POPULARITY
Valoda ir kā mūzika, katrai sava melodija un savs ritms. Apgūt šīs dažādas intonācijas un tonalitātes ir liela māksla. Kuras ir ritmiskās, kuras - melodiskās valodas? Kāpēc vieni vārdus "skalda", citi teju izdzied? Un kāda ir latviešu valodas melodija? Raidījumā Zināmais nezināmajā par valodu melodijām stāsta baltu valodnieks, Edmunds Trumpa, Latvijas Universitātes Latviešu valodas instituta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors. Pētnieks ir lietuvietis, kurš pēta gan latviešu, gan citu valodu melodiskumu. Viņš atzīst, ka no divām baltu valodām melodiskākā ir latviešu valoda. "Latviešu valoda ir ārkārtīgi melodiska, dziedoša, salīdzinot ar lietuviešu valodu. Tā ir kā laboratorija, ko var pētīt ar lielu prieku. Gandrīz bez aparatūras var dzirdēt starpību starp zilbes intonācijām. Latviešu valoda melodiskāka, nenoliedzami," atzīst Edmunds Trumpa. Lietuvieši gan paši teikuši, ka latviešu valoda ir skarba un cieta. "Tāpēc, ka latviešu valodā ir divreiz mazāk līdzskaņu, lietuviešiem ir katram cietam līdzskani arī mīkstais pāris, bet latviešiem tikai kādai trešdaļai līdzskaņu ir savs mīkstais pāris. Tāpēc iespaids, ka ir "cieta" valoda," skaidro Edmunds Trumpa. Ir kāda profesija, kur valodu melodijas apguve ir ikdienas darbs, lai klausītājiem pasniegtu vislabāko priekšnesumu - un tas ir operas vokālists. Itāļu, franču, krievu, vācu un daudzās citās valodās sarakstītās operas jāprot izdziedāt - kā to dabūt gatavu, par vaicājam operas solistei un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētajai profesorei Airai Rūrānei.
Ellen Kuras speaks about what went into directing her latest film Lee, which tells the true story of American photographer Lee Miller on her quest to document the truth of the Nazi regime. Ellen discusses what sparked her interest in Lee Miller's work, her approach to telling a story through images, and her commitment to telling this story from a woman's perspective.
Jaunais gads ierīb ar jaunu Kreisā Tokena sezonu, kurā priecēsim ar apšaubāma humora jokiem, pārrunāsim ģeopolitiskos notikumus, dalīsimies kokteiļu receptēs un spēlēsim ļoti daudz galdaspēļu! Taču jāsāk ar balvām, tāpēc sāksim ar gada pirmo atzinību galdaspēļu nozarē jeb Zelta un Tautas tokenu izdalīšanu! Kuras spēles ieies vēsturē ar Tokena kvalitātes zīmi? Turpināsim ar epizodes vienīgo Svaigi gardo un aktuālo spēli Flow, kur apskatīsim, kas kaķim aiz ūsām un kādu vietu spēle ieņem sūro spēlmaņu plauktos! Jau Flow apskatā daudz ieskatīsimies un analizēsim dažādus datus, bet ar to nepietiek; mēs apskatīsim arī Kristapa un Toma spēļu statistiku un izvērtēsim, cik daudz un kas spēlēts aizvadītajā gadā. Noslēgumā unikāla pop-up sadaļa - Mazkona hronikas! Tajā apskatīsim piedzīvojumus, kuru laikā četri džeki izolējās meža namiņā un izspēlēja pamatīgu kaudzi svaigu un klasisku spēļu. Šoreiz īsi pastāstīsim par katru no tām! Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874
Our second discussion is with Academy Award winning actress Kate Winslet who was recently nominated for a Golden Globe for her turn as photographer Elizabeth 'Lee' Miller in Ellen Kuras' Lee. We first meet Lee in the months before WW2 commences, where Lee worked as a fashion model before forging a path for women journalists in wartime as she became a war correspondent for Vogue magazine.Lee's photography from that era is some of the finest work you will see focused on WW2, yet after the war, she sought to hide much of the work she did, with her son eventually finding many of her photos after she had passed away. Kuras and Winslet choose to frame Lee's story with an impossible conversation that sees Josh O'Connor's Antony Penrose sitting down with Lee Miller to talk through her life and her work in a haze of cigarette smoke. There's an emotional truth here that resonates strongly throughout the film that is keenly felt by the original writing by Penrose himself, otherwise known as the son of Sir Roland Penrose and Lee Miller.In the following conversation, Kate talks about the journey of bringing Lee's story to life, including the importance of engaging in era-specific photography, as well as the need to be able to tell these kinds of stories in todays day and age. This conversation is pulled from two separate discussions, one from a panel discussion, and the second as a one on one interview with Kate. In the first discussion, I was briefly interrupted, which is what you will hear in the following chat.Lee is now available to view on demand in Australia. It is as good as any wartime biopic that you'll see, with Winslet giving a powerful and impactful performance which is deftly supported by a rare dramatic turn from Andy Samberg, who equally deserves recognition and accolades for his work. They're both supported by a cast that includes Oscar nominee Andrea Riseborough, Oscar winner Marion Cotillard, and Alexander Skarsgard. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.
Our second discussion is with Academy Award winning actress Kate Winslet who was recently nominated for a Golden Globe for her turn as photographer Elizabeth 'Lee' Miller in Ellen Kuras' Lee. We first meet Lee in the months before WW2 commences, where Lee worked as a fashion model before forging a path for women journalists in wartime as she became a war correspondent for Vogue magazine.Lee's photography from that era is some of the finest work you will see focused on WW2, yet after the war, she sought to hide much of the work she did, with her son eventually finding many of her photos after she had passed away. Kuras and Winslet choose to frame Lee's story with an impossible conversation that sees Josh O'Connor's Antony Penrose sitting down with Lee Miller to talk through her life and her work in a haze of cigarette smoke. There's an emotional truth here that resonates strongly throughout the film that is keenly felt by the original writing by Penrose himself, otherwise known as the son of Sir Roland Penrose and Lee Miller.In the following conversation, Kate talks about the journey of bringing Lee's story to life, including the importance of engaging in era-specific photography, as well as the need to be able to tell these kinds of stories in todays day and age. This conversation is pulled from two separate discussions, one from a panel discussion, and the second as a one on one interview with Kate. In the first discussion, I was briefly interrupted, which is what you will hear in the following chat.Lee is now available to view on demand in Australia. It is as good as any wartime biopic that you'll see, with Winslet giving a powerful and impactful performance which is deftly supported by a rare dramatic turn from Andy Samberg, who equally deserves recognition and accolades for his work. They're both supported by a cast that includes Oscar nominee Andrea Riseborough, Oscar winner Marion Cotillard, and Alexander Skarsgard. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.
Topics Include: 28 Years Later, The Gorge, Cassandra, American Primeval, Lake George, Extremely Unique Dynamic, Old Guy, The Last Ronin, and the newest Marvel casting news.
In this episode of Iron Sights After Dark podcast, I'm joined by my good friend Chris Kuras, a 10-year law enforcement veteran who's part of the Advanced Training Unit, a former Division I strength and conditioning coach, and someone deeply invested in improving fitness and wellness in law enforcement.We dive into how agencies can build better fitness cultures, implement practical wellness strategies, and overcome the challenges that often stand in the way. Chris shares insights from his coaching background and the success his agency has had in integrating fitness into their operations.Sit back, tune in, and enjoy this episode with Chris Kuras from @tactical_human_performanceTimestamps:00:00 Intro08:15 Chris Background17:36 Standards For Officers25:15 Chris's Agency35:51 Agency Resources47:22 Work Motivation Equals Your Team Work01:10:33 Leadership Management01:17:06 Chris's Favorite Athletes To Work With01:22:03 Program Implementation & Fitness StandardsRed Dot Fitness Training Programs:rdfprograms.comOnline Membership (Full Access To All Programs & Virtual Coaching):https://www.reddotfitness.net/online-membershipVirtual Coaching:https://www.reddotfitness.net/virtual-coachingSelf-Guided Programs:https://www.reddotfitness.net/Self-Guided-Programs1Connect With Us:Website - https://ironsightspodcast.com/Instagram - https://www.instagram.com/ironsightspodcast/Facebook - https://www.facebook.com/
BRĪDINĀJUMS: Šajā podkāsta epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu.Šajā epizodē Dr. Laila Siliņa uzsāk sarunu par vienu no sensitīvākajām un personiskākajām veselības tēmām – mūsu attiecībām ar ēdienu. Viņa iejūtīgi skaidro ēšanas traucējumu būtību, to cēloņus un iespējamos risinājumus. Daktere ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste.Klausoties uzzināsi:- kas ir ēšanas traucējumi un kāpēc cilvēki ar tiem saskaras;- iekšējās psiholoģiskās un emocionālās problēmas, kas slēpjas aiz pārēšanās vai ēšanas ierobežošanas;- kā saprast, vai attiecības ar ēdienu pārvērtušās par ēšanas traucējumu;- kādas metodes var palīdzēt uzlabot attiecības ar ēdienu;- kā vecāki var veidot veselīgu komunikāciju ar bērniem par ēšanu.Dr. Siliņa īpaši uzmanīgi analizē kauna lomu ēšanas traucējumos, skaidro ķermeņa dismorfiju, ar ko saskaras gan sievietes, gan vīrieši, un piedāvā konkrētus rīkus sevis izpratnei un palīdzībai.Šī saruna palīdzēs labāk saprast sevi, savu ķermeni un attiecības ar uzturu.******************Šo epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.******************SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:57 Priekšstati un realitāte – kuri ir tie cilvēki, kas saskaras ar ēšanas traucējumiem5:14 Iemesli, kādēļ cilvēki pārēdas 8:01 Biežāk sastopamie ēšanas traucējumi, kā tos pamanīt14:13 Ēšanas traucējumi un kauns – kā izkļūt to apburtā loka20:35 Smalkā robeža, kur ēdiens ir izklaide un sevis palutināšana, bet kur tā jau ir problēma24:25 Ideālais variants, kā daktere Laila Siliņa vēlētos, lai cilvēki ēd25:54 “Ķermenis nav muļķis” – iemācīties saprast sava ķermeņa darbības principus un sadarboties30:35 Dakteres viedoklis par kaloriju skaitīšanu34:44 Mehānismi, kas strādā, lai noturētu sevi optimālā ēšanas režīmā39:57 Kādēļ cilvēki mētājas no viena grāvja otrā, bet neturas ceļam pa vidu46:31 “Nepieļaut to sajūtu, kad esi vājprāta badā. Tas vienmēr būs trigeris”52:37 Kas ir ķermeņa dismorfija un kā tā var būt saistīta ar anoreksiju vai bulīmiju55:37 Kuras ir tās galvenās emocijas, kas ierosina ēšanas traucējumus59:34 Treniņuzdevums komunikācijā ar sevi1:01:13 Ko vecākiem vajadzētu un nevajadzētu darīt saistībā ar savu bērnu ēšanas traucējumiem1:05:36 Kādas KBT terapijas metodes savā darbā izmanto uztura speciāliste1:11:10 Pacienti, kuri iekrīt sirdī, un pacienti, par kuriem īpaši sāp1:14:48 Ieteikumi vecākiem, lai viņu bērniem būtu veselīgas attiecības ar sevi un ēdienu
Kuras pašmāju komponistu un mūziķu melodijas ir viselegantākās? Kuras visvairāk rezonē džeza trio kombinācijā? "Latviskā elegance" - Kristapa Vanadziņa džeza trio aicina doties muzikālā ceļojumā, platē iemūžinot Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Jāņa Ivanova un Raimonda Paula mūziku. Ar visiem trim mūziķiem tiekamies Kultūras rondo. Studijā Kristaps Vanadziņš, Jānis Rubiks un Kaspars Kurdeko.
