Podcasts about zirni

Jau 1. martā septeņpadsmytū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”. Sovpus vēļ leidz pyrmūdīnei, 13. janvaram, kotram nu myusu ir vareiba dasaceit tūs, kas par pārnejā godā padareitū ir peļnejuši sajimt muola "Boņuku". Muola statuetis par padareitū 2024. godā sajims latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. Par tū, kai nūteik gataveišonuos bolvai i tū, cik aktivi teik dasaceiti pretendenti, vaicojam bolvys organizatoru puorstuovei, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituojai Diānai Zirniņai.

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuošona – tys vyss ir nu kulturys procesim. Ite ir vaicuojums - kaida kultura - voi tei ir vīnojūša voi škeļūša kultura. Tys ir svareigi, bet na tikai pīrūbežys regionam. [..] Tev juobyut ar taidim vaļā nervim i juosaprūt, ka kotrs nūtykums, kū tu veidoj, veicynoj nuokušū nūtikšonu.” Diāna Zirniņa ari atzeist, na vysod kultura var byut tikai prīca, tuos ir ari puordūmys i kulturvierteibu globuošona. Taipoš tys ir ari byutisks drūšeibys vaicuojums. „ Seviški, kod tu saprūti, ka kulturā ir spāks. Ir īrūči, ir politika, bet ir meikstuo vara, ir kulturys vara i spāks. I tu nagrybi, kab sakrūpļuota informaceja i viestejumi skan nu GORS skatuvis. Mes vysod skotamēs cīši uzmaneigi, kaidi muokslinīki ir bejuši i byus iz myusu skatuvis. [..] Ir bejušys sarakastis ar drūšeibys dīnastim, i ari draudi myusim bejuši par vīnu voi ūtru programu.”

Latgales vēstniecība "Gors", sagaidot savu desmit gadu jubileju, izveidojusi pasākumu ciklu "10 kā 1". Kultūras rondo izvaicājam "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. "Ja kādreiz man jautā, kas ir "Gora" spēks, tas ir cilvēkos, kas viņu veidoja, veido šobrīd. Māksliniekos, kas brauc pie mums, un ļoti liels spēks ir arī apmeklētājos. Kad viss saslēdzas kopā, daudz kas iet secen, un mēs kā liels kuģis varam turpināt savu ceļu. Vairākas pārdomas, kas notiek šobrīd kultūras jomā Latvijā, mums līdz ar to var iet secen," atzīst Diāna Zirniņa. "Mēs gaidām desmitgadē, bet desmitgade ir tikai pieturas punkts reģionālo koncertzāļu stāstam Latvijā." 29. aprīlī Latgales vēstniecība "Gors"aicina uz desmit gadu jubilejas pasākumu cikla "10 kā 1" notikumu - pirmatskaņojumu dziesmuspēlei latgaliski “Trasuns. Fabulas”, kas ir piecu komponistu - Platona Buravicka, Oresta Silabrieža, Ievas Paršas, Sniedzes Prauliņas un Ernesta Mediņa muzikālais jaundarbs. Dziesmuspēle ir jauns, muzikāli skatuvisks darbs latgaliešu valodā, kas tapis, iedvesmojoties no Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauc atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Izrādes mūzikas materiālu veido pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri vienlaikus būs arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas kora grupa, Rēzeknes Tautas teātra aktieris Aldis Leidums. Muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule. Dziesmuspēles scenogrāfe Ieva Kauliņa, skatuves iekārtojumam izmantos mākslinieces Ivetas Vaivodes Latgalē tapušās fotogrāfijas. Latgales vēstniecības "Gors" jubilejas svinību pasākumu cikla "10 kā 1" kulminācija ir gaidāma 13. maijā koncertprogrammā "Saldi rūgti mūžīgais", kur uz Lielās zāles skatuves pulcēsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Andris Poga, kas ir koncertzāles ilggadējie draugi. 20. maijā koncertuzvedumā "Ziedonis" tikšanās ar Renāru Kauperu, Jāni Strazdiņu, Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, lai izdziedātu Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju, kā arī būtu Imanta Ziedoņa dzejoļos un paša autora balss ieskaņotās pārdomās. Jubilejas pasākumu cikls tiks noslēgts 27. maijā, satiekoties dabā, muzikālā līdzdarbības izrādē "Visi putni skaisti dzied".

