Podcasts about liek

Za Vatikánom je skúsenosť storočí, jeho diplomacia vidí, čo my len tušíme, tvrdí diplomat Marek Lisánsky.Na sixtínskej kaplnke vo Vatikáne už vztýčili komín, ktorý oznámi voľbu nového pápeža. Po Františkovej smrti sa kardináli už druhý týždeň schádzajú na tzv. generálnych kongregáciách. Kde sa radia, analyzujú stav, v akom sa nachádza cirkev. Konštatujú delenia, podobné tým v civilných spoločnostiach. Liek pritom vidia v spoločnom hľadaní riešení – v tzv. synodalite. A v ich kolegialite – teda spolupatričnosti. A hoci sa to deje za zatvorenými dverami, spoza ktorých prenikne len máločo, pre svet je to divadlo. Na Vatikán týchto dní je namierená pozornosť sveta. A tlačí sa otázka: Prečo je to tak? Je voľba pápeža ako duchovnej hlavy vyše miliardy katolíkov dôležitá aj pre tých mimo katolíckej cirkvi? Či neveriacich? Dokonca pre štáty? Téma pre diplomata, ktorý Slovensko zastupoval práve pri Vatikáne – Mareka Lisánskeho. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Za Vatikánom je skúsenosť storočí, jeho diplomacia vidí, čo my len tušíme, tvrdí diplomat Marek Lisánsky.Na sixtínskej kaplnke vo Vatikáne už vztýčili komín, ktorý oznámi voľbu nového pápeža. Po Františkovej smrti sa kardináli už druhý týždeň schádzajú na tzv. generálnych kongregáciách. Kde sa radia, analyzujú stav, v akom sa nachádza cirkev. Konštatujú delenia, podobné tým v civilných spoločnostiach. Liek pritom vidia v spoločnom hľadaní riešení – v tzv. synodalite. A v ich kolegialite – teda spolupatričnosti. A hoci sa to deje za zatvorenými dverami, spoza ktorých prenikne len máločo, pre svet je to divadlo. Na Vatikán týchto dní je namierená pozornosť sveta. A tlačí sa otázka: Prečo je to tak? Je voľba pápeža ako duchovnej hlavy vyše miliardy katolíkov dôležitá aj pre tých mimo katolíckej cirkvi? Či neveriacich? Dokonca pre štáty? Téma pre diplomata, ktorý Slovensko zastupoval práve pri Vatikáne – Mareka Lisánskeho. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

V niektorých krajinách lekári môžu pacientom odporučiť návštevy výstav, koncertov, divadelných predstavení alebo účasť na umeleckých workshopoch ako súčasť liečebného plánu. Predpisovanie umenia je tam súčasťou zdravotnej starostlivosti. S kultúrnou manažérkou a publicistkou Michaelou Kučovou diskutujeme o tom, ako to prebieha a aký vplyv majú umenie a kultúrne aktivity na duševné zdravie a našu celkovú pohodu.

V dnešnej časti budeme hovoriť o novej receptúre pracieho prášku a o epizóde v európskych dejinách, keď bolo cool pojedanie múmií. Zdroje Physical Cross-Linking of Cellulose Nanofibrils with Zein Particles as an Eco-Friendly Detergent A Simple Mistake Might Have Encouraged Sick People to Eat The Dead Image by Frank Habel from Pixabay

De Bunnsraat för Nedderdüütsch will den Spraakutbo för de Plattdüütsche Spraak vöranbringen un ok de Redakschoon vun dat plattdüütsche Online-Wöörbook "De ne'e SASS" diskereert flietig över ne'e Wöör, de nu mehr un mehr ok ehrn Weg in dat Wöörbook finnen doot. Bi Instagram warrt düsse Wöör künnig maakt - un mitdiskereen, wat een düsse Wöör goot oder nich so goot finnen deit, kann een dor ok. Ok via Email (sass-redaktion@gmx.de) kann een mit de Redakschoon in Kuntakt kamen un, kloor, ok Vörslääg maken, welke Wöör noch in den SASS mit rin schüllt. Wi hebbt mit Marianne Ehlers ut de SASS-Redakschoon snackt: doröver, woans de ne'e Online-SASS annahmen warrt un ok över de ne'en Wöör, de nu in dat Wöörbook mit rinkaamt. Bavento gifft dat in düsse Utgaav ok noch en Utblick dorop, woans dat nu bi uns plattdüütsche Schrievakschoon "Vertell doch mal" wiedergeiht, wi vertellt Jo mehr över uns Plattdüütsch Höörspeel "De eerste Liek" vun Hugo Rendler, Gerd Spiekermann is mit en "Hör mal'n beten to"-Klassiker över "Gurken" to höörn - un ne'e plattdüütsche Musik vun Timsen un Johnny Ubben hebbt wi ok noch för Jo. Moderatschoon: Jan Wulf

Hostia: Kristína Pomothy (psychologička), Martin Majerník (expert v kognitívnej neuropsychológii) a Stanislav Milotinský (psychoterapeut a riaditeľ kliniky Psyon). | Na Slovensku za ich prechovávanie hrozí dlhoročné väzenie. V zahraničí, dokonca aj v susednom Česku, pomáhajú liečiť psychické ochorenia, ktorých pandémiu aktuálne zažívame. Psychedeliká ako LSD, MDMA a ďalšie, vedci a lekári využívajú pri liečbe alkoholizmu, depresií, či úzkostných stavov. Môžeme si dovoliť ignorovať tieto poznatky? Počúvajte Kontakty s Evou Sládkovou. | Psychedeliká - hrozba, alebo liek? | Moderuje: Eva Sládkova; | Kontakty pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. V premiére v pondelok až štvrtok po 20. hodine v Rádiu Slovensko.

Ikviens ir pamanījis, ka pārtika pēdējos gados kļuvusi dārgāka. Tas vēl jo vairāk mudina domāt gan ražotājus, gan tirgotājus un arī pašus pircējus - kā samazināt pārtikas atkritumus. Vai vienmēr pie vainas pircējs, vai arī ražotājiem nepieciešamas jaunas inovācijas, kā savu produkciju ilgāk uzturēt svaigu? Un, kā izvairīties no pārtikas atkritumiem jau pašā tīrumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji: Ilze Laukalēja-Broka, pārtikas zinātnes doktore, uzturzinātniece un Eiropas inovāciju tehnoloģiju institūta pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Liene Ozola, Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes prodekāne, un Raimonds Kasparinskis, Augsnes un augu zinātņu institūta - asociētais tenūrprofesors. Lielie vaininieku atkritumu radīšanā ir mājsaimniecības, bet nevajag aizmirst, ka trešdaļa pārtikas produktu nesasniedz veikalu un līdz ar to mājsaimniecības. Jaunā paaudze arvien vairāk mudina domāt, ko lieka m ledusskapī un ko pērkam. Kas ir tie produkti, kuri nemaz nenonāk līdz veikalu plauktiem? Ilze Laukalēja-Broka kā piemēru min zivs fileju, ko daudzi labprāt iegādājas, bet pārējās zivs daļas nonāk atkritumos. Bet lielais atkritumu daudzums nav saistīts tikai ar zivsaimniecību, arī dārzeņu apstrādē, ja gatavo sulas vai biezeņus, ir daudz atlikumu, papildina Liene Ozola. Tāpat daudz atkritumu rodas, ražojot piena produktus. Mājsaimniecībās daudz atkritumos nonāk atlaidināti sasaldētie dārzeņi, kurus uzreiz neizmanto. Vai kārtīga šķipsniņa čili pulvera pasargā ēdinu no bojāšanās? Ne tikai čili pipari, bet daudz citu garšvielu, piemēram, krustnagliņas, ķimenes, kanēlis, baziliks, rozmarīns, timiāns un vēl virkne citu aromātisku  augu  darbojas kā antibakteriālas vielas un, jā –, pievienojot ēdienam, tās darbojas kā konservanti. Tiesa, viss ir atkarīgs no pievienoto garšvielu daudzuma.  Minētās garšvielas jau kopš seniem laikiem cilvēki ir izmantojuši gan kā ēdiena aromatizētājus, gan  arī medicīnā, balstoties uz novērojumiem, ka tas vai cits garšaugs palīdz pret infekcijām vai citām kaitēm, kā arī novērojot, ka šie augi, tā teikt, pagarināja ēdiena mūžu tajos laikos, kad  cilvēce vēl neko nezināja par konservēšanu, pasterizāciju, vai vienkārši ēdienu nebija iespējams ilgstoši uzglabāt aukstumā. Kā konkrētas garšvielas var pasargāt ēdienu no bojāšanās, stāsta mikrobioloģe, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktore Olga Valciņa.

