Podcasts about Skat

Par darbiem, kurus nesen Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājies savas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanai, par ilustrāciju kolekcijas nozīmi, kā arī par citām laikmetīgās mākslas aktualitātēm raidījumā "Mākslas vingrošana" sarunājas ilustratore Elīna Brasliņa, grafiķis Paulis Liepa, kura jaunāko darbu izstāde šobrīd aplūkojama galerijā "Māksla XO" un LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Sarunu vada mākslas kritiķis Vilnis Vējš; pārraides producente – Inga Saksone.  Vilnis Vējš: Šodien parunāsim par aktuālajiem notikumiem mākslā, mākslas tirgū un konkrēti – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauniegādātajiem un arī senāk iegādātajiem darbiem. Arta, ar ko papildināta tevis pārraudzītā kolekcija? Arta Vārpa: Nākot uz radio studiju, pa ceļam iegriezos Pauļa Liepas izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", un man šķiet, ka es uzminēju pirmo domas pavedienu, ko tu, Vilni, jau iezīmēji, ka muzejs savu kolekciju papildinājis ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Protams, uz muzeju nevaram lūkoties kā uz mākslas tirgus dalībnieku klasiskā izpratnē. Lai gan muzejs darbus iepērk, mēs tos glabājam nākotnei, visai sabiedrībai, tādēļ tirgošanās nav mūsu specifika. Toties mākslas ainas regulāra, iespējami sistemātiska pārraudzīšana un kolekcijas papildināšana gan ir viens no muzeja pamatuzdevumiem, kuram dažādos laika periodos esam varējuši pievērsties ar visai atšķirīgu rocību… Šobrīd, pastiprinot tieši laikmetīgās mākslas akcentu muzeja funkcijās, ir prieks par 2025. gada kopējo jaunieguvumu klāstu, kas aptvert gan glezniecību, gan grafiku, gan jaunus medijus un objektus. (..) Ar cik autoru darbiem esat papildinājuši savu kolekciju? Tie ir apmēram 40 autori – manuprāt, tas ir pieklājīgs autoru loks. Protams, ir autori, kuri muzeja krājumā jau līdz šim bijuši pārstāvēti, tikai ar cita perioda darbiem. 16 autori ir tādi, kuri muzeja krājumā nonāk pirmoreiz. Patlaban ļoti skaidri iezīmējas jauna mākslinieku paaudze, kas dzimusi vēlajos deviņdesmitajos gados un šobrīd sevi piesaka laikmetīgajā mākslā, darot to ļoti pārliecinoši un aktīvi. Un arī viņu – jaunākās paaudzes mākslinieku – darbi ienākuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Viena no māksliniecēm, kura bija ļoti priecīga un pagodināta par nonākšanu muzeja uzmanības lokā, vienlaikus gan bija arī noraizējusies: "Ak, vai! Bet kā būs nākotnē? Vai muzejs vēl kādreiz man pievērsīsies, vai arī tas būs tikai pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem?" Bet tas ir ļoti labs jautājums! Pauli, var teikt, ka tu esi laikmetīgās mākslas kolekcijas veterāns, jo tavi darbi muzejā glabājas jau vairākus gadus – saskaitīju trīs vai četrus. Kā tev tas liek justies, izņemot to prieku un pagodinājumu, ko Arta jau minēja? Paulis Liepa: Prieks un pagodinājums – tas jā, bet kā veterāns nu galīgi nejūtos! Tas, ko daru – tā ir lieta, ko man patīk darīt un es to izbaudu. Bet ka ir cilvēki, kas gatavi par to izdot naudu un iekļaut savās kolekcijās – privātās vai valstiskās – tā man ir mistērija vēl joprojām... (Smaida.) Elīn, tu esi viena no jaunajiem autoriem, kuru darbi pirmoreiz iepirkti Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā. Turklāt – kaut arī pēc izglītības esi tāda pati grafiķe kā Paulis, tava darbības joma ir tieši ilustrācija, kas turpmāk muzejā tiks kolekcionēta kā laikmetīgā māksla. Kuri no taviem darbiem nonāca muzejā? Elīna Brasliņa: Tie ir divi senāki darbi no divām Luīzes Pastores grāmatām "Mākslas detektīvi" – no "Pēdējā ķēniņa" un "Svešinieku atnākšanas". Prieks un pagodinājums! Jo ar ilustrāciju dažbrīd ir tā, ka cilvēki – vai tā maz ir māksla? Bet, redz – piezvana muzejs un saka: mums interesē! Negaidīts pavērsiens, ka muzejs nopirka arī vienu mana zīmējumu cikla daļu: tie ir mātišķības un ikdienas pieredzei veltīti nelieli darbiņi akvareļzīmuļu tehnikā. Tā ka nu kolekcijā ir pārstāvēta gan Elīna kā māksliniece-ilustratore, gan Elīna kā [īsta] māksliniece. Arta, varbūt tu vari paskaidrot – ar ko īsti ilustrācija atšķiras no grafikas? Arta Vārpa: Man bija ļoti grūti noturēties un neiesaukties – protams, ka ilustrācija ir māksla! Piederīga laikmetīgajai mākslai! Mēs nevaram iedomāties mūsu mākslas vēstures klasiķu mantojumu bez ilustrācijas, kas ir grafikas pamats. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumi jeb ilustrācijas "Baltajai grāmatai" iekļautas Latvijas kultūras kanonā, tāpat Niklāvs Strunke, Janis Rozentāls – tas, cik liela loma bijusi ilustrācijai šo dižgaru radošajā mantojumā, būtu atsevišķas sarunas vērts jautājums. Ilustrācija mums šobrīd ir ļoti spēcīga! Mūsu ilustratori gūst starptautiskus panākumus, viņi tiek ievēroti un godalgoti visā pasaulē. 20. gadsimta otrās puses grafikas kolekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsevišķu ilustrācija veido atsevišķu grupu, un visticamāk, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopš deviņdesmitajiem gadiem tās sistemātiska papildināšana ir apsīkusi. Šis ir pēdējais brīdis, kad jāpievēršas arī šai jomai! Ilustratori, kuru darbi būtu iekļaujami Nacionālajā krājumā, ir vairāki, un mēs esam tikai sava ceļa sākumā, viņus uzrunājot un vērtējot, kam prioritāri ķerties klāt. Elīnas Brasliņas ilustrācijas Luīzes Pastores "Mākslas detektīviem" veido ļoti tiešu dialogu ar Nacionālā mākslas muzeja kolekciju, ar Niklāvu Strunki, ar Voldemāru Irbi, iedzīvinot gan viņu personības, gan arī nozīmīgus Nacionālās mākslas kolekcijas darbus. Piemēram, "Cilvēks, kas ieiet istabā" un vēl citi elementi – tos atpazīst gan bērni, gan pieaugušie, un tie ir mūsu vizuālās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Pauli, tavā jaunākajā izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", aplūkojami darbi, kas noteikti nav ilustrācijas. Tajos saskatāmi palielināti simboli. Skatītājiem, kuri ar tiem jau pazīstami, izstāde ir priecīga atkalredzēšanās. Tiem, kuri tos nepazīst, varbūt vari izstāstīt – kādas piktogrammas tu lieto savos darbos? Paulis Liepa: Nav tāda īpaša komplekta, ko parasti pielietotu... Tās atnāk pašas! Maģiskajā mirklī, kad tiek strādāts ar skici, pēkšņi pārņem sajūta – o, šajā kaut kas ir! Tad vajag tikai spēt pabeigt ideju, pacīnīties par milimetriem pa labi, pa kreisi, par krāsām un tā tālāk. Laikam tas iekšā krājies jau kādu laiku: gribējās iet tādu rupjo, vienkāršo ceļu, ar tādu kā cirvi izcirst to visu. Strādāt ar pēc iespējas vienkāršākiem līdzekļiem. Viens no principiem bija šāds: ja kaut kādas tehniskas lietas skicei vai idejai neļauj īsti notikt, jāiet cits ceļš, vienkārši jādara pēc iespējas rupjāk un vienkāršāk. "Tirgošanās" – tas ir nosaukums, kas bišķiņ "knieš". Es bieži eju to ceļu, ka izstādē, piemēram, ir desmit darbi, un nosaukums ir tāds kā vienpadsmitais darbs – brīva vieta vēl vienai nelielai izpausmei. Šajā gadījumā tirgošanās ir tāda kā laikmeta sazemēšana: nevis tirdzniecība, bet kaulēšanās, bakstīšanās – kad cilvēki "tirgojas" par krēslu pie loga autobusā. Tāda ņemšanās. Tas kaut kā izkristalizējās procesā, jo darbos šur tur ir dalījums X pret Y, apaļš pret kantainu, liels pret mazu. Estētika šeit ir kā karogi ar lieliem, trekniem krāsu laukumiem ar vienu ķeburu vidū, piemēram. (..) Vai mums tie "ķeburi" būtu jāatpazīst? Paulis Liepa: Nē. Tie nav kā ceļa zīmes. Tur daudz kas ir intuitīvi. Profesionāls mākslinieks vai skolotājs var mēģināt to visu vērtēt no kompozīcijas un līdzsvara viedokļa. Ir gan arī konkrētas lietas; vairākos darbos ienāk karš. Bet daudz kas uz klišejas un lina nosēdies intuitīvi.  Elīn, cik jauki, ka pārstāvi divas pozīcijās – esi gan patstāvīga māksliniece, gan ilustratore. Lai gan ilustrators visbiežāk izpilda kādu pasūtījumu, zinu, ka pēdējos pārdesmit gados ilustrācija ir tiktāl emancipējusies, ka ilustratori paši sacer tēmas, sižetus, komiksus un strādā pilnīgi neatkarīgi no šādiem pasūtījumiem. Elīna Brasliņa: Ilustratoram visbiežāk darbu pasūtītājs ir izdevniecība. Un ir izdevniecības, kas ilustratoram ļauj diezgan brīvu vaļu, zinot, kāds ir konkrētais mākslinieks un pilnībā uzticoties viņa vīzijai. Tāda bija mana pieredze, nupat strādājot pie izdevniecības "Liels un mazs" pasūtījuma – Ingas Gailes tūdaļ iznākošā dzejas krājuma "Reiz divas meitenes, māte un priecīgs Dievs" ilustrācijām. Sākumā man bija ideja, ka katram dzejolim gribēšu iespēt kādu mākslas atsauci, taču vienā brīdī sapratu, ka tas ir pašmērķīgi un varbūt nevajag. Taču kādas piecas, sešas atsauces uz pasaules glezniecības darbiem tur ir, turklāt tās ir dažādas grūtības pakāpes – tie, kuri pirks un lasīs šo grāmatu, varēs meklēt. Šī sadarbība ir pozitīvais piemērs. Mazāk pozitīvs piemērs – tikko man bija sarakste ar vienu žurnālu, kurā bija kaulēšanās par to, vai mammas rokas ir vai nav pietiekoši tievas, vai ir par daudz tetovējumu, vai to ir par maz... Tā kā tas spektrs ir no viena gala līdz otram, un māksliniekam pašam jāizsver, ar ko viņš grib vai negrib ielaisties. Bet jūsu minētais emancipētais ilustrators, kas pats rada pats savu stāstu, ārpus Latvijas ir pazīstams samērā sen. Arī Latvijā šādu piemēru rodas arvien vairāk un vairāk. Tas bija arī mans ceļš – kaut kādā mērā nonākt līdz emancipācijai. Vairāk nekā desmit gadu garumā ilustrējot citu cilvēku stāstus, beidzot nonācu pie tā, ka man ir mans stāsts, ko gribu izstāstīt. Jo lieta jau ir arī tāda, ka bērnu grāmatu ir šausmīgi daudz – varbūt pat pārāk daudz. Un tad, kad domāju par savām grāmatām, ko gribētu laist pasaulē, rodas jautājums, vai tās ir vajadzīgas? Ja ir sajūta, ka ir vajadzīgas, tad – jā, tad jāķeras klāt.  Radīt pašam savu darbu bez teksta – droši vien tas šaubas vērš vēl lielākas, vai tas ir vajadzīgs? Elīna Brasliņa: Manas grāmatas gadījumā bija tā: līdz ar to, ka primāri esmu zīmētāja, ilustratore, sāku ar attēliem. Un stāsts ar mazu palīdzību no malas kaut kā tika salīmēts. Tas stāsts ir ļoti nosacīts un ļoti virspusējs. Uz to norādījuši recenzenti – ka kaut ko var saprast, un kaut ko nevar saprast. Bet tas nemaz nav slikti, ka ir grāmatas, kas izaug no attēliem. No tā, ko minēja Paulis – ka sāc ar skici, un skaties, kas darbojas un kas nedarbojas. Pieļauju, ka arī rakstniekam ir skice – sajūtas skice, ko noķert vārdos. Vārdi nav mans medijs. Mans medijs ir attēls. Un tad, izrādās, tā grāmata var tapt! Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Vi mangler en rammelovgivning, der passer til de politiske ambitioner om mere grøn energi og ambitionerne om at den industri er udpeget til at være vækstmotor. I stedet for forståelig og logisk rammelovgivning for de investeringer og udgifter, der rammer 2-3-4 cifrede millioner, er industrien overladt til tolkninger baseret på enkeltsager. Kort og sort sagt i en tid, der skulle være grøn: Vi var bedre til at hjælpe olieproduktionen på vej, end vi idag er til at sætte fart på den grønne omstilling. Sådan lyder kritikken fra European Energys Annette Lindholm, der er gæst i Magtens Tredeling - Taxo, hvor Karnovs medie K-NEWS i samarbejde med FSR ser på skatteproblematikker. Gæst: Annette Lindholm Petersen, Head of Group Tax hos European Energy, der udvikler vind-, sol-, power-to-X- og batteriparkprojekter. Vært: Dan Poulsen. Magtens Tredeling er en del af K-NEWS, som er tilmeldt pressenævnet og leverer gratis uafhængig journalistisk dækning af juraens verden. K-NEWS produceres og publiceres af Karnov Group Denmark. Læs mere på k-news.dk

