Podcasts about Kri

Pomáha tam, kde je to najviac potrebné – deťom, ich rodičom aj zdravotníkom. Lenka Tašková Valicová stojí za projektami, ktoré menia nemocnice na prívetivejšie miesto pre malých pacientov a je čerstvou laureátkou Krištáľového krídla v kategórii Filantropia. V Nočnej pyramíde so Zuzanou Šebestovou. | Hosť: Lenka Tašková Valicová (riaditeľka združenia Detská chirurgia - OZ Slniečko na ceste!). | Moderuje: Stano Ščepán. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

S koncertom, imenovanim Mediteranska melanholija, se je v petek, 5. junija, v Slovenski filharmoniji sklenila abonmajska sezona cikla VIP – Vokalno-instrumentalni program. Prispevek je pripravila Polona Gantar (Glasbeni utrip, 10. 6. 2026). V okviru abonmaja VIP je tokrat nastopil gostujoči Zbor Hrvaške radiotelevizije, z manjšo instrumentalno zasedbo – organistom Pavaom Mašićem, oboistko Marto Meštrović, trobentačema Vedranom Kocljem in Ivanom Medijem ter tolkalci Hrvojem Sekovićem, Krunoslavom Benkom in Francescom Mazzolenijem. V skrbno izbranem programu so zvenela mistično obarvana dela Arva Pärta, Petra Bergama, Igorja Kuljerića in Frana Paraća. Stoletni kulturni vplivi so se v njihovih delih prepletali z različnimi sodobnimi skladateljskimi izrazi, prevladovala pa sta, kot je razvidno že iz naslova koncerta, pristen mediteranski duh in duhovnost. Če izvzamemo uvodno skladbo Arva Pärta, smo v glasbi hrvaških avtorjev vseskozi lahko sledili fragmentom značilnega dalmatinskega in deloma glagoljaškega melosa. Pevci in instrumentalisti so nas z izbrano glasbo povedli do presežnega – vse od minimalističnega pristopa Arva Pärta v skladbi Salve Regina do presunljivih madrigalov, v katerih je Petar Bergamo uglasbil čakavsko poezijo Marine Čapálije, od glagoljaško in z dalmatinsko ljudsko tradicijo obarvanega dela Križ, daj nam milost ti Igorja Kuljerića, do umirjene vedrine kompozicije Dona nobis pacem Franeta Paraća. Koncert je izzvenel predvsem kot prezentacija del sodobnih hrvaških avtorjev, kar je tudi prvenstvena naloga vsakega radijskega zbora. Zbor Hrvaške radiotelevizije sicer odlikuje izredna ubranost in mehkoba zvoka, naravno fraziranje, jasna dikcija in čista intonacija, izvajalcem pod vodstvom izkušenega in priznanega hrvaškega dirigenta Tomislava Fačinija pa je poslušalce z glasbo, ki jo pri nas le redko slišimo, uspelo navdušiti; tudi z dvema dodatkoma na koncu.

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.  

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.  

How did Lithuania transform itself into one of Europe's fastest-rising investment and innovation hubs? In this episode of Develop This!, Dennis Fraise speaks with Rūta Kriščiūnaitė from Invest Lithuania to explore the country's remarkable economic evolution and growing global influence. From FinTech and global business services to defense and data centers, Lithuania has positioned itself as a competitive destination for high-value investment. Ruta explains how the country's strategic location, modern infrastructure, and business-friendly environment continue to attract international companies and talent. A major focus of the conversation is workforce development. Lithuania's emphasis on upskilling, talent attraction, and strong collaboration between government, education, and industry has helped fuel growth across emerging sectors. The discussion also dives into Lithuania's rise as a FinTech powerhouse, supported by forward-thinking regulation and licensing frameworks that helped the country become one of the EU's leading FinTech ecosystems. Energy independence and renewable energy investments are also reshaping the country's long-term strategy, while defense manufacturing and innovation are emerging as major priorities in response to shifting geopolitical realities. A key takeaway? Lithuania's success comes from its willingness to evolve, test new industries, and invest strategically in future growth sectors. Key Takeaways Lithuania has become a major hub for FinTech, business services, and innovation Workforce upskilling and talent attraction are central to growth strategy Strategic regulation helped accelerate FinTech development Renewable energy and energy independence are key priorities Defense is becoming an increasingly important strategic industry Long-term growth depends on continuously testing and developing new sectors Key Topics Covered Lithuania's geographic and infrastructure advantages The role of Invest Lithuania in economic development Workforce development and talent strategies FinTech growth and regulatory innovation Renewable energy and energy independence Defense industry investments and future sectors Sound Bites "Defense is the new strategic industry for Lithuania." "Lithuania signed a deal to purchase 44 Leopard tanks." "Testing new industries is crucial for future growth."

Saša Michailidis se ptá architektky Andrey Rampasové ze studia Chybík + Krištof a architekta, urbanisty Martina Krupauera z ateliéru A8000. Města se znovu vrací ke svým řekám a snaží se budovat a upravovat náplavky. Jak břehy využít pro každodenní život? Co dělá z náplavky skutečně kvalitní veřejný prostor? Jak skloubit potřeby obyvatel, návštěvníků i samotné řeky? A jak se vyhnout tomu, aby všechny nové náplavky vypadaly stejně?

Saša Michailidis se ptá architektky Andrey Rampasové ze studia Chybík + Krištof a architekta, urbanisty Martina Krupauera z ateliéru A8000. Města se znovu vrací ke svým řekám a snaží se budovat a upravovat náplavky. Jak břehy využít pro každodenní život? Co dělá z náplavky skutečně kvalitní veřejný prostor? Jak skloubit potřeby obyvatel, návštěvníků i samotné řeky? A jak se vyhnout tomu, aby všechny nové náplavky vypadaly stejně?Všechny díly podcastu Akcent můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Škof Saje na zasedanju italijanske škofovske konferenceObčina Domžale kupila samostan sester svetega Križa v Mali LokiObletnica smrti duhovnika Vinka Kobala4. pohod po poti nadškofa Antona Vovka od Tržiča do Breznice

Šoreiz raidījumā Piespēle par vietējo klubu basketbolu. “Valmieras” komanda tikko aizvadītajā sezonā startēja četros turnīros un triumfēja trijos no tiem. Vidzemes klubs izcīnīja Latvijas kausu, Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulu, kā arī triumfēja Latvijas Basketbola līgā. Vienības galvenais treneris bija Kaspars Vecvagars, kurš tikai pirms trim gadiem noslēdza spēlētāja karjeru, bet pagājušā gada vidū kļuva par Valmieras vienības galveno treneri. Vecvagaram šī bija pirmā sezona kā kādas komandas galvenajam trenerim. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā turpina cīņu par ceturtdaļfinālu - zaudēts Austrijai un Somijai, uzveikta ASV un Lielbritānijas izlase; Ilggadējais Latvijas basketbola flagmanis “VEF Rīga” atlaiž galveno treneri Mārtiņu Gulbi, viņa vietā stājas Jevgēnijs Kosuškins; Tuvojas Pasaules kausa finālturnīrs futbolā: Portugāles izlasē iekļauts Krištianu Ronaldu, viņš un Argentīnas izlases simbols Lionels Mesi jūnijā kļūs par pirmajiem futbolistiem vēsturē, kas piedalījušies sešos PK finālturnīros. Sastāvus nosauc daudzi favorīti, tostarp Vācija un Anglija.  