RNDr. Jozef Valuch: Ruská škola hladovania ako liek? Ako hladovať správne? 2. diel a prax - prinášame odpovede na niektoré otázky a príbehy ľudí, ktorí na hladovke sú. ✍

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas pirmo epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:03:12 – šodien raidījumā; 0:03:13 – 0:20:17 – ko sestās sezonas “eXi” dara šobrīd? 0:20:18 – 1:09:14 – kā atrast vietu dzīvē pēc sportista karjeras beigām? 1:09:15 – 1:31:06 – cik ātri “kūst” nopelnītā nauda? Atkarības pēc sportista karjeras…

Jedna z najlepších vecí, ktorá sa nám ako kresťanom môže stať je to, že nás Božie napomenutie zasiahne ako osie žihadlo. Je tu potom nádej, že spoznáme svoj problém a budeme sa k nemu môcť správne postaviť. 2S 12:1–9

Od vypuknutia pandémie Covid-19 sa výskumníci a lekári snažili čo najrýchlejšie nájsť účinnú liečbu. Remdesivir bol jednou z prvých odpovedí. Liek sa dodnes používa, no na sociálnych sieťach sa neustále šíria hoaxy o jeho škodlivosti. Je na tom niečo pravdy? A prečo je terčom kritiky? Aj o tom sa v podcaste rozprávala Veronika Jursová Prachárová so šéfkou portálu Demagóg.sk Veronikou Frankovskou a s biochemikom Petrom Holubom.Frankovská v prvej časti podcastu priblížila, že na sociálnych sieťach sa najnovšie šíri príspevok, podľa ktorého Remdesivir obsahuje kyanid. Následne vysvetlila, že Remdesivir vo svojom zložení obsahuje kyano-skupinu, avšak nejde o toxickú formu kyanidu. „Kyano-skupina v štruktúre lieku sa neuvoľňuje do organizmu a nie je jedovatá, naopak, zabraňuje kopírovaniu vírusovej RNA, čím preukázateľne napomáha liečbe Covidu-19“, dopĺňa Frankovská.Peter Holub v podcaste opisuje, že chemické zloženie látok je jedna vec, ale druhá nemenej zásadná je ako sa na seba prvky viažu. „Nejde len o to, čo sa nachádza v zlúčenine, ale aj o to ako je to medzi sebou viazané.“ Ďalej vysvetľuje: „Kým v kyanide draselnom – v jede, je väzbou kyanidovej skupiny ionová väzba, ktorá sa veľmi dobre vo vode rozpadá a kyanidový anión si môže blúdiť po tele do mitochondrie, kde prebieha dýchanie a tam ho môže zastaviť, tak v Remdesivire je skupina naviazaná kovalentnou väzbou, ktorá sa vo vode nijak nerozpadá.“ V žiadnom prípade podľa Holuba Remdesivir kyano skupina neopustí a tým pádom ani nemá ako pôsobiť jedovato na človeka.Všetky naše podcasty nájdete na jednej stránke tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes, Google Podcasts alebo Spotify. Sledujte nás aj na facebookovej stránke Podcasty Aktuality.sk alebo na Instagrame.

Kad kabači un gurķi aug griezdamies, bet pēdējie ķirši vairs vēderos nelien, ir īstais brīdis sagatavot krājumus ziemai. Kādas ir šis vasaras marinējumu un konservējumu tendences, kas ar ko šogad sapas kopā vislabāk, bet kādas ir nemainīgās vērtības, pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Ar ko sākt konservēšanu, ja gribas pamēģināt? Visvienkāršākais izvārīt kādu mērcīti, tas būtu kā pagatavot sakņu sautējumu. Visi eksperimenti jāveic ar mazām porcijām. Un svarīgākais ir - kā garšos. Ja ģimene negribēs, nav vērts gatavot. Iveta Galēja konservē, jo viņai  patīk to darīt, patīk pats process. Patīk sagatavot vasarā un rudenī burciņas, ko pietiek ziemā un pavasarī atvērt un izmantot kā zupas sagatavi. Lai arī pašai mājinieki ievārījumus neēd, viņai patīk tos gatavot un dāvināt citiem. Elga Bražūne savukārt sākusi konservēt, jo dārzeņu daudz izaug un visus prom neatdosi. Otrs iemesls - kādreiz veikalos nebija tik plašs, dažāds un garšīgs konservējumu piedāvājums. Tāpēc sākusi gatavot kopā ar bērniem. Bērni šo gatavošanas tradīciju ir pārņēmuši un paši labprāt vāra dažādas mērcītes, konservē dārzeņus. Viņa arī atzīst, ka konservēšana aizrauj. Lai arī liekas, ka pagrabā visa vēl gana un varētu arī mazāk konservēt, kad sākas sezona un vēl ir jaunas receptes, ko izmēģināt, tad atkal pārņem vēlme gatavot. Un ja arī ir par daudz sagatavots, salātu vai gurķu burciņa var būt arī brīnišķīga dāvana. Iveta Galēja atklāj, ka ērkšķogām nevajadzētu noplūkt zieda galiņu pirms gatavošanas, jo tajā ir daudz labu vielu, vārot rodas vēl citas vielas. Ērkšķogas labi garšo kopā ar kivi, var mēģināt vārīt arī ar saldu meloni.   Elga Bražūne uz raidījumu līdzi paņēmusi burciņu ar saldskābiem gurķiem, kuru recepte var šķist neparasta - kā var gurķus gatavot ar cukuru? Viņa neslēpj, ka arī pašai pirmajā brīdī bijis pārsteigums par marinādes sastāvdaļām. Saldskābie gurķi Marināde: Uz litru ūdens 15 ēdk. cukura ar kaudzi, 2 ēdk. sāls, pievieno 9% etiķi 2-5 ēdk. Ja grib „ņiprākus”, var vēl karoti etiķa pievienot. Pārējās sastāvdaļas kā parasti, marinējot gurķus. Burciņās sapilda garšvielas un gurķus, pārlej ar vārošu ūdeni, pagaida 5-10 min. Tad ūdeni nolej katliņā un gatavo marinādi. Uzvāra, lej atkal virsū gurķiem, burkas aizvāko un pārklāj ar segām līdz nākamam rītam. Elgas Bražūnes recepte salātiem vai zupas piedevai 1 kg tomātu, 1 kg burkānu, 1. kg sīpolu. Dārzeņus sagriež vai sarīvē. Glāze cukura un glāze eļļa. Visu salej kopā, samaisa un pagaida, lai atsulojas. Vāra apmēram 30 minūtes. Beigās pievieno etiķi vai etiķa esenci (2-3 ēdk.). Jāpagaršo! Salej burkās, aizvāko un aizmirsti.  Var pievienot zupai, var izmantot kā salātus pie griķiem, makaroniem vai kartupeļiem. Abas raidījuma viešņas gatavo piķeļus Burkā saliek dažādus dārzeņus – burkānus (maziņus vai sagrieztus gabaliņos), gurķīšus, mazus tomātiņus, puķkāpostu rozītes, Briseles kāpostus, mazus sīpoliņus, negrieztus. Pieliek garšvielas un pārlej ar parasto marinādi.  Šie konservi gan ir jākarsē, citādi nestāvēs. Iveta Galēja stāsta, ka šādu recepti redzējusi vecās pavārgrāmatās, kas izdotas 19. gadsimta beigās.    Iveta Galēja nesen atgriezusies no Austrijas, kur mācījusies dziedniecisko konservēšanu. Ievārījumam, ko izmanto arī kā zāles, viena no galvenajām sastāvdaļām ir medus.  Ievārījums ar avenēm un zemenēm 200 g zemeņu, 100 g aveņu, 100 g medus, 50 ml ūdens, vēlams pievienot tējkaroti ābolu pektīna. 50 g zemeņu sagriež četrās daļās un noliek malā, pārējos produktus sablenderē. Liek katlā un vāra ap 5 min. Liek mazās burciņās un stāv vismaz gadu. Turklāt šim ievārījumam nav jānosmeļ putas. Ievārījums palīdz pret gremošanas problēmām, depresiju, mazina iekšķīgos iekaisumus. Pēc pamatreceptes var gatavot citus ievārījumus.

