Podcasts about svin

Det er semifinale-tid! Årets mest ukristelige kamp er unnagjort og årets minst fotballkompetente panel diskuterer sportslige spørsmål uten peiling. Koldevin gir oss reiseruta til London og vi får del 3 av Perler og Svin.

Semifinale i Europa League! 5.plass i Eliteserien! Panelet diskuterer og analyserer den siste uka. Supporterbibelen er tilbake med nytt bud og neste del av true crime-serien Perler og Svin avsløres.     *Re-opplastet på grunn av teknisk feil*

Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" pirmā desmitgade - uzkrātā pieredze un gaidāmo svētku programma. Saruna Kultūras rondo ar "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonuun koncertzāles māksliniecisko vadītāju Orestu Silabriedi. Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" turpinās pārsteigt – gan ar telpu, kur būt cilvēkiem arī ārpus koncertiem. Tikšanās telpa "Lielais dzintars" varētu būt jau septembrī. Būs arī digitālās ērģeles. Liepājas literātu grāmatu skapis. Jubilejas programma skanēs oktobrī un novembrī. Šī gada rudenī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" atzīmēs desmitgadi ar jubilejas festivālu, oktobrī un novembrī piedāvājot daudzpusīgu svētku programmu. Svētku kulminācija gaidāma 7. un 8. novembrī, kad izskanēs Arnolda Šēnberga romantiskā oratorija "Gurres dziesmas". Uz koncertzāles Lielās zāles skatuves vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – seši solisti, liels jauktais koris, trīs vīru kori un grandiozs orķestris. Arnolda Šēnberga monumentālais mīlasstāsts "Gurres dziesmas" ir pasaulē reti atskaņots opuss, kas Latvijā līdz šim skanējis tikai divas reizes kolosālā mēroga dēļ. Desmitgadi koncertzāle vēlas nosvinēt ar mīlestības oreolu, jo īsteni cilvēcisku saišu mums palaikam pietrūkst steigas, neiecietības un aprobežotības laikmetā, un "Gurres dziesmas" ir spēcīgs, aizkustinošs vēstījums par to, ko iespēj dziļa māksla un kvēlas jūtas.

Šodien, 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā vairāki notikumi: Smiļģa kabinetā risināsies sarunas ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Lauru un Uldi Siliņiem, kā arī  tiks atklātas divas izstādes. Muzejā un dārzā būs apskatāma  izstāde „Latviešu teātra personības un izrādes Eiženijas Annas Freimanes fotogrāfijās”, kā arī „Skatuves mākslinieku šarži”.

Raiņa un Aspazijas trimdas zemē Kastaņolā, Šveicē, kur tagad atrodas ne tikai abiem dzejniekiem veltīta ekspozīcija, bet arī ielas, kas nosaukta abu dzejnieku un patriotu vārdā, Aspazijas 160.dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī Radio mazā lasītava. Kopā ar Gundaru Āboliņu un Ingvildu Strautmani ceļoja arī Raiņa atmiņu grāmata "Kastaņola" un literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas ieteiktas Aspazijas vēstules no Šveices Antonijai Lūkinai un Birutai Skujeniecei. Kastaņolā bija pulcējušies latvieši no Cīrihes, Bernes, Ženēvas, Itālijas un Vācijas, grāmatas un sarunas risinājās triju stundu garumā. Raidījumu atbalsta:

Morten Messerschmidt besøger Borgen Unplugged. Vi taler om at være højreorienteret, om kampen mod DR, om synet på Trump og om at leve fint med, at Dansk Folkeparti er skrumpet til at være under en fjerdel i størrelse i forhold til storhedstiden. Ugens gæsteanalytiker er JP's Niels TH. Dahl. Vi vender det væsentlige i dansk politik – bl.a. SF's landsmøde, Moderaternes årsmøde og de mærkbare forskydningerne i meningsmålinger, som den internationale situation giver i det hjemlige magtforhold. Martin Flink stiller spørgsmålene. Anders Langballe har svarene.

Aspazijas 160. dzimšanas dienas svinības Kastaņolā, kas bija Raiņa un Aspazijas trimdas vieta turpat četrpadsmit gadu, aktualizē jautājumu par Raiņa un Aspazijas muzeja pastāvēšanu šajā Šveices ciematā. Kultūras rondo saruna par pieredzēto un Ingas Ābeles topošo romānu „Mīlamā” ar Ingvildu Strautmani.     Kastaņolā 15. un 16. martā bija sabraukuši ne tikai viesi no Latvijas, bet arī latvieši no Itālijas, no Vācijas, no vairākām Šveices pilsētām - Cīrihes, Bernes un Bāzeles. Aizvadīto svinību sakarā ir trīs ziņas. Pirmā no tām: Rainim un Aspazijai veltītā ekspozīcija Kastaņolā, visticamāk, tiks pagarināta, līgums ar Lugano pašvaldību tiks pagarināts vēl uz diviem gadiem. Vēl gan ir jāatrisina dažas praktiskas lietas Otra ziņa - Kastaņolā ir iela "Via Rainis e Aspazija, latviešu dzejnieki un patrioti" un šo ielu oficiāli atklās maijā.  Trešā ziņa: Lai Raiņa un Aspazijas piemiņa Šveicē būtu dzīva, tiek domāts arī par dažādām jaunām sadarbības formām, un viena no tām, kas arī vēl ir sagatavošanas procesā, varētu būt literārās rezidences. Sadarbotos Ventspils Rakstnieku māja ar vienu no Šveices rakstnieku mājām.  Domājams, ka viss iecerētais īstenosies. Pasākumā, kas norisinājās 15. martā Lugano pilsētas arhīvā, piedalījās arī kultūras nodaļas direktors Luidži di Korato. Viņš lielā mērā būs tas, kurš pateiks - jā, būs vai nē, nebūs, un bija Latvijas vēstniece Šveicē Guna Japiņa.  Uz Šveici šajā reizē bija devusies arī pētniece, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā speciāliste Amanda Kaufmane, kurā ir sajūsmā par visu to, ko viņai var izstāstīt literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Viņas priekšlasījums bija par Raiņa un Aspazijas mājbrauci, kā viņi paši sauca gatavošanos atgriezties Latvijā, par to, kā Latvijā reaģēja. Bija arī senas un patiesībā neredzētas fotogrāfijas, piemēram, kur Rainis ir Latgalē, iebraucot Latvijā, nevis kopā ar Aspaziju, bet ar dzejnieci Birutu Skujenieci. Viņas stāstā aizrautība ir pilnīgi saklausāma. Sarunā piedalās arī Memoriālo muzeju apvienības direktora vietniece Sanita Kossoviča. Ar priekšlasījumu uzstājās arī filoloģijas profesors, biedrības "Šveice - Latvija" prezidents Alans Šorderets, bet viņš burvīgi runā latviešu valodā, jo ir precējies ar latvieti Ilzi. Viņš sarunā iezīmē ne tikai Raiņa un Aspazijas, ne tikai arī Zentas Mauriņas, ne tikai Miķeļa Pankoka pēdas Šveicē, bet arī tādu mūsdienu zinātnieku sadarbību un arī nākotni zinātnē.  Rakstniece Inga Ābele lasīja fragmentus no topošā romāna par Aspaziju "Mīlamā", kas iznāks romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu...". Arī mūsu saruna par to. Savukārt 16. martā bija Radio mazās lasītavas tikšanās ar klausītājiem Lugano. Aktieris Gundars Āboliņš lasīja fragmentus no Aspazijas atmiņām un vēstulēm no Šveices, ko palīdzēja sagatavot Gundega Grīnuma, kā arī fragmentus paša tulkotās Joahima Meierhofa grāmatas „Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa”.

