Podcasts about svin

I denne udgave af Fjerkræmagasinet får Anders og Jesper besøg af Jeppe Mouritzen, der både sidder i Landbrug & Fødevarer og driver rugeægsproduktion hjemme ved Korning. Vi kommer med ind i en produktionsgren, som Jeppe selv kalder “den glemte produktion” – nemlig arbejdet med de forældredyr, der lægger de befrugtede æg, som senere bliver til slagtekyllinger. Der bliver talt om haner, høns, foder, gulvæg, sortering og hvorfor hygiejne og smittebeskyttelse fylder så meget i hverdagen. Jeppe fortæller også om vejen fra svin til rugeæg, om ønsket om at give bedriften videre til en ung landmand – og om relationen til dyrene, selv når der går 30.000 under samme tag. Velkommen til Fjerkræmagasinet, hvor Anders Lau sammen med Jesper Kjærulff Hansen nørder i alt det, der rør sig indenfor fjerkræbranchen. Fjerkræmagasinet udkommer som udgangspunkt den anden onsdag hver måned, og præsenteres i samarbejde med Hornsyld Købmandsgaard. God fornøjelse!

"Neatliekamās sarunas" viešņa - Mazās Mežotnes pils saimniece, tēlniece Regīna Deičmane. Uzzinām, kā sākusies Mazās Mežotnes pils vasaras sezona un kādas solās būt Pētera Vaska 80. dzimšanas dienai veltītās "Svinības" 6. jūnijā, kurās piedalīsies krietns mūziķu pulks, un kurām sagatavoti  sen nedzirdēti un nedaudz piemirsti instrumentālie skaņdarbi un dziesmas. Kas tie būs, paliks noslēpums līdz pat koncerta sākumam... Sarunā - arī par pārējiem Mazajā Mežotnes pilī plānotajiem vasaras koncertiem, par Pētera Vaska fonda darbību un vēl citām ārpusmuzikālām norisēm šajā kultūrvietā. Regīna stāsta arī par rosību darbību atjaunojušajā Mežotnes pilī, kur 6. jūnijā tiks atvērta vēsturiska izstāde "Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās". Regīna Deičmane: Pētera Vaska jubilejai veltītā koncerta "Svinības" ideja radās pusotru gadu atpakaļ, tiekoties ar Juri Vaivodu. Viņam bija nodoms iet un skatīt, kādas un kur vēl varētu būt saglabājušās Pētera Vaska radītas notis, kuras nav lietā liktas ļoti sen. Mani šī ideja ārkārtīgi uzrunāja, jo sapratu - jā, jubilejas koncertu būs ļoti daudz, ļoti skaisti, īpaši, visi veltīti Pēterim Vaskam viņa jubilejā, bet mums ir jāveido kaut kas atšķirīgs. Pirmkārt, mums ir kamerzāle, mēs nevaram aicināt lielu sastāvu. Mums ir daudz un interesanti kamermūzikas koncerti bijuši, bet šis, ar tik lielu un daudzveidīgu sastāvu, būs arī mums liels izaicinājums. Taču tieši tas man šķita interesanti un uzrunājoši. Gribējās, lai arī pats Pēteris var dzirdēt kaut ko citādu un lai tās arī viņam būtu svētku sajūtas un svinības. Tā kā piedalās tik daudz mūziķu un aktieru, dzima nosaukums “Svinības”. Rūta Paula: Koncertam ir apakšvirsraksts vai moto “Sen nedzirdēti un nedaudz piemirsti instrumentālie skaņdarbi un dziesmas”, tātad notiks gan spēlēšana, gan dziedāšana. Kas būs šajā kuplajā mūziķu pulkā? Regīna Deičmane: Es, protams, vienmēr vēlos, lai piedalītos tie, kas pie mums jau ir bijuši, kam ir bijusi iespēja daudz spēlēt Pētera Vaska mūziku. Tie ir Magdalēna Geka, Daniils Bulajevs, Guna Šnē, Jevgēnija Frolova, Mikus Bāliņš, Amanda Tauriņa, Matīss Eisaks, Guntis Kuzma, Agnese Egliņa, Jenss Emīls Holms un Artūrs Noviks. Tā kā sadarbojamies ar Juri Vaivodu, dabiska doma bija, ka noteikti ir vajadzīgs arī jaunais, brīnišķīgais Dailes 10. studijas vokālistu sastāvs. Aicināti ir Agate Grīnhofa, Katrīna Altenberga, Ralfs Puzāns un nu jau Lielo mūzikas balvu guvušais Eduards Rediko. Taču zvaizgnes vēl saslēdzās tā, ka mums būs arī divi ļoti slaveni aktieri, un tie ir Agnese Budovska un Kārlis Arnolds Avots. Kad iecere radās, vēl nezinājām par lielajiem panākumiem Kannu kinofestivālā un Agneses apbalvojumiem, bet mēs ļoti priecājamies, ka būs mūzika, kas Pēterim Vaskam tapusi jaunībā, un to atskaņos šie jaunie aktieri. Man liekas, tas varētu būt pavisam cits skatījums, citas sajūtas, kā viņi to uztver. Domāju, ka būs ļoti interesanti. Rūta Paula: Paredzu, ka klausītāju interese ir liela! Regīna Deičmane: Man jau nākas domāt, kur lai visus ietilpina (smejas)! Mums ir svarīgi, lai šeit ir cilvēki, kas ir gan Pēterim Vaskam, gan Mežotnei tuvi. Domāju, ka būs jauki pēc tam arī satikties un aprunāties. Liels pārsteigums tas būs arī pašam komponistam. Mēs turam dziļā slepenībā, kuri skaņdarbi izskanēs, kuras notis ir atrastas un digitalizētas. Domāju, ka viņam būs liels, liels pārsteigums. Tāds arī ir mūsu mērķis, tāpēc mēs vairāk par programmu šobrīd neko nevaram teikt, bet paldies “Klasikai”, kuri ierakstīs šo koncertu, un priecājos, ka arī visiem citiem būs pieejams šis koncerts.  

