Podcasts about kur

No empātijas līdz apātijai ir viens solis, tā varētu teikt par kādu interesantu fenomenu, ko dažkārt redzam sabiedrībā. Kad kāds garāmgājējs nonāk nelaimē, mēs steidzamies palīgā, ja apkārt nav citu cilvēku. Kolīdz šāda situācija notiek pūlī, reakcija palīdzēt kavējas. Psiholoģijā to dēvē par garāmgājēja efektu. Kāpēc tā rīkojamies? Kas noteiks to, vai būsim empātiski vai apātiski? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Univerisitātes profesors, sociālās psiholoģijas un politikas psiholoģijas pētnieks Ģirts Dimdiņš. Par to, cik atsaucīgi esam vai neesam, ziņojot par kādiem notikumiem, aicinot palīgā, ja kāds nonācis nelaimē, vaicājam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Nadeždu Griņeviču. "Protams, mūsu personībai ir nozīme, un daži cilvēki pēc dabas ir palīdzošāki, altruistiskāki, empātiskāki, bet noteikti būtu liela kļūda reducēt to, vai cilvēki palīdz ārkārtas situācijās, uz rakstura īpašībām, vēl jo vairāk tikai uz empātiju vai altruismu," norāda Ģirts Dimdiņš. Pētnieks skaidro, palīdzēšana - nepalīdzēšana ir pētīta sistemātiski un daudz jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, un pētījumi kopumā ir izkristalizējuši piecus galvenos soļus, lai cilvēki palīdzētu ārkārtas situācijās citiem. Liela loma ir situācijai un dažādām apstākļu sakritībām. "Pirmkārt, mums ir jāpamana ārkārtas situācija, lai rastos interese vai vajadzība palīdzēt vai mēs par domātu par to, vai mums kādam ir jāpalīdz. Otrkārt, mums ir jāinterpretē tā ārkārtas situācija kā ārkārtas situācija. (..) Treškārt, mums ir jāuzņemas atbildība. Un šeit parādās klasiskais saucamais pasīvā novērotāja efekts, jo vairāk ir vēl citu liecinieku bez mums, jo mazāka varbūtība, ka mēs būsim tie, kuri pieslēgsies, mēģinās kaut ko darīt," skaidro Ģirts Dimdiņš. "(..) Mums ir arī jābūt spējīgiem, kompetentiem palīdzēt pat tad, ja mēs saprotam, jā, man būtu jāpalīdz šajā situācijā, bet jautājums, vai es to varu? Paņemt telefonu un piezvanīt mēs varbūt visi varam, bet ja ir jālec ūdenī un kāds jāvelk ārā, vai jāskrien degošā mājā, vai jāiesaistās fiziskā konfliktā, tur jau ir pilnīgi cits jautājums un citi apsvērumi. Ar to viss vēl nebeidzas, jo ir piektais solis, kas ir mūsu racionālā analīze. Vai, ja es iesaistīšos, tās izmaksas nebūs pārāk augstas, salīdzinot ar iespējamiem ieguvumiem neiesaistoties vai arī izmaksām, kas notiks tad, ja neiesaistīšos tajā situācijā. Tātad vienmēr pēdējais solis vēl ir tāda tīri ekonomiski racionāla analīze." "Ir jābūt noteiktām personības iezīmju kombinācijām, lai cilvēks izvēlētos aizturēt likumpārkāpēju ar kaut kādu risku sev. To biežāk dara vīrieši," analizē Ģirts Dimdiņš. "Kur ir vajadzīgā drosmes, fiziskā spēka demonstrēšana, tur biežāk iesaistās iesaistās tieši vīrieši. Tur atkal parādās tas aspekts, ja ir, piemēram, pēc dzimuma homogēna novērotāju grupa, piemēram, ārkārtas situācijai ir pieci liecinieki vīrieši, tad ir lielāka varbūtība, ka viens no viņiem iesaistīsies ārkārtas situācijā, nekā tad, ja tā ir miksēta grupa. Atkal varētu būt tāpēc, ka gribās nodemonstrēt, kurš ir spēcīgāks barā, vai arī ir paļaušanās, ka citi nāks palīgā, ja vajadzēs." -- Bet par grāmatām savā grāmatplauktā, kas saistītas ar šī raidījuma sarunas tēmu, stāsta raidījuma autores Sandra Kropa un Paula Gulbinska. Viņu izvēle - Dexter Dias "10 types of human" (Desmit cilvēku tipi) un Cathy O'Neil "Weapons of Math Destruction" (Matemātikas iznīcināšanas ieroči).

Gēteborgas grāmatu tirgū pirmo reizi viesojas Latvijas dramaturgu delegācija un iepazīstina ar latviešu jaunākās dramaturģijas izlasi angļu valodā. Kultūras rondo studijā par Gēteborgas pieredzi izvaicājam dramaturgus Matīsu Gricmani un Kārli Krūmiņu, kā arī Latvijas Teātra darbinieku savienības starptautisko sakaru koordinatori Maiju Pavlovu. -- No 25. līdz 28. septembrim Gēteborgā norisinājās Gēteborgas grāmatu tirgus. Šogad viena no Gēteborgas grāmatu tirgus fokusa tēmām bija Drāma. Tā uzsvēra dramaturģijas un teātra vietu sabiedrībā gan globālā, gan vietējā mērogā.  Latviju Grāmatu tirgū pārstāvēja dramaturgi Rasa Bugavičute-Pēce, Artūrs Dīcis, Matīss Gricmanis, Kārlis Krūmiņš un Ance Muižniece, un Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) starptautisko sakaru koordinatore Maija Pavlova, piedaloties gan semināros, gan prezentācijās un lugu lasījumos.  Tuvojoties Gēteborgas grāmatu tirgum, Latvijas Teātra darbinieku savienība laidusi klajā latviešu jaunākās dramaturģijas izlasi angļu valodā “Five plays from Latvian theatre”. Tajā publicēti piecu starp 2019. un 2023. gadu sarakstītu lugu tulkojumi. Visas lugas iestudētas vismaz vienu reizi, turklāt izrāde vai dramaturģiskais materiāls saņēmis “Spēlmaņu nakts” nomināciju vai apbalvojumu. Izdevumā iekļautas Ances Muižnieces “Mēs, roks, sekss un PSRS”, Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā”, Artūra Dīča “Ričards. Nekā personīga”, Kārļa Krūmiņa un MI radītais “Frankenšteina komplekss”, kā arī Matīsa Gricmaņa “Kur pazuda valsts” lugas. Lugu izlase veidota speciāli 2025. gada Gēteborgas grāmatu tirgus Drāmas programmai, kas veidota sadarbojoties vairākām Baltijas un Skandināvijas sadarbības partneriem, starp tiem Nordic-Baltic Drama Network, Igaunijas Teātra aģentūra un Lietuvas Teātra informācijas centrs. Latvijas dalība programmā ir bijusi iespējama ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.   

