Podcasts about valsts

No CSDD nozagtie personas dati pagaidām vēl nekur nav parādījušies, un noziedznieki tos varētu sākt izmantot vēlāk. Kādi riski šobrīd draud iedzīvotājiem, un kādus praktiskus padomus sniedz nozares eksperti? Valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā šodien konceptuāli atbalstījusi Saeima. Premjers debatēs atzīst: šī būs iespēja aviokompānijai tikt vaļā no parādu nastas un plāna "B" nav. Vai mūsu labākajai futbola komandai "Riga" izdosies iekļūs Konferences līgas pamatturnīrā? Šovakar pirmā no divām izšķirošajām spēlēm.

Visā Latvijas pierobežā līdz septembra beigām izvietos pretdronu sistēmas un radarus, tas ļaus notriekt bezpilota lidaparātus miera laikā daudz lētāk, nekā to var sabiedroto kaujas lidmašīnas. Tā sola Aizsardzības ministrijas vadība.  Protestētāju pavadībā Maskavā tiesa lemj, vai Kremlim opozīcijā esošajai partijai „Jabloko” tomēr ļaut piedalīties nākammēnes gaidāmajās Valsts domes vēlēšanās. Latvijas sieviešu volejbola izlase šopēcpusdien tiekas ar Horvātijas izlasi - tā būs pēdējā spēle pirms Eiropas čempionāta. Tā noritēs bez skatītājiem. kāpēc tā?

Pārvietošanās ātruma ziņā aviācija nenoliedzami ir līderpozīcijā, tomēr tur valda stingri noteikumi. Ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt lidmašīnā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāns, Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītājs Maksims Maistrenko, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles direktores vietniece fitosanitārajos jautājumos Kristīna Romanova un PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece. Klausāmies arī ierakstu, kā izskatās situācija uz vietas Rīgas lidostā.

Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās premjera Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) tikšanās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt, kā NVO saņem līdzekļus no valsts. Būtu nepieciešama revīzija - bet kurš to veiks un kā to nodrošināt? Krustpunktā analizē Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Sabīne Sīle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Emocijas ap to, ko dara un kādu naudu saņem nevalstiskās organizācijas, Latvijā nerimst jau vairākas nedēļas. Tikšanās, kas notika Ministru Kabinetā, premjeram tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, arī izrādījās ne pārāk veiksmīga. Finanšu ministrijas sagatavoto atskaiti Kulberga kungs nodēvēja par sūdu un mēsliem. Jāatzīst, tā tiešām neatbildēja uz virkni jautājumu, liekot arī mums atgriezties pie temata, lai saprastu, kādas vispār ir Latvijā nevalstiskās organizācijas, kāpēc tās saņem valsts finansējumu un kā zināt, ir šis finansējums tiešām piešķirts pamatoti vai nē?

Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās premjera Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) tikšanās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt, kā NVO saņem līdzekļus no valsts. Būtu nepieciešama revīzija - bet kurš to veiks un kā to nodrošināt? Krustpunktā analizē Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Sabīne Sīle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Emocijas ap to, ko dara un kādu naudu saņem nevalstiskās organizācijas, Latvijā nerimst jau vairākas nedēļas. Tikšanās, kas notika Ministru Kabinetā, premjeram tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, arī izrādījās ne pārāk veiksmīga. Finanšu ministrijas sagatavoto atskaiti Kulberga kungs nodēvēja par sūdu un mēsliem. Jāatzīst, tā tiešām neatbildēja uz virkni jautājumu, liekot arī mums atgriezties pie temata, lai saprastu, kādas vispār ir Latvijā nevalstiskās organizācijas, kāpēc tās saņem valsts finansējumu un kā zināt, ir šis finansējums tiešām piešķirts pamatoti vai nē?

Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 14. augustā Sv. Pētera baznīcā skanēs seši jaundarbi, kurus pirmatskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Pie diriģenta pults šoreiz stāsies kora diriģente un kormeistare Marika Austruma, kura atzīst, ka darbs ar jaundarbiem prasa īpašu spēju kļūt par starpnieku starp komponistu, izpildītājiem un klausītājiem: "Mēģināt būt vidutājam starp klausītāju, starp komponistu, starp pašu sevi un izdarīt tā, lai visas puses ir priecīgas un pacilātas." Savukārt viens no koncerta autoriem, Berlīnē dzīvojošais komponists un kontrabasists Raivis Misjuns festivālam radījis divus opusus. Skaņdarba "Diptihs. Mēness un saule", kas rakstīts korim un kontrabasam solo, pamatā ir latviešu dainas, kurās, pēc komponista domām, «slēpjas milzīgs potenciāls». Viņu īpaši saista mītiskās dainas, kurās «paslēpta dzīvesziņa un daudzi simboli», savukārt kontrabass šajā darbā kļūst par pilntiesīgu kora partneri. Marika Austruma atzīst, ka Misjuna radītā mūzika mēģinājumos spējusi aizraut visu kori: «Mēs visi vienkārši uzmirdzējām kā saule.» Koncertā skanēs vēl viens Raivja Misjuna jaundarbs – "Vēja dziesma" ("Rāmi, rāmi …") jauktajam korim a cappella. Koncertā pirmatskaņojumus piedzīvos arī Andra Dzenīša, Andreja Selicka, Matīsa Čudara un Eduarda Rediko skaņdarbi.

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs. Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā? Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku." Aleksandra savulaik ir bijis arī žurnālists un tikai tad kļuva par skolotāju.

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs. Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā? Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku." Aleksandra savulaik ir bijis arī žurnālists un tikai tad kļuva par skolotāju.

