Podcasts about filma

Karlovarský festival je plný filmařů. Jsou tady totiž i ti, kteří na plátnech místních kin své snímky neuvádějí. Některé z nich ale premiéry v dohledné době čekají. Nejen o těchto tvůrcích je dnešní díl podcastu VýVar.

Brno a jižní Morava je v podpoře filmového průmyslu nejdál, shodují se producenti. Ve chvíli, kdy regionální filmový fond plánoval expanzi, dostal překvapivou zprávu: musí skončit. Proč státu vadí nadační fondy? A kdo za jejich existenci bojuje? Odpovědi hledá nová Brněnská jedenáctka. Vezme vás taky na nudapláž, za volant kamionu na D2, na letní vojenskou školu i na autobusové prázdniny.

Brno a jižní Morava je v podpoře filmového průmyslu nejdál, shodují se producenti. Ve chvíli, kdy regionální filmový fond plánoval expanzi, dostal překvapivou zprávu: musí skončit. Proč státu vadí nadační fondy? A kdo za jejich existenci bojuje? Odpovědi hledá nová Brněnská jedenáctka. Vezme vás taky na nudapláž, za volant kamionu na D2, na letní vojenskou školu i na autobusové prázdniny.

V Vipavskem križu je bil predpremierno prikazan celovečerni dokumentarni film OHO Damjana Kozoleta, ki se poklanja avantgardnemu umetnišekmu gibanju OHO, v Kranjski Gori pa bodo ta konec tedna s projekcijami digitalno restavriranih filmov Kekec in Srečno Kekec Jožeta Galeta obeležili 120-letnico slovenskega filma. Ocenjujemo tudi filma Na vrhu Jesseja Armstronga in Črna torba Stevena Soderbergha ter se oziramo v Karlove Vare, kjer se pričenja že 59. filmski festival v Karlovih Varih.

Sagaidot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, notiks dokumentālās filmas “Dziesmu avoti 1866” pirmizrāde Rīgā un Latvijas Televīzijā. Gaidot pirmizrādi, saruna ar vienu no idejas autoriem - diriģenti Airu Birziņu un filmas scenārija autori un režisori Daci Micāni-Zālīti. Pirmizrāde Rīgā notika 3. jūlijā Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzālē, savukārt sestdien, 5. jūlijā plkst. 21.35 tā būs skatāma Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Filmu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam no 5. līdz 13. jūlijam būs iespēja noskatīties arī Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” otrā stāva Kopienas telpā. Filma “Dziesmu avoti 1866” ir sirsnīgs un daudzšķautņains dokumentāls stāsts par nozīmīgu vēstures notikumu – pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, ko 1866. gada 18. jūlijā Lazdonas draudzē sarīkoja mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar skolotāju Kārli Pētersonu, un šīs tradīcijas turpinājumu mūsdienās. Šis notikums ir bērnu dziedāšanas svētku aizsākums Latvijā – izšķirošs atspēriena punkts un iedvesmas avots turpmākajam latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesam un reizē fakts, kas no jauna ierakstāms mūsu dziesmu svētku vēsturē. Filmas komandā ir tās idejas autori – diriģenti Jānis Erenštreits, Aira Birziņa un mākslinieks Ivars Mailītis –, scenārija autore un režisore Dace Micāne-Zālīte, producente Marta Selecka, komponists Jānis Ķirsis, montāžas režisore Ilze Lagzdiņa-Amandio, operatori Kamrans Kurbanovs un Kristaps Dzenis, kā arī projekta vadītāja Madara Boka. Filma atspoguļo vēsturiskā notikuma norisi šodienas acīm.

Homem filma-se casualmente em frente a tornado4a562562-b956-f011-8f7c-000d3abebb63

Pozveme vás do Opočna na zámek, možná i na zmrzlinu, která vám tam i letos léto zpříjemní. Ale hlavně vám představíme všechny novinky, se kterými opočenský zámek do letošní turistické sezóny vstoupil. Některé vás čekají přímo na prohlídce, další potom třeba v zámeckém parku. Vše vám poví kastelán zámku Tomáš Kořínek.Všechny díly podcastu Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Pozveme vás do Opočna na zámek, možná i na zmrzlinu, která vám tam i letos léto zpříjemní. Ale hlavně vám představíme všechny novinky, se kterými opočenský zámek do letošní turistické sezóny vstoupil. Některé vás čekají přímo na prohlídce, další potom třeba v zámeckém parku. Vše vám poví kastelán zámku Tomáš Kořínek.

MovieZone Live 250 jsme samozřejmě museli natočit na chatičce, kde jsme se sjeli v sestavě KarelR, TedGeorge, Rimsy, Mr. Hlad, Cival, k0c0ur, Spooner a Jokolo. A taky s námi přijela Týna, takže se nemyslitelné stalo skutkem a před kamerou je s námi po dlouhých letech živá dospělá žena! A o ženách byla řeč i ty dvě hodiny. Krom vzpomínání na nejlepší a nejděsivější momenty v historii MovieZone Live jsme totiž hledaly herečky, které pro nás symbolizují ženskou krásu, smyslnost nebo sílu. Bavili jsme se i o ženách, bez nichž by filmový svět byl úplně jiný. Dozvíte se i také, co strašlivého se děje, když se vypnou kamery po vysílání a proč Jokolo nenávidí Rimsyho. A doufáme, že se při sledování budete bavit jako my při natáčení.  MZ Universe Web: https://www.moviezone.cz  FB: https://www.facebook.com/moviezonecz IG: https://www.instagram.com/moviezonecz Herohero: https://herohero.co/moviezonelive CSFD: https://www.csfd.cz/film/303130-moviezone-live/prehled/ Merch: https://www.blu-shop.cz/moviezone-merch/ Kniha Legendy akčního filmu: https://www.albatrosmedia.cz/tituly/84266791/legendy-akcniho-filmu/ Kniha Devadesátky ve filmu: https://www.xyz.cz/tituly/92360411/devadesatky-ve-filmu/

Poročamo iz Kranja, kjer se zaključuje igralski filmski festival Krafft, odpravljamo pa se tudi v Hrastnik, kjer se bo ta konec tedna odvijal Festival delavskega filma Kamerat. Poleg tega ocenjujemo filma Razpuščanje vladarja črnogorskega režiserja Ivana Salatića in znanstveno fantastiščno pustolovščino Elio, pod katero se podpisuje animacijski studio Pixar.

