Podcasts about svin

Loosing control over the creepers tonight, bruise them up like four to the floor, with the majestic 909 that kicks till broken squares shatter like glass. We make contact to a new galaxy of rage. No big city will sleep tonight. The Dominica, the amazonian will tear up the greed. Our sense of justice is a hurricane demanding a new world order. Cuz justice is missing. Your host: Phtalo TRACKLIST: Daniel Bell - Losing Control Benjamin Damage & Doc Daneeka - Creeper Samuel L Session - Four To The Floor (Part 1) Robert Hood - The Majestic Samuel L Session - Broken Squares Area Forty-One - C.N.T.C.T. Bjørn Svin & Christian Bloch - Københavner Shxcxchcxsh - Xxzccczxxxx F.2 - Dominica (Techno 1994) Andy Stott - Missing

Arnolda Šēnberga romantiskā oratorija “Gurres dziesmas” šonedēļ skanēs Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” desmitgades svinību kulminācijā. Par “Lielā dzintara” desmit gadiem, oratorijas saturu un tās īpašo vērienu Kultūras rondo iztaujājam koncertzāles “Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju Orestu Silabriedi. 7. un 8. novembrī plkst. 19.00 Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” aicina klausītājus pievienoties desmitgades svinību kulminācijai, kurā tiks īstenots sen lolots sapnis – Arnolda Šēnberga romantiskā oratorija “Gurres dziesmas”. Koncerts ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas “Liepāja 2027” programmas, kas uz vienas skatuves apvienos vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – piecus solistus, lielu jaukto kori, trīs vīru korus un grandiozu orķestri. Šis ir pasaulē reti atskaņots opuss, kas Latvijā līdz šim skanējis tikai divas reizes tā kolosālā mēroga dēļ. Skaņdarbs balstīts viduslaiku leģendā par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves skaisto mīlestību, kurai pienāk traģiskas beigas. Karaliene Helviga, greizsirdības apmāta, pasūta Toves nāvi. Valdemārs izmisuma lēkmē nolād Dievu, izraisot pārdabisku izrēķināšanos, jo pats tiek nolādēts klejot kopā ar spoku armiju. Rītausmai austot, visu vainago elpu aizraujošs un atpestījošs kora un simfoniskā orķestra saullēkts, skaistākais kāds vien iespējams. Atskaņojumu vadīs Modests Pitrens (Modestas Pitrenas). Viņa vadībā apvienosies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Rīgas Projektu koris, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Mīlasstāsta emocionāli spēcīgo vēstījuma solisti būs Magdalēna Anna Hofmane (Magdalena Anna Hofmann), amerikāņu operdziedātājs Korbijs Velčs (Corby Welch). Viņiem pievienosies viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem Mihails Čuļpajevs, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde un Vācijā un Latvijā ievērojamus panākumus guvušais basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg).  