Valsts galvenā ierēdņa amats joprojām vakants - nespējot atrast piemērotu kandidātu valsts kancelejas direktora amatam, izsludināts atkārtots konkurss ar krietni zemākām prasībām. Saeimas deputāti izbraukuma sēdē Krāslavā vērtē priekšlikumus likumprojektam "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" pirms tā izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimā. Betona bloki, prettanku metāla eži, baļķi un citi elementi - to visu šodien izmanto pretmobilitātes šķēršļu būvēšanai Rīgā notiekošajās mācībās. Zemais ūdens līmenis Reinā traucē kravu pārvadājumiem.

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās? Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem.  Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās.  Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.      

Pēdējā laika incidenti, kuros ir iesaistīti policisti, ir individuāli gadījumi, un Valsts policijā problēmas ar disciplīnu nav sistēmiskas, "Rīta Panorāmā" sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās? Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem.  Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās.  Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.      

Veselības aprūpē būtiskas pārmaiņas - valdības apstiprinātā slimnīcu tīkla reforma paredz pāriet uz trīs līmeņu slimnīcām. Vai sabiedrībā tiešām vairojas naids un nesaticība? Alūksnes novadā militāraja poligonā “Lācusils” 80 jauniešu pulcējušies Valsts aizsardzības mācības vasaras nometnē. Polijā sašķēlusies lielākā opozīcijas partija "Likums un taisnīgum"; bijušais premjers Moraveckis veidos savu frakciju Seimā. Pēdējā brīdī atcelts amerikāņu mūziķa "Pitbull" pilnībā izpārdotais koncerts Mežaparkā - rīkotāji kā iemeslu norāda tehniskās problēmas skatuves būvēšanas laikā. Latvijas U-18 vīriešu basketbola izlase tieši šobrīd iesāk Eiropas čempionāta astotdaļfināla maču – šodienas pretinieki cīņā par vietu astotniekā Slovēnijas vienaudži.

Pieaugot nelegālās migrācijas spiedienam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Nacionālā drošības padome vienojusies par jauniem robežas stiprināšanas pasākumiem. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar žogu un tehniskām sistēmām – būtiska ir arī spēja ātri reaģēt uz apdraudējumiem.

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Stipro lietavu dēļ Talsu novadā applūduši un pamatīgi sabojāti vairāki pašvaldības ceļi, pašvaldība situāciju uzskata par ārkārtēju un risinājumu meklēšanai sasaukta Saeimas komisijas sēde. Valsts policijas priekšnieks: Policija vērtēs sievietes motīvus sniegt nepatiesu informāciju par migrantu uzbrukumu Rīgas centrā. Saeima otrajā lasījumā lemj par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Eiropas Savienības valstis šodien pēc vairāku nedēļu sarunām vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Igaunija un Lietuva seko līdzi situācijai ap „airBaltic” un gatavo rezerves plānus.

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā. Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.   -- Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.    

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā. Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.   -- Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.    

Trīs dienās 555 cilvēku parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības. Uz Ukrainu no Latvijas jeb vēl precīzāk - organizācijas "ziedot.lv" pagalma šodien ceļā devusies teju 160 000 eiro vērta humānās palīdzības krava. Bērnu slimnīca: No vairāk nekā 1200 bērniem, kuri šogad guvuši traumas pēc kritieniem no dažādiem braucamrīkiem, aizsargķiveri lietojuši tikai aptuveni 40. Sarunas par ieguldīšanu Latvijas aviokompānijā "airBaltic" notiek ar trim investoriem. Endijs Bērnems kļuvis par Lielbritānijas jauno premjerministru. Latvijas vīriešu pludmales volejbola izlase uzvarējusi Nāciju kausa finālturnīrā.

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Pilsētas svētku sezona rit pilnā sparā. Arī šovakar Cēsis pulcēs pilsētas iemītniekus un viesus, lai sāktos svētku svinības. Turklāt pilsētas svētku kulminācijas brīdī, jau rīt, 18. jūlijā, sāksies arī paralēlie pasākumi Cēsu Mākslas festivālā. Notikumu programmu aizsāks, atklājot vairākas izstādes, ko varēs aplūkot gan pilsētvidē, gan Cēsu Jaunajā pilī un koncertzāles “Cēsis” galerijā. Festivāla vizuālās mākslas programmas kuratore Daiga Rudzāte norāda, ka festivāla 20. jubilejā var secināt, ka ir paplašinājusies Cēsu iedzīvotāju un viesu izpratne par laikmetīgās mākslas norisēm. Savukārt paši mākslinieki izceļ vairākus izaicinājumus. -- Cēsu Mākslas festivāla laikā būs iespēja apmeklēt ne tikai izstādes, bet arī muzikālus notikumus. Augusta sākumā koncertzālē atskaņos Riharda Vāgnera operu “Loengrīns”. Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un starptautisks solistu ansamblis. Savukārt nedēļu vēlāk izskanēs Leonarda Bernsteina operetes “Kandids” Mārtiņa Meijera režijā. Pie diriģenta pults būs Jānis Liepiņš. Tāpat Cēsu iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja baudīt teātri, Latvijas Nacionālā teātra “Ilgu tramvaju” un Dirty Deal Teatro izrādi “Alfas”.