Dažādu paaudžu tautas deju ansambļa „Līgo” dejotāji ar piecu koncertu ciklu visā Latvijā svinēs ansambļa 80 gadu un vidējās paaudzes deju kolektīva 50 gadu jubileju. Kulminācija gaidāma vasaras saulgriežu koncertā, kas notiks Rīgā, savukārt ieskaņas koncerts „Tapšana. Līgo Vidzemē” 8.martā Valmierā. Izceļot katra dejotāja nozīme un viņu deju pedagogus, ieraudzīsim, kāda ir Latvijas dejotāju saime. Koncertu ciklu cauri Latvijas novadiem „Līgo” dejotāji aizsāks ar ieskaņu koncertu „Tapšana. Līgo Vidzemē”, kas 8.martā norisināsies Valmieras Kultūras centrā. Nākamais  „Sēšana. Līgo Sēlijā un Zemgalē” 22.martā  Viesītes Kultūras pilī „Sēlija”.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 13. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Uvis Helmanis (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:52 – šodien raidījumā; 0:02:53 – 1:07:33 – uzvaru svinēšana un pārdzīvojumi par zaudējumiem; 1:08:15 – 1:42:39 – jaunie sportisti - toreiz un tagad.

2025. gadā Liepāja ar daudzveidīgiem pasākumiem, kas apvieno kultūru, sportu, mākslu, uzņēmējdarbību un citas nozares, svin savu 400 gadu jubileju. Svinību centrālais notikums būs koncertuzvedums “Personas kods: Liepāja” 18. martā, bet pēc tā uzmirdzēs gaismas pastaiga "Izgaismotā Liepāja". Šajā nedēļas nogalē sāksies apstādījumu akcija “Liepāja plaukst”, bet 1. martā svētku maratons iesākās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar garīgās mūzikas "Caur gaismu nāk un sudrabs top", kas izskanēja arī LR3 "Klasika" tiešraidē.   Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē glabājas unikāla Liepājas kantorāta (“Libauer Cantorat”) nošu kolekcija ar 170 mūzikas rokrakstiem un iespieddarbiem, kurus apņēmies digitalizēt Latvijas Nacionālais arhīvs. Par Liepājas 400. dzimšanas dienu un svinību kulmināciju 18. martā, svētku pasākumiem visa gada garumā un Liepājas Svētās Trīsvienības draudzes arhīva digitalizāciju stāsta Liepājas valstspilsētas pašvadības un "Liepāja 2027" sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Zita Lazdāne. Kulminācijas punkts gaidāms 18. martā. Esat gatavi kārtīgi svinēt? Šis tiešām ir ļoti, ļoti svarīgs un nopietns gads - Liepājai 400 gadu ir vienreiz mūžā. Man ļoti patīk, kā Orests Silabriedis, atklājot jubilejas mēnesi 1. marta koncertā teica - mums jābūt ļoti gandarītiem un lepniem par to, ka mums ir iespēja piedzīvot šo četrsimtgadi. Mēs esam gatavi, jo esam sākuši gatavoties jau pagājušā gada sākumā. Programma ir ļoti plaša un daudzveidīga, esam iesaistījuši gan profesionāļus, gan amatierus, gan iedzīvotājus ļoti dažādās sfērās. Kulminācijas brīdis būs marta vidū, sākot no 18. marta. Vai varat teikt, ka šo svētku gaisotni jūt ikviens liepājnieks un Liepājas viesis? Jā. Liepājnieks ir īpašs ar to, ka ir ļoti liels lokālpatriots un ar ļoti lielu lepnumu nes Liepājas vārdu. To mēs novērojam ne tikai iedzīvotājos, kas šobrīd tur dzīvo, bet arī bijušajos liepājniekos, kuri šobrīd atrodas gan citās Latvijas pilsētās, gan citās valstīs. Tie ir svētki ne tikai šobrīd Liepājā dzīvojošajiem, bet ikvienam, kurš bijis saistīts ar Liepāju. To mēs ļoti izjūtam. Kas notiks 18. martā? Sākot ar 18. martu, Liepājas četrsimtgades jubilejas svinības notiks veselas nedēļas garumā. 18. marts ir īstā Liepājas dzimšanas diena. Ļoti sen mums nav bijis āra koncerts, jo 18. marts parasti ir lietains un vējiens, ļoti liels izaicinājums. Tagad tā nebūs? Varbūt, bet mēs esam gatavi. Esam sagatavojuši ļoti lielu un daudzveidīgu āra koncertu, kur iesaistīti ļoti daudzi mūziķi, zināmi un mazāk zināmi, vecāka un jaunāka paaudze. Uldis Marhilēvičs komponē jaundarbu, būs īpašs koncertuzvedums. Koncerta nosaukums ir “Personas kods - Liepāja”, kur mēģinās apvienot dažādākos Liepājas kodus un laikmetus. Pusotras stundas garumā centīsimies parādīt labāko, jaudīgāko un zīmīgāko, kas Liepāju raksturo. Par jubilejas sajūtu runājot, cik lielas iespējas katram liepājniekam ir bijušas šo sajūtu radīt, pielikt savu roku? Sabiedrības līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga ne tikai pilsētas kontekstā kā pašvaldībai, bet arī saistībā ar "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titulu. Jau pagājušā gada vidū veicām aptauju iedzīvotājiem, pajautājām, kā viņi vēlētos svinēt šo notikumu. Interesanti, ka pirmajā vietā bija lieli bezmaksas pasākumi, bet otrajā vietā - sabiedrība izteica vēlmi pašiem līdzdarboties vides apzaļumošanā. 8. martā uzsāksim akciju “Liepāja plaukst”, kur iedzīvotājiem būs iespēja pieteikties sēklām, pašiem diedzēt, pašiem audzēt, tad kopā ar Liepājas dārzniecēm veikt apstādījumus gan publiskajā vidē, gan pie savām organizācijām, skolām, ģimenēm. Būs arī lekcijas par dārzkopību un vides tēmām, kā arī mēs ceram iestādīt jaunu un skaistu ābeļdārzu par godu četrsimtgadei. Kas Liepājā vislabāk aug? Liepas, bet ābeles arī. Liepāja ir pateicīga vieta dažādām apzaļumošanas aktivitātēm. Mums ļoti liels prieks, ka iedzīvotāji paši izrādīja vēlmi un pateica, kā gribētu iesaistīties. Bet neatkarīgi no tā, ir ļoti daudz dažādu kultūras notikumu, kur visdažādāko paaudžu un nozaru pārstāvji paši aktīvi piepilda programmu ar dažādām aktivitātēm - gan uzņēmēji, gan skolēni, gan amatierkustības. Gads mums iesākās ar uzņēmējdarbības izstādi “Ražots Liepājā”, kur parādījām labāko, ko šobrīd Liepājā ražo. Tas aizvirpinājās tālāk ar dažādiem koncertiem, izstādēm, amatierfotogrāfi ir atklājuši un plāno atklāt savas izstādes, bibliotekāri ir sarosījušies, bērni izdos savu īpašo zīmējumu, stāstu un pasaku grāmatu. Nav vairs tā, ka programmu nodrošina tikai 3 vai 4 organizatori - lielākais spēks un jauda ir pašos liepājniekos, kuri ar ļoti lielu atbildību un patiesu vēlmi grib parādīt, kas ir tas, ko viņi var parādīt, kā viņi grib iesaistīties. Šī programma ir ļoti daudzveidīga, no uzņēmējdarbības līdz mūzikai, kas ir Liepājas lielākais smagsvars, bet būs arī dažādi sporta notikumi.    