Värsta dagen på året i huvudstaden är förbi (Stockholm Marathon-dagen). Danyel Couet gästar för att ge Hanna och Christopher tips på hur de kan förbättra sina horribla matvanor och killen på Hannas Reels. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Avsnittsbeskrivning: Värsta dagen på året i huvudstaden är förbi (Stockholm Marathon-dagen) och Christopher var fem minuter från att fastna under marken i flera timmar. Böter till alla as som paxar solstolar på semester. Dan Ekborg-veckan, dag tre är här och Christopher byter ut sin dagliga anekdot mot en lite mer faktabaserad kärlekshistoria. Danyel Couet gästar för att ge Hanna och Christopher tips på hur de kan förbättra sina horribla matvanor och bjuder på lyxsallad. Mannen som inte kunde opereras för magen var för stor. Maria Bornhöft gästar och berättar om vänsterprofilerna Cenk Uygur och Hasan Piker som stoppas från att få komma in i Storbritannien. Killen på Hannas reels som matar kråkor för att de ska försvara hans bondgård mot hökar.Programledare: Christopher Garplind & Hanna Hellquist

Nacionālā Kino centra rīkotais Dokumentālo filmu forums "Baltic Sea Docs" šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 6. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību, savukārt filmu programma būs skatāma kino izrādīšanas vietās Rīgā un reģionos, kā arī tiešsaistē www.filmas.lv. Jubilejas ietvaros notiks diskusijas un prezentācijas, kā arī ukraiņu režisora Romana Bondarčuka fotogrāfiju skate un filmām veltīta izstāde. Reportāžu no forumam veltītās preses konferences piedāvā Ieva Zeidmane. Viss par forumu šeit!

2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse. 29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā. No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē. Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

Zahrádkáři se dočkali. Je tu květen a začínáme sázet teplomilné rostliny na venkovní záhony. Zahradníci ale přes zjevné oteplování radí vyčkat se sázením tzv. po zmrzlých.

Zahrádkáři se dočkali. Je tu květen a začínáme sázet teplomilné rostliny na venkovní záhony. Zahradníci ale přes zjevné oteplování radí vyčkat se sázením tzv. po zmrzlých.

Zahrádkáři se dočkali. Je tu květen a začínáme sázet teplomilné rostliny na venkovní záhony. Zahradníci ale přes zjevné oteplování radí vyčkat se sázením tzv. po zmrzlých.

Kontrollen med dyrevelfærd i danske grisestalde er stærkt mangelfuld, og myndighederne opdager og straffer ikke alvorlige problemer effektivt. Sådan lyder konklusionen i en ny rapport fra Statsrevisorerne. Skal landmændene i svineproduktionen udsættes for mere kontrol? Skal flere landmænd politianmeldes, hvis de bryder reglerne om dyrevelfærd i svinestaldene? Og skal fødevareministeriet lukkes? Det er spørgsmålene i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Franciska Rosenkilde, politisk leder, Alternativet Søren Stig Andersen, forsker i dyreret ved Københavns Universitet. H.C. Gæmelke, Landbrug & Fødevare Gris Marie-Louise Boisen Lendal, Direktør og medstifter Frej Christian Fromberg, kampagneleder Greenpeace Kim Edberg, dyrevelfærdsordfører Danmarks Demokraterne Vært: Mathias Pedersen Tilrettelægger: Oliver Breum Producer: Louise Reumert

Kontrollen af dyrevelfærden hos de danske svin får kritik i en ny rapport, men hvad er problemet med det egentlig? Få dage før det formodede attentatforsøg mod Donald Trump, lavede komiker og tv-vært Jimmy Kimmel en enkejoke om Trumps kone Melania. Så nu kræver Trump-familien ham endnu engang fyret. En amerikansk elitesoldat er blevet afsløret i at spille penge på angrebet mod Venezuela, som han selv var involveret i. Hans historie fortæller samtidig om en tendens, hvor flere og flere spiller penge på krig og katastrofer. Vært: Adrian Busk. Medvirkende: Agnete Finnemann Scheel, klimajournalist, DR. Laura Haaber Ihle, Ph.d. og techfilosof.

Kontrollen med dyrevelfærd i danske grisestalde er stærkt mangelfuld, og myndighederne opdager og straffer ikke alvorlige problemer effektivt. Sådan lyder konklusionen i en ny rapport fra Statsrevisorerne. Skal landmændene i svineproduktionen udsættes for mere kontrol? Skal flere landmænd politianmeldes, hvis de bryder reglerne om dyrevelfærd i svinestaldene? Og skal fødevareministeriet lukkes? Det er spørgsmålene i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Franciska Rosenkilde, politisk leder, Alternativet Søren Stig Andersen, forsker i dyreret ved Københavns Universitet. H.C. Gæmelke, Landbrug & Fødevare Gris Marie-Louise Boisen Lendal, Direktør og medstifter Frej Christian Fromberg, kampagneleder Greenpeace Kim Edberg, dyrevelfærdsordfører Danmarks Demokraterne Vært: Mathias Pedersen Tilrettelægger: Oliver Breum Producer: Louise Reumert

Kontrollen med dyrevelfærd i danske grisestalde er stærkt mangelfuld, og myndighederne opdager og straffer ikke alvorlige problemer effektivt. Sådan lyder konklusionen i en ny rapport fra Statsrevisorerne. Skal landmændene i svineproduktionen udsættes for mere kontrol? Skal flere landmænd politianmeldes, hvis de bryder reglerne om dyrevelfærd i svinestaldene? Og skal fødevareministeriet lukkes? Det er spørgsmålene i dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Franciska Rosenkilde, politisk leder, Alternativet Søren Stig Andersen, forsker i dyreret ved Københavns Universitet. H.C. Gæmelke, Landbrug & Fødevare Gris Marie-Louise Boisen Lendal, Direktør og medstifter Frej Christian Fromberg, kampagneleder Greenpeace Kim Edberg, dyrevelfærdsordfører Danmarks Demokraterne Vært: Mathias Pedersen Tilrettelægger: Oliver Breum Producer: Louise Reumert