Divejim lelim kulturys magnetim Latgolā niu 10 godu. Kaidu materialu i namaterialu davumu regions izjiut leidza ar Marka Rotko muokslys centra atsateisteišonu Daugovpilī i Latgolys viestnīceibys GORS izveidi Rēzeknē, kai ir pasamainejuse muokslys vide regionā, kaids davums jiutams jaunradē, kaidus resursus tys prosa i gols golā, kai leidza ar obeju kulturys centru atīšonu ir pasamejuse auditoreja i pīprasejums piec muokslys regionā? Par tū sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu, Daugovpiļs Marka Rotko Muokslys centra puorstuovi Zani Melāni i režisoru Juri Joneli.

Voi jius zynit, cik daudzi dorba, laika i spāka vajag Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejai i organizatorim, kaba apkūpuotu i izcaltu lobuokūs pārnejuo gods veikumus, pasuokumus i personeibys latgaliskajā kulturā? Klausitēs sarunu ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejis i organizatoru puorstuovim – Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu, režisoru Viesturu Kairišu, dzejneicu, publicisti i 14. Saeimys deputati Annu Rancāni, Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoju Rutu Cibuli i latgalīšu kulturys zinu portala lakuga.lv redaktori Lauru Melni. Raudzeisim kūpā dazynuot, ar kū pārnejais gods īsazeimiejs latgaliskajā kulturā, kaidys tendencis vārojamys latgaliskajuos nūtikšonuos, muzykā i literaturā, i cik vīglai ci gryuši vyspuor ir izsvērt, kurs ir peļnejs muola “Boņuku”  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Vēļ leidz 10. janvaram var dasaceit pretendentus Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks” par padareitū 2021. godā. „Boņuks” ir  vīneiguo bolva, kura eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus i padareitū latgaliskuos kulturys dzeivē. Par tū, cik aktivi ļauds šūbreid īsnādz dasacejumus, stuosta bolvys reikuotuoju puorstuove, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa. „Juosoka, kai ir – tradicejis turpynojās i kai jau kotru godu leluokuo aktivitate ir pādejuos dīnuos. Tys zeimoj, ka 8. janvars, 9. i 10. ir tuos dīnys. Mes vysi gudri, vysi zynim, bet vāga ari izdareit, vāga dasaceit cylvākus. Vēļ, izmontojūt īspieju, gribīs pakužynuot i saceit: „Meilī latgalīši, draugi, veritēs, pīminit, kū jius asat skaitejuši, kaidūs pasuokumūs bejuši.” Koč ari ‘Covid' gods, bet vys tik pasuocīni ir bejuši i ari latgaliskuos izpausmis Tī cylvāki, dareituoji ir peļnejuši myusu paļdis. Taipat ari padūmuosim, kas ir peļnejs bolvu par myuža īguļdejumu.” Bolvys pretendenta dasacejuma anketu vaicojit škārsteiklā: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv. Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja, aktivuo latgaliskūs projektu vierzeituoja Edeite Husare pīzeist, ka pārnejais gods latgaliskajā kulturā varātum īsazeimēt kai literaturys gods. „Goda suokumā mes vēļ dabovom drupeit 2020. goda ražu ar Annelis Slišānis „Tuoraga stuostim”, ar Sandrys Ūdris stuostim, ar Valentina Lukaševiča dzejūlim. Goda golā otkon vasala streipe ar taidom lobom, breineigom gruomotom latgaliski. Par kū maņ pošai ir leluoka prīca, jo es kai fanats tom latgaliskom lītom, kas ir praktiskuos lītys, cīši turu eikšus i ceru, ka vīns nu pretendentu iz „Boņuku” varātu byut arī Waze latgaliski, kuru aktivi lītoj na vin poši latgalīši, bet ari cīši daudzi puornūvodnīki. Tys ir tys, kū maņ grybātūs, kab latgaliskais vierzejās iz tom lītom, kurys mes kasdīnā, tai eipaši napīdūmojūt, vīnkuorši izmontojam. Es vēļ saceitu, ka uzplaiksnej sovu reizi interesanti projekti, kaidi nav bejuši: beja pyrmī radejis lasejumi, ir pyrmais plānuotuojs latgaliski pārnejā godā izdūts. Ka tai pasaver, Bolvu nūvoda latgaliskuo zeime ir viesturiska nūtikšona – tys latgaliskais pārneja godā ir bejs vysaids.” Īsnāgtūs dasacejumus jau janvarī suoks izviertēt latgaliskū kulturvidi voi attīceigū bolvys nūzari puorzynojūša žureja vysmoz 30 cylvāku sastuovā. Vīna nu ilggadejūs žurejis lūcekļu ir ari literate, publiciste Anna Rancāne, kura pīzeist, ka dorbs žurejā vysod ir sarežgeits, jo juoizavielej lobuokī nu lobuokūs. „Pārnejais gods beja pīpiļdeits ar taidu individualū dorbu, jo ir izguojušs daudzys vierteigys gruomotys, i es eipaši grybātu pasveitruot ari viesturiskūs pietejumus, maņ tī ir tai vaira tyvuoki pi sirds. Ruodīs, ka Latgolys viesturē mes niu daudzi kū jaunu īsavuicom i redzim. Ir jauni viesturnīki, kas ar tū struodoj i, prūtams, ari literati. Tys, kas ir cīši īprīcynūši, ka mes eimom na iz kvantitati, bet iz kvalitati. Vairs nasaprīcoj „vīnolga kas, ka tik latgaliski”.” Bolvys padūšonys ceremoneja byus 5. martā Latgolys viestnīceibā GORS ar tīšraidi LTV1. Sovpus vēļ itamuos breivdīnuos ari mes aicynojam jius byut aktivim, atsavērt iz pārnejuo goda latgaliskajom nūtikšonom i dasaceit tūs, kuri ir bejušs dareituoji.    

 Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latgales vētniecības "Gors" vadītāju Diānu Zirniņu.

Jau gondreiž divejus godus dzeivojūt pandemejā i uorkuortejā situacejā, ir pasamejuši ari kulturys i izklaidis nūtikšonu patieriešonys īrodumi. Kai tys aizgivs Latgolys kulturys dzeivi, kaidys eistermeņa i ilgtermeņa sekys itys laiks pamess īdzeivuotuoju parodumūs i kai atgrīzt ļauds pi īprīšk tik īrostuos izstuožu, teatra izruožu i koncertu apmekliešonys, diskutejam ar Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīciskū vadeituoju i režisoru Mārtiņu Eihi, regionaluos koncertzalis Latgolys viestnīceiba GORS vadeituoju Diānu Zirniņu i Leivuona stykla i amatnīceibys centra vadeituoju Ilzi Griezāni.

Pirmdien Kultūras rondo studijā iedvesmojoši par festivālu “ORGANismi” stāstīja tā mākslinieciskā vadītāja, ērģelniece Iveta Apkalna. Festivāls nenotiks, bet Latgales vēstniecība “Gors” ir sagatavojusi virtuālu atskatu par festivālu. Kultūras rondo izvaicājam “Gors” vadītāju Diānu Zirniņu. "Šādas lietas ir jāpiedzīvo klātienē, tā par festivālu "ORGANismi" saka Diāna Zirniņa. Tāpēc šogad festivāls nenotiks, bet virtuālajā vidē šī notikuma sajūtu varēs izbaudīt atskatā uz iepriekšējo gadu koncertiem. Runājot par šo dīkstāves laiku, Diāna Zirniņa bilst, ka garlaicīgi nebūs, cerībā, ka tās tiešām būs četras nedēļas un pēc tam varēs runāt par sākumiem "zaļajā režīmā". Šajā laikā notiks gatavošanās nākamiem pasākumiem un pasākumiem tiešsaistē, piemēram, jau novembrī gaidāmas Latgales dienas.

