Podcasts about Anas

null

La Fundación SGAE le hace a la cubana Marta Valdés en la Sala Berlanga y Martirio pone voz a parte de su repertorio. Escuchar audio

null

null

null

null

null

Santa Ana winds could reach up to 70 miles per hour this weekend and will bring warm temperatures to SoCal. The U.S. Justice Department is set to make the final call on where $3.7 million in recently recovered funds from the Andrew Do corruption scheme will go. The story behind why chili cheese dogs are being served up for L.A. Marathon runners. Support The L.A. Report by donating at LAist.com/join and by visiting https://laist.com Visit www.preppi.com/LAist to receive a FREE Preppi Emergency Kit (with any purchase over $100) and be prepared for the next wildfire, earthquake or emergency!Support the show: https://laist.com

El actor y director teatral Josep María Pou leyó en la prensa que en Londres se estrenaba la obra Gigante y consiguió los derechos para traerla al Teatro de Bellas Artes de Madrid: "Somos la única compañía del mundo que está haciendo esta función". Josep María Mestres dirige la adaptación española de la obra de Mark Rosenblatt que se sitúa en el verano de 1983. El escritor Roald Dahl revisa las pruebas de su nuevo libro mientras lidia con las consecuencias de un artículo tildado de antisemita.¿Es posible separar al autor de su obra? Estas y otras cuestiones se las plantean en Las mañanas de RNE, que ha reunido a un veterano de la interpretación, Josep María Pou, con el Goya a mejor actor revelación 2026, Toni Fernández Gabarre, por Ciudad sin sueño. En la charla han hablado de su profesión, del rodaje en La Cañada Real o de los sueños que quedan por cumplir.Escuchar audio

null

null

null

null

null

null

null

Conversamos con Fernando Aramburu sobre "Maite", su última novela, en la que el autor de "Patria" recorre cuatro días que sobrecogieron a España: los del secuestro y asesinato de Miguel Ángel Blanco en julio de 1997.

Un día más comenzamos Las Mañanas de Onda Aragonesa, con las noticias del día, efemérides, cumpleaños, el santoral y la previsión del tiempo de hoy viernes, 6 de marzo. #radio #podcast #noticias #lasmañanasdeondaaragonesa #ondaaragonesa

Disfruta de nuestra tertulia semanal de actualidad que tenemos todos los viernes en Las Mañanas de Onda Aragonesa con nuestros amigos Emilio Biel y Belén Aranda, acompañados por Eduardo Pisa.

Una semana más, nuestro amigo, el humorista Angelito El Largo, nos deleita con sus chistes y ocurrencias en Las Mañanas de Onda Aragonesa.

Miguel Ángel Santolaria tiene como invitado de excepción al prestigioso periodista y locutor deportivo, Francisco Ortiz Remacha. Con su inestimable colaboración y sus amplios conocimientos futbolísticos que atesora y dada su brillante y fecunda trayectoria radiofónica, compartirá micrófono con él, tratando de analizar la deriva en que ha entrado en la actualidad el Real Zaragoza, que se está deslizando por una irremediable y resbaladiza rampa hacia la tercera división (mal llamada ahora primera red). Para la sufrida y desconsolada afición zaragocista, resultará interesante escuchar sus opiniones y doctos comentarios al respecto, dentro de su buena dialéctica.

Luis Herrero analiza con Pilar Gómez, Ana Sánchez y Maite Loureiro las críticas del presidente estadounidense tras el "no a la guerra" de Sánchez. Pila

El psiquiatra Luis Rojas Marcos ponía el punto final de su último libro justo cuando terminaba su trigésimo maratón, con 82 años. En 'El regalo de los años' (HarperCollins), Rojas Marcos nos da las claves para afrontar la tercera etapa de la vida y envejecer mejor. Entre ellas, el ejercicio físico regular, la positividad y, ante todo, "tomar el timón" de nuestra vida: "Conócete y organiza tu vida de forma que facilites los buenos momentos, las cosas que te hacen feliz", dice. Y añade: "Es importante tomar el timón con esperanza, para aumentar las posibilidades de vivir de forma gratificante y pasarlo bien". Un camino en el que es necesario "manosear la muerte" de vez en cuando, porque las adversidades y la muerte "forman parte de la vida". Y pone especial hincapié en cuidar nuestra autoestima: "Háblate a solas, háblate bien y vivirás mejor", sentencia.Escuchar audio

"Ir tik svarīgi lūgt vienam par otru, īpaši par tiem, kuri ir morāli un garīgi krituši. Tāpat kā mākoņi uzņem mitrumu no jūras, pārnes to pāri kalniem un nolaiž uz sausas zemes, tāpat arī mūsu lūgšanas Gars nes un izlej pār dvēselēm, kurām tās ir vajadzīgas" (bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Izvēlies kādu cilvēku, par kura atgriešanos īpaši lūgsi šajā jaunajā nedēļā!