Že peti festival delavskega filma Kamerat bo konec tega tedna v Hrastniku skozi film kot sredstvo družbene kritike odpiral vprašanja o položaju delavcev ter spreminjanju dela in pravic v sodobnem svetu. V ritmu stroja, srca in skupnosti ponovno tudi v rudniškem rovu, 40 metrov pod zemljoFoto: Jernej Peklar

Par viņiem jau raksta "Hoolywood News", "Fold", "Deadline" un citi kinoapskatnieki. Nupat no Ņujorkas prestižā Traibekas festivāla atgriezušies brāļi Lauris un Raitis Ābeles, kur pirmizrādi piedzīvoja viņu jaunākā animācijas filma "Dieva suns. Saruna ar brāļiem par kailumu, par skatiem, kas domāti tikai pieaugušajiem, par Hitlera līdzinieka spīdzināšanu, par Robertu De Niro un galu galu galā, kāpēc Amerikā nevajadzētu runāt filmas budžetu, ja tas nepārsniedz miljonu. Brāļu Ābeļu provokatīvā animācijas filma savij vēsturiskus faktus ar krāšņiem fikcijas elementiem – tās sižets balstīts zināmākajā vilkaču prāvā Ziemeļeiropā. Izaicinošā Dieva suņa jeb vilkača mistērija veidota rotoskopijas tehnikā, sākotnēji filmējot ainas ar aktieriem – režisoru Regnāru Vaivaru, ekspolitiķi Eināru Repši, aktierus Agati Kristu, Jurģi Spulenieku,Kristianu Kareļinu u. c. –, kuri vēlāk animēti un iedzīvināti gotiskā detektīva žanra un komiksa aprisēs. Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma rudenī "Riga IFF" atklāšanā.  

Una directora musical ha llegado al pináculo de su carrera... pero no es el lugar en dodne quería estar. Relaciones rotas y egos lastimados al verse inevitablemente reemplazada la mueven a buscar reavivar su gloria. ¿Podrá nuestra María Valenzuela retomar su mejor momento para poder obtener de nuevo la aprobación y el aplauso que tanto ha buscado?La ópera prima de Dan Chávez (quien ya tiene experiencia detrás de cámara al haber colaborado en múltiples proyectos en cine y televisión nos trae a Johanna Murillo (a quien tal vez la recuerdes por Soy tu fan) en su primer protagónico.  En esta cinta interpreta a María Valenzuela, directora musical que aunque debería estar en un punto estable en su carrera, su vida personal se ha visto desgastada y continua buscando la aprobación de los demás. Entonces aparece Juventino Robles (Fernando Cattori) , el nuevo director que está revitalizando el lugar, y desplazando poco a poco a nuestra protagonista quien debe de encontrar su lugar, el cual tal vez no esté en el salón de conciertos. Junto a O último azul, esta cinta explora de manera pertinente el paso del tiempo y la confrontación con nuestra vida útil. En la cinta brasileña tenemos una distopía en donde el gobierno dispone de ti a su conveniencia, y con Ceremonia tenemos el entorno más cercano, en donde nuevo talento toma el lugar al viejo y nos recuerda que todos somos reemplazables aunque no lo queramos aceptar, sin importar el talento que tengamos, o el esfuerzo que hagamos por seguir siendo relevantes. La cinta explora de manera peculiar este proceso de duelo el cual compartimos a través de los seguimientos a nuestra querida María, que nos lleva desde su entrada con planos secuencias al Teatro Degollado, en donde parecería incorporarse a su elemento, pero en donde se siente extraña o incluso fuera de lugar a pesar de la experiencia, y este recorrido cambia con el paso del tiempo y los cambios en su situación. No es lo mismo entrar y ser el punto central a ser solo una espectadora. Si bien el programa Filma en Jalisco ha estado promoviéndose fuerte con varias de las cintas que hemos comentado, es en esta en donde se hace una promoción cuidada al aprovechar un recinto reconocido como una de sus principales locaciones, complementándolo con otros lugares, que nos llevan desde Mascota hasta Nueva York. Se agradece que no se abuse del manejo que podría aparentar ser promo pagado por turismo del estado. La cinta promete ser la primera de una trilogía, y aquí esperaremos las siguientes entregas del tocayo Dan Chavez, ya que por lo pronto, entra fuerte con una película aparentemente sencilla pero personal y relevante.La película podrá verse este viernes 13 en Cinépolis VIP Midtown y el sábado 14 en el Cineforo en Guadalajara.

V kine je prišla zgodovinska drama Vermiglio, za katero je italijanska režiserka Maura Delpero prejela veliko nagrado žirije na Beneškem filmskem festivalu. Poglabljamo se tudi v novo komedijo Bruna Dumonta z naslovom Imperij in se posvečamo razstavi Od filma do arhiva, ki so jo ta teden odprli v Arhivu Republike Slovenije, prikazuje pa slovensko filmsko dediščino od začetka 20. stoletja vse do konca 2. svetovne vojne. Poleg tega se pogovarjamo s finskim režiserjem Samijem van Ingnom, avtorjem filma V senci. Prikazali so ga na 21. festivalu Kino Otok, ki se te dni odvija v Izoli. Van Ingen v filmu raziskuje kompleksno zapuščino svojih prednikov – med temi je tudi Robert J Flaherty, ki velja za avtorja prvega celovečernega dokumentarca. Pogovarjamo se tudi s palestinsko režiserko Noor Abed. V Muzeju sodobne umetnosti Metelkova prikazujejo dva kratka filma, v katerih avtorica na izviren način prikaže tesno povezanost palestinske pokrajine in ljudi.

In this inspiring episode of The Neil Haley Show, Neil sits down with the multi-talented Sofia Yepes—an actress, producer, and co-writer—who shares her journey of carving out a space for herself in the entertainment industry.

