Podcasts about zeps

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere "Pienācu divpadsmitos Parīzē. [..] Brauciens pār lieliem bulvāriem, lietains laiks, ar slapjām kājām liels pastaigājums [..]. Viss taisīja kinematogrāf[isku] filmu iespaidu." Šādi ir toreiz 21 gadu jaunā mākslinieka Jāzepa Grosvalda pirmie iespaidi par Parīzi. Lai gan toreiz pilsētā ieradies viens pats, Grosvalds bija apbruņojies ar bedekera ceļvedi un brāļa Oļģerda ieteikumiem, kā arī metropolē viņu gaidīja virkne draugu un paziņu – Pēterburgā iepazītais franču izcelsmes mākslinieks un Grosvalda dendijiskais ideāls Mišels Sevjē (Michel Sevier), žurnālu "Simplicissimus" un "Jugend" ilustrators un Jāzepa autoritāte grafiskās kultūras sfērā Ksavjērs Gosē (Xavier Gosé), itāļu-austriešu izcelsmes vācu tēlnieks Ernesto de Fiori (Ernesto de Fiori) un mazliet vēlāk Parīzē iepazītais zviedru gleznotājs Nilss Dardels (Nils Dardel). Kā zelta laikmeta jaunatnes pārstāvis, Jāzeps lieliski iekļāvās internacionālo parīziešu jeb kā to raksturojis viņa brālis "pasaules bērnu Elizejas laukos" vidū. Lai gan mākslinieka laiks ritēja starp smalkām izklaides vietām, erotiskiem piedzīvojumiem, gastronomiskām baudām un citu maņu stimuliem, Grosvalda galvenais mērķis dzīvei Parīzē bija mākslas studijas. Visticamāk, pēc ģimenes drauga, mākslinieka Kārļa Brencēna ieteikuma Grosvalda pirmā pietura Parīzes privāto mākslas skolu jeb akadēmiju tīklā bija Viti akadēmija, kur nodarbības pasniedza viens no katalāņu modernisma spilgtākajiem pārstāvjiem, Ermenehildo Anglada-Kamarasa (Hermenegildo Anglada Camarasa), ar kuru Brencēns bija nodibinājis draudzību laikā no 1904. līdz 1907. gadam, kad pats uzturējās Parīzē. No šī laika Brencēns mājās pārveda vairākas Angladas litogrāfijas, kas mūsdienās glabājas dažādās muzeju un privātās kolekcijās. Uz vienas no litogrāfijām lasāms Angladas veltījums: "Al simpático y buen amigo Brenzen" ["Jaukajam un labajam draugam Brencēnam"]. Paralēli mācībām Viti akadēmijā Grosvalds apmeklēja arī Granšomjēras akadēmiju: "Strādāju šim brīžam kārtīgi no 9-12 pie Kastelučo [katalāņu mākslinieka Klaudio Kastelučo (Claudio Castelucho)] (Gr. Chaumiere) un no 7-10 pie Angladas iekš Academie Vitti [..]." Spriežot pēc dienasgrāmatām un brāļu Grosvaldu sarakstes, tad vismaz mācību sākumposms aizvadīts aktīvi un dotie uzdevumi nav šķituši garlaicīgi, apstiprinot, ka "pie Angladas stipri interesanta strādāšana – daudz mācos!" Taču klīšana par Parīzes bulvāriem un obligātās izklaides ar draugiem ātri vien ņēma virsroku. "Tagad esmu ieticis tādā slinkošanā, ka bailes. Pa to atkal šinīs trijos mēnešos esmu milzīgi daudz jaunu lietu redzējis (Londonē, Hollandē un Parīzē), labi iepazinies ar Parīzes apstākļiem un visu to laiku vedis pilnīgi bezbēdīgu dzīvi. Vienmēr labās drēbēs, pēcpusdienas tējās, teātros, automobiļos un labos restorānos, kas stipri atšķiras no manas mierīgās ziemas dzīves." Jāzeps Grosvalds patiesi bija priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar citiem laikabiedriem. Viņa kolēģiem brauciens uz Parīzi, iespējams, nozīmēja vienreizēju, ilgi sapņotu iespēju pietuvoties Eiropas mākslas pasaulei, tikmēr Džo (kā viņu sauca ģimenes locekļi un tuvākie draugi), pateicoties tēva labvēlībai, varēja nerūpēties par iztikas pelnīšanu un viņa dzīve Parīzē bija samērā nodrošināta, ja vien pats nebija izgājis ārpus tēva dotā budžeta rāmjiem. Varētu šķist, ka Parīze Grosvaldam bija vieta, kur pilnveidot manieres, izbaudīt bezrūpīgās dzīves garšu un iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, taču tur krājās arī mākslinieciskie iespaidi. Pilsētā viņš meklēja motīvus saviem mākslas darbiem un mēģināja formulēt savu attieksmi pret jauno un veco mākslā, jo metropoles impulsu pārbagātība neglābjami sašķobīja ģimnāzista gados tik skaidri izteiktos uzskatus un gaumi. Gleznotāja dzīve šūpojās starp mākslu un bohēmu, līdz Pirmais pasaules karš nepielūdzami piezemēja lidojumu. Karš iezīmēja pagrieziena punktu Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest kā personībai un kā māksliniekam. Pēc 1914. gada vasaras dzimtenē Jāzeps vairs nevarēja atgriezties Parīzē, tomēr palikšana Rīgā ļāva iepazīties un satuvināties ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kopā izveidojot grupu "Zaļā puķe". Vienlaikus līdz tam brīdim no dzimtenes mākslas un kultūras dzīves attālinātais Grosvalds sāka sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, mākslā pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, ko viņam sniedza jaunā sociālpolitiskā situācija un kā rezultātā tapa viņa "Bēgļu" un "Strēlnieku" sērijas darbi.

