Podcasts about pasaules

Kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati - vai pēc situācijas izvērtēšanas šodien valdības ārkārtas sēdē // direkcijas un citu iestāžu darbā gaidāmas izmaiņas?  Pasaules mediji ziņo, ka Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļu krājumi strauji tuvojas beigām, tikmēr Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi kļūst arvien nāvējošāki. Labklājības ministrija plāno mainīt invaliditātes noteikšanas kārtību - lielāku nozīmi piešķirot cilvēka funkcionēšanas spējām, nevis diagnozei.

Ražotājus uztrauc jaunā iepakojumu regula. Klimata un enerģētikas ministrija sola, ka prasības ieviesīs pakāpeniski. Augusta sākumā notikušie Krievijas raķešu un kaujas dronu uzbrukumi Ukrainas mazumtirdzniecības ķēdēm raisa bažas par iespējamiem piegāžu pārrāvumiem veikalos. Eiropas dabasgāzes krājumi ir samazinājušies līdz rekordzemam līmenim. Rīgā no nākamā gada aprīļa plāno sākt kuģīšu satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi. Latvijas vīriešu basketbola izlase izziņojusi kandidātu sarakstu Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm mēneša beigās.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par BMX riteņbraukšanu. Daudziem šķiet, ka šis sporta veids Latvijā sākās un arī beidzās ar Māra Štromberga panākumiem, taču tā nebūt nav. Studijā neilgi pēc pasaules čempionāta Austrālijā viesojas Latvijas BMX braucēji Veronika Monika Stūriška un Kristers Apels, kā arī izlases treneris Edžus Treimanis. Nedēļas notikumu izlasē: Trīs no četriem Latvijas futbola klubiem sasniedz Konferences līgas atlases trešo kārtu, vēsturisku un ļoti pārliecinošu panākumu pār Rumānijas lielklubu FCSB gūst “Auda”; FIFA prezidents Džanni Infantīno izziņo ambiciozu komercplānu, taču visa Eiropa ir pret to, vēlāk izsaka viņam neuzticību; Latviešiem spoži panākumi Eiropas Universitāšu spēlēs - Atvars Ozoliņš/Gustavs Auziņš kļūst par čempioniem pludmales volejbolā, citi izcīna godalgas; Mārtiņš Sesks/Renārs Francis daudzsološi sāk pasaules rallija čempionāta etapu Somijā, taču 14. ātrumposmā avarē.

Eksperti: Veikalu "Mere" slēgšana daļai iedzīvotāju liks mainīt paradumus, konkurence samazināsies. Nedēļas nogalē Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika nogalinājis vīrieti. Noslēdzas pirmā kārta uzņemšanai Latvijas augstskolās: topā ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Lielbritānijā tiekas ar šīs valsts jauno premjerministru Endiju Bērnemu. Tuvojoties mācību gada sākumam, ceturto gadu tiek rīkota akcija „Skolas somas Ukrainas bērniem”. Jauna sacensību vieta Pasaules kausa posmu kartē - tā var raksturot aizvadīto nedēļas nogali Inčukalnā, kur notika apjomīgas, starptautiskas jāšanas sporta sacensības.

No 29. jūlija līdz 1. augustam Rīga pirmo reizi vēsturē kļūs par pasaules trombonu galvaspilsētu, uzņemot Starptautisko Trombonu festivālu 2026 (International Trombone Festival – ITF 2026), pasaulē nozīmīgāko profesionālo forumu, kas veltīts trombonam. Festivāla norisi Latvijā virza starptautiski novērtētais latviešu trombonists, multiinstrumentālists un Starptautiskā Trombonu festivāla 2026 namatēvs Vairis Nartišs, ar kuru "Klasikas" studijā tiekamies pirmdienas "Neatliekamajā sarunā". Vaira Nartiša iniciatīva un sadarbība ar International Trombone Association ļāvusi Rīgai kļūt par vietu, kur šovasar satiksies pasaules trombonu elite, jaunā mūziķu paaudze un Latvijas profesionālie kolektīvi. Vairis Nartišs: Festivāls notiek regulāri, katru gadu kādā citā valstī. Izņēmums bija 2020. gads, kad Osakā plānotais festivāls pandēmijas dēļ tika atcelts. Inta Pīrāga: Vai Rīga uz šo statusu – kļūt par trombonistu galvaspilsētu – tiecas jau sen? Un kas nostrādāja par labu tam, ka tas notiek mūsu valstī?  Tas darbiņš man sākās 2016. vai 2017. gadā: tad bija pirmās idejas un pirmā saziņa ar Starptautisko trombona asociāciju. Bija plāns, ka es braucu uz Osakas festivālu skatīties, pētīt, iepazīties, izzināt, uzzināt un pārliecināt visus kungus. Taču viss nobruka, un mūs nolika mājsēdē. Bet vienalga – bija ļoti aktīvs un padziļināts darbs, diezgan daudz asociācijas pārstāvju brauca uz Latviju, lai izpētītu un saprastu Latvijas situāciju. 2025. gada sākumā oficiāli tika parakstīts līgums ar Pasaules starptautisko trombonu asociāciju, un es oficiāli varēju nākt klajā ar paziņojumu, ka Rīgā – pirmoreiz Austrumeiropā – un vairāk nekā pēc desmit gadu pauzes vispār Eiropā notiks Starptautiskais Trombonu festivāls. Lai piedalītos šajā festivālā, svarīgs noteikums ir būt par asociācijas biedru. Cik sen jūs pats tāds esat? Vairāk nekā desmit gadus. Kad vēl strādāju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, saņēmu jau pirmos žurnālus no Trombonu asociācijas ar nosaukumu "Trombone":   kolēģiem to rādīju, lasījām šīs intervijas, priecājāmies, cik labi būtu, ja arī Latvijā kaut kas tāds notiktu. Te nu mēs 2026. gadā esam nonākuši. Rīgas lidosta šajās dienās sagaida ļoti daudzus trombonistus. Preses relīzē rakstīts, ka Latvijā būs vismaz pieci simti viesu! Tas nav pārspīlēti? Apmēram tā arī būs. No visas pasaules. Vienīgi no Antarktīdas nav, arī Āfrika ir mazāk pārstāvēta. Bet visi pārējie kontinenti ir aptverti.  Trombons nav no tiem mazākajiem un vieglākajiem instrumentiem, turklāt tam ir dažādi paveidi. Jūs pats arī spēlējat tādus instrumentus, kuru garums ir četri, pieci metri. Kā ir ar ceļošanu? Kā ietiekat lidmašīnā? Kādreiz biju ļoti nekaunīgs. Kad vēl ceļoju kopā ar Operas orķestri, sagaidīju brīdi, kad pasažierus lidostā izsauca jau personīgi, un ar trombonu salonā gāju ar tādu teikumu: vai nu jūs izdomājat, kur šo trombonu likt, vai arī es kāpju ārā. Un parasti šī lieta tika atrisināta. Šobrīd tas kļūst aizvien sarežģītāk. Beidzamos gadus savu trombonu esmu uztaisījis ar noņemamu zvana daļu, un man ir ļoti, ļoti viltīgs futrālis, kas izskatās pēc vijoles futrāļa. Aizpagājušogad lidoju uz festivālu Amerikā. Lidojums no Rīgas uz Helsinkiem bija ar ļoti mazu lidmašīnu, kurā bija ļoti maz vietas. Tur to stratēģiju nospraudu tādu, ka pirmais ieeju salonā it kā ar vijoli, viltīgi ieslēpos savā vietā un uzreiz sāku tēlot, ka guļu. Ka manis nav. Viens no pēdējiem pasažieriem salonā ienāca viegli iereibis un apaļīgs somu kungs, kurš, redzot, ka viņam un viņa bagāžai vietas nav, diezgan skaļi sāka jautāt, kam, pie velna, pieder šī vijole! Tēloju, ka guļu un neko nezinu, līdz ar to kungs diezgan rupji nolamājās pa visu salonu un viņam vienkārši bija tālāk, jo neviens jau viņam neatbildēja... Līdz ar to ļoti bieži lidmašīnās jāpielieto viltības, bet trombonisti ir diezgan lielas personības, kuri spēj atrast šādus kreatīvus risinājumus tādās situācijās. (Smejas.) Sarunas turpinājumā par to, kāpēc trombonisti kļūst par plašas jomas speciālistiem, kuri nepazīst robežas un kālab tas vajadzīgs; par to, ko atšķirīgu šajā dienās ienesīs Latvija; par komandas darbu un koncerta dalībniekiem. *** Starptautiskais Trombonu festivāls jau vairāk nekā piecdesmit gadus ir nozīmīgākais ikgadējais notikums trombonu pasaulē. Katru gadu tas notiek citā valstī, pulcējot pasaules izcilākos trombonistus, pedagogus, komponistus, studentus un instrumentu ražotājus. Festivāls ir vieta, kur dzimst jaunas muzikālās idejas, profesionālas sadarbības un nākotnes projekti, bet 2026. gadā pirmo reizi tā mājvieta būs Rīga. "Pirms vairākiem gadiem ideja par Starptautisko Trombonu festivālu Rīgā šķita tikai sapnis. Tagad līdz tā sākumam atlikušas vien dažas dienas. Man ir patiess prieks, ka varēsim pasaulei parādīt ne tikai Latvijas mūziķus, bet arī mūsu kultūru, vēsturi un viesmīlību. Ceru, ka šis festivāls kļūs par notikumu, kuru atcerēsimies vēl daudzus gadus," saka festivāla namatēvs Vairis Nartišs. Līdzās pasaules līmeņa koncertiem festivāls piedāvās plašu profesionālo programmu – meistarklases, lekcijas, komponistu darbnīcas, starptautiskas diskusijas, studentu ansambļu koncertus, instrumentu un nošu izdevēju izstādi, kā arī daudzus citus pasākumus. Tā būs unikāla iespēja jaunajiem mūziķiem mācīties no pasaules vadošajiem trombonistiem, bet Latvijas klausītājiem – vienuviet dzirdēt māksliniekus, kuru koncerti ikdienā izskan pasaules prestižākajās koncertzālēs.    