Luis Zueco convierte en un thriller histórico la persecución que sufrió Goya por parte de la Inquisición a cuenta de sus famosos Caprichos. Todo, en su nueva novela: El juicio. La Inquisición contra Goya.Escuchar audio

null

null

null

null

null

null

null

Edición del 4 de marzo Intervienen: Resumen de la actualidad con Diego Calvo Opinión con Fernando Ruiz Pérez Patrimonio y tradición con Juanma Reyes Cornejo Espacio medioambiental con Jaime Coello Opinión con Pedro Glez. Espacio Proyecto Tenerife Educa. Efraín Medina, consejero de Empleo, Educación y Juventud del Cabildo de Tenerife y Jorge Glez. Jefe de Continue reading La entrada Las mañanas aparece primero en Gente Radio.

Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā.Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem.Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm.Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas.Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot.Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00:00 – Kāpēc latviešu māņticība ir šīs sarunas uzmanības centrā00:02:22 – Māņticības saknes: nedrošā pasaulē mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus00:05:17 – Ko māņticība dod cilvēkam un ko tā atņem sabiedrībai00:13:58 – Māņticīga sabiedrība ir viegli polarizējama sabiedrība. Kāpēc tas ir bīstami00:24:53 – Mēs mīlam vienkāršus stāstus, un kā tas mums iegriež00:35:11 – Kā domāt zinātniski: pārbaudāmība, elastīgums un gatavība mainīt viedokli00:46:01 – Kad māņticība pāraug fanātismā: kā sabiedrība kļūst bīstami polarizēta00:50:00 – Difterija 2024. gadā: ko nozīmē, kad viedokļu līderis pārspēj zinātnieku00:53:10 – Stambulas konvencija, kad politiķi izmanto cilvēku sāpes kā āķi balsu vākšanai01:03:59 – Zinātnes komunikācijas problēma: kāpēc zinātnieks un māņticīgais viens otru nedzird01:06:23 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu01:15:54 – Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Zinātnieku atbildība publiski saukt lietas īstajos vārdos01:22:33 – Cilvēciskais pār ideoloģisko. Ko katrs no mums var darīt jau šodien

null

null

null

El artista Antonio Carmona celebra 20 años de trayectoria en solitario con una gira por toda España y un nuevo disco que sale el 20 de marzo titulado Baro Drom (Éxodo), un álbum en romaní que explora sonidos profundos. Para celebrar estas dos décadas artísticas le soprendemos llamando a Manolo García, uno de los artistas con el que le falta subirse a un escenario.Escuchar audio

null

null

null

null

Hoy te compartimos 5 consejos prácticos para despertar con más energía, intención y presencia. Un episodio para transformar tus mañanas en un espacio de conexión contigo y comenzar el día con una mentalidad positiva y consciente.–A lo largo de estos 4 años de Despertando Podcast, hemos compartido episodios que les han ayudado muchísimo, y hoy queremos traerles de vuelta todas esas herramientas que han resonado con ustedes y cambiado sus mañanas ☀️.En este episodio hablamos de:Crear mañanas con intención y energíaHábitos simples para despertar con más claridadConstruir una rutina que te prepare para el díaSi quieres conocer más de Despertando Podcast síguenos en nuestras redes sociales:

Pasión Amodóvar es el título del nuevo trabajo de Pasión Vega. Un disco en el que interpreta canciones que el manchego ha utilizado en su filmografía. Entre ellas algunas tan reconocibles como "Un año de amor" de Tacones lejanos o "Puro teatro" de Mujeres al borde de un ataque de nervios.Escuchar audio

See omnystudio.com/listener for privacy information.

Este viernes hemos celebrado que estamos a las puertas del fin de semana con una buena ración de risas de la mano de nuestro Karlos Arguiñano y su repaso a nuestros fallos. Hoy "han pillado" hasta los oyentes. Además, Mami Picantona ha venido dispuesta a lanzar una advertencia: ojo con las lesiones más típicas durante la coyunda. Nos confiesa además que ha sido víctima de alguna de ellas. Y hemos conocido la triste historia de Lisart, de Barcelona... su divorcio le dejó sin su objeto más preciado. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Luis Herrero analiza junto a Ana Sánchez, Pilar Gómez y Maite Loureiro el debate sobre la vuelta del rey emérito a España.