Na dan festivala »Ritem srca« smo k pogovoru povabili Primoža Križaja, glasbenika, ki ustvarja pesmi o življenju, odnosih. Kako jih živi, od kod glasbeni navdih, kako mu pesmi lajšajo ali osmišljajo izzive življenja? Na to in še na marsikaj je odgovarjal v četrtkovem popoldnevu, ko se je letošnji festival sodobne krščanske glasbe ravnokar začel odvijati.

Društvo slovenskih izobražencev DSI iz Trsta je nocojšnje srečanje naslovilo Park miru na Opčinah. Po ogledu filma Marka Sosiča z naslovom Strel v tišino bodo v pogovoru sodelovali Marija Brecelj, Štefan Čok, Dušan Kalc, Emil Petaros in Fulvia Premolin. Prireditev bo danes ob 20h v Peterlinovi dvorani v Trstu. V tem tednu si boste dvakrat lahko ogledali literarno-glasbeno prireditev Srečko in jaz pod režisersko taktirko Aleksandra Tolmaierja, v kateri poezijo Srečka Kosovela ob 100. obletnici smrti v recitalu predstavlja Janko Krištof. Jutri ob 19.30 bo nastopil v iKultu v Celovcu, v sredo ob isti uri pa v Kulturnem domu v Pliberku. Srečko in jaz ni zgolj klasična recitacija, temveč globok oseben dialog z vizionarjem s Krasa. Projekt je nastal na pobudo dekana Krištofa, ki je s svojo interpretacijo oživil Kosovelove verze. Ti kljub stoletni razdalji ostajajo srhljivo aktualni, saj neposredno nagovarjajo sodobnega človeka, njegovo stisko, upanje in etično držo. Da pesnikove besede zvenijo še močneje, je večer obogaten z glasbenimi vložki. Na klavirju recitatorja spremlja Ana Tijssen, ki s skrbno izbranimi melodijami dopolnjuje pesnikovo duhovno krajino. Vabi Krščanska kulturna zveza KKZ iz Celovca.

Podnikateľ a investor Ján Kasper o tom, prečo starý kontinent zaostáva za USA aj Áziou — a kde sa v ére umelej inteligencie skrývajú najväčšie príležitosti. Európa má talent. Má kapitál. Má univerzity, infraštruktúru aj stáročia priemyselnej tradície. A predsa — keď príde reč na startupy, jednorožce a prelomové inovácie, prehráva. Keď analytici porovnávajú Európu so Spojenými štátmi, najčastejšie ukazujú prstom na reguláciu. Príliš veľa pravidiel, príliš veľa byrokracie — a preto vraj technologické firmy radšej rastú za oceánom. Investor Ján Kasper však tento argument odmieta. „S reguláciou to nemá nič spoločné. Skutočný rozdiel leží oveľa hlbšie — v nastavení mysle a vo vzťahu k riziku.“ Ján Kasper v relácii Umenie biznisu s Veronikou Vaňkovou hovorí, že Európa netrpí nedostatkom schopných ľudí, ale nedostatkom vizionárov — tých, ktorí myslia globálne. Spojené štáty nie sú náhodou srdcom startupového vesmíru. J. Kasper vysvetľuje, že kapitál prirodzene tečie tam, kde už existuje vyspelý ekosystém. Podnikateľ, ktorý nedávno získal Krištáľové krídlo, hovorí, do ktorých sektorov by dnes neinvestoval — a naopak, kde vidí najväčší potenciál v ére AI. Viac sa dozviete v podcaste. Celý videorozhovor si pozriete aj na Youtube: https://www.youtube.com/watch?v=aN5wY0BuR7A&list=PLeiwkzVI99lWZpKb2yqQnktz8b20jtraP&index=7&t=11s

Kdaj pa kdaj moraš na potep, da spoznaš kako lepo je doma. Pripoveduje: Matija Rozman. Napisala: Manka Kremenšek Križman. Pravljica z natečaja za izvirno slovensko pravljico 2010. Posneto v studiih Radia Slovenija 2011.

The story of a small town in Latvia with a big name. It was renamed after a legendary Latvian ideologue who used to teach there, Krišjānis Valdemārs. It has an award-winning 500-year-old linden tree, a crumbling Baltic German manor house, and a lovely lake. Join me as we visit Valdemārpils. Thanks for listening!

Kas datora tastaturā tēlo āķi? Šo Teodora Tauriņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Vītiņu ģimene no Katlakalna: mamma Ita, tētis Uldis ar bērniem Elzu Amēliju (6 gadi) un Krišjāni (11 gadi).

Molile so redovnice - Sestre svetega Križa.