Helge Heynold liest: Das Parlament - von Joachim Ringelnatz.

"Cilvēki ir jāizglīto par inteliģenta un jēgpilna kino veidošanu – tāda kino, kas sniedz ieguldījumu sabiedrībā un rada pārmaiņas. Ja mēs to nedarīsim, mums nebūs kino mantojuma, ko nākotnē aizstāvēt,” intervijā LTV pauda Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētājs Maiks Daunijs. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas 38. ceremonija bija pēdējā, kuru Maiks Daunijs vadīja kā EKA priekšsēdētājs. Šajā amatā pavadīti 25 gadi, un nu Daunijs plāno rakstīt grāmatas un veltīt laiku kino. Īsi pirms ceremonijas intervijā LTV viņš stāstīja par kino nozīmi mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos un animācijas īpašo izteiksmes veidu, kā arī atzina, ka drosmīgus kino veidotājus, kāda ir arī latviešu animācijas filmas "Dieva suns" komanda, Eiropas Kinoakadēmijai jāatbalsta un jālolo. Ar Maiku Dauniju Berlīnē sarunājās LTV žurnāliste Anda Boša. 00:00 Kas labu ideju pārvērš lieliskā filmā? 01:56 Kas raksturo labu producentu? 03:37 Kas Jūs joprojām aizrauj šajā nozarē un profesijā? 04:58 Neņemot vērā pilnīgi uzskatāmi atšķirīgo kino valodu, kas atšķir spēlfilmu kino no animācijas?06:53 Vai animācija ir izaicinošāka vai vieglāk veidojama? 07:23 Kāpēc animācija kļuvusi par tik lielisku veidu, kā izteikties, runāt par aktualitātēm? 09:44 Vai jūs domājat, ka "Straume" izmainīja animācijas vidi? 10:30 Vai Eiropas Kinoakadēmijai ir atbildība pret filmu veidotājiem no valstīm, kuras skar karš un ģeopolitiski satricinājumi? 13:52 Pēc 25 gadiem Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētāja amatā ar ko Jūs visvairāk lepojaties? 15:59 Kurp virzās Eiropas kino? 17:19 Ko Jūs domājat par Latvijas šā gada EKA balvas nominantu “Dieva suns”? Vai EKA pienākums ir aizstāvēt šādu sarežģīto kino?

Může Trumpův plán získat kontrolu nad Grónskem narazit nejen u evropských spojenců, ale i u předních amerických republikánů? Jakou pomoc potřebují oběti a místní lidé po pondělním útoku střelce v Chřibské na Děčínsku? A proč byla i nad Českem v noci na dnešek vidět mimořádně jasná polární záře?Všechny díly podcastu Hlavní zprávy - rozhovory a komentáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Sestdien, 17. janvārī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un lelle LeNeSons jaunākajiem mūzikas draugiem par godu gaidāmajām 25. ziemas olimpiskajām spēlēm divkārt piedāvās koncertprogrammu "LeNeSons sporto", kurā piedzīvojums tiks aizvadīts sporta tēmā Kopā ar LeNeSonu (Artūrs Putniņš) un viņa draugiem Peli (Anastasija Džordževiča) un Loko (Agris Nātre) uz skatuves darbosies arī vijolniece, Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne Nora Gauja, bet pie diriģenta pults – Jēkabs Krists Kalniņš, kurš pašlaik turpina studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura studiju programmas orķestra diriģēšanas noslēdzošajā semestrī.  Līdzās Žana Sibēliusa un Arama Hačaturjana skaņdarbiem LNSO atskaņos vairākus latviešu komponistu skaņdarbus, kas veltīti dažādām sporta spēlēm un fiziskām aktivitātēm. Būs arī trīs īpaši šim koncertam tapuši jaundarbi: Lindas Dambergas "Basketbola ritmi", Almas Kalniņas "Hokejs" un Eļzanas Šaripovas "Uz viļņa". Tiks atskaņots arī Edgara Mākena skaņdarbs "Sacīkstes" no izrādes "Loranga" Ernesta Mediņa aranžijā orķestrim.  Jēkabu Kristu Kalniņu uz sarunu aicināja Rūta Paula. Rūta Paula: Šajā programmā skanēs gan klasika, gan pavisam jauna mūzika.Tā bija jūsu izvēle vai arī orķestris jau bija kaut ko izdomājis? Jēkabs Krists Kalniņš: Biju ļoti priecīgs, ka pēc tam, kad LNSO un Andris Vecumnieks mani uzrunāja doties šajā avantūrā, viņi man deva brīvu iespēju veidot programmu pašam, kas ir liels solis jebkuram jaunam māksliniekam, tāpēc jau nākamajā nedēļā pēc uzrunāšanas ķēros pie darba un klausījos mūziku. Klausījos, pētīju, atklāju. Žans Sibēliuss varētu būt atpazīstamākais no programmas komponistiem, bet skaņdarbu, kurš tika izvēlēts, nekad nebiju dzirdējis. Bet var atpazīt, ka tas ir Sibēliuss, un tas ir visskaistākais. Kas no visnotaļ nopietnā Sibēliusa varētu būt sportisks? Vārdam 'sports' sākumā pievērsos ļoti tieši un konkrēti. Skatījos, vai nav kāds skaņdarbs par futbolu, par basketbolu un tā tālāk, bet tad sapratu, ka viss kas var būt sports. Viens no vienojošajiem elementiem, kas ir šajā “LeNeSonā” - mēs runājam par to, ka dejošana ir sports. Es apbrīnoju, cik fiziski sagatavotam jābūt cilvēkam, lai dejotu daudzas stundas un kur nu vēl tam gatavotos. Tāpēc no Sibēliusa skanēs “Dance Intermezzo”, kas ir ļoti kompakti ietērpts Sibēliusa šedevrs. Un viņam līdzās Arams Hačaturjans. Jā, es ļoti priecājos, ka atcerējos par šādu darbu - “Zobenu deju”, kas ir izskanējusi neskaitāmos seriālos, izrādēs un filmās. Pat šo darbu nezinot, cilvēki to dzirdot saprot, ka tas ir kaut kur dzirdēts. Par mūsdienu latviešu komponistu opusiem - Linda Damberga, Alma Kalniņa, Eļzana Šaripova. Domāju, ka daudzi klausītāji šos vārdus dzirdēs pirmo reizi. Jā, iespējams, bet noteikti ne pēdējo. Visas trīs Mūzikas akadēmijas studentes ir kārtīgi pastrādājušas un veikušas milzīgu darbu - komponējušas skaņdarbu pilnam simfoniskajam orķestrim.  Viņas tika uzrunātas pēc profesora Andra Vecumnieka iniciatīvas. Es viņas tiešām neapskaužu - tas ir milzonīgs, milzonīgs, milzonīgs darbs. Tātad trīs pasaules pirmatskaņojumi! Vai raksturosiet, kā katrai veicies? Tieši tā. Eļzanas kompozīciju, kas sākotnēji bija nosaukta par “Viļņiem”, pēc tam par “Vindsērfingu” un tagad “Uz viļņa”, es varētu raksturot kā sākotnēji satraucošu, bet viļņi tomēr lēnām norimstas un parādās saulīte. Varbūt vairs neatrodamies pie Baltijas jūras, bet tālu Havaju salās. Ļoti krāsaina kompozīcija. Lindas Dambergas skaņdarbā “Basketbola ritmi” dzirdami basketbola ritmi, spēlētāju pārdomas pirms svarīga metiena. Tas ir filozofiskais basketbols, tāds, kas notiek pārdomās. Almai Kalniņai ir “Hokejs”. Kad tikāmies akadēmijā pirms pirmā mēģinājuma, viņa stāstīja, ka būtu tik skaisti redzēt to, kā LeNeSons vēl mācās slidot. Šodien, kad pirmo reizi iepazinām šo skaņdarbu kopā ar orķestri, es tiešām redzēju Almas vīzijas par to, ka varbūt LeNeSons kādā brīdī paslīd, tad atkal viņam labāk veicas, tad viņš atkal paslīd (smejas). Šie darbi ir ar humoru, bet vēlreiz jāsaka, ka milzīgs darbs ir izdarīts un visas trīs komponistes ir lieli, lieli malači.

