Podcasts about Inese

Euharistijas iedibināšana. “Es ilgodamies ilgojos ēst šo Pashas mielastu kopā ar jums” (Lk 22, 15). Jēzus ilgas atbrīvo mūs no pieķeršanās pašiem sev vai kādiem īpašiem žestiem Svētās Mises laikā. Jo Euharistija ir ne tikai Jēzus lielākā dāvana mums, Euharistija – tas ir Viņš pats! Pieņemot Viņa Miesu, mēs paši kļūstam aizvien vairāk līdzīgi Viņam, spējam sevi dāvāt. Rožukronis, mācoties no Marijas, kā uzņemt sevī Dievu, palīdz arī mums labāk sagatavoties Euharistijas svinēšanai.

Stāsta muzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune  Skaņu pasaule Baumaņu Kārli saistījusi jau kopš bērnības, kad katru svētdienu tēvs noturēja sprediķi un lūgšanas, un zēns ar savu skanīgo balsi līdz ar visu saimi dziedāja baznīcas dziesmas. Vēlāk pamatus viņa muzikālajai audzināšanai ielicis Limbažu draudzes skolas skolotājs Šmits un elementārskolas skolotājs J. Oheims. Pēc Limbažu apriņķa skolas beigšanas jauneklis, neilgi strādājot par palīgskolotāju Valmierā, pats apguva klavierspēli un ar sava krusttēva, Limbažu mācītāja Karla Kristofa Noienkirhena (Carl Christoph Neuenkirchen, 1791–1855) atbalstu 18 gadu vecumā iestājās Jāņa Cimzes (1814–1881) vadītajā Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, kur nopietni apguva harmoniju, kontrapunktu, kordziedāšanu, vijoles un ērģeļu spēli, visos priekšmetos iegūstot pašu augstāko novērtējumu. Arī uzsākot darba gaitas Pēterburgā, viņš paralēli skolotāja darbam gan pašmācībā, gan privāti pie dažādiem pedagogiem, turpināja savu muzikālo izglītību un radīja pirmās latviešu oriģināldziesmas. Kompozīciju Baumaņu Kārlis mācījies pie čehu diriģenta, ērģelnieka un komponista Voiteha Hlavāča (Vojtӗch Hlaváč,1849–1911 ), kurš jaunekli iepazīstinājis arī ar čehu nacionālajiem centieniem un tautasdziesmām. Iespējams, tā iespaidā arī Baumaņu Kārlis 19. gadsimta 60./70. gadu mijā veidojis kopskaitā ap 50 latviešu tautasdziesmu apdares. 1865. gadā Baumaņu Kārlis uzsācis arī  privātas klavierspēles studijas pie Pēterburgas konservatorijas profesora Franča Černija (Franz Czerny, 1830–1900), pie kura 80. gados mācījies arī Jāzeps Vītols un vēl daži latvieši. Lai apgūtu visus uzdotos pirkstu vingrinājumus, etīdes un nelielos skaņdarbus, Baumaņu Kārlim bija nepieciešams instruments. Reformātu baznīcas skolas piešķirtajā dzīvoklī Moikas ielā 36 bija pietiekami plašas telpas, lai komponists varētu tur novietot kabineta flīģeli, kā viņš to iezīmējis sava dzīvokļa plānojumā. Iegādājies Pēterburgas Dīderiha firmas (C.Diederich/ St.Petersbourg) brūni pulētās, ar palisandru finierētās klavieres, veiksmīgais skolmeistars sava pirkuma rezonatorā pašrocīgi iegravējis savu parakstu (C. Baumann) un datumu: 1868. gada 18. marts. Baumaņa dzīvoklī bieži pulcējās Pēterburgā dzīvojošie latvieši: studenti un kultūras darbinieki, kurus vienoja jaunlatviešu idejas un domas par nacionālās pašapziņas veidošanu. Viņu vidū bija Auseklis, Pēteris Gūtmanis, Jurjānu Andrejs, Kažoku Dāvis, Mārtiņš Remiķis, Māteru Juris u.c. Sanākušie lasīja dzeju, diskutēja, kopīgi dziedāja, bet mājastēvs kuplināja šīs sanāksmes ar klavieru improvizācijām. Ādolfs Alunāns rakstījis: "Šinī telpā pulcējušies latvju jaunie censoņi, tur Baumaņu Kārlis rakstījis mūsu tautas lūgšanu, tur viņš lasījis priekšā savas dzejas un spēlējis savas kompozīcijas, tur atskanējušas viņa patriotiskās dziesmas, tur dzimuši un veidojušies brīvības ideāli". (Alunāns Ā. Baumaņu Kārlis. Ievērojami latvieši. – Rīga/Jelgava1887, 1.burtnīca, 33.–36. lpp.) Rakstnieks Māteru Juris (1845–1885) raksturojis komponista dzīvokli šādi: "(..) Te valda savāds dailes gars. Pašā vidū ar zaļu vadmalu apklāts rakstāmais galds, uz tā divi gaišas sveces, bez tam istabas vidū gaiša lampa, pie vienas sienas jaukas, lielas klavieres, pie kurām jau tīri liels pulks latviešu kompozīciju cēlies. (Māteru Juris. Baumaņu Kārlis. Baltijas Zemkopis, 1879,  nr. 52). Kad 1882. gadā Baumaņu Kārlis dažādu iemeslu dēļ zaudēja darbu, viņam bija jāpamet arī Pēterburgas lepnais dzīvoklis un jāatgriežas Limbažos, uz Latviju ceļoja daudzas grāmatu un dokumentu kastes, kā arī viņa klavieres. Pēc komponista nāves 1905. gadā daļa viņa iedzīves nonāca izsolē un lepno flīģeli iegādājās ilggadējais Lēdurgas skolotājs Jānis Zvirgzdiņš (1880–1962). Instruments no Limbažiem tika nogādāts uz Turaidu, Zvirgzdiņu ģimenes māju "Kalniņi", kur tas atradies vairāk nekā 65 gadus, līdz par to uzzinājis toreizējā  Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja (tagad LN RMM)  speciālists Romāns Pussars (1932–2011) un kārtojis šo vēsturisko klavieru iegādi muzejam. Kā liecina muzeja krājumā saglabātie viņa rokraksti, sarakste ar toreizējo Latvijas PSR Kultūras ministriju ilgusi trīs gadus (RTMM 845909). Līdz 1972. gada 2. novembrī muzejs varēja šo instrumentu par 300 rubļiem atpirkt no pensionētās skolotājas Annas Zvirgzdiņas, kura to bija mantojusi no sava tēva. Baumaņu Kārļa klavieres tika eksponētas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, taču padomju apstākļos netika minēts, kas ir to īpašnieks. Tikai pēc trīsdesmit pieciem muzejā pavadītiem gadiem instrumentam, uz kura Baumaņu Kārlis sabalsoja savu vēsturisko lūgsnu, kas kļuva par Latvijas Valsts himnu, tika  atdots pelnītais gods. 2007. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu notika šī flīģeļa profesionāla un saudzējoša restaurācija, ko veica lietpratīgie meistari Alvis Melbārdis, Kārlis Rubenis un Imants Murziņš (1970–2016). Leģendārā latviešu pianiste Vilma Cīrule (1923–2018) ieskaņoja vēsturiskā instrumenta īpatnēji mīksto, dziedošo un mazliet aizplīvuroto skanējumu Baumaņu Kārlim veltītā albumā. Pats instruments ir vairākkārt eksponēts muzeja telpās, un 2018. gadā arī Latgales vēstniecībā "Gors", kur vēstījis savu stāstu par laiku, kad tapa mūsu valsts himna.  