Sludinātājs: Raimonds Logins / Sērija: Jāņa Evaņģēlijs / Rakstvieta: Jņ 11:1-16

Celý rozhovor v trvaní 1h a 25 minút nájdeš na https://herohero.co/mariabernathova Mária o tejto epizóde: Rozhovor s Katkou som sa rozhodla nahrať v autentickom prostredí a keďže témou bol "lesný kúpeľ, kde inde, ak nie v lese. keď sme hľadali pokojné miesto, začuli sme diviakov. Boli v tesnej blízkosti, ale nás to neodradilo. Už vtedy sa začal proces, ktorý veľa vecí spustil a ukázal. Od strachov, cez vieru až po samotný vnútorný pokoj. Diviaky sa ešte párkrát počas nahrávania ozvali, avšak ostali vo vysokej tráve a bez rušenia nás nechali tvoriť:-) Čo je forest bathing? Forest bathing, známe tiež ako „Shinrin-yoku“, je japonská prax, ktorá zahŕňa prežitie času v lesnom prostredí s cieľom zlepšiť duševné a fyzické zdravie. Termín „Shinrin-yoku“ doslova znamená „kúpanie sa v lesnej atmosfére“ alebo „prijímanie lesa prostredníctvom našich zmyslov“. Táto prax sa začala v Japonsku v 80. rokoch minulého storočia ako súčasť národného verejného zdravotného programu s cieľom znížiť stres a podporiť pohodu v populácii. Hlavné princípy forest bathingu zahŕňajú: Zmyslové zážitky: Všímanie si zvukov, vôní, farieb, textúr a celkovej atmosféry lesa. Pomalé tempo: Pomalá chôdza a pobyt v lese bez konkrétneho cieľa alebo časového obmedzenia. Mindfulness a prítomnosť: Byť prítomný v okamihu a venovať plnú pozornosť svojmu prostrediu. Spojenie s prírodou: Prežívanie hlbokého pocitu prepojenia s prírodným prostredím. Výhody forest bathingu môžu zahŕňať: Zníženie stresu a úzkosti: Lesné prostredie môže pomôcť znížiť hladinu kortizolu, stresového hormónu. Zlepšenie nálady: Čas strávený v prírode môže zlepšiť náladu a znížiť pocity depresie. Posilnenie imunitného systému: Niektoré štúdie naznačujú, že prchavé organické zlúčeniny uvoľňované stromami môžu zvýšiť aktivitu prirodzených "zabíjačských" buniek v tele. Zlepšenie sústredenia a kreativity: Pobyt v prírode môže pomôcť zlepšiť kognitívne funkcie a kreatívne myslenie. Podpora fyzického zdravia: Chôdza a fyzická aktivita v lese môžu prispieť k zlepšeniu celkovej fyzickej kondície. Informácie, ktoré v rozhovore spomíname: - prípade, že máte záujem o forest bathing s Katarínou, napíšte mi na maria@talkslow.sk - pripájam odkaz na rozhovor, ktorý spomínam: https://www.youtube.com/watch?v=i9e9b... PRIHLÁSTE SA NA ODBER KANÁLA: ✅ https://www.youtube.com/@talkslowsmar... TALKSLOW MÔŽETE POČÚVAŤ AJ NA PODCASTOVÝCH PLATFORMÁCH: ✅ https://open.spotify.com/episode/5F4X... ✅ https://podcasts.apple.com/sk/podcast... ✅ https://podcasts.google.com/feed/aHR0... SLEDUJTE MA NA SOCIÁLNYCH SIEŤACH: ✅ https://www.instagram.com/liveslow.sk/ ✅ https://www.facebook.com/talkslowpodc...

Emocionálna bolesť spôsobená rozchodom môže byť tak silná, že má svoj vlastný klinický názov - syndróm traumy z lásky. Asi všetci sme si tým prešli, ale pozor, vedci prichádzajú s novými zisteniami - aby sa utrpenie zmiernilo, stačí mať na hlave špeciálne zariadenie za takmer 500 eur, a to len na pár minút denne. Zariadenie stimuluje mozog miernym elektrickým prúdom...

In deze podcast nemen we afscheid van een Nederlands voetbal icoon: Lieke Martens. Tot haar grote teen het begaf was ze misschien wel de beste voetbalster in de wereld. In deze podcast nemen we je mee door haar glansrijke carrière en hebben we een gedicht EN een lied geschreven om zo waardig afscheid te kunnen nemen van ons Lieke

Par Kim? Laikmetīgās mākslas centra plāniem jaunajās Hanzas ielas telpās un vasaras ciklu "Jauna adrese: ĒDENE" Kultūras rondo pārrunājam ar centra pārstāvēm – kuratori, programmas direktori Zani Onckuli un vienu no jaunās izstādes kuratorēm Žaneti Liekīti. Svinot 15 pastāvēšanas gadus, "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar vērienīgu starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu Rīgā. Festivāls norisināsies no 8. jūnija līdz 28. jūlijam. Svinot jubileju un apcerot nākotnes darbības virzienus, "Kim?" paplašina fizisko un saturisko vērienu, piesakot un iesildot topošās jaunās telpas – vēsturisku ēku pirms pārbūves un tai pieguļošo iekšpagalmu Hanzas ielā 22, iezīmējot svinīgu brīdi ne tikai institūcijai, bet arī Latvijas un Baltijas mākslas ainai kopumā, norāda "Kim?" pārstāvji. Jau vēstīts, ka šopavasar ar Saeimas lēmumu laikmetīgās mākslas centram "Kim?" bez atlīdzības tika nodots valsts nekustamais īpašums Hanzas ielā 22, Rīgā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā.

