Podcasts about uzman

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 26.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 25.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 24.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 23.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 19.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 18.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 17.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 16.12.2025

Açık Oturum'un bu bölümünde Avustralya'da 16 yaşın altındakiler için başlayan sosyal medya yasağı ile yeniden gündeme gelen sosyal medya ve yapay zeka ele alınıyor. AB Basın ve Medya Özgürlüğü İzleme Uzmanı Gürkan Özturan, Klinik Psikolog Deniz Bozunoğulları, İletişim Uzmanı, Sivil Düşün Avrupa Birliği Programı'ndan Şevket Uyanık ve Tuhaf Studio'dan teknolojist Ahmet Sabancı Göksel Göksu'nun sorularını cevaplıyor. Konuklar, sosyal medyanın yasaklanmasının sorunu çözmeyeceği görüşünde birleşti; başta beyin gelişimi olmak üzere çocuklar üzerindeki olumsuz etkilere dikkat çeken uzmanlar, sosyal medyanın çocuklar için güvenli bir alan olması için yapılması gerekenleri Açık Oturum'da anlatıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 12.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 11.12.2025

Arda Topaloğlu'nun hazırlayıp sunduğu Arda Topaloğlu ile Sporun Diğer Yüzü programına Çocuk Gelişim Uzmanı Çağla Alemdar konuk oldu.

Arda Topaloğlu'nun hazırlayıp sunduğu Arda Topaloğlu ile Sporun Diğer Yüzü programına Çocuk Gelişim Uzmanı Çağla Alemdar konuk oldu.

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 10.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 09.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 08.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 05.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 04.12.2025

Krāpnieku izliktajās lamatās var iekrist ikviens no mums, bet lielāku neizpratni rada tie, kas pēc sāpīgās mācības nemācās neko un atkārtoti iekrīt krāpnieku nagos. Kāpēc tā notiek, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze. Ierakstā Rīgas Stradiņa universitātes psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns skaidro, ka mums ir divu sistēmu domāšana - ātrā un lēnā un krāpnieki mēģina ietekmēt tieši ātro domāšanas sistēmu, kas ir intuitīva un saistīta ar dažādām emocijām, piemēram, bailēm, šaubām un bažām. "Katru nedēļu tiek izkrāpti 460 līdz 500 tūkstoši eiro tiek izkrāpti. Līdz novembra beigām ir cilvēkiem Latvijā gandrīz 20 miljoni eiro izkrāpti tiešsaistes krāpšanās," norāda Solvita Sļadze. Solvita Sļadze norāda, ka "sarkanais karodziņš" ir, ja atnāk kāda saite īsziņā vai "WhatsApp" ziņā no viltus policista, bankas darbinieka vai kādai cita pakalpojumu sniedzēja un ir jāievada PIN1 un PIN2 vai kaut kas saistīts ar internetbanku, to nedarīt nekādā gadījumā. Kategoriski - nē. "Jāatceras kā noteikums, ja saņem īsziņas linku, kur tālāk ir maksāšana – uzreiz nē. Zaudējumu nebūtu, ja cilvēki to ievērotu," norāda Solvita Sļadze. "Otrs, ja piezvana un saruna aizvirzās, ka interesējas par naudu manā kontā vai par manu nekustamo īpašumu, kas tiek pārreģistrēts un tagad man jāpiedalās ar viltus policistu viltus eksperimentā, vai vispār ir interese par mantiskām lietām, arī nē. Nekādas sarunas nenotiek. Īpaši, ja ir steidzināšana, plus vēl nauda, kas ir jādod kādam, arī nē. Neturpinām sarunu." Viņa iesaka, saņemot šādu zvanu, ieelpot, izelpot, aizskaitīt līdz 10, viens variants – nolikt klausuli, otrs – sākt pārbaudīt saņemto informāciju, pārzvanīt, bet nerisināt šo jautājumu uzreiz. "Ļoti maz ir lietu, kur var pēc tiesiskā regulējuma rasties juridiskas sekas, ja to neatrisina stundas vai divu laikā," norāda Gints Mālkalnietis. "Visām lietām sekas rodas, ja nereaģē uz kādiem brīdinājumiem dienām ilgi. Pasakiet – risināsim to rīt vai parīt. Paņemiet laiku sev, lai saprastu, kas notika, lai sazinātos ar banku, ar radinieku, kura vārdā jūs mēģina uzrunāt, stāstot, cik viņam ir slikti. Neskrieniet nekur." Elviss Strazdiņš piebilst, lai pierādītu savu identitāti, ir jāievada PIN1.  "Ja mistiska CSDD lapa prasa PIN2, tas automātiski ir sarkanais karogs," norāda Elviss Strazdiņš. "ievadot PIN1, ir tikai nedaudz slikti, var uz jūsu vārda paņemt kredītus un veikt zibmaksājumus, kas nebūs daudzi tūkstoši. Ja ievada PIN2, viss ir diezgan slikti." Pirmais –  vajadzētu paskatīties domēnu.  Pēdējā laikā krāpnieki zvana arī no Latvijas numuriem. Telefonkrāpšana ir liela problēma, kas cilvēkiem radījusi lielākos zaudējumus. Gints Mālkalnietis norāda, ka atkal parādījušās piramīdu shēmas, 90. gadu atblāzmas, kas aicina cilvēkus ieguldīt. "Viņi turklāt pārveidot to par kripto valūtu, bet nevis par normālu kripto valūtu, ar kuru var pirkt un pārdot atvērtā tirgū, bet tādu, kas der šajā platformā. Līdzīgi kā bija 90. gados. Šis ir atpakaļ. Ne tik izteikti kā iepriekš, bet ir atpakaļ," stāsta Gints Mālkalnietis. Solvita Sļadze mudina radiniekiem pieskatīt citam citu, runāt par to ģimenē, lai ģimenes locekļi zina, kādi krāpšanas veidi šobrīd ir aktuāli. Jāaiziet ciemos pie vecmāmiņām, krustmātēm… "Ieteiktu piezvanīt biežāk saviem vecākiem, saviem bērniem. Ļoti bieži cilvēkiem trūkst uzmanības. Uzmanība ir tas, ko viņi iegūst no krāpniekiem, jo viņi ļoti laipni zvanīs katru dienu un komentēs, cik labi vai slikti ieguldījāt. Sajūta, ka kāds par jums interesējas," skaidro Gints Mālkalnietis. Kas ir tie iemesli, kāpēc cilvēki, kuri jau reiz piekrāpti, atkal uzķeras uz krāpnieku piedāvājuma? Cilvēks cer naudu atgūt, iesaistās piramīdas shēmās un aicina cilvēkus, no kuriem aizņēmās, iesaistīties jaunajā krāpšanas shēmās. Visvairāk cilvēku atkārtoti nokļūst krāpnieku shēmās, kas saistītas ar investīcijām. Cilvēki cer, ka nākamais brokeris būs labāks, palīdzēs nopelnīt. "Kamēr cilvēks cels klausuli un maksās, tikmēr viņam arī zvanīs," atzīst Solvita Sļadze.