"Techno festival Beats for love přinese v Ostravě navíc přes miliardu korun a přes 900 pracovních míst", řekl v Pressklubu Frekvence 1 ředitel této taneční megaakce Kamil Rudolf. Zdůraznil ale nejen přínos pro třetí největší město v České republice. Připomněl, že diváci uslyší a uvidí mnoho světoznámých dýdžejů z oblasti taneční techno scény. Moderátorka Romana Navarová se ho ptala i na novinky včetně doprovodného programu. Poslechněte si záznam pořadu.

Kristus Pārveidošanās Tabora kalnā. Arī mūsu sirdīs ienāk Kunga Gaisma un Godība, kad klausāmies Viņa Vārdu, kad kāpjam kalnā lūgt Dievu. Lūgšanā atklājās Dieva klātbūtne mūsos. Mums ir labi ar Dievu! Arī Rožuronis ir Tabora kalns, kurā esam aicināti kāpt ar ilgām redzēt Dievu. Kas ir tavas dzīves Tabora kalni, kas spēcina tevi ikdienas realitātē?

Poslanci by měli už v tomto týdnu schvalovat největší reformu trestního zákoníku za posledních patnáct let, která má mimo jiné snížit počet vězňů v Česku. O kolik? Jak se rozšíří možnosti ukládat peněžité tresty nebo domácí vězení? Kolik rostlin marihuany bude možné pěstovat beztrestně a jak by měl vypadat tzv. dětský certifikát?