Piše Sanja Podržaj, bere Maja Moll. Tamara Štajner je violistka in pisateljica, ki že od svojega devetnajstega leta prebiva na Dunaju. V nemščini je leta 2022 objavila pesniško zbirko, leto zatem pa svoj prvi roman Goseničji kožuh (Raupenfell) in ga je sedaj sama prevedla še v materni jezik. Za svoja literarna dela je prejela že več pomembnih nagrad, med drugim nagrado Kelag na tekmovanju za nagrado Ingeborg Bachmann. Roman Tamare Štajner Goseničji kožuh je razdeljen na štiri dele, v njem sledimo glasovom treh glavnih protagonistk, Jagode, Irine in Olívie. Jagoda je Hrvatica z Lošinja, ki je na Dunaj prišla, da bi se izšolala za kozmetičarko in tam našla delo. Tudi Irino in Olívio je tja vodila poklicna pot – obe sta glasbenici. Violončelistka Irina je odraščala v Franciji z očetom Francozom in mamo Romunko, pianistka Olívia pa v Sloveniji, kjer je živela samo z mamo, medtem ko je njen oče, Portugalec, bival v Portu. Njihove korenine tako segajo na različne konce Evrope in tudi njihove zgodbe se stikajo le bežno. Irina in Olívia sta po študiju izgubili stike, njuna skupna točka postane Jagoda, saj obe obiskujeta kozmetični salon, v katerem dela. Njihove pripovedi se odvijajo vzporedno, vsaka od njih spregovori neposredno in nam po malem odkriva drobce preteklosti, ki so vodili do situacije, v kateri se je znašla. In ta situacija je vsem trem skupna – to je nepričakovana nosečnost – a brez upanja na srečno družinsko življenje. Postavljene so pred dvome in odločitve, z vsem tem pa se sooča vsaka zase, vsaka na svoj način. Jagoda pobegne pred nasilnim možem, zaživi na svojem in sanja, da bi odprla svoj kozmetični salon, a ob tem rada pregloboko pogleda v kozarec. Irino bremeni družinska preteklost, njena mama in oče sta namreč imela burno razmerje, zaradi česar je oče nazadnje pristal v psihiatrični bolnišnici. Tudi sama je v ljubezni razočarana in strtega srca se odpravi na dopust v Porto, kjer se po spletu okoliščin spusti v afero s starejšim moškim. Ko se vrne na Dunaj in ga želi priklicati, se ji ne javlja, zapleta pa se tudi njen odnos z Oskarjem, moškim, zaradi katerega je pravzaprav pobegnila v Porto. Olívia pa vstopi v samostan sester salezijank, saj bi se rada odmaknila od sveta, a pravzaprav ne ve, kaj si želi tam najti in koliko časa si pravzaprav želi ostati. Hrepeni po tišini, v kateri lahko najde prostor in čas za pisanje. V svojih zapisih, ki jih imenuje fragmenti, reflektira svojo preteklost, predvsem razmerje, ki ga je imela s svojim precej starejšim profesorjem Leopoldom in je trajalo celo desetletje, bilo pa je, seveda, skrivno. Medtem ko je Olívia v samostanu, Leopold v bolnišnici umira za rakom. Očitna je torej njihova radikalna samota ob soočanju s prihajajočim materinstvom. To je še dodatno poudarjeno z njihovo izkušnjo tujstva. Na Dunaju so vse tri priseljenke, brez opore bližnje družine, na katero bi se lahko zanesle. Fizična razdalja med njimi in njihovimi družinami pa simbolizira tudi pomanjkanje čustvene povezave, saj imajo vse tri protagonistke zapleteno družinsko zgodovino. Tamara Štajner spretno prepleta preteklosti vseh treh, pri čemer so Jagodin beg pred nasiljem, Irinina družinska travma in Olíviina osamitev v samostanu le ozadje za globoko psihološko študijo žensk v obdobju sprememb. Kot namiguje že naslov, je nosečnost v romanu tudi čas preobrazbe, odmetavanja stare kože in začetka nečesa novega. Vendar pa to ni nujno povezano s samim materinstvom. Gre bolj za to, da so junakinje postavljene v situacijo, ki jih avtomatsko pahne iz pasivnosti, saj jih prisili, da razmislijo o svojem življenju, o tem, kaj jih je vodilo do sem in kako bi si želele, da bi se njihova pot odvijala naprej. Čeprav se protagonistke soočajo tudi z vprašanjem, kaj pomeni biti mati, še več, kaj pomeni biti dobra mati in ali bi to zmogle, so v ospredju teme opolnomočenja, avtonomije in iskanja lastne identitete. Materinstvo je tema, na kateri se krešejo kopja, in je bilo ter še vedno je predmet ideologij, ki posegajo v telesa in življenja posameznic. Moč literature je v tem, da pogleda onkraj ideoloških poenostavitev in obsodb ter pokaže na komplekstnost posameznice in njene situacije. V zadnjem času smo lahko brali kar nekaj izvrstnih del domačih avtoric, ki na podoben način prikazujejo večplastnost izkušnje nosečnosti in materinstva: s kresnikom nagrajeni roman Pričakovanja Anje Mugerli o neplodnosti in želji po otroku, Materinska knjižica Katje Gorečan o izgubi želenega otroka, Križci, krožci Jedrt Maležič o materistvu v istospolnem razmerju, Klopotec Maje B. Kranjc o materi, ki si ne želi biti mati, pesniška zbirka Rodna doba Nine Medved o vseh protislovjih tega obdobja v ženskem življenju, če naštejemo samo nekaj primerov. Goseničji kožuh Tamare Štajner se umešča v to linijo literarnih del, ki prepletajo intimno in družbeno. Pisateljica je s tem, ko je povezala zgodbe treh likinj, še bolj izpostavila mnogoterost te specifično ženske izkušnje, hkrati pa pokazala, kako zelo osamljena je lahko. Čeprav so Jagoda, Irina in Olívia noseče hkrati, to ne stke bližine med njimi, ena drugi za to niti ne povedo. Ta molk, lahko sklepamo, je posledica vseh stigem, ki so povezane z nosečnostjo, ki je nezaželena ali se zgodi v neurejenem partnerskem razmerju ter z vprašanjem, ali otroka obdržati. Roman se razplete z zaključki nosečnosti, ki se za vsako od protagonistk odvije drugače, epilog pa nam da slutiti, da so se iz te izkušnje izvile močnejše in odločnejše, kot so bile. Edino, kar na koncu zmoti, je govor umetnice Taryn Simon o splavu, ki ga posluša Olívia, saj se s tem zaključek romana obarva nekoliko preveč didaktično. Sporočilo romana je namreč jasno že prek same zgodbe in ta dodatna eksplikacija na koncu se zdi pozorni bralki povsem odvečna. Še ena odlika romana, ki jo je vredno izpostaviti, sta slog in polifonija, ki se ustvari prek treh pripovednih glasov. Tamari Štajner je uspelo ustvariti tri avtentične, plastične in samosvoje junakinje. Še posebej izstopa Jagoda, ki govori v pogovornem jeziku, z razposajenim tonom in obilico smisla za humor. Irina in Olívia sta si bolj podobni v svoji resnosti in zadržanosti, zato so poglavja, v katerih prisluhnemo Jagodi, prava popestritev. Jagoda je lik, ki se najmanj uklanja normam in je zato na trenutke tudi nevšečna. Je tista izmed trojice, ki bi jo najlažje obsojali – veliko kadi in pije, tudi med nosečnostjo, je promiskuitetna, preklinja … pa vendar je s svojo ognjevitostjo, optimizmom in močnim karakterjem izredno simpatična junakinja, Irina in Olívia kar nekoliko zbledita v njeni senci. Hkrati pa Jagoda s svojimi negativnimi lastnostmi predstavlja tudi najbolj radikalen upor proti ideološkemu kalupu »popolne, čiste matere« in nas, bralke in bralce, najbolj odkrito sooča s predsodki in pričakovanji, ki jih gojimo kot posamezniki in kot družba. Roman Tamare Štajner Goseničji kožuh je tako vsebinsko kot slogovno večplasten in raznolik, v njem pa beremo surovo in avtentično pripoved o ženskah v ključnem trenutku, ko se morajo soočiti s preteklostjo in odločiti o prihodnosti. Je zgodba o preobrazbi. Noseče protagonistke so kot gosenice, a metulj, ki bo prišel iz kokona, ni nujno mati z otrokom. Odločitev, pred katero so postavljene, postane katalizator za iskanje lastne avtonomije in identitete ter povod za to, da odvržejo plasti preteklih travm in tujih pričakovanj, s tem pa roman ustvarja kompleksen in empatičen pogled v žensko izkušnjo sodobnega časa.