Turpinām sekot līdzi notikumiem Irānā, pieaugošajai spriedzei Grenlandē un dažām aktualitātēm Moldovā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Sazināmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu programmas vadītāju Sintiju Broku-Kovalevsku. Irānas sacelšanos slīcina asinīs Protesti, kas Irānā uzliesmoja pērnā gada nogalē, pagājušās nedēļas otrajā pusē strauji vērsās plašumā un ieguva arvien konkrētāku politisku saturu. Cilvēku miljoni, izgājuši apmēram 180 pilsētu ielās, skandēja lozungus par valdošā islāma teokrātiskā režīma gāšanu un monarhijas atjaunošanu. Pašreizējais Irānas Islāma republikas režīms izveidojās pēc revolūcijas 1979. gadā, kad tika gāzts līdz tam valdījušais šahs Mohammads Rezā Pehlevī. Šahs mira trimdā 1980. gadā, bet viņa titula mantinieks ir vecākais dēls, kroņprincis Rezā Pehlevī, kurš vada 2013. gadā Parīzē nodibināto Irānas Nacionālo padomi, vienu no galvenajām irāņu trimdas organizācijām. 6. janvārī kroņprincis nāca klajā ar aicinājumu vērst protestus plašumā, kas arī notika. Režīms savukārt uzsāka plašu globālā tīmekļa pieejas un citu sakaru bloķēšanu, varas pārstāvji vērsās pret protestētājiem arvien vardarbīgāk. No protestētāju puses notika valsts iestāžu ieņemšanas un aizdedzināšanas gadījumi, tika aizdedzinātas arī vairākas mošejas. Varas pārstāvji, pirmām kārtām Islāma Revolūcijas gvardu korpusa kaujinieki, sāka laist darbā šaujamieročus; parādījās ziņojumi par snaiperu un ložmetēju izmantošanu. Irānas augstākā līdera Alī Hāmenejī publiskie izteikumi kļuva arvien draudošāki. Viņš protestētājus raksturo kā valsts ienaidniekus, kuri kalpojot Savienoto Valstu interesēm. Ziņas par bojāgājušo skaitu pagājušās nedēļas nogalē sasniedza vairākus simtus, šobrīd kā minimālais skaits tiek minēti jau vismaz 2500 cilvēku, taču avoti piesauc arī daudz lielākus skaitļus – divpadsmit un pat divdesmit tūkstošus nogalināto. Tiek ziņots, ka bojā gājuši arī apmēram 140 varas pārstāvju. Vairāk nekā 16 000 protestētāju esot arestēti. Daudzu skati šobrīd pievērsti ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš jau vairākkārt solījies iesaistīties, ja režīms uzsāks neapbruņotu ļaužu slepkavošanu, kas šobrīd jau visai nepārprotami notiek. Vakar Baltā nama saimnieks savā sociālā tīkla kontā „Truth Social” publiskoja ierakstu, aicinot protestētājus nepadoties un paužot, ka palīdzība jau esot ceļā. Šodien, 14. janvārī, Tramps publiskojis arī brīdinājumu Teherānas režīmam neuzsākt nāvessodu izpildi protestu organizēšanā apsūdzētajiem. Pērnās nedēļas nogalē arestētā un uz karstām pēdām tiesātā Efrana Soltani radinieki ziņojuši, ka šodien viņam paredzēts izpildīt nāvessodu. Grenlandes „saldējuma” tīkotājs Tramps Šai dienai var būt tālejošas sekas Grenlandes un Dānijas, bet arī Eiropas un pasaules vēstures gaitā. Šodien, 14. janvārī, Baltajā namā jānotiek sarunām starp ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio no vienas, un Dānijas ārlietu ministru Larsu Loki Rasmusenu un Grenlandes ārlietu ministri Vivianu Mocfeldu no otras puses. Ziemeļu karalistes pārstāvji cer mazināt spriedzi, kas savilkusies ap pasaulē lielāko salu pēdējās nedēļās, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ar jaunu sparu pauž apņemšanos padarīt šo autonomo Dānijas kroņa zemi par amerikāņu teritoriju. „Vieglā vai smagā veidā,” izteicies Baltā nama saimnieks, ar „smago” diezgan nepārprotami domājot iespējamu militāru akciju. Vēl pavisam nesen ka tāds bija neiedomājams, bet amerikāņu zibenīgā specoperācija janvāra sākumā Venecuēlā liek uzlūkot šādu iespēju kā krietni reālāku. Vēl jo vairāk, lasot prezidenta Trampa nesenos izteikumus par to, ka viņa rīcībai vienīgais ierobežojošais faktors esot paša morāle, bet nekādi ne starptautiskās tiesības. Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena norādījusi, ka piesauktais „smagais veids”, respektīvi, Savienoto Valstu militāra akcija Grenlandes pārņemšanai nozīmēs Ziemeļatlantijas alianses beigas. Vašingtonas līdzšinējie partneri Eiropā nonāktu ļoti sāpīgas izvēles priekšā, kur vienā svaru kausā būtu solidaritāte ar Dāniju, otrā – Savienoto Valstu turpmāka dalība Eiropas aizsardzībā, jo sevišķi atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Atbildot Trampa argumentiem par it kā iespējamu Krievijas vai Ķīnas invāziju Grenlandē, ja to nepārņems Savienotās Valstis, Rietumeiropas partneri, sevišķi Vācija un Lielbritānija, pauduši gatavību kāpināt savu militāro klātbūtni salā. Tomēr ļoti daudzi apšauba to, ka drošības apsvērumi patiešām ir prezidenta Trampa un viņa administrācijas motīvs. Daudz ticamāka šķiet vēlme tikt pie ziemeļu salas izrakteņu resursiem, kontrolēt kuģošanas ceļus, kas varētu kļūt aktīvāki līdz ar ledus kušanu Arktikā un arī apmierināt Baltā nama saimnieka arhaiski impēriskās ambīcijas. To visai nepārprotami paudis viņš pats, pirms dažām dienām sakot: „Mēs runājam par iegūšanu īpašumā, nevis iznomāšanu. [..] Mums ir bāzes Grenlandē. Es varētu izvietot tur vairāk karavīru, ja vēlētos, bet vajag vairāk. Vajag īpašuma tiesības. Vajag titulu.” Kā liecina aptaujas, diezgan daudz ir grenlandiešu, kuri vēlētos pilnīgu suverenitāti, taču 85% no viņiem ir kategoriski pret iespējamu pāreju Savienoto Valstu pakļautībā. Vai Moldova kļūs par Rumāniju? Pirms dažām dienām, runājot britu podkāstā „The Rest is Politics”, Moldovas prezidente Maija Sandu paziņoja, ja notiktu referendums par viņas valsts atkalapvienošanos ar Rumāniju, viņa balsotu par. Moldovai esot arvien grūtāk vienai izdzīvot pašreizējā nestabilajā pasaulē. Kā zināms, moldāvi un rumāņi runā praktiski identiskā rumāņu valodā, viduslaiku Moldāvijas kņazistē ietilpa tagadējās Moldovas un līdzās esošās Rumānijas austrumdaļas zemes, un starp abiem pasaules kariem tagadējā Moldova bija Rumānijas karalistes sastāvdaļa. No etniski vienotā kopuma Moldovu atrāva staļiniskā Padomju Savienība, 1940. gadā to anektējot un izveidojot Moldāvijas Padomju Sociālistisko republiku. Tātad jautājumam par Moldovas iespējamu apvienošanos ar Rumāniju ir vēsturisks un etniski kulturāls pamatojums. Šis motīvs vēl vairāk aktualizējās pēc Krievijas pilna mēroga agresijas pret Ukrainu, kad Kišiņeva sajuta pieaugošus draudus savai suverenitātei gadījumā, ja Krievijai izdotos īstenot savus ekspansijas plānus. Kopš Moldovas neatkarības 1991. gadā pastāvošais Piedņestras separātiskais reģions ir potenciāls tramplīns Krievijas agresijai ne vien pret Moldovu, bet, iespējams, arī tālāk uz rietumiem. Pie tam Kremļa agresija nav tikai ārēja – Moldova pastāvīgi izjūt prokremlisko spēku darbošanos valsts iekšienē gan attiecīgas ievirzes politisko partiju veidā, gan kā separātisma tendences autonomajā Gagauzijas teritorijā. Tomēr šajā pat podkāsta materiālā prezidente Sandu atzina, ka, viņasprāt, idejai par apvienošanos ar Rumāniju trūkstot Moldovas sabiedrības vairākuma atbalsta. 2024. gadā notikušajā referendumā neliels moldāvu vairākums – 50,4 procenti – nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Moldovas eirointegrācija, šādi likvidējot lielāko daļu tiesisko un administratīvo šķirtņu ar Rumāniju, joprojām šķiet reālāka alternatīva nekā atgriešanās pie pagājušā gadsimta pirmās puses situācijas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Denmark is changing. Here's what matters. Derek and Brooke highlight what's changing in Denmark in 2026 and why it matters, with the goal of helping you feel more grounded in your adopted home. No matter if top-top SKAT is in your future or not, these changes shape daily life in ways that are worth understanding. This conversation connects the dots between everyday costs, small policy shifts, and the rhythms of living in Denmark long term. Some changes show up quickly, like prices or routines. Others are easier to miss but still influence daily life. Together, they offer context, perspective, and a sense of where things are heading.Derek Hartman: https://www.instagram.com/derekhartmandk https://youtube.com/c/robetrottinghttps://tiktok.com/@derekhartmandkwww.facebook.com/robetrottingBrooke Black:https://instagram.com/brookeblackjusthttps://www.tiktok.com/@brookeblackjustNew rules on medicine: https://laegemiddelstyrelsen.dk/da/nyheder/2025/nye-regler-for-privatpersoners-indfoersel-af-medicin-til-danmark-fra-1-januar-2026/