Stāsta muzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune. Pēc mācībām Limbažu draudzes skolā Baumaņu Kārlis 1848. gadā nodots Limbažu vācu elementārskolā, kur mācības notika tikai vācu valodā un pat starpbrīžos audzēkņiem bija stingri aizliegts savā starpā sarunāties latviski. Sākumā Kārlim tas sagādāja grūtības, jo viņš iepriekš bija mācījies tikai latviešu valodā. Par kļūdīšanos ne reizi vien bija jāsaņem sāpīgs sitiens pa pirkstiem ar lineālu, bet pēc pusgada zēns jau brīvi lasīja un rakstīja vāciski. Pārsvarā vācu valodā mācības noritēja arī Vidzemes skolotāju seminārā, tā ka drīz vien tā kļuva par jaunekļa galveno valodu, jo tajā viņš gan domāja, gan rakstīja savas dienasgrāmatas un piezīmes, lai arī vienmēr jutās kā latvietis (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Paradoksāli, bet tieši vācu valoda vēlāk nodrošināja Baumaņu Kārļa materiālo pamatu, pavēra daudzas  aristokrātu durvis un deva iespēju strādāt ievērojamākajās mācību iestādēs. Arī par sievu Baumaņu Kārlis apņēma vācieti, grāfu cilts atvasi Mariju fon Viti (Maria Caroline Elisabeth von Witte, 1850–1907), un nu arī viņa ģimenes valoda bija vācu. Kad jaunais censonis 23 gadu vecumā ieradās Pēterburgā, izrādījās, ka Vidzemes semināra atestāts tam nepiešķir tiesības tur strādāt skolotāja darbu. Ar Jāņa Cimzes jaunākā brāļa Dāvida Cimzes (1822–1872) atbalstu viņš spēja pāris mēnešos sagatavoties mājskolotāja eksāmenam Pēterburgas Universitātē, ko nokārtoja izcili un saņēma par to arī apliecību. Dabas dotais pedagoga talants un perfektās vācu valodas zināšanas vairoja Kārļa reputāciju un pavēra privātskolotāja iespējas augstmaņu ģimenēs. Viņš bija arī Tautas izglītības ministrijas Pirmā departamenta direktora Nikolaja Rebindera (Николай Ребиндер, 1813–1865) bērnu mājskolotājs, kura mājās iepazinās ar Pēterburgas ievērojamiem cilvēkiem, māksliniekiem un valstsvīriem, tai skaitā ar vācu Otto fon Bismarku (Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, 1815–1898). 1860. gadā Baumaņu Kārlis iegūst arī ģimnāzijas skolotāja tiesības un sāk darbu par vācu valodas, zīmēšanas, kaligrāfijas un citu priekšmetu skolotāju Reformātu baznīcas skolā (Reformierte Kirchenschule), kas turpinās 21 gada garumā. Tā bija augsta līmeņa mācību iestāde ar ļoti plašu bibliotēku. Ideālu pārpilnajam skolotājam galvenās grūtības sagādāja muižnieku dēliņi, un viņam bija jāvalda pār sevi, lai nezaudētu darbu. Augstdzimušo atvases, tikušas prom no vecākiem, gribēja dzīvot brīvā vaļā un kāpt skolotājiem uz galvas. Tā laika piezīmēs Baumaņu Kārlis raksta, ka šie muižnieku dēliņi brauc tikai karietēs un var atļauties vai katru vakaru skriet uz operu vai teātri, bet naktis pavadīt vienās izpriecās. No rīta skolotājam tad sagurušie jaunekļi bija jādabū pie dzīvības, lai var atkal mācīties, „ko viņi, protams, tomēr nespēj” (Gailīte, Zane. Mūsu Baumaņu Kārlis. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015). Reformātu baznīcas skolā Baumaņu Kārlim izveidojusies īpaša draudzība ar tās direktoru Dāvidu Margo, kurš pamudinājis talantīgo skolotāju ķerties pie vācu valodas mācību grāmatas rakstīšanas. 1865. gadā tika laista klajā Baumaņu Kārļa sastādītā grāmata „Elemente deutscher Schrift un Sprache” (Vācu rakstības un runas elementi). Baumaņu Kārlis Pēterburgā dzīvojis turīgi, jo skolotāja darbs tur bija prestižs un labi apmaksāts. Materiālie apstākļi ļāva apmeklēt teātrus, koncertus, pašizglītoties un baudīt Pēterburgas daudzveidīgo mākslas dzīvi. Turklāt Baumaņu Kārlis tika atzīts par izcilu vācu valodas skolotāju, par ko saņēmis divus ordeņus no Krievijas valdības: 1873. gadā Svētās Annas ordeni, bet 1878. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni. Viņa jaunākās meitas Martas Pivovarunas (dz. Baumane, 1875–1965) dienasgrāmatā minēts, ka reiz pats cars Aleksandrs II esot apmeklējis Baumaņu Kārļa vadīto vācu valodas stundu Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā (Смольный институт благородных девиц), kur Baumanis strādājis no 1870. gada un bijis ar skolotāju ļoti apmierināts. Tādēļ Baumaņu Kārlis dažreiz aicināts pasniegt stundas arī cara tuviniekiem – lielkņazu ģimeņu atvasēm (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Savādi, bet savu latvietību Baumanis sajutis tieši caur vāciskumu, kurā viņš dzīvoja, jo Pēterburgā 60. gadu sākumā izveidojās latviešu progresīvās domas centrs. Te tautas labā varēja izdarīt daudz ko tādu, kas Baltijā tobrīd nebija iespējams (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Baumaņu Kārlis rosīgi iesaistījās Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņa plašais dzīvoklis 19. gadsimta  60. un 70. gados bija radikālās latviešu inteliģences pulcēšanās un diskusiju vieta, iebraukušo latviešu salons un pajumte. Pats viņš bija Pēterburgas latviešu Lasāmās biedrības biedrs (1862–1865), “Pēterburgas Avīžu” līdzstrādnieks un piedalījās literārā Almanaha “Dunduru” tapšanā, kur vēršoties pret tumsonību, bizmaņiem un kārklu vāciešiem, lietojis visai spēcīgus izteicienus. Arī par savu galveno uzdevumu dziesmu sacerēšanā, viņš uzskatījis pievēršanos sava laika aktuālām, sabiedriski nozīmīgām un  patriotiskām tēmām. Viņa dziesmas, atšķirībā no pierakstiem, ir tikai latviešu valodā. Lai arī lielāko daļu savas dzīves Baumaņu Kārlis pavadījis vāciskajā kultūrvidē, viņš vienlaikus ir bijis cīnītājs par savas tautas pašvērtības un latviskās kultūras apzināšanos. Ādolfs Alunāns, raksturojot Baumaņu Kārli teicis, ka “viņa sirds karsti pukstēja priekš tēvijas un priekš visa, kas latvietim dārgs un svēts” (Alunāns, Ā. Baumaņu Kārlis. Ievērojami latvieši. Rīga/Jelgava, 1887).

Debesu Valstības sludināšana un aicinājums atgriezties. Kristus ir Gaisma, kas mūs apspīd. Svinam, kad spējam Viņa Gaismu ielaist sevī un atstarot citiem. Reizēm mūs skar sastingums un paralīze, tad ļoti ir vajadzīgi draugi, kas palīdz. Arī Rožukronī, ja lūdzamies to kopā ar citiem, mēs nesam viens otru pie Jēzus un piedzīvojam Viņa dziedinošo un piedodošo spēku.