Tikko 78. Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvojusi islandieša Hlīnura Palmasona šķiršanās pasaka “Mīlestība, kas paliek”. Lai gan tā tiek salīdzināta ar 21. gadsimta “Laulības dzīves ainām”, Latvijas skatītājiem zināmā režisora jaunākais darbs ir temperatūrā siltāks un dabai pietuvinātāks par Bergmana veikumu. Skatītājiem būs iespēja redzēt kinodarbu uz ekrāniem rudenī, bet līdz tam – Dārtas Ceriņas intervija ar islandiešu režisoru un vizuālo mākslinieku Hlīnuru Palmasonu (Hlynur Palmason). Vietējiem skatītājiem zināmā islandiešu režisora un vizuālā mākslinieka Hlīnura Palmasona filmas, visticamāk, iespiedušās atmiņās kā dabas gleznojumi. Kā “Balta, balta diena” (White, White Day, 2019), kuru autors piesaucis kā “detektīvstāstu par sērošanu”, tā arī monumentālajā "Dievzemē" / Godland (2022), kas Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā ieguva labākās pilnmetrāžas godalgu, satiekas cilvēks un daba. Filmās satiekas arī Palmasona domubiedri – ciešā filmēšanas komanda, aktieri, kuri klejo no vienas filmas uz nākamo, un arī pēdējos divos kinodarbus uz ekrāna redzamas viņa atvases. Viņš tiešā nozīmē veido ģimenes kino – to apliecina viņa jaunākais kinodarbs “Mīlestība, kas paliek” (The Love That Remains, 2025). Filma tikko kā piedzīvojusi pasaules pirmizrādi 78. Kannu kinofestivālā. Ar to Palmasona paletē ienācis negaidīts, glāsmaina humora vējelis – tas padarīja filmas seansu par vienu no Kannu emocionāli spēcīgākajiem notikumiem. Festivālu un skatītāju lokos pazīstamā režisora darbs “Mīlestība, kas paliek” ir gadalaiku griežos iesēdināts stāsts par četrdesmitgadniekiem Annu (Sāga Gardarsdottira) un Magnusu (Sverrirs Gudnasons), kuri šķiras ar mīlestību. Vismaz cenšas to nosargāt, tāpat kā savus trīs bērnus – lomās paša Palmasona bērni Ida, Porgils un Grimurs – un arī sunīte Panda, kura nesen kā saņēmusi  "Palmas suņa" balvu. Lauleņiem uzsākot šķirtu dzīvi, abus šķir ūdens – Anna paliek uz sauszemes, atgriežoties pie vizuālās mākslas un turpinot rūpēs par trim bērniem, bet Magnuss pavada laiku zvejas izbraucienos uz kuģa un mēģinot saprast, kas viņu starpā ir noticis. Abi pievelkas, atgrūžas, ogo un ļaujas kaisles atplūdiem – tik cilvēcīgi un nepiespiesti, Palmasonam eleganti pludinot un brucinot dokumentārā un aktierkino krastus. Kad tiekos ar Palmasonu saules pielietajās Kannās, viņā mājo miers. Iepriekšējā vakarā silti uzņemtā “Mīlestība, kas paliek”, kas rudenī būs skatāma Latvijā, jau drīz vien pieteikta kā viens no gada ekrāna notikumiem. Filma uzņemta Palmasona dzimtajā pusē – nelielā fjorda ciematā valsts dievidu daļā – un tapusi uz 35mm filmlentes. Tajā iezogas Islandes dievidaustrumu dabas faktūras, kuras redzētas “Dievzemē” – viļņu bangas, dzīvās radības, floras bagātības un nenogurdināmais vējš – arī tie pārtop par filmas “ģimenes locekļiem”. “Dievzeme” ienākusi arī citā veidā, proti, Palmasons daļu jaunākās filmas ainu uzņēmis uz iepriekšējā darba filmas lentes pārpalikumiem. Režisors cikliski licis materiālu pie materiāla, mēģinājis ainas kopā ar bērniem un veidojis 21. gadsimta “Laulības dzīves ainas”. Allaž atvērts un ziemeļnieku manierē piezemēts, viņš dalās filmas tapšanas stāstā un tajā, kāpēc politika allaž iekrāso mūsu pasauli, ja mēs par to nemaz nedomājam. Lai gan filma šķetina laulāta pāra attiecības šķiršanās laikā Islandes dabas ainavās, mijoties gadalaikiem, tajā ir daudz sirreālu elementu. Kā jūs nonācāt līdz tik maģiskai intonācijai? Hlīnurs Palmasons: Pirmo filmas ainu, kurā mājas jumts tiek pacelts augšup, mēs nofilmējām 2017. gadā. Filma ir tapšanā ļoti ilgu laiku – tiesa, vien tās fragmentārā [atsevišķu ainu] nozīmē. Maģiskais reālisms, kā to citi dēvē, filmā ienāca, jo es centos būt rotaļīgs un ļaut filmai darīt to, ko tā pati vēlas. Reizēm tas nozīmē to, ka tu vari būt muļķīgs, vai atļauties darīt pirmo, kas iešaujas prātā. Vēlējos tā darīt un skatīties, kas notiks tālāk. Gluži kā Alans Ginsbergs reiz sacījis, ka pirmā doma ir pati labākā doma. Man liekas, ka viņš vienmēr pārrakstīja savus darbus – arī es pārrakstīju šīs filmas idejas. Filmēt un attīstīt filmu tik ilgi deva iespēju man reaģēt uz tapušo materiālu – es nofilmēju epizodes un tad tās attīstīju Zviedrijā. Saņemot atpakaļ filmas materiālu, es noskatījos un reaģēju, turpinot rakstīt. Tā ir reaktīva filma. Ja kaut kas ir redzams un noticis filmā, tā visbiežāk ir mana reakcija uz iepriekš tapušo materiālu. Tā pavisam noteikti ir atšķirīga filma no mana iepriekšējā darba. “Mīlestība, kas paliek” ir patiesi mājas kino. Burtiski. Tajā ir daudz elementu no jūsu iepriekšējām filmām: redzami jūsu trīs bērni un aktieri, ar kuriem esat iepriekš strādājis, piemēram, Ingvars Sigurdsons. Tāpat arī ainas, kas tapušas pirms daudziem gadiem. Esat teicis, ka šī filma ir par “atrašanu un plānošanu” – vai varat dalīties tajā? Hlīnurs Palmasons: Jā, man bija sajūta, ka laiks iet strauji uz priekšu. Kad es atgriezos atpakaļ darba procesā, man šķita, ka tik daudz kas notiek apkārt un laiks iet uz priekšu, kuru nav iespējams notvert. Tu redzi, kā bērni aug – tu pat vari  to ieraudzīt –, un es nodomāju: sasodīts, man to vajag nofiksēt vai ar to strādāt, iekams viņi ir prom no ligzdas. Mēs nopirkām 35mm kameru, un tā allaž bija manā mašīnā. Ja es redzēju kaut ko, ar ko spēju savienoties, to filmēju. Piemēram, daudzas ainas no “Mīlestība, kas paliek” ir tapušas uz “Dievzemes” filmas lentes pārpalikumiem – es tos ievietoju kamerā un filmēju debesis vai ko citu. Šo materiālu izmantoju, lai attīstītu scenāriju, un līdz ar to varētu teikt, ka tai ir “mājas kino” sajūta. Tā tieši ir jūtama.

