Podcasts about janv

Janvāra vidū "Getliņi EKO" atklāja informatīvo kampaņu "Jāšķiro ir viss! Un viss", jo statisktika nav iepriecinoša - tikai puse Latvijas iedzīvotāju zina, kā pareizi šķirot atkritumus. Kā mainīt šo bēdīgo statistiku? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par atkritumu šķirošanu atgādina "Getliņi EKO" Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja Dārta Grudule, "Lidl Latvija" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule, "RIMI Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. "Latvijas Zaļais punkts" ir ražotāju atbildības sistēma, kas organizē dažādu atkritumu - iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu, videi kaitīgo preču, tekstilizstrādājumu un plastmasas saturošu atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi un reģenerāciju. "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta, kas jāievēro atkritumu šķirošanā. Protams, svarīgi ir šķirot atkritumus, bet Maija Krastiņa mudina tos neradīt. "Ja mēs gribam ikdienā kaut simboliski samazināt iepakojuma un atkritumu apjomu, kas mājās rodas, arī lielveikalos var nopirkt lietas bez iepakojuma. Nav svarīgi, kāds maisiņš vai tūtiņa ir, to var lietot atkārtoti." iesaka Maija Krastiņa. "Ja mēs katrs aizietu uz lielveikalu kaut vai ar pāris plastmasas maisiņiem kabatā! Ideālā gadījumā, ja kāds ir ļoti motivēts, to pašu malto gaļu vai salātus daudzos lielveikalos var ielikt savā kastītē. Ja mēs aizejam uz lielveikalu ar savu plastmasas kastīti vai burciņu, ēdienu var iesvērt tajā. Tad nerodas jauni atkritumi."  

À Mario Dumont, Mario Roy affirme être toujours candidat à la chefferie du PLQ. Alain Rayes explique ce qui adviendra de Pierre Poilievre, selon le résultat du vote de confiance. Et Simon et Tyler nous disent quels sont les avantages d'une attaque nucléaire.

Latviju ir sasniedzis pamatīgs aukstums, tuvojoties pat -30 grādiem, tāpēc glābēji un mediķi aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un parūpēties ne tikai par sevi, bet arī apkārtējiem. Toms Bricis: Šāds sals uznāk arvien retāk un tad, kad tas sasniedz agrāk ierastas ziemas spelgoni, mēs vairs tam neesam gatavi. Siltuma tarifi dažādās Latvijas vietās mēdz būtiski atšķirties – un cenu amplitūda dažreiz ir pat vairāki desmiti eiro. Kā veidojas izmaksas? Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Ukrainas pilsētām – tā 29. janvārī paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

COMMENTAIRE DE L'EVANGILE DU JOUR Marc 4, 26-34En ce temps-là, Jésus disait aux foules : « Il en est du règne de Dieu comme d'un homme qui jette en terre la semence : nuit et jour, qu'il dorme ou qu'il se lève, la semence germe et grandit, il ne sait comment. D'elle-même, la terre produit d'abord l'herbe, puis l'épi, enfin du blé plein l'épi. Et dès que le blé est mûr, il y met la faucille, puisque le temps de la moisson est arrivé. » Il disait encore : « À quoi allons-nous comparer le règne de Dieu ? Par quelle parabole pouvons-nous le représenter ? Il est comme une graine de moutarde : quand on la sème en terre, elle est la plus petite de toutes les semences. Mais quand on l'a semée, elle grandit et dépasse toutes les plantes potagères ; et elle étend de longues branches, si bien que les oiseaux du ciel peuvent faire leur nid à son ombre. » Par de nombreuses paraboles semblables, Jésus leur annonçait la Parole, dans la mesure où ils étaient capables de l'entendre. Il ne leur disait rien sans parabole, mais il expliquait tout à ses disciples en particulier.Lien aelf : https://www.aelf.org/2026-01-30/romain/messe

Mēneša apskatnieks. Kultūras dzīves notikumus janvārī vētām kopā ar Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” žurnālisti Zani Brikmani, portāla "Delfi" kultūras redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, portāla TVNET kultūras redaktoru Tomu Treibergu un kino režisori Ievu Ozoliņu, kura radio „Naba” vada raidījumu „Disociatīvā fūga”. Mēneša beigas parasti ir tas brīdis, kad kopā ar citiem žurnālistiem un kultūras dzīves vērotājiem atskatāmies uz, mūsuprāt, būtiskiem mēneša notikumiem Latvijas kultūrā. Runājam gan par šā mēneša „karstajiem kartupeļiem” – notiekošo ap koncertzāli „Gors” un dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, gan apspriežam janvārī sabirušo kino balvu un nomināciju ražu. Protams, dalāmies ar saviem iespaidiem par citiem būtiskiem kultūras pieturpunktiem.  

Koncerta „Manai dzimtenei” rīkotāji sola darīt visu, lai koncerts šovasar notiktu. Saeimā norisinās ārpolitikas debates. Eiropas Savienība iekļauj Irānas revolūcijas gvardi teroristu sarakstā. Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies. Iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu.

Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrubļevska un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Sazināmies ar Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu.  Mineapoles karstais janvāris Trīsdesmit septiņus gadus vecais amerikānis Alekss Preti, kuru 24. janvārī uz ielas Mineapolē nošāva Savienoto Valstu Robežpatruļdienesta darbinieki, ir jau otrais bojāgājušais, kopš Minesotas pavalsts galvaspilsētas ielās izrīkojas federālo dienestu bruņotie un maskotie aģenti. Pirms tam bija 7. janvārī līdzīgā situācijā nogalinātā Renē Guda, tāpat Savienoto Valstu pilsone. Tāda uz šodienu ir asiņainā bilance operācijai, kuru kopš decembra sākuma prezidenta Trampa administrācija īsteno Mineapolē. Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad federālās valdības spēki masveidā tika iesūtīti Losandželosā, Vašingtonā, Memfisā, Čikāgā un Ņūorleānā, arī šoreiz akciju pavadīja skaļi prezidenta un viņa līdzgaitnieku izteikumi par cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un ar to saistīto noziedzību. Jau no paša sākuma operācijā iesaistīto federālo dienestu – Imigrācijas un muitas policijas un Robežpatruļdienesta – aģentu rīcība izraisīja juridiskas un ētiskas dabas iebildes. Aresti nenotika pēc kādiem precīziem sarakstiem, bet bieži vienkārši „ķemmējot” pilsētas ielas un publiskās vietas un grābjot ciet katru, kurš no skata vai runas veida atgādināja ieceļotāju. Parādījās ziņas par to, ka aizturēti tiek arī Savienoto Valstu pilsoņi, tai skaitā pat tādi, kuriem līdzi ir personu apliecinoši dokumenti. Pilsoņi, pavadījuši ilgāku vai īsāku laiku kamerā, tika atbrīvoti, savukārt daudzi citi, tai skaitā ļaudis ar patvēruma pieprasītāja statusu vai uzturēšanās atļauju, nogādāti imigrācijas aizturēšanas centros Teksasā. Cik tieši imigrantu bez uzturēšanās statusa ir arestēti, nav īsti skaidrs, bet Savienoto Valstu iekšējās drošības sekretāres Kristi Noemas piesauktais skaitlis „desmit tūkstoši noziedzīgu ārvalstnieku” acīmredzami ir vairakkārt uzpūsts; runa varētu būt par pāris tūkstošiem. Visai paredzami varas kalpu izdarības Minesotā jau drīz izraisīja vietējo iedzīvotāju pretdarbību. Visur, kur parādījās maskotie aģenti, viņus drīz aplenca ūjinoši, filmējoši un viņiem citādi traucējoši ļaudis. Pretim protestētāji saņēma piparu aerosolu un asaru gāzi, un, spriedzei pieaugot, arī lodes. Pie tam federālās valdības pārstāvji, kā viceprezidents Venss un jau pieminētā sekretāre Noema, steidzās pasludināt nogalinātos par „pašmāju teroristiem”, kuri apdraudējuši federālo spēku darbiniekus. Pret pavalsts politiskajiem un tieslietu sistēmas vadītājiem, kuri kritizē operāciju un savu pilnvaru ietvaros pretdarbojas patvaļai, tai skaitā pret Minesotas gubernatoru Timu Volcu, Mineapolisas mēru Džeikobu Freju un pavalsts ģenerālprokuroru Keitu Elisonu Tieslietu departaments ierosinājis kriminālprocesus par iespējamu federālās imigrācijas likumdošanas īstenošanas kavēšanu. Aleksa Preti nāve gan izrādījusies lūzuma punkts. Pirmdien prezidents Tramps piesolīja deeskalāciju, centrālās varas aģentu skaits Mineapolisas ielās pamanāmi saruka. Tika paziņots, ka tiek atsaukts līdzšinējais operācijas vadītājs, odiozu slavu iemantojušais Gregorijs Bovino, viņa vietā ieceļot Baltā nama izpilddirektora vietnieku imigrācijas likumu izpildes un izraidīšanas operāciju jautājumos Tomu Homanu, kurš plašāk pazīstams kā „robežas cars”. Kijiva spītē salam un Putinam Pagājušās nedēļas nogalē Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notika pirmās trīspusējās sarunas ar Ukrainas, Krievijas un Savienoto Valstu delegāciju piedalīšanos. Kāds izšķirošs progress nav panākts un arī nebija sagaidāms, taču puses gatavojas nākamajam raundam, domājams, šīs nedēļas beigās. Katrs paliek pie sava – Kijiva nav gatava atdot Krievijas vēl neieņemto Donbasa daļu, Maskava netaisās atkāpties no šīs prasības. Vašingtona oficiāli apgalvo, ka nespiežot Ukrainu uz piekāpšanos, taču, kā 27. janvārī ziņoja izdevums „Financial Times”, faktiski spiežot gan, jo norādījusi, ka uz drošības garantijām Ukraina varot cerēt tikai tad, kad būs noslēgusi mieru ar Krieviju. Tikmēr Kremlis, kura izredzes gūt izšķirošus panākumus frontē šķiet apraktas zem janvāra kupenām, piekopj savu pārbaudīto taktiku un cenšas padarīt ukraiņu dzīvi pēc iespējas briesmīgu. Pret Ukrainas pilsētām, šobrīd visvairāk Kijivu, tiek raidīti lidrobotu spieti un raķešu kāši, ar ko ukraiņu pretgaisa aizsardzībai munīcijas deficīta apstākļos ir grūti cīnīties. Galvenais mērķis joprojām tas pats – enerģētikas infrastruktūra, lai pēc iespējas vairāk ukraiņu ziemas salā paliktu bez apkures, ūdensapgādes un elektrības. Kā 27. janvārī norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā bez apkures joprojām esot vairāk nekā deviņsimt ēku Dņepras upes kreisajā krastā. Taču vēl pirms dažām dienām šis skaitlis bija teju divreiz lielāks – Ukrainas institūcijas dara ko var, lai novērstu nodarīto postu. Triecieni pēdējā diennaktī vērsti arī pret Odesu, Hersonu, Slovjansku, Harkivu, Zaporižji, Krivijrihu un citām vietām. Teju katra kara diena prasa vairākas civiliedzīvotāju dzīvības, un arī vakardiena nebija izņēmums. Pie tam vismaz pieci cilvēki nogalināti, agresorvalsts lidrobotiem uzbrūkot pasažieru vilcienam netālu no Harkivas. Tas viss licis Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham paust rūgtas šaubas par Krievijas vēlmi pēc miera. Viņaprāt Kremļa diplomātiskie manevri ir vien šovs, kas pirmām kārtām adresēts Savienoto Valstu prezidentam Trampam. Sagatavoja Eduards Liniņš.

NMPD tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm. Lai mazinātu bailes no balsošanas un izglītotu jauniešus par politiskajiem procesiem – otro reizi Latvijā rīkos Signālvēlēšanas. Rēzeknes novadā kopsapulcē izskata jautājumu par amatierkolektīvu vadītāju samazināšanu. Nacionālajā teātrī šodien izziņos, kuri sportisti februārī, ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Itālijā, nesīs Latvijas karogu.  

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas un vairāku citu Eiropas valstu aizsardzības investīcijas plānus. Latvija varēs saņemt aptuveni 3,5 miljardu eiro lielu aizdevumu savas drošības stiprināšanai.  Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība aicina siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Tiekoties ar Starptautiskā Valūtas Fonda delegācijas pārstāvjiem Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atkārtoti apliecinājis, ka nav plānots izmaksāt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus. Vairs nav iespējams atrisināt situāciju ar darbinieku deficītu Valsts policijā vien ceļot viņiem algas, izriet no Valsts kontroles revīzijas secinājumiem.

Satversmes aizsardzības birojs: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Satiksmes ministrs prasa precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja ziņojumu par jau izbūvētām daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija. 2025. gada vārds – "klausiņas", nevārds – "trigerēt", spārnotais teiciens – "Mēs visi esam vienā laivā!". Pasaules kārtība strauji mainās – starptautiskās attiecībās Latvijai jābūt gatavai tam, ka pārmaiņas ierastajā realitātē ir neizbēgamas, un priekšā ir daudz kā nezināma.

Pieaugot siltumenerģijas patēriņam, plānots sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi. Okupēto Ukrainas austrumu teritoriju statuss ir galvenais temats trīspusējās sarunās Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā. Rēzeknes dome apstiprinājusi šī gada budžetu, dēvējot to par sabalansētu un drošu. KNAB vērtēs Šlesera iesniegumu par iecerēto izrādi Dailes teātrī par 2011. gada Saeimas atlaišanu.

Tramps mīkstina retoriku pret NATO sabiedrotajiem, taču savstarpējā neuzticība saglabājas. Eksperte: Transatlantiskie strīdi kaitē Ukrainai; Krievijai tas ir izdevīgi un to var izmantot. Eiropas līderi Briselē pulcējas uz ārkārtas sanāksmi. Rīgā šodien notiek NBS industriju diena – ikgadējs pasākums, kas veltīts jaunajām tehnoloģijām aizsardzības nozarē. Šonedēļ svētki autosporta cienītājiem – pašu mājās ar Alūksnes ralliju sākas vietējā rallija čempionāta sezona, bet šodien Montekarlo apkaimē ar pirmajiem ātrumposmiem startē pasaules rallija čempionāts. Pēc 20 gadu pārtraukuma Latvijā izdota jauna Sarkanā grāmata.

Rinkēvičs un Siliņa respektē Mieriņas personisko nostāju par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Trampam. Uzņēmumā "Vaiņodes bekons" ar vairāk nekā 22 000 cūku konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Izvēlēti 400 jaunieši, kurus vasarā varētu iesaukt valsts aizsardzības dienestā. Aptauja: Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Rīgas dome lemj par pašvaldības 2026. gada budžetu. Latvijas telpu futbola izlase Eiropas čempionāta debijas mačā tiekas ar Gruziju.

Olivier souligne les contradictions entre le chef et le directeur général du Parti populaire du Québec. Ruba Ghazal explique ce que le gouvernement devrait faire pour diminuer les féminicides. Julien Morrissette s'intéresse aux intriguants titres d'article. Et Dominic Tardif est en deuil des critiques littéraires de François Legault.

Latvijā ir barikāžu aizstāvju atceres diena, pieminot pirms 35 gadiem asiņainajās apšaudēs bojā gājušos. ASV prezidents Donalds Tramps uzrunājis vairākus pašreizējos un bijušos politiķus un līderus, aicinot viņus pievienoties paša vadītajai Miera padomei. Par mazākumtautību valodu lietojumu Sabiedriskajā medijā šodien sākusi spriest Satversmes tiesa. 72% pārtikas piegādātāju pērn nesaskārās ar negodīgu tirdzniecības praksi. Latvijas hokeja izlases sastāvā traumas ieviesušas kārtējās korekcijas, Rihardam Bukartam aizvietojot savainoto Rodrigo Ābolu.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā. Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ. Kijivā jopojām daļa naudstāvu dzīvojamo ēku bez apkures un elektrības. Viens no lielākajiem izaicinājumiem Bērnu aizsardzības centram šogad būs Bērna mājas paplašināšana. Tiesībsardze saņēmusi sūdzības, ka Rīgā profesionālās izgltības skolās pusaudžiem, kas nāk no trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm, nenodrošina brīvpusdienas. Ne tikai Latvijas lauksaimnieki ir bažīgi par nule kā Eiropas Savienības parakstīto „Mercosur” līgumu. Arī kokrūpnieki pagaidām lielus ieguvumus neredz. Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs startēs vēsturiski lielākā Latvijas delegācija.

Maxime Bergeron explique qui prend la décision de déneiger à Montréal. David Thibodeau raconte l'étrange façon par laquelle il comble sa solitude. Et Pierre Brassard loue ses imitations de François Legault.

Dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas pagastā gājuši bojā divi bērni un vairāki cilvēki cietuši. Vizītē Latvijā ieradies Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons. Latvija un Latvijas Universitāte cieši sadarbojas ar CERN un bija aktīva dalībniece arī plašu rezonansi izraisījušā CERN pētījumā par antivielas īpašībām. Ar piecu latviešu dalību sākas Eiropas čempionāts šorttrekā. Turpinās 1991. gada atceres pasākumi un tam veltītā konferencē Saeimā šodien pulcējas valsts amatpersonas, vēsturnieki, kā arī tiesību un drošības eksperti. Īsāki lietu izskatīšanas termiņi un arī mazāk saņemto lietu – Augstākā tiesa šodien vērtējusi, kā strādājusi aizvadītajā gadā.

Mélomane, Bidouilleur de sons, Platiniste a ses heures Mix et Édits linktr.ee/lemastermix

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.