Podcasts about danevi

23. janvārī uz kino ekrāniem nonāks pirmā 2025. gada Latvijas filma – komēdija "Vecāku sapulce. Kultūras rondo tiekamies ar komēdijas "Vecāku sapulce" radošo komandu: režisori Martu Elinu Martinsoni, producenti Inesi Boku-Grūbi, scenārija autori Lindu Rudeni un aktrisi Sandiju Dovgāni. Kā tas ir mums, vecākiem, paraudzīties uz sevi no malas, sēžot savu bērnu klases krēslos vecāku sapulcē? Cik daudz mēs vispār izprotam to, ko ikdiena jūt un piedzīvo mūsu bērnu skolotāji? Kā šķietami nopietnajā saskatīt ironisko un komisko? Galu galā – kā tas ir iespējams – vienuviet savākt teju visus spožākos šībrīža aktierus? Filma ir aktuāls un ironijas piepildīts stāsts par skolas klases vecāku sapulci, kur vecāku savstarpējo attiecību un dialogu dinamika noved pie prognozējamiem un negaidītiem pārpratumiem. Filma ļauj ar vieglu humoru no malas paraudzīties uz sevi un apkārtējiem un kopā ar aktieriem Sandiju Dovgāni, Elitu Kļaviņu, Mārtiņu Kalitu, Dārtu Daneviču, Lauri Dzelzīti un citiem pārvarēt visbezcerīgāko no vecāku sapulcēm, norāda filmas veidotāji.  

Šonedēļ uz kino ekrāniem nonāks pirmā 2025. gada Latvijas filma – komēdija "Vecāku sapulce" - aktuāls un ironijas piepildīts stāsts, kas ļauj ar vieglu humoru no malas paraudzīties uz sevi un apkārtējiem un kopā ar aktieriem Sandiju Dovgāni, Elitu Kļaviņu, Mārtiņu Kalitu, Dārtu Daneviču, Lauri Dzelzīti un citiem pārvarēt pat visbezcerīgāko no vecāku sapulcēm, norāda filmas veidotāji. Orests Silabriedis "Pa ceļam ar Klasiku" uz sarunu aicināja filmas režisori Martu Elīnu Martinsoni. Orests: Es tagad domāju, kā lai šī filma sasniedz tos adresātus, kas varbūt spētu ieskatīties un saprast, ka tas ir par viņiem daudz vairāk nekā viņi varbūt vēlētos. Marta Elīna: Es teiktu, ka šī ir tāda filma, kuru ir vērts visiem iet skatīties, pat ja pašam nav pieredzes ar vecāku sapulcēm. Man, piemēram, tādas nav, man ir tikai caur draudzenēm un kolēģiem un viņu stāstiem, bet man ir pieredze ar mājas sapulcēm, ar darba sapulcēm. Tās pamatproblēmas bieži vien ir ļoti, ļoti līdzīgas. Tā ka es teiktu, ka jebkurš, kurš ir bijis kādā sapulcē, varēs te atrast kaut ko varbūt par sevi un, viennozīmīgi, par citiem. Vieglāk jau šajos tēlos ir pamanīt citus. Orests: Šoreiz tas pat ir adresēts ne tik daudz klases audzinātājiem, kā, man šķiet, pašiem vecākiem. Pirmīt Maruta Rubeze man aizkadrā jautāja, vai es arī savulaik gāju uz vecāku sapulcēm – jā, es gāju, bet mēs gājām divatā ar dzīvesbiedri, jo tad bija smieklīgi. Ja iet pa vienam, tad nav smieklīgi. Tad var arī vienā brīdī izlēkt pa logu aiz tā, kas tur notiek. Druscīt jau tāda zvēru dārza sajūta ir. Es tiešām brīnos, ja tev pašai nav vecāku sapulču pieredzes, kā var tik ārkārtīgi precīzi nolasīt. Varbūt vienkārši ir jāpēta cilvēka daba? Marta Elīna: Jā, un, protams, Lindas Rudens scenārijs. Kā viņa arī minēja, ka viņas mamma ir ilgstoši ir strādājusi skolā un arī strādā, tad viņa daudz ko ir uzķērusi. Bet tie tēli – viņi jau bija tik labi sarakstīti, ka mēs ar aktieriem viņus tikai tā aizvien apdzīvojām, un katram uzreiz radās tā sava asociācija. Es biju visiem uztaisījusi dosjē, kur ir viņu aptuveni mīļākā mūzika, profesija un vēl viss kas. Bildīšu moodbordi, lai var vieglāk iejusties. Varēja just, ka aktieri ļoti bija "paķēruši" to, kas tur ir iekšā. Man arī liekas, ka tas viss ir ļoti atpazīstami. Orests: No vienas puses, varētu domāt, ka arhetipi, no otras – visi ir neticami dzīvi cilvēki. Tā tava cilvēku novērošana. Vai vari pastāstīt, kā tā notiek? Vai ir kāds īpašs mehānisms, kā tu skaties uz dzīvi sev apkārt? Marta Elīna: Pārsvarā pa pilsētu es pārvietojos ar austiņām uz ausīm, tāpēc es bieži vien skatos uz dzīvi kā tādu mēmo kino vai videoklipu. Reizēm ir interesanti, ka tieši tādas fiziskas lietas, kas aktieriem ir ļoti noderīgas un ļoti patīk – tās var pamanīt, ja tu nedzirdi to, kā cilvēks runā, bet tu tikai redzi, kā viņš sēž, kā reaģē. Daudz izdara arī paši aktieri, man patīk ar viņiem ilgi runāt, bieži vien aizsūtīt kādas referenču filmas vai seriālus. Man reizēm nav bail pārspīlēt, un tas komēdijā strādā, jo dzīvās sejas un dzīvās grimases jau ir tas, kas to nodod. Vienkārši es pati zinu, ka no manas sejas pārsvarā var nolasīt visas emocijas, tāpēc ir labāk dažreiz zoomā būt bez kameras, jo es zinu – pat ja es nobolīšos vai nopūtīšos... Un šeit es teicu aktieriem: "Dariet to visu, un nevis tā pieklusināti, bet no sirds!". * "Vecāku sapulces" scenārija autore ir Linda Rudene, operators – Aigars Sērmukšs, komponists – Edgars Šubrovskis, montāžas režisors – Andris Grants, mākslinieks – Jānis Bijubens, kostīmu mākslinieces – Ieva Kauliņa un Jūlija Volkinšteine, grima māksliniece – Maija Gundare, filmas producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, izpildproducente – Ilze Krūmiņliepa.    