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par motokrosu ar blakusvāģiem, jo studijā pašmāju labākā ekipāža, dvīņubrāļi Daniels un Bruno Lielbārži. Viņi stāsta par sarežģīto sezonu, ko ietekmējušas gan veselības problēmas, gan likstas ar tehniku. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” saruna par dāmu futbolu - ciemos Latvijas izlases galvenā trenere Liene Vāciete un Latvijas Futbola federācijas pārstāve Ņina Travkina. Nedēļas notikumu izlasē: Pasaules kausā futbolā triumfējusi Spānija, kas finālā papildlaikā ar 1:0 uzvarēja Argentīnu; Latvijas futbola klubi turpina “Eirokausu vasaru” - pie pirmās izbraukuma uzvaras četru gadu laikā tika “Riga”, “Audai” sensacionāla uzvara Rumānijā, panākums arī RFS, bet Liepājai zaudējums; Latvijas labākie pludmales volejbola pāri noskaidrojuši pretiniekus Eiropas čempionāta grupu turnīrā Polijā.

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas. Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas. Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Eduardu Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu. Zelenskis nevar, kā ienāk prātā Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi. Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas. Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara. Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā. Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam. Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē” Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti. „Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai. Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus. Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju. Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu. Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”. Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju. Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”. Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens. Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā. Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos. Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Andris Ušackis – ilggadējais Latvijas Televīzijas (LTV) Sporta redakcijas vadītājs šogad aprīļa sākumā paziņoja, ka atstāj amatu. Viņš ir viens no retajiem, kurš atklāti un kritiski runājis par to, kas notiek Latvijas sabiedriskā medija (LSM) iekšienē - laikā, kad arī sabiedrībā pieaugusi neapmierinātība, piemēram, par LSM vadības nostāju jautājumos, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu. Tikmēr Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku iebildumi līdz šim lielākoties bijuši vērsti tikai pret vēsturisko zīmolu aizstāšanu ar burtiem "LSM".Sarunā arī par to, kāpēc LTV vairs nerāda Pasaules čempionātu futbolā un kā medijiem vajadzētu atspoguļot Olimpiskās spēles un citus sporta notikumus, ja tajos atkal tiktu pielaista Krievijas izlase.

Raidījumā Piespēle runājam par bērnu un jauniešu hokeju. Jūnija izskaņā Nacionālās hokeja līgas jauno spēlētāju izvēles ceremonijā dažādu klubu paspārnē nonāca četri pašmāju jaunie talanti. Ar piekto kārtas numuru izvēlējās rūjienieti Albertu Šmitu, bet ar 58.numuru – raiskumieti Rūdolfu Bērzkalnu. Abus bērnībā Valmierā trenēja Jānis Lauris, kurš raidījumā stāsta pastāstīs par abu spēlētāju ceļu līdz profesionālajam hokejam, kā arī to, kā ikdienā hokeja zinības apgūt bērni Rēzeknē. Nedēļas notikumu izlase: Pasaules kausā futbolā zināmas finālistes - par titulu spēkosies Argentīna un Spānija, bronzas spēlē tikās Anglija un Francija; Visi četri Latvijas futbola klubi Eirokausu vasaru turpinās Konferences līgas atlases otrajā kārtā; Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota izlaidīs nākamās divas sezonas.

Lauksaimnieki šonedēļ sākuši labības pļauju. Arī politiķi turpina gatavoties savai "ražas novākšanai" rudenī. Pasaulē noteikti visvairāk skatītais notikums ir Pasaules futbola čempionāta finālspēles, bet arī tur neiztikt bez politikas, kā tas bija Anglijas un Argentīnas spēlē. Latvijā varbūt spilgtu notikumu nav, bet noteikti ir, ko apspriest. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.    

Lauksaimnieki šonedēļ sākuši labības pļauju. Arī politiķi turpina gatavoties savai "ražas novākšanai" rudenī. Pasaulē noteikti visvairāk skatītais notikums ir Pasaules futbola čempionāta finālspēles, bet arī tur neiztikt bez politikas, kā tas bija Anglijas un Argentīnas spēlē. Latvijā varbūt spilgtu notikumu nav, bet noteikti ir, ko apspriest. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.    

Revīzija: Ogres novadā konstatē sistemātiskas novirzes no pārvaldības kārtības un krāpšanas risku pazīmes iepirkumos. Domnīca LaSER iepazīstinās ar jaunāko politikas pārskatu "Baltijas aizsardzības industrija. Vienoti mēs stāvam, sašķelti – krītam?". Ukrainas parlaments premjerministra amatā apstiprināja 48 gadus veco Serhiju Korecki, kurš iepriekš bijis Ukrainas naftas un gāzes uzņēmumu "Naftogaz" un "Ukrnafta" vadītājs. Juridiskais karš pret Baltijas valstīm ar mērķi veidot propagandas skatuvi un pierādīt, ka pat demokrātiskas valstis nespēj nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību – tā Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina komentē situāciju, ka Krievija plāno iesūdzēt Latviju un citas Baltijas valstis Starptautiskajā tiesā. Pasaules kausā futbolā noskaidrotas finālistes - Spānija un Argentīna.  

Finanšu ministrijas revīzijā konstatētie pārkāpumi izraisa domstarpības starp ministrijām un biedrību. Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, nav būtiski mainījušies. Vidusskolā arī šogad nedaudz zemāks rezultāts bijis matemātikas eksāmenā. Latvijas Sabiedriskā medija valde un darbinieki vienojušies saglabāt „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” zīmolvārdus – bet ne logotipus vai fontus. Tramps: ASV pārņems Hormuza šaurumu savā kontrolē, iekasēs 20 % nodevu par kravu tranzītu. Pasaules kausā futbolā šovakar pirmais pusfināls – Francija pret Spāniju.

Pasaules kauss tuvojas beigām tieši tad, kad esam jau pieraduši visu skatīt tiesnešu video atkārtojumos. Bet viena lieta, kam nebija vajadzīgs video atkārtojums, ir Spiel des Jahres balvu sadalīšana, kam rūpīgi seko līdzi arī Kreisais Tokens

Šoreiz raidījumā saruna ar 54.pasaules basketbola čempionāta militārpersonām laureātiem: viesos Latvijas izlases galvenais treneris Uvis Helmanis un kapteinis Mārtiņš Kravčenko. Latvijas komanda pasaules meistarsacīkstēs Francijā šogad izcīnīja bronzas medaļas, bet par čempioniem kļuva Lietuvas izlase. Nedēļas notikumu izlasē Pasaules kausā futbolā zināmas visas četras pusfinālistes, par trofeju joprojām cīnās Spānija, Francija, Anglija un Argentīna; Latvijas futbola klubi sāk Eirokausu vasaru; Tenisiste Aļona Ostapenko izcīna Vimbldonas turnīra čempiontitulu jauktajās dubultspēlēs.

Izlozēti partiju sarakstu numuri 15. Saeimas vēlēšanām. Publiskajā telpā parādījušās šaubas par dažu Saeimas deputātu kandidātu godprātību un patieso izglītību. Premjers sociālās tīklošanas vietnēs ir paziņojis, ka ticies ar „airBaltic” potenciālo stratēģisko investoru. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar turpinās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru – savā laukumā jāspēlē pret Austrijas izlasi. Spēcīgās lietusgāzes naktī no svētdienas uz pirmdienu Stradiņa slimnīcas 32. korpusā radījušas ūdens noplūdi un bojājumus slimnīcas infrastruktūrai.

Mēs tur nejutāmies piederīgi, bet ieguvām drosmi. Tā atzīst Daira un Aivars Liepas, kuri dzimtajās Cēsīs atgriezušies no Norvēģijas un izveidojuši kultūrtelpu ar saukli - "Mākslai nav robežu". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar tetovēšanas meistariem par ceļu mājup un pasaules elpu Cēsīs.