Viena no daudzajām diskusijām tikko aizvadītajā sarunu festivālā „Lampa” bija veltīta kultūras saistībai ar pilsonisko līdzdalību. Arī pētījumi liecina, ka profesionālā māksla var veicināt empātiju, savstarpējo sapratni un spēju apzināties savu lomu sabiedrībā. Vai mākslinieki par to domā apzināti un kā šo mākslas vērtību iedzīvināt izglītības vidē? Par to saruna Kultūras rondo. Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā? Kultūras norises, izglītība un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc sarunā vairāk par praktiskām kultūras norisēm skolās un to, ko piedāvā jauna programma "Latvijas skolas somā". Sarunājas un iepazīstina māksliniece Eva Vēvere, kura darbojas ar sabiedriskiem projektiem kultūras, veselības, integrācijas jomā, ir pieredze Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektos "Mākslinieks ir klātesošs", programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un Izglītības attīstības centra programmu autore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.  

No Latvijas iedzīvotājiem šogad izkrāpti jau 13 miljoni eiro, un krietnu daļu – aptuveni 7,5 miljonus eiro – izkrāpuši telefonkrāpnieki, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā. Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi. Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes. Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

Kopš aprīļa Latvijā ir stājušās spēkā  stingrākas prasības mikromobilitātes rīkiem. Likuma izmaiņas raisīja neapmierinātību gan lietotāju, gan tirgotāju, gan iznomātāju vidū. Bet, vai tās ir nesušas vēlamo rezultātu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Analizē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas Mikromobilitātes asociācijas valdes loceklis Edgars Jākobsons, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste.

Pirms divdesmit gadiem viņš radīja kamerorķestri, kādu šodien, visticamāk, nebūtu iespējams radīt. Un 20 gadu garumā kopā ar „Sinfonietta Rīga” mērķtiecīgi pārkāpa robežas un paplašināja klausītāju muzikālo panorāmu, kā to iepriekš bija darījis ar "Rīgas kamermūziķiem" un Rīgas festivāla orķestri. Šajā pavasarī Normunds Šnē savu amatu atstāja. Tomēr viņa profesionālais kalendārs joprojām ir pilns. Kultūras rondo studijā – obojists, „Sinfonietta Rīga” bijušais mākslinieciskais vadītājs, tagad orķestra Goda diriģents Normunds Šnē. Saruna no mūzikas un diriģēšanas un politikas vadības līdzībām līdz sēņošanai un radioamatierismam. Par ieceri atvadīties no paša dibinātā Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” kapteiņa posteņa diriģents Normunds Šnē paziņoja jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, ļaujot ar šo domu aprast gan mūziķiem, gan „Sinfoniettas” uzticīgajai publikai. Jaunajā sezonā orķestra māksliniecisko vadību pārņems Latvijā jau sen iepazītais igauņu diriģents Olari Eltss, bet Normunds Šnē negrasās vadīt pensiju dīvānā pie televizora. Viņš turpinās gan diriģēt, gan darboties otrā sev mīļajā amatā kā producents un skaņu inženieris. Pēdējā sezona kopā ar „Sinfonietta Rīga” Normundam Šnē precīzi raksturo orķestra izcilo „maiņveiža” spēju, ko Šnē ar mūziķiem izkopis no pirmās dienas – no pirmatskaņojumiem līdz operas un džeza saplūsmei, no senās mūzikas līdz laikmetīgās mūzikas meistardarbiem, kādus var īstenot „tikai vienreiz mūžā”, kā Pjēra Bulēza „Reponse” pērn "Lielajā dzintarā". Ar Normundu Šnē tikāmies neilgi pēc kāda pavisam īpaša koncerta, kur viņš jau bija klausītājos kā Goda diriģents – „Sinfonietta Rīga” uzstāšanās Naukšēnos, vietā, kur pirms 20 gadiem orķestris sniedza savu pašu pirmo koncertu. Māra Rozenberga: Jau savulaik esat intervijās teicis, ka vadīt orķestri - tas nozīmē strādāt bez brīvdienām. Tagad jums mazliet varbūt kādas brīvdienas būs? Kam jums tagad atliks vairāk laika? Normunds Šnē: Noteikti vairāk laika atliks saviem bērniem un ģimenei noteikti. Man mājās ir šis tas iecerēts, kas ir jāizdara, visus šos gadus ir nolikts stūrītī. Bet man joprojām ir daudz aizpildītas nedēļas manā kalendārā gan ar ierakstiem, kuru, es ceru, būs vairāk, un ir jau faktiski vairāki projekti. Tas ir pietiekami nopietni, un tas prasa diezgan daudz arī laika, visa pēcapstrāde un tamlīdzīgi. Ko darīt būs, un neizskatās, ka es varēšu tagad iet mežā lasīt sēnes. Kaut gan tieši vakar [pirms sarunas ieraksta dienas] to izdarīju, bet konstatēju, ka kāds jau ir pasteidzies pirms manis laukos pastaigāt pa manu mežiņu. Bet man nav žēl. Protams, arī kaut kāds laiks mazliet pārdomām un hobijam - radio. Es speciāli cenšos neko neplānot, jo, kā mana nelielā pieredze tomēr rāda, ka tās lietas un darbi, ja kādam tas nepieciešams, atnāk paši. Es nekad neesmu ar savu pašreklāmu milzīgi nodarbojies. (..) Māra Rozenberga: Es reizēm domāju par diriģenta profesiju kā par ārkārtīgi grūtu augsta līmeņa menedžera darbu. Jums visu laiku ir jāatrodas publikas priekšā, jums ir ļoti ātri jāspēj pieņemt labus lēmumus un vēl jāspēj netikt izsvilptam. Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, un ko jūs no savas diriģentu pieredzes varētu ieteikt tiem cilvēkiem, kuri šobrīd pošas vadīt valsti? Normunds Šnē: Būt patiesiem un nemēģināt darīt to, ko jūs nevarat darīt. Ne katrs var būt diriģents, un es pieņemu, ka ne katrs var vadīt valsti. Es pats esmu bijis orķestra mūziķis, un esmu sajutis uz savas ādas, cik tas ir ārkārtīgi mokoši, ka diriģēt mēģina persona, kura faktiski to īsti nevar, kurai nav nepieciešamās dotības ne kā mūziķim, kuram nav nepieciešamās harizmas, kuram nav nepieciešamās prasmes izskaidrot savu viedokli, panākt, kas vēl svarīgāk, lai orķestris jums seko. Es domāju, ka tas pats ir pilnīgi jebkurā sfērā. Un ar valsti, man liekas, ir vēl trakāk, jo tā "kompānija", ko jūs vadiet, valsts, tā ir tik ārkārtīgi raibu personību kopums, ka tas faktiski stāv pāri tam, kas ir nepieciešams manā profesijā. Jums jāsaprot, ka jūs nekad labs nebūsiet visiem. Bet jums ir tomēr jāmēģina atrast veids, kā panākt savu, kā realizēt savas idejas. Un tas, pirmkārt, nozīmē, ka jums ir jābūt savām idejām, kuras ir interesantas ne tikai jums pašam, nevis kuras piepildīs jūsu kabatu, bet kuras kaut kādā veidā padarīs jūsu darbu par nozīmīgu. Un tas ir pats svarīgākais. Orķestra priekšā atrodoties, šī nepārtrauktā uzmanība ir norma. Jūs esat priekšā 34, kā mūsu gadījumā, jeb 90 kā liela simfoniskā orķestra gadījumā, personībām, kuram katram savs viedoklis gan par jums, gan par to, ko mēs spēlējam, gan par to, kā tas būtu jāspēlē, gan par to, kā būtu jāizskatās orķestra ikdienai, pilnīgi par jebko. -- Līdz ar jauno, 21. koncertsezonu, kas ar koncertu LU Lielajā aulā aizsāksies 2. oktobrī, par Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” māksliniecisko vadītāju kļūs igauņu diriģents Olari Eltss. „Sinfoniettu” viņš diriģējis jau vairākkārt, bet divtūkstošo gadu sākumā bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs. Kopš 2020. gada Olari Eltss ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