Director Ellen Kuras discusses her new film, Lee, with fellow Director Phillip Noyce in a Q&A at the DGA theater in Los Angeles. In the conversation, she discusses how her skillset as a cinematographer informed her directing, how she aimed to reach beyond the constraints of a typical biopic to create something more complex and working with Kate Winslet to capture Lee as a multidimensional character. The film tells the true story of Lee Miller, who in the 1940s decides to abandon her career as a fashion model and become Vogue's war correspondent during World War II. Capturing the extremes of the human experience in some of the most indelible images of war, Lee cements herself as one of the greatest war photographers of the 20th century. See photos and a summary of this event below: https://dga.org/Events/2024/Dec2024/Lee_QnA_1024
La chronique cinéma d'Anne-Marie Baron
Kad uzzināju, ka Linda Apse ir uzrakstījusi grāmatu par šaha lielmeistari Danu Reiznieci - Ozolu, nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu pie grāmatas, lai to izlasītu, un kad varēšu runāt ar Danu. Mani fascinē cilvēki ar jaudīgu stratēģisko domāšanu, apbrīnojamu izturību un augstu meistarību jomā, kas viņus interesē.Grāmatā par Danu mani aizrāva stāsts, kā viņa, paralēli savam ikdienas darbam, šahā uzvarēja tā laika pasaules čempioni šahā. Sarunā ar Danu gribēju no viņas dzirdēt iespējami daudz - kā viņa domā, kā trenējās, ko no šaha ir pārnesusi uz savu darba dzīvi un politiķes karjeru, kas no viņas pieredzes un zināšanām var noderēt citiem, pat ja šahs nebūtu mūsu ikdiena.Danas meistarību un darba spējas atzinīgi novērtē arī šaha spēles augstākajās aprindās. Noķert viņu uz sarunu nav vienkārši - Dana bieži ir ceļā, jo sacensības, kurās viņa ir iesaistīta, notiek visā pasaulē. Arī uz šo sarunu viņa ieradās pa tiešo no lidostas. Dana ir Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore un tur pilda arī valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.Vairāk informācijas sarunas lapā.KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:44 Kam radās ideja rakstīt autobiogrāfisku grāmatu par Danu Reiznieci-Ozolu4:11 Kā pieredze politikā palīdz pildīt Starptautiskās Šaha Federācijas (FIDE) valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus8:03 Kādēļ šaha spēlēšanu Dana šobrīd ir nolikusi otrajā plānā9:28 Kurš ir labākais vecums, lai sāktu trenēties spēlēt šahu11:58 Pats grūtākais lēmums Danas dzīvē14:40 Iemesli, kādēļ sievietes šahu spēlē vājāk kā vīrieši20:57 Kādas grāmatas Dana ieteiktu izlasīt katram28:39 “Man ir ļoti paveicies, ka esmu piedzimusi Latvijā”30:47 Grūtās un vieglās lietas, dienot Zemessardzē34:31 Kā laba fiziskā forma ietekmē šaha spēles meistarību42:38 Netīrie paņēmieni šaha pasaulē, un kā noteikt, ka cilvēks krāpjas51:39 Par ko cīnās sportisti “lielajā šahā”55:37 Kādi pienākumi ir šaha tiesnesim59:28 Kuras spējas, kas tika izkoptas spēlējot šahu, palīdzēja Danai politiķes karjerā1:08:50 Kādēļ ir tik svarīgi mācīties zaudēt1:10:13 Kādas dzīvei noderīgas īpašības ieslodzītajiem palīdz
The spooky season continues on BEHIND THE LENS this week as filmmakers DREW GARCIA and NATE GARCIA discuss their narrative feature directorial debut (as well as handling the editing and cinematography), for the the wonderfully entertaining TREASURE TRACKERS. Filled with just enough Halloween spookiness, adventure, friendship and fun, TREASURE TRACKERS is perfect for the whole family. It's a fun-filled conversation as we break down the cinematic and story elements of the film as well as talk about the need today for more films like TREASURE TRACKERS with a nostalgic family throwback. But before Drerw and Nate, listen to my exclusive interview with director ELLEN KURAS going in-depth discussing her new film, LEE, starring Kate Winslet and Andy Samberg. A chapter in the life of famed Vogue photographer Lee Miller, LEE dives into the WWII years when Lee was in the trenches and battle-ravaged towns, up close and personal, photographing the horror and the humanity of war as a war correspondent for Vogue Magazine. It is fitting that an award-winning cinematographer like Kuras who has made a name for herself with her visual imagery and grammar, would be the one to tell this story of Lee Miller. Award-worthy on every level. An interesting and insightful conversation as Ellen and I dig into the "making of" LEE breaking down the cinematography, tone and tonal shifts, authenticity, location, casting, recreating some of Lee Miller's most famous photographs (yes, Lee Miller in Hitler's bathtub is brought to life in LEE), and so much more. http://eliasentertainmentnetwork.com
Germany is often lauded for its Vergangenheitsbewältigung. Is the praise it receives for "working through" the past justified? To explore one aspect of how Germany tries to address its dark history, Ted speaks with Berlin-based journalist Peter Kuras about the system of antisemitism commissioners that has risen to prominence since the late 2010s—and has become increasingly controversial over the past year. They explore the role that these institutions play in cultural and political life, ask whether Germany now represents a "historical reckoning gone haywire," and discuss whether the admirable aim of atoning for Nazi crimes can be achieved in a more inclusive and just way. -Read Peter's Jewish Currents piece on "The Strange Logic of Germany's Antisemitism Bureaucrats" https://jewishcurrents.org/the-strange-logic-of-germanys-antisemitism-bureaucrats -Read his Guardian piece on those six little words that no German antisemitism commissioner wants to hear: https://www.theguardian.com/commentisfree/article/2024/aug/16/germany-free-speech-israel-gaza-war -Follow Peter on Twitter here: https://x.com/plk -Read the Susan Neiman NYRB piece on "Historical Reckoning Gone Haywire" here: https://www.nybooks.com/articles/2023/10/19/historical-reckoning-gone-haywire-germany-susan-neiman/ ***** Follow Spaßbremse on Twitter (@spassbremse_pod). Music by Lee Rosevere. Art by Franziska Schneider. Support us on Patreon here https://www.patreon.com/spassbremse
Germany is often lauded for its Vergangenheitsbewältigung. Is the praise it receives for "working through" the past justified? To explore one aspect of how Germany tries to address its dark history, Ted speaks with Berlin-based journalist Peter Kuras about the system of antisemitism commissioners that has risen to prominence since the late 2010s—and has become increasingly controversial over the past year. They explore the role that these institutions play in cultural and political life, ask whether Germany now represents a "historical reckoning gone haywire," and discuss whether the admirable aim of atoning for Nazi crimes can be achieved in a more inclusive and just way. -Read Peter's Jewish Currents piece on "The Strange Logic of Germany's Antisemitism Bureaucrats" https://jewishcurrents.org/the-strange-logic-of-germanys-antisemitism-bureaucrats -Read his Guardian piece on those six little words that no German antisemitism commissioner wants to hear: https://www.theguardian.com/commentisfree/article/2024/aug/16/germany-free-speech-israel-gaza-war -Follow Peter on Twitter here: https://x.com/plk -Read the Susan Neiman NYRB piece on "Historical Reckoning Gone Haywire" here: https://www.nybooks.com/articles/2023/10/19/historical-reckoning-gone-haywire-germany-susan-neiman/ ***** Follow Spaßbremse on Twitter (@spassbremse_pod). Music by Lee Rosevere. Art by Franziska Schneider. Support us on Patreon here https://www.patreon.com/spassbremse
Lucy Fenwick Elliott speaks to director Ellen Kuras about her new film Lee, cinemas now, starring Kate Winslet. LEE tells the story of Lee Miller, American photographer.Determined to document the truth of the Nazi regime, and in spite of the odds stacked against female correspondents, Lee captured some of the most important images of World War II, for which she paid an enormous personal price. The film is not a biopic, instead it explores the most significant decade of Lee Miller's life. As a middle-aged woman, she refused to be remembered as a model and male artists' muse. Lee Miller defied the expectations and rules of the time and travelled to Europe to report from the frontline.There, in part as a reaction to her own well-hidden trauma, she used her Rolleiflex camera to give a voice to the voiceless. What Lee captured on film in Dachau and throughout Europe was shocking and horrific.Her photographs of the war, its victims and its consequences remain among the most significant and historically important of the Second World War.She changed war photography forever, but Lee paid an enormous personal price for what she witnessed and the stories she fought to tell. If you'd like to send us a voice memo for use in a future episode, please email podcast@picturehouses.co.uk. Subscribe on Apple Podcasts. Follow us on Spotify. Find us on Twitter, Facebook and Instagram with @picturehouses. Find our latest cinema listings at picturehouses.com. Produced by Stripped Media. Thank you for listening. If you enjoy the show, please subscribe, rate, review and share with your friends. Vive le Cinema.
Šogad aprit 20 gadi, kopš uz Saulei tuvāko planētu Merkuru devās tā izpētes zonde "Messenger". Varētu domāt, ko daudz runāt par vienu zondi Visuma izpētē, jo vairāk, ka tā startēja tik sen. Mums likās interesanti pavaicāt astronomijas ekspertiem ne tikai par "Messenger" paveikto, bet arī par Merkuru kopumā, jo izrādās, ka pirms šīs zondes cilvēku zināšanas par Saulei tuvāko planētu esot bijušas krietni pieticīgākas un tā savulaik atklāja daudz interesanta ne tikai par Merkuru. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta IT speciālists un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns un "Starspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Anna Gintere atzīst, ka interese par šo mazo planētu ir arvien. Šobrīd, kad "Messenger" aprit 20 gadi, Merkura orbītā drīzumā ieies nākamā izpētes zonde "Bepi Colombo". "Joprojām interese ir, jo tā planēta savā ziņā ir mazliet neparasta, gan ar lielo dzelzs kodolu, gan ar to, ka tai ir vāja atmosfēra un magnētiskais lauks atšķirībā no Marsa, ka pievērsta liela uzmanība. Merkurs joprojām zinātnei šķiet interesants," norāda Anna Gintere. "Iespējams, ne tādēļ, lai mēs uz turieni pārceltos, bet tādēļ, ka tas ir būtisks jautājums, kā šī planēta ir izveidojusies, kāpēc viņa ir tāda, kādu to šobrīd pazīstam, un ko tas var pastāstīt par potenciāli citu planētu veidošanos ap citām zvaigznēm." Un vēl kāds interesants fakts par Merkuru. Kad 70. gados startēja pirmā misiju uz Merkuru un cilvēki pirmo reizi ieraudzīja tā krāterus, Starptautiskā astronomijas savienība deva šiem krāteriem dažādus vārdus. "Tur ir ļoti daudz mākslas un kultūras cilvēku - Bēthovens, Mocarts, Mikelandželo un tur ir Rainis. Rainis ir liels krāteris 80 km diametrā gandrīz uz Merkura ekvatora. Neesmu dzirdējis, ka kāds no Latvijas vai Padomju Savienības to būtu ieteicis. Varbūt. Jebkurā gadījumā Starptautiskā astronomijas savienība nosauca krāteri Raiņa vārdā," atklāj Ints Ķešāns. Raidījuma ieskaņā zinātnes ziņas. Vispirms par Lieldienu salas populāciju. Par Lieldienu salu ir zināms tas, ka pirms vairāk nekā 800 gadiem polinēzieši kuģojuši tūkstošiem kilometru pāri Klusajam okeānam uz vienu no attālākajām salām uz Zemes - polinēziešu valodā Rapanui, kas tātad zināma arī kā Lieldienu sala. Tā atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumos, un mūsdienās tā pieder Čīlei. Šī sala pasaulē pazīstama ar milzīgajām akmens statujām cilvēka seju atveidā, un šīm statujām ir arī savs apzīmējums - moai. Bet par pašiem ieceļotājiem. Pētījums par ceļotāju pāri okeānam seno genomu ir sniedzis atbildes galvenajiem jautājumiem par salas vēsturi un populācijas iespējamo sabrukumu. Savukārt vietnē “National Geographic” apkopoti astoņi fakti, kas līdz šim ir noskaidroti par alkohola ietekmi uz cilvēka organismu. Zinātnieki atklāj, ka pat mērena dzeršana var būt kaitīgāka, nekā mēs esam iedomājušies, un dažas sabiedrības grupas riskam ir pakļautas vairāk. Jāpiebilst arī, ka 2023. gadā Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka nav tāda drošā alkohola daudzuma, ko patērēt, un nav arī pierādījumu tam, ka sarkanvīna glāzes potenciālie ieguvumi sirds un asinsvadu sistēmai būtu lielāki par vēža risku. Un vēl. 10. septembrī tika dots starts vēsturiskai un, varētu teikt, vienai no ambiciozākajām uzņēmuma “SpaceX” misijām “Polaris Dawn“, ar nesējraķeti “Falcon 9” paceļoties no Kenedija kosmosa centra Floridā., ASV. Misijā piedalās četri neprofesionāli astronauti ar miljardieri, kosmosa entuziastu Džaredu Aizekmenu (Jared Isaacman) priekšgalā.
