Podcasts about latvijas b

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, diskutējam par jautājumiem, kas ir svarīgi reģionos un kuru risināšanā roku var pielikt vietējā vara. Kāpēc lauki paliek tukšāki un jauni cilvēki maz tos izvēlas kā savu dzīvesvietu – par to diskusija Krustpunktā. Diskutē "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Normunds Dūcis, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāve Evisa Stankus. Iedzīvotāju skaits samazinās, tā ir neizbēgama visas Latvijas realitāte, un pašvaldībām kaut kā uz to ir jāreaģē. Ko tās dara, lai apturētu savu ciemu un apdzīvoto vietu iztukšošanos, kas darbojas, kas nē, kā tās jaunajai realitātei pielāgojas? Šo jautājumu aplūkojam arī raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, diskutējam par jautājumiem, kas ir svarīgi reģionos un kuru risināšanā roku var pielikt vietējā vara. Kāpēc lauki paliek tukšāki un jauni cilvēki maz tos izvēlas kā savu dzīvesvietu – par to diskusija Krustpunktā. Diskutē "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Normunds Dūcis, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāve Evisa Stankus. Iedzīvotāju skaits samazinās, tā ir neizbēgama visas Latvijas realitāte, un pašvaldībām kaut kā uz to ir jāreaģē. Ko tās dara, lai apturētu savu ciemu un apdzīvoto vietu iztukšošanos, kas darbojas, kas nē, kā tās jaunajai realitātei pielāgojas? Šo jautājumu aplūkojam arī raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Bērnība, kādu šodien izdzīvo bērni rietumu pasaulē, ir krietni atšķirīga no tās, kuru piedzīvoja paaudzes pirms tam. Ne velti mēs nereti kavējamies nostaļģiskās atmiņās par savu bērnību, spriežot par to, cik pareizas vai nepareizas bērnības piedzīvo mūsdienu bērni. Kāda bija bērnu dzīve senāk? Kad radās izpratne par bērnu attīstību un kad sabiedrība sāka izjust nepieciešamību radīt jaunu sistēmu, pielāgotu bērnu vajadzībām? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitāes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, gramatas "Digitala berniba" autore Zanda Rubene, vēsturnieks, LU profesors Gvido Straube un Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankus.   Profesors: Veselīgai ģimenes videi ir būtiska nozīme bērna attīstībā Nesen Latvijā viesojās viens no zināmāmakjiem bērnu attīstības psihologiem pasaulē – Upsālas universitātes profesors Gustafs Gredebeks. Sarunā viņš stāsta par bērna sociālo, emocionālo un izziņas attīstību agrīnā vecumā un skaidro, kāpēc veselīgai ģimenes videi ir tik būtiska nozīme bērna attīstībā. Upsalas zīdaiņu un bērnu laboratoriju Zviedrijā ik gadu apmeklē aptuveni 3000 zīdaiņu vai bērnu kopā ar saviem vecākiem. Zinātnieki šo vizīšu laikā veic pētniecisko darbu, taču, lai to paveiktu, maziem bērniem, protams, nav iespējams dot nopietnas instrukcijas, tāpēc pētnieki vienkārši spēlējas ar bērniem un pēc tam top zinātniskās publikācijas. Tā stāsta šīs laboratorijas vadītājs, attīstības psiholoģijas profesors Upsalas Universitātē Gustafs Gredebeks (Gustaf Gredebäck), un viņš arī piebilst, ka nevarētu vēlēties sev labāku darbu.  Šī gada sākumā Rīgā norisinājās Latvijas Republikas Goda konsula ASV Ilinoisas štatā Roberta Blumberga atbalstītā un nu jau par tradīciju kļuvusī izcilības lekcija, un šoreiz izcilības lekcijas godā bija tieši profesora Gustafa Gredebeka priekšlasījums “Kā rokas veido prātu” (How Hands Shape the Mind). Profesora pētnieciskās intereses saistītas ar bērniem, jaundzimušajiem, īpaši viņu kognitīvo jeb izziņas, sociālo un emocionālo attīstību. Arī mums - “Zināmais nezināmajā” - bija iespēja uz brīdi ar profesoru satikties, un tikšanās iesākumā viņam minēju, ka daudzkārt dzirdēts apgalvojums - visām prasmēm un talantiem, kas mums piemīt, aizsākumi ir meklējami bērnībā. Pēc Gredebeka domām, zināmā mērā šādi apgalvojumi ir pareizi, sākuma punkts attīstībai un pamats tam, par ko mēs kļūsim, ir bērnībā, taču mums allaž ir iespējams mainīties, mācīties jaunas lietas, pielāgoties, tā ka nevar visu laiku tikai atsaukties uz bērnību. Bet vai ir kādas lietas, ko mēs vairs nevaram mainīt, kad esam 10, 20, 30 gadus veci?   Bet raidījuma ievadā par savu izvēlēto grāmatu stāsta ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš izvēlējies Franka Gilla un Ričarda Prama (Frank Gill, Richard Prum) grāmatu "Ornitoloģija".  "Esmu pamatā ornitologs, mazliet rakstnieks, un reizēm, kad es stāstu bērniem par to, kas ir kopīgs grāmatu rakstīšanai un ornitoloģijai tad viena no tām lietām, kas ir kopīga, ir tas, ka daudz jālasa. Varbūt tas, ko lasa, atšķiras, vai tu esi rakstnieks vai ornitologs, bet daudz jālasa ir abiem," stāsta Viesturs Ķerus. "Tāpēc ka ornitologi cilvēkiem saistās ar speciālistiem, kas zina visu par putniem. No tā visa, ko mēs zinām un varam pastāstīt, mēs paši esam izpētījuši tikai ļoti, ļoti mazu daļiņu. Lielāko daļu mēs esam uzzinājuši, lasot citu cilvēku pētījumus. Citu ornitologu pētījumus. Un tā īstā lasāmviela zinātniekiem ir zinātniskie žurnāli. Bet zinātniskie raksti ir katrs par kādu ļoti šauru aspektu. Grāmatu "Ornitoloģija" ir tāds labs avots, kur ir apkopoti daudzu pētījumu rezultāti. Šajā grāmatā, kas kā pamatā ir domāta studentiem, bet ļoti noder arī man darbā, ir apkopots viss svarīgākais par putniem. Līdz ar to šī grāmata ir būtisks palīglīdzeklis man darbā tieši tajos brīžos, kad man ir jāstāsta par putniem citiem. Piemēram, ja Zināmais nezināmajā mani uzaicina pastāstīt par putnu maņām vai par putnu attiecībām, tad šī grāmata man ir pirmais atspēriens. Šie abi autori - Franks Gills jūsu Ričards Prams - ir izdarījuši ļoti lielu darbu manā vietā. Šajā gadījumā man nav jāiet cauri simtiem zinātnisku rakstu, lai sagatavotos vienai sarunai par kādu putnu dzīves aspektu. Bet es varu paskatīties, kas ir minēts šajā grāmatā, un tad varbūt dažus jaunākos rakstus vēl piemeklēt klāt, kas par šo tēmu ir izpētījis kopš grāmatas iznākšanas."    

Ir bijis ne viens vien gadījums, kad valsts pasūtīto būvju celtniecība kavējas un kavējas. Ko darīt valsts līmenī, lai nozīmīgu būvobjektu celtniecību nekavē, neveido nepamatotus sadārdzinājumus vai tos apzināti nebremzē paši būvuzņēmēji? Krustpunktā diskutē Valsts nekustamo īpašumu atīstības pārvaldes projektu daļas vadītājs Kaspars Maračkovskis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, ekonomikas ministra padomniece Katrīna Iļjinska un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.  

Ir bijis ne viens vien gadījums, kad valsts pasūtīto būvju celtniecība kavējas un kavējas. Ko darīt valsts līmenī, lai nozīmīgu būvobjektu celtniecību nekavē, neveido nepamatotus sadārdzinājumus vai tos apzināti nebremzē paši būvuzņēmēji? Krustpunktā diskutē Valsts nekustamo īpašumu atīstības pārvaldes projektu daļas vadītājs Kaspars Maračkovskis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, ekonomikas ministra padomniece Katrīna Iļjinska un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.  