Stāsta muzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune  Baumaņu Kārlis (1835–1905) nācis no daudzbērnu ģimenes. Bijušā Limbažu valsts ģimnāzijas direktora Ādama Reimaņa (1868–1943) 1935. gadā sarakstītajā Baumaņu Kārļa biogrāfijā teikts, ka viņa tēvam, drēbniekam Jēkabam Baumanim (1797–1870) un mātei, moderei Annai Baumanei (dz. Feldmane, 1804–1871) bijuši 12 bērni – 8 dēli un 4 meitas, no kuriem divas meitas un dēls miruši agri. Baumaņi jau vairākās paaudzēs bijuši amatnieki – arī dzimtas uzvārds iedots pēc vectēva Teņa (1770–1823) nodarbošanās, kurš bijis namdaris, tikai vāciskots par Baumann. Baumaņu Kārlis ģimenē bijis 9. bērns, un, atšķirībā no pārējiem, kuri apguvuši skrodera, kurpnieka, galdnieka vai maiznieka amatus, viņš jau kopš bērnības interesējies tikai par grāmatām un daiļajām mākslām. Taisnības labad gan jāsaka, ka arī divi viņa vecākie brāļi Tenis (1823 –?) un Mārtiņš (1830–?) kādu laiku bijuši profesionālu gleznotāju mācekļi. Abu vecāko brāļu iespaidā arī Kārlis jau kā mazs zēns izmēģinājis roku gan zīmēšanā, gan gleznošanā – tas viņam labi padevies. Apkārtējā daba un cilvēki devuši iedvesmu dažādiem sižetiem, nelielām skicēm, zīmējumiem, vinjetēm vai izdomātiem plāniem. Par papīra “apķēpāšanu” viņš ne reizi vien iemantojis vecāko brāļu dusmas un rāšanos. Arī skolās un vēlāk Jāņa Cimzes (1814–1881) vadītajā Vidzemes skolotāju seminārā Kārļa daiļdarbi izpelnījušies visaugstāko novērtējumu. 1953. gada 24. februārī viņš savā dienasgrāmatā  raksta: “Uzcītīgi strādāju pie zīmējumiem. Gleznu “Daugmales ūdensdzirnavas” nosūtīju Šarlotei.” Var teikt, ka zīmēšana zēnam sākumā bijusi pat stiprāka aizraušanās par mūziku un palikusi mīļa nodarbe līdz pat mūža beigām. Kā izpētījusi mūzikas vēsturniece Zane Gailīte (1952–2019), jauneklis šajā mākslā ievingrinājies tik labi, ka vēlāk “pieaugušos gados nereti ar to nopelnījis, skicējot plānus, nelielas ainavas, arī portretus” (Gailīte, Zane. Mūsu Baumaņu Kārlis. Rīga: ZvaigzneABC, 2015, 29. lpp.). Pēc pieprasījuma var spriest, ka cilvēkiem viņa darbi patikuši. Protams, par profesionālu mākslinieku Baumaņu Kārli nevar saukt, bet tomēr ļoti noderīga bijusi saņemtā atlīdzība naudā vai graudā. Nelielas portretskices un glezniņas Baumaņu Kārlis kā jauku piemiņas lietu dāvinājis draugiem un paziņām jubilejās, par ko liecina viņa ieraksti piezīmju blociņos. Līdz mūsu dienām gandrīz nekas no tā visa nav saglabājies, ja neskaita skolas gadu burtnīciņu no 12 gadu vecuma ar smalki izzīmētiem ēku un baznīcu siluetiem, kas glabājas Latvijas Universitātes Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Arī savā pedagoģiskajā darbā viņš mācījis kaligrāfiju un zīmēšanu un ir saglabājušies vairāki viņa audzēkņu darbi. Baumaņu Kārlis kā satīriskā almanaha “Dunduri” līdzstrādnieks un izdevējs (kopā ar Pēteri Gūtmani (1848–1916) un Ausekli (dz. Miķelis Krogzemis, 1850–1879)), bijis arī tā ilustrators – karikatūrists. Viņš zīmējis titullapas saviem dziesmu krājumiem, piemēram, Kronvalda Ata piemiņai veltītajam četru dziesmu krājumam “Mortuos plango” (“Mirušo apraudu”).  Dziesmu krājuma “Līgo” titullapā ir Jurgensa litografēts Baumaņu Kārļa zīmējums – Vaidelotis ar ozola zaru rokā, ziedojot Līgo dievībai. Pašus no Pēterburgas atvestos krājumus kurā ietverta arī  patriotiskā dziesma “Dievs, svētī Latviju” (vēlākā Latvijas Valsts himna), toreizējais Baltijas ģenerālgubernators Pjotrs Bagrations (Пётр Романович Багратион, 1818—1876) deva rīkojumu konfiscēt un turpat ostā sadedzināt. Saglabājušies tikai daži eksemplāri un viens no tiem ir Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Nav zināms, kā tas paglābies no iznīcības, bet kā liecība šim notikumam, uz tā redzamas degšanas pēdas. Pastāv versija par komponista iespējamo līdzdalību arī Līgo karoga tapšanā Pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, jo abos izmantots līdzīgs Vaideloša motīvs. Tomēr “karoga un dziesmu krājuma ienākšana publiskajā telpā – attiecīgi 1873. un 1874. gads – liek domāt, ka karoga zīmējums tomēr varētu būt bijis pirmais, kas savukārt noved pie secinājuma, ka Baumaņu Kārlis vāka zīmējuma tēmu varētu būt aizguvis no karoga”. Lai nu kā, bet šis jautājums vēl līdz galam nav noskaidrots.  

Český jaderný tendr na dostavbu Dukovan se komplikuje. Evropská komise nestandardně vyzvala vládu, ať smlouvu zatím nepodepisuje. Proč, a jak to může tendr ovlivnit vysvětlila v novém díle podcastu Evropa zblízka šéfredaktorka Euractiv.cz Aneta Zachová.

Kāzās Kānā Kungs Jēzus pārveido ūdeni vīnā, sākot atklāt savu godību, kas pilnībā atmirdzēs pie Krusta. Marija ir pirmā, kur tic un aicina uzticēties savam Dēlam. Marija ir Baznīcas pirmtēls – pirmā ticībā, pēc tam – Jēzum ietic mācekļi, un tad arī mēs pievienojamies šai Baznīcas ticības garajai "procesijai". Marija smalkjūtīgi pamana, kā trūkst – arī mūsu dzīvē. Varbūt trūkst prieka? Mīlestības, kas sākotnēji bija pāri plūstoša? Dievmāte ir tik delikāta, un neuzkrītoša ir viņas vidutājība – "Dariet visu, ko Viņš jums teiks". Arī Rožukroņa lūgšanā viņa klusi atgādina, ka mums ir jāklausa Viņas Dēlam. Rožukronis ir kā mūsu dzīves trauka piepildīšana – ticot, ka Svētais Gars darbojas mūsos lūgšanā!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

„Bojím se, že mladá generace se neztotožní s církví, za kterou stojí stovky miliard jmění, s církví, která nepotřebuje své věřící, protože její finanční toky budou na věřících nezávislé,“ říká bývalý církevní soudce Jan Rozek v rozhovoru pro pořad Kupředu do minulosti. 2. díl, 11.05.2025, www.RadioUniversum.cz

Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune 1856. gadā 21 gada vecumā Baumaņu Kārlis beidza Vidzemes skolotāju semināru ar izcilām sekmēm, visos priekšmetos iegūstot augstāko novērtējumu – gut (tulkojumā no vācu valodas – "labi"). Tādēļ semināra direktors Jānis Cimze (1814–1881) rūpējās, lai viņš dabūtu kādu labu darbavietu. Drīz vien jaunais censonis ieguva mājskolotāja vietu Ķirbižu muižas toreizējā īpašnieka Voldemāra Magnusa fon Aderkasa (Woldemar Magnus von Aderkas, 1819–1892) ģimenē. Ķirbižu (Kürbis, Kirbisch) muiža, kas atrodas kādus 24 km no Limbažiem, līdz 1920. gada agrārajai reformai piederējusi Aderkasu dzimtai, kas Livonijā zināma jau kopš 13. gadsimta. Jaunajam skolotājam tā bija pirmā patstāvīgā darbavieta un pirmā iepazīšanās ar muižas dzīves greznību un aristokrātijas izklaidēm. Vidzemes muižnieku lielākās izpriecas 18. un 19. gadsimtā bijušas lāču medības, kas reizēm turpinājušās pat veselu nedēļu. Ķirbižu muiža bijusi iecienīta mednieku pulcēšanās un dzīru vieta. Pēdējais lācis Ķirbižu muižai piederošos mežos esot nošauts ap 1885. gadu un tā āda vēl ilgi greznojusi muižas bērnistabu. Voldemārs Magnuss fon Aderkass arī bijis aizrautīgs mednieks un, liktenīgi, viņa dzīve traģiski beigusies medību laikā, kad viņam uzbrucis ievainots alnis. Aderkasa kundze bijusi ļoti muzikāla, bet arī augstprātīga mājasmāte. Baumaņu Kārlis bija mājskolotājs četriem Aderkasa bērniem: Otokaram, Karlam, Šarlotei un Alisei. Jauneklis cerēja ar šo darbu nopelnīt mācību naudu tieslietu studijām Tērbatā. Viņš saviem pienākumiem pievērsies ļoti nopietni, prasījis no saviem audzēkņiem uzcītību un disciplīnu, bijis stingrs un neatlaidīgs [1] Baumaņu Kārlis mācījis vairākus priekšmetus, tai skaitā dziedāšanu, kaligrāfiju un zīmēšanu, kā arī latīņu valodu, ko apguva pašmācībā, jo seminārā to viņam nemācīja. Jaunais skolotājs centās pilnveidoties arī pats, “vaļasbrīžos viņš apguvis franču valodu pie Aderkasu ģimenes guvernantes Amālijas fon Radecka jaunkundzes”. [2] Jāsaka, ka valodas, Baumaņu Kārlim jau kopš bērnības padevās ļoti viegli. Sākumā mājskolotāja darbs veicās labi, tomēr ar laiku, pieaugot arī viņa izvirzītajām prasībām, veidojās nesaskaņas. Savās piezīmēs Baumaņu Kārlis stāsta, ka viņš mājskolotāja darbu sācis ar saviem ideāliem, bet izrādījies, ka ar šiem bērniem jāstrādā kā ar mīkstiem cimdiem. Viņš nedrīkstējis pienācīgi sodīt izlutinātos Aderkasu bērnus, jo tiklīdz tie pasūdzējās vecākiem, jebkurā gadījumā vainīgs bija skolotājs. [3] Baumaņu Kārlis bijis neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli un arvien biežākie konflikti noveduši pie tā, ka lepnais mājskolotājs darbu uzteicis. Voldemārs Magnuss fon Aderkass vēl centies jaunekli no šī soļa atturēt un sniedzis viņam ļoti labu atsauksmi, bet jaunais skolotājs savā maksimālismā ir bijis strikts un nepiekāpīgs, lai arī zaudējis piesolītos līdzekļus tālākajām studijām. Vienā no savām dienasgrāmatām 1958. gada 10. septembrī viņš raksta: “Aizceļoju no Ķirbižiem – lepns kā latvietis – muižas kunga ekipāžā un ar ļoti labu atestātu kabatā.” Šie divi gadi Ķirbižos Baumaņu Kārlim bija devuši labu mācību par muižnieku dzīvi un viņu ideāliem, kas jauneklim tīri labi patika, bet no otras puses ar rūgtumu sirdī viņš izjuta, cik kopumā nicinoši ir muižnieku spriedumi par latviešiem un to centieniem. Vēlāk Baumaņu Kārlis šo pieredzi izmantojis, rakstot bizmaņu gaudu dziesmas un ironizējot par satrunējošo atmosfēru vidzemnieku turīgajās aprindās. [4] [1] Reimanis, A. Baumaņu Kārlis Rīga: Literatūra, 1935. [2] Reimanis A. "Baumaņu Kārlis". – Rīga: Literatūra, 1935, 104. lpp. [3] Gailīte, Zane. "Mūsu Baumaņu Kārlis". Rīga: Zvaigzne ABC, 2015. [4] Gailīte, Zane. "Mūsu Baumaņu Kārlis". Rīga: Zvaigzne ABC, 2015.

Jēzus Kristība Jordānā. Lieldienu laikā pievēršamies Gaismas noslēpumiem, kuri izgaismo Kristus noslēpumu. Viņš pats ir mūsu Gaisma un visas pasaules Gaisma. Kristību brīdī dzirdam Tēva balsi - „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man labs prāts.“ (Lk 3,22) "Uz tevi man labs prāts" - frāze, ko vēlamies dzirdēt visvairāk no Dieva. Iegremdējoties Jēzus Vārdā, Viņā pašā, kurš glābj, mēs piedzīvojam Svēto Garu un Dievs mūsos aizsāk pārdabisku dzīvi. Tad varam iepazīt kāds ir mūsu Tēvs, kurš "spēj vienīgi mīlēt un piedot". Rožukronis ir mūsu atgriešanās ceļš pie lielās, nepelnītās Dieva dāvanas, ko ieguvām Kristību brīdī - būt Dieva pieņemtiem bērniem.

Inese Zandere lasa Gramatiku no savas „Stikla burtnīcas”, par kuru Litaratūras gada balvas eksperti sacījuši: “Stikla burtnīca” šķiet skarbs un personisks Zanderes krājums, tam it kā nolobījusies mākoņa sidraba maliņa, mazliet vairāk satumsis pie kultūras mantojuma piederīgās porcelāna krūzītes zelta krāsojums, vedot vēl dziļāk krēslainu pirmssaprotamu atmiņu dzīlēs. Mēs esam ieaicināti Zanderes sapņos.”  