Beware the post-menopausal women who doesn't give a damn, says 63-year-old TV presenter Carol Vorderman. Carol, a self-described ‘old bird with an iphone' joins Nuala McGovern to discuss her new book: Now What? On a Mission to Fix Broken Britain. Part memoir, part tool kit the book relates Carols campaign to defeat the last Tory Government, and urges millions to find their voice and hold the new Labour Government, and all future governments, to better account. Following on from the Woman's Hour SEND programme yesterday, we now focus specifically on SEND provision for black and Asian minority ethnic families. Nuala is joined by Stephen Kingdom, Campaign Manager for the Disabled Children's Partnership, who shares exclusive findings from a report they have conducted. Plus, co-founder of the Sikh disability charity SEN Seva Praveen Mahal tells Nuala about her own personal experience. The pioneering photographer Lee Miller worked as a fashion model and an artist before becoming a war correspondent for British Vogue in the 1930s. Her images taken during World War II are some of the most arresting and enduring of the conflict. A new film about her life, which stars Kate Winslet, focuses on the period in her life when she defied convention to become a war photographer, travelling to the front lines. The film's director Ellen Kuras explains how they captured Lee Miller's adventurous spirit.Last night saw the first - and so far, only scheduled - televised presidential debate in the USA ahead of the election in November. Kamala Harris and Donald Trump spoke for 90 minutes, each accusing the other of lying. Women's issues were on the table for debate including a heated exchange on abortion. Nuala discusses with New York Times columnist Amanda Taub.Presented by Nuala McGovern Producer: Louise Corley
Stāsta izdevniecības "Liels un mazs" izdevēja un līdzīpašniece Alīse Nīgale Pirms 20 gadiem Latvijā radās jauna bērnu grāmatu izdevniecība, un tai vajadzēja atrast nosaukumu un atbilstošu vizuālu simbolu. Grāmata, ar kuru aizsākās šīs izdevniecības darbs, bija Ineses Zanderes dzejoļu krājuma "Iekšiņa un āriņa" jauns, papildināts izdevums, kurš kopš tā laika piedzīvojis jau piecas atkārtotas tirāžas, ilgmūžīgu Jaunā Rīgas teātra izrādi un muzikālu audioierakstu. Tieši šajā grāmatā atradās Ūnas Laukmanes oriģinālā tekstililustrācija dzejolim "Lielais un mazais", kas deva ideju un tēlu izdevniecības nosaukumam un logo. lielais mazo nebaida lielais mazam draugs lielais mazo pagaida mazo sev līdz sauc mazais lielam pasmaida mazais lielam draugs mazais lielā nebaidās jo viņš pats liels augs Tekstililustrācija, kurā lielais un mazais bija ieguvuši divu lāču veidolu, un mazais lācis iekārtojies lielā lāča siltajā azotē, radīja spilgtu taktilu ilūziju. Bērni grāmatā paijāja lāču kažociņus, uzreiz nemaz nespējot noticēt, ka sataustīs gludu papīra lapu. Veidojot logo, māksliniece pārvērta šo ilustrāciju grafiskā, lakoniskā tēlā, bet saglabāja siltumu un sirsnību, kas izteica izdevēju pārliecību, ka bērnu un pieaugušo dzīve ir cieši vienota un bērnu literatūra ir svarīga, līdzvērtīga literatūras daļa. Tekstila klātbūtne izdevniecības "Liels un mazs" pirmsākumos nebija nejauša. Tā bija daļa no izdevniecības koncepta bērnu grāmatu ilustrācijas attīstībai: iesaistot arī māksliniekus, kas strādā tekstilmākslas, videomākslas, scenogrāfijas, instalāciju, datorgrafikas, glezniecības, tēlniecības, fotomākslas un citos žanros, var latviešu grāmatu ilustrācijas robežas paplašināt, ienest tajā jaunas idejas. Jau vienā no pirmajiem "Liels un mazs" izdevumiem – grāmatā "Pasakas par bērnu dzīvi" – līdzās nostājās Katrīnas Neiburgas inscenētās fotoilustrācijas, Ievas Maurītes grafika, Ginta Gabrāna gaismas instalāciju attēli, Andra Vītoliņa figūras, kas konstruētas no datoru detaļām, un Otto Zitmaņa glezniecība. Tekstila klātbūtne turpinājās Ūnas un Ineses kopdarbā – dzejoļu grāmatā "Dieguburti", un jo krāšņi uzplauka Lupatiņu stāstos un animācijā, iesaistoties māksliniekam Reinim Pētersonam un režisoram Edmundam Jansonam. Ne velti Zeķītei, Cimdiņam, Spilventiņam un Lakatiņam ir dots kopīgais uzvārds – Lupatiņi: visa viņu pasaule un viņi paši veidoti no audumiem. Režisora Mārtiņa Grauda ideja īstenojās Ineses Zanderes grāmatā "Latviešu zvēri", kurā tika noiets garš ceļš no mākslinieces Laimas Eglītes skicēm līdz Kristapa Kalna fotoilustrācijām. Ilustrācijās dzīvnieku maskās un cilvēku apģērbā tērpti aktieri iedzīvināja meža varoņus Latvijas dabā, bet Rūtas Briedes un Arta Brieža dizains piedāvāja bērnam grāmatā gan izjust dabiska audekla pieskārienu, gan salīdzināt papīrā izgrieztas dzīvnieku pēdas. Šķiet, ka dažādo žanru klātbūtnes ilustrācijā kulminācija tika sasniegta "Liels un mazs" dzejas bilžu sērijā "BIKIBUKS", kurā dažādu laiku latviešu autoru dzejoļus bērniem ilustrēja mūsdienu mākslinieki, un šis kopums, ko veido 101 grāmatiņa, kļuva par sava veida latviešu mūsdienu mākslas antoloģiju. Tajā atrodama visdažādāko stilu grāmatu grafika, glezniecība, papīra kolāža, plastilīns, skulptūra, instalācija. Netrūka arī Ūnas Laukmanes tekstilmākslas Aspazijas dzejoļa "Viešņa" ilustrācijās. Fotogrāfija bija vidutājs, kas palīdzēja šiem dažādajās tehnikās veidotajiem oriģināldarbiem nonākt drukātās grāmatās. Jau sērijas iznākšanas laikā "Liels un mazs" organizēja mākslas darbu oriģinālu izstādes, kas ļāva tos samērot ar tapušajām grāmatām, bet visvairāk pārsteigumu skatītājiem sagādāja izstāde "BikiMETRS". Tā līdzinājās lappusēm no Bikibuka dienasgrāmatas – atklājot mākslinieku darba procesu, dažādus "bikifaktus" un prototipus – cilvēkus un lietas. Lai gan šo izstādi, kas joprojām turpina apceļot dažādas Latvijas vietas, veidoja lielie, tā bija ērta mazajiem – ar piemērotu ekspozīcijas novietojuma augstumu un iespēju dažās ilustrācijās ielīst un iejusties no iekšpuses!
Valdība sāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta. Opozīcija gan kritizē, ka naudas valsts makā trūkst, bet lēmumu par nodokļu izmaiņām joprojām nav. Ar emocionālām uzrunām un protestiem Čikāgā ir sācies ASV valdošās Demokrātu partijas konvents, kura laikā Kamala Harisa oficiāli tiks izvirzīta par partijas kandidāti ASV prezidenta amatam. Kuras šosezon ir tīrākās un netīrākās pludmales un piekrastes zonas Latvijas teritorijā? Noslēgusies tradicionālā ekspedīcija Mana jūra.
"Klasikā" uz sarunu aicinām izcilo baroka mūzikas interpreti, latviešu soprānu Guntu Smirnovu no Šveices, un mūsu tikšanās galvenais iemesls ir divi koncerti, kurus sniegs ansamblis Duo Poetico. Baroka mūzikas programma 3. augustā pulksten 20 skanēs akustiskajā koncertzālē "Īle", bet 4. augustā pulksten 17 – Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcā. Ansambļa radošo kodolu veido divi mūziķi – Gunta Smirnova un armēņu vijolnieks Rafaels Ter-Sahakjans, kuriem šajā koncertprogrammā piebiedrosies arī ērģelniece Jekaterina Kofanova. Gunta Smirnova sadarbojas ar tādiem senās mūzikas lielmeistariem kā Renē Jakobs, Andrea Markons un Tons Kopmans. Gunta absolvējusi Bāzeles Senās mūzikas akadēmiju, vokālās prasmes pilnveidojusi arī Cīrihes Mākslu augstskolā. Dziedātāja uzstājusies Cīrihes un Bāzeles Operteātros, Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē, Ķelnes Filharmonijā, Barselonas Liceja teātrī, kā arī ir regulāra viešņa Leipcigas Tomasa baznīcā. Šosezon Gunta dziedās arī Senās mūzikas festivālā Insbrukā, Senās mūzikas dienās Vācijas pilsētiņā Hernē un Leipcigas Baha festivālā. Rafaels Ter-Sahakjans ir daudzpusīgs mūziķis, kas vijoļspēli apguvis Lozannas un Lucernas Mūzikas akadēmijā Šveicē. Baroka vijoles prasmēs papildinājies pie Braiena Dīna. Vijolnieks regulāri uzstājas ar dažādiem Šveices orķestriem un kamermūzikas kolektīviem, piedalījies arī daudzu jaundarbu pirmatskaņojumos. Duetam koncertā pievienosies Bāzeles Sv. Pētera baznīcas galvenā ērģelniece Jekaterina Kofanova. Virtuoza mūziķe, starptautisku konkursu laureāte, kas regulāri koncertē visā Eiropā, sadarbojas ar daudziem pazīstamiem orķestriem un solistiem, kā arī ir koncertu sērijas Orgelmusik St.Peter Basel mākslinieciskā vadītāja. Akustiskajai koncertzālei "Īle" mūziķi izvēlējušies programmu, kas īpaši veltīta vācu barokam. Tajā satiekas divi ļoti nozīmīgi komponisti – Johans Sebastiāns Bahs un Georgs Frīdrihs Hendelis, kuri dzimuši vienā mēnesī, vienā gadā un pat ģeogrāfiski netālu viens no otra, taču dzīvē nekad nav satikušies. Programma pārsteigs ar to, ka itāļu operu un angļu oratoriju meistara Hendeļa mūzika šoreiz skanēs viņa dzimtajā vācu valodā. Izskanēs trīs no viņa pazīstamjām "Deviņām vācu ārijām", kas ir izsmalcinātas kamermuzikālas miniatūras ar slavenā dzejnieka Bartolda Heiniha Brokes tekstiem. Savukārt garīgās mūzikas ģēnija Baha vokālo daiļradi programmā pārstāvēs ārijas no viņa laicīgajām kantātēm ("Kāzu kantātes" BWV 202 un "Ganiņu kantātes" BWV 249a). Bet vairāku Baha skolnieku, kā arī viņa dēla Karla Filipa Emanuela Baha kompozīcijas programmas otrajā daļā ieskicēs vācu mūzikas stilistisko attīstību 18.gs.beigās. K.F.E. Baha kamerkantāte "Pavasaris" pārlikumā soprānam, vijolei un ērģelēm šajā koncertā izskanēs pirmo reizi. Sarunā ar Guntu Smirnovu – par komandas darbu un kontaktiem senajā mūzikā karjeras sākumā Šveicē un tagad, par svarīgu posmu dzīvē kā kora dziedātājai un praktisko dzīvi, kura bijusi pamācoša; par satikšanos ar Renē Jakobsu un lomu uzkrājumu; par to, kāpēc pārtrūcis diedziņš sadarbībai ar Latviju un kā tas atjaunojies; par koncertprogrammu Īlē un Ikšķilē; par Duo Poetico nosaukumu un mūziku, kas aizrauj un aizkustina pašus mūziķus, kā arī par ansambļa sastāvu un saspēli. Bet intervijas izskaņā – par kursu "Vēsturiskā dziedāšanas māksla", ko Gunta tiešsaistē pasniegs Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studentiem, dziedāšanas ideāliem un ornamentēšanas noslēpumiem... Inga Žilinska: Mūsu iepriekšējā tikšanās notika pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem Bāzelē, kad studēji Schola Cantorum pie pieredzes bagātās dziedātājas Evelīnas Tabas. Laiks pagājis, un Latvijā par tevi neesam dzirdējuši gandrīz neko, savukārt Šveicē esi ieguvusi gan savu vietu, gan atzinību. Kā tev šie gadi aizritējuši, un kāda šobrīd ir tava ikdiena? Gunta Smirnova: Tā arī esmu palikusi Bāzelē… Pēc Schola Cantorum vēl mācījos Cīrihes Mākslu augstskolā. Tad vēl visādas privātstundas, meistarkursi, jo ar skolas beigšanu jau nekas nebeidzas – dziedātājam jau tas ceļš ir ļoti, ļoti garš, vienmēr ir, ko darīt un vienmēr kaut kas jāturpina tālāk. Taču ļoti svarīgi bijuši visi kontakti, kas gūti studiju laikā: kad sākas īstie mākslas ceļi, ir labi, ja pazīsti cilvēkus, kas arī pabeiguši skolu un kļuvuši, piemēram, par mūzikas direktoriem baznīcās. Tā ka karjeras sākumā ļoti noderēja daudzie kontakti tieši no skolas - kāds bija mani dzirdējis. Un tas, kas Schola Cantorum ir ļoti īpašs – tas, ka senās mūzikas atskaņošanā tev vajadzīgi citi cilvēki! Piemēram, lai savam eksāmenam iestudētu vienu Baha kantāti, tev nepieciešama vesela mūziķu komanda... Līdz ar to tu visu laiku sadarbojies ar kolēģiem: dziedi studiju biedru eksāmenos, dažādos koncertos, līdz ar to ļoti labi arī uzreiz redzi, ar ko tu varētu labi sastrādāties. Arī tevi dzird, un karjeras sākumā tas ir ļoti svarīgi! Tieši tā, Šveicē darbojoties, sākās lielākā dziedāšana jau pēc skolas beigšanas. Laikam tikai vienreiz dzīvē esmu bijusi uz kādu noklausīšanos, jo viss pārējais noticis tādā veidā, ka mani kāds ir dzirdējis un ieteicis. Tu darbojies kā brīvmāksliniece? Jā, tieši tā. Vairākus gadus dziedāju arī koros. Piemēram, Zürcher Sing-Akademie – tas ir profesionāls koris, ar kuru sadarbojās arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Mums bija kopīgs koncerts – bija ļoti jauki satikt bijušos kolēģus un draugus Cīrihē! Kopumā man tas bija ļoti, ļoti svarīgs posms, jo varējām sastrādāties ar