Stāsta Tallinas Universitātes jaunākā pētniece, doktorante, vēsturniece, Mg. hist. Rūta Bruževica. Pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Mūsdienās mums karnevāla nosaukums saistās ar Venēciju, Brazīliju un katoliskām zemēm tepat Eiropā. Reti iedomājamies, ka pirms vairāk kā 500 gadiem, karnevāls bija ļoti ierasta tradīcija tepat Rīgā. Gan mūsdienās, gan viduslaikos karnevāls notika tieši pirms lielā gavēņa, kas sākās 40 dienas pirms Lieldienām. Lai gavēni godam izturētu, nedēļu pirms tā pieņemts pieēsties, dzīrot, dejot un ālēties, maskējoties jeb darīt gandrīz visu, kas pretējs gavēņa laika atturībai. Viduslaikos to, ko mūsdienās saucam par karnevālu, Rīgā sauca par vastlāvi, kas viduslejasvācu valodā nozīmēja gavēņa priekšvakaru. Par vastlāvja svinībām viduslaiku Rīgā visvairāk zinām no Rīgas Melngalvju brālības dokumentos pierakstītā – viņu šrāgām, rēķinu grāmatām, kā arī detalizētajiem karnevāla noteikumiem no 16. gadsimta sākuma. Kaut arī visplašāk vastlāvi viduslaiku Rīgā svinēja tieši turīgi tirgotāji no Melngalvju brālības un Lielās Ģildes, kā arī pilsētas rātskungi, domājams, ka mazāka apjoma svinības noturēja arī citi pilsētas iedzīvotāji un brālības. Viduslaiku beigās Melngalvji Rīgā svinēja vastlāvi divu nedēļu garumā, iekļaujot programmā dažādus pasākumus savā lokā, kā arī ielūdzot viesus un radot svētku atmosfēru visā pilsētā. Oficiālā svētku atklāšana notika trešdienā nedēļu pirms pelnu trešdienas, ar mūziku, svinīgām runām un mielošanos ar ēdieniem un dzērieniem zālē, kas bija izdekorēta svētkiem. Ceturtdienā Melngalvji svinības izveda ārpus sava nama, kur tie ar simbolisku parādi caur vārtiem ieveda karnevāla svētkus pilsētā. Atklājot vastlāvja svinības pilsētā, šajā un citās dienās notika dejas gan Melngalvju nama zālē, gan tirgus laukumā, gan deju parāde uz pilsētas Rāti un Lielo Ģildi, lai aizvestu karnevālu pie pārējiem pilsētas tirgotājiem. Turpmākajās dienās norisinājās alus vakari, kā arī mielasti ar dejām, uz kurām tika aicināti viesi, tostarp dāmas. Tā kā Melngalvji bija jauni un neprecēti tirgotāji, kas vēl apguva savu tirgotāja amatu, šādi pasākumi varēja būt laba iespēja iepazīties un padejot ar pilsētas jaunavām, kuras arī bija no labām tirgotāju ģimenēm. Melngalvju šrāgas arī iekļauj noteikumus, kā būtu jāapietas ar dāmām, kas uzaicinātas ciemos, un, galvenais, – cik dejas viņām jāvelta vakara gaitā un kā jāielūdz uz nākamo deju vakaru. Mielasti turpinājās katru vakaru, līdz pelnu trešdienas priekšvakarā galdā jau tika celta siļķe, lai atzīmētu gavēņa sākumu. Ceturtdienā pēc pelnu trešdienas Melngalvji pulcējās agrā dievkalpojumā Svētā Pētera baznīcā, bet vakarā ar dejojošo parādi cauri pilsētai atkal izveda svētkus pa Smilšu vārtiem. Melngalvji svinēšanu gan turpināja gandrīz vēl nedēļu un tikai nākamajā otrdienā naksnīgajā tirgus laukumā sadedzināja bluķi, kas noslēdza vastlāvi pavisam. Vēlākajos gadsimtos Reformācijas ietekmē daudzas svētku tradīcijas, tostarp vastlāvis, izzuda. Taču paražas pirms gavēņa kārtīgi pieēsties, dejot, pārģērbties un iet pie kaimiņiem, kā arī sadedzināt bluķi, joprojām pastāv Meteņa svētku tradīcijā. Pēdējo gadu Meteņu svinību atgriešanās Rīgas rātslaukumā nav tikai folkloras tradīciju adaptēšana pilsētā – tā ir arī viduslaiku svētku atgriešanās Rīgas vecajā centrā.

27. aprīlī plkst. 19.00 Ziemeļrīgas Kultūras apvienības VEF Kultūras pilī notiks Bērnu un jauniešu centra "Rīgas Skolēnu pils" 85 gadu jubilejai veltīts koncerts "Mīlestības klaips", par kuru "Klasikai" plašāk vēsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Inga Cimiņa un koklētāju ansambļa "Austriņa" mākslinieciskā vadītāja Iveta Tauriņa. Koncertā piedalīsies Tautas deju ansamblis "Uguntiņa", teātris "Zīļuks", meiteņu kamerkoris "Tonika", meiteņu koris "Rīga", koris "Accolada", folkloras kopa "Kokle", koklētāju ansamblis "Austriņa", akordeonistu ansamblis "Opuss", Uģa Rozes vokālā studija, ģitārspēles pulciņš, mūsdienu deju grupa "Karkadē", sporta deju studija "Dzintarjūra", kā arī pūtēju orķestris un kamerorķestris. Uz skatuves kopā ar audzēkņiem koncertstāstu veidos arī viņu skolotāji. Koncerta īpašie viesi – bijusī folkloras kopas "Kokle" dalībniece Katrīna Dimanta un dziedātājs, teātra "Zīļuks" bijušais vokālais pedagogs Mārtiņš Zvīgulis. "Mīlestības klaips" ir veltījums sirds darbam un ceļam, ko ejam kopā ar audzēkņiem, mantojumam, ko cauri paaudzēm nododam tālāk, veidojot savdabīgu tiltu starp tradīciju un laikmetīgu elpu. Tas ir veltījums radošumam, draudzībai un kopā būšanai, kas caur skatuvisko mākslu atklās bērnu un jauniešu talantu, izaugsmi un prieku par paveikto. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Inga Cimiņa, režisors – Edgars Niklasons, scenogrāfe – Signija Joce, producente – Zane Breidaka.

Tradīcijām bagātais deju kolektīvs „Vektors” svin desmitgadi ar pašreizējo tās vadītāju, un tam par godu rīko vērienīgu koncertu. Kultūras rondo sarunājamies ar horeogrāfi un „Vektora” vadītāju Dagmāru Bārbali un mūziķi Kasparu Bārbalu. 9. maijā Ogres Kultūras centrs Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblis “Vektors” ar vērienu svinēs ansambļa mākslinieciskās vadītājas, Dziesmu un deju svētku virsvadītājas un horeogrāfes Dagmāras Bārbales desmitgadi “Vektorā”. Desmit – tieši tik gadu pagājis, kopš ansambļa ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins nodeva 55 gadus ilgi turēto ansambļa vadības stafetes kociņu Dagmāras jaunajās, darbu mīlošajās un talantīgajās rokās. Nevilcinoties tās ansambļa vektoru pagriezušas vēl nebijušu projektu, spilgtu panākumu virzienā un padarījušas “Vektoru” par latviešu skatuviskās dejas radošo laboratoriju. Koncerta otrās daļas īpašais viesis būs “MM Orķestris”. Dzīvās mūzikas pavadībā “Vektors” izdzīvos daļu no deju uzveduma “Aiz ko garš pavasar's?” notikumiem, kā arī ļaus ieskatīties jauna uzveduma pirmajās deju skicēs.