#5BREINUMI marta pirmajā nedēļā aicina runāt par Latgales kutūras gada balvu “Boņuks 2020” Marta sākumā iepazīsimies ar Latgales vēstniecības GORS vadītāju un valdes locekli Diānu Zirniņu, kas zinās stāstīt vairāk par svarīgāko notikumu Latgalē 2021 gadā – Latgales kultūras gada balva “Boņuks 2020” un to, kā šīs dienas apstākļi ietekmēs pasākuma norises gaitu, ko varēs skatīties 6. martā plkst. 21:05  LTV1 tiešraidē. Ar Diānu parunāsim arī par viņas pieredzi vadītājas lomā Latgales vēstniecībā GORS, cik lielu nozīmi GORS ieņem viņas dzīvē un kā balansēties starp izdegšanu un rutīnu. Par to un vēl vairāk sarunāsies raidījuma vadītāji Daiga Laizāne un Jānis Pampe.  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Rudīte Gaidule izjautās Preiļu jauniešu centra 4 biedrus par to, cik daudz viņi zina par Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2020”, kāda ir tā nozīme latgaliskaja kultūrā un kuras nominācijas, pēc jauniešu domām, ir pelnījušas šogad saņemt Boņuka skulptūras.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova dosies nelielā ekspedīcijā uz Latgales vēstniecību GORS un dalīsies ar aizkulisēm no Latgales kultūras gada balvas “Boņuks 2020” sagatavošanās darbiem. *** Rubrikā "Kas te nūteik?"  Sandis Proms sazināsies ar “Boņuks 2020” nomināciju pretendentiem – Latgales repa princesi ŪGA un grupas TAUTUMEITAS dalībnieci Asnāti Rancāni, kas dalīsies savās pārdomās un sajūtās par “Boņuks 2020”. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

Arvin leluoku papularitati pādejā laikā daboj jaunuo aplikaceja „Clubhouse", kurā itūnedeļ nūtyka ari pyrmuo diskuseja latgaliski. Tymā tyka runuots par ituos šaļts aktualuokū latgaliskajā kultūrā – Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2020”. Par nominatim, ceremonejis izaicynuojumim, puorsteigumim pasuocīnī i nominantu vydā. Diskusis idejis autoris i organizātuojis ir latgaliskūs projektu i procesu aktiva vierzeituoja Edeite Husare i Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa. Sarunā pīsadaleja ari Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa,  literats Oskars Orlovs aba Raibīs, kurš sovulaik stuoviejs pi „Boņuka” bolvys šyupela, Latvejis Radejis žurnaliste Daira Zīle, muzikis i raidejuma „Kolnasāta pyrmais vadeituojs Aigars Runčis”, arī Ēriks Zeps mikrafona ūtra pusē, kai ari cyti aktivī latgalīši. Itūreiz raidejumā klausitēs fragmentu nu sarunys. Par ituo goda izaicynuojumim ceremonejis organiziešonā turpynoj Diāna Zirniņa. „Vysys ituos pandemejis deļ „Boņuka” ceremonejai ir jauni izaicynuojumi, ir Latvejis Televizeja, leidz šam mums beja LMT straume. Pasuokums byus gona virtualuos realitatis sajiutuos. I breineiguokais ir tys, ka, es soku gūdeigi, es leidz golam nazynu kai byus. Tū zyna Rūdolfs Baltiņš, varbyut, tū zyna Juoņs Skuteļs, varbyut. Nu, GORA zāle itūšaļt ir piļneigi bez krāslu, ar daudzi, daudzi tehnikys salykts, vysaidu kameru i mes veramīs, kai tys vyss atsadzeivuos taida virtualajā realitatē. Patīseibā tū, kū cylvāki redzēs televizoru ekranūs, tū tai vīnkuorši, fiziski iz vītys navarēs apjaust, redzēt… GORS nabyus tikai GORS, mes varēsim vīna briedī nūkliut koč zaļā pļovā. A kas tū lai zyna, varbyut aizīsim gostūs leidz Ontonam Kūkuojam ci Boņukam. Mes nabyusim vīna telpā. Tei virtualuo realitate mums ļaus ceļuot nu vīnys vītys iz ūtru. Tys vīnkuorsi ir juoredz.” Jau šudiņ, 6. martā,  Latvejis Televizejis tīšraidē plkst. 21.05. nu Latgolys viestnīceibys GORS byus skotama Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” padūšonys ceremoneja.  

