Podcasts about latvijas tv

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnālists Kristaps Ūganis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnālists Kristaps Ūganis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Šodien, 9. februārī, olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem notikumu ar sportisko intrigu mazāk. Startēs tikai kamaniņu braucējas Kendija Aparjode un Elīna Ieva Bota. Mēs uzklausām kamaniņu braucēju Gintu Bērziņu, kurš izcīnīja 10. vietu kopvērtējumā. Viņa komentārā pēc sacensībām Latvijas TV izskanēja milzu pārliecība par nākotni. Bet kā dzīvo, ko ēd un kā trenējas mūsu kamaniņu sportisti Kortīnā? Šīs aizkulises kolēģim Mārtiņam Kļaveniekam pavēra kamanu izlases treneris Daniels Fogelis.  Ar katru dienu aizvien straujāk sāk pukstēt arī hokeja līdzjutēju sirdis, jo tuvojas mūsu izlases pirmais mačs pret ASV valstsvienību. Tas ceturtdien, 12. februārī, bet šovakar mūsu izlasei paredzēts treniņš kopā ar Šveices izlasi. Kas tas būs - pārbaudes spēle, treniņspēle, sadraudzības vakars vai vēl kas cits? To skaidro Latvijas Radio korespondents Milānā Māris Bergs.

Rit otrā diena ziemas olimpisko spēļu diena Itālijā, kurā arī Latvijas sportisti ir trasēs. Biatlonisti stafetē izcīnījuši 12. vietu. Distanču slēpotājs Raimo Vīgants skiatlonā palika 51. vietā. Gaidām kamaniņu braucēju startu. Sniega trasē Antholcā aizvadīta pirmā disciplīna biatlonā – 4x6km jauktā stafete komandām. Šī disciplīna OS ir jau kopš 2014. gada, bet Latvija tajā piedalījās pirmoreiz.  Startēja Andrejs Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Baiba Bendika un Estere Volfa. Latvija 21 komandas konkurencē finišēja 12. vietā. Tesero distanču slēpošanas trasē šodien skiatlona sacensībās kungiem starp 75 dalībniekiem bija arī latvietis Raimo Vīgants. Viņam šīs ir otrās spēles pēc dalības Pekinā pirms četriem gadiem, kur viņš šajā disciplīnā palika 51. vietā. Arī šoreiz Raimo izcīnīja 51. vietu. Sportists pats pēc finiša nebija īpašā sajūsmā, bet nebija arī pārāk sarūgtināts. Kā zināms, viņam labāk veicas sprinta distancē. Savukārt Kortīnā šovakar gaidāmi divi izšķirošie braucieni kamaniņās vīriešiem. Pēc pirmajiem diviem braucieniem Kristers Aparjods ieņem 4. vietu, no labāko trijnieka atpaliekot aptuveni divas desmitdaļas no sekundes, bet Gints Bērziņš noslēdz desmitnieku. Lai vērtētu mūsu sportistu sniegumu un izredzes, sazināmies ar Latvijas kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretāru Kristapu Mauriņu, kurš pats arī 2014. gadā bija olimpisko spēļu dalībnieks.  Vēlam veiksmi sportistiem, sacensībām līdzi varēs sekot Latvijas TV jau no plkst. 18.