pasaulslaveniem diriģentiem un labiem orķestriem. Un tad jau tu arī mācies muzikāli iekļauties tajā visā. Redzi, kā viss notiek. Praktiskā dzīve ir ļoti pamācoša! Tas bija ļoti vērtīgi – līdz brīdim, kad sapratu, ka kora dziedāšana tomēr ir kas cits. Solodziedāšanai ir cita intensitāte. Šobrīd vairāk dziedu solo vai ansambļos. Lielajos koros vairs nedziedu. Kā notika tava satikšanās ar leģendāro Renē Jakobsu? Bija taču vairāki koncerti, kuros sadarbojāties. Tas bija tik interesanti... Tobrīd dziedāju Zürcher Sing-Akademie – mums bija projekts ar Haidna Stabat Mater, kura pēdējā daļā ir ārkārtīgi virtuoza pasāža. Jakobss jau pašā sākumā zināja, ka viņa ansambļa soliste, kurai ir vairāk liriska balss, nevarēs tādā tempā nodziedāt, kā viņš vēlas. Un viņš bija lūdzis, lai to iestudē koris. Tad nu mēs – pieci soprāni – mēģinājām reizē nodziedāt tās milzīgi ātrās koloratūras neiespējami ātrā tempā, bet Jakobss izlēma – lai tomēr dzied viena dziedātāja. Un tajā brīdī mūsu diriģents Florians Helgāts lūdza viņam norādīt, kura tieši dziedātāja tā būs, kura nu tagad to dziedās. Viņš norādīja uz mani – pamēģini! Pamēģināju, tā tas arī palika, un ierakstā tas mans 20 sekunžu solo arī palicis. (smejas) Tobrīd Florians man saka: klausies, Jakobsam patika – aizej viņam kaut ko nodziedi! Un tad tas drosmīgais solis – pieiet pie maestro un jautāt: vai drīkstu pie jums rīt atnākt un kaut ko nodziedāt… Jā, tas dziedātājam ir grūts brīdis – kad sevi jāparāda, par sevi jāpastāv un jānotic. Un tiešām – viņš mani uzaicināja, noklausījās, un pēc pusgada uzvedām Tēlemaņa operu. Un to mēs dzirdējām arī "Klasikas" tiešraidē! Jā, maza, jautra lomiņa – Kefīza, lai atvieglotu traģisko operas ritējumu. Meitene, kura dzied par brīvību. Ļoti, ļoti jauka loma. Cik lomu kopumā ir tavā radošajā kontā? Manā repertuārā vairāk ir koncertpartijas – pasijās, oratorijās, kantātēs un tā tālāk. No operu lomām – vairākas Persela operas: "Karalis Artūrs", "Feju karaliene", "Didona un Enejs". Monteverdi "Orfejs". Operu gan ir mazāk, lai gan esmu dziedājusi atsevišķas operu ārijas. Bet Rīgā tu neesi dziedājusi jau ļoti sen. Pēdējā reize bija ar Alisi Jušku, Aināru Paukšēnu un Jāni Pelši – manuprāt, 2009. gadā. Tā sanāca, ka bija pārtrūcis tas diedziņš sadarbībā ar Latviju: nodibināju ģimeni, un bija daudz sarežģītāk visu saplānot un sakārtot. Ja mazi bērni, tikt uz skatuves ir problemātiski – tad jau uz vietas ir grūti saplānot! Par braucieniem ir ļoti jādiskutē, jo jābūt kādam, kas var palikt mājās. Jo turklāt abi ar vīru esat mūziķi. Tāpēc ļoti daudz kas ir jāsaskaņo. Vajag, lai der abām pusēm un ģimene ir laimīga. Un tagad esam satikušās, lai runātu par diviem koncertiem, kas šajā nedēļā izskanēs Latvijā. Viens no tiem notiks Īles baznīcā, otrs – Ikšķiles baznīcā. Turklāt Ikšķile ir tava dzimtā pilsēta. Kas īsti ir jūsu projekts – Duo Poetico? Latviski tulkojot – poētiskais duets. Esam divi – es un mans vīrs, vijolnieks. Parasti mums ir arī trešais dalībnieks. Jo ļoti maz ir skaņdarbu vijolei un balsij. Varbūt vajadzētu arī kaut ko pasūtīt? Līdz ar to, ka esmu baroka dziedātāja, pārsvarā mūsu programmu centrā ir baroka mūzika, un tad nu mūsu kompānijā ir vai nu teorbists, vai ērģelnieks, vai arī klavesīnists. Varam būt ļoti mazs sastāvs – trijatā, un varam būt arī paplašināts sastāvs – ar veselu continuo grupu. Atskaņojam to, kas mums patīk. Ļoti bieži ir tā, ka programmas sākumā ir baroka mūzika, bet turpinājumā ejam tālāk uz romantiskāku un modernāku mūziku. Kāda programma būs šoreiz? Īles baznīcā skanēs programma "Vācu baroka pērles" – tā bija koncerta rīkotāju vēlme, lai būtu vācu mūzika. Tāpēc esam izvēlējušies tiešām skaistas šīs mūzikas pērles! Piemēram, būs trīs no Hendeļa vācu ārijām. Kas neparasti: Hendeli vislabāk, protams, pazīstam kā itāļu operu vai angļu oratoriju autoru, bet tas, ka viņš ir vācu komponists – tas daudziem nav aizķēries prātā, un bieži vien ir pārsteigums. Šīs ārijas ir ar brīnišķīgi skaistiem, poētiskiem tekstiem vācu valodā – tās mēs arī piedāvāsim. Tās mums bieži ir programmas centrā. Būs arī Bahs un viņa laicīgā mūzika, kas retāk tiek atskaņota. (..) Atklāj, kurš būs vijolnieks un kurš spēlēs ērģeles? Vijolnieks Rafaels ir mans vīrs, bet ērģelniece būs mūsu mīļā Katja Kofanova, kura ir Bāzeles Pētera baznīcā galvenā ērģelniece. Ar viņu sadarbojamies jau vairāku gadu garumā. Sadarbība sākusies dievkalpojumos, bet pamazām radušās kopīgas koncertprogrammas. Viņa atbrauks arī pie mums uz Latviju, uz Īli. Pirmo reizi muzicēsim uz ērģelītēm, kuras būs uzstādītas speciāli mūsu koncertam Īles baznīcā. Ļoti, ļoti satraucoši. Bet domāju, ka būs ļoti interesanti! Pēc tava stāstītā saprotu, ka primārais programmas izvēlē ir skaista, neparasta, īpaša mūzika. Jebkurā gadījumā – mūzika, kas mūs pašus aizrauj un aizkustina. Ļoti svarīga ir arī saspēle, kas notiek starp mums. Ļoti priecājos, ka atpakaļceļu uz Latviju tu meklē arī caur profesionālajām zināšanām: no Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājas vietas izpildītājas Ievas Salietes saņēmu ziņu, ka nākamajā gadā mūsu Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedrā mācībspēks būs Gunta Smirnova. Tas ir brīnišķīgi, jo tava pieredze, izglītība un uzkrātās zināšanas ir tik apjomīgas, ka noteikti būs ļoti labs papildinājums mūsu Mūzikas akadēmijas senās mūzikas studentiem. Kuras būs tās sfēras, par kurām runāsi Mūzikas akadēmijā, un kas būs tavi apskatāmie lauciņi? Arī pati esmu ārkārtīgi priecīga par šo iespēju – ne tikai dziedāt, ne tikai parādīt, ko daru, bet arī dalīties tajā, ko esmu ieguvusi. (..) Ir ļoti daudz aktīvu jauniešu, kuri saka – jā, vēlos specializēties senajā mūzikā, un tas mani iepriecina… Kurss būs attālināts un norisināsies tiešsaistē, jo dzīvoju Bāzelē un nevaru atbraukt uz nodarbībām. Tā nosaukums – "Vēsturiskā dziedāšanas māksla". Tā būs mana pirmā pieredze šāda kursa pasniegšanā! Līdz šim esmu pasniegusi privātstundas un arī ar kolēģiem dalījusies – piemēram, rakstījusi ornamentus. Visas grāmatas jau apkopotas, tagad strādāju pie tā, lai visam būtu tulkojums angļu valodā, jo ļoti daudz kas ir vāciski. Tajā jūtos brīvi, bet saprotu, ka jābūt pieejamiem materiāliem angliski. (..) Pirmkārt, svarīgi saprast, kādi ir dziedāšanas ideāli. Vēsturiskajos traktātos ļoti daudz rakstīts par to, ko nozīmē laba dziedāšana un ko nozīmē skaista dziedāšana. Ļoti liela tēma vēsturiskajā dziedāšanā ir ornamenti. Uz to arī likšu akcentu, jo tas ir jātrenējas, tas ir jāmācās – pirmkārt jāievada sev ausī faili, kādi vispār ir varianti. Un tad, kad dziedi, augstākā stadija ir tad, ja vari brīvi, vispār nepiedomājot, tajā stilā ornamentēt. Man bijusi laime to iemācīties, jo man bijuši ļoti labi pasniedzēji. Kad dziedu Monteverdi mūziku, varu katru reizi to ornamentu veidot citādāku – pēc sajūtām. Saskaņā ar to, ko mūzika un afekts prasa. Tā ir brīnišķīga brīvības sajūta – kad apzinies, ka dziedi stilā, un mūzika ir dzīva.
Latvijas iedzīvotāji ar sēnēm ir uz "tu". Tomēr dažas no tām var būt tādas, ar kurām attiecības var nebūt tik labas. Kuras ir ēdamas un kuras neēdamas sēnes, kur tās aug un varbūt arī kādas varam audzēt paši? Viss par un ap sēnēm raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Danieli.
Zivīm jābūt mūsu uztura neatņemamai sastāvdaļai, bet kādas zivis būs labākas - no jūras nākušas vai audzētavā audzētas, vietējās vai importa, saldētas vai svaigas no tirgus? Varbūt labāk izvēlēties saldūdens zivis? Kādas veselīgākas? Vai tiesa, ka savvaļas zivīs ir plastmasas un dzīvsudraba atliekas? Un, kā pareizi uzglabāt un pagatavot zivis, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Valsts zinātniskā institūta "BIOR" uztura speciāliste Inese Siksna, šefpavārs Artūrs Taškāns un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
Muguras sāpes ir plaši izplatīta, neērtības un pat ciešanas sagādājoša parādība, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 80% cilvēku. Šo sāpju iemesli bieži vien ir mūsu sēdošais dzīvesveids, stress, netrenēta dziļā muskulatūra vai nepareiza muskuļu slodze.Par laimi, lielu daļu muguras sāpju problēmu ir iespējams atrisināt ar fizioterapiju, treniņiem, adekvātu atpūtu un ergonomiski piemērotu risinājumu izvēli.Ko darīt, lai mums izdotos regulāri vingrot un varam pasargāt sevi no muguras sāpēm vai atbrīvoties no tām, jautāju Ievai Zvīgulei, Sporta zinātnes doktorei, sertificētai fizioterapeitei, anatomijas docentei un Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītājai.Paldies uzņēmumam Training Lab par atbalstu Cilvēkjaudai ar iespēju ierakstīt šo epizodi viņu telpās, kas var noderēt tava kolektīva apmācībām, meistarklasēm un kreatīvām sapulcēm.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:36 Kādi ir būtiskākie muguras sāpju cēloņi9:27 “Top 1 darba nespējas iemesls līdz 45 gadu vecumam ir tieši muguras sāpes”11:46 Kā cilvēki paši nodara pāri savas muguras veselībai, pat nenojaušot par to16:39 Kā variēt apnicīgus dziļās muskulatūras vingrojumus19:02 Cilvēks kā burvīgs, savstarpēji saistīts mehānisms21:48 Liekā svara ietekme uz muguras veselību26:38 Sāpes kā sniega bumbas efekts, kas arvien vairāk samazina kustību iespēju29:39 “Jaunākiem cilvēkiem ir arvien vājāk attīstīta izpratne par savu ķermeni”32:19 Kādas kļūdas pieļauj cilvēki, nodarbojoties ar vienkāršām, sev pieejamām sporta aktivitātēm34:35 Kādu iemeslu pēc dažreiz mugura sāp naktī, miera un miega periodā37:06 Kā atšķiras cilvēku sportošanas un uztura paradumi, atkarībā no izglītības līmeņa39:48 Kādēļ ir tik svarīgi trenēt dziļo muskulatūru un muskuļu spēku50:18 Kādi muskuļi būtu jātrenē pārgājienu mīļiem un lieliem staigātājiem52:52 “Ja mēs regulāri un pareizi trenējam savu ķermeni, mēs trenējam arī savas smadzenes”56:32 Kuras organisma sistēmas pozitīvi ietekmē pareizas intensitātes un devas fiziskās aktivitātes1:01:10 “Mums katram ir jādara tas, kas mums patīk”1:01:50 Paņēmieni, kas darbojas, ja grūti sevi piedabūt uz vingrošanu1:11:07 Gadījumi, kad, pirms gulšanās zem skalpeļa, ir vērts pamēģināt atrisināt problēmu ar fizioterapijas palīdzību1:17:00 “Kusties, lai dzīvotu dzīvi smeķīgi”1:17:45 Mazās viltības, kā iedabūt kustību savā ikdienā1:20:22 Praktiski ieteikumi, kā izkustēties sēdoša darba veicējiem1:24:06 Šokējošā statistika par muguras veselību1:29:38 Kāpēc atruna “man nav laika izkustēties – jāstrādā” nav vērā ņemama
Vokālā grupa "Putni", kas latviešu izpildītājmūzikas vēsturē iegājusi ar oriģinālu, pārdomātu repertuāru un efektīgām, tehniski augstvērtīgām performancēm, šosezon turpina svinēt 30 gadu jubileju un aicina uz koncertu "Hildegarde. Spēka dziesmas", kas šoreiz tapusi kopā ar leģendārās grupas "Iļģi" solisti un tautas muzikālo tradīciju zinātāju Ilgu Reiznieci. Jaunā programma jau atskaņota 9. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēl viens atskaņojums vēl priekšā: tas notiks otrdien, 16. aprīlī, plkst.19.00 Liepājas Lutera baznīcā. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite. Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā tiekamies ar vokālās grupas "Putni" vadītāju Antru Dreģi un Ilgu Reiznieci. Sarunas ievadā Antra Dreģe atgādina par Bingenes Hildegardes daudzslāņainās personības spēku, kas ir iemesls vokālās grupas "Putni" daudzu gadu ciešai saiknei ar šo leģendāro viduslaiku autori. Tikām Ilga Reizniece vedina atcerēties latviešu folkloras senumu un min piemērus, kas uz to norāda. Tiek runāts par garīgo spēku un dziedniecības ietekmi, kas piemīt gan Hildegardes dziedājumiem, gan latviešu tautas dziesmām, par dažādajām vokālajām manierēm un burdonu kā satikšanās centrālo platformu; par dziesmu atlasi un komponistes Madaras Pētersones un ērģelnieces Kristīnes Adamaites iesaisti šīs programmas veidošanā. Noslēgumā - vēlreiz par veiksmīgo Hammond ērģeļu atdzīvināšanas projektu Liepājā un atziņa, kas Antrai un Ilgai šodien sniedz vislielāko spēka malku.