"Bieži vien mēs esam pārāk paši sevī ierāvušies. Mums mazliet pietrūkst kopā būšanas, kopīgas mērķu nospraušanas. Mazāk viensētas sindroma! Jā, mēs kādreiz izdzīvojām tāpēc, ka bijām viensētā. Tagad, būsim godīgi, mēs varam izdzīvot tikai tad, ja strādājam visi kopā kā tauta. Ja mazāk strīdamies par kādām lietām. Varbūt arī izstrīdamies, bet – ja vienojamies, tad darām! Mēs dažreiz izstrīdamies, vienojamies un... nedarām. No tāda viedokļa raugoties, tiekoties ar jauniešiem, tiekoties ar cilvēkiem, [pārliecinos, ka] ar mums ir labāk, nekā paši domājam. Bet mums pašiem sevi bieži vien ir jāpārvar!" – tā intervijā Latvijas Radio 3 raidījuma "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei un programmu vadītājam Orestam Silabriedim uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Svinot Latvijas Radio simtgadi, Latvijas Radio 3 raidījumā "Atspere" saruna ar Valsts prezidentu ritēja gan par kultūru un prezidenta Rinkēviča kādreizējo darba pieredzi Latvijas Radio, gan Latvijas talantīgajiem cilvēkiem, patriotismu un vaļaspriekiem. Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio katru rītu septiņos savas pārraides sāka ar rīta vingrošanu. Trīs reizes ēterā izskanēja ierakstīta gaiļa dziesma, un pēc tam esot bijuši arī dzīvi vingrotāji radio studijā. Sakiet, vai arī jūsu rīts sākas ar vingrošanu? Edgars Rinkēvičs: Pēdējā gada laikā tā tas ir! Tā man liek fizioterapeits, un es to daru. Tā ir reāla rīta vingrošana.  Orests Silabriedis: Radio jubilejas saistībā vēlējos jautāt par jūsu rītu. Savulaik jūs intervijā kolēģei Lienei Jakovļevai teicāt, ka Latvijas Radio ziņas ir jūsu dzīves sastāvdaļa. Vai arī prezidenta dzīves sastāvdaļa? Jā, bet ir ļoti mainījies veids, kā sekoju ziņām. Tas, protams, ir saistībā gan ar laika skrējienu, gan arī tehnoloģijām, jo bieži vien ziņas vairāk skatos telefonā. Kaut kad, protams, tās skan arī mašīnā, ja kaut kas īpaši jānoklausās, un nu jau ir arī "Spotify".  Piemēram, raidījumu "Krustpunktā" nevaru noklausīties tajā laikā, kad tas skan, bet diskusijas tajā ir svarīgas un interesantas: tad nu noder vai nu "Spotify", vai arī Latvijas Radio aplikācija.  Orests Silabriedis: Vai pieturaties pie vecmodīgā priekšstata, ka radio jāklausās un to nevajag redzēt, vai tomēr labprāt kādreiz arī redzat to, kas notiek ēterā?  Man nav stereotipu, vai radio klausīties, vai to skatīties. Man pašam vienkārši pārsvarā tomēr joprojām sanāk klausīties. Gunda Vaivode: Un klausīties jums sanāk arī mūziku, un mēs to darīsim arī šodien kopā ar jums. Prezidenta kungs, jūs pats ļoti daudz ejat uz koncertiem, arī uz teātra izrādēm un baudāt kultūru plašā spektrā. Vai jums ir svarīgs arī kritikas viedoklis – vienalga, vai kur jūs to lasītu vai redzētu – laikrakstos vai sociālajos medijos? Vai jums ir interesanti to salīdzināt ar savu viedokli? Un cik bieži tas sakrīt vai nesakrīt? Netieku uz koncertiem vai teātru izrādēm tik daudz, cik vēlētos. Diemžēl tas grafiks ir tāds, ka nākas izšķirties par labu darba pienākumiem. Jā, es dažreiz izlasu kritiku, bet ļoti bieži mans viedoklis ar kritiķiem nesakrīt. Bet es arī vienmēr sev atgādinu, ka esmu vienkāršs skatītājs vai klausītājs, un tās smalkās nianses, ko bieži analizē profesionāļi, nespēju uztvert. Starp citu, bieži vien ir tā, ka mans viedoklis nesakrīt arī ar daudzu manu kolēģu un draugu viedokļiem! Arī tā sanāk. Man bieži daudz kas ir paticis, bet viņi ir diezgan kritiski. Es teiktu, ka piecdesmit procentos gadījumu mans viedoklis sakrīt ar kritiķu vērtējumu. Reizēm kritika ir atzinīga, un es pie sevis domāju – ārprāts! Un otrādi – kritika kaut ko nolīdzina līdz ar zemi, bet man patīk. Orests Silabriedis: Vai jums ir puslīdz skaidra vīzija par to, kā savienot sevī to, ka esi globāls cilvēks un tev jāizjūt viss, kas notiek pasaulē, ar to, ka jājūtas piederīgam savai teritorijai? Vai tas ir savienojams? Es domāju, ka savienot var ļoti labi un nekādu pretrunu te neredzu. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, un atceros, ka vienu brīdi bija ļoti karstas diskusijas, vai Latvijas vēsturi mācīt atsevišķi, vai tomēr to mācīt kā daļu no pasaules vēstures. Beigās tomēr atgriezās pie, manuprāt, saprātīga lēmuma, ka mācām Latvijas vēsturi, jo mēs tomēr pasaulē izejam ar savu nacionālo identitāti, ar savu vēsturisko pieredzi, un arī pasaules procesus tomēr skatām uz savas valsts vēstures, tagadnes un arī nākotnes fona. Un ar kultūru ir tieši tas pats.  Man to ir teikuši ļoti daudzi – gan tad, kad biju ārlietu ministrs, gan paziņas no ārzemēm tīri privātā kārtā, gan arī tagad, kad esmu prezidents: visi ir izbrīnīti par to, ka tik nelielai, mazai tautai ir tik daudz talantu: dziedātāju, diriģentu, sportistu... Viņi visi dodas pasaulē, viņi atgriežas Latvijā, ienesot mums to, ko īstenībā pat viens otrs mūsu kaimiņš neizjūt! Nesen bijām Latvijas Nacionālajā operā uz Marinas Rebekas koncertu. Kas notika pēc tā? Viņai pasniedza Francijas Mākslas un literatūras ordeni. Tā ir Francijas atzinība. Es domāju, mums ar to viss ir kārtībā. Es tur nekādu problēmu neredzu. Kur es dažreiz redzu problēmu – ka mēs paši sevi noniecinām un sākam diskutēt, kas ir provinciāli, kas nav provinciāli. Šādas diskusijas man nekad nav patikušas. Vienalga, vai tā būtu politika, māksla, mūzika vai ikdiena. Gunda Vaivode: Mums ir ļoti liels prieks, ka Latvijas Nacionālā opera atsaucās mūsu aicinājumam un tieši 1. novembrī ieplānoja Pučīni operas "Madama Butterfly" izrādi, ar ko 1925. gada 1. novembrī tika atklāts Rīgas Radiofons. Galvenajā lomā būs Kristīne Opolais. Jūs, prezidenta kungs, esat laimīgs, ka būsiet izrādē, jo mēs, pārējie, svinēsim.  Svinēsim katrs savā vietā, un domāju, tas tiešām ir simboliski, ka "Madama Butterfly" tieši šovakar būs mūsu Nacionālajā operā un baletā, bet Latvijas Radio ļaudis savukārt svinēs simtgadi savā vidū. Svinēsim katrs, kā varam, un atzīmēsim šos svētkus! Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio bijāt ārzemju ziņu korespondents. Vai vēl piedzīvojāt brīdi, kad uz intervijām bija jānes tas neprātīgi smagais reportieris – kaste, kura svēra kādus astoņus kilogramus? Patiesību sakot, bija vēl smieklīgāk: bija ne tikai reportiera komplekts… Tas bija brīdis, kad parādījās pirmie mobilie telefoni. Ziņu dienestam, man šķiet, bija divi. Kad man bija jādodas uz kāda ārvalstu viesa preses konferenci, es, jauns puisis būdams, lepns kā pāvs stiepu abus divus – gan mobilo telefonu, kuru veidoja tāds kā ķieģelis un liela kaste, un ierakstu aparatūru. Labi atceros, kā mēģināju zvanīt uz tiešo ēteru... Jūs jau esat pieraduši gan Ziņu dienestā, gan "Klasikā" strādāt ar ļoti modernu tehniku. Bet toreiz… Tad mēģināji instalēt telefonu, tad uzliki tā antenu pie loga... Atceros, devos pie prezidenta Gunta Ulmaņa uz interviju saistībā, šķiet, ar Krievijas armijas izvešanu. Prezidenta institūcija toreiz bija Maikapara namā. [Telefona sakaru] pārklājums bija vienkārši slikts, un viss, ko es atceros – ka es nebalsī bļāvu un man nebalsī bļāva pretī no Doma laukuma: "Mēs tevi nedzirdam, mēs tevi atslēdzam!" (Smejas.)  Orests Silabriedis: Cik bezsirdīgi!  Ar visu savu lepnumu sajutos stipri, stipri apbēdināts. (Smejas.)  Gunda Vaivode: Bet tagad jūs vismaz saprotat tos žurnālistus, kas jums seko pa pēdām, un droši vien esat daudz smalkjūtīgāks… Galīgi nē! Bet zinu dažus trikus, kā tikt vaļā no atbildēm vai žurnālistiem. (Smaida.)  Saruna pilnā apjomā lasāma Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.LV!

Kachna i husa patří mezi vodní drůbež. K životu potřebují vodu a prostor. Pastva je pro ně ideální. Pokud nemáte tyto podmínky, pusťte se raději do chovu slepic. Ten není podle chovatele Josefa Blažka tak náročný.Všechny díly podcastu Radioporadna můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Kachna i husa patří mezi vodní drůbež. K životu potřebují vodu a prostor. Pastva je pro ně ideální. Pokud nemáte tyto podmínky, pusťte se raději do chovu slepic. Ten není podle chovatele Josefa Blažka tak náročný.