Par to, kas ir šīs nedēļas svarīgākie notikumu droši vien domas dalīsies. Daudziem noteikti tās ir olimpiskās spēles, kas sākas šodien, bet ko apēno agresorvalsts sportistu klātbūtne. Ir vēl daudzi gan starptautiski svarīgi, gan vietēja mēroga notikumi. Epstīna failu publicēšana izraisījusi skandālus daudzviet un ir dokumenti, kas attiecas arī uz Latviju un arī mūsu tiesībsargājošās iestādes pārbauda tur atklāto informāciju. Tikmēr vietējiem jaunumi saistās ar ar pilsētu mēriem – kāds kurš no amata aizgājis pats un kāds kurš gluži otrādi, negrasās atkāpties, lai gan tā nāktos. Runa par Ogri un Rēzekni. Aktualitātes apspriežam nedēļas notikumu apskatā Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Par to, kas ir šīs nedēļas svarīgākie notikumu droši vien domas dalīsies. Daudziem noteikti tās ir olimpiskās spēles, kas sākas šodien, bet ko apēno agresorvalsts sportistu klātbūtne. Ir vēl daudzi gan starptautiski svarīgi, gan vietēja mēroga notikumi. Epstīna failu publicēšana izraisījusi skandālus daudzviet un ir dokumenti, kas attiecas arī uz Latviju un arī mūsu tiesībsargājošās iestādes pārbauda tur atklāto informāciju. Tikmēr vietējiem jaunumi saistās ar ar pilsētu mēriem – kāds kurš no amata aizgājis pats un kāds kurš gluži otrādi, negrasās atkāpties, lai gan tā nāktos. Runa par Ogri un Rēzekni. Aktualitātes apspriežam nedēļas notikumu apskatā Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Oficiālā atklāšanas ceremonija vēl tikai šovakar, bet ziemas olimpiskās spēles Itālijā jau ir sākušās. Trešdien un ceturtdien kalnu slēpotāji, kērlinga meistari, snovbordisti un hokejistes sāka savus startus. Pulksten 21:00 sāksies spēļu atklāšanas ceremonija. Tiešraidē to, protams, raidīs arī Latvijas TV. Gaidot atklāšanas ceremoniju, uzklausām, ko no tās cer sagaidīt mūsu delegācija. Stāsta Harijs Vitoliņš, Latvijas hokeja izlases galvenais treneris un karognesējs 2002. gadā, kā arī olimpisko spēļu debitants, hokejists Kristiāns Rubīns. Sazināmies arī ar Jāni Ķipuru, kurš bija karognesējs 1992. gadā Albervilā, Francijā. Kopā atmināmies to laiku un iezīmējam arī to, kas gaidāms šajās spēlēs. Spēļu atkāšanas ceremonija notiks leģendārajā San Siro stadionā Milānā, kur ikdienā spēlē futbolu, un tas ir viens no leģendārākajiem futbola stadioniem pasaulē. Lai gan nekas vēl nav oficiāli paziņots, gaidāms, ka atklāšanas ceremonija savā ziņā būs arī veltījums stadiona vēsture. Stadionā ir vietas aptuveni 80 tūkstošiem līdzjutēju, un tas tika atvērts tieši pirms 100 gadiem. 2025. gada rudenī Milānas pilsēta nobalsoja par stadiona nojaukšanu, un tā vietā pēc kāda laika sliesies jauns stadions. Kā to nosaka Olimpiskā harta, pasākuma programmā būs mākslinieciskie priekšnesumi, kas atspoguļos rīkotājvalsts, tātad Itālijas, un rīkotājpilsētu – Milānas un Kortīnas – kultūru, būs sportistu parāde un olimpiskās uguns iedegšana. Spēles oficiāli atklās Itālijas prezidents Serdžo Matarella. Šīs būs pirmās ziemas olimpiskās spēles, kuru atklāšanas ceremonija notiks Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentes Kērsijas Koventrijas prezidentūras laikā.  Atklāšanas ceremonijas scenārijs, kā allaž, tiek turēts noslēpumā, bet naskākie mediju izlūki pasaulē ir snieguši savus minējumus. Pastāv uzskats, ka mūzika būs ceremonijas centrālais elements, lai gan līdz šim ir apstiprināti tikai daži mākslinieki. Ceremonijas koncepcija paredzot izcelt vairākas sacensību norises vietas. 25. ziemas olimpiskajās spēlēs kopumā plāno startēt 2871 sportists un sportiste no 92 valstīm, bet Latviju pārstāvēs 68 sportisti. Šī ir lielākā delegācija, ar kādu Latvija jebkad piedalījusies ziemas spēlēs. Mums būs atlēti biatlonā, bobslejā, kamaniņās, skeletonā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, šorttrekā un, protams, arī hokejā - mūsu vīru hokeja valstsvienība 7. reizi piedalīsies olimpiskajās spēlēs, ja ieskaitām arī vienu reizi pirms padomju okupācijas laika.  Tieši hokeja izlases kapteinis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Kaspars Daugaviņš būs viens no mūsu karognesējiem atklāšanas ceremonijā. Viņš to darīs līdzās mūsu kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei.  Hokejisti visbiežāk nesuši mūsu karogu - sākot ar Leonīdu Jāni Vedēju 1936. gadā Bavārijā, bet pēc neatkarības atgūšanas to darījuši vīri, kuri tagad jau ir izlases treneru štābā - Harijs Vītoliņš, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un Lauris Dārziņš. Gandrīz tikpat bieži arī bobslejisti bijuši mūsu karognesēji. Mūsu sportistiem pirmie starti rītdien, 7. februārī. Rīta pusē Elvis Opmanis aizvadīs nobraucienu kalnu slēpošanā, vēlāk skiatlonā sacensības sāks mūsu slēpotājas Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja un Samanta Krampe, bet vakarpusē pirmie divi braucieni mūsu kamaniņiekiem Kristeram Aparjodam un Gintam Bērziņam.  Precīzāka informācija par starta laikiem meklējama portālā lsm.lv un pašas sacensības varat skatīties kanālā LTV7.

Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.  

Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.  

Mēneša apskatnieks. Kultūras dzīves notikumus janvārī vētām kopā ar Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” žurnālisti Zani Brikmani, portāla "Delfi" kultūras redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, portāla TVNET kultūras redaktoru Tomu Treibergu un kino režisori Ievu Ozoliņu, kura radio „Naba” vada raidījumu „Disociatīvā fūga”. Mēneša beigas parasti ir tas brīdis, kad kopā ar citiem žurnālistiem un kultūras dzīves vērotājiem atskatāmies uz, mūsuprāt, būtiskiem mēneša notikumiem Latvijas kultūrā. Runājam gan par šā mēneša „karstajiem kartupeļiem” – notiekošo ap koncertzāli „Gors” un dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, gan apspriežam janvārī sabirušo kino balvu un nomināciju ražu. Protams, dalāmies ar saviem iespaidiem par citiem būtiskiem kultūras pieturpunktiem.  

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Irāna, Grenlande, kārtējie Trampa pārmetumi Zelenskim. Trauksmainākie notikumi pasaulē risinās ārpus Latvijas. Tikmēr mēs ņemamies ar cīņu pret ēnu ekonomiku, raizējamies par krievu valodu medijos. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti. Studijā TV3 raidījuma "900 sekundes" producente un "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Šur tur pašvaldībās ir nemierīgi - Siguldā notiek varas maiņa, Ogrē briest neapmierinātība ar ilgstošu prombūtnē esošo mēru. Tāda ir tā vietvaru politika. Vai ir kas tāds, kas raizes dara ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbu? Ja runājam par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ir arī citi jautājumi, kas ir uzmanības fokusā. Krustpunktā izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.  

Šur tur pašvaldībās ir nemierīgi - Siguldā notiek varas maiņa, Ogrē briest neapmierinātība ar ilgstošu prombūtnē esošo mēru. Tāda ir tā vietvaru politika. Vai ir kas tāds, kas raizes dara ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbu? Ja runājam par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ir arī citi jautājumi, kas ir uzmanības fokusā. Krustpunktā izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas TV šova "Pārdziedi mani" vadītāju aktrisi Mariju Linarti.  

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, to manām politiķu rīcībā jau kādu laiku. Būs arī oficiālais priekšvēlēšanu laiks un tad jau Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam (KNAB) būs jāseko līdzi visiem partiju  tēriņiem. Un tā nav vien formalitāte, jo partijas ir arī saskārušās ar reālu valsts finansējuma apturēšanu pārkāpumu dēļ. KNAB ir arī citas aktuālas lietas, piemēram, krimināllieta pret Valmieras novada amatpersonām. Krustpunktā izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa un žurnāla "IR" žurnāliste Baiba Litvina.   

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, to manām politiķu rīcībā jau kādu laiku. Būs arī oficiālais priekšvēlēšanu laiks un tad jau Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam (KNAB) būs jāseko līdzi visiem partiju  tēriņiem. Un tā nav vien formalitāte, jo partijas ir arī saskārušās ar reālu valsts finansējuma apturēšanu pārkāpumu dēļ. KNAB ir arī citas aktuālas lietas, piemēram, krimināllieta pret Valmieras novada amatpersonām. Krustpunktā izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa un žurnāla "IR" žurnāliste Baiba Litvina.   