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina tika nodibināta 1795. gadā. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kurš uztur un kopj Latvijas pirmās augstākās mācību iestādes atmiņu. Šogad, Academia Petrina dibināšanas 250. gadadienā, tiks rīkoti vairāki pasākumi, pirmais no tiem jau 18. februārī, kad muzejā stāstīs stāstus par akadēmijas pirmajiem audzēkņiem. 

Latvijas Universitātes  jauktais koris “Dziesmuvara” svin savu 100. jubileju. Skaņu ainava “Uz Rietumiem” ir kora veltījums tiem dziesmuvariešiem, kam Otrajā pasaules karā nācās pamest Latviju. Kultūras rondo tiekamies ar uzveduma radošo komandu, kas skaņu ainavu aicinās pieredzēt aizvērtām acīm.  Stāsta kora “Dziesmuvara”, diriģente Laura Ozoliņa, komponiste Evija Skuķe, režisore Liena Šmukste un dramaturgs Didzis Ruicēns. Iespaidos dalās “Dziesmuvaras” dziedātāji. Skaņu ainavas “Uz Rietumiem” pirmizrāde notiks svētdien, 9. februārī, pulksten 14 un 18 Ģertūdes ielas teātrī. Putna dzīve sākas ar skaņu. Tā kļūst par pirmo orientieri pasaulē, kamēr redze vēl nav atmodusies. Skaņu ainava "Uz rietumiem" ir stāsts par gājputna dzīves sākumu, savas dziesmas iemācīšanos un gatavošanos lidojumam nezināmajā. Klausītāji skaņu ainavu piedzīvos aizsegtām acīm. Līdzīgi kā maziem putnēniem, arī izrādes apmeklētāju vienīgais orientieris telpā būs skaņa. Izrādes koncepcija tapusi, iedvesmojoties no sajūtu teātra principiem, kas piedāvā piedzīvot izrādi caur visām maņām, izņemot redzi.  

Koalīcija Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs vadītāja vietnieci Santu Purgaili. Baltijas valstu enerģētikas ministri: esam gatavi sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu. Kritisko infrastruktūru sargās pastiprināti. Svinīgā ceremonijā NBS komandiera amatā stājas Kaspars Pudāns. Asins krājumu trūkuma dēļ ierobežotas plānveida operācijas.

(Ne)bezpečí #45 s vládním koordinátorem strategické komunikace o schopnosti Čechů podporovat svůj stát, slovenském premiéru Ficovi a trestním oznámení na vojenské zpravodajce

NYTÅRSSPECIAL: Fra manglende respekt til umulige forhandlinger - hvem var din ministertids værste kollega? Det spørger Simon Emil Ammitzbøll-Bille om i dagens afsnit af Ajour. Her har han samlet højdepunkter fra de mere end 100 ministre, der har været forbi podcasten Ministertid.Vært: Simon Emil Ammitzbøll-Bille, tidligere økonomi- og indenrigsminister, og Ida Thagesen, podcastredaktør på AltingetProducere: Albert Andsager Klingenberg, redaktionsassistenter på Altinget Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

NYTÅRSSPECIAL: Fra manglende respekt til umulige forhandlinger – hvem var din ministertids værste kollega? Det spørger Simon Emil Ammitzbøll-Bille om i dagens afsnit. Her har han samlet højdepunkter fra de mere end 100 ministre, der har været forbi podcasten.Vært: Simon Emil Ammitzbøll-Bille, tidligere økonomi- og indenrigsminister, og Ida Thagesen, podcastredaktør på AltingetProducere: Albert Andsager Klingenberg, redaktionsassistenter på Altinget Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Punktum finale for Brødrene Dal! Nå kommer det ikke mer! Den mystiske fjerde serien kommer opp... Gledelig jul og godt nytt år til alle våre elskede svin dere ute! (Hvordan var det igjen, er det Henny og Benny som er svin og lytterne som er perler, eller hvordan var det igjen...) Perler For Svin er en norsk podcast om norsk film! Du finner oss på https://www.instagram.com/perlerforsvin_norskfilmpodcast/ https://twitter.com/Perler_For_Svin, https://www.facebook.com/perlerforsvinpod eller www.PerlerForSvin.no ! Kassett kan kjøpes ved å vippse 140 kroner til Benjamin på 416 53 144, legg ved adresse! Med lydklipp hentet fra åpne kilder på nett og benyttet i henhold til god skikk for sitering. Disse inkluderer klipp fra Olsenbanden Siste Skrik (2022), Uno (2004), Lasse og Geir (1976), Flåklypa Grand Prix (1975), Mot i Brøstet (1993), Fort Boyard (1990), Snake Eater (Norihiko Hibino), Døden på Oslo S (1990) og Filmmagasinet (1961).

Svētku uguņošana, gaisa baloni un pat konfeti, ja tie pēc izlietošanas netiek savākti, atstāj negatīvu iespaidu uz apkārtējo vidi. Kā svinēt droši un atbildīgi, nepazaudējot svētku noskaņojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Madara Merle, pavārs Renārs Purmalis un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. Lai mazinātu atkritumu daudzumu, kas rodas svētku laikā, raidījuma viesi aicina padomāt par sirsnīgām, vienkāršām un jēgpilnām dāvanām. Mudinājums ir izvēlēties vairāk nemateriālas dāvanas, kuras neprasa daudz iesaiņojamo materiālu, piemēram, uzdāvināt teātra, kino vai kāda cita pasākuma apmeklējumu; rūpīgāk pārdomāt arī pārtikas iegādi, lai pēc tam nebūtu daudz jāmet laukā. Savukārt ierakstā atgādinām par drošību šajā svētku laikā. Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir gada tumšākais laiks un šai laikā dedzinām sveces gan Adventes vainagā, gan eglītē. Uzņēmuma "FN serviss" pārstāvis Dzintars Ludženieks aicina neaizmirst par ugunsdrošības noteikumiem.