Šoreiz pašā vasaras pilnbriedā runājam par vienu no Latvijā populārākajiem ziemas sporta veidiem - bobsleju. Latvijas bobsleja izlase jau kopš aprīļa sākusi gatavoties jaunajai sezonai, kas startēs vēlā rudenī. Valstsvienības galvenais treneris Emīls Cipulis ieskicēs, kas līdz šim jau paveikts un kas vēl darāms. Nedēļas notikumu izlasē: Vairāki Latvijas izlases spēlētāji parakstījuši jaunus līgumus Nacionālajā hokeja līgā; Latvijas vīriešu basketbola izlase Pasaules kausa kvalifikācijas mačā sīvā cīņā izbraukumā uzveic Nīderlandi; Kristaps Porziņģis turpinās spēlēt Nacionālās basketbola asociācijas vienībā Goldensteitas “Warriors” - jauns divu gadu līgums par 40 miljoniem ASV dolāru; Tenisiste Aļona Ostapenko sasniedz Vimbldonas turnīra trešo kārtu, bet tajā zaudē pasaules ranga līderei, agresorvalsts Baltkrievijas pārstāvei Arinai Sabaļenkai.

Kiberuzbrucēju mēģinājums piekļūt zāļu ražotāja, uzņēmuma „Olpha” IT infrastruktūrai neizdevās. Incidents identificēts un novērsts. Krievija slēgusi Pitalova-Kārsavas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu. Raudā turpinās aizturēto ārzemnieku pagaidu izmitināšanas centra izveide. Moldovā atkāpjas premjers. Tas notiek īsi pēc tam, kad atklājās, ka vienā no valsts uzņēmumiem labi atalgotas darbavietas ir ieguvuši prezidentes Sandu attāli radinieki. Latvijas vīriešu basketbola izlase pret Nīderlandi aizvada pirmspēdējo Pasaules kausa kvalifikācijas spēli.

Pacientu tiesību eksperte: Jaunā e-nosūtījumu sistēma darbojas kļūdaini. Elektroniskā pieteikšanās Rīgas skolās noritējusi veiksmīgi, dažas problēmas pamanītas. Ukrainas bruņotie spēki veikuši sekmīgu triecienu pa vēl vienu no agresorvalsts lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Valdība secina: valstī ir problēmas ar kiberdrošību, kā ar tehnisko pusi, tā arī ar komunikāciju. Pasaules kausā futbolā neviena diena nepaiet bez intrigas vai skaļiem virsrakstiem medijos. Šoreiz par to parūpējās Anglijas un Beļģijas izlases, kuras tikai par mata tiesu sasniedza astotdaļfinālu.

Šoreiz raidījumā runājam gan par sporta karalieni, gan karali. Latvijas labākā sprintere, arī Latvijas rekordiste 100 metru sprintā Sindija Bukša stāsta, kādēļ jau vairakus gadus nepiedalās sacensībās un ar ko nodarbojas ikdienā. Neiztrūkstoši, mēneša pēdējā raidījumā arī rubrika “Ciemos pie Gunāra Jākobsona”, kur saruna par futbolu ar Jāni un Robertu Mežeckiem. Nedēļas notikumu izlasē: Alberts Šmits kļuvis par visaugstāk Nacionālās hokeja līgas jauno spēlētāju ceremonijā izraudzīto latvieti – viņu ar piekto numuru izvēlējās Ņujorkas “Rangers”; Pasaules kausa finālturnīrs futbolā turpinās ar aizraujošām cīņām, noslēdzas apakšgrupu turnīrs; Latvijas vīriešu basketbola izlase Jāņa Gailīša pirmajā mačā pie vienības stūres ar 78:88 pārbaudes mačā zaudē Igaunijai.

Vai skolas izlaidumu var rīkot dienā, kas ir oficiālā atceres diena? Diskusijas sabiedrībā par to sākušās pēc tam, kad vairākas mācību iestādes par svinību datumu izvēlējušās 4. jūliju, kas Latvijā ir holokausta upuru piemiņas diena.  Vērienīgais kiberuzbrukums Latvijas valsts mežu datorsistēmām nav ietekmējis tā darbu pie vēlēšanu platformas izstrādes, taču paša uzņēmuma darbība ievērojami traucēta. Pasaules kausa finālturnīrā futbolā sākusies grupu turnīra pēdējā, trešā kārta un notiek cīņa par vietām izslēgšanas mačos. Kādi ir šī čempionāta pirmie statistikas rādītāji?

FIFA Pasaules kauss futbolā ir ne tikai sporta svētki, bet arī viens no tehnoloģiski advancētākajiem pasākumiem pasaulē: sensori bumbā, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, tiesnešu kameras, MI asistents treneriem utt. Kopā ar profesoru Leo Seļāvo un "VAR sistēmas" tehnisko nodrošinātāju Artūru Upleju iztirzājam, kā tehnoloģijas maina futbolu — no tiesāšanas līdz skatīšanās pieredzei un treniņu procesam. Vai tehnoloģijas pilnībā izslēgs cilvēcisko elementu sportā? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi.  Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.  

Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi.  Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.  

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par Latvijas basketbolam vēsturisko 2026. gada 7. jūniju. Todien Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem. Šī trofeja bija vienīgā, ko Latvijas izlasei šajā basketbola atzarā vēl nekad nebija izdevies izcīnīt. Pasaules 3x3 basketbola vēsturē tagad ir tikai divi spēlētāji, kuriem ir visi iespējamie lielie tituli - olimpiskais zelts, Pasaules kauss, Eiropas kauss un Pasaules tūres kopvērtējuma uzvara. Tie ir latvieši Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis.  Raidījuma lielajā sarunā kopā ar Nauri Miezi rezumējam Pasaules kausa izcīņas nedēļu Varšavā, bet profesionālu vērtējumu ar skatu no malas sniedz Tokijas olimpisko spēļu čempions Agnis Čavars. Nedēļas notikumu izlasē: Sācies Pasaules kausa finālturnīrs futbolā - čempionāta saimniekiem divas uzvaras un neizšķirts;  Latvijas futbola izlasei fiasko Baltijas kausā; Jūrmalā noslēdzies Pasaules tūres trešā līmeņa posms pludmales volejbolā - čempionu tronī kāpa Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova un Edgars Točs/Gustavs Auziņš; ULEB Eirokausā basketbolā spēlēs Rīgas “Zeļļi”, savukārt Latvijas čempionus no Valmieras atstāj galvenais treneris Kaspars Vecvagars.

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības. Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Šoreiz raidījumā Piespēle gatavojamies četrgades vērienīgākajam sporta notikumam, proti, Pasaules kausa finālturnīram futbolā. Studijā pulcējas futbola lietpratēji: komentētājs Arkādijs Birjuks, tiesnesis Andris Treimanis un treneris Jurģis Kalns, kuri palīdzēs orientēties galvenajās lietās, kas pirms turnīra jāzina visiem futbola cienītājiems, kuri palīdzēs orientēties galvenajās lietās, kas pirms turnīra jāzina visiem futbola cienītājiem.

Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem. Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām. Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu. Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties. 3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

Raidījumā Piespēle, protams, runājam par hokeju un pasaules čempionātu. Intervijā šoreiz par savu ikdienu un dzīvi ASV stāsta bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs Kārlis Čukste, kurš pirms diviem gadiem, 27 gadu vecumā noslēdza profesionālo karjeru. Tagad viņš ASV trenē mazos hokejistus. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīna sesto vietu, tas ir otrais visu laiku augstākais sasniegums meistarsacīkšu elites divīzijā, vairāki spēlētāji individuāli sasnieguši valstsvienības rekordus; Pasaules hokeja čempionāta finālā mājiniece Šveice zaudē Somijai, bet bronzas medaļas izcīna Norvēģija; Nākamgad pasaules 18 gadnieku izlašu pasaules hokeja čempionātā atgriezīsies Baltkrievija, arī Krievija “kuļ ūdeni” un cenšas spraukties atpakaļ; Čermpionu līgā futbolā otro gadu pēc kārtas uzvar Parīzes “Saint-Germain”, kas pēcspēles sitienu sērijā uzveic Londonas “Arsenal”; Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenā trenera amatā ar zaudējumu debitē Uģis Krastiņš.

Klāt pasaules hokeja čempionāta noslēdzošā diena: plkst. 16.30 Norvēģija cīkstēsies par bronzas godalgām pret Kanādu, bet plkst. 21.20 lielais fināls - Šveice pret Somiju. Vakar pusfinālā spēlēs Šveice pārliecinoši ar 6:0 uzvarēja Norvēģijas izlasi, savukārt Somija ar 4:2 pārspēja Kanādu.  Bronzas duelī norvēģi centīsies izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas komandas vēsturē. Viņu motivācija noteikti būs visaugstākajā līmenī, par kanādiešu vēlmi cīnīties no visa spēka daudzi varētu arī šaubīties, jo viņu vienīgais mērķis bija kļūt par pasaules čempioniem. 21. maijā šīs abas komandas jau tikās pasaules čempionāta apakšgrupas mačā un kanādieši uzvarēja papildlaikā ar 6:5. Šveices izlase spēlēs jau trešajā pasaules čempionāta finālā pēc kārtas, iepriekšējos divos vārtus gūt neizdevās. Somi ir finālā pirmo reizi kopš 2023. gada turnīra savās mājās Tamperē. Šveiciešu nostāja ir skaidra - viņi pēc četriem vicečempionu tituliem beidzot grib zeltu un to pauduši savās intervijās pēc spēles - ne soli atpakaļ un ar pilnu jaudu uz priekšu uzspiest savu ātro, agresīvo hokeju.