Resûlullâh (s.a.v.) şöyle buyurmuşlardır. “Kur'ân'ı gereği gibi güzel okuyan kimse vahiy getiren şerefli ve itaatkâr meleklerle berâberdir. Kur'ân'ı kekeleyerek zorlukla okuyan kimseye de iki kat sevap vardır.” Burada bahsedilen iki kat sevaptan birinin sebebi şudur: Bu kimse önce Kur'ân okumuştur. Elbette Kur'ân okuduğundan dolayı bir sevap veriliyor. İkinci sevâbın sebebi ise bu kimsenin zahmet çekip üzerinde dikkatle durarak, düşünerek ve yorularak okumasıdır ki zahmet çektiği ve yorulduğu için de ayrıca bir sevap daha veriliyor. Sevabı iki katlı oluyor. Bu hadîs-i şerîfte Efendimiz (s.a.v.)'in müslümanların gönüllerini nasıl aldığını, teşvik edip ümîd verdiklerini şöyle bir düşünelim. Kur'ân-ı Kerîm'i okumak için zahmet çeken kimseleri ümitsiz bırakmak şöyle dursun, zorluk çektiklerinden dolayı kendilerine iki kat sevap müjdelemişlerdir.Resûlullâh (s.a.v.) bir hadis-i şeriflerinde şöyle buyurmuşlardır: “Her kim Kur'ân'dan bir harf okursa bir hasene (bir sevap) kazanır. Bu hasene de on katı ile amel defterine yazılır. Ben, Elif-Lâm-Mim bir harftir demiyorum. Elif bir harftir, Lâm bir harftir, Mim de bir harftir.” Meselâ bir kimse “el-hamdü” kelimesini okursa burada “Elif, Lâm, Hâ, Mîm, Dâl,” olarak beş harf vardır. Öyleyse bu kimse elli iyilik kazanmış olacaktır. Biraz gayret ve himmet sarf etmeyip Kur'ân-ı Kerîm'i okumayan veya ondan bir kısmını öğrenmeyen zavallıların hâlini düşünelim. Bunlar ne kadar bedbaht ve zavallıdırlar ki çok az bir gayreti esirgerler de kendilerini bütün bu iyilik, ecir ve sevaptan, nimet ve servetler kazanmaktan mahrum bırakırlar.(Eşref Ali et-Tehânevî, Hayâtü'l Müslimîn-Müslümanın Günlük Hayatı, s.93)

Peygamberimiz Aleyhisselam'ın kendi zamanında katıldığı savaşlar, kendisinin katılmayıp hedef ve planlarını bizzat belirleyerek sahabesinden birinin kumandasında Medine dışına gönderdiği seriyyelerin yaptıkları harekatlar, gazveler Kur'an'ın ilgili ayetlerinin uygulamalı yorumları olarak İslam Savaş Hukuku'nun temelini oluşturur.

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR sports announcers did not travel to Shepherd University, but provided pre/half/and post game analysis of Kutztown University football dismantling Shepherd on Saturday, Sept. 27, 2025 in West Virginia. 

Türkiye ekonomisinin kırılgan yapısının en önemli kaynaklarından birinin döviz kuru oynaklıkları olduğunu artık hepimiz biliyoruz. Kur artışları sadece fiyat istikrarını bozmakla kalmıyor, aynı zamanda ithalat giderlerini artırıyor enerji ve ara malı maliyetlerini sıçratıyor ve dolaylı olarak faizlerin yukarı yönlü baskılanmasına yol açıyor. Kur–enflasyon–faiz üçgeni, reel sektörü boğarken, paradoksal biçimde bireysel düzeyde spekülatif döviz hesaplarına devasa kazanç imkânı sunuyor. Böylece üreten sanayici ve ihracatçı yüksek oranlı vergilerle sıkıştırılırken, dövizi “bekletme” stratejisiyle kur farkından kazanan bireysel hesaplar neredeyse vergisiz bir kazanç düzeninin ayrıcalığından yararlanıyor.

Students of Dr. Davis's Meteorology class in the Department of Physical Sciences produce weather forecasts for KUR as part of their class assignments. 

Izdevniecība "Orbīta" klajā laidusi rakstnieces un režisores Kristīnes Želves zibprozas krājumu "Dzīve tevi salauzīs", kas veltīts “maziem notikumiem” un veidots pēc pieaugšanas stāstu principiem. Kā justies aktierim Harrijam, ja princese Zeltīte neizrādās tā, par ko viņš to bija uzskatījis? Kurš slepeni un bez atļaujas noliek deviņas rozes uz Ainiņas tikko mirušā vīra kapa? Un galu galā – kas ir zibproza? Kultūras rondo saruna ar režisori un rakstnieci Kristīni Želvi. "Tur ir no visa kā pa drusciņai," atklāj Kristīne Želve, vaicāta, kā var nojust tādus mazus mirkļus, ko ietver šie stāsti, un cik tās ir atmiņas un cik ir izdomāts. "Protams, ka cilvēkiem ļoti patīk meklēt prototipus vai prasīt, vai tas tiešām ar tevi notika? Bet ja viss, kas tur aprakstīts, būtu noticis ar mani, tad es nezinu, kuro dzīvi jau es tagad dzīvotu. Mēs, autori, barojamies no ļoti daudz kā - gan no savas pieredzes, dažādiem notikumiem, sākot no bērnības, beidzot ar to, ka es šorīt, kafiju dzerot, arī pa logu redzēju notikumu, kas varētu kļūt vai nu par patstāvīgu stāstu vai par kādu epizodi citā stāstā; gan no tā, kas ir noticis ar citiem, ko mums pastāsta vai ko mēs kaut kā uzzinām, izlasām, no tā kultūras slāņa, no tā, kas redzēts, dzirdēts." Un, protams, arī Kristīnei Želvei ir savs "slepenais blociņš", kur fiksēt dažādas piezīmes un novērojumus. "Blociņu ieviest mums iemācīja režisors Ansis Epners pirmajā kursā. Viņš teica, ka katram režisoram, katram autoram vajag tādu blociņu, kur tu pieraksti teikumus, idejas, vārdus, tēlus, domas, par ko tu gribētu taisīt. Viņš teica: jums liekas, ka jūs atcerēsieties, bet jūs aizmirsīsiet," stāsta Kristīne Želve. Grāmatas redaktors Vilis Kasims raksturo jauniznākušo zibprozas krājumu: “Krājumā “Dzīve tevi salauzīs” Želve apliecina savu eksperimentētājas talantu, dekonstruējot īsstāstu un miniatūru žanrus, lai padarītu tos atkal jaunus un pārsteidzošus. Stāstiem ir ļoti plašs tēmu loks – no skolas piedzīvojumiem līdz vecumdienu problēmām, no vēsturiskām fantāzijām līdz ironijai par mūsdienu virtuālo realitāti. Želves tekstos dominē humors, kas nereti ir dzēlīgs, tomēr nepārvēršas cinismā, tā vietā sarkastiski apspēlējot klišejas valodā, pasaules uztverē un literatūrā. Vienlaikus šī pieeja nekļūst pašmērķīga, bet gan nereti kalpo par emocionālā pastiprinājuma līdzekli, šķietami humoristiskiem stāstiem bieži noslēdzoties uz minorīgas nots, regulāri pārsteidzot lasītāju nesagatavotu.”