Cēsu Izstāžu namam šogad aprit 40 gadi. Bijušais Cēsu pilsmuižas zirgu stallis-ratnīca ar jaunu saturu un nosaukumu Cēsu Izstāžu nams tika atklāts 1985. gada 20. februārī. Un turpmākos gadus šī vieta kļuva par kultūras un sabiedriskās dzīves centru. Gadam izskanot, Cēsīs atklāta izstāde „Cēsu Izstāžu namam 40”, kas vienlaikus veltīta Izstāžu nama interjera autoram Raimondam Pinnim. Ekspozīcijā ieskats gan Izstāžu nama tapšanā, gan Raimonda Piņņa radošajā daudzpusībā.

Den ene frontfiguren har rykka opp, men er ikke glad. Den andre frontfiguren har vært i England for å se fotball på overraskende høyt nivå. Det ble en uke fylt av caskøl, kirkepuber, flotte støgge stadion og et skuffende lavt antall papirbilletter. Det vies tid til irritasjon over korka billettsystem, verdens rareste maskot og en ambivalens over å bli kjent igjen som nordmann på kamp.

Oktobra mēnesis Siguldas novadā ir Krišjāņa Barona mēnesis, jo šogad Dainu tēvam atzīmējam 190. gadskārtu. Visa mēneša garumā gan Turaidas muzejrezervātā esošajā Dainu kalnā, gan Baronu dzimtas mājās „Dainas”, kā arī Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos norisināsies vairāki pasākumi un pastaigas, lai no jauna gaismā celtu gan pašas dainas, gan Induļa Ojāra Rankas leģendārās skulptūras un vēlreiz atgādinātu Ziedoņa un Barona lielumu. Par plašo oktobra piedāvājumu saruna ar Turaidas muzejrezervāta vadītāju Jolantu Borīti un Imanta Ziedoņa muzeja vadītāju Jāni Upmani-Holšteinu. Ierakstā uzklausām Līgu Baroni, Baronu dzimtas memoriālās mājas "Dainas" saimnieci. Ar Turaidā gaidāmo pasākumu programmu var iepazīties šeit.

3. oktobrī Spīķeru koncertzālē ar ilgi gaidītu koncertu gospeļkoris "GG Choir" atzīmēs 21. dzimšanas dienu. Programmā izskanēs gan klasiskie gospeļmūzikas skaņdarbi, tostarp "Oh, Happy Day", ''Jesus is the Answer'' un ''Praise Him in Advance'', gan pasaulē un Latvijā zināmas melodijas, kas iegūs jaunu skanējumu gospeļritmos. Koncerta īpašo atmosfēru bagātinās ne tikai pavadošais sastāvs –  Mārtiņš Miļevskis, Aigars Pauls, Jānis Pastars un Nils Valkiainens, kuri ļaus izcelt kora daudzbalsību un enerģiju, bet arī kora ģimene un tuvi draugi. Atgādināsim, ka gospeļkori "GG Choir" 2004. gadā dibināja mūziķis Gunārs Kalniņš. Plašāk par dzimšanas dienas koncertu sarunājamies ar kora vadītāju Beāti Keinu Balodi un dziedātāju Lieni Bodnieci. Iesākumā uzzinām, ka Beāte Keina Balode ir "GG Choir" vadītāja tikai no šī gada sākuma, bet Liene Bodniece šajā kolektīvā dzied jau 11 gadus. Abas viešņas atklāj, kādēļ bija svarīgi atzīmēt šo jubileju, apstāties un paskatīties atpakaļ uz piedzīvoto un arī to, kādam jābūt ideālam gospeļkora dziedātājam. Sarunas gaitā – arī par stingrajiem pamatiem, ko korī ielikuši iepriekšējie vadītāji Gunārs Kalniņš un Elīna Zāģere, par mūzikas prasmēm, sirdi un balsi, draudzīgumu un atvērtību, dziedāšanu kā sportu un gospeļkora zelta repertuāru. 

Najbrž je vprašanje retorično. Pomislite, kdaj ste nazadnje kaj napisali s svinčnikom. Je bil to morda listek za trgovino, voščilnica, razglednica iz dopusta – ah, kdo pa dandanes še pošilja razglednice – pismo? Kdaj ste nazadnje napisali pismo, ga dali v kuverto in poslali po pošti? Če želite nekaj sporočiti, danes obstaja kar nekaj drugih načinov.

Najbrž je vprašanje retorično. Pomislite, kdaj ste nazadnje kaj napisali s svinčnikom. Je bil to morda listek za trgovino, voščilnica, razglednica iz dopusta – ah, kdo pa dandanes še pošilja razglednice – pismo? Kdaj ste nazadnje napisali pismo, ga dali v kuverto in poslali po pošti? Če želite nekaj sporočiti, danes obstaja kar nekaj drugih načinov.

Šogad Dzejas dienas svinaām, suminot Raini 160. dzimšanas dienā un izdodot dzejas krājumu "Dzeja svin 1965-2025". Kultūras rondo studijā šī krājuma sastādītājs dzejnieks Ilmārs Šlāpins. Veram vaļā Dzejas dienu krājumu un viņa paša jaunāko dzejas krājumu "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida". Krājums "Dzeja svin 1965-2025" ir izdots par godu šī gada Dzejas dienām, kas ir 60. dzejas dienu festivāls. Kopš 1966. gada Dzejas dienas ir ikgadējs pasākums, kas tagad jau ir kļuvis par starptautisku dzejas festivālu.  "Gaidot šīs Dzejas dienas, mēs nolēmām izveidot Dzejas dienu krājumu, kurā būtu publicēti līdz šim nepublicēti dzejoļi tiem autoriem, kas piedalās šī gada Dzejas dienas," atklāj Ilmārs Šlāpins. Krājumā iekļauti 74 autoru darbi, un tie nebūt nav visi Dzejas dienu dalībnieki. "Tas rāda Latvijas dzejas ainavu šajā brīdī, tas ir tāds šī brīža nospiedums. Manuprāt, man ir izdevies sakārtot tā, lai šī ainava būtu pietiekami pauguraina un krāšņa un lasītājs varētu redzēt latviešu mūsdienu moderno dzeju visā tās krāšņumā," vērtē Ilmārs Šlāpins. "Sākuma bija doma katram dzejnieka iedot vienu lappusi vai atvērumu. Beigās šī formālā prasība netika konsekventi ievērota, tieši otrādi, ļaujot dzejai svinēt dabiski," min Ilmārs Šlāpins.