Stāsta Tallinas Universitātes jaunākā pētniece, doktorante, vēsturniece, Mg. hist. Rūta Bruževica; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa Viduslaiku amatnieka dzīve noteikti bija aizņemta un piepildīta ar darbu, lai nodrošinātu savu un visas mājsaimniecības iztiku. Tomēr, arī viduslaiku cilvēki atrada laiku atpūtai un izpriecām. Arī viduslaiku Rīga itin bieži tapa par telpu svētkiem gan ar parādēm un dejām tās ielās, gan jautrību mājās un alus pagrabos. Daudzus viduslaiku rīdziniekus vienoja viņu amati un to ģildes, kas bija ne tikai darbu un ekonomiku regulējošas organizācijas. Amatnieki, kas apvienojās ģildēs, kopā arī svinēja svētkus, rūpējās par savu reliģisko pienākumu pildīšanu, un arī viens par otru - īpaši slimībā un nāvē, kad kopā izvadīja savus brāļus un māsas un aizlūdza par viņu dvēselēm. Viduslaikos daudzas amatnieku apvienības pielūdza kristiešu svētos, kurus bija izvēlējušies sev par aizbildņiem. Bieži šo svētku dzīve bija saistīta ar šo amatu, piemēram, Svētais Elīgijs daudzās pilsētās kļuva par zeltkaļu aizbildni, bet svētie Krispins un Krispiniāns bieži bija kurpnieku svētie aizbildņi. Svēto dienas bija vieni no svētkiem, ko atzīmēja viduslaiku amatu ģildes. Tad darbi bija jānoliek malā, jo, kā raksta Rīgas bārddziņu 15. gadsimta šrāgas, Dievs caur saviem mācekļiem ir runājis, ka svētas dienas jāietur, lai visi traucēkļi tiktu samazināti un lai katram būtu laiks sev. Dažādās svēto dienās amatu ģildes mēdza noturēt dievkalpojumus un mises savu aizgājušo biedru piemiņai, kā arī svinēt savus gada svētkus, kas iekļāva mielastu ar ēdieniem un dzērieniem. Šos svētkus, ko sauca “drunke”, amatnieki mēdza svinēt arī reizē ar svarīgiem baznīcas svētkiem, piemēram, Ziemassvētkos, Vasarsvētkos, kā arī Miķeļos un Jāņos jeb šo svēto dienās. Ierašanās uz ikgadējiem svētkiem amata ģildes biedriem bija obligāta, ja vien tie neatradās svešumā vai nebija saslimuši. Dažādos svētkos piedalījās arī amata ģimene – par to liecina šrāgu ieraksti, kas aizrāda, ka meistaram nevajadzētu savu sievu atstāt mājās “drunkes” laikā. Rīgas linaudēji, savukārt, aizrāda, ka bērniem nevajadzētu pasniegt dzērienus no stikla vai vara biķeriem, bet gan tikai no koka krūzēm, baidoties, ka viņi tās varētu saplēst. Svētki, kas vistiešāk bija saistīti ar amatnieku profesionālo dzīvi, tika organizēti tad, kad zellis pēc sava apmācību laika bija gatavs kļūt par patstāvīgu meistaru. Lai to izdarītu, viņam bija jāizgatavo savs meistarstiķis un darba kvalitāti jāapstiprina citiem meistariem un amata oldermanim. Ja process bija veiksmīgs, jaunais meistars kopā ar ģildes vecāko varēja doties pie pilsētas rātes un lūgt pilnu pilsonību. Šis notikums bija arī pienācīgi jānosvin amata kopienā. Daudzas šrāgas no viduslaiku Rīgas apraksta, ko tieši jaunajam meistaram bija jāliek uz galda saviem amata biedriem. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija muca alus, kas jaunajam meistaram jāatnes, bet uz galda bija jāliek arī mielasts, kas nereti bija atkarīgs no katra amata rocības. Rīgas linaudējiem bija jāatnes divas mucas alus, cepetis, šķiņķis un tik daudz maizes, cik nepieciešams. Savukārt, Rīgas mūrniekiem bija jāsarūpē arī divi labi sieri, divi cepeši un divi žāvējumi. Jaunā meistara svētkus mēdza apmeklēt ne tikai amata biedri ar ģimenēm, bet arī pa pārstāvim no Rīgas rātes un baznīcas. Mielasta mērķis nebija tikai dzīrot. Amatu šrāgas min, ka šī maltīte bija jāorganizē arī, lai visi amatnieki jauno meistaru pazītu. Kopīga maltīte viduslaikos bija gan sociāls, gan reliģisks rituāls, kas atsaucās uz maltītēm un dalīšanos ar ēdienu kopienā, kā tas attēlots stāstos no Jēzus dzīves. Viduslaiku rīdzinieki visdrīzāk jau zināja, ka kopīga maltīte saliedē un ļauj vienam otru iepazīt vislabāk.  

Volodimirs Zelenskis: Krievija ierobežo iedzīvotāju piekļuvi sociālajiem tīkliem, lai novērstu sacelšanos pret iespējamu vispārēju mobilizāciju. Lai stiprinātu reģionālos drukātos medijus, valsts gatava tam atvēlēt teju 293 tūkstošus eiro. Latvijas vīriešu hokeja izlases treniņiem šodien pievienojās vairāki potenciālie pasaules čempionāta sastāva spēlētāji. Pamazām uzlabojas atbalsta sistēma ģimenes vardarbībā cietušajiem; daudzi joprojām palīdzību nelūdz. Svinīgā ceremonijā 3. Latgales brigādes virsseržanta amatā iecelts štāba virsseržants Artūrs Pakers. Kas ir cieņa un necieņa pret valsts valodu? Par to Rīgas rātsnamā diskutēja eksperti.

Hun gik undercover i en svinestald. Ikke for at finde det værste, men for at se det almindelige. Det blev til fire uger blandt pattegrise med aflivninger, kastrationer, tidspres og en hverdag, hvor også det brutale kan føles normalt. Journalist Klara Trebbien Rasmussen fortæller, hvordan dansk svineproduktion ser ud indefra. Vært: Anna Ingrisch. Program publiceret i DR Lyd d. 7. april 2026.

Vai svētkus drīkst atzīmēt, vai tikai svinēt? Kā ir pareizi? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem raidījuma Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. "Jāpieņem, ka vārdam ir vairākas nozīmes (..) Atzīmēt var piezīmju grāmatiņā, atzīmēt var arī svētkus," norāda Andrejs Veisbergs. "Es nelietoju atzīmēt kopā ar svētkiem, bet man nav nekādu iebildumu, ka kāds to lieto. Varbūt ir mazliet atšķirība. Svinēt ir pamatīgi." Sanda Rapa norāda, ka Literārajā vārdnīcā vārdam atzīmēt ir noradīta nozīmē 'svinēt svētkus'. Tiesa, tā ir pēdējā no trim vārda nozīmēm. "Ir arī uzskats, ka atzīmēt ir nelatviskāks vārds nekā svinēt. Svinēt arī izklausās latviskāk," bilst Sanda Rapa.  