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere Lai gan Jāzepa Grosvalda vārds ir kļuvis par obligātu lielumu latviešu vizuālās mākslas apziņā, Grosvalda kā personības izziņā nozīmīgu lomu ieņem arī mūzika un muzicēšana. Muzikālais un pat muzikāli radošais gleznotājs lieliski izjuta un baudīja visdažādāko žanru mūziku, bija regulārs koncertu un operu apmeklētājs un muzicētāja spējas viņam palīdzēja iekļauties visdažādākajās sabiedrībās, izklaidējot gan Parīzes salonu personības, gan britu armijas ekspedīcijas korpusa biedrus garajā kuģa ceļā uz Mezopotāmiju. Kāda tad ir bijusi Jāzepa Grosvalda muzikālā gaume? Būdams vēl 17 gadus vecs Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolnieks, jauneklis rūpīgi izklāstījis savas intereses dažādos mākslas veidos dienasgrāmatā, par mūziku rakstīdams šādus vārdus: "Mūzikā es esmu entuziastisks Vāgnera cienītājs, bet ne vāgnerists. "Tristanu" [operu "Tristans un Izolde"] es uzskatu par vissirsnīgāko darbu, kas pasaulē sarakstīts. Man patīk Čaikovskis (5. un 6. simfonija), Rihards Štrauss, Borodins, Musorgskis, Sezārs Franks, Brukners, Bēthovens ("Leonora"), Mocarts (ar izlasēm), Grīgs, Šopēns, Mendelszons un Vēbers kā modernās mūzikas priekšteči; un tad pats par sevi un ārkārtīgi lielisks: Bahs." [1] Grosvalds baudīja un novērtēja mūziku, regulāri klausījās koncertus un operas gan Rīgā, gan Parīzē, Edinburgā [mūsdienu Dzintaros] pastāvīgi gāja uz Horna koncertdārzu. Kas attiecas uz operām, tad bez spējas labi orientēties to muzikālajā iedabā Jāzeps Grosvalds bija ass un redzīgs skatītājs aktierspēles, kustību estētikas un scenogrāfijas jautājumos. Savu kritiku un novērojumus viņš regulāri pierakstīja dienasgrāmatās un to iztirzāja ar vecāko brāli vēstulēs, liekot domāt, ka jaunais gleznotājs būtu bijis ļoti labs mūzikas un teātra kritiķis, ja tam būtu izvēlējies pievērsties. Ārpus patikas pret tādiem komponistiem, kuru veikumu mūsdienās pieskaitām pie tā sauktās nopietnās mūzikas, Grosvalds bija atvērts jaunajām vēsmām izklaides jeb vieglās mūzikas žanrā. Viņš priecājās par jau minētajā Horna koncertdārzā dzirdētajām dziesmiņām, vēlāk Parīzes un Londonas kabarē un mūzikholu priekšnesumiem un ātri pievērsās no Jaunās pasaules ienākošajiem regtaimiem. Mīlestību pret jaunāko angļu un amerikāņu mūziku Jāzeps Grosvalds dalīja ar savu Parīzes gadu tuvāko domubiedru un draugu, katalāņu mākslinieku Ksavjēru Gosē (Xavier Gosé, 1876–1915). Biežā ciemošanās vienam pie otra tika veltīta gan jaunāko zīmējumu apskatei, gan kopīgai Gosē gramofona klausīšanai un muzicēšanai, kā, piemēram, kādā 1913. gada marta vakarā: "Vakarā Gosē pēdējo reizi ar ģitāri – esam labi iespēlējušies un uzvedam tīru koncertu ar lieliskiem regtaimiem [..] un spāniešu dziesmām – lielas un nemaisītas baudas." Bez spējas novērtēt un atskaņot savu laika populāro mūziku, Grosvalds dažkārt iemēģināja roku dziesmu sacerēšanā. Daži viņa nošu pierakstu fragmenti ir saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, taču paša mākslinieka viedoklis par kādu savu kompozīciju meklējams kādā 1909. gada vēstulē brālim: "Es tagad esmu no gara laika "sakomponējis" (lūdzu nesmejies) vienu diezgan smuku modes dziesmiņu [..]. Dievs zina, kā to varētu izlietot? Jo katrā ziņā, kādu gabaliņu naudas ar tādu lietu vienumēr var pelnīt, ja arī tā dziesma nav tūlīt "šlāģers". Būtu žēl, ja nekur to nevarētu piedabūt – meldiņš nemaz nav slikts. Māmiņa un Līna, diezgan stingri kritiķi, kas mani mūzikā nekad neslavē, ir ar viņu mierā. Visa tā lietiņa ir angļu garā: f-dur un tie akordu sakopojumi, kurus vienumēr sastop angļu dziesmās." Jāzeps Grosvalds nebija aizrāvies ar vizuālās mākslas un mūzikas salīdzināšanu, kā arī viņa daiļradē mūzikas tēmai veltīti vien atsevišķi zīmējumi un glezna "Toska" (1914–1915), kas atsaucas uz itāļu komponista Džakomo Pučīni operu. Sārtos un okera toņos ieturēto drapēriju ielokā operas ložas centrā mākslinieks attēlojis sievišķīgi trauslu skatītāju elegantā cepurē, lorneti un operas programmiņu rokās. Taču par gleznas piederību muzikālajai tematikai liecina tikai uzraksts uz programmiņas zem dāmas rokas. ------ [1] No Jāzepa Grosvalda 1908. gada dienasgrāmatas

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere "Esmu tik daudz un sīki rakstījis tāpēc, ka vienmēr bij daudz laika un nekā cita ko darīt." Tā 20 gadu vecumā savu dienasgrāmatu iesāk mākslinieks, klasiskā modernisma aizsācējs Latvijas mākslā, mākslas metropoles Parīzes dendijs un latviešu strēlnieks Jāzeps Grosvalds (1891–1920). Pārlapojot glīti noformētās burtnīcas, tomēr nerodas iespaids, ka jaunajam māksliniekam trūcis ko darīt. Starp mācībām, zīmēšanu un gleznošanu, kā arī aktīvo sociālo dzīvi Jāzeps Grosvalds diendienā atrada laiku pierakstīt galvenos dienas notikumus un pārdomas. Pat dienās, kad autors rakstījis, ka ir "briesmīgi noguris un priecīgs, ka pusvienos tieku gultā. Visas četras dienas pēc rindas esmu gājis gulēt ap 4 – 7, un cēlies vienmēr desmitos, tā ka nav tiešām joks!" Dažādu apstākļu sakritības dēļ tieši Grosvalda mantojums ir saglabājies pilnīgāk nekā jebkuram citam 20. gadsimta latviešu māksliniekam. Bez radošā veikuma, nozīmīgu daļu Jāzepa Grosvalda kolekcijā, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, veido rakstiskie materiāli – mākslinieka dienasgrāmatas un daudzās vēstules vecākajam brālim Oļģerdam. Skaidrajā un viegli noapaļotajā rokrakstā lasītājam atklājas 20. gadsimta sākuma sabiedrībai un laikmetam piederoša jauna cilvēka dzīves hronika, kura sniedz kopumā ļoti detalizētu mākslinieka ikdienas gaitu, satikto draugu un paziņu, ceļojumu iespaidu un intīmu pārdomu portretējumu. Rūpīgi noformētās burtnīcas, kurās gandrīz nav sastopamas kādas neuzmanības kļūdas vai svītrojumi un tur sastopamā valodu daudzveidība liek aptvert Eiropas kultūras apvāršņus, to autors iekārtojis pēc paša izstrādātiem principiem. Pirmajās dienasgrāmatas lapās dots visaptverošs sējuma nosaukums, piemēram, "Parīze" vai "Karš", kam seko sējuma numurs un autora monogramma, dažkārt klāt pievienojot arī savu fotoportretu. Vēl ģimnāzista gados rakstītajām dienasgrāmatām Grosvalds devis virsrakstu "Mūslaiku jaunais cilvēks", kas kā vadmotīvs izvijas cauri visām pierakstītajām burtnīcām. Gandrīz vai neatņemama Jāzeps Grosvalda dienasgrāmatas sastāvdaļa ir burtnīcas pēdējās lapās sastādītie apgūtās literatūras, mūzikas, apmeklēto izstāžu, teātra un operas izrāžu saraksti, kuru asi kritiskais pārskats un vērtējums arī meklējams pierakstos. Noslēdzot katru burtnīcu, autors veicis visai analītisku paškritiku par sevi rakstīto, kas kā sava veida rezumē palīdz raksturot katru dienasgrāmatas sējumu. Šāds gada kopsavilkums atrodams 1908. gada decembrī: "Viss, kas šeit un agrāk, šajā burtnīcā un iepriekšējās, ir teikts, iespējams, ir pilnīgi nepareizs. Es skaidri jūtu, ka daudzviet par kaut ko ir pateikts par daudz, savukārt par citu – par maz. Kopumā izteiksmes veids ir pagalam neprecīzs. Bet varbūt vēlāk būs iespējams gūt skaidrāku priekšstatu par mani.: Divdesmit divas dienasgrāmatas, kas saglabājušās līdz mūsdienām, lai gan to noteikti ir bijis vairāk, aptver gandrīz visu Jāzepa Grosvalda dzīvi. Autobiogrāfiskais stāstījums seko Rīgas ģimnāzistam, viņa tālākajam ceļam uz Minheni un Parīzes privātajām mākslas skolām, bezrūpīgajai dzīves baudīšanai un ceļojumiem pa Eiropu, līdz pat dienēšanai latviešu strēlnieku rindās Rīgas frontē un nokļūšanai angļu ekspedīcijas korpusā, kas devās uz Mezopotāmiju un Persiju, kur arī noslēdzas pēdējā no zināmajām Grosvalda dienasgrāmatām. Pateicoties Jāzepa Grosvalda asajām novērošanas spējām un prasmei ietērpt vārdos krāsas, skaņas, garšas un smaržas, šīs dienasgrāmatas uzbur gandrīz taustāmas 20. gadsimta sākuma dzīves ainas.