1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Bērnu fonds pulksten 14 aicina uz konkursa "Talants Latvijai" 32. sezonas noslēguma koncertu un laureātu apbalvošanu Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē: tieši tāpēc "Atsperi" šoreiz vadām kopā ar diriģentu un šī konkursa māksliniecisko vadītāju un producentu Normundu Dreģi, kurš sarunas gaitā uzsver: "Kokurss "Talants Latvijai" dod labas emocijas un virzību mūzikas pasaulē." Kopā ar Normundu Dreģi ielūkojamies konkursa "Talants Latvijai" vēsturē un šodienā, plašāk runājam par 32. sezonas noslēguma koncertu, skolu atsaucību dalībai konkursā, populārākajiem mūzikas instrumentiem jauniešu vidū un viņu motivāciju piedalīties jauniešu simfonisko orķestru darbībā. Vēl runājam arī par Normunda vadītās Latvijas Orķestru asociācijas darbību un to, kādi ir secinājumi pēc aprīlī notikušā Baltijas valstu Jauniešu simfonisko orķestru festivāla Lietuvā. Ilze Medne: 1. jūnijs tev ir ne tikai svētku diena, bet arī zināmā mērā patīkama darbadiena, jo šodien būs daudz pienākumu, daudz uzdevumu, kas jārisina Rīgas Latviešu biedrības namā, kas jau 32 gadus ir mājvieta konkursam "Talants Latvijai". Cik sen esi saistīts ar šo konkursu? Normunds Dreģis: Šo konkursu mākslinieciski vadīt un producēt man ir tas gods nu jau sesto gadu… Tajā piedalās instrumentu spēles dažādu specialitāšu audzēkņi no Latvijas mūzikas skolām. Katrā ziņā šis konkurss ir viens no vissenākajiem konkursiem Latvijā, un bērniem tā ir lieliska iespēja uzstāties Rīgas Latviešu biedrībā, kura vissenākā latviešu organizācija pasaulē. Vai konkursā kaut kas ir mainījies no tiem laikiem, kad to aizsāka un vadīja Arnolds Skride?  Dažas izmaiņas ir konkursa nolikumā un pašā norisē: piemēram, kopš 2019. gada mums ir konkursa atklāšanas koncerts, kurā iepriekšējā konkursa pirmo vietu laureātiem ir iespēja uzstāties kā solistiem kopā ar orķestri. Tāpat jau otro gadu, ņemot vērā konkursa dalībnieku apjomu, organizējam to trijās kārtās: ir tā saucamais lielais fināls, kur uz vienas skatuves satiekas visi pretendenti uz laureātu diplomiem. Bet pamats patiešām ir palicis nemainīgs – tāds, kādu to iedibināja Arnolds Skride, proti, šis konkurss ir tieši instrumentu spēles specialitāšu audzēkņiem, tajā piedalās mūzikas skolu audzēkņi: bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja piedalīties konkursā gan ar savu skolu – kā pirmajā kārtā, kas ir tādā kā koncertcikla formātā; bet otrajā kārtā konkurss norisinās pa instrumentu grupām, bet finālā visi sanāk kopā uz vienas skatuves. Tas nozīmē, ka dalībnieki piesakās nevis individuāli, bet sadarbība norisinās tieši ar skolām? Tieši tā – piesakās skolas, un pirmajā kārtā, kas notiek koncertcikla formātā, katra skola uzstājas ar sagatavotu programmu. Savukārt konkursa žūrijas komisija vērtē un spilgtākos un izteiksmīgākos jauno talantu priekšnesumus izvirza jau uz otro kārtu. Būtībā tas nozīmē, ka sacensība ir ne tikai starp individuālajiem priekšnesumiem, bet kaut kādā ziņā arī starp skolām – tieši aktivitātes un ieinteresētības ziņā? Tā ir. Mums ir daudz aktīvu skolu, kas šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. Daļa no tām izmanto šo iespēju un katru gadu sagatavo jaunu programmu un uzstājas. Latvijas Bērnu fonds dod balvas arī skolām! Ir tādas īpašās balvas, kas tiek pasniegtas divām skolām, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus konkursa finālā – tā ir Arnolda Skrides balva un Gunāra Eižena Bērzzariņa balva. Piedalīties konkursā daudz vienkāršāk ir Rīgas skolām, bet vai arī reģionu skolas izmanto šo iespēju un atrod veidu, kā atvest savus talantus uz Rīgu? Tas atkarīgs arī no tā, kādas ir konkrētās skolas iespējas, kāds ir pašvaldību atbalsts. Šogad piedalās Priekules mūzikas un mākslas skola; vairākus gadus aktīvi bijuši dalībnieki no Alūksnes mūzikas skolas, Balvu mūzikas skolas. Ir ļoti daudz skolu ārpus Rīgas, kas piedalās šajā konkursā. Ja vērojam šī konkursa tendences, piemēram, beidzamos desmit gadus – vai interese par to aizvien ir tikpat liela, vai varbūt kļūst pat lielāka? Un kāds ir bērnu sagatavotības līmenis? Lielu iespaidu uz konkursu atstāja pandēmijas laiks, taču noturējāmies. (..) Skolas ir aktīvas, un, lai arī gadās dažādi sarežģījumi, konkurss ir labi zināms, un vidēji katru gadu tajā piedalās apmēram divdesmit mūzikas skolas jeb 150 audzēkņi. Tad arī tieši jums pirmajiem redzamas indikācijas, kāda ir jauniešu interese par konkrētiem instrumentiem. Bija flautas popularitātes laiks, tad bija saksofona ziedu laiks. Bet tieši jūs esat pirmie, kuri redz – šeit briest krīze… Mēs šīs tendences pamanām. Taču būtībā, kopš vadu šo konkursu, amplitūda ir tāda, ka katrā konkursā piedalās piecpadsmit līdz divdesmit instrumentu spēles specialitāšu audzēkņi: ir gan stīginstrumenti jeb lociņinstrumenti, daudzstīgu instrumenti, tāpat pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti, pianisti, akordeonisti – viss spektrs ir pilns. Protams, ir instrumenti, kuri ir retāki, un tos mēs arī atbalstām, cik varam, ar kādām īpašām balvām. Zināms iztrūkums ir gan alta spēles specialitātē, gan kontrabasa spēlē, tāpat fagots vai trompete ir tie instrumenti, kuri šodien tiek apgūti retāk. Taču caurmērā tomēr mūzikas skolās ir daudz jauniešu, kuri patiešām apgūst visu šo apmēram divdesmit instrumentu spēli un var piedalīties kādā konkursā. Kuri ir tie instrumenti, kas aizvien ir pieprasīti un kurus patiešām bērni labprāt spēlē? No stīgām tā ir vijole un čells, tāpat arī taustiņinstrumenti, kokle, ģitāra. Šogad piedalījās arī viena arfiste – arfa ir retāks instruments. No pūšaminstrumentiem dominē flautisti. Klarnete – kā kuru gadu. Retāk ir obojisti vai fagotisti. Samērā aktīvi ir saksofonisti. Retāk ir trompetisti, trombonisti un tubisti. Pirms pandēmijas bija viens brīnišķīgs eifonists no Alūksnes mūzikas skolas.  Pianistu ir daudz, akordeonistu tāpat. Bet katrā ziņā instrumenti pārstāvēti ļoti bagātīgi un visā spektrā. Vairāk – audioierakstā.

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām? Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un zvērināta advokāte Lelde Laviņa.  

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām? Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un zvērināta advokāte Lelde Laviņa.  

Darba devēji arvien uzstājīgāki un skaļāk aicina runāt par darbaroku trūkumu, mudinot vienkāršot atļaujas saņemšanu viesstrādnieku piesaistīšanai. Īstenībā mēs diezgan maz runājam par to, ka jau tagad daudzviet Latvijā uzņēmēji arī nodarbina ārvalstniekus, tikai nu tas process, kā tas notiek, esot sarežģīts, pat ar apmānu un viltu. Tie politiķi, kas aicina neko nemainīt, cer, ka esošās grūtības arī pašas par sevi palīdzēs Latviju nosargāt no pārāk lielas viesstrādnieku kustības. Vai tā ir ilgtspējīga pieeja? Par to ir pamatotas šaubas. Kas notiek, ja mēs neko nemainām, un kas notiek, ja tie vārti viesstrādniekiem tiek pavērti plašāk? Ko nozīmētu darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Latvijas Būvniecības nozares arorbiderības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Sazināmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.  