Ceturtdien, 23. novembrī, Dailes teātrī norisinās gadskārtējā "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kurā pasniedza balvas 15 kategorijās. Kāda bija pati ceremonija un kā vērtēt žūrijas lēmumu, iespaidos dalās teātra kritiķi Atis Rozentāls, Līga Ulberte un Zane Radzobe. Ierakstos uzklausām laureātus. Žūrija par Gada lielās formas izrādi atzinusi "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums". Gada mazās formas izrādes titulu saņēma iestudējums "Nelabie. Pēc Dostajevksa", bet par mūža ieguldījumu teātra mākslā balvas šogad pasniegta Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lolitai Caukai un Valmieras Drāmas teātra aktierim Agrim Māsēnam. Spēlmaņu nakts balvas: Gada mazās formas izrāde – iestudējums "Nelabie. Pēc Dostojevska" Valmieras Drāmas teātrī; Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem – "Paolo un Frančeska" Valmieras Drāmas teātrī; Gada režisora godu "Spēlmaņu nakts" ieguva Elmārs Seņkovs par režiju Valmieras Drāmas teātra izrādē "Nelabie. Pēc Dostojevska"; Par gada aktieri atzīts Arturs Krūzkops; Gada aktrises titulu saņēma Dārta Daneviča; Par otrā plāna lomām balvas ieguva – Anna Nele Āboliņa un Rūdolfs Apse; Mārtiņš Vilkārsis saņēma Gada scenogrāfa balvu par izrādi "Sēras piestāv Elektrai"; Balvu kategorijā "Gada jaundarbs mūzikā" šogad saņēma komponists Jēkabs Jančevskis par mūziku izrādē "Brands"; Par gada kustību mākslinieci atzīta Kristīne Brīniņa par darbu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē "Hamlets"; Par gada kostīmu māksliniekiem atzīti laikmetīgās modes un mākslas duets "Mareunrol's" par darbu Čehova teātra izrādē "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos"; Gada jaunais skatuves mākslinieks/-ce – Sandis Runge un Diāna Krista Stafecka no Valmieras Drāmas teātra; Par gada labāko video mākslinieci atzīta Katrīna Neiburga par darbu izrādē "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums"; Balvu kategorijā "Gada jaundarbs dramaturģijā" saņēma Rasa Bugavičute-Pēce par darbu Liepājas teātra izrādē "Dziesmu svētki"; Skatītāju balvu kā gada aktieri saņēma Maksims Busels un Ieva Segliņa, savukārt par gada izrādi skatītāji atzina iestudējumu "Zēni nav meitenes" Dailes teātrī; Teātra inovācijas balva pasniegta laikmetīgās mākslas telpai "Kurtuve" par Valmieras Drāmas teātra ātro adaptāciju.