Zyrga godu suocam ar latgalīšu postfolklorys grupu „Rikši”, kuri muzykā rikšoj jau 15 godu i tradicionaluos dzīsmis īlīk myusu dīnu skaniejumā – ar ritmu, ironeju i dzeivu koncertenergeju. „Folklora ir kai draudzeiba, kuru vajag kūpt, tod byus i dzeivisziņa, i gudreiba, i vierteibys pareizi sasaliks,” tai soka poši „Rikši”. Leluokuo daļa „Rikšu” sasatyka i izauga Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys draugu kūpā „Vīteri”. Grupā ir 5 daleibnīki – Ēriks Zeps, Madara Broliša, Ivars Utāns, Mārcis Lipskis i Jurgis Lipskis, vysmoz 5 instrumenti i „Rikšu” jubilejis koncerts ari saucās „Vīns – pīci”. Saruna, kai poši muziki soka, ar „vacajim” „Rikšim”, kuri grupā muzicej nu pyrmsuokumu – Ēriku Zepu, Madaru Brolišu i Ivaru Utānu par dzīsmem, koncertim, kuriozim, izaicynuojumim „Rikšu” pīredzē 15 godu guojumā, i kas niu nūteik taišni postfolklorys nūzarē. Grupys nūsaukums maklāts tautysdzīsmēs. Ēriks stuosta: „Škūrsteisim tautysdzīšmu gruomotu, kaids soka stop, iz kuru vuordu truopa, tys byus. Tai liktiņs īmete, ka tei dzīsme beja „Rikšiem bērīt' es palaidu”, mes izlosom – „rikši” – jā. Tys ir koč kaids dzeivis piersts, ka tai ari vajadzēja byut.” Postfolklorys grupa „Rikši” izdavuši treis albumus: „Pa pyrmam” (2014), „Sieju sovu” (2016) i „trīp!” (2020), niu struodoj pi jauna albuma. Stuosta Madara: „Catūrtais byus taišni bārnu dzīsmis, par tū ka atguoja laiks, kod suoce dzimt bārni. Prioritatis dzeivē pasamaina, pleiliste pasamaina, suoc skanēt vysaidys bārnim interesejūšys dzīsmis, i tod saprūti, parkū mes navarim, parkū myusu bārni navarātu myusu dzīsmis klauseitīs, i tai pa druskai aizguoja.” Poši muziki palykuši nūpītnuoki, dziļuoki sovuos vierteibuos i ari humorā, soka Ivars: „Mes suocam dūmuot, tys ir mainejīs pa pīcpadsmit godim. Niu mes ejam ar pruotu ap styuri, cytaiž var sasasist.”  Runojūt kūpumā par postfolkloru Latgolā i Latvejā, Ēriks izceļ faktu, „ka Rēzeknē niu ir Tradicionaluos muzykys nūdaļa muzykys vydsškolā, tu vari vuiceitīs itū muzyku. Mums vēļ vajadzātu tautys muzykys izpiļdeišonā augstuokū izgleiteibu, kurys, dīvamžāļ, Latvejā nav. Leidz ar tū spieceiguokī jaunīši brauc iz uorzemem, i jī ir tik spieceigi, ka tur jim byus cīši daudz īspieju.  Lai kai mums ruodeitūs, ka tautysdzīsme ir koč kur Dainu skapeitī īlykta, jei ir itepat. Folklora ir dzeivisziņa, dzeivis uzskotu kūpums, latvīšu skatejums iz pasauli, iz lītom apleik, iz dobu, kaida mums ir pietate, kai mes sasarunojam vīns ar ūtru, kas ir myusu vierteibys, kas godu symtim taišni caur folkloru zeists vydā caur muotis pīnu, dzierdāts vysapleik. Mes poši naapsazynojam, ka mes asam itūs vysu vacvacmameņu i vacvactieteņu uzskotu produkts, i mes naaizbēgsim nu tuo.”  

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu. Valdis ar Raimondu aplūkos aizvadīto sezonu līdz šim, analīzēs latviešu sniegumu un viņu pārstāvēto komandu sniegumu. Kā arī aplūkos savas prognožu spēles rezultātus.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

ActionSA has strongly criticized Home Affairs Minister Dr. Leon Schreiber's decision to extend the validity of Zimbabwean Exemption Permits until May, 2027. The party calls the move another example of government indecision on South Africa's immigration challenges. ActionSA says it supports a humane and orderly immigration process but opposes temporary measures that weaken public trust, border security and equality between citizens and foreign nationals. Elvis Presslin spoke to Lerato Ngobeni, ActionSA Parliamentary Chief Whip

Stāsta diriģents Andris Veismanis. Bērnībā biju ļoti slimīgs. Katru gadu laikā starp ziemu un pavasari, pēc ilgstošām sniega piku kaujām un sniega cietokšņu būvēšanām, nonācu slimnīcā ar plaušu karsoni. Kad pēc kārtējā plaušu karsoņa atrados izmeklējumā pie vietējā daktera, viņš noteica – tev jārūdās, puis! –  vasarā jūrā vismaz 70 reizes jāpeldas. Tā es sāku šīs procedūras, un tas tiešām līdzēja. Bet jūra mani ne tikai ārstēja, bet deva savus augļus tiešā veidā. Tēvs, iecienīts dziedāšanas un mūzikas skolotājs, varēja pa taisno dabūt zivtiņas no zvejnieku kuģa, kur braucām pēc tām uz Zvejniekciema ostu. Bet citkārt zvejnieki paši veda zivis mums uz mājām Skolas ielā 4. Ar lieliem motocikliem un blakusvāģiem tika atgādātas dažādas zivis – iecienītākās žāvēšanai, protams, luči, citkārt reņģes, bet, visu to pašiem nožāvējot, par apetītes trūkumu nevarēja sūdzēties. Parasti šie gastronomiskie notikumi bija svētku vai gaidāmu ciemiņu gaidīšanas laikā. Tādos brīžos pie mūsu mājas bija atkal piebraukuši zvejnieki ar lašiem. Mana ome Alma vienmēr iztecēja pretī un iztaustīja visus lašus, lai būtu vairāk ikru. Kādreiz vecāki atveda no kādām dzīrēm jau nožāvētus zušus, par ko mums ar māsu Stellu bija liels prieks. Kad tēvs Jānis jau bija tiktāl pabeidzis darbus pie jaunās mājas būvniecības, lai varētu dzīvot Palejas ielā, visas problēma ar veselību arī man izbeidzās. Palejas ielā dažas mājas tālāk dzīvoja Kārlis ar savu dēlu Artūru. Kārlis bija Daiļrades cilvēks, mans tēvs bez mūziķa un skolotāja darba arī piestrādāja Daiļradē. Tā, daloties pieredzē par dzintara apstrādi un rotu veidošanu, arī māju būvniecību, viņi kļuva draugi. Arī mēs ar Artūru iedraudzējāmies un bieži klejojām gar jūru un apkārtnes mežos. Vienu reizi Artūrs atskrēja uz manu māju ar noslēpumu. Skrienam uz jūru, tur smiltīs ieskalota koka laiva! Nevienam nepiederoša. Laivu ar lāpstām ātri atrakām, pa Pēterupi aši atgādājām pie mūsu mājām, un tā laiva kļuva par svarīgu nodarbes avotu. Izgatavojām airus, no jūras atnesām resnu enkura ķēdi un pieķēdējām pie liepas. Atjaunojām koka daļas, pielabojām un nokrāsojām metāla apšuvumu, un rezultātā bija laba laiva braucieniem pa Pēterupi.Drīz jau nolēmām pabraukāties pa jūru un sākām arī vakaros likt nakts šņores uz sēkļiem jūrā, bet no rīta agri braucām pakaļ . Citus rītus bija patukšs, kāds asarītis vai vimba, bet  dažkārt vairākas vimbas, un pat zuši. Ziemā katru gadu jūra aizsala, tad devāmies makšķerēt uz ledus. Bija laba salaku zveja. Pat lielu aukstumu grādos līdz –20. Un uz jūras vēl vējš. Vienu gadu Dānijā bija atrauts vaļā šaurums, kas savienots ar Ziemeļu jūru, arī vasara bija vēsa, un jūrā bija īpaši auksts. Tā cauru gadu varēja noķert mencas – lielu daudzumu, bet pēc tam, kad krasta vējš bija aizdzinis no krasta ledus gabalus ar makšķerniekiem, noskatoties mākslas filmu „Nāves ēnā”, kas tika uzņemta netālajā Zvejniekciemā, centos ar apdomu doties uz ledus. Un tikai, ja bija jūras vējš. Arī slidošana uz vēl neapsnigušas jūras vai upītes, hokeja spēlēšana bija mūsu ziemas labākā izklaide. Kad iestājos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā kordiriģentu nodaļā, 4. kursā piedalījos republikas Jāzepa Vītola kordiriģentu konkursā. Konkursa viens no pamatpunktiem bija kolokvijs par Jāzepu Vītolu. Mans pasniedzējs bija sadabūjis divas labas grāmatas – Jēkaba Graubiņa rediģēto „Jāzeps Vītols” un Vītola paša sarakstīto „Manas dzīves atmiņas”. Izlasot par  trīs neaizmirstamajām Vītola Pabažu jūrmalā pavadītajām vasarām, sapratu, ka esmu to pašu darījis, ko mūsu klasiķis, un dzīvojis, likdams zušu šņores uz Pabažu jūras sēkļiem – tikai 65 gadus vēlāk… Blakus zaļajam Vītola bieži izspēlētājam un izskatītajam kora dziesmu krājumam 18 gadu vecumā lasīju tādas Vītola rakstu rindas: „No 1909. līdz 1911.gadam bijām divatā ar dabu – jūru un mežu. Šinī Dieva svaidītajā vientulībā burtiski aizmirsu, kā mana balss skan. (..) Dīderihs no Pēterpils man piegādāja skaistu flīģeli – iemesls arī darbam ceļu negriezt. Starp citu, kādā burvīgā mēness naktī no jūras noklausījos savu „Viļņu dziesmu”. Kā makšķerniekam man tuvā Pēterupīte atmaksāja apmeklējumus diezgan bagātīgi… Tagad skaistie Pabažu meži esot gāzti. Dzelzceļu svilpe griezīgi traucē agrāko Dieva mieru…”  Ejot Vītola pēdās dabā, pagājušogad padzīvoju brīnišķīgajā 18. gs. būvētajā Gaujienas mācītājmuižā pie mācītāja Viļņa Sliņķa. Ar viņu kopā pamakšķerējām Vītola tik bieži pieminētajā Gaujiņā… Paldies, Vilni!