Troksnis uz ielas, troksnis darbavietā, skaļa mūzika austiņās un pat šķietami nejūtami vienmērīgi fona trokšņi, ko visapkārt rada tehniskas ierīces, ventilācijas sistēmas… Gadsimts, kurā dzīvojam, ir skaļš, jo īpaši pilsētās. Klusums kļūst par luksusa preci, kas pamazām sāk izzust. Kā tas ietekmē mūsu dzirdes aparātu? Vai mūsu ausis var pierast pie trokšņainās pasaules un kā šis troksnis ietekmē mūsu organisma kopējo stāvokli, analizē Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste-otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga. Speciālistes ieteikumi, kā šajā skaļajā gadsimtā par sevi parūpēties. Pirmām kārtām, atpūsties klusumā un novērtēt klusumu. Ir cilvēki, kuriem ir grūti iemigt, tāpēc viņiem fonā ir televizors vai radio. Vismaz uzliekat, ka izslēdzas pēc pusstundas un ļaujat sev to luksusu - gulēt klusumā.  Noteikti arī pēc darba, atnākot mājās, vismaz nedaudz atpūšaties klusumā. Izbaudiet skaņu - aizejiet uz labu koncertu, aizejiet paklausāties labu mūziku un izbaudāt to, ko varat sajust ar dzirdi. Kohleārā implanta darbība Cilvēka auss iekšpusē atrodas spirālveida kanāls, ko dēvē par gliemezi jeb latīņu valodā – cohlea. No tā arī radies nosaukums kohleārais  implants. Kā šī ierīce palīdz nedzirdīgiem un ļoti vājdzirdīgiem cilvēkiem uztvert skaņas, par to saruna ar otolaringoloģi, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāju Sandru Kušķi. Pagājušā gadsimta  60. gadu vidū Austrālijā ausu ķirurgs Greeims Klārks, domājot par to, kā palīdzēt savam nedzirdīgajam tēvam, sāka darbu pie kohleārā implanta izstrādes, un 1978. gadā notika pirmā kohleārā implanta operācija. Kopš tā laika šī ierīce tiek nemitīgi uzlabota un pilnveidota un šī implanta uzvaras gājiens turpinās. Vieni no biežākajiem kohleāro implantu lietotājiem ir bērni, kuriem jau piedzimstot, vai ļoti agrīnā vecumā ir konstatēta smaga vājdzirdība vai nedzirdība. Zinot, ka  dzirde ir saistīta ar runu, ir gadījumi, kad šī jaunā skaņu pasaule uzreiz nenozīmē, ka bērns sāks labi runāt. Tas ir atkarīgs no katra pacienta uztveres un var prasīt ilgu un pacietīgu darbu gan no bērna, gan no  vecākiem, lai  kohleārā implanta lietotājs ne tikai uztvertu skaņas, bet spētu tās arī sekmīgi pielietot. Kā teic Sandra Kušķe, mums Latvijā ir vairāki „zvaigžņu bērni”, kuri piedzimuši vai agrā bērnībā kļuvuši nedzirdīgi līdz ar to arī nerunīgi, bet ar implanta palīdzību viņi pārvalda vairākas svešvalodas, spēlē mūzikas instrumentus, dzied koros, dejo. 

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Nākamnedēļ pasniegs ikgadējo Jāņa Baltvilka balvu par sasniegumiem bērnu literatūrā. Kādas ir tendences bērnu, jauniešu literatūras piedāvājumā un lasīšanas paradumos, skaidrojam Kultūras rondo sarunā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāju, Baltvilka balvas projekta vadītāju Silviju Tretjakovu un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieci Kristīni Kampmani. Silvija Tretjakova iepazīstina ar Jāņa Baltvilka balvas pretendentiem un informē par gaidāmajiem pasākumiem, Kristīne Kampmane pievērš uzmanību bērnu lasītprasmei un vērtē iespējas to veicināt, jo starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma "PIRLS 2021" rezultāti lieciena, ka Latvijā pasliktinājusies sākumskolas skolēnu lasītprasme. 24.jūlijā Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) pasniegs Jāņa Baltvilka balvas bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. Vispirms plkst.11 LU Botāniskajā dārzā notiks starptautiskie bērnu literatūras lasījumi, plkst.15 notiks Baltvilkam veltīts piemiņas brīdis 1. Meža kapos, bet plkst.17 Botāniskajā dārzā notiks balvas pasniegšanas ceremonija. Uz Baltvilka balvu bērnu un jauniešu literatūrā pretendē: Aija Lisovska par literāro pasaku "Dullā diena Dundurzālē" (izdevējs "Zvaigzne ABC"), Inese Zandere par bilžu grāmatām "Vai grāmatai ir knābis?" un "Kamoliņš un kastīte" ("Liels un mazs"), Žebers par dzejoļu krājumu jauniešiem "Ejas un asakas" ("Liels un mazs"), Daina Tabūna par izzinošo literāro pasaku "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" ("Liels un mazs"). Uz Baltvilka balvu grāmatu mākslā pretendē: Andris Breže par ilustrācijām Žebera dzejoļiem "Ejas un asakas", Rūta Briede par ilustrācijām Zanderes grāmatai "Vai grāmatai ir knābis?" un Marta Pujāta dzejoļu grāmatai "Zenīts" ("Liels un mazs"), Ernests Kļaviņš par ilustrācijām Juliana Tuvima dzejoļu grāmatai "Pans Trallalnieks" ("Liels un mazs") un Zanderes grāmatai "Kamoliņš un kastīte", Ieva Jurjāne par ilustrācijām Luīzes Pastores garstāstam "Raiņa ielas cirks" ("Neputns"). Savukārt uz "Latvijas valsts mežu" balvu "Jaunaudze" par debiju bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā pretendē: Toms Deimonds Barvidis par fantāzijas romānu "Zaļā Dzīle" ("Dienas Grāmata"), Laura Melne par literāro devumu kopā ar Viviannu Mariju Stanislavsku tapušajam komiksam "Sunāns breiveibā" ("Volūda"). Par Baltvilka balvas starptautisko laureātu 2023.gadā ir kļuvusi lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite par garstāstu "Melndzelmji" ("Jāņa Rozes apgāds") un tā tulkotāja Dace Meiere. Kopumā balvas žūrija izvērtējusi 46 grāmatas, bet 19 izdevumi aplūkoti, meklējot pretendentus grāmatu mākslas balvai. Šogad uz balvu bijuši vairāk nekā desmit debitanti rakstniecībā un ilustratora veikumā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs, vēsturnieks Andris Cekuls     Latvijas bākas izvietotas piekrastē pie galvenajiem kuģniecības ceļiem Baltijas jūras Kurzemes piekrastē un tālāk Rīgas jūras līcī. Par bāku sauc tādas navigācijas zīmes, kuru gaismas avoti redzami 10 jūras jūdzes tālumā (1 jūras jūdze = 1852 metri). Pašlaik Latvijā atrodas 18 bākas. Pirmās rakstiskās ziņas par kuģu orientācijai kurinātiem signālugunskuriem uz zemes vai nelieliem postamentiem ar gaismas avotu uz tiem tagadējās Latvijas teritorijā rodamas 11. gadsimtā. Pirmie bāku torņi, kuru virsotnēs dedzināti sveķainas malkas ugunskuri, uzbūvēti 16. gadsimta pirmajā pusē Kolkas ragā un Daugavas grīvā. Bez arhitektoniskajiem grozījumiem ir saglabājušās senākās, 19. gadsimtā celtās Liepājas, Užavas, Ovišu un Kolkas raga bākas. To vidū jāizceļ Ovišu bāka, kuru uzcēla 1814. gadā un kura pašreiz ir vecākā funkcionējošā bāka Latvijā. Kā gaismas avotus 19. gadsimtā bākās galvenokārt izmantoja eļļas un petrolejas gaismas lukturus, toties Liepājas bākā un Miķeļbākā uzlika pirmos elektriskās gaismas avotus. Pirmā pasaules kara laikā visi bāku gaismas aparāti tika bojāti vai pilnīgi iznīcināti. 20. gadsimta 20. un 30. gados Latvijā atjaunoja un rekonstruēja Ainažu, Akmeņraga, Daugavgrīvas, Liepājas, Mērsraga bākas, kā arī Miķeļbāku un Užavas bāku. Tika uzceltas bākas Ķurmragā (1923) un Salacgrīvā (1925). Kā galvenais gaismas avots šajā laikā tika izmantota acetilēngāzes gāzes aparātu radītā gaisma. Otrā pasaules kara laikā pilnībā sagrāva Miķeļbāku un Daugavgrīvas bāku, kuras pašreizējā izskatā tika atjaunotas 20. gs. 50. – 60. gados. Tad arī uzcēla jaunas bākas metāla torņu veidā, kuri apšūti ar koka dēļiem: tādas ir Bernātu (1962), Sīkragciema (1956), Ģipkas (1953), Engures (1954), Ragaciema (1960), Buļļuciema (1956), Lāču (1954) un Grīntāla (1954) bākas. Visās Latvijas bākās pēc Otrā pasaules kara uzstādīja elektriskās gaismas avotus, un pašreiz tajās izmanto arī saules bateriju radīto gaismu. Baltijas jūrā pie Kurzemes krasta uz zemūdens postamenta atrodas 1984. gadā uzceltā Irbes bāka, kura iezīmē sēkļus Irbes jūras šaurumā. Unikāla ir Kolkas raga bāka, kuras torni 1884. gadā uzcēla uz speciāli radītas mākslīgas salas.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