Fidesz maďarského premiéra Viktora Orbána má po téměř 16 letech u moci vážného vyzyvatele v hnutí TISZA Petera Magyara, o němž současná maďarská vláda prohlašuje, že je duševně nemocný. „Už delší dobu to probíhá v podobném duchu, především ze strany Fideszu. Tento výrok zazněl v reakci na to, že Magyar mluvil o možném ústavním puči a falšování voleb,“ přibližuje v Interview Plus bývalý maďarský diplomat György Varga.

Fidesz maďarského premiéra Viktora Orbána má po téměř 16 letech u moci vážného vyzyvatele v hnutí TISZA Petera Magyara, o němž současná maďarská vláda prohlašuje, že je duševně nemocný. „Už delší dobu to probíhá v podobném duchu, především ze strany Fideszu. Tento výrok zazněl v reakci na to, že Magyar mluvil o možném ústavním puči a falšování voleb,“ přibližuje v Interview Plus bývalý maďarský diplomat György Varga.Všechny díly podcastu Interview Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

The SKATCAST Network presents:The Dipsh*t Files #169 with the Script KeepersToday's Show:This week the Script Keepers look back at 2025 and do the last DSF of the year and of season six. This show includes Mrs. Script Keeper's take on her six favorite episodes of this year and there is a clip segment of some of the dumb things said this year. There is also a full-length skit-SKAT about space buried in there (the mini-Skit SKATs from episode 149 smashed together) and more. Happy New Year!Visit us for more episodes of SKATCAST and other shows like SKATCAST presents The Dave & Angus Show plus BONUS material at https://www.skatcast.com Watch select shows and shorts on YouTube: bit.ly/34kxCneJoin the conversation on Discord! https://discord.gg/XKxhHYwu9zFor all show related questions: info@skatcast.comPlease rate and subscribe on iTunes and elsewhere and follow SKATCAST on social media!! Instagram: @theescriptkeeper Facebook: https://www.facebook.com/scriptkeepersATWanna become a Patron? Click here: https://www.patreon.com/SkatcastSign up through Patreon and you'll get Exclusive Content, Behind The Scenes video, special downloads and more! Prefer to make a donation instead? You can do that through our PayPal: https://paypal.me/skatcastpodcast Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Speciální epizoda podcastu, která se natáčela na jako live podcast a vánoční večírek Proti Proudu.Hostem je Michal Vrátný - zakladatel tělocvičen Železná koule, programu Amazing 12 nebo autor newsletteru Začnu v úterý.Probereme vše důležité o zvedání činek - proč by silový trénink neměl chybět ve vašem kalendáři, čím to doplnit, co v tréninku přináší výsledky a co je jen hype fitness odvětví a mnohem více.Nechceš přijít o pozvání na podobné akce? Přihlaš se k newsletteru na https://protiproudu.cz/emailDej

*= Improvised BitCOLD OPEN - "Comedy...tonight!"*  "Why Does He Get To Be Tron?"MUSIC OPENINTRO & WELCOMELIVING ROOM-STYLE BANTERThe "Sellout Club"We could re-brand this* "The Jesties Podcast After Dark"Alex reacts to Chris's reaction to Dawn's pun* "Co-Cheerleaders"Ever fall asleep during a movie?* "Fletch Bohansky Enjoys Skat"Alex, do you know what SKAT means?Dawn, do you know about SKAT?* "Dawn Doesn't Get It"* "Tron, Come Here"Did anyone do anything special for the holiday?* "Sounds Of The Universe"You guys ever get a hole in your tongue?* "If Keanu Does Anything, It's Cool"What if Keanu rode the bus in The Matrix* "Lawrence Fishbourne Opines On Matrix IV"What if Matrix was mashed up with John Wick movies?* "I'll Give You The Finger And You Give Me My Dog Back"So Chris, what's new? How was your holiday?What was your favorite gift, Tron?How bout you, Alex?What about you, Dawn...favorite gift?Chili and waffles? Doin lines of eggs?What's happening 2026 at JEST?  Thank you for listening. LIke what you hear? Want to hear something more? Drop us a comment at https://www.jestimprov.com/podcast Let us know if you want a mention in our episode, we'll do our best to give you a shout-out.Visit us anytime at https://www.jestimprov.com to find out more about us in Ventura, CA - including when to drop-in for classes and shows!

"Vai Tu atceries, kā piedzima Tava vecmāmiņa?" Aktrise Ieva Puķe savas vecmāmiņas hidrobioloģes Veltas Bodnieces  dzīvesstāstu iemūžinājusi izrādē, kuras vizuālo tēlu veidojusi māksliniece Katrīna Puķe. Par kopā izstāstīto stāstu saruna Kultūras rondo. "Vai Tu atceries, kā piedzima Tava vecmāmiņa?" – ar šādu šķietami neiespējamu jautājumu Ieva Puķe aicina mūs domāt par savas dzimtas stāstiem, iepazīstinot skatītājus ar savas vecmāmiņas Veltas Bodnieces skaudro, spīvas izturības un apbrīnojama gaišuma pilno dzīvesstāstu. Tikko nosvinējusi savu 50 gadu jubileju, Ieva Puķe kāpj uz Valmieras teātra Jaunās zāles skatuves un lasa šo dzīvesstāstu skatītājiem. Lai gan pusotru stundu garo ceļojumu savas mammas Svetlanas Bless mammas Veltas Bodnieces dzīves pagriezienos Ieva Puķe izstāsta pirmajā personā, viņa izvairās to saukt par izrādi, bet drīzāk – par lasījumu. Jo savu vecmāmiņu viņa netēlo. Vienkārši – ir viņai blakus, balsī iedzīvinot vecmāmiņas mūža nogalē pierakstītās atmiņas. Par maza bērna došanos līdzi tēvam – sarkanajam strēlniekam – uz Padomju Krieviju un izaugšanu tur, par Staļina represijām un traģēdijām ģimenē, par zināšanu alkām un hidrobioloģijas studijām, par badu un nepadošanos, kad mata galā ir gan pašas, gan jaundzimušās meitas dzīvība. Un par atgriešanos Latvijā jau pieaugušā vecumā, mēģinot iedzīvoties un tikt pieņemtai tēva dzimtenē. Skatītāji atbild ar ilgiem aplausiem un klusiem šņukstiem. Šis lasījums ir Ievas Puķes autordarbs kopā ar savu meitu Katrīnu Puķi, kuras pārziņā ir telpa un video. Tāpēc arī saruna ar viņām abām. Šis ir dzimtas un sakņu stāsts, kuru Ievai bija svarīgi izstāstīt skaļi. -- Ieva Puķe jau gandrīz 30 gadu ir viena no Valmieras teātra vadošajām aktrisēm. 1. decembrī viņa svinēja savus 50, un viņas veidoto izrādi „Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?” vēl vienu reizi varēs redzēt nākamā gada 5.februārī. Izrāde nav tieši veltīta viņas jubilejai, tomēr  tā kļuvusi par zināmu atskaites punktu.

Darbinieka skatījums uz pārkāpumu vienmēr atšķirsies no darba devēja vērtējuma. Kādiem argumentiem jābūt darba devēja rīcībā, lai piemērotu sodu un darbinieks to neapstrīdētu? Raidījumā Kā labāk dzīvot aplūkojam darba tiesību jautājumus. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā. "Atlaišana ir normāls darba attiecību cikls, kas nekad nebeidzas, vērtē Kaspars Rācenājs. "Ir darbinieki, kurus pieņem, ja nespēj veikt darba pienākumus, nākas atvadīties. Ir arī organizatoriskās izmaiņas, kas attīstoties ekonomikai, uzliek darba devējam pienākumu veikt darbinieku samazināšanu." Rācenājs arī norāda, disciplinārsods pats par sevi darba attiecību ietvarā neizbeidz darba tiesiskās attiecības. Tas ir preventīvi iekšējs sodošs mehānisms, lai norādītu darbiniekam, ka viņa darba disciplīna nav bijusi atbilstoša. Viens mērķis - lai darbinieks turpmāk labotos, otrs - sodīt darbinieku, trešais - ja nepieciešams nākotnē, ka ar šo darbinieku jābeidz attiecības, izvērtējot to var ņemt vērā. Jāņem vērā, ka 12 mēnešu ietvarā disciplinārsods tiek dzēsts un atlaišanas gadījumā nevar atsaukties uz gadiem veciem pārkāpumiem. Tāpat svarīga nianse - darba devējs nevar piemērot dubulto sodīšanu: ja vienreiz par kādu pārkāpumu ir bijis disciplinārsods, par to pašu pārkāpumu uzteikt darba līgumu nedrīkst. Raidījuma viesi min piemēru. Ja šodien, 17. decembrī, darba devējs atklāj pārkāpumu, kas ir izdarīts 2024. gada 31. decembrī, tad tas iekļaujas 12 mēnešos. Savukārt, ja pārkāpums ir bijis 2024. gada 1. janvāri, ir jau pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, darbinieku vairs sodīt nevar.