Muguras sāpes ir plaši izplatīta, neērtības un pat ciešanas sagādājoša parādība, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 80% cilvēku. Šo sāpju iemesli bieži vien ir mūsu sēdošais dzīvesveids, stress, netrenēta dziļā muskulatūra vai nepareiza muskuļu slodze.Par laimi, lielu daļu muguras sāpju problēmu ir iespējams atrisināt ar fizioterapiju, treniņiem, adekvātu atpūtu un ergonomiski piemērotu risinājumu izvēli.Ko darīt, lai mums izdotos regulāri vingrot un varam pasargāt sevi no muguras sāpēm vai atbrīvoties no tām, jautāju Ievai Zvīgulei, Sporta zinātnes doktorei, sertificētai fizioterapeitei, anatomijas docentei un Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītājai.Paldies uzņēmumam Training Lab par atbalstu Cilvēkjaudai ar iespēju ierakstīt šo epizodi viņu telpās, kas var noderēt tava kolektīva apmācībām, meistarklasēm un kreatīvām sapulcēm.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:36 Kādi ir būtiskākie muguras sāpju cēloņi9:27 “Top 1 darba nespējas iemesls līdz 45 gadu vecumam ir tieši muguras sāpes”11:46 Kā cilvēki paši nodara pāri savas muguras veselībai, pat nenojaušot par to16:39 Kā variēt apnicīgus dziļās muskulatūras vingrojumus19:02 Cilvēks kā burvīgs, savstarpēji saistīts mehānisms21:48 Liekā svara ietekme uz muguras veselību26:38 Sāpes kā sniega bumbas efekts, kas arvien vairāk samazina kustību iespēju29:39 “Jaunākiem cilvēkiem ir arvien vājāk attīstīta izpratne par savu ķermeni”32:19 Kādas kļūdas pieļauj cilvēki, nodarbojoties ar vienkāršām, sev pieejamām sporta aktivitātēm34:35 Kādu iemeslu pēc dažreiz mugura sāp naktī, miera un miega periodā37:06 Kā atšķiras cilvēku sportošanas un uztura paradumi, atkarībā no izglītības līmeņa39:48 Kādēļ ir tik svarīgi trenēt dziļo muskulatūru un muskuļu spēku50:18 Kādi muskuļi būtu jātrenē pārgājienu mīļiem un lieliem staigātājiem52:52 “Ja mēs regulāri un pareizi trenējam savu ķermeni, mēs trenējam arī savas smadzenes”56:32 Kuras organisma sistēmas pozitīvi ietekmē pareizas intensitātes un devas fiziskās aktivitātes1:01:10 “Mums katram ir jādara tas, kas mums patīk”1:01:50 Paņēmieni, kas darbojas, ja grūti sevi piedabūt uz vingrošanu1:11:07 Gadījumi, kad, pirms gulšanās zem skalpeļa, ir vērts pamēģināt atrisināt problēmu ar fizioterapijas palīdzību1:17:00 “Kusties, lai dzīvotu dzīvi smeķīgi”1:17:45 Mazās viltības, kā iedabūt kustību savā ikdienā1:20:22 Praktiski ieteikumi, kā izkustēties sēdoša darba veicējiem1:24:06 Šokējošā statistika par muguras veselību1:29:38 Kāpēc atruna “man nav laika izkustēties – jāstrādā” nav vērā ņemama

Charizard is the undisputed best deck in format! The guys talk about how to succeed and gain the upper hand. Not only that but we've also got trivia and a heated debate - is Lugia a dragon?? Check it out!

Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu 23. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" noslēgs Džuzepes Verdi Rekviēms. Pie LSO diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala, dziedās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti būd poļu soprāns Joanna Zavartko, slovēniešu mecosoprāns Monika Bohineca, ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo un Latvijas Nacionālās operas bass Rihards Mačanovskis. Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēmu pirmo reizi diriģēja savu diriģenta gaitu sākumā 2011. gadā Liepājas Latviešu biedrības namā. Runājām, kā mainījies viņa skatījums uz šo hrestomātisko opusu, cik daudz tā lasījumu ietekmējis nesenais brauciens uz Ukrainu un tur pieredzētais. Vēl arī par dažādas valstis pārstāvošo solistu kvartetu un atgādinām arī par Rekviēma tapšanas un atskaņošanas vēsturi. Atvars Lakstīgala: "2011. gadā es biju tiešām ļoti, ļoti jauns, un toreiz daudzi teica, ka tā ir arī liela uzdrīkstēšanās. Pieredze kā profesionālam diriģentam bija mazliet vairāk par gadu. Tā bija mana personīgā ambīcija, ļoti vēlējos šo Rekviēmu diriģēt, jo tas bija sirdij tuvs. Vairākas reizes to biju atskaņojis kā mežradznieks orķestra sastāvā. Īpaši man palika atmiņā viens no Operas festivāla koncertiem, kurā Rekviēmu interpretēja poļu diriģents Tadeušs Voicehovskis. Biju emociju pārņemts, iedvesmojos no viņa interpretācijas un tā, kā viņš vadīja orķestri, kā bija iedziļinājies mūzikas saturā, jo katram vārdam, katrai notij šajā meistardarbā ir ļoti liela nozīme. Te nekas nav nejaušs, katra pauzīte, katra sešpadsmitdaļnots ir ar lielu jēgu un nozīmi. Kopš tā laika ir gūts zināms profesionāls rūdījums, daudz kas piedzīvots šo 13 gadu laikā, kopš atskaņojām to kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Pavisam nesen biju Ukrainā, ļoti tuvu karadarbības zonai, dzirdēju raķešu šāviņus, dzirdēju dronus lidojam, piedzīvoju spēcīgas emocijas, apzinotie -  te cilvēks ir, un te viņa vairs nav. (..) Šīs emocijas atspoguļosies arī šajā atskaņojumā, jo joprojām nevaru attapties no sirreālas realitātes, kādu piedzīvoju Ukrainā. Man ir liels gandarījums, ka viens no solistiem būs ukrainis Oleksandrs Čuvpilo.

Vajon milyen bizonyítékok és megállapítások vannak arra vonatkozóan, hogy az UFO jelenségek mögött tényleg földönkívüliek vannak? Mik azok az érvek, amelyek alapján ki lehet jelenteni, hogy tényleg látogatják a bolygót idegen lények? A technológiai ugrás? A társadalom változása? A különleges szerkezetek megfigyelése?Ezekre a kérdésekre válaszolunk a műsorban!

"Open Call 2023" laureātu izstādes "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā – pārrunājam to vēstījumu Kultūras rondo studijā. "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā no 19. janvāra līdz 25. februārim būs skatāmas trīs "Open Call 2023" laureātu izstādes. Konkursu "Kim? Open Call" izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde "Gribi tici, gribi netici", Karlīnas Mežeckas "Trausluma arhīvs", kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde "Mazcenas Rīga". Annemarijas Gulbes izstādē "Gribi tici, gribi netici" būs redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus. Karlīna Mežecka izstādē "Trausluma arhīvs" (kuratore: Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā. Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas "Mazcenas Rīga" apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās.