Arī šonedēļ dodam vārdu aktieriem, kas šogad nominēti „Spēlmaņu naktij” par galvenās lomas tēlojumu. Šodien kārta Dailes teātra aktrisei Dārtai Danevičai, kuras darbu monoizrādē „Zēni nav meitenes” augstu novērtējuši kā kritiķi, tā skatītāji – biļetes uz šo emocionāli smago izrādi par ģimenes vardarbību ir izpārdotas līdz februārim. Daneviča Dailes teātrī ienāca pirms 11 gadiem, karjeras sākumā divreiz nominēta „Spēlmaņu naktij” kā gada jaunā skatuves māksliniece, bet vēlāk maz tikusi pie vadošām lomām. Lugu „Zēni nav meitenes” Daneviča teātrim piedāvāja pati, meklējot jaunas iespējas profesionālajai izaugsmei. Šo lugu bija pamanījis arī dramaturgs Matīss Gricmanis un režisore Diāna Kaijaka, un viņu kopdarba rezultāts izdevies pārliecinošs.  Kā saka teātra kritiķe Dita Jonīte, šis ir apliecinājums, ka katram aktierim jādod spēlēt arī lielas lomas, lai viņš varētu sevi pilnībā pierādīt.

Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča ir kaislīga lasītāja. Lasīšana Dārtai nav aizbēgšana no ikdienas, tā drīzāk ir iedziļināšanās sevī un cilvēkos. Saruna par smeldzīgo, bet gaišo grāmatās un mūsos.Dārtas Danevičas īpašā grāmata - Benedikta Velsa "Vientulības gals".Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju. Dodies uz https://www.patreon.com/PiedzivotSērijas pieturpunkti.[1:30] Par attiecībām ar grāmatām.[5:40] Par Goodreads un lasītāju viedokļiem, kuriem uzticēties.[8:40] Par lasīšanas gaumi.[11:10] Par interesantām biogrāfijas grāmatām.[13:05] Par to, kas šobrīd gaida uz naktsgaldiņa.[14:00] Par Benedikta Velsa "Vientulības gals".[17:08] Par to, kā grāmatās mēdz nonākt pie cilvēkiem.[18:15] Par īpašām vietām un citātiem B. Velsa "Vientulības gals".[22:10] Par ko stāsta B. Velsa "Vientulības gals".[24:48] Par to, kam ieteikt šo grāmatu.[27:15] Par grāmatplaukta papildinājumu.[29:20] Par pēdējā laikā lasīto.[32:40] Par Zelta grāmatu saraksta papildinājumu.[33:50} Par brīžiem, kad pārlasīt Hemingveju.[35:10] Par sajūtām, ko paņemt no kādas īpašas grāmatas.