Der er stadig tid til at optimere sin økonomi og især skattebetalingen inden nytår, og særligt for aktieinvestorer er der gode tips at hente i denne uges udgave af Det, der tæller. Formuespecialist Jeanette Kølbek fra Nykredit forklarer, hvordan man kan spare i skat ved at sælge sine tabsgivende aktier, og skyde ekstra penge ind på aktiesparekontoen. Vært: Heidi Birgitte Nielsen, økonomisk redaktør på Finans Gæst: Jeanette Kølbek, formueekspert i NykreditSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Trik na vyšší hypotéku, který většina lidí nezná.V tomhle videu vám ukážu, jak zvýšit bonitu pomocí spolužadatele a jak zafinancovat až 95 % kupní ceny díky dozajištění nemovitosti rodičů.Jak využít spolužadatele pro navýšení bonity.Jak financovat až 95 % kupní ceny .Tuhle strategii nepoužíva téměř nikdo a běžný žadatel o hypotéku o ní často vůbec netuší. A proto se k tomuto tématu znovu vracím – tentokrát rozšířené, doplněné a s aktuálním komentářem z praxe roku 2025.Co ve videu zjistíte:• Jak funguje spolužadatel a proč to nemusí být jen partner• Proč mohou být rodiče obrovskou výhodou, i když jsou starší• Jak vybrat banku, která nastaví splatnost podle mladšího žadatele• Kdy a jak lze spolužadatele vyvázat ven z hypotéky• Realitní příklad: přítel + přítelkyně + sestra jako spolužadatel• Jak funguje dozajištění nemovitosti a proč díky němu nepotřebujete miliony• Jak vyvázat zástavu z nemovitosti rodičů v praxi• Jak rychle může růst tržní hodnota nemovitosti a proč to urychluje vyvázáníTohle je jedna z exkluzívnich taktik na trhu. Pokud chcete koupit nemovitost, ale chybí vám bonita nebo vlastní zdroje, pravděpodobně budete potřebovat právě tohle video.Proč se tahle strategie vyplatí?✔ Umožní vám získat hypotéku i ve chvíli, kdy to podle tabulek bank nevychází✔ Získáte vyšší úvěr s bezpečnou splátkou✔ Nemusíte čekat roky na vyšší příjem✔ Urychlí cestu k vlastnímu bydlení✔ Rodiče (nebo jiný spolužadatel) mohou být po čase úplně vyvázáni✔ Díky růstu hodnoty nemovitostí může být zástava vyvázaná už za 2–4 rokyChcete řešit hypotéku bezpečně a správně? Kontaktní formulář najdete na: www.mariandrgo.czPodívejte se i na moje další videa o hypotékách, financování a nákupu nemovitostí. Najdete tam odpovědi na většinu vašich otázek a hlavně – pochopíte, proč je nejlepší řešit hypotéku přes hypotečního specialistu, ne sám!!!#finance #bydleni #hypoteka #nemovitost #investice

Hostem Dana Tržila v podcastu Proti Proudu je funkční lékař Honza Vojáček, autor knihy Únava není normální.Společně rozebíráme, proč se únava a nemoci staly „novým normálem“, jaké má limity klasická medicína a co může každý z nás udělat pro to, aby měl víc energie, radosti a zdraví.

Třiadvacetiletá studentka Anežka Pecháčková se rozhodla poněkud netradičně přispět českobudějovickému centru Arpida, které pomáhá především dětem s handicapem. Vymyslela, že odjede na Nový Zéland, pěšky tam zdolá tři tisíce kilometrů a lidé si budou moci adoptovat části její cesty za libovolnou částku.Všechny díly podcastu Dámská jízda můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Året lakker mod enden, men inden der går alt for meget jul og nytår i den, er der et særligt sted, som privatinvestorerne bør give opmærksomhed - i dagens udsendelse af Millionærklubben sætter vi fokus på skat og kommer med konkrete råd til, hvordan du kan få allermest ud af dine egne penge. I studiet er kundedirektør og partner i Formuepleje, Helle Snedker, og Lau Svenssen, chefanalytiker i Svenssen og Tudborg. Sidstnævnte tager temperaturen på markederne. Vært: Laura Bitte RossauSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Blíží se konec roku a je nejvyšší čas se znovu podívat na dlouhodobý investiční produkt (DIP) a jak si vede oproti penzijku. Martin a David mají k dispozici nejkomplexnější analýzu na trhu, vybrali z ní nejlepší DIPy a vytvořili kalkulačku, která spočítá, jak který je skutečně výhodný. V novém dílu podcastu také řeší, proč je penzijko lepší než některé DIPy a co chystá s oběma způsoby spoření na stáří budoucí vláda.Celý podcast včetně kalkulaček najdete na na platformách https://herohero.co/moneypenny a  https://moneypenny.opinio.cz/

Blíží se konec roku a je nejvyšší čas se znovu podívat na dlouhodobý investiční produkt (DIP) a jak si vede oproti penzijku. Martin a David mají k dispozici nejkomplexnější analýzu na trhu, vybrali z ní nejlepší DIPy a vytvořili kalkulačku, která spočítá, jak který je skutečně výhodný. V novém dílu podcastu také řeší, proč je penzijko lepší než některé DIPy a co chystá s oběma způsoby spoření na stáří budoucí vláda. Celý podcast včetně kalkulaček najdete na na platformách https://herohero.co/moneypenny a https://moneypenny.opinio.cz/