Pametni in sposobni Tilen v dar dobi čarobni svinčnik, s katerim izriše in izboljša pravljično deželo Medonijo – kar pa ni všeč veljakom sovražne dežele Lenobije. Režiser: Marjan Marinc Dramaturginja: Djurdja Flere Tonska mojstrica: Metka Rojc Avtor izvirne glasbe: Urban Koder Izvajalec pesmi princa Glasomira: Bor Gostiša Copatomir, kralj dežele Medonije – Pavle Kovič Prvi, minister v deželi Medoniji – Branko Miklavc Klicar – Laci Cigoj Oče – Janez Rohaček Tilen – Janez Hočevar - Rifle Vijolica, kraljična – Marijana Brecelj Reporter – Milan Kalan Pohlepnik, kralj dežele Lenobije – France Presetnik Notranji, minister v Lenobiji – Maks Bajc Zunanji, minister v Lenobiji – Jože Zupan Nevidni, minister v Lenobiji – Franjo Kumer Barabon, izdajalec – Tone Homar Bumdibum, čarovnik – Maks Furijan Uredništvo igranega programa Posneto v studiih Radia Slovenija aprila 1969.

„Mājas sajūta, leģendāra vieta” – ir mākslinieku biežāk veltītās frāzes galerijai „Istaba”. Pirms 20 gadiem 3.decembrī galerijā notika pirmā izstāde, un kopš tā laika sarīkotas 200 mākslas izstādes. Galerija bijusi arī norises vieta daudziem citiem kultūras notikumiem. 20 darbības gadus „Istaba” svin ar jubilejas izstādi, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, kam galerijā bijušas personālizstādes vai viņi piedalījušies grupu un tematiskajās izstādēs. Dodamies uz jubilejas svinībām. Galerijā „Istaba” pulcējas arvien vairāk mākslinieku, un tas ir neticami, ka nelielajā galerijas telpā var ietilpt tik daudz ļaužu. Pie centrālās galerijas sienas jubilejas izstāde „Istabai -20” , kur eksponēti ap 200 nelieli darbi, sanākušie cenšas tuvāk aplūkot krāšņo sienu. Galerijas vadītāja Linda Lūse   māksliniekiem devusi  brīvu tēmu, ierobežojot vien izmēra ziņā 18 reiz 18 cm. Galerijas vadītāja uzsver, ka viņai patīk demokrātija un to var just gan svinību vakarā, gan eksponētajos darbos, jo līdzās labi zināmiem autoriem ir jaunu mākslinieku un studentu vārdi. Divdesmit gadu laikā galerijā sarīkotas 200 mākslas izstādes, vēl vairāk mākslinieku, jo  daudzi piedalījušies grupu vai tematiskajās izstādēs. Katram ir kāds stāsts vai vērojums par „Istabu”. „Istabas” jubilejas izstāde galerijā skatāma līdz 16.janvārim.

Když revoluce Fidela Castra začátkem roku 1959 ovládla Kubu, vypadalo to, že vztahy se Spojenými státy a ostrovem se nezhorší. Brzy ale začal nový režim znárodňovat americké podniky a USA začaly připravovat protiakci. K té došlo za vlády Johna F. Kennedyho. Vylodění kubánských emigrantů v Zátoce sviní byl ale debakl a Castro jen posílil. Režim, který vytvořil, vládne Kubě dodnes. Vylodění v roce 1961 je druhým dílem minisérie pořadu Téma Plus s podtitulem Vojenské intervence.

Der var engang så dejligt ude på landet – med stråtækte, hvidkalkede bondegårde, gule kornmarker og heste og køer, der løftede hovederne og gloede på os, når vi kom forbi. Inde i staldene levede grise og køer. Under kærligt opsyn og kyndig pleje af bonden. Men sådan er det ikke længere. Før levede grisene nærmest et helt liv på de danske svinefarme. I dag sender vi millioner af smågrise ud landet i lastbiler, hvor de 3 måneder gamle dyr bliver anbragt i flere etager og bumler ned gennem Europa.  Dagens gæst i 'Du lytter til Politiken' er Politikens Lars Halskov, som har været på tur med en svinetransporter til Polen. Han taler om, hvordan dyrene oplever den lange tur, og om man ligefrem kan tale om en slags samfundskontrakt mellem svineavlerne og os andre, der er blevet brudt.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Rīgā norisinās gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Svinīgā ceremonijā apstiprināta NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņa. Volodimirs Zelenskis Briselē ar Eiropas Savienības valstu līderiem apspriež Ukrainas sagatavoto Uzvaras plānu un ceļus tā sasniegšanai. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdi samazinās līdz diviem cilvēkiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ticies ar tehnoloģiju kompānijas "Meta" reģionālo publiskās politikas vadītāju Vitniju Saldavu.

Baví vás ZRÁDCI? Myslíme v televizi samozřejmě! Klárka bude kromě jinýho balit Fica. Nebo Ficovi. Protože nechce přisypávat benzín do ohně. A i Klárka by si zasloužila sochu od Marka :)

Prečo vás bolí chrbát a kríže? Na správne sedenie netreba drahú stoličku. Matúš Svinčák: Dá sa malými zmenami v živote napraviť svoje telo? Hlavne, ak máte sedavé zamestnanie? A prečo chodiť naboso? Nie je to len nejaké EZO kecanie? Ak vás bolí chrbát alebo máte kilá navyše, prípadne sa cítite odpojení od seba a od prírody, dnešný rozhovor vám možno napraví nielen chrbát, ale aj vnímanie.. Pozvanie prijal tréner a pedagóg Matúš Svinčák... Pýtala som sa aj: Matúš. Začnem hneď bosými nohami. Vy ste známy bosochodec. Čo vám to napadlo? Pretože mne niekedy hovoria, že keď sme v podcaste s hosťom bosí, že sa chceme hrať na Jardu Duška. Vy ľuďom robíte akési vyšetrenie? Že napríklad prídem ku vám. Postavím sa alebo si sadnem. Vy si ma poobzeráte a potom vynesiete verdikt? Čo je najčastejší problém v dnešnej dobe? Vraj ak má človek sedavú prácu, dá sa s minimálnymi nákladmi opraviť telo.. je to tak? Kde ľudia v kanceláriách robia najviac chýb? Veľa ľudí má ploché nohy. Čo to spôsobuje pri pohybe a dá sa s tým niečo urobiť aj vo vyššom veku? Ďakujem, že podporujete tvorbu podcastu ODznova a aj magazínu 40plus.sk Pozerať bez reklám za 5€ mesačne môžete už tu: https://herohero.co/odznova Podporiť ma môžete aj tak ako doteraz... Podpora je možná nasledovne: https://ko-fi.com/odznovapodcast alebo na č.u: SK45 8330 0000 0022 0165 1060 - do poznámky uveďte, že ide o DAR. Ak ste z ČR alebo mimo EU, č.u.: 22 0165 1060/8330 - do poznámky prosím uviesť že ide o DAR 19.10. 2024 organizujem Festival ODznova v pravdivosti. Pozvanie prijal aj MUDr. Martin Jan Stránsky, ale aj Helena Neumannová a ďalší rečníci... lístky a info tu: https://tickpo.zoznam.sk/sk/listky/festival-odznova-v-pravdivosti-zdravie-39987/ Ďakujem, Martina Valachová