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Ir pagājušas divas nedēļas, kopš Saeima viņu vienbalsīgi ievēlēja amatā. Krustpunktā izvaicājam jaunievēlēto ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.  

Ir pagājušas divas nedēļas, kopš Saeima viņu vienbalsīgi ievēlēja amatā. Krustpunktā izvaicājam jaunievēlēto ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.  

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Pāri laikiem un cilvēkiem joprojām plīvo brīvības liesma. Tiekames svētku raidījumā Kā labāk dzīvot, lai runātu ar kolēģiem, kas izvēlējušies iesaistīties Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos par to, kā sajūtam tēvzemi, sevi, savu spēku un pienākumu pret vietu, ko saucam par savu dzimteni. Sarunājas Nacionālo bruņoto spēku rezerves kareive, Latvijas Radio raidījuma "Starpbrīdis" producente un "Zināmais nezināmajā" sižetu autore Mariona Baltkalne, zemessargs, Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks un zemessardze, Latvijas TV režisora asistente Una Nākuma.

Pāri laikiem un cilvēkiem joprojām plīvo brīvības liesma. Tiekames svētku raidījumā Kā labāk dzīvot, lai runātu ar kolēģiem, kas izvēlējušies iesaistīties Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos par to, kā sajūtam tēvzemi, sevi, savu spēku un pienākumu pret vietu, ko saucam par savu dzimteni. Sarunājas Nacionālo bruņoto spēku rezerves kareive, Latvijas Radio raidījuma "Starpbrīdis" producente un "Zināmais nezināmajā" sižetu autore Mariona Baltkalne, zemessargs, Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks un zemessardze, Latvijas TV režisora asistente Una Nākuma.

Joprojām visas emocijas šonedēļ rotējušas ap Stambulas konvenciju. Denonsēšanas likumu Valsts prezidents atdeva parlamentam atpakaļ, gala lēmumu pieņems nākamā Saeima, tikmēr ielās pulcējas protesta dalībnieki. Aktualitātes Krustpunktā analizē ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Joprojām visas emocijas šonedēļ rotējušas ap Stambulas konvenciju. Denonsēšanas likumu Valsts prezidents atdeva parlamentam atpakaļ, gala lēmumu pieņems nākamā Saeima, tikmēr ielās pulcējas protesta dalībnieki. Aktualitātes Krustpunktā analizē ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Par spīti protestētājiem, arī daudzu vietējo un ārvalstu institūciju aicinājumam, Saeima nobalsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Valsts prezidents par likuma izsludināšanu lemšot, ņemot vērā juridiskus un valstiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus. Šis notikums šonedēļ ir pilnībā apēnojis citus, lai gan ir bijušas arī citas politiski svarīgas lietas, piemēram,  virzība ekspremjera lidojumu lietā ar vienu apsūdzēto, valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana Jūrmalas mēram. Nedēļas aktualitātes analizējam Krustpunktā. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.      

Par spīti protestētājiem, arī daudzu vietējo un ārvalstu institūciju aicinājumam, Saeima nobalsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Valsts prezidents par likuma izsludināšanu lemšot, ņemot vērā juridiskus un valstiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus. Šis notikums šonedēļ ir pilnībā apēnojis citus, lai gan ir bijušas arī citas politiski svarīgas lietas, piemēram,  virzība ekspremjera lidojumu lietā ar vienu apsūdzēto, valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana Jūrmalas mēram. Nedēļas aktualitātes analizējam Krustpunktā. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.      