Det är kris i relationsparadiset och tjejerna har fått nog. Det är på den nivån att sexstrejk förekommer. Internets största snackis kommer upp på tal och tjejernas åsikter är fler än Christoffers otrohetstillfällen. I riktig höstanda delas också tv-tips med allt från Netflix största filmnyhet till försvunna flygplan och förlossning. Och sist men absolut inte minst, glöm inte att rösta på era favorit-stupid whores i GULDÖRAT!

Jānis Rokpelnis un Ivars Šteinbergs lasa Rokpeļņa jaunāko dzejas krājumu „Nomods” un svin dzeju. Gaidot mūsdienu latviešu dzejas klasiķa Jāņa Rokpeļņa 80. gadskārtu, apgādā “Neputns” izdots Jāņa Rokpeļna dzejas krājums “Nomods”. Redaktors Ivars Šteinbergs. Šis ir 11 Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums. Saruna ar dzejnieku Jāni Rokpelni, kurš tikko kronēts ar lauru vainagu, bet "Facebook" varat atrast pantus ar J. Jaunkanālmalieša identitāti. Viņa jaunajam dzejas krājumam „Nomods” redaktors Ivars Šteinbergs atlasījis 91 dzejoli no 1200. Arī 80 gados būt nomodā, būt vientuļniekam un būt starp jauniem cilvēkiem ar uzasinātu intuīciju un ožu, kā viņš pats saka. Būs arī mazliet skarbi. Dzeju no galvas un no grāmatas lasīs gan Jānis Rokpelnis, gan grāmatas redaktors Ivars Šteinbergs. Lai pārvarētu lampu drudzi, mēs sākam jau pirms sākuma. Jānis Rokpelnis stāsta, kā viņam gājis Siguldas dzejas nakts pārgājienā. Kas zina, vai tāds lampu drudzis vispār bija?

Dzeja svin! Ir sākušās dzejas dienas. Kultūras Rondo studijā viesojas Ērika Bērziņa, Guntars Godiņš un Māra Ulme, ar kuriem vētījam gan plašo un bagātīgo programmu, gan godājam dzejas dienām veltīto krājumu, kas aptver beidzamo 60 gadu dzejas dienu poēziju.      

Anton och vår stående vikarie Kim pratar om Mannen med järnmasken, när man blev lurad av TV-tablån och en massa annat. Stötta vår kulturella gärning på: Https://www.patreon.com/dubbeltrubbelpodcast

To je mazec!

Bilo je pasje vroče. Svinčnik, Kuli in Šnita so poležavali ob reki, da bi se ohladili … Pripoveduje: Gregor Zorc. Napisala: Aleksandra Kocmut. Pravljica z natečaja za izvirno slovensko pravljico 2012. Posneto v studiih Radia Slovenija 2013.

Rīgas dzimšanas dienas mēnesī galvaspilsēta aicina uz plašu „Rīgas vasaras” kultūras programmu. Ar ko pārsteigs „Rīgas vasara 2025”, cik plaši izvērtīsies svētki apkaimēs un ko izceļ svētku vizuālās zīmes, skaidrojam sarunā ar „Rīgas vasara 2025” producenti Madaru Gruntmani-Dujanu un vizuālā tēla autori mākslinieci Ellu Mežuli. Šogad Rīga svin 824. dzimšanas dienu, pasākumus, kurus šogad vieno sauklis "RakstuRīga". "Es arī iedvesmojos, jo izlasīju Vika dzejoli par Rīgu. Viņš ar vārda Rīga otru daļu ir diezgan daudz paspēlējies un izlocījis. "RakstuRīga", manuprāt, ir ļoti ietilpīgs vārds. Tas ir īpašības vārds, bet es tam esmu piešķīrusi darbības vārda īpašības," atklāj Madara Gruntmane-Dujane. ""RakstuRīga" ir tas, kas ir raksturs, kas ir Rīgas raksturs, un raksturu veidojam mēs, un bez mums, rīdziniekiem un pilsētas viesiem, raksturs Rīgai nebūtu. Tāpat "RakstuRīga" ir veltījums latviešu grāmatas piecsimtgadei ar pirmo rakstīto vārdu latviešu valodā. Un arī raksturīga, raksti kā ornaments un mēs kā ornamenti, Rīgas sastāvdaļa, kas veido arī visu. Programmas kontekstā noteikti šis vārds ir ļoti piestāvošs, jo mēs darījām visu iespējamo, lai šī programma būtu pēc iespējas dažāda, lai katrs varētu atrast sev tīkamu žanru, veidu, kā baudīt augusta mēnesi." Ella Mežule ir radījusi vizuālo identitāti "RakstuRīgai". "Manās rokās ir tā vizuālā valoda, un man šķiet, ka tas ir fantastisks veids: šis ir īstais brīdis un materiāls, kurā es varu atvērt mākslinieka studiju un parādīt, kas notiek tās aizskatuvē. Ja mēs savienojam tādus lielumus kā rakstīta grāmata, pirmā nodrukātā grāmata un pilsētas dinamiskā vide un mūsu iekšējais klimats, un daba, būtībā viss, ko mēs redzam, pirms kaut kas ir gatavs un pasniegts kā sagatavots, viss kaut kur rodas. Un savā vizuālajā valodā es izmantoju visu, kas notiek mākslinieku studijā, pirms tas ir gatavs," stāsts Ella Mežule. "Tāpat kā grāmata ir jāuzraksta un jāaiznes uz drukātavu, un jāiespiež, un cik tur ir cilvēku aizmugurē, kas to visu dara. Tāpat arī "RakstuRīgu" un visu pilsētas vidi veido visi cilvēki, kas mēs šeit esam. Mēs kopā esam tie svētki. Lai to izceltu ar vizuālo valodu, es izmantoju visu, kas paliek skiču līmenī - neapgrieztās malās, dažādās tehnikas, kas ir dažreiz nosmērēti, lai radītu sajūtu, ka viss joprojām ir tapšanas procesā. Mēs esam šeit, un mēs radam savu "RakstuRīgu" kopā."  Ar plašo Rīgas dzimšanas dienas mēneša piedāvājumu var iepazīties internetā.

