Podcasts about sporta

NSRRA League Standings, Race Results & Running Club Insights | Couch to Coached PodcastThis week on the award-winning Couch to Coached Running Podcast, Rob and Emma are joined by Ken Rushton from the North Staffs Road Runners Association (NSRRA) as Ben misses this week's episode.The trio dive into the latest from the local running scene, discussing recent races, league standings, promotions, and upcoming events across the North Staffs running calendar. From standout performances to shifting group dynamics, there's plenty of insight into how the season is shaping up.Ken shares updates on the current standings, highlights runners making waves in their divisions, and explains how the league structure creates opportunities for runners of all abilities to compete, improve, and feel part of the wider community.There's also honest chat about race experiences, weather challenges, club camaraderie, and the excitement building around future events — with a few predictions thrown in too

In this episode, we sit down with Karl Torchia, Head Track & Field Coach at Christian Brothers Academy and one of the most respected coaches in the sport. With decades of experience building championship programs, Karl shares his journey from the spark that ignited his passion for athletics to the unforgettable memories that shaped his legendary career.We dive into:- The secrets behind CBA's remarkable longevity and sustained success- How the program has adapted to the rapidly evolving landscape of track & field- The impact of new NCAA rules on helping athletes reach their dream colleges- How NIL (Name, Image, Likeness) is affecting high school and college programs- Whether modern technology and gear are helping or hurting the sportA must-watch conversation for coaches, athletes, parents, and track & field fans who want real insight into the current state of the sport from someone who's lived it at the highest level.

Många idrottslärare skippar brännboll för att minska pressen på sina elever. Här snackar vi upplevelser och minnen från gympan i skolan! Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Eleverna känner sig uttittade, förlorar självförtroendet och får en negativ inställning till fysisk aktivitet - det är några av anledningarna till att vissa idrottslärare har plockat bort brännbollen från lektionerna. Det har väckt starka reaktioner och inte minst en "det fick minsann jag göra så då måste alla andra också det"-attityd.Skolidrotten diskuteras ofta och det brukar dyka upp ett gäng erfarenheter och upplevelser från den när ämnet dyker upp. En lärare som tvingade alla att göra militäriska armhävningar, omklädningsrummet som arena för mobbning eller kanske startskottet för en lysande sportkarriär. Här berättar lyssnare om sina starkaste minnen från skolidrotten! Sporta i skolan med Annika IlmoniRing oss, mejla på karlavagnen@sverigesradio.se eller skriv till oss på Facebook och Instagram. Slussen öppnar vid 21:00 och programmet startar 21:40.

Ar 21 dienu būs par maz. Lai veidotos ieradums regulāri sportot, būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Kas varētu palīdzēt sākt un, galvenais, kas - nepadoties? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un zinātņu doktors medicīnas un veselības zinātnēs, Fizisko aktivitāšu klīnikas vadošais speciālists Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Cešeiko. Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums, mudina Sandra Rozenštoka. Speciāliste arī atgādina, ka fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti. "Motivācija sākumā ir ar pieraduma radīšanu, pamazām, kad veidojas sajūta, ka varu un jūtos labi, tas jau turpinās kā ieradums," atzīst Sandra Rozenštoka. Jebkura kustība ir fiziskā aktivitāte, bet fiziskā slodze būs tā, kas trenē ķermeni. Tad gan ir jāsvīst vai elpai jābūt ātrākai. Ja arī tā ir tikai iešana un jau zināmo 10000 soļu skaitīšana, svarīgi, lai tas nebūtu monotoni. Var apsēsties un piecelties uz soliņa, kam iet garām, piepumpēties pie koka.   "Ķermenis pierod pie ierastā maršruta un ritma, tāpēc svarīgi ikdienas pastaigā ielikt arī sparīgāku soļošanu, kas nav sprints, bet kad jūtam, ka aizdusa ir nedaudz lielāku. Tas iedod citu atbildes reakciju organismā, vielmaiņa paātrinās. Tas iedod labu pārsteigumu mūsu slinkumam," bilst Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka min, ka daudziem cilvēkiem vajag uzstādīt mērķi. Rakstot savu doktores darbu, viņa atradusi pētījumu, ka Latvijā 82% pieaugušo domā, ka viņiem ir vidēji laba un augsta fiziskā sagatavotība. Cilvēks domā, ja var paveikt darba pienākumus un mājas darbus, viss ir kārtībā un nav motivācijas papildus kustēties un sportot.  

Stāsta žurnālists un ceļotājs Ingus Bērziņš; pārraides producente – Rūta Paula UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Hojanas pilsētiņa atrodas aptuveni Vjetnamas vidū – netālu no Vjetnamas impērijas laika galvaspilsētas Hue. Starp citu, no Hue uz Hojanu ved ārkārtīgi skaista dzelzceļa līnija pa klintīm tieši virs okeāna, un nobraukt pa to ir viena no pieredzēm, kas mēdz būt īstu aizrautīgu ceļotāju paveicamo darbu sarakstā. Hojana UNESCO statusu nopelnījusi ar to, ka tās vēsturiskais centrs nav piedzīvojis nekādas arhitektoniskās pārmaiņas gadus 200. Hojana bija viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais tirdzniecības mezgls kopš 15. gadsimta. Hojanas osta plauka un zēla, tāpēc pilsētā apmetās uz dzīvi japāņu, ķīniešu, portugāļu un citu tautību tirgotāji. Tie atnesa līdzi vajadzību pēc savām kulta celtnēm, kā arī savas arhitektoniskās tradīcijas. Tā, piemēram, japāņu misija, lai vieglāk transportētu preces no piestātnes uz savām noliktavām, 1595. gadā uzcēla tā saukto japāņu tiltu, kurš aplūkojams vēl šodien. Kad Cjinu dinastija 1644. gadā pārņēma varu Ķīnas impērijā, gāztajai Minu dinastijai lojālie augstmaņi devās trimdā, un viena no vietām, kur tos laipni uzņēma, bija tieši Hojana. Vēl šodien viens no pilsētas lepnākajiem objektiem ir Fudzjaņas saieta nams. Tas viss padarīja Hojanu par burvīgu unikālu daudzkultūru kokteili… Un tad pilsēta dažādu apstākļu sakritības dēļ pašiekonservējās. Pamazām aizsērēja Tubonas upe un 19. gadsimtā tā vairs vispār nebija piemērota lielas iegrimes preču pārvadāšanas kuģiem. Paralēli netālu esošā Dananga izmantoja savu tiešāku pieeju jūrai un tur uzplauka konkurējuša osta. Visbeidzot pēc virknes pilsoņu kariem nodibinoties Vjetnamas impērijai, par galvaspilsētu kļuva jauno imperatoru dinastijas – Ngujenu – dzimtā Hue. Tirdzniecība pārcēlās uz turieni. Svarīgākās ekonomiskās saites, starp citu, nu bija ar Franciju, un Āzijas valstu tirdzniecības misijām zuda to ietekme un nozīme. Tā nu nonākam pie tā, kas šodien ir Hojana – brīnišķīga industrializācijas un modernisma kultūrzīmju neskarta pilsētiņa ar skaistu senlaicīgu arhitektūru un senlaicīgām tradīcijām – piemēram, laternu festivālu, kad tūkstošiem peldošu uguntiņu tiek laistas naksnīgajos Tubonas ūdeņos, un katra no laterniņām ir kāda vēlēšanās, kurai vajadzētu piepildīties. Arī Hojanas drēbnieki tiek uzskatīti par īpašiem pasaules mērogā tieši tāpēc, ka pilsētas gadsimtiem ilgā vēsture kā 16.–18. gadsimta starptautiskai tirdzniecības ostai radīja unikālu, augsti kvalificētu un daudzveidīgu drēbnieku tradīciju. Ķīniešu, japāņu un eiropiešu tirgotāju pieplūdums ieviesa šeit dažādus audumus, tehnikas un stilus, ko vietējie amatnieki apvienoja ar tradicionālajām vjetnamiešu prasmēm. Ja esi Hojanā kaut vai uz divām trim dienām, tev noteikti jāpasūta kaut kas uzšujams. Pie tam, šī drāna var būt jebkāda veida, stila vai nacionālās kultūras. Kaut vai latviešu tautas tērps vai "Armani" fasona uzvalks. Tev atliek tikai doties uz darbnīcu, parādīt viedierīcē paraugu tam, ko tu gribi, un tev noņems mērus, sarunās pirmo piemērīšanu, un vēl pēc dienas – apģērbs gatavs. Protams, lielākā daļa Hojanas viesu izvēlas apģērba gabalus, kas atbilst vietējai, vai vismaz citu Āzijas valstu, tradīcijai. Tas kaut kā dabiskāk. Šuvēju darbnīcas Hojanā ir, šķiet, uz katra stūra. Taču "īstās emocijas" var piedzīvot, ja dodas uz īpašo drēbnieku kvartālu pašā vecpilsētas sirdī, kas nedaudz atgādina Rīgas Sporta pili deviņdesmitajos gados vai kādu tematisko izstādi-gadatirgu. Stends pie stenda – šuvēji, šuvēji, šuvēji… Katrs ar savu plašu auduma baķu klāstu un produktu paraugu bilžu galerijām. Lai gan vjetnamiešu saskarsmes kultūra pamatā ir daudz skarbāka nekā pārējām pieklājīgajām un draudzīgajām reģiona tautām, Hojanas drēbnieki ir patīkams izņēmums. Protams, ja pieņem, ka atturīgs ziemeļeiropietis sākumā vispār pārdefinē savus priekšstatus par to, kas ir uzbāzīgi, kas ne.

Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa Vai zini, ka pirms 120 gadiem viena no lielākajām un stilīgākajām latviešu biedrībām bija Otrā Rīgas riteņbraucēju biedrība? Velosipēdi tolaik bija viens no jaunākajiem tehnikas sasniegumiem un maksāja ārkārtīgi dārgi. Lietots ritenis maksāja tik, cik Rīgas strādnieks rūpnīcā varēja nopelnīt mēneša laikā, bet jauns velosipēds varēja maksāt pat veselu gada algu. Tādēļ tikai turīgākie jaunieši spēja atļauties nopirkt šo tehnikas brīnumu. 19. gadsimta beigās Rīga bija viena no attīstītākajām Krievijas impērijas pilsētām. Modernās tehnoloģijas un idejas impērijā bieži vien nonāca tieši caur Rīgu. Ātrgaitas tvaikoņiem, elektriskajam telegrāfam, elektriskajam apgaismojumam, telefona sakariem un saldētavām 19. gadsimta beigās sekoja arī velosipēdi. Aleksandrs Leitners 1886. gadā Rīgā dibināja pirmo velosipēdu fabriku Krievijas impērijā un visā Austrumeiropā. Tās nosaukums bija "Rossija". Šajā pat laikā izveidojās pirmais riteņbraucēju pulciņš Rīgā. Pagāja vien daži gadi, un velosipēdu īpašnieku Rīgā jau bija kļuvis tik daudz, ka radās ideja par riteņbraucēju biedrības dibināšanu. To īstenoja turīgo Rīgas vācbaltiešu aprindu pārstāvji 1891. gadā. Taču jau pēc dažiem gadiem biedrībā iestājās sešdesmit latvieši un pārņēma biedrības vadību savās rokās. Vācieši aizgāja un izveidoja paši savu biedrību. Rezultātā Rīgā 20. gadsimta sākumā pastāvēja veselas divas riteņbraucēju biedrības, kā arī vairāki riteņbraukšanas klubi un pulciņi. Sākotnēji braukšanai ar velosipēdiem tika ierīkots sacīkšu ceļš Strēlnieku dārzā, kuru mūsdienās pazīstam kā Kronvalda parku. Taču tad biedrība, kurā jau bija vairāki simti biedru, iegādājās zemes gabalu mūsdienu Rīgas 49. vidusskolas teritorijā. Šeit tika uzbūvēts biedrības nams, velodroms, estrāde un estakāde slidošanai ziemā. Biedrība rīkoja sacīkstes, izbraucienus un dažādus pasākumus. Biedrības sastāvā izveidotā "Jautrības komiteja" rīkoja deju vakarus, balles un dažādas svinības. Ja Rīgas Latviešu biedrība bija lielākā un nopietnākā, tad Otrā Rīgas riteņbraucēju biedrība – stilīgākā un jautrākā latviešu biedrība Rīgā. Tās vadītāji bija ievērojami sabiedriskie darbinieki – žurnālists un uzņēmējs Arveds Bergs, advokāts Voldemārs Zāmuels, būvuzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. Tiesa gan, Arveds Bergs nekad nebija sēdies uz velosipēda. Savukārt Krišjāņa Ķergalvja meita Milda kļuva par vienu no pirmajām latviešu meitenēm, kas apguva riteņbraukšanu. Pēc trīsdesmit gadu pastāvēšanas, 1921. gadā Otro Rīgas riteņbraucēju biedrību pārdēvēja par Latvijas Sporta biedrību. Par šīs biedrības pastāvēšanu mūsdienās liecina līdzās esošā Sporta iela. Taču no riteņbraucēju biedrības nekas nav palicis pāri – biedrības nama vietā šobrīd slejas 49. vidusskolas ēka, bet velodroma un estrādes vietā atrodas stadions.

Ukrainas kara gadadienā, apliecinot solidaritāti ukraiņu tautai un godinot karā kritušos, Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi. No Ukrainai paredzētās naudas Ekonomikas ministrija iztērē vien nelielu daļu. Kam piešķirs neiztērēto? ASV vēlas, lai vienošanās par Krievijas - Ukrainas kara izbeigšanu noslēgtu līdz 4. jūlijam. Saeimā notika Sporta apakškomisijas sēde, kurā apspriests projekts par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Nadarbinātības valsts aģentūra zsāk pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2026. gada vasarā.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Raidījumu esam veltījuši Baltijas jūrai un vairākiem interesantiem pētījumiem, kas atklāj jaunus faktus par mūsu jūru. Latvijas Hidroekoloģijas institūta biologi veikuši pētījumus gan par atjaunojošajām akvakultūrām Baltijas jūrā un to, kā aļģes un gliemenes varētu palīdzēt uzlabot ūdens kvalitāti, gan par to, kā ziemas ļauj prognozēt cianobaktēriju jeb zilaļģu ziedēšanu vasarā. Iepazīstam dažādos pētījumus! Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Maija Viška, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece un Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ineta Liepiņa-Leimane.   Kas liek ledum būt slidenam un kā to sacensībās padara vēl slidenāku? Slidu, kamaniņu un hokeja nūju skaņas pašlaik XXV ziemas olimpisko spēļu laikā Milānā un Kortīnā dzirdamas daudz. Olimpiskā ledus saķere un slīdamība ir vesela fizikas un ķīmijas principu buķete, un tieši olimpiādes laikā šis temats, piemēram, ātrslidošanas kontekstā, plašāk pētīts rakstā tiešsaistes žurnālā “National Geographic”. Ledus slīdamības principi labi zināmi ir Mārtiņam Rubenim, Rīgas Tehniskās universitātes Sporta tehnoloģiju centra vadītājam, kā arī Latvijas izlases trenerim, inženierim-mehāniķim kamaniņu sporta izlasei olimpiskajās spēlēs Kortīnā. Mārtiņš arī bijis pirmais sportists neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kurš izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, un tā bija bronzas medaļa 2006. gadā Turīnā, Itālijā. Ar Mārtiņu tiekamies attālināti, jo viņš atrodas Kortīnā. Ar viņu runājam par svarīgākajiem principiem, lai ledus labi slīdētu. Vai tā tas ir bijis Kortīnā?