Arvin leluoku papularitati pādejā laikā daboj jaunuo aplikaceja „Clubhouse", kurā itūnedeļ nūtyka ari pyrmuo diskuseja latgaliski. Tymā tyka runuots par ituos šaļts aktualuokū latgaliskajā kultūrā – Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2020”. Par nominatim, ceremonejis izaicynuojumim, puorsteigumim pasuocīnī i nominantu vydā. Diskusis idejis autoris i organizātuojis ir latgaliskūs projektu i procesu aktiva vierzeituoja Edeite Husare i Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa. Sarunā pīsadaleja ari Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa,  literats Oskars Orlovs aba Raibīs, kurš sovulaik stuoviejs pi „Boņuka” bolvys šyupela, Latvejis Radejis žurnaliste Daira Zīle, muzikis i raidejuma „Kolnasāta pyrmais vadeituojs Aigars Runčis”, arī Ēriks Zeps mikrafona ūtra pusē, kai ari cyti aktivī latgalīši. Itūreiz raidejumā klausitēs fragmentu nu sarunys. Par ituo goda izaicynuojumim ceremonejis organiziešonā turpynoj Diāna Zirniņa. „Vysys ituos pandemejis deļ „Boņuka” ceremonejai ir jauni izaicynuojumi, ir Latvejis Televizeja, leidz šam mums beja LMT straume. Pasuokums byus gona virtualuos realitatis sajiutuos. I breineiguokais ir tys, ka, es soku gūdeigi, es leidz golam nazynu kai byus. Tū zyna Rūdolfs Baltiņš, varbyut, tū zyna Juoņs Skuteļs, varbyut. Nu, GORA zāle itūšaļt ir piļneigi bez krāslu, ar daudzi, daudzi tehnikys salykts, vysaidu kameru i mes veramīs, kai tys vyss atsadzeivuos taida virtualajā realitatē. Patīseibā tū, kū cylvāki redzēs televizoru ekranūs, tū tai vīnkuorši, fiziski iz vītys navarēs apjaust, redzēt… GORS nabyus tikai GORS, mes varēsim vīna briedī nūkliut koč zaļā pļovā. A kas tū lai zyna, varbyut aizīsim gostūs leidz Ontonam Kūkuojam ci Boņukam. Mes nabyusim vīna telpā. Tei virtualuo realitate mums ļaus ceļuot nu vīnys vītys iz ūtru. Tys vīnkuorsi ir juoredz.” Jau šudiņ, 6. martā,  Latvejis Televizejis tīšraidē plkst. 21.05. nu Latgolys viestnīceibys GORS byus skotama Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” padūšonys ceremoneja.  

#5BREINUMI marta pirmajā nedēļā aicina runāt par Latgales kutūras gada balvu “Boņuks 2020” Marta sākumā iepazīsimies ar Latgales vēstniecības GORS vadītāju un valdes locekli Diānu Zirniņu, kas zinās stāstīt vairāk par svarīgāko notikumu Latgalē 2021 gadā – Latgales kultūras gada balva “Boņuks 2020” un to, kā šīs dienas apstākļi ietekmēs pasākuma norises gaitu, ko varēs skatīties 6. martā plkst. 21:05  LTV1 tiešraidē. Ar Diānu parunāsim arī par viņas pieredzi vadītājas lomā Latgales vēstniecībā GORS, cik lielu nozīmi GORS ieņem viņas dzīvē un kā balansēties starp izdegšanu un rutīnu. Par to un vēl vairāk sarunāsies raidījuma vadītāji Daiga Laizāne un Jānis Pampe.  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Rudīte Gaidule izjautās Preiļu jauniešu centra 4 biedrus par to, cik daudz viņi zina par Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2020”, kāda ir tā nozīme latgaliskaja kultūrā un kuras nominācijas, pēc jauniešu domām, ir pelnījušas šogad saņemt Boņuka skulptūras.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova dosies nelielā ekspedīcijā uz Latgales vēstniecību GORS un dalīsies ar aizkulisēm no Latgales kultūras gada balvas “Boņuks 2020” sagatavošanās darbiem. *** Rubrikā "Kas te nūteik?"  Sandis Proms sazināsies ar “Boņuks 2020” nomināciju pretendentiem – Latgales repa princesi ŪGA un grupas TAUTUMEITAS dalībnieci Asnāti Rancāni, kas dalīsies savās pārdomās un sajūtās par “Boņuks 2020”. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

19. februārī plkst. 18 izskanēs pirmais šā gada koncertieraksts Latgales vēstniecībā “Gors” – komponista Georgija Sviridova vokālā poēma “Pēterburga”, piedaloties pianistei Hertai Hansenai, Latvijas Nacionālās operas solistam Rihardam Milleram un mūzikas apskatniekam Orestam Silabriedim, kura stāsti iepazīstinās klausītājus ar Sviridova un cikla dzejas autora Aleksandra Bloka personībām, poēmas vēstījuma vēsturisko un sociālo kontekstu. Koncerts no Latgales vēstniecības “Gors” būs skatāms koncertzāles profilā sociālajā tīklā “Facebook”. Sazināmies ar Latgales vēstniecības “Gors” vadītāju Diānu Zirniņu.