CELÝ ROZHOVOR V DÉLCE 55 MIN. JEN NA HTTPS://HEROHERO.CO/CESTMIR Za mírového stavu nepatří cenzura do žádného státu a už vůbec ne do České republiky, říká šéf strategické komunikace Úřadu vlády Otakar Foltýn, který se kvůli svým výrokům stal pro některé ztělesněním vrchního cenzora a úhlavního nepřítele. Jemu samotnému taková obvinění připadají natolik absurdní, že se jim může jen smát. Kritiku vlády vnímá jako nedílnou součást demokracie a považuje ji za žádoucí, sympatizovaní s režimem Vladimira Putina, který po téměř 900 dnech války nelze oddělit od hromad mrtvol, mu přijde hloupé, ale i k tomu je možné se veřejně a plným právem hlásit. Za hranicí svobody slova jsou výzvy k násilí. Pakliže je někdo nadšený z toho, že ruská armáda vraždí civilisty na Ukrajině, a šíří svoje přesvědčení na internetu, tak zpochybňuje základní hodnoty. A v takovém případě jdou stranou i priority strategické komunikace být sjednocující a nekonfliktní. Dotyčného je potřeba okřiknout. Foltýn to dělá dost svérázným způsobem, a to se podle svých slov velmi krotí. Uvědomuje si, že ho to možná bude stát místo a není vyloučené, že docela brzo. Říkat, co si myslí, ale nepřestane. Státu bude sloužit tak dlouho, dokud o to bude stát, a až mu řekne, že ho nepotřebuje, tak se mu uleví. Být politicky korektní a mlátit prázdnou slámu, jak to sám nazval, nechtěl ani v našem rozhovoru, mluvili jsme proto na rovinu i o řadě dalších věcí. Poslechněte si.

Septembrī Latvijā notiek Dzejas dienas, taču Sigulda sevi ir pasludinājusi par Latvijas dzejas galvaspilsētu, un iedibinājusi pati savu festivālu - “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”, kas augusta pēdējā dienā iesākās ar Dzejas nakts pārgājienu. Raidījumā arī mēs dodamies šai ceļā. Uzzināsiet, ko šobrīd dara dzejas meistari - Edvīns Raups, Guntars Godiņš, Jānis Rokpelnis, Inga Ābele un Artis Ostups. Taču Dzejas nakts pārgājiens bija īpašs arī ar to, ka tā organizatore Sandra Marta Grudule bija sasaukusi kopā daudzās Latvijas literātu apvienības, un tieši radīt gribošu ļaužu daudzbalsīgā klātbūtne paredzamo Dzejas dienu norisi pietuvināja neparedzamajam. Dzejas nakts pārgājiens tieši tā arī sākās. Un tagad arī jums jāsāk iztēloties. Ir sestdienas vakars, Siguldas stacijā pienāk vilciens no Cēsīm, tad no Rīgas. Stacijas laukumā sanāk diezgan prāvs ļaužu bariņš, dažiem ir rokās norunātā zīme – balta lapa, citi paļaujas, ka tāpat visus jau pazīst. Pusastoņos vakarā mirklis nopietnības – skan atklāšanas uzrunas. Tad Siguldas Stacijas laukumā sākas zibakcija – pēc megafonā dotas komandas dzejnieki vienlaicīgi sāk skandēt savus dzejoļus. Un nu jau mēs dodamies ceļā! Lai satiktu Viesturu Vecgrāvi pie  Siguldas Valsts ģimnāzijas, kur literatūrzinātnieks stāstīs par dzejnieka, atdzejotāja, rakstnieka Leona Brieža skolas gaitām Siguldā. Nākamais pieturas punkts ir Svētku laukums Siguldā. Tas, ka šeit vientuļš zem ābeles sēd Edvīns Raups un gaida savus klausītājus, man nav nekāds pārsteigums, tas jau bija ierakstīts programmā. Taču pārsteigums ir satriecošs saulriets pār Gaujas senleju, un vienlaikus atveras debesis un sāk līt. Siguldas daudzie skatu laukumiņi ir ļoti piemērota skatuve dzejniekam. Taču kāds to visu ir iecerējis, saplānojis,  un izstaigājis vēl pirms pārējiem. Kāds ir gādājis, lai ar prožektora staru tumsu šķeltu gaisma, un dzejnieki redzētu lapu no kuras dzejoļi tiek lasīti, un uzstādījis mikrofonu, lai pārējie to sadzirdētu.  Dzejas nakts pārgājiena organizatore ir kultūras centra “​Siguldas devons” projektu vadītāja Sandra Marta Grudule. Dzejas nakts pārgājiens prasa sabalansēt garīgo tiecību un savu fizisko izturību, un norūdīt arī kādas cilvēciskas īpašības. Ceļinieku vidū ir dzejniece Laima Helēna Mūrniece. Viņa ir neredzīga, taču atrodas kāda automašīna, kas var palīdzēt, atrodas, kas piesakās par pavadoni. Cits auto mēģina pierunāt visu mīlēto dzejnieku Jāni Rokpelni nekāpt augšup uz Siguldas pili pa stāvo serpentīnu. Dzejnieks apskaišas par neticību viņa spēkiem. Man taču tūlīt būs 79, viņš rājas, lai gan apkārtējiem netop īsti skaidrs, kāda atziņa no tā būtu jāizloba. Arī literārās apvienības ir šāda iespēja atbalstīt vienam otru. Esmu priecīga klātienē iepazīt literatūrzinātnieci, literatūrkritiķi un dzejnieci Sandru Ratnieci, dzejnieku un prozaiķu grupas “Tekstūra” kopā saucēju. Grupa “Tekstūra” tika nodibināta 2019. gadā, 13 grupas autoru kopdarbs “Dzejas detektīvi” iznāca pagājušā gada rudenī, šajās Dzejas dienās “Tekstūra”  rīkotais pasākums “Radošuma anatomija” Dzejas dienu progammā. Kristaps Vecgrāvis dzeju lasīs tuvāk Nakts pārgājiena noslēgumam, Siguldas kapos. Šobrīd vēl esam ceļā uz Siguldas peldvietu, lai pie Gaujas satiktu Guntaru Godiņu, programmā teikts, ka viņš pirms dažiem gadiem kļuvis par siguldieti un kaislīgu makšķernieku. Guntars Godiņš šogad ir viens no Dzejas dienu balvas pretendentiem, par atdzejas krājumu “Sirreālisms igauņu dzejā”, intriga tiks atklāta festivāla Dzejas dienas noslēgumā, 15. septembrī. Lai piedod Guntars Godiņš, viņa balss tagad paliks fonā. Viņam savas zivis, man savējās. Man jāķer pie rokas dzejnieki. Laima Ābele. Un nu ir īstais brīdis atzīties. Ar Laimu Ābeli esam klasesbiedres, skolā vienā solā sēdējām. Tad varat iedomāties manu pārsteigumu, satiekot savu vienaudzi dzejnieku rindās. Elīnas Līces stabule vakara un nakts raibos notikumus sasaista vienotā veselumā. Stabule ieskandina arī Arta Ostupa dzejas lasījumu Siguldas pilsdrupās. Dzejas nakts pārgājiens īsi pirms pusnakts sasniedzis zemo punktu. Par daudz emocionālu iespaidu, par daudz noieto soļu, sākam atpalikt no plānotā grafika. Taču radošu cilvēku pulks nepieviļ. Joki kļūst skaļāki, pēc Arta Ostupa lasījuma kāds skaļi un līksmi aicina uz kapiem.