Tuvojoties gadskārtējai teātra balvu pasniegšanas ceremonijai "Spēlmaņu nakts", "Klasikā" viesojas teātra kritiķe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja un kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska. Runājam gan par "Spēlmaņu nakti" un Henrietas vadīto raidījumu "Kultūrdeva" Latvijas Televīzijā, gan mazliet par balvu "Kilograms kultūras", kuras žūrijas pārstāve arī ir Henrieta, gan par kritiķa likteni un vēl virkni citām būtiskām lietām.   Liene Jakovļeva: Vakar esat lēmuši, rezultātus zināt, mēs tos uzzināsim rīt. Bet kā tev šķiet: kāpēc tieši šī balva starp daudzajām citām uzmirdz visspožāk? Henrieta Verhoustinska: Manuprāt, tāpēc, ka teātra skatītājs ir demokrātiskākā publika! Jo – lai klausītos klasisko vai akadēmisko mūziku, klausītājam vajag būt sagatavotam. Tas ir tāpat kā ar labu vīnu un olīvām: tikai pēc gadiem trīsdesmit cilvēks sāk novērtēt klasisko un akadēmisko mūziku, un lielākoties tas ir sagatavots klausītājs. Ar teātri ir citādi. Kā Kirils Serebreņņikovs teicis – viņam vismīļākais skatītājs ir tāds, kurš uz teātri nāk kā balta lapa: kurš nav izlasījis ne recenzijas, ne režisora intervijas, bet nāk uz teātri uzsūkt to, ko mākslinieki viņam sagatavojuši.  Tomēr ir divi cilvēki, kuru vārdus mēs jau zinām: tie ir balvas par mūža ieguldījumu saņēmēji. Šogad cildināsim Liepājas teātra brīnišķīgo aktrisi Ainu Kareli un Jakovu Rafalsonu no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra. Tas bija Teātra darbinieku savienības piedāvājums, un mēs to ar lielāko prieku akceptējām. Šķietami pilnīgi atšķirīgas personības, vai ne? Vienojošais ir milzīgais Latvijas patriotisms, kas ir viņos abos un ko viņi pārstāv un aizstāv. Ainai Karelei tas ir arī lokālais Liepājas patriotisms, ko viņa allaž uzsver savās intervijās. Tev un pārējiem žūrijas dalībniekiem jābūt ar biezu ādu, jo pēc svētkiem noteikti būs arī pārmetoši skatieni no tiem, kuri balvu nav dabūjuši. Bet tā laikam ir: tiklīdz parādās nominācijas, ir arī reakcija. Kā teica mans šīsnedēļas "Kultūrdevas" viesis Atis Rozentāls – apmierināti ir 20 procenti nominēto: tie, kuri saņēmuši balvu.  Bet kā uzsver Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis – nominācija  vien jau ir liels pagodinājums.  Es arī domāju, ka nominācija ir ļoti liels pagodinājums, un jāsaka, ka arī šogad vairākās kategorijās bija tik ļoti līdzvērtīgs spēku samērs, ka mēs paši līdz pēdējam brīdim, līdz balsu saskaitīšanai, nezinājām, kas ir uzvarētājs. Mums bija aizklātā balsošana: aizpildījām tabuliņas, kurās salikām punktus saviem nominantu favorītiem, un tad Ričards Vorobjovs, mūsu kurators no Teātra darbinieku savienības, rūpīgi visu saskaitīja un iepazīstināja ar rezultātiem. Ir daži jaunumi šajās nominācijās, un viens no tiem ir operas un baleta atgriešanās nominantu sarakstos.  To rosināja Baleta asociācija. Viņi piedāvāja savu izvēli, un mēs rūpīgi noskatījāmies viņu ieteiktās baleta izrādes. Tās, kuras vairs nebija publiski pieejamas, skatījāmies ierakstos, bet uz tām, kuras bija pieejamas, gājām skatīties klātienē. Uzvarētājs tika ieteikts no Baleta asociācijas, un mēs ar prieku un gavilēm to sveicām un apstiprinājām.  Bet mēs varam sveikt arī aktieru vidū iekļuvušo dziedātāju Anniju Kristiānu Ādamsoni, kura ir "Klasikas" šīgada rezidences māksliniece. Annija Kristiāna Olimpijas lomā "Hofmaņa stāstos" bija man atklājums – ak, Dievs, to viņas artistiskumu un vokālo meistarību! Tas bija žilbinošs sniegums! Man ļoti liels prieks viņu redzēt nominantu pulkā! Operas iestudējumos, no kuriem oriģināliestudējumi kļūst aizvien retāki, žūrija var vērtēt arī scenogrāfiju, gaismu, režiju, kostīmus.  Jā, tāpēc arī piekritām lēmumam, ka "Spēlmaņu nakts" kategoriju sarakstā atkal tiek ieviesta opera – kā pilnvērtīga teātra daļa.  Runājot par skatītāju balsojumu, kurā šogad nominantus izvirzīja teātri… Kad ieraudzīju, ko teātri ir izvirzījuši, apmēram par ceturto daļu gadījumu man bija liela neizpratne – nesapratu, kāpēc ir šāds lēmums un kāpēc netiek izvirzīti tie nominanti, kas nominēti žūrijas atlasē. Sapratu, ka man labāk patīk, kā ir "Kilogramā kultūras": ka žūrija piedāvā savu izlasi, jo neviens skatītājs, lasītājs, klausītājs nevar aptvert visu to lauku, ko mēs žūrijā tomēr cenšamies izdarīt. "Spēlmaņu naktī" mēs arī esam žūrija – cilvēku kopa, kas noskatījusies vairāk nekā 120 izrāžu, turklāt – ja konkrētajai izrādei ir vairāki sastāvi, tad skatīti visi sastāvi. Mēs esam šo izlasi iedevuši, un man liekas, ka būtu tikai korekti, ja skatītāji balsotu par šo izlasi, ko jau ir veikusi žūrija – jo tur ir atlases konteksta garants. Bet teātros valda tikai un vienīgi mārketinga apsvērumi, kā ļoti daudzos gadījumos sapratu no šī saraksta, un tas varbūt nav tas pareizākais apsvērums. Vairāk nekā 120 izrāžu... Tā ir ne tikai Rīga, tā ir tālā Liepāja un Daugavpils, un drusku tuvākā Valmiera. Bet saprotu, ka potenciālie nominanti arī sevi paši var pieteikt, ja tas nav profesionālais teātris – vai tā? Piemēram, opera, kas iestudēta kaut kur brīvdabā.  Jā, es vedinu arī neatkarīgos producentus, kuru darbs ir pievērsis manu uzmanību, rakstīt Ričardam Vorobjovam. Viņš tad pārējai žūrijai var izsūtīt informāciju par iespējām apmeklēt neatkarīgo institūciju veidotos iestudējumus.  Ir arī kategorija, kurā jūs klausāties mūziku – vai nu atsevišķi, vai, skatoties izrādi, domājat par to. Šoreiz mums prieks nominantu sarakstā redzēt gan Annu Fišeri, gan Jēkabu Jančevski, gan Aleksandru Tomasu Matjusonu, gan Edgaru Raginski, gan arī Edgaru Mākenu. Tomēr Krista Auznieka milzīgā partitūra izrādei "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" nominantu pieciniekā nav iekļuvusi. Šī sezona ir vienmērīga, bez milzīgiem uzrāvieniem, bet ļoti kvalitatīva. Kad jūnijā lēmām par nominantiem, mums bija garais saraksts, kurā figurēja arī Krists Auznieks. Bet, ja man jāpamato, kāpēc tieši Krists Auznieks neiekļuva nominantu sarakstā, mums, žūrijas pārstāvjiem, Krista mūzika dažos momentos šķita varbūt pārāk pašmērķīga. Tas bija arguments, kāpēc Auznieks palika aiz strīpas, bet kā viens no pirmajiem. Tu saki – sezona bija vienmērīga, laba. To es vairākkārt esmu dzirdējusi arī no taviem kolēģiem – ka trūkst milzīga pārsteiguma momenta. Vai tu tam arī varētu piekrist? Jā, tā tas ir. Varbūt Germana Ermiča scenogrāfija izrādei "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" velk uz pārsteigumu. Tāpat kā Reiņa Dzudzilo scenogrāfija izrādei "Nacionālais kanāls" ir tāds košums, bet tai pat laikā tie ir tādi stabili, vērtīgi teātra darbi, kuros scenogrāfs darbojies kā vizuālās dramaturģijas meistars, kā sevi arī šobrīd piesaka Reinis Dzudzilo. Bet kopumā šī ir diezgan lēzena sezona.  Bet tajā pašā laikā tu saki – laba. Jā, laba, jo bija daudz nominantu. Un ir divas izrādes, par kurām man sāp sirds, ka tās netika nominētas. Viena ir Valmieras teātra izrāde "Diena projām palēja", ko iestudējis Aigars Apinis: tā ir par Helsinku hipsteru nihilistisko attieksmi pret dzīvi. Man tā likās ļoti aktuāla un brīnišķīga izrāde. Šeit gan par scenogrāfiju ir nominēts Reinis Suhanovs, bet par lomu – Rūdis Bīviņš. Otra izrāde, kas mani ļoti, ļoti uzrunāja un ar kuru es dzīvoju vairākas dienas, bet kura ir hronometrāžā neliela, un žūrija tomēr izlēma atstāt to aiz borta – tā ir leļļu teātra izrāde "Gaisma, es tevi dzirdu!" ar vājredzīgām aktrisēm, kuras izstāsta savu cilvēka ar invaliditāti stāstu. Skatītājiem tiek aizvērtas acis, lai varētu iejusties šajā pasaulē, kurā tev nav acu, bet ir rokas un dzirde; tiek dotas taktilas lietas, kuras aptaustīt – čaukstoši priekšmeti… Tā bija jutekliska pieredze, kas mani ļoti uzrunāja un likās ļoti, ļoti vērtīga. Kā tu vari izskaidrot to, ka nav milzīgu pārsteigumu?  Sezonas sākumā tomēr bija viens pārsteigums: tā bija "Dirty Deal Teatro" izrāde "Alfas", kas apbērta ar nominācijām. Tīrs darbs, kurā [lieliskas] ir visas nepieciešamās komponentes: mūzika, aktieri, izpildījums, Jāņa Baloža scenārijs, kuru viņš veidoja, cietumā apmeklējot notikumā iesaistītos, kuri joprojām tur atsēž savu laiku. Bet vai tev ir bijis arī kāds nepatīkams pārsteigums vai kāda skumja nots šajā sezonā? Esmu "ieslēgusi" sevī Līviju Akurāteri. (Smejas.) Tas nozīmē ļoti labvēlīgu attieksmi pret visu, kas man tiek celts priekšā. Es jūtu sevī šo spēju, kas manī mostas – skatoties jebkuru izrādi, katrā atrast kaut ko labu.  Latvijas Televīzijas skatītāji ar tevi tiekas ik svētdienu "Kultūrdevā". Par viesiem noteikti lem kopā ar visu komandu. Tikai tā. Mēs ļoti sekojam līdzi, lai kaut kādā laika griezumā tiktu aptvertas visas jomas – lai nav tā, ka nepārtraukti nāk mani mīļie teātra cilvēki vai redaktores Dairas Āboliņas kino ļaudis, vai redaktora Kaspara Zaviļeiska mīļā popmūzikas lauciņa pārstāvji. Šajās nedēļās teātra kritiķi ir visur. Arī tu esi daudz kur: pie mūsu kolēģiem Latvijas Radio 1, tu esi televīzijā, bet laikam jau no tā neizbēgt – kad tas teātra vilnis ir, tad ir.  Tā ir arī "Kultūrdevas" problēma, jo mans kategorisks uzstādījums ir, ka mēs netaisām "pīāru". Vispirms es aizeju uz izrādi un to noskatos, aizeju uz koncertu un to noklausos: ir svarīgi redzēt, izzināt, un tikai tad runāt par to, nevis "pīārot" pirms tam. Tas nozīmē aptvert milzīgu laukumu, un tas nozīmē arī to, ka viesu ziņā drusciņ ejam iepakaļ "Kultūras rondo" kolēģiem, kuri jau par konkrēto notikumu ir izrunājušies. Man savukārt tas ir liels atspaids, gatavojoties intervijām. (Smejas.) Pa kuru laiku tu raksti savas recenzijas?  Sestdienās un svētdienās! Jā, pārsvarā brīvdienās! (Sirsnīgi smejas.) Un tad ir tas nežēlīgais brīdis, kad tu uzraksti, pasaki to, ko tu domā, un ne vienmēr tas ir cildinoši... Un pēc tam kādā teātra kafejnīcā satiec šos cilvēkus, kurus esi pakritizējusi, un tev jāskatās viņiem acīs. Ar to tu esi sadzīvojusi? Pat ļoti! Esmu piedzīvojusi ļoti daudz dažādu notikumu šai sakarā, ieskaitot iereibuša režisora zvanus un īsziņas, kas turpinās visu nakti pēc tam, kad esmu neuzmanīgi par savu vilšanos ietvītojusi jau pirmizrādes vakarā... To es vairs nedaru. Tā man bija mācība, jo sapratu, ka pirmizrādes vakars teātra cilvēkiem ir jāsvin. Nav ko viņus apgrūtināt ar savām kritiskajām piezīmēm! Paldies Dievam, arī teātra cilvēki iemācījušies būt korekti un vairs nav tā, kā bija pirms gadiem, kad pēc katras recenzijas sekoja reakcija. Lai gan atskan jau dažkārt zvani vai ziņas vatsapā, un arī kādā sociālo mediju vietnē man tiek atrakstīts...  Vai par spīti tam, ka darbošanās žūrijā ir smags darbs un jānoskatās vairāk nekā 120 izrāžu, tu joprojām mīli teātri? Ļoti… Īpaši šobrīd, kad manā dzīvē bijuši dažādi pārbaudījumi – esmu pārcietusi vēzi un izcīnījusi šo cīņu –, teātris man ir kā oāze, kurā es pilnībā aizmirstos, pilnībā saplūstu ar to, kas notiek uz skatuves. Tas ļoti, ļoti palīdz dzīvot.