Latvių liaudies pasaką „Lokių Krišius“ skaito aktorius Sigitas Kubilius.

Latvių liaudies pasaką „Lokių Krišius“ skaito aktorius Sigitas Kubilius.

Dvorecký most v Praze je v plném provozu. Veřejný prostor kolem mostu budou postupně doplňovat umělecká díla Krištofa Kintery. „Když jsem poprvé viděl siluetu toho mostu, byla to láska na první pohled. Takže jsem nechtěl vůbec zasahovat do elegance stavby a zaměřil jsem se na jeho složitá přilehlá místa,“ přibližuje umělec v Osobnosti Plus.Všechny díly podcastu Osobnost Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dzejnieks Andris Akmentiņš kurš jau trīs mēnešus ir Pārventas bibiotēkas bibliotekārs, apkopējām sola, ka pēc 29. aprīļa pasākuma pats visu satīrīšot. Tas būs pēc viņa pirmās dzejas grāmatas bērniem "Klātbūtne" atvēršanas. Pasākums sola lielu dauzīšanos ar dzejoļiem, kurā piedalīsies arī plastilīna ilustrāciju autors Krišs Salmanis, kontrabasists Kurts Kārlis un noslēpumains skatuves strādnieks, kura lomā iejutīsies Gusts Ābele. "Šī vairāk ir vecāku grāmata par dauzīšanos kopā ar bērniem," atklāj Andris Akmentiņš un atzīst, ka "šī ir mana grāmata, ko vienmēr esmu gribējis un sapņojis, Zanderes bikstīts esmu dabūjis līdz galam." Autors arī atzīst, ka tajā ir iekšā ļoti daudz reālās dzīves. Nākamā, ja taps, būs jau kopā ar "Pārventas delveriem". Andra Akmentiņa pirmajā dzejas krājumā bērniem iekļauti 36 dzejoļi, kas izdzīvoti un uzrakstīti kopā ar dēliem – dvīņiem Edgaru un Bruno. Puikām augot, ir izaugusi arī grāmata, kurā bērnu un pieaugušo vieno klātbūtne – ne ar ko neaizstājams un ne par kādu naudu nenopērkams dārgums. Mākslinieks Krišs Salmanis grāmatai ilustrācijas veidojis no plastilīna. Ja visa dauzīšanās ar dzejoļiem būs veiksmīga, tad rudenī "Klātbūtne" būs arī Rīgā, bet audiogrāmata – jebkur pasaulē. Pagaidām sarunai ar Andri Akmentiņu fonā čivina, pūš un rej, jo pavasarī negribas istabā sēdēt. Uzklausām arī viņa pieredzi, strādājot Pārventas bibliotēkas bērnu nodaļā. Dzejniekam ir tā priekšrocība vārdus ieraudzīt arī ārpus gramatikas likumiem un pareizai vārdu dalīšanai, piemēram, Akmentiņam "pārslodze" ir pārslas pārēdusies odze, bet "kvīts" ir cūkas kvieciens.

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā. Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk.  Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu. 

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā. Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk.  Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu. 

Kokios statybų ir remonto atliekų surinkimo tvarkos reikia Lietuvoje, kad kuo mažiau taršių medžiagų būtų išmetama pamiškėse? Laidoje – VšĮ „Žiedinė ekonomika“ vadovas Domantas Tracevičius, Vilniaus apskrities atliekų tvarkymo centro Aikštelių eksploatacijos komandos vadovė Aušra Kričenienė, žurnalistas Vidmantas Balkūnas ir LRT šią temą pasiūlęs Martynas Sviklas.

Live v Brne 28.4. Vlhkost a Stud: https://www.smsticket.cz/nakup/krok-1-vyber/68444-live-podcast-vyhonit-dabla-vol-2-coffee-trail-garden-brnoCelé epizody včetně videa, archívu a bonusových části najdeš na www.herohero.co/vyhonitdabla Podcastové aplikace nám nic neplatí. Moc vám děkujeme za odběry, díky nim můžeme fungovat.

Odkrito, pristno, neposredno nas bo med mlade popeljala premiera milenijske drame Konec epohe na malem odru Slovenskega narodnega gledališča v Novi Gorici. V režiji se je prvič preizkusil Jaka Smerkolj Simoneti. Na velikem odru Mestnega gledališča ljubljanskega pa bo predstava Buržoazija, navdihnjena po filmu Luisa Buñuela, smešila ne le predstavnike elite, premožnežev, ki se skušajo zbrati na večerji, temveč nastavljala zrcalo družbeno-razrednemu ustroju v celoti. Subtilno, prepleteno z humorjem, ki se napaja iz absurda, v nadrealistični maniri. Režira jo Nina Ramšak Marković. In še zadnji koncert letošnjega koncertnega abonmaja z naslovom Sosedje Zavoda Celeia Celje napovedujemo, v okviru letošnjih 40. Slovenskih glasbenih dni pa je v Viteški dvorani v Križankah potekal tudi dopoldanski program razprav, predstavitev in premier, posvečenih razvoju slovenske glasbene umetnosti, radijskim praksam ter zgodovinskim in sodobnim ustvarjalnim projektom.

23. in 24. aprila bodo 31. Slovenski dnevi knjige potekali v ljubljanskih Križankah. Organizirajo jih pri Društvu slovenskih pisateljev, tokratna osrednja tema pa so Besede za prihodnost. Vsebinsko zelo raznolik program bo tako v znamenju sodobnih vprašanj, kot so izzivi umetne inteligence za založništvo pa tudi vprašanja literarne dediščine. Poleg Ljubljane pri Slovenskih dnevnih knjige sodeluje niz partnerskih mest, med njimi je tudi Trst.