Letošní úroda jablek je v ovocnářské oblasti v okolí Svinčan na Chrudimsku velmi slabá. Jarní mrazíky udělaly své. Místní zahradník a předseda tamního Českého zahrádkářského svazu Ladislav Kubelka doporučuje zahrádkářům pěstovat spíše drobnější ovoce.

Letošní úroda jablek je v ovocnářské oblasti v okolí Svinčan na Chrudimsku velmi slabá. Jarní mrazíky udělaly své. Místní zahradník a předseda tamního Českého zahrádkářského svazu Ladislav Kubelka doporučuje zahrádkářům pěstovat spíše drobnější ovoce.

Letošní úroda jablek je v ovocnářské oblasti v okolí Svinčan na Chrudimsku velmi slabá. Jarní mrazíky udělaly své. Místní zahradník a předseda tamního Českého zahrádkářského svazu Ladislav Kubelka doporučuje zahrádkářům pěstovat spíše drobnější ovoce.

Vystudoval ekonomii, ale nikdy se jí nevěnoval. Uchvátilo ho totiž herectví a rejstřík postav má opravdu pestrý. Zahrál si vraha, dobrosrdečného anesteziologa i komunistu. Letos navíc vyrazí na turné se skupinou KTO, která slaví 60 let na hudební scéně.

Vystudoval ekonomii, ale nikdy se jí nevěnoval. Uchvátilo ho totiž herectví a rejstřík postav má opravdu pestrý. Zahrál si vraha, dobrosrdečného anesteziologa i komunistu. Letos navíc vyrazí na turné se skupinou KTO, která slaví 60 let na hudební scéně.

Železná ruda se těžila i na jihu Čech. Nevznikly tu sice obří doly ani velkoprůmyslové železárny, ale nalezišť byly desítky až stovky. Nacházely se v pásu od Zlivi, Českých Budějovic, přes Lišovsko, jižní Třeboňsko až k Trhovým Svinům.

Před pár měsíci si vláda zřídila nový odbor strategické komunikace. A tenhle týden startuje jeho první komunikační kampaň. Má zvyšovat odolnost veřejnosti vůči dezinformacím a zdůrazňovat naše základní hodnoty. Jak bude vypadat? Hostem Ptám se já byl kreativní ředitel strategické komunikace vlády Jozef Dobrík, který také stojí za kampaní Dárek pro Putina organizující sbírky na podporu Ukrajiny.Strategická komunikace vlády by se měla podle jejího koordinátora Otakara Foltýna zaměřit i na témata primárně založená na pozitivních hodnotách. Právě tento týden by proto měl Foltýnův tým zahájit kampaň na sociálních sítích k výročí invaze 21. srpna.Bývalého náčelníka Vojenské policie Otakara Foltýna vláda jmenovala do funkce na konci května. Některé jeho výroky (například když podporovatele Putinova režimu označil mimo jiné za svině) budí kontroverze. Jeho kritici ho také viní z cenzury. Foltýn už dříve prohlásil, že žádnou cenzuru dělat nebude. A pokud to někdo tvrdí, tak podle něj prosazuje ruský narativ, jedná proti zájmům vlastního státu a je kolaborantem současného kremelského režimu. „Řekl jsem panu premiérovi, že máme málo času a rozhodně nebudu opatrný přešlapovač komunikující nic neříkajícími frázemi. To se nemusí každému líbit. Nemám však pocit, že by s tím měl problém,“ reagoval Foltýn. Je kontroverze, kterou kolem strategické komunikace státu budí její koordinátor, v pořádku? A jak práce na komunikační strategii státu ladí s prací pro spolek, který vybírá peníze na zbraně pro Ukrajinu?---Ptám se já. Rozhovory s lidmi, kteří mají vliv, odpovědnost, informace.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #ptamseja nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Hanna har gjort bort sig totalt på röda mattan och Lojsan spekulerar i hollywooddrama. Förutom att intervjun med Blake Lively blev allt annat än vad Hanna tänkt sig, så chockerades hon av kändisars nonchalans. Vad beror det på? Stress, press eller ligger det något mer bakom det...?

V Česku je nyní módní stěžovat si na absenci kvalitně veřejné debaty. Debaty založené na absolutní svobodě slova, bez okřikování, nálepkování a posouvání významů. Nejvíce samozřejmě naříkají ti, kdo se sami označují za bojovníky za svobodu slova a zdravý rozum. Jeden by jim i přitakal. Pokud by tedy právě oni nebyli paradoxně těmi, kdo racionální debatu ničí a svobodu slova nesnášejí. Nevěříte? Předvedu to.

V Česku je nyní módní stěžovat si na absenci kvalitně veřejné debaty. Debaty založené na absolutní svobodě slova, bez okřikování, nálepkování a posouvání významů. Nejvíce samozřejmě naříkají ti, kdo se sami označují za bojovníky za svobodu slova a zdravý rozum. Jeden by jim i přitakal. Pokud by tedy právě oni nebyli paradoxně těmi, kdo racionální debatu ničí a svobodu slova nesnášejí. Nevěříte? Předvedu to. Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Herečku Lenku Krobotovou můžete aktuálně potkat na Letních shakespearovských slavnostech v roli lady Macbeth nebo také na jevišti Dejvického divadla, které uvedlo rodinnou inscenaci Kuš, svině! Jak tyto role prožívá? A jak se cítí, když v hledišti sedí Martin Hilský? „Máme z toho vždycky zdravý respekt. O to víc mě potěšilo, že z naší produkce neodešel,“ přiznává herečka.Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Herečku Lenku Krobotovou můžete aktuálně potkat na Letních shakespearovských slavnostech v roli lady Macbeth nebo také na jevišti Dejvického divadla, které uvedlo rodinnou inscenaci Kuš, svině! Jak tyto role prožívá? A jak se cítí, když v hledišti sedí Martin Hilský? „Máme z toho vždycky zdravý respekt. O to víc mě potěšilo, že z naší produkce neodešel,“ přiznává herečka.