"Dod Pieci!" labdarības akcija šogad pievēršas Ukrainas karam un bērnu likteņiem tajā. Karš Ukrainā visos tā aspektos ir šausmīgs un prātam neaptverams, taču kā ikvienā karā visbezpalīdzīgākie un trauslākie ir bērni. Bēgļi, bāreņi, izvestie, pazudušie un mirušie - šis gads ir atstājis traģisku zīmi visā Eiropas vēsturē un šo sāpi uz saviem pleciem vissmagāk nes bērni. Raidījumā Zināmais nezināmajā palūkojamies 20. gadsimta vēsturē un skaidrojam, kādi bija Latvijas bērnu likteņi Otrā pasaules kara laikā. Kur starp kaujām, varas maiņām, deportācijām un genocīda šajā karā palika bērni, skaidro vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Atmiņas par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara "Tā braukāšana pa nometnēm vecākiem bija šausmīgi grūta, bet kā bērniem mums nekādu bēdu nebija. Tagad visi runā par emocionālām traumām, teiksim, kad nogalina vienu cilvēku, tas ir šausmīgi, bet kad visi kopā vienā vietā, kā saka, tu esi vienā laivā, tad kaut kā tu izdzīvo bez lielām traumām," tā skan viens toreizējo latviešu bēgļu bērnu atmiņu stāstiem, kas apkopots muzeja "Latvieši pasaulē" krājumā. Cik ļoti tolaik bērni apjauta palikšanu bez dzimtenes un kā uztvēra dzīvi nometnēs? Vai bērna acīm viss šķiet vieglāks, krāsaināks, vai arī bērni spēj ieraudzīt labo arī visdrūmākajās  situācijās, to jautāju pati sev, gatavojot šo sižetu par latviešu bērnu atmiņām Vācijas bēgļu nometnēs Otrā pasaules kara beigās. Nepietiekama pārtika, trūcīgi dzīves apstākļi, taču mēs bijām latviešu vidū, mēs mācījāmies latviešu skolā, mēs  iesaistījāmies skautu vai gaidu kustībā, mums apkārt bija draugi – tie ir pieturas punkti  bēgļu bērnu atmiņu stāstos, kurus pirms 15 gadiem sāka apkopot muzeja un pētniecības  centra “Latvieši pasaulē” vadītāja Marianna Auliciema. Rita Sīle nometnē nonāca 6 gadu vecumā: "Vācieši mūs sūtīja no vienas nometnes uz otru, un tās bija tās šausmīgās barakas, kur vējš pūta cauri sienām, un tie netīrie deķi un tā. Un es zinu, ka karš beidzās, un es prasīju mammai – tagad mēs brauksim mājās? Viņa saka – nē. Un es  bērns nodomāju – ok, nebrauksim, labi, tad es iešu spēlēties. Ja es būtu bijusi vecāka, es būtu vairāk prasījusi. Es tikai zināju, ka karš mūs izdzina. Kad karš beidzās, tad mēs braucam atpakaļ – tā ir tā bērna domāšana. Tā braukāšana bija vecākiem šausmīgi grūti, tagad es to saprotu. Bet kā bērniem – mums nekāda bēda nebija. Tagad visi runā par emocionālām  traumām, teiksim, kad nogalina vienu cilvēku – tas ir šausmīgi. Bet, kad visi kopā tā kā vienā vietā, kā saka, tu esi vienā laivā, tad kaut kā tu izdzīvo bez lielām traumām." Tā skan viena no daudzajām toreizējo bērnu atmiņām, ko ir apkopojuši  muzeja "Latvieši pasaulē" darbinieki. To, ka kara šausmas bērni uztvēra citādāk kā pieaugušie, arī apliecina bijušais un ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs, literatūrzinātnieks, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Valters Nollendorfs, kurš bēgļu nometnē nokļuva 14 gadu vecumā. Dzīve barakās, trūcīga un vienveidīga pārtika, bet pāri visam – te bija latviešu skoliņa, te es apzinājos savu latvietību, ieguvu savu pirmo latvisko  izglītību, saka Aija Ebdena, ilggadīga Latviešu centra Vācijā pārstāve.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jaunumi jauno 8. sezonu uzsākot.

3x3 kustība ir kā slimība – aplipina, ievelk un neatlaiž. Un tad neatliek nekas cits, kā izbrīvēt vienu nedēļu vasarā, lai izkāptu no ikdienas un līdz ausīm iegrimtu latvietībā. Gabaliņš Latvijas. Bērzaine Vācijā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

"Jauns arhitektu birojs ar kārtīgiem pamatiem," - tā arhitektu biroja "RUUME arhitekti" darbību komentē platforma buvlaukums.lv. Formulējums ir trāpīgs — RUUME ir Latvijas jaunās paaudzes arhitekti, par kuriem dzirdam daudz un regulāri. Biroja darbi plūc laurus vietējos un starptautiskos arhitektūras metu konkursos, pērn ierindojoties arī starp Latvijas Arhitektūras Gada balvas laureātiem. Arhitekte Liene Adumāne-Vāvere pavisam nesen ieguva Latvijas Būvinženieru savienības balvu - gada "Jaunais Arhitekts 2021". Raidījumā tad arī tiekamies ar šī arhitektu biroja arhitektiem: Lieni Adumāni-Vāveri, Līvu Nordmani un Oskaru Vāveri, kuri diskutē par jauno arhitektu balsīm Latvijā, analizē paši savu veikumu un arhitektūras jomas attīstību kopumā. 