Vedecká NP: Med hojí rany aj dušu. | Má šťastie, že nežije v stredoveku. Nemusí sa báť, že by ju označili za čarodejnicu. Naopak, môže smelo vysvetľovať, čo sa skrýva pod pojmom medicínske medy. Liek na rany aj na dušu vedecky priblíži Marcela Bučková z Ústavu molekulárnej biológie Slovenskej akadémie vied. Vo vedeckej Nočnej pyramíde so Stanom Ščepánom. | Hosť: Marcela Bučeková (vedecká pracovníčka Laboratória apidológie a apiterapie na Ústave molekulárnej biológie SAV). | Moderuje: Stano Ščepán. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Az egyik legnagyobb, állandóan visszatérő kérdés: egyedül vagyunk-e a 13,8 milliárd éve (ősrobbanással) keletkezett univerzumban? Lehet, hogy végtelen sok földön kívüli élet vesz minket körül, csak még nem vettük észre? Vagy csak egy kozmikus lottóötös főnyereményei vagyunk, és a Föld (és rajta mi is) egy orbitális mázlista? Tetszett az adás? Ha hajt a tudásszomj, és jöhet még több tudományos érdekesség, akkor keresd a Ma is tanultam valamit könyvsorozatot, amit ide kattintva tudsz megrendelni, akár kedvezményes csomagban is!

Športový redaktor Denníka N Michal Červený napísal spolu s kondičným trénerom Tomášom Mihalíkom inšpiratívnu knihu s názvom Pohyb je liek. Najmä o knihe, ale nielen o nej sme sa s Michalom v dnešnej epizóde rozprávali.Michal bol veľmi láskavý a jeden výtlačok knihy venoval do súťaže pre vás - mojich poslucháčov. Bližšie info k súťaži dostaneš na svoj email, ak sa zaregistrujše na odber môjho newslettra. Môžeš tak urobiť tu.Ak knihu nevyhráš, môžeš si ju kúpiť napríklad tu.Priniesol ti tento podcast niečo hodnotné? Namotivoval ťa k niečomu, čo si dlho odkladal/a alebo ťa prinútil zamyslieť sa nad tým kým si a kým môžeš byť?Ak áno, prosím pozdieľaj to s niekým vo svojom okolí. Možno aj on/ona práve teraz potrebuje nakopnúť, inšpirovať, povzbudiť. Spolu tak môžeme doslova meniť svet. Možno nie celú planétu, ale celý svet jednému človeku. Za tých pár sekúnd to stojí, no nie?www.zlepsujsa.sk

Video verzia MEDI NOVÍN: https://bit.ly/45ZTcI2V dnešných MEDI novinách sa budeme venovať aj týmto témam:dvojmiliónový liek Zolgensma by mohol byť zaradený do zoznamu liekov preplácaných z verejného zdravotného poistenia,ministerstvo zdravotníctva SR zverejnilo zoznam nemocníc, ktoré splnili podmienky na získanie finančných prostriedkov z plánu obnovy,novým dekanom Lekárskej fakulty Slovenskej zdravotníckej univerzity v Bratislave bude gastroenterológ Ladislav KuželaPre C4P, s.r.o. pripravila SITA - Slovenská tlačová agentúra.

Video verzia MEDI NOVÍN: https://bit.ly/45ZTcI2V dnešných MEDI novinách sa budeme venovať aj týmto témam:dvojmiliónový liek Zolgensma by mohol byť zaradený do zoznamu liekov preplácaných z verejného zdravotného poistenia,ministerstvo zdravotníctva SR zverejnilo zoznam nemocníc, ktoré splnili podmienky na získanie finančných prostriedkov z plánu obnovy,novým dekanom Lekárskej fakulty Slovenskej zdravotníckej univerzity v Bratislave bude gastroenterológ Ladislav KuželaPre C4P, s.r.o. pripravila SITA - Slovenská tlačová agentúra.

Do the Aeronauts know if anyone actually likes mudkip? Who is the Red Tornado? Email us your questions at wordballoonspod@gmail.com

Možno ste o nej nikdy nepočuli, pritom táto dávna ríša patrila vo svojej dobe k najvýznamnejším na svete. Kušánska ríša mala svojich veľvyslancov napríklad v Ríme, Číne aj v ríši Sasáncov, ktorá mala centrum v dnešnom Iráne. No až dosiaľ nik nevedel prečítať písmo, ktoré používala, ale to sa nedávno zmenilo. Tento týždeň v podcaste Zoom zistíme, ako sa podarilo rozlúštiť staroveké písmo Kušáncov, pozrieme sa na český liek, ktorý by mohol vyliečiť alzheimera a vysvetlíme si, prečo je problémom ťažiť vzácne kovy z morského dna. _ Odoberajte aj (Ne)vedecký newsletter Tomáša Prokopčáka https://komentare.sme.sk/t/9348/nevedecky-newsletter-tomasa-prokopcaka – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na zoom@podcast.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na ⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠ – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné ⁠⁠SME.sk⁠⁠ na ⁠⁠sme.sk/podcast⁠⁠ – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom denníka SME.