Aizsācies 2021. gadā, arī šogad augustā Dienvidkurzemes novadu apceļos Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotais mūzikas festivāls "Rimbenieks", piedāvājot vairākus izsmalcinātus muzikālus notikumus. Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieki kopā ar saviem draugiem un domubiedriem dosies ceļojumā pa Dienvidkurzemes novadu, lai dažādos koncertos no 1. līdz 17. augustam ar mūzikas skaņām piepildītu kultūras namus, baznīcas, seno muižu ēkas un citas vietas. Šoreiz koncerti skanēs Kazdangā, Gramzdā, Aizputē, Dunalkā, Rucavā, Jūrmalciemā, Durbē, Pāvilostā un Grobiņā. Arī šogad festivāls "Rimbenieks" sāksies Kazdangas Kultūras centrā. 1. augustā pulksten 19 Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā aicina klausītājus doties muzikālā ceļojumā no Edvarda Grīga rotaļīgas baroka stilizācijas līdz Fēliksa Mendelsona skotu ainavām, bet īsto intrigu šim vakaram piešķirs Heinriha Hīblera reti atskaņotais Koncertskaņdarbs četriem mežragiem un orķestrim. Solistu lomā būs vienīgais profesionālais mežragu kvartets Latvijā - Liepājas Mežragu kvartets: Ingus Novicāns, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš un Ilmārs Bērziņš. Ar brašajiem mežradzniekiem un LSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Gunti Kuzmu tiekamies plašākā sarunā.  Noskaidrojam, kāds ir Heinriha Hiblera koncertskaņdarbs mežragu kvartetam, ar ko Liepājas Mežragu kvartetam ir iespēja svinēt savu 10 dzimšanas dienu, pirmo reizi muzicējot kopā ar orķestri - saviem kolēģiem - Liepājas Simfonisko orķestri. Šis koncerts 2. augustā izskanēs gan Rundāles pils Baltajā zālē, bet dienu iepriekš - 1. augustā - Kazdangas kultūras namā, atklājot Dienvidkurzemes festivālu "Rimbenieks". Guntis Kuzma tuvāk atklāj šī gada festivāla programmu, ko ievadīs un noslēgs izvērstāki opusi, savukārt vairākās līdz šim vēl neapgūtās koncertvietās Dienvidkurzemes novadā gaidāmi vairāki kamermūzikas koncerti, toskait Liepājas Laivu mājā, kas omulības dēļ ir klausītāju ļoti iemīļota. 

Ar īpaši plašu izrāžu programmu Valmieras vasaras teātra festivāls svin desmitgadi. Festivāla galvenā tēma šogad - laiks. Kultūras rondo tiekamies ar festivāla radītājiem Reini Suhanovu un Jāni Znotiņu. Savukārt ar režisori Annu Klišāni pārrunājam festivāla mākslinieku piedzīvoto dienesta viesnīcā, par ko top izrāde „Koplietojamie stāsti”. Jau iztālēm varam ieteikt vilkt ērtus apavus, jo būs ne tikai jādodas pastaigā, bet arī, iespējams, jālaižas dejā, jo šoreiz festivāls par savu vadmotīvu izvēlējies jēdzienu laiks, kas sevī ietver arī laiku, ko skatītājs pavada kopā ar māksliniekiem. Valmieras vasaras teātra festivāls šogad svinēs 10 gadu jubileju, kļūstot par ģimenes festivālu visām paaudzēm. Ja līdz šim programma tika veidota, vienu gadu veltot pieaugušo, bet katru nākamo gadu bērnu un pusaudžu auditorijai, šogad izrādes būs gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. Galvenā svinību vieta šogad pamatā būs Valmieras teātra ēka un tās apkārtne, bet viena no izrādēm nu jau ierasti notiks arī ārpus pilsētas robežām – šoreiz Strenčos. Izrāžu programma šogad būs īpaši plaša – gan sen gaidītas atgriešanās no iepriekšējiem gadiem, gan pirmizrādes, kopumā 13 iestudējumi, kurus piedzīvot varēs 1., 2. un 3. augustā. -- „Koplietojamie stāsti” ir izrāde, kas top Valmieras vasaras teātra festivālam. Tā būs atsauce uz desmitgadi un to, kā visus šos gadus festivāla mākslinieki dzīvojuši kojās jeb dienesta viesnīcā. Kādi traki, jautri, arī pikanti stāsti pa šiem gadiem sakrājušies. Ar izrādes režisori Annu Klišāni  tikāmies Rīgā pirms radošās komandas došanos uz Valmieru, lai ķertos klāt izrādes tapšanas pēdējam posmam. Anna  Klišāne festivālā līdz šim veikusi dažādus uzdevumus.

Her får du alle episodene av Glimt i Steigens egen mannskjit-truecrime: Perler og Svin. Passer alle med sans for sjokkerende avsløringer og gravende journalistikk. Ruben Stensland risikerer både liv og lem i jakten på sannheten bak et brutalt overfall i 2007.

Brann er beseiret og Glimt har startet opphentingen av Viking! Ravna stiller forberedt til sending og har fått inn lytterspørsmål. Siste episode av Perler og Svin rundes av og vi ønsker god sommer.

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu festivālu “Ēdene: Saldie sešpadsmit” atzīmē 16. gadskārtu jeb savu pieaugšanu un izceļ savu lomu vietējās un starptautiskās laikmetīgās mākslas procesu atbalstīšanā Rīgā. Kultūras rondo tiekamies ar kuratori Zani Onckuli un mākslinieci Maiju Kurševu. Festivāla „Ēdene. Saldie sešpadsmit” atklāšana jau aiz muguras, bet laikā līdz 3.augustam varēsim baudīt gan pašmāju gan starptautiski atzītu mākslinieku darbus un performances  "Kim?" topošajā mājvietā Hanzas ielā 22. Kā centrs ir iejūtas jaunajās telpās? Kādus spriedumus par pirmajiem sešpadsmit gadiem varam izdarīt jau šobrīd? Kopš dibināšanas 2009. gadā Kim? sadarbojies gan ar jauniem, gan jau pazīstamiem māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, filosofiem, tulkotājiem un domātājiem, tiecoties sniegt atsaucīgu kontekstu viņu darbiem un padarīt kritiskas prakses pieejamas plašākai auditorijai. Šajā institūcijai tik svarīgajā brīdī “Ēdene: Saldie sešpadsmit” māksliniekiem un skatītājiem vaicā, ko nozīmē no jaunieša kļūt par pieaugušo, no amatiera – par ekspertu, no ideālisma pāriet uz reālismu, un kā pieņemt šī pārmaiņu procesa pavadoni  apjukumu – un ar to strādāt.