Runājam par civilo aizsardzību un glābšanas dienestu darbu. Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 Ziņu žurnālists Rūdolfs Krieviņš un "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš.  

Lietuvas Republikas Seims ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja premjerministra pilnvaras Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājam, ekonomistam Mindaugam Sinkevičum. 22. jūnijā par savu atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Bet starp Ukrainu un Poliju uzliesmojis pēkšņs un negaidīti spējš starptautisks skandāls, kura pamatā ir vairāk nekā astoņdesmit gadus seni vēstures notikumi. Ārzemju aktualitātes pārrunājam kopā ar politoloģi, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieci Žanetu Ozoliņu un LSM ārzemju ziņu redaktori Ievu Strazdiņu. Lietuvai būs jauna valdība Vakar Lietuvas Republikas Seims ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja premjerministra pilnvaras Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājam, četrdesmit gadus vecajam ekonomistam Mindaugam Sinkevičum. Tagad viņam divu nedēļu laikā jāsastāda valdība, kam tad jāsaņem prezidenta Gitana Nausēdas piekrišana un Seima apstiprinājums. Sinkevičus savulaik darbojies dzimtā Jonavas rajona pašvaldībā, divreiz bijis tā mērs, pildījis arī ekonomikas un inovāciju ministra amatu premjera Sauļus Skverneļa valdībā. Savu nomināciju jaunais premjers ieguva pēc tam, kad demisionēja viņa priekšgājējas, premjerministres Ingas Ruginienes kabinets, kuru jau labu laiku destabilizēja pretrunas starp valdošās koalīcijas partijām. Galvassāpes partneriem radīja nacionālistiski populistiskā partija „Nēmunas rītausma”, kuras līderis Remigijus Žemaitaitis pamanījās nopelnīt notiesājošu spriedumu par antisemītiskiem izteikumiem un holokausta noniecināšanu, bet pēc tam arī izmeklēšanu par iespējamu krāpniecisku rīcību. Tomēr pēdējais piliens sociāldemokrātu pacietības kausā bija „Nēmunas rītausmas” atteikšanās atbalstīt valdības plānus par armijas poligona izveidi Baltkrievijas robežas tuvumā. Notika izšķiršanās par nacionālpopulistu izmešanu no koalīcijas, vietā piepulcinot centriski kreiso partiju Demokrātu savienība „Lietuvas vārdā”. Koalīcijā paliek otrs līdzšinējais partneris – partiju apvienība, kuru veido Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība un partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība. Arī nākamajā valdībā, gluži tāpat kā iepriekšējā, dominējošās pozīcijas saglabās sociāldemokrāti, kuriem ir lielākā frakcija Seimā. Līdzšinējā premjerministre Ruginiene varētu atgriezties jau agrāk pildītajā sociālās aizsardzības un darba ministres amatā, savukārt ārlietu ministra portfelis, visdrīzāk, joprojām paliks sociāldemokrātu atbalstītā bezpartejiskā ministra Ķēstuša Budra rokās, kas apliecina stingru pēctecību Lietuvas ārpolitiskajās nostādnēs. Kopumā ņemot, jaunā koalīcija, kurā nacionālpopulistus nomainījuši centriski kreisie no Demokrātu savienības „Lietuvas vārdā”, šķiet ideoloģiski daudz loģiskāka. Vai „Ziemeļu karalis” glābs Britāniju? 22. jūnijā par savu atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Viņa leiboristu valdība nāca pie varas 2024. gada jūlijā pēc Parlamenta vēlēšanām, kurās smagu sakāvi cieta britu konservatīvie, savukārt leiboristi ieguva parlamentāro vairākumu. Taču gluži citu ainu rādīja šī gada maijā notikušās vietvaru vēlēšanas, kurās leiboristi zaudēja gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu, lielāko daļu no kurām sev pievāca Breksita „zvaigznes” Naidžela Farāža vadītā radikāli labējā un populistiskā parija „Reformēt Apvienoto Karalisti”. Kādu kumosu no leiboristu elektorāta pīrāga nokampa arī viņu kreisā flanga konkurenti Anglijas un Velsas Zaļā partija, tāpat daļa agrāko leiboristu vēlētāju izšķīrušies par labu neatkarīgiem kandidātiem. Nelīdzēja Stārmera priekšvēlēšanu retorika par stingrāku imigrācijas politiku, un nepārliecinoša leiboristu vēlētāju acīs ir bijusi arī valdības līdzšinējā nepietiekami dāsnā sociālā politika. Daudzi leiboristu vēlētāji kā nekonsekventu un liekulīgu vērtē Stārmera un viņa valdības pozīciju Gazas kara sakarā, no vienas puses turpinot ieroču piegādes Izraēlai, tomēr atzīstot Palestīnas valsti de jure un atsaucot iebildumus pret Izraēlas līderiem izvirzītajām apsūdzībām Starptautiskajā krimināltiesā. Jau