Adı: Kur'an-ı Kerim. Lakabı: Mecid. Lisanı: Arapça. Nüzul zamanı: 27 Ramazan, Fil senesinin 40 yılı. Nüzul mekanı: Mekke, Medine, Hira Mağarası. Nazil eden: Allâhü Teâlâ. Vahimeleği: Hz.Cebrail. Vahyi alan: Hz.Peygamber Efendimiz (s.a.v.). Vahiy sayısı: 24.000 defa. Nazil olma müddeti: 23 yıl. İlk nazil olan ayet: “Yaratan Râbb'inin adı ile oku” (Alak s. 1) İlk nazil olan sure: Alak. Son nazil olan sure: Nasr. Son nazil olan ayet: “Bugün sizin için dininizi kemale erdirdim” (Maide s. 3) Cüz sayısı: 30. Sure sayısı: 114. En azametli ayet: Ayet'el Kürsi. En uzun sure: Bakara 286. En kısa sure: Kevser 3. En uzun ayet: Bakara s. 282. En kısa ayet: Taha Suresi “Ta-ha” ayeti. Mekkî surelerin sayısı: 82. Medenî surelerin sayısı: 20. Mekkî ve Medenî sürelerin sayısı: 12. Kuran'ın yarısındaki sure: Kehf suresi. Kuran'ın anası: Fatiha suresi. Kuran'ın kalbi: Yâsin. Kuran'ın gelini: Rahman Suresi. İki besmele olan sure: Neml Süresi. Besmele olmayan sure: Tevbe Suresi. Hizb sayısı: 120 hizb.Tüm ayetinde Allâh ismi olan süre: Mücadele Süresi. Ayet sayısı: 6236. Ayet Kelime sayısı: 77439. Kelime Harf sayısı: 330733. Harf Nokta sayısı: 105684 nokta. Kuran üç bölümden ibarettir: 1. Allâh (c.c.)'un vahdaniyeti 2. Kıssalar 3. Ahkâm.Kuran'da erkek ve kadın eşit oranda,eşit kelimelerle zikrolunmuştur. Yani; Kuran'da, Erkek 24 defa, Kadın da 24 defa zikrolunmuştur. Bu nokta insanı hayrete düşüren ve insanın üzerinde tefekkür etmesi gereken bir noktadır. Bu nokta Kur'an'da her konunun eşit olarak beyan olunduğunu göstermektedir. Kur'an'da Dünya: 115 defa, Ahiret de: 115 defa, Melekler: 88 defa Şeytan da: 88 defa, Yaşamak: 145 defa ,Ölüm de: 145 defa, Fayda: 50 defa, Zarar da: 50 defa. Bütün bunlar insanı derin tefekküre sürüklemektedir.(www.mevlanatakvimi.com)

KUR personality Alex Schwartz interviews team captains of the KU ice hockey team.

KUR student treasurer and radio personality Alex Schwartz interviews Keith Brintzenhoff of the Berks Fiddle Fest & Kutztown Folk Music Society.

Hafiz Aziz Alili govori o učenju Kur'ana

Menko PM Muhaimin Iskandar mendorong agar dana Rp200 triliun yang dikucurkan ke bank-bank Himbara bisa dirasakan langsung oleh pelaku UMKM. Program ini merupakan bagian dari stimulus ekonomi 8+4+5 yang ditargetkan mempercepat kesejahteraan masyarakat, memperluas kredit usaha rakyat (KUR), dan menyerap jutaan tenaga kerja.#MenkoPM #UMKM #StimulusEkonomi #Himbara #KUR

Daugėjant į Lietuvą patenkančios nedemokratinių režimų simbolikos, siūloma uždrausti įvežti daiktus, kūrinius ar leidinius, kuriais propaguojami arba pateisinami totalitariniai ar autoritariniai režimai, jų vykdyti nusikaltimai bei ideologija. Pokalbis su Seimo Kultūros komiteto pirmininko pavaduotoju Vytautu Juozapaičiu, Vytauto Didžiojo universiteto profesoriumi Gintautu Mažeikiu ir muziejininke, visuomenininke Nina Puteikiene.Nacionaliniame Kauno dramos teatre premjera „Alisa veidrodžio karalystėje“. Penktadienį pradedamas rodyti spektaklis jungia ir tradicinę dramos vaidybą, ir vaizdo projekcijas, ir šiuolaikinį cirką bei kitus fantazijų pasaulį scenoje papildančius elementus. Pasakoja kolega Andrius Baranovas.Rugsėjo 19–20 dienomis Nidoje, Kuršių nerijos istorijos muziejuje vyks VIII tarptautinis Nidos forumas. Pokalbis su forumo projekto koordinatoriumi poetu, vertėju Antanu Gailiumi ir žurnalistu, kino režisieriumi Karoliu Kaupiniu.Pasaulio muzikos naujienose Jurgis Kubilius pasakoja apie vyriausius pasaulio dirigentus, gimtadienio sveikinimą Arvo Pärtui ir skandalą Flamandijos festivalyje, į kurį įsitraukė Belgijos ministras pirmininkas.Ved. Gerūta Griniūtė

Resûlullâh (s.a.v) için “yürüyen Kur'an”,“canlı Kur'an” deniyor. Biz 1500 yıl sonra ona tabi olanlar, onunla birlikte olmaktan mahrumuz. Efendimiz (s.a.v.)'in yaşayan Kur'an oluşu sadece yaşadığı çağa mahsustu diyemeyeceğimize göre, bugünkü müslümanlar ve bizden sonrakiler bu meseleyi nasıl çözecekler? Bu soru müslümanların kalkınmaları için çok önemli. Başta şunu söyleyeyim, Peygamber (s.a.v.) Efendimiz için kullanılan “yürüyen Kur'an” ifadesi yeni bir ifadedir, bilinen ifade Hz. Aişe (r.anhâ) validemizin ifadesidir: “Onun ahlâkı Kur'an'dır.” Cevaba, her meseleyi kapsayan genel bir düşünceyle başlamak istiyorum. Her şey görecelidir, yani biz gelecek nesle nispetle daha hayırlıyız, bizden önceki nesil bizden hayırlıdır, böylece geriye doğru tabiin ve sahabe dönemine kadar gidilir. Bu bizi ye'se sevketmemelidir. Asla pes etmeyip ilerlemek için çabalamalıyız.Peki, İslâm ümmetinin kalkınması için; adımları, metotları, ibadetleri ve ahlâkı ile Peygamber (s.a.v.)'in hidayet yoluna götürecek vesileler nelerdir? Birinci vesile; büyük âlimler, imamlar ve selef-i salihin bize miras olarak bıraktıkları sahih ilmi yaymaktır. İkincisi; bütün insanlar Hz.Âdem (a.s.)'ın çağından günümüze hatta kıyâmete kadar hak veya bâtıl yolunu tutmuşlardır.Biz hakkı desteklemeye çalışmalı, âlimlerin meclislerini ve onların yanında bulunmayı teşvik etmeliyiz. Aynı zamanda hayrı ve hakkı teşvik edip fesâdı yıkmaya çalışmalıyız. Bir başka önemli husus da, müslümanlar arasında selef-i salihin ahlâkını daima yaşatmalı ve yaymalıyız.“Bu genel bir sözdür, fakat uygulaması nasıl?” diye sorabilirsiniz. Cevabı: Uygulama selef-i salihin haberlerini, menkıbe ve ahlâkını yaymakla mümkündür.(Muhammed Avvame Hocaefendi, Din ve Hayat Dergisi, 35. Sayı, s.61)

KUR sports announcers did not travel to Edinboro, but provided pre/half/and post game analysis of Kutztown University football dismantling Edinboro 34 to 0 on Saturday, Sept. 13, 2025 in Erie County. 