Vakar, 13. februārī, bija karsta diena Olimpiskajās spēlēs. Tik karsta, ka pat slēpošanas 10 kilometru intervāla startā bija vīri, kas trasē devās īsās biksēs un kreklos. Un Raimo Vīgantam šajā slēpojumā 46. vieta. Šodien slēpošanas trasē dosies mūsu dāmu četrotne un šoreiz tā būs stafete. Divas brīvajā stilā, divas klasiskajā solī. Tāpat šodien sprints biatlonā dāmām, kur startēs arī mūsu sportistes. Vakar vakarā varēja arī sekot līdzi Denisa Vasiļjeva slidojumam daiļslidošanas sacensībās izvēles jeb garajā programmā. Mūsu sportistam šīs ir jau trešās olimpiskās spēles un šoreiz sacensības viņš noslēdza 18. vietā. Šodien, protams uzmanības centrā hokejs, spēle ar Vāciju. Ļoti spēcīgs pretinieks mūsu komandai. Par hokeju sarunājamies arī ar skeletonistu Tomasu Dukuru. Viņam hokejs nav svešs gan paša veikumā, gan arī viņa dēls Darels Dukurs spēlē hokeju un cerams, kādudien atkal vilks Latvijas izlases kreklu. Protams, runājam arī par skeletonu un mūsu sportistu sniegumu vakar trasē un nevaram nerunāt arī par ukraiņu sportista Vladislava Heraškeviča lietu. Viņš tika diskvalificēts vēl pirms starta, vakar vakarā arī Sporta arbitrāžas tiesa noraidīja viņa pārsūdzību olimpiskās komitejas lēmumam. Te arī Dukuru ģimenei ir savs stāsts, jo Dukuri ir palīdzējuši Vladislavam viņa karjerā un arī Latvijas bobslejistiem un skeletonistiem ir pieredze cīnoties ar sistēmu par nozagtām zelta medaļām Soču spēlēs, turklāt pieredze gan panākot, gan nepanākot taisnību.

This week we kick things off with a discussion about IRONMAN's new 20-meter draft zone rule change and how it could impact racing. From there, we jump into a listener-submitted Shred or Bed before getting to your questions. This week we discussed:How fast can the average Joe really get?Are higher hands worth it on a TT bike?How we think we'd do on a game showJust how laid back is XTERRA?How important body weight is to fitness and performanceTubeless tire air loss and the risk of unseating a beadEspresso machine recommendationsWhat to bring bike shop mechanics as a thank you giftHow to judge whether an epic adventure is actually safe for youPaula's favorite song and Nick's favorite movieMassage guns: helpful or harmful?How retired athletes stay connected to their sportA big thank you to our podcast supporters who keep the podcast alive! To submit a question for the podcast and to become a podcast supporter, head over to ThatTriathlonLife.com/podcast

Raidījumā Piespēle izzinām, kas ir Kristapam Porziņgim atklātais posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS)*. To izskaidro sporta ārste Sandra Rozenštoka. Ko profesionālam sportistam nozīmē sadzīvot ar šādu sindromu un pēc cik ilga laika tas izzūd?  Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz izcilais basketbola treneris Jānis Rimbenieks un viņa titulētākais audzēknis, olimpiskais čempions 3x3 basketbolā Nauris Miezis. Nedēļas topā: Oficiāli izziņots Latvijas delegācijas sastāvs ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā - visu laiku lielākā pašmāju sportistu komanda, ko veido 68 atlēti; Rīgā sākas Eiropas telpu futbola čempionāts, Latvijas izlase finālturnīrā debitē ar pārliecinošu uzvaru, otrajā mačā zaudējums Francijai ar 0:5; Aļona Ostapenko izstājas Austrālijas atklātā tenisa čempionāta vienspēļu otrajā kārtā, visas cerības atkal uz dubultspēlēm; Biatlonisti aizvada pēdējo Pasaules kausa posmu pirms olimpiskajām spēlēm - Renārs Birkentāls pirmoreiz karjerā finišē desmitniekā.   * Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kura dēļ, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus vai pat nedaudz pastāvot, rodas vairāku simptomu kopa, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, nogurums.

Godina na izmaku, 2025. pamtit ćemo po odličnim rezultatima rukometaša i nogometaš, a u pojedinačnim sportovima istaknuli su se nakon dugo vremena plivači, skijaši i tradicionalno streljači - godišnji pregled najboljih rezultata hrvatskih sportašica i sportaša donosi Željko Kovačević.

Vedran Janjetović hrvatskoj je zajednici poznat kao vratar brojnih nogometnih klubova u Australiji uključujući i klubove A lige. Vedran je, kao i mnogi, svoju nogometnu karijeru započeo u Sydney Unitedu ili tadašnjoj Sydney Croatiji. Ovaj rođeni Zagrepčanin za SBS na hrvatskom jeziku govori o svojoj karijeri, izazovima s ozljedama, te o povratku na teren nakon više godina stanke.

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā liecina OECD dati. Arī veselīga mūža ilgums starp dalībvalstīm ir zemākais. Mēs varam vainot veselības aprūpes pieejamību, kur ir daudz darāmā. Tomēr daudz kas ir arī pašu rokās, piemēram, fiziskā aktivitāte. Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad aicina ziedo bērniem un jauniešiem, kuriem, lai kustētos, nepieciešama regulāra rehabilitacija. Savukārt pārējiem tas ir atgādinājums par kustības nozīmi dzīvē. Krustpunktā diskusijas temats šodien ir tautas sports. Kas nepieciešams, lai sekmētu ikdienas fiziskās aktivitātes un ciktāl valsts līmenī tiek stiprināts tautas sports?  Diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Rīgas maratona organizators un "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords, "Igo Japiņa sporta aģentūras" īpašnieks un direktors, dažādu velomaratonu rīkotājs Igo Japiņš, sporta žurnālists, "R.R. fonda" valdes priekšsēdētājs un treneris Raimonds Rudzāts.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 3. sezonas 4. epizodes tēma: 2025. gada vasaras noslēgumā Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā. Viens no vērienīgākajiem sporta pasākumiem, kas noticis Latvijā. Taču reizē arī viens no dārgākajiem. Valsts EuroBasket 2025 rīkošanu atbalstīja ar 13 miljoniem eiro. Ko Latvija no tā ieguva? Kāda bija finansiālā atdeve un ienākumi valstij un kāda bija organizatoru peļņa? Studijā: raidījuma vadītāji Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs un “Eurobasket 2025” orgkomitejas vadītājs Kaspars Cipruss, kā arī finansists Elmārs Kehris. Viedokļus raidījumā pauž arī Izglītības un Zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs, Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens un “VEF Rīga” līdzdibinātājs Edgars Jaunups. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā liecina OECD dati. Arī veselīga mūža ilgums starp dalībvalstīm ir zemākais. Mēs varam vainot veselības aprūpes pieejamību, kur ir daudz darāmā. Tomēr daudz kas ir arī pašu rokās, piemēram, fiziskā aktivitāte. Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad aicina ziedo bērniem un jauniešiem, kuriem, lai kustētos, nepieciešama regulāra rehabilitacija. Savukārt pārējiem tas ir atgādinājums par kustības nozīmi dzīvē. Krustpunktā diskusijas temats šodien ir tautas sports. Kas nepieciešams, lai sekmētu ikdienas fiziskās aktivitātes un ciktāl valsts līmenī tiek stiprināts tautas sports?  Diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Rīgas maratona organizators un "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords, "Igo Japiņa sporta aģentūras" īpašnieks un direktors, dažādu velomaratonu rīkotājs Igo Japiņš, sporta žurnālists, "R.R. fonda" valdes priekšsēdētājs un treneris Raimonds Rudzāts.

Vanšu tilta pārbūve izmaksās gandrīz 70 miljonus eiro. Tā liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Saeimas Vides apakškomisijas deputāti kritizē foreļu audzēšanas ieceri Rīgas līcī. Liels parādu slogs novedis pie pazemināta saistību izpildes reitinga. Starptautiskā reitingu aģentūra „Fitch Ratings”, kas ir pazeminājusi „airBaltic” ilgtermiņa saistību izpildes reitingu. Iespējams, turpmāk pašvaldības varētu noteikt, kuru bērnu labākajās interesēs ir mācīties tālmācībā. Rīgas Stradiņa universitātē atklāta Sporta un uztura izpētes laboratorija. Tā ir pirmā šāda veida zinātniskā laboratorija Latvijā.