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 03.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 02.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 01.12.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 28.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 27.11.2025

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu pilsētiņā notiek eksperiments - ar 4000 bezvadu sensoru palīdzību tiek ievākti dati par iekštelpu gaisa kvalitāti, energoefektivitāti un daudz ko citu. Kā lietu internets var palīdzēt mums justies labāk ēkās, kurās dzīvojam, un ko šādi datu mākoņi mums sniedz? Par augstskolā notiekošo eksperimetu stāsta RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis. Uzmanība tiek vērsta datu drošai iegūšanai, uzkrāšanai un analīzei, kā arī prognozējošu modeļu attīstīšanai. Tāpat tiks pētīts, kā sensoru tehnoloģija darbojas vidē ar blīvu sensoru izvietojumu un kā reāllaika dati var uzlabot energoefektivitāti, iekštelpu klimatu un studentu mācību procesu. Sensori ir uzstādīt RTU ēkās dažādās vietās, kā arī dienesta viesnīcā Ķīpsalā katrā studentu istabiņā. --   Iepazīstinām ar atklājumiem un izgudrojumiem, kas saņēmuši Eiropas izgudrotāju balvu. -- Šajā nedēļā par kādu grāmatu stāsta sociālantropoloģe Diāna Kiščenko.  Viņa atzīst,  lai arī ikdienā vairāk ir jālasa zinātniskā literatūra un studentu darbi, jau kādu laiku Diāna Kiščenko ir kāda sieviešu grāmatu kluba dalībniece, kurā katru mēnesi izvēlas vienu grāmatu, kuru lasīt un apspriest. Viena no pēdējā laika grāmatām, kas lasīta un apspriesta, ir Mirandas Džulijas (Miranda July) romāns "All fours", ko latviski varētu tulkot "Uz visām četrām", kas izdots ASV 2024. gadā. Grāmatas centrā ir stāsts par sievieti perimenopauzē, kas šobrīd ir aktuāla tēma arī Latvijas kontekstā.    