Dronai šiandien – ne tik pramoga, bet ir rimta technologija. Kur yra riba tarp žaislo ir bepiločio orlaivio, kuriam galioja griežtos saugumo taisyklės?Kur nukeliauja oro uostuose konfiskuojami daiktai ar saugumo patikros „neįveikęs“ bagažo turinys?Lietuvos miestų gatvės prabilo tarmiškai. Siekiant priminti apie lietuvių kalbos įvairovę inicijuota kampanija, kurios metu Lietuvos miestų gatvėse pasirodė daugybė tarmiškų posakių, atkeliavusių iš skirtingų etnografinių regionų atstovų lūpų.Šiaulių istorijos muziejuje pristatyta paroda „1915-ieji Didžiosios istorijos paraštėse“. Ji skirta Pirmojo pasaulinio karo Šiaulių mūšio 110-osioms metinėms paminėti.10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

Yüce Allâh, Hz. Peygamber (s.a.v.)'i hak üzere göndermiş, O (s.a.v.)'e Kur'ân-ı Kerîm'ini indirmiş ve bu Kitâbı muhâfaza etmeyi garanti ettiğini bildirmiştir. Nitekim Yüce Allâh bu konuda şöyle der: “Kur'ân'ı kesinlikle biz indirdik; elbette onu yine biz koruyacağız.” (Hicr s. 9) Yine Yüce Allâh, Resûlü Hz.Peygamber (s.a.v.)'i, dînini ve Kitâbı'nı açıklamakla görevlendirmiştir. Nitekim bu husûsta Allâhü Teâlâ “İnsanlara kendilerine indirileni açıklaman için ve düşünüp anlasınlar diye sana da bu Kur'ân'ı indirdik.” (Nahl s. 44) buyurmaktadır. Yüce Allâh, Peygamber (s.a.v.)'i, açıklamakla görevlendirdiği husûsları açıklamak üzere ümmeti içinde belli bir süre bırakmış, sonra da O (s.a.v.)'i ve ümmetini apaçık bir yol üzere bırakmış olarak kendi râhmetine almıştır. Artık müslümanlar, herhangi bir olayla karşılaştıklarında Allâh (c.c.)'un Kitâbı'nda ve Peygamberi (s.a.v.)'in sünnetinde o olayın açıklamasını ya açıktan açığa veya delâlet yoluyla bulacaklardır. Yüce Allâh, her asırda Hz. Peygamber (s.a.v.)'in ümmeti arasından İslâm'ı açıklayan,ümmeti için muhâfaza eden ve bid‘atı ondan uzak kılan âlimler çıkarmıştır. Nitekim Hz. Peygamber (s.a.v.) “Bu ilme her nesilden onların âdil olanları vâris olur. Bunlar, aşırıların tahrîfini, haksızların haksız isnâdlarını ve câhillerin te'vîlini ilimden uzak ederler” (Beyhakî) buyurmuştur. Bu haber, sahâbe döneminden günümüze kadar her asırda doğru çıkmıştır. Her çağda sünnetin râvîlerini tanıyan belli bir topluluk mevcûd olmuş, cerh ve ta‘dîl açısından onların durumlarına vâkıf olmuş, durumlarını beyân etmiş ve bunları kitaplarda zikretmişlerdir.(Muhammed Abdurreşid En-Nûmanî, İmâm-ı Azam Ebû Hanîfe (r.a.)'in Hadis İlmindeki Yeri, s.27-28)

Yirmibir Bitcoin Podcast'in "Bitcoin ve İslam" serisinin bu bölümüne hoş geldiniz.Bugün, Bashar Humeid'in "Kriptik Süreklilik" adlı makalesini inceliyoruz. Bu çalışma, Bitcoin'i tarihin en devrimci gelişmelerinden biri olarak ele alırken, onun İslam düşüncesiyle derin felsefi, teknik ve tarihi bağlantısını aydınlatıyor.Bitcoin'in neden "sihirli internet parası" olarak adlandırıldığını, sınırsız miktarda enerjiyi nasıl depoladığını ve aktardığını ve 21 milyon birimle sınırlı arzının onu altından bile daha nadir kıldığını keşfedin.Podcast, Kur'an'ın "Ol" (كن) emri ve esrarengiz harf kombinasyonları ("surelerin anahtarları") gibi kavramlarla Bitcoin teknolojisi arasındaki paralellikleri irdeliyor. İslami bilginlerin kriptoloji bilimine temel katkıları vurgulanıyor; El-Kindi'nin frekans analizini ve İbn al-Durahim'in şifreleme sistemlerini modern kriptografinin kökleri olarak sunuyor.İslam'ın neden kriptoloji dostu olduğunu, dil (kodlama), özgür irade ve sorumluluğun insanlığın halifelik rolündeki temel nitelikler olarak nasıl ele alındığını ve bunların Bitcoin'in işleyişiyle nasıl iç içe geçtiğini anlayacaksınız.Tevhid (Allah'ın birliği) ilkesinin evrenin matematiksel düzeniyle bağlantısı ve bunun Bitcoin'in kurumsal olmayan, merkeziyetsiz yapısıyla nasıl örtüştüğü ele alınıyor. Ayrıca, hem Kur'an'ın hem de Bitcoin'in temel basitliğinin karmaşık sistemleri gizleyen ideolojilere tezat oluşturduğu vurgulanıyor.Bitcoin'in "İş İspatı" (Proof of Work) mekanizması, meritokrasi ve parasal tevhid kavramları üzerinden açıklanıyor. Bu, merkez bankalarının para arzını manipüle etme gücünün aksine, Kur'an'ın eylemlere dayalı ödül ilkesiyle paralellik kuruyor.Son olarak, İslam medeniyetinin ticaret ve serbest piyasa ruhuyla Avrupa kapitalizmine nasıl zemin hazırladığı ve bu mirasın ilk Bitcoin pazar yeri "Silk Road"a nasıl ilham verdiği anlatılıyor. Cypherpunk hareketinin bireysel özgürlük, mahremiyet ve devlete karşı duruş gibi değerlerinin İslam'ın casusluk yasağı ve adil zekat toplama ilkeleriyle nasıl örtüştüğü inceleniyor. Bitcoin, Ümeyye Halifesi Abd al-Malik'in sağlam para reformlarına benzer şekilde, sağlam para prensiplerine bir dönüş olarak sunuluyor.Bu bölümle Bitcoin'in sadece teknolojik bir yenilik değil, aynı zamanda derin kültürel ve dini köklere sahip küresel bir hareket olduğunu keşfedin.Kaynak