Tautas lietišķās mākslas studija “Valmiera” uzskatāma par vecāko Latvijā. Tā dibināta 1946. gadā, līdz ar to šogad atzīmē 80. dzimšanas dienu. Svētku reizē Valmieras muzejā aplūkojama izstāde “Rokas un pavedieni”, tomēr tā nav ierasta audēju izstāde. Starp 130 kilometriem baltu diegu ir vairākas reizes vairāk pavedienu, kas savstarpēji savīti austajos un adītajos darbos. Izstāde “Rokas un pavedieni” un tās pavadošie pasākumi ir iekļauti arī Latvijas Mākslas gada balvas norišu programmā, ko varēs apmeklēt no 13. līdz 19. aprīlim. 

Par muzikālo izrādi bērniem „Runcis zābakos” Dailes teātrī un mūzikas rakstīšanu izrādēm Kultūras rondo pārrunājam ar komponistu Jāni Lūsēnu. Ar komponistu runājam arī par gan dzejkoncertu, gan par īpaši pārinterpretēto "Zodiaka" albuma "Disko Alianse" koncertu, kas norisināsies 21. martā "Hanzas peronā", kur gan komponists būšot klausītāju rindās. Tiekamies arī ar izrādes „Runcis zābakos” radošo komandu.  Mārtiņa Meiera režijā Dailes teātrī top muzikāla izrāde bērniem „Runcis zābakos”. Reiz kādā omulīgā vakarā kopā sanāk bariņš draugu. Svinību iemesls? Kaķa dzimšanas diena! Un kā gan labāk svinēt manierīgo pūkaini, ja ne stāstot pasaku, kurā tas spēlē galveno lomu?  Šis būs stāsts ne tikai par mīlestību pret kaķiem, drosmi un slaveno Runci zābakos, bet arī par mūsdienās šķietami apdraudētu aktivitāti – dziedošu, rotaļīgu un radoši brīvu kopābūšanu. Kā no nekā uzburt kaut ko? Kā kopā stāstīt pasaku? Kurš vairs atceras, kā tur bija? Pirmizrāde 20. martā.

Hvor mange grise skal soen føde? Må den blive fikseret? Skal der skæres ned i antallet af svineproduktioner i Danmark? Landbruget og særligt vores grise er blevet en central del af valget. P1 Debat er taget ud til fremtidens landmænd på Dalum Landbrugsskole for at debattere visioner for landbruget og grisenes forhold. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Jeppe Bruus, FT-kandidat, Socialdemokratiet, Minister for Grøn Trepart Torben Povlsen, landmand og svineavler, FT-kandidat, Venstre Karsten Hønge, FT-kandidat, SF Jens Henrik Thulesen Dahl, FT-kandidat, DanmarksDemokraterne Chris Gregers Halling, lystfisker Victoria Velásquez, FT-kandidat, Enhedslisten Værter: Oliver Breum & Kaare Svejstrup

Hvor mange grise skal soen føde? Må den blive fikseret? Skal der skæres ned i antallet af svineproduktioner i Danmark? Landbruget og særligt vores grise er blevet en central del af valget. P1 Debat er taget ud til fremtidens landmænd på Dalum Landbrugsskole for at debattere visioner for landbruget og grisenes forhold. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Jeppe Bruus, FT-kandidat, Socialdemokratiet, Minister for Grøn Trepart Torben Povlsen, landmand og svineavler, FT-kandidat, Venstre Karsten Hønge, FT-kandidat, SF Jens Henrik Thulesen Dahl, FT-kandidat, DanmarksDemokraterne Chris Gregers Halling, lystfisker Victoria Velásquez, FT-kandidat, Enhedslisten Værter: Oliver Breum & Kaare Svejstrup

Hvor mange grise skal soen føde? Må den blive fikseret? Skal der skæres ned i antallet af svineproduktioner i Danmark? Landbruget og særligt vores grise er blevet en central del af valget. P1 Debat er taget ud til fremtidens landmænd på Dalum Landbrugsskole for at debattere visioner for landbruget og grisenes forhold. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Jeppe Bruus, FT-kandidat, Socialdemokratiet, Minister for Grøn Trepart Torben Povlsen, landmand og svineavler, FT-kandidat, Venstre Karsten Hønge, FT-kandidat, SF Jens Henrik Thulesen Dahl, FT-kandidat, DanmarksDemokraterne Chris Gregers Halling, lystfisker Victoria Velásquez, FT-kandidat, Enhedslisten Værter: Oliver Breum & Kaare Svejstrup

Valgkampen spidser til, mens vi går ind i dens sidste uge. Jakob og Esben dykker i dag ned i TV-duellen mellem de to statsministerkandidater, Troels Lund Poulsen og Mette Frederiksen, som blev sendt i går aftes på DR. Jakobs dom er, at der gik lidt for meget koncept i udsendelsen, og han savnede flere reelle politiske debatter. Debatten fik dog mere slagkraft mod slutningen, da Mette Frederiksen satte svin på menuen - et emne, der i løbet af weekenden har fået mere opmærksomhed.Til sidst skal vi til en scene i Aarhus, hvor Alex Vanopslagh søndag aften placerede en plet på en ellers skandalefri valgkamp. Det gjorde han, da han indrømmede, at han havde taget kokain, mens han var formand for Liberal Alliance. Esben spørger Jakob, om sagen kan blive en bombe under partiet.Værter: Esben Schjørring, politisk redaktør på Altinget, og Jakob Nielsen, ansvarshavende chefredaktør på AltingetProducer: Kristiane Dicte Wedel, podcastassistentValgkampen er i gang, og tre fredage i træk fylder vi Altingets gård med debat, musik og politisk fredagsbar. Tilmeld dig her: https://www.altinget.dk/live-arrangementer/valg-2026-har-vi-opgivet-klimaetFå Altinget i 179 dage for 179 kr.: altinget.dk/dkpolSom podcastlytter ved du, at politik er mere end overskrifter. Med Altinget får du overblik, vælgervandringer og analyser - samlet ét sted.#dkpol YouTube-kanal: https://www.youtube.com/@dkpol_podcast Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Inger Støjberg siger, at hun kæmper for "folk som de er flest". Dem på landet. Dem med et rigtigt arbejde. Men hvem er de egentlig - og hvem bliver ikke regnet med? Genstart spørger Støjberg, om hendes politik samler Danmark eller skubber nye skel frem. Vært: Anna Ingrisch.