Raidījumā Diplomātiskās pusdienas stāsts par Palau Republiku. Tā atrodama Okeānijā, konkrēti Mikronēzijā. Šī Klusajā okeānā atrodamā valsts sastāv no apmēram 340 salām un saliņām. Un Palau šobrīd dzīvo nepilni 22 tūkstoši cilvēku. Respektīvi tikpat daudz cilvēku, cik Zolitūdē. Vienā pašā Purvciemā ir trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā visā Palau valstī. Un vienlaicīgi Palau nav mazākā valsts pasaulē. Tā pat nav mazāko valstu desmitniekā. Toties tās galvaspilsēta Ngerulmude gan ir rekordiste ar to, ka ir vismazāk apdzīvotā galvaspilsēta pasaulē. Tajā pat netiek uzskaitīti cilvēki, jo pirms dažiem gadiem, kad to izdarīja, sanāca apaļa nulle iedzīvotāju. Interesanti, ka tulkojumā no palau valodas Ngerulmude nozīmē “vieta, kur dzīvo fermentētas enģeļzivis”. Palau, starp citu, uzstāda vēl vienu politisko rekordu. Tā skaitās pasaulē visvairāk pārvaldītā vieta. Proti, valsts atrodas uz neliela arhipelāga, bet tā ir iedalīta sešpadsmit administratīvajos reģionos un katrai no šīm pašvaldībām ir savs parlaments un arī cilšu vecāko padomes. Ja pieskaita valsts līmeņa institūcijas tad skaitlis ar valsts amatpersonām krasi pieaug uz kopējo iedzīvotāju skaitu. Palau parlaments – Nacionālais Kongress sastāv no divām palātām, kurā ir pārstāvēti bezpartejiski deputāti. Senātā ir 13 cilvēki un Delegātu palātā ir 16. Bet Palau galvaspilsētas vidū ir atrodams cietums. Ne tikai tas ir vienīgais cietums valstī. Tas pats par sevi ir tūristu apskates objekts. Koror cietuma ieslodzītie cietuma veikaliņā tirgo pašu darinātus koka suvenīrus. Pirms dažiem gadiem cietumā par dažādiem noziegumiem sēdējā 79 cilvēki, no kuriem trīs bija sievietes. Tropiskajā Palau pamatiedzīvotāji ienāca vairāk nekā pirms divarpus tūkstošiem gadu no relatīvi netālu esošās Indonēzijas. Pirmatnējie Palau iedzīvotāji esot izveidojuši visnotaļ sarežģītas pārvaldības sistēmas, kā arī attīstījuši zvejniecības un lauksaimniecības prasmes. Pirmais eiropietis, kurš nonāca Palau, bija angļu kapteinis Henrijs Vilsons, kura kuģis cieta katastrofu 1783. gadā un viņš tika izmests uz salas vētras laikā. 19. gadsimta beigās salas kolonizēja spāņi, kuri pēc tam tās pārdeva vāciešiem. Palau kļuva par daļu no Vācijas Jaunās Gvinejas un vācieši aktīvi ekspluatēja vietējos iedzīvotājus un resursus gan fosfātu ieguvei, gan kokosriekstu plantācijās. Sākoties Pirmajam pasaules karam, salas vāciešiem atņēma japāņi, kas tās paturēja līdz pat 1944. gadam, kad tās atkaroja amerikāņi. Amerikāņi bieži sev arī pārmet, ka Palau salās mira disproporcionāli daudz karavīru, ja rēķina uz to, cik Palau ir relatīvi stratēģiski nenozīmīgas. No 1947. gada Palau ar ANO mandātu pārvaldīja ASV. Valsts ieguva neatkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm tikai 1994. gadā, kad parakstīja vienošanos ar Vašingtonu par finansiālās un tehniskās palīdzības saņemšanu apmaiņā pret ASV militāro bāzu atrašanos Palau teritorijā. Tajā pašā gadā Palau arī tika uzņemta ANO. Palau ir viena no tām nedaudzajām pasaules valstīm, kurai nav pašai savas armijas. Toties 2022. gadā tā piekrita izvietot savā teritorijā papildus vēl 100 miljonus eiro vērtu, modernu gaisa aizsardzības radaru sistēmu, kas spēj redzēt tālāk par horizontu. Pašai Palau ir tikai apmēram 30 cilvēku neliels krasta apsardzības dienests. Atgriežoties atpakaļ pie pirmatnējiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Palau, ir vērts pieminēt, ka sarežģītās pārvaldības sistēmas centrā bija sievietes. Proti, Palau faktiski pastāvēja matriarhāts. Vēl mūsdienās Palau sabiedrības un politiskās dzīves centrā ir matrilineāra sistēma. Sievietes ir lēmumu pieņēmējas sabiedrībā un mātes līnija prevalē mantojuma, laulību, bēru un citās civiltiesiskajās attiecībās. Talibanam Afganistānā Palau noteikti šķiet kā elle zemes virs;u. Turklāt lielākā daļa Palau iedzīvotāju ir kristieši. Vietējās izcelsmes Modek-n-gei reliģijai pieder vien pieci procenti iedzīvotāju. Palau klasificējās kā valsts ar augstu ienākumu līmeni un tā skaitās augsti attīstīta valsts. Neskatoties uz to, ka Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir apmēram 2,5 reizes lielāks nekā Palau. Cilvēku procentuālais skaits, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa līmeņa, abās valstīs ir ļoti līdzīgs – apmēram ceturtā daļa cilvēku. Šo sociālekonomisko rādītāju esam bieži pieminējuši raidījumos, bet, veidojot stāstu par Palau, sapratām, ka nekad neesam šo detalizētāk izskaidrojuši. Tāpēc palūdzām to skaidrot Vitautam Kuokštim, Viļņas Universitātes asociētajam profesoram.
Seišelu salas atrodas pie Āfrikas kontinenta austrumu krasta. Nedaudz virs Madagaskaras. Indijas Okeānā. Pieļauju, ka daudzi jau šo vietu zina, jo tā populāra tūristu vidū. Par tūrismu raidījumā noteikti vēl runāsim. Bet šobrīd par to, ar ko Seišelu salas ir īpašas. Seišelas ir mazākā Āfrikas valsts gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Seišelas ir tik mazas, ka tās pēc valsts konstitūcijas sastāv no 155 granīta un koraļļu salām, bet tās kopējā krasta līnija tāpat ir par septiņiem kilometriem īsāka nekā Latvijas. Latvijas, kā zinām, ir apmēram 498 kilometrus gara. Augstākais kalns Seišelās gan ir 905 metrus augsts. Jeb 2,5 reizes augtāks par mūsu vareno Gaiziņu. Un ar to noteikti visi valsts 100 000 cilvēku var lepoties. Visi 100 tūkstoši, no kuriem kas 90 procenti dzīvo tikai uz valsts lielākās Mae salas, uz kuras atrodas arī valsts galvaspilsēta Viktorija. Kuras oriģinālais nosaukums, kamēr salas pārvaldīja francūži, bija vienkārši L'etablissement jeb tulkojot – Nodibinājums. Francūži bija paši pirmie cilvēki, kuri apmetās Seišelu salās. Salas tika atklātas 16. gadsimtā, bet francūži kļuva par pamatiedzīvotājiem sākot ar 1770. gadu. Jau gadu vēlāk viņi tur izveidoja pirmo garšvielu plantāciju, lai konkurētu ar pasaules tirgū dominējošajiem holandiešiem. Tieši francūži arī salām piešķīra nosaukumu Seišelas. Un tas tika izdarīts par godu Francijas finanšu ministram Žanam Moro de Seišelam 1756. gadā. Seišelu salām ir īpatnēja dabiskā un demogrāfiskā situācija. No vides viedokļa – salas kādreiz bija daļa no Gondvānas superkontinenta un kopš atdalīšanās ir bijušas izolētas 75 miljonus gadu. Tas radīja situāciju, ka Seišelās ir atrodama unikāla flora un fauna, bet arī tās ilgstoši, kā minējām, ir bijušas cilvēku neapdzīvotas. Seišelu salas no francūžiem britu pārvaldībā nonāca 1814. gadā. Salās pamatiedzīvotāji attiecīgi bija eiropieši. No Āfrikas kontinentā atrodamajām kolonijām tika ievests darbaspēks darbam plantācijās. Vergu statusā sākotnēji, protams. Seišelas ieguva neatkarību no Lielbritānijas pārrunu rezultātā tikai 1976. gadā. Uzreiz pēc tam notika Franca-Alberta Renē vadīts apvērsums. Režīms ilga līdz 1993. gadam, kad notika vēlēšanas un valsts ir kļuvusi par vienu no divām Āfrikas demokrātiskākajām valstīm. Vēsturisko demogrāfisko procesu rezultātā Seišelu salu iedzīvotāji ir Austrumāfrikas un Malagasi izcelsmes kreoli. Franču, indiešu, ķīniešu un arābu izcelsmes cilvēku klātbūtne Seišelās arī ir jūtama. Seišelu kreolu valoda ir viena no trim oficiālajām valsts valodām. Tajā runā 90 procenti valsts iedzīvotāju, angļu runā - pieci procenti, kamēr franču - mazāk par vienu procentu. Seišelu iedzīvotāju skaits strauji pieauga tieši 20. gadsimta otrajā pusē dabiskā pieauguma rezultātā. Gadsimta beigās tā gan atkal kritās. Ģimenes plānošanas programmas, bezmaksas izglītība un bezmaksas veselības sistēma, kā arī sieviešu iesaistīšanās darba tirgū bija galvenie iemesli šim dzimstības samazinājumam. Dzimstība samazinājās un dzīves ilgums palielinājās. Bet, kas paradoksāli, ka valstī ir viena no lielākajām mūža ilguma atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm attīstīto valstu vidū. Sievietes dzīvo deviņus gadus ilgāk nekā vīrieši. Seišelu salas skaitās bagātākā valsts Āfrikā, ja rēķina IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Un tagad ieklausieties – bagātākā Āfrikas valsts šajā rādītājā ir vienā līmenī ar Latviju! Proti, abām ir 38 tūkstoši eiro uz vienu cilvēku pēc Pasaules bankas datiem. Galvenais sektors, kuram nepieciešams būtisks skaits darbinieku Seišelu salās, protams, ir tūrisms. Kopš 1971. gadā valstī atvēra starptautisko lidostu, cilvēku plūdums uz Sešelu salām ir bijis eksponenciāls. Mūsdienās valsti apmeklē vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku katru gadu. Tas ir 3,5 reizes vairāk nekā valstī vispār iedzīvotāju. Arī kroņprincis Viljams ar sievu Keitu medusmēnesi arī pavadīja Seišelu salās. Tūrisma sektors bija ienesīgāks, tādēļ valsts izvēlējās atteikties no plantācijām un lauksaimnieciskā ražošana samazinājās. Nesen Seišelu salas tika atzītas par vienu no drošākajām vietām uz zemeslodes ar zemiem noziedzības riskiem. Mūsu Ārlietu ministrijas mājaslapā gan ir piesardzīgāka aprakstā, bet tas nemaina lietas būtību. Un patiesību sakot, vēl pirms desmit gadiem Seišelu salās bija pasaulē lielākais ieslodzīto skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu. Vairāk nekā ASV un Krievijā. Šobrīd ieslodzīto skaits ir samazinājies trīs reizes un valsts ir citā situācijā. Ar citu tēlu un atpazīstamību. Un tieši šo jautājumu gribējām izzināt vairāk. Proti, bieži esam runājuši, kāda ir tūrisma sektora ekonomiskā nozīme valsts eksistencē. Bet vēl neesam runājuši par tūrisma politisko nozīmi. Un to detalizētāk lūdzām pastāstīt Latvijas Ārpolitikas institūta pētniecei un Rīgas Stradiņa universitātes lektorei Elīnai Vrobļevskai.
Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”
Raidījumā Diplomātiskās pusdienas analizējam Rietumāfrikā esošo valsti Togo. Togo Republikas nosaukums nāk no vietējās eve valodas un nozīmējot “upes otrā pusē” vai “māja pie jūras”. Portugāļi bija pirmie eiropieši, kuri ieradās Togo teritorijā vēl tālajā 15. gadsimtā, bet šeit viņi pastāvīgas apmetnes neizveidoja. Neatkarīgi no portugāļiem, Togo teritorija bija daļa no, tā saucamā, “Vergu krasta”, kuru no 16. līdz 18. gadsimtam kontrolēja dāņi. Jā, arī Dānija līdz 1803. gadam, kad faktiski stājās spēkā tās 11 gadus agrāk pieņemtais vergu tirdzniecības aizliegums, ir piedalījusies transatlantiskajā vergu tirdzniecības biznesā. Dāņu daļa gan visā vairāk nekā 12 miljonu cilvēku pārvietošanā no Āfrikas Rietumkrasta tiek rēķināta ap 1 procentu. Bet skaitliski tas tāpat ir vairāk nekā 100 000 cilvēku, kurus viņi pakļāva un uz kuru dzīvībām būvēja bagātību. Daudz labāks liktenis gan nepiemeklēja Togo iedzīvotājus arī pēc 1884. gada, kad tos pakļāva vācieši un izveidoja valsti ar nosaukumu Togolenda. Plaši iezīmējās vergu darbaspēka izmantošana vietējās kakao, kafijas un kokvilnas plantācijās. Vienlaicīgi gan jāsaka, ka vāciešu kolonisti padarīja Togo teritoriju par vienu no infrastruktūras ziņā attīstītākajām Āfrikas vietām, tostarp arī izbūvējot trīs dzelzceļa līnijas no galvaspilsētas Lomes. Pirmā Pasaules kara laikā visas vācu kolonijas tika atņemtas un konkrēti Togolenda 1922. gadā tika sadalīta starp britiem un francūžiem. 1956. gadā britu Togo teritorijas pēc referenduma iekļāvās Ganas teritorijā, bet Togo pēc neilgas būšanas Franču Savienība četrus gadus vēlāk Togo pasludināja neatkarību. Pirmais prezidents pēc neatkarības bija Olimpio, kuru 1967. gada apvērsumā personīgi esot nogalinājis nākamais diktators Gnasin-gbe Ejadema. Viņš arī valdīja līdz 2005. gadam, kad nomira un pie varas nāca viņa dēls. Tieši Faure Gnasin-gbe arī sāka ieviest demokrātiskas reformas un valsts kļuva par puslīdz funkcionējošu demokrātiju. Runājot par Togo sociālekonomisko situāciju, jāmin, ka valsts ir viena no tām, kurās iedzīvotāju vidējie ienākumi gada laikā nesasniedz pat 1000 eiro. Un Togo ir visbiežāk atrodama starp ANO Tautas attīstības indeksa zemāk novērtētajām valstīm pasaulē. Valsts sniegums virknē rādītāju ir pat katastrofāli zems. Un te gandrīz vai retorisks jautājums – ko gan var gribēt valstī, kurā gandrīz 40 procenti iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem. Milzīgais jaunu cilvēku skaits valstī rada nepieciešamību pēc sabiedrības un valsts rūpēm par mazajiem cilvēkiem. Un tas, protams, patērē laiku, enerģiju un naudu, kuras jau tāpat pārāk daudz nav. Rezultātā Togo iedzīvotāji aktīvi cenšas izdzīvot esošajā situācijā un daudzas no to ekonomiskajām praksēm ir neētiskas vai pat klaji noziedzīgas. Tiek rēķināts, ka apmēram 30 procenti no bērniem valstī cieš no hroniska bada. Attiecīgi, ne vecāki, ne ciemati, ne valsts nav spējīgas par tiem pienācīgi parūpēties. Valsts piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu no 1960. līdz 2010. gadam, kas ir izraisījis to, ka trīs piektdaļas valsts iedzīvotāju tagad ir bērni vai jaunieši. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits Togo tikai turpinās pieaugt. Bezdarba līmenis, nabadzība un izglītības trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem šādai situācijai. Valsts saskaras arī ar ārkārtīgi augstiem zīdaiņu mirstības rādītājiem. Gandrīz 40 no katriem 1000 dzimušajiem bērniņiem nomirst. Salīdzinājumam, statistikas rādītājs Latvijā ir nepilni 5 bērniņi no 1000 dzimušajiem, kamēr Afganistāna ir pasaulē līderpozīcijā ar 103 mirušiem bērniem no 1000 dzimušajiem. Šie visi faktori ietekmē arī paredzamo dzīves ilgumu. Togo tas ir 71,7 gadi, kamēr Latvijā dzimušajiem tiek paredzēts 76,2 gadus ilgs mūžs. Pasaulē pirmajā vietā ir Monako, kur šobrīd dzimušie varētu vidēji nodzīvot līdz pat 89,6 gadiem. Vēl jāmin, ka Togo vidējais valsts iedzīvotāju vecums ir tikai 20,5 gadi. Tiek rēķināts, ka Togo valdība nodrošina apmēram tikai ceturto daļu no resursiem, kas būtu nepieciešami pilnvērtīgi funkcionējošai izglītības sistēmai. Un te runa beigās nav tikai par infrastruktūru, bet arī par kvalificētu skolotāju trūkumu uz tik lielu bērnu skaitu, sevišķi lauku reģionos. Rezultātā Togo ir arī skumjš rādītājs attiecībā uz lasītprasmi, sevišķi sieviešu vidū gandrīz puse no valsts iedzīvotājām neprot lasīt un rakstīt. Vēl vairāk - ceturtā daļu meiteņu izprecina pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Togo ekonomika primāri ir agrāra. Togo skaitās fosfātu ieguves un eksporta lielvalsts pasaules mērogā. Šo resursu plaši izmanto mēslojuma ražošanā. Bet arī tā cenu kāpumi un kritumi dramatiski ietekmē valsts ekonomiku, sevišķi kopš 1990.gadu sākuma. Naftas produkti un degviela tagad ir lielākais eksporta produkts. Lauksaimniecības sektorā Togo ir nodarbināti apmēram 60 procenti iedzīvotāju. Un tas ienes gan tikai apmēram 30 procentus no eksporta ienākumiem. Liela daļa lauksamniecībā strādājošo ražo vien paši savai iztikai. Valstī ir uzlabojies privatizācijas process, bet apmēram 1,2 miljardus eiro nelielā valsts budžeta caurspīdīguma problēmu dēļ, infrastruktūras trūkuma, politiskās nestabilitātes un vispārējā perspektīvas trūkuma ekonomikā dēļ, ārvalstu investori netiecas investēt Togo. Kādēļ ārvalstu investīcijas ir tik nozīmīgas daudzām pasaules valstīm, skaidro Minijuss Talindis, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes lektors.
Balvu par mūža ieguldījumu “Lielā Kristapa” apbalvošanas ceremonijā šogad saņems filmu māksliniece, ilggadējā Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājaa Ieva Romanova, ar kuru tiekamies Kultūras rondo studijā. Ieva Romanova sāka darbu Rīgas Kinostudijā 1978. gadā kā māksliniece-inscenētāja un kopš tā laika ir saņēmusi piecus “Lielos Kristapus” par labāko filmu mākslinieka darbu. Viņas attiecības ar nacionālo kino balvu ir nozīmīgas arī citā ziņā – no 1999. līdz 2023. gadam Romanova kā Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja bija arī “Lielā Kristapa” organizēšanas priekšgalā. Kura filma jums pašai varbūt vistuvāk pie sirds? Ieva Romanova: Vistuvāk pie sirds? Es domāju, ka tā ir "Dzīvīte" un arī "Anna" ļoti tuvu pie sirds. Bet katra filma - viņa jau ir kā bērns. Visas viņas ir mīļas. Bet "Dzīvīte" tapa laikā, kad bija Atmodas laiks, un mums bija sajūta, ka mēs darām šo kopējo darbu, un arī šīs atmodas līnijas tajā filmā tika ievītas. [filma par Krišjāni Baronu] Un visi strādāja ar tik ārkārtīgi lielu atbildību un mīlestību, un brīnišķīgā kompānijā. Jā, tas tāds liels un mīlestības darbs. "Anna" ir ļoti maz rādīta filma, bet šobrīd ir digitalizēta, un viņai ir izveidots latviskais tulkojums, jo filma tika uzņemta vācu valodā. Darbība notiek 15. 16. gadsimtā un toreiz jau tajās aprindās runāja vāciski, tā bija vāciskā vide, tādēļ filma tika uzņemta vācu valodā. Kuras filmas jums patīk labāk - tās, kur ir jāmeklē konkrēts vēsturisks fons, lai veidotu māksliniecisko sajūtu, vai filmas, kurās ir tajā brīdī mūsdienas? Ieva Romanova: Man liekas, ka interesantāks uzdevums ir vēsturiskām filmām, jo tur mākslinieks ir brīvāks un viņš var veidot to vidi neatkarīgāk no apkārtējiem apstākļiem. Lai gan šobrīd, piemēram, Rīga ir tik ārkārtīgi sagandēta ar visiem plastmasas logiem, plastmasas durvīm. Piemēram, ir burvīgs nolupis šķūnītis, no vienas puses ejam, nu burvīgs šķūnītis, tas mums varētu derēt, un apejam riņķī, un tur jaunas baltas plastmasas durvis iekšā. Tas varbūt bija kaut kāds svaigums deviņdesmitajos gados, un visi gribēja tā, lai smukāk, bet katrā gadījumā mēs esam ārkārtīgs sapostījuši savu vidi. Vai jums kāds radošs plāns ir galvā, ko gribētos izdarīt? Ieva Romanova: Jā, gribētos atsākt gleznot, jo to nav bijis laika darīt visu laiku un gribētos, jā, mainīt orientāciju atpakaļ uz mākslu. Tagad varētu gleznot, jā, ļoti gribas. (..) Es nevaru apsolīt, ka es ļoti daudz kaut ko izdarīšu vai man ļoti veiksies, bet man ļoti gribas. "Vecās pagastmājas mistērijās" man vajadzēja gleznot Vincenta vietā, un tad bija "āķis lūpā". Tad es domāju - jā, nu tagad gan, bet atkal bija nākamie darbi, nākamie darbi, nākamie darbi. Nē, nu tur Vincenta mākslinieks bija Jāzeps Pīgoznis, bet tad, kad viņam vajadzēja kadrā kaut ko gleznot, tad es viņam tās sagataves sagatavoju. Mēs tā kopā darījām to, bet ļoti gribas.
This episode is a reairing of the Multicultural Leadership Development Experience at the YMCA General Assembly, featuring the Causenetic podcast discussing sustainability with Carlos Sanvee (World Alliance of YMCAs and Kathy Kuras (YMCA of YMCA of Greater Austin) --- About the Causenetic Podcast: The Causenetic podcast is focused on expanding the Y's mission to audiences and providing conversation, inspiration, and influence. Our hosts, Keith Vinson and Rodrigua Ross, are two YMCA of Metropolitan Dallas employees discussing community topics that are globally-minded and locally-focused. This podcast allows listeners to see a different perspective and connect to community issues. www.ymcadallas.org/causenetic --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/causenetic/message
Mūsu attiecību sākumā, kad mans topošais vīrs Mišels meklēja darbu, mentore viņam piesardzīgi un saudzīgi ieteica uz sejas likvidēt divus izteiktus veidojumus ar ne visai estētisku izskatu, ja vien viņam tas būtu pieņemami. Viņa toreiz sacīja, ka, lai arī tas nebūtu izšķirošais faktors, pēc kura potenciālais darba devējs vadītos lēmuma pieņemšanā (un pasarg' Dies', ja kāds būtu tik neprofesionāls), tam tomēr varētu būt kāda ietekme uz to, vai darba intervijā tikko satikti cilvēki pievērstos Mišela teiktā saturam, kas ir vērtīgs, vai arī viņu uzmanību no tā uz brīdi novērstu viņa izskats. Mišels toreiz atbildēja, ka viņu pašu tie veidojumi neuztrauc, bet, ja tie sarunbiedriem biznesa vidē varētu novirzīt kādu daļu uzmanības prom no sarunas satura, tad viņš izvēlas tos likvidēt.Kad intervijā jautāju par to ārstei dermatoloģei Annai Bērziņai, viņa atbildēja, ka, viņasprāt, ja cilvēkam savas ādas sakarā kaut kas traucē, tad, lai nebojātu sev nervus, te prātīgi izvēlēties vienu no divām pieejām: 1) samierināties un pieņemt to vai 2) risināt.Ar cilvēka ādu ir saistīti dažādi aizspriedumi, viedokļi un mīti, reizēm pat bīstami. Mani šīs intervijas sakarā interesēja viens - kā dakteres zināšanas un pieredze klasiskajā un estētiskajā dermatoloģijā var noderēt cilvēkiem, kuram savas ādas sakarā nākas izjust diskomfortu, kuru sev ir iespējams aiztaupīt.Es Annu pazīstu vairāku mūsu kopīgo interešu dēļ, tai skaitā tādu, kā klinšu kāpšana, kad viņas vai mana veselība un dzīvība, iesieta virvē, atrodas otras rokās. Viņa manā ģimenē ir palīdzējusi risināt dažādas ādas problēmas, sākot ar skolas paziņojumu, ka bērna klasē kādam ir atrastas utis, turpinot ar alerģisku izsitumu ārstēšanu, izskatu bojājošu "pleķu un piepju" aizvākšanu mums ar vīru, un beidzot ar regulārām aizdomīgo dzimumzīmju pārbaudēm, lai nodrošinātos, ka tajās neuzdzīvo ļaundabīgs audzējs. Un, lai arī tas pagaidām nav manos plānos, pie reizes izjautāju dakteri arī par estētiskās "špricēšanās riskiem un ieguvumiem". Man patīk, ka mana āda ir mans sabiedrotais, nevis cietējs manas nezināšanas dēļ.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:53 Fakti, ko cilvēkiem būtu vērtīgi zināt par savu ādu7:31 Ar ko atšķiras klasiskā dermatoloģija no estētiskās dermatoloģijas10:52 “Esam mēs ar stigmām un aizspriedumiem pilni”12:58 Kādu vienošanos ir noderīgi noslēgt ar saviem bērniem un pusaudžiem15:27 Kāpēc cilvēki samierinās ar traucējošiem veidojumiem uz ādas18:16 Ar kādām māņticībām un mītiem ādas ārste regulāri sastopas21:59 Kādu kaitējumu savai ādai var nodarīt, mēģinot pašārstēties ar tautas metodēm25:36 Saistība starp cilvēka ādu un kopējo organisma veselību27:22 Kuras ādas slimības izraisa pārlieku liels stresa līmenis28:57 “Tas nav par nemazgāšanos. Kašķi mēs varam dabūt arī veikalā, trolejbusā, skolā – jebkurā sabiedriskā vietā”32:31 Kas ādas medicīnā ir mainījies pēdējos gados, Bez Cilvēkjaudas fanu finansiālā atbalsta mēs nevaram turpināt podkāstu. Mēs to saņemsim, ja tu pieteiksies uz nodarbības ierakstu par to, kā izveidot savu jaudas rokasgrāmatu, lai uzturētu iekšējo spēku un dzīvesprieku. Piesakies: cilvekjauda.lv/izveido-rokasgramatu un esi atbalsts, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem ir pieejama bez maksas. Bez Cilvēkjaudas fanu finansiālā atbalsta mēs nevaram turpināt podkāstu. Mēs to saņemsim, ja tu pieteiksies uz nodarbības ierakstu par to, kā izveidot savu jaudas rokasgrāmatu, lai uzturētu iekšējo spēku un dzīvesprieku. Piesakies: cilvekjauda.lv/izveido-rokasgramatu un esi atbalsts, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem ir pieejama bez maksas.