Ierakstot interneta meklētājā angļu vārdu „agility”, ko tulko kā veiklība, algoritms piedāvās neskaitāmu skaitu vingrinājumu, kas domāti cilvēka veiklības uzlabošanai. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot mazāk par cilvēkiem, bet vairāk par suņiem un viņu veiklības treniņiem. Adžiliti ir sporta veids, kurā suns, klausot saimnieku, pārvar dažādus šķēršļus noteiktā trasē! Sunim tā ir kā spēle un rotaļa kopā ar saimnieku. Plašāk stāsta Natālija Sokolova, kura nodarbojas ar šo sporta veidu, un trenere, starptautiskās kategorijas tiesnese Lidija Beļajeva kopā ar šeltiju Varju. Pieredzē dalās Saiva Pekuse. Viņa ir četrus gadus veca Austrālijas ganu suņa saimniece. Kad suņa riešana sāka traucēt gan pašiem, gan kaimiņiem, kinologs ieteica suni aizvest uz adžiliti nodarbībām. Lidija Beļajeva iepazīstina ar adžiliti: ir vairāki šķēršļi, dažādas barjeras, bumbas, slaloms, kuras suņiem jāpārvar noteiktā secībā un mēs kā treneri suni vedam cauri trasei noteiktā secībā un pēc iespējas ātrāk. Kurš ātrāk pieveiks bez kļūdām, tas arī uzvar. Šajā veiklības sporta veidā notiek gan vietējās, gan starptautiskas sacensības, ir cilvēki, kuri vienkārši nāk treniņā un nekad nepiedalās sacensībās, vienkārši suņa veselībai, savai veselībai, jo cilvēkam tur arī ir diezgan daudz jāpaskrien. Adžiliti uzlabo cilvēka un suņa savstarpējo kontaktu, jo suns skrien bez pavadas, bez siksnas lielā ātrumā un klausās. "Suņiem patīk skriet. Sākumā var motivēt ar kārumiņu vai mantiņu, kas nu kuram patīk. Pēc tam viņam vienkārši patīk pats process, patīk skriet, patīk piedalīties, kopā ar savu saimnieku kaut ko padarīt. Tad vairāk nevajag ne ar ko motivēt. Viņš atnāk uz laukuma un ir tik motivēts kaut ko darīt, ka tik skrien," stāsta Lidija Beļajeva. Ne visu šķirņu suņi var trenēties, lai piedalītos sacensībās, bet savam priekam piedalīties noteikti var daudzi. "Adžiliti ir kolosāla brīnumtabletīte, kā risināt suņu uzvedības problēmas, bet treniņiem nav jābūt septiņas reizes nedēļā," uzskata Natālija Sokolova. "Mans stāsts, kāpēc es atnācu adžilti, ir saistīts ar to, ka tad, kad tu lasi aprakstu par šķirnes izvēli, tev liekas - man būs visgudrākais suns pasaulē. Tad tu saskaries ar to, ka visgudrākajam sunim pasaulē ir vajadzīga mentāla slodze. Tie, kuri paņem aktīvas suņu šķirnes, kuras ir ar augstu IQ, rēķinieties, ka jums būs jādod mentālā slodze," pieredzē dalās Natālija Sokolova. "Manā gadījumā viss tik perfekti salikās, ka nāca adžilti, bet es sapratu to, ka ir jāiemāca arī paklausības pamati. Jo adžiliti ir par ļoti ciešu kontakta izveidi starp saimnieku un suni, bet bez kaut kādiem pamatiem, ka sunim ir, piemēram, jāpaliek startā, tu nevari to visu izveikt."  

Eiropas basketbola čempionātā sākas izšķirošās spēle. Šodien, 6. septembrī, norisināsies četras pirmās astotdaļfināla spēles. Vienā no tām Latvijas izlase tiksies ar lietuviešiem. Spēles sākums plkst. 18.30. Lietuvieši savas apakšgrupas spēles aizvadīja Tamperē, uzvarēja četrās no piecām cīņām - dienvidu kaimiņi pārspēja Lielbritāniju, Melnkalni, Somiju un Zviedriju, bet zaudēja pagaidām perfekti spēlējošajai Vācijai. Latvija apakšgrupā zaudēja Turcijai un Serbijai, bet uzveica Igauniju, Portugāli un Čehiju. Lietuvas izlasei šajā Eiropas čempionātā traumas dēļ vairs nepalīdz pirmais saspēles vadītājs Roks Jokubaitis, bet Latvijai arī savainojuma dēļ vairs nepalīdz uzbrucējs Andrejs Gražulis. Latvijas un Lietuvas basketbola izlase 21.gadsimtā finālturnīros tikušās piecreiz - lietuvieši uzvarējuši trīsreiz, bet latvieši divreiz. Mums, protams, zīmīgākās ir abas Latvijas uzvaras: 2001.gadā arī astotdaļfinālā latvieši triumfēja ar 94:76 (starp citu 15 punktus tajā spēlē guva mūsu kolēģis Uvis Helmanis), bet 2023.gada Pasaules kausā cīņā par piekto vietu Latvija uzvarēja ar 98:63. Kur slēpjas lietuviešu spēks un kā vērtēt Latvijas izlases līdzšinējo sniegumu, stāsta bijušais Latvijas izlases saspēlēs vadītājs, kurš jau ilgstoši Lietuvā strādā par treneri, Sandis Buškevics. Vēl šodien Turcija spēkosies ar Zviedriju, Francija tiksies ar Gruziju un Serbija spēkosies ar Somiju.

Hz. Ebûbekir (r.a.) şöyle buyurur: “Kim, Peygamber (s.a.v.) Efendimiz hazretlerinin mevlidinin okunması için bir dirhem harcama yaparsa;o kişi cennette benim refikim ve arkadaşımdır.”Cüneyd-i Bağdadî (k.s.) Hazretleri buyurdu ki: “Kim, Peygamber (s.a.v.) Efendimiz hazretlerinin mevlidinin okunduğu yerde hazır olur,mevlîde tazim' eder, kadr-u kıymetini bilirse;o kişi îmân ile ölür.”Celâleddîn Suyûtî (k.s.) hazretleri der ki: “Herhangi bir ev, mescid veya mahalle (yer)de Peygamber (s.a.v.) Efendimiz hazretlerinin mevlîdi okunursa; muhakkak ki melekler, o evi, mescidi veya mahalleyi (yeri) kuşatır. Melekler o mekanın ehli üzerine salât-ü selam okur (istiğfar) ederler. Allâhü Te‘âlâ Hazretlerinin rahmet ve rızâsı ile onların hepsini içine alır. Ama nûr ile tavaf edenler, yâni Cebrail, Mikâil, İsrafil ve Azrail (a.s.e.), Peygamber (s.a.v.) Efendimiz hazretlerinin mevlîdinin okunmasına sebep olanlar üzerine salât okur (onlar için tevbe ve istiğfarda) bulunurlar.Ama mevlîdin (ney, saz, tambur, def veya benzeri) herhangi bir çalgı ve musîkî aletiyle okunması doğru değildir.Çalgı ve musîkî aletlerinin çalınması asla sevabı olan bir şey değildir. Çalgı ve musîkî aletlerinden sevap beklemek büyük bir hatadır.Allâh korusun kişiyi küfre götürür. Bundan dolayı mevlîdlerin herhangi bir çalgı aleti olmaksızın büyük bir hüşû ve tefekkürle okunması gerekir.Özellikle Mevlîd-i Şerîfin “bahirleri”nin arasında getirilen salavatlar, tekbirler, tehliller ve okunan Kur'ân-ı Kerîm tilavetlerinin sevapları ölülere bağışlanabilir…Peygamber (s.a.v.) Efendimiz Hazretlerinin doğduğu güne sevinmenin ve o gün yemek yedirmenin ve mevlid-i okutmanın fazileti çok büyüktür.Şükür için mevlid gecesinden önceki veya sonraki gün oruç tutmak güzel görülmüştür.(Şihâbüddin Ahmed b. Heytemî, Nîmetü'l Kübrâ, s.5)