V okviru 40. Slovenskih glasbenih dnevov se je danes v Viteški dvorani ljubljanskih Križank začel dvodnevni Mednarodni muzikološki simpozij, na katerem so spregovorili o radijskih prenosih umetnostne glasbe. Poročamo tudi o knjižnih novostih Slovenske matice. To so dela Antona Žvana, Andreja Capudra in Jasne Blažič. Bili smo tudi v Novi Gorici, kjer je v tamkajšnji Mestni galeriji na ogled razstava treh domačih ilustratork : Ane Maraž, Tine Volarič in Ane Zavadlav.

Huberto Široka, rojen leta 1960, je eden izmed osrednjih umetnikov unikatnega oblikovanja nakita pri nas. Ustvarja in živi na Bledu, v svoji znameniti izjemno majhni, vendar impresivni delavnici, ki je hkrati tudi trgovina in prostor srečanj. Je avtor številnih ciklusov ali tematskih serij nakita, artefaktov, ki pogosto presegajo svojo osnovno funkcijo. Križi, Plesalke, Rojstvo, Valovanje, DNK, Opraševalci so nekatera imena teh tematskih ciklusov, za katere je dobil Huberto Široka številne nagrade in priznanja. Marsikdo ga povezuje predvsem z rajsko ptico, oblikovano po repliki najdbe s Pristave pri Bledu, ki je postala simbol Bleda. Ob Slovenskem tednu nakita v ljubljanskem centru Rog, osrednji prireditvi oblikovalcev nakita pri nas, je bila tudi predstavitev knjige z naslovom Huberto Široka, srebrokovač in oblikovalec nakita. Napisali so jo poleg samega avtorja še Lidija Pavlovčič in Petra Bole, izšla je pri Zavodu za turizem na Bledu. Umetnika je pred mikrofon povabila Tadeja Krečič. Tonska realizacija Franci Moder.

Spregovorili smo o Parkinsonovi bolezni, ki pogosto prinaša tresenje, upočasnjeno gibanje, togost mišic in težave z ravnotežjem. Vendar to ni celotna zgodba. Medicina je v zadnjih desetletjih zelo napredovala – in prav o tem, pa tudi o izzivih, s katerimi se bolniki še soočajo, smo govorili. Naši gostji sta bili nevrologinja Nina Zupančič Križnar in diplomirana medicinska sestra ter aktivna članica društva Trepetlika Lidija Ocepek.

Ako investigatívny novinár a redaktor riešil najväčšie politické kauzy, jeho vojnové spravodajstvo rezonovalo v známom rádiu a potom sa stal kňazom. Dnes je aj spisovateľom a vysokoškolským pedagógom, zároveň čerstvý laureát Krištáľového krídla. | Hosť: Karol Lovaš (publicista, kňaz, bývalý novinár). | Moderuje: Sandra Vychlopenová. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Praha otevírá další most přes Vltavu. Stavba trvala tři a půl roku a spojuje Smíchov s Podolím. Na jeho podobě a úpravě okolí se vedle architektonického studia Atelier 6 podílel i tým výtvarníka Krištofa Kintery. Právě množstvím uměleckých děl a přemýšlením o prostoru kolem se projekt vymyká běžným dopravním stavbám nejen v Praze, ale v celé republice. Přes most vedou tramvajové a autobusové linky veřejné dopravy a využívat ho mohou i chodci a cyklisté. S automobily se naopak nepočítá. Čím dalším tato dvoumiliardová stavba upoutává pozornost?  Host: Matěj Beránek - novinář, šéfredaktor časopisu ASB o architektuře a stavebnictvíČlánek a další informace najdete na webu Seznam ZprávySledujte nás na sociálních sítích X, Instagram, Threads nebo Bluesky. Náměty a připomínky nám můžete psát na e-mail zaminutusest@sz.cz

Iemācīties radīt drošas un skaistas mēbeles bērniem ir tikai viena daļa no „ETTE TETE” stāsta. Par to, kā nebaidīties no sava uzņēmuma un tā augšanas, saruna Monopolā ar Lindu Riekstiņu-Šnori un Krišjāni Šnori. Raidījumā skan: Glen Hansard – Falling Slowly San Farmin – Sonsick Tool – Pneuma

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt? Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.  

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt? Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.  

Pilots Juoņs Krištops ir lidmašynys kapteiņs, instruktors i aviacejis drūšuma puorvaļdeibys eksperts ar vaira nakai 15 godu pīredzi storptautyskā vidē. Dzims Reigā, bierneibys vosorys pavadejs Latgolā – Rozentovā pi Maltys, kur baba „runuoja tikai latgaliski i īdeve drupeit mugursūmu ar latgalīšu volūdu”. Juoņs Krištops ir apliduojs vysu pasauli, aizviņ runoj i roksta latgaliski, reizem sovā dzymtajā volūdā uzrunoj ari lidmašynys pasažierus: „Loba dīna, damys i kungi, prīcojamēs jius dzierdēt i redzēt myusu liduojumā da sātai.” Juoņs stuosta par dzeivi storp dabasim i zemi, par latgaliskū storptautyskajā vidē i kai jam izadūd styprynuot sovys dzymtys saknis i latgalīšu volūtu sovā saimē. Juoņs pīmiņ, kai bierneibā, „tymūs laikūs tod beja krīvu volūda vysur, par latvīšu i par latgalīšu volūdu cīši daudzi smējēs, nirguojuos. Atguodojūt tū, gribīs saglobuot volūdu, identitati.” Volūda ir vīna nu pamatlītu, ari sovai meitai – „mozajai rūžeņai sātā” jis vuica latgalīšu volūdu, dūd gruomotys i pats vuicās leidza. „Mozuos tautuos volūda ir vīnojūšs elements,” i dorbā Juoņam ir kolegi ari nu Latgolys, deļ tam dūmuot i runuot saīt kai latvīšu, tai latgalīšu i angļu volūdā. Juoņs jau nu bierneibys zynuoja, ka grib byut liduotuojs, vuicejuos matematiku, vāluok fiziku, vysu kū liduotuojam vajag. Kotrs liduojums suocās ar scenareja modeliešonu, dorbs ir interesants, stuosta Juoņs, liduotuojs zyna, kai dabasūs samazynuot riskus, ka byus mygla ci leits: „Cylvākam ir bais nu lītu, kū nazyni, kū nasaprūti, i kū navari kontrolēt. Ka saprūti, ka liduotuoji zyna, kai liduot, ir izavuicejuši, saprūtūt tū vysu, vari samaineit vītom sovys bailis ar drupeit saulainuoku pusi. Liduotuojs, taipat kai dokters, vysu dzeivi staigoj ar gruomateņom, i kotru godu ik piec sešu mienešu īt simulatorā, tys ir kai lidmašynys modeļs, i kuortoj eksamenus.”