Lai saglabātu augļus un dārzeņus ilgākam laikam un ziemas spelgonī sajustu vasaras garšu, vajadzēs ko vairāk par burciņām un glītiem vāciņiem. Ko un kā pareizi konservēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Pirmais un galvenais, ķeroties pie konservēšanas, tīrība! "Esmu tik daudz reižu pārliecinājusies, runājot par šīm lietām, par "uzšautajām" burciņām, pārplīsušajām, kas tek pāri malām, vaino sāli, cukuru un vēl nezin ko. Bet cilvēki izpratne par tīrību ir ļoti dažāda un atšķirīga. Vairumā gadījumu lielākā kļūda ir netīrība, nevis precīzās sastāvdaļas un precīzie daudzumi," norāda Iveta Galēja. "Sterilizēšanai un pasterizēšanai cilvēki pievērš uzmanību, bet nepievērš tādām lietām, kā karote, ar kuru garšo zapti. Pagaršo zapti, pēc tam noliek uz paliktnīša, kur pirms tam bijusi zupa. Pēc tam karoti zaptē vai mērcē, kas vārās. Tur sanāk viss, kas ir virtuvē, jo virtuve netīrumu ziņā ir viena no netīrākajām vietām. Virtuve mikrobu ziņā ir netīrāka par tualeti," norāda Iveta Galēja. "Arī pēc tam, kad burciņas ir sapildītas, nav vienalga, ar ko noslauka burkas maliņu, ja ir pārtecējis. Ar trauku dvieli noteikti nē, labāk ar neitrālu salveti, bet arī jāskatās, lai salvete nebūtu iesmaržināta. Tās ir tādas lietas, par ko cilvēki tīrības ziņā neiedomājas." Viņa arī min, ka māksla ir salikt skaisti burciņas, lai piesaistītu uzmanību, jo cilvēks ēd arī ar acīm. Bet pats pasterizēšanas ilgums atkarīgs no burciņas lieluma un no tā, kas vēl un cik daudz bez pamatproduktiem, piemēram, gurķiem vai tomātiem ir burkā. Runājot par to, ko tad likt burkās, Saiva Pekuse atklāj ketčupa recepti, kas savulaik godalgota Brenguļu tomātu svētkos. 800 g tomāti, 400 g saldā paprika, 3 vidēji asi čili pipari, 6 ķiploku daiviņas, divas tējkarotes raudene (kaltēta), 300 g ievārījuma cukurs, 1 ēdamkarote sāls, 500 ml 9% etiķa, 7 g agara kā recinātājs. Var vēl likt klāt plūmes (ap 400 g),  ja vēlas biezāku, vairāk agara jāpievieno. Var pievienot arī jāņogas, kas piešķir pikantāku garšu. Vispirms katlā vāra tomātus, papriku, čili piparus un ķiplokus. Kad paprika sāk jukt ārā, katlu no uguns noņem, masu nedaudz atdzesē un ar blenderi rūpīgi sakuļ. Tad masu rūpīgi izberž caur stiepļu sietu, lai iegūtu viendabīgu konsistenci. Visu liek atpakaļ katlā, pievieno sāli, raudeni, etiķi un ievārījuma cukuru, un no vārīšanās brīža masu vāra apmēram 10 minūtes, tad atstāj uz nakti, lai kārtīgi atdziest. Nākamajā dienā atsevišķā trauciņā atsmeļ kausiņu atdzisušās masas, tai pievieno agaru. Pārējo masu atsāk karsēt, tai pievieno masu ar piejaukto agaru. Visu vāra vēl apmēram trīs minūtes, tad pilda burkās.  Savukārt kabačus katra raidījuma viešņa ziemai gatavo atšķirīgi. Saiva Pekuse kabačus saldē. Sagriež nemizotus šķēlītēs, izņem sēklotni, saliek ar garšvielām (ķiploks, timiāns, baziliks), dažas stundas patur. Liek uz paplātes, sasaldē katru ripiņu atsevišķi un tad liek kastītēs vai maisiņos. Ziemā, kad nepieciešams, ņem ripinās ārā, saliek uz pannas, vidū liek parasti malto gaļu un cep cepeškrāsnī. Kamēr maltā gaļa uzsilst, arī kabacis būs gatavs. Ātra maltīte gatava. Iveta Galēja saldē kabačus kā biezinātājus zupām vai mērcēm. Tos vispirms mizo, izņem sēklotni, tad var sablenderēt svaigu, var ielikt cepēškrānī nedaudz pasautēt un tad sasaldēt porcijās. Ļoti labi der miltu vietā, var mērces iebiezināt, zupas. Kabačus var arī marinēt un sālīt, tāpat kā gurķus. Iveta Galēja iesaka arī universālu marinādi. Litra burkā ieber tējkaroti sinepju graudiņu, 2-4 melno piparu graudiņus, pāris smaržīgos piparus, daudz bazilika lapiņas un labāk mazākus tomātus. Marināde: litrs ūdens, 125 ml 9% etiķa, 40 g sāls, 60 g cukura. Marinādi uzvāra un lej virsū uz tomātiem. Ja lej karstu, miziņa plaisās.  Laikā gaitā sākusi to lietot arī gurķu, kabaču un patisonu marinēšanai.

V dnešnom podcaste budeme hovoriť o ponorke OceanGate, ktorá implodovala na ceste k Titanicu a o novom schválenom lieku na Alzheimera. Pseudocast 617 na YouTube Zdroje Composite Overwrapped Pressure Vessels, A Primer Modelling and Simulation of Reactor Pressure Vessel Failure during Severe Accidents The concept of snap-buckling illustrated by a simple model A Review on Structural Failure of Composite Pressure Hulls in Deep Sea FDA Approves Leqembi for Alzheimer's Lecanemab in Early Alzheimer's Disease Courtesy of NOAA/Institute for Exploration/University of Rhode Island (NOAA/IFE/URI)., Public domain, via Wikimedia Commons

Vypočujte si čítané rozprávky pre deti.

Túto epizódu sme pre vás plánovali pripraviť už dlho a sme veľmi radi, že sa nám to podarilo a so skvelým hosťom. Michal je majiteľom prvého verejného playroomu v Bratislave a aktívnym členom BDSM komunity a priblížil nám, čo vlastne BDSM je, ako tieto praktiky ovplyvňujú mentálne zdravie, a ako sa k tomu dostal on. Prezradil nám aj podrobnosti o jeho ženskom alteregu, a ako na to reaguje jeho manželka. Vysvetlili sme si základné pojmy a dali návod ako s BDSM začať, prečo je dôležité safeword, a aký má takýto sex vplyv na stresový hormón kortizol. Michal nám prezradil aká je komunita BDSM na Slovensku, aké sa konajú akcie, a ako sa viete do tejto komunity dostať. Porozprávali sme sa aj o presahu BDSM do bežného života a bol to krásny uvedomelý rozhovor a tešíme sa, že Michal prijal pozvanie a otvoril sa nám. Viac informácii o playroome: https://www.playrooms.sk/sk Sponzormi tejto epizódy sú LELO - značka luxusných erotických hračiek a ⁠Kondomshop⁠ - diskrétny erotický eshop. Využite náš promokód BDSM10 na zľavu 10 % pri nákupe na⁠ www.kondomshop.sk⁠. Ak sa ti táto epizóda páčila, podporiť nás môžeš na ⁠Tolde. Followujte nás na IG: ⁠@sexualnavychova⁠ Alebo na osobných profiloch: Denis ⁠@denis_kendy⁠ Miška ⁠@michellegraphy⁠ Sound:FB: https://www.facebook.com/jarko.pesek IG https://www.instagram.com/yahrmill/ Artwork by ⁠@mashisko

2. diel rozhovoru s profesorom Max Kašparů venovaný tentokrát dospelým. Ak sa vám rozhovory páčia, prosím podporte ich tvorbu na https://ko-fi.com/odznovapodcast. V pokračovaní rozhovoru sme sa dotkli problémov dospelých v oblasti viery, ale aj psychiky. Pýtala som sa ho aj: Vy ste najmä psychiater a kňaz. Veria dnes ešte ľudia v Boha? Resp. v čo veria? Niekde ste spomenuli, že podľa vás je najväčšia hrozba, že človek bude čoraz viac izolovaný sám od seba. Ako to máme chápať? A ako tej vlastnej izolácii zabrániť? Nedávno som sa rozprávala s profesorkou Annou Hogenovou a jedna zo zásadných vecí, ktoré pomenovala je tzv. moderná krutosť. Dnes vám nezotnú hlavu, neskončíte na hranici... ale zosmiešnia vás, zbanalizujú, dajú vám nálepku... Vnímate to podobne a čo ako psychiater by ste ľuďom poradili, aby to ustáli? Prášky? O sebe často hlásate, že ste neprispôsobivý občan. Ešte stále to tak máte? A prečo? Ja vidím, že ľudia sa snažia hlavne na verejnosti všeobecne prezentovať ako veľmi prispôsobiví, aby zapadli. Nie je to ale falošné a nie je to potom aj dôvod, že to psychicky nezvládajú? Tú vlastnú faloš? Sme v dobe, keď na nás útočí niekoľko kríz naraz a navyše, je veľa tém, ktoré sa treba akoby NAUČIŤ a recitovať presné slová. Nedaj Boh sa pomýliť a povedať chúlostivú tému nekorektne. Ako sa z tohto celého teda nezblázniť? Pýtam sa vás ako psychiatra... Mnohým ľuďom sa preriedili ich celoživotné partnerstvá a priateľstvá. Sieť priateľov je však veľmi dôležitá pre spokojný a naplnený život... Ako sa vyrovnať s tým, že mnohým odišli zo života celoživotní kamaráti len kvôli rozdielnym názorom na očkovanie či opatrenia? Verím, že rozhovor zaujme a aj pomôže. Budem rada za zdieľanie a tiež o podporu, ako som spomenula v úvode na Ko-FI https://ko-fi.com/odznovapodcast Ak nechcete platiť kartou, môžete prispieť aj na účet vo FIO bank : SK45 8330 0000 0022 0165 1060 - do poznámky uveďte, že ide o dar. Ďakujem. Martina Valachová