Jēzus Augšāmcelšanās. Kopā ar Mariju Magdalēnu, varbūt palēnām, vēl ar asaru aizmiglotu skatienu, vēlamies atklāt neticami labo ziņu: Kristus ir dzīvs! Pāreja no skumjām uz prieku, ko klusi piedzīvojam Rožukroņa lūgšanā, ir mūsu pašu augšāmcelšanās. Prieks ir zīme atbildētai Mīlestībai, un Dievs to mums dāvā kā stiprinājumu. Lai mana sirds, Dieva dārzs, uzplaukst un zied! - kā savā dziesmā dzied māsa Marija Stefana.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Par Maltas palīdzības ordeņa palīdzības dienestu. Kādu palīdzību nodrošina, kā motivēties sociālajam darbam vai žēlsirdības darbam. Ko labu mēs varam darīt?

Výtah Respektu: Souhrn dne a rozhovor se Štěpánem Sedláčkem

Ranní brífink Tomáše Lysoňka: Od začátku dubna zažívají nejen akciové trhy pořádně divokou jízdu. V reakci na neustále se měnící rozhodnutí amerického prezidenta Donalda Trumpa se střídají výrazné propady cen a následná zotavení – podle toho, jak investoři vyhodnotí aktuální dění. Začátek tohoto týdne se zdá být zatím klidnější, to se ale může zase rychle změnit. Podrobněji situaci na trzích rozebereme s reportérem Hospodářských novin a spoluautorem investičního podcastu Money Penny Davidem Bustou.

Ranní brífink Tomáše Lysoňka: Od začátku dubna zažívají nejen akciové trhy pořádně divokou jízdu. V reakci na neustále se měnící rozhodnutí amerického prezidenta Donalda Trumpa se střídají výrazné propady cen a následná zotavení – podle toho, jak investoři vyhodnotí aktuální dění. Začátek tohoto týdne se zdá být zatím klidnější, to se ale může zase rychle změnit. Podrobněji situaci na trzích rozebereme s reportérem Hospodářských novin a spoluautorem investičního podcastu Money Penny Davidem Bustou.

Kristus mirst pie Krusta. "Tēvs, piedod viņiem...," Jēzus lūdz. Un Viņa piedošana ir nemitīga, turpinās. Viņa mīlestība un piedošana sasniedz arī ļaundari, kurš ierauga savu vainu un lūdz viņu atcerēties. Dieva Sirds neaizmirst nevienu. Viņa pārmērīgā mīlestība ir atklājusies pie Krusta, tā sniedzas pretī katram, ilgojoties to ievest Tēva mājās. Epizodē skan iedvesmojoša liecība par to, kā piecas draudzenes Gavēņa laikā saņēma iekšēju pamudinājumu lūgties Rožukroni par mieru Ukrainā un pasaulē. Jo "Dievs ir cietušo pusē" (Benedikts XVI)

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kristus nes savu Krustu uz Golgātu. Gavēņa ceļš kļūst arvien "stāvāks", tuvojoties Kristus nāves un Augšāmcelšanās noslēpumam. Rožukroņa lūgšana ir drošs "pavediens", kas neļauj mums novirzīties no Jēzus ceļa. Rožukronī varam ne tikai pārdomāt Jēzus bezgalīgo mīlestību, kas piedod saviem pāridarītājiem, bet arī - sākam vēlēties līdzināties Jēzum. "Ielūkojoties sava ienaidnieka sejā, es redzu brāli," dzied Bronksas franciskāņu brāļi. Piedošana ir kristīgās lūgšanas virsotne. Kad pieskaramies savam krustam, mēs pieskaramies Jēzum. Tā var kļūt mūsu pestīšanas pieredze. Kur Tu redzi savu vietu Jēzus krusta ceļā?

Začíná dlouho očekávaná rekonstrukce náměstí ve Velkém Meziříčí. Po více než čtyřiceti letech a téměř deseti letech příprav se mění tvář centra města.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jēzus kronēšana ar ērkšķu kroni. Jēzus, Visuma Karalis, stāv cilvēku priekšā kā izsmiekla objekts. "Lūk, Cilvēks!" Vai mūsu acis saskatās? Pārdomājam, cik svarīgi ir lūgt, lai Svētais Gars ļauj mums pazemotajā Karalī atpazīt Viņa mīlestību un tās spēku. Rožukronī mēs mācāmies dzīvot savā patiesajā identitātē - kā Dieva dēli un meitas - un varam nemeklēt sevi ārišķīgajā. Tāpēc spējam atpazīt Dieva dēlus un meitas arī citos.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jēzus šaustīšana. Jēzus brūces dziedina mūsējās. Rožukronis var kļūt par dziedināšanas un gandarīšanas līdzekli ļaunumam, kas nodarīts pasaulē un kuru arī mēs viens otram, pat negribot, nodarām. Varam iztēloties, ka ar katru "Esi sveicināta..." lūgšanu tiek ielieta dziedinoša eļļa cilvēku brūcēs, uzlikts pārsējs rētām un dziedināti cilvēki, kam netaisnīgi nodarīts pāri. Dieva mīlestība piešķir jēgu jebkam mūsu dzīvē, arī ciešanām, kas saistītas ar būšanu vecākiem saviem bērniem. Vairāk par iespēju pievienoties "Vecāku rožukronim par bērniem" var uzzināt, rakstot uz epastu: kalpones@gmail.com

Zásadní proměnou v následujících letech projde krytý bazén v České Vsi na Jesenicku. Jak se do této dlouho plánované akce promítly loňské povodně?

