftir hann liggja m.a. ævisögur stórmenna og saga bæði Reykjavíkur og Kaupmannahafnar svo nokkuð sé nefnt.
Anna María Tómasdóttir leikstjóri vill hafa húmor í leikhúsi. Það er ekki nauðsynlegt að vera í hláturskasti allan tímann, en það verður að vera eitthvað fyndið. Hún vill sjá fleiri íslensk leikrit, því þau eru það besta, og henni þætti einnig sniðugt ef Þjóðleikhúsið og Borgarleikhúsið myndu stilla saman strengi sína. En fyrst og fremst vantar hér leiksvið. LucasJoshua er 17 ára gamall raftónlistarmaður. Hann hlaut verðlaunin Rafheili Músíktilrauna í ár. Þórður Ingi Jónsson sló á þráðinn til hans. Salóme Katrín Magnúsdóttir er í bíl á leiðinni vestur og í dag kom út lagið hennar Always and forever. Una Schram spjallar við Salóme um Aldrei fór ég suður, sem fer fram um páskana á Ísafirði.
Are you enjoying this? Are you not? Tell us what to do more of, and what you'd like to hear less of. The Reykjavík Grapevine's Iceland Roundup brings you the top news with a healthy dash of local views. In this episode, Grapevine publisher Jón Trausti Sigurðarson is joined by Heimildin journalist Aðalsteinn Kjartansson, and Grapevine friend and contributor Sindri Eldon to roundup the stories making headlines in recent weeks. On the docket this week are: ✨ Iceland's (more or less) only whaling company Hvalur hf. (Whale ltd.) will not be doing any whaling this year, even though they were recently issued permits to do so. According to the companies CEO, Kristján Loftsson, the “price development of our products in our main market, Japan, has been unfavourable lately and is getting worse, which makes the price of our products so low that it is not justifiable to continue fishing,” Mr. Loftsson also pointed to the market uncertainty brought about by the USA's tariffs. We discuss.✨ Last Friday, Iceland formally opened discussions with the EU on defence and security cooperation when Foreign Minister Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, met with the EU's Andrius Kubilisu and Kaja Kallas. We discuss that, and questions about whether the USA might simply “veto” such cooperation.✨ A car owner in Kópavogur reported his car stolen on Thursday night. The car had not been stolen, the owner had simply forgotten where it was parked.✨ On Tuesday, an unidentified male tried to blow up an ATM in Hafnarfjörður. This failed. In December a couple of masked perpetrators on a stolen car tried to steal that same ATM by attaching it to the car and pulling it out of the building. That also failed. ------------------------------------------------------------------------------------------SHOW SUPPORTSupport the Grapevine's reporting by becoming a member of our High Five Club: https://steadyhq.com/en/rvkgrapevine/You can also support the Grapevine by shopping in our online store: https://shop.grapevine.is------------------------------------------------------------------------------------------ This is a Reykjavík Grapevine podcast.The Reykjavík Grapevine is a free alternative magazine in English published 18 times per year, biweekly during the spring and summer, and monthly during the autumn and winter. The magazine covers everything Iceland-related, with a special focus culture, music, food and travel. The Reykjavík Grapevine's goal is to serve as a trustworthy and reliable source of information for those living in Iceland, visiting Iceland or interested in Iceland. Thanks to our dedicated readership and excellent distribution network, the Reykjavík Grapevine is Iceland's most read English-language publication. You may not agree with what we write or publish, but at least it's not sponsored content.www.grapevine.is