Latvijas Bībeles biedrība pirmkristīgo tekstu sērijā laidusi klajā jaunu izdevumu “Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācību”. Grāmata ietver 1. vai 2. gadsimtā tapušu tekstu, kas ir būtisks avots izpratnei par pirmkristietību. Tajā atrodamas ētiskas atziņas, ziņas par kristību un svētā vakarēdiena praksi un citiem pirmkristiešu dzīves aspektiem. “Didahē” latviešu valodā tulkojis luterāņu mācītājs un teologs Edgars Jundzis 1969. gadā, grāmatas iznākšana vienlaikus liek atcerēties arī tos drosmīgos cilvēkus, kuri gādāja par teoloģijas attīstību Latvijā padomjlaikā.   “Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācība” ir Latvijas Bībeles biedrības izdotās pirmkristīgo tekstu sērijas jaunākais izdevums. Raidījumā Augstāk par zemi jau skanējuši stāstis par sērijas iepriekšējiem izdevumiem – “Jēkaba protoevaņģēliju”, “Pāvila darbiem”, “Barnabas vēstuli” un citiem. “Didahē” ir viena no senākajām liecībām par kristietības pirmsākumiem, teksts datējams ar 1., 2. gadsimtu. Taču šī teksta tulkojums latviski ir arī liecība par tiem drosmīgajiem un nelokāmajiem cilvēkiem, kuri Latvijā uzturēja dzīvu teoloģijas kā zinātnes attīstību, arī tam gaužām nelabvēlīgos laikos, kad Latvija bija Padomju Sociālistisko republiku saimē, un no pārējās pasaules nodalīta ar “dzelzs priekškaru”. “Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācības” tulkojums tapis 1969. gadā, un tulkojumu veicis Jaunpiebalgas luterāņu draudzes mācītājs, Evaņģēliski luteriskās baznīcas Akadēmisko teoloģisko kursu mācību spēks – docents, tad ārkārtas profesors Edgars Jundzis. Saruna ar  Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes profesoru un  Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāru Valdi Tēraudkalnu un luterāņu mācītāju, Didahē tulkojuma zinātnisko redaktoru Aleksandru Biti. Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācības latviskojums ir bijis pieejams arī līdz šīs grāmatas iznākšanai – viens latviskojums ir publicēts “Biblos” interneta vietnē, Edgara Jundža tulkojums 1994. gadā tika publicēts žurnālā “Ceļš”. Edgara Jundža personība nav tikusi aizmirsta. 2007. gadā notika konference “Edgars Jundzis – teologs, valodnieks, pētnieks … un”, atklājot viņa dzīves gājuma dažādās šķautnes. Dzimis 1907. gadā Igaunijas pierobežā Valkas apriņķa Omuļu pagasta “Kalnamiciņu” mājās pušelnieka deviņu bērnu ģimenē. Apbrīnojamā kārtā viņam izdevies tikt pie labas izglītības – vidusskola Rīgā, paralēli maizi pelnījis koku fabrikā un kā drēbnieks. Beidzot Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti abiturienta Edgara Jundža zināšanas ir tik izcilas, ka eksaminācija komisija nolemj viņu atbrīvot no gala pārbaudījumiem. Edgars Jundzis visu mūžu kalpojis kā mācītājs. Arī pēckara gados, kad daudzi mācītāji, piemērojoties politiskajai sistēmai, pārkvalificējās. Līdz  1951. gadā tiek safabricēta politiska krimināllieta. Tai par ieganstu ir Lielās Oktobra revolūcijas gadadienai par godu 1950. gada 5. novembrī Doma baznīcā pēc arhibīskapa uzaicinājuma noturētais sprediķis. Tiesātājiem tā arī neizdevās safabricēt pierādījumus pretpadomju aģitācijai, taču mācītāju notiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu – pāris Ulmaņlaika preses izdevumiem. Četrus labošanas darbu nometnē Vorkutā pavadītos gadus Edgars Jundzis pavada garīgi rosīgi. Viņš apgūst valodas, sapņo par universālas valodas – univalodas radīšanu, apsver doktora darba teoloģijā tēmu.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Viena no pamatlietām, kas jāievēro diabēta slimniekiem, lai veiksmīgi kontrolētu slimības gaitu, ir jānovēro glikozes līmenis asinīs. Izplatītākais veids ir asins paraugu testēšana, kas, protams, ir invazīva metode, bet pastāv arī citas iespējas. Ar tām iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par jaunajām pārbaudes metodēm stāsta un tās vērtē Latvijas Bērnu un Jauniešu Diabēta biedrības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Romanovs, diabēta aprūpes māsa Līga Ārente un Latvijas diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane. Raidījuma viesi arī atgādina, ka cukura līmeņa pārbaude ir būtiska, un tagad to var veikt ar sensoru palīdzību. Līga Ārente bilst, ka tehnoloģijas glikozes līmeņa kontrolei ir jāmāk lietot un izmantot, bet tam ir vajadzīgas apmācības. Bez apmācības tehnoloģijām nav vērtības.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Māras Cielēnas, Indras Brūveres-Darulienes, Unas Bērziņas, Vladimira Novikova, Dainas Tabūnas, Māra Salēja, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un Žebera dzeja. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Indras Brūveres-Darulienes, Ulda Ausekļa un Ievas Samauskas dzejoļi. Tāpat savus atdzejojumus un dzejoļus oriģinālvalodā lasa tulkotāji Maima Grīnberga, Māris Salējs un Ineses Paklone. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Vairāku faktoru kopums radījis būvmateriālu cenu būtisku pieaugumu gan Latvijā, gan pasaulē. Vai dārgajiem būvmateriāliem ir iespējams atrast labas bet lētākas alternatīvas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš raksturo situāciju un atzīst, ka vēlme būvēt un remontēt, tā uzlabojot savus dzīves apstākļus, ir cieši saistīta ar cilvēku materiālo līmeni. Viņš norāda, ka Covid-19 krīze Latvijas ekonomiku skārusi niansēti, ir virkne sektoru, kas nav cietuši un kas pat ieguvuši. Dažādi rādītāji liecina, ka šobrīd Latvijā daudziem naudas ir vairāk nekā tas bijis iepriekš un tas noteikti atsauksies uz vēlmi būvēt un remontēt. SIA "Lode" vadītājs Valdis Zariņš un SIA "Sakret" valdes priekšsēdētājs Juris Grīnvalds piekrīt, ka pieprasījums pēc materiāliem pēdējā laikā ir audzis. Juris Grīnvalds norāda, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav būvēts tik daudz, lai amortizētu esošo dzīvojamo fondu. “Tas, kas šobrīd notiek, nav celtniecības bums no ekonomikas viedokļa. Mēs tuvojamies līmenim, kādai vajadzētu būt normālais celtniecībai valstī pastāvīgi. Papildus grūtības rada tas, ka pasaulē kopumā ir celtniecības bums. Valstis ir nolēmušas atgūt Covid laikā zaudēto ekonomiku un iemetušas lielas summas šajā jomā. Un tas ir noticis vienlaicīgi visā pasaulē," atzīst Juris Grīnvalds. Kā ražotājam nākas saskarties ar izejvielu trūkumu. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs atzīst, ka materiālu cenu svārstības rada raizes būvniekiem, jo nav vienkārši īstenot būves, kur līgumi par to celtniecību slēgti pirms pusgada vai pat agrāk, bet par darba trūkumu nozare tiešām šobrīd nevar žēloties. Viņš arī uzskata, ka vienmēr var atrast alternatīvas materiālu izmantojumā, ja pie galda sēžas pasūtītājs, būvnieks un arhitekts.

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

Skolotājiem vajadzēs sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātus, lēma valdība.  Tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku atbilst Satversmei, secinājuši Tieslietu ministrijas eksperti. Sociālajās tīklošanās vietnēs un arī tradicionālajos medijos rezonansi izsaucis policijas lēmums atteikties uzsākt lietu pēc kādas ģimenes ārstes iesnieguma, kurā viņa vēstīja par saņemto piedāvājumu pret atlīdzību viltot kāda vīrieša Covid-19 vakcinācijas sertifikātu. Latvijas Bāru asociācija aicina sabiedrību  vakcinēties – par to Covid-19 dienas apskata podkāstā.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Zusmane, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Raidījumā Pievienotā vērtība lūkojam, kas notiek nekustamo īpašumu tirgū Latvijā, kā to ietekmējusi pandēmija un ko varam sagaidīt nākotnē. Un stāsts arī par kādu biržas uzņēmumu, kura bizness saistīts ar būvniecību. Tas ir igauņu uzņēmums "Nordecon AS", kam uzticēta IKEA veikala būvniecība Igaunijā.  Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū Latvijā? Kā jau lielāko daļu nozaru, pandēmija skāra arī šo nozari, bet par krīzi tajā pavisam noteikti runāt nevar. Jā, ārkārtējās situācijas laikā, gan pirmā, gan otrā vilņa laikā, darījumu ir mazāk, ko var izskaidrot ar to, ka nav nemaz tik viegli ierobežojumu laikā nopirkt un pārdot īpašumu. Bet tikko ierobežojumu ir mazāk, tā darījumu skaits atkal strauji pieaug. Cenas - tās turpina lēni un stabili doties augšup, ko vēl var secināt palūkojoties statistikā skaidro Valsts zemes dienesta vadošais metodikas eksperts Jānis Artmanis. Protams, ir viena nozare, kurā ir ievērojams kritums un kuru ierobežojumi skar visvairāk - tirdzniecība. Tirdzniecības platību tirgū šogad ir zaudējumi jau aptuveni 31 miljona eiro vērtībā, bet, ja pieskaita klāt arī pērnā gada pandēmijas pavasari, - 63 miljoni neiekasētās nomas maksās un pieškirtās atlaidēs, lēš Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, piebilstot, ka to savukārt kompensē pieprasījums pēc industriālajām platībām.  Atsevišķi nekustamo īpašumu attīstītāji jau ir sākuši pārveidot savus topošos projektus un plānot lielākas guļamistabas, lai tajās būtu vieta arī darba galdam un stūrītim. Jo tā ir telpa, kurā cilvēki visbiežāk izvieto savus mājas darba birojus. Diezgan optimistiski nākotnē raugās nekustamo īpašumu nozare, jo praktiski krīze ir gājusi secen, bet pēckrīzes atkopšanās un investīcijas ekonomikā būs cieši saistīta ar nekustamo īpašumu būvniecību, redzot tos četrus miljardus, kuri turpmākajos gados ieplūdīs ekonomikā ne viens vien makroekonomists jau brīdina, ka būvniecībā gaidāms straujš cenu kāpums un pārkaršana. Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, gan saka, ja process notiks pārdomāti, tad cenu pieaugums būs mērens. Lielā mērā atbildība par cenu pieaugumu būvniecībā gulstas uz valsts pārvaldes pleciem, kuras spēkos ir izlemt un saplānot, kā tiks īstenoti Eiropas fondu projekti, sadalot tos vienmērīgi pa gadiem. Ja valsts to nespēs un, piemēram, birokrātisku un cita veida tūļāšanās dēļ sākumā nekas nenotiks, bet vēlāk projekti tiks ievilkti līdz pašiem beigu termiņiem un realizēti vienlaicīgi, būvniecības izmaksas strauji kāps un būs risks, ka uzbūvējam mazāk par dārgāku cenu.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Zusmane, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Zusmane, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Zusmane, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Zusmane, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Atrasts tulkojumā Raidījuma vadītājs: Judīte Ozoliņa, Bībeles revīzijas komisija Atrasts tulkojumā-sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību, radio klausītājiem raidījums piedāvā pa atslēgas aci ieklausīties Bībeles 2012.gada latviešu valodas tulkojuma revīzijas komisijas darbā. 2 reizes mēnesī komisija dalās stāstos par to, kā norit darbs pie tulkojuma revīzijas, ar kādiem viedokļiem, tulkojuma variantiem, latviešu valodas mūsdienu izaicinājumiem, un vienkārši interesantiem mirkļiem, komisijai nākas sastapties. Darbs pie tulkojuma revīzijas jau rit pāris gadus, un turpinās ritēt, līdz tiks pabeigts. Tik ilgi arī raudzīsim klausītājiem piedāvāt šo iespēju sekot komisijas darbam.