Pasaules hokeja čempionātā šodien, 30. maijā, pusfināla spēles. Latvijas izlasi uzveikusī Norvēģija izaicinās mājiniekus šveiciešus, kas astoņos mačos vēl ne reizi nav izjutuši zaudējuma rūgtumu, bet Kanāda cīkstēsies ar Somiju. Bet Latvijas izlasei turnīrs ir noslēdzies. Izcīnīta 6. vieta. Daļa no komandas jau vakar atgriezās mājās, bet lielākā daļa hokejistu un treneru Rīgā ielidos šodien plkst.12.45. Līdzjutējiem ir iespēja viņus sagaidīt lidostā. Ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš uzskata, ka par 6. vietu pasaules čempionātā viennozīmīgi jāpriecājas, bet norvēģu iekļūšana četriniekā esot likumsakarīga. Savukārt valstsvienības aizsargs Kristaps Zīle, lai arī vīlies par spēles iznākumu ceturtdaļfinālā, norāda, ka kopumā šis čempionāts ir izdevies. Tiem, kas vēlas seko līdzi pusfinālā spēlēm, jāņem vērā, ka spēļu sākumlaiks atšķirsies no līdz šim ierastā. Šveice plkst. 16.20 sāks maču pret Norvēģiju, bet plkst. 21.00 Kanāda spēkosies ar Somiju.

Latvijas izlase vakar, 28. maijā, pasaules hokeja čempionātā ceturtdaļfināla spēlē ar 0:2 zaudēja Norvēģijai. Latvijas hokeja izlase sesto reizi spēlēja pasaules čempionāta elites divīzijas ceturtdaļfinālā, norvēģi - ceturto. Līdz ar to Latvijas izlase šo hokeja čempionātu noslēdz ar 6. vietu. Tas ir otrais visu laiku labākais Latvijas valstsvienības rezultāts pasaules čempionātā hokejā. Ilgtermiņa perspektīvā Latvijas izlasei šis ir vērtīgs rezultāts, jo iegūti noderīgi pasaules ranga punkti, kas var ļaut pakāpties augšup un varbūt mūsējiem izdodas izvairīties no olimpiskās kvalifikācijas pirms 2030. gada olimpiskajām spēlēm Francijas Alpos, proti, izlase olimpiskās spēles sasniedz uzreiz ar rangu un nav jāspēlē vēlviens turnīrs Pasaules čempionātā vakar aizvadītas arī pārējās spēles. Tajās Somija ar 4:1 pārspēja Čehiju, Kanāda ar 4:0 uzveica ASV, Šveice ar 3:1 bija pārāka pār Zviedriju. Rīt, 30. maijā, pusfināla spēles, un Norvēģija izaicinās mājiniekus šveiciešus, kas astoņos mačos vēl ne reizi nav izjutusi zaudējuma rūgtumu.

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere Lai gan Jani Rozentālu ierasts izcelt kā vienu no latviešu nacionālās kultūras pamatlicējiem un viņa veikums šajā ziņā ir neapstrīdami grandiozs, vērts atcerēties arī gleznotāja ciešās radošās saiknes ārpus tautiešu loka. Baltijas vācu sabiedrībā viņš iemantoja ne tikai savas mākslas cienītājus un darbu pasūtītājus, bet arī tuvus draugus un domubiedrus. Vislielākā nozīme šajā lokā bija draudzībai un sadarbībai ar diviem Rīgas vācu māksliniekiem – Bernhardu Borhertu (Bernhard Borchert, 1862 – pazudis 1945) un Evu Margarēti Borherti-Šveinfurti (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth, 1878–1964). Atbilstoši viņu pašu un Rozentāla mākslas tēlu saimes raksturam Borhertu pāri var iztēloties kā jūgendstila laikmeta Rīgas faunu un nimfu. Viņu dzīves un mākslas liecības pārliecina, ka “radīšanas prieka un drosmes” pilnajā mākslas modernizācijas vilnī, kas 20. gadsimta sākumā pāršalca Baltiju, ir aplami vai pārāk vienkāršoti akcentēt pretstatu starp “jaunās zemnieciskās tautas neizšķiesto spēku krājumos” sakņotu “svaigumu, veselīgo dzīves sparu” un “vācbaltu provinciālās gurdenības gaisu”, kā to savulaik darīja mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš. Gan “Ievas meitas” krāšņuma un profesionālas pašcieņas vienlīdz dāsni apveltītā sieviete, gan izteiksmīgais kalsnais vīrietis, vairāku Rozentāla darbu modelis, kura veidols viesa tiklab dievišķas, kā fauniskas asociācijas, savos 20. gadsimta sākuma darbos un dzīves ainās izstrāvo neikdienišķu vitalitātes, artistiskuma un izdomas pārpilnību, kas iedvesmoja un aizrāva arī Rozentālu. Topošo latviešu mākslinieku draudzība ar Bernhardu Borhertu aizsākās kopīgo studiju laikā Pēterburgā. Būvuzņēmēja dēls, kas pēc Rīgas Sv. Pētera baznīcas grāmatu ziņām izrādās tieši gadu vecāks, nekā jau viņa dzīves laikā bija ierasts norādīt uzziņu literatūrā, 19. gadsimta 80. gados studēja Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, cieši draudzēdamies ar Ādamu Alksni. Borherts jau agri izkopa noslieci uz ilustratīvu sižetisku saceri par vēsturiskām, mitoloģiskām un folkloras tēmām, padarīdams to par savas turpmākās daiļrades vadlīniju. Rīgas vīntirgotāja Šveinfurta meita Eva Margarēte, sešpadsmit gadus jaunāka par topošo vīru, pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas (Elise von Jung-Stilling) zīmēšanas skolas pabeigšanas un skolotājas tiesību iegūšanas 19. gadsimta pēdējos gadus pavadīja Parīzē, kur skolojās privātās akadēmijās un pieredzēja 1900. gada Pasaules izstādi. 1901. gada beigās vienlaikus ar Evas Margarētes debiju Rīgas Mākslas biedrības salonā daļa jaunāko darbu bija izstādīti Minhenē, kur pirms atgriešanās dzimtenē noslēdzās viņas studiju ceļojumi. Izšķiroties par kopīgu nākotni, jauno mākslinieci fascinēja Borherta simbolistiskās fantāzijas un vilināja savam laikam drosmīgais solījums, ka viņai būs sava darbnīca un iespēja turpināt patstāvīgu gleznotājas karjeru. Pēc 1902. gadā noslēgtajām laulībām Bernhards apņemšanos pildīja, un 1904. gada presē bija lasāms: “E. M. Borhert-Šveinfurt kundze ieņem (..) tūliņ ceturto vietu aiz Purvīša, Valtera un Rozentāla. No Baltijas māksliniekiem tā ir viena starp ievērojamākiem.” (“Balss”, Nr. 29, 1904). Kad “Rūķa” mākslinieki studiju laikā un vēlāk devās uz Rīgu, daudzu ierastā apmešanās vieta bija pie Borherta Āgenskalnā, Kalnciema ielā 39. Toreizējā apbūve nav saglabājusies, taču iekšskati redzami vairākās fotogrāfijās, jo 1903.–1904. gadā Borhertu mājā pagāja arī Jaņa un Ellijas Rozentālu kopdzīves sākums līdz īpaši mākslinieka ģimenei projektētā dzīvokļa un darbnīcas pabeigšanai arhitekta Konstantīna Pēkšēna namā Alberta ielā 12. Rozentālu viesistabā tur  joprojām redzams Borherta darināts un apgleznots plauktiņš, ko viņš dāvināja jaunajam latviešu-somu pārim kāzās. Privātā krājumā saglabājies Rozentālam piederējis Evas Margarētes Borhertes-Šveinfurtes pašportrets, un to nākamgad noteikti ieraudzīsim 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma Baltijas mākslinieču darbu izstādē, ko Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā gatavo mākslas vēsturniece Baiba Vanaga. Rozentālam un Borhertam Rīgā un Jelgavā 1901. un 1902. gadā notika kopīgas personālizstādes. Savukārt Rīgas Mākslas biedrības jauno telpu atklāšanas izstādē, ar kuru 1905. gadā durvis vēra Pilsētas mākslas muzejs, izcēlās visi trīs – kā rakstīja Pāvils Gruzna, “[..] pietiek ar Borhertiem un Rozentālu. Priekš viņiem vajadzēja nodalīt sevišķas telpas. Aiz viņiem viss ēnā.” (“Dienas Lapa”, Nr. 217, 1905) Jani un Bernhardu saistīja kopīgas intereses simbolisma tēlu pasaulē, savukārt Eva Margarēte, ko Rozentāls godāja par “ģeniālo sievieti” (“Vērotājs”, Nr. 12, 1905), latviešu kolēģim bija tuvākā meklējumu biedre portreta žanrā un pagarinātu triepienu tehnikas lietojumā. Mākslinieku trijotne bija ne tikai eļļas glezniecības meistari, bet arī izsmalcināti pastelisti. Borhertu pēdas Latvijas mākslas vēsturē gaisināja gan viņu aizbraukšana no dzimtenes pēc 1919. gada sarkanā terora, gan darbu bojāeja abos pasaules karos, gan jo sevišķi gandrīz visu 20. gadsimtu caurvijušais etnocentriskais skatījums, ilgstoši izslēdzot Latvijas cittautiešu veikumu no mākslas vēstures tēmu loka. Viņu klātbūtnes atgūšanu Latvijas kultūras ainā sekmēja gan 2010. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Melngalvju namā sarīkotās Borhertu dzimtas pamatlicēju un pēcteču darbu viesizstādes, aptverot četras mākslinieku paaudzes, gan Evas Margerētes Borhertes-Šveinfurtes memuāru izdošana Vācijā. Abu veikums ir raksturots “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumā “Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915” (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014), kur viņu glezniecību aplūko Eduards Kļaviņš, un vairākos kopš gadu tūkstošu mijas radītos citu Latvijas mākslas vēsturnieku pētījumos. Līdzās atsevišķiem Borhertu darbiem, kas dažādos laikos nonākuši muzejos un jau pabijuši speciālistu redzeslokā, pašlaik Andreja Upīša memoriālais muzejs restaurē un pēta savā krājumā jaunatklātu Bernharda Borherta gleznojumu, savukārt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir guvis iespēju tuvākajā laikā  papildināt kolekciju ar vienu no viņa pazīstamākajām vēsturiskajām kompozīcijām “Ordeņa bruņinieki” (1911).

Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā vakar, 26, maijā, ar 8:1 pārspēja ungārus un nodrošināja ceturtdaļfinālā. Grupā Latvijas valstsvienība izcīnīja 3. vietu un ceturtdaļfināla spēli aizvadīs ceturtdien Frībūrā pret Norvēģiju. Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023. gadā Rīgā pret Zviedriju. Pasaules čempionātā vakar noslēdzās grupu turnīrs un oficiāli noskaidrojās visas astoņas komandas, kas turpinās cīņu par godalgām un pasaules čempionu titulu. Bez Latvijas, kas uzvarēja Ungāriju, tās būs ASV, Šveice, Somija, Kanāda, Norvēģija, Čehija un Zviedrija.    

Latvijas alpīnismam šogad 70 gadu – 1956. gads ir uzskatāms par laiku, kad Latvijā aizsākas alpīnisma kustība. Lai arī Latvija ir lēzenu pauguru zeme, spītējot vietējai ģeogrāfijai, kalnu vilinājums ir liels. No pirmās misijas Elbrusā līdz aktīvai kalnu tūrisma un alpīnisma kopienai šodien. Kādas virsotnes pieveiktas, kā mainījusies kalnu iekarošana gadu gaitā un kas aizvien mudina ļaudis kāpt uz "pasaules jumta"? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta divi pieredzējuši kalnos kāpēji Jānis Busenbergs un Pēteris Kūlis.

Arī šogad, turpinot pērn aizsākto tradīciju, sezonas noslēgumā studijā aicināju VECMEISTARU. Pērn tas bija Lielās Mūzikas balvas laureāts Pēteris Vasks, 2026. gada jubilārs. Tagad, 27. maijā, dzirdēsiet sarunu ar glezniecības vecmeistaru Juri Ģērmani, kas 16. jīnijā atzīmēs 85 gadu jubileju.

Arī šogad, turpinot pērn aizsākto tradīciju, sezonas noslēgumā studijā aicināju VECMEISTARU. Pērn tas bija Lielās Mūzikas balvas laureāts Pēteris Vasks, 2026. gada jubilārs. Tagad, 27. maijā, dzirdēsiet sarunu ar glezniecības vecmeistaru Juri Ģērmani, kas 16. jīnijā atzīmēs 85 gadu jubileju.

Latvijas hokeja izlase sestdien, 23. maiijā, pasaules čempionātā pieveica ASV ar 4:2. Vārtus mūsējo labā guva Haralds Egle un Deniss Smirnovs un Sandis Vilmanis. Vakardien Latvijas izlasei obligāti bija jāizcīna punkti pret olimpiskajiem un pasaules čempioniem ASV izlasi, to izdevās paveikt ar uzviju, jo iegūti maksimāli iespējamie trīs punkti. Būtisks iemesls Latvijas izlases uzvarai pār amerikāņiem bija Kristera Gudļevska sniegums vārtos - viņš atvairīja 45 no 47 pretinieku metieniem. Gudļevskis šobrīd ir sestais labākais vārtsargs turnīrā, pa viņa sargātajiem vārtiem pretinieki metuši 129 reizes. Haraldam Eglem un Denisam Smirnovam šie bija pirmie vārti pasaules čempionātā viņa karjerā, bet divreiz tukšā amerikāņu cietoksnī ripu raidīja Sandis Vilmanis. Vilmanim kopumā trīs punkti, jo viņš arī rezultatīvi piespēlēja Denisa Smirnova vārtu guvumā.  Prieks par uzvaru, bet nekas vēl nav beidzies, šodien plkst. 17. 20 spēle ar Lielbritāniju. Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš uzsver, ka šodien pret britiem jāspēlē tādā pašā manierē kā vakardienas cīņā pert ASV. Pasaules čempionātā vakar notika vēl piecas spēles - Dānija ar 4:0 uzvarēja Slovēniju, Šveice izrēķinājās ar ungāriem (9:0), Čehija ar 3:2 pārspēja Slovākiju, Norvēģija ar 3:2 uzveica Zviedriju, Vācija ar 6:2 bija pārāka pār Austriju.  

Latvijas hokeja izlasei šodien, 23. maijā, pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību. Spēles sākums 13. 20. "Būs ļoti interesanta spēle, cerams, tā būs mūsu labā," atzīst Latvijas izlases aizsargs Kristiāns Rubīns. Pasaules čempionātā gan ASV izlase līdz šim spēlējusi nepārliecinoši: amerikāņiem zaudējums Šveicei un Somijai, uzvarēta Lielbritānija pamatlaikā un Vācija pēcspēles metienos. ASV, protams, ir spēcīga komanda, tomēr šis modelis noteikti ne tuvu nav tik draudīgs kā Milānas olimpisko spēļu ASV izlases versija. Arī iepriekšējos pasaules čempionātos amerikāņi sapulcējuši krietni spēcīgāku un meistarīgāku sastāvu, īpaši jau pērn, kad viņi kļuva par čempioniem. ASV komanda Latvijai izsenis pasaules čempionātā bijis zīmīgs pretinieks. Atceramies 2023. gadu, kad tieši uzvara pār Amerikas izlasi atnesa pašmāju vienībai vēsturiskās bronzas medaļas. Šis Latvijas izlasei ir jau 29. pasaules čempionāts elites divīzijā, mūsu komanda tur debitēja 1997. gadā. Pirmā spēle debijas gadā bija tieši pret ASV, kurā Latvija zaudēja ar 4:5. -- Pasaules čempionātā vakar notika četras spēles: Vācijas izlase izcīnīja pirmo uzvaru šajā pasaules čempionātā, ar 6:2 uzveica Ungāriju, Somija ar 4:0 pārspēja Lielbritāniju, bet Frībūrā Kanāda ar 3:1 uzveica Slovēniju, Zviedrija - ar 3:0 Itāliju. Savukārt šodien kopumā sešas spēles čempionātā: diena sāksies ar Latvijas-ASV un Dānijas-Slovēnijas dueli, pēc tam plkst.17.20 Šveice pret Ungāriju un Slovākija pret Čehiju, bet plkst. 21.20 - Austrija pret Vāciju un Norvēģija pret Zviedriju.

20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte. kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam? "Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš. Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem spaiņiem medus. Un tas liecina, ka mūsu Latvijas bite ir čaklākā pasaulē.