Vaļdeiba jau cytā godā īceriejuse reformēt ar autoratleidzeibom saisteitū nūdūkļu režimu. Pret vysai lelajom īcarātajom puormaiņom īsastuoj rodūšūs profeseju puorstuovi – muokslinīki, muziki, rakstnīki – oktobra vydā pi Saeimys sātys reikojūt akceju i nu ceglu izceļūt “Nesaprašanas sienu”. Par īcarātajom nūdūkļu puormaiņom i kai tys ītekmēs jau tai nu pandemejis īrūbežojumu cītušū kulturys nūzari, šūreiz sovys dūmys aicinovom izsaceit komponistu, dzīsminīku, dialektu popularizātuoju i nu oktobra vyds ari “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” prezidentu Kārli Kazāku, muziki, akcejis “Nesaprašanas siena” dalinīku Artūru Uškānu, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu i Daugovpiļs teatra vaļdis lūcekli Ritu Strodi.     Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!  

Pielāgojoties šim laikam, Latgales vēstniecība Gors rīko divus tiešraides pasākumus. 29. aprīļa vakarā interneta platformā būs iespējams vērot klavesīnistes Ievas Salietes un dzejnieces Annas Rancānes koncertprogrammu “Pieskarties”. Bet jau šovakar, 28. aprīlī, varēsim skatīties Latgales vēstniecības "Gors" vadītājas Diānas Zirniņas sarunu ar dzejnieci Annu Rancāni. Koncertprogrammā “Pieskarties” savīsies mūzika un dzeja, satiekoties klavesīnistei Ievai Salietei un dzejniecei Annai Rancānei. Koncerts ir tapis īpaši šim laikam, programmai izvēloties zīmīgu nosaukumu “Pieskarties”. Pieskāriens, kas šobrīd ir bīstams un liegts, bet mums visiem ir svarīgs gan fiziskais, gan dvēseliskais, gan emocionālais, saka klavesīniste Ieva Saliete. “Tas bija uzaicinājums no Gora, no Diānas Zirniņas, kam es tūlīt pat nedomājot piekritu, un, kad es sāku iedomāties manu koncertu, kā sēdēšu lielā, milzīgā un pilnīgi vientuļā zālē, es sāku ilgoties pēc kaut kāda klausītāja, pēc sabiedrības. Un pirmā man ienāca prātā Anna Rancāne, jo viņa ir cilvēks, kam mūzika ir tikpat svarīga kā gaiss, kā viņas dzeja. Un viņa ir lieliska koncerta klausītāja, es vienmēr priecājos redzot viņu koncertos. Un tāpēc man radās ideja uz šo koncertu uzaicināt Annu kā klausītāju, un tad kopīgi ar Ilonu Rupaini mēs sapratām, ka būtu ļoti skaisti, ka Anna iesaistītos ar savu literāro pienesumu, ar savu vārdu, domu, idejām par šo laiku,” par koncertprogrammas tapšanas gaitu stāsta Ieva Saliete. “Es biju tiešām patīkami pārsteigta, jo pirms tam es gan klausījos no Cēsu koncertzāles pianistu ierakstus, gan vēl citus, jo mēs tagad vairāk virtuālā vidē dzīvojam. Un es visu laiku domās esmu Gorā, man ir diezgan daudz Gora biļetes, jo koncerti ir pārcelti un ir jāgaida. Un es tiešām priecājos, ka Gors arī ir nolēmis kaut ko darīt, man ļoti gribas viņus atbalstīt, arī dot cilvēkiem to sajūtu, ka mūsu koncertzāle, mūsu pērle, var teikt, mūsu Rēzeknes lielākais dārgums, ka tā dzīvo, gaida apmeklētājus. Tā būs arī tāda ekskluzīva iespēja klausīties Ievu Salieti, klausīties, kā viņa spēlē, būt vienīgajai klausītājai, tā ir liela dāvana,” saka Anna Rancāne. Koncertā Ieva Saliete izpildīs programmu, kas tika spēlēta vienā no pēdējiem viņas koncertiem ar klātienes klausītājiem. Tas bija Ievas Salietes solokoncerts "Garīgās vertikāles / Bahs un latvieši", kas Rīgas Doma Kapitula zālē izskanēja marta sākumā. “Programmā ir liela daļa Johana Sebastiana Baha  mūzikas. Es domāju, ka šis komponists ar tādu iekšējo skaidrību ir ļoti vajadzīgs šobrīd, jo, spēlējot klavesīnu, es šobrīd izvēlos tieši Baha skaņdarbus, jo Bahs ir tas, kas palīdz man iet cauri šim laikam,” atzīst Ieva Saliete. Vēl koncertā bez Johana Sebastiana Baha  Ievas Saliete spēlēs Pētera Vaska un Riharda Dubras skaņdarbus, kas mīsies ar dzejnieces Annas Rancānes dzeju. “Varbūt viens vai divi būs jauni dzejoļi, bet pārējie būs pat no tādiem krājumiem, kurus jau laikam lielākā daļa un es pati būšu aizmirsusi, bet es pāršķirstīju un atradu tādus, kuri kaut kā apbrīnojami sasaucas gan ar šo nosaukumu, gan ar šo laiku,” stāsta Anna Rancāne. Šis laiks ir ieviesis pārmaiņas arī aprīlī paredzētajam Annas Rancānes jubilejas koncertuzvedumam “Latgales freska”, ko veido Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris kopā ar režisoru Viesturu Kairišu. Koncertuzvedums plānots septembrī. Šodien vakarā tiešraidē Latgales vēstniecības Gors sociālā tīklā “Facebook” profilā būs iespējams vērot Latgales vēstniecības Gors vadītājas Diānas Zirniņas saruna ar Annu Rancāni par šā brīža sajūtām, par koncertuzvedumu “Latgales freska” un rītdienas koncertprogrammu “Pieskarties”. Savukārt rītvakar baudāms būs koncerts. Koncertu klausītāji varēs skatīties bez maksas, taču Gors mājaslapā, atbalstot koncertzāli, ir iespēja iegādāties koncerta atbalsta biļeti. Jāteic, koncerta ieraksts vēlāk būs pieejams arī Gors mājaslapā.