Glimt er tilbake på vinnersporet og panelet oppsummerer sesongen etter en tredjedel er unnagjort. Klitten er tilbake med hiten og det nærmer seg en løsning på mysteriet i Perler og Svin.

Šogad aprit 100 gadi kopš dibināts Cēsu muzejs. Simtgadei veltītā izstāde „Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētājiem skatāma no 30.maija. Ekspozīcija atklāj muzeja veidošanās un attīstības sākumposmu, kad krājuma pamatu veidoja kādreizējo muižu un biedrību kolekcijas. Izstāde top kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu „Latviešu grāmatai 500”.  Izstāde būs aplūkojama gadu. Pavisam neilgu laiku muzejam ir jauna direktore - Elīna Kalniņa, par tuvākajā nākotnē iecerēto jautājam viņai.  

Za slovy o sviních si stojím, nikoho jsem konkrétně nejmenoval, a tím pádem jsem nikoho neurazil. V pořadu Echo Prime Time to řekl vládní koordinátor strategické komunikace státu Otakar Foltýn. Podle něj je zásadní, aby Česká republika strategickou komunikaci měla, v současné podobě je ale podle něj odbor příliš malý a příliš chudý. Bývalý člen ODS a dlouholetý někdejší europoslanec Jan Zahradil uvedl, že stratkom je „ptákovina“ a že Foltýnova pozice je zbytečná. Celou debatu můžete vidět zde.V nedělním pořadu Echo Prime Time došlo na ostrý střet mezi Foltýnem a Zahradilem. Foltýn zvedl, že odbor strategické komunikace stát potřebuje. „Je potřeba, ale se zásadními úpravami, protože pro to, co má plnit, je příliš malý a příliš chudý. Pokud má někdo představu, že každý má tiskového mluvčího nebo že premiér zvládne všechno odkomunikovat sám a nepotřebuje žádné úředníky, tak ať se podívá na dobu covidu,“ uvedl Foltýn s tím, že komunikace během covidu byla chaotická.Dodal, že se nedomnívá, že by během pandemie byly ostrakizovány názory, že covid unikl z laboratoře. „Já jsem si ničeho takového nevšiml, ta debata je tu pořád – za nás jak tu sedíme, tak je jedno, jestli to uteklo čínským komoušům z laboratoře nebo nějaký Číňan chtěl změnit svět, to nevím a je to úplně jedno. Šlo o to, jakým způsobem na tu situaci ty státy reagovaly,“ řekl Foltýn.

"Så er der klapjagt å de rige svin", siger rigmanden Rasmus i den danske krimiserie 'Reservatet'. Serien topper lige nu top-10-listen over ikke-engelsksprogede serier på Netflix. Men serien har også startet en debat om måden, rige mennesker bliver portrætteret på i medierne, serier og i film. Er det synd for de velhavende, når de bliver portrætteret som amoralske rige svin? Bør vi i stedet takke de rige? Eller er det vigtigt med fokus på blinde vinkler og magtstrukturer i vores samfund? Medvirkende: Ingeborg Topsøe, manuskriptforfatter på Reservatet. Anne Sophia Hermansen, kulturkommentator, Weekendavisen og radiovært, Damerne Først. Kristian von Hornsleth, kunstner. Matthias Dressler-Bredsdorff, skribent, Information. Rune Møller Stahl, senioranalytiker, Oxfam Danmark. Thomas Bernt Henriksen, erhvervskommentator, Berlingske. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup & Gitte Hansen. Producer: Siw Søby Rasmussen.

"Så er der klapjagt å de rige svin", siger rigmanden Rasmus i den danske krimiserie 'Reservatet'. Serien topper lige nu top-10-listen over ikke-engelsksprogede serier på Netflix. Men serien har også startet en debat om måden, rige mennesker bliver portrætteret på i medierne, serier og i film. Er det synd for de velhavende, når de bliver portrætteret som amoralske rige svin? Bør vi i stedet takke de rige? Eller er det vigtigt med fokus på blinde vinkler og magtstrukturer i vores samfund? Medvirkende: Ingeborg Topsøe, manuskriptforfatter på Reservatet. Anne Sophia Hermansen, kulturkommentator, Weekendavisen og radiovært, Damerne Først. Kristian von Hornsleth, kunstner. Matthias Dressler-Bredsdorff, skribent, Information. Rune Møller Stahl, senioranalytiker, Oxfam Danmark. Thomas Bernt Henriksen, erhvervskommentator, Berlingske. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup & Gitte Hansen. Producer: Siw Søby Rasmussen.

"Så er der klapjagt å de rige svin", siger rigmanden Rasmus i den danske krimiserie 'Reservatet'. Serien topper lige nu top-10-listen over ikke-engelsksprogede serier på Netflix. Men serien har også startet en debat om måden, rige mennesker bliver portrætteret på i medierne, serier og i film. Er det synd for de velhavende, når de bliver portrætteret som amoralske rige svin? Bør vi i stedet takke de rige? Eller er det vigtigt med fokus på blinde vinkler og magtstrukturer i vores samfund? Medvirkende: Ingeborg Topsøe, manuskriptforfatter på Reservatet. Anne Sophia Hermansen, kulturkommentator, Weekendavisen og radiovært, Damerne Først. Kristian von Hornsleth, kunstner. Matthias Dressler-Bredsdorff, skribent, Information. Rune Møller Stahl, senioranalytiker, Oxfam Danmark. Thomas Bernt Henriksen, erhvervskommentator, Berlingske. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup & Gitte Hansen. Producer: Siw Søby Rasmussen.

