Podcasts about tys

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lūceit darbeibys vuordus vieliejuma izteiksmē. Itai lobuok – mes grybātumem, mes runuotumem, mes doncuotumem. Vieliejuma izteiksmē – mes grybātumem. Lideja Leikuma skaidroj: „Tys ir koč kas breineigs, kas myusu volūdā ir. Patīseibā tei ir myusu vacvacuo forma darbeibys vuorda sistemā. Dīnavydlatgolā juos ir dzeivys pa šudiņdīnai, puorejim latgalīšim jau mozuok. Vydsdialekta latvīši itū sovpateibu seņ jau pagaisynuojuši, jim nav tuo formu škeiruma, šur tur, pa kaidai koč kur nūskaņ vēļ Kūrzemis kaiduos izlūksnēs, bet jim nav pylnā sistemā nikur vairs itūs formu, a latgalīšim vēļ ir kotrai personai, i pa šudiņdīnai juos vēļ ir dzeivys. „Mes runuotu” jau ir jaunuoka forma. „Mes runuotumem” ir vacuo forma. Jei ir breineiga, juos vajaga turēt. Tys ir tys, par kū myusu volūdai pīvierš viereibu ari tī zynuotnīki Rītumeiropys vaļstīs, kas suoc iņteresētīs par latvīšu volūdu, jī tiuleņ ituos formys aproksta kai lelu duorgumu. A mes poši sova monta namuokam nūviertēt. Tys ir tys, ar kū mes asam interesanti pasauļam.” Vieliejuma izteiksmē itai lobuok: Es grybātum, tu gribietim, jis, jei grybātu, mes grybātumem, jius grybātumet. Ka maņ byutu īspieja, es doncuotum nu reita da vokora. Mes doncuotumem obejis, ka mums tei īspieja byutu. Mes runuotumem nu reita da vokora. Jius runuotumet nu reita da vokora.    

Helēnys i Jura Viļumu saimē aug diveji dāli – Vitolds i Teodors, i latgalīšu volūda jim ir naviņ sazinis veids, jei ir vide, kurā aug bārni, veidojās attīceibys i teik saglobuota pīdareibys sajiuta. Helēna, Jurs, Vitolds i Teodors Viļumi runoj par sovys saimis pīredzi, kaida ir latgalīšu volūdys vīta myusdīnu Latvejā, kod apliek dominej cytys sazinis telpys, kai bārni pījam i turpynoj vacuoku dzymtū volūdu, i kū cylvākam nūzeimej dūmuot, runuot i dzeivuot sovā volūdā uorpus Latgolys. Viļumu saime izaveiduoja pyrma divpadsmit godu 17. majā, Vitolds vuicās Rēzeknis suokumškolys 5. klasē, Teodors īt bārnuduorzā, Jurs saimē ar bārnim runoj latgaliski, Helēna – latvyski. Latgalīšu volūda ir jūs saimis ideņtitate, stuosta Jurs: „Tei ir daļa nu manis, i ka es tū daļu naīdūdu sovim bārnim, nu tod koč kū mes zaudejam vysi. Saimē mes runojam kai latgaliski, tai baļtiski. Piec byuteibys tys ir taids mozais Latvejis idealais modeļs, ka runojam par volūdom. Var runuot latgaliski, var runuot baļtiski, vīns ūtra saprūt. I latvīšu volūdys ituos obejis divejis boguoteibys koč kaidā veidā, es ceru, ka juos sasaglobuos i atsateisteis.” Teodors latgaliski ronoj kai ar bārnim, tai škuoluotuojom bārnuduorzā. Vitolds soka, ka jam gruomotys skaiteit latgaliski ir tikpat vīglai kai latvīšu literārajā volūdā: „Maņ apmāram vīnaidi.” Vitolds vuicās ari latgalīšu volūdys pareizraksteibu, stuosta juo mama Helēna: „Jis roksta eiszinis papam, kod paps brauc nu Reigys, paruoda maņ, voi pareizi pīraksteja. Jam ir svareigi, lai ir pareizi latgaliski.” Viļumu saimē vysaidys gruomotys skaita, i nav jau tai, ka tikai latgalīšu gruomotys var skaiteit latgaliski, stuosta Jurs: „Vysys gruomotys nu suokuma, kod skaiteju bārnim prīškā, es skaiteju ar reizi latgaliski. Respektivi, gruomota ir saraksteita latvīšu literarajā volūdā, bet es jū automatiski, cik maņ labi saguoja, puorlyku latgaliski. Vysys gruomotys var skaitiet latgaliski.” „Naradzu nivīnu problemu, kas varātu rastīs bārnim nu tuo, ka jī sātā ir runuojuši latgaliski ar vacuokim, nav nikaida pamatuojuma tam,” puorlīcynuota Helēna. Školuos, kur nūvodvuiceibā ir latgalīšu volūdu, situaceja grupuos ir cīši atškireiga. „Es gaideju, ka mes parunuosim par latgalīšu volūdys viesturi,” soka Vitolds. Jurs papyldynoj: „Tī leimini latgalīšu volūdā bārnim ir cīši dažaidi. Juodūmoj, kai latgaliskū īdzeivynuot, suocūt nu bārnuduorzu. Byutu breineigi, ka tom saimem, kuramuos jau runoj latgaliski, varātu byut laiku pa laikam koč kaidi pasuokumi, kur nūstyprynuot latgalīšu volūdys zynuošonys i prasmis, lai bārni redz, ka ir cyti bārni, kas runoj latgaliski, i ka saimē runoj latgaliski, ka tys nav trokais paps, kas vīns pats papa volūdā runoj.” Kaida byus latgalīšu volūda iz prīšku tuoļuokuos paaudzēs, atkareigs nu pošu volūdys runuotuoju. Vitolds grybātu, „ka palīk latgalīšu volūda.” Jurs skaita, ka tehnologejis atsateista i tys var „paleidzēt volūdys īdzeivynuošonai, bet tei švakuo puse, ka babeņu i dzedeņu vaira napalīk. Demografeja kreit iz leju, laukūs, kur latgalīšu volūda beja daudz stypruoka nakai piļsātvidē, ir mozuok cylvāku, leidz ar tū ir sovi riski, partū ka volūda jau ir stypra nu tuo, cik daudz cylvāki jū lītoj.” Volūda kai muols puorsameica, cikom palīk skaista, skaita Jurs: „Kai muola svečturi – kab jū sataisietu, vajag daudz muola sameiceit. Tai ite, kab byutu skaista volūda, ar dzejūlim, ar literaturu, ar vēļ koč kū, vajag daudz tuo muola! Ka jis koč kur meicejās, maļās, tod volūda ari atsateista, koč kaidi jauni vuordi atīt.” Helēna papyldynoj: „Ka cylvāks jiut, ka jam nasagrib pazaudēt latgalīskū sajiutu, vīnkuorši nasabeit i raudzeit atrast veidus, kur praktizēt. Golvonais ir justīs breivi, kod tu runoj latgaliski, lai nav sajiuta, kū padūmuos, ka taids nu dzeraunis ci tamleidzeigi, bet ka tei ir taida poša volūda, kai vysys volūdys. I tev jei ir, laid vīnkuorši, palaid, lai jei dzeivoj. Tys, ka īsamaisa vuordi nu angļu volūdys, nu krīvu volūdys, tys ir bejs vysūs laikūs. Vysys volūdys kai muoli puorsameica, bet taipat turpynoj sovu gaitu. Ari latgalīšu volūda taidā pošā veidā eksistēs. Kai jei eksistēs, nivīns navar paradzēt, bet jei byus.”

Send us Fan MailEpisode 162: Tyson Kain, Want To Fish ChartersThis week we are joined by Tyson Kain for his third appearance on the podcast. Tyson is the skipper of Want To Fish Charters and works out of Port MacDonnell in the winter and Wirrina in the summer. Tys has had a ripper start to the season of giant Southern Bluefin Tuna, having caught 18 ‘Barrel' sized tuna so far this season. He tells us about the recent Port MacDonnell Offshore Angling Comp, including his epic first day catching 7 Barrels. He also recalls an epic recent catch of a 100+ kilogram Mako Shark and also gives us a wrap up of what was a relatively slower season of fishing off Wirrina over the warmer months. Tyson is always very generous with his time and knowledge so is well worth a listen.As always, we also have all the latest news in South Australian Fishing, including:RecFish SA has artificial reef modules ready to go in the water off Wirrina and Nepean Bay on KI in the coming weeksThe professional closure in Gulf of St Vincent extended for another 12 months.Sportfishing Scene has been sold by Clifty with current manager Darrren buying the business. North Haven tackle shop ‘The Ramp' is closing as a result of the downturn in business from the Algal Bloom.Thousands of dead Pilchards wash up in Marion Bay.We talk about a heavy duty anchor swivel Dizzy picked up from Christies Beach Marine recently. We also have all the latest fishing reports including winter whiting, heaps of Salmon, barrels in the South East and 2 Mahi Mahi or Dolphin Fish caught off Port Augusta.

Ratinsku saime nu Rēzeknis – Ilona, Mareks i Dominiks apzynuoti veidoj i dzeivoj latgaliskā vidē. Latgalīšu volūda Ratinsku saimē ir muotis volūda, pošsaprūtams sazinis pamats i pylnviertiegi kluotyn asūša vysuos dzeivis jūmuos – školā, dorbā, draugu vydā. Mareks Ratinskis vuicās Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 8. klasē, spielej futbolu i basketbolu, Dominiks Ratinskis vuicās Rēzeknis suokumškolys 6. klasē i spielej futbolu, jūs mama Ilona Ratinska struodoj foto veikalā. Ilona ari poša izauguse latgaliskā vidē: „Es dzeivuoju taidā latgalīšu vidē, mes pogolmā bejom voi nu latgalīši, voi nu krīvi, latvīši beja daži bārni, kas atbrauce pi babu vosorā. Nikū eipašu es nadūmoju, ka runoju latgalīšu volūdā, tys beja pats par sevi saprūtams, deļ tuo ka tai runuoja vysi. Školā mes sovā storpā runuojom, školuotuoji runuoja latgalīšu volūdā, stuņdis beja latvīšu volūdā, bet uorpus mums vide beja latgalīšu.” Latgalisku vidi Ilona turpynoj veiduot ari sovim bārnim: „Es mieginuoju izveiduot taidu vidi, lai jī nasajustu kai aborgeni, ka mama ir vīneiguo, kas ar jim runoj latgalīšu volūdā. Deļtuo saimis doktere jim ir latgalīte, zūbu higieniste, speciali meklieju, ir latgalīte. Puišim ir sovi draugi, ar kū jī runoj latgalīšu volūdā, sasaroksta ar eisziņom jī sovā storpā latgaliski.” Mareks aplīcynoj: „Ar daudzim draugim runoju latgaliski. Školā ari ir daži klasisbīdri, ar kurim latgaliski runoju, i školuotuoji ari latgaliski runoj, deļtam vyss ir labi.”  Dominiks pīkreit: „Školuotuoji latgaliski runoj, ir draugi futbolā, kuri latgalīšu volūdā runoj, ar školys draugim gondreiž vysim runoju latgaliski.”  Ratinsku saime ir bilingvala, tok volūda ar bārnim gon ir latgalīšu, stuosta Ilona: „Pat navaru nikod dzeivē īsadūmuot, ka ar sovim bārnim runuotu kaidā cytā volūdā. Tys beja nu vīnkuorši pats par sevi saprūtams. Nui, veirs ir krīvs, mes ar jū runojam krīvu volūdā, bet ar bārnim mes vysi runojam latgalīšu volūdā.” Ka dzierdi apliek sovu latgalīšu volūdu, jei navar byut sveša, ka runoj tāvs, muote, dzeds, baba, tod ari bārnim, aizīmūt iz bārnudruorzu i školu, latgalīšu volūda sasaglobuos, sprīž Ilona: „Mani tys puorsteidz, kod roksta, ka Rēzekne ir cīši krīvyska. Es nazynu, es laikam koč kaidā sovā burbulī dzeivoju, maņ vyss ir latgalīšu volūdā, es naradzu problemu. Vysi kontakti ar školuotuojim ir latgalīšu volūdā. Vysusmīkleiguokais vysod beja tys, ka maņ juopīroksta, ka muns bārns ir latvietis, voi ka dzymtuo volūda ir latvīšu volūda. Es izreizi soku – nu, jam nav dzymtuo volūda latvīšu, jam dzymtuo volūda ir latgalīšu. Dominiks vyspuor latvīšu volūdā suoka runuot trejūs godūs. Jis īsavuiceis latvīšu volūdu, i par tū es pat naīspryngu.” Ilona stuosta par sovu gramatikys pīredzi, cik svareigi byutu, ka školā vuiceitu latgalīšu volūdys gramatiku: „Maņ latvīšu volūdā beja problemys ar konjugacejom. Es vysu suoku saprast tikai tod, kod es suoku saprast latgalīšu gramatiku. Es beidzūt saprotu – ā, tai tuos konjugacejis, redz, kur tys suņs beja aprokts tymā latvīšu volūdā. Ka bārni zynuotu gramatiku latgaliski, jim byutu vīgļuok vuiceitīs latvīšu volūdu.” Sovs latgalīša lapnums i mugurkauļs juonūtur ari breižūs, kod nu molys kaids grib apsmīt ci izviļkt kaidu stereotipu, puorlīcynuota Ilona: „Mes asam tī, kas poši sovu volūdu nasam. Poši cylvāki sev izlīk koč kaidu klišeju, ka ar bārnu navar runuot latgalīšu volūdā.” Ilonys vieliejums latgalīšu mamom ir vīnkuoršs i teišs: „Muot, naapzūdz sova bārna, īdūd jam sovu dzymtū volūdu leidza! Tys byutu muns nūvieliejums. Es jau smejūs – latgalīšim tei volūda ir tik cīši slapana, ka vacuoki bīži viņ izdūmoj – nā, sovam bārnam es nanūdūšu tū volūdu tuoļuok. Es skaitu — tei ir klaja bārna apzogšona. Tu pats runoj latgaliski, a bārnam tu pieški izdūmoj – es ar jū narunuošu latgalīšu volūdā. Nu, kū tys bierneņš tev ir taidu izdarejs, ka tu nūliemi ar jū narunuot latgalīšu volūdā? Nav problema, vide ir tys, kū tu pats izveidoj. Vyss nu teve ir atkareigs, ka tu pats runuosi latgalīšu volūdā, tev ari pretim runuos latgaliski.” „Nasakaunēt runuot latgaliski, tys ir normali, ka tu esi latgalīts i vari runuot sovā dzymtajā volūdā,” dasoka Mareks.

Latgola i Reiga medeju patiereņa ziņā ir leidzeigi regioni. Tū lelā mārā nūsoka etniskais sastuovs, partū medejim eipaši vajag veicynuot auditorejis īsasaisteišonu vaļsts demokratiskajūs procesūs. Tys ir vīns nu sacynuojumu goda suokumā taiseitajā pietejumā par auditorejis uzticeibu medejim, interesem i lītuošonys parodumim.  Par pietejuma rezultatim, par latgalīšu volūdu informacejis telpā, par LR4 sliegšonu i Satversmis tīsys lāmumu, kurā par naatbiļstūšu Satversmei pīzeits reguliejums attīceibā iz sabīdryskuo medeja satura veiduošonu mozuokumtauteibu volūduos raidejumā “Latgolys stuņde” diskutēs Sabīdryskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis lūceklis Andris Saulītis i “Media Hub Riga” jeb Reigys medeju centra vadeituoja i Kulturys Ministrejis Medeju politikys konsultativuos padūmis lūcekle Sabīne Sīle.   Sarunu voda Beatrise Borise.

Tulkuotuoja Jūlija Tumanovska nu jaunnorvegu volūdys latgaliski puortulkuojuse Nobela premejis literaturā laureata Juna Fosis (Jon Olav Foss) lugu „Kaids nūteikti atīs”. Luga latgaliski īstudāta Daugovpiļs teatrī (režisors Olegs Šapošnikovs, 2024) i izruode sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Taipat luga latgaliski izdūta ari gruomotā (2025), kas tyka nomināta kai Latvejis Literaturys goda bolvai (LaLiGaBa 2025), tai gruomotu muokslys konkursa „Zelta ābele 2025” bolvai. Kod vīnu mozu volūdu puortulkoj iz cytu mozu volūdu, juos obejis palīk drupeit leluokys. Jūlija Tumanovska stuosta par jaunnorvegu i latgalīšu volūdu leidzeibom: „Jaunnorvegu volūda ari ir leidzeiga tam, kai latgalīšu volūda Latvejā ar tū, ka jū lītoj na tik daudz cylvāku kai lelū volūdu, bet tam taipat ir dīzgon lela nūzeime vaļstī.” Kod tulkuojums ir izguojs ceļu da teatra skotivis, tei ir ari sova veida tulkuotuoja atkluošona, soka Jūlija: „Kod es pyrmū reizi beju iz pyrmizruodi, es cīši uzatrauču, ka vysi niu redzēs, kū es dareju vīnatnē, vīntuleibā. Deļtam ka raksteišona i tulkuošona ir dīzgon vīntuļs dorbs, tu esi vīnatnē ar tekstu, ar datoru i ar sovom dūmom.” Struodojūt ar latgalīšu volūtu, Jūlija ir sasakuoruse ari ar napateikamu attīksmi nu cytu literatu, kas kustynoj vēļ vaira raksteit i tulkuot latgaliski: „Aizstuoviešona ir dreižuok vysys Latvejis kontekstā. Ir ari sova vajadzeiba storp latgalīšim koč kū ari paruodeit, nagrybu saceit pīruodeit, tod tys daboj taidu nagativu dzinuli, taidu napateikamu sajiutu. Dreižuok ar taidu lepuošonūs – vajag ari ik pa laikam paruodeit sovejim. Asūt storp literatim Latvejā, cytūs pasuokumūs ar latvīšu literatim, dažreiz cylvāki ari drusku rauga nūnycynuot, voi eistyn ir tik svareigi, ka roksta latgaliski, voi ir ari kaidi tulkuojumi latgaliski – nu latgalīšu volūdys, voi iz latgalīšu volūdu, i ar taidu nycynūšu attīksmi, tod arī rūnās tei sajiuta – redz, ite ir gruomota, tys ir nūtics, tys ari nūtiks i byus iz prīšku.” Jūlija skaita, kod viņ ir īspieja, par sovom kulturys vierteibom, viesturi, latgalīšu volūdu vajag stuosteit, runuot i lapnuitīs, tok „pats svareiguokais ir vīnkuorši latgalīšu volūdys lītuošona. Juorunoj latgaliski vysur, kur tu vari.” Svareiguokuo līta, kū cylvākam dūd literatura, ir empateja, izsver Jūlija: „Ir taids citats, ka dzeja ir empatejis mašyna. I maņ ruodīs, tū var attīcynuot ari iz gruomotom i dailliteraturu kūpumā. Kū vaira tu skaiti gruomotys, tū vairuok redzi, kai dzeivoj dažaidi cylvāki, tu vari trenēt sovu empateju, izjust, kai vysaidi cylvāki pīdzeivoj pasauli, i saprast, kas ītekmej kaida cylvāka izvēli.” Gruomotu, kū Jūlija grybātum puortulkuot latgaliski, saītu vasals saroksts, tok golvonais ir „nasabeit skaiteit gruomotys latgaliski. Tys, nu kuo cylvāki beistās, ka nav tai, ka tu skaiti tikpat dreiži, kai tu skaiteitu latvīšu volūdā. Juorauga pa drupeitei, i tai jau var tikt leidz vasalai izlaseitai gruomotai, gruomotu plauktam, varbyut var tikt ari leidz tulkuošonai, voi raksteišonai kai maņ.”  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par latgaliskajim vuordim atspriekleņ, atkuorteņ. Atspriekleņ – atpakaļ gaitā, ūtraižuok, pretejā vierzīnī. Atspriekleņ var saceit par vieža gaitu, viezs ruopās atpakaļ – atspriekleņ. Tei poša vuorda nūzeime ari darbeibai – ka tu vysu dori ūtraiži, na tai, kai vajaga – atspriekleņ. Atspriekleņ – tys ir vacs baltu ciļmis vuords. Literaturā ir ari taids vuords atkuorteņ. Nūkrist atkuorteņ, puorsakar iz ūtru pusi – atkuorteņ. Tys ir atmuguriski, iz mugurys pusi nūkreit, kreit atpakaļ.  

Marta Zvejsalniece ir permakulturys saimineica, ainovu planavuotuoja i saimis uzjāmuma „Dainas dārznieku skola” leidzveiduotuoja, dzeivoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā i veidoj pošpīteikamu lauku vidi, kas nūdrūšynoj mīru, dorbu i leidzekļus. Pyrma četru godu Marta Zvejsalniece atsagrīze sovā dzymtajā sātā i suoce ite saimnīkuot. „Kod es atguoju iz laukim, maņ ruodīs, ka stuosts byus par naatkareibu. Piec četru godu dzeivis laukūs es saprotu, ka tys nav par naatkareibu, tys ir par breiveibu. Tu navari vysu laiku tikai slynkuot, saprūtams, tev vajag dareit. Vysu dzeivi es pakuortoju sev, i tei ir tei breineiba, kod lauku dzeive suoc palikt par terapeju. Bet es tū doru absoluti munā tempā, kaids munai mīsai i munam pruotam ir ārts. Tys fenomens, kas nūteik, ka caur dareišonu sovā tempā, es daboju daudz īškejuo mīra, maņ ir laiks pasēdēt i ari dabuot kaidu īškejū atkluosmi.” Marta saiminīkoj ekologiski i biologiski, dobai i cylvākam draudzegai, kai patīseibā saiminīkoj leluokuo daļa vītejūs ļaužu: „Permakultura izmontoj daudz dabiskuo, organiskuo materiala. Muna niša ir sātys saimisteiba, tī ari dorbojūs. Permakulturys saiminīkuošonys veids pi myusu Latgolā ir cīši populars, tikai jis nateik saukts taidā vuordā. Cik asu braukuojuse apleik pa vītejom sātom, asu redziejuse, ka jī reali dora vysu, kas ītylpst permakulturys saiminīkuošonys stilā.” Dzeivojūt laukūs, vajag dūmuot ilgtermiņā, „kū tuoļuok nu centra tu esi, tū patstuoveiguokam tev vajag byut, i tys ir naizbāgami, ka tu praktizej permakulturys metodis.” Martys mama Daina jau vaira nakai 35 godus struodoj duorzkūpeibys nišā i juos obejis kūpā struodoj „Dainys duorznīku školā”, kur Marta veidoj digitalūs materialus, „tys vyss ir baļsteits iz Dainys zynuošonu 35 godu laikā, kas tyka puorveiduotys par vuiceibu materialu. Niu jau ir 240 akademiskūs stuņžu materials par duorzkūpeibu, i niu teik radeits materials ari par floristiku.” Marta veidoj stabilu dzeivis vidi, struodoj duorzā, audzej cuoļus, kab byutu biologiskys karbonadis, i poša nūsoka sovu ritmu. „Dzeive laukūs, ka tu jū mierktīceigi veidoj, nūdrūšynoj tev cīši lobu psihologiskū stuovūkli. Īdūd tev dorbu, īdūd tev naudu, tī ari veidojās, tei taida mozuo laimis formuleņa.” Marta zyna ari, kū nūzeimej izdegšona, tok lauku vidē jei ir atroduse spāku: „Maņ navajag vaira īt atsapyust koč kur tuoli, iz tuolejū parku. Es vīnkuorši attaisu durovys, i pasiežu iz slīksneiša. Tī es varu atsajaunuot, tī es varu atsagrīzt poša pi seve, i saprast, deļ kam es tū vysu doru, kab nūdzeivuotu jāgpylnu dzeivi, kab pamastu koč kū pie seve.” Kab atsateisteitu, svareiga sovys vierteibys apsazynuošona: „Latgalīšim vajag apsazynuot vēļ vaira i vēļ pamateiguok tū, cik mes asam vierteigi ar sovu īškejū raksturu. Mes asam unikali cylvāki. Es cīši izbaudu cylvākus ite. Cylvāki veidoj tū kulturtelpu, kas ite ir unikala.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „uorsts”. Itai lobuok – dokters. Tys, kas vuica, tys doktors. Tys, kas uorstej, tys ir dokters pa vacam, nu voi uorsts.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „apredzeigs”. Arņs soka, ka ituos reizis vuordineicys vuords ir taids „pīsardzeigs, apdūmeigs i uzmaneigs, puorskotams, i vīnā vuordā var pasaceit itūs vysus apzeimiejumus – apredzeigs. Vuords „apredzeigs” pasaruoda vacajuos beibeleitēs – Dīvs ir pacīteigs i apredzeigs. Redz lykumsakareibys, redz cālūņsakareibys, paredz iz prīšku vairuokus sūļus, tys vyss nūzeimej itū vuordu – apredzeibu. Raudzeisim napagaisynuot vacūs latgalīšu vuordus – tei ari byutu sova veida apredzeiba.” Valentins pīkreit: „Oskaram Seikstam ir gruomota, kura saucuos „Apredzeibys”, taids vīdeigums, nuokūtnis prognozis, pareguojumi. Tys vuords ir cīši daudzveideigs i cīši daudzšķautnains. Dīva apredzeiba – tys kai smolka, dziļa, pareiza vierzeiba, vuordi, kusteiba. Tys ir vīdeigums, kas ir drusku augstuoks nakai vīnkuorši gudrys, izgleituots.”

Renātis i Aigara Vancānu saimē aug seši bērni: Agate, Kristaps, Jēkabs, Pāvils, Tuoms (Toms), Fraņcs (Francis) i logistika saimē ir „atstruoduota pa minotom”. Vancānu saimē ir treis pamatlītys, iz kū jī bolstās: „Volūda, ticeiba, kultura – treis pamatvali,” puorskaita Renāte, „bez ticeibys ir gryuts dzeivuot. I tys veidoj cylvāka mugurkauli, raksturu. Vuiceit mīļuot vīnam ūtru.” „Kolnasātā” gastej Renāte, Aigars i divi jaunuokī bārni. Tuoms i Fraņcs vuicās Rēzeknis katuoļu vydsškolā i jim pateik spēlēt basketbola, braukt ar ritini i mauduotīs. Renāte ir Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja, bet Aigars struodoj „Augstsprīguma teiklūs”. Tuoms (Toms) ir pīsadalejs literarajā uzvadumā „Francis” (2024) i LSM „Bērnistabā” latgalīšu vuordu īrunuošonā, kas itūgod sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2025”. Latgalīšu volūda skaņ kai Vancanu saimē, tai rodu pulkā, bazneicā, dorba vītuos i školā, tok Fraņcs stuosta, ka juo klasē „tikai es runoju latgaliski, vysi prūt krīvu volūdu, angļu volūdu i daudz cytys volūdys”. Kab caltu latgalīšu volūdys prestižu, svareiga kotram sova izaugsme, izsver Renāte: „Kultura ir tei, kas veidoj personeibu, i kaidu kulturu mes dūsim jaunīšim, bārnim, taidi jī mums ari byus, deļ tam tys saturs ir cīši svareigs, kab tys byutu lobs i latgaliski, i eistyn kvalitativi. Tys ir kotra cylvāka pošapzinis vaicuojums, kaida jam ir pošapziņa, cik jis spiej nūvērtēt sovys saknis, nu kurīnis jis īt.” Tam pīkreit ari Aigars: „Ari kulturys pasuokumūs, ka byutu vairuok latgaliskuo volūda dzieržama, tod ari tys byutu pozitivs moments, latgalīšu volūda izaplateitu vairuok sabīdreibā.” Svātdīnem kūpā īt iz bazneicu styprynuot ticeibu, nūskaiteit kūpeigu lyugšonu, saīt vysim kūpā pi vakareņu golda, atzeimēt vaļsts svātkus, turēt gūdā vaļsts i saimis karūgu, izstuosteit dzymtys stuostus – tuos ir viņ dažys svareigys zeimis, kas Vancānu saimē ir īlyktys bārnūs. „Ka tu mīļoj tūs, kuri ir tev aiz mugurys, tys ir vysuleluokais patriotismys. Tei ir tei patriotisma putra, kas ir ībaruota,” soka Renāte. Aigars ir īsasaistejs „„Svātuo Jāzepa veiru kūpīnā”, kur veiri sasateik divejis reizis godā. Ari Rēzeknē ir moza veiru grupa, kur sasateikam reizi mienesī — kūpeigi lūdzamīs, slavejam Dīvu i dolomīs ar pīdzeivuotū, taidā veidā atbolstam vīns ūtru.” Mīlesteiba iz sovu zemi Vancānu saimē ir pošsaprūtama, jim „Latgola ir sāta, dzymtuo vīta, Latgola ir daļa nu vaļsts, Latvejis naatjamama sastuovdaļa, bez Latgolys nabyutu Latvejis.” Jaunuokūs bārnu vieliejumi Latvejis saimem par byušonu iz prīšku ir stypri i spieceigi: „Lai nabyutu kara Latvejā, i nabyutu brīsmeigi bez iedīņa, iudiņa, syltuma,” soka Tuoms i Fraņcs jam pīkreit. „Eistyn, kab byutu mīrs pasaulī, Latvejā, Latgolā, tys ir pats svareiguokais, lai dabasi byutu breivi,” dasoka Renāte, i Aigars papyldynoj: „Vysim nūvodim skaistu, mīreigu nuokūtni! Kotram nūvodam, lai Latveja eistyn byutu vīnuota. Lauki — tys ir myusu lapnums pasaulī.”  

Happy St Patrick’s Day! Yesterday’s weather was so weird – storms in the morning and snow in the afternoon. Some schools are closed today. The people that own the land beside Nancy’s farm have built a firing range and it is super loud. Nancy keeps getting accused of causing noise issues, and she keeps having to defend herself. You can pay a guy in North Carolina $1,000, and he will negotiate with car dealerships for you while trying to buy a new car. Hot Tea: Riley Green’s bar is opening a new location in Gatlinburg. The woman from the Coldplay kiss cam says that at the time, she and her husband were separated, and the CEO had told her that he was also separated from his wife. A man is being charged with a felony after putting weights in his fish at a bass tournament. A Delta agent at TYS tried to entertain people while their flight was delayed. She offered up a free upgrade if someone would come sing karaoke on her loudspeaker. Joey got invited to an early screening of the new Michael Jackson movie, but it is the same day that his son is supposed to sing at church. Lucky 7 for tickets to Dollywood Karly’s debit card information was stolen, and someone bought $300 worth of stuff on Amazon. She spent an hour on the phone with her bank, canceled her card, and got a new one. The next day, a huge package arrived at her house. It was full of hundreds of dice for Dungeons and Dragons. The next day, she got a package of mechanical pencils and four necklaces with the letter M on them. We recapped last night’s episode of Extracted with Summer from Sevierville! Group Therapy- Can I Date My Sister’s Ex Boyfriend? Joey’s son told him that kids are now using the phrase “fingers crossed” to mean that they have to go pee. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Happy St Patrick’s Day! Yesterday’s weather was so weird – storms in the morning and snow in the afternoon. Some schools are closed today. The people that own the land beside Nancy’s farm have built a firing range and it is super loud. Nancy keeps getting accused of causing noise issues, and she keeps having to defend herself. You can pay a guy in North Carolina $1,000, and he will negotiate with car dealerships for you while trying to buy a new car. Hot Tea: Riley Green’s bar is opening a new location in Gatlinburg. The woman from the Coldplay kiss cam says that at the time, she and her husband were separated, and the CEO had told her that he was also separated from his wife. A man is being charged with a felony after putting weights in his fish at a bass tournament. A Delta agent at TYS tried to entertain people while their flight was delayed. She offered up a free upgrade if someone would come sing karaoke on her loudspeaker. Joey got invited to an early screening of the new Michael Jackson movie, but it is the same day that his son is supposed to sing at church. Lucky 7 for tickets to Dollywood Karly’s debit card information was stolen, and someone bought $300 worth of stuff on Amazon. She spent an hour on the phone with her bank, canceled her card, and got a new one. The next day, a huge package arrived at her house. It was full of hundreds of dice for Dungeons and Dragons. The next day, she got a package of mechanical pencils and four necklaces with the letter M on them. We recapped last night’s episode of Extracted with Summer from Sevierville! Group Therapy- Can I Date My Sister’s Ex Boyfriend? Joey’s son told him that kids are now using the phrase “fingers crossed” to mean that they have to go pee. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „koldre”. Ir taidi vuordi, kuri latgalīšu volūdā īguojuši nu pūļu volūdys. Niu Latgolā varim dzierdēt vysus treis vuordus: saga, dečs i koldre. Kotram varbyut ir drupeit cytaiduoka izpratne, ar kū tys kotrys vuords saistīs. Ir tai, ka ar kaidu vuorda lītuojuma nūzeimi var gadeitīs, ka taids vuords ir tik vīnā saimē, vīnā solā voi vīnā pogostā. Valentins Lukaševičs stuosta, ka bierneibā sātā beja sagys, deči i koldris: „Pi myusu Garančūs i Ratinīkūs beja tai, ka tys, kas beja taids pluonuoks, beja puorkluojs. Kod beja cīši solts, tod saceja dabuosim navys sagu, deči, bet dabuosim koldri. Tys beja pats syltuokais, ar kuru varēja segtīs – koldre.” Arņs Slobožanins dasoka: „Šmuks vuords „koldre”, varātu mes atpakaļ jū īvīst – padūd koldri, apsasegsim, lai syltuoks!”

Anita Zarāne ir muzykys pedagoge i kordirigente, kura vīnoj bolsus i cylvākus Latgolā – jau 25 godus voda Daugovpiļs nūvoda kulturys centra „Vārpa” jauktū kori „Latgale”, Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā jau 30. godu ir muzykys školuotuoja i voda jauktū kori „Dveiņuva”. Tikū Anita Zarāne sajēme „Kormuzykys goda bolvu 2025” kai „Goda dirigente” publikys bolsuojumā. Sovulaik Anitys vadeituo sasadzīduošona Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā sajāmuse ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2012” kai „Lobuokais latgaliskais pasuokums školā”. Saruna ar Anitu Zarāni par muzyku kai aicynuojumu, par kora muzykys tradiceju kūpšonu Latgolā, par bolvom i par ituo laika izaicynuojumim kormuzykā. Anitys Zarānis dirigentis ceļš iz profesionalū muzyku īsasuoce kai najaušeiba: „Beidzūt muzykys školu Leivuonā, draudzine soka – stuošūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā vejūļnīkūs, tu nagribi īt ar mani? Nu, īsim! Tai es īsastuoju kordirigentūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā. I tai muns ceļš ari suocēs – kai dzīdojūt pi Terēzis Brokys sīvīšu korī „Rūta”, piec tam Daugovpiļs Universitatē pi Terēzis Brokys ari godu vuicūtīs dirigiešonu.” Tok ceļa turpynuojums ir pīpiļdeits i atbiļdeigs. Anita Zarāne sovu kori „Latgale” sajāmuse kai duovonu nu sovys školuotuojis, ilggadejuos kora dirigentis i dzīšmu svātku gūda viersdirigentis Terēzis Brokys.  „Kors „Latgale” maņ ir duovona. Drūši viņ vysuleluokuo duovona, kaidu cylvāks var sajimt, vēļ vairuok — nu taida cylvāka kai Latgolys kormuzykys mama Terēze Broka. Tys ir lels gūds, ari lels izaicynuojums, pīnuokums reizē. Bolva ir bolva, bet kors ir dzeivi cylvāki!”

Op deze Gedichtendag komt de eerste Grote Vriendelijke Update van 2026 online. En dus lezen kinderboekrecensenten Jaap Friso (JaapLeest.nl) en Bas Maliepaard (Trouw) in deze aflevering een mooi gedicht voor. We vroegen Ellen Deckwitz, dichter van het Poëziegeschenk, om een favoriet uit de jeugdpoëzie te kiezen en voor te dragen. Te gast is de pas gepromoveerde literatuurwetenschapper en docent Nederlands Linda Ackermans, die vertelt over haar onderzoek naar de status en positie van young adult-literatuur in Nederland. Ook introduceren we een nieuwe rubriek: De Grote Vriendelijke 100 - Doorlezers! Wat dat precies behelst, hoor je in de aflevering. Bert Kranenbarg is er met het nieuws, Katinka Polderman viert in haar column De Nationale Voorleesdagen. Verwijzingen in deze aflevering Tys en Teske Bekijk hier een filmpje (in het Fries!) over het afscheid van Tomke en de introductie van Tys en Teske. De ballonvaarder De film waar Benny Lindelauf het script voor schreef is te bekijken op Disney+. Zijn volwassenenroman 'Het licht tussen onze vingers' verschijnt 18 februari 2026 bij Querido. Frans Kellendonk-lezing De Frans Kellendonk-lezing van Edward van de Vendel vindt plaats op 10 februari om 16:00u in de Aula van de Radboud Universiteit van Nijmegen. Kaarten zijn verkrijgbaar via deze website. GV100 Doorlezers! Bij de nummer 23 van De Grote Vriendelijke 100 van 2025, 'De GVR' van Roald Dahl, tippen we als doorlezers: 'Zeven minuten na middernacht' van Patrick Ness & Siobhan Dowd (Ploegsma 11+, vertaling: Manon Smits, tekeningen: Jim Kay) en 'De kleine reus' van Max Bolliger (Lemniscaat 4+, tekeningen: Monika Laimgruber). Boekentips 'Hazenhart' Henk Hardeman Tekeningen: Maaike Putman Van Goor 10+ 'Willem Zoetelief koning van Aloeka' Ronnie van Veen Tekeningen: Mark Janssen Luitingh-Sijthoff 10+ 'De middernachtloper' Maren Stoffels Epic Books 12+

Latvejis Radejis sātys lopā napylnuos 4 stuņdēs var nūsaklauseit pyrmuo latgalīšu romana radejis īstudiejumu – Norberta Neikšanīša „Myura kolns”. Kaidu viesturyskū laika pūsmu romans atkluoj, kaida tymā laikā beja literatura i latgalīšu volūda, kur atrūnamys romanā apraksteituos vītys, cik vīglai īstudēt latgalīšu klasiku, saruna ar volūdneicu, kulturviesturneicu profesori Lideju Leikumu, kura ir daudz pietejuse romana viesturyskū kontekstu, radioīstudiejuma leidzautori, latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” projekta vadeituoju Edeiti Laimi i radioīstudiejuma muokslinīciskū vadeituoju i režisoru Kristapu Rasimu.   Norberta Neikšanīša, eistajā vuordā Norberta Trepšys, romans „Myura kolns” pyrmū reizi izdūts 1943. godā, sovulaik saukts par lobuokū latgalīšu romanu. Tys atkluoj diveju cylvāku mīlesteibu – storp pūļu muižinīku dzymtys atlasi Mareju i vīnkuoršu zemnīku Juri Reitānu, bet romans īzeimej ari vairuokus viesturyskus procesus, kas Latgolā nūsarysynuoja aizvadeituo godu symta suokumā.   Kristaps Rasims skaita, ka „itys stuosts ir peļnejs ekranizaceju, deļtam ka cīši daudzsluoņains, izīt cauri vairuokom paaudzem, cauri vairuokim navīglim laikim Latvejis i Latgolys viesturē. Cīši jaudeigs stuosts, daudz momentu, kas pamat komuli koklā.” Lideja Leikuma stuosta, ka Myura kolnu myusdīnuos var meklēt Dīnavydlatgolā, nu kurīnis ir romana autora Norberta Neikšanīša saimis saknis: „Jis īt nu Osyuna pogosta, tagadejais Kruoslovys nūvods, i tī ir taidi Neikšāni. Paguojušajā vosorā pieški atrodu poša Norberta Neikšanīša raksteitu rokstu, kas maņ beja eistyn puorsteigums. Norberts Neikšanīts pats pasoka, kur ir tei vīta, kurā struoduoja jau myusu varūņs Reitānu Jurs, kuru jis aproksta romānā, par školuotuoju – Anzviņu muiža. Nav reali taidys Anzviņu muižys, bet ir vīna cyta muiža, kas ir bejuse, i eistyn jei ir prototips tam, kū jis aproksta Myura kolnā. Nu, dūmojam, ka tei Vacdūme.” Edeite Laime soka, ka tys laiks, kod izdūts romāns, beja „latgalīšu literaturys, nasaverūt iz politiskajim apstuoklim, taids uzplaukuma laiks, deļtuo ka „Myura kolns” kūpā ar pīsauktū romanu „Pīters Vylāns”, obeji romani daleja pyrmū vītu Vladislava Luoča izdevnīceibys sareikuotajā konkursā, kur beja dasaceitys vasalys 36 gruomotys.”   ----- Pyrmuo latgalīšu romana – Norberta Neikšanīša „Myura kolns” – īstudiejumu klausīs ite: https://radioteatris.lsm.lv/lv/raksts/myura-kolns/norberts-neiksanits-myura-kolns.-1.dala.a216202/ Īstudiejuma muokslinīcyskais vadeituojs i režisors ir Kristaps Rasims, bet lūmys īskaņuojuši Katrīna Griga, Andris Keišs, Liena Šmukste, Alise Dzene, Juoņs Pampe, Ilmārs Dreļs, Jurs Vucāns Kristaps Rasims i Ernests Rasims. Radio īstudiejuma producente – Renāte Lazdiņa, projekta vadeituoja Edeite Laime.

Příběh Jonáše je poměrně známý. Ale zamysleli jsme se někdy blíž co Jonáš prožíval? Jaký vztah měl s Hospodinem když mu dal úkol jít do Ninive? A proč se tomu tak urputně bránil?V tomto kázání nás Pepa několikrát upozorňuje na detaily, díky kterým budeme Jonáše víc chápat. A možná se v některých situacích i poznáme. Jonáš 1:1-12aJednoho dne Hospodin oslovil Amítajova syna Jonáše a přikázal mu: „Vydej se do asyrského hlavního města Ninive a vyhlas nad ním můj soud, protože opovážlivé jednání jeho obyvatel je do nebe volající.“ Jonáš ale Hospodina neuposlechl a pokusil se před ním uprchnout. V přístavu Jafa nastoupil na loď, která směřovala do Taršíše, zaplatil za cestu a odplul s ní, aby unikl Hospodinu. Hospodin ale poslal vítr a rozpoutal na moři tak velkou bouři, až se zdálo, že se loď každou chvíli potopí. Námořníci dostali strach a každý z nich úpěnlivě prosil svého boha o pomoc. Aby si zachránili alespoň holý život, vyházeli z lodi veškerý náklad, aby ji odlehčili. Jen Jonáš, který si hned v přístavu lehl na lůžko v podpalubí, o ničem nevěděl a tvrdě spal. Kapitán lodi ho ale probudil a obořil se na něj: „Jak můžeš spát? Vstaň a modli se ke svému bohu! Snad tě vyslyší a nenechá nás zahynout.“ Mezitím se námořníci rozhodli, že budou losovat, aby zjistili, kvůli komu je postihlo takové neštěstí. Pustili se tedy do losování a vina padla na Jonáše. Ihned ho začali vyslýchat: „Řekni nám, jsi to ty, kvůli komu nás postihla taková pohroma?“ Co jsi zač a odkud přicházíš? Jonáš odpověděl: „Jsem Hebrej a uctívám Hospodina, Boha, který stvořil nebe, moře a zemi.“ Když jim pak Jonáš vysvětlil, že před Hospodinem utíká, námořníci se zhrozili a zabědovali: „Víš vůbec, co jsi učinil?“ Bouře však neustále sílila, a tak se Jonáše námořníci zeptali: „Co s tebou máme udělat, aby se moře uklidnilo?“ „Hoďte mne přes palubu,“ odvětil Jonáš, „a bouře utichne“…Jonáš 2:7-11„Klesal jsem na dno až k úpatí hor a tam jsem byl navždy pohřben. Tys mne však, Hospodine, z tohoto hrobu vytrhl. Když jsem ztratil veškerou naději, upnul jsem svou mysl k tobě, Hospodine, a mé prosby pronikly až do tvého svatého chrámu. Lidí, kteří spoléhají na falešné bohy, se připravují o tvou laskavost a slitování. Já ti však s děkovnou písní na rtech přinesu svou oběť a splním, co jsem přísahal. Vždyť ty jediný můžeš člověka zachránit.“ Ryba pak na Hospodinův příkaz vyvrhla Jonáše na pevninu. Mt. 12:38-40Potom žádali farizejové a učitelé zákona Ježíše, aby se prokázal nějakým zázrakem. On jim však odpověděl: „Vězíte v hříchu a zatvrzelosti, a proto vyžadujete další důkazy. Nedostanete je! Tak jako věříte, že byl Jonáš tři dny a tři noci v útrobách mořského živočicha, tak budete muset uvěřit, že Syn člověka třetí den vstane z hrobu.Jonáš 3:10- 4:1-3Když Bůh viděl, že obyvatelé Ninive se poučili a zanechali svých ničemností, slitoval se nad nimi a rozhodl se, že je nezahubí, jak slíbil.Toto rozhodnutí však Jonáše nesmírně pohoršilo a s hněvem začal Hospodinu vyčítat: „Od samého začátku jsem věděl, že to takto skončí. Právě proto jsem chtěl zmizet do Taršíše. Dobře vím, že jsi milosrdný a soucitný Bůh. Nikdy se nehněváš a stále jsi samá laskavost. Než bys někoho potrestal, raději si to rozmyslíš. Vezmi si Bože můj život. Bude lepší, když zemřu, než abych zůstal naživu.“ Hospodin však Jonášovi odpověděl: Myslíš, že jsi vzplanul oprávněně?  

Zyrga godu suocam ar latgalīšu postfolklorys grupu „Rikši”, kuri muzykā rikšoj jau 15 godu i tradicionaluos dzīsmis īlīk myusu dīnu skaniejumā – ar ritmu, ironeju i dzeivu koncertenergeju. „Folklora ir kai draudzeiba, kuru vajag kūpt, tod byus i dzeivisziņa, i gudreiba, i vierteibys pareizi sasaliks,” tai soka poši „Rikši”. Leluokuo daļa „Rikšu” sasatyka i izauga Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys draugu kūpā „Vīteri”. Grupā ir 5 daleibnīki – Ēriks Zeps, Madara Broliša, Ivars Utāns, Mārcis Lipskis i Jurgis Lipskis, vysmoz 5 instrumenti i „Rikšu” jubilejis koncerts ari saucās „Vīns – pīci”. Saruna, kai poši muziki soka, ar „vacajim” „Rikšim”, kuri grupā muzicej nu pyrmsuokumu – Ēriku Zepu, Madaru Brolišu i Ivaru Utānu par dzīsmem, koncertim, kuriozim, izaicynuojumim „Rikšu” pīredzē 15 godu guojumā, i kas niu nūteik taišni postfolklorys nūzarē. Grupys nūsaukums maklāts tautysdzīsmēs. Ēriks stuosta: „Škūrsteisim tautysdzīšmu gruomotu, kaids soka stop, iz kuru vuordu truopa, tys byus. Tai liktiņs īmete, ka tei dzīsme beja „Rikšiem bērīt' es palaidu”, mes izlosom – „rikši” – jā. Tys ir koč kaids dzeivis piersts, ka tai ari vajadzēja byut.” Postfolklorys grupa „Rikši” izdavuši treis albumus: „Pa pyrmam” (2014), „Sieju sovu” (2016) i „trīp!” (2020), niu struodoj pi jauna albuma. Stuosta Madara: „Catūrtais byus taišni bārnu dzīsmis, par tū ka atguoja laiks, kod suoce dzimt bārni. Prioritatis dzeivē pasamaina, pleiliste pasamaina, suoc skanēt vysaidys bārnim interesejūšys dzīsmis, i tod saprūti, parkū mes navarim, parkū myusu bārni navarātu myusu dzīsmis klauseitīs, i tai pa druskai aizguoja.” Poši muziki palykuši nūpītnuoki, dziļuoki sovuos vierteibuos i ari humorā, soka Ivars: „Mes suocam dūmuot, tys ir mainejīs pa pīcpadsmit godim. Niu mes ejam ar pruotu ap styuri, cytaiž var sasasist.”  Runojūt kūpumā par postfolkloru Latgolā i Latvejā, Ēriks izceļ faktu, „ka Rēzeknē niu ir Tradicionaluos muzykys nūdaļa muzykys vydsškolā, tu vari vuiceitīs itū muzyku. Mums vēļ vajadzātu tautys muzykys izpiļdeišonā augstuokū izgleiteibu, kurys, dīvamžāļ, Latvejā nav. Leidz ar tū spieceiguokī jaunīši brauc iz uorzemem, i jī ir tik spieceigi, ka tur jim byus cīši daudz īspieju.  Lai kai mums ruodeitūs, ka tautysdzīsme ir koč kur Dainu skapeitī īlykta, jei ir itepat. Folklora ir dzeivisziņa, dzeivis uzskotu kūpums, latvīšu skatejums iz pasauli, iz lītom apleik, iz dobu, kaida mums ir pietate, kai mes sasarunojam vīns ar ūtru, kas ir myusu vierteibys, kas godu symtim taišni caur folkloru zeists vydā caur muotis pīnu, dzierdāts vysapleik. Mes poši naapsazynojam, ka mes asam itūs vysu vacvacmameņu i vacvactieteņu uzskotu produkts, i mes naaizbēgsim nu tuo.”  

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „reņdētīs”. Jezupa Maculeviča gruomotā „Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu” (1850) ir citats: „Dzymdynuotuojus cīnejit, viersnīkus klausejit, labi reņdejitēs sātā!” Kas itymā gadīnī ir reņdētīs sātā? Reņdētīs – tys ir kuorteiba, paklauseiba, reņdejitēs sātā – esi kuorteigs, esi paklauseigs, pareizi i labi saiminīkuot. Sakuortuot, savest kuorteibā, kab sātā byutu kuorteiba. Kas maņ sātā varātu byut vysunakuorteiguokais, kū vajadzātu sareņdēt? Tys varātu byut rokstomgolds – sareņdej sovu goldu! Sareņdēt varātu lykumdūšonu, sovu dzeivi, sovu ustobu. Sareņdēt tys varātu byut anologs vuordam „sakuortuot”, puorfrazejūt Konfuceja saceitū, kai vajag dzeivuot: „Nu suokuma tev vajag sareņdēt sovys dūmys, kod tu sareņdēsi sovys dūmys, tod tev sasareņdēs tova volūda, kod tu sareņdēsi sovu volūdu, sasareņdēs tova dzeive, a kod tu sareņdēsi sovu dzeivi, tu vari dūmuot, kai reņdēt cytus.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „nāc iekšā” – ej vydā. Ej vydā! Tys zeimojās – ej dziļuok, tyvuok, dziļuok ustobā, tyvuok iz ustobys vydu, nastuovi pi slīkšņa. Kuop vydā mašynā! Vysur i vysod īsim vydā, ka byusim praseiti!

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „mits” i „mīts”. Tys ir vīns nu vuordu, kas izsauc ari komiskys situacejis storp latgalīšim i baļtīšim. Mīts ir tys, ar kū var izdzonuot. Mits ir kaida napatīseiba, izdūmuojums, fantazeja.

Aigars Runčis ir grupys „Borowa Mc” liders i latgalisko raidejuma „Kolnasāta” pyrmais vadeituojs. Turpynojūt svieteit Latvejis Radejis 100. godadīnu, saruna ar Aigaru par latgalīšu volūdu radejā, latgalīšu muzyku, kai ari par inovaceju i tehnologeju izmontuošonu latgaliskajā. Aigars atguodoj, ka vodūt „Kolnasātu”, beja dikusejis par tū, kai lobuok runuot latgaliski, tod jam atskaitis punkts vysod ir bejs sovs tāvs. „Maņ pošam kai raidejuma vadeituojam, beja cīši svareigi, i maņ tys beja atskaitis kriteries, voi mani saprūt muns tāvs i kotrys vīnkuoršs Latgolys īdzeivuotuojs, ka jis dzierd – re, Latvejis Radejā skaņ latgaliski, tī cylvāki runoj dzeivā, dinamiskā, takūšā volūdā.” Grupa „Borowa Mc” pārnejā godā svietēja 20 godu jubileju, itūgod izdavuši jaunu dzīsmi „Mīļoj”, i Aigars atkluoj, ka tys ir stuosts par vysuskaistuokū meitini piec divdesmit godu. „Mes vysi augam, atsateistam, dabojam jaunu pīredzi, bet aizviņ tei mīlesteiba ir ari piec divdesmit godu. I ar tū dzīsmi mes gribiejom poši sev i cytim atguodynuot, ka bīži saceit „mīļoj” ir skaistuokī vuordi, kū mes varim saceit.” Aigars pats roksta ari dzīšmu tekstus, i jis skaita, ka lobai dzīsmei teksts i volūda ir cīši svareiga, kab uzrunuotu klauseituoju. „Ka dzīsmis pavadejumā cylvāki krota golvu ci poši krotuos, tod dzīsme jūs ir uzrunuojuse, sasnīguse, i tys ir pats golvonais. Volūda i vuordi ir primari vēļ vīns instruments, kas teik spālāts dzīsmis laikā. Piec tam ir ziņa, kū ar tū tekstu gribi pasaceit, nūdūt kai teksta autors. Vysapyrms dzīsmei ir juoskaņ, i tam tekstam ir juoskaņ labi kūpā ar dzīsmem. Tys ir pats svareiguokais.” Aigars soka, ka juoīt laikam liedza, pasaruoda jauni vuordi, ari anglicismi, volūda atsateista, tū navar īkapsulēt, „bet svareigi, lai tev ir ari pīteikūši boguota dzymtuo volūda, lai tu jamā vari izasaceit.”  Kab latgalīšu muzyka i volūda atsateisteitu iz prīšku, Aigars Runčis aicynoj runuot i raksteit lobu muzyku. „Grybātum aicynuot, īdrūsynuot myus vysus vīnkuorši runuot latgaliski kasdīnā. Ka volūda ir dzeiva i kluotynasūša, jei namiers, jei nikur napaliks, jamā suokumā saprass, piec tam runuos ari myusu bārni, i tai tys ari nūsadūs i atsateisteis tuoļuok.” Aigars Runčis kasdīnā struodoj kai biznesa izaugsmis dīnasta direktors telekomunikaceju uzjāmumā i ir puorlīcynuots, ka Latgolā ir daudz veidu, kur īvīst inovacejis, kur ir daudz kū automatizēt, vystik tyvuokajā laikā muoksleigais intelekts naaizstuos rodūšū procesu i muzyku turpynuos radeit eisti cylvāki.

Aizvadeitī mieneši Latgolā īsazeimiejuši ar jaunu politiskū vadeibu pošvaldeibuos, jaunu Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmi, saasynuotim rūbeža styprynuošonys vaicuojumim, leitainuos vosorys pamastom sekom i niu ari Saeimys vieliešonu gaideišonys laiku. Tys ness ari sovus izaicynojumus komunikacejā. Tū vysu i vēļ cytys pādejuo laika aktualitatis puorsprīžam ar kolegim, vītejim žurnalistim  — laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnalisti Egitu Terēzi Jonāni, Daugovpiļs informativuo interneta portala "Chayka" žurnalisti Annu Luīzi Ruskuli i Anželiku Litvinoviču, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnalisti.

You didn't think we'd let a new Superman movie pass through without a debrief from Nic, Tys and Videotape!  THIS WEEK we're having a special catch up to discuss the new iteration of our favourite boy in blue, as well as an extended chat about the fifth (and first sucessful?) attempt at bringing the Fantastic Four to the big screen. We also try and sum up 3 years off the air with a rundown of Marvel Phase four and five, as well as a special shortened OSCAR EXTRAVAGANZA discussing some of our favourite nominations of the past few years. All up, it's big ol' three hours full of our usual nonsense! Facebook - https://www.facebook.com/nictysvideotape Instagram - https://www.instagram.com/nic_tys_and_videotape/ Email - nictysandvideotape@gmail.com And if you like what you hear, remember you can find our previous 167 episodes wherever you get your podcast fix. https://podcasts.apple.com/au/podcast/nic-tys-and-videotape-a-movie-podcast/id1204292008 You can also subscribe to Nic, Tys and Videotape on YouTube by visiting the following link:  https://www.youtube.com/channel/UCaus3hn3D8WfTxeOC_07zZA FOLLOW NIC AND TYS ON LETTERBOXD! https://letterboxd.com/nic_videotape/ https://letterboxd.com/tys_videotape/ NOW ON SPOTIFY: https://open.spotify.com/show/3QaXoNqyjAh5RT3snrVCEw?si=YiuJWbBLSOyFRd-jLcB_8g Thanks as always to Jac D for our artwork and Zac for our rockin' theme music. And thankyou to Alicia and the team at Rekt Productions in Yarraville for hosting us. https://www.rektgn.com/

We’re back from vacation!! Nancy slept a ton during hers. Joey had to wait in a long line at TYS. Joey went to the new theme park at Universal Studios, Epic Universe. He and his family thought it was amazing. However, they waited 90 minutes to ride a Harry Potter ride, and Marvin didn’t think it was worth it. Joey and Nancy missed a lot while they were gone. Reports came out that said Hulk Hogan had leukemia. Pamela Anderson and Liam Neeson are dating. Carly Pearce hard launched a new boyfriend on Instagram. Nancy and her family went to St Kitts for vacation. They went on a fishing trip and Ben caught several fish. They were all helping reel in a HUGE fish when a shark came up and ate it! So, they only got to reel in the fish’s head. Hot Tea: Jelly Roll made his WWE debut. Comedian Matt Rife bought the Conjuring house and the Annabelle doll. Some Swifties are convinced that Taylor Swift made a cameo appearance in Happy Gilmore 2. The world’s oldest baby was just born in Ohio. An embryo that was frozen in 1996 was implanted via IVF and the woman gave just gave birth to the 31-year-old embryo. The IVF transfer was done through a clinic here in Knoxville. School is about to start back for all of East Tennessee, which means it's time to shop for school supplies. Nancy’s son had trouble finding a pencil pouch that wasn’t designed for an elementary schooler. Lucky 7 Joey went to Orlando for vacation, and it was HOT. He gave a list of must-pack items for a trip to Florida in the summer. This list includes neck fans, cooling towels, a chafe stick, and more. Bristol Motor Speedway hosted an MLB game this weekend and it did not go as planned. After just one half of an inning, rain delays started pushing the game back. Meanwhile, the concession stand ran out of food. After several hours, the game was delayed until the next day. A girl’s car got repossessed by a dealership, so out of spite, she purchased the rights to the dealership’s name. They had let the rights expire, so she was able to buy them. They are now in a legal battle. Ashley McBryde is celebrating 1000 days sober by opening a “sober bar” inside of Eric Church’s bar in Nashville. All drinks will be 0% alcohol, but will still have the fun, party vibes as a normal bar. See omnystudio.com/listener for privacy information.

We’re back from vacation!! Nancy slept a ton during hers. Joey had to wait in a long line at TYS. Joey went to the new theme park at Universal Studios, Epic Universe. He and his family thought it was amazing. However, they waited 90 minutes to ride a Harry Potter ride, and Marvin didn’t think it was worth it. Joey and Nancy missed a lot while they were gone. Reports came out that said Hulk Hogan had leukemia. Pamela Anderson and Liam Neeson are dating. Carly Pearce hard launched a new boyfriend on Instagram. Nancy and her family went to St Kitts for vacation. They went on a fishing trip and Ben caught several fish. They were all helping reel in a HUGE fish when a shark came up and ate it! So, they only got to reel in the fish’s head. Hot Tea: Jelly Roll made his WWE debut. Comedian Matt Rife bought the Conjuring house and the Annabelle doll. Some Swifties are convinced that Taylor Swift made a cameo appearance in Happy Gilmore 2. The world’s oldest baby was just born in Ohio. An embryo that was frozen in 1996 was implanted via IVF and the woman gave just gave birth to the 31-year-old embryo. The IVF transfer was done through a clinic here in Knoxville. School is about to start back for all of East Tennessee, which means it's time to shop for school supplies. Nancy’s son had trouble finding a pencil pouch that wasn’t designed for an elementary schooler. Lucky 7 Joey went to Orlando for vacation, and it was HOT. He gave a list of must-pack items for a trip to Florida in the summer. This list includes neck fans, cooling towels, a chafe stick, and more. Bristol Motor Speedway hosted an MLB game this weekend and it did not go as planned. After just one half of an inning, rain delays started pushing the game back. Meanwhile, the concession stand ran out of food. After several hours, the game was delayed until the next day. A girl’s car got repossessed by a dealership, so out of spite, she purchased the rights to the dealership’s name. They had let the rights expire, so she was able to buy them. They are now in a legal battle. Ashley McBryde is celebrating 1000 days sober by opening a “sober bar” inside of Eric Church’s bar in Nashville. All drinks will be 0% alcohol, but will still have the fun, party vibes as a normal bar. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus i tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „labu apetīti”. „Dīvs gaus! Dīvs gausyn! Ar gausu!” Tys nūzeimoj, lai iedīņs īt lobumā āduojom, lai āduojs daboj naviņ seita sajiutu, bet ari spāku.

Latgaliski rokstūšim autorim pyrmū reizi tyka pīduovuotys rezideņcis Rēzeknis nūvoda Lūznovā. Desmit dīnu garumā, dzeivojūt Lūznovys muižā, rakstnīkim, muzikim, tulkuotuojim ci pietnīkim beja īspieja īsadvesmuot i suokt jaunus dorbus, i pusgoda laikā piec byušonys rezideņcē, jī plašuokai auditorejai pīduovuos skaitamus ci klausomus sovus radeitūs jaundorbus. Itūgod taida īspieja beja pīcim rezideņtim. Kū eisti nūzeimoj rodūšuos rezideņcis, kū tys dūd rakstnīkim i muzikim, kū tys dūd pošai Lūznovys muižai, kas par tū moksoj, i voi tys varātu dūt papyldu stimulu latgalīšu volūdys atteisteibai, populariziešonai i jaunu dorbu radeišonai, šudiņ runojam ar Lūznovys muižys puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, latgalīšu kulturys kusteibys Volūda projektu vadeituoju Edeiti Laimi i jaunū autoru, kurs vaira literarajuos aprynduos palyka pazeistams pārnejā godā piec uzvarys latgalīšu kulturys kusteibys Volūda organizātajā latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga” - Silvestru Solovjevu. "Apsaverūt statistiku, tī ruodeituoji ir vysā biedeigi. Latvejā 2022. godā tyka izdūts drupeit vaira nakai 2000 gruomotu i kai jums ruodīs, cik nu jūs beja latgaliski? Septenis. Ar kūpejū tiražu 2850 gruomotu. Tys nūzeimoj, ka pat kotram latgalīšam nasaīt pa vīnai. Ka vyspuor tei kūpejuo izdūtūs gruomotu tiraža ir vaira nakai 2 miļjoni, tys nūzeimoj, ka tik 0,1 % nu vysu gruomotu, kas izīt Latvejā, ir latgaliski. Deļtuo ir vajadzeiga tei motivaceja. Kai konkursi, tai rezidencis vysmoz myusu gadīnī ir vīnkuorši ceņtīni koč kai mudynuot raksteit," rezidenču nūzeimeigumu literaturai latgaliski kūpumā izsver Edeite Laime.

Mozais Leivuona nūvods itamuos pošvaļdeibu vieliešonuos izacēle naviņ ar ilggadejuo varys vadeibys turātuoja nūmaineišonu, bet ari ar jaunuokuo pošvaļdeibys vadeituoja īvieliešonu. 24 godus jaunais Dāvids Rubens ar juo puorstuovātuos “Jaunuos konservativuos partejis” sarokstu Leivuona nūvoda vieliešonuos dabuoja 34 % vālātuoju atbolstu, izkonkurejūt parteju „Latvejis atteisteibai” i da itam bejušū prīšksādātuoju Andri Vaivodu, kurs pošvaļdeibu vadejs gondreiž tikpat godu, cik niu ir jaunajam prīšksādātuojam. Dāvids Rubens īt nu Leivuona nūvoda Rudzātu, roksta prozu latgaliski i da šam struoduojs Vaļsts nakustamajūs eipašumūs. Prioritatis, kurys Dāvids izsviers sovā jaunajā omotā, ir īsaistūša i īdzeivuotuojim tyva pošvaļdeibys puorvaļde i ekonomiskuo stabilitate. Par jaunim cylvākim politikā šudiņ sarunā ar Leivuonu nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Dāvidu Rubenu. Sovu īīšonu politikā Dāvids skaidroj ar piļsūniskū aktivitati. „Kai es varu sēdēt molā, ka es radzu, ka var dareit sovaižuok? Tys ir kotra cylvāka aizdavums, ka tu saprūti, ka tev ir īškuos koč kū dareit, tod tū ari izdareit, i nasēdēt iz vītys.” Dāvids pīzeist, ka tys ir lels gūds tik jaunā vacumā uzajimt tik nūpītnu atbiļdeibu. „Bet skaidrys, ka nagrybātum, ka piec četru godu mani atguodoj tikai kai jaunuokū pošvaļdeibu vadeituoju, bet ari kai cylvāku, kurs izdareja konkretus mierkus, sasnēdze rezultatu i paleidzēja īdzeivuotuojim.” Dāvids skaita, ka da šam jaunu cylvāku īsaisteišona politikā ir bejuse vaira formala. Leluos partejis jaunīšus līk sarokstūs dreižuok, kab izpiļdeitu kvotu. „Vajag vīnu školuotuoju, vajag vīnu jaunu cylvāku, vīnu zemnīku – nu zinit, kab vysaidys mierkgrupys varātu savuokt, bet tai, ka uzatycātu kai lideram jaunam cylvākam, tys cīši reti nūteik. Dūmoju, ar tū ari myusu saroksts beja eipašs i ari Leivuona nūvods, ka ite beja tei uzaticiešona jaunam cylvākam kai saroksta lideram i ari kai mēra kandidatam, i niu jau ari kai pošvaļdeibys vadeituojam. Es dūmoju, ka jaunim cylvākim vajag dūt tū realū īspieju dareit, naviņ byut komandā, bet ari vadeit komandu.”

The possibilities are endless and Tys talks about a lot of them this week. There's so much to catch up on after a month long hiatus including firework bang bang day, birthdays, plus a ton of updates on the dumpster fire world we live in. Pour yourself an iced tea, sit back, relax and delight in the smooth stylings of unpredictability via your favorite threesome with clothes on. 

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim. Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.” Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.” Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.” Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. “Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.

In this episode, we dive into the details of Tyson's training week, including the results from his 1500m race last night and why speed work has become a key focus in his program. We also explore some great alternatives to gels for fueling during runs—perfect for those looking to mix things up. Plus, we cover the latest news from the running world: Olympic triathlon champ Alex Yee is gearing up for his first London Marathon with some help from Eliud Kipchoge, China is hosting the world's first human vs. robot half-marathon, and marathon running is booming like never before. Tune in for all this and more![00:01:16] Weekly Recap + Balanced approach to marathon training [00:04:27] Sweat rate and hydration.[00:06:35] Diet controversies in endurance sports.[00:10:39] Treadmill running challenges.[00:14:29] Racing 1500 meters after years.[00:19:28] Sub four-minute aspirations.[00:22:39] Olympic triathlete running London Marathon.[00:25:39] Human versus robot half marathon.[00:27:26] Marathon running's booming popularity.Train with Tys: https://www.relaxedrunning.com/personalrunningcoach Contact: tyson.popplestone@gmail.comRelaxed Running Instagram: https://www.instagram.com/relaxed_running/Tyson's Training Log - Strava: https://www.strava.com/athletes/83530274?hl=en-GBRelaxed Running YouTube - https://www.youtube.com/@RelaxedRunning

Pete, Tys, Iain and Moz are BACK to discuss our last 4 games, chat about The Greatest Little Club on Earth, and answer your questions! We're not doctors. We're also not film-makers. However, one of us eats pizza with a knife and fork... 0.00-25.24: Fred's Question/Doco Chat 25.32-37.34: Adelaide Away 37.35-63.20: CCM v Perth 63.30-73.13: CCM v Shanghai Shenhua 73.21.92.39: CCM v WPX 92.45-101.55: Unite round & CCM Dub (Yeah the girls!) 101.56-149.20 Questions

Rich might have deserted us but the Ramble is forever! Pete, Moz, Iain, and Tys are BACK to review the latest, preview the upcoming, and Ramble about all and sundry! 0.00-10.37 Fred's question 10.41-2034 - Shanghai Port review 20.39-31.49 - CCM v MVC review 31.56-53.06 - Rich out, Mike in 53.07-63.41 - Other CCM news 63.48-144.02 - Your questions #UpTheSauce

The gang is back baby and right before the leaves change! Dawson and Smith are reminiscing on their adventures while Tys is giving an update on his back surgery progress. A LOT happened in the month of August so prepare your ears for a bounty of headlines, plugs and unplugs. So much ear content. You're welcome.

Joey made it back from California, Nancy got brake checked on the way to work, Karly is seeing Twisters for the 3rd time tonight, Joey met a super sweet Delta gate agent at TYS, a geyser at Yellowstone exploded, Nancy's son put lifts in his shoes before going on a date, Team USA Olympians got a TON of clothes from the sponsors, Joey unpacks his crazy trip to California with the IT outage and plane cancelations, Nancy and Karly make fun of Joey for going on a Segway tour, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Joey made it back from California, Nancy got brake checked on the way to work, Karly is seeing Twisters for the 3rd time tonight, Joey met a super sweet Delta gate agent at TYS, a geyser at Yellowstone exploded, Nancy's son put lifts in his shoes before going on a date, Team USA Olympians got a TON of clothes from the sponsors, Joey unpacks his crazy trip to California with the IT outage and plane cancelations, Nancy and Karly make fun of Joey for going on a Segway tour, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Pete, Tys, Jimmy, Iain, and Moz are BACK! Aussie Mike/Dokaroo? Izzy & Nizzy? Club Champions? Garangski? Hear it all and more on the original and best Coast Football podcast! 0.00-12.30 Intro/Mariners Medal 12.38-21.26 Premiers, again 21.40-37.20 AFC Cup Champions 37.28-51.03 Semi Final - Leg 1 51.10-72.12 Fan Questions

ONRS - Ep 620 -More on the story of Kyle Duces package he sent to Owen -Owen's flight delays / Airport lounge -Texas kind of sucks -things to do with mom -Should kids get the day off for the eclipse? -Tys in a blizzard -P diddy's pink cocaine -a woman's titty popped out at work on Easter? I didn't say anything but she had to know right?  Plus so much more The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive  

Hi, hey, hello - we're back! Pete, Moz, and Tys are reunited once again to discuss premiership ambitions, silent protests, AFC Cup progression, trophy cabinets, transfer rumours, Nizzy's golden boot chances, and much, much more. #UpTheSauce

Tys birthday extravaganza  Feeding ducks  Owens Work Trip Renting Cars Owens Mom Meetup Lowest Level Eats Mini Manson Yoko Ono - Warzone DVAR The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive

Ty Dolla $ign är aktuell med det omdebatterade Kanye West-samarbetet Vultures 1. Ett projekt som förmodligen båda behövde just nu, av olika skäl. I veckans avsnitt gräver vi djupare i Tys artisteri och karriär. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ty Dolla $ign står för sedeslöst leverne och musik som matchar det. Los Angeles-sonen utvecklade en skabrös modern R&B ur electrominimalism och diverse hjärndöda hiphopbastarder i en zon mellan rap och sång. På vissa nivåer är han den felande länken mellan R Kelly och Prince. Det började med ”Toot it and boot it” - ett skämt som förvandlade allt för Ty Dolla $ign 2010, och som krönte honom till kungen av så kallad ratchet-R&B. Sedan dess har han levererat en rad efterhängsna dängor, och en hög med mixtejp som bland annat bjudit in oss till en värld där olyckliga människor gör varandra illa(”Beach house” 1 och 2).Men han har också demonstrerat en vilja att bryta ny musikalisk mark, och har etablerat sig som en notorisk gästartist. Från skabbiga klubbar till lyxiga lagarbeten med Megan Thee Stallion, Rihanna, Paul McCartney och givetvis Kanye West.Följ med oss på resan som även inkluderar möten med vokalgruppen i Tys drömmar The Whispers, samt YG, Patrice Rushen, Mos Def, Blowfly och Teena Marie.

Joey's Hey Dude shoes finally arrived, new airline coming to TYS was a letdown, remembering Toby Keith, Redneck Wednesday, commercials that listeners have made for us, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

What happens when the host becomes the guest? Today, David Baldwin sits on the other side of the microphone to talk with Mitch Bennett, the ECD who took over creative duties for David, and Ashley Yetman, Co-CEO and head of strategy at Baldwin&, who recently bought the agency. Join us for a fun discussion about what it was like building three purpose-based brands, the power of creativity, and what retirement might look like for someone who can't stop creating things.00:18 - David Intro03:12 - David's Story/Podcast Purpose09:20 - Balancing starting an agency with purpose12:03 - David's Core Beliefs14:31 - HB2 and Ponysaurus20:31 - Creativity going forward23:17 - Determining how to choose which idea comes next26:54 - Stepping away and being held accountable31:34 - How did you pull off the transitionhttps://www.baldwinand.com/https://www.ponysaurusbrewing.com/https://takeyourseat.co/

O projekcie 3D archiwizacji kościołów polskich w Ameryce  rozmawiają: prof. Jerzy Montusiewicz (Politechnika Lubelska), prof. Marek Miłosz(Politechnika Lubelska), dr Elżbieta Miłosz (Politechnika Lubelska), dr Katarzyna Urban (Katolicki Uniwersytet Lubelski, KUL) i Małgorzata Tys (polski koordynator w Archidiecezji Chicago) - amerykiński koordynator logistyczny projektu. Rozmowę prowadzi Łukasz Dudka.  Podcast „Dziennika Związkowego” powstaje we współpracy z radiem WPNA 103.1 FM. 

In this episode I give an update on my preparation for the 2023 Melbourne Marathon. A few things mentioned in this episode:Get Coached by Tys: https://www.relaxedrunning.com/personal-coachingJoin the Marathon Method Program: CBT Exercises: https://www.youtube.com/watch?v=3VIL1L_ypMg

Another episode of the guys getting active with topics nobody in the world wants to talk about. Also, Kobe previews his strawberry lemonade to TYS

Welcome to Episode 108 of the No Structure Podcast!!! Join the most structureless podcast in the world for their first episode of the New Year! The guys are talking New Years resolutions, Project Bluebeam, what we'd like to see in 2023, Tys car fetish, love making in movies and MUCH MORE. Make sure to subscribe to the podcast and if you want to watch this episode with pictures/videos of what were talking about visit our Patreon, follow the link below: https://linktr.ee/nostructurepodcast

*very Europe (the band) voice* IT'S THE FINAL PODCAST! For the sec-ond… book in PJO… Kelly's back and… she's brought her wit and charm! Here we go! Time for the last SoM episooooOoooOoooode. Topics include: Indian pigeons, the koel, envelope output, strawberry pies, James Bond, en-Tys-ed, watches, stress dreams, trash talk, Greek Fire, Game of Thrones, “come through,” SpongeBob, positive furloughs, recorders, nicknames, Mist manipulation, Mike Wazowski, K-dramas, next level dad jokes, merch teamwork, and more!— Find The Newest Olympian Online — • Website: www.thenewestolympian.com• Patreon: www.thenewestolympian.com/patreon• Twitter: www.twitter.com/newestolympian• Instagram: www.instagram.com/newestolympian• Facebook: www.facebook.com/newestolympian• Reddit: www.reddit.com/r/thenewestolympian• Merch: www.thenewestolympian.com/merch— Production — • Creator, Host, Producer, Social Media, Web Design: Mike Schubert (https://schub.es)• Editor: Sherry Guo• Music: Bettina Campomanes and Brandon Grugle• Art: Jessica E. Boyd• Multitude: www.multitude.productions— About The Show — Is Percy Jackson the book series we should've been reading all along? Join Mike Schubert as he reads through the books for the first time with the help of longtime PJO fans to cover the plot, take stabs at what happens next, and nerd out over Greek mythology. Whether you're looking for an excuse to finally read these books, or want to re-read an old favorite with a digital book club, grab your blue chocolate chip cookies and listen along. New episodes release on Mondays wherever you get your podcasts!