"Vi har alt for mange svin i Danmark - og her snakker jeg ikke kun om dem på Christiansborg." Sådan lyder det fra Radikale Venstres folketingskandidat, Nicholas Wentworth, i en video på Instagram. Han mener, at vi producerer alt for mange svin i Danmark - og partiet går blandt andet også til valg på at halvere antallet af svin i løbet af de næste ti år. Men hvilke Christiansborg-politikere er det egentlig, Wentworth mener, er svin? Det er der over en bred kam et par stykker, der er, lyder det. Værter: Nicolai Dandanell og Anne Phillipsen.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Laikmetīgās mākslas galerija “Asni” jau divus gadus veido laikmetīgās mākslas izstādes, tāpēc nav pārsteigums, ka arī dzimšanas dienu aizvada ar jaunu izstādi. “So cute” aptverti darbi, kuros manāma saistība ar mīlīgumu. Mīlīgums mākslinieku darbos izpaužas atšķirīgi. Māksliniece Agate Tūna, piemēram, mīlīgumu saskata neiepazītajos mošķos, ar kuriem gandrīz sastopamies ikdienā, kad mums apkārt parādās mistiski trokšņi.

Skal vi i Danmark indføre et total svinestop nu? Et forbud mod at opføre nye konventionelle svinestalde og udvide eksisterende stalde? Skal vi halvere antallet af slagtegrise? Partierne på venstrefløjen vil gøre folketingsvalget til et svinevalg. Får vi flere glade grise og mere dyrevelfærd i en valgkamp? Hvem passer bedst på dansk svineproduktion, landmænd eller røde politikere? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Zenia Stampe (RV), landbrugsordfører, folketingskandidat, Sjællands Storkreds Carl Valentin (SF), landbrugsordfører, folketingskandidat, Københavns Storkreds Kem Ljungqvist, bokser og dyreaktivist Iben Krog, (V) folketingskandidat, Sjællands Storkreds Joachim Clausen, svineproducent og næstformand i danske svineproducenter Signe Wenneberg (Å), folketingskandidat, Københavns Omegns Storkreds Marie Bjerre (V), tidligere Europaminister, folketingskandidat, Nordjyllands Storkreds Tilrettelægger: Kaare Svejstrup Vært: Gitte Hansen

Skal vi i Danmark indføre et total svinestop nu? Et forbud mod at opføre nye konventionelle svinestalde og udvide eksisterende stalde? Skal vi halvere antallet af slagtegrise? Partierne på venstrefløjen vil gøre folketingsvalget til et svinevalg. Får vi flere glade grise og mere dyrevelfærd i en valgkamp? Hvem passer bedst på dansk svineproduktion, landmænd eller røde politikere? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Zenia Stampe (RV), landbrugsordfører, folketingskandidat, Sjællands Storkreds Carl Valentin (SF), landbrugsordfører, folketingskandidat, Københavns Storkreds Kem Ljungqvist, bokser og dyreaktivist Iben Krog, (V) folketingskandidat, Sjællands Storkreds Joachim Clausen, svineproducent og næstformand i danske svineproducenter Signe Wenneberg (Å), folketingskandidat, Københavns Omegns Storkreds Marie Bjerre (V), tidligere Europaminister, folketingskandidat, Nordjyllands Storkreds Tilrettelægger: Kaare Svejstrup Vært: Gitte Hansen

Skal vi i Danmark indføre et total svinestop nu? Et forbud mod at opføre nye konventionelle svinestalde og udvide eksisterende stalde? Skal vi halvere antallet af slagtegrise? Partierne på venstrefløjen vil gøre folketingsvalget til et svinevalg. Får vi flere glade grise og mere dyrevelfærd i en valgkamp? Hvem passer bedst på dansk svineproduktion, landmænd eller røde politikere? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Zenia Stampe (RV), landbrugsordfører, folketingskandidat, Sjællands Storkreds Carl Valentin (SF), landbrugsordfører, folketingskandidat, Københavns Storkreds Kem Ljungqvist, bokser og dyreaktivist Iben Krog, (V) folketingskandidat, Sjællands Storkreds Joachim Clausen, svineproducent og næstformand i danske svineproducenter Signe Wenneberg (Å), folketingskandidat, Københavns Omegns Storkreds Marie Bjerre (V), tidligere Europaminister, folketingskandidat, Nordjyllands Storkreds Tilrettelægger: Kaare Svejstrup Vært: Gitte Hansen

Skal vi halvere antallet af grise i Danmark? For at forhindre antibiotika-resistens? For at undgå influenza-smitte mellem grise og mennesker? Risikerer vi en epidemi, som med mink og Corona? Medvirkende: Jacob Jensen, (V), minister for fødevarer, landbrug og fiskeri Henrik Frandsen (M), landbrugsordfører, tidl. svineavler Lise Müller, (SF), medlem af Etisk Råd, sygeplejerske Louise Køster, Rabarbergården, tidl. formand økologisk landbrug Kristoffer Serup Hald, svineproducent Bækmarksbro Hans Kristian Skibby, (DD) landbrugsordfører Lars Erik Larsen, professor i veterinær virologi, KU Tilrettelægger: Frederikke Ernst Producer. Mathias Pedersen Vært: Gitte Hansen

Skal vi halvere antallet af grise i Danmark? For at forhindre antibiotika-resistens? For at undgå influenza-smitte mellem grise og mennesker? Risikerer vi en epidemi, som med mink og Corona? Medvirkende: Jacob Jensen, (V), minister for fødevarer, landbrug og fiskeri Henrik Frandsen (M), landbrugsordfører, tidl. svineavler Lise Müller, (SF), medlem af Etisk Råd, sygeplejerske Louise Køster, Rabarbergården, tidl. formand økologisk landbrug Kristoffer Serup Hald, svineproducent Bækmarksbro Hans Kristian Skibby, (DD) landbrugsordfører Lars Erik Larsen, professor i veterinær virologi, KU Tilrettelægger: Frederikke Ernst Producer. Mathias Pedersen Vært: Gitte Hansen

Skal vi halvere antallet af grise i Danmark? For at forhindre antibiotika-resistens? For at undgå influenza-smitte mellem grise og mennesker? Risikerer vi en epidemi, som med mink og Corona? Medvirkende: Jacob Jensen, (V), minister for fødevarer, landbrug og fiskeri Henrik Frandsen (M), landbrugsordfører, tidl. svineavler Lise Müller, (SF), medlem af Etisk Råd, sygeplejerske Louise Køster, Rabarbergården, tidl. formand økologisk landbrug Kristoffer Serup Hald, svineproducent Bækmarksbro Hans Kristian Skibby, (DD) landbrugsordfører Lars Erik Larsen, professor i veterinær virologi, KU Tilrettelægger: Frederikke Ernst Producer. Mathias Pedersen Vært: Gitte Hansen