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Valdis ar Raimondu aplūkos jaunās sezonas komandas, veiks minējumus par to, kā veiksies mūsu latviešiem Eirolīgā, kā arī prognozēs čempionus.

What does it take to go from consistent age-group triathlete to Ironman podium finisher and Kona qualifier? In this inspiring episode, Samantha Zeps shares how she’s levelled up her performance with smarter fuelling strategies, better recovery habits, and a fresh mindset around nutrition. From a 14-minute PB at Geelong 70.3 to winning her age group at Busselton Ironman, Sam opens up about the real changes that moved the needle — like ditching fasted training, nailing her carb loading, and fuelling properly to perform and parent. If you're dreaming of Kona or chasing your own next PB, this episode is packed with practical takeaways and serious motivation. LINKS:

on this episode of Milkcrates & Microphones we have live own studio emcee and Author from Brooklyn NY, ZEPS! We discuss coming up in Brooklyn rapping, the art of freestyle, making the move to California and becoming a dad. We also talk about his successful children's book 'Rhymosarus', a hip hop concept book for kids placing rapping dinosaurs in real life situations. We get to listen to some of ZEPS music and even have a little freestyle session. All that plus the MCMP originals like this week in hip hop and song picks of the week. follow ZEPS on instagram @ https://www.instagram.com/zepstergram... Support and buy the complete Rhymosarus collection @ https://snail-puma-t68r.squarespace.com Follow us on on Instagram @ https://www.instagram.com/milkandmics... and Facebook @   / milkandm   on Youtube @ https://www.youtube.com/channel/UC5Jmk_m0_zhxjjYRHWDtvjQ

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Valdis ar Raimondu aplūkos aizvadītas regulārās sezonas katras komandas sniegumu, latviešu sekmēm šosezon. Apskatīs Play-off dueļus, izrunās katrus pārus un prognozēs savu Final 4.

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Valdis ar Raimondu aplūkos katras komandas sniegumu, latviešu sekmēm šosezon, Banki klubu maiņu, kā arī prognozēs sezonas uzvarētājus.

Ikgadējais Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Apskatīsim katru komandu un ko no tās sagaidīt, prognozēsim latviešu sniegumu šosezon, kā arī izteiksim domas par galvenajiem favorītiem uz uzvaru 2024/25 Eirolīgas sezonā!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

In this Season 8 Episode 22 of Milkcrates & Microphones, we come to you live from the Pep Love Show at the Lofi Lounge in Modesto, California. Throughout this exclusive full-length episode, we are joined by a number of artists and like-minded people including Cobalt45, NikFuq, Father Freshwater, Zeps, L*Roneous, Cyph4, Rich Sphire, plus so many more. We also bring you your favorite Milk&Mics segments like “This Week in Hip Hop” & “Song Picks of the (Motha Fuckin') Week”. Enjoy. Follow us on Youtube @ https://www.youtube.com/channel/UC5Jmk_m0_zhxjjYRHWDtvjQ on Instagram @ https://www.instagram.com/milkandmics/?hl=en and Facebook @ https://www.facebook.com/milkandmics/  

The Constitutional Court has rejected Home Affairs Minister Aaron Motsoaledi's appeal against a Pretoria High Court ruling that found the termination of the Zimbabwean Exemption Permit (ZEP) unlawful due to a lack of fair consultation. The High Court faulted the department for failing to follow proper procedures in ending the permit program, which permits over 178,000 Zimbabweans to live and work in South Africa. The Helen Suzman Foundation contested Motsoaledi's decision to discontinue the ZEPs last April. for reaction on this Elvis Presslin spoke to Dr Vusumuzi Sibanda, the president of the African Diaspora Global Network 

Valdis Valters ar Raimondu Zepu pirms Final 4 apskatīs play-off notikumus, izteiks veidokļus, kas latviešu spēlētājiem gaidāms nākamajā sezonā un prognozēs 2023/24 Eirolīgas čempionus!

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs regulāro sezonu Eirolīgā, aplūkos latviešu sniegumu šosezon, kā arī prognozēs 2023/24 Eirolīgas čempionus!