Chief Happiness Officer a budoucnost práce V další epizodě jsme si povídali s Michalem Šrajerem, prvním Chief Happiness Officerem v České republice, spolumajitelem Red Button EDU a organizátorem největší leadership konference Happiness@Work. Michal sdílí jedinečnou perspektivu na to, jak vytvářet firemní kulturu, kde jsou lidé skutečnými lidmi, nikoliv jen zdroji. Po letech zkušeností s budováním motivujících pracovních prostředí v mnoha firmách přináší pohled na budoucnost práce ovlivněnou exponenciálním vývojem technologií. Dozvíte se: Proč byla u nich ve firmě "možnost klidně spát" jedna z klíčových hodnot Proč je zdraví základem rovnice úspěchu spolu s výsledky, růstem a vztahy Co je strategie prvního kroku pro budování dlouhodobých návyků Co se skrývá za konceptem "desetiboje pro stoleté" Proč je exponenciála svině a jak z ní dělat praktického parťáka Michal připomíná, že propast mezi tím, co víme, že bychom měli dělat pro zdraví, a tím, co skutečně děláme, je jedním z největších problémů. Díky své expertní kombinaci na pomezí moderních technologií a well-beingu nám nabízí vhled do toho, jak budovat systémy, ve kterých mohou lidé fungovat nejlépe. Užijte si poslech! Celé epizody zde: https://www.forendors.cz/pavel6

Morten Messerschmidt besøger Borgen Unplugged. Vi taler om at være højreorienteret, om kampen mod DR, om synet på Trump og om at leve fint med, at Dansk Folkeparti er skrumpet til at være under en fjerdel i størrelse i forhold til storhedstiden. Ugens gæsteanalytiker er JP's Niels TH. Dahl. Vi vender det væsentlige i dansk politik – bl.a. SF's landsmøde, Moderaternes årsmøde og de mærkbare forskydningerne i meningsmålinger, som den internationale situation giver i det hjemlige magtforhold. Martin Flink stiller spørgsmålene. Anders Langballe har svarene.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 13. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Uvis Helmanis (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:52 – šodien raidījumā; 0:02:53 – 1:07:33 – uzvaru svinēšana un pārdzīvojumi par zaudējumiem; 1:08:15 – 1:42:39 – jaunie sportisti - toreiz un tagad.

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina tika nodibināta 1795. gadā. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kurš uztur un kopj Latvijas pirmās augstākās mācību iestādes atmiņu. Šogad, Academia Petrina dibināšanas 250. gadadienā, tiks rīkoti vairāki pasākumi, pirmais no tiem jau 18. februārī, kad muzejā stāstīs stāstus par akadēmijas pirmajiem audzēkņiem. 

Koalīcija Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs vadītāja vietnieci Santu Purgaili. Baltijas valstu enerģētikas ministri: esam gatavi sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu. Kritisko infrastruktūru sargās pastiprināti. Svinīgā ceremonijā NBS komandiera amatā stājas Kaspars Pudāns. Asins krājumu trūkuma dēļ ierobežotas plānveida operācijas.

(Ne)bezpečí #45 s vládním koordinátorem strategické komunikace o schopnosti Čechů podporovat svůj stát, slovenském premiéru Ficovi a trestním oznámení na vojenské zpravodajce

NYTÅRSSPECIAL: Fra manglende respekt til umulige forhandlinger - hvem var din ministertids værste kollega? Det spørger Simon Emil Ammitzbøll-Bille om i dagens afsnit af Ajour. Her har han samlet højdepunkter fra de mere end 100 ministre, der har været forbi podcasten Ministertid.Vært: Simon Emil Ammitzbøll-Bille, tidligere økonomi- og indenrigsminister, og Ida Thagesen, podcastredaktør på AltingetProducere: Albert Andsager Klingenberg, redaktionsassistenter på Altinget Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

NYTÅRSSPECIAL: Fra manglende respekt til umulige forhandlinger – hvem var din ministertids værste kollega? Det spørger Simon Emil Ammitzbøll-Bille om i dagens afsnit. Her har han samlet højdepunkter fra de mere end 100 ministre, der har været forbi podcasten.Vært: Simon Emil Ammitzbøll-Bille, tidligere økonomi- og indenrigsminister, og Ida Thagesen, podcastredaktør på AltingetProducere: Albert Andsager Klingenberg, redaktionsassistenter på Altinget Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Svētku uguņošana, gaisa baloni un pat konfeti, ja tie pēc izlietošanas netiek savākti, atstāj negatīvu iespaidu uz apkārtējo vidi. Kā svinēt droši un atbildīgi, nepazaudējot svētku noskaņojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Madara Merle, pavārs Renārs Purmalis un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. Lai mazinātu atkritumu daudzumu, kas rodas svētku laikā, raidījuma viesi aicina padomāt par sirsnīgām, vienkāršām un jēgpilnām dāvanām. Mudinājums ir izvēlēties vairāk nemateriālas dāvanas, kuras neprasa daudz iesaiņojamo materiālu, piemēram, uzdāvināt teātra, kino vai kāda cita pasākuma apmeklējumu; rūpīgāk pārdomāt arī pārtikas iegādi, lai pēc tam nebūtu daudz jāmet laukā. Savukārt ierakstā atgādinām par drošību šajā svētku laikā. Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir gada tumšākais laiks un šai laikā dedzinām sveces gan Adventes vainagā, gan eglītē. Uzņēmuma "FN serviss" pārstāvis Dzintars Ludženieks aicina neaizmirst par ugunsdrošības noteikumiem.

Když revoluce Fidela Castra začátkem roku 1959 ovládla Kubu, vypadalo to, že vztahy se Spojenými státy a ostrovem se nezhorší. Brzy ale začal nový režim znárodňovat americké podniky a USA začaly připravovat protiakci. K té došlo za vlády Johna F. Kennedyho. Vylodění kubánských emigrantů v Zátoce sviní byl ale debakl a Castro jen posílil. Režim, který vytvořil, vládne Kubě dodnes. Vylodění v roce 1961 je druhým dílem minisérie pořadu Téma Plus s podtitulem Vojenské intervence.

Der var engang så dejligt ude på landet – med stråtækte, hvidkalkede bondegårde, gule kornmarker og heste og køer, der løftede hovederne og gloede på os, når vi kom forbi. Inde i staldene levede grise og køer. Under kærligt opsyn og kyndig pleje af bonden. Men sådan er det ikke længere. Før levede grisene nærmest et helt liv på de danske svinefarme. I dag sender vi millioner af smågrise ud landet i lastbiler, hvor de 3 måneder gamle dyr bliver anbragt i flere etager og bumler ned gennem Europa.  Dagens gæst i 'Du lytter til Politiken' er Politikens Lars Halskov, som har været på tur med en svinetransporter til Polen. Han taler om, hvordan dyrene oplever den lange tur, og om man ligefrem kan tale om en slags samfundskontrakt mellem svineavlerne og os andre, der er blevet brudt.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Letošní úroda jablek je v ovocnářské oblasti v okolí Svinčan na Chrudimsku velmi slabá. Jarní mrazíky udělaly své. Místní zahradník a předseda tamního Českého zahrádkářského svazu Ladislav Kubelka doporučuje zahrádkářům pěstovat spíše drobnější ovoce.