Campus weather experts 'Monsoon' Mike Regensburger (advisor of Kutztown University Radio) and Dr. Michael Davis (Physical Sciences Professor) discuss past, present, and future weather trends, along with a specialized topic, this show's topic being how Dr. Davis's students will be helping provide weather forecasts for airing on KUR. 

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

KUR'ÂN VE SÜNNET İKLİMİNDEN CİHÂNA AKSEDEN EN GÜZEL MÎRAS

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā. "Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis. Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā. "Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis. Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane. Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta.  "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti." Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.

Kodėl pastaruoju metu Šiaulių centre piko metu susidaro spūstys?Kur iš Mkikalojaus Konstantino Čiurlionio paveikslo dingo debesys?Turistus Pamaryje plukdantys verslininkai sako, kad ši vasara jiems buvo prastesnė nei pernai, o pernykštė – irgi prastesnė nei užpernai. Kodėl?Vienas ispaniško sūrio ritinys kainuoja 36 tūkst. eurų. Kodėl?Visuomenininkai siūlo pasienyje su Baltarusija atkurti bent dalį pelkių ir taip jas panaudoti kaip gynybos priemonę nuo priešo iš Rytų. Vakarų mokslininkai vis garsiau kalba, kad tai turėtų padaryti visos su Rusija ir Baltarusija besiribojančios Europos valstybės. Ar tai įmanoma?Vilniaus universiteto mokslininkai kviečia gyventojus duoti kraujo ir taip padėti pildyti pirmą kartą istorijoje jau pradėtą kurti lietuvių tautos populiacijos ir retųjų ligų biobanką. Rytoj, Rugsėjo 1-ąją, šimtai Medicinos fakulteto pirmakursių sustos į A raidę ir taip paskelbs pilietinės akcijos „Gyvoji Lietuvos ABC“ pradžią.Etnologo Liberto Klimkos komentaras.Ved. Edvardas Kubilius

Po dviejų rekordų – antirekordas. Donatas Urbonas, Augustas Šuliauskas ir Jonas Miklovas „BasketNews.lt podkaste“ aptaria Lietuvos rinktinės pasirodymą trečiosiose Europos čempionato rungtynėse – 88:107 nusileista Vokietijai. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – EuroBasket 2025 žiūrėkite per Telia Play. Krepšinis, filmai, serialai – viskas vienoje vietoje, visur, kur tik norit. Daugiau: https://www.telia.lt/privatiems/televizija/planai – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Lietuvos rinktinės rungtynių transliacija po atviru dangumi rugsėjo 1 d., 20.30 val., BasketNews vasaros namuose, Bernardinų kieme. Lietuva prieš Suomiją - atvyk ir palaikyk savo komandą! Daugiau: http://bit.ly/4fWrGRT Temos: Pamatėme savo lygį? (0:00); Detalės, dariusios skirtumą rungtynėse (4:57); Dar nežinome, kas nutiko per ilgąją pertrauką (9:43); Prabanga turėti Wagnerį (11:14); Lietuvos antirekordas (13:07); Ką turėta omenyje apie „rekordus prieš 10 metų“? (14:06); Sužinome apie rasizmo skandalą (16:21); Ar fanai turėtų nustoti ploti krepšininkams? (20:25); Ar vokiečiams net nereikia trenerio? (22:08); Gintis galime, bet ar norime? (23:58); Kaip vokiečiai sukaustė lietuvius (25:44); Kaip keistų rinktinės vaizdą keli neatvykę žaidėjai? (30:35); Schroderis atskleidžia, ką padarė fanas (31:44); Šašlykai Vilniaus biure (32:35); Rinktinės problemos be Jokubaičio (33:45); Kodėl antroje pusėje neilgai žaidė Sedekerskis (37:09); Deivido Sirvydžio vaidmuo rinktinėje (40:13); Karolio drąsus spėjimas pasiteisino? (44:48); Istorinis Latvijos ir Estijos ketvirtas kėlinys (45:48); Ko bijome aštuntfinalyje? (47:06); Išvadas padaręs Jokubaitis (49:17); Ar Bogdanovičiaus trauma keistų čempionato favoritus? (50:45); Nustebinusi Kurtinaičio reakcija į klausimą (54:00); Nereikia daryti tragedijos po vieno pralaimėjimo (56:12); Skirtingi Normantai „Ryte” ir rinktinėje (58:29); Kur galima sužinoti daugiau apie Eurobasket? (1:01:36).

"Geist von Würzburg": Regierung legt Reformfahrplan bis Ende des Jahres fest. Bilanz: Der Sommer 2025 bricht keinen Rekord - war aber warm. Große Freude: Die Maus ist aus der Kur zurückgekehrt. Moderation: Robert Meyer Von WDR 5.

Jūrų muziejaus istorinis laivas kurėnas dalyvauja „Sail Amsterdam“ – viename didžiausių jūrinių renginių pasaulyje. Per kelias dienas laivo įgula susitiks su Nyderlandų lietuviais, kurie taip pat kviečiami plaukti šiuo laivu.Susisiekimas su vienu gražiausių mūsų kampeliu – Kuršių nerija – nėra labai patogus: per reti viešojo transporto maršrutai, kartais i6vis nebelieka bilietų. o tie, kurie atvyko automobiliais, neturi kur jų pastatyti. Kaip reikia vertinti susisiekimą su Kuršių nerija? Pas6nekovas – Darius Jasaitis.Didžėjų pasaulyje siekiantis įsitvirtinti vilnietis Tomas Tradišauskas pristato valandos trukmės muzikos miksus, kuriais nori atkreipti dėmesį į tai, kad daug šiuolaikinių žmonių gyvena paskendę svaigaluose bei stereotipuose. Kaip skamba tokia kūryba ir kodėl būtent ši tema sudomino jauną kūrėją? Pokalbis su Tomu Tradišausku.Šilutės rajone Gintaras ir Vilma Adomavičiai kurią parką, kurį vadina "Hortenzijų rojumi“.Ved. Edvardas Kubilius