Stāsta Latvijas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone; pārraides producente – Inta Zēgnere Šogad aprit 40 gadu kopš 1986. gada, kas ir viens no interesantākajiem posmiem Latvijas kino vēsturē. Tobrīd visā padomju kino sistēmā tika uzsākta "pārbūve", kuras mērķis bija padomju kino padarīt konkurētspējīgu apstākļos, kas vairs īsti nebija kontrolējami – arī padomju impērijā legāli un nelegāli ienāca pasaules filmas videoformātos. PSRS Kinematogrāfistu savienības V kongresā vienu no spilgtākajām runām teica režisors Jānis Streičs, vēršoties gan pret padomju cenzūru, gan arī pret sistēmas centralizāciju un nacionālo kultūru noniecināšanu. Pēc kongresa visā Padomju Savienībā pakāpeniski sāka izrādīt padomju cenzūras aizliegtās filmas, visai strauji kino mākslā parādījās arī jauni, drosmīgi darbi. Te spilgtākais piemērs bija  Jura Podnieka filma "Vai viegli būt jaunam?", kas atstāja satricinošu ietekmi uz visu padomju sistēmu, tika plaši skatīta visā savienībā un padarīja Juri Podnieku pazīstamu arī ārvalstīs. Latvijas PSR Kinematogrāfijas komitejā 1986. gadā izveidoja Video nodaļu, kura kļuva par vienu no galvenajiem pārmaiņu veicinātājiem Latvijas kino sistēmā. Pats priecīgākais pasākums, ko videonodaļa un tās galvenais ideju ģenerētājs Augusts Sukuts sarīkoja, bija "Kino dienas 86" 1986. gada augustā. Formālais iegansts, lai saņemtu Kino komitejas un Rīgas iestāžu atbalstu, bija Padomju kino dienas svinēšana. Padomju kino diena tradicionāli tika atzīmēta 27. augustā – šajā datumā 1919. gadā Ļeņins padomju Krievijā parakstīja dekrētu par kino sistēmas nacionalizāciju. Kā rakstīja padomju prese: "Kino tika izrauts no vulgāro spekulantu rokām un atdots tautas masām." ["Kino" Nr. 21, 1972] Augustam Sukutam kopā ar kolēģiem tomēr izdevās atrast labāku iemeslu svinēšanai nekā nacionalizācija -- bija pagājuši 90 gadi, kopš Rīgā, 1896. gadā, tika izrādītas pirmās Francijas izgudrotāju brāļu Limjēru sinematogrāfa filmas. Pirmie seansi notika Kaļķu ielā, namā, kas nav saglabājies līdz mūsdienām, taču par notikumu vēsta arī piemiņas zīme Līvu laukumā. Vēlāk, kopā ar Kristīni Matīsu sarakstītajā grāmatā "Kādas ķecerības vēsture" (2009), Augusts Sukuts nodaļu par Kino dienām nosauc par "Orgasmu". Svētki kļuva par radošu ideju kulmināciju, kam sekoja nevis atslābums, bet jaunu aktivitāšu dzimšana. "Kino dienas bija mūsu pārliecība un nekaunība," teicis Augusts Sukuts. Kino deviņdesmitgadi nolēma svinēt veselu nedēļu, no 1986. gada 24. – 30. augustam, un par svētku lozungu kļuva apgalvojums "Pat zemestrīce Latvijā nespēs apturēt kino dienas!" Leģenda vēsta, ka neliela zemestrīce 30. augustā Latvijā patiešām esot reģistrēta! "Kino dienas 86" piedāvāja uz kino skatīties kā nebeidzamu priekšnesumu un pieredžu lauku. Būtiski, ka "Kino dienās" nebija robežu starp mākslas veidiem – to organizēšanā un svinēšanā piedalījās ne tikai filmu veidotāji, bet arī teātru aktieri un režisori, vizuālie mākslinieki, fotogrāfi, mūziķi, literāti. Nebija robežu arī starp filmu laikmetiem un skatītāju paaudzēm. Toreizējā Zinību namā, kas tagad atkal ir Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, bija senas kino tehnikas izstāde, un tika rādītas mēmās filmas no 20. gadsimta sākuma, bet turpat vakarā – padomju republiku jauno režisoru darbi. Pie katedrāles tika uzpūsta milzu figūra – deviņdesmitgadīgais kinovīrs. Tā kļuva par augusta nogales galveno satikšanās vietu Rīgā. Te arī jāpiebilst, ka šobrīd esam jau pieraduši pie instalācijām, interakcijām un performancēm pilsētas ielās – tobrīd tas bija neredzēts brīnums, tāpēc varam teikt, ka Kino dienas bija arī modernas mākslas un modernas vides rosinātājas Latvijā! Friča Gaiļa jeb Alberta ielā bija Sergejam Eizenšteinam veltītas akcijas, Mežaparkā – bērnu filmu varoņi, Vērmanes dārzā – kino amatieri. Jauno tehnoloģiju laikmetu pārstāvēja Pēterbaznīcā atvērtais Videosalons, kas atraktīvā veidā piedāvāja ieraudzīt to, kā top TV raidījumi, un kādus (kā tobrīd šķita) fantastiskus efektus var panākt ar video kamerām un video montāžu. Par svētku kulmināciju kļuva nedēļas noslēgums Arkādijas parkā. Novatoriski tolaik bija, ka ir nevis vienā laukumā koncentrēts grandiozs noslēguma pasākums, bet izkaisīta programma – katrā Arkādijas parka stūrītī, un arī pie un uz Māras dīķa kaut kas notika, bija apskatāmi dažādi drosmīgi objekti. Piemēram, no papīra lapām uzbūvēts piemineklis "scenārijiem, kas nav ieraudzījuši ekrāna gaismu", vai Piemineklis cilvēkam ar kinoaparātu, vai Jura Rijnieka tēlots Frankenšteins laivā līdzās no ūdens izstieptām roku mulāžām … Žurnāliste Aija Cālīte pēc "Kino dienām 86" rakstīja: "Visu sarīkojumu neaptveramības gaisotnē dzimusi neierasta sajūta: kinomākslas nepietiekamības sajūta!" ("Dzimtenes Balss", 11.09.1986.) Viss, kas notika pēc tam – radās Rīgas Videocentrs, Rīgas Kino muzejs, Starptautiskais kino festivāls "Arsenāls" – lielā mērā bija "Kino dienu 86" radītās kino nepietiekamības sajūtas rezultāts!