Rīt, 14. maijā, sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā. Pieticīgā 9. maijā parāde Maskavā ar Ukrainas atļauju. Divpartiju dominantes beigas britu politikā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Mastodontu tango Sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā, tiekoties ar Ķīnas kompartijas un valsts līderi Sji Dziņpinu. Kā zināms, sākotnēji šī viesošanās bija plānota jau marta beigās, taču tika atlikta, ASV un Izraēlai uzsākot militāro kampaņu pret Irānu. Tagad, pusotru mēnesi vēlāk, konflikts Persijas līcī iestrēdzis zināmā spēku līdzsvarā. Irānas jaunāko noregulējuma priekšlikumu, kas faktiski ir no uzvarētāja pozīcijām diktētu prasību saraksts, pirmdien, 11. maijā, prezidents Tramps sagaidāmi noraidīja. Tādējādi uz Pekinu Baltā nama saimnieks dodas ar Hormuza blokādi un augšupvērstām naftas cenu līknēm bagāžā. Daudzu komentētāju ieskatā Tramps ir gatavs ja ne gluži lūgt Pekinas atbalstu konflikta pieņemamai izbeigšanai, tad noteikti labprāt pieņemt tās iesaisti. Arī pati Ķīna ir nepārprotami ieinteresēta karadarbības izbeigšanā, jo tās ekonomikai rada problēmas ne vien degvielas, bet arī naftas ķīmijas produktu pieejamība. Dažu sintētiskos materiālus saturošu ķīniešu ražojumu cenas jau pieaugušas par piektdaļu. Tomēr Ķīna par savu iesaisti visdrīzāk gribēs ko pretim, un iespējamā cena ir viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmās tikšanās sakarā. Vizītes ekonomiskā bloka fonā ir Donalda Trampa pagājušajā gadā sarīkotais „tarifu šovs”, kas notušējis reālās starpvalstu ekonomisko attiecību problēmas. Savienotajās Valstīs turpinās izmeklēšanas process par Ķīnas īstenoto negodīgo uzņēmējdarbības praksi, un šīs izmeklēšanas rezultāti var paģērēt jaunas sankcijas. Attiecīgi Pekina labprāt redzētu šo izmeklēšanu izbeigtu, savukārt Vašingtonas galvenās vēlmes saistās ar lielāku amerikāņu lauksaimniecības produkcijas importu Ķīnā. Īsta „pretstatu vienība” sasaista abus globālos ekonomikas gigantus augsto tehnoloģiju sfērā. Ķīnas centieni mākslīgā intelekta un robotu tehnikas attīstībā pagaidām nevar iztikt bez Savienotajās Valstīs ražotajām jaunākās paaudzes mikroshēmām, savukārt Pekinas „trumpis” šai spēlē ir retzemju elementi – Ķīna piegādā pasaules tirgum līdz pat 90% šo izejvielu. Un, protams, sarunas neiztiks bez Taivānas jautājuma, ko Pekina jau iezīmējusi kā savu prioritāti. Tomēr diezin vai nākas sagaidīt kādas radikālas izmaiņas de facto neatkarīgās Ķīnas daļas situācijā. Prezidents Sji varētu vēlēties skaidrāk definētu Savienoto Valstu noliegumu Taivānas valstiskās suverenitātes iespējai, taču, kā raidsabiedrībai BBC norādījis starptautiskās bezpeļņas organizācijas „Āzijas asociācija” eksperts Džons Delūrijs, Ķīnas līderis diezin vai īpaši pūlēšoties to panākt. Galu galā Donalds Tramps, pat ja šodien pateiks kādu attiecīgas ievirzes frāzi, jau pēc pāris dienām kārtējā sociālo tīklu ierakstā var deklarēt gluži pretējo. Uzvaras karodziņš pagalam padilis Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka Ukrainas lidroboti varētu reāli apdraudēt 9. maija parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, šķita piederīga fantastikas romānu vai anekdošu žanram. Tomēr nu Ukrainas lidrobotu arvien efektīvākā darbība arvien dziļāk Krievijas teritorijā padarījusi to par aktuālo ziņu virsrakstu tēmu. Kādu nedēļu pirms simboliskā datuma no Maskavas sāka izskanēt draudi, ka ja Ukraina uzdrošināšoties maitāt svētkus, sekošot baiss prettrieciens pa Kijivas centru. Tomēr Ukrainas piekrišanu dažu dienu pamieram galu galā panāca prezidenta Trampa telefondiplomātija, cita starpā sarunājot arī karagūstekņu apmaiņu – tūkstoti pret tūkstoti. Tā nu ikgadējais rituāls varēja notikt bez baiļu trīsām, tomēr nebijusi pieticība ir galvenais, kas tiek piesaukts aizvadīto Uzvaras dienas svinību sakarā: nekādas militārās tehnikas, nožēlojama kusla oficiālo viesu saujiņa, toties pamatīgi mobilā interneta un īsziņu pakalpojumu atslēgumi Maskavā vairāku dienu ilgumā. Pasaules mediju nepamanīta nepalika arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svinību priekšvakarā izdotā pavēle, ar kuru viņš Sarkano laukumu oficiāli izslēdzis no ukraiņu spēku potenciālo gaisa triecienu mērķu saraksta. Daudzi komentētāji šo žestu raksturojuši ar apzīmējumu „trollēšana”. Var piebilst, ka, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, ar reālo uguns pārtraukšanu frontē no Krievijas puses kārtējo reizi bijis, kā bijis. Pateicības vārdus no Kremļa vadoņa par izkāroto parādi Donalds Tramps gan nesagaidīja. Tā vietā savā uzrunā Putins ierasti pauda, ka Krievija karojot pret „agresīvo NATO bloku” un noteikti uzvarēšot. Mundrs un runātīgs agresorvalsts vadonis bija pēc parādes sarīkotajā preses brīfingā. Gana negaidīti, sevišķi neilgi pirms tam teiktās parādes uzrunas kontekstā, izskanēja viņa sacītais par karu Ukrainā – „lieta iet uz beigām”. Viņš, Putins, labprāt runāšot ar Eiropu par jaunu drošības izkārtojumu, sevišķi ja kā sarunvedis no Eiropas puses būšot bijušais Vācijas kanclers, pēc tam – Krievijas valstiskotā naftas un gāzes biznesa dāsni algotais darbonis Gerhards Šrēders. Gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Kaja Kallasa, gan vairāku dalībvalstu ārlietu resoru vadītāji jau kategoriski noraidījuši šādu potenciālā sarunu procesa „šrēderizācijas” iespēju. Plaisas britu politikas marmorā 7. maijā Lielbritānijā notika vēlēšanas daļā no vietvarām, ievēlot vairāk nekā 5000 dažādu veidu Anglijas pašvaldību padomju deputātu. Vienlaicīgi notika arī Skotijas Parlamenta un Velsas parlamenta jeb Seneda vēlēšanas. Vēlētāju gribas izpaudums ir tik spilgts, ka licis runāt par tradicionālās divpartiju dominantes beigām britu politikā. „Trešais spēks”, kas uznācis britu politikas skatuvē, ir „Breksita” arhitekta Naidžela Farāža partija „Reform UK” – „Reformēt Apvienoto Karalisti”; dibināta 2018. gadā, toreiz ar nosaukumu „Breksita partija”. 2019. gadā „farāžisti” ieguva lielāko britu deputātu frakciju Eiroparlamentā, kur darbojās līdz izstāšanās brīdim 2020. gada janvārī. Tobrīd šķita, ka ar to gan partijas, gan tās līdera loma ir nospēlēta, taču pandēmijas un ekonomisko sarežģījumu radītie noskaņojumi britu sabiedrībā deva leknu augsni populismam, kur misters Farāžs saskatīja vēl vienu pielietojumu savam populista talantam. To, ka „Reform UK”ambīcijas jāņem nopietni, rādīja jau pirms gada notikušās vietvaru vēlēšanas, kad tika ievēlēti vairāk nekā 1600 deputāti, taču pagājušo ceturtdien notikušais daudziem ir šoks. Pirmām kārtām jau Lielbritānijas pašreizējai varas partijai – leiboristiem, kuri zaudējuši gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu un varu vairākās pašvaldībās, kur nemainīgi saimniekojuši vismaz pusgadsimtu. Un teju proporcionāls leiboristu zaudējumam ir „farāžistu” ieguvums – vairāk nekā 1450 mandāti, pie tam pašvaldībās, kur viņu pārstāvju līdz šim bija mazāk par simtu. Populistiem tikusi ne vien daļa no leiboristu, bet arī no konservatīvo līdzšinējiem mandātiem, jo toriji šķīrušies no vairāk nekā 560 mandātiem. Tomēr par konservatīvajiem tiek teikts, ka viņu sniegums esot pat labāks nekā cerēts. Daļu leiboristu mandātu noteikti ieguvusi Zaļā partija, kas pirmo reizi vēsturē tikusi pie vairāku Londonas rajonu mēru amatiem. Zināmus panākumus guvusi arī Liberāldemokrātiskā partija, kaut ieguvums ir mazāks nekā cerēts, jo arī te lielumu nosmēluši „farāžisti”. Kopumā šajās Anglijas vietvaru vēlēšanās „Reform UK” ieguvuši vairāk nekā ceturtdaļu vietu, savukārt atlikušās apmēram līdzīgi sadalījuši leiboristi, konservatīvie, liberāldemokrāti un zaļie. Velsas parlamentā labākos panākumus guvusi kreisi centriskā velsiešu nacionālistu partija „Plaid Cymru”, lai gan līdz vairākumam tai dažu vietu pietrūkst. Proporcionāli vēl iespaidīgāki ir „Reform UK” Velsas atzara panākumi, no nulles tiekot pie trešdaļas deputātu vietu un otrās lielākās frakcijas. Apdalīto lomā arī Velsā ir britu politikas vecmeistari – leiboristi un konservatīvie. Gluži tāpat kā „Plaid Cymru” Velsā, arī Skotu Nacionālajai partijai Skotijas Parlamentā nedaudz pietrūcis līdz vairākumam, toties tai jau piekto sasaukumu pēc kārtas būs lielākā frakcija. Arī te jaunpienācēji „farāžisti” ir lielākie ieguvēji – diezgan nepārprotami uz lielāko zaudētāju konservatīvo rēķina. Leiboristi Skotijā zaudējuši samērā mazāk, kamēr zaļie un liberāldemokrāti savas nelielās frakcijas diezgan pamanāmi palielinājuši. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Ikgadējā Pasaules ūdens dienā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina runāt ne tikai par ūdens pieejamību un resursiem, bet par kādu ar ūdeni ļoti cieši saistītu jautājumu – tualetēm kā nepieciešamību un vienlaikus arī izaicinājumu daudzviet pasaulē. Kā ar to sokas mums Latvijā? Raidījumā, kas veltīts Pasaules ūdens dienai, runājam par kādu ar ūdeni cieši saistītu jautājumu - tualešu pieejamību. Šo jautājumu šogad Pasaules ūdens dienas ietveros izcēlusi arī Rīgas Tehniskā universitāte un tualešu jautājums daudzviet pasaulē ir ne tikai akūtu vajadzību apmierināšana, bet arī nevienlīdzības un pat dzīvības apdraudējuma jautājums. Kāda ir situācija ar kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu un publisko tualešu pieejamību Latvijā un kā ar to sokas pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus un Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Līga Lapiņa. "Katru gadu Pasaules ūdens dienā, cenšoties pievērst sabiedrības uzmanību dažādiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem, tiek izziņotas arī dažādas tēmas. Šogad viena no tēmām bija vienlīdzība. Līdz ar to mēs arī centāmies pieskaņot mūsu tematiku pie ūdens pieejamības, tai skaitā tualešu pieejamības. Tas ir arī Latvijas sabiedrībai aktuāls jautājums, par ko mēs ne pārāk bieži runājam, jo tas ir tāds varbūt aiz slēgtām durvīm pārrunājams jautājums. Šoreiz centīsimies par to parunāt nedaudz plašāk, iezīmējot varbūt pāris "nacionālās īpatnības" un pāris izaicinājumus, ar ko kopumā jāsaskaras, lai  biežāk paši var runāt un arī visos sabiedrībā veicinātu tādu kopīgu izpratni un kultūru par šo jautājumu," norāda Sandis Dejus. "Bez kanalizācijas nav civilizācijas un kanalizācija rada iespēju cilvēkiem dzīvot apdzīvotās vietās, un centralizētas kanalizācijas sistēmas to ļauj vēl vairāk tādēļ, ka viss nelāgais materiāls tiek aizvākts projām no cilvēku ne tikai acīm, bet arī no tās vietas, kur viņi ikdienā uzturas, un arī kvalitatīvi attīrīts. Un šeit mēs varam teikt, ka Latvija ir gana labās pozīcijās. Mēs aptuveni 75 procentus no Latvijas iedzīvotāju radītajiem notekūdeņiem novadam centralizētas kanalizācijas sistēmās un secīgi arī attīrām, lai aizsargātu vidi pret mūsu radīto piesārņojumu," vērtē Sandis Dejus. "Tajā pašā laikā vēl ir mums 25% apmēram, kas dzīvo mazāk apdzīvotās vietās vai nomaļākās vietās, kas Eiropas kontekstā ir ekskluzīvs skaitlis, jo Eiropā tik daudz iedzīvotāju nedzīvo ārpus pilsētām kā Latvijā, kam ir savas kanalizācijas sistēmas, saucamās decentralizētās kanalizācijas sistēmas.  Runājot par tualešu publisko pieejamību, noteikti mums būtu vēl daudz ko darīt, ja mēs salīdzinām ar Eiropu. Protams, nav pieejama statistika, cik ir publisko tualešu uz simts tūkstošiem iedzīvotāju, bet ikdienas sajūta ir tāda, ka noteikti, no vienas puses, mums vajadzētu strādāt pie pieejamības veicināšanas un, no otras puses, kā es jau minēju, arī pie mūsu kopējās sabiedrības attieksmes veicināšanas un kultūras uzturēšanas šādos objektos, kur tādi vispār ir ierīkoti." Kā tualešu un citu atkritumu problemātiku risināja Rīgā senatnē? Mūsdienu kanalizācijas sistēmas aizmetņi veidojušies 19. gadsimta otrajā pusē, taču arī agrākos gadsimtos pilnīgi noteikti tika domāts par mehānismiem, lai uzturētu sanitāros apstākļus, proti, lai atbrīvotos no atkritumiem un savāktu lietusūdeņus. Protams, 13.-18. gadsimtā šīs sistēmas bija patālu no tā, ko lietojam pašlaik. Par šo tematu plašāk stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde. Tiekamies muzejā, Ilze pa gaiteņiem ved uz muzeja krājuma telpu, kur uz galda izkārtojusi sarunas tematam atbilstošus priekšmetus – naktspodus, keramikas traukus un ne to vien.