"Joki mums palīdz saprast, kas notiek. Viņi dzīvo kā tādas īsās teikas," raidījumā Kultūras Rondo atzīst stāstnieks un folkloras pētnieks Guntis Pakalns, kurš pēta arī mūsdienu folkloru. "Anekdotes ir ļoti skaidrs lakmusa papīrs, kas parāda, kas notiek, un es vienkārši gandrīz priekš sevis rakstu dienasgrāmatu, kurā dienā kuras anekdotes parādās arī pie latviešiem. Vairums ir tās pašas, kas citur Eiropā ir zināmas. Piemēram, viena no pirmajām bija, ka latvieši izmirs pirmie, jo mums ir tāda sena tautas tradīcija pirmajā slimības dienā iet uz darbu. Un otrs, kas parādījās viens no pirmajiem, ka pēc gada mēs par to pasmiesimies, protams, ne visi," stāsta Pakalns. Viņš norāda, ka joki mums apkārt ir katru dienu un tā ir mūsu ikdienas pārtikas deva, ko uzņemam katru rītu un katru dienu, ieskatoties sociālajos tīklos un tā tālāk. Protams, cilvēki joko arī par šī brīža situāciju un Pakalns norāda, ka Latvija vēl ir ceļa sākumā. "Pameklējot angliski, ierakstot "korona joki", vairākās zemēs ir tā, ka korona vairs nav nekāds joks. Protams, visi joko apkārt tikai par šo vīrusu. Un katra tēma mēģinās izspiest maksimālo. Piemēram, vēl Latvijā es neesmu redzējis to, ka prezidenta īsākā preses konference sākās un beidzās ar neveiklu ieklepošanos," min Pakalns. Pakalns arī atklāj, ka vairāki joki par mūsdienu situāciju ir vizuāli, piemēram, ka uz datorklaviatūras no ēdiena paliekām sazēlusi zaļa zālīte, kad pēc mēneša atgriezies darbā. Viņš arī min kādu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča facebook ierakstu, kas gan neesot aizgājis tālāk: "‪2220.gads, neviens vairs neatceras, kā radās šī paraža, taču divu metru distances neievērošana vienam no otra vai sarokošanās, ir īpašas neaudzinātības un slikta toņa pazīme. Šādu apkaunojumu varot nomazgāt tikai ar ziepēm, 20 sekundes cītīgi beržot rokas‬." Savukārt literatūrzinātniece Janīna Kursīte aizrāvusies ar humora vētīšanu latviešu literatūrā un ir autore ciklam “Medus un etiķis” Radio Naba, pārrunājam, kā tad latviešiem ir ar to humora izjūtu. "Es sāku latviešu humoristisko un satīrisko dzeju apzināt. No tautas dziesmām, kāda humora izjūta tautasdziesmās, pēc tam no Jāņa Ruģēna sākot un ejot visai latviešu dzejas vēsturei cauri līdz Egilam Zirnim, Kārlim Vērdiņam, Ronaldam Briedim," ar savu pētījumu iepazīstina Janīna Kursīte. "Laikam tas ir tradicionāli pareizs uzskats, ka vairāk joko vīrieši arī dzejā un par to vairāk smejas sievietes," turpina Kursīte. Viņa atzīst, ka uzsākot pētījumu un arī raidījumu ciklu Radio Naba, nav iedomājusies, ka sāksies šādi trauksmaini laiki, bet tās varētu būt labas zāles - spēja pasmieties par sevi un citiem.  Kursīte skaidro, ka citreiz pat nopietni domāta dzejā parādās humors, ir gan gribēts humors, gan negribēts. "Izcils humora vecis ir bijis Ādolfs Alunāns ar kuplejām, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Dreslers Valdis Artavs, jau minēju Egīlu Zirni, un pa vidu arī vairākas sievietes, kā Melnupju Marija, Inese Zandere un vēl dažas," atzīst Kursīte.