Superpotravina, prírodný zázrak, tekuté zlato, zlatý elixír, dar bohov. Také sú najčastejšie lichotivé prívlastky MEDU. Jedna z najstarších potravín sveta má široké uplatnenie, nehovoriac o jej príjemnej vôni a chuti. Ale, ako zvykol hovoriť perzský básnik Rizámí: „Ešte nikto nevidel špik bez kosti a med bez včiel.“ A včely sú v tomto „sladkom príbehu“ absolútne nenahraditeľné. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/kraj/message

Hosťom rádia Regina západ je vedec Richard Imrich. Slovensko je rekordérom v závažnej chorobe takzvaných „čiernych kostí“. Vyskytuje sa najmä na Kysuciach a Orave, kde dochádzalo v minulosti k príbuzenským manželstvám. Naši vedci vyvinuli vzácne liečivo. V tíme bol aj Richard Imrich, vedec a lekár, ktorý dlhé roky šéfoval Národnému ústavu reumatických chorôb v Piešťanoch. Rozpráva sa s ním Darina Mikolášová.

„… dal zvestovať pokoj skrze Ježiša Krista − a On je Pánom všetkých“ (Sk 10:36) Nebolo by úžasné, keby sme mohli nájsť dokonalý a spoľahlivý liek na problémy ľudstva? Povedzme, že by sme mohli všetkých ľudí zasiahnuť tak, aby boli naplnení láskou a nie nenávisťou, spokojnosťou a nie chamtivosťou. Predstavme si tiež, že by sme vedeli vyliečiť […] The post Liek na naše problémy – 18. marec appeared first on evs.sk.

3 - A Pentagon szerint ufószondákat küldenek a Földre földönkívüliek by Balázsék

Rakstniece Džena Andersone spilgti debitēja ar savu pirmo stāstu krājumu “Dadži”. Otrais stāstu krājums “Sainis” tapis mazāk kā gada laikā, un – tavu pārsteigumu! – tikai daļēji līdzīgs iepriekš rakstītajam. Ko Džena Andersone meklē un vēlas atrast rakstīšanā? Rakstniece Džena Andersone pirms mazliet vairāk kā gada parādījās kā spoža komēta pie latviešu literatūras debesīm ar savu debijas stāstu krājumu “Dadži”, kas tika nominēts arī Latvijas literatūras gada balvai. Ne mazāk pārsteidzoši, ka tik īsā laikā klāt jauns stāstu krājums “Sainis” – patiešām pamatīgs sainis ar stāstiem, grāmata kārtīga ķieģeļa biezumā. Pārsteigums bija arī tas, ka otrajā stāstu krājumā “Sainis” tikai no daži stāstiem turpina pirmajā Dženas Andersones stāstu krājumā iepazīto noskaņu. Rakstnieces īpašā spēja, kas arī padarīja spilgtu viņas debiju literatūrā, ir dziļa empātija, spēja iejusties otra iekšējā pasaulē.  Dženai Andersonei piemīt spēja saskatīt cilvēka traģēdiju šķietami ikdienišķos notikumos, rakstnieces jaunākajā krājumā “Sainis” šo līniju turpina, piemēram, stāsts “Dzeltenās podziņas” – par meiteni, ko muļķa pusaudzis aplaupa kāpņu telpā, bet viņa nespēj steidzīgajai, savām lietām aizņemtajai mammai pastāstīt, ko tikko pārdzīvojusi. Kā stāstā “Tu mani nemīli”, kurā demences skartajai mātei aprūpes namā meita mēģina iestāstīt, ka tagad viņa ilgāku laiku nenāks, jo ir karantīna un pandēmija. Kā jau paredzams no stāsta nosaukuma, vienīgais, ko mamma spēj uztvert, ir, ka meita nenāks, un jebkuru tālāko mēģinājumu paskaidrot noslāpē bezgalīgas sāpes. Jaunajā stāstu krājumā “Sainis” dominē garstāsti, tātad – ne vairs šis viens emocionālais zibsnis, bet gan simts un vairāk lappusēs Dženas Andersones uzburta pasaule. Pasaule, ka, reizēm pat grūti izskaidrojama iemesla pēc, liekas visai draudīga vieta cilvēkam. Šobrīd latviešu literatūrā ir vesela rakstnieču plejāde, kuras rakstīt sākušas jau nobriedušā vecumā. It kā gribējies rakstīt jau kopš skolas laikiem, bet par rakstniecēm viņas kļuvušas jau pēc profesionālās karjeras izveidošanas. Kā Dace Vīgante, kā Laura Vinogradova, kā Jana Egle, tagad arī Džena Andersone. Dženas Andersones stāstu sižeti it kā novelk ādu. Liek pamanīt traģisko gluži ikdienišķajā, un varbūt tajā ir kāda dziļa gudrība. Ļaut ar stāsta distanci izsāpēt tam, kam ikdienas dzīvē nav tiesību sāpēt. Piemēram, saprast, kāpēc savā stikla akvārijā ieslodzīta autoostas kasiere ir tik nelaipna. Viņa izrāda savu sīksīciņo varu, kamēr patiesībā savā dzīvē var ietekmēt tik ļoti maz. Pateicoties detektīvžanra populritātei – seriāliem, kino, arī literatūrai, daudz kas no stāstā “Inspektors” izklāstītā mums nav svešs. Kā inspektors brauc uz nozieguma vietu, kā notiek subordinācija, kā nemitīga saskarsme ar cilvēka iedabas ēnas pusi ietekmē izmeklētāja personību. Stāsts ir garš, un likumsakarīgs ir jautājums, kurp rakstniece mani vedina? Dženas Andersones stāsti ir jālasa līdz beigām. Var pat sākt no beigām. Jo stāstam bieži vien zīmīgs ir pēdējais teikums, kas apvērš stāstīto vai mudina uz to palūkoties no atšķirīga skatu punkta. Dženas Andersones stāstu krājuma “Sainis” nosaukumu var iztulkot arī citā veidā. Tas patiešām ir sainis ar ļoti dažādiem stāstiem, būtu gribējies, lai krājuma veidotāju vairāk lasītāju būtu sagatavojuši, kas viņu sagaida, kādi spēles noteikumi būs jāievēro. Piemēram, garstāstu “Manzeva nams” es labprātāk būtu gribējusi ieraudzīt atsevišķā grāmatā. Vai vēl labāk, kā rakstniece Dace Vīgante ierosināja ierakstā sociālajos tīklos – kā scenāriju kādai Aika Karapetjana uzņemtai filmai. Dženai Andersonei tas patiešām padodas – jo īpaši garstāstos, radīt pašpietiekamu pasauli, kas ievelk savās likumsakarībās tik pilnīgi, ka, šķiet, esi pazaudējis ceļu ārā no tās. “Manzeva nams” ir visai biedējoša pasaule: darbā aizņemta sieviete kā daļu no darījuma saņem dzīvokli, kuru nav pat iepriekš apskatījusi. Ievācas tajā un pamazām saprot, ka ne jau viņa diktē noteikumus dzīvei šai namā. Manzeva nams ir kā sarežģīts mikrokosmoss, kurš ierauj savā skaistajā un biedējošajā realitātē tā iemītnieku dzīves. Stāsta “Damirs Hāns spēlē šahu” darbība noris kaut kur Austrumos, galmā, tādā tūkstoš un vienas nakts pasakas greznībā. Krāšņā nežēlība, ar kādu tiek nogalināts homoseksuāls valdnieka dēla mājskolotājs, piederas pasakai. Tikai tā nav pasaka. Ja pirmajā stāstu krājumā “Dadži' Džena Andersone rakstīja par atpazīstamiem notikumiem, ikdienas dzīvi, tad “Saiņa” garstāstos rakstniece demonstrē izcilu spēju pārcelties citā laikā, kultūrā, iedomātā realitātē. 