Jis grįžo! Kas grįžo? Jonas Miklovas grįžo! Likus kiek daugiau nei savaitei iki Europos krepšinio čempionato pradžios jis kartu su Tomu Purliu ir Karoliu Tiškevičiumi apžvelgė Lietuvos ir kitų Europos rinktinių pasiruošimą turnyrui. Dėmesio sulaukė ir Kauno „Žalgirio“ pasiruošimo sezonui pradžia, ir naujienos dėl Manto Stonkaus. Tinklalaidės partneriai: – EuroBasket 2025 žiūrėkite per Telia Play. Krepšinis, filmai, serialai – viskas vienoje vietoje, visur, kur tik norit. Daugiau: https://www.telia.lt/privatiems/televizija/planai – OSHEE – gėrimai aktyviems žmonėms, kuriems sveikata, judėjimas, nuolatiniai iššūkiai, sekimas dabartinėmis tendencijomis yra aistra, gyvenimo būdas, o kartu ir profesionalios karjeros įvairiose sporto šakose pagrindas. OSHEE produktų ieškokite visose maisto prekių parduotuvėse. – Serialo „Pionieriai“ peržiūra kartu su Telia Play po atviru dangumi - jau rugpjūčio 19 d., 19.30val. BasketNews vasaros namuose, Bernardinų kieme. Daugiau informacijos apie renginį: http://bit.ly/3HqY3LR – Lietuvos rinktinės rungtynių transliacija po atviru dangumi rugpjūčio 20 d., 19.30val., BasketNews vasaros namuose, Bernardinų kieme. Lietuva prieš Turkiją - atvyk ir palaikyk savo komandą! Daugiau informacijos apie renginį: https://bit.ly/471cNeJ Temos:  Jono atostogos ir griovys kaime (0:00);  U16 rinktinės sėkmė (3:34); Derlinga jaunimo vasara ir užknisanti sistema (9:50); Jūsų komplimentai Augustui Šuliauskui (13:50); Šventė ir pergalė Šiauliuose (18:38);  Stabilaus penketo Lietuva neturi (20:50); Mažai ką reiškiančios pergalės (26:15);  O kaip jums ispanai? (29:49); Topinės kontrolinės rungtynės: Serbija-Vokietija (33:34); Nepralaimintis Kurtis ir bėganti komanda (37:51);  Kosminis Markkanenas (43:48);  Valančiūno pražangos ir Kurčio priekaištai (45:19); Lietuvos tritaškiai ir pasireiškęs roliniai žaidėjai (49:19); Lietuva-Turkija ir galutinis dvyliktukas (50:50); Luka Dončičiaus trauma (55:41);  „Žalgirio“ pasiruošimo pradžia ir artėjantis LKL sezonas (57:07);  „Žalgirį“ paliekantis Mantas Stonkus (1:05:25); Karolio atsiprašymas, Basketnews naujienos ir Eurobasket fantasy žaidimas (1:08:17);  Karolio Liako rubrika (1:12:00).

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Par sēņu vietām, kurās izdevies labu ražu, parasti citiem nestāsta. Kā atrast labākās sēņu vietas: kur patīk augt gailenēm, baravikām un citām sēņotāju iekārotām sēnēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj AS "Latvijas Valsts meži" mežierīcības meistars Vidusdaugavas reģionā Kārlis Taukačs, Rīgas mežu bioloģiskās daudzveidības eksperts Gatis Eriņš un Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniela. Ierakstā uzklausām Rūtu Kuriņu. Viņa uz mežu sēnes lasīt dodas kopš bērnības, jau apmēram 30 gadus. Viņa izaugusi piecu bērnu ģimenē un sēņu un ogu lasīšana un pārdošana bija laba iespēja sagādāt visu skolai nepieciešamo. Tagad došanās uz Tomes mežiem viņai ir hobijs. "Šo gadu var saukt par gaileņu gadu, parējās sēnes pa druskai parādās, bet sēņotāju interesējošā daudzveidība ir maza pagaidām," vērtē Inita Dāniela. Viņa arī atgādina: Ja cilvēkam ir jautājums – vai šī sēne ir ēdama, tad noteikti viņam tā nav ēdama. Drīkst lasīt tikai tās sēnes, kuras droši pazīst. Kurām sēnēm patīk kādos mežos? "Tā pati gailene - sausie, mēreni mitrie skujkoku meži, tur būs diezgan droši atrodama. Apšubekas meklēt ietu uz lapainākiem mežiem, kur vairāk ir apses, lazdas, liepas. Saprotot, kas šajā sezonā no sēnēm ir izaudzis, uz atbilstošu mežu jāiet. Cūcenes vēlā rudenī – egļu mežos," iesaka Gatis Eriņš. "Protams, pieauguši meži, lieli meži, arī izcirtumos ir sēnes, bet tur sēnes lasa mazāk." Inita Dāniela papildina, ka gailenes labprāt aug arī lapu koku tuvumā. Savukārt baravikas ir dažādas - ir priežu baravika, egļu baravika un ir vasaras baravika, kas zem ozoliem aug. Arī apšubekas ir dažādas. Sēnes ir garšīgas, kaloriju tajās nav daudz. "Ja sēnes sacep ar speķīti, vai vēl apcep sviestā un pieliek saldo krējumu, tad sēnes nav vainīgas, ka šis ēdiens ir kaloriju bumba," norāda Inita Dāniela. "Nav jau obligāti sēnes jāēd. Var nevākt ēšanai, tāpat priecāties, fotografēt. Ļoti daudzi cilvēki ir uzlikuši sev mērķi pēc iespējas vairāk sugas iepazīt, sakrāt bildītes. Meklē visādus eksotisku sīkumiņus. Uz mežu iet un par sēnēm priecāties var un vajag." Savukārt Kārlis Taukačs mudina sēņošanas maršrutu saplānot jau mājās, izmantojot "LVMgeo" lietotni, kurā var redzēt mežaudžu plānu. Tur var redzēt, kādas sugas kurā mežā aug un cik tās ir vecas. "Dīvānā sēžot var saplānot savu ceļu, kur un kā dosimies, ka ieiesim šajā priežu jaunaudzītē salasīt gailenes, ieiesim šajā ozolu - egļu audzīte salasīt baravikas, tad tajā laukmalītē, kur apses aug, salasīsim apšubekas. To maršrutu var mājās nospraust un visticamāk, tas veicinās pilnu groziņu," iesaka Kārlis Taukačs. Viņš arī atgādina un iesaka mežā netrokšņot. Citās domās ir Gatis Eriņš, kurš tomēr iesaka vismaz skaļi aiztaisīt mašīnas durvis, lai zvērus, ar kuriem nevēlamies satikties, brīdinātu par savu ierašanos mežā. Bet runājot par mašīnas novietošanu, viesi atgādina, ka auto jānovieto tā, lai citi varētu pabraukt garām.  Tāpat arī atgādinājums, ka mašīnu nedrīkt nobraukt no ceļa garā zālē, jo tas var veicināt aizdegšanos no karsta izpūtēja. Arī kūdrainās augsnēs nevajadzētu atstāt. Pirms novietot mašīnu, ieteikums padomāt, vai tā nevar aizdedzināt mežu, kā arī, lai citi var pārvietoties pa mežu.