Za 108 dní začíná 59. ročník Mezinárodního filmového festivalu v Karlových Varech. Jak daleko jsou přípravy? Na co se mohou diváci těšit? V jaké kondici je česká kinematografie a co o ní vypovídá anketa Český lev? Jak fungují filmové pobídky a jak moc se do Oscarů promítá i politika? Vladimír Kroc se zeptal výkonného ředitele KVIFF Kryštofa Muchy.Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Za 108 dní začíná 59. ročník Mezinárodního filmového festivalu v Karlových Varech. Jak daleko jsou přípravy? Na co se mohou diváci těšit? V jaké kondici je česká kinematografie a co o ní vypovídá anketa Český lev? Jak fungují filmové pobídky a jak moc se do Oscarů promítá i politika? Vladimír Kroc se zeptal výkonného ředitele KVIFF Kryštofa Muchy.

Víc parkovacích míst a větší bezpečnost. To vše má přinést rekonstrukce a změna dopravního režimu u základní a mateřské školy. Některým místním se to ale nelíbí.

Jēzus lūgšana Ģetzemanē. Šajā raidījumā pārdomājam Kristus ciešanu noslēpumu apceres jēgu. Tur varam piedzīvot mierinājumu savas dzīves grūtībās un justies vienoti ar Kristu, līdzdalot Viņa likteni. Viņš padara mūsu "jūgu patīkamu un nastu vieglu", nereti ļaujot piedzīvot mums garīgu prieku pat ciešanu brīžos. Mēs pārdomājam Jēzus lūgšanu Ģetzemanē Lūkasa evaņģēlijā - Jēzus vientulību un mierinājumu, ko sniedz eņģelis, jo mācekļi ir aizmiguši skumjās (sal. Lk 22, 42-45). Tur, kur nespējam neko vairs mainīt, mūsos pašos notiek vislielākās pārmaiņas. Izcīnot cīņu par uzticēšanos Tēvam, mēs kopā ar Jēzu saņemam spēku celties.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Raidījuma viesis: DU doktorante, vēsturniece un Rīgas geto muzeja vadītāja Jūlija Tereščenko. Stāsti par masonu sazvērestību ir viena no populārākajām visu laiku konspirācijas idejām. Sarunā risināsim šīs konspirācijas teorijas vēsturisko attīstību.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jēzus atrašana Jeruzālemes svētnīcā. Ir noslēpumi, kuri vienmēr paliek noslēpumi. "Dēls, kāpēc tu mums tā izdarīji?" Arī Jēzus vecāki visu nesaprot, bet Viņa Māte - "visus vārdus paturēja savā sirdī". Pārdomājot Jēzus vecāku trīs dienas ilgo, sāpju pilno Jēzus meklēšanu, ieskanas jau Krusta noslēpums. Arī mūsu dzīve ir noslēpums - Dieva nodoms, kura priekšā esam aicināti uz paļāvību.

S příchodem astronomického jara, které nastane 20. března, se na noční obloze objeví řada zajímavých úkazů. Jedním z nich je zvířetníkové, neboli zodiakální světlo.

Frizieri mēdz jokot, ka, neveiksmīgi nogriežot matus, bēda nav liela, jo tie taču ataugs! Ja tā nopietni padomā par šo jautājumu, tad jāteic, ka cilvēka organismā nav nemaz tik daudz ķermeņa daļu vai orgānu, par kuriem varētu mierīgu sirdi teikt, “nekas, ataugs”. Ķirzakai ataug notrūkusī aste, briežiem - no jauna aug ragi, jūras gurķis var ataudzēt bojāto orgānu audus. Reģenerācija dzīvnieku pasaulē ir viena no lielākajām bioloģijas mīklām un sarežģītākajām dabas parādībām. Cik ļoti atjaunoties spēj cilvēka organisms un vai varam ko mācīties no dzīvnieku pasaules? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Māris Lielkalns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis, un bioloģe Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore. Pirms sarunas par šo unikālo dzīvnieku spēju jaunums raidījumā - rubrika, kas aicina ielūkoties zinātnieka grāmatu plauktā.  Ikdienas raidījumā tiekamies ar dažādu jomu pētniekiem, kuri ir savas jomas eksperti, taču ne reizi vien sarunās ar zinātniekiem esam atklājuši, ka interese par pasauli bieži vien neaprobežojas ar savu pētījumu jomu. Ko lasa mūsu klausītāju iecienītie pētnieki un mūsu raidījumu viesi? Savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties  bioloģijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes docente Inese Čakstiņa-Dzērve. Viņas uzmanības lokā nonākusi Dženiferas Daudnas un Semuela Sternberga (Jennifer Doudna, Samuel Sternberg) grāmata "A Crack in Creation: The New Power to Control Evolution" (Plaisa radīšanā. Jaunais spēks evolūcijas kontrolē). Vēl dodamies uz kādu medicīnas laboratoriju, lai skaidrotu, kādus jaunus soļus tuvāk personalizētai medicīnai un precīzākai vēža diagnistikai sper mūsu medicīnas zinātnieki. Maska, cimdi un dodamies šūnu laboratorijā… Esmu iepakota halātā, cepurē, cimdos, bahilās un maskā un aplūkoju aparatūras, kuru uzdevums ir radīt sterilu un drošu vidi  šūnām, kas ņemtas gan no veseliem cilvēkiem, gan no onkoloģisku pacientu kaulu smadzenēm. Kā stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas vadošā pētniece Evita Rostoka, tad nākamais etaps ir šūnu uzlikšana uz īpaši veidota plastmasas čipa, kas imitē vidi cilvēka orgānos. Un te mēs nonākam pie šodienas ieraksta temata - ieskata un skaidrojuma, kā mūsu medicīnas zinātnieces strādā pie akūtās mieloīdās leikēmijas jeb asins šūnu vēža, kas rodas kaulu smadzenēs pētniecības. Runa ir par starptautisku projektu TransCan3 TALETE (projekta nr. FP-21632-ZF-N-840), kurā Latvijas, Vācijas, Itālijas, Francijas un Norvēģijas molekulārie biologi un medicīnas zinātnieki strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu noteikt, kāda ārstēšana būtu nepieciešama konkrētam šī asinsvēža pacientam. Turklāt  stāsts ir par to, ka dažādu zāļu iedarbība netiek pētīta šī cilvēka organismā, bet paņemot viņa šūnu paraugu. Vairāk par šo metodi stāsta LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, doktorante Ilze Blāķe.    