Stāsta muzikoloģe, mākslas zinātņu doktore Lolita Fūrmane Jāzeps Vītols ir komponējis korim vairāk nekā simt oriģināldziesmu. Viņš rakstījis korim arī tautasdziesmu apdares. Taču ir vēl kāds dziesmu lauks, kas koncertu praksei palicis neskarts, bet kurā Vītols kā trīsdesmitgadīgs mūziķis ir laiku pa laikam "vingrinājies": tie ir korim rakstītie citu autoru solodziesmu aranžējumi. Vairāk nekā divdesmit šādu darbu tagad glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu krātuvē. [1] Vītola aranžējumi ir interesanti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie rāda viņu kā lietpratīgu harmonizētāju. 19. gadsimta 90. gados Pēterburgā tapušie Johanesa Brāmsa (1833–1897) solodziesmu pārlikumi pauž Vītola delikāto attieksmi pret viņam estētiski tuvo vācu komponistu. Brāmsa viscaur kontrapunktēto mūzikas faktūru Vītols ir it kā kondensējis, izceļot kora versijā pašu harmonijas būtību. Otrkārt, šie aranžējumi atklāj dažus mazāk zināmus vietvārdus Vītola dzīves kartē. Piemēram, vairāki darbi ir datēti Dzelžu muižā (vāc. tolaik sauktajā Dselsenhof) Zemgalē. Cits interesants ģeogrāfiskais punkts ir Valdaja Novgorodas pusē, kas bija iemīļota senās krievu inteliģences atpūtas vieta un kas Vītola daiļradē parādās saistībā ar Modesta Musorgska (1839–1881) solodziesmu pārlikumiem. Viens no iespaidīgākajiem darbiem šajā grupā ir dziesma "Uz Dņepras" ("Na Dnepre"), ko Vītols aranžējuma autogrāfā fiksējis 1900. gada 1. janvārī, tātad pašā Jaungada dienā. Viņa rokās bija nonākusi solodziesma ar spēcīgu nacionālo vēstījumu, kas plūda no ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko (1814–1861) poēmas "Haidamaki" dzejas rindām. Musorgska dzīves laikā šī dziesma, tāpat kā vairāki viņa darbi, netika izdota. Savukārt jaunās paaudzes mūziķi, kas 19. gadsimta beigās sāka pulcēties krievu mežrūpnieka un mecenāta Mitrofana Beļajeva namā, iedibinot savu pulciņu par nozīmīgu Pēterburgas mūzikas dzīves koordināti, diezgan snobiski attiecās pret iepriekšējās paaudzes mūziķu grupu, kurai piederēja Musorgskis. Pēterburgas skolas mentora Nikolaja Rimska-Korsakova (1844–1908) skatījumā ģeniālā komponista-tīrradņa darbi bija rediģējami. Ir gluži loģiski, ka Vītols savam aranžējumam izmantoja skolotāja Rimska-Korsakova redakciju, tomēr vietumis to skaisti niansēja. Atšķirība starp oriģinālo un Rimska-Korsakova rediģēto versiju kļuva pamanāma, kad 20. gadsimta 30. gados nāca klajā dziesmas izdevums, balstoties uz paša Musorgska manuskriptu: dziesma uzrādīja daudz raupjāku skanējumu, nepieradinātāku harmoniju. Taču šim PSRS laika izdevumam neizdevās paturēt neskartu Ševčenko dzeju, jo redaktoram Pāvelam Lammam (1882–1951) nācās svītrot tajā dažus etniski jūtīgus vārdus. Jāzeps Vītols strādāja ar oriģinālo Ševčenko tekstu. Viņa veidotajā aranžējumā, līdzīgi kā Musorgska dziesmā, par svarīgu izteiksmes līdzekli kļūst kora unisons. Latviešu meistara kora oriģinālmūzikā tas tik izcilā veidā parādīsies pēc dažiem gadiem komponētajā dziesmā “Karaļmeita” (1903), bet teju pēc trīsdesmit gadiem viņa Dies irae (1930) ar Plūdoņa dzeju – vienā no spēcīgākajām Vītola dziesmām vīru korim, kas vēsta par seno zemgaļu brīvības cīņām. Uzziņas avoti: [1] LNB, J. Vītola fonds, RX0, 60, 1. apr., 15.–39. l.

Kas kūpeigs Hamiltonai Kanadā i Lubuonai Modūnis nūvodā i kai atškiert tautysdzīsmi nu autordzīsmis? Tū dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime i muzikis, etnomuzykologs Ēriks Zeps rauga nūskaidruot dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” stuotā. Koč i dzīsme zynoma i teik dzīduota kai latgalīšu tautysdzīsme, vys tik itei vysu dreižuok ir dzīsme ar skaidri atpazeistamu autoreibu – vuordu i melodejis autore ir dzejneica, dzīsmineica Bronislava Martuževa. Senejuokais publiskais īroksts, kurā var dzierdēt dzīsmi pošys Martuževys īrokstā ir 1990. goda īroksts nu Krišjuoņam Baronam veļteituos konferencis Zynuotņu akademejā. Kai Ērikam i Edeitei stuostejuse Martuževys biografe, muzeologe Anna Egliena, na par vysom Martuževys dzīduotajom dzīsmem ir piļneigi skaidrys, kurys ir tautysdzīsmis i kurys juos pošys autordzīsmis, tok ir daudzi faktu i līceibu, kas atkluoj, ka Martuževa sovys dzīsmis “palaiduse tautā” i tuos uztvartys kai tautysdzīsmis, jo dzīsmineicys dzeivis guojuma deļ sovulaik jei publiski navarēja ruodeit sovus dorbus. Vīna nu līceibu ir īroksts ari pošys Martuževys dīnysgruomotā par dzīsmi “Gona gūda”: “Oh, jā! Kad priesteri un Moniku aizveda un visi sasēdās ap galdu pa otram lāgam, es atsēdos uz tahtas un sēdot it kā drusku pasnaudu. Tas ļoti palīdzēja, spriegums nokrita un atlaidās. Konjaka un vīna iesildītās dāmas tagad varēja arī pabudināt: Gona gūda, gona gūda, Laiks ir gūdu prast, Laiks ir myusu muoseņu Padaudzynuot. Lai boguota, lai boguota Myužam tova sāta. Marta galvu vien grozījā – šitādu dziesmu! Bet es nebiju muļķe, neteicu, no kādas pūra lādes dziesma izcelta. Pravieti neciena tēvzemē. – Ko tu! Veca latgaliešu kāzu dziesma! – Vaca to vaca, bet es juos nazynu. – Tyuleņ zynuosi! [..] Drīz vien Martu ierakstīs magnetafona lentē ar šo dziesmu. Viena stundu ilgstoša lente jau esot piedziedāta. Un lai tiek uz veselību! Un lai nevienam prātā nav, ka dziesma dzimusi 20. gadsimtā 85. gadā. Tā iegulsies tautas pūrā blakus citām, ej zini, kā dažviet sanerrotām. Nupat jau dzirdēju, ka par tautas dziesmu sauc arī Jurciņa “Vālodzīti”. Še tev, Jurciņ!” Vysu dreižuok leidzeigs ceļš tautā ir ari dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja”. Taišni kai vīnu nu latgalīšu tautysdzīšmu dirigente Aira Birziņa sovulaik dzīsmi, lai sataiseitu aranžeju meiteņu koram “Tiara”, cytu vydā pīduovuoja ari komponistei, vokaluos grupys “Latvian Voices” vadeituojai Laurai Jēkabsonei. Laura atguodoj, ka nu vysu pīduovuotūs dzīšmu jai par reizi īpasatykuse itei i bejs skaidrys, ka dzīsmei jei grib īdūt taidu kai filmys “Cylvāka bārns” sajiutu. Komponiste ir cīši prīceiga, ka piečuok dzīsmi sovā 2021. godā izdūtajā albumā “As abow, so below” ostoņu dzīšmu vydā īrakstejuši ari Hamiltonys bārnu kors nu Kanadys.  