Dokumentarni film Propagandist spremlja vzpon in padec nizozemskega filmarja Jana Teunissena, ki je med drugo svetovno vojno postal najpomembnejši človek v nizozemski filmski industriji. Kot vodja filmskega oddelka SS in nizozemske nacistične stranke je postal znan kot filmski "car" in nizozemska "Leni Riefenstahl". Z režiserjem dokumentarca Luukom Bouwmanom se je pogovarjala Petra Meterc. Bere Igor Velše, ton in montaža Franci Moder.

Lotrando a Zubejda, Bylo nás pět, Sněženky a machři – tyto snímky vznikly v režii muže s pověstí pečlivého a vlídného profesionála Karla Smyczka. Co se o dětech dozvěděl jako tatínek – a co jako filmař? Jak dospěl k přesvědčení, že v partnerském vztahu má být těm dvěma především útulno? A kolik netušeného může ve filmové tvorbě spustit otázka: „Co by se stalo, kdyby...?“Všechny díly podcastu Stříbrný vítr můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Për kinema-dashësit vjen një program i cili sjell kinemanë në 360 gradë. Filmat e rinj, ngjarjet e fundit nga protagonistët tuaj të preferuar, recensionet e filmave, shoqëruar nga kolonat zanore të paharrueshme që zgjojnë kujtime rrënqethëse.

Vår dykande trio möts i studion för att diskutera allt mellan kebab och rebreather. Björn är sugen på en ny undervattenskamera. Sara håller kurs och Tilja går kurs. Hur lyckas man med sina bilder i sociala medier och är det verkligen värt mödan? Vilka rädslor har ickedykare, hur stor är sannolikhten för att bli nerdragen under ytan av en zombie? I dagens avsnitt är det högt i tak. Intro: Radon och kebab 02:22 - Radon i grottor 06:17 - Kamera och filmsnack 11:20 - Filma och fota för sociala medier 21:45 - Ocean - David Attenborough 29:14 - Vad har dykts sedan senast? 31:28 - Rebreather utbildningssnack 39:00 - Saker som kan gå fel och en läskig incident 45:47 - Läskiga saker under ytan 50:50 - Kommande dykresor, vrakpark Turkiet, kosterhavet, saltströmmen 59:10 - Vad händer i dyksverige i sommar? 01:01 - Dyknyheter

4. maijā Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvoja Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”. Filma, kurā aktieris Mārtiņš Vilsons Magadanā meklē savu dzimšanas vietu. Kultūras rondo tiekamies ar aktieri Mārtiņu Vilsonu un režisori Dzintru Geku. "Mēs bijām Krasnojarskas apgabalā laikam 2019. gadā, un viņi saka: brauciet atpakaļ, jums tur ir "natovci", bēdziet no viņiem,  brauciet atpakaļ, paskatieties šeit ir neapstrādāti lauki, nav latviešu, kas strādā. Brauciet šurp!" atminoties filmas tapšanu un braucienus uz Sībīriju, stāsta Dzintra Geka, kurā arī sarunā min, ka jau pēdējos braucienos attieksme kļuvusi daudz nelabvēlīgāka pret latviešiem. Filmas tapšanā ir bijuši vairāki posmi. "Mēs kopš 2000. gada, kad pirmoreiz aizbraucām uz Sibīriju meklēt tur palikušos latviešu pēctečus, kuri bija kā bērni izsūtīti, katru gadu tur braucām un katru gadu mums pieteicās cilvēki, kuri gribēja nokļūt vietās, kur viņi tika izsūtīti vai kur ir jau dzimuši viņiem bērni," atminas Dzintra Geka. "2013. gadā bija ekspedīcija uz Magadanu, kuru bija diezgan sarežģīti noorganizēt. Mārtiņš ar Ēriku [Vilsoni] un vēl Astrīda Salmiņa, kura arī dzimusi tajā apgabalā, bija braucienā. Materiāls ir ļoti interesants, un pa šiem gadiem mums ir uzkrāti tādi materiāli, kādi droši vien nav nevienam Latvijā un arī Krievijā varbūt reti kuram. Mēs šos materiālus varam tagad izmantot filmās. Bet šeit sakrita šai filmai vēl tas, ka mēs pēc brauciena vēl satikām Ērika un Mārtiņa mammu Zentu Vilsoni un intervējām viņu. Tagad, kad vajadzēja veidot filmu,  skatījāmies materiālus. Mēs arī esam Mārtiņu filmējuši pēdējos gadus arī viņa koncertdarbībā un likās, ka visi materiāli ir, lai izveidotu filmu," atklāj Dzintra Geka. Mārtiņ, kāpēc jums bija svarīgi aizbraukt uz Magadanu? Mārtiņš Vilsons: Tāpēc, ka es tur tomēr dzimu. Vienmēr cilvēkam ir svarīgi apzināties, kur viņš ir dzimis. Es zināju, ka tā nav nekāda labā vieta, bet es gribēju redzēt, kā tur izskatās, gribēju vispār arī šo to atcerēties un saprast. Es jau līdz šim vēl neesmu sapratis... Faktiski, kas tur ko saprast, ko tas "lielais brālis" domā un kā viņš dara. Tas ir skaidri redzams. Bet es arī ieguvu to, ko es gribēju, es redzēju, es šo to saprotu. Es varu tikai pateikt, ka daudziem cilvēkiem tika izpostītas dzīves un daudzi arī neatkopās no tā visa, bet mani kaut kā liktenis varbūt ir nedaudz saudzējis vai pavirzījis. Tāpēc es varu tādu jau zinošāku skatienu skatīties, kā tiek ir iznīcinātas tautas. Filma atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus – stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.