Valdība lemj par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem. Satiksmes ministrs rosina uz trim mēnešiem par 50 % samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas. Apmēram 90 tūkstoši eiro lieli zaudējumi radušies bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska bezdarbības dēļ, organizējot speciālus lidojumus toreizēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandejumiem. Zelenskis: Ja Krievija būs gatava apturēt uzbrukumus mūsu enerģētikai, mēs atbildēsim  ar to pašu. Misijas "Artemis II" astronauti novērojuši Mēness otro pusi, Saules aptumsumu un Venēru. Ar maču Rīgā sākas Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsērija.

Latviešu valodas institūta pētnieces radījušas personvārdiem veltīto elektronisko vārdnīcu, kas ļauj izsekot dažādu latviešiem doto personvārdu cilmes un vēstures ceļiem, sākot no 13. gadsimta hroniku ierakstiem līdz 18. gadsimta reģistrējumiem. Kāpēc Baibas 18. gadsimtā bija sastopamas tikai Kurzemē un kādus senus vārdus mūsdienas vairs nedzirdam? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar vārdnīcu iepazīstina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. Šobrīd vārdnīcā var aplūkot pirmos 200 publicētos šķirkļus. Bet tā jau tagad, pašā tās iesākumā, parāda, cik bagāta un mainīga ir latviešu personvārdu vēsture. Līdzās mūsdienās pazīstamajiem personvārdiem vēsturiskajos avotos lielākoties sastopami vārdi, kas izzuduši vai saglabājušies tikai uzvārdos, piemēram, Andārte, Babe, Jaspers, Kriškjānis, Ķestens, Saplīze, Šķērstens, Tenīss. Ir tādi, ko latvieši savā mēlē pārveidojuši tik ļoti, ka cilmes vārds bez pētnieka darba grūti atpazīstams, piemēram, Baiba, Šķērsts. Ir tādi, kas rāda izlokšņu vai latviešu personvārdu darināšanas bezgalīgās iespējas, piemēram, Dārčus (sieviešu vārds), Baibuža, Binne, Ilžuks, Ortija. Un ir tādi, ar kuriem var lepoties tikai balti, piemēram, Nameitis, Dotis, Gailis. Paraksts uz dokumenta savulaik bija nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla „Nav svarīgi, kas tu esi, bet būtiski, ka tev ir dokuments.” Tā atzīst Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja, vēstures zinātņu  doktore Anita Čerpinska, rādot vienus no senākajiem šajā arhīvā pieejamiem dokumentiem. No hercoga  eleganti vilktiem kruzuļiem līdz  zemnieka drebelīgam parakstam. Viņa ir izlikusi dokumentus ar sarkaniem vaska zīmogiem, ar Kurzemes-Zemgales hercogistes, ar Impēriskās Krievijas ģerboņiem, dažādu grāfu un baronu dzimtas simboliem iespiestiem vaskā. Šis  ir stāsts par laiku, kad paraksts bija nevis vienkārša formalitāte, bet gan nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla. -- Lauku balodis ir lielākais no baložiem, patiešām drukns putns. Latvijas Orntioloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar lauku balodi – putnu, kura populācija Latvijā aizvien pieaug.

Eiropas prokuratūras krimināllieta saistībā ar IT sistēmu iepirkumu raisījusi satraukumu un spekulācijas, cik drošas ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Valsts prezidents pēc iepazīšanās ar Eiropas prokuratūras informāciju ir izteicis aicinājumu balsis skaitīt ar rokām, bet Satversmes aizsardzības birojs potenciālos drošības riskus vēl izvērtē. Kādi tie varētu būt un kādēļ mums tā neiet ar vēlēšanu sistēmām? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā.  Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un "Possible Security" tehniskais direktors Krišjānis Feldmans.  

Rusko sa zúfalo snaží udržať svoj vplyv v Bruseli – boli by schopní aj nafingovať atentát. Donald Trump chce vyriešiť vojnu v Iráne ďalším ultimátom. Odovzdávanie cien Krištáľové krídlo prebehlo na dnešnú dobu akosi hladko – má to tak byť?

Le kdo bi si mislil, da lahko turoben dan v sebi skriva toliko lepega … Pripoveduje: Gregor Zorc Avtorica besedila: Manka Kremenšek Križman. Pravljica z natečaja za oddajo Lahko noč, otroci! 2021. Radijska pravljica je nastala v sklopu raziskovalnega projekta B-AIR. Posneto v studiu Radia Slovenija 2023.

In this episode of the Chris Gates Fitness Podcast, I sit down with my client Kristen (“Kri”) to talk about her incredible health and fitness journey. Kri is a busy mom of two who has lost around 40 pounds, taken more than 6 inches off her waist, built muscle, and completely changed the way she approaches her health. But what makes her story so powerful is not just the weight she has lost. It is the way she has shifted from crash dieting, excessive cardio, and all-or-nothing thinking into a more sustainable lifestyle built around strength training, higher-protein eating, consistency, and patience. If you are a busy parent who feels stuck in the cycle of starting over, trying random diets, or wondering whether lasting change is actually possible, this conversation will show you that it is! Kri's story is a great reminder that real progress does not come from punishing yourself. It comes from building habits you can actually sustain. If this episode resonates with you, be sure to subscribe, share it with a friend, and check out the links below to learn more about my coaching program. ---------- Learn about 1-on-1 online fitness coaching » https://chrisgatesfitness.com/coaching/ ---------- 0:00 - Introduction & Episode Overview 1:16 - Meet Kristen (Cree): Background & Family 2:18 - How Dan & Cree Became a Health & Fitness Power Couple 4:37 - The Power of Family Support in Their Journey 5:30 - Previous Weight Loss Attempts & Diet Culture Struggles 7:29 - Past Diets: Whole 30, Running, & Calorie Restriction 8:30 - Running Half Marathons & Cardio-Only Approach 11:05 - Fitness Before Kids vs. After Having Children 14:07 - Mindset Shift: From Punishment to Longevity 15:28 - Treating Celebrations as Celebrations (Not Every Tuesday) 17:58 - Breaking Free from "All or Nothing" Thinking 18:35 - The Importance of Discipline & Supporting Each Other 20:36 - Accountability: The True Difference Maker 22:36 - Understanding Weight Fluctuations & Building Muscle 26:48 - Impact on Life as a Mom: Energy & Presence 28:30 - Confidence in Photos & Family Memories 31:12 - Professional Life: Focus & Productivity at Work 33:13 - Travel Tips: Planning Ahead & Using AI for Nutrition 37:27 - Working from Home: Managing Food & Staying on Track 39:30 - Introduction to Strength Training 44:02 - Tracking Progress & Taking Proper Rest Periods 46:26 - Prioritizing Yourself as a Mom (Final Thoughts)