The Chefs se formaron en Brighton en 1979. Grupo liderado por los cantantes y compositores Carl Evans (guitarra) y Helen McCookerybook (bajo), y completado por el hermano de Helen, James McCallum (guitarra), y por Russell Greenwood (batería). La receta musical de estos creativos cocineros se basó en sencillas y pegadizas piezas de pop, con melodías alegres y letras divertidas sobre cosas cotidianas. Fueron pioneros a la hora de hacer canciones inmediatas de corte naif y espíritu DIY, asentando una base que se desarrollaría en siguientes generaciones.Nos sirve de guía el recopilatorio “Records and tea” (Damaged Goods), el cual recoge todas las grabaciones que desperdigaron en sus tres años de vibrante trayectoria, así como el álbum perdido que grabaron y no llegó a ver la luz.(Foto del podcast por Claire Barratt)Playlist;THE CHEFS “Records and Tea”THE CHEFS “Thrush”THE CHEFS “Food”THE CHEFS “Boasting”THE CHEFS “Sweetie”THE CHEFS “Let’s make up”THE CHEFS “24 hours”THE CHEFS “I’ll go too” (John Peel BBC session)THE CHEFS “You get everywhere” (Richard Skinner BBC session)THE CHEFS “Locked out”THE CHEFS “Love is such a splendid thing” (lost album)THE CHEFS “Land ho” (lost album)SKAT “Sleeping dogs lie” (John Peel BBC session)SKAT “Love it is just a Word” (John Peel BBC session)SKAT “Femme fatale”HELEN and THE HORNS “Northbound train”THE CHEFS “You’re so nice”Escuchar audio

Strange & Unusual: More like sad and unusual.MLB: Offseason is getting going, are the rumors true or just smoke and mirrors? Plus, some trades are already done.College Football: Is Lane moving, can both of our teams make the playoffs, is Bama legit top 5, can more coach firings be on the way and WAY more. Plus, a look into this weekend's games.NFL: Magazine Time Machine and a full recap of week 11: the Bears pull another close one out, the Eagles win ugly, Panthers have a shot at the divison and much more. Plus, we make our week 11 picks.Follow us & tell your friends to listen!Twitter: @TaxiSquad1Instagram: @taxisquadpodcastTik Tok: @taxisquadpodCall in to AIR IT OUT: 312-725-2107

Speciální epizoda Vládneme, nerušit ŽIVĚ z Korza Národní ze 17. listopadu.Petr Pavel na Národní třídě upřesnil své podmínky pro předsedu ANO ohledně střetu zájmů. Řešení střetu zájmů musí vysvětlit „uspokojivě“. Pak jej může jmenovat premiérem. Co pak lze čekat od nové vlády? V čem bude konzervativní, co chystá s veřejnoprávními médii a co s neziskovými organizacemi? A budou na to peníze? O tom v Divadle X10 debatovali Kristýna Jelínková, František Trojan a Filip Zelenka v rámci natáčení podcastu Vládneme, nerušit, které bylo součástí oslav 17. listopadu Korzo Národní, které pořádá spolek Díky, že můžem.

V této epizodě se podíváme na to, jak se staví konzervativní dluhopisové portfolio v době, kdy jsou úrokové sazby stále vysoko a vztah mezi akciemi a dluhopisy se mění. Portfolio manažer J&T Bondu Martin Kujal vezme posluchače do zákulisí řízení jednoho z nejznámějších českých fondů zaměřených na korporátní dluhopisy.Přiblíží filozofii fondu a způsob, jakým pracuje s rizikem, vysvětluje, proč prodlužují duraci a jak dnes nahlížejí na výnosovou křivku. Dotkne se také práce s likviditou a důvodů, proč fond drží hotovostní pozici kolem sedmi procent.Popíše, jak do investičních rozhodnutí vstupuje makroekonomický rámec a očekávaná apreciace měn a proč roste korelace mezi akciemi a dluhopisy, což zásadně ovlivňuje možnosti diverzifikace. Zaměří se i na konkurenci mezi high yield trhem a private credit fondy.Součástí epizody je také detailní case study nové emise La Doria 12/2030, v níž se pan Kujal věnuje kreditní analýze, ocenění a potenciálu kapitálové apreciace. Výsledkem je epizoda plná praktických pohledů z trhu, dat a zkušeností, která ukazuje, jak se ve fondu J&T Bond promýšlí každý výnosový bod i každé riziko.

Hvordan påvirker skatter egentlig dine investeringsbeslutninger? Og hvad betyder det for, hvordan vi forstår porteføljeteori?I denne episode taler vi med Andreas Jakobsen, Principal Data Scientist i Danske Bank, om hans research i samarbejde med Michael Møller og Claus Parum: “En indføring i det danske skattesystems betydning for kapitalmarkedslinjen”.Vi dykker ned i:Hvorfor skat ændrer den klassiske kapitalmarkedslinje – og hvorfor risikopræmien efter skat kan falde mere, end man skulle troForskellen mellem simple proportionalskatter og det komplekse danske systemDe praktiske udfordringer private investorer står overfor, og hvad der adskiller dem fra pensionskasser og virksomhederHvad Andreas ville ændre i skattesystemet, hvis han kunneFølg os på LinkedIn:André: www.linkedin.com/in/andréthormann/Intro musik:Deadly Roulette by Kevin MacLeodLink: https://incompetech.filmmusic.io/song/3625-deadly-rouletteLicense: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Intenzivní boje na Ukrajině mohou trvat přinejmenším ještě několik měsíců. Na stole zatím není schůzka Trumpa s Putinem v Budapešti, natož ani ruského a ukrajinského vedení. „Od toho jsme v tento okamžik strašně daleko,“ domnívá se politický geograf Michael Romancov. Jak významné jsou boje v Doněcké oblasti kolem města Pokrovsk? Jak Ukrajina zároveň s válkou bojuje proti korupci? A proč dokázali jemenští povstalci v Rudém moři překreslit mapu světového obchodu?Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Intenzivní boje na Ukrajině mohou trvat přinejmenším ještě několik měsíců. Na stole zatím není schůzka Trumpa s Putinem v Budapešti, natož ani ruského a ukrajinského vedení. „Od toho jsme v tento okamžik strašně daleko,“ domnívá se politický geograf Michael Romancov. Jak významné jsou boje v Doněcké oblasti kolem města Pokrovsk? Jak Ukrajina zároveň s válkou bojuje proti korupci? A proč dokázali jemenští povstalci v Rudém moři překreslit mapu světového obchodu?

Reportéři Martin Pařízek a Ondřej Vaňura navázali na loňskou první řadu reportážní série Urgent z Fakultní nemocnice v Motole v Praze. Tentokrát při práci měsíc sledovali zdravotníky z pražské záchranky. Na Radiožurnálu v tomto týdnu nabídneme ukázky jednotlivých dílů tohoto podcastu.

Listen as MoneyMaker Chris recaps week 6 NFL games. Are Dart and Skattebo the duo the Giants have been waiting for? Where does Bill Belichek go from North Carolina? Preview week 7 games and more.

Skatīšanai Saeimas komisijās deputāti šodien nodeva nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kurā iekļauti teju 50 likumprojekti. Saeimā deputātu vairākuma atbalstu gūst alternatīva Stambulas konvencijai. Pašvaldības ceļ trauksmi par Vienotās pašvaldību informācijas sistēmas izmaksu strauju kāpumu. Rīgas TTT basketbolistes Eirokausa izbraukuma mačā mēģinās pārsteigt Stambulas "Emlak Konut" komandu.

Ben Maller & Danny G. have Mail Bag fun for your Sunday! All questions sent in by new listeners & P1's of the #MallerMilitia! Download, subscribe, and remember that sharing is caring (unless it's an STD.) Follow Danny G. @DannyGradio and Ben on Twitter @BenMaller and listen to the original terrestrial radio edition of "Ben Maller Show," Monday-Friday on Fox Sports Radio, 2a-6a ET, 11p-3a PT!...Follow, rate & review "The Fifth Hour!" #BenMallerSee omnystudio.com/listener for privacy information.

C&R react to a sad sports week for Philly, but have good radio news for that city! Do you feel bad for Phillies pitcher Orion Kerkering? Dodgers get a gift? NY Football Giants with a sudden Dynamic Duo, Dart & Skat! Are we being prisoners of the moment? Plus, 'RICH'S BIG TV GAME OF THE WEEK, 'BRAINWAVE,' & 'WEEKEND HOBNOBBING!' See omnystudio.com/listener for privacy information.

C&R have good radio news for Philly, during a sad sports week for the city! Do you feel bad for Phillies pitcher Orion Kerkering? Did the Dodgers get a gift? They react to the NY Football Giants & their sudden Dynamic Duo, Dart & Skat! Are we being prisoners of the moment? See omnystudio.com/listener for privacy information.

Sports with Rod 10-10-2025 …The Skat Back for the Giants Knocks-out the Eagles …The Dodgers are going back to the NLCS …The Cubs Feel So Alive

Today on the podcast we discuss the Giants huge win on TNF against the Eagles. Jaxson Dart huge performance along with Skat having a big game. We discuss Week 6 of the NFL I will give you my predictions for this weeks games and more.Giants Eagles TNF Reaction (1:47).NFL Week 6 Predictions (16:00).

 Peter opens the show with a breakdown of his meetings with the Jets and the Dolphins in advance of Monday's showdown, and why Jets fans need to remain patient after just one month into Aaron Glenn's tenure as the head coach. He, then, breaks down the Liam Coen-Robert Saleh drama and why there may have been a little more to it from the Jacksonville side. After giving his sports media and player of the week awards, he welcomes in Giants rookie running back Cam Skattebo as this week's guest. "Skat" is tremendous and discusses his childhood living in the outskirts of Sacramento, his illustrious high school football career, and vomiting all over the field for the world to see in last year's playoff game. He, then, brings us up to date and what it's been like a month into the NFL season, venturing into New York City, and his friendship with fellow rookie Jaxson Dart. Great episode and Skattebo brings the wood. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Ústřední postava v takzvané bitcoinové kauze, Tomáš Jiřikovský, dál zůstává ve vazbě. Do té ho v neděli poslal Městský soud v Brně. Podle žalobců je to kvůli obavám z útěku, maření objasňování skutečností a opakování trestné činnosti. Stalo se tak po čtvrtečním policejním zásahu u Jiřikovského doma v Břeclavi, ke kterému došlo za poměrně dramatických okolností, u nichž vyvstává otázka, zda skutečně nebylo možné Jiřikovského zatknout jinak. Jak ve Výtahu Respektu říká Martin Štorkán, z pohledu policie mohlo jít o taktiku: „Podle našich informací se policie snaží Tomáše Jiřikovského přesvědčit ke spolupráci. Monitorovali ho i když byl v zahraničí. Možná mu teď chtějí dát najevo, že to ne vždy půjde po dobrém." Jaké jsou další varianty důvodu teatrálního zátahu? Jak nyní k tzv. bitcoinové kauze přistupuje ministerstvo spravedlnosti? A kdy by mohl resort zveřejnit slibovanou časovou osu událostí?

Americký prezident Donald Trump na své sociální síti vyloučil návrat Krymu Ukrajině a odmítl případný vstup Ukrajiny do NATO. Zároveň v příspěvku vyzval ukrajinského prezidenta Volodymyra Zelenského, aby umožnil ukončit válku. „Ukrajina je součástí ruského zakladatelského mýtu. Pokud Rusko nezíská Ukrajinu, tak se nejen v Putinově optice zříká samo sebe,“ vysvětluje v pořadu Osobnost Plus ukrajinista David Svoboda.Všechny díly podcastu Osobnost Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

The SKATCAST Network presents:Truck Driver Theater #47 with the Script KeeperToday's Skit-SKATs:[ Adventures of Gunner Halifax | 0:15 ] - "New Year or Something" - Gunner and the crew celebrate New Years or something.[ Liam the Monster Hunter | 10:25 ] - "Double Shot" - Liam gets another double shot of episodes. We get another prequel plus we get some more Wizard Quickening.[ Talking Pets | 26:11 ] - "Episode 41" - The dog and the cat have words about their lives together.[ Post Apocalyptica | 33:44 ] - "Season 3; Episode 02" - Angus and Dave are back fighting zombies in this giant sized skit-SKAT!Have an awesome weekend Turds! Be safe out there!!!Visit us for more episodes of SKATCAST and other shows like SKATCAST presents The Dave & Angus Show plus BONUS material at https://www.skatcast.com Watch select shows and shorts on YouTube: bit.ly/34kxCneJoin the conversation on Discord! https://discord.gg/XKxhHYwu9zFor all show related questions: info@skatcast.comPlease rate and subscribe on iTunes and elsewhere and follow SKATCAST on social media!! Instagram: @theescriptkeeper Facebook: https://www.facebook.com/scriptkeepersATWanna become a Patron? Click here: https://www.patreon.com/SkatcastSign up through Patreon and you'll get Exclusive Content, Behind The Scenes video, special downloads and more! Prefer to make a donation instead? You can do that through our PayPal: https://paypal.me/skatcastpodcast Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Ruský prezident Vladimir Putin není jen obyčejný politik – je to právník na trůně. Od začátku funkčního období spoléhá na své právnické vzdělání. Máme sklon vnímat diktátora jako někoho, kdo porušuje právo – a to je naprostá pravda. Ale pro diktátora jako Putin je stejně důležité se práva dovolávat, jako ho porušovat, píše politolog Alexander Baunov ze Střediska Carnegieho nadace pro Rusko a Eurasii v komentáři pro americký deník New York Times.

Forsvarets Materiel og Indkøbsstyrelse har indkøbt uniformer med mikrochips til danske soldater. Det gør det lettere i forhold tillager-logistikken, men de kan også afsløre soldaterne overfor fjenden. Peter Ernstved er med på telefon og han kalder det en helt unødvendig risiko.Anne Kirstine Cramon er denne uges sommer-vikar og i studiet sidder også Mikkel Lind Sorgenfrey. De to ringer også til Niels Pinborg, der gør os klogere på sagen om rapperen Gilli, der er tiltalt for at have fusket med sine fradrag og dermed at have snydt Skat for samlet 3,3 mio. kr. Og så taler vi om Ozzy Osbourne, der døde i denne uge. Vi spørger musikeksperten Anders Bøtter, om han var bedst kendt for sin musikalske karriere eller som en komisk bifigur i sit eget realityshow. Følg Det, vi taler om i appen og lyt til nye episoder hver fredag.Følg Det, vi taler om på Facebook og @ditteokman på Instagram.Vært: Ditte OkmanProducer: Sarah Bech Podimo-ansvarlig: Mette SøndergaardVideo: Sofus Chammon og Frederik SchultzKAPITLER 00:00 VELKOMMEN 01:30 MIKROCHIPS I UNIFORMER AFSLØRER DANSKE SOLDATER 15:10 OZZY OSBOURNE ER DØD31:30 GILLIS VILDE SKATTESAG49:00 JONATHAN HARBOES MANGE NÆRDØDSOPLEVELSERSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Alle er på ferie. Men Anne Kirstine Cramon og Mikkel Lind Sorgenfrey har indtaget studiet, hvor de ringer rundt til det ferieramte panel. Vi ringer blandt andet til Pinborg, der har fulgt sagen om rapperen Gilli, der er tiltalt for at have fusket med sine fradrag og dermed at have snydt Skat for samlet 3,3 mio. kr. Programmet er produceret af Sarah Bech. Hvis du vil høre hele udsendelsen, skal du ind på Podimo. Og hvis du endnu ikke er kommet over på Podimo, kan du få 30 dages gratis lytning her: Podimo.dk/detvitalerom Og ellers har vi et tilbud, hvor du kan lytte med i 3 måneder til halv pris her: https://go.podimo.com/dk/detvitalerom-tilbudSee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Skat's gone. What're they going to do without Skat? ASU will take a step back without Skat. The national narrative is out there, and the pundits have been doubling down on it all offseason long. We get it. What Cam Skattebo did in Tempe will never be forgotten. But what those around the nation may not realize is that the backfield cupboard is anything but bare. Kyson Brown was the Sun Devils' second back last year, and flashed his vast potential, highlighted by a 100-yard game against Arizona. This spring, the rising junior made a strong case to be the lead back for ASU, showing good power to go with his track speed. He leads a deep backfield that looks to keep the Devils' offense in high gear in 2025. On this episode, we discuss his growth heading into Year 3, the depth of the backfield, Shaun Aguano's influence, the meaning of his new number, and more.

The SKATCAST Network presents:The SKATCAST Show #178 with the Script KeeperToday's Skit-SKATs:[ Liam the Monster Hunter | 0:23 ] - "Witch Island: The Dragon Rune" - Liam and his crew continue their journey through Witch Island and things don't go anywhere near planned.[ Santa Claus: Crime Fighter | 10:28 ] - "Intervention of the Bat Man" - In this dark story about Batman's problems, many of the Dark Knight's friends and foes alike come together to help Batman figure it out! This is a double sized episode. Sorry Mama!Thank you for listening! Have an outstanding Tuesday! And feel free to check out a bonus episode of That Hillyard Show in the Litterbox, only in our Patreon (Inside Scooper #140)Visit us for more episodes of SKATCAST and other shows like SKATCAST presents The Dave & Angus Show plus BONUS material at https://www.skatcast.com Watch select shows and shorts on YouTube: bit.ly/34kxCneJoin the conversation on Discord! https://discord.gg/XKxhHYwu9zFor all show related questions: info@skatcast.comPlease rate and subscribe on iTunes and elsewhere and follow SKATCAST on social media!! Instagram: @theescriptkeeper Facebook: https://www.facebook.com/scriptkeepersATWanna become a Patron? Click here: https://www.patreon.com/SkatcastSign up through Patreon and you'll get Exclusive Content, Behind The Scenes video, special downloads and more! Prefer to make a donation instead? You can do that through our PayPal: https://paypal.me/skatcastpodcast Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Ugens Radio Information handler om, hvorvidt man kan hævde nødret, når man forsvarer et træ mod fældning. Om hvorfor skattemedarbejdere er gode tv-helte. Og om hvorfor det er godt, at de økonomiske vismænd rejser kritik af Finansministeriets regnemodeller --- »Hvis man som borger ser, at nu bliver der gjort skade på vores fælles levegrundlag, på naturen, så har man ikke bare ret, men måske endda pligt til at gøre fredelig modstand mod det.«  Sådan siger den 33-årige aktivist Ida Nicolaisen fra bevægelsen Extinction Rebellion, efter hun i byretten blev dømt for 11 lovovertrædelser, men kendt straffri for to af dem med henvisning til nødretsparagraffen i straffeloven. Den siger: »En handling, der ellers ville være strafbar, straffes ikke, når den var nødvendig til afværgelse af truende skade på person eller gods.«  Men gælder det også, hvis du forsvarer et træ mod fældning eller en salamander mod at miste sit levested? Jurister er uenige. Niels Malmos har set på sagen. Lone Nikolajsen har set 'Andre folks penge' på DR, som hun kalder  en »topunderholdende spændingsserie om kontorarbejde«. Det er et fiktionsdrama baseret på virkelige hændelser, altså den såkaldte udbyttesag, der kostede den danske statskasse anslået 12,7 milliarder kroner. Hør, hvorfor skattemedarbejdere faktisk er overraskende gode heltefigurer. Og så skal det handle om Finansministeriet. I vismændenes forårsrapport, der udkom tirsdag, sætter de endnu en gang fingeren på et særdeles ømt punkt i ministeriet, nemlig mangel på empiri til at understøtte deres regnemodeller. Hør, hvorfor det er så vigtigt – og endda temmelig spændende. 

I 00'erne stormer han frem. Smykkevirksomheden Pandora bliver en kæmpesucces, og pengene vælter ind på Jesper 'Kasi' Nielsens konto. Han veksler dem til privatfly, millionvilla, håndboldklub og kæmpesponsorat i Brøndby IF. Han er bogstaveligt talt flyvende. Men så vælter brikkerne: SKAT kræver millioner, virksomheder går konkurs og et bittert opgør med Pandora starter. I årevis har han krævet millioner og sagsøgt smykkegiganten - igen og igen, selvom retten har afvist ham. For at finansiere sagen sælger han andele i søgsmålet og lover stor gevinst. Men hvad hvis han taber? Hvilket ansvar føler han så for dem, der investerer i ham? Det spørger Genstart om i dag. Vært: Simon Stefanski Program publiceret i DR Lyd d. 25. maj 2025.

00:00 Four-Minute Offense 8:40 Beer for Men 17:10 Happy Mother's Day 18:00 Doug's Big One = Fix the Bullpen 50:15 Skat takes NY 53:05 CARDINALS: Rookie Mini-Camp 1:13:00 Vs Vegas