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 26.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 25.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 24.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 21.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 20.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 19.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 18.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 17.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 12.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 11.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 10.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 07.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 06.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 05.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 04.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 03.11.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 31.10.2025

*Bu bölüm Hiwell hakkında reklam içerir.Hiwell'e ulaşmak için tıklayın.Uzman psikolog ve diyetisyen seanslarında geçerli %15 indirim kodu: merdiven15

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 30.10.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 28.10.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 27.10.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 24.10.2025

Būtu svarīgi zināt, ko mēs ēdam, kaut vai tāpēc, lai apzinātos dažādu vielu ietekmi uz organismu. Tomēr - vai pievēršam tam pietiekami daudz uzmanības un kāpēc tas var izrādīties svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare. Vai iedzīvotāji, iepērkoties veikalos, pievērš uzmanību produktu sastāvam un e-vielām, to vaicājam Rīgas ielās sastaptajiem cilvēkiem. Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro, ka e-vielas ir precīzi definētas vielas un tās tiek stingri uzraudzītas un reglamentētas. Tās ir vielas, kuras pievieno pārtikas produktiem pārstrādes un ražošanas procesā ar zināmu tehnoloģisko nolūku - sasniegt noteiktu uzturvērtību, sasniegt noteiktu uzglabāšanu pārtikas produktiem un drošumu. Tās obligāti jānorāda pārtikas produktu marķējumā. Ikviens var iepazīties pirms iegādāšanās. E-vielas, pirms tās iekļaut atļauto sarakstā, stingri no vērtē no dažādiem bīstamības aspektiem. "Neapstrādātiem produktiem - augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, medum, bērnu un zīdaiņu pārtikai e-vielas nemaz nedrīkst pievienot," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. Runājot par nitrītu un nitrātu pievienošanu gaļas izstrādājumiem, Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča norāda, ka no 2025. gada 9. oktobra gaļas produktos ir samazināts pievienojamo nitrītu un nitrātu daudzums. Devas ir samazinātas, bet ņemts vērā, lai mikrobioloģiskais drošums būtu saglabāts. "Produkti, kas satur nitrātus un nitrītus, gaļas izstrādājumi ir ļoti populāri, cilvēkiem ir grūti atteikties," vērtē Zane Timpare. "Pēdējā laika ieteikums ir, ja ēdam kūpinātas gaļas šķēli, tad ar rupjmaizi un dārzeņiem. Kāpēc? Jo dārzeņi saturēs C vitamīnu, flavonoīdus, dažādas bioloģiski aktīvās vielās, kas mazinās kaitīgo ietekmi, ja tā ir. Tas nenozīmē, ka es rekomendēju ēst šos produktus. Tie, kam kūpinātas gaļas maize tā garšo, tā varētu būt laba kombinācija." "Neatkarīgi no tā, kā e-vielas ir iegūtas, visām ir jābūt drošām, ja tās ir iekļautas atļaut e-vielu sarakstā," atgādina Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Visi produkti, kas nonāk veikalu plauktos, tirgū vai tirdzniecības vietās un ir pieejami, apriori ir droši un nekaitīgi. Piesārņoti produkti nedrīkst nonāk veikala plauktos vai tirgū. Ja tas ir nonācis veikala plauktā, pats par sevi produkts ir drošs un nekaitīgs. Protams, gadās dažādas nianses attiecībā uz uzglabāšanu." Zane Timpare mudina paskatīties uz e-vielām no cita skatupunktā - kas ir tie produkti, kam e-vielas visbiežāk pievieno. "Ir svarīga produktu grupa, ko angliski dēvē "ultra-processed food" vai "hyperpalatable food", no kuriem pēdējo tulko kā pārmērīgi garšīgs. Varētu teikt, nesalīdzināmi garšīgs produkts, salīdzinot ar vienkāršo, ar melleni, burkānu, grūbām," norāda Zane Timpare. "Man liekas, lielākā problēma ir šo produktu pamatsastāvs, šādos produktos ir daudz tauku, daudz cukuru, vai daudz tauku un ogļhidrātu, vai daudz sāls. Tad jau e-vielas ir papildinājums. Jārunā par šo grupu, kuras patēriņš, ka liecina pētījumi, ļoti pieaug. Un arvien vairāk pieaug jaunu cilvēku vidū. Tas ir riska faktors. Ja runājam par e-vielām šādos produktos, tad ražotāji iet uz priekšu, ir nomainītas sintētiskās krāsvielas pret dabīgām, jo ražotāji seko līdzi tam, ko prasa patērētāji. No e-vielu skatupunkta nav riska, risks ir par pamatsastāvu. Lai panāktu šos produktus garšīgākus, kraukšķīgākus, krēmīgākus, visam vajadzīgas e-vielas, nav svarīgi, vai tās ir kaitīgas vai nekaitīgas, bet visi šie produkti veicina vēlmi ēst. Tur ir riska faktors - mēs gribam, lai ir garšīgāks, kraukšķīgāks, un ražotājs piedāvā. Tad ir pircēja izvēle."  

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 23.10.2025

''Kafa Açan Uzman'' Fatih Yıldırım Umut Bezgin - 22.10.2025