tūlīt pēc graujošo pašvaldību vēlēšanu rezultātu paziņošanas skaidri izpaudās viedoklis, ka premjera demisija ir tikai laika jautājums, un, iespējams, tika gaidīts, līdz parādīsies gana pārliecinošs pēctecis. Par tādu kļuvis līdzšinējais Lielās Mančestras grāfistes lordmērs Endijs Bērnems, kurš 18. jūnijā Parlamenta papildvēlēšanās uzvarēja savu konkurentu no farāžistu partijas. Bērnems ir pieredzējis politiķis, kurš laikā no 2007. līdz 2010. gadam ieņēmis vairākus ministra amatus premjera Gordona Brauna valdībā. Kopš 2017. gada viņš bija Lielās Mančestras mērs, un šajā amatā sevi apliecināja kā patiešām prasmīgu vietvaras līderi, jo sevišķi pandēmijas laikā, kad viņa argumentācija panāca zināmu centrālās valdības atbalsta politikas koriģēšanu. Pateicoties sekmīgajai darbībai un iegūtajai autoritātei Bērnems presē ticis iedēvēts par „Ziemeļu karali”. Viņš pat definējis savu kreisās politikas virzienu, dodot tam apzīmējumu „mančestrisms”. Pēc viņa paša vārdiem, tas ir „neoliberālismu izbeidzošs” „uzņēmējdarbībai draudzīgs sociālisms” un „moderna un funkcionāla atbilde uz augstas nevienlīdzības un lēnas izaugsmes slazdu, kuru radīja 20. gadsimta astoņdesmito gadu centieni maksimāli privatizēt ekonomisko varu un pārmērīgi centralizēt politisko varu Valsts kases rokās”. Bērnems jau saņēmis atbalstu no daudziem leiboristu partijas biedriem, savukārt vairāki viņa potenciālie sāncenši partijas vadītāja vēlēšanās savas kandidatūras atsaukuši. Kā iespējams konkurents Bērnemam gan tiek minēts līdzšinējais bruņoto spēku ministrs Elisters Kernss. Pagātnes traģēdija un šodienas farss Maija beigās starp Ukrainu un Poliju uzliesmoja pēkšņs un negaidīti spējš starptautisks skandāls, kura pamatā ir vairāk nekā astoņdesmit gadus seni vēstures notikumi. Viss sākās ar prezidenta Volodimira Zelenska parakstītu dekrētu par Ukrainas nemiernieku armijas nosaukuma piešķiršanu Ukrainas bruņoto spēku īpašo operāciju centram „Ziemeļi”. Ukrainas nemiernieku armija bija Ukraiņu nacionālistu organizācijas bruņotais spārns, kas Otra pasaules kara laikā cīnījās par neatkarīgas Ukrainas valsts atjaunošanu, karojot gan pret vācu okupācijas spēkiem, gan dažādas ievirzes poļu bruņotās pretestības vienībām, gan padomju partizāniem. Vēl desmit gadus pēc pasaules kara beigām Nemiernieku armija turpināja cīņu pret padomju okupācijas režīmu, un šodienas Ukrainā tā tiek pieminēta kā nacionālās atbrīvošanās kustība. Taču šo spēku kontā ir arī nežēlīga izrēķināšanās ar Rietumukrainas neukraiņu iedzīvotājiem, lielākoties poļiem, kas notika 1943. un 1944. gadā. Poļu vēsturnieki to traktē kā genocīdu un lēš iespējamo upuru skaitu līdz simt trīsdesmit tūkstošiem; viņu ukraiņu kolēģi sauc šos skaitļus par pārspīlētiem un norāda, ka arī poļu puse izvērsusi ukraiņu civiliedzīvotāju slepkavošanu, tātad tas bijis abpusējs terors un kara noziegumi. Lai kādi arī nebūtu vēstures traktējumi, attiecīgā nosaukuma piešķiršana Ukrainas armijas vienībai kļuva par iemeslu, lai Polijas prezidents Karols Navrockis lemtu par agrāk piešķirtā Polijas Baltā Ērgļa ordeņa, valsts augstākā apbalvojuma, atņemšanu prezidentam Zelenskim. Tiek minēts, ka šī soļa patiesais iemesls ir politiska rīvēšanās starp prezidenta Navrocka pārstāvēto labēji konservatīvo partiju „Likums un Taisnīgums” un pašreizējo valdības bloku – plašu centrisko spēku koalīciju. Prezidenta mērķis esot bijis nostādīt neērtā situācijā premjerministru Donaldu Tusku, kuram vajadzētu arī ar savu parakstu apstiprināt ordeņa atņemšanu. Nesagaidot procesa beigas, prezidents Zelenskis pa pastu nosūtīja savu ordeņa eksemplāru uz Polijas prezidenta kanceleju Varšavā, un, solidarizējoties, viņa piemēram sekoja vairāki citi šī apbalvojuma saņēmēji: agrākie Ukrainas prezidenti Leonīds Kučma, Viktors Juščenko un Petro Porošenko, kā arī vairākas citas amatpersonas, ieskaitot ārlietu ministru Andriju Sibihu un izlūkdienesta vadītāju Kirilo Budanovu. Pie tam oficiālā Varšava steidzās apliecināt, ka šis nedaudz groteskais process nekādi neietekmēšot Ukrainai sniedzamo atbalstu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Vakar gan parādījās informācija, ka Polija pagaidām nenodos Ukrainai agrāk solītos iznīcinātājus Mig-29, bet tas tādēļ, ka Ukraina, savukārt, nav pildījusi apņemšanos piegādāt poļiem militāros lidrobotus.    Sagatavoja Eduards Liniņš.