V novej epizóde relácie Cashflow bol hosťom Patrik Križanský, riaditeľ Slovenskej asociácie pre elektromobilitu (SEVA), ktorý zhodnotil aktuálny stav a budúcnosť e-mobility u nás. Hoci slovenský trh s elektromobilmi neustále rastie, až 80 – 90 % z nich tvoria firemné vozidlá, zatiaľ čo bežní Slováci stále preferujú staršie autá s priemerným vekom 15 rokov. Križanský zdôraznil ekonomickú výhodnosť, keďže jazda elektromobilom môže stáť len 2 € na 100 km, no priznal, že značky ako Mercedes v minulosti výrazne prepálili svoje očakávania.Svetový trh sa zásadne zmenil s nástupom Číny, ktorá sa stala obrovským konkurentom a podľa hosťa „svet, ako bol, už nebude“. Našu pozíciu zhoršuje aj fakt, že dve čínske automobilky nás už odmietli, čím sa ukazuje, že Slovensko stráca aj status atraktívnej „montovne“. Jedinou zbraňou proti čínskej dominancii je podľa neho výrazne pridať v inováciách a zabezpečiť domácu výrobu batérií, ktoré dnes tvoria 30 – 40 % ceny vozidla. Cieľom Slovenska je do štyroch rokov narásť zo súčasných 25 000 elektromobilov o ďalších 100 000 kusov. Napriek tlaku z východu Križanský prízvukuje, že ak chceme v tomto súboji prežiť, musíme sa prispôsobiť novému tempu globálneho trhu.Tento diel ti prináša https://www.tazbakryptomeny.sk

Pirms astoņdesmit gadiem, 1946. gada 14. februārī, nodibināja vienu no unikālākajām mācību iestādēm - Minsteres Latviešu ģimnāziju. Lai arī šobrīd skola savu darbību beigusi, reiz tā bija vienīgā pilna laika mācību iestāde ārpus Latvijas, kurā varēja iegūt vidējās izglītības diplomu latviešu valodā.  Savulaik šī mācību iestāde apliecinājusi arī to, ka latviešu valoda, kultūra un augsta līmeņa izglītība var pastāvēt arī ārpus Latvijas robežām.  Minsteres ģimnāziju droši var saukt par vietu, kur saglabāts pamats vai kādam arī atrasts ceļš uz latvietību, un, protams, tas bija veids, kā apgūt valodu un kultūru. Skola ir atstājusi nospiedumu diasporas vēsturē, arī latviskās identitātes uzturēšanā, un to apliecina arī absolventu vārdi, kas ir zināmi plašai Latvijas sabiedrībai un nav jāpaskaidro, tie ir Egils Levits, kurš vēlāk bija arī pedagogs, absolventu vidū ir arī Krišjānis Kariņš, Bruno Rubess, arī nesen mūžībā izsauktais Austris Grasis, un, protams, visi šodienas sarunas dalībnieki. Kopā ar bijušajiem skolēniem raidījumā Globālais latvietis 21.gadsimts atminamies skolas nospiedumu diasporas latviešu mūžos. Sarunājamies ar Minsteres latviešu ģimnāzijas absolventiem: stāsta nodibinājuma "Pasaules latviešu mākslas centrs" Cēsīs valdes loceklis Dainis Mjartāns, viņš ir Minsteres latviešu ģimnāzijas 40. izlaiduma absolvents 1985. gadā, kurš ir ar viens no gavenajiem ģimnāzijas 80 gadu svinību organizētājiem, Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēde Aija Ebdena, kura ir absolvējusi Minsteres latviešu ģimnāziju pirms 66 gadiem Minsteres bēgļu nometnē, muzeja "Latviešu pasaulē" izpilddirektors Uldis Dimiševskis, Minsteres ģimnāzijas 52. izlaiduma absolvents, no ASV sarunai pievienojas Holivudas filmu pēcapstrādes producents Artūrs Rūsis, Minsteres latviešu ģimnāzijas 1982. gada absolvents, bet no Vācijas - kinokritiķe Elīna Reitere, ka ģimnāziju absolvējusi 1998. gadā.

Medveda je preplavilo hrepenenje in ga ni več izpustilo … Pripoveduje: Zvone Hribar Napisala: Manka Kremenšek Križman. Pravljica z natečaja za oddajo Lahko noč, otroci! Posneto v studiih Radia Slovenija 2014.

Norėdami matyti visą podkastą spauskite čia: https://contribee.com/krepsinisnet 00:00 – KMT renginys 17:35 – „Snaiperio“ konkursas 22:50 – „Žalgirio“ dominavimas 37:14 – „Lietkabelio“ užduotas tonas 50:33 – neaiškumas dėl kito KMT 51:42 – įspūdinga ispanų taurė 56:32 – kaip sekėsi kitiems Eurolygos klubams 58:00 – rinktinės sudėtis Rėmėjų dalyje aptartos šios temos: 1:02:37 – M.A.M.A. apdovanojimai 1:04:42 – kur geriausias judesys per KMT 1:07:20 – KMT nustebinusių dalykų reitingas 1:08:45 – fake trenerių sąrašas 1:10:57 – varžovų analizė ir nematomi užkulisiai 1:14:35 – kur panaudoti „Žalgirio“ neišleisti pinigai 1:15:18 – gal LKL turėtų pasirinkti „Snaiperio“ dalyvius 1:17:23 – kodėl J.Valančiūnas turi tiek konfliktų 1:19:07 – apie D.Maskoliūną podkastuose ir Š.Vasiliausko komentavimą 1:26:30 – pernelyg švelni bauda M.Lessortui 1:29:17 – kieno nutekinti susirašinėjimai sukeltų didžiausią bangą 1:31:19 – taisyklė, kurią norėtume grąžinti 1:33:10 – hipotetinis 1:36:03 – NKL perėjimai už išpirkas 1:37:45 – ar pasikeitė nuomonė apie G.Križanauską 1:39:40 – ką krepšininkai veikia baigę karjeras 1:43:15 – R.Milašiaus apranga KMT metu 1:47:10 – kas yra tarp T.Masiulio ir D.Sirvydžio 1:49:21 – kas „Lietkabelyje“ priima sprendimus 1:52:50 – kuris lietuvis dabar padėtų „Žalgiriui“ 1:54:55 – koks krepšinis bus po 30–40 metų 1:58:53 – kodėl „Ryto“ žaidėjai nusiėmė medalius 2:01:20 – naujas planas – reklama jums

