Podcasts about tys

Play Episode Listen Later Aug 2, 2025 3:09

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus i tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „labu apetīti”. „Dīvs gaus! Dīvs gausyn! Ar gausu!” Tys nūzeimoj, lai iedīņs īt lobumā āduojom, lai āduojs daboj naviņ seita sajiutu, bet ari spāku.

itai gaus tys

Latgaliski raksteit motivej rezideņcēs

Play Episode Listen Later Aug 1, 2025 54:58

Latgaliski rokstūšim autorim pyrmū reizi tyka pīduovuotys rezideņcis Rēzeknis nūvoda Lūznovā. Desmit dīnu garumā, dzeivojūt Lūznovys muižā, rakstnīkim, muzikim, tulkuotuojim ci pietnīkim beja īspieja īsadvesmuot i suokt jaunus dorbus, i pusgoda laikā piec byušonys rezideņcē, jī plašuokai auditorejai pīduovuos skaitamus ci klausomus sovus radeitūs jaundorbus. Itūgod taida īspieja beja pīcim rezideņtim. Kū eisti nūzeimoj rodūšuos rezideņcis, kū tys dūd rakstnīkim i muzikim, kū tys dūd pošai Lūznovys muižai, kas par tū moksoj, i voi tys varātu dūt papyldu stimulu latgalīšu volūdys atteisteibai, populariziešonai i jaunu dorbu radeišonai, šudiņ runojam ar Lūznovys muižys puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, latgalīšu kulturys kusteibys Volūda projektu vadeituoju Edeiti Laimi i jaunū autoru, kurs vaira literarajuos aprynduos palyka pazeistams pārnejā godā piec uzvarys latgalīšu kulturys kusteibys Volūda organizātajā latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga” - Silvestru Solovjevu. "Apsaverūt statistiku, tī ruodeituoji ir vysā biedeigi. Latvejā 2022. godā tyka izdūts drupeit vaira nakai 2000 gruomotu i kai jums ruodīs, cik nu jūs beja latgaliski? Septenis. Ar kūpejū tiražu 2850 gruomotu. Tys nūzeimoj, ka pat kotram latgalīšam nasaīt pa vīnai. Ka vyspuor tei kūpejuo izdūtūs gruomotu tiraža ir vaira nakai 2 miļjoni, tys nūzeimoj, ka tik 0,1 % nu vysu gruomotu, kas izīt Latvejā, ir latgaliski. Deļtuo ir vajadzeiga tei motivaceja. Kai konkursi, tai rezidencis vysmoz myusu gadīnī ir vīnkuorši ceņtīni koč kai mudynuot raksteit," rezidenču nūzeimeigumu literaturai latgaliski kūpumā izsver Edeite Laime.

vol ka tys desmit

Dāvids Rubens: Nagrybātum, ka mani atguodoj tikai kai jaunuokū pošvaļdeibu vadeituoju

Play Episode Listen Later Jul 25, 2025 54:59

Mozais Leivuona nūvods itamuos pošvaļdeibu vieliešonuos izacēle naviņ ar ilggadejuo varys vadeibys turātuoja nūmaineišonu, bet ari ar jaunuokuo pošvaļdeibys vadeituoja īvieliešonu. 24 godus jaunais Dāvids Rubens ar juo puorstuovātuos “Jaunuos konservativuos partejis” sarokstu Leivuona nūvoda vieliešonuos dabuoja 34 % vālātuoju atbolstu, izkonkurejūt parteju „Latvejis atteisteibai” i da itam bejušū prīšksādātuoju Andri Vaivodu, kurs pošvaļdeibu vadejs gondreiž tikpat godu, cik niu ir jaunajam prīšksādātuojam. Dāvids Rubens īt nu Leivuona nūvoda Rudzātu, roksta prozu latgaliski i da šam struoduojs Vaļsts nakustamajūs eipašumūs. Prioritatis, kurys Dāvids izsviers sovā jaunajā omotā, ir īsaistūša i īdzeivuotuojim tyva pošvaļdeibys puorvaļde i ekonomiskuo stabilitate. Par jaunim cylvākim politikā šudiņ sarunā ar Leivuonu nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Dāvidu Rubenu. Sovu īīšonu politikā Dāvids skaidroj ar piļsūniskū aktivitati. „Kai es varu sēdēt molā, ka es radzu, ka var dareit sovaižuok? Tys ir kotra cylvāka aizdavums, ka tu saprūti, ka tev ir īškuos koč kū dareit, tod tū ari izdareit, i nasēdēt iz vītys.” Dāvids pīzeist, ka tys ir lels gūds tik jaunā vacumā uzajimt tik nūpītnu atbiļdeibu. „Bet skaidrys, ka nagrybātum, ka piec četru godu mani atguodoj tikai kai jaunuokū pošvaļdeibu vadeituoju, bet ari kai cylvāku, kurs izdareja konkretus mierkus, sasnēdze rezultatu i paleidzēja īdzeivuotuojim.” Dāvids skaita, ka da šam jaunu cylvāku īsaisteišona politikā ir bejuse vaira formala. Leluos partejis jaunīšus līk sarokstūs dreižuok, kab izpiļdeitu kvotu. „Vajag vīnu školuotuoju, vajag vīnu jaunu cylvāku, vīnu zemnīku – nu zinit, kab vysaidys mierkgrupys varātu savuokt, bet tai, ka uzatycātu kai lideram jaunam cylvākam, tys cīši reti nūteik. Dūmoju, ar tū ari myusu saroksts beja eipašs i ari Leivuona nūvods, ka ite beja tei uzaticiešona jaunam cylvākam kai saroksta lideram i ari kai mēra kandidatam, i niu jau ari kai pošvaļdeibys vadeituojam. Es dūmoju, ka jaunim cylvākim vajag dūt tū realū īspieju dareit, naviņ byut komandā, bet ari vadeit komandu.”

va bet mani rubens vids tikai tys vajag

Episode 140: If Tyson had a Time Machine!