Par poļu režisora Konrāda Šolaiska dokumentālo filmu "Putina spēļlaukums" Kultūras rondo saruna ar režisoru un filmas Latvijas producenti Artu Ģigu. Kāpēc režisors Konrāds Šolaiskis nevienam no filmas varoņiem nesaka: "Tu melo?" Un kāpēc filma joprojām nav parādīta plašākai publikai Polijā? Divi poļu dokumentālisti dodas aizraujošā izmeklēšanas ceļojumā, lai atklātu Kremļa hibrīdkara patieso mērogu Centrālajā un Austrumeiropā. Vai Vladimira Putina mērķis ir tikai Ukraina – vai arī viņš tiešām cenšas atdzīvināt Padomju impēriju? Konrāds Šolaiskis stāsta, ka pēc filmas pirmizrādes Latvijā jautāts ne tikai par pašu filmu, bet arī, ko darīt tālāk, lai situācija mainītos, ko varam mācīties, kā to varam ietekmēt? Viņš arī atzīst, ka filma ir veidota ne tikai, lai skatītos, bet arī lai mudinātu jautāt, ko mēs varam mācīties, lai būtu stiprāki. Režisors neslēpj, ka zinājis, ka iela problēma ir Krievijas ietekmi, bet nebija iedomājies, ka tai ir tik daudz slāņu un tik plaši izplatījusies. Valstīs, kur ir lielāka Krievijas ietekme, cilvēki nevēlējās piedalīties neatkarīgu producentu veidotā filmā. Tā bijis Bulgārijā daudzās vietās un Moldovā.  "Arī Polijā tajā laikā oficiālās iestādes mūs neuztvēra nopietni," bilst Konrāds Šolaiskis. Arta Ģiga stāsta, ka režisoru Konrādu Šolaiski satikās Kannu kino tirgū, režisors bija ienācis Lavijas paviljonā un prasīja, vai kādu producentu neinteresētu sadarbība šāda satura filmas līdzveidošanā.  "Kondrāts iepriekšējās Polijas valdības laikā bija nonācis tādā kā izslēgto sarakstā, tāpēc nav šajā filmā oficiālas Polijas naudas. Tā ir producēta un finansēta no citu valstu naudas. Tas ir īstais Eiropas kopprodukcijas spēks, kas ļauj notikt filmām, kurām nav nacionāla atbalsta, bet kas ir nepieciešamas starptautiski," atzīst Arta Ģiga. Polijā filmu redzējuši tikai nedaudz cilvēku, tā rādīta divos festivālos, kur saņēmusi labas atsauksmes. Taču joprojām filmas veidotāji gaida atbalstu no Polijas filmu institūta un dažām partijām, lai parādītu parlamentā. Filma ir rādītā kinoteātros Čehijā, arī rādīta televīzijā Čehijā, Dānijā un Zviedrijā, bet Polijas televīzjā nav ieinteresēta un tur joprojām nav rādīta. Konrāda Šolaiska dokumentālā filma “Putina spēļlaukums” (Putin's Playground) ir Polijas, Latvijas, Norvēģijas, Vācijas, Bulgārijas un Čehijas kopražojums. Filmā pētīts, kā Krievijas prezidents Putins soli pa solim panācis, ka apdraudēta ir visa Eiropa. Pētot Krievijas slepenās operācijas un informatīvos uzbrukumus, filmas autori apceļo Poliju, Čehiju, Bulgāriju, Moldovu un Latviju, seko pa pēdām GRU aģentiem, kas atbildīgi par sprādzieniem munīcijas noliktavās un slepkavībām ar nervus paralizējošo vielu "Novičok". Dokumentālisti sastopas ar prezidentiem, premjerministriem, ministriem un pat sagūstītu krievu spiegu, atklājot, cik dziļi un sistēmiski draudi ir iesakņojušies mūsu reģionā. Latvijā dokumentālisti tiekas ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un NATO Stratcom pētnieci Elīnu Langi-Ionatamišvili, kuras skaidro Putina plānu un rīcības modeli. Tālāk dokumentālisti dodas uz Daugavpili, kur tiekas ar prokrieviskiem aktīvistiem, paviesojas partijas "Stabilitātei!" birojā un pēta krievu attieksmi pret karu Ukrainā. Filma atklāj laikmetam būtisku stāstu par drošību, suverenitāti un brīvības cenu. "Putina spēļlaukums" ir izmeklējoša dokumentālā filma, kurā autori paši kļūst par stāsta dalībniekiem, daloties savās emocijās, pieredzē un reakcijās. Filma piedāvā hibrīdu formu – dokumentālu liecību, novērošanu, intervijas, arhīvu materiālus, kas atklāj, kā mūsdienu Eiropā tiek īstenots hibrīdkarš. Filma tapusi ar Nacionālā kino centra atbalstu. Mūziku filmai komponējis Rihards Zaļupe, filmas Latvijas puses producenti – studija "Red Dot Media".

North by Northwest: Spies, Suspense, and Suits This week on PIC SIX, Jeff and Brad take off running (literally) into the world of Alfred Hitchcock's legendary thriller, North by Northwest. From its unforgettable crop duster chase to the dizzying showdown at Mount Rushmore, they break down six key moments that define why this film still sets the standard for suspense, style, and storytelling. They'll talk about:The coolest character moments from Cary Grant's iconic performance as Roger ThornhillTheir pick for the most jaw-dropping scene (it's harder than you think)Prop pieces they wish they could steal straight from the setThe best one-liner dialogue exchanges that still sparkle todayWild trivia facts you won't believe about the making of the filmA few fun "what if?" scenarios, like recasting with modern actors, imagining a different genre twist, and whether Denzel Washington or Jack Nicholson could've handled this adventure betterPlus, Jeff and Brad dig into the sheer impact of North by Northwest — how it shaped the spy genre, inspired future filmmakers, and why it still feels so stylish and sharp decades later. Fasten your seatbelt (or at least grab your best gray suit) — it's a wild ride through one of cinema's most thrilling classics!

Sonda do zkušebního procesu inscenace Já, Feuerbach je jeho nejnovějším dílem v podobě filmu Já, herec. V Rusku dělá antropologická bádání, která odívá do knih a do filmů. „Lidé řeší problémy, i když nejsou aktivní v politice,“ říká ve Vizitce. „Třeba nechtějí kvůli propagandě posílat děti do školy.“ Jaký má vztah k lidem, které dokumentuje? A jak předchází mezigeneračním střetům? Ptá se Karolína Koubová.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Sonda do zkušebního procesu inscenace Já, Feuerbach je jeho nejnovějším dílem v podobě filmu Já, herec. V Rusku dělá antropologická bádání, která odívá do knih a do filmů. „Lidé řeší problémy, i když nejsou aktivní v politice,“ říká ve Vizitce. „Třeba nechtějí kvůli propagandě posílat děti do školy.“ Jaký má vztah k lidem, které dokumentuje? A jak předchází mezigeneračním střetům? Ptá se Karolína Koubová.