Oktobra kultūras notikumus pārskatām kopā ar kultūras žurnālistiem: "Delfi" kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, "TVnet" kultūras redaktoru Tomu Treibergu, Latvijas TV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju Henrietu Verhoustinsku, kura ir arī aizvadītās sezonas "Spēlmaņu nakts" žurijas priekšsēdētāja, un laikraksta "Diena" redaktoru Ati Rozentālu, kurš ir jaunās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs. Oktobra kultūrslānis ir bijis tik biezs, ka bija jāizvēlas, ka dot priekšroku, lai arī apmeklēt gribētos visus pasākumus, kas notika vienlaicīgi. Mūsu oktobri, protams, ierāmē Latvijas Radio simtgade 1. novembrī. Aizvadīts kino festivāls "Riga IFF", kuru atklāja ar brāļu Ābeļu filmu "Dieva suns". Tajā bija arī Kristas Burānes filmas "Visi putni skaisti dzied" pasaules pirmizrāde un Jāņa Ābeļa "Testaments". Festivālā bija ļoti daudz vērtīgu filmu. Un pilnas skatītāju zāles. Šonedēļ Kristīne Opolais dziedās titullomu operas "Madama Buterfly” iestudējumā. Tas gan būs jau 1. novembrī. Bet Katrīna Paula Felsberga un Edgars Ošlejs uzvarēja Straptautiskajā Jāzepa Vītola vokālistu konkursā.  Teātros bijušas vērienīgas pirmizrādes – Raiņa ‘'Indulis un Ārija" Nacionālajā teātrī vēl septembra beigās un "Kritiens augšup" Jaunajā Rīgas teātrī. Arī vairāk saistoši iestudējumu nevalstiskajos teātris. Pasniegta gleznotājas Vijas Celmiņas stipendija jaunajai māksliniecei Ievai Putniņai. Mākslas centrā "Zuzeum" atklāta izstāde "Visa pasaule kā Bauhaus", papildinot Vācijas ekspozīciju ar divām pavadošām ekspozīcijām par Bauhaus sievietēm, kas cieši saistītas ar Rīgu. Līdz 15. novembrim pagarināta Maijas Tabakas izstāde "Ola Foundition". Bet aktuāls ir arī jautājums, kas saistās ne tikai ar mākslu, bet politiku. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ir paziņojis par iesaisītšanos jaunā politiskā kustībā "Bez partijām".

Vairāku Eiropas lidostu darbs pēdējā laikā bijis spēcīgi traucēts vai pat paralizēts dronu dēļ. Arī lidosta Rīgā ir saskārusies ar līdzīgām provokācijām. Tāpat Krievijas radītie satelītnavigācijas traucējumi rada problēmas gaisa pārvadājumiem. Cik droša ir civilā aviācija? Krustpunktā izvaicājam Civilās aviācijas aģentūras direktoru Māri Gorodcovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidendelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Ir sācies jaunais mācību gads, un kā jau pēdējos gados ierasts, tā ir ne tikai pāreja uz klasi augstāk, bet visā sistēmā arvien notiek kādas pārmaiņas. Un, arī kā ierasts, naudas vajadzētu vairāk, lai ar visu sekmīgi tiktu galā. Par izglītības sistēmas izaicinājumiem Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Par dabas aizsardzību, reģionālo attīstību un digitālo transformāciju Krustpunktā VIP intervija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla TVNET žurnālists Jānis Tereško.  

Skaidras naudas aprites kontrole ir kārtējais jautājums, kur iezīmējas atšķirīga nostāja koalīcijas partiju vidū. Jāteic, ka arī publiskajās diskusijas viedokļi ir ļoti dažādi. Politiķi arī nav vienisprātis par neprivatizējamo kapitālsabiedrību daļu pārdošanu, bet tā, kura varētu iet uz publisko piedāvājumu savukārt nav pievilcīga pat kaimiņu acīs. Runa ir par "airBaltic".  Savukārt Izraēlas premjers Nobela miera prēmijai izvirza Donaldu Trampu. Tie ir nedēļas notikumi, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Raivis Vilūns, Latvijas Universitates Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, raidījuma "Nākotnes kapitāls" veidotājs.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.  

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.  

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Maskava 9. maijā cenšas demonstrēt, ka vēl ir militāri stipra un ietekmīga, bet Latvija līdz ar citām kaimiņvalstīm nav ļāvusi Krievijas Uzvaras dienas svinētājiem izmatot mūsu gaisa telpu lidojumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, politologs Juris Rozenvalds un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.  

Miris Romas pāvests, ASV cenšas piespiest Ukrainu piekāpties Krievijai, Latvijā pārbauda ģenerālprokurora atbilstību amatam, politikā apspriež partiju jaunākos reitingus. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.

Pasaules ziņās nepārprotami galvenā uzmanība ir pievērsta Donalda Trampa muitas tarifiem. Latvijā no amata atstādināts "airBaltic" vadītājs Martins Gauss. Savukārt partijas ir iesniegušas visus kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.