Dodamies uz Kuveitas Valsti, kas atrodama Arābu pussalā. Teritorija, kuras kontinentālā daļa pastāvīgi apdzīvota faktiski ir tikai kopš 18. gadsimta, lai arī cilvēku klātbūtnes pierādījumi ir atrasti pat no 10 tūkstošus gadus senas vēstures. Viens no skaidrojumiem tam, ka Kuveitas teritoriju pamatā bija apciemojuši tikai nomadi, būtu tas, ka Kuveitā faktiski nav ne upju, ne ezeru. Tās teorija ir tikai tuksnesis. Attiecīgi temperatūras bieži, sevišķi vasarā, ir ļoti augstas ar biežām smilšu un putekļu vētrām. Ziemā tikmēr var negaidīti uznākt spēcīgas lietusgāzes, kuras bieži sabojā ceļus un pat mājas. Kuveitā nav arī saldūdens krājumu un dzeramais ūdens 3,1 miljonam iedzīvotāju tiek nodrošināts ar daudzskaitlīgu ūdens atsāļošanas iekārtu palīdzību. Kuveitā atrodas vienas no pasaulē attīstītākajām un lielākajām atsāļošanās iekārtām. Kopējā vides ainavā gan naftas ieguves, gan cilvēku radīto atkritumu dēļ Kuveitas gaiss un pieejamās ūdenstilpnes ir visnotaļ piesārņotas. Un fauna arī ir neliela un faktiski izzūdoša. Kuveitas Valsts faktiski ir tāda ļoti funkcionāla un saimnieciska vienība pasaules politiskajā kartē. Kuveitas nosaukums esot cēlies no Mezopotāmijas arābu valodas un apzīmē “cietoksni, kas atrodas pie jūras”. Sākotnēji mezopotāmiešu tirgotāji 2000 gadus pirms mūsu ēras veica ekonomisko darbību no Failakas salas, kas atrodama netālu no Kontinentālās Kuveitas krastiem. Kuveita vēsturiski ir bijusi gan daļa no Mezopotāmijas, gan Nebukadnecara Otrā Babilonijas, gan Ahemenīdu jeb Pirmās persiešu impērijas, gan arī Aleksandra Lielā radītās grieķu valsts. Šis viss notika vēl pirms mūsu ēras, kamēr 2. gadsimtā mūsu ērā Kuveitas teorija kļuva par Partiešu impērijas sastāvdaļu un vēlāk jau Sasanīdu jeb Otrās Persiešu impērijas sastāvdaļu līdz 7. gadsimtam. 16. gadsimtā portugāļi bija tie, kas kontrolēja Kuveitā esošās pilsētas. Un valsts klimata un ģeogrāfisko īpatnību dēļ, Kuveitas vēsture lielākoties ir cieši saistīta ar atsevišķu pilsētu, nevis visas teritorijas politisko un ekonomisko nozīmīgumu Persijas līča reģionā. Kopš 18. gadsimta Alsabaha dinastijas pārstāvji ir valdījuši mūsdienu Kuveitas teritorijā. 1899. gadā, baidoties no Osmaņu impērijas iebrukuma, Kuveitas valdnieki lūdza britu palīdzību. Tikai 1961. gadā Kuveita atguva savas suverēnas tiesības uz savu ārējo un drošības politiku un pieņēma oficiālo nosaukumu Kuveitas Valsts un par Kuveitas emīru kļuva šeihs Abdula Alsalims Alsabahs. Kuveitas, tā saucamais, “zelta laikmets” bija laika posmā no 1946. gada līdz 1982. gadam. Valsts ne tikai kļuva par pirmo Persijas līča valsti, kuras izveidoja parlamentu un pieņēma konstitūciju. Tā arī ilgu laiku bija viena no liberālākajām arābu valstīm pasaulē. Daudzi no arābu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem pārcēlās uz dzīvi uz Kuveitu valsts politiskās un izteiksmes brīvības motivēti. Kuveita preses ziņā bija starp pasaulē brīvākajām valstīm. Rezultātā tieši Kuveita kļuva par centru Tuvo Austrumu literārajai renesansei. Arī Kuveitas sabiedrība aktīvi pieņēma liberālo gaisotni, sevišķi jau 1960. un 1970. gados, tostarp, sievietes nevalkāja hidžabus. Kuveita kļuva arī par reģiona rekordisti ekonomiskajā ziņā. Kuveita bija ekonomiski attīstītākā valsts, pirmā valsts, kura ienākumus no naftas eksporta sāka ieguldīt citās ekonomikas sfērā, respektīvi, diversificējot/dažādojot un modernizējot savu ekonomiku. Valsts arī bija pirmā pasaulē, kura nodibināja suverēnās labklājības fondu. Proti, Kuveitas Investīciju aģentūra bija pirmā. Pasaulē lielākais šāds fonds, kā jau iepriekš runājām raidījumā par Norvēģiju, ir tieši norvēģiem. Nedaudz gan patinot vēsturi atpakaļ – nafta Kuveitā tika atklāta 1938. gadā. Pirmais eksports – astoņus gadus vēlāk. Lielākais naftas eksportētājs reģionā – vēl sešus gadus vēlāk. Nafta ir bijusi Kuveitas izaugsmes iemesls, nenoliedzami. Vēl šodien Kuveitai ir sestās lielākās naftas rezerves pasaulē jeb apmēram 10 procenti no visiem atklātajiem pasaules naftas krājumiem. Tāpēc šoreiz stāsts par to, kā veidojas naftas cenas un kā pasaules naftas cenu svārstības ietekmē cenas Latvijā. Skaidro Artūrs Zeps, ekonomists un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības un finanšu prorektors. Kuveita tiek regulāri ierindota bagātākajām valstīm pasaulē. IKP uz vienu iedzīvotāju – 55 tūkstoši eiro. Latvijas – 38 tūkstoši pēc Pasaules bankas datiem. Algu atšķirības – nepilns tūkstotis Latvijā un nepilni trīs tūkstoši mēnesī Kuveitā. Un vienlaicīgi – Latvijas ekonomika ir daudz diversificētāka nekā Kuveitas. Proti, Kuveitas ekonomika kopš 1980. gadiem ir gājusi pretējā virzienā – atgriežoties pie arvien lielākas atkarības no naftas, gāzes un naftas produktu eksporta. Ķīna, Dienvidkoreja, Indija, Japāna, Taivāna un Vjetnama ir Kuveitas lielākie eksporta partneri. Ķīna – kopš 2016. gada. Valsts mūsdienās ir kļuvusi par Persijas līča reģiona vismazāk diversificēto ekonomiku, visvairāk no naftas atkarīgo, ar vājāko infrastruktūras attīstības līmenī reģionā. Ekonomiskās Sarežģītības indeksā Kuveita ierindojas 55. vietā no pasaules valstīm. Latvija šajā pašā rādītājā ir 36. vietā. Kādēļ šis Ekonomiskās Sarežģītības indekss ir būtisks – jo pastāv uzskats, ka ir saikne starp to, cik daudzveidīga un sarežģīta valsts ekonomika ir un tās ilgtspējīgu virzību uz bagātību sasniegšanu un uzkrāšanu.

Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija glabā bagātu materiālu pētniekiem, izstāžu kuratoriem un filmu veidotājiem. Šajā reizē par Jāzepa Grosvalda memoriālo kolekciju, uzzināsit arī, kādu pārsteigumu savulaik sniedza  Vermlandes muzeja krājums Zviedrijā. Pašlaik izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzejā skatāmi vairāk nekā 150 Jāzepa Grosvalda darbi no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Par to stāsts otrajā epizodē ciklā „Jāzeps Grosvalds dzīvē un mākslā”. Zviedrijā, Karlstadē, Vermlandes muzeja krājumā glabājas ap 220 Jāzepa Grosvalda akvareļi un grafikas darbi, divas trešdaļas no šīs kolekcijas pašlaik skatāma izstādē. Latvijā darbi nav redzēti kopš 1924.gada. Par Jāzepa Grosvalda memoriālo kolekciju stāsta LNMM Jāzepa Grosvalda memoriālās kolekcijas glabātāja Aija Zandersone,  Jāzepa Grosvalda izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore Ieva Stūre un LNMM direktore Māra Lāce.

Sākam ierakstu sēriju veltītu latviešu gleznotājam un grafiķim Jāzepam Grosvaldam. Jāzeps Grosvalds - liela personība, klasiskā modernisma ievadītājs Latvijas mākslas vēsturē. Pašlaik Latvijas Nacionālās mākslas muzejā skatāma apjomīga Grosvalda izstāde, bet mēs piecās ierakstu sērijās uzzināsim par mākslinieka dzīvi, par viņa lielajām tēmām, par darbu kolekciju un Vermlandes muzeja krājumu, par dienasgrāmatām, ceļojumiem un orientālismu. Sākam ar būtisko Jāzepa Grosvalda dzīvē un daiļradē.