Stāsta velosipēdu vēstures pētnieks, Saulkrastu Velosipēdu muzeja līdzizveidotājs Eduards Seregins Velosipēds tika izgatavots 1943. gada vasarā Rīgā, Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) sporta lidmašīnu darbnīcā. Elegantā velosipēda konstrukcijas autors un izgatavošanas procesa vadītājs bija neviens cits kā slavenais latviešu aviokonstruktors, viens no rūpnieciskā dizaina aizsācējiem Latvijā – Kārlis Irbītis (1904. gada 14. oktobris, Lādes pagasts – 1997. gada 13. oktobris, Kanāda), kurš laikā no 1935. līdz 1943. gadam vadīja Valsts Elektrotehniskajā fabrikas Sporta lidmašīnu būves nodaļu. Kā atceras Kārļa Irbīša līdzgaitnieki, viņa konstruktora talantam un izgudrotāja domu lidojumam nebija robežu. Slavenā vīra vadībā, kurš pamatoti tiek dēvēts par Latvijas aviobūves spožāko dārgakmeni, ir radīti ne tikai lidaparāti. Savulaik Kārlis Irbītis ir konstruējis un izgatavojis vairāku unikālu modeļu automobiļus, īpašu motociklu un arī šo velosipēdu, kurš tika izgatavots vienā eksemplārā. Velosipēds ir ievērojams ne vien ar savu lielisko "Art Deco" stila dizainu: abi velosipēda riteņi ir aprīkoti ar atsperēm, taču pakaļējā riteņa komfortam radīts speciāls hidraulisks monoamortizators, kādi velosipēdu ražošanā oficiāli parādījās vien 80. gados, ienākot modē kalnu divriteņiem! Šādu piekares veidu Irbītis saskatīja par perspektīvu jau tālajā 1943. gadā. Savās atmiņās velosipēda pasūtītājs un faktiskais īpašnieks Aleksandrs Egle 1989. gadā rakstīja: "Kad velosipēds tika izgatavots, to izmēģinājām VEF pagalmā daudzu skatītāju klātbūtnē. Uz ceļa ik pa dažiem metriem nolikām pusapaļas malkas šķilas. Ieskrējos un lielā ātrumā braucu tām pāri - noklakšķēja atsperotie riteņi un visiem bija liels brīnums par šo skaisto, jauno velosipēdu." Ziņa par konstruktora Kārļa Irbīša meistardarbu tika publicēta arī laikraksta "Tēvija" 1943. gada 24. jūlija numurā. Avīze diezgan detalizēti aprakstīja velosipēda konstrukciju un pieminēja, ka būvei lietots saplākšņu fabrikā "Potempo" sagatavots augstvērtīgs bakelizēts koks un G. Ērenpreisa firmas divriteņu metāla daļas. Interesanti, ka līdz mūsdienām ir saglabājies arī Kārļa Irbīša pašrocīgi izgatavotais šī velosipēda zīmējums, kurš šobrīd glabājas VEF vēstures muzejā Rīgā. Skaistā koka divriteņa rāmi rotā paša konstruktora firmas zīme – lidojoša kaija; tāda pati kā tās, kuras greznoja arī Kārļa Irbīša būvēto lidmašīnu sānus. Velosipēds līdz mūsdienām ir saglabājies absolūti nevainojamā stāvoklī un apskatāms Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijā. Šī velosipēda radīšana visciešākā veidā ir saistāma ne vien ar velorūpniecības vēsturi Latvijā, bet arī ar Latvijas aviāciju un lidmašīnu būvi mūsu zemē.

Vai pazīsti sajūtu, kad tagadējais darbs vairs nesagādā prieku, bet ikmēneša alga kontā ir tā drošība, ko nevari atļauties zaudēt? Šajā sarunā Kristīne Virsnīte – digitālā satura veidotāja un TV personība, un es, Laura Dennler, abas dalāmies savā pieredzē par to, kā mainīt savu nodarbošanos uz interesantāku bez drāmas un ienākumu zaudēšanas.Šī nav motivējoša runa par to, ka "vienkārši tici sev un viss sanāks". Tā ir godīga saruna par bailēm, šaubām, vaina sajūtu, spiedienu no citiem, finansiāliem apsvērumiem un konkrētiem soļiem, kas palīdz pietiekami drošā veidā mainīt savu nodarbošanos. Te runājam par studijām pēc 40, par brīdi, kad bērns saka "Mammīt, man tevis pietrūkst", par to, kā tikt pāri bailēm, ko citi padomās, kā sevi piedāvāt, lai pelnītu, un kāpēc negaidīt, ka kāds tevi atradīs, kā arī ka ne katrs hobijs ir tavs sapņu darbs, un kā saglabāt atvērtu attieksmi pat tad, kad šķiet, ka nav nekādu variantu.Ja tu šobrīd skaties uz savu darbu un domā "man vajag kaut ko citu, bet es nezinu, kā to izdarīt droši" – šī saruna ir tev.Piesakies Cilvēkjaudas jaunumiem, lai nepalaid garām jaunākās iespējas!Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunas pieturpunkti00:00 – Ievads 00:03 – Kad gribas pārmaiņas, bet uzticies tikai zināmajam 00:05 – "Es gribēju, lai neviens man nesaka, kas man ir jādara" 00:08 – Situācija pie Sporta pils: "Man palika slikti, jo..." 00:11 – Kad paralizē bailes par finansiālo drošību 00:13 – Par zīmi, ka vajadzīgas pārmaiņas - garastāvoklis, kas ilgstoši nav labs 00:16 – "Es biju ārkārtīgi sagurusi. Mans prieks bija saguris." 00:18 – Potenciāls vēl nenozīmē, ka tu to izmantosi 00:19 – Ko tu vari darīt savā labā, nevis otra cilvēka labā? 00:22 – Pārmaiņās grūti ielēkt, ja esi ar pliku pakaļu 00:24 – Saglabāt atvērtu attieksmi pat neiespējamās situācijās 00:27 – Monblāna stāsts: No kategoriska "nē" līdz virsotnei 00:29 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 00:31 – Kad partnera “NĒ” pretī liec: "Vai tu vari, tīri teorētiski, pieļaut..." 00:36 – Ticība sev, ko iegūsti ekstrēmā veidā, lai izvēlētos brīvību 00:40 – Par studēšanu 40 gadu vecumā: rozā brilles pret realitāti 00:45 – Kad bērns jautā: "Mammīt, kāpēc tev to vajadzēja?" 00:51 – Ne katrs hobijs ir tavs bizness 00:53 – "Mamma, ej prom!" un mammu vainas sajūta 00:57 – Rokdarbi un nabadzības birka, kas ierobežoja gadiem 00:61 – Kad hobijs kļūst par profesiju un kad – ne 01:07 – Pārgājieni kā hobijs: 300 000 skatījumi un atklāsme 01:11 – Kāpēc ceļojumi ar grupām nav mans bizness 01:17 – Atļaut sev spēlēties arī prieka pēc, nevis naudas dēļ 01:23 – "Tu drīksti sevi piedāvāt" – negaidot, kad tevi atradīs

Raidījumā Piespēle jau ieskandinām ziemas sporta sezonu, kas kulminēs februārī ar Milānas-Kortīnas olimpiskajām spēlēm. Saruna ar pašmāju labāko biatlonisti Baibu Bendiku. Kā viņa trenējusies starpsezonā un cik daudz laika aizņem mammas pienākumi?  Nedēļas topā: Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Sito Alonso nosaucis savus palīgus; papildinājums arī hokeja izlases treneru pulkā; Gan vīriešu, gan sieviešu volejbola izlase uzzinājusi pretiniekus Eiropas čempionāta finālturnīrā; Nacionālajā hokeja līgā noslēdzies pārbaudes spēļu cikls - nevienam no latviešiem nav izdevies pārsteidzoši ielauzties pamatsastāvā; Starptautiskā Paralimpiskā komiteja kongresā pilnībā reanimē krievus un baltkrievus.