Kopš marta beigām darbojas pēc premjeres rīkojuma izveidotā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Jau izskanējuši pirmie piedāvājumi, bet Arodbiedrību savienība, kas rīcības grupā nav pārstāvēta, jau paudusi bažas, vai birokrātijas mazināšana beigās neizvērtīsies par darba devēju izdevumu mazināšanu uz darbinieku rēķina. Katrā ziņā publiski izskanējušie termiņi rīcības grupas darbībai nav tālu, bet plāni, ko tā apņēmusies paveikt, ir diezgan visaptveroši. Pēc kādiem principiem lemj, kur un kā mazināt birokrātiju? Krustpunktā diskutē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Gestir Vikulokanna eru Katrín Ólafsdóttir lektor í hagfræði við Háskólann í Reykjavík, Heiðar Guðjónsson hagfræðingur og fjárfestir og Jónas Már Torfason, lögfræðingur og formaður Félags frjálslyndra jafnaðarmanna. Þau ræddu tollahækkanir Trumps, fjármálaáætlun, stöðu Grindvíkinga og áhrif samfélagsmiðla á börn. Umsjón: Urður Örlygsdóttir Tæknimaður: Kári Guðmundsson
https://solvitryggva.is/ Ívar Örn Katrínarson gekk áður undir listamannsnafninu Dr. Mister í dúetnum Dr. Mister & Mr. Handsome. Hann gaf nýverið út bók þar sem hann fer yfir ótrúlegt lífshlaup sitt, sem ber titilinn: ,,Ég ætla að djamma þar til ég drepst". Í þættinum fara Sölvi og Ívar yfir lygilegar sögur þar sem farið er yfir heljargreipar fíkniefna, glæpa og ofbeldis og leiðina í átt að guði og kærleikanum. Þátturinn er í boði; Caveman - https://www.caveman.global/ Nings - https://nings.is/ Myntkaup - https://myntkaup.is/ Kaja Organic - https://www.kajaorganic.com/ Biofit - https://biofit.is/
Francijas tiesa notiesā nacionālistu līderi Lepēnu. Trampa izteikumi ietekmē globālo ekonomiku. Gazas joslā atsākusies kara darbība. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondents Rustams Šukurovs. Gaza – kurp bruģēts ceļš ar šāviņiem? Saskaņā ar sākotnējo Izraēlas un „Hamas” ugunspārtraukšanas vienošanos 1. martā bija jāsākas procesa otrajai fāzei, kurā Izraēla atvilktu savus militāros spēkus no Gazas joslas. Tomēr, februārim tuvojoties beigām, kļuva skaidrs, ka sarunas nonākušas strupceļā. Izraēla lika priekšā pirmās fāzes pagarināšanu par piecdesmit dienām, turpinot sagūstīto izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas ieslodzījuma vietās turētajiem palestīniešiem, kam „Hamas” nepiekrita. Tiek lēsts, ka šobrīd palestīniešu teroristu rokās vēl varētu būt 24 dzīvi izraēlieši un 35 gūstekņu mirstīgās atliekas. 4. martā arābu valstu vadītāji nāca klajā ar plānu izveidot Gazā pagaidu pārvaldes komiteju Palestīniešu pašpārvaldes virsvadībā, kam pēc dažām dienām pauda atbalstu arī Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija. Izraēlas valdībā risinājums neguva piekrišanu. 2. martā tika bloķēta humānās palīdzības piegāde Gazas joslai, 9. martā pārtraukta elektroenerģijas padeve, bet 18. martā Izraēla atsāka karadarbību, vēršot pret Gazas joslu aviācijas un artilērijas triecienus. Gazas pārvaldes institūcijas jau pirmajā uguns atsākšanas dienā ziņoja par simtiem bojāgājušo, kam, kā līdz šim, nav iespējams gūt neatkarīgu apstiprinājumu. Ir droši zināms, ka līdz šim Izraēlas triecienos nogalināti vairāki „Hamas” komandieri, tai skaitā faktiskais Gazas valdības galva Isams al Dāliss. Plašu starptautisku rezonansi izraisījusi uguns atklāšana pa automašīnu kolonu, kurā bija attiecīgi apzīmēti medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un Apvienoto Nāciju transportlīdzekļi, nogalinot piecpadsmit palestīniešu mediķus. Tikām 25. martā Gazas joslā aizsākās iedzīvotāju protesti pret „Hamas” varu, pieprasot tās aiziešanu un kara izbeigšanu, tomēr nav šaubu, ka atbalsts joslu pārvaldošajai teroristiskajai organizācijai iedzīvotāju vidū joprojām ir augsts. Tiek atzīmēts fakts, ka 18. martā – dienā, kad Izraēla atsāka uguni, – premjerministram Netanjahu bija paredzēts liecināt tiesā viņa korupcijas lietā, bet sakarā ar