Jabberjaw

Play Episode Listen Later Jul 21, 2025 96:39

The possibilities are endless and Tys talks about a lot of them this week. There's so much to catch up on after a month long hiatus including firework bang bang day, birthdays, plus a ton of updates on the dumpster fire world we live in. Pour yourself an iced tea, sit back, relax and delight in the smooth stylings of unpredictability via your favorite threesome with clothes on.

time machine tys

Latgolys dzīšmu svātki pyrma 100 godu i šudiņ

Play Episode Listen Later May 24, 2025 30:05

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju - dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim. Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.” Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.” Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.” Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. “Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.

dod mums nav spie la tv kod lai dz skan jau jei tei vys tys deju gors latgale

Dirigents Māris Sirmais – asam atbiļdeigi par tradiceju byušonu iz prīkšu

Play Episode Listen Later Apr 26, 2025 23:55

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa. Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais. Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka. Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”

ko ka tai voi muni muzyka asam reig latvija youtub tys eirop sirmais

Gruomotplaukts - izdavums ar 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”

Play Episode Listen Later Mar 22, 2025 4:09

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar naparostu izdavumu – 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”. Beidzamajūs godūs latgalīšu kulturtelpā jau ir pasaruodejušys vysaiduokys kartenis. Multimuokslinīks Raibīs izdeve sovys zeimātuos postkartis ar nūsaukumu “Obrozi”, kam eistyn beja funkcionala nūzeime – poša svātkūs asu sajāmuse apsveikumus ar koč kū nu ituo komplekta. Dzejneica Ingrida Tārauda sovu jaunuokū kruojumu “Drupanenis” izdeve kai spiralveida īsiejumā apvīnuotys postkartis, kur ari beja i vīta postmarkai, i syuteituoja tekstam. Tok Evijis Piebalgys ituo gods suokumā skateituojim i skaiteituojim pīduovuotuos sajiutu kartenis ir drupeit cyts gadīņs – tuos nav dūmuotys syuteišonai pa postu. Izdavums teik defināts kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys miniaturys par sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Kotrai karteņai vīnā pusē ir fotografeja – Evijis Piebalgys uzjimta voi nu saimis albumu atjaunuota. Ūtrā pusē ir nalels teksts, kurā sasavynušs vuordi latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Autore ir vuicejusēs fotomuokslu pi legendaruo fotografa Andreja Granta, i profesionalitati nūteikti var just cīši skaistajuos i vizuali baudamajuos karteņuos. Ari teksti, kurā gona drūsmeigai sapludynuotys obejis latvīšu volūdys rokstu formys, ir nūsleipāti i bezgola poetiski. Tys vyss kūpā roda cīši gaišu stuostu par Latgolu, jiutams, ka Evijai tys ir cīši personeigs – jei itū vītu saredz kai sovu breinumu duorzu. Kaidam ari var ruodeitīs puoruok skaisti voi idealizāti, tok itūreiz ir sajiuta, ka tys ir pa eistam, na uzspālāti pozitivi. Ari teksti nav banali, kai šaļtim mādz gadeitīs, raugūt apdzīduot “skaistū Latgolu” – tī ir dzierkstūši i pat drupeit špetni. Evija atguodynoj, ka ari humors ir svareiga mīlesteibys daļa. Latgalīšu rokstu i latvīšu literaruos volūdys sasaveišona nūteikti byus gaumis vaicuojums. Tī, kam pateik volūdys spēlis, tū varātu nūviertēt atzineigai, sovpus kaidam ari tuo varātu byut drupeit par daudz. Kūpumā ruodīs, ka eksperiments ar volūdu saguojs gona veiksmeigs. Tys gon karteņuos atsaškir – kaidā saguojs cīši labi i plyustūši, cytu skaitūt, saīt nazkur aizagiut, eipaši raugūt tū dareit bolsā, kas līcynoj, ka varbyut volūdys raibums ari saguojs par lelu. Taišni taids pats gaumis vaicuojums varātu byut ari “Breinumu duorza” formats. Gruomotu veikalūs natryukst vysaiduoku veidu karteņu – īdviesmis, emoceju, ezoteriskūs i kaidu tik vēļ nā. Parosti tom ir ari kaida funkcionala nūzeime – jau pīmynātuos postkartis voi taidys, kū kotru dīnu pa vīnai var izviļkt, kab tyktu pi dīnys aizdavumu, sajiutys, spāka vuordu voi vēļ kuo. Itys, pa munam, ir eists muokslys projekts, kam taids papyldu aizdavums ari nav vajadzeigs. Tok tod rūnās vaicuojums – deļkuo itei fotogruomota ir sadaleita atseviškuos puslopuos? Biļdēs nu izdavuma prezentacejis pasuokuma redzieju, ka kartenis beja dakuortys pi grīstu taidā kai izstuodē, kur tuos varēja apsavērt nu obeju pušu. Tys ruodejuos cīši lobs formats. Tok teiri subjektivai saceišu, ka izdavuma formats, pa munam, īspiejams, byutu veiksmeiguoks kai eista fotogruomota. Var jau saceit, ka nanumerātys kartenis dūd skaiteituojam vareibu veiduot pošam sovu stuostu, izalosūt seceibu, kai īīt pruotā. Tok maņ ir sajiuta, ka pošys autoris izalaseita stuosta seceiba, kū navar grūzeit, kai nu kuram īsagrib, byutu vēļ spieceiguoka. Teksti, ka naskaita puors atkuopis ar recepti nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys” i dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” vuordus, ir vierteigi literari jaundorbi, kas veidoj vīnuotu viestejumu, tok itaidā formatā tys vīglai var pagaist. Atlīk tik sajaukt kartenis, kaidu pagaisynuot voi cytam izduovuot. Kai izdavuma mierkauditoreju vaira radzu turystus, kas grib pajimt sev leidza kū palīkūšu nu gasteišonys Latgolā, voi cylvākus, kas dzeivoj uorpus Latgolys, bet grib sevī saglobuot dzimtinis “breinumu duorza” sajiutu. Nūgiut tū Latgolu, par kurū jau godim runojam kai pagaistūšū – ar tolkom, zyrgim, zababonim i cytaižuokim ļaudim.

var atl bi tai karte tok autore tys evija teksti itys latgal kolnas

Rēzeknis SPA centrā nūtiks muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”