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Eiropas līderi kara ceturtajā gadadienā pulcējas Kijivā un apliecina atbalstu Ukrainai. Karš turpinās kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Ukrainas ekonomika turas. Aktualitātes analizē Austrumeiropas pilitikas paētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi. Ar muti Kijivā, ar darbiem…? Vakar, 24. fbruārī, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas agresijas kara eskalācijas Ukrainā, Kijivā ieradās vairāki Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līderi. Klāt bija Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Islandes premjerministri, Lietuvas aizsardzības ministrs, arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tas bija nepārprotams solidaritātes žests, kam jāapliecina savienības apņēmība turpināt atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Līdz šim ir darīts daudz: savienības palīdzības kopapjoms tuvojas divsimt miljardu robežai. Tai skaitā, runājot par šobrīd īpaši aktuālo enerģētikas jautājumu, pārvietotas veselas elektrostacijas un piegādāti apmēram vienpadsmit tūkstoši ģeneratoru. Vairumam Eiropas valstu netrūkst vēlmes un gatavības, taču nupat palīdzības vezuma ceļā kā kupls cinis jau atkal aptupies Ungārijas premjers Viktors Orbans. Vispirms pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu dienestu vadītāju sanāksmē Briselē Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs kārtējo Krievijai noteikto sankciju paketi, savukārt vakar, tieši pilna mēroga iebrukuma gadadienā, izpaudās pats Orbans, paziņojot, ka bloķēs arī jau nolemto Eiropas Savienības 90 miljardu atbalsta piešķīrumu Ukrainai. Par šo atbalstu agrāk tika panākta vienošanās, kas paredz, ka „negribošo koalīcija” – Ungārija, Slovākija un Čehija – tiek atbrīvotas no saistībām aizdevuma sakarā. Taču nu Budapeštas pusdiktators izdomājis, ka neatbalstīšot vispār nevienu Ukrainai labvēlīgu lēmumu, jo Kijiva, raugi, esot pārtraukusi krievu jēlnaftas piegādes Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu „Draudzība”. Ukrainas valdība apgalvo, ka piegādes apstājušās, jo cauruļvads bojāts krievu lidrobotu triecienā. Duetā ar savu kaimiņu velk arī Slovākijas premjers Roberts Fico, kura dzimtenei arī Kremļa „melno zeltu” vajagot kā ēst. Viņš piedraudējis, ka ja piegādes neatsāksies, Slovākija pārtrauks elektroenerģijas piegādi Ukrainai. Bet kamēr Eiropas līderi neskopojas nīgriem izteicieniem par „Draudzības” trubai piezīsties kāro Viktoru, Vašingtonā Ukrainas jautājums šķiet nobīdīts otrajā plānā aiz iespējamās Irānas militārās pārmācīšanas, Epstīna failu blāķiem un, protams, prezidenta ķīviņa ar augstāko tiesu par tarifiem. Tiesa, pirms dažām dienām, kad bez nozīmīgiem rezultātiem bija noslēgušās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas Ženēvā, Baltā nama saimnieks pagarināja Krievijai noteikto sankciju termiņu. Baisi gausais karš Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, karadarbība tiek raksturota kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Par to, cik dzīvību ziedots Kremļa diktatora iegribu un iedomu vārdā, ir visai aptuvens priekšstats, bet dažādi avoti lēš, ka Ukrainas pusē kritušo skaits varētu pārsniegt 60000, savukārt Krievijas pusē šīs aplēses svārstās no apmēram 180000 līdz 350000 un vairāk tūkstošiem. Kopējie zaudējumi, saprotams, ir vairākas reizes lielāki, un, kā domā NATO analītiķi, pērnajā gadā vien Krievijai tie varētu būt apmēram 400000 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo. Kā zināms, šī cena maksāta par pieticīgiem ieguvumiem – pērngad agresoram izdevies papildus iegūt mazāk par procentu no Ukrainas teritorijas, un tagad tā okupēta ir apmēram piektā daļa no kaimiņvalsts. Tomēr daudzi eksperti spriež, ka Krievijai esot vēl diezgan resursu, lai šādi turpinātu vismaz kādu gadu. Izskan gan arī viedokļi, ka rekrutēšanas apjomi atpaliek no dzīvā spēka zaudējumiem un tuvojas brīdis, kad var nākties izšķirties par piespiedu mobilizāciju. Pie tam frontē pēdējā mēneša laikā Krievijas spēki piedzīvojuši nopietnas komunikācijas problēmas. Īlona