drošības situāciju tiesas sēde tika atlikta. Izraēlas premjerministrs ir nepārprotams taktisks ieguvējs no karadarbības atsākšanās, un tūlītējs tās rezultāts bija radikāli cionistiskās partijas „Ebreju spēks” atjaunotais atbalsts viņa valdībai, kuru šī partija atsauca pēc ugunspārtraukšanas vienošanās noslēgšanas 19. janvārī. Taču nav skaidrs, kāds ir premjerministra Netanjahu un viņa valdības stratēģiskais redzējums par Gazas joslas nākotni. Katrā ziņā šķiet, ka tas saistās ar pilnīgu joslas okupāciju un militārās pārvaldes ieviešanu uz ilgāku laiku. Tāpat nav šaubu, ka gan Netanjahu, gan viņa radikāli nacionālistiskajiem partneriem iedvesmojoša šķiet ASV prezidenta Donalda Trampa ideja par visu palestīniešu aizvākšanu no Gazas joslas. „Brīvības dienas” apmācies rīts Šodiena, 2. aprīlis, ir prezidenta Donalda Trampa nodēvēta par „Amerikas atbrīvošanas dienu”. Šodien jātiek izsludinātiem ievedmuitas tarifiem, kuri, kā pērnās nedēļas nogalē izteicās Baltā nama saimnieks, tikšot attiecināti uz importu no pilnīgi visām pasaules valstīm. Līdz brīdim trešdienas rītā, kad top šis teksts un Vašingtonā vēl ir pusnakts, nav skaidrs, kādas varētu būt jaunieviešamo tarifu likmes un kā tās korelēs ar jau līdz šim ieviestajām tērauda, alumīnija, automobiļu un dažu citu preču importam. Tiek gan piesaukta to valstu grupa, kuras eksportē uz Savienotajām Valstīm visvairāk, pie tam piemērojot savus ievedmuitas tarifus amerikāņu precēm, un, tātad, visdrīzāk dabūs just Trampa „atbrīvošanu” uz savas ekonomiskās ādas. Tās ir praktiski visas pasaules valstis ar nozīmīgāko ekonomikas apjomu, tai skaitā arī Eiropas Savienība kā veselums. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vakar uzstājoties Eiroparlamentā, paziņoja, ka savienība ir jau sagatavojusi spēcīgu atbildes plānu. Konkrēti tarifi jau ir ieplānoti, atbildot uz līdz šim Vašingtonas ieviestajiem, taču to iedarbināšanu Brisele atlikusi līdz aprīļa vidum. Ja starp Savienotajām Valstīm un to tirdzniecības partneriem sāksies tarifu karš, tas draud globālajai ekonomikai ar recesiju, lai gan, kā norāda ekonomisti, pagaidām tās pazīmes vēl nav nepārprotamas. Savienoto Valstu sakarā piesauc vēl vienu, vēl potenciāli negatīvāku scenāriju – stagflāciju, respektīvi, izaugsmes apsīkumu savienojumā ar joprojām augstu dzīves dārdzību. Uz šādām perspektīvām pēdējās dienās nervozi reaģē vērtspapīru tirgi. Pirmdien akciju indeksi Japānā uzrādīja četru procentu kritumu, Dienvidkorejā – trīs procentu, apmēram procenta līdz pusotram procentam – Eiropas valstīs. Var piebilst, ka arī iepriekšējais mēnesis, pateicoties Donalda Trampa jau līdz šim ieviestajiem tarifiem, pasaules akciju tirgū bija ar 4,5% kritumu un negatīvākais kopš 2022. gada septembra. Toties eiro kurss piedzīvojis straujāko kāpumu pret ASV dolāru kopš 2022. gada novembra, ko iespaidojusi pieteiktā Eiropas Savienības aizsardzības izdevumu programma un Vācijas valsts aizņēmuma reforma. Tāpat rekordaugsta ir zelta cena, investoriem steidzoties apmainīt vērtību zaudējošos vērtspapīrus pret pārbaudīti drošu kapitāla glabāšanas līdzekli. Lepēnu diskvalificē 31. martā pirmās instances tiesa Parīzē atzina franču galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas un divdesmit četru viņas partijas biedru vainu Eiropas Savienības līdzekļu nelikumīgā izlietošanā. Kā konstatēja izmeklēšana, no Eiroparlamenta piešķirtā finansējuma apmaksāti „Nacionālās apvienības” biedri, kuri teju nekad nav parādījušies Briselē vai Strasbūrā. Šādi divpadsmit gadu laikā „neceļos” aizgājuši apmēram četri miljoni eiro, un „Nacionālās apvienības” līdere personīgi ir atbildīga par 474 000 no šīs naudas. Spriedums ir bargs: Lepēnai piespriests četru gadu cietumsods, no kuriem divi gan piespriesti nosacīti, savukārt vēl divi – mājas