“Es veidoju šo filmu ar pārliecību, ka pati svarīgākā ir skatītāja emocionālā pieredze,” - tā par savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu “Lotus” saka kinorežisore Signe Birkova. “Lotus” ir savdabīgs vaibsts Latvijas kino ainavā: eksperimentāla filma, kuras tapšanā izmantota autentiska 1923.gada kino kamera, mēmā kino paņēmieni un mistiskas kino pasakas virāžas, kur nekas nav tā, kā izskatās. Filmas “Lotus” sižetu var izstāstīt dažos teikumos: vācbaltu grāfiene Alise fon Trota pagājušā gadsimta 20. gados atgriežas Latvijā mantojuma dēļ, bet nejauši nonāk slepena un baisa kulta valgos.Cenšoties atgūt brīvību, Alise fon Trota atklāj kino maģiju un kļūst par mēmā kino pionieri. Taču šis sižets ir vien neliela daļa no divas stundas garās kino pieredzes, kurā ir daudz mistikas, nosacītības, atsauču uz agrīno kino un režisorei tuviem ekrāna meistariem. Režisore Signe Birkova gan uzsver, ka negaida no skatītāju šo kino citātu šifrēšanu: “Es veidoju šo filmu ar pārliecību, ka pati svarīgākā ir emocionālā pieredze, ko skatītājs var gūt, ļaujoties šim ceļojumam, šai kino pasakai vai iniciācijas ceļam. Un šo citātu atpazīšana vai zināšanas absolūti nav svarīgas. Uzskatīsim, ka tās ir kādas mazas sēnes, kas tur gadījās. Mēs nezinām tām nosaukumus, un tas nav tik svarīgi. Galvenais ir subjektīvās izjūtas un kaut kādā ziņā – nepretoties šim diezgan piesātinātajam stāstam. Tur ir daudz kas jāabsorbē, bet tas nav absolūti sinefilisks kalambūrs, kas būtu obligāti jārisina.” Filmas galveno varoni Alisi fon Trotu atveido lietuviešu aktrise Severija Janušauskaite, kurai šī nav pirmā pieredze ar mazliet sirreālu latviešu kino – pirms pieciem gadiem viņa filmējās arī Jevgēņija Paškeviča filmā „Ko zina klusā Gerda”. Režisore Signe Birkova līdz šim sevi pieteikusi ar vairākām spēles īsfilmām, kā „Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze” un „Viņu sauca Haoss Bērziņš”, dokumentālo filmu „Uguns aplis” un analogā kino performancēm. Lotosa ziedu, kas uzplaukst, izspraucoties cauri dubļiem, mēdz uzskatīt par garīgas atdzimšanas simbolu. Signei Birkovai tas ir stāsts arī par Alisi fon Trotu un viņas ceļu cauri izmisumam un dvēseles tumsai, tāpēc filmai dots nosaukums “Lotus”.  „Šīs filmas galvenais vēstījums ir par to, cik svarīgs radošums un ka tas var izglābt, palīdzēt atveseļoties no dažādām traumām. Iespējams, ir jāatmet kaut kāda vecā pieredze, vecie stereotipi, priekšstati un aizspriedumi, un tad radošais process aizved līdz tam, ka cilvēks var būtībā piedzimt no jauna. Arī Alise ir augšāmcēlusies caur šo radošo procesu. Bet tam nav jābūt tieši kino – cilvēks var rakstīt dzejoli, vilkt švīkas… Tas ir par to izvēli: kad viss ir sabrucis un nekā vairs nav, var iet iznīcībā, iznīcināt sevi un ļauties tumsai, kas tevi apēd, un otrs ceļš ir izvilkt sevi aiz matiem ārā, atrast sev piemērotu radošu nodarbi, un tam ir jābūt tiešām rituālam. Kad tur ielikts nodoms – es gribu dzīvot, izplest spārnus un lidot, lai arī kādi laiki nebūtu – tā ir apzināta izvēle.” Signes Birkovas spēlfilma “Lotus” pasaules pirmizrādi piedzīvoja pērn Tallinas „Melno nakšu” kinofestivālā, debijas spēlfilmu konkursā. Latvijas pirmizrāde gaidāma 10.aprīlī.

Slovenski kinematografi in Aipa še niso našli skupnega jezika na temo zahtevanega plačevanja nadomestil za predvajanje filmov, med drugim kinematografi napovedujejo bojkot slovenskih filmov. Kako situacijo komentirajo na Ministrstvu za kulturo in na Ministrstvu za gospodarstvo? Na Festivalu neodvisnega filma sta med drugim prikazana filma Novi sošolci Tonija Cahunka in Simone Jerala Čas nasproti naju – pogovarjamo se z avtorjema, ocenjujemo pa tudi filma Divjaki Clauda Barrasa in Praslovan Slobodana Maksimovića.

V Ljubljani poteka 27. festival dokumentarnega filma, ki letos predstavlja še posebno zanimiv izbor dokumentarcev z vsega sveta. Kot je v uvodniku zapisal Simon Popek, je tema, ki se letos na programu ponovi večkrat, pristno proti lažnemu, medtem, ko predvsem iz Ukrajine in Palestine prihajata tudi povsem nedvoumni zgodbi o vojni, okupaciji, zatiranju in razčlovečenju. Ogledali smo si dokumentarec o Leni Riefenstahl, arhivsko pripoved o vlogi vlaka v družbenem, političnem in kulturnem kontekstu 20. stoletja, Vlaki, ter film Glasba za vojaški udar. Pogovarjali smo se z Majo Weiss, ki so ji ob 60-letnici na festivalu posvetili retrospektivo. Ocenjujemo pa tudi novi film Bonga Džuna Hoja, znanstveno-fantastično črno komedijo Mickey 17.

Med 12. in 19. marcem se bo v Ljubljani odvila 27. izdaja Festivala dokumentarnega filma – med drugimi bosta na ogled novi film Raduja Judeja o Romuniji v času tranzicije, posnet s pomočjo reklamnih spotov iz tistega časa, pa Edina zemlja, prejemnik oskarja za najboljši dokumentarec. Letošnjim oskarjem se v oddaji tudi sicer posvečamo. Poleg tega razmišljamo o novem mladinskem filmu Urške Djukić Kaj ti je deklica, pa o zgodovinski drami Peti september, ki tematizira incident med poletnimi olimpijskimi igrami v Münchnu leta 1972, ko so teroristi zajeli izraelske športnike.