Indigenous Australian athletes have long inspired the nation, uniting communities and shaping our identity. Olympian Kyle Vander-Kuyp and Matildas goalkeeper Lydia Williams are two such Indigenous athletes that have shaped our national identity. Their stories show the power of sport to foster inclusion, equality, and pride for future generations. - Na koji način se inspirira nacija? Mnogi Australci pronalaze odgovor na sportskom terenu. Od nogometnih stadiona do atletskih staza, sportaši iz zajednica australskih starosjedilaca su pridonijeli oblikovanju nacije u sportskom pogledu, gradeći veze među kulturama i zajednicama, istovremeno jačajući nacionalni identitet Australije. Vođeni nasljeđem onih koji su došli prije njih, njihova sportska postignuća su ostavila trajan trag. Sportaši iz zajednice Prvih naroda su ponosni predstavnici nacije.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam tikai par sporta karalieni vieglatlētiku. Māris un Mārtiņš devās uz Rīgas lidostu sagaidīt mājās pasaules vicečempioni šķēpa mešanā Aneti Sietiņu, bet Gunārs Jākobsons ciemos sagaidījas pasaules čempionāta dalībnieku Raivo Saulgriezi un viņa tēvu. Nedēļas topā: Latvijas futbola virslīgā aizvadīts Rīgas derbijs, kurā “Riga” un RFS cīnījās bezvārtu neizšķirti - tas vēl vairāk pietuvo “Riga” komandu čempiontitulam, savukārt “Grobiņa” pēc zaudējuma “Liepājai” atlaiž ilggadējo galveno treneri Viktoru Dobrecovu; Nacionālajā hokeja līgā sākušās pirmssezonas pārbaudes spēles, labi sevi apliecina Rodrigo Ābols un Zemgus Girgensons, Pitsburgas “Penguins” vārtos pie iespējas ticis arī Artūrs Šilovs. Floridas “Panthers” kapteinim Aleksandram Barkovam krustenisko saišu plīsums un sezona, ļoti iespējams, beigusies vēl nesākusies; Latvijas Sporta federāciju padome aicina nākamajos divos gados palielināt gan azartspēļu, gan izložu nodokli, lai sporta budžetā papildus ieripotu vairāk nekā septiņi miljoni eiro.

No 23. - 30.septembrim visā Eiropā norisinās "Eiropas Sporta nedēļa". Latvijā tās ietvaros katram ir iespēja piedalīties dažādos pasākumos un uzzināt, cik svarīgi ir kustēties. Kas notiks un kur, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Eiropas Sporta nedēļas koordinatore Dace Kaspare, trenere Liene Knope, Laila Bankovska, kuras ikdiena rit birojā, bet atrod laiku fiziskām aktivitātēm, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs. Limbažu novadā Eiropas sporta nedēļa tika atklāta ar sporta nodarbību pirmsskolas audzēkņiem. Limbažos bija arī žurnāliste Daina Zalamane. Gints Kuzņecovs aicina pievienoties uzņēmumu komandām "Biroja izaicinājumam" - izveidot komandu un vingrot birojā, bet ikviens arī var arī izmantot treneru sagatavotus video un vingrot gan kopā ar kolēģiem, gan individuāli arī citās dienās. Iedvesmojoši video ar vingrojumu ieteikumiem pieejami šeit. Laila Bankovska atzīst, ja strādā biroja, ir sevi jāpiespiež un jāatrod laiks, lai kaut ko darītu, citādi var just, ja kādu laiku nav bijusi fiziski aktīva, sāk sāpēt mugura, ceļi. Tas ir motivators un atgādinājums, ka kādu laiku nav nekas darīts. Protams, laika visam nepietiek, tāpēc jāizvēlas prioritātes, tāpēc arī kopā ar ģimeni jāizvēlas, vai atpūsties pie televizora, vai ēst sviestmaizītes visiem kopā dabā.      

It's FTC Week for the Tennessee Titans and its fans...but do they even have a shot? Zach and Stoney talk all things TitansSee omnystudio.com/listener for privacy information.

It's FTC Week for the Tennessee Titans and its fans...but do they even have a shot? Zach and Stoney talk all things TitansSee omnystudio.com/listener for privacy information.

The Trail Network crew — Rachel Drake, Leah Yingling, Hilary Yang, and Katie Asmuth — reunites to unpack standout moments from UTMB week and to celebrate Rachel's newest arrival, Chloe Gloria Green. They discuss women's race coverage and why CCC stole the show, the chaos and beauty of mountain weather management, and how surprising results opened the door for breakout performances. The conversation shifts to a thoughtful debate about finishing versus DNF from an athlete's point of view, A, B, and C goals that evolve mid-race, and why context matters. Rachel shares a powerful, joyful birth story, Leah gives a peek into newborn life as an ultra-fan, and the team previews upcoming guests and projects.Topics coveredUTMB takeaways: women's coverage strides, CCC drama, Ruth's Triple Crown, weather as the main characterBreakout results and shoutouts across CCC and UTMBFinish vs DNF: athlete autonomy, changing goals, and seasons of sportA, B, and C goals explained and how they shift mid-raceRachel's birth story and meeting ChloeNewborn life updates, community support, and kid-friendly adventuresGear notes: soft carriers and being outdoors with babiesThis episode is edited and produced by the Sandyboy Productions Podcast Network.A special thank you to Osprey for supporting this episode. Visit Osprey.com to explore their incredible products!

Sportiskās aktivitātes ir labākās rūpes par sevi. Ko darīt vasarā un kā visefektīvāk izmantot šo gadalaiku sportojot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Vasarā saule un gaismas terapija palīdz, lai izietu ārā, pastaigātu. Nav uzreiz jāvelk sporta tērps. Daba pasaka – nāciet un baudiet labumus! Jebkurš gadalaiks ir lielisks, lai atsāktu vai turpinātu fiziskās aktivitātes. Rūdolfs Cešeiko iesaka izvēlēties rīta cēlienu fiziskām aktivitātēm vasarā. "Līdz pulksten 11 varam drošāk veikt fiziskās aktivitātes, temperatūra ir patīkamāka un rīts dod savu dzestrumu. No pulksten 11 līdz apmēram sešiem vakarā temperatūra ir izteiktāka, kad būtu jāpavēro sevi un jāizvērtē spējas, cik intensīvi iesaistāmies mērķtiecīgās fiziskās aktivitātēs. Ja cilvēki izvēlas mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, padomāt, vai pa dienas vidu tas ir atbilstoši manam brīdim, pieredzei, veselībai," norāda Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka konkretizē, ka attiecībā uz skriešanu uzskata, ka augstāks risks ir, ja ir vairāk nekā +23 grādu. "No +23-28 grādu - ir paaugstināts risks skriešanai, ja ir virs +28 grādiem gaisa temperatūra, tas ir augsts risks dažādu slimību izpausmei, ja tādas cilvēkam ir, gan arī pārkaršanas risks. Uzskata, ka + 18-23 grādu ir temperatūra, kurā drošāk justies," skaidro Sandra Rozenštoka. Roberts Radičuks atzīst, ka vasarā saule uzliek lielāku slodzi, ja esmu aizelsies, tad jau augsta maksa ir par slodzi. Jāieklausās savās izjūtās. "Ļoti karsti laika apstākļi, tāpat kā auksti neļauj panākt labākus rezultātus, „uztrenēties”, ķermenis daudz enerģijas tērē dzesējoties," piebilst Sandra Rozenštoka. 7000 soļi vai 10000 soļi dienā? To nevajadzētu uzlikt kā mērķi, ka tas uzlabos veselību, nevajadzētu.  "Varam veikt 10000 soļus, bet jautājums, kādā veidā tos sasniedzam. Tā var būt ātrāka soļošana intervālu veidā, kur ir sirdsdarbības ritma izmaiņas. Ja tā ir vienkārši soļu savākšana ikdienā, veicot mājas darbus vai staigājot pa ofisu, tam efekts būs minimāls," skaidro Rūdolfs Cešeiko. "Slodzei ir jābūt trenējošai," atzīst Sandra Rozenštoka. Nepatīkamās onkoloģisko slimību diagnozes cilvēkiem liek mainīt dzīvesveidu un tas mudinājis arī ieviest regulāras fiziskās aktivitātes.  Rūdolfs Cešeiko norāda, ka, piemēram, ķīmijterapijas laikā, sievietei, kurai konstatēts krūts vēzis, lai arī pašsajūta dažādās izpausmēs pasliktinās, ir svarīgi saglabāt aktīvu dzīvesveidu. "Tas nenozīmē, ka ķīmijterapijas dienās vai dažas dienas pēc procedūras, kad jūt, ka procedūra vēl dara savu darbu, jūtamies slikti un noguruši, ja tas nav saistīts ar slinkumu, nespiežam un nevelkam par katru cenu ārā no gultas," norāda Rūdolfs Cešeiko. "Kad jūtam, ka enerģijas paliek vairāk, sākam mērķtiecīgi domāt par fiziskajām aktivitātēm. Piemēram, pastaigas 30 minūtes četras reizes nedēļā, iekļaut vieglākas intensitātes spēka vingrojumus, izmantojot vieglākas hantelītes. (..) Vislabākais variants ir sešu minūšu iesildīšanās likums, kad zinām, ka ir jāiziet ārā un jāpamēģina. Sešas minūtes vieglas intensitātes pastaiga istabā, vai dodoties ārā."