Dein Weg zum Tiefschlaf beginnt hier!

Bu bölümde, İslam hukukunda kesinlikle yasak olan "riba" (faiz ve tefecilik) kavramını derinlemesine inceliyoruz. Kur'an ve Hadislerde riba'nın ne kadar şiddetli bir günah olduğunu ve modern finans sisteminin temelinde yatan bir yozlaşma olduğunu ortaya koyuyoruz.Mevcut itibari para (fiat) sisteminin nasıl işlediğine odaklanıyoruz: Dolarların büyük ölçüde ticari bankalar tarafından, borç vererek ve faiz (riba) ekleyerek yaratıldığını açıklıyoruz. Bu sistemin enflasyon, satın alma gücü kaybı ve insanları etik olmayan yatırımlara yönlendirme gibi ciddi sorunlara yol açtığını ele alıyoruz. İslami bankaların dahi mevcut itibari standardında riba sorununu tam olarak aşamadığını, çünkü paranın doğasının borca dayalı olduğunu vurguluyoruz.Riba'nın yıkıcı etkilerini hem bireysel hem de küresel düzeyde tartışıyoruz. Bankaların insan emeğini nasıl sömürdüğünü, şirketlerin iş modellerinin faiz arbitrajına dönüştüğünü ve IMF gibi uluslararası kuruluşların gelişmekte olan ülkeleri nasıl borç sarmalına soktuğunu gözler önüne seriyoruz. Bu sistemin nihai amacının insanlığı borç köleliğine sürüklemek olduğunu belirtiyoruz.Peki, bu riba temelli sistemden çıkış yolu nedir? İşte burada Bitcoin devreye giriyor! Bitcoin'in sabit 21 milyonluk arzı ve öngörülebilir üretimi sayesinde enflasyona dirençli bir yapı sunduğunu açıklıyoruz. Bitcoin standardında paranın değerinin artması beklenirken, insanların faiz kazanmak için borç vermeye daha az meyilli olacağını, aksine güven temelli, kâr ve zarar paylaşımına dayalı iş modellerinin ön plana çıkacağını ele alıyoruz. Bankaların artık sadece borç vererek değil, gerçek değer üreten hizmetler sunarak var olabileceği bir gelecek vaat ettiğini tartışıyoruz.Müslümanlar için Bitcoin, paranın "kaynak kodunda" riba'nın yer almadığı, helal birikim ve işlem yapma özgürlüğü sunan devrim niteliğinde bir anti-riba teknolojisidir. Dünya genelinde enflasyonist para birimleri çökerken, Müslüman ümmetinin finansal bir "hicret"e ihtiyacı olduğunu ve Bitcoin'in bu yolculukta kilit rol oynayacağını vurguluyoruz. Riba'dan kaçınmak isteyen tüm Müslümanlar için Bitcoin, çözüme giden yolun önemli bir parçasıdır.Kaynak

From the desk of Pete: If you tuned in last week for the conclusion of an historic Month of Action, you heard Charlie go "Missing in Action" at the end of the show. Anna and Pete pooled their resources together and executed a worldwide man hunt for their fearless leader. Our first stop was the Land of the Rising Sun, JAPAN! Ultimately, we came up empty handed, however there were signs of Charlie having been in the quiet town of Kurôzu-Cho. We found his Month of Action bandana in a washing machine, but it had been twisted into a horrific spiral shape, or an uzumaki as the locals explained. The word uzumaki reminded Pete of a movie so before we continued our search, we took a break and invited Daniel from the Geeks with Beards podcast over to cover a supremely weird J-Horror film based off a Junji Ito manga called Uzumaki. You better tune in to this episode because you won't believe your ears.

Bu bölümde sıkça merak edilen ama çok az konuşulan bir soruya cevap arıyoruz:Komplo teorileri kurmak dinen caiz midir?

Klaipėda – vienas seniausių miestų Lietuvoje. Jos vardas rašytiniuose šaltiniuose pirmą kartą paminėtas dar 1252-aisiais, tad šiemet miestas mini 773-ąjį gimtadienį. Šie metai paskelbti ir Simono Dacho metais. Kaip vokiečių poetas susijęs su Klaipėda ir kokius jo pėdsakus mieste galime sutikti iki šių dienų?Minint 773-iąjį Klaipėdos gimtadienį, Klaipėdos garbės piliečio regalijos įteiktos dailininkui Edvardui Malinauskui, o Klaipėdos kultūros magistru paskelbtas aktorius Rimantas Pelakauskas. Tai žmonės, kūrę ir tebekuriantys Klaipėdai, bei garsinantys miesto vardą ne tik Lietuvoje, bet ir užsienyje.Klaipėdos uostas, galima sakyti, yra vienmetis su pačiu miestu, nes istoriniai šaltiniai skelbia, kad 1252-aisiais metais, kai būtent šie metai, kai Livonijos ordinas ir Kuršo vyskupas pasirašo sutartį dėl pilies statybos prie Dangės upės žiočių, yra laikomi ir Klaipėdos uosto pradžia. Koks gi tas uostas yra dabar, koks yra miesto ir uosto santykis?Šiek tiek daugiau nei prieš metus įkurtas Kauno jaunimo simfoninis orkestras „Da Capo Al Fine“ šią vasarą pluša iš peties – įrašinėja Juozo Naujalio simfoninę kūrybą, kurios akcentas – simfoninė poema „Ruduo“. Planuose – didžiausios pasaulio scenos, tarp narių - ir mokykloje besimokantys muzikantai.Ved. Paulius Selezniovas

Hesap günü tamamlandı, herkes yerini aldı... Cennetin sonsuz mutluluğu ve cehennemin derin pişmanlığı bu videoda Kur'an ve hadislerle canlanıyor. Sonsuz hayat seni bekliyor!

Die Reparaturen bei der Bahn dauern länger. Die Kosten für Abwasser und Müll sind in NRW sehr unterschiedlich. Die angebrannte WDR-Maus kommt in Kur. Von Caro Köhler.

Pokalbis apie pasitraukimą iš antrosios pensijų pakopos. Kaip tai padaryti, kas iš jos gali pasitraukti ir kiek pinigų galima pasiimti?„Meta“ nusprendė apmokestinti vartotojus, jeigu jie nenori ilgiau žiūrėti reklamų. Kur link tai veda ir kaip ateityje naršysime socialiniuose tinkluose?Ved. Urtė Korsakovaitė

#127 – baumas par supervaroņu kino "nāvi" ir izrādījušās krietni pārspīlētas. Tik tikko, viena pēc otras ir iznākušas divas megakomiksfilmas – "Superman" un "The Fantastic Four: First Steps" –, kurām tad arī pievēršamies šajā podkāstā. Kurš uzvarēja – "Marvel" vai DC? Noklausieties, lai uzzinātu. Šajā raidījumā:Ari Astera "Morbius" un citi jaunumi (00:02:59);Plugs, plugs, plugs (00:46:36);"Superman" (00:58:23);"The Fantastic Four: First Steps" (01:32:04)Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Toms CielēnsMontāža: Toms Cielēns