8 milliárd & Földönkívüliek | TheVR Happy Hour #1299 - 11.15.

Regiobank heeft een onderzoek laten uitvoeren naar de leefbaarheid in kleine woonkernen. De bank ziet daar een exponentiële groei in klantenaanwas. Directeur Rein Wispelweij is te gast in BNR Zakendoen. Hoekje Macro  Elke dag, even over twaalf, bespreekt presentator Thomas van Zijl de macro-economische stand van zaken. Vandaag met econoom Heleen Mees. Ondernemerspanel Grote steden willen de leegstand in winkelstraten aanpakken. En steeds meer werknemers willen een elektrische fiets als secundaire arbeidsvoorwaarde. Dat en meer bespreken we om 13.00 in het ondernemerspanel met: - Mark Berendsen, Directeur en partner bij Starred- Floris Venneman, Managing Partner van Bureauvijftig Luister l Ondernemerspanel Pitches Elke vrijdag is het weer tijd voor jonge ondernemingen om zichzelf op de kaart te zetten. Dat doen zij via een pitch en het doorstaan van een vragenvuur. Vandaag is het de beurt aan Angelique Wijnen van Liek. De beoordelaar is deze week Dorus Olgers van Newion Partners. Zakenpartner  Ze studeerde Politicologie aan de Universiteit van Amsterdam, heeft altijd als zelfstandige gewerkt, schreef meerdere boeken, en is nu de voorzitter van de vakbond voor de modern werkenden. De zakenpartner van deze week is Roos Wouters van de Werkvereniging. Contact & Abonneren  BNR Zakendoen zendt elke werkdag live uit van 12:00 tot 14:30 uur. Je kunt de redactie bereiken via e-mail en Twitter. Abonneren op de podcast van BNR Zakendoen kan via bnr.nl/zakendoen, of via Apple Podcast en Spotify. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Recently we connected with Orlando rapper Liek Baby for an exclusive “Off The Porch” interview! During our sit down he talked about life in West Orlando, what he learned by having to go to prison for 9 years, making 6 figures off music while locked up, the buzzing music scene in West Orlando, his new single “Boss Moves” featuring Dave From The Great, his upcoming album 'The Gabrielle Story', upcoming singles, his label Really Real Records, and much more! --- Support this podcast: https://anchor.fm/dirtyglovebastard/support

#InDaPartmentsWitParlae

Tämä ei ole harjoitus! Näin julistaa Yhdysvaltain kirjeenvaihtaja Iida Tikka ja kehottaa jokaista varautumaan myrskysäähän bensa-asemalla. Hän uskoo, että energian hinta tulee sahaamaan levottomasti tulevina vuosina. Lännessä ei haluta enää Venäjän öljyä, ja bensan hinta hipoo kipurajaa myös Yhdysvalloissa. Siellä kotimaista öljyä on maaperässä, mutta sen talteenotto on kallista. Energian takia on sodittu ja jätetty sotimatta. Liekö sattumaa vai ei, mutta myös Venäjän hyökkäyssotien ajoituksella on yhteys öljyn hintaan. Jenny haluaa tietää, voiko kamalasta sodasta seurata jotain hyvää, kun Venäjän öljystä ja kaasusta halutaan irti. Voiko tämä olla se hetki, kun maailma hylkää fossiiliset polttoaineet? Voisivatko yhdysvaltalaisetkin viimein hypätä bussiin tai sähköautoon? Energiapolitiikkaan intohimoisesti suhtautuva Iida haluaa olla optimisti ja maalaa kuvaa maailmasta, jossa energiasta ei enää sodita. Toisaalta kaasukauppa naapurin kanssa ei enää silloin sido valtioita yhteen. Mistä maailma puhuu -podcast vaatii entistä parempia maailmanselityksiä joka toinen torstai.

we are back with a bonus episode with west orlando's own Liek baby --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/gunshinestatepodcast/support

Sú to komáre, nik ich nemá rád... no veď to poznáte. Problémom však je, že komáre a moskyty šíria ochorenia, a to nielen v ďalekých končinách sveta, rizikové druhy sa čoraz viac tlačia aj k nám. Vedci ale teraz predstavili spôsob, ako by komáre mohli prestať šíriť napríklad horúčku dengue. Tento týždeň v podcaste Zoom zistíme, ako bojovať s komármi a šírením chorôb, pozrieme sa, ako by mohli súvisieť spánok a depresia a tiež sa dozvieme, ako ochrániť spermie vo vesmíre. KRÁTKE SPRÁVY Z VEDY: Českí vedci objavili proteín, ktorý môže pomôcť pri liečbe rakovinových nádorov. Proteín FAM110A je dôležitý pri bunkovom delení a v budúcnosti by ho mohli využiť pri kontrole bunkového delenia v rámci protinádorovej liečby. Astronómovia vôbec po prvý raz zmapovali heliosféru našej slnečnej sústavy. Využili pri tom nové dáta zo satelitu IBEX, ktorý zachytával častice prichádzajúce z hranice medzi našim solárnym systémom a medzihviezdnym priestorom. V USA schválili nový liek, má spomaľovať Alzheimerovu chorobu. Liek síce nedokáže Alzheimerovú chorobu zvrátiť ani vyliečiť, monoklonálna protilátka s názvom aducanumab, ktorú liek obsahuje, však spomaľuje priebeh ochorenia. Lieky, ktoré boli doteraz dostupné, len dočasne zmierňovali príznaky choroby. Rotácia našej galaktickej priečky, ktorú tvoria miliardy a miliardy hviezd, sa zrejme za existenciu Mliečnej cesty spomalila. Nová štúdia ukazuje, že možno až o štvrtinu. Dôvodom má byť tmavá hmota. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

In this episode, the group has a spirited discussion on movie sequels. They begin, as always, with a discussion on what they've been watching over the last week (0:00), which includes Johnny Pnumonic, Euphoria, 1917, and Prom. The group continues with a discussion on sequels that they like, including The Empire Strikes Back, Grease 2, D2: The Mighty Ducks (19:47). Finally, the group ends with a discussion on sequels that they do not like as much, including, Sex and the City, and the Alien series (40:32).

On today's episode I have a beautiful chat with Maliek Phillips. He joins in from Michigan. x Peace Signs Up ✌

Un atbildes arī uz citiem jautājumiem!

This time around we lightly touch on Star Wars news post D23. Then we talk about Laser Guns, Laserless Shivs, and Laser Swords. We round it all out by paying respect to a friend who has become One With The