Krustpunktā diskusija: Izglītības un zinātnes ministrija sola līdz gada beigām apstiprināt jaunu sporta finansēšanas modeli. Kādam tam jābūt? Un kas nestrādā esošajā kārtībā? Analizē Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs (Jaunā Vienotība), Vladimirs Šteinbergs, Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs, Raitis Keselis, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, un Anda Pūpola, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve. Latvijas sporta nozare ir pelnījusi saprotamus, caurskatāmus un vienlīdzīgus kritērijus finansējuma sadalē, nodrošinot taisnīgumu un atklātu konkurenci. Nodokļu maksātājiem ir svarīgi zināt katra eiro izlietojumu un ieguvumu sabiedrībai. Šādi par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija pamato nepieciešamās pārmaiņas sporta jomas finansēšanā. Izmaiņas būšot cieši saistītas ar valsts prioritātēm sporta attīstībā, tostarp sekmējot bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību un sabiedrības fiziskās veselības veicināšanu.  To, kā tiek tērēta valsts nauda sporta ne nesen plašāk analizēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaudē atklātas virkne nepilnību, esot risks, ka nauda netiek sadalīta atbilstoši galvenajām prioritātēm un godprātīgi sabiedrības interesēs. Par sportu un naudu diskusija Krustpunktā.

Kāda vieta uzturā ierādāma olbaltumvielām un cik svarīga ir to uzņemšana? Raidījumā Kā labāk dzīvot pētām, ko par to visu vajadzētu zināt. Cik daudz un kādas olbaltumvielas cilvēkam patiesībā nepieciešamas ikdienā? Kā nepieciešamība uzņemt dažādas olbaltumvielas mainās atkarībā no dzīvesveida un vecuma? Vai proteīna pulveri ir vajadzīgi tikai sportistiem un kad tos tiešām lietot? Kā sabalansēt uzturu, iekļaujot augu valsts olbaltumvielas? Kāda ir proteīna nozīme novecošanas procesā un senioru veselībā? Analizē medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Sporta un uztura katedrā un Rehabilitācijas katedrā, sporta ārsts Jānis Leitis, sporta skolas "Arkādija" ārsts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas fizioloģijas pasniedzējs, RSU Sporta medicīnas rezidents Mārcis Jakovičs un farmaceite Zane Melberga. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un gerontologs Jānis Zaļkalns uzsver, ka novecojot, no veselības viedokļa ir svarīgi domāt par divām lietām - ne tikai par olbaltumvielu iekļaušanu ēdienkartē, bet arī par pietiekamu ūdens patēriņu. Viņu uzklausām ierakstā. Laila Meija skaidro, ka olbaltumvielām ir neatņemama loma cilvēka organismā un tās ir būtiska sastāvdaļa uzturā. Bez olbaltumvielām dzīvot nevaram, tās jāuzņem pietiekamā daudzumā, bet ir situācijas, kad vajadzīgas vairāk vai to uzņemšana ir jāmazina. Smagu slimību gadījumā ir olbaltumvielu zudums organismā, ja tās netiek piegādās pietiekami daudz organisms „apēd pats sevi”. Tāpat olbaltumvielas ir jāuzņem vairāk, ja ir paaugstināta slodze. Pētījumi rāda, ka veseli cilvēki Latvijā olbaltumvielas uzņem pietiekami un nav riska, ka ar uzturu nevarētu uzņemt tās pietiekamā daudzumā. Cilvēkiem novecojot, olbaltumvielas ir vajadzīgas vairāk. Atbildot klausītājai, Laila Meija norāda, ka olbaltumvielu avotam nav obligāti jābūt gaļai vai zivīm, kas ir dārgāki produkti, tās var uzņemt ar piena produktiem, olām, kā arī augu valsts produktiem.

Problēmas ar muguru, nepatīk intensīva vingrošana? Tad kalanētikas vingrinājumi būs tie, kas ļaus sevi turēt labā fiziskā formā. Vairāk par kalanētiku – kad, kam un kāpēc – raidījumā, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

What does the Tour de France have to do with STEM education? More than you might think.This week, host Matt Kirchner is joined by Wall Street Journal columnist and cycling expert Jason Gay to unpack the world's most demanding sporting event: the Tour de France. They break down everything from team tactics to jersey competitions to the breathtaking drama expected in this year's race—highlighting the fierce rivalry between defending champion Tadej Pogačar and two-time winner Jonas Vingegaard.Along the way, they explore the surprising connections between elite cycling and STEM education, from aerodynamics and power output to mechanical systems, race strategy, and nutrition science.Listen to learn:What makes the Tour de France's 21-stage race one of the most captivating competitions in global sportA preview of this year's high-stakes showdown between two of cycling's most dominant ridersHow the science of cycling connects directly to STEM—physics, engineering, and human performanceThe advanced tech behind the race: radio comms, carbon fiber frames, power meters, and moreThe complex strategy and systems thinking behind every individual win3 Big Takeaways from this Episode:1. The Tour de France offers a powerful model for teaching systems thinking. Success on the course depends on how well teams work together—each rider has a role, and strategy unfolds in real time. Educators can use the race to illustrate collaboration, logistics, and decision-making under pressure.2. Cycling gives students a real-world application of STEM principles. Every stage involves physics, data analysis, mechanical systems, and energy management. From gearing ratios to wattage tracking to aerodynamics, the race mirrors the technical concepts taught in STEM and CTE classrooms.3. This year's race highlights how different approaches can lead to success. Pogačar races on instinct and momentum; Vingegaard relies on structure and consistency. Their contrast gives educators a chance to explore how mindset, preparation, and style impact outcomes—even in high-tech, high-performance environments.Resources in this Episode:Official website of the Tour de FranceConnect with Jason GayFollow Jason on X  |  Read Jason's articles in The Wall Street JournalWe want to hear from you! Send us a text.Instagram - Facebook - YouTube - TikTok - Twitter - LinkedIn

Lai nu kam, bet tieši sēdoša darba darītājiem ir nepieciešama regulāra vingrošana arī darba dienas laikā. Un vēlams to darīt vairākas reizes. Par vingrošanu tiem, kas darba stundas pavada sēžot pie galda, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. Sandra Rozenštokanorāda, ka pirmais ir svarīgis saprast, ko nozīmē taisni stāvēt - nostāties pie sienas, papēži, gurni un lāpstiņas un galva ir pielikta pie sienas. Tas dod pirmo impulsu, ko nozīmē pareizi stāvēt. Ja cilvēks to var, viņš ar 20 - 30 sekundes to var izdarīt, kad ir pagājis nost no sienas. Ja dod sev tādu impulsu un atgādinājumu, cilvēks arī sēdus atcerēsies, kāda bija taisnā pozīcija. Bieži vien, strādājot pie datora, cilvēki uzrauj plecus, tas raisa daudzas problēmas secīgi.  Lai no tā izvairītos, vienkāršākais ir nostāties taisni pie sienas un secīgi apļot abas rokas uz aizmuguri. Bet negriezties līdzi.  Vienkāršs biroja vingrojums: piecelties kājās, uzlikt rokas uz galda un iet atkaļ, cik vien tālu  iespējams. Tas izstiepj krūšu muskuļus.  Šis nav kaitīgs vingrojums. Par kaitīgu uzskata liekšanos taisnās kājās. Nostāties un nesaliecot kājas, censties aizsniegt zemi. Ja ir pārslogota jostas daļa, tas ir kaitīgs vingrinājums. Tas būtu jādara, kad kājas ir viegli ieliktas. 

Više demonstranata je povijređeno nakon policijske akcije na protestu ispred novosadskog Fakulteta sporta i fizičkog vaspitanja u blokadi. Kosovo izdalo nalog za hapšenje Milana Radoičića zbog ratnih zločina. Trump poziva Putina da 'prestane pucati' i 'potpiše sporazum'.