Vai Purvciema paneļu mājas nobrukušais balkons ir simptoms vispārējam padomju laika ēku stāvoklim vai atsevišķs negadījums? Kāds vispār ir šo māju stāvoklis? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") sarunāts, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē turpina diskutēt par to, kādam būtu jāizskatās nākamajam bloka daudzgadu budžetam, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam. Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņu; aicina jautājumu kvalitatīvi pārrunāt uzņēmumā. Gatavojoties Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārbūvei, noslēdzies nozīmīgs posms – uz līdzās esošo stacionāru “Gaiļezers” pārcelta pēdējā no onkoloģijas centra nodaļām – Hematoloģijas nodaļa. Līdzdalības budžeta darbību Latvijā pētnieki vērtē neviennozīmīgi. Augšdaugavas un Krāslavas novadu pašvaldības pieprasījušas Valsts meža dienestam piešķirt medību atļaujas divu vilku nomedīšanai. Doma laukumā norisinās tradicionālais Zāļu tirgus.

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima. Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu. Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali. Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē. Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses. Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Vien nepilni četri mēneši palikuši līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc atgriežamies pie jautājuma, cik uzticami un droši tās noritēs. Pavasarī ar IT iepirkumiem saistīta kriminālprocesa dēļ nācās mainīt tos, kuri strādā ar tiešsaistes vēlēšanu sistēmām. Pēdējās ziņas ir, ka darbi norit veiksmīgi un daži pat pabeigti ātrāk. Tikmēr saskārāmies ar cita veida problēmām – regulārām trauksmēm pierobežā, kas arī var notikt vēlēšanu dienā. Cik gatavi esam, lai vēlēšanas noritētu uzticami un droši, tajā skaitā arī iespējamas trauksmes apstākļos? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un politoloģe Iveta Kažoka.  

No 1. jūlija par precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju sūtījumos, kuru vērtība ir līdz 150 eiro. Vai lēto sīkpaku ēra tuvojas beigām? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Venipak Latvija" izpilddirektore Sanita Bērziņa, Patentu valdes pārstāve Ella Niedra un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. Pirmās izmaiņas sīkpaku izmaksās būs jau no jūnija, bet no 1. novembra būs vēl papildus maksa par paciņas apstrādi. Tā divus eiro liela apstrādes maksa par katru sūtījuma preču pozīciju.

Nākamajā gadā paredzēts ieviest jaunu slimnīcu reformu, ne vairs ar pieciem, bet trim slimnīcu līmeņiem. Ko tas risinās un kā līdzēs mūžīgajai līdzekļu trūkuma problēmai medicīnā? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentara sekretare Līga Āboliņa, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Krustpunktā vēsturē ne reizi vien esam runājuši par slimnīcu reformu, jo jautājums tiek aktualizēts ik pa gadiem. Jau iepriekš ir bijušas slimnīcu reformas, kaut kādu rezultātu, protams, tās ir devušas. Jautājumā, vai šis rezultāts ir bijis labs, domas dalās. Lai nu kā, ir skaidrs, ka tas nav pilnībā sakārtojis slimnīcu tīklu, jo atkal esam nākamās reformas priekšvakarā. Protams, realitāte mainās, un nekas arī akmenī nav iecirsts. Jautājums, vai tad, ja tiks īstenota nākamā reforma, būs labāk? Sekojot līdzi jau vairāku mēnešu garumā ilgušajām diskusijām, šķiet, ka vairums speciālistu saka, ka atstāt visu, kā ir, arī nevajadzētu. Bet ir svarīgi, lai pēc vēl vienas reformas tiešām sistēma būtu kaut cik sakārtota un saprotama un pacienti būtu ieguvēji, nevis zaudētāji.