Būs gan atdzimšana, pārdzimšana, pārdabiskais, gan arī cilvēciskais – tā par jaunāko iestudējumu „Smiļģis”, kas top uz  Dailes teātra Lielās zāles skatuves, saka tā režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs. Māra Zālīte pie lugas „Smiļģis” strādājusi divus gadus, cenšoties atklāt Smiļģa daudzdabību un viņa garīgo enerģētiku. Pirmizrāde bija paredzēta 20.novembrī, cik zināms, tā notika, taču bez skatītājiem. Atliek cerēt, ka izrādes varēs notikt janvārī. Kultūras Rondo Dailes teātrī viesojās un vēroja, kā rit darbs pie Māras Zālītes lugas „Smiļģis” iestudējuma. Režisors Viesturs Kairišs strādā pie izrādes fināla, un šo procesu uzmanīgi vēro arī lugas autore, un atzīst, ka tas ir emocionāli, taču uzticas šim režisoram. "Es jau esmu aizmirsusi, ka tā ir mana luga, es tikai skatos, lai būtu rezultāts, esmu gatava īsināt, svītrot. Šis ir gadījums, kad ļauju režisoram darīt, ko vēlās, jo uzticos Kairišam. Viņš ir veicis vislabāko manas lugas iestudējumu un tā ir "Margarēta" Jaunajā Rīgas teātrī. Man ar Kairišu ir saskaņa lielajās idejās un domās," atkļaj Māra Zālīte. Lugas tapšanas vēsture ir tāda, ka Dailes teātris aicināja Māru Zālīti rakstīt lugu par Smiļģi, un tas dramaturģei prasījis divus gadus. Dramaturģe atzīst, ka nav iespējams aptver tiņa mūžu lugā, tāpēc jācenšas Smiļģa garu atklāt, Smiļģa daudzdabību, viņa garīgo enerģētiku. Tas prasījis laiku. Viesturs Kairišs pēc mēģinājuma atzīst, ka šis ir supersarežģīts iestudējums, bet tieši tas viņam arī patīk. "Vēriens un inscinējums vienmēr bijuši arī mani galvenie balsti. Man vienmēr licies, kas stiprāk jūtos neprātīgā inscinējumā. Tur es radu. No šāda aspekta mani vienmēr facinējis Smiļģis," atzīst Viesturs Kairišs. Režisors vērtē, ka galvenā kļūda būtu būvēt pieminekli ar šo iestudējumu Smiļģim. "Bet mēģināt strādāt ar viņa paša piegājienu, censties saprast, kas ir īstā teātra demiurģija, kā top, kā notvert netveramo. Līdz ar to netaisīt biogrāfku, dokumentālu izrādi, bet izrādi, kas blastās uz viņa dzīvi un ir tikpat vājprātīgi radoša kā pats Smiļģis, kurš vienā sezonā uztaisīja 20 izrādes un pats tajās nospēlēja 20 galvenās lomas," atklāj Viesturs Kairišs Smiļģa tēlu veido seši aktieri -  Dainis Grūbe, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Kaspars Dumburs un Kārlis Arnolds Avots. Iestudējumā piedalās arī aktrises Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Vita Vārpiņa vai Kristīne Nevarauska, Olga Dreģe vai Lidija Pupure. Māras Zālītes vērojums, ka arī aktieri ir iedvesmoti gan no Smiļģa, gan no Kairiša, arī no lugas un strādā azartiski. Atliek gaidīt tikšanos ar skatītājiem.

„Skapja šķirošanas dienas” akcijas laikā Latvijas iedzīvotāji nodevuši tonnām tekstilizstrādājumu, ko paši drēbju atdevēji atzinuši, kā vēl lietojamus. Kādi secinājumi izdarīti pēc akcijas un kādas būs iespējas turpmāk šķirot un nodot tekstila atkritumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar akcijas rezultātiem iepazīstina un tekstila šķirošanas tendences Latvijā raksturo Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Par tekstila atkritumu šķirošanu un lietotu tekstila izstrādājumu atkārtotu izmantošanu stāsta biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Uzņēmuma “Rimi” pārstāve Elīna Šakirova stāsta par uzņēmēju vēlmi un atbildību, izglītojot un motivējot sabiedrību domāt par vidi un ilgtspēju. Pieredzē par ilgtspējīgāku apģērbu izmantošanu un iespējām veidot garderobi, iegādājoties mazāk drēbju dalās aktrise Dārta Daneviča.