Latvijas izlase vai valstsvienība? Porziņģis guvis 20 punktus vai 20 punktu? Vai var teikt, ka pretinieki tika sagrauti? Par sporta terminoloģiju, sporta ziņām, translacījām un tajās lietoto valodu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks. "Visu nevar latviskot, ir sporta veidi, kas stabili ir valodā, kā basketbols un futbols. Mēs, protams, varam teikt kājasbumba, rokasbumba, groza bumba, bet tas ir daudz garāk. Tad būs rokasbumbas spēlētājs. Tas viss stiepjas arvien garāk," atzīst Andrejs Veisbergs, runājot par sporta terminoloģiju. "Liekas, ka sportu ir tik daudz, ka visu latviskot nevarēsim. Ir arī specifiski jauni sporta veidi, kuros cilvēki neorientējas. Ja tos komentējam, anglismi spiedīsies iekšā, tas ir pilnīgi skaidrs." Viņš norāda, ka terminos, kur ir kāds vārds, piemēram, ono lēciens, pie tā vajadzētu palikt, nevis mēģināt atšifrēt. Zinātāji sapratīs. "Lielā mērā daudz nosaka īsums. Uzvar labskaņa un īsums, un tā ir ļoti daudzos sporta veidos," atzīst Dite Liepa. "Arī sporta terminoloģijā nav nekas īpašs, kas nebūtu bijis citu nozaru terminoloģijā. Ļoti ātri nostiprinās sevišķi ar komentāriem, komentētājiem, sporta pārraižu translācijām angliskie [vārdi]. Ir vairāki apstākļi - ir grūti pieradināt, ne vienmēr uzreiz ir atbilstošais latviešu valodas ekvivalents un ne vienmēr arī tas ir veiksmīgs."

Padel teniss esot viens no pasaulē visstraujāk augošajiem sporta veidiem. Un tas nav tehniski tik sarežģīts kā klasiskais teniss. To ir viegli apgūt un jautri spēlēt. Vairāk par jauno sporta veidu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par spēli stāsta kluba "City Padel" vadītājs Pēteris Vinogradovs un Mārupes Padel tenisa kluba dibinātājs Matīss Lībietis.

Golfs ierasti tiek pozicionēts kā elitārs sporta veids turīgiem cilvēkiem. Tā gluži nav, jo golfa popularitāte īpaši sieviešu vidū Latvijā turpina strauji augt. Kāpēc spēlēt golfu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Golfa federācijas prezidents Jānis Trēgers un golfa spēlētāji Kaspars Daugaviņš un Ieva Masaļska. Uz Jūrmalas golfa klubu Mārupē šoreiz devāmies tāpēc, ka tajā ir ne tikai divi golfa laukumi, bet ir arī iespēja ziemā mācīties un pilnveidot golfa sitienus un tehniku. Klubā ir gan iekštelpu simulators, gan apsildāms treniņu laukums.

Laika apstākļi kļūst arvien pavasarīgāki un, iespējams, daudzas fiziskās aktivitātes jau var pārcelt no telpām uz āru. Kādi ir plusi un mīnusi vingrošanai ārpus telpām, to vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

This week, we huddled around the mic in California to chat about training, racing, and managing fatigue. We covered:Carbon and aluminum disc brakes vs. rim brakesStaying fit while on vacationLast-minute race advice for a noviceTire inserts for road and mountain bikingBike bags—what's worth it?Our biggest aha moments in sportA big thank you to our podcast supporters who keep the podcast alive! To submit a question for the podcast and to become a podcast supporter, head over to ThatTriathlonLife.com/podcast

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 12. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:49 – šodien raidījumā; 0:02:50 – 0:40:30 – sporta veidam neierasti apstākļi un sadzīves ainiņas; 0:41:11 – 1:19:30 – “eXi” stāsta par saviem hobijiem

Jēkabs Grinbergs ir fiziskās sagatavotības un augstu sasniegumu sportā treneris. Viņa ikdiena paiet sporta un veselības centrā Vantis, kur viņš strādā gan ar aktīva dzīvesveida cienītājiem, gan ar Latvijas sporta elites sportistiem, kuriem viņš palīdz sasniegt jaunas virsotnes.Šajā sarunā Jēkabs dalās savā pieredzē par cilvēka ķermeņa biomehāniku, traumu profilaksi un rehabilitāciju. Viņam patīk iedziļināties cilvēka kustību un sportošanas problēmās, atrast to cēloņus un izvēlēties piemērotāko veidu, kā cilvēkam sasniegt savus sporta vai aktīva dzīvesveida mērķus.Izjautāju Jēkabu par potenciālu sasniegumiem sportā vai aktīvā dzīvesveidā. Viņš parādīja piemērus fiziska diskomforta un ierobežojumu mazināšanai, lai cilvēkam ir vairāk iespēju uzlabot savu fizisko formu un brīvi nodarboties ar sportu, kas patīk.Par šīs epizodes atbalstu īpašs paldies podmedia.lv, kas ir profesionāla režisoru un žurnālistu komanda, kuri tev palīdzēs izveidot savu podkāstu, kas atšķirs tevi no pārējiem nozares spēlētājiem un piesaistīs daudz jaunu klientu tavam biznesam. Piesakies podmedia.lv uz īsu sarunu ar viņiem un pavisam drīz tev būs savs podkāsts, kas palīdzēs sasniegt tavus biznesa mērķus.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:05 Kāda loma ir trenerim augstu sasniegumu sporta pasaulē9:36 “Kad mēs cenšamies kontrolēt kaut ko pārāk daudz, mēs radām negatīvu efektu. Ja mēs būtu atslābināti, viss būtu pilnīgā kārtībā.”16:23 Kam pievērst uzmanību, ja skrienot sāp ceļi20:20 Kā notiek skriešanas tehnikas koriģēšana24:45 Ko cilvēki nezina par elpošanu sportošanas laikā29:39 Lietas, kam pievērst uzmanību, ja skrienot gadās iedzīvoties traumās32:25 Kas ir pasīvie un kas - aktīvie audi34:33 Kādos gadījumos ir prātīgi pielietot muskuļu elektrostimulāciju38:38 Kad pēc gūtas traumas bailes traucē atgriezties pie iemīļotā sporta veida 45:07 Mācību process un valodas, kādā veidā sev kaut ko iemācīt48:16 Kā, mācoties kaut ko jaunu, maksimāli izvairīties no iespējamām kļūdām51:20 Jēkabs Grinbergs. Mehāniķis. Ne automašīnai, bet cilvēka ķermenim1:00:19 Podmedia.lv piedāvājums palīdzēt tev izveidot savu podkāstu1:01:22 Kustība kā neiromuskulārs process1:06:06 Kā praktiski izskatās trenera palīdzība augsta līmeņa sportistiem dažādos sporta veidos1:11:45 Sporta zinātnes apgūšanas specifika ASV un Spānijas universitātēs1:15:01 Augstākais mērķis un misija, ko treneris Jēkabs Grinbergs cer sasniegt Latvijā1:21:29 Eksperiments ar elektromehānisko rezervi1:23:15 Lielas ambīcijas un cēli mērķi – darbs sporta un veselības centrā “Vantis”1:29:37 Ko darīt, ja nedzīvo Latvijā, bet konsultāciju gribas1:36:34 Darīt tāpēc, ka jādara1:42:57 Zinātnisks izskaidrojums, kādēļ aukstumpeldes ir vērtīgas gan veselībai, gan liekā svara samazināšanai.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 7. epizodes tēma: Latvijas sporta skolu sistēma - tās plusi un mīnusi Latvijas sporta realitātē. Visapkārt dzirdamas bažas par mūsdienu bērnu mazkustību, taču statistika liecina, ka sporta skolās bērnu skaits aug, tāpat kā akreditēto sporta skolu un treneru skaits. Sporta skolu vadītāji runā par problēmām ar finansēm, lielo birokrātiju, treneru pieticīgo atalgojumu, kā arī nevienlīdzību starp pašvaldību un privātajām sporta skolām. Valsts sporta budžetā treneru samaksai paredzēts līdzfinansējums 29 miljoni eiro apmērā, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas valsts kopējā sporta budžeta. Vai ar to pietiek? Vai esošais finansējums tiek izmantots lietderīgi? Vai fiktīvas sporta grupas un audzēkņu uzskaitījums tikai finansējuma apgūšanai ir plašas problēmas? Ja sporta skolu sistēmā nepieciešamas reformas, tad kādas? Vai pietiek ar kosmētisko vai nepieciešams eiroremonts? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušās Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja un Limbažu Novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītāja Signe Luika, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Ģirts Mihelsons (FS “Metta” ģenerālsekretārs), Krišjānis Rēdlihs (Sporta skolas BIG vecākais treneris un valdes loceklis) un Guntis Šēnhofs (BJBS “Rīga” direktors). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Laiks atsākt rosīties un sākt kustēties – pēc svētkiem tam visam ir tieši īstais laiks. Kā to darīt pareizi un kā beidzot sevi pieradināt pie fiziskajām aktivitātēm, lai tās kļūtu par dzīvesveida pastāvīgu sastāvdaļu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties mudina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka iesaka pirms sākt aktīvi kustēties, novērtēt, vai ir kādas slimības, sūdzības vai traumu sekas.  "Ja nekas netraucē un nesāp, aktivitāte, ar ko jāsāk, ir tāda, kas ir patīkama cilvēkam, tā var būt pastaiga, ātrāka iešana, tā var būt vingrošana, tas var būt sporta kluba apmeklējums. Izvēles ir daudz. Bet nelikt sev sākumā uzdevumu kaut ko sasniegt uzreiz. Kaut ko sasniegt uz rezultātu, kaut ko noskriet pa visu varu. Ļaut savam ķermenim saprast, ka tagad būs šāda aktivitāte un ļaut adaptēties," atzīst Sandra Rozenštoka.