Kad vēl, ja ne gada pēdējās dienās ir vērts nedaudz atskatīties uz iepriekšējos divpadsmit mēnešos padarīto un veidot arī nelielu ceļa karti nākamajam gadam. To arī darīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesrore Dace Zavadska, psihoterapeite Aina Poiša, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, sertificēts ergoterapeits , fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Aina Poiša atminas epizodi no filmas "Straume", kur kaķītis ieskatās ūdenī, un mudina arī cilvēkus ieskatīties sevī, lai atrastu spēku.  "Pagājušais gads man saistās ar zināmu nogurumu sakarā ar Ukrainas karu, ka mēs atbalstījām, bet izjutām arī zināmu nogurumu un tādu jau drusku bezcerības sajūtu. Ka, man liekas, ieskatīties sevī un noticēt, ka vienmēr ir rezerves arī tad, kad ir bijušas labas epizodes pagājušā gadā un ir bijušas sliktas epizodes, bet vienmēr noticēt, ka mums ir rezerves, skatīties uz priekšu," atzīst Aina Poiša. Dace Zavadska norāda, kā aizvadītais gads pierādījis, ka iepriekš zināmas vērtības paliek vērtības.  "Tas, ko mēs zinām, kas ir pierādījumos balstīts un kā mēs varam dzīvot labāk un novērst to, ko mēs varam novērst, to nevajag apšaubīt. Un, ja mēs to apšaubām vai mums liekas, ka tas vairs nav vajadzīgs vai tas neeksistē, tad vecās slimības nāk atpakaļ, un to mēs esam redzējuši šajā gadā," bilst Dace Zavadska. Gints Mālkalnietis aicina paņemt līdzi nākamajā gadā DNS mūra aplikāciju.  "Cilvēki tiešām nogurst, viņi ir neuzmanīgi. Tāpēc mums ir jāpalīdz pašiem sev atvieglojot dzīvi. Lai mēs netīšām nesadarām kaut kādas muļķības, vienkārši piespiežot nelaikā kādu saiti vai ievadot kaut kur paroli. Ir grūti vienmēr visām sekot līdzi. Šis ir tāds neliels palīgs, kas vismaz mobilajās iekārtās vai datoros daļu no kaut kādiem apdraudējumiem novērsīs automātiski, jums pašiem pie tā ļoti nepiedomājot, un jums būs nedaudz mierīgāka dzīve," mudina Gints Mālkalnietis. Rūdolfs Cešeiko atzīst, ka šis gads ir bijis sekmīgs viņa jomā, kā savienota pētniecība un fiziskās aktivitātes.  "Es gribētu teikt, ka šis ir bijis fizisko aktivitāšu tieši saistībā ar veselību, nevis ar sportu vai ar amatiersportu, bet saistībā ar veselību tāds uzvaras gājiena gads. Mums ir arī vērtīgi rezultāti, vērtīgas publikācijas, kā fiziskās aktivitātes palīdz veselības jautājumos - gan onkoloģijā, depresijā, kardioloģijā, cukura diabēta gadījumos. Tas ir uz pierādījumiem balstītas fiziskās aktivitātes, kas ir piemērotas cilvēkam. Un ar šo visu vērtīgo bagāžu, vērtīgām atziņām mēs dodamies uz priekšu," gandarīts Rūdolfs Cešeiko. "Bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs arī spējam - un tas ir mūsu galvenais uzdevums - šos rezultātus, ko mēs iegūstam no pētījumiem, praktiski pārnest uz sabiedrību. Tas, manuprāt, ir visvērtīgākais, un to mēs turpinām arī darīt šodien, rīt un nākošajā gadā."  

Země má nového povstaleckého premiéra. Velení povstalců dál ujišťuje etnické i náboženské menšiny o tom, že v nové Sýrii mají své plnoprávné místo. Přesto ale sociální sítě plní záběry, které tenhle obraz zpochybňují: veřejné lynčování, popravy nebo záběry z vpádu sunnitských islamistů do šíitské svatyně. Jsou to revoluční excesy, které postupně zmizí, nebo je to nová každodennost Sýrie pod nadvládou konzervativních sunnitů? A jak to bude se syrskými Kurdy?

Schválení vládní novely vysokoškolského zákona ve sněmovně předcházelo překvapující množství názorových střetů. Vylepšuje novela finanční zajištění mladých vědců a vědkyň usilujících o doktorský titul? A rozšiřuje autonomii Národního akreditačního úřadu pro vysoké školy správným směrem? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Rady Národního akreditačního úřadu pro vysoké školství, bývalého ministra školství Roberta Plagy.

Schválení vládní novely vysokoškolského zákona ve sněmovně předcházelo překvapující množství názorových střetů. Vylepšuje novela finanční zajištění mladých vědců a vědkyň usilujících o doktorský titul? A rozšiřuje autonomii Národního akreditačního úřadu pro vysoké školy správným směrem? Vladimír Kroc se zeptal předsedy Rady Národního akreditačního úřadu pro vysoké školství, bývalého ministra školství Roberta Plagy.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

V Baku začala klimatická konference COP29. Donald Trump deklaroval, že znovu vyváže Spojené státy z Pařížské dohody, která má zajistit uhlíkovou neutralitu do roku 2050. „Nástup Trumpa znamená ze strany Spojených států méně aktivismu v této věci,“ chválí v pořadu Pro a proti europoslanec a bývalý velvyslanec v USA Alexandr Vondra (ODS). „Je dobré si uvědomit rozdíl mezi situací Spojených států a situací Evropské unie,“ připomíná europoslanec Luděk Niedermayer z TOP 09.

Do čela KDU-ČSL se postaví ministr zemědělství Marek Výborný, který stranu již jednou vedl. Porazil dosavadního šéfa formace Mariana Jurečku, ministra práce a sociálních věcí. Jaká je šance, že obměněné vedení přinese slibovanou změnu? Co je největší slabinou lidovců? Politolog Miroslav Mareš ještě přiblíží, co dalšího hýbe českou politickou scénou, i to, zda zabití vůdce palestinského Hamásu a splnění dalšího izraelského cíle povede k ukončení izraelské operace v Gaze.