Dailes teātra 101. sezonas pirmais jauniestudējums ir klāt. 18.septembrī Dailes teātra Lielajā zālē pirmizrāde „Ārsts” ar Vitu Vārpiņu galvenajā lomā. Tas ir angļu rakstnieka Roberta Aika darbs „Ārsts”, ko iestudējis un no angļu valodas tulkojis Gatis Šmits. Iestudējumā tiek runāts par izmaiņām un jauno realitāti, kāda pēdējos gados parādījusies Rietumu pasaulē. Galvenās lomas atveidotāja Vita Vārpiņa uzsver, ka lugas materiāls ir tik bagāts un katrs var paņemt tēmu, kas viņam svarīga.   Slimnīcas vadītājas Rutes Vulfas dzīvē viss mainās dienā, kad aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, slimnīcā ierodas katoļu priesteris, lai sniegtu slimajai meitenei pēdējo sakramentu. Bet Vulfa, aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, to liedz. Režisors Gatis Šmits stāsta, ka angļu režisora un dramaturga Roberta Aika darbu vispirms izraudzījies teātris un kopīgs lēmums bijis par iestudēšanu. Roberts Aiks pazīstams ar savām klasikas darbu adaptācijām (Šillera, Šekspīra, Čehova un citu autoru slavenu darbu pielāgošanu mūsdienu situācijām). Šajā gadījumā darba oriģināls ir ebreju izcelsmes austriešu rakstnieka, prozaiķa un dramaturga Artura Šniclera 1912.gadā rakstītā luga „Profesors Bernhardi”. Rutes Vulfas lomā Vita Vārpiņa, un vispirms par to, kāpēc izrādei nosaukums „Ārsts” nevis “Ārste”? "Taisnību sakot, tas ir mazliet tulkojuma jautājums. Latviski, protams, precīzāk būtu lietot sieviešu dzimtē - ārste, bet angliski doctor ir doctor, un, cik es zinu, arī lugas autors diezgan apzināti šo nosaukumu vēlas, vīriešu dzimtē," skaidro Vita Vārpiņa. "Lugā ir daudz jautājumu par to, vai vispār ir nozīme tai identitātei, vai ir nozīme tam - sieviete, vīrietis, gejs, normāli seksuāli orientēts, vai galvenais tomēr ir citas kvalitātes - vai viņš ir labs ārsts. Vai visam pārējam vispār ir nozīme. Un mūsdienu pasaule kļūst arvien dīvaināka, un mēs arvien vairāk nodalām šīs identitātes un kļūstam super politkorekti. Un brīžam nevar saprast, uz kurieni tas virzās. Man patiešām jāpiekrīt Viesturam Rudzītim, kurš saka, ka vienīgais, kurš vairs šajā pasaulē nevar būt upuris, tas ir normāls baltais vīrietis, un tā patiešām arī sāk likties,"turpina Vita Vārpiņa. Iestudējuma vizuālo tēlu režisoram palīdzējuši veidot kostīmu māksliniece Keita un scenogrāfs Rūdolfs Bekičs. Izrādē piedalās arī Arturs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Aldis Siliņš, Imants Strads, Gints Grāvelis, Ērika Eglija - Grāvele, Dainis Gaidelis, Lelde Draimane, Ģirts Ķesteris un Dārta Daneviča. Iestudējums prasa aktieru iekšējo pārslēgšanos, jo nemitīgi mainās tagadne, pagātne, atmiņas un šis mirklis, līdz ar to aktierim jābūt fleksibliem, jāspēj ātri piemēroties jaunai situācijai, atzīts Vita Vārpiņa. Pirmizrāde „Ārsts” Dailes teātra Lielajā zālē jau 18.septembrī, tuvākās izrādes - 19. un 20.septembrī.  

I’mperfekt piektdienā apburoši sievišķīgā sieviete ar krampi – aktrise Dārta Daneviča. Šoreiz podkāstā saruna par rakstīšanu, par aktrises dzīvi, dzīves filozofiju, izvēlēm, par tiem, kuri nāk klāt uz ielas un sit ar lietussargu un par tiem, kas uz teātri nes puķes.

Krustpunktā - Brīvais mikrofons ar aktrisi un topošo juristi Dārtu Daneviču.