This episode is from the live taping at the Multicultural Leadership Experience at the YMCA General Assembly, featuring the Causenetic podcast discussing sustainability with Carlos Sanvee (World Alliance of YMCAs and Kathy Kuras (YMCA of YMCA of Greater Austin) --- About the Causenetic Podcast: The Causenetic podcast is focused on expanding the Y's mission to audiences and providing conversation, inspiration, and influence. Our hosts, Keith Vinson and Rodrigua Ross, are two YMCA of Metropolitan Dallas employees discussing community topics that are globally-minded and locally-focused. This podcast allows listeners to see a different perspective and connect to community issues. www.ymcadallas.org/causenetic --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/causenetic/message
Vai pēc pāris desmitgadēm Lielbritānija būs ledājs? Nesen publiskots dāņu pētījums brīdina, ka Altantijas okeāna straumēm draud daudz ātrākas izmaiņas nekā prognozēts iepriekš. Straume, kas šobrīd silda Eiropas ziemeļus, var apstāties jau pēc pāris desmitgadēm. Kas īsti ir Golfa straume, kāpēc tā mainās un ko saka šie nesenie pētījumi? Un kādas straumes ir Baltijas jūrā? To izzinām sarunā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku Māri Skudru. Raidījumā arī stāsts par ūdens iemītniekiem, šoreiz zivīm. Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas tos sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts?
Māja, kā noliktava, nav kur spert soli, jo neko nedrīkst izmest, viss taču kādreiz var noderēt. Bet vai vienmēr vēlme visu paturēt un nekad nešķirties no lietām, kuras ir zaudējušas savu vērtību, ir atbalstāma vai tomēr tā ir problēma, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē interjera dizainere Vīva Ieviņa un zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marija Ābeltiņa, kura norādījusi, ka patoloģiska krāšana ir psihiskās veselības traucējums, nevis untums, ko daudzi neatpazīst. "Ir ļoti svarīgi atšķirt cilvēku, kuram patīk maksimālisms, vai ir daudz mantu, no tāda patiešām smaga stāvokļa, kas ir patiesībā psihiska saslimšana, tas ir mentālās veselības traucējums, kas ir šī vākšana un prasa profesionālu palīdzību," norāda Marija Ābeltiņa. "Tas nav vienkārši, ka man ir daudz mantu. Tāpēc, no vienas puses, mēs varam būt piekritēji tam, ka mums ir varbūt vairāk grāmatas, varbūt vairāk drēbes un kaut kādas sentimentālās lietas. Tas nenozīmē, ka katram vajag pieturēties pie minimālisma savā dzīves stilā. Bet ja mēs skatāmies uz šo patoloģisko vākšanu, to raksturo tāda pilnīga dzīves telpas piepildīšana ar dažnedažādām mantām. Kad es saku, pilnīga piepildīšana, to arī burtiski domāju. Nereti cilvēkiem, kam ir mentālās veselības traucējumi, viņiem īsti nepaliek vieta, kur aiziet uz virtuvi, vai viss dzīvoklis, visa māja izskatās kā tāda ļoti blīvi piepildīta, tur ir tikai tādas ejas, kas patiesībā apdraud arī dzīvību, jo mantas tiek sakrāmētas tādās kā piramīdās, un tas viss var uzkrist virsū. Tāpēc tās ir divas dažādas lietas - vienkārši cilvēks, kam ir daudz mantu vai kuram nav ideāla kārtība, un cilvēks, kura dzīve ir manta." "Patoloģiska vākšana var attīstīties jebkurā vecumā, bet novērots, ka ar katru desmitgadi, ja cilvēkam ir tas sācies, pasliktinās. Var teikt, ka līdz ar vecumu mēs redzēsim lielākas izpausmes šim traucējumam," turpina Marija Ābeltiņa. "Divi lielie pasaulē atzītie slimību klasifikatora šobrīd vākšana Ir atdalījuši kā tādu atsevišķu diagnozi, agrāk tā ietilpa obsesīvi kompulsīvos traucējumos, bet šobrīd ir skaidrs, ka tā ir atsevišķa diagnoze, kas patiesībā arī diezgan grūti padodas ārstēšanai tāpēc, ka cilvēki nereti paši neuztver to kā problēmu, cilvēki tiešām tajā nesaskata kaut ko īpašu. Pētījumi par šo traucējumu un to, kas to izraisa vēl turpinās. "Šobrīd ir skaidrs, ka cilvēki tiešām gūst prieku no tā, ka viņi vāc lietas: ir arī cilvēki, kas kompulsīvi iepērkas, nevar apstāties. Bet arī nespēja šķirties no mantām. Patiesībā ar iekšējām vērtībām saistītas lietas. Piemēram, cilvēkam var būt sajūta, ka viņš negrib piemēslot planētu, mest ārā lietas, kas pēc tam 500 gadu kaut kur mēģina sadalīties, skaidro Marija Ābeltiņa. "Tas var būt saistīts ar sentimentālām izjūtām, atmiņām, kaut kādā ziņā cilvēks pieķeras tām mantām, ja viņām ir šī sentimentālā jēga, pieķeršanās, kas varbūt citiem cilvēkiem nemaz nav raksturīga. Tur ir tāds prieka moments." "Ja kaut kādā ziņā vardarbīgi atņem šīs mantas, cilvēki izjūt ļoti daudz gan bēdu, gan skumju, gan dusmu. Tur ir milzīgs pārdzīvojums. Tas nav vienkārši izmest mantas, tas ir šiem cilvēkiem kā izmest daļu no viņiem," atzīst Marija Ābeltiņa. "Un, protams, tad, kad cilvēks ir apjēdzis, ka tā ir problēma, ka tas ietekmē viņa dzīvi, kaut kādā mirklī viņam var trenēt prasmes, kā šīs sentimentālās lietas mēģināt kārtot, vai ka no viena pasākuma nevajag glabāt 25 atmiņu lietas, bet var izvēlēties vienu. Bet tas ir tad, kad jau viņš ir gatavs sadarboties un tādas prasmes, kā kārtot mantas, var būt noderīgas. Bet ar to nevar sākt. Ja cilvēks uzskata, ka ar viņu viss ir kārtībā un viņam tas sagādā tādu piepildījumu un prieku, ka viņam ir ļoti daudz mantu, un kāds atnāk un sāk to visu ņemt nost, tad cilvēks ir vienkārši tāda apjukumā vai frustrācijā, kas notiek ar mani, kāpēc tie cilvēki man dara pāri, kāpēc mani tuvinieki dara man pāri." Pie speciālista vispirms var konsultēties arī tuvinieki, jo dzīvot kopā vai kaimiņos ar šādu cilvēku ir grūti un sarežģīti. "Nevajag cerēt, ka cilvēks pāries uz minimālismu. Arī nesaku, ka minimālisms ir tas pareizais ceļš, kur mums iet, vienkārši cilvēks var sākt dzīvot normālu dzīvi, kur mantas viņu neapdraud un nav viņa dzīves vienīgā sastāvdaļa," bilst Marija Ābeltiņa.
In this episode of the Epigenetics Podcast, we caught up with Paula Desplats from the University of California San Diego to talk about her work on DNA Methylation Alterations in Neurodegenerative Diseases. The laboratory of Paula desalts focuses on decoding the role of epigenetic mechanisms, like DNA methylation, on the onset and progression of neurodegenerative diseases like Parkinson's and Alzheimer's. In doing so, on of the goals of the Desplats team is to develop a biomarker panel based on quantification of DNA methylation of selected genes that can discriminate Parkison's Disease patients from healthy subjects in a simple blood test. More recently, the team also focused on the role of the circadian rhythm on neurodegenerative diseases and finding a way how interventions can help in managing the disease. References Masliah, E., Dumaop, W., Galasko, D., & Desplats, P. (2013). Distinctive patterns of DNA methylation associated with Parkinson disease: identification of concordant epigenetic changes in brain and peripheral blood leukocytes. Epigenetics, 8(10), 1030–1038. https://doi.org/10.4161/epi.25865 Cronin, P., McCarthy, M. J., Lim, A., Salmon, D. P., Galasko, D., Masliah, E., De Jager, P. L., Bennett, D. A., & Desplats, P. (2017). Circadian alterations during early stages of Alzheimer's disease are associated with aberrant cycles of DNA methylation in BMAL1. Alzheimer's & dementia : the journal of the Alzheimer's Association, 13(6), 689–700. https://doi.org/10.1016/j.jalz.2016.10.003 Henderson-Smith, A., Fisch, K. M., Hua, J., Liu, G., Ricciardelli, E., Jepsen, K., Huentelman, M., Stalberg, G., Edland, S. D., Scherzer, C. R., Dunckley, T., & Desplats, P. (2019). DNA methylation changes associated with Parkinson's disease progression: outcomes from the first longitudinal genome-wide methylation analysis in blood. Epigenetics, 14(4), 365–382. https://doi.org/10.1080/15592294.2019.1588682 Nasamran, C. A., Sachan, A., Mott, J., Kuras, Y. I., Scherzer, C. R., Study, H. B., Ricciardelli, E., Jepsen, K., Edland, S. D., Fisch, K. M., & Desplats, P. (2021). Differential blood DNA methylation across Lewy body dementias. Alzheimer's & dementia (Amsterdam, Netherlands), 13(1), e12156. https://doi.org/10.1002/dad2.12156 Related Episodes Development of Integrative Machine Learning Tools for Neurodegenerative Diseases (Enrico Glaab) The Role of DNA Methylation in Epilepsy (Katja Kobow) CpG Islands, DNA Methylation, and Disease (Sir Adrian Bird) Contact Epigenetics Podcast on Twitter Epigenetics Podcast on Instagram Epigenetics Podcast on Mastodon Active Motif on Twitter Active Motif on LinkedIn Email: podcast@activemotif.com
Welcome back to Iron Sights After Dark! In this episode I meet with LEO & Coach, Chris Kuras. We discuss the shifts happening in the attitudes and culture of LEO training and accountability across the country, and how these shifts are being driven by officers who demand more from their profession. Chris shares his experiences of pushing the standard and demanding more from himself and his colleagues, which has earned him respect and provided him with a platform for contributing to solutions rather than complain about the problems. If you're an LEO or coach that wants to be an agent of change and help improve our industry, this episode is for you.Episode Sponsor:BioProtein Technology: https://bioproteintech.com/For $30 off your order use code "IRONSIGHTS" at checkout.BioPro+ can potentially help to improve balance hormones, increase sex drive, improves insulin sensitivity, and produce increases of mitochondria and nucleic acids to create a total system modulator. BioPro+ regulates, rebuilds, and regenerates at the cellular level to help you look, feel, and perform your best.After Dark #66 Timestamps00:00 Intro04:44 Jeff Nichols, The Selection Process And Seminar08:27 Holistic Approach to Improving Performance in Law Enforcement10:06 Incentivizing Police Officers to Improve Training and Performance19:38 Good Coaching And Challenges For Instructors27:38 The Impact of Body Cam Footage on Law Enforcement Training33:44 Chris The Manic Hustler's Expansion Plan and The Plate To Plate Project40:03 Assessing Risk With Performance Based Sponsorship44:19 Exposure In The Fire Arms Industry And Social Media54:27 The Benefits of Good Gatekeeping and Networking in the Industry01:09:13 Recognizing a Job Well Done01:17:08 Investing in the Fundamentals of Firearm Training01:23:27 The Benefits of Seeking Referrals and Taking Other People's Classes01:33:05 Reaching Out and Finding Strength in Numbers to Find SolutionsRed Dot Fitness Training Programs: https://www.rdftrainonline.comOnline Membership (Full Access To All Programs & Virtual Coaching):https://www.reddotfitness.net/online-membershipVirtual Coaching:https://www.reddotfitness.net/virtual-coachingSelf-Guided Programs:https://www.reddotfitness.net/Self-Guided-Programs1Connect With Us:Website - https://ironsightspodcast.com/Instagram - https://www.instagram.com/ironsightspodcast/Facebook - https://www.facebook.com/ironsightspodcast/More Iron Sights Interviews:Triple Feed: https://www.youtube.com/watch?v=VMTc7AE0KaQ&t=384sKayley Gunner: https://www.youtube.com/watch?v=nfGqHxCv7Vc&t=522sMike Salemi: https://www.youtube.com/watch?v=Jq-Nj6M0EBI&t=335sAdam Schafer: https://www.youtube.com/watch?v=BiyrdWdO1y8&t=8sSal Di Stefano: https://www.youtube.com/watch?v=JBdKdSjQ0BM&t=4425sJason Khalipa: https://www.youtube.com/watch?v=YTiq-sID-EMByron Rodgers: https://www.youtube.com/watch?v=XrtEyuVNNpwDonnie Oliver: https://www.youtube.com/watch?v=cKY1_TLKHlIChris Cheng: https://www.youtube.com/watch?v=Wr0zSGSTzKM&t=2sTraver Boehm: https://www.youtube.com/watch?v=r_NLdIg3zBc&t=1394s
Cik daudz mēs zinām par demokrātiju un vai spējam to ieviest un uzturēt? Kā mums pašiem spēt atpazīt tās vērtības, kuras padara sabiedrību par īsteni demokrātisku? Par šo saruna svētku dienas rītā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Demokrātijas akadēmijas vadītāju un biedrības "Latvijas Lauku forums" izpilddirektori Anitu Seļicku, Demokrātijas akadēmijas satura izstrādes eksperti, izglītības programmu veidotāju Lieni Valdmani un Demokrātijas akadēmijas reģionālo koordinatoru un Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu.