Play Episode Listen Later Mar 22, 2025 26:09

Nu 24. da 27. marta Rēzeknis SPA centrā nūtiks storptautyskys muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”7. – rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, taipat ari Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuode “Plunkšķis”. Muokslinīki, redzīņa lideri, uzjiemieji i rodūšūs industreju puorstuovi saīs kūpā, kab dūmuotu ap muokslys i kulturys jūmu regionalajā atteisteibā. Muokslys foruma sova ceļa guojiejim prīškvokorā, kab runuotu par muokslu kai izpausmis veidu Latgolā i latgaliski, muokslu kai reiku sadarbeibai, jaunim suokumim i izaugsmei, runuosim ar rodūšūs procesu vierzeituoju, reklamistu, Muokslys akademejis Latgolys filialis vadeituoja asistentu Raimondu Plataci i drēbu dizaineri i modys muokslineicu Laimu Jurču. Raimonds Platacs izsver, ka dzeive i dareišona Latgolā prosa zynomu spāku i drūsmi, puorlīceibu pošam par sevi i tū, kū tu dori. “Lai dzeivuotu ite, Latgolā, i ītu tū sovu ceļu, juobyut ir stypram, juobyut taidai speiteibai i koč kaidai misejis sajiutai. Ka tu gribi ite dareit lītys, tod tī ir koč kaids procents misejis sajiutys. Deļtuo munejuo, pošam sova ceļa īšona satur tū miseju, drūsmi i mīlesteibu pret sovu zemi.” Pasauļa leimiņa dizainere i muokslineica Laima Jurča kaidu laiku ir dzeivuojuse Reigā i dorbuojusēs tī, sopvus niu jei dzeivoj Latgolā. Taipat obeji ar veiru sepinej par sova lauku eipašuma atteisteišonu ite, kur byutu, radeitu i dzeivuotu naviņ jī poši, bet tei byutu ari vīta cytim pasauļa muokslinīkim. Laima modu redz kai autentiskuo vaicuojumus vītā, kurā tu esi. “Atsagrīsšona ite, Latgolā, īt ar daudzim izaicynuojumim, eipaši stereotipu lauzšonu, kam es puorstuovu taidu nūzari kai moda, kas bīžai viņ pīprosa tev dzeivuot lelpiļsātā. Byut vysu laiku taidā dinamiskā ritmā. Tī apstuokli vīnkuoršai ir taidi, kas maņ kai personeibai nader. Es saprūtu, ka maņ ir vajadzeigs atsagrīzt pi koč kuo autentiska, pi koč kuo cīši eistyna… maņ redzīs, ka itymā laikmatā mes taišni asam privilegeiti ar tū, ka mes varim byut, kai mes gribim. Muns taids eksperimentalais pīguojīņs modai ir turpynuot radeit naatkareigi nu tuo, kur mes asam.Tei jau ari ir muna pošpīteikameiba i profesionalitate, kam es asu izguojuse itū ceļu piec standarta, kai vajag, dzeivojūt Reigā i tamleidzeigi. Niu es varu īt i dareit jau pa sovam. Pamatā muna rodūšuo darbeiba itūšaļt nūteik nu Latgolys.” Raimonds izsver, ka muokslys i kulturys patieriešonys parodumi i gribiešona piec juos iz vysa bīžuok suocās taišni saimē. “Tū navar nu augšys cylvākam izmīgt, es dūmoju, ka tī ir juobyut kaidai iņteresei. Daudzim tei iņterese rūnās saimē, ka jī ir nu bierneibys apmekliejuši pasuokumus, i tei ir taida tradiceja, ka cylvāks, jis īt piec inercis tuoļuok, iņteresejās, paplašynoj sovu redzis lūku. Var īiņteresēt, bet tys vaira atkareigs nu poša cylvāka. Kultura i muoksla boguotynoj cylvāku, taipat kai volūdys i daudzi kas cyts… Muoksla i kultura ir par cylvāka augšonu, kam nav gola.” Muokslinīka vīns nu aizdavumu ir sabīdreibys kulturizgleiteiba. Par juos lūmu sabīdreibys redzīņa paplašynuošonā i storpnūzaru diskusejis veicynuošonā turpynoj Raimonds. “Muoksla navar byut neitrala i es ari varu pasaceit, ka ir sabīdreibā taidi prīškstoti, par kurim nivīns narunoj. Ite, Latgolā, ari ir vysaidys lītys, par kurom mes narunojam, koč ari saprūtam, ka itys eksistej. Caur taidim muokslys i kulturys formatim eistineibā tī ir taidi tylti komunikacejai, diskusejai. Deļtuo taišni itymā laika, kod cylvāki dzeivoj kotrys sovā informacejis burbulī, ar taidim naīrostim formatim var izsist jūs nu itūs īrostūs burbuļu i ļaut jim pasavērt nu cytim redzisleņkim iz tū informaceju, kuru jis patierej i vyspuor iz procesim, iz pasauļa i dzeivē.” Storptautyskais muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”, kas nu 24. da 27. marta nūtiks drupeit biedeigi slovonajā Rēzeknis SPA centrā, byus juo pyrmais pasuokums. “Daudzi runoj ap Latgolu, ka ite cylvāku nav, ka ite nav, kū dareit, nūsaceiti par tukšumu, i tys SPA centrs ir kai taida metafora Latgolys situacejai jeb prīškstotam par Latgolu. Ar tim pasuokumim, kū mes organizejam, muokslys tierdzeņu “Neskarts”, kur mes īmam vydā tukšuos vītuos i pīpyldom tuos vītys ar pasuokumim, ar cylvākim, ar muokslu, ar nūtykumim. Mes paruodom, ka estineibā, ka tu gribi, tu ari vysu regionu vari pīpiļdeit, ka tu vīnkuorši dori i aizpiļdi tū telpu. Ite telpys iraida, daudz.” Atsokūt iz vaicuojumu par tū, voi muokslai vajag reklamu, Laima ar Raimondu izsver, ka muosklai vajag dialogu i parunuošonu, i vinnej tys, kurais īt sovai auditorejai preteimā. Laima vys pīzeist, ka tys nav vīglai. “Cīši profesionali itam juopīīt, kai dorbam. Tu vīnkuoršai īmi i runoj. Maņ pošai tys ir cīši lels izaicynuojums…Tu pats sovu personeibu taidā veidā pylnveidoj, ka tu praktizej tuos lītys i tod jau vīnā šaļtī tys aizīt teiri organiski.” Latgolys muokslinīki Latvejis i pasauļa kontekstā – voi jī izaceļ, i kai ir byut muokslinīkam nu Latgolys? Turpynoj Laima. “Tys ari sovā ziņā izlīk taidu atbiļdeibu, ka tev tys vuords ir juonas i juopastuov par koč kaidom vierteibom, i tymā pošā laikā juorauga lauzt koč kaidi streotipi, kas ar tū saistuos. Īt otkon taidu sovu ceļu i dūmuot, kai tu vari tū latgaliskū stuosteit pa sovam. Vystik cīnejūt tradiceju i vidi, nu kurys tu īmi.” Raimonds Platacs skaita, ka niu byut muokslinīkam nu Latgolys ir cīši pateiceigi, kam globali vierzīņs ir autentiskums. “Tys ir ap tū, ka lokalais, specifiskais, autentiskais. Vyss, kas ir naglobals, bet taids, mozs, specifiskys. Deļtuo byut niu latgalīšam ir eistynais laiks. Mums ir vysys īspiejis byut iņteresantim. Vyss pasauļs sastuov nu pogostu. Tu aizbrauc jebkur i saprūti, ka tu eistineibā, tys ir ni nu tuo, ka tu bēdz nu pasauļa, bet tu saprūti, ka tu vysur vari byut, bet tova izalaseišona ir byut ite.”