Med zadnjim festivalom Liffe je Ljubljano obiskala Mirjana Karanović, legendarna igralka jugoslovanskega in srbskega gledališča, filma in televizije in predstavila drugi film, ki ga podpisuje tudi kot režiserka: Mati Mara. V pogovoru s Tino Pogaljen je razmišljala o vlogi žensk v družbi, strahovih, pogumu in neprenehnem raziskovanju. Leta 2016 je filmski svet navdušila z režijskim prvencem Dobra žena. Protagonistka Dobre žene pooseblja naslov filma delno ironično, saj se upre svojemu možu, ki je odgovoren za grozljive zločine med vojno v Bosni in Hercegovini. Podobno deluje naslov filma Mati Mara, ki se začne s pogrebom Marinega edinega sina. Pred ljubljansko premiero je Mirjana Karanović povedala, da se vse življenje otepa tega, da bi njeno življenje postalo rutina – in da si želi, da bi s svojim delom iz rutine potegnila tudi druge ženske svojih let.

Edi dhe Edea në këtë episod të “At The Movies”, na kanë zbuluar premierat e fundit të Cineplexx. Po ashtu ata na kanë njohur me disa filma romantikë për të kaluar edhe më bukur fundjavën me personin e zemrës…

Valentinovo v Kinodvoru v Ljubljani je posvečeno retro filmski erotiki, začel se je festival Berlinale – letos tudi z močno slovensko udeležbo –, pravkar se je končal znameniti festival kratkega filma v Clermont-Ferrandu, prihodnji teden se začenja 19. izdaja Festivala gorniškega filma, poleg tega smo se pogovarjali z direktorico Slovenskega filmskega centra Natašo Bučar o tem, kaj lahko pričakujemo na domači filmski sceni v letošnjem letu.

Julij Zornik, oblikovalec zvoka in producent, je letošnji nagrajenec Prešernovega sklada za zvočni prispevek v slovenski in tuji kinematografiji. Njegovi najodmevnejši projekti, pri katerih je sodeloval, so Babičino seksualno življenje, Razredni sovražnik in Zvizdan. Vsi trije so prejeli prestižne mednarodne nagrade. Kot oblikovalec zvoka je sodeloval tudi pri celovečernem dokumentarnem filmu Navadna hruška režiserja Gregorja Božiča, ki se te dni poteguje za eno od nagrad na Filmskem festivalu Rotterdam 2025. Ta hip pa Julij Zornik sodeluje pri nastajanju sedmih slovenskih filmov.

Tercer Milenio 360 Internacional - 24/01/25 Los aranceles que Donald Trump pretende aplicar causarían una catástrofe económica mundial, advierte la Organización Mundial de Comercio en el foro de Davos, Suiza. Donald Trump contesta “Invierten y fabrican en Estados Unidos o pagan aranceles”. El cambio climático provoca nevadas en la zona este de los Estados Unidos e incendios en la zona oeste. Enigma labs desarrolla un mapa interactivo con los reportes de OVNIs de noviembre y diciembre del año 2024, demostrando que la actividad no ha disminuido. Una nave nodriza es registrada con una cámara con filtro infrarrojo el 20 de enero de 2025 en New Jersey, Estados Unidos, es parte de la oleada de OVNIs. El 13 de enero del 2025, en la presa Madín en Atizapán, Estado de México, un enjambre de OVNIs es captado por Francisco Zaldaña, se trata de inteligencia No Humana. 

Po celovečerním debutu, kterým bylo životopisné drama Já, Olga Hepnarová, přichází dvojice Petr Kazda a Tomáš Weinreb se svým druhým filmem. Nikdo mě nemá rád je po všech stránkách minimalistický, divácky náročný artový snímek. „Je to pohled na outsidery, kteří se vypořádávají se světem,“ shrnují lakonicky hlavní dějovou linku oba režiséři. O vzniku filmu, chybějící mezilidské komunikaci a boji proti normativní společnosti jsme mluvili v den premiéry v českých kinech.

Edea Demaliaj na ka njohur me premierat e fundit që po transmetohen nga kjo javë në Cineplexx. Po ashtu ajo na ka treguar disa nga serialet e momentit të sapo publikuara, si dhe ato që priten të vijnë së shpejti.

Petra Meterc se je pogovarjala z litovsko režiserko Saule Bliuvaite; njen film Strupeno smo si lahko ogledali na Liffu, poleti pa je na 77. filmskem festivalu v Locarnu osvojil veliko nagrado, zlatega leoparda. V igranem filmu, ki je avtoričin celovečerni prvenec, spremljamo najstnici iz ekonomsko opustošenega litovskega mesta, ki upanje za pobeg iz svojega okolja vidita v avdiciji lokalne manekenske šole. Bere Ajda Sokler, ton in montaža Robert Markoč. Foto: https://liffe.si/sl/filmi

Kultna kolekcija Nacionalnog filmskog i zvučnog arhiva "Sounds of Australia" je između deset posebnih audio snimaka koji ilustruju kulturni i politički život Australije, za 2024. godinu uključio i prve snimke originalnih pet programa SBS radija, koji je na pragu svog 50. rođendana. Prva emitovanja na jezicima na radiju 2-E-A, skraćeno za Ethnic Australia, preteči SBS-radija, uključivala su arapski, grčki, talijanski, malteški, španski i jugoslavenski program. SBS radio sada je poznat kao SBS Audio.

Edea Deamaliaj ashtu si çdo javë, na ka njohur me filmat e rinj që po transmetohen këtë javë në Cineplexx. Po ashtu, ajo ka dhënë sugjerimet e saj për disa nga filmat më të mire me tematikë Krishtlindje që nuk duhen humbur këtë sezon festiv.

Na festivalu LGBT filma je zmagal filipinski film Asog Seána Devlina, zmes filma ceste in dokumentarne drame. O zmagovalnem filmu smo se pogovarjali s članom žirije, ki je nagrado podelila in glavnim igralcem v filmu. V Kinodvoru je slovensko premiero doživel film V mojih sanjah rase vsako noč drevo Vida Hajnška, poetičen filmski esej o Halozah in Haložanih, ki je na Festivalu slovenskega filma v jeseni prejel vesno za najboljši dokumentarni film. Ocenjujemo tudi film Substanca Coralie Fargeat in Mufaso - Levjega kralja Barryja Jenkinsa, vabimo pa tudi na Noč kratkih filmov in prinašamo novice o februarskem Berlinalu.