Šī gada Pasaules nieru dienas moto ir "Rūpējoties par pacientiem, sargāsim planētu". Šīs moto pievērš uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību, jo gaisa piesārņojums, karstuma radīts stress, dehidratācija un ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku un paātrināt to progresēšanu. Raidījumā Kā labāk dzīvot par nieru veselību sarunājas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsmāsa, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Jana Ēķe.  "Latvijā ir vieni no augstākajiem hronisku nieru slimību rādītājiem Eiropā," atzīst Kārlis Rācenis. Rīt, 13. martā, Stradiņa universitātē Dzirciema ielā Rīgā varēs bez maksas pārbaudīt nieru veselību, bet dati jau pašlaik liecina, ka Latvijā gandrīz katram piektajam cilvēkam ir hroniskas nieru kaites.  -- Vai zinājāt, ka diennakts laikā caur nierēm tiek izfiltrēti aptuveni tūkstotis litri asiņu? Tas tiešām liekas pārsteidzošs skaitlis! Nieres ir viens no orgāniem, kas mūsu organismā paveic milzīgu darbu. Un no nieru veselības un nieru stāvokļa ir atkarīgs tas, vai mēs varam dzīvot. Tāpēc arī runājam par nieru veselību. Ir ļoti sarežģīti ārstēt cilvēkus, kuriem ir dažādas nieru problēmas, un, arī mainoties situācijai pasaulē, piemēram, dehidratācijas draudi vai ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku. Tomēr tas nav vienīgais faktors. Piemēram, hemodialīzes nodrošināšanai ir nepieciešams milzīgs ūdens, enerģijas un arī vienreiz lietojamās plastmasas apjoms, kas rada ievērojamu vides slodzi, tāpēc arī lielāka uzmanība arvien tiek pievērsta ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai. Tomēr ar to vien, ka mēs zinām, ka kaut kur mainās klimats, būs par maz. Ir jāsaprot, kas īsti notiek ārstēšanas gaitā un ko varētu mainīt. Nieru slimību izplatības pieaugums pasaulē rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai. Kamēr zema un vidēja līmeņa ienākumu valstīs ilgtermiņa dialīze ir nepieejama lielai daļai pacientu, tā kļūst arvien mazāk pieejama arī valstīs ar augstiem ienākumiem.  Savukārt progresējošu nieru funkciju zudumu vairāku mēnešu vai gadu garumā sauc par hronisku nieru slimību, un tā ir ļoti izplatīta. Vidēji pasaulē vienam no 10 pieaugušajiem, bet Latvijā šis rādītājs publikācijās ir minēts, ka vienam no pieciem cilvēkiem ir kāda veida nieru bojājums. Katru gadu pasaulē miljoniem cilvēku diemžēl priekšlaicīgi mirst no nieru slimību radītām komplikācijām.

No 8. līdz 14. martam visā pasaulē, arī Latvijā, norisinas Pasaules glaukomas nedēļa.  Par slimības diagnosticēšanu un jaunākajām ārstēšanas metodēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārstes: asociētā profesore Kristīne Baumane un  Gunta Blezūra-Ūdre. Glaukoma ir slimība, kas attīstās nemanāmi. Ārsti to dēvē par "kluso redzes zagli", tik cilvēks var kādā brīdī atklāt, ka ar vienu aci neredz. Glaukomai ir dažādas formas, ir arī iedzimta glaukoma, kas ir reta parādība un to operē bērna pirmajā dzīvības gadā.  Ir arī juvenīla glaukoma, kas ir gados jauniem cilvēkiem, bet visizplatītākā ir primāri atvērta kakta glaukoma, kas skar 4-5% iedzīvotāju, tas ir riska faktors vecākiem cilvēkiem. To visbiežāk konstatē vecumā pēc 65 gadiem. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt tiem, kam dzimtā kādam ir glaukoma. Šī slimība - primāri atvērta kakta glaukoma - paliek arvien jaunāka. Ārsti rekomendē pēc 45 gadu vecuma reizi divos gados veikt pārbaudi pie oftamologa, pēc 55 gadiem - reizi gadā.  

Radio klausās arī vājdzirdīgi cilvēki, un tas nav jādara, uzgriežot radio uz "pilnu klapi". Pasaules dzirdes dienā runājam par iespējām uzlabot dzirdi, arī izmantojot mehāniskis līdzekļus. Plašāk stāsta Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis. Ko nozīmē būt cilvēkam ar vāju dzirdi? Ierakstā uzklausām Ineses Immures pieredzes stāstu. - 3. martā, Pasaules dzirdes dienā, Surdocentrs plāno izglītojošas aktivitātes, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un veicinātu sabiedrības izpratni par dzirdes veselību. Bet par bērnu dzirdes problēmām saruna raidījumā "Ģimenes studija".

Pagājušajā nedēļā atzīmēja Pasaules vēža dienu, kuras vadmotīvs šogad bija profilakse un agrīna slimības atklāšana. Par šo darbību nozīmīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa, uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža un infektologs Iļja Drjagunovs.

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore. ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezidentam. Kāda ir Saeimas  frakciju nostāja šajos jautājumos?