spa var crossroads ka mes mums forums centr lai kultura niu ite reig tei plunk laima tiks tys muns raimonds caur daudzi

Turisma specialiste Laura Spundere - Latgola ir kulturviesturyskys mikslis

Play Episode Listen Later Mar 15, 2025 18:55

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski. Laura izsver, ka turystus Latgolā pīsaista doba, puorguojīni, kai ari kulturviesturyskais montuojums i cylvāki ite. “Pa munam, tys ir taids kulturviesturyskys mikslis, kas ir veiduojīs cauri godu symtim. Tuos ir kai myusu tradicejis, tai volūda, taipat tys salykums ar daudzajom nacionalitatem. Deļ kuo myusu regions stypri atsaškir nu puorejuos Latvejis, kas ir cīši interesanti. Tys ir cytaižuok. Deļtam cylvākim pateik iz iteini atbraukt. Pasavērt, īpazeit, dazynuot vaira.” Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

vol google translate tys tuos lauru

Artūrs Gore: Svareigi, ka vaļsts atbolsta i roda augsni, kur var izaugt i veiduotīs

Play Episode Listen Later Mar 14, 2025 54:59

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” animacejā īguļdeituo dorba rezultatus i sabīdreibys miļzeigū atsauceibu. “Tys cylvākus vīnoj i cylvāki varbyut iz kaidu laiku aizmierst par tū, kur mes asam atškireigi, i vaira dasagrīž tam, kas mums ir kūpeigs, koč kaidim kūpejim mierkim.” Artūrs Gore pīzeist, ka prīca par cylvāku reakcejom nav mozuoka kai prīca par “Oskaru” voi “Zalta globusu”. “Saprūtams, ka vysaidys bolvys, tys vyss ir cīši labi, bet pats golvonais, ka cylvāku sirdīs palīk i ka tys cylvākim līk aizadūmuot voi nazkai īdvesmoj.”

art 3d niu lel tys sapr saules straume dizaina

Veronika Dundure - patriotismys suocās ar atbiļdeibu

china olympic games training train robots human diet marathon racing sweat treadmills london marathon fuelling race recap eliud kipchoge speed work tys alex yee run talk

Play Episode Listen Later Feb 22, 2025 30:14

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgolā asu nūvārtā jau ari ar Nikodema Rancāna bolvu, bet "Boņuks" par myuža īguļdejumu... Pat nasatic, ka jau myužs paguojs, bet faktiski tys ir dorbs nu 80. godu gola. Dorbs ar latgalīšu volūdu i nūvodu.” Pasasokūt Veronikys dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Veronikys i asociacejis naatlaideigais dorbs rezultiejīs ar tū, ka itūšaļt vaira nakai 30 izgleiteibys īstuodēs ir vareiba latgaliski vuiceitīs vysaida vacuma bārnim, izmontojūt ari vuiceibu materialu “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys īsavuiceišonai. “Latgalīšu volūdy navar vuiceit, jei nav nūškirama nu nūvoda izzynuošonys, deļ tam “Olūteņā”, taipat cytūs vuiceibu leidzekļūs tys ir sovstarpeji saisteits — kai latgalīšu volūda, kas juozyna tamā klašu grupā, tai nūvoda izzynuošona. Pa vysom jūmom — literatura, folklora, geografeja, viesture. Tai veiduots ari “Olūteņš”, pa nūdaļom.” Nu 2003. gods Nautrānūs Veronikys puorraudzeibā dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys. Jei ir ari školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle. “Es parosti soku par patriotismu. Tys tradicionalais vaicuojums. Patriotismys suocās ar atbiļdeibu par tū mozuokū, kū tu dori.”

va tai la tv jei tys latgal nautr

#259 - RUN TALK # 2 | Race Recap, Marathon Speed Work, Training Updates, Fuelling and Racing Robots.

Relaxed Running

Play Episode Listen Later Jan 21, 2025 30:03

In this episode, we dive into the details of Tyson's training week, including the results from his 1500m race last night and why speed work has become a key focus in his program. We also explore some great alternatives to gels for fueling during runs—perfect for those looking to mix things up. Plus, we cover the latest news from the running world: Olympic triathlon champ Alex Yee is gearing up for his first London Marathon with some help from Eliud Kipchoge, China is hosting the world's first human vs. robot half-marathon, and marathon running is booming like never before. Tune in for all this and more![00:01:16] Weekly Recap + Balanced approach to marathon training [00:04:27] Sweat rate and hydration.[00:06:35] Diet controversies in endurance sports.[00:10:39] Treadmill running challenges.[00:14:29] Racing 1500 meters after years.[00:19:28] Sub four-minute aspirations.[00:22:39] Olympic triathlete running London Marathon.[00:25:39] Human versus robot half marathon.[00:27:26] Marathon running's booming popularity.Train with Tys: https://www.relaxedrunning.com/personalrunningcoach Contact: tyson.popplestone@gmail.comRelaxed Running Instagram: https://www.instagram.com/relaxed_running/Tyson's Training Log - Strava: https://www.strava.com/athletes/83530274?hl=en-GBRelaxed Running YouTube - https://www.youtube.com/@RelaxedRunning

#166 - 2025 Time Q & A | The Tyson Popplestone Show

Pop Culture

Play Episode Listen Later Jan 10, 2025 30:08

Tys answers a heap of your questions on a heap of different subjects! Enjoy.