Vystudoval ekonomii, ale nikdy se jí nevěnoval. Uchvátilo ho totiž herectví a rejstřík postav má opravdu pestrý. Zahrál si vraha, dobrosrdečného anesteziologa i komunistu. Letos navíc vyrazí na turné se skupinou KTO, která slaví 60 let na hudební scéně.

Hanna har gjort bort sig totalt på röda mattan och Lojsan spekulerar i hollywooddrama. Förutom att intervjun med Blake Lively blev allt annat än vad Hanna tänkt sig, så chockerades hon av kändisars nonchalans. Vad beror det på? Stress, press eller ligger det något mer bakom det...?

V Česku je nyní módní stěžovat si na absenci kvalitně veřejné debaty. Debaty založené na absolutní svobodě slova, bez okřikování, nálepkování a posouvání významů. Nejvíce samozřejmě naříkají ti, kdo se sami označují za bojovníky za svobodu slova a zdravý rozum. Jeden by jim i přitakal. Pokud by tedy právě oni nebyli paradoxně těmi, kdo racionální debatu ničí a svobodu slova nesnášejí. Nevěříte? Předvedu to.

Herečku Lenku Krobotovou můžete aktuálně potkat na Letních shakespearovských slavnostech v roli lady Macbeth nebo také na jevišti Dejvického divadla, které uvedlo rodinnou inscenaci Kuš, svině! Jak tyto role prožívá? A jak se cítí, když v hledišti sedí Martin Hilský? „Máme z toho vždycky zdravý respekt. O to víc mě potěšilo, že z naší produkce neodešel,“ přiznává herečka.Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Herečku Lenku Krobotovou můžete aktuálně potkat na Letních shakespearovských slavnostech v roli lady Macbeth nebo také na jevišti Dejvického divadla, které uvedlo rodinnou inscenaci Kuš, svině! Jak tyto role prožívá? A jak se cítí, když v hledišti sedí Martin Hilský? „Máme z toho vždycky zdravý respekt. O to víc mě potěšilo, že z naší produkce neodešel,“ přiznává herečka.

Den blomstrende gule raps lyser op i landskabet. Græs, korn, roer, majs - det danske landbrug er allestedsnærværende, når man bevæger sig igennem det ganske land. Du ser køer, der græsser på marken, små lam, der hopper lystigt rundt og et par heste i en fold. Det ligner idyl. Men et dyr er stort set fraværende. Grisen. Den er faktisk nærmest usynlig. Mange kommer kun ud når de skal transporteres fra stald til slagteri. Hvert år producerer vi 30 millioner konkurrencedygtige svin til verdensmarkedet. Men før de eksporteres, ja, så lever de i enorme produktions-optimerede staldanlæg. Anlæg som ganske få danskere har adgang til. Marie Sæhl, klima- og miljøjournalist ved Dagbladet Information, fortæller, hvad det er for et liv, millioner af hemmelige svin lever derinde bag staldens anonyme vægge. Vært: Anna Ingrisch. Program publiceret i DR Lyd d. 23/5.

In this episode of the BackTable Podcast, guest host Dr. Krishna Amuluru interviews Dr. Fawaz Al-Mufti about recent trials on large core strokes and how they may impact practice. Dr. Al-Mufti is a practicing neurointerventionalist and serves as the Associate Chair of Neurology for Research at New York Medical College. Dr. Al-Mufti examines the cost-effectiveness and socioeconomic implications of successful treatment of patients with large core strokes. The doctors highlight various stroke thrombectomy trials including the RESCUE-Japan, SELECT2 Trial, and TENSION trials. The discussion also covers how these findings affect thrombectomy expansion in lower resource settings and the future outlook of endovascular thrombectomy procedures. --- CHECK OUT OUR SPONSOR RADPAD® Radiation Protection https://www.radpad.com/ --- SHOW NOTES 00:00 - Introduction 02:53 - Large Ischemic Core Infarcts 06:06 - The Importance of ASPECTS 11:59 - Large Ischemic Core Trials 23:37 - Socioeconomic Implications of Thrombectomy 38:08 - The Future of Thrombectomy --- RESOURCES Mission Thrombectomy: https://missionthrombectomy.org/ The Alberta Stroke Program Early CT score (ASPECTS): A predictor of mortality in acute ischemic stroke: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8515558/ Endovascular thrombectomy after large-vessel ischaemic stroke: a meta-analysis of individual patient data from five randomized trials (HERMES Study): https://doi.org/10.1016/S0140-6736(16)00163-X Thrombectomy for Stroke at 6 to 16 Hours with Selection by Perfusion Imaging (DEFUSE III Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa1713973 Thrombectomy 6 to 24 Hours after Stroke with a Mismatch between Deficit and Infarct (DAWN Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa1706442 Endovascular Therapy for Acute Stroke with a Large Ischemic Region (RESCUE-Japan Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa2118191 Trial of Endovascular Thrombectomy for Large Ischemic Strokes (SELECT2 Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2214403 TESLA Trial: Rationale, Protocol, and Design: https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/SVIN.122.000787 Endovascular thrombectomy for acute ischaemic stroke with established large infarct: multicentre, open-label, randomized trial (TENSION Trial): https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0140673623020329 Evaluation of acute mechanical revascularization in large stroke (ASPECTS ⩽5) and large vessel occlusion within 7 h of last-seen-well: The LASTE multicenter, randomized, clinical trial protocol: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37462028/ Trial of Endovascular Therapy for Acute Ischemic Stroke with Large Infarct (ANGEL-ASPECT Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2213379 Acute endovascular stroke therapy (Dr. Mike Chen Review): https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20535000/ Mechanical thrombectomy is cost-effective versus medical management alone around Europe in patients with low ASPECTS (European Cost Effectiveness Study): https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10313965/ Mechanical Thrombectomy Global Access For Stroke (MT-GLASS): A Mission Thrombectomy (MT-2020 Plus) Study: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10313965/ Noncontrast Computed Tomography vs Computed Tomography Perfusion or Magnetic Resonance Imaging Selection in Late Presentation of Stroke With Large-Vessel Occlusion: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8576630/