Valdībai būs jāmeklē jauni veidi budžeta izdevumu mazināšanai. Vai jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones no Nacionālās Apvienības varā ir gādāt, lai nākamajā gadā nesaruktu valsts finansējums mācību līdzekļiem un izdotos iecerētā skolotāju algu celšana? Biržā nonācis valstij piederošs uzņēmums - Iedzīvotāji var sākt pieteikties uz valsts autoceļu un infrastruktūras uzturētāja „LAU Infra grupa" akcijām. Latvijā konstatē aizliegtus ģenētiski modificētu tomātu stādus. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja Valsts sporta fonda likumprojektu, kas paredz izveidot jaunu nozares finansēšanas instrumentu.

Tiesu ekspertīze ne vienmēr nozīmē strādāt ar cilvēka atstātām pēdām, dažkārt palīdzēt var liecības par kāda dzīvnieka vai auga klātbūtni. Kā pēta "nehumāno DNS" tiesu ekspertīzē un kā šāds darbs palīdz noziegumu izpētē? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperte Kristīne Dokāne un Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākā tiesu eksperte Ieva Gutovska.

Dronu dēļ izsludinātā trauksme pierobežas novadu iedzīvotājiem vienubrīd jau kļuvusi par nepatīkamu ikdienas blakni. Tas nozīmē, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, saņemot šūnu apraides paziņojumu, teorētiski būtu jāpaliek mājās vai citās telpās un jāgaida, kamēr trauksme tiek atcelta. Tiesa, gadījumos, kad drons reāli sprāga tur, kur cilvēki varēja būt apdraudēti, šūnu apraide vēl nebija bija iedarbināta. Kā samērot drošības pasākumus ar reālo apdraudējumu, kā rīkoties, lai dzīve novados netiek paralizēta, vienlaikus cilvēki patiešām ir pasargāti, kad to vajag, un nekļūst nevērīgi pret savu drošību? Krustpunktā analizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle un Latvijas darba devēju asociācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

Jaunā valdība top, četras partijas tagad mēģina sadalīt atbildības sfēras. Amatu ir pametis Valsts kancelejas vadītājs. Tikmēr aizejošā premjere ir aicinājusi pārskatīt draudu līmeņa pakāpes. Dronu dēļ pat nākas pārtraukt centralizētos eksāmenus skolās. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu, leptospirozes, tularēmijas un citu cilvēka veselībai bīstamu slimību izraisītājus pārnēsā grauzēji. Vai šobrīd situācija ar šo infekciju izplatību pasliktinās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, Valsts zinātniskais institūts BIOR direktore Olga Valciņa, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida stāsta, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas vairākas slimības, ko izraisa grauzēji - leptospiroze, tularēmija un hantavīruss. Ierakstā uzklausām viņas ieteiktos drošības pamatprincipus. Olga Valciņa iepazīstina ar programmu, ko institūts BIOR kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka 2025. gada beigās, kad sākās leptospirozes uzliesmojums.  Veiktas analīzes vairākām pelēm, žurkām un pat vienai ūdensžurkai, ko institūtam piegādāja iedzīvotāji, meklējot dažādas slimības. "Sapratām, ka Latvijā leptospirozes ierosinātāji pelēm un žurkām vismaz pagājušā gadā bija diezgan daudz. Vairāk nekā 30% gadījumu žurkas un peles bija inficētas," norāda Olga Valciņa. "Tas pats ir ar panhantavīrusiem - 15% žurku mēs atradām panhantavīrusu. Turklāt četriem no tiem, ko mēs atradām, ir tā saucamais Dobrava-Belgrade apakštips, kas Baltijā cirkulē." "Ja šie patogēni ir grauzējiem, kas ir visur esoši, mums ir jādomā līdzi un ir jāsaprot, kā jārīkojas, ja žurkām un pelēm, kas skraida pa pagrabiem, laukiem un mājām, ir šādas infekcijas," atzīst Olga Valciņa. Tik mērķtiecīgi peles un žurkas pētītas, meklējot infekcijas, pirmo gadu. BIOR cer pētījumu turpināt. Olga Valciņa skaidro, ka arī Eiropā tiek veikti līdzīgi pētījumi un konstatētais leptospirozes pozitīvo gadījumu skaits ir mazliet zemāks.  "Iespējams, ka tas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem, ar ļoti mitro vasaru, ar to, ka žurku un peļu čuras neizžūst un attiecīgi patogēnus vieglāk saglabāt ilgāk ārējā vidē. Attiecīgi nākamās peles žurkas, kas tur skraida, ir vieglāk inficējas," skaidro Olga Valciņa. Pētniece mudina pēc atkritumu iznešanas noteikti atgriezties mājās un nomazgāt rokas ar ziepēm, nevis doties tālāk dienas gaitās, jo ļoti iespējas, ka uz konteineru vākiem un rokturiem ir žurku čuras. Tas ir riska moments. Nevajadzētu vienkārši pa ceļam uz mašīnu iznest atkritumus un doties tālāk. Tāpat mānīgi droša ir kādu cimdu lietošana, ko pēc tam noliek, piemēram, kaut kur mašīnā. "Es teiktu, ka konteineri nav lielākais riska moments. Manuprāt, lielākais riska moments ir smilšainie augļi un dārzeņi, kas ir pagrabā izbērti un nav sapakoti maisos. It īpaši, ja redzam žurku vai peļu apgrauztus burkānus. Tas nozīmē, ka pa mūsu krājumu ir skraidījuši grauzēji. Tas ]ir signāls, ka ir jāpiesargājas. Ja es aiztiku un svaigus burkānus ar kailām rokām, tad ir jāmazgā rokas ar ziepēm, ir jāgriež biezāka miza nost, ir daudz ūdens jālieto skalošanai un mazgāšanai." Uga Dumpis mudina mazliet vēsāku prātu raudzīties, jo viņš kā praktizējošs ārsts nav redzējis slimību pieaugumu pēdējos gados.  "Ja cilvēks inficējās ar leptospirozi vai hantivīrusu, lielākā daļa ir uz rokām un cilvēki nesaslimst. Tāpat lielākā daļa nesaslimt smagi, ir temperatūru un slimība pāriet pati no sevis, varbūt pacients saņem antibiotikas. Un tikai nedaudzi pacienti nonāk slimnīcā, un viņiem ir nieru mazspēja," norāda Uga Dumpis. Viņš arī norāda, ka ir ļoti uzlabojusies diagnostika.  