Iespējas, kā ziedot naudu labdarībai ir dažādas. Akcija #WhiteFriday jeb „Baltā piektdiena” ir domāta, lai vāktu naudu nevalstisko un labdarības organizāciju vajadzībām, kas, savukārt, par saziedoto naudu organizē savu ikdienas darbu. Akcija #WhiteFriday ir uzņēmuma "Mobilly" inicatīva. Tās vadītājs Ģirts Slaviņš stāsta, ka lai arī oficiāli noteiktā "Baltā piekdiena" ir aizritējusi, ziedot var visu cauru gadu. Ziedojuma apmērs, piemēram, atteikties no vienas labas kafijas mēnesī. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta bilst, ka ziedot var tik, lai maciņā nejustu, ka ir par maz, lai tas neapgrūtina ikdienu. "Ziedot nav pienākums, bet tā ir iespēja padarīt pasauli labāku," vērtē Rūta Dimanta. Kā tiek izlietoti ziedotie līdzekļi, stāsta brīvprātīgo kustības "Viegli palīdzēt" pārstāve Inese Vaivare, un organizācijas “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un Latvijas Bērnu fonda projektu vadītāja Veronika Butāne. Akcijā #WhiteFriday var izvēlēties starp vairāk nekā 70 dažāda rakstura nevalstiskām organizācijām, kam ziedot. “Ziedošana parāda, ka cilvēki uzticas organizācijām. Viņi atdot savu līdzekļus, ticot, ka tiks izmantoti lietderīgi. Projekti, šausmīgās atskaites un kontrole par katru centu nozīmē, ka neuzticas. Te būtu jāmaina domāšana,” uzskata Inese Vaivare. Stāstot ar Baltās piektdienas ideju, Rūta Dimanta bilst, ka tā ir savā ziņā pretnostatīta Melnajai piektdienai, kur cilvēki iepērkoties lētāk, gūst gandarījumu. “Ziedošanā ir līdzīgi, tu, ieliekot kopējā katlā savu mazo naudiņu, dabū gandarījumu par savu tēriņu, jo esi kaut ko labu izdarījis,” atzīst Rūta Dimanta. Viņa arī norāda, ka tas nav pienākums, bet privilēģija dot otram. “Ziedošana ir nevis budžeta caurumu lāpīšana, bet kad mēs kā sabiedrība gribam dzīvot labāk, nekā mēs par nodokļiem varam,” uzskata Rūta Dimanta  