comedy social commentary tys

Season 9 Episode 5 - The State of the Rambling

Play Episode Listen Later Nov 17, 2024 142:13

Pete, Tys, Iain and Moz are BACK to discuss our last 4 games, chat about The Greatest Little Club on Earth, and answer your questions! We're not doctors. We're also not film-makers. However, one of us eats pizza with a knife and fork... 0.00-25.24: Fred's Question/Doco Chat 25.32-37.34: Adelaide Away 37.35-63.20: CCM v Perth 63.30-73.13: CCM v Shanghai Shenhua 73.21.92.39: CCM v WPX 92.45-101.55: Unite round & CCM Dub (Yeah the girls!) 101.56-149.20 Questions

earth unite ramblings iain ccm moz tys

Laura Pliča-Stankeviča: lepojūs ar sovu meilū tviterkonvoja armeju

Play Episode Listen Later Nov 15, 2024 55:00

Patriotu nedelis nūskaņā, sagaidūt vaļsts svātkus i pīminūt cylvākus Ukrainā, kuri jau tyukstūša dīnu nūtur froņtis lineju sovā zemē karā pret Krīveju, saruna ar paleidzeibys kusteibys „Twitter konvojs” koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Reigys pilī Laura sajims vaļsts leluokū apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordeni. Laura dzymuse Preiļūs i pabeiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju, vāluok studiejuse Latvejis Universitatē ekonomiku, struoduojuse apzaļumuošonā – vadejuse dorbus Mežaparka estradis byuvnīceibys procesūs, pīsadalejuse Kemeru parka rekonstrukcejā, tok niu jau catūrtū godu atteista ari sovu uzjāmumu „Landscape Construction”, i par leluokū lapnumu sauc Uzvarys parka rekonstrukceju. Paraleli vysu laiku kai Krīveja aizsuoce pylna mārūga karu Ukrainā, Laura ar sovu laiku i energeju paleidziejuse ari ukrainim, pīsadolūt Twitter konvoja kusteibā. „Atguodoju tū dīnu cīši labi. Suocēs kars, vysi bejom taidā drupeit panikā. Pyrmais – ruodejuos, ka tys var atīt ari da myusu. Es dūmuoju – juopaleidz. Kū es varu dareit? Tymā godā tikū kai bejom aizsuokuši uzjiemiejdarbeibu. Kompanejai beja tikai gods, i apzaļumuošonā zīmā nav nimoz tik daudz tuo dorba. Tys beja februars. Es atguodoju – dūmuoju koč kū nūzīduošu ziedot.lv. Īskaiteju vysu, kū varieju. Īvylku elpu, tok taids namīrs īškā, ka tys nav pīteikami.” I tod Laura tyka Twitter konvojā, kur jū par šoferi rekomeņdēja kaids juos draugs. „Tī tai navarēja vyspuor tikt, i jī ari tai vērēs – meitine niu brauks ar mašynu tik tuoli, aizdūmeigi, tok maņ beja lobs rekomendātuojs, tai jī pajēme mani. Es pīsadaleju twiterkonvojā Nr. 2. Tys beja muns pyrmais konvojs, i 3. martā mes bejom iz Ukrainys rūbeža. Aizvedem tū ūtrū porceju mašynu, i es ari tamā reizē īraudzeju tūs puišus, kas nu froņtis atbraukuši malnom mutem, nateiri i prīcys osorys acīs par tū, ka jī nav palykuši vīni, ka mes jūs atbolstom. Tuos beja taidys šaļts, kurys ruodīs nikod dzeivē navarēs vaira izbeigt redzēt.”

va kr nr tym ukrain meil prei tys tuos stankevi

Season 9 Episode 4 - Charlesworth In

Play Episode Listen Later Oct 24, 2024 106:35

Rich might have deserted us but the Ramble is forever! Pete, Moz, Iain, and Tys are BACK to review the latest, preview the upcoming, and Ramble about all and sundry! 0.00-10.37 Fred's question 10.41-2034 - Shanghai Port review 20.39-31.49 - CCM v MVC review 31.56-53.06 - Rich out, Mike in 53.07-63.41 - Other CCM news 63.48-144.02 - Your questions #UpTheSauce

rich ramble iain ccm moz mvc charlesworth tys

Pavuiceibys piec drona nūkrisšonys, specialuo dotaceja i pīrūbeža atteisteiba

Play Episode Listen Later Oct 18, 2024 55:00

Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok sarunā ar vairuoku Latgolys pošvaļdeibu vadeituojim. Raidejumā pīsadola: Bolvu nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs, ari Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmis vadeituojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja), Ludzys nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Edgars Mekšs (Zaļūs i Zemnīku savīneiba), Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Monvīds Švarcs (Jaunuo Vīnuoteiba).

kr nacional za banka cik tys

Režisore Inese Mičule – ir svareigi palikt uzticeigam pošam sev

Play Episode Listen Later Sep 28, 2024 25:07

Pi myusu gostūs režisore Inese Mičule, kurys īstudiejumi beidzamajūs godūs sajāmuši augstus nūviertiejumus. Vysa vydā 2018. godā sajimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” par koncertizruodi rokstim i skaņai “Latgolys gradzyns”, sovpus itūgod tai pīsavīnuoja vēļ vīns “Boņuks” par dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”. Niu Inese struodoj pi jauna projekta – koncertizvaduma “DOT un DOTIES”, kurā vargaņu festivala “ORGANismi” laikā Latgolys viestnīceibā “Gors” sasatiks varganiste Iveta Apkalna i baleta doncuotuoja Jūlija Brauere. “Tymā tiks runuots par muokslineicys sīvītis ceļu, procesu, izaugšonu i byušonu. Sarežgeitajā profesejā, kai ir byut latvītei, latgalītei pasaulī. Pasauļs, kurs ir skorbs i prosa nu sīvītis. Jis cīši daudz prosa nu muokslineicys, i par tū tys stuosts. Stuostā teik izmontuoti Ivetys Apkalnys dīnysgruomotys fragmenti. Iveta ari spēlēs iz skotivis, tai ka tys byus taids cīši personiskys stuosts.” Inese izsver, ka myusdīnu sabīdreibā nav vīglai dzeivuot, kam tei ir saleidzynojūši praseiga i ir svareigi palikt uzticeigam sev. Latgolys sīvīti šudiņ jei radz kai stypru. “Es radzu cīši stypru, uzjiemeigu, ar sovu apziņu, kas es asu, kaida ir muna atbiļdeiba par kotru pījimtū lāmumu. Jei mainuos nu tuo, ka pasauļs palīk arviņ praseiguoks. Arviņ gruošuok palīk izalaseit, kam kotra izvēle nūsoka tovu tuoļuokū sūli.” Vaicuota par personeibom Latgolā i juos viesturē, Inese nasasteidz saukt vuordus i uzvuordus. “Bierneibā es dzeivuoju natuoli nu taida cīši spieceiga keramika kai Polikarps Čerņavskis i dzeda munai lobuokajai draudzinei Inesei. Radzūt, kai tys cylvāks struodoj ar muolu, piec tam jau ari Inesis tāvs Jezups i Inesis veirs, maņ ruodejuos, ka mes, latgalīši, asam taidi kai nu muola koč kaida. Myus meica i tai, i itai, i tod koč kai izveidoj. Es kai bārns aizaruovu, jis taiseja valnus, daudzi, lela kolekceja beja ar valnim. Ari niu, aizbraucūt i dzieržūt, kai tys muols tinkšk, kai jis runoj, maņ vysu laiku taida tei sajiuta, ka mes vysi, styprī latgalīši, asam trausli, bet tymā pošā laikā cīši spiejeigi pīsalāguot, bet palikt sovi. Myus dadzynoj, taidus, itaidus, malnus, kruosainus. Bet vydā muols palīk muols, taids maņ tys latgalīts redzīs. Te pat nav vuordam, uzvuordam voi personeibai tik lela nūzeime, bet īškejai vierteibu sistemai.” Latgalīšu volūdu Inese sauc par sovu sirds volūdu, niu vys kasdīnā latgaliski runuot saīt reši. “Tei sirds volūda, saprūtams, ir tei dzymtuo volūda. Nu navaru es nu tuo sova tempermenta aizbēgt, tuos eistuos emocejis, kai jius nazkod asat redziejuši, juos īt par molom. Tī ari ir tei sirds volūda, latgalīšu volūda. Latgalīšu ašņa volūda.” Sovulaik školā Inese aizaruove ar gleznuošonu, piec tam dabuojuse bakalaura grādu jurisprudencē, vys tik tai eistyn seve atroduse kai režisore. Poša atkluoj, ka rešu reizi pagleznuot saīmūt i niu. “Ka es atsuokšu gleznuot, tod ruodīs, ka es aizīšu nu teatra. Tys mani var puorjimt, es tū pamatu vacumdīnom. Es tai koč kur sev soku.”