Na tradicionalnoj svečanosti Velikog dana hrvatskog sporta, Hrvatski olimpijski odbor proglasio je i nagradio najuspješnije sportašice, sportaše i trenere u godini na izmaku te dodijelio druga vrijedna priznanja poput nagrade Matija Ljubek za životno djelo.

#7 "eXi": Ziemassvētku pārēšanās, sporta uzturs, dopings un īpašas balvas by Sportacentrs.com

Kādus secinājumus vara izdarīt pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm un kādai jābūt sporta politikai Latvijā? Krustpunktā Lielajā intervija izvaicājam Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. Parīzes olimpiskās spēles aizvadītas, Francijas galvaspilsētai patiesi izdevās radīt sporta svētku sajūtu - daudziem tās paliks atmiņā ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju un, protams, pašu galveno - olimpiešu startiem. Arī mēs turējām īkšķus par savējiem, priecājāmies par uzvarām un raizējāmies par zaudējumiem. Mums ir virkne sportistu, ar kuriem varam īpaši lepoties, redzot viņu neatlaidību blakus pasaules spēcīgākajiem sporta līderiem. Mūsējie Parīzē parādīja izcilu cīņassparu, bet tas nebija pietiekams, lai tiktu pie paša gaidītākā - medaļām. Kā vērtēt mūsu olimpiešu sniegumu, kā atrast un atbalstīt mūsu izcilības sportā, domājot arī par nākamajiem lielajiem startiem, un kā rūpēties par tautas sportu, jo ne jau visiem ir jābūt olimpiešiem? Šie ir jautājumi, uz kuriem tagad atbildes ir jārod jaunajiem Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram Aleksandram Samoilovam. Viņš pats ir trīs reizes pārstāvējis Latviju olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā, izcīnītas godalgotas vietas Eiropas čempionātos un pasaules kausos. Sportists jau mēnesi ir arī atbildīgas ministrijas ierēdnis.

+Koju ulogu su igrali novi mediji u stvaranju novog imidža?+Da li su mediji ogledalo stvarnosti ili samo pričaju neophodnu poslovnu priču?+Da li se od trka pravi reality show?https://fantasy.formula1.com/en/leagues/join/P5SEDGFHU02KOD ZA LIGU: P5SEDGFHU02Ukoliko želite da podržite ekipu Infinity Lighthouse i sve što radimo, najbrže je kroz Patreon i YouTube članstvo.Patreon: https://www.patreon.com/infinitylighthouse YT: https://www.youtube.com/channel/UCQ2D37u3DU1XGxxriq5779Q/joinGost: Ivan MinićDomaćini: Dejan Potkonjak i Srđan Erceg#lap76#infinitylighthouse#f1 00:00:00 Početak00:14:00 Podaci i kako se mediji koriste00:17:40 Šta su novi mediji? 00:22:48 Ličnosti kao mediji -Hamilton, Lando...00:31:15 Mediji u džepu, aplikacije i forme00:41:50 Danas smo svi online01:08:20 Komercijalizacija kao komunikacija01:14:00 Sadržaj, kontent - pričajte priče01:25:00 Kako je nastao IL01:32:40 Novi mediji i slanje poruke01:42:14 Poruka društvu kod medije primer igrica i striminga02:11:45 Kako tehnologije menjaju poglede na svet 02:19:46 F1 povećava svoj digital futprint02:24:48 F1 TV aplikacija02:43:10 Prenosi sezone 202102:51:30 Bitka koja nas tek čeka - autorska prava03:09:10 Promena medijskog tržišta03:17:50 Ulazak u svet medija i novinarstva03:38:00 Patreoni------------------------------HUMANITARNI KUTAKPomozimo Martinu!Slanjem SMS poruke: Upišimo 1503 i pošaljimo SMS na 3030Slanjem SMS poruke iz Švajcarske: Upišimo human1503 i pošaljimo SMS na 455Uplatom na dinarski račun: 160-6000001670866-23Uplatom na devizni račun: 160-6000001671337-65IBAN: RS35160600000167133765SWIFT/BIC: DBDBRSBGUplatom platnim karticama putem linka: E-doniraj (https://www.budihuman.rs/edonate/sr?user_id=1503)Uplatom sa vašeg PayPal naloga putem linka: PayPal (https://www.budihuman.rs/paypal/sr/donate?user_id=1503)-----------------NAŠA PRODAVNICA - ️https://shop.infinitylighthouse.comSvi koji žele da obogate svoju biblioteku prelepim delima o Formuli 1 i MotoGP-u ili se obuku u naše, zajedničke, boje, tu je naša zvanična prodavnica knjiga, majica i kačketa.NAŠE DRUŠTVENE MREŽE Instagram - https://instagram.com/infinitylighthouse Facebook - https://facebook.com/theinfinitylighthouseTwitter - https://twitter.com/infinitylighthsSPORTSKE VESTI - https://sportsmagazin.rsMusic credit: Envato Elements Item/Cinematic Heroic by StudioKolomnaAutor: Srđan ErcegDatum: 25. jul 2024.Lokacija: Studio na kraju UniverzumaProdukcija: Infinity Lighthouse https://www.youtube.com/infinitylighthouseWebsite: https://infinitylighthouse.com/This episode is part of “(RE)Think to Survive”, a podcast series produced by Infinity Lighthouse, within the UNESCO project “Building Trust in Media in South-East Europe: Support to Journalism as a Public Good”, financed by the European Union. The series aims at promoting Media and Information Literacy among citizens. The digital age has brought new tools (such as Artificial Intelligence) to find, produce and share information, that impact our lives and influence social behavior, economic situation, political stance, security and government actions. In some cases, the use of those tools put at risk human rights, relationships and well-being. (RE)Think the way we drive in the digital age is like motor racing: it's a matter of survival for our societies.Zabranjeno je svako kopiranje i neovlašćeno preuzimanje video i/ili audio snimaka i postavljanje na druge kanale! Nije dozvoljeno koristiti materijal sa ovog kanala, bilo u celosti ili iz segmenata, bez licenciranja / plaćanja kako za komercijalnu, tako i za nekomercijalnu upotrebu.Svaka upotreba bez licenciranja za komercijalnu ili nekomercijalnu / privatnu upotrebu biće procesuirana. Za sve informacije o pravima, za upite o licenciranju i dobijanju dozvole za korišćenje možete nas kontaktirati putem naše zvanične email adrese.Copying, re-uploading, and illegally distributing this copyrighted work is strictly prohibited! Label and copyright: Infinity Lighthouse and UNESCO ★ Support this podcast on Patreon ★