Ir tādas izdaudzinātas Jāņu svinēšanas vietas. Vidzemē tādas zinu divas: Cēsu novada  Amatas pagasta “Ruķeļos” pie Dainas un Jura Zalāniem, un podnieku Baibas un Eināra Dumpju sēta Madonas novada Mētrienas pagasta “Brīvniekos”. Tam ir savs izskaidrojums. Zalāni vada kultūras menedžmenta centru “Lauska”, kas nu jau otro gadu desmitu ik pa laikam izdod etnomūzikas jaunumu apkopojumu mūzikas izlasē “Sviests”, kā arī rīko Valmiermuižas etnomūzikas festivālu. Dumpji ir podnieki, Eināra kaislība ir uguns, kas Jāņos izpaužas augstu ugunskura krāvumu veidošanā, bet Baiba sevi sauc par podniecības arheoloģi. Baiba ir tā, kas pirmā aizsāk Jāņu ielīgošanas dziesmu. Dziesmas un arī sarunas īpatno akustiku veido Turaidas pils mūri. Abām ģimenēm – Dumpjiem un Zalāniem – ir kopīgi draugi folklornieki, turp dodas tuvu un tālu braukuši muzikanti, senatnes pētīšanā ieinteresēti ļauži, kas tad laikam jau Jāņu svinēšanu padara tik īpašu.  Abas ģimenes atradušas veidu, kā uzturēt ritmu, uzņemot kopīgos draugus vai pienācējus. Jāņi katrā no sētām tiek svinēti trīsgadu ciklā, vismaz vēl pavisam nesen tā bija, Vidzemē bija izveidojies tāds kā trijstūris. Gan Daina un Juris Zalāni, gan Baiba un Einārs Dumpji kā savu īsteno Jāņu svinēšanas datumu izvēlējušies 23. jūniju. Parasti jau pirmsjāņu dienas visas sanākot piepildītas ar kādiem pasākumiem, taču svinību datums ir 23. jūnijs. It kā jau – tad kad visi, bet arī – tad kad visi – nav vērtējams par knapu. Ir tādas izdaudzinātas Jāņu svinēšanas vietas. Ar "Ruķeļu" un "Brīvnieku" saimniekiem, Zalāniem un Dumpjiem, saruna raidījumā Augstāk par zemi.

Teltlejren på KU er nedlagt, selvom de studerende mod besættelsen kun fik et enkelt krav igennem af de 6 ufravigelige, som de havde. Ros til KU.Til gengæld sejler det for Folkemøde ledelsen. Kommunikationen er inkonsistent og der er tydelige referencer til Copenhagen Prides fatale udmeldinger for en måneds tid siden. Gad vide om de bruger samme model.Der er sat et punktum i den såkaldte Buste-gate. Der er indgået forlig mellem den nu afskedigede institutleder, der kylede en buste i havnen og Kunstakademiet. Til sidst går vi flæsket på både den nye kendisvin fra Christiane Schaumburg Müller og Berlingskes svar på Thomas Treo. Martin Martensen-LarsenAnna Thygesen

Den blomstrende gule raps lyser op i landskabet. Græs, korn, roer, majs - det danske landbrug er allestedsnærværende, når man bevæger sig igennem det ganske land. Du ser køer, der græsser på marken, små lam, der hopper lystigt rundt og et par heste i en fold. Det ligner idyl. Men et dyr er stort set fraværende. Grisen. Den er faktisk nærmest usynlig. Mange kommer kun ud når de skal transporteres fra stald til slagteri. Hvert år producerer vi 30 millioner konkurrencedygtige svin til verdensmarkedet. Men før de eksporteres, ja, så lever de i enorme produktions-optimerede staldanlæg. Anlæg som ganske få danskere har adgang til. Marie Sæhl, klima- og miljøjournalist ved Dagbladet Information, fortæller, hvad det er for et liv, millioner af hemmelige svin lever derinde bag staldens anonyme vægge. Vært: Anna Ingrisch. Program publiceret i DR Lyd d. 23/5.

Malá vesnička Svinov na Mohelnicku nemá s vepři nic společného. Nese patrně jméno svého zakladatele jménem Svin. Přesto se její jméno stávalo často terčem posměchu. K přejmenování obce na Hochfeld, o které místní usilovali na přelomu 19. a 20. století však nedošlo a obci jméno zůstalo až doposud.

Kan ord bygge bro mellem klimaaktivister og landbrugere? Kan en kop grøn dialogkaffe give næring til en spirende samtale mellem dem, der sørger ved Vejle Fjords begravelse, og dem, der spiser pølser til Inger Støjbergs CO2 Rally? Og er "bonde" egentlig et skældsord? Gæster: Özlem Cekic, generalsekretær for og stifter af foreningen Brobyggerne - Center for Dialogkaffe. Merete Juhl, administrerende direktør i Landbrug og Fødevarer. Sabine Kirchmeier, privat sprogkonsulent, tidligere direktør for Dansk Sprognævn. Vært: Adrian Hughes. I redaktionen: Klara Witt og Johanne Hoffmeyer. Husk, at du altid kan sende dine sprogspørgsmål og idéer til os på klogpaasprog@dr.dk.

Veckans recensioner: Svin, Marcus Wandt (igen), hur srilankeser bondar, bjällror, samernas PR-strategi, republiken Önneköp, ”Kannibalen”, minnesminister, danska DJ-duon Recensørerne på festivalen Drömmen, Nattsudd, norrköpingska, spöa en astronaut, roasta Nemo Hedén, Bobbes Mix megapol-liv och tagel.

Hege synes hun ser antydninger til et skille mellom generasjonene, og merker at de som er yngre enn henne kanskje har litt andre oppfatninger når det gjelder enkelte ting. Kanskje ikke så rart, med tanke på at det har vært gode tider lenge, og mange ikke kjenner til noe annet. Men nå er det andre tider, og hvordan takler den yngste generasjonen i arbeidslivet egentlig det?See omnystudio.com/listener for privacy information.