bet pi ka tym sare jis iveta inese jei tei tys arvi fabulas gors latgal iveta apkalna

Silvestrs Solovjevs - godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, puordzeivuojumi

Play Episode Listen Later Sep 21, 2024 28:49

Itūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu autoru i izveiduoju. “Tei raksteisona maņ ir saleidzynojūši jauna pīredze. Godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, vysaidi īškeji puordzeivuojumi. Reali koč kū iz uoru suoču laist i raudzeit ītērp rodūši viņ iz pārnejuos vosorys golu, pat rudiņa suokumā. Paguoja vasals gods i beja sajiuta, ka daži nu dzejūļu nav poši švakuokī i grybātūs jūs palaist tuoluok cylkākūs. Pasaruodeja taida īspieja kai Rogovkys dzejis slams latgaliski i ruodejuos ka juoizmontoj. Pyrma tam nivīnam jūs nabeju ruodejs.” Literarūs tekstus Silvestrs roksta latvīšu literarajā volūdā i daleibai dzejis slamā daguoja jūs puorlikt latgaliski. “Tei ir tei interesnuokuo līta taišni ar itim treis dzejūlim. Pyrma tuo jī beja latvīšu literarajā volūda, bet niu latgaliski maņ jī dzierdīs pat lobuok i koč kaidā ziņā spieceiguok. Nazynu deļkuo, vīnkuoršai ir koč kaida īškejuo sajiuta. Tymūs pasaruoda koč kas taids, kas latvyskajā versejā vīnkuoršai iztryukst. Konteksts sasaglobuojs iz 99 %.” Dzejūļu puorlikšonā latgaliski Silvestram paleidzēja muzikis Ingars Gusāns, kuram cyta storpā ir daudzi dzīšmu ar latgalīšu autoru vuordim. “Jam perfekti saīt latgalīšu dzeju īlikt muzykā. Tys eistineibā beja muns ceļš, taišni caur juo muzyku atkluoju latgalīšu dzeju kai taidu. Īsavuiceju jū nūviertēt. Juo davums itymā vysā nūteikti ir lels… Suokumā es rokstu golvā. Tys tai sovaidai skaņ. Izdūmoju golvā koč kaidys frazis i tod, kod maņ golvā tei ideja ir skaidra, īrokstu datorā aili pa ailei i tod, kod maņ tys dzejūļs ir gotovs, es jū kai finiša variantā īrokstu bloceņā ar pyldspolvu. Tai lai ir tai saucamais vacuos školys variants.” Pyrma deveņu godu Silvestra dzeive apsagrīze kuojom gaisā, kam piec pīdzeivuotuos avarejis daudzi kas niu beja cytaižuok. “Maņ tei dzeja ari ir saisteita ar tū temu, deļtuo nu juos izavaireit navar. Pyrma drupeit vaira nakai deveņu godu dzeive apsagrīze ar kuojom gaisā, vaira kai maņ sovureiz pateik īt taidu nihilistisku ceļu i saceit, ka dzeive beidzēs i suocēs eksistiešona… Dzeive piļneigi pasamaineja i vysa kasdīna teik pavadeita, raugūt otkon sasnēgt ‘normala' cylvāka statusu, patstuoveibu. I tai tuos dīnys paīt rutinā nu reita da vokora. Fiziskys i mentalys aktivitatis kab saglobuotu tū, kas ir. Saglobuot mentalū veseleibu i uzturēt vysu, kū var uzturēt. Raudzeit sasnēgt mierkus i vysa tei dzeja, saprūtams, ir saisteita ari ar vysom ituom lītom. Ar vysom suopem i sajiutom, kū tys ikdīnā roda.” Silvestrs atkluoj, ka par terapeju jis sovā gadīnī varātum saukt vysaidys fiziskys aktivitatis i muzyku. “Bez tuo es navaru i redzīs, ka tys ir vīneigais, kas manī uztur dzeiveibu. Par dzeju. Nazynu, ir paguojuši deveni godi, bet nazdeļkuo tik niu es asu atrads koč kaidu rodūšu veidu, kai tuos lītys rodūši izpaust i vīnkuoršai naļaut tam vysam koč kur īškā vuoreitīs. Drupeit vīgļuok ruodīs palīk, kod tu atrūni vuordus, kai tuos sajiutys pasaceit. I tei sajiuta, ka tu spiej tū vysu koč kur palaist i sasnēgt ari cylvākus, i ka arī jī īdūd koč kaidu atgrīzeniskū saiti i pasoka, ka tys ir koč kū aizskuors arī jimūs, roda emocejis. Sajiuta ir eisyn pateikama, kam tod nasaruoda, ka tuos vysys suopis ir bezjiedzeigys. Ka tys kaidam koč drupeit paleidz, tod tam jau ir jāga.” Silvestrs izsver, ka vysys sajiutys, kas myusūs ir, ir i patīsys, i realys, i nu jūs nav juosakautrej. Nav juosakautrej ni nu banalismu, ni kaidys patīsys osorys.