Kas pirms nedēļas būtu domājis, ka dronu ielidošana Latvijas teritorijā izrādīsies liktenīga visai valdībai. Un, ka valdības krišana nebūs ne tuvu vienīgais skaļais notikums. Par nedēļas aktualitātēm spriežam Krustpunktā. Analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Šī ir bijusi viena traka nedēļa. Katrā ziņā tiem, kas interesējas par politiku, nebija garlaicīgi. Dronu ielidošana Latvijas teritorijā beidzās ar aizsardzības ministra atlaišanu un, kā izrādījās, ar to nekas nebeidzās. "Progresīvie" ar to nesamierinājās, paziņoja, ka valdību vairs neatbalsta. Un tad papildus asumu visam piešķīra zemkopības ministra un Valsts kancelejas vadītāja aizturēšana "kokrūpnieku lietā". Vispirms abus atstādinājusi, premjere Evika Siliņa paziņoja par demisiju. Tas ļoti īss šīs nedēļas notikumu atstāts. Tagad notiek partiju sarunas, gan pašiem gan ar Valsts prezidentu, tiek veidota jauna koalīcija. 

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē. Analizē Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un Valsts ugunsdzšības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Sazināmies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un izglītības un zinātnes ministri Daci Malbārdi.    

Protokols, nepieciešamība vai kaprīze – cik pamatota ir valsts amatpersonu VIP privilēģiju izmantošana lidostās, dodoties komandējumos? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams, atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis, bijušais satiksmes ministrs politiķis Tālis Linkaits, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Sazināmies arī Rīgas lidostas Komerciālā departamenta direktori Vaivu Kirvelaiti. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pēdējā laika atklāsmes par amatpersonu lidojumu izmaksām sociālajās tīklošanas vietnēs ir radījušas pamatīgu viļņošanos. Premjere par VIP zāļu izmantošanu lidostās vien iztērējusi pāri par 30000 eiro, prezidents - vēl divtik daudz.  Vajag revolūciju, šos kungus dabūt nost no kakla, lai mācās dzīvot tāpat kā visa pārējā tauta. Apmēram tāds ir tas vēstījums, kas virmo ierakstos, kurus izplata sašutušie iedzīvotāji. Tikmēr kolēģi no ziņām ir skaidrojuši, ka tā nemaz neesot pašu amatpersonu izvēle, viņiem esot jāizmanto VIP zonas, jo to pieprasa protokols. Un izrādās, ka arī opozīcijā esošie kādreiz ir bijuši VIP zālēs. Tiesa, cik no skaidrotā varēja noprast, kādreiz var arī neiet caur VIP zonu. Kurās reizēs tā ir obligāta, kurās nē? Turklāt kāpēc bez prezidenta, piemēram, VIP zona jāizmanto fotogrāfam vai padomniekam? Mēs secinājām, ka tomēr ir daudz jautājumu, uz kuriem gribas rast atbildes. Kas ir un kas nav valsts līdzekļu šķērdēšana? Esam izvērtējuši visas procedūras, cik tās saprātīgas un atbilstīgas?

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Nedrošība, vai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, ziņas par arestiem IT iepirkumos liek atgriezties pie jautājuma, kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi? Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Rūta Pirta un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Nedrošība, vai rudens vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, un ziņas par aizturēšanām un arestiem IT iepirkumos šopavasar atsauca atmiņā tādas vairākas iepriekšējos skaļos skandālus, par kuriem arī mēs esam runājuši jau vairākkārt. Sākot ar neveiksmīgo e-skolu e-veselību, kas radījusi tik daudz galvassāpju. Tie ir pirmie, kas nāk prātā. Ir vēl bijuši arī citi nepatīkami procesu. Ir tāda sajūta, ka digitālo projektu īstenošanā esam gaužām lieli nemākuļi vai pat noziedzīgi, kā redzam pēc kriminālprocesa. Bet ir jau arī risinājumi, tai skaitā arī privātajā sektorā, kas ir itin ekselenti. Nav jau tā, ka Latvija būtu nemākuļu zeme. Kāpēc mums tā neveicas tik bieži valsts pārvaldē? Vai varam atrast iemeslus un izdarīt kādus secinājumus? Aizdomāties par šo jautājumu lika publikācija portālā "Delfi", kuru bija sagatavojusi "Providus" komanda.

Šobrīd Latvijā politiskā situācija ir trauksmaina. Vēlēšanu gadā gan tas nav nekas neparasts. "airBaltic" dēļ premjere gandrīz bija gatava izjaukt valdību, bet sarunas starp koalīcijas partijām visu pagaidām ir atrisinājušas. Par svarīgākajiem iekšpolitikas un arī ārpolitikas jautājumiem Krustpunktā VIP intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Latvijas Avīzes" žurnālistu Māri Antoneviču.