Ik gadu bērnu dzejas gadagrāmatai "Garā pupa" dzejoļus iesūta arī bērni. Daļa no tiem tiek iekļauta grāmatā, kur dzejoļus vērtē žūrija un izvēlas sev mīļākos. Šogad dzejoļus vērtēja grāmatas sastādītāja Inese Zandere, mūziķis Renārs Kaupers, komiķis Jānis Skutelis, LR3 direktore Gunda Vaivode un dzejnieks Marts Pujāts. Podkāstā žūrija lasa un komentē savus mīļākos dzejoļus.  Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan krievu bērnu skaitāmpants, Džanni Rodari, Marias Kristinas Ramosas un Naomi Šihābas Naijas dzejoļi. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Aivars Neibarts, Leons Briedis, Ērika Bērziņa un Eduards Uspenskis. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Fricis Bārda, Leons Paegle, Dzidra Rinkule-Zemzare un Juris Veitners. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Juris Kronbergs, Marts Pujāts, Ieva Samauska, Māris Salējs, Inese Zandere, Evija Gulbe, Indra Brūvere-Daruliene, Māra Cielēna un Arvis Viguls. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Nesen atvēršanas svētkus piedzīvoja nu jau sestā grāmata Latvijas Bībeles biedrības izdotajā ārpus kanonisko tekstu sērijā - „Jēkaba protoevaņģēlijs”. Tas ir stāsts par Jēzus vecvecākiem – Annu un Joahimu, Marijas brīnumaino piedzimšanu, un vēl viena mums labi zināmā Ziemassvētku stāsta versija. Par jauno izdevumu stāsta tulkotāja, Latvijas Universitāts Teoloģijas fakultātes doktorante Aļesja Lavrinoviča, tulkotājs un tekstu redaktors Arturs Hansons un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne un Bībeles teoloģijas katedras profesore Dace Balode. Maza grāmatiņa ar klasisko Betlēmes ainiņu uz vāka – Jēkaba proto jeb priekševaņģēlijs. Grāmatā aprakstītie notikumi, kurus raidījumā Augstāk par zemi pārstāsta šī teksta tulkotāja Aļesja Lavrinoviča, mazliet atšķirīgā veidā liecina par no Bībeles labi zināmo Ziemassvētku stāstu. Un tāds arī ir Latvijas Bībeles biedrības izdoto ārpuskanonisko tekstu sērijas mērķis – rādīt, ka Bībeles kanons nav dzimis tukšā vietā, ka ir milzīgs tekstu kopums, kas gan ietekmējis kanonisko tekstu tapšanu, gan labāk paskaidro to kontekstu, agrīno kristiešu uzskatus, un šos tekstus pamazām ir iespēja iepazīt arī latviski. Latvijas Bībeles biedrība, 2012. gadā pabeigusi organizēt darbu pie Bībeles jaunā tulkojuma tapšanas, uzreiz ķērās pie ārpus kanona palikušo darbu tulkošanas. Jēkaba protoevaņģēlijs ir sestā sērijā iznākusī grāmata. Pirms tam iznākuši Toma evaņģēlija, Pāvila darbu un citi latviskojumi. Līdz šim sērijā izdoto tekstu tulkotāji lielākoties bijuši Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studenti un pasniedzēji. Jēkaba protoevaņģēlijam tulkotāji ir divi - Aļesja Lavrinoviča un Arturs Hansons. Viņš zināms kā izcils redaktors, piemēram, Džeimsa Džoisa „Ulisa” jaunajam izdevumam. Izrādās, viņš arī ir savulaik studējis Teoloģijas fakultātē, šī bijusi iespēja atgriezties pie Jaunai derībai tuvās grieķu valodas. Arī Aļesja Lavrinoviča ir absolvējusi LU Teoloģijas fakultāti. Tiesa, grieķu valodu viņa apguvusi Zviedrijā un Jēkaba protoevaņģēlija tulkojums bijis labs izaicinājums atcerēties šo valodu. Aļesju Lavrinoviču pēc juristes diploma iegūšanas tomēr vilinājušas senās valodas, sekojušas studijas Zviedrijā, kas turpinājās Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes maģistra programmā. Šobrīd viņa studē doktorantūrā Tilburgas universitātē Nīderlandē un ir pasniedzējā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. „Jēkaba protoevaņģēlija” latviešu izdevuma tapšanā iesaistīta ir arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne un Bībeles teoloģijas katedras profesore Dace Balode. Raidījumā Augstāk par zemi par sērijā tapušajiem tulkojumiem bijušas vairākas sarunas. Viena no atziņām, kas gūta veidojot raidījumus par sērijas iepriekšējiem izdevumiem, un ko var attiecināt arī uz „Jēkaba protoevaņģēliju”, lai arī runa ir par seniem un ļoti seniem rokrakstiem, vairums no tiem ir tīri fiziski atrasti vai vismaz no jauna aktualizēti mūsdienās. To tulkotāji arī ir cilvēki ar šo laiku pasaules uztveri un šī laikmeta uzdotiem jautājumiem. „Jēkaba protoevaņģēlijs” uzrakstīts kā stāsts, kā liecība. Ja tas radies 2. vai 3. gadsimtā, tomēr jāsaprot, ka cilvēks tik ilgi nedzīvo un tas nevar būt Jēzus dzimšanas aculiecinieks. Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums, kas ir bijis Jēkabs? Mūsdienās, kad tekstu autorība lielākoties ir skaidra, un nepārkāpjama, to varbūt ir grūti saprast, bet „Jēkaba protoevaņģēlija” tapšanas laikā būtiskākais bija likt šim tekstam sludināt, pārliecināt savu klausītāju. Lūk, kā sākas „Jēkaba protoevaņģēlija” 1. nodaļa: „Divpadsmit cilšu stāstos bija Joahims, ļoti bagāts vīrs, savas dāvanas Kungam viņš pienesa divkārtīgi, pie sevis sacīdams, „No manas pārpilnības tiks visai tautai, un tas, kas jādod Kungam Dievam piedošanas labad, būs mans izpirkums. (..) Pienāca Kunga lielā diena, un Izraēla dēli nesa savas dāvanas. Un Rūbēls nostājās viņa priekšā un teica: „Tu nedrīksti pirmais pienest savas dāvanas, ko Izraēla tautā neesi radījis sev atvasi.” Un Joahims ļoti noskuma …” Joahims aizgāja tuksnesī, Anna skumja palika mājās un apraudāja savu likteni, ka ne viņai vīra, ne bērnu. Tad pie abiem ieradās eņģelis, kurš paziņoja, ka viņiem piedzims bērns. Šis vēstījums ir arī emocionāli spēcīgs. Izbēdājusies, Anna novelk sēru drēbes, uzvelk līgavas tērpu, un iet dārzā, kur dzīvība svin savus svētkus. Tik brīnumaini pasaulē nācis bērns – Marija – tika apsolīta templim, un tur arī vadīja laiku līdz 12 gadu vecumam, dzimumbrieduma sasniegšanai. Un te nu priesteru priekšā uzdevums, meitene, kas asiņo, vairs nedrīkst atrasties templī, priesteri saaicina bez sievas palikušos atraitņus, un lūdz no Dieva zīmi. Zīme baloža izskatā tiek saņemta, Marija tiek atdota Jāzepam, līdz kādu dienu Mariju, līdzīgi kā viņas māti Annu, apciemo eņģelis ar vēsti. „Jēkaba protoevaņģēlija” stāsts ir aizkustinošs ar to, ka tas glabā vēl visu mulsumu par neparasto notikumu, tajā ir ne tikai kanonisko tekstu liecības spēks, bet arī cilvēciskais moments. „Jēkaba protoevaņģēlijā” ir vairāki stāsti. Pirmais no tiem attiecas uz Marijas brīnumaino izcelsmi. Tad – liecība par Jēzu, kurš jau pirmajos savas dzīves mirkļos, piedzimis nevis kā bērns, bet jau patstāvīga būtne – pats iznācis no alas, pats paņēmis savas mātes krūti. Trešais, laikam pats būtiskākais, vēstījums attiecas uz bezvainīgo ieņemšanu, protoevaņģēlijā tūlīt pēc dzemdībām iesaistās kāda Salome, kas kā vecmāte apliecina Marijas jaunavību. Sieviete agrīno kristiešu kopienās varēja būt kopienas mājvietas saimniece, ja tā kā patvērumu draudzei piedāvāja savu namu, un šai nozīmē – tās vadītāja. Varēja, kā svētā Tekla, iepriekšējā sērijas izdevumā, atteikties no dzimtā norunātas laulības, kļūt par mocekli ticības vārdā. Kristīgais ceļš, kā sievietes lielākas brīvības, pastāvības iespēja, savā ziņā ir arī Jēkaba protoevaņģēlijā. Ala - vēl viens interesants aspekts, ar ko „Jēkaba protoevaņģēlijs” atšķiras no Bībeles liecībām. Kāpēc būtu tik svarīgi, vai Jēzus ir dzimis alā, vai kūtiņā? Faktā, ka senākajās svētbildēs alas motīvs saglabāts, mēs varam arī iztēloties kā, visi šie folklorizējušies stāsti kristietības pirmajos gadsimtos pastāvējuši līdzās un ietekmējuši arī Bībeles kanonisko tekstu tapšanu. „Jēkaba protoevaņgēlijs” to starpā bijis viens svarīgākajiem un ietekmīgākajiem.  

Ne visiem bērniem un viņu vecākiem Ziemassvētki ir priecīgs laiks: daudzi mazuļi šajā laikā vai pat ilgstoši ir slimi un atrodas slimnīcā. Slimība un iespējas izveseļoties ir sāpīga pieredze gan viņiem pašiem, gan viņu tuviniekiem. Raidījums "Kāpēc dizains?" vērtē, kā bērniem laiku slimnīcā darīt vieglāku, mazāk sāpīgu un satraucošu ne tikai svētku laikā, bet ikreiz, kad nepieciešama ārstu palīdzība. ĪSUMĀ: Galvenais funkcionālā dizaina uzdevums, risinot bērnu veselības aprūpi, ir mazināt bailes. Pacientu pieredze ir jauns termins slimnīcu praksē. Bērnu slimnīca plāno kļūt par pirmo slimnīcu Baltijā, kas ieviesīs uz personu centrētu aprūpi. Pirms slimnīcas telpu pārbūves dizaineri veic pētījumu par pacientu pieredzi. Jāplāno arī skumju un atvadu brīžiem. Uzklausot bērnus, atrod veidus, kā mazināt bailes. Funkcionālā dizaina priekšmeta ceļš no idejas līdz pielietojumam slimnīcā ir garš. 19. gadsimta sākumā Rīgā vācbaltiešu fiziķis Georgs Frīdrihs Parrots pirmais aprakstīja medicīniskā termometra principu. Veids, kā noteikt paaugstinātu ķermeņa temperatūru, līdz mūsdienām ir ļoti mainījies. Dizaineri no Sanfrancisko piedāvā termometru, kuru kā plāksteri pielīmē pie bērna krūškurvja. Tā mērījumiem vecāki var sekot līdzi aplikācijā savā viedierīcē, tā naktī nemodinot bērnu, lai noteiktu vai nepieciešams dot zāles augstas temperatūras laikā. Dizaineri to veidojuši kā zibens šautru ar noapaļotām malām. Tas ir zils, kura krāsa mainās līdz piesātināti violetai, atbilstoši tam, cik augsta ir temperatūra.  Izraēlas dizaineri, daudzus tik biedējošo, adatu asins analīžu vai potēšanās laikā piedāvā pārvērst neliela putna formā, kas to paslēpj. Putna spārnus turklāt var pārvietot, iedarbinot šļirces mehānismu. Turklāt, no īpaša materiāla darināto šprici un tai apkārt esošās detaļas priecīgi košās krāsās bērni slimnīcas apmeklējuma laikā var salikt paši, tā pārvarot bailes un šādā veidā labāk iepazīt arī citas medicīniskas ierīces. Šie, protams, ir biežāk lietojamie priekšmeti slimnīcās un veidi kā uzlabot pieredzi slimnīcā ir dažādi. Bet kā par mazajiem pacientiem, viņu pavadīto laiku slimnīcā, kurā tāpat ir izmeklējumi, ārstēšana un operācijas, rūpējas Latvijā? Pieredzē dalās Latvijas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina, dizainere un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesore Ilze Kundziņa un LMA 4. kursa studente Lauma Reitere. Vairāk un plašāk šeit!  