jam ka bez tai nav lv tym gait reali tei tys juo

Vīnuotuo škola Daugovpilī i Rēzeknē. Puorīšona iz vaļsts volūdu izgleiteibā

Play Episode Listen Later Sep 20, 2024 55:01

Ir īsasuocs jauns vuiceibu gods. Tys taipat kai pārņ īsazeimoj ar mierktīceigu školu i vysys izgleiteibys sistemys puorīšonu tik iz vaļsts volūdu voi vīnuotū školu. Puorīšona vuiceibom tik latvīšu volūdā suocēs pārnejā godā, kod vaļsts volūdā piļneibā puorguoja bārnuduorzi i 1., 4. i 7. klasis. Nu ituo gods 1. septembra vuiceibys tik vaļsts volūdā aizsuokuši 2., 5. i 8. klašu školāni, bet nu 2025. gods 1. septembra – ari 3., 6. i 9. klasis. Kaidi sacynuojumi piec īprīškejuo gods obejuos leluokajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, kur, kai zynoms, vysā daudznacionals dzeivuotuoju sastuovs, par tū sarunā ar Rēzeknis Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja vītineicu Lindu Gevaļu, Rēzeknis pyrmaškolys izgleiteibys īstuodis “Namiņš” vadeituoju Ilgu Karpovu, Daugovpiļs Vaļstspiļsātys vydsškolys direktoru Ilmāru Zučiku i Daugovpiļs izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Marinu Isupovu.

va ir nami kola ilm tys kaidi

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs – cylvākim tryukst pošu radeitu emoceju

Play Episode Listen Later Sep 14, 2024 27:32

Turpynojūt svieteit Latvejis dzejis dīnys šudiņ raidejuma producente Guna Zvīdre ar literaturzynuotnīku i literatu Valentīnu Lukaševiču runuos par aktualū latgaliskajūs tekstūs i raksteituo vuorda svoru laika garšys saglobuošonai. Kas kūpeigs literaturai i laika mašynai? Voi i kai literatura puorsavītoj, mainuos? Kas ir literats i kod jis par taidu suoc byut? “Vysa muoksla roda tū, ka mes jū patierejam. Tys ir cīši labi, ka ir dzeja, bet tryukst pošu radeitu emoceju. Tys kū nūzeimej? Ka es pats vaira namuoku prīcuotīs, bāduotīs, bet tikai tod, ka es nūsaklausu šmuku dzīsmu manī rūnās prīks. Voi tod, ka es pasaveru telefonā koč kū jautru, manī rūnās jautreiba. Saīt tai, ka es naasu saiminīks sovom emocejom, es juos narodu i ir vajadzeigs uorejais kairynuojums.” Dzeja, muzyka, televizeja – jī manī roda prīku, bādys, jautreibu.”

ka valent kas voi valentins tys

Episode 117: Au Revoir Summer!

Jabberjaw

Play Episode Listen Later Sep 9, 2024 104:12

The gang is back baby and right before the leaves change! Dawson and Smith are reminiscing on their adventures while Tys is giving an update on his back surgery progress. A LOT happened in the month of August so prepare your ears for a bounty of headlines, plugs and unplugs. So much ear content. You're welcome.

au revoir tys

Diāna Zirniņa: kulturys nūrisis veidoj cylvāka kritiskū dūmuošonu

Play Episode Listen Later Aug 23, 2024 50:29

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuošona – tys vyss ir nu kulturys procesim. Ite ir vaicuojums - kaida kultura - voi tei ir vīnojūša voi škeļūša kultura. Tys ir svareigi, bet na tikai pīrūbežys regionam. [..] Tev juobyut ar taidim vaļā nervim i juosaprūt, ka kotrs nūtykums, kū tu veidoj, veicynoj nuokušū nūtikšonu.” Diāna Zirniņa ari atzeist, na vysod kultura var byut tikai prīca, tuos ir ari puordūmys i kulturvierteibu globuošona. Taipoš tys ir ari byutisks drūšeibys vaicuojums. „ Seviški, kod tu saprūti, ka kulturā ir spāks. Ir īrūči, ir politika, bet ir meikstuo vara, ir kulturys vara i spāks. I tu nagrybi, kab sakrūpļuota informaceja i viestejumi skan nu GORS skatuvis. Mes vysod skotamēs cīši uzmaneigi, kaidi muokslinīki ir bejuši i byus iz myusu skatuvis. [..] Ir bejušys sarakastis ar drūšeibys dīnastim, i ari draudi myusim bejuši par vīnu voi ūtru programu.”

