Podcasts about Reiz

In dieser Episode geht es erneut darum, warum Kinder mit ADHS oft scheinbar ohne Anlass die Nerven verlieren. Doch "ohne Anlass" passiert das nicht. Welche Gründe diese Explosionen neben den in Teil 1 genannt noch haben können, erfahrt ihr in dieser Folge. Was ihr in dieser Episode erfahrt:Dass Kinder oft laut und massiv werden, wenn sie das Gefühl haben, es wird über ihre Wahrnehmung drübergebügelt.Dass sie explodieren können, wenn sie durch Leistungsanforderungen, Reizüberflutung oder sonstige Dinge überfordert sind.Warum Übergänge oder ein Wechsel zu Aggressionen führen können.Links und RessourcenWebinaraufzeichnung: https://adhshilfe.net/webinaraufzeichnung ADHS-Family Elterntraining (Aufbau, Inhalt und Anmeldung): www.adhshilfe.net/kursADHS-Family Podcast-Club: https://steadyhq.com/adhs-family-podcastLeitfaden-PDF zu dieser Folge: https://adhshilfe.net/gruende-fuer-aggressionen-2Podcast 29 zum ADHS-Family-Kurs (15 Min. Infos zu meinem Elterntraining) ): https://adhshilfe.net/29-der-adhs-family-online-kurs/ Bewertungen/Feedback ehemaliger Teilnehmer des Elterntrainings: https://adhshilfe.net/29-der-adhs-family-online-kurs/ (runterscrollen) Podcast 204 (Warum überhaupt Elterntraining?): https://adhshilfe.net/204-eltern-training-was-genau-ist-das-und-warum-ein-solches-training-enorme-veraenderungen-fuer-familien-mit-adhs-bringen-kann/ ADHS-Family Podcast-Club: https://steadyhq.com/adhs-family-podcastPodcast 101: https://adhshilfe.net/101-ergotherapie-verhaltenstherapie-psychotherapie-was-genau-brauchen-betroffene-kinder/ Podcast 191: https://adhshilfe.net/191-sexueller-missbrauch-bei-kindern-und-jugendlichen-warum-gerade-eltern-von-heranwachsenden-mit-adhs-bei-diesem-thema-besonders-aufmerksam-sein-sollten-interview/Weitere RessourcenGehirnvideo: https://adhshilfe.net/gehirnvideo/ADHS kindgerecht erklärt:https://adhshilfe.net/symptome-und-staerken-video/Lehrervideo - https://adhshilfe.net/lehrervideoADHS-Family-Kurs - https://adhshilfe.net/kursVideo “Aushandeln von Regeln und Grenzen“ - https://www.facebook.com/adhsfamily/videos/446265270073258YoutubeNewsletterInstagramADHS Family Facebook SeiteHier kommt ihr zu meinen Social Media Kanälen:Facebook: https://www.facebook.com/adhsfamilyInstagram: https://www.instagram.com/anna_adhs_hilfe/Link zur ADHS Family Website:https://adhshilfe.net/So könnt ihr mich erreichen:E-Mail: anna@adhshilfe.netDieser Podcast wurde bearbeitet von:Denise Berger https://www.movecut.at

Unser Alltag ist voller Reize: Notifications, Nachrichten, Geräusche, Calls, Social Media und ständig neue Informationen. Viele Menschen fühlen sich deshalb erschöpft - nicht unbedingt, weil sie zu viel arbeiten, sondern weil ihr Nervensystem dauerhaft zu viele Impulse gleichzeitig verarbeitet. In dieser Folge spreche ich darüber, wie Reizüberflutung entsteht, warum unser Gehirn so schnell in den Autopilot-Modus rutscht und weshalb wir oft ganz automatisch zum Smartphone greifen. Wir schauen uns an, was dabei im Nervensystem passiert und warum zu viele Unterbrechungen dazu führen können, dass wir uns unruhig, unkonzentriert oder mental ausgelaugt fühlen. Ein besonders unterschätzter Faktor dabei ist Sound. Geräusche, Stimmen und Musik wirken direkt auf unser Nervensystem – sie können beruhigen, aber auch überfordern. Genau hier kann Technologie unterstützen, indem sie Reize reduziert und Abläufe im Alltag einfacher macht. Im Gespräch geht es deshalb auch um das Samsung Galaxy Ecosystem, bei dem Geräte nahtlos miteinander zusammenarbeiten und durch Galaxy AI unterstützt werden. Wenn Geräte ineinandergreifen, entstehen weniger Unterbrechungen im Alltag und vieles funktioniert intuitiver. Ein aktuelles Beispiel dafür sind das Samsung Galaxy S26 Ultra und die Galaxy Buds4 Pro. Die Buds bieten unter anderem Hi-Fi Soundqualität, AI-basierte adaptive Klanganpassung und Active Noise Cancellation, die sich dynamisch an deine Umgebung anpasst. Durch Hands-free Interaktion über Stimme oder Gestik kannst du Anrufe annehmen oder Musik steuern, ohne ständig aufs Smartphone schauen zu müssen. Gerade unterwegs, bei der Arbeit, beim Sport oder in den Öffis kann das helfen, Reize bewusster zu steuern und mehr Fokus im Alltag zu behalten. Alle Infos zum Galaxy Ecosystem findest du auf samsung.at

n dieser Live-Ausgabe des Podcasts Feel Hamburg aus der Komödie Winterhuder Fährhaus ist Entertainer, Moderator und Produzent Hugo Egon Balder zu Gast. Vor Publikum spricht er über seinen Weg vom Schauspielschüler am Berliner Schiller-Theater über seine Zeit bei Radio Luxemburg bis hin zu seinen prägenden Jahren im deutschen Privatfernsehen.Balder gibt Einblicke in seine Anfänge als Musiker, seine Erfahrungen im Theater und seine Haltung zum Medium Fernsehen. Er beschreibt Unterhaltung als präzises Handwerk, spricht über Timing, Improvisation und den Reiz des Ungeplanten - sowohl auf der Bühne als auch vor der Kamera. Dabei wird deutlich, wie stark sein beruflicher Weg von Intuition, Zufällen und Mut zu Entscheidungen geprägt war.Neben humorvollen Anekdoten aus Fernsehen, Theater und Musik geht es auch um persönlichere Themen: seine Kindheit in Berlin, den Bau der Berliner Mauer und die Auswirkungen politischer Ereignisse auf seine Familie. Diese Erinnerungen verleihen dem Gespräch eine nachdenkliche Ebene und zeigen Balder jenseits seiner bekannten TV-Rolle.Außerdem spricht er über sein Leben in Hamburg, Unterschiede zwischen Berlin, Köln und der Hansestadt sowie über das Älterwerden, Gesundheit und Bühnenpräsenz ohne Lampenfieber.Eine Live-Podcast-Folge mit Publikum, die Unterhaltung, Zeitgeschichte und persönliche Reflexion verbindet – mit einem der prägenden Gesichter der deutschen Fernsehlandschaft.

(Diese Episode enthält Produktplatzierung) Zum dritten Mal ist Haris Reiz, schweizer Kampfsportlegende und erfahrener MMA-Coach, zu Gast bei STY. In dieser Q&A-Folge beantworten Haris und Olaf erneut Community-Fragen – diesmal mit besonderem Fokus auf Fairness, Leistungsgrenzen und Trainingspraxis im Kampfsport. Unter anderem sprechen sie über: ▪️ die Rolle von Steroiden und leistungsfördernden Substanzen im Kampfsport ▪️ mögliche Konsequenzen bereits bei Verdachtsmomenten und warum das Thema manchmal überraschende Nebenstränge (Stichwort „Wellness-Urlaub“) hat ▪️ Kampfsport für Frauen – Chancen, Vorurteile und Realität ▪️ den technischen Unterschied zwischen einem Low Kick auf den Oberschenkel und einem Kick auf den Unterschenkel ▪️ ihre gewichtsklassenübergreifenden Top 10 der besten Boxer ▪️ konkrete Trainingsfragen, etwa: Wie entwickelt man schnelle Hände? Welche Rolle spielt Körpergröße? Und welche physischen Vorteile sind im Kampfsport tatsächlich entscheidend? Eine direkte, differenzierte Folge über Leistung, Fairness und die physische wie taktische Realität im Kampfsport. Instagram Haris: https://www.instagram.com/haris_nippon/ Instagram Olaf: https://www.instagram.com/olafmann.sty/ Instagram STY: https://www.instagram.com/stronger.than.you.podcast/ Stronger Than You YouTube Fitness & Lifestyle Channel: https://www.youtube.com/@StrongerThanYou-Channel WERBUNG: Zu allen aktuellen Kooperationen von Stronger Than You geht es hier entlang: https://linktr.ee/stronger.than.you.koops

+ Wut bei Hochsensibilität: oft erst unterdrückt, dann „plötzlich“ da + People Pleasing & Perfektionismus: Anpassung als Überlebensstrategie + Reizüberflutung & Erschöpfung: wenn das System eigentlich schon „nach Hause will“ + Wut lernen dosiert auszudrücken: Übungsraum vs. „nur ins Kissen“

Muskelaufbau funktioniert nicht über einzelne Tricks, sondern über das Zusammenspiel aus Training, Ernährung und Regeneration.Viele fokussieren sich auf Details – und verlieren dabei die entscheidenden Grundlagen aus dem Blick.In diesem Video erfährst Du, worauf es im Training wirklich ankommt, wie eine passende Ernährung den Muskelaufbau unterstützt und warum Geduld, Schlaf und Konstanz oft wichtiger sind als der perfekte Plan. Ziel ist ein realistisches Verständnis dafür, wie Muskeln tatsächlich wachsen – und was langfristig den Unterschied macht.Die wichtigsten Stellen im Video:00:00 - Intro01:30 - Die 4 Säulen für Muskelaufbau03:15 - Nr. 1: Training08:38 - Nr. 2: Ernährung10:55 - Nr. 3: Regeneration12:52 - Nr. 4: Kontinuität16:51 - FazitHier findest Du das Whiteboard-Bild zum Video:https://drive.google.com/file/d/1xx55pApwZZqHwtk7Ey_PrQgrfDttwLtW/view?usp=sharingWenn Dir das Video gefallen hat und Du mehr evidenzbasierte Inhalte rund um Training, Ernährung und Performance sehen möchtest, freue ich mich über ein Like, Dein Abo und einen Kommentar mit Deinen Fragen oder Erfahrungen.Feinste Grüße,Chris

Im Club der Held – zuhause der Drückeberger? Er kann im Club präsent sein – aber in der Beziehung wird er plötzlich still, hart oder fern? In dieser Folge spreche ich über ein Muster, das viele Paare (gerade Ü50) tief verunsichert: Sex und Performance klappen, aber emotionale Nähe, Verletzlichkeit und Verbindung werden schwierig. Warum ist das so? Weil der Club oft eine Bühne ist, auf der Reiz, Rolle und Kontrolle tragen. Die Beziehung dagegen fordert etwas ganz anderes: Sich zeigen. Fühlen. Bleiben. In dieser Folge erfährst du: warum manche Menschen im Club mutig wirken – und zuhause emotional dicht machen was Bindungsangst, Scham und das Nervensystem damit zu tun haben woran du erkennst, ob es eher Schutz ist als fehlendes Interesse wie du das Thema ansprechen kannst, ohne Angriff oder Beschämung meinen 3-Schritt-Reset für mehr Verbindung statt Rückzug

Kammerspiele? Kammer ma machen. Dachten wir uns auch und legen endlich mal wieder eine ganz puristische Genre-Folge vor. Wobei: Kammerspiel = Genre? Das gilt es erst mal abzuklären, bevor wir uns dem Reiz dieser Filmart widmen, das Ganze am Beispiel "Mord mit kleinen Fehlern" besprechen und schließlich die ultimative, objektive und ganz und gar unfehlbare Top 10 der Kammerspiele zusammendiskutieren. Viel Spaß beim Reinhören! Timecodes: 00:00:00 Intro 00:07:33 Was sind eigentlich Kammerspiele? 00:18:57 Wir groß darf die "Kammer" sein? 00:29:25 Der Reiz von Kammerspielen 00:39:03 Besprechung "Sleuth/Mord mit kleinen Fehlern" 01:04:05 Kammerspiele-Top-10: Diskussion 01:38:41 Die finale Top 10

In diesem Gespräch mit Eva Asselmann, Psychologieprofessorin und Autorin, wird das Thema Stress und das Gefühl von Überforderung in der modernen Gesellschaft behandelt. Eva erklärt, wie das Bedürfnis nach Kontrolle und die Reizüberflutung zu einem Gefühl des „Too Much” führen. Sie diskutiert die Bedeutung von Selbstwirksamkeit, Achtsamkeit und innerer Stabilität sowie praktische Tipps, um mit Stress umzugehen und das eigene Wohlbefinden zu steigern. Das Gespräch schließt mit der Erkenntnis, dass Vertrauen in den Prozess des Lebens und das Loslassen von Kontrolle entscheidend für ein erfülltes Leben sind.

In dieser Episode von „Bau dir deine Zukunft“ ist Martin Schwanda zu Gast – Schauspieler, Speaker und Experte für Wirkung und Wesentlichkeit.Martin verbindet Theaterkunst mit Businessrealität und zeigt eindrucksvoll, warum echte Wirkung nicht durch Lautstärke oder Perfektion entsteht, sondern durch Klarheit, Präsenz und bewusstes Weglassen.Im Gespräch mit Zukunftsentwicklerin Silvia Ziolkowski geht es um:Warum „Spielen“ nicht Verstellung, sondern Enthüllung bedeutetWeshalb Weglassen der Schlüssel zu starker Wirkung istWie Atmosphäre zum entscheidenden Business-Hebel wirdWarum analoge Räume in einer KI-Welt an Bedeutung gewinnenDie kraftvolle Frage: „Wofür bist du Mittel und Zweck?“Martin macht deutlich:Führung ist immer Inszenierung – aber nicht im Sinne von Show. Sondern im Sinne von bewusster Gestaltung.Gerade in Zeiten von Reizüberflutung und künstlicher Intelligenz wird das Menschliche zum entscheidenden Differenzierungsmerkmal.

In dieser Episode von „Bau dir deine Zukunft“ ist Martin Schwanda zu Gast – Schauspieler, Speaker und Experte für Wirkung und Wesentlichkeit.Martin verbindet Theaterkunst mit Businessrealität und zeigt eindrucksvoll, warum echte Wirkung nicht durch Lautstärke oder Perfektion entsteht, sondern durch Klarheit, Präsenz und bewusstes Weglassen.Im Gespräch mit Zukunftsentwicklerin Silvia Ziolkowski geht es um:Warum „Spielen“ nicht Verstellung, sondern Enthüllung bedeutetWeshalb Weglassen der Schlüssel zu starker Wirkung istWie Atmosphäre zum entscheidenden Business-Hebel wirdWarum analoge Räume in einer KI-Welt an Bedeutung gewinnenDie kraftvolle Frage: „Wofür bist du Mittel und Zweck?“Martin macht deutlich:Führung ist immer Inszenierung – aber nicht im Sinne von Show. Sondern im Sinne von bewusster Gestaltung.Gerade in Zeiten von Reizüberflutung und künstlicher Intelligenz wird das Menschliche zum entscheidenden Differenzierungsmerkmal.

In dieser Folge von Hot Seat in Cold Brews sitzen sich Dennis Stratmann und Tobias Woggon gegenüber – mit frischem Kaffee in der Hand und jeder Menge Gesprächsstoff aus der Bike-Welt. Gemeinsam tauchen sie ein in die aktuellen Themen der Szene: vom legendären Urban-Action-Spektakel beim City Downhill Race in Valparaíso bis hin zu der Frage, wie sich Messeformate verändern. Was bedeutet die wachsende Vielfalt an Events wie der Cycling World für die Branche? Und wohin entwickelt sich die Eurobike? Zwischen Community-Event, Business-Plattform und Festival – Dennis und Tobi diskutieren Trends, Chancen und Herausforderungen. Ein besonderer Fokus liegt auf Tobis neuester Videoserie Full Circle. Was steckt hinter dem Konzept? Warum dieser Titel? Und was macht das Format anders als klassische Bike-Filme? Tobi gibt persönliche Einblicke in die Idee hinter der Serie, die Motivation, neue Perspektiven zu zeigen, und erzählt, weshalb ausgerechnet Island den Auftakt macht. Was ist das Besondere an Island? Warum übt die raue, ursprüngliche Landschaft eine so starke Faszination aus – und wie beeinflusst sie das Biken, das Filmen und das gesamte Erlebnis vor Ort? Zwischen Wind, Weite und Vulkanlandschaft sprechen die beiden über Inspiration, Kreativität und den Reiz, an Orte zu gehen, die mehr sind als nur Kulisse. Eine Folge über Szene-Highlights, Medienwandel, Visionen – und die Leidenschaft fürs Radfahren. Jetzt reinhören in Hot Seats in Cold Brews.

Horrorspiele wie Poppy Playtime oder Five Nights at Freddy's faszinieren viele Kinder und Jugendliche und verunsichern gleichzeitig viele Erwachsene. Warum suchen Kinder freiwillig den Grusel? Und ist das automatisch problematisch? In dieser MedienBits-Folge ordne ich ein, warum Horror einen besonderen Reiz ausübt.

In den 50ern verschiebt sich bei Männern oft der innere Kompass. Der Ellenbogen wird müde. Karriere als Wettkampf verliert an Reiz. Die Frage „Wer ist der Beste?“ weicht leise einer anderen: „War das wirklich mein Spiel?“ Viele spüren erstmals deutlich die eigene Endlichkeit. Status ersetzt Sinn nicht mehr. Kooperation wird attraktiver als Konkurrenz. Erfahrung schlägt Tempo. Bei Frauen entsteht Raum. Die Kinder sind aus dem Haus oder deutlich selbstständiger. Die Dauerzuständigkeit endet. Die Menopause ist häufig vorbei – hormonell wird es ruhiger, mental klarer. Viele Frauen erleben eine neue Souveränität: weniger Gefallen-Wollen, mehr Klarheit. Der Blick richtet sich stärker auf eigene Wünsche, lange vertagt, jetzt dran. Körperlich vielleicht weniger Energie, innerlich oft mehr Freiheit.

Kinder und Jugendliche wachsen selbstverständlich digital auf – mit Smartphone, Social Media und algorithmisch gesteuerten Plattformen. Doch was bedeutet das für ein Gehirn, das sich noch in Entwicklung befindet? In dieser Folge sprechen wir mit einer Neurowissenschaftlerin über die Grundlagen der Gehirnentwicklung und darüber, wie intensive Mediennutzung wirken kann. Wir ordnen wissenschaftliche Erkenntnisse ein, unterscheiden zwischen belegten Risiken und offenen Fragen – und leiten konkrete Impulse für Eltern und pädagogische Fachkräfte ab. Eine fundierte, differenzierte Episode über Medienkompetenz, Entwicklung und verantwortungsvolle Begleitung im digitalen Alltag.

Wenn etwas nicht richtig läuft, sich falsch anfühlt oder wehtut, sind viele erstmal davon überzeugt, dass es an ihnen selbst liegen muss. In dieser Folge geht es um diese internalisierte Schuldumkehr.  In dieser Folge erfährst du: wo der Ursprung der internalisierten Schuldumkehr liegt wie sich diese Dynamik aus neurobiologischer Perspektive verstehen lässt warum internalisierte Schuldumkehr so nachhaltig schmerzhaft wirkt wie sich internalisierte Schuldumkehr als Reife oder Kompetenz tarnen kann welche Schritte dabei helfen können, dieser Dynamik heilsam zu begegnen. Shownotes: Selbstverrat als Überlebensstrategie –Gaslightestdu dich selbst? // Podcast #360 Innere Kind Heilung – ein Schlüssel zu innerem Frieden (Webinar) Gesunde Grenzen finden – Wie frühe Prägungen deine Abgrenzung beeinflussen (Webinar) Der Raum zwischen Reiz und Reaktion -Neujahrswebinar2024 // Podcast #281 Interessierst du dich für meinen Onlinekurs „Nervensystemkompass"? Melde dich bis zum 18.02.26 um 23:59 Uhr an und komm mit mir auf eine transformierende Reise: https://www.verenakoenig.de/online-kurse/nervensystemkompass/  Ich freue mich sehr, dir meinen neuen Postkartenkalender vorzustellen! Ein traumasensibler Begleiter durch das Jahr - Mit sanften Übungen, Reflexionsfragen, Platz für Gedanken und Postkarten zum Versenden: https://www.verenakoenig.de/buecher/postkartenkalender-verbunden-mit-dir/  Interessierst du dich für mein Buch „Trauma und Beziehungen"? Hier findest du mehr Informationen dazu: www.verenakoenig.de/buecher/trauma-und-beziehungen/  3 traumasensible Meditationen – Komme im Hier und Jetzt an und finde Sicherheit in deiner Präsenz. Trage dich hier ein und wir schicken dir den Link zu den Meditationen zu: https://www.verenakoenig.de/geschenke/3-traumasensible-meditationen/  Kennst du schon mein wunderschönes Kartendeck? Ob in akuten Stresssituationen, als tägliches Ritual oder spontane Inspiration – 56 Impulse helfen dir zu mehr Selbstregulation und Sicherheit im Hier und Jetzt: https://www.verenakoenig.de/buecher/kartendeck-verbinde-dich-mit-dir-selbst/  Wünschst du dir mehr Nervensystem-Regulation und Selbstbestimmung? Dann trage dich in unsere unverbindliche Interessentenliste für den Kurs „Nervensystemkompass" ein: https://www.verenakoenig.de/online-kurse/nervensystemkompass/   Interessierst du dich auch für meine Ausbildung NI Neurosystemische Integration®? Trage dich jetzt in die Warteliste ein, um keine Neuigkeiten zu verpassen! https://www.verenakoenig.de/akademie/ni-ausbildung/  Wenn du teilen möchtest, was dich in dieser Folge bewegt hat oder wenn du gerne etwas anmerken möchtest, dann folge mir auf Instagram oder Facebook. Dort findest du jede Menge weiterführende Inspiration.  Verena auf Instagram: https://www.instagram.com/verenakoenig.official/   Verena auf Facebook: https://www.facebook.com/verenakoenig.de   Verpasse keine Neuigkeiten mehr! Erhalte jeden Freitag eine Mail mit dem aktuellen Podcast und interessanter Inspiration: https://verenakoenig.de/tinlanmeldung 

Wir können erstaunlich viel leisten – wenn wir auf uns achten. Wissenschaftsjournalist Bent Freiwald erklärt, wie wir die Erkenntnisse der Hirnforschung nutzen, um klar zu denken und gelassen zu handeln. Wir freuen uns über Kritik, Anregungen und Vorschläge! Per Mail an smarterleben@spiegel.de oder auch per WhatsApp an +49 151 728 29 182. Mehr Infos: Buch: »Wer denkt, ist klar im Vorteil« Newsletter: »Das Leben des Brain« Smarter leben: Routinen: Wie wir endlich weniger naschen & mehr lesen Reizüberflutung: Klarer Kopf trotz Alltagsstress+++ Alle Infos zu unseren Werbepartnern finden Sie hier. Die SPIEGEL-Gruppe ist nicht für den Inhalt dieser Seite verantwortlich. +++ Den SPIEGEL-WhatsApp-Kanal finden Sie hier. Alle SPIEGEL Podcasts finden Sie hier. Mehr Hintergründe zum Thema erhalten Sie mit SPIEGEL+. Entdecken Sie die digitale Welt des SPIEGEL, unter spiegel.de/abonnieren finden Sie das passende Angebot. Informationen zu unserer Datenschutzerklärung.

„Fühlen ist Ursprung und führt uns in eine für uns stimmige Zukunft!“ Philip Stadelmann (* 1971). Was passiert, wenn unser „mentales Betriebssystem“ - unsere Thoughtware - an seine Grenzen stößt? In dieser Folge erkunden Martin Permantier und Tanja Gerold, wie wir durch einen bewussteren Umgang mit unseren Gefühlen nicht nur neue Informationsquellen erschließen, sondern auch neue Handlungsmöglichkeiten entdecken und stärken können. Indem wir lernen, emotionale Energie als wertvolle Information zu nutzen, gewinnen wir an Klarheit und Wirksamkeit im beruflichen wie privaten Alltag. Es geht darum, die Lücke zwischen Reiz und Reaktion zu vergrößern, um wieder bewusster agieren zu können, statt nur auf alte Muster zu reagieren.

Pirms 12 gadiem leģendārais britu režisors Pīters Bruks un viņa ilggadējā domubiedre Marī Elēna Estrēna iestudēja lugu par izzināmā robežām. Tā atstāja paliekošu iespaidu uz kādu latviešu kinorežijas studentu Ņujorkā, kurš tagad to iestudējis Jaunajā Rīgas teātrī. Par izzināmā robežām. Par Pīteru Bruku viņa simtgadē. Par Matīsu Kažu “Apbrīnas ielejā” un ārpus tās. Kultūras rondo tiekamies ar aktieriem pēc pirmizrādes, bet studijā izvaicājam režisoru Matīsu Kažu. "Man liekas, ka šī ir izrāde, kurā iegrimt, bet reizē tas ir sapnis, kurā ir jādomā līdzi, kurā visu laiku ir jābūt intensīvas un, iespējams, arī dažkārt koncentrētas domāšanas stadijā skatītājam. Tas nav izklaides gabals," atzīst Matīss Kaža. Režisors atklāj, ka arī pats ir guvis tādu pieredzi, kur ļāvies kaut kam ārkārtīgi iespaidojošam un neizskaidrojamam, arī necenties to mēģināt to racionalizēt kādā veidā. "Domāju, ka daudziem no mums ir bijušas šādas pieredzes, tāds tīrs apbrīnas pārsteigums," vērtē Matīss Kaža. Kad tev bija viens vai divi gadiņi, mamma tev dziedāja šūpuļdziesmas. Tu nesaprati izdziedāto vārdu nozīmi, bet ķēri zilbes kā krāsu triepienus. Ķēri un iemācījies dziesmu. Ir pagājuši daudzi gadi. Joprojām tu galvā redzi šos triepienus. Un redzi mammu. Kopš atgriešanās Latvijā pēc kinorežijas studijām ASV Matīss Kaža šķietami ir visur: viņš režisē savas filmas, producē citu uzņemtās un iegūst pa kādam “Oskaram”, pasniedz Kultūras akadēmijā, iestudē balvu pasniegšanas ceremonijas un divu gadu laikā bijis režisors arī sešām teātra izrādēm. Jaunākā no tām – “Apbrīnas ieleja” – tikko piedzīvojusi pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Tas ir daudzslāņains darbs, kurā pētījumi par cilvēka smadzenēm un atmiņu apvienoti ar sūfiju mitoloģiju un persiešu autora Fari-du-dina Atāra “Putnu sapulces” fragmentiem. Intelektuāli poētisks darbs, kas aicina vienlaikus iegrimt sapnī un saglabāt asu prātu. Ar Matīsu Kažu sarunājāmies gan par ceļu uz “Apbrīnas ieleju” un ārā no tās, gan par citiem radošajiem darbiem un to, kā nenodeldēt zobratus, kad radošo kārdinājumu ir tik daudz.

Als sich Take That vor 30 Jahren trennten, war das Heulen und Zähneklappern der Fans groß. Doch schon einige Jahre später kehrte die Boygroup zurück. Nun gibt es eine neue Netflix-Doku über sie. Was machte den Reiz der Band aus und was bleibt von ihr? Amjahid, Mohamed; Reimann, Christoph www.deutschlandfunkkultur.de, Kompressor

Moderatorin und Podcasterin Gülsha Adilji spricht darüber, wie uns Kindheit, Familie und gesellschaftliche Erwartungen prägen – und wie wir uns davon lösen können. Wie viel in uns ist Erziehung, wie viel ist ein «echtes» Ich? Ein Gespräch über Zucker, Reizüberflutung, Alkohol, Krebs im Freundeskreis, Selbstfürsorge. Und darüber, warum Loslassen manchmal der wichtigste Gesundheitsentscheid ist.

Wir sprechen in dieser Folge über ein Auto, das definitiv nicht jedem gefallen musste. Genau genommen reichte es beim Erscheinen des Passat W8, dass er einem einzigen Mann gefiel. Wir sprechen natürlich von Ferdinand Karl Piëch, dem VW-Chef, der wie besessen von der Idee war, seine Marke in der Luxusklasse zu etablieren. Und außerdem hatte er mit der schwäbischen Konkurrenz noch eine Rechnung offen, so zumindest berichteten es damals die Wolfsburger Gerüchteköche. Heute wissen wir, dass der Passat W8 ein kapitaler Flop war. Aber genau das hat für manche Sammler ja einen ganz besonderen Reiz. Wie es für den Passat W8 als Klassiker weitergeht, darüber diskutieren diesmal Frank Otero Molanes, Jens Seltrecht und Christian Steiger.Executive Producer: Christoph Falke & Ruben Schulze-FröhlichProjektleitung: Lukas HambrechtSounddesign & Produktion: Fabian SchäfflerMarketing und Ansprechpartner: Bastian SchonauerCopyrights Cover: www.oldtimer-markt.de Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Du Liebe

In dieser Podcastfolge spreche ich über die aktuelle Eclipse Season und darüber, warum du keine Angst vor dieser Zeitqualität haben musst. Ich erkläre, weshalb gerade so viele Inhalte in sozialen Medien triggern und wie Nervensystem, Trauma und Algorithmen zusammenspielen. Angst-Narrative und ungeerdete Spiritualität funktionieren in Krisenzeiten besonders gut als Marketinginstrumente, aber halten uns aber oft in Daueranspannung. Wir schauen auf die kollektive Dimension der Eclipse Season und auf die Achse Wassermann–Löwe, die Themen wie Gemeinschaft, Zugehörigkeit, Innovation und Neuausrichtung aktiviert. Viele Menschen spüren aktuell, dass das Alte nicht mehr passt ( im Job, im Umfeld oder am Wohnort) während das Neue noch nicht klar greifbar ist. Übergangsphasen, Mangelzustände und Reizüberflutung können diese Unsicherheit zusätzlich verstärken. Ich ordne die Sonnenfinsternis als kraftvollen Neuanfang ein, spreche über langfristige Wirkungen dieser Zeit und über die Konstellation von Saturn und Neptun im Widder als Startpunkt für mehr Klarheit, Verantwortung und echte Bewegung. Am Ende lade ich dich ein, dich nicht aus Angst, sondern aus innerer Klarheit heraus neu zu orientieren und teile, wie eine individuelle Wandelanalyse dich dabei unterstützen kann. Sternenwächterin (monatliche Energie-Kalibrierung): http://www.sonjakopplin.com/angebote/membership Newsletter: https://www.sonjakopplin.com/newsletter/

Viele Betroffene erleben: „Schon dich.“ Doch was, wenn genau das das Problem ist? In dieser Folge sprechen wir über Mitochondrien, Atmung und Energie – und darüber, warum dein Körper auf den richtigen Reiz wartet. Du erfährst, warum reine Schonung, Energie blockiert, wie Zwerchfell, pCO₂, Elektrolyte und Zellstoffwechsel zusammenhängen und weshalb falsche Atmung, deine Leistungsfähigkeit massiv begrenzen. Wir sprechen über: warum Energie in den Muskelzellen entsteht, wie Inaktivität Mitochondrien abbaut, warum Hyperventilation Energie raubt, wie gezielte, intensive Reize, Heilung anstoßen, warum „Pacing allein“ oft nicht reicht, Diese Folge richtet sich an Menschen mit Post-Covid, ME/CFS, chronischer Erschöpfung – aber auch an Therapeut:innen und Ärzt:innen, die verstehen wollen, warum der Körper manchmal nicht mehr kann und wie man ihn wieder ins Tun bringt.www.brigitte-schmailzl.deYouTube: @atemwandel & Der lange Atem Brigitte Schmailzlwww.pari.com@prof.jens.ebing auf Instagram wie YouTube#post-covid #mecfs #fatique #Atmung #Nasenatmung #Stickstoffmonoxid #Zwerchfell #Atemmuster #Atemphysiotherapie #Sportwissenschaft #Gesundheit #Regeneration #Recovery #HRV #Training #Atem #Sportphysiotherapie #Athletiktraining #mitochonderien

Šonedēļ "Atsperes" viesis ir aktieris Ģirts Krūmiņš. Baudot rīta kafiju, runājam par izrādi "Milzis", kas pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja janvāra beigās: tajā Ģirts atveido galveno lomu. Protams, uzmanības lokā ir arī vēl citas aktualitātes, kas būtiskas aktiera radošajā ikdienā. Liene Jakovļeva: Tava balss "Klasikā" ir labi pazīstama, jo Latvijas Radio studijā esi ierunājis gana daudz dzejas. Vai tev pašam patīk sevī klausīties un uz sevi skatīties, piemēram, televīzijas ierakstos? Ģirts Krūmiņš: Nē! Un es to nedaru – neklausos un neskatos. (Sirsnīgi smejas.)  Viens no mūsu sarunas pamatakmeņiem ir tava debija Dailes teātrī: tu spēlē Roaldu Dālu izrādē Milzis, ko Dailes teātra Jaunajā zālē iestudējis Gatis Šmits. Vai ar Roalda Dāla grāmatām jau biji pazīstams, pirms nokļuvi pie lugas materiāla? Absolūti nē! Tad, kad man sākumā šo lomu piedāvāja, jautāju – kas ir Roalds Dāls, jo es neizaugu ar viņa grāmatām. Tāpēc šovasar sāku no otra gala: nesāku visa ar lugu, kuru atbīdīju līdz pat pēdējam brīdim, bet gan ar viņa romāniem bērniem, ar viņa sarakstītajiem darbiem, un tas bija ļoti interesanti! Biju pārsteigts. Jo tā ir literatūra gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā ir ļoti dziļa, un vienlaikus – vienkārša. Kad viņam savulaik uzdots jautājums, kam rakstīt vieglāk, viņš atbildējis, ka, protams, bērniem. Jo viņš rakstījis arī pieaugušajiem. Vai iepazinies arī ar viņa personību? Jā gan, skatījos dokumentālos ierakstus, klausījos viņa balsi, intervijas. Ļoti interesanta personība! Vai savā tēlā – piemēram, kustībās – saskati arī kādu vizuālu līdzību ar Roaldu Dālu? Vai arī tam nav izšķirošas nozīmes? Iestudējot lugu, es par to domāju – vai to vajag. Bija svarīgi noķert Dāla būtību; visiem kopā noķert to esenci, kas viņš bija. Bet tik un tā – izrāde ir mūsu versija, jo izejas materiāls ir luga. Varētu arī to nedarīt, varētu par to neinteresēties, varētu tikai spēlēt lugu, bet – mani interesē. Man tas palīdz.  Luga, kuras autors ir Marks Rozenblats, ir faktiski tikko tapusi, un tas ir kolosāli, ka tā jau nonākusi arī pie mums.  Luga ir sarežģīta. Ļoti mānīga, jo tā tikai šķietami ir viegla. Pirmoreiz man ir tik daudz teksta, turklāt – sarežģīta teksta, jo visas lugas garumā notiek dzīva saruna. Viens ir to izlasīt, bet otrs – tajā būt no iekšpuses.  Luga ir traģikomēdija. Lai gan ir arī ļoti smieklīgi brīži, smiekli izvijas cauri ļoti nopietnām tēmām. Jūti reakciju no zāles? Jā, dzirdu, ka cilvēki smejas, dzīvo līdzi. Bet nu – Dālam tā dzīve bijusi piedzīvojumiem bagāta… Sākot no lidmašīnas katastrofas, kurā viņš ir izdzīvojis par kuru viņš pats domā, ka tieši tāpēc viņš ir sācis rakstīt, līdz pat traģiskiem un arī pavisam sadzīviskiem brīžiem. Jo viņam patika gatavot – ir pat brīnišķīga pavārgrāmata ar receptēm, ko viņš ar savu otro sievu kopā sarakstījuši.  Tajā pašā laikā viņš nebūt nav bijis balts un pūkains:  Dāla raksturs bijis diezgan velnišķīgs, un droši vien ar viņu sadzīvot nav bijis viegli. Dāls jau pats kādā intervijā saka, ka par tādiem ierindas personāžiem, kas nav interesanti, nav jēgas rakstīt. Un tas attiecas arī uz viņu pašu. Jābūt spilgtam.  Vai notikumi, kas risinās lugā, un cilvēki, kas tajos piedalās, ir īsti? Visi personāži, izņemot amerikāņu izdevēju Džesiju Stounu, kas ir vienīgais izdomātais tēls, patiešām ir īsti. Arī situācijas un fakti. Protams, tas ir autora daiļdarbs, taču viss, kas ielikts Dāla mutē, visi izteicieni – to viņš reāli ir teicis, tur nav nekā sadomāta. Un izteicieni ir diezgan skarbi. Reizēm, skatoties izrādi, ir jāaizdomājas par to, cik sabiedrībai ir pieņemama Roalda Dāla kritika un viņa nostāja attiecībā pret Izraēlu. Skaties izrādi un saproti: jā, mēs varam par to runāt mākslas valodā, bet pēc tam ar sevi vai saviem līdzcilvēkiem par to strīdēties. Vai arī jums izrādes tapšanas procesā bija daudz jādomā par šīm tēmām, par politisko sajūtu, nostāju, galu galā – tēmas ļoti lielo aktualitāti šobrīd? It kā jā, taču es kaut kā jūtu, ka īstā lugas sāls ir zemtekstos. Tas nav par politiku, tas nav par šiem izteicieniem – tur vēl ir kaut kas. Daudz kas tur ir apslēpts, un man negribas skatītājam atklāt visu, bet tur ir par radošumu, par cilvēka izvēlēm. Kādā brīdi tu nodomā: ko man darīt tālāk, kam uzticēties, kurā ieklausīties, jo tu nesaproti vairs, uz kuru pusi iet. Roalds mūžībā devās 1990. gadā, bet lugā minētie notikumi risinājās 1983. gadā – tātad viņam vairs nebija atlicis daudz. Tobrīd viņš ir slavas virsotnē, viss  jau ir uzrakstīts – ko vēl? Līdz ar to teksts ir viena lieta, bet tam apakšā ir daudz nepateiktā.  80. gadu sākuma elementi ienāk arī iestudējuma vizuālajā pasaulē. Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Rūdolfs Bekičs. Vai tev viņa radītā lietu pasaule palīdz? Piemēram, koka tupeles? Ļoti! Sākumā, kad ieraudzīju koka tupeles, nodomāju – nu, nē! (Smejas.) Bet pēc tam sapratu… Sāku šļūkāt, un diezgan ātri kopā ar Rūdolfu piemeklēju kostīmu. Man parasti ir ļoti svarīgi, lai tas nav pēdējā brīdī, bet ir jau mēģinājumos. Arī visādas detaļas, kas ir uz galda un kuras skatītājs varbūt neredz, man ir nozīmīgas. Jebkuram aktierim tas ir nozīmīgi. Un cik nozīmīgi tev ir tas, ka šī izrāde notiek Dailes teātrī? Atceros mirkli, kad no Pļaviņām atnācu uz Rīgu… Aizmuku no Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas un gāju uz Daili pieteikties, lai mani pieņem par skatuvnieku. Bet nu nepieņēma... Man liekas, biju pārāk sīks. (Smaida.) Beidzu kinoaktieru studiju: pedagogi tur bija Aina Matīsa, Arnolds Liniņš, Pēteris Krilovs, Anna Eižvertiņa, Ērika Ferda un Virdžīnija Cukanova. Visi aktieri, kas bija nonākuši Dailē, vispirms bija izgājuši caur Kinoaktieru studijai, un tas likās tāds – ak! Tāds ir laika nogrieznis: no padsmitnieka – šķiet, tobrīd man bija septiņpadsmit –, līdz tagadējiem sešdesmit. Tāda nu ir mana debija Dailes teātrī – ar Roaldu Dālu. Tavējais bija Daugavpils teātra kurss, bet šobrīd tavas mājas vismaz pagaidām ir Kuldīga. Arī Liepājā tev ir brīnišķīgas pieturvietas un pārsteidzoši notikumi – izrādē "Tēvs klusums" tu diriģē īstu kori! Tad, kad sākās mēģinājumi, jau zināji, ka būs jādiriģē? To es zināju, bet nedomāju, ka tas būs pa īstam... (Smejas.) Domāju, ka tikšu cauri sveikā ar to, ka vienkārši plivināšu rokas un imitēšu kaut ko. Bet tā nenotika! Atceros pirmo mēģinājumu, kurā piedalījās koris "Laiks". Visi cilvēki, kas tajā dzied, man kļuvuši par atbalstu! Biju nenormāli pārbijies. Pirmajā dienā domāju – es to vienkārši neizturēšu! No visiem cilvēkiem plūda tāda enerģija! Un es tajā visā – cilvēks no malas, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē diriģēt. Un tad kora diriģente Ilze Balode man atklāja visādus noslēpumus un knifus, izsita mani no klišejām. Pirms izrādēm vienmēr ar Ilzi izejam cauri dziesmām, viņa mani tā kā mazliet piezemē un izsaka aizrādījumus. Tā kā es šobrīd mācos arī diriģēšanu! Vairāk – audioierakstā.

Par darbiem, kurus nesen Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājies savas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanai, par ilustrāciju kolekcijas nozīmi, kā arī par citām laikmetīgās mākslas aktualitātēm raidījumā "Mākslas vingrošana" sarunājas ilustratore Elīna Brasliņa, grafiķis Paulis Liepa, kura jaunāko darbu izstāde šobrīd aplūkojama galerijā "Māksla XO" un LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Sarunu vada mākslas kritiķis Vilnis Vējš; pārraides producente – Inga Saksone.  Vilnis Vējš: Šodien parunāsim par aktuālajiem notikumiem mākslā, mākslas tirgū un konkrēti – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauniegādātajiem un arī senāk iegādātajiem darbiem. Arta, ar ko papildināta tevis pārraudzītā kolekcija? Arta Vārpa: Nākot uz radio studiju, pa ceļam iegriezos Pauļa Liepas izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", un man šķiet, ka es uzminēju pirmo domas pavedienu, ko tu, Vilni, jau iezīmēji, ka muzejs savu kolekciju papildinājis ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Protams, uz muzeju nevaram lūkoties kā uz mākslas tirgus dalībnieku klasiskā izpratnē. Lai gan muzejs darbus iepērk, mēs tos glabājam nākotnei, visai sabiedrībai, tādēļ tirgošanās nav mūsu specifika. Toties mākslas ainas regulāra, iespējami sistemātiska pārraudzīšana un kolekcijas papildināšana gan ir viens no muzeja pamatuzdevumiem, kuram dažādos laika periodos esam varējuši pievērsties ar visai atšķirīgu rocību… Šobrīd, pastiprinot tieši laikmetīgās mākslas akcentu muzeja funkcijās, ir prieks par 2025. gada kopējo jaunieguvumu klāstu, kas aptvert gan glezniecību, gan grafiku, gan jaunus medijus un objektus. (..) Ar cik autoru darbiem esat papildinājuši savu kolekciju? Tie ir apmēram 40 autori – manuprāt, tas ir pieklājīgs autoru loks. Protams, ir autori, kuri muzeja krājumā jau līdz šim bijuši pārstāvēti, tikai ar cita perioda darbiem. 16 autori ir tādi, kuri muzeja krājumā nonāk pirmoreiz. Patlaban ļoti skaidri iezīmējas jauna mākslinieku paaudze, kas dzimusi vēlajos deviņdesmitajos gados un šobrīd sevi piesaka laikmetīgajā mākslā, darot to ļoti pārliecinoši un aktīvi. Un arī viņu – jaunākās paaudzes mākslinieku – darbi ienākuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Viena no māksliniecēm, kura bija ļoti priecīga un pagodināta par nonākšanu muzeja uzmanības lokā, vienlaikus gan bija arī noraizējusies: "Ak, vai! Bet kā būs nākotnē? Vai muzejs vēl kādreiz man pievērsīsies, vai arī tas būs tikai pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem?" Bet tas ir ļoti labs jautājums! Pauli, var teikt, ka tu esi laikmetīgās mākslas kolekcijas veterāns, jo tavi darbi muzejā glabājas jau vairākus gadus – saskaitīju trīs vai četrus. Kā tev tas liek justies, izņemot to prieku un pagodinājumu, ko Arta jau minēja? Paulis Liepa: Prieks un pagodinājums – tas jā, bet kā veterāns nu galīgi nejūtos! Tas, ko daru – tā ir lieta, ko man patīk darīt un es to izbaudu. Bet ka ir cilvēki, kas gatavi par to izdot naudu un iekļaut savās kolekcijās – privātās vai valstiskās – tā man ir mistērija vēl joprojām... (Smaida.) Elīn, tu esi viena no jaunajiem autoriem, kuru darbi pirmoreiz iepirkti Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā. Turklāt – kaut arī pēc izglītības esi tāda pati grafiķe kā Paulis, tava darbības joma ir tieši ilustrācija, kas turpmāk muzejā tiks kolekcionēta kā laikmetīgā māksla. Kuri no taviem darbiem nonāca muzejā? Elīna Brasliņa: Tie ir divi senāki darbi no divām Luīzes Pastores grāmatām "Mākslas detektīvi" – no "Pēdējā ķēniņa" un "Svešinieku atnākšanas". Prieks un pagodinājums! Jo ar ilustrāciju dažbrīd ir tā, ka cilvēki – vai tā maz ir māksla? Bet, redz – piezvana muzejs un saka: mums interesē! Negaidīts pavērsiens, ka muzejs nopirka arī vienu mana zīmējumu cikla daļu: tie ir mātišķības un ikdienas pieredzei veltīti nelieli darbiņi akvareļzīmuļu tehnikā. Tā ka nu kolekcijā ir pārstāvēta gan Elīna kā māksliniece-ilustratore, gan Elīna kā [īsta] māksliniece. Arta, varbūt tu vari paskaidrot – ar ko īsti ilustrācija atšķiras no grafikas? Arta Vārpa: Man bija ļoti grūti noturēties un neiesaukties – protams, ka ilustrācija ir māksla! Piederīga laikmetīgajai mākslai! Mēs nevaram iedomāties mūsu mākslas vēstures klasiķu mantojumu bez ilustrācijas, kas ir grafikas pamats. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumi jeb ilustrācijas "Baltajai grāmatai" iekļautas Latvijas kultūras kanonā, tāpat Niklāvs Strunke, Janis Rozentāls – tas, cik liela loma bijusi ilustrācijai šo dižgaru radošajā mantojumā, būtu atsevišķas sarunas vērts jautājums. Ilustrācija mums šobrīd ir ļoti spēcīga! Mūsu ilustratori gūst starptautiskus panākumus, viņi tiek ievēroti un godalgoti visā pasaulē. 20. gadsimta otrās puses grafikas kolekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsevišķu ilustrācija veido atsevišķu grupu, un visticamāk, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopš deviņdesmitajiem gadiem tās sistemātiska papildināšana ir apsīkusi. Šis ir pēdējais brīdis, kad jāpievēršas arī šai jomai! Ilustratori, kuru darbi būtu iekļaujami Nacionālajā krājumā, ir vairāki, un mēs esam tikai sava ceļa sākumā, viņus uzrunājot un vērtējot, kam prioritāri ķerties klāt. Elīnas Brasliņas ilustrācijas Luīzes Pastores "Mākslas detektīviem" veido ļoti tiešu dialogu ar Nacionālā mākslas muzeja kolekciju, ar Niklāvu Strunki, ar Voldemāru Irbi, iedzīvinot gan viņu personības, gan arī nozīmīgus Nacionālās mākslas kolekcijas darbus. Piemēram, "Cilvēks, kas ieiet istabā" un vēl citi elementi – tos atpazīst gan bērni, gan pieaugušie, un tie ir mūsu vizuālās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Pauli, tavā jaunākajā izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", aplūkojami darbi, kas noteikti nav ilustrācijas. Tajos saskatāmi palielināti simboli. Skatītājiem, kuri ar tiem jau pazīstami, izstāde ir priecīga atkalredzēšanās. Tiem, kuri tos nepazīst, varbūt vari izstāstīt – kādas piktogrammas tu lieto savos darbos? Paulis Liepa: Nav tāda īpaša komplekta, ko parasti pielietotu... Tās atnāk pašas! Maģiskajā mirklī, kad tiek strādāts ar skici, pēkšņi pārņem sajūta – o, šajā kaut kas ir! Tad vajag tikai spēt pabeigt ideju, pacīnīties par milimetriem pa labi, pa kreisi, par krāsām un tā tālāk. Laikam tas iekšā krājies jau kādu laiku: gribējās iet tādu rupjo, vienkāršo ceļu, ar tādu kā cirvi izcirst to visu. Strādāt ar pēc iespējas vienkāršākiem līdzekļiem. Viens no principiem bija šāds: ja kaut kādas tehniskas lietas skicei vai idejai neļauj īsti notikt, jāiet cits ceļš, vienkārši jādara pēc iespējas rupjāk un vienkāršāk. "Tirgošanās" – tas ir nosaukums, kas bišķiņ "knieš". Es bieži eju to ceļu, ka izstādē, piemēram, ir desmit darbi, un nosaukums ir tāds kā vienpadsmitais darbs – brīva vieta vēl vienai nelielai izpausmei. Šajā gadījumā tirgošanās ir tāda kā laikmeta sazemēšana: nevis tirdzniecība, bet kaulēšanās, bakstīšanās – kad cilvēki "tirgojas" par krēslu pie loga autobusā. Tāda ņemšanās. Tas kaut kā izkristalizējās procesā, jo darbos šur tur ir dalījums X pret Y, apaļš pret kantainu, liels pret mazu. Estētika šeit ir kā karogi ar lieliem, trekniem krāsu laukumiem ar vienu ķeburu vidū, piemēram. (..) Vai mums tie "ķeburi" būtu jāatpazīst? Paulis Liepa: Nē. Tie nav kā ceļa zīmes. Tur daudz kas ir intuitīvi. Profesionāls mākslinieks vai skolotājs var mēģināt to visu vērtēt no kompozīcijas un līdzsvara viedokļa. Ir gan arī konkrētas lietas; vairākos darbos ienāk karš. Bet daudz kas uz klišejas un lina nosēdies intuitīvi.  Elīn, cik jauki, ka pārstāvi divas pozīcijās – esi gan patstāvīga māksliniece, gan ilustratore. Lai gan ilustrators visbiežāk izpilda kādu pasūtījumu, zinu, ka pēdējos pārdesmit gados ilustrācija ir tiktāl emancipējusies, ka ilustratori paši sacer tēmas, sižetus, komiksus un strādā pilnīgi neatkarīgi no šādiem pasūtījumiem. Elīna Brasliņa: Ilustratoram visbiežāk darbu pasūtītājs ir izdevniecība. Un ir izdevniecības, kas ilustratoram ļauj diezgan brīvu vaļu, zinot, kāds ir konkrētais mākslinieks un pilnībā uzticoties viņa vīzijai. Tāda bija mana pieredze, nupat strādājot pie izdevniecības "Liels un mazs" pasūtījuma – Ingas Gailes tūdaļ iznākošā dzejas krājuma "Reiz divas meitenes, māte un priecīgs Dievs" ilustrācijām. Sākumā man bija ideja, ka katram dzejolim gribēšu iespēt kādu mākslas atsauci, taču vienā brīdī sapratu, ka tas ir pašmērķīgi un varbūt nevajag. Taču kādas piecas, sešas atsauces uz pasaules glezniecības darbiem tur ir, turklāt tās ir dažādas grūtības pakāpes – tie, kuri pirks un lasīs šo grāmatu, varēs meklēt. Šī sadarbība ir pozitīvais piemērs. Mazāk pozitīvs piemērs – tikko man bija sarakste ar vienu žurnālu, kurā bija kaulēšanās par to, vai mammas rokas ir vai nav pietiekoši tievas, vai ir par daudz tetovējumu, vai to ir par maz... Tā kā tas spektrs ir no viena gala līdz otram, un māksliniekam pašam jāizsver, ar ko viņš grib vai negrib ielaisties. Bet jūsu minētais emancipētais ilustrators, kas pats rada pats savu stāstu, ārpus Latvijas ir pazīstams samērā sen. Arī Latvijā šādu piemēru rodas arvien vairāk un vairāk. Tas bija arī mans ceļš – kaut kādā mērā nonākt līdz emancipācijai. Vairāk nekā desmit gadu garumā ilustrējot citu cilvēku stāstus, beidzot nonācu pie tā, ka man ir mans stāsts, ko gribu izstāstīt. Jo lieta jau ir arī tāda, ka bērnu grāmatu ir šausmīgi daudz – varbūt pat pārāk daudz. Un tad, kad domāju par savām grāmatām, ko gribētu laist pasaulē, rodas jautājums, vai tās ir vajadzīgas? Ja ir sajūta, ka ir vajadzīgas, tad – jā, tad jāķeras klāt.  Radīt pašam savu darbu bez teksta – droši vien tas šaubas vērš vēl lielākas, vai tas ir vajadzīgs? Elīna Brasliņa: Manas grāmatas gadījumā bija tā: līdz ar to, ka primāri esmu zīmētāja, ilustratore, sāku ar attēliem. Un stāsts ar mazu palīdzību no malas kaut kā tika salīmēts. Tas stāsts ir ļoti nosacīts un ļoti virspusējs. Uz to norādījuši recenzenti – ka kaut ko var saprast, un kaut ko nevar saprast. Bet tas nemaz nav slikti, ka ir grāmatas, kas izaug no attēliem. No tā, ko minēja Paulis – ka sāc ar skici, un skaties, kas darbojas un kas nedarbojas. Pieļauju, ka arī rakstniekam ir skice – sajūtas skice, ko noķert vārdos. Vārdi nav mans medijs. Mans medijs ir attēls. Un tad, izrādās, tā grāmata var tapt! Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Šonedēļ "Atsperes" viesis ir aktieris Ģirts Krūmiņš. Baudot rīta kafiju, runājam par izrādi "Milzis", kas pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja janvāra beigās: tajā Ģirts atveido galveno lomu. Protams, uzmanības lokā ir arī vēl citas aktualitātes, kas būtiskas aktiera radošajā ikdienā. Liene Jakovļeva: Tava balss "Klasikā" ir labi pazīstama, jo Latvijas Radio studijā esi ierunājis gana daudz dzejas. Vai tev pašam patīk sevī klausīties un uz sevi skatīties, piemēram, televīzijas ierakstos? Ģirts Krūmiņš: Nē! Un es to nedaru – neklausos un neskatos. (Sirsnīgi smejas.)  Viens no mūsu sarunas pamatakmeņiem ir tava debija Dailes teātrī: tu spēlē Roaldu Dālu izrādē Milzis, ko Dailes teātra Jaunajā zālē iestudējis Gatis Šmits. Vai ar Roalda Dāla grāmatām jau biji pazīstams, pirms nokļuvi pie lugas materiāla? Absolūti nē! Tad, kad man sākumā šo lomu piedāvāja, jautāju – kas ir Roalds Dāls, jo es neizaugu ar viņa grāmatām. Tāpēc šovasar sāku no otra gala: nesāku visa ar lugu, kuru atbīdīju līdz pat pēdējam brīdim, bet gan ar viņa romāniem bērniem, ar viņa sarakstītajiem darbiem, un tas bija ļoti interesanti! Biju pārsteigts. Jo tā ir literatūra gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā ir ļoti dziļa, un vienlaikus – vienkārša. Kad viņam savulaik uzdots jautājums, kam rakstīt vieglāk, viņš atbildējis, ka, protams, bērniem. Jo viņš rakstījis arī pieaugušajiem. Vai iepazinies arī ar viņa personību? Jā gan, skatījos dokumentālos ierakstus, klausījos viņa balsi, intervijas. Ļoti interesanta personība! Vai savā tēlā – piemēram, kustībās – saskati arī kādu vizuālu līdzību ar Roaldu Dālu? Vai arī tam nav izšķirošas nozīmes? Iestudējot lugu, es par to domāju – vai to vajag. Bija svarīgi noķert Dāla būtību; visiem kopā noķert to esenci, kas viņš bija. Bet tik un tā – izrāde ir mūsu versija, jo izejas materiāls ir luga. Varētu arī to nedarīt, varētu par to neinteresēties, varētu tikai spēlēt lugu, bet – mani interesē. Man tas palīdz.  Luga, kuras autors ir Marks Rozenblats, ir faktiski tikko tapusi, un tas ir kolosāli, ka tā jau nonākusi arī pie mums.  Luga ir sarežģīta. Ļoti mānīga, jo tā tikai šķietami ir viegla. Pirmoreiz man ir tik daudz teksta, turklāt – sarežģīta teksta, jo visas lugas garumā notiek dzīva saruna. Viens ir to izlasīt, bet otrs – tajā būt no iekšpuses.  Luga ir traģikomēdija. Lai gan ir arī ļoti smieklīgi brīži, smiekli izvijas cauri ļoti nopietnām tēmām. Jūti reakciju no zāles? Jā, dzirdu, ka cilvēki smejas, dzīvo līdzi. Bet nu – Dālam tā dzīve bijusi piedzīvojumiem bagāta… Sākot no lidmašīnas katastrofas, kurā viņš ir izdzīvojis par kuru viņš pats domā, ka tieši tāpēc viņš ir sācis rakstīt, līdz pat traģiskiem un arī pavisam sadzīviskiem brīžiem. Jo viņam patika gatavot – ir pat brīnišķīga pavārgrāmata ar receptēm, ko viņš ar savu otro sievu kopā sarakstījuši.  Tajā pašā laikā viņš nebūt nav bijis balts un pūkains:  Dāla raksturs bijis diezgan velnišķīgs, un droši vien ar viņu sadzīvot nav bijis viegli. Dāls jau pats kādā intervijā saka, ka par tādiem ierindas personāžiem, kas nav interesanti, nav jēgas rakstīt. Un tas attiecas arī uz viņu pašu. Jābūt spilgtam.  Vai notikumi, kas risinās lugā, un cilvēki, kas tajos piedalās, ir īsti? Visi personāži, izņemot amerikāņu izdevēju Džesiju Stounu, kas ir vienīgais izdomātais tēls, patiešām ir īsti. Arī situācijas un fakti. Protams, tas ir autora daiļdarbs, taču viss, kas ielikts Dāla mutē, visi izteicieni – to viņš reāli ir teicis, tur nav nekā sadomāta. Un izteicieni ir diezgan skarbi. Reizēm, skatoties izrādi, ir jāaizdomājas par to, cik sabiedrībai ir pieņemama Roalda Dāla kritika un viņa nostāja attiecībā pret Izraēlu. Skaties izrādi un saproti: jā, mēs varam par to runāt mākslas valodā, bet pēc tam ar sevi vai saviem līdzcilvēkiem par to strīdēties. Vai arī jums izrādes tapšanas procesā bija daudz jādomā par šīm tēmām, par politisko sajūtu, nostāju, galu galā – tēmas ļoti lielo aktualitāti šobrīd? It kā jā, taču es kaut kā jūtu, ka īstā lugas sāls ir zemtekstos. Tas nav par politiku, tas nav par šiem izteicieniem – tur vēl ir kaut kas. Daudz kas tur ir apslēpts, un man negribas skatītājam atklāt visu, bet tur ir par radošumu, par cilvēka izvēlēm. Kādā brīdi tu nodomā: ko man darīt tālāk, kam uzticēties, kurā ieklausīties, jo tu nesaproti vairs, uz kuru pusi iet. Roalds mūžībā devās 1990. gadā, bet lugā minētie notikumi risinājās 1983. gadā – tātad viņam vairs nebija atlicis daudz. Tobrīd viņš ir slavas virsotnē, viss  jau ir uzrakstīts – ko vēl? Līdz ar to teksts ir viena lieta, bet tam apakšā ir daudz nepateiktā.  80. gadu sākuma elementi ienāk arī iestudējuma vizuālajā pasaulē. Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Rūdolfs Bekičs. Vai tev viņa radītā lietu pasaule palīdz? Piemēram, koka tupeles? Ļoti! Sākumā, kad ieraudzīju koka tupeles, nodomāju – nu, nē! (Smejas.) Bet pēc tam sapratu… Sāku šļūkāt, un diezgan ātri kopā ar Rūdolfu piemeklēju kostīmu. Man parasti ir ļoti svarīgi, lai tas nav pēdējā brīdī, bet ir jau mēģinājumos. Arī visādas detaļas, kas ir uz galda un kuras skatītājs varbūt neredz, man ir nozīmīgas. Jebkuram aktierim tas ir nozīmīgi. Un cik nozīmīgi tev ir tas, ka šī izrāde notiek Dailes teātrī? Atceros mirkli, kad no Pļaviņām atnācu uz Rīgu… Aizmuku no Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas un gāju uz Daili pieteikties, lai mani pieņem par skatuvnieku. Bet nu nepieņēma... Man liekas, biju pārāk sīks. (Smaida.) Beidzu kinoaktieru studiju: pedagogi tur bija Aina Matīsa, Arnolds Liniņš, Pēteris Krilovs, Anna Eižvertiņa, Ērika Ferda un Virdžīnija Cukanova. Visi aktieri, kas bija nonākuši Dailē, vispirms bija izgājuši caur Kinoaktieru studijai, un tas likās tāds – ak! Tāds ir laika nogrieznis: no padsmitnieka – šķiet, tobrīd man bija septiņpadsmit –, līdz tagadējiem sešdesmit. Tāda nu ir mana debija Dailes teātrī – ar Roaldu Dālu. Tavējais bija Daugavpils teātra kurss, bet šobrīd tavas mājas vismaz pagaidām ir Kuldīga. Arī Liepājā tev ir brīnišķīgas pieturvietas un pārsteidzoši notikumi – izrādē "Tēvs klusums" tu diriģē īstu kori! Tad, kad sākās mēģinājumi, jau zināji, ka būs jādiriģē? To es zināju, bet nedomāju, ka tas būs pa īstam... (Smejas.) Domāju, ka tikšu cauri sveikā ar to, ka vienkārši plivināšu rokas un imitēšu kaut ko. Bet tā nenotika! Atceros pirmo mēģinājumu, kurā piedalījās koris "Laiks". Visi cilvēki, kas tajā dzied, man kļuvuši par atbalstu! Biju nenormāli pārbijies. Pirmajā dienā domāju – es to vienkārši neizturēšu! No visiem cilvēkiem plūda tāda enerģija! Un es tajā visā – cilvēks no malas, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē diriģēt. Un tad kora diriģente Ilze Balode man atklāja visādus noslēpumus un knifus, izsita mani no klišejām. Pirms izrādēm vienmēr ar Ilzi izejam cauri dziesmām, viņa mani tā kā mazliet piezemē un izsaka aizrādījumus. Tā kā es šobrīd mācos arī diriģēšanu! Vairāk – audioierakstā.

Diese Meditation ist eine Einladung, langsamer zu werden. Nicht, um etwas zu erreichen – sondern um wieder bei Dir anzukommen. In einer Zeit voller Reizüberflutung, innerem Druck und permanenter Aktivität schenkt Dir diese Meditation einen geschützten Raum: einen Moment des Innehaltens, des Atmens und des bewussten Seins. Du brauchst dafür nichts weiter als einen ruhigen Ort und die Bereitschaft, Dir selbst zuzuhören.

Fühlst du dich manchmal zu sensibel für diese Welt? Oder kennst du jemanden, der schnell überreizt ist, viel spürt und tief fühlt?In dieser persönlichen Folge spreche ich über meine eigene Hochsensibilität und teile mit dir, was sie laut Forschung wirklich bedeutet. Du erfährst die vier zentralen Merkmale, mit denen du Hochsensibilität besser erkennen und verstehen kannst, bei dir selbst oder in deinem Umfeld. Außerdem bekommst du Tools an die Hand, wie du liebevoll mit dieser Feinfühligkeit umgehen kannst.Diese Folge hilft dir, Sensibilität nicht länger als Schwäche zu sehen, sondern als Ressource für innere Klarheit, bewusste Selbstführung und erfüllte Beziehungen.

In dieser Folge tauchen wir tief ein in die Welt der Kreisliga bei den Damen der Spielvereinigung Sterkrade 06/07! Wir haben die beiden Trainer der Damenmannschaft zu Gast, die uns einen exklusiven Einblick in das Lebebn ihrer „coolen Truppe“ geben.Was macht den Zusammenhalt in so besonders?Wir klären unter anderem:- Die Geduldsprobe der Trainer an der Seitenlinie: Warum die Trainer vor dem Training manchmal etwas länger auf ihre Mädels warten müssen.- Kurioses Equipment: Warum sich einer der Coaches tatsächlich einen Hocker für seine private Dusche bestellt hat.- Ehrlicher Fußball: Was den Reiz der Kreisliga ausmacht und warum das Herz des Fußballs im Amateurbereich schlägt.Eine Folge voller Humor, Leidenschaft und echter Kabinen-Storys. Jetzt reinhören!

Sissy-Training vs. Maid-Training: wo liegt eigentlich der Unterschied?Viele verwechseln die beiden Konzepte oder setzen sie gleich. In diesem Video erkläre ich dir die klaren Unterschiede – und warum es wichtig ist, sie zu kennen.

Ali Hackalife ist der Host des “Auch Interessant - Podcasts”.Ein Gespräch über den Reiz der Gefahr im Entertainment vom Kolosseum in Rom, Messerwerfen auf dem Jahrmarkt, Samuel Koch bei “Wetten dass…?”, den Stratosphärensprung, bis zum Freeclimbing am Taipei 101, über die Skyline von Manhattan und die Traufhöhe von Berlin, über die HTS in Syrien, die RAF in Deutschland, rotten dort com und Julian Assange.Zur Folge⁠⁠Auch Interessant Podcast⁠⁠Ali auf InstagramWeiterhören⁠⁠Folge .241 mit Ali Hackalife über parlamentarische Arbeit, Modelleisenbahnen und Podcasts⁠⁠Podcast Homepage⁠Unterstützung

Skilager und Sportferien gehörten lange zur Schweiz wie Fondue und Ovomaltine, noch heute ist das Skifahren für viele Kulturgut. Über die Faszination und die Kehrseiten eines Sports, der die Schweiz geprägt hat. Noch immer verbringen in der Schweiz viele Kinder während der Schulzeit mindestens eine Woche in den Bergen, rund 35 Prozent der Schweizer Bevölkerung fahren regelmässig Ski. Und wenn Ausnahmetalente wie Marco Odermatt oder Lara Gut die Piste runterbrettern, fiebert die Nation mit. Wie wurde Skifahren zum Kulturgut? Und weshalb werden Rennfahrerinnen und Rennfahrer immer schneller: Liegt es am Material oder am Können? Zu Gast sind die Skilegende Bernhard Russi, der auch als Architekt von Rennstrecken die Skiwelt über Jahrzehnte geprägt hat, und die Schriftstellerin Antje Rávik Strubel, die einst Skilehrerin werden wollte und Langlauf als Übung des Denkens versteht. Olivia Röllin fragt, worin der Reiz des Tempos besteht, wie Hightech-Sport zur Idee der unberührten Natur passt und ob Hundertstelsekunden im Abfahrtsrennen punkto Können wirklich einen Unterschied machen.

Uli Niedersteiner ist erneut zu Gast bei Jörg. Die beiden verbindet nicht nur ein Mandat, sondern auch eine Freundschaft. In dieser Folge sprechen sie über Meditation – und darüber, warum sie für Uli weit mehr ist als ein Ausgleich zum Alltag. Uli meditiert regelmäßig und gibt selbst Meditationskurse. Er sagt: Meditation hat seine Firma gerettet. Warum das so ist, erklärt er im Gespräch sehr konkret. Es geht um Fokus, innere Klarheit und die Erkenntnis, dass der Körper immer dem Geist folgt. In einer Zeit permanenter Reizüberflutung durch Social Media wird Regeneration zur Mangelware. Burnout ist für viele kein Ausnahmezustand mehr, sondern fast schon vorprogrammiert. Uli spricht darüber, was diese Dauerbeschallung mit uns macht – und warum bewusste Pausen heute wichtiger sind denn je. Außerdem berichtet er von den Effekten seiner Meditationsseminare und davon, welche Veränderungen Teilnehmende in ihrem Denken, Handeln und Leben erleben. Eine zentrale Erkenntnis dabei: Man kann im Grunde nichts falsch machen – entscheidend ist, überhaupt anzufangen. Außerdem gibt es News vom Kintzel. Bewerte diesen Podcast bei iTunes und/oder Spotify und abonniere „KINTZEL MINDSET", wenn du keine weitere Folge mehr verpassen möchtest. __________ Mehr von Uli: ► Baruli Kaffee: https://baruli-kaffee.de ► Instagram: https://www.instagram.com/mr._baruli/?hl=de ► Meditation: https://silent-mind-meditation.de Mehr von Jörg: UnternehmenX - Dein Weg zum erfolgreichen Unternehmens­berater: https://linktw.in/qUCMZF Das Seminar für echte Unternehmensführung am 13.12.25 - Ticket sichern: https://linktw.in/BpLQqj ► Instagram: https://www.instagram.com/joergkintzel/ ► YouTube: https://www.youtube.com/@joergkintzel ► LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/jörg-kintzel-vertrieb-unternehmertum/ ► Homepage: https://joergkintzel.com/ Jörg Kintzel ist Vorstand, selbstständiger Handelsvertreter und Aktionär der Valuniq AG, einer der größten unabhängigen Finanzdienstleister Deutschlands (gem. jährlicher Cash-Rangliste). Gemeinsam mit seiner Frau Birgit Elisabeth Kintzel führt er als Unternehmer und Investor die SVART GmbH, ein Family Office, das verschiedene Beteiligungen an Unternehmen und Start-ups bündelt. Mit der SVART GmbH fördern Jörg und Birgit Elisabeth Kintzel zusammen ganz gezielt Ideen und setzen sie gemeinsam in die Tat um. Über Erfolge wird leider in Deutschland viel zu wenig geredet, dabei hat dieses Land Unglaubliches und auch viele Innovationen zu verbuchen. Darum ist es ihnen ein persönliches Anliegen, ihr Wissen und ihre Finanzkraft in Menschen zu investieren und diese Erfolge sichtbarer und größer zu machen. Denn sie werden zukünftig dazu beitragen, dieses Land nach vorne zu bringen. Impressum: https://joergkintzel.com/impressum/ __________ KINTZEL MINDSET, Jörg Kintzel, Business, Unternehmertum, Wirtschaft, Interviewpodcast, Wirtschaftspodcast, Investor, Geld, Autos, Uhren, Mindset, Family Office, Unternehmer, Performance, Unternehmen gründen, Verkauf, Sales, Start-Up, Vertrieb, Mindset, Erfolg, Persönlichkeitsentwicklung, Selbstbewusstsein, Leadership, Produktivität, Motivation, Karriere, Unternehmertum, Nein sagen, Entscheidungsfindung, Selbstmanagement, Zielsetzung, Selbstreflexion, Kommunikation, Kundenakquise, Zeitmanagement, Selbstvertrauen, Erfolgsstrategien, Verkaufstechniken, Resilienz, Stressmanagement, Mentaltraining, Selbstwirksamkeit, Netzwerken, Innovationsgeist, Business-Strategien, Work-Life-Balance, Weiterbildung

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lesiņš. Ir temati, par kuriem runājam regulāri gadu garumā, tāpēc ka par tiem ir jārunā, jo tā ir liela aktualitāte, bet ar risinājumiem neveicas. Viens no tādiem teju mūžīgiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu renovācija un siltināšana. Reizēm, braucot pa Austrumeiropu, pārņem skaudība, ka tur vairs neredz ierastās "hruščovkas" un citas sērijveida mājas, kādas jau bija ne tikai pie mums, arī Polijā, Vācijā un citviet. Šos namus reizēm pat nevar pazīt. Bet pie mums Pļavnieki - kādi izskatījās pirms gadiem 40-50, tādi tie arī ir šodien. Kaut kas jau šajā gadā ir mainījies lēmumu pieņemšanā. Tā mums solīja. Bet tieši, kas ir mainījies un tagad esam šajā mūžīgajā tematā par namu atjaunošanu?

Na, wer hat schon mit den Neujahrsvorsätzen gebrochen?
Das Handy zu oft in der Hand, die Jogginghose näher als der nächste Fitnesskurs – wir kennen das.
Und mal ehrlich: Unsere Welt macht's uns auch nicht gerade leicht.
Überall schnelle Reize, sofortige Belohnung, Dauerdopamin.
Wie soll man da noch bei sich bleiben? In dieser Folge sprechen wir darüber, wie unser Gehirn eigentlich funktioniert – und wie wir lernen können, es wieder zurückzuerobern.
Ohne Schuldgefühle, ohne Selbstoptimierungswahn. Dafür mit ehrlicher Reflexion, kleinen Übungen und ganz viel Verständnis für uns selbst. Was hilft gegen mentale Erschöpfung im digitalen Alltag?
Wie setzen wir gesunde Grenzen, ohne uns zu isolieren?
Und warum fühlt sich „weniger“ manchmal erstmal schlechter an – obwohl es langfristig so gut tut? Wir sprechen über Alltagsstrategien, Reizüberflutung, Dopamin-Kicks und echte Alternativen.
Denn mentale Stärke beginnt nicht da, wo du perfekt funktionierst –
sondern da, wo du innehältst, beobachtest, bewusst wählst. Eine Folge für alle, die 2026 nicht kontrollierter, sondern klarer leben wollen.
Wir sind so. Und das bleibt auch so.
Eure Jana & Bato

Zu unserem Sponsor IncomeShares ►► https://incomeshares.com/ Verpasse nicht das nächste Live-Event ►► https://bit.ly/p2p-kredite-news Im Leit-Thema dieser Episode diskutieren wir heute über unsere Ergebnisse 2025, Strategien für 2026 und geben ein paar Prognosen ab. Viel Spaß bei der Episode! Wir 3 verhalten uns bei unseren Investments übrigens vollkommen unterschiedlich und das soll den Reiz der Unterhaltungen ausmachen. Luis ist spezialisiert auf REITs und kümmert sich um sehr exotische Werte. Alex setzt auf klassische Dividendenwerte und ich kümmere mich um P2P und alternative Investments. Wenn dir das Format gefällt, dann hinterlasse uns unbedingt einen Kommentar, abonniere und like unsere Kanäle. Wenn du weitere Themenvorschläge hast, über die wir uns unterhalten sollen, dann schreib auch das gerne in die Kommentare. Für YouTube: ihr findet die besprochenen Themenkomplexe in den Shownotes mit Timestamps und nun wünsche ich euch viel Spaß mit den Schatzmeistern!

Gästin Natalia Lamotte ist vierfache Mutter, Doula und neurodivergent – genug Gesprächsstoff also für einen ehrlich-quirligen Talk mit Evelyn. Natürlich geht es um Natalias besonderen Job, aber vor allem auch um einen offenen Erfahrungsaustausch über den Alltag mit Kindern, wenn ADHS das Leben manchmal noch lauter, voller und chaotischer macht als es sowieso schon ist. Wie läuft der ganz persönliche Zirkus bei Natalia zuhause wirklich ab? Warum ist Nachsicht mit sich selbst ein echter Gamechanger – für Eltern und Kinder? Und was hat Natalia dazu bewegt, das Buch „Chaos, Kinder & Konfetti“ zu schreiben? Außerdem sprechen die beiden über Geburten, die prägen; darüber, warum die richtige Geburtsbegleitung so entscheidend ist; über Reizüberflutung, Dauerrauschen im Kopf, Zu-spät-Kommen, Schuldgefühle und diesen einen Tag, an dem plötzlich alles klappt. Es geht um Grenzen, Nein-Sagen, Emotionen, Schreien, Zähneputzen, Sockenverweigerung, Noise-Cancelling-Kopfhörer, Energietanks und Vieles mehr. Viel Spaß beim Zuhören! Natalia bei Instagram? Hier entlang: https://www.instagram.com/schwesterherzen.doulas/ Du möchtest mehr über unsere Werbepartner erfahren? Hier findest du alle Infos & Rabatte: https://linktr.ee/AllemeineEltern Du möchtest Werbung in diesem Podcast schalten? Dann erfahre hier mehr über die Werbemöglichkeiten bei Seven.One Audio: https://www.seven.one/portfolio/sevenone-audio

Skilager und Sportferien gehörten lange zur Schweiz wie Fondue und Ovomaltine, noch heute ist das Skifahren für viele Kulturgut. Über die Faszination und die Kehrseiten eines Sports, der die Schweiz geprägt hat. Noch immer verbringen in der Schweiz viele Kinder während der Schulzeit mindestens eine Woche in den Bergen, rund 35 Prozent der Schweizer Bevölkerung fahren regelmässig Ski. Und wenn Ausnahmetalente wie Marco Odermatt oder Lara Gut die Piste runterbrettern, fiebert die Nation mit. Wie wurde Skifahren zum Kulturgut? Und weshalb werden Rennfahrerinnen und Rennfahrer immer schneller: Liegt es am Material oder am Können? Zu Gast sind die Skilegende Bernhard Russi, der auch als Architekt von Rennstrecken die Skiwelt über Jahrzehnte geprägt hat, und die Schriftstellerin Antje Rávik Strubel, die einst Skilehrerin werden wollte und Langlauf als Übung des Denkens versteht. Olivia Röllin fragt, worin der Reiz des Tempos besteht, wie Hightech-Sport zur Idee der unberührten Natur passt und ob Hundertstelsekunden im Abfahrtsrennen punkto Können wirklich einen Unterschied machen.

Sei beim FlowFest mit dabei

Zwischen Reiz und Reaktion liegt ein Raum. Und in diesem Raum liegt deine Macht.In dieser Episode nehme ich dich mit in einen der kraftvollsten und oft übersehenen Räume der Führung: den inneren Raum zwischen dem, was passiert, und dem, wie du antwortest. Inspiriert von einem zentralen Gedanken von Viktor Frankl, geht es um nichts Geringeres als deine Freiheit, deine Haltung und deine Wirkungskraft als Führungspersönlichkeit.Viel Freude beim Hören!#allesliebeerika#SelfLeadership#ConsciousLeadership#HörAufZuFunktionieren#FührenBeginntInDir#LeadershipMitHaltung#KlarStattHarmonisch#Loslassen#ZwischenDenJahren#InnereKlarheit#FührungNeuDenkenNähere Informationen zu Dr. Erika Maria Kleestorfer:Website: www.kleestorfer.comInstagram: https://www.instagram.com/erikamariakleestorfer/?hl=deLinkedIn: https://www.linkedin.com/in/dr-erika-maria-k-a18426/Buch: Purpose: How Decisions in Life are Shaping Leadership JourneysLove-Cards: https://produkte.kleestorfer.com/love-cardsEmail: office@kleestorfer.com Dieser Podcast wurde bearbeitet von: Denise Berger https://www.movecut.at

Putni ir dabas procesu vēstneši, tie mūs pavada ikdienā arī gada tukšākajos un klusākajos mēnešos, un ne viens vien saikni ar dabu izjūt tieši vērojot zīlītes barotavā, vai izjūt īpašu saviļnojumu, redzam atgriežamies gājputnus.  Šoreiz ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par meža pīli. "Mēs droši vien visi zinām jau no bērnības, ka pīle saka pēk. Patiesībā tā, kas saka pēk, ir tieši meža pīle. Viņa ir arī priekštece mūsu mājas pīlei, tāpēc arī mājas pīles saka pēk. Pīles kopumā runā ļoti dažādi. Un arī meža pīle nesaka tikai pēk." Viesturs Ķerus stāsta, ka lai arī ir ziema, pīlēm galvā jau ir pavasaris. Viņš aicina rīdziniekus brīvdienās doties, piemēram, uz Māras dīķi, kur labi varēs redzēt, ka tēviņi jau ir uzcirtušies, lai izrādītos meitenēm ar koši zaļām galvām un pelēkos, smalkos uzvalkos. "Viņi klanās mātīšu priekšā, mēģina pievērst viņu uzmanību, un tad jūs dzirdēsiet, ka viņi ne tikai saka pēk, bet arī tā smalki svilpo. Reizēm, ja tēviņš neizpelnās mātītes uzmanību, mātīte viņam pateiks - pēk, pēk, un aizlidos kaut kur tālāk," turpian Viesturs Ķerus. Meža pīles ir visparastākā no Latvijas pīļu sugām, un arī ornitologi veiktā ligzdojošo putnu uzskaite rāda, ka meža pīļu populācija ir stabila.  

Willkommen, 2026.

Zum dritten Mal ist Holger Fischer zu Gast im Podcast – und dieses Gespräch geht tiefer als je zuvor. Ausgangspunkt ist Holgers neues Buch zum Thema HSP, doch schnell wird klar: Hochsensibilität ist kein Persönlichkeitslabel, sondern ein biologisch und nervensystemisch erklärbares Phänomen. Wir sprechen darüber, warum HSP nicht nur „hoch­sensibel“, sondern oft extrem leistungsfähig sind – wenn Training, Alltag und Stress richtig gesteuert werden. Wir diskutieren das unterschiedliche Schmerzempfinden hochsensibler Menschen, den Zusammenhang zwischen Reizverarbeitung und Nervensystem sowie Holgers HSP-Test, der hilft, sich selbst besser einzuordnen. Besonders konkret wird es beim Thema Training: Warum viele HSP mit klassischen Volumen-Modellen scheitern – und wie gezielte Reduktion von TrainingsvolumenLeistung massiv steigern kann. Holger schildert dazu ein eindrucksvolles Beispiel aus dem Golfsport. Der Bogen spannt sich weiter: vom Boxkampf Jake Paul vs. Anthony Joshua als Spiegel moderner Leistungs- und Medienlogik bis hin zu Lionel Messi – und der Frage, warum sein scheinbares „Spazierengehen“ am Mittelkreis ein Ausdruck maximaler Effizienz ist. Ein weiterer zentraler Block: Führung und Hierarchie. Holger erklärt, warum er überzeugt ist, dass man Führungspersönlichkeiten nicht ausbilden kann, weshalb funktionierende Hierarchien entscheidend für Harmonie und Effektivität sind – und was passiert, wenn Gruppen diese Ordnung verlieren. Zum Abschluss sprechen wir über den Wandel im Kampfsport, den Boom von MMA im 30-plus-Bereich und warum bei vielen Menschen in den späten Dreißigern plötzlich Extrem- und Kampfsportarten auftauchen: Wenn die Ratio die Emotio schlägt – und der Körper nach echtem Reiz sucht. Eine Folge über Biologie statt Etiketten, Intelligenz im Training, echte Leistung – und warum HSP vielleicht weniger „sensibel“ und viel mehr Highspeed sind, als die meisten denken.

Gadu sākam ar jaunu rubriku, kurā kopā ar ornitologiem iepazīsim putnus mūsu dārzos, pļavās un mežos. Putni ir dabas procesu vēstneši, tie mūs pavada ikdienā arī gada tukšākajos un klusākajos mēnešos, un ne viens vien saikni ar dabu izjūt tieši vērojot zīlītes barotavā, vai izjūt īpašu saviļnojumu, redzam atgriežamies gājputnus.  Šoreiz ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par meža pūci. Meža pūce ir parastākā no Latvijas pūču sugām.  Tā labāk jūtas kārtīgos mežos, bet dzīvo arī parkos, pat pilsētās, kur ir visādi grauzēji, kas pūcei tīri labi garšo. Viņai svarīgi, lai būtu koki ar lieliem dobumiem. "Meža pūces balsi var dzirdēt jau ziemā, tāpēc ka meža pūce ir nometnieks, nekur daudz apkārt neblandās, dzīvo šeit visu gadu. Jau ziemā varam dzirdēt pūču balsis. Dziedāšanas jeb sasaukšanās maksimums parasti ir kādu pusstundu pēc saullēkta, un ir jāieklausās uzmanīgi, lai dzirdētu visu dziesmu, jo meža pūce ir kā lielie mākslinieki ar lielajām pauzēm, starp dziesmas daļām ir pauzītes, tāpēc reizēm pat nedzirdam visu. Ir vērts piestāt un paklausīties," skaidro Viesturs Ķerus. Reizēm gadās dzirdēt meža pūci arī dienā, bet ir jāuzmanās, jo tas var būt sīlis, kas ākstās, reizēm cilvēki sajauc arī lauka baloža ūjināšanu ar meža pūces dziesmu. Ligzdot meža pūces sāk stipri agri. Īpaša pilsētās ir zināmi gadījumi, kad jau marta vidū pūču mazuļi atstāj ligzdas.  Tā kā pūce ir nakts dzīvnieks, visbiežāk mēs viņu neredzam, tikai dzirdam viņas balsi. Pūce arī medī klausoties, tad pati, ja neskaita to sasaukšanos, cenšas uzvesties pēc iespējas klusāk. Tāpēc pūcēm spārnu švīkstoņas vispār nav. Viņām spalvas ir tādas, kas ļauj lidot ļoti klusu.  "Ja nu gadās redzēt dienā pūci, kas sēž kaut kur uz kāda egles zara un izliekas par kādu koka stumbenīti, tad respektējiet viņas izlikšanos un ejiet klusām prom, lai viņa tur sēž. Ja jūs viņu iztraucēsiet, nav tā, ka pūce būtu dienā akla un nevarētu palidot. Bet pūce ļoti nepatīk vārnām. Ja viņai nāksies no savas slēptuves izlidot pa dienu, ir liela iespēja, ka viņai drīz vien klups virsū vesels bars vārnu. Tāpēc ļaujiet pūcei mierīgi pasēdēt tur, kur viņa sēž, un neiztramdiet viņu," mudina Viesturs Ķerus.

Vai esi kādreiz "čatiņam" lūdzis uzrakstīt uzrakstīt personīgu ziņu draugam vai stāstījis dienā piedzīvoto, cerot saņemt uzmundrinājumu vai padomu? Reizēm šķiet, ka čatboti saprot labāk, nekā draugi, uzklausa un nemēģina strīdēties. Liekas, ka viņam var uzticēt pat visslēptākas domas, nesaņemot pretim nosodījumu. Ja mākslīgais intelekts ir mūsu ikdienas padomdevējs, palīgs darbā un mācībās, vai tas var kļūt par sarunu biedru un partneri? Par to, ko un cik daudz var uzticēt čatam, raidījuma vadītāja Nansiju Garkalne studijā diskutēs ar Riga Tech Girls pārstāvi un kiberdrošības eksperti Elvīru Zaltāni un mūzķi Raienu Šaubergu (@i.mean.love). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2025

  Ich habe ein kurzes Video gesehen, in dem ein Forstwart 2 wilde Wölfe ca 10 m vor sich auf einem Waldweg sieht. Er spricht von der Magie und gleichzeitig vor der Angst vor einem Angriff und dem ausgeliefert sein. Dieses Video hat mich  super tief berührt und eine neue Klarheit und Reinheit in mir geöffnet. Und hat mir das "Fenster der Wahlfreiheit", wie ich es immer nenne, nochmals klarer und purer gezeigt. Du hast immer die Wahl. In jeder Situation. Du kannst immer wählen zwischen Angst und Souveränität. Zwischen unbewussten Programmen, die dich lenken, und situativer souveräner individueller Entscheidung. Trau dich, dieses Beispiel zu durchdenken und sacken zu lassen! Social Media hilft uns bei der Weiterentwicklung. Es gibt Denkanstösse. Wir können von den Erfahrungen und Herangehensweisen anderer profitieren und daraus lernen. Erinnere dich an die Wahlfreiheit zwischen Reiz und Reaktion. Du bist frei zu wählen, wie du reagierst. Immer. Trau dich, dein Lieblingsleben zu kreieren. Du darfst souverän & gelassen durch dein Leben navigieren! Weil dein Leben leicht sein darf. Sei dir wichtig. Du bist unendlich wertvoll. Dicke Umarmung & herzliche Grüsse Deine Nadja ❤️✨✨   ***** Klarheitsgespräch für 1:1 Coaching vereinbaren: https://www.nadjalang.com/termin Newsletter abonnieren: https://www.nadjalang.com/newsletter