arestā, un vēl aizliegums nākamos piecus gadus kandidēt uz politiskiem amatiem. Spriedums, protams, tiks pārsūdzēts, taču ir liela iespēja, ka daļā par politiskās darbības aizliegumu tas paliks spēkā un, tātad, politiķei būs liegta iespēja startēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Līdz šim viņai bija visaugstākie reitingi, un kā visnotaļ reāla tika uzlūkota iespēja, ka pēc pāris gadiem Elizejas pilī saimniekos galēji labēja prezidente. Tiesa, izskan viedokļi, ka partijas popularitāti šis lēmums varot pat palielināt, un līdz ar to cerības uz uzvaru saglabājot Lepēnas protežē un domājamais funkciju pārņēmējs Žordans Bardella. Ir gan šaubas par divdesmit deviņus gadus vecā politiķa pieredzes trūkumu šādā politikās cīņas līmenī. Tiesas lēmumu jau kritizējuši Eiropas galēji labējo līderi, tādi kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Itālijas vicepremjers Mateo Salvini. Tomēr par spriedumu neesot sajūsmā arī daudzi pašreizējā prezidenta partijas pārstāvji, kuriem nepatīk tā politiskais iekrāsojums. Kā izteicies Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns, „Lepena būtu jāsakauj pie vēlēšanu urnām, ne ar citādiem līdzekļiem.” Sagatavoja Eduards Liniņš.
Kateřina Míková vystudovala speciální pedagogiku a rozhodla se pokračovat v rodinné tradici: stala se vězeňskou vychovatelkou. Nedávno vydala knihu Za katrem s podtitulem: Historky, co utekly z basy. Ta nabízí jedinečný pohled do její profese. Co ji motivovalo pracovat ve vězeňském prostředí? A jaké výzvy a zážitky během své kariéry zažila? Chtěla by pracovat v ženské věznici? Existuje vypolstrovaná krizová cela? Jak vychází s vrahy? Mění se vězeňství?Všechny díly podcastu Blízká setkání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.
Nálgast má þáttinn í heild sinni inn á; https://solvitryggva.is/ Ívar Örn Katrínarson gekk áður undir listamannsnafninu Dr. Mister í dúetnum Dr. Mister & Mr. Handsome. Hann gaf nýverið út bók þar sem hann fer yfir ótrúlegt lífshlaup sitt, sem ber titilinn: ,,Ég ætla að djamma þar til ég drepst". Í þættinum fara Sölvi og Ívar yfir lygilegar sögur þar sem farið er yfir heljargreipar fíkniefna, glæpa og ofbeldis og leiðina í átt að guði og kærleikanum. Þátturinn er í boði; Caveman - https://www.caveman.global/ H-Berg - https://hberg.is/ Nings - https://nings.is/ Myntkaup - https://myntkaup.is/ Kaja Organic - https://www.kajaorganic.com/
Katrín Davíðsdóttir is a legendary CrossFit athlete renowned for her impressive career, which includes ten appearances at the CrossFit Games. Over her last eight appearances, she consistently finished in the top ten, and in 2016, she made history as only the third athlete ever to claim back-to-back first-place titles. Widely respected for her grit, resilience, and unshakable mental toughness, Katrín brings an unmatched competitive spirit to every challenge she faces. Originally from Iceland, Katrín now resides in Idaho. Beyond her athletic achievements, she is also a published author, skincare entrepreneur, and passionate traveler. You can connect with Katrín via Instagram @katrintanja Related Episodes: Ep 47 - Coffee Talk at the Reebok Athlete Summit with Jennifer Smith, Katrin Davidsdottir, Kelley Jackson Ep 56 - Katrín Davíðsdóttir and Ben Bergeron on The Process of Creating a Champion If you like this episode, please subscribe to Pursuing Health on iTunes and give it a rating or share your feedback on social media using the hashtag #PursuingHealth. I look forward to bringing you future episodes with inspiring individuals and ideas about health. Disclaimer: This podcast is for general information only, and does not provide medical advice. I recommend that you seek assistance from your personal physician for any health conditions or concerns.