Ir ļoti daudz dzīvo organismu uz mūsu planētas, kas jau miljoniem gadus spēj vairoties veidā, kādu nekad nav izbaudījis cilvēks, proti, dējot olas. Olas dēja jau dinozauri un visticamāk arī dzīvnieki vēl senāk. Dēšana ir sens un visai parocīgs veids mazuļu laišanai pasaulē. Tas arvien ir pārsteidzošs process, kas pašu dzīvnieku starpā ir atšķirīgs, kāds izdēj tūkstošiem olu, cits - vienu un sargā to kā dārgumu. Kāpēc dzīvnieki dēj olas, kādas priekšrocības un kādus riskus sniedz dēšana, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Zivju mazuļu dzimšana Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas to sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts? Pasaules ūdeņos mīt aptuveni 30 tūkstoši zināmu zivju sugu un, ņemot vērā šo lielo daudzveidību, arī izdzīvošanas un pēcnācēju radīšanas mehānismi ir vairāki. Ir zivis, kas ikrus iznērš un neliekas par tiem ne zinis, ir tādas, kas gan ikrus, gan kāpurus, jeb zivju mazuļus auklē mutē, ir zivis dzīvdzemdētājas un ir tādas, kas veido ligzdas. Pirms runājam par dažiem piemēriem zivju ikru izauklēšanā, palūkosim uz to sākumu, jeb nārsta vietu un konkrēti uz ekstrēmākajiem nārstotājiem, piemēram, Eiropas zušiem, kuri mīt saldūdeņos, bet nārstot dodas pāri Atlantijas okeānam uz Sargasu jūru netālu no Bermudu salām. Kāpēc šai zivij jāmēro garais ceļš un kurām vēl zivju sugām ir jāpārvar šķēršļi, lai radītu pēcnācējus, stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam ne tikai papildina tā garšu un smaržu, bet arī palīdz dziedēt organismu. Kādu labumu veselībai var dot regulāra un daudzveidīga garšvielu lietošana, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško. Šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas. "Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, tā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitra aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidro Artūrs Tereško. "Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt, īpaši, ja ar pienu uztaisīsies, pavisam būs sildoša," atzīst Dita Lase. "Bet pietiek arī likt vienkārši pie ēdiena klāt, jo garšvielas lietojam mazos daudzumos. Skatieties, kas ir vajadzīgs, ja ir vajadzīgs tūlītējs efekts, taisāt tēju, ja gribat stimulēt savu imūnsistēmu, vielmaiņu, sildīties, uzturēt sevi formā drēgnajā laikā, liekat vienkārši pie ēdiena garšvielas. Vienu dienu vienu, otru - citu, vai kādā kombinācijā, tas ir labākais veids. Līdzīgi kā ar ārstniecības augiem labāk ir taisīt nevis taisīt monokūri un sagaidīt blaknes, bet tieši kombinācijā - drusciņ vienu, drusciņ otru." "Ļoti bieži labās lietas notiek nevis tāpēc, ka jaut kas ir daudz, bet tāpēc, ka kaut kas ir maz un pareizi," atgādina Dita Lase.
NBA regulārā sezona mazliet pāri pusei, kas ļauj apkopot pārdomas un savilkt bilanci par pirmo spēļu maratona daļu, kā arī prognozēt karstākus un ne tik karstus notikumus, kas līgas fanus sagaida turpinājumā. Kuras komandas mēģinās mainīt ieņemto kursu? Vai piedzīvosim kādu maiņu - "kases grāvēju"? Kas tad īsti notiks ar titulu?
In this episode, I got to sit down with Chris Kuras at Condition One Group in Miami Florida. I flew out to experience Condition One's CQB training in their 9,000 sq./ft. facility and came in the day before to record a conversation with Chris Kuras to give you a look at what to expect from the course, their company as well as Chris's background in Law Enforcement and strength coaching. We get into shit talk, training, overcoming health complications, veterans & most importantly, CQB. There's going to be a lot of content coming out from this trip so follow the pages below to stay tuned.Red Dot Fitness Training Programs: https://www.rdftrainonline.comOnline membership (Full Access To All Programs & Virtual Coaching):https://www.reddotfitness.net/online-membershipVirtual Coaching:https://www.reddotfitness.net/virtual-coachingSelf-Guided Programs:https://www.reddotfitness.net/Self-Guided-Programs1Connect With Us:Website - https://ironsightspodcast.com/Instagram - https://www.instagram.com/ironsightspodcast/TikTok - https://www.tiktok.com/@ironsightspodcastCondition One Group:Instagram - @conditiononegroupChris Kuras - @tactical_human_performanceWebsite - https://conditiononegroup.com/
Despite the flashy headlines and ribbon cuttings of Whole Foods, Rivertown Market and other — the overall number of full service grocery stores in Detroit is actually on the decline. We don't have enough square footage of grocery store to serve our population, and there's a rise of dollar store alternative that don't provide fresh food. Although not technically a food desert, many Detroiters are food insecure and underserved. There's also a rise of dollar stores that don't offer fresh food. Residents routinely head to the suburbs to meet their needs, sending hundreds of millions of dollars out of the city. We also get into ways people are working on this problem, including the work of the Detroit Food Policy Council. Our guest is Amy Kuras to talk about it. Website: https://www.detroitfoodpc.org/ Report: https://www.detroitfoodpc.org/sites/default/files/pdfs/DFMR20-Report-20220929-FINAL.pdf Feedback: https://forms.gle/MnwUf8uJEtpyG9m2A or dailydetroit -at- gmail -dot- com
Podcasty Radia Wnet / Warszawa 87,8 FM | Kraków 95,2 FM | Wrocław 96,8 FM / Białystok 103,9 FM
Gośćmi audycji są: były selekcjoner piłkarskiej reprezentacji Polski Jerzy Engel, piłkarz i były trener Pogoni Szczecin Mariusz Kuras oraz Andrzej Kokot, który grał dla siatkarskiej Gwardii Wrocław. W programie omawiany jest także drugi tytuł mistrza świata Formuły 1 zdobyty przez Maxa Verstappena. Posłuchamy także wypowiedzi siatkarza Projektu Warszawa - Jana Firleja - który komentuje pierwsze zwycięstwo stołecznej drużyny w nowym sezonie PlusLigi. Audycję prowadzą Grzegorz Milko i Kamil Kowalik. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message
Sağlık Bakanlığı, engelli statüsünde işçi alım kurasını bugün yapacak. Kura, canlı olarak izlenebilecek. Peki, engelli statüsünde işçi alım kurası sonucunda kaç bin kişi atanacak? Engelli statüsünde işçi alım kurası saat kaçta yapılacak İşte, det...
Chris Kuras is a full-time police officer assigned to the Training Unit of his agency. Chris is also on the department's SWAT team where he utilizes his background in athletics to help push the officers to be better at shooting and fitness. Chris is also an instructor for Condition One Group which has a variety of training courses with a big focus on Close Quarter Battle or CQB. Military, Law Enforcement and Civilians all can train with Condition One and we discuss this in the episode. Links mentioned in the show: Condition One Group
Šonedēļ par 50% vairāk Robja un Annijas rantu, nekā pēdējā laikā! Kuras valsts iestādes atkal pievīlušas tavus iemīļotos podkāsterus? Kā, tuvojoties vēlēšanām, jūtamies par konkrētiem deputātiem un kandidātiem? Kāpēc majonēzes biržā atkal manāmi cenu kritumi? Par to un vēl šo to, uzzini šajā epizodē! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Executive palīgs - Valts Anškens Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija
Det var en gang en fæl kjempe som het Stalo. Han plaget og truet folket som bodde rundt fjellet hans. En modig gutt ved navn Kauras bestemte seg for at han hadde fått nok, og ville finne Stalo og få ham til å stoppe...
In this episode, you will learn about: The best way to see the country is by bicycle and this is no exception. Explore Minnesota by bike with this bike tour. The unfortunate thing is that this tour is SOLD OUT. Make sure to add it to your cycling calendar next year! Doobie talks all about the new cycling trail infrastructure that Minnesota has added, totally worth checking out!
Simtajā Cilvēkjaudas epizodē es dalos ar stāstiem, kas veidoja Cilvēkjaudu, un stāstiem par to, ko 99 epizodes ir mainījušas manā un Cilvēkjaudas fanu dzīvē. Tie ir stāsti par piedzīvojumiem, par uzdrīkstēšanos un neatlaidību, ļaušanos savam iekšējam kompasam, humoru, aizrautību un risinājumiem, kas dod jaudu un nojauc tabu tēmu ierobežojumus. Paldies ikvienam, kas uzticēja mums savus Cilvēkjaudas stāstus, lai varam šo epizodi izveidot kopā!Lūdzu, esi un turpini būt cilvēks, kurš pievienojas Kārlim Bardelim, Hospiss.lv un Cilvēkjaudai, lai "pērkot" jūras kilometrus "noķeram" Kārli hospisa mājas celšanā vai, pievienojoties ar saviem 5, 10 vai citas summas eiro ikmēneša ziedojumiem kopā esam jaudīgs spēks un mainām uz labu līdz šim tizlu un biedējošu sistēmu, ar kuru ikvienam no mums reiz būs kāda personīgā pieredze.Manis pieminētās epizodes, ko veidojām vēl pirms Cilvēkjaudas sarunu ciklā "No iedvesmas uz rīcību" ir šeit.Īpašs paldies Aya Hasinta par pārsteiguma dziesmu, kas skan epizodes noslēgumā!Saites pārējai informācijas, kuru pieminu epizodē, atradīsi epizodes lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:04:36 Kāda ir saistība laikam vienatnē un skaidrībai par rīcību16:22 Bīstamība, kuru nepamanot cilvēks vairs nepatīk ne tiem, kam patika, ne arī sev21:52 Kā pārvērst darbībā intervijās dzirdēto26:39 Kāds ir risinājums pret negatīviem komentāriem32:00 Kura epizode lika Laurai pamatīgi izkāpt no komforta zonas36:00 Sarunas par veselīgāku dzīvi, un ko tās ir spējušas izmainīt cilvēku dzīvēs43:31 Kā cilvēkiem palīdzējusi “prikola pēc” attieksme47:54 Veids, kā sagādāt sev foršus piedzīvojumus pat tādās situācijās, kur tas šķiet neiespējami51:42 Kā tu vari zināt, ka tev nepatīk, ja neesi pamēģinājis – pieredzes stāsts par alpīnismu53:25 Kārļa Bardeļa ziņojums no Šrilankas, kuras intervijas tiek klausītas laivā okeāna vidū56:54 Kad rītdiena nav garantēta – kā izmantot savu prātu, lai ļautos brīvībai1:03:53 Kuras sarunas ir iecienītas Cilvēkjaudas klausītāju – vīriešu vidū1:09:48 Kādus reālus ieguvumus klausītājiem ir devušas epizodes par psiholoģiju1:13:43 Mēs jūs dzirdam – kas bija par iemeslu GPS programmas izveidei1:15:55 Tabu tēmas, kuru dēļ var ciest mūsu cilvēkjauda1:23:05 Filmēšanas aizkulišu stāstiņi1:25:09 Pokāsts Cilvēkjauda uzņēmusies daļēju atbildību par klausītāju grāmatu plauktu papildināšanu1:29:00 Kad mazas lietas noved pie lielām pārmaiņām1:33:35 Cilvēkjauda kļūst par kaut ko vairāk – kas pamudināja Kārli Bardeli savu Indijas okeāna piedzīvojumu veltīt Hospiss mājas tapšanai1:44 37 Brīnums, kas joprojām notiek, un kura daļa arī tu vari būt2:04:03 Dziesma, kas veltīta podkāstam Cilvēkjauda