Maska kompānija beidzot atslēgusi no „Starlink” tīkla nelegāli iegūtos termināļus, kurus krievi izmantoja okupētajā Ukrainas teritorijā, savukārt Maskavas pati bloķējusi „Telegram” tīklu, un daudzas krievu vienības tādējādi palikušas bez ierastajiem saziņas līdzekļiem. Daļēji ar to tiek skaidroti Ukrainas spēku nesenie panākumi, atgūstot ap 200 kvadrātkilometru teritorijas Zaporižjes un Dņipro apgabalos. Vēl pirms tam decembrī krievu vienības izdevās izspiest no Harkivas apgabala Kupjanskas, kuru Krievijas armijas vadība jau bija pasludinājusi par pilnībā ieņemtu. No vienas puses, tie ir nenozīmīgi taktiski ieguvumi, kas, cita starpā, nav mazinājuši Krievijas spēku spiedienu Doņeckas apgabalā, no otras, tas ir apliecinājums, ka Ukrainas armija saglabā uzbrukuma potenciālu. Tiek gan atzīmēts, ka arī Ukraina saskaras ar nopietnām militārā personāla problēmām – apmēram divsimt tūkstoši karavīru, nespējot izturēt frontes apstākļus, esot patvaļīgi pametuši savas vienības. Vēl viens ļoti nepatīkams pārsteigums Krievijai bija sestdien notikušais Ukrainas raķešu trieciens militāro raķešu rūpnīcai Votkisnkā, Udmurtijas autonomajā republikā, aptuveni 1400 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šajā rūpnīcā top mazā rādiusa raķetes „Iskander”, kas tiek izmantotas triecieniem pa Ukrainas teritoriju, un starpkontinentālās raķetes „Topoļ-M”.  Kā apgalvo Kijiva, trieciens veikts ar ukraiņu ražojuma spārnoto raķeti „Flamingo”. Ukrainas ekonomika turas Krievijas agresijas eskalācija 2022. gadā saprotami traumēja arī Ukrainas ekonomiku. Vairākkārt palielinājās Krievijas okupētās teritorijas apmēri, agresorvalsts uzsāka mērķtiecīgu infrastruktūras graušanu, miljoniem iedzīvotāju pameta valsti. Tiek lēsts, ka pagājušajos kara gados agresors pret Ukrainas teritoriju raidījis apmēram 13000 raķešu un vairāk nekā 140000 lidrobotu. Lielu daļu no tiem notriekusi ukraiņu pretgaisa aizsardzība, taču daļa savu mērķi sasnieguši. Tomēr Ukrainas iekšzemes kopprodukts, kas 2022. gadā saruka par gandrīz trešdaļu, nākamajos gados piedzīvoja zināmu atlabšanu, 2023. gadā pieaugot par vairāk nekā pieciem procentiem, 2024. gadā – par vairāk nekā trīs ar pusi, 2025. gadā – par aptuveni diviem procentiem. Kāpums prognozēts arī šogad, tiesa, šais prognozēs nebija ņemti vērā Krievijas nežēlīgi mērķtiecīgie triecieni enerģētikas infrastruktūrai. Resursa „Project Syndicate” autori, ekonomisti Tatjana Derjugina, Anastasija Fedika un Jurijs Gorodņičenko piesauc trīs galvenos faktorus, kas ļāvuši Ukrainas ekonomikai līdz šim saglabāt kondīciju, kas šobrīd pārspēj cerības pilna mēroga kara sākumā. Pirmkārt, tās ir ukraiņu militārās spējas, saglabājot kontroli pār savu gaisa telpu un lielā mērā neitralizējot Krievijas Melnās jūras floti. Attiecīgi Krievijai nav izdevies pilnībā apturēt Ukrainas eksporta plūsmu pa jūras ceļiem. Otrs faktors ir apjomīgā starptautiskā palīdzība, kas aizvadītajos četros gados bijusi vidēji ap 40 miljardiem dolāru gadā. Tā palīdzējusi kompensēt budžeta deficītu, kas ir aptuveni 25% no iekšzemes kopprodukta, segt lielu daļu izdevumu ieroču un energoresursu importam. Savukārt grandiozais militāro izdevumu kāpums – no sešiem miljardiem dolāru 2021. gadā līdz septiņdesmit miljardiem pērngad – ir jaudīgs ekonomikas stimuls. Pēc amerikāņu domnīcas „Jamestown” sniegtajiem datiem lidrobotu ražošanas apjomi Ukrainā pagājušogad sasnieguši četrus miljonus vienību, bet šogad varētu sasniegt septiņus miljonus. Kā trešais faktors tiek minēta Ukrainas Nacionālās bankas sekmīgā darbība, nodrošinot likviditāti un novēršot banku sistēmas sabrukumu. Un, kā atzīmē trīs minētie „Project Syndicate” autori, salīdzinoši stabilais ekonomikas stāvoklis nebūtu iespējams bez ukraiņu uzņēmēju un visas sabiedrības gatavības pielāgoties un paciest grūtības, un radoši meklēt risinājumus. Protams, Krievijas agresijas karš rada Ukrainai milzu zaudējumus un arī milzīgas problēmas, no kurām akūtākās šobrīd ir teju trīs ceturtdaļu elektroģenerējošo jaudu iznīcināšana un jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Sagatavoja Eduards Liniņš.

null