Pāvests iekļauts izdevuma Vogue gada vislabāk ģērbto personu sarakstā (2025). Jubilejas gada svinības ar ieslodzītajiem un darbiniekiem. Pāvesta uzruna Eiropas parlamenta deputātiem.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Trumps særlige udsending Steve Witkoff er uden særlig erfaring med diplomati. Alligevel er han central i fredsforhandlingerne med Rusland. I flere europæiske lande tyder mere og mere på, at man forbereder sig til en krig med Rusland. DRs politiske slagside skal undersøges, men hvad er problemet med det? Værter: Amalie Schroll Munk og Adrian Busk. Medvirkende: Rasmus Sinding Søndergaard, seniorforsker, DIIS. Ulrik Haagerup, direktør, Constructive Institute, tidl. nyhedsdirektør, DR.

Svinīgā Saeimas sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 107.gadadienai. Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas uzruna.

Loosing control over the creepers tonight, bruise them up like four to the floor, with the majestic 909 that kicks till broken squares shatter like glass. We make contact to a new galaxy of rage. No big city will sleep tonight. The Dominica, the amazonian will tear up the greed. Our sense of justice is a hurricane demanding a new world order. Cuz justice is missing. Your host: Phtalo TRACKLIST: Daniel Bell - Losing Control Benjamin Damage & Doc Daneeka - Creeper Samuel L Session - Four To The Floor (Part 1) Robert Hood - The Majestic Samuel L Session - Broken Squares Area Forty-One - C.N.T.C.T. Bjørn Svin & Christian Bloch - Københavner Shxcxchcxsh - Xxzccczxxxx F.2 - Dominica (Techno 1994) Andy Stott - Missing

Det är kris i relationsparadiset och tjejerna har fått nog. Det är på den nivån att sexstrejk förekommer. Internets största snackis kommer upp på tal och tjejernas åsikter är fler än Christoffers otrohetstillfällen. I riktig höstanda delas också tv-tips med allt från Netflix största filmnyhet till försvunna flygplan och förlossning. Och sist men absolut inte minst, glöm inte att rösta på era favorit-stupid whores i GULDÖRAT!

Anton och vår stående vikarie Kim pratar om Mannen med järnmasken, när man blev lurad av TV-tablån och en massa annat. Stötta vår kulturella gärning på: Https://www.patreon.com/dubbeltrubbelpodcast

Bilo je pasje vroče. Svinčnik, Kuli in Šnita so poležavali ob reki, da bi se ohladili … Pripoveduje: Gregor Zorc. Napisala: Aleksandra Kocmut. Pravljica z natečaja za izvirno slovensko pravljico 2012. Posneto v studiih Radia Slovenija 2013.

"Så er der klapjagt å de rige svin", siger rigmanden Rasmus i den danske krimiserie 'Reservatet'. Serien topper lige nu top-10-listen over ikke-engelsksprogede serier på Netflix. Men serien har også startet en debat om måden, rige mennesker bliver portrætteret på i medierne, serier og i film. Er det synd for de velhavende, når de bliver portrætteret som amoralske rige svin? Bør vi i stedet takke de rige? Eller er det vigtigt med fokus på blinde vinkler og magtstrukturer i vores samfund? Medvirkende: Ingeborg Topsøe, manuskriptforfatter på Reservatet. Anne Sophia Hermansen, kulturkommentator, Weekendavisen og radiovært, Damerne Først. Kristian von Hornsleth, kunstner. Matthias Dressler-Bredsdorff, skribent, Information. Rune Møller Stahl, senioranalytiker, Oxfam Danmark. Thomas Bernt Henriksen, erhvervskommentator, Berlingske. Vært: Mathias Pedersen. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup & Gitte Hansen. Producer: Siw Søby Rasmussen.

Morten Messerschmidt besøger Borgen Unplugged. Vi taler om at være højreorienteret, om kampen mod DR, om synet på Trump og om at leve fint med, at Dansk Folkeparti er skrumpet til at være under en fjerdel i størrelse i forhold til storhedstiden. Ugens gæsteanalytiker er JP's Niels TH. Dahl. Vi vender det væsentlige i dansk politik – bl.a. SF's landsmøde, Moderaternes årsmøde og de mærkbare forskydningerne i meningsmålinger, som den internationale situation giver i det hjemlige magtforhold. Martin Flink stiller spørgsmålene. Anders Langballe har svarene.

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

NYTÅRSSPECIAL: Fra manglende respekt til umulige forhandlinger – hvem var din ministertids værste kollega? Det spørger Simon Emil Ammitzbøll-Bille om i dagens afsnit. Her har han samlet højdepunkter fra de mere end 100 ministre, der har været forbi podcasten.Vært: Simon Emil Ammitzbøll-Bille, tidligere økonomi- og indenrigsminister, og Ida Thagesen, podcastredaktør på AltingetProducere: Albert Andsager Klingenberg, redaktionsassistenter på Altinget Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Když revoluce Fidela Castra začátkem roku 1959 ovládla Kubu, vypadalo to, že vztahy se Spojenými státy a ostrovem se nezhorší. Brzy ale začal nový režim znárodňovat americké podniky a USA začaly připravovat protiakci. K té došlo za vlády Johna F. Kennedyho. Vylodění kubánských emigrantů v Zátoce sviní byl ale debakl a Castro jen posílil. Režim, který vytvořil, vládne Kubě dodnes. Vylodění v roce 1961 je druhým dílem minisérie pořadu Téma Plus s podtitulem Vojenské intervence.

Der var engang så dejligt ude på landet – med stråtækte, hvidkalkede bondegårde, gule kornmarker og heste og køer, der løftede hovederne og gloede på os, når vi kom forbi. Inde i staldene levede grise og køer. Under kærligt opsyn og kyndig pleje af bonden. Men sådan er det ikke længere. Før levede grisene nærmest et helt liv på de danske svinefarme. I dag sender vi millioner af smågrise ud landet i lastbiler, hvor de 3 måneder gamle dyr bliver anbragt i flere etager og bumler ned gennem Europa.  Dagens gæst i 'Du lytter til Politiken' er Politikens Lars Halskov, som har været på tur med en svinetransporter til Polen. Han taler om, hvordan dyrene oplever den lange tur, og om man ligefrem kan tale om en slags samfundskontrakt mellem svineavlerne og os andre, der er blevet brudt.See omnystudio.com/listener for privacy information.

V Česku je nyní módní stěžovat si na absenci kvalitně veřejné debaty. Debaty založené na absolutní svobodě slova, bez okřikování, nálepkování a posouvání významů. Nejvíce samozřejmě naříkají ti, kdo se sami označují za bojovníky za svobodu slova a zdravý rozum. Jeden by jim i přitakal. Pokud by tedy právě oni nebyli paradoxně těmi, kdo racionální debatu ničí a svobodu slova nesnášejí. Nevěříte? Předvedu to.