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs līdz šim aizvadīto sezonu Eirolīgā, Šmita sniegumu. Pārrunas Lomaža pievienošanos Boloņā, potenciālo Gražuļa spēlēšanu Eirolīgā un par citiem latviešiem šosezon.

Līdz 30. martam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai". Raidījumā "Mākslas vingrošana" mākslas kritiķis Vilnis Vējš sarunājas ar izstādes kuratori Ievu Kalnaču un kinorežisori, romāna "Grosvaldi" autori Kristīni Želvi.  

Valmieras drāmas teātrī tapis viens no galvenajiem jaunās sezonas iestudējumiem – Raiņa traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi”. Režisore Inese Mičule Jāzepa lomai uzrunājusi divus aktierus Akselu Aizkalnu un Mārtiņu Meieru. Jauno aktieru klātesamība un lielais aktieru ansamblis rosinājis veidot baletisku telpu, piebilst scenogrāfs Reinis Dzudzilo un vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo. Režisorei Inesei Mičulei  doma iestudēt Raiņa traģēdiju „Jāzeps un viņa brāļi” radusies 2020.gadā, atlicis gaidīt, kad jaunais Valmieras aktieru kurss beigs studijas, savukārt teātra rekonstrukcija iestudēšanas termiņu vēl pabīdījusi.  Protams, izrādes stāsts ir par Jāzepa ceļu. Mārtiņš Meiers ir viens no Jāzepa lomas atveidotājiem, un atzīst, ka šī ir vissarežģītākā loma viņa aktiera pieredzē. Otrs Jāzepa lomas atveidotājs ir Valmieras kursa aktieris Aksels Aizkalns. Izrādes kopējais tēls sākas no sajūtas, atklāj režisore, un sajūta ved pie izvēlēm. Sapratusi, ka vajadzīgi telpas mākslinieki, kas ir laikmetīgi. Un izrādes vizuālā interpretācija nodota Reiņa un Kristas Dzudzilo ziņā, kas radījuši askētisku tumšu peldbaseina telpu ar skaitļiem uz sienas. Režisore aicinājusi radošajā komandā komponistu Rihardu Zaļupi, iestudējuma tapšanai tikpat svarīgi  bijuši arī gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un horeogrāfe Linda Mīļā. Un kā jau vairakkārt uzsvērts, iestudējumā piedalās liels aktieru ansamblis. Izrādes nelielajā programmā atradīsit informāciju gan par traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” sacerēšanas gaitu, par apstākļiem, kāpēc Rainim tā tapusi tik ilgi un mokoši. Vēl radošās komandas ceļa vārdi, un tālāk jau viss katra skatītāja paša ziņā. Tuvākās „Jāzeps un viņa brāļi” izrādes Valmieras drāmas teātra spēles telpā „Kurtuve” notiks 22. un 24.oktobrī. 

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs Eirolīgas jauno sezonu, Rolanda Šmita potenciālu šajā sezonā, komandu sastāvu izmaiņām un izsaka savas čempionu prognozes. Kā ierasts katru gadu, Raimonds ar Valdi spēlēs savstarpējo spēli izvēloties katrs 9 no līgas 18 komandām noskaidrojot labāko savā starpā.

Muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Laimi rubrikā "Dzīšmu stuosti" itūreiz atkluos laika gaitā lelu puorsameišonu  pīdzeivuojušuos i niu tautā īmeiļuotuo dzīsmis “Nadūd, Dīvs, veitulam” stuostu. Taipoš aicynojam i tevi, klauseituoj, ka tev ir zynomi vēļ kaidi ituos dzīsmis celi, pasadaleit ar informaceju ar mums.

Home Affairs Minister Dr. Aaron Motsoaledi says he is studying a High Court judgement, which declared the termination of the Zimbabwean Exemption Permit, ZEP, invalid, unlawful and unconstitutional. The Gauteng High Court in Pretoria yesterday set aside Dr. Motsoaledi's decision last year to terminate the ZEPs saying the process was unfair and lacked adequate public consultation. The case was brought by the Helen Suzman Foundation, Zimbabwean Immigration Federation and the Consortium for Refugees and Migrants in South Africa, Cormsa, after the Minister announced the end of the programme in 2021. For more on this Elvis Presslin spoke to Advocate Simba Chitando, a lawyer representing Zimbabwean Exemption Permit holders

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Kruoslovys Kulturys noma deju kūpys „Rūtoj” vadeituoju, vītejuos kulturys dzeivis ilggadejū aktivistu Jāzepu Ornicānu, kab apsarunuotu par juo „dejis ceļu”, doncuošonys tradicejom Kruoslovys pusē i Dzīšmu i Deju svātkim niu i iz prīšku.

The road freight industry says the decision to extend the validity of Zimbabwean Exemption Permits may further exacerbate tensions between local and foreign truck drivers. The special permit was due to end on the 30th of June - but has been extended to the 31st of December this year by Home Affairs. The ZEP permit allows its holders and their children temporary legal status to live, work and study in South Africa. For more on this, Elvis Presslin spoke to Mary Phadi, President of the Truckers Association of South Africa

Public service industries, including police and fire departments, have an express need for completing educational benchmarks allowing for promotions and pay increases. Bluegrass Community and Technical College (BCTC) excels at partnering with area industry to meet expressed needs. Through industry discussion several educational models were developed to advance those working in our public service industries. We will present established models developed for the Department of Corrections, Police, Fire and Paramedic departments in the BCTC service area. Speaker(s): Dr. Melanie Williamson, Academic Dean, Bluegrass Community and Technical College (BCTC) Holly Clifford, Assistant Dean for the Communications, History, Languages, and Social Sciences Division, Bluegrass Community and Technical College (BCTC) Dr. Valdis J. Zeps, Academic Dean, Bluegrass Community and Technical College (BCTC)

Zeps is an independent rapper / Hip Hop artist / event host from Brooklyn, New York who has brought his unique brand of artistry around the world, and into multiple business and entrepreneurship settings. While he continues to make music, his current focus is expanding the Rhymosaurs children's book series that he created.Hear how the streets of New York City -- and of Europe -- helped Zeps maintain his connection to Hip Hop culture, and deliver it to the delight of audiences all across the globe.https://www.instagram.com/zepstergramhttps://www.rhymosaurs.com--------------------------Hip-Hop Can Save America! with Manny Faces is a Manny Faces Media production, in conjunction with The Center for Hip-Hop Advocacy.Links and resources:Show website: https://www.hiphopcansaveamerica.comManny Faces: https://www.mannyfaces.comNewsletter (free!): https://mannyfaces.substack.comSUPPORT QUALITY INDIE HIP HOP JOURNALISM: https://www.patreon.com/mannyfacesManny Faces Media (podcast production company): https://www.mannyfacesmedia.comThe Center for Hip-Hop Advocacy: https://www.hiphopadvocacy.orgSPONSORS / FRIENDSThe Mixtape Museum: https://www.mixtapemuseum.orgHip-Hop Hacks: https://www.hiphophacks.comHip-Hop Can Save America! is produced, written, edited, and distributed by Manny Faces. Eternal thanks to Associate Producer, Sommer.Mentioned in this episode:Sponsor shoutout

This week the guys had a conversation with an individual that is the definition of being a jack of trades! #Brooklyn very own author, MC, Host & producer; Zeps! (@Zepstergram) #Podcast #Author #Kids #Books https://youtu.be/aGnWkGYPTWs Instagram:  @blowinsmokepod @dopeaholic   @truephjt  @emilbustos https://youtu.be/aGnWkGYPTWs