  Raidījums, kurš dos iespēju labāk izprast sevi, savus ģimenes locekļus un draugus. Tikai par to runājot, nosaucot lietas īstajos vārdos un apzinoties, kas ar mums notiek, mēs varam saprast, kā rīkoties tālāk. Par īstām izjūtām, piedzīvoto un pārdzīvoto stāsta aktrise Dārta Daneviča un grafikas dizaineris Toms Grīnvalds - Kalniņš. Izjūtas komentē un paskaidro pusaudžu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs. Raidījumā: Kāpēc viena raidījuma ietvaros runājam par trauksmi un depresiju? Ko nozīmē piedzīvot trauksmes lēkmi? Kāpēc cilvēki jūtas nomākti? Kā uzvedas pusaudzis, kurš pakļauts trauksmes vai depresijas riskam? Kādi ir galvenie simptomi, kuriem jāpievērš uzmanība draugu, ģimenes locekļu uzvedībā? Kā uzvedas cilvēks brīdī, kad izlēmis izdarīt pašnāvību? Kad tu pajautāji saviem tuviniekiem - vai viņi domā par pašnāvību? Kad tu saviem tuviniekiem atgādināji, cik ļoti svarīgi viņi tev ir? Kā mazināt trauksmainos un depresīvos brīžus? Kā saprast, ka dzīve ir skaistākā dāvana, kura mums ir dota? Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”: 67222922 (Lattelecom) 27722292 (Bite) https://pusaudzim.lv https://www.nenoversies.lv/ http://www.depresija.lv/  

  Raidījums, kurš dos iespēju labāk izprast sevi, savus ģimenes locekļus un draugus. Tikai par to runājot, nosaucot lietas īstajos vārdos un apzinoties, kas ar mums notiek, mēs varam saprast, kā rīkoties tālāk. Par īstām izjūtām, piedzīvoto un pārdzīvoto stāsta aktrise Dārta Daneviča un grafikas dizaineris Toms Grīnvalds - Kalniņš. Izjūtas komentē un paskaidro pusaudžu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs. Raidījumā: Kāpēc viena raidījuma ietvaros runājam par trauksmi un depresiju? Ko nozīmē piedzīvot trauksmes lēkmi? Kāpēc cilvēki jūtas nomākti? Kā uzvedas pusaudzis, kurš pakļauts trauksmes vai depresijas riskam? Kādi ir galvenie simptomi, kuriem jāpievērš uzmanība draugu, ģimenes locekļu uzvedībā? Kā uzvedas cilvēks brīdī, kad izlēmis izdarīt pašnāvību? Kad tu pajautāji saviem tuviniekiem - vai viņi domā par pašnāvību? Kad tu saviem tuviniekiem atgādināji, cik ļoti svarīgi viņi tev ir? Kā mazināt trauksmainos un depresīvos brīžus? Kā saprast, ka dzīve ir skaistākā dāvana, kura mums ir dota? Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”: 67222922 (Lattelecom) 27722292 (Bite) https://pusaudzim.lv https://www.nenoversies.lv/ http://www.depresija.lv/  

Šoreiz pie Dignas un Riharda podkāstā ciemojās Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča, lai parunātu par strauji augošo sociālo tīklu fenomenu, viedokļa līderiem jeb influenceriem, un kā to visu apvienot ar darbu teātrī.  Lasi arī mūsu blogu un pieraksties jaunumiem: littlebit.inspired.lv! Music by benzoul / CC BY-SA

Latviešu tautas pasaku par pīpēšanu un tabakas šņaukšanu 2010. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojusi Dārta Daneviča. Pasaciņas lasījums iekļauts projektā "Latvijas Kultūras akadēmijas studenti stāsta pasakas". Kā tabaka un cigaretes paklīdušas pasaulē? Klausies pasaciņu! Kāds nabadzīgs vīrelis nodzēris visu savu naudu un nav varējis pat ģimeni pabarot. No lielām bēdām un sirdēstiem plencītis nolēmis pakārties: novijis valgu un aizgājis mežā. Kur bijis, kur ne, uzrodas velns: uzklausījis nabaga vīra stāstu, elegantais švīts galvo, ka tāda nieka dēļ taču nav jākaras: viņam naudas kā pelavu, proti, pekles valstībā tam naudas pilni pagrabi. No tās plencītim došot dikti daudz; vien jāuzmin, kā sauc zāli, kas aug viņa dārzā. Atminēšanai tiek dotas trīs dienas... Kā nu vīrelim klājas? Tikai sākumā viss šķiet labi, jo satikšanās ar pašu nelabo nekad nesola neko labu. Labi, ka vīreļa sieva izrādās visīstākā gudriniece: kā viņa rīkosies, lai uzzinātu, kā sauc velna audzēto zāli, un vai patiesi vīrs tiks atsvabināts no velna viltībām? Viss izrādās sarežģītāk, nekā pirmajā mirklī šķiet...