Dzejniekam Jānim Baltvilkam šodien būtu 75. Kā ik gadus viņa dzimšanas dienā notiek starptautiskie bērnu literatūras lasījumi un tiek pasniegtas Baltvilka balvas bērnu literatūrā. Lasījumi jau ir sākušies Botāniskajā dārzā. Latvijas Radio tos fiksē. Plašāk par balvai nominētajiem darbiem un apbalvošanas ceremoniju stāsta Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes pārstāve un balvas organizatore Silvija Tretjakova. Lasījumos "Uzplaukst grāmatu puķes" skan fragmenti no Agneses Vanagas grāmatas "Plastmasas huligāni" turpinājuma, kā arī Evijas Gulbes lasījums no grāmatas "Koko un Riko - skolas zvaigznes". Savukārt Juris Zvirgzdiņš lasīs "Rijīgā čūska un gudrā pele", Indra Brūvere lasīs savu dzeju un atdzejojumus, bet Māris Rungulis iepazīstinās ar stāstu notikumiem bibliotēkā. Lasījumos piedalīsies starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas 2019. gada laureāte - tulkotāja Dace Meiere, kura iepazīstinās ar savu jaunāko darbu no Italo Kalvīno romāna "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks" Žūrija šogad ir lēmusi, ka Baltvilka balvas starptautiskā laureāte ir itāļu rakstniece Andžela Naneti. Viņas grāmatu "Mans vectēvs bija ķiršu koks" Latvijas bērni var iepazīt, pateicoties tulkotājai Dacei Meierei. Pārējie laureāti tiks atklāti šodien svinīgā sarīkojuma laikā, svinot Baltvilka dzimšanas dienu. Uz Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā pretendē Inese Paklone par dzejoļu krājumu  "Es picas brālēnu cepu" (Pētergailis, 2019), Anna Strautniece par grāmatu  "Kaķi, kamoli un sapņi" (Alis, 2018), Aivars Kļavis par triloģijas “Ceļš uz nezināmo zemi” (Zvaigzne ABC, 2018) grāmatām “Melnais akmens”,  "Bēgšana no čūsku valstības" un "Asinis uz dzintara", Lilija Berzinska par grāmatu "Skelets skapī" (Dienas Grāmata, 2018), Juris Zvirgzdiņš par grāmatu "Zvaigžņu tramvajs" (Pētergailis, 2018). Uz Jāņa Baltvilka balvu grāmatu mākslā pretendē Gundega Muzikante par ilustrācijām Jura Zvirgzdiņa grāmatai "Zvaigžņu tramvajs" (Pētergailis, 2018), Rūta Briede par ilustrācijām Sergeja Timofejeva grāmatai "Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi" (Liels un mazs, 2018), Vivianna Maria Stanislavska par ilustrācijām Ievas Samauskas grāmatai "Vecis iet pa dārzu, pankūkas bārdā", Latvijas Mediji, 2018) un Ineses Paklones grāmatai "Es picas brālēnu cepu" (Pētergailis, 2019), Anita Paegle par ilustrācijām grāmatai "Rožu spoks" (Liels un mazs, 2018), Anete Melece par ilustrācijām savai grāmatai “Kiosks” (Liels un mazs, 2019) un Laura Gundara grāmatai “Vaļa balss” (Liels un mazs, 2018), Juris Petraškevičs par ilustrācijām savai grāmatai “Ērika un bailes” (Liels un mazs, 2018).   Pretendenti AS “Latvijas Valsts meži” balvai “Jaunaudze” par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā ir  Sergejs Timofejevs ar grāmatu "Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi" (Liels un mazs, 2018), Juris Petraškevičs par tekstu grāmatai “Ērika un bailes” (Liels un mazs, 2018), Ilmārs Ziemanis par grāmatu “Peļķīte” (Zvaigzne ABC, 2018), Līva Ozola par grāmatu “Eju meklēt!” (Liels un mazs, 2019).

Mūsu pasaules uztveri nodrošina arī dzirde. Kāpēc ir tik būtiski laikus pamanīt dzirdes traucējumus un kā rīkoties, lai mēs nezaudētu spēju dzirdēt visa mūža garumā, otolaringoloģijas profesionāļus iztaujājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Runājam arī par dzirdes implantiem jeb par veidu, kā tehnoloģijas palīdz risināt dzirdes problēmas. Raidījuma viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārsts-otorinolaringologs, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nodaļas vadītāja Gunta Sumeraga un medicīnas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras docente audioloģe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

Svētdien, 24. februārī (2019), Vatikānā noslēdzās tikšanās par nepilngadīgo aizsardzību, kurā piedalījās nacionālo bīskapu konferenču priekšsēdētāji, kā arī dažādu kongregāciju vadītāji un citi Baznīcas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Baznīcā notikušos vardarbības noziegumus pret nepilngadīgajiem, kā arī meklēt atbildes un risinājumus šai problēmai. Četru dienu intensīvajā darbā piedalījās arī Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs bīskaps Viktors Stulpins. Baznīcas turpmākie soļi, ko definēja tikšanās moderators tēvs Federiko Lombardi SJ, ir, pirmkārt, pāvesta Franciska motu proprio (pāvesta iniciēts un rakstīts dokuments) par nepilngadīgo un vājāko personu aizsardzību, otrkārt, Vatikāna sagatavotas vadlīnijas, kas ļautu palīdzētu bīskapiem skaidri apzināties savus uzdevumus un pienākumus šajā kontekstā, treškārt, kompetentu personu darba grupas izveide, kas varētu sniegt atbalstu Bīskapu konferencēm un diecēzēm, kam ir grūtības problēmu risināšanā un aizsardzības iniciatīvu īstenošanā. Tikšanās noslēguma uzrunā pāvests Francisks uzsvēra: "(Šīs problēmas risināšanai) mums jāizmanto viss, ko mums piedāvā veselais saprāts, zinātne un sabiedrība. Tomēr tikpat svarīgi ir likt lietā garīgos līdzekļus, ko mums atklājis Kristus: sevis pazemināšana, kritiska sevis izvērtēšana, lūgšana un grēku nožēla." Kā prioritātes viņš norādīja astoņus aspektus: vienmēr pirmajā vietā jāliek bērnu aizsardzība, jāapzinās situācijas nopietnība, patiesi jāšķīstās, jāveicina visaptveroša un integrāla formācija, jāpilnveido un jānostiprina bīskapu konferenču ieviestās vadlīnijas, jāpalīdz tiem, kas piedzīvojuši vardarbību, jāpievērš uzmanība digitālajai pasaulei, kā arī jānovērš seksuālais tūrisms. Radio Marija Latvija pirmdienas Priestera katehēzē sazinājās ar V. Stulpinu, kurš sarunas brīdī atradās vēl Romā un pastāstīja, ka, viņaprāt, šis notikums liecina - Baznīca vēlas un ir gatava uzņemties atbildību. Tās nebija tikai intensīva darba dienas, bet arī lūgšanas laiks, jo katra diena sākās un noslēdzās ar lūgšanu, kā arī upuru liecībām, kurām sekoja klusuma brīdis. Tas bija laiks, lai “lūgtos par tiem, kas piedzīvojuši tik traģisku pavērsienu savā dzīvē, un lūgtos par tiem, kas to izdarījuši”. Bīskaps sacīja, ka uz lūgšanu gan par upuriem, gan par pāridarītājiem jau pirmajā tikšanās dienā aicināja Filipīnu kardināls Luiss Antonio Tagle, uzsverot, ka ir svarīgi darīt visu, lai atbalstītu cietušos dziedināšanas ceļā, bet tai pat laikā ir nepieciešams rast veidu, kā parādīt piedošanu un rūpes par varmākām, viņus neizstumjot, lai šie cilvēki atkal netiktu mudināti izdarīt jaunus noziegumus. Rūpes jāuzņemas arī par tiem, kas tikuši netaisnīgi apvainoti. Vēl V. Stulpins uzsvēra, ka noslēguma Svētajā Misē pāvests Francisks arī norādīja, ka problēma skar ne tikai Baznīcu, bet visu sabiedrību kopumā, tāpēc ir nepieciešama formācija, īpaši ģimenē, jo bieži vien arī tā var kļūt par vidi, kur bērns saskaras ar seksuālu vardarbību. Sarunu ar bīskapu Viktoru, kā arī pārskatu par vēstījumiem, kas izskanēja tikšanās ietvaros, iespējams noklausīties RML Priestera katehēzē. Pilni uzrunu, kā arī seksuālās vardarbības upuru liecību teksti (angļu, itāļu, franču un spāņu valodā) pieejami tikšanās oficiālajā mājaslapā. LRKB IC sadarbībā ar Radio Marija Latvija, foto: ekrānšāviņš no "Vatican News" video 25.februārī, 2019, 21:45

Studijā Latvijas Bērnu bāreņu fonda vadītājs, mūziķis Kaspars Markševics