Šo epizodi aizvadījām Ziemassvētku noskaņās kopā ar Zirni a.k.a. Z. Parunājām par Ziemassvētku dziesmām hiphopā, padalījāmies ar hiphopa medijiem, kurus patērējam, pārspriedām aktuālākās konspirāciju teorijas Latvijas hiphopā un paēdām mandarīnus ar piparkūkām. Priecīgus Ziemassvētkus arī jūsu mājās, dārgie klausītāji un skatītāji!

Sporta raidījumā "Piespēle" šoreiz tiksimies ar Latvijas U-20 hokeja izlases galveno treneri Kārli Zirni. Viņš jau vairākus gadus palīdz Latvijas jaunajiem hokejistiem nokļūt un iejusties Ziemeļamerikas jaunatnes un koledžas komandās. Raidījumā arī saruna ar 17 gadus vecos, perspektīvo hokeja aizsargu Hariju Brantu. Raidījuma otrajā daļā ciemos pie mums - šī gada pasaules čempionāta bārmeņiem uzvarētājs Andris Reizenbergs. Viņš ir arī viens no kvēlākajiem un uzticamākajiem raidījuma "Piespēle" klausītājiem.

Pirms garajām brīvdienām satikāmies ar Zirni un E.V., lai pārrunātu teju visu, kas notika šī gada "Štukā par Bazaru" (un trubu). Mums uz sarunu īpašā veidā pievienojās arī Skutelis un Eliots. Tāpat saņēmām kādu īpašu un atklātu vēstuli no anša, kuram ar Kristīni Pāži ir kopīga dziesma "Zemes stunda". Diezgan karsta saruna, diezgan karsti bija arī laikapstākļi.

Kūpā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu i horeografu, Deju svātku viersvadeituoju Ilmāru Dreļu atsaverom iz aizejūšuo 2018.goda spylgtuokajom i nūzeimeiguokajom nutikšonom Latgolā i Latvejā.     Sovpus literats Oskars Orlovs aba Raibais "Kolnasātas gruomotplauktā" pazavērs, cik bogots 2018.gods bejs latgalīšu literaturai.