Es ist der 14. Mai 2018 als ein Junge vor der Haustür von Familie Kriégel in Leixlip, Irland steht. Er möchte mit Ana, der 14-jährigen Tochter der Kriégels sprechen. Kurz darauf verlassen Ana und der Junge das Haus. Ana macht einen glücklichen Eindruck.Sie ahnt nicht, dass sie gerade in eine tödliche Falle gelockt wird. Der Mordfall Ana Kriégel hat 2018 ganz Irland erschüttert. Nicht nur die Brutalität, auch das Alter der Täter, schockierte. Wir sprechen heute über Ana, ein Mädchen mit großen Träumen, über zwei Jungen, die zu den jüngsten Mord-Beschuldigte in der Geschichte Irlands werden und widmen uns im Nachgespräch der Frage, welche Zusammenhänge es zwischen Pornografie-Konsum, Frauenfeindlichkeit und sexualisierter Gewalt gibt. Inhaltswarnung: Explizite Gewalt und sexualisierte Gewalt gg. Minderjährige, Sexismus, Frauenhass, PornografieOb der Fall gelöst oder ungelöst ist seht ihr ganz unten in der Folgenbeschreibung: N= nicht gelöst, G = Gelöst.SHOWNOTES:Danke an unsere heutigen Werbepartner:Formel Skin:Mit unserem Code PUPPIESANDCRIME spart ihr als Neukund:innen 40% auf das 2-Monats Paket. Einfach hier klicken.Holy:Mit unserem Code PUPPIES spart ihr 10% auf eure Holy Bestellung.Hier findet ihr alle Links zu all unseren aktuellen Werbepartnern, Rabatten und Codes:https://linktr.ee/puppiesandcrimeSOCIAL MEDIAInstagram: @Puppiesandcrime - https://www.instagram.com/puppiesandcrime/?hl=deTiktok: @puppiesandcrime.podcast - https://www.tiktok.com/@puppiesandcrime.podcastFacebook: https://www.facebook.com/PuppiesandCrimeEmail: puppiesandcrime@gmail.com------- G --------- Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Klajā nākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi". Krišjānis Ķergalvis bija uzņēmējs, politiķis, būvuzņēmējs un viens no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem 20. gadsimta sākumā. Viņa pārziņā bija ēkas, kurās šodien daudzi rīdznieki un Rīgas viesi aizvada savu dzīvi, Ķergalvis, būdams ilggadējs Sv. Jāņa ģildes mūrnieku amata vecākais, Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mākslas kolekcionārs un mecenāts, savas dzīves laikā uzcēla vai pārbūvēja vismaz 76 dažādus objektus (rūpnīcas, baznīcas, skolas, cietumus, dzīvojamās mājas u. c.) Rīgā, Jūrmalā, Valmierā un Valkā. Caur viņa dzīvesstāstu iespējams ielūkoties arī tā laika latviešu pilsoniskās sabiedrības norisēs, ko raksturoja dižas idejas un lieli darbi. Ko zinām par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi? Stāsta pētījuma autors - vēsturnieks Jānis Šiliņš. Laikmetu, kurā rosīgi darbojas Krišjānis Ķergalvis, raksturo vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Zinātnes ziņās stāsts par mākslīgā intelekta radošajām spējām Mākslīgais intelekts radošumā var pārspēt vidusmēra cilvēku. Tā secinājuši Monreālas universitātes Kanādā pētnieki publikācijā žurnālā “Scientific Reports”, salīdzinot mākslīgā intelekta darbību un 100 tūkstošu cilvēku spējas. Mākslīgā intelekta rīku pamatā ir lielie valodas modeļi, kas lieliski apstrādā un saprot cilvēka valodu. Atsevišķi modeļi uzrādījuši labus un par cilvēkiem pat labākus rezultātus uzdevumos, kas paredzēti, lai mērītu oriģinālu domāšanu un ideju radīšanu. Taču vienlaikus 10% visradošāko cilvēku ir krietni priekšā mākslīgajam intelektam, īpaši tādos radošos uzdevumos kā dzejas un stāstu radīšana. Komentāru par pētnieku veikumu sniedz SIA “Elektroniskie sakari” Techritory programmas direktors Neils Kalniņš. Jautājumi par un ap mākslīgo intelektu ir daļa no viņa ikdienas, un sarunas iesākumā par to, vai mākslīgais intelekts vispār ir radošs un ko mēs saprotam ar mākslīgā intelekta radošumu?   

This week's podcast guest Brett has twenty-five years of ballet and modern dance training and is Ballet Barre certified. While still in college, Brett studied in both New York and India with her first teacher, the original co-founder of YogaWorks, Yogiraj Alan Finger. She's completed multiple Yoga Alliance, KRI and prenatal certified trainings with teachers who inspire her like Gurmukh, Rod Stryker, Elena Brower, Kia Miller and Guru Singh. She took two subsequent trips to India. Brett is also a Massage Therapist specializing in myofascial release and unwinding under physical therapist John Barnes. In her IT career, Brett studied human movement and created fitness and dance videogames that have sold thousands of copies. She's taught yoga in studios and at Silicon Valley's hottest companies. Her 450K+ subscriber channel won Youtube's “Next Up” award in 2015 as one of the top emerging yoga channels on Youtube. Brett's yoga classes are streamed for over 4 million minutes each month. As a lifelong learner, Brett continues to take additional yoga trainings each year. When you choose Uplifted™ Teacher Training, you not only study with Brett, but the teachers she most admires. Yogiraj Alan Finger, bestselling author Anodea Judith, Ph.D., founder of MetaAnatomy, Kristin Leal, and global authority on fascia, Tom Myers, all teach portions of the curriculum. Brett holds a BFA from NYU's Tisch School of the Arts.The topics we cover: - The yoga of awareness- Burnout & Trauma- Ayurveda- SomaticsVisit Brett:https://www.brettlarkin.com/https://www.youtube.com/user/BrettLarkinYogahttps://www.brettlarkin.com/podcast/https://www.instagram.com/larkinyogatvMy Law of Positivism Healing Oracle Card Deck:https://www.lawofpositivism.com/healingoracle.htmlMy book The Law of Positivism – Live a life of higher vibrations, love and gratitude:https://www.lawofpositivism.com/book.html My readings and healing sessions:https://www.lawofpositivism.com/offerings.htmlVisit Law of Positivism:https://www.instagram.com/lawofpositivism/Website: https://www.lawofpositivism.com/Facebook: https://www.facebook.com/lawofpositivism/ YouTube: https://www.youtube.com/lawofpositivism