Edea Deamaliaj ashtu si çdo javë, na ka njohur me filmat e rinj që po transmetohen këtë javë në Cineplexx. Po ashtu ka sugjeruar disa filma e seriale që mund t'i shihni me miqtë tuaj…

U kultnom filmu iz 1939. godine “Čarobnjak iz Oza” Judy Garland je glumila djevojčicu Dorothy koja se upušta u niz avantura noseći par crvenih cipela sa šljokicama. Radi se o istom paru cipela koje su 2005. godine ukradene iz muzeja u Minnesoti. FBI ih je pronašao 2018. i vratio njihovom izvornom vlasniku koji ih je nedavno na dražbi prodao za nevjerojatnu sumu novca.

21. Animateka ta teden pestri ljubljansko filmsko pokrajino – v naši oddaji se posvečamo v Annecyju nagrajenemu filmu Valovanje latvijskega režiserja Gintsa Zilbalodisa, v katerem živali smejo biti živali, torej niso predstavljene kot ljudje v živalskih oblikah. Pogovarjamo se z Nizozemcem Wouterjem Jansnom, ki na Dunaju vodi distribucijsko hišo Square Eyes, s katero skrbi za to, da filmi, ki so vsebinsko in slogovno drzni, najdejo svoje občinstvo. Predstavljamo program jubilejne 40. izdaje festivala LGBT filma, ki bo potekala med 9. in 16. decembrom, in ocenjujemo letošnjega dobitnika zlate palme v Cannesu – Anoro Seana Bakerja, ki se te dni vrti v naših kinih.

Los usuarios de las redes sociales difundieron masivamente el video que, supuestamente, filamaba el vuelo del misisl balístico Oreshnik "durante el ataque al Dnipró".

Tercer Milenio 360 Internacional - 20/11/24 Ucrania lanza primera ofensiva contra Rusia con misiles de largo alcance, permitidos por los Estados Unidos y Putin autoriza uso de armamento nuclear para responder ataques convencionales. Donald Trump ocupará al ejercito para deportar a millones de indocumentados en cuanto tome posesión como el presidente de los Estados Unidos. La tarde del 15 de noviembre de 2024, un pasajero viajaba en un vuelo comercial de Bangkok a Chiang Mae, en Tailandia, cuando observó un objeto volador en forma de cubo que viajaba en linea recta mientras parecía ascender. El 17 de noviembre de 2024, Rafael Gaitán detectó en el cielo al menos seis esferas de apariencia metálica en Saltillo, Coahuila, México.

Edea Demaliaj na ka njohur me premierat e fundit që po transmetohen këtë javë në Cineplexx dhe jo vetëm. Po ashtu zbuloni disa filma fantastiko-shencor që nuk duhet t'i humbisni.

Diretor transportou para a ficção a experiência real de luto vivida por ele e sua família após a morte de sua irmã No filme “A Metade de Nós”, Flavio Botelho transportou para a ficção a experiência real de luto vivida por ele e sua família após a morte de sua irmã, em 2007, aos 36 anos. Dirigido por Flávio, o longa conta a história de Francisca e Carlos, que perdem o único filho por suicídio. Enquanto a mãe, assombrada pela culpa, se dedica a desvendar os porquês, o pai se aliena na vida do filho morto e se muda para a casa dele. Transportar para o cinema uma experiência pessoal tão dolorosa foi uma jornada difícil, mas necessária. Ao abordar o suicídio de forma sensível e delicada, Flávio encara a importância de falar abertamente sobre o luto, ainda tão cercado de tabus. Para ele, foi também uma forma de cura e reconexão com a memória da irmã. “Eu consegui, eu acho, ficar perto da minha irmã, saber e entender mais esse processo dela, mergulhar na nossa história. Ela era companheirona, super amorosa, carinhosa. Então quando eu falo dela, sinto que ela está perto”, contou em entrevista ao Trip FM.No programa desta semana, o cineasta compartilhou com Paulo Lima os bastidores e os sentimentos que guiaram a criação de seu novo filme. O episódio, disponível no play, é um convite à reflexão sobre como honrar a memória daqueles que se foram e transformar a dor em aprendizado e acolhimento. [IMAGE=https://revistatrip.uol.com.br/upload/2024/11/672e57682d45e/flavio-botelho-cineasta-diretor-roteirista-filme-longa-a-metade-de-nos-trip-fm-mh.jpg; CREDITS=Divulgação; LEGEND=A Metade de Nós, longa metragem do cineasta, diretor e roteirista Flávio Botelho; ALT_TEXT=A Metade de Nós, longa metragem do cineasta, diretor e roteirista Flávio Botelho]  

Diretor de "A Metade de Nós" transportou para a ficção a experiência real de luto vivida por ele e sua família após a morte de sua irmã No filme “A Metade de Nós”, Flavio Botelho transportou para a ficção a experiência real de luto vivida por ele e sua família após a morte de sua irmã, em 2007, aos 36 anos. Dirigido por ele, o longa conta a história de Francisca e Carlos, que perdem o único filho por suicídio. Enquanto a mãe, assombrada pela culpa, se dedica a desvendar os porquês, o pai se aliena na vida do filho morto e se muda para sua casa.  Transportar para o cinema uma experiência pessoal tão dolorosa foi uma jornada difícil, mas necessária. Ao abordar o suicídio de forma sensível e delicada, Flávio encara a importância de falar abertamente sobre o luto, ainda tão cercado de tabus. Para ele, foi também uma forma de cura e reconexão com a memória da irmã. “Eu consegui, eu acho, ficar perto da minha irmã, saber e entender mais esse processo dela, mergulhar na nossa história. Ela era companheirona, super amorosa, carinhosa. Então quando eu falo dela, sinto que ela está perto”, contou em entrevista ao Trip FM. No programa desta semana, o cineasta compartilhou com Paulo Lima os bastidores e os sentimentos que guiaram a criação de seu novo filme. O episódio, disponível no play aqui em cima e no Spotify, é um convite à reflexão sobre como honrar a memória daqueles que se foram e transformar a dor em aprendizado e acolhimento. [IMAGE=https://revistatrip.uol.com.br/upload/2024/11/672e57682d45e/flavio-botelho-cineasta-diretor-roteirista-filme-longa-a-metade-de-nos-trip-fm-mh.jpg; CREDITS=Divulgação; LEGEND=A Metade de Nós, longa metragem do cineasta, diretor e roteirista Flávio Botelho; ALT_TEXT=A Metade de Nós, longa metragem do cineasta, diretor e roteirista Flávio Botelho]