3-2 Zone Defense Deep dive with Marc Smith of Zeps Hoops. Be sure to follow them on twitter at: https://twitter.com/zepshoops This was the first half of an hour long presentation on the 3-2 zone defense. For more information on our online coaching membership go to: Website: www.coachsedge.coach Questions or podcast inquiries Email: contact@cramerbasketball.com Camps: www.Cramerbasketball.com Online Training: https://cramerbasketball.mypthub.net/3/p/133059 Twitter.com/coachsedge1 Twitter.com/steve21cramer Facebook.com/cramerbasketball Youtube.com/cramerbasketball Instagram.com/cramer_basketball Basketball coach basketball podcast basketball strategy Player development zone offense zone defense pressing pressure defense program building team defense pack line defense baseline defense zone defense 1-3-1 defense basketball united slapping glass coaching tips teach hoops how to coach basketball basketball podcast youth basketball basketball camps basketball immersion training basketball shooting tips basketball conditioning shooting drills ball handling drills passing drills basketball drills basketball workouts basketball drills youth basketball basketball drills open gyms shootouts scrimmages man to man defense

In this episode we talk about Dereks future career, Pauls truck getting cut in half, and Zeps new fly pressIzzy Swanhttps://www.youtube.com/c/izzyswanCrane Collapse Compilationhttps://www.youtube.com/watch?v=DpCJrfQiaA0Elon Musk Ted Talk and Gigafactory Interviewhttps://www.youtube.com/watch?v=YRvf00NooN8https://www.youtube.com/watch?v=cdZZpaB2kDM&t=177sAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

On this week's episode: We sat down with the incredible Oscar 'Zeps' Molina. An MC from New York who wrote a children's book that teaches kids life lessons while also teaching them how to rhyme and flow. Zeps talks about his background living in New York, Europe and Stockton having countless adventures because of his music. Tune in! Check Out Zep's Children's Books: Try, Sarah Tops (RHYMOSAURS) by Orlando Molina https://www.amazon.com/dp/1674813740/ref=cm_sw_r_tw_dp_ENAFNTN03NV3SKGVX0MS?_encoding=UTF8&psc=1 Brush Your Teeth Rex (RHYMOSAURS) by Orlando Molina https://www.amazon.com/dp/1973532484/ref=cm_sw_r_tw_dp_4S903DZAF55Y34XZS44P?_encoding=UTF8&psc=1 Tara Takes Flight (RHYMOSAURS) by Orlando Molina https://www.amazon.com/dp/1973532484/ref=cm_sw_r_tw_dp_F5Q10YTACAT0J1EW2NSV?_encoding=UTF8&psc=1 Follow Zep's Socials: Instagram: https://www.instagram.com/zepstergram/ Instagram: https://www.instagram.com/rhymosaurs/ Twitter: https://twitter.com/ZEPS Follow Us & Subscribe: Twitter: twitter.com/wethebasement Instagram: instagram.com/wethebasement Facebook: facebook.com/wethebasement

In this weeks episode we talk about Pauls old truck, Zeps camper, and Dereks Basement. Go wish Derek a happy birthday and support his Patreon!www.patreon.com/derekfrommaldenAlec Steel And the Damascus Socket Wrenchhttps://www.youtube.com/watch?v=oiPzOu5-lXY&t=5sMade by Madmanhttps://www.youtube.com/channel/UCjF5e5eQPCToV0UYB0P0dMgHasbulla Interviewhttps://www.youtube.com/watch?v=YwD35NbVO4QKodak Black Interviewhttps://www.youtube.com/watch?v=MADmGp1-KLAAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

In this weeks episode we talk about Dereks Netflix show, Pauls new car lift, and Zeps power hammer. Wes Lee Music Repairhttps://www.youtube.com/channel/UCuppULfQv9Zl0Xu11HB-HUwAkaash Singh - Bring Back Apuhttps://www.youtube.com/watch?v=fk3svL0GPWIMake it Kustomhttps://www.youtube.com/c/MakeItKustomAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Programa de enero de Radio Chrome City. Volvemos al formato de invitados, en esta ocasión hablamos con Zeps. Repasamos la actualidad de la comunidad. Bienvenidos a RCC. (se corta abruptamente al final porque Twitch ha cortado una parte por derechos... no sabemos porque xD, pero es lo que hay). -- Watch live at https://www.twitch.tv/oracritika   --- TAKKURE ---- Servidor de Discord: https://discord.gg/6G2GbfRGuq Web: www.takkure.com Redes sociales: Facebook: https://www.facebook.com/takkure/ Grupo de Facebook: https://www.facebook.com/groups/208851680344976/ Twitter: https://twitter.com/takkure Instagram: https://www.instagram.com/takkure/ Youtube: https://www.youtube.com/channel/UCzT4QiVfx98O_CJqLfVkOtQ/featured?view_as=subscriber Mail: takkurethegame@gmail.com Grupo de telegram en Español: https://t.me/joinchat/HHigOlF8Be-XHJxuys-21Q  

Pinto is back! We talk about his time as an island boy, Dereks new basement, and Zeps heating billUncommon Outpost TikTok:https://www.tiktok.com/@uncommonoutpost/video/7049868181426638126?is_copy_url=1&is_from_webapp=v1Giant Russian Airplanehttps://www.youtube.com/watch?v=yVdH_dYlVB8Arctic Snow Cruiser:https://www.youtube.com/watch?v=pW0eZRoQ86gGiant German Tanks:https://www.youtube.com/watch?v=pOeYxbb26YAWrist Watch Revivalhttps://www.youtube.com/watch?v=jx_LrSijjCEAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

We are back! This week we really go into the matrix and talk about the metaverse, Pau,ls old pickup truck, Zeps house falling down, and Derek makes a gasket LIVE (Sorry Geoff)!Thank you all for listening! Happy New Year!Elier Ovilohttps://www.youtube.com/channel/UCwszGv1LG2_p1T7fWtFn2LgBlack Beard Project Soft Hammer:https://www.youtube.com/watch?v=jHfQFodMzNEAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Zeps back and we talk about Hawaii, cruise ships, forklifts, and undersized bolts.Love on the Spectrumhttps://www.youtube.com/watch?v=kX-QbcXyZugWaldos World:https://www.youtube.com/watch?v=ENUrM63tHhYGumbo Making:Isaac Toups Gumbohttps://www.youtube.com/watch?v=76JXtB7JFQYDark Docshttps://www.youtube.com/c/DarkDocshttps://www.youtube.com/watch?v=nm7nNm4F5LI&t=519sAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Zeps stranded on an island so Jimmy Diresta joins Derek and Paul for this weeks episode.Advertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Zeps back and we talk about Canada, F100s, and birdhouses.Check out the new $25 Patreon pre showwww.patreon.com/handmadepodcastHand Tool Rescue Cuts the Cheese:https://www.youtube.com/watch?v=z8VhNF_0I5cAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

This week we talk about Zeps new power hammer, Whistling Diesels new video, and the Catskill mountain maker camp.https://catskillmountainmakerscamp.comMini Beaudry Power Hammerhttps://www.youtube.com/watch?v=rn14olW9Vvk&t=634sMike M CNC Videos:https://www.youtube.com/user/mezalickMetal Shop Masters:https://www.netflix.com/watch/81244158?trackId=13752289www.patreon.com/handmadepodcastwww.patreon.com/derekfrommaldenAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

MC, Mets fan, and published author, Orlando "Zeps" Molina joins the discussion this week! We discuss the legacy of Kobe "Bean" Bryant, The 7 Line Army, and how it feels to be a Mets fan, Hip-Hop, and so much more. This episode is sponsored by iaacg.store Shop I Am A Creative Genius for your clothing needs.

JB is joined in studio by guest co-host Miss NY 2015 Nicole Kulovany and former Giants running back David Wilson. We talk about Wilson's career ending early, getting into music, his NFL career, and we freestyle with David, JB, Miss NY, and ZEPS.