Donalds Tramps raksta vēstuli Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Ikgadējā ekonomikas forumā krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies ASV un to tradicionālo Eiropas partneru starpā. Aktualitātes analizē politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Patrīcija Masaļska. Viņš grib „Es vairs neizjūtu pienākumu domāt tikai par mieru.” Šie, domājams, ir šonedēļ pasaules medijos visvairāk citētie vārdi – frāze no Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vēstules Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Vēstījums tapis, reaģējot uz premjera Stēres un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba kopīgo vēstuli, kurā šie ziemeļvalstu līderi aicina Baltā nama saimnieku kopā strādāt pašreizējās transatlantisko attiecību krīzes risinājumam. Krīzes, kuras iemesls ir paša Trampa mēģinājums anektēt Grenlandi, autonomu Dānijas karalistes teritoriju, kā viņš pats izteicies, „vieglā vai smagā ceļā”. Trampa atbildes vēstules spilgtākais aspekts ir Grenlandes problēmas sasaistīšana ar viņam nepiešķirto Nobela miera prēmiju, ko prezidents pārmet Norvēģijas valdībai, kaut, kā zināms, prēmiju piešķir neatkarīga komiteja, kuras locekļus apstiprina Norvēģijas parlaments Stortings. Taču šādas nianses acīmredzami ir pārlieku maznozīmīgas pašreizējam Savienoto Valstu līderim, kurš radis domāt un operēt globāli robustos mērogos un egocentrētā perspektīvā. Norvēģijas līderim adresētais teksts būtībā vēsta: tā kā es nedabūju Nobela prēmiju, tad tagad es drīkstu paņemt Grenlandi. Kā zināms, Donalda gribēšanas nav radušas izpratni nedz Grenlandes sabiedrībā, nedz Dānijas valdībā, nedz Vašingtonas partneros šimpus okeānam. Taču kamēr Eiropa domā, kā un cik pa labam vajag ar amerikāņu ārpolitikas jaunajām īpatnībām, gribošais Donalds licis galdā savu iemīļoto argumentu – importa tarifus. Jau no 1. februāra ar 10% tarifu visām precēm tikšot sodīta Dānija un tās suverenitātes aktīvākie atbalstītāji – Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Nīderlande un Somija. Šīs valstis ne tikai aktīvi atbalsta Dāniju un Grenlandi diplomātiski un publiski, bet arī iesaistījušās militārās aktivitātēs, kurām jāapliecina šo NATO partneru spēja un gatavība nodrošināt arktisko salu pret ārējiem apdraudējumiem. Un ja šīs Eiropas valdības turpināšot spītēties, tad 1. jūnijā tās sagaidot 25% tarifs. Var piebilst, ka tarifu motīvs no Trampa mutes izskanējis arī citā sakarā. Vēl viens Baltā nama saimnieka ekstravagants projekts ir t.s. „Miera padome”. Atsperoties no pagājušā gada novembrī Apvienoto Nāciju pieņemtās rezolūcijas par padomes izveidi Gazas joslas nākotnes risināšanai, Vašingtonā tapis projekts, kas vairāk atgādina elitāru klubu ar Donaldu Trampu kā ekskluzīvām pilnvarām apveltītu šī kluba prezidentu. Kad nu Francija prezidenta Emanuela Makrona personā atteikusies no „pagodinājuma”, kas, starp citu, nozīmētu arī sēšanos pie viena galda ar agresorvalsts diktatoru Putinu, Tramps piedraudējis ar 200% tarifu franču vīniem un šampanietim. Reaģējot uz to, Eiropā sākuši piesaukt Pretspiediena instrumentu, sauktu arī par „tirdzniecības bazuku” – mehānismu, kas paredz savienības kopīgu darbību gadījumā, ja pret kādu no dalībvalstīm tiek vērsts trešās puses ekonomisks spiediens. Transatlantiskais stindzenis Davosā Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Šveices kalnu kūrortā, kur šonedēļ pasaules politiskie un ekonomiskie līderi pulcējas uz ikgadējo ekonomikas forumu, krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies Savienoto Valstu un to tradicionālo Eiropas partneru starpā. Daži prognozē, ka tieši šeit kulminēšot prezidenta Trampa aizsāktā pretstāve Grenlandes piederības jautājumā. Ja tā, tad tas notiks tieši šodien, 21. janvārī, kad Davosā sagaidāma paša Baltā nama saimnieka ierašanās. Savienoto Valstu finanšu sekretārs Skots Besents jau savdabīgi anonsējis sava šefa uznācienu, sarunā ar presi iesakot eiropiešiem beigt izpausties un pagaidīt, kas būs sakāms Baltā nama saimniekam. Viņš, kad ieradīšoties, tā sacīt, salikšot visu pa plauktiņiem. Eiropieši un arī citi tomēr nav sekojuši šim „Amerikas onkuļu” ieteikumam. Tā vakar, uzstājoties forumā, Francijas prezidents Emanuels Makrons savā uzrunā paudis, ka Eiropai nevajadzētu kavēties izmantot tās rīcībā esošos instrumentus savu interešu aizsardzībai. Raksturojot pašreizējo laikmetu, Francijas līderis uzsvēra, ka konflikts pašreizējā pasaulē ir kļuvis normalizēts, padarot to nestabilu un nesabalansētu. „Mēs dodam priekšroku savstarpējai cieņai, nevis iebiedēšanai, un mēs patiešām dodam priekšroku likuma varai, nevis brutalitātei,” sacīja Makrons, un, jādomā, nevienam nav šaubu, kam primāri adresēta viņa negāciju piesaukšana. Eiropas Savienība, kā viņš uzsvēra, nedrīkst pieņemt stiprākā taisnības principu, kas ir ceļš uz mūsu pasaules daļas padarīšanu par ārējo spēku vasaļiem, un nedrīkst arī nostāties distancēta moralizētāja pozīcijā, kas ir ceļš uz nevarību un marginalizāciju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā forumam pauda, ka starptautiskajā kārtībā ir notikušas pārmaiņas, kas „ir ne tikai seismiskas, bet arī paliekošas”. „Mēs tagad dzīvojam pasaulē, ko nosaka rupja vara,” viņa teica. Eiropai šajos apstākļos jāvairo savs spēks un neatkarība, un tā arī esot gatava, kā izteicās prezidente, „rīkoties, ja nepieciešams, vienoti, ātri un apņēmīgi.” Kā ļoti nozīmīga, pat programatiska tiek daudzviet atzīmēta Kanādas premjerministra Marka Kārnija uzruna. Arī viņš runāja par jaunu realitāti mūsdienu pasaulē, kam raksturīga lielvaru konkurence un līdzšinējās noteikumos balstītās kārtības izplēnēšana. „Mēs esam pārrāvuma, ne pārejas posmā,” teica Kārnijs. Tagadējā pasaulē ekonomiski jaudīgākās valstis atļaujas izmantot ekonomisko integrāciju kā spiediena instrumentu, un salīdzinoši mazākas valstis, kā Kanāda, vairs nevar cerēt, ka ar paklausību lielvarām tās nopirks sev drošību. „Vidēji lielajām valstīm jārīkojas kopīgi, jo, ja mēs nebūsim pie galda, tad mēs esam ēdienkartē,” teica Kanādas līderis. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Pasaulē, mainoties politiskajai kārtībai, aizvien vairāk runājam par Ķīnas ietekmi uz globāliem procesiem. Šī Āzijas lielvara, kura cenšas sevi pozicionēt kā centrālo spēku jaunajā pasaules kārtībā, var būt partneris un drauds vienlaikus, tā atzīmē pašmāju pētnieki. Kā Ķīnas politisko, sociālo un kultūras dzīvi pēta Latvijā un arī Ķīnā? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Danu Dūdu, Rīgas Stradiņa universitātes  doktoranti, Ķīnas studiju pētnieci. Kāpēc Latvijai ir būtiska Ķīnas pētniecība un kādos virzienos mūsu pētnieki strādā, skaidro Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Vai, suņa un kaķa gadus rēķinot pēc cilvēka gadiem, esam precīzi? Vai viena suņa dzīves gads patiesi atbilst septiņiem cilvēka dzīves gadiem? Šis jautājums, iespējams, nodarbinājis ne vien kādu suņa saimnieku, bet ik pa laikam tiek pārcilāts arī pētnieku vidū. Tīmekļa vietnē “IFLScience” apkopots ASV zinātnieku Kalifornijā pēdējos gados paveiktais šajā jomā. Rakstā norādīts, ka pieņēmums par viena un septiņu gadu attiecību nav precīzs. Tas, kas gan ir skaidrs, ka suņi nobriest strauji. Piemēram, deviņus mēnešus vecam sunim jau var būt kucēni. Bet suņa un cilvēka vecumu attiecības precīzākai noteikšanai pētnieki ir pieķērušies “epiģenētiskā pulksteņa” idejai. Pēdējā laikā tas ir plaši apspriests temats zinātnē, un doma šāda - indivīda hronoloģiskais un bioloģiskais vecums var nesakrist, jo ķīmiski savienojumu - metilgrupu - piestiprināšanās pie DNS maina gēnu ekspresiju un ietekmē bioloģisko vecumu. Vides signālu ietekmēto gēnu darbību tad attiecīgi dēvē par epiģenētiku. Eksperimentā DNS metilēšanās principi salīdzināti, pētot grupu ar cilvēkiem un grupu ar suņiem, un ir radīta jauna formula suņa un cilvēka vecuma pielīdzināšanai. Zooloģe, Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Inta Lange skaidro suņu vecuma noteikšanu.