In this episode of the BackTable Podcast, guest host Dr. Krishna Amuluru interviews Dr. Fawaz Al-Mufti about recent trials on large core strokes and how they may impact practice. Dr. Al-Mufti is a practicing neurointerventionalist and serves as the Associate Chair of Neurology for Research at New York Medical College. Dr. Al-Mufti examines the cost-effectiveness and socioeconomic implications of successful treatment of patients with large core strokes. The doctors highlight various stroke thrombectomy trials including the RESCUE-Japan, SELECT2 Trial, and TENSION trials. The discussion also covers how these findings affect thrombectomy expansion in lower resource settings and the future outlook of endovascular thrombectomy procedures. --- CHECK OUT OUR SPONSOR RADPAD® Radiation Protection https://www.radpad.com/ --- SHOW NOTES 00:00 - Introduction 02:53 - Large Ischemic Core Infarcts 06:06 - The Importance of ASPECTS 11:59 - Large Ischemic Core Trials 23:37 - Socioeconomic Implications of Thrombectomy 38:08 - The Future of Thrombectomy --- RESOURCES Mission Thrombectomy: https://missionthrombectomy.org/ The Alberta Stroke Program Early CT score (ASPECTS): A predictor of mortality in acute ischemic stroke: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8515558/ Endovascular thrombectomy after large-vessel ischaemic stroke: a meta-analysis of individual patient data from five randomized trials (HERMES Study): https://doi.org/10.1016/S0140-6736(16)00163-X Thrombectomy for Stroke at 6 to 16 Hours with Selection by Perfusion Imaging (DEFUSE III Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa1713973 Thrombectomy 6 to 24 Hours after Stroke with a Mismatch between Deficit and Infarct (DAWN Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa1706442 Endovascular Therapy for Acute Stroke with a Large Ischemic Region (RESCUE-Japan Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/nejmoa2118191 Trial of Endovascular Thrombectomy for Large Ischemic Strokes (SELECT2 Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2214403 TESLA Trial: Rationale, Protocol, and Design: https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/SVIN.122.000787 Endovascular thrombectomy for acute ischaemic stroke with established large infarct: multicentre, open-label, randomized trial (TENSION Trial): https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0140673623020329 Evaluation of acute mechanical revascularization in large stroke (ASPECTS ⩽5) and large vessel occlusion within 7 h of last-seen-well: The LASTE multicenter, randomized, clinical trial protocol: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37462028/ Trial of Endovascular Therapy for Acute Ischemic Stroke with Large Infarct (ANGEL-ASPECT Trial): https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2213379 Acute endovascular stroke therapy (Dr. Mike Chen Review): https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20535000/ Mechanical thrombectomy is cost-effective versus medical management alone around Europe in patients with low ASPECTS (European Cost Effectiveness Study): https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10313965/ Mechanical Thrombectomy Global Access For Stroke (MT-GLASS): A Mission Thrombectomy (MT-2020 Plus) Study: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10313965/ Noncontrast Computed Tomography vs Computed Tomography Perfusion or Magnetic Resonance Imaging Selection in Late Presentation of Stroke With Large-Vessel Occlusion: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8576630/

Wolfgang Wee Uncut presenter: Mat & Ernæring med Birger Svihus. Birger Svihus er professor ved Institutt for husdyr- og akvakulturvitenskap ved Norges miljø- og biovitenskapelige universitet. 0:00 Enmagede dyr 5:47 Spiste bare svinefor 8:00 Korn og belgvekster 13:10 Fastere fett! 12:00 Fett 17:00 Grisen 28:08 Bruk hele dyret 34:50 Antibiotiske stoffer 42:00 Norsk svineindustri 47:00 Avliving og slakting 48:12 Birgers nær døden-opplevelse 52:17 Halal og kosher-slakting 57:00 Grisefett 58:00 Grisekjøttet 1:04:00 Kjøtt er slankemat 1:06:00 Svineprodukter 1:07:40 Andouilette med drittsmak 1:11:25 Kannibalisme 1:18:00 Rødt og hvitt kjøtt Ingenting er viktigere for vår helse enn hva slags mat og mengden vi spiser. I denne podcastserien snakker vi oss gjennom alle de ulike typene mat som definerer vårt kosthold. Målet er intet mindre enn at dette skal være den definitive guiden til et kosthold som sørger for at vi lever lenge i landet. Men mat handler ikke bare om helse. Derfor snakker vi også om opphav, produksjonsmåter, og konsekvenser for miljø og dyrevelferd av denne viktigste, mest omgripende og kompliserte av våre næringer. BOK: Fedmefaktor - nøkkelen til mat og vektbalanse: https://www.ark.no/produkt/boker/hobbyboker-og-fritid/fedmefaktor-9788203234583 Mat & Ernæring EP1 | Introduksjon | Birger Svihus | Hvor Kommer Maten Vår Fra? Se hele episoden her: https://youtu.be/V59VYSktUN0 Mat & Ernæring EP2 | Korn | Hvete, Havre, Ris, Mais | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/XWW-LDtTBME Mat & Ernæring EP3 | Frukt og Bær | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/kUJSqqwodLI Mat & Ernæring EP4 | Grønnsaker | Kultivering, Giftstoffer, Grønnsaker vs Frukt | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/jD3xCBzeLvk Mat & Ernæring EP5 | Belgfrukter | Proteiner, Soyabønner, Erter, Import | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/FDnYms64XRY Mat & Ernæring EP6 | Poteten og Knollvekster | Søtpotet, Cassava, Potetskallet | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/hzwmyhebA-8 Mat & Ernæring EP7 | Sukker | Glukose, Fruktose, Galaktose, Sukrose, Stivelse, Palmentinsyre, Søtningsmiddel | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/09vwm-j9IZU Mat & Ernæring EP8 | Nøtter | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/Q6vwQQORFpw Mat & Ernæring EP9 | Fett og Oljer | Fettsyrer, LDL, Mettet Fett, Omega-6, Planteoljer vs Animalsk Fett Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/2jM5l_UGMBg Mat & Ernæring EP10 | Melk, Egg og Ost | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/hCBib-rp2_w Mat & Ernæring EP11 | Animalsk Mat: Dyrevelferd | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/r0MyfYmDjwU Mat & Ernæring EP12 | Animalsk Mat: Bærekraft og Klimaaspektet | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/312zBxF52eo Mat & Ernæring EP13 | Enmagede Dyr: Svin, Villsvin | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/ZFXnTqZ3P7o Mat & Ernæring EP14 | Enmagede Dyr: Fjørfe | Kylling, Gås, Kalkun, And, Due, Struts | Birger Svihus Se hele episoden her: https://youtu.be/cGtzdY8FKKM

Det är oroliga tider för både vilda och tama svin och dess uppfödare. Vi vill gärna rikta ljuset mot det härliga med våra fyrbenta vänner. Vad har lyssnarna för historia på tal om grisar? Ett nyfiket och underhållande aktualitetsprogram med lyssnaren i fokus.Georg berättade om den nära vänskapen mellan sonen Jojje och suggan Sixten, Marit berättade om hur det är att vara grisuppfödare precis vid gränsen till smittozonen för svinpesten och Marco berättade om sin morfar som hade väldigt stor nytta av sin gris när det kom till att plocka potatis. Och så blir det en massa extramaterial såklart. Där får vi finbesök av poddfolkaren Jeanette, hela vägen från USA.