va bet ir jap mes rad kas gor kritisk tev ite sevi tys gors skaidrs zirni taipo

Jānis Rubiks i Vaida Vovere – par Latgolu sirdī i muzykā

Play Episode Listen Later Aug 17, 2024 21:40

Šudiņ ar kontrabasistu i komponistu Jāni Rubiku, kai ari muziki i dzejneicu Vaidu Voveri runojam par jūs latgaliskajom saknem i tūs steigom jūs rodūšajā darbeibā – muzykā i tekstūs. Par Latgolu sirdī i Latgolu muzykā. Latgolu, kur autentiskais sasavyn ar myusdīneigū i īguļst vidē. Latgolys viestnīceibā GORS nu 23. da 25. augusta skanēs Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals “LNSO vasarneica”, kura svātdīnē, 25. augustā, nūsaslēgs ar koncertu “SIMFO. ETNO. DŽEZS”. Attīceiguos programys tapšonā ir īsaisteiti ari myusu ituos dīnys gosti – Jānis Rubiks i Vaida Vovere. Vaida pīzeist, ka sajamūt pīduovuojumu raksteit tekstus koncertam “SIMFO. ETNO. DŽEZS” jutusēs cīši pagūdynuota. “Es cīši grybu i bīžai viņ rokstu dzeju taišni par Latgolu i taidom sajiutom, kai jau es saceju, tei ir taida miļzeiga daļa nu mane. Vyss īt uorā ar laiku i vysaidim nūtykumim. Maņ ruodejuos – kaida sakriteiba, ka taišni par itū es lobpruot pīraksteitu i tai tys vyss suoce rytynuotīs iz prīšku.” Poša Vaida latgaliski vys narunoj, bet saprūt i jiut volūdu i Latgolu. “Munys saimis sīvītis sovā vydā sasarunoj latgaliski i leidz ar tū koč kai jau tei sajiuta i volūdys garša atsakluoj i, saprūtams, palīk ar mani.” Jānis Rubiks doluos stuostā par tū, kai nūtyka dorbs pi skaņdorba “Zem (es) apziņas”, kas izskanēs koncertā “SIMFO. ETNO. DŽEZS” Latgolys viestnīceibā GORS. “Mes ar Juoni Stafecki i Edgaru Cīruli bejom nūbraukuši iz Rēzekni, mums beja mieginuojums kūpā ar etnodzīduotuojom, kurys pīsadaleis skaņdorba atskaņuojumā. Dzierdēt juos dzīžam, maņ redzīs, ka juos ir vīnpadsmit, ka nasaklaidu, dzierdēt kryušu registrā tū, kū tu esi rakstejs datorprogramā, tū vibraceju i spāku. Maņ redzīs, ka maņ vysa mieginuojuma laikā beja zūssuoda. Tei jauda i vibraceja, kod ir eistyna muzyka i eisti cylvāki, tys ir koč kas. Tys ir tys, deļkuo es itū doru.” Par sovom latgaliskajom saknem i pīdereibu Latgolai Juoņs i Vaida vaira suokuši dūmuot i vaicuot ari saimei, kod aizasuocs dorbs pi ituo koncerta programys. Izzinuošona apzinis leiminī. Turpynoj Juoņs. “Ļaunūtīs impulsam, kas tev īt nu zamapzinis, koč kaidā ziņā taida ir ituo dorba vadlineja i veids, kai es raksteju muzyku. Vaira īsaklauseit tymā, kas tevī jau ir i kas grib izapaust. Mozuok izdūmuot koč kū jaunu matematiskā veidā.” Skaņdorba teksta suokūtnejais impulss guojs nu Jāņa apceriejuma. “Suokumā es sovam dorbam beju sarakstejs taidu nalelu apceriejumu breivā formā par tū, kas ir tys, kū jiutu i par kū grybu raksteit. Muns dorbs saucās “Zem (es) apziņas” i taitod tī sasaspieļoj vairuoki jiedzīni. Zeme. Zeme kai matereja. Zeme kai Latgola, kai regions. Zeme kai planeta. Zinis i apzinis, zemis apziņa i zamapziņa. Mes vysi zynim itū psihologiskū procesu i zinis, apzinis, tuos ir koč kaidys viests, kas kruojušuos caur folkloru i kulturu. Tai ka te ir taidys jiedzīņu spēlis. Tū vysu apceriejumu, kuru es beju sarakstejs, nūdevu Vaidai, lai jei paskaita, pameditej iz tuo i praktiski. Cīši dreiži, maņ pat redzīs, ka piec dīnys voi diveju, jei jau atsyutieja maņ dzejūli, kurā beja taišni tys, kū es vaicuoju. Kur vysys ituos lītys teik pasaceitys skaistā, poetiskā veidā. Es puorskaiteju tekstu i tys par reizi koč kai skanēja munā golvā, kai taida mantra, kai taidi šveiksti, kai taida tautysdzīsme, kas ari byus dzieržams dorbā. Byuteibā es tū ritmiskū strukturu izveiduoju nu teksta… faktiski teksts nūsoka tū, kai veiduojuos muzyka i ritmys. Tai ka koč kaidā ziņa mani cīši ītekmēja teksts.” Tuoļuok jau dorbu pi teksta dalis turpynuoja Vaida Vovere. Kai pīzeist jei poša, tys atguojs dreiži i pieški – sarakstejuse, braucūt tramvajā. Vys tik suokūtnejais teksts raksteits latvīsu literarajā volūdā i tod puorlykts latgaliski. “Intuitivi daīmūt volūdys sajiutom, tys kai tu dzierdi volūdu, sakūšļoj jū. Tys kai tu vari lauzt volūdu, nui, tys vyss automatiski nūteik kotru reizi unikalai i cytaižuok. Itys dorbs beja vaira kai taidi būršonuos vuordi, gondreiž voi, ka tī speciali beja tei lauzšona i koč kaida īšona ritmā, kurs teik puormaineits.” Jānis Rubiks stuosta par tū, kaids saīs i kaidam žanram vaira daskaitoms byus koncerts “SIMFO. ETNO. DŽEZS” . “Tī byus vyss, vīnā taidā sakausejumā, izlaists caur myusu prizmom kai cylvākim, kai paaudzei, kas mes asam. Skaņdorba nūsaukumā, ka pasaver, kai tys rokstuos, tys nūšaukums ir “Zem (es) apziņas” vydā ir īkovys, tys “es” ir īkovuos. I tys ir nav, kab izcaltu sovu ego, bet vīnkuorši taida atsauce iz tū, ka es rokstu muzyku, Edgars roksta muzyku i Vaida roksta vuordus. Caur sovu prizmu, caur sovu pīredzi i ari, deļkuo nā, caur myusu genim i tū, kas mums nūdūts myusu paaudzēs, kai nu Latgolys, tai cytu vītu. Tys vyss gribūt voi nagribūt myus veidoj i tys vyss, kai maņ redzīs, gols golā ari izaalauž uorā. Itamā reizē audaklys, kurā mums pīduovuoja izapaust, beja itaids, nui, simfoniskais orkestris, trio, vuords i bolss. Mes vīnkuorši darejom lobuokū, kū varējom, kab byutu piec īspiejis autentiskuoki, piec īspiejis rodūsuoki i patīsuoki. Par tū, kai itū žanru lobuok nūsaukt vaira sprīss laikam muzykologi voi klauseituoji.” Myusdīnu Latgola Jāņa Rubika acim i juo dorbūs. Juoņs stuosta par kaidys vejūļneicys juo dorba raksturojumu. “Tovs dorbs ir kai myusdīnu Latgola, kur pa vīnu īlu brauc zyrga pajiugs i jis ībrauc piļsātā, kur ir Latvejā modernuokuo koncertzāle. Tī ir tys senejais, aizmierstais, laucinīciskais ituo vuorda lobā nūzeimē i tī ir ari modernais, myusdīneigais. Piļsāta, kurā sasavej vysi itī laiki. Taids interesants redzīņs jai beja par munu dorbu.” Vaida izsver, ka Latgolā jai vysumeiluokuo ir taišni doba i tuos autentiskums. “Eistyn iz vysa svareiguokuo līta par Latgolu maņ ir doba i tys, cik jei ir tyva. Jei ir plota, maņ redzīs, ka ari itymūs dorbūs tū var dzierdēt. Itū dobys kluotyn byušomi i tū, kai tys sasavyn ar cylvākim. Deļtuo maņ ir cīši lela prīca par tū, ka tys, kas nūteik Latgolys viestnīceibā GORS, vysod ir taids, nu saceisim, deļ munys saimis tei ir cīši lela līta… Tys ir tik svareigi, ka mes nasam augstvierteigu kulturu i ari jaunu kulturu, kai ari koč kū radeitu speciali itai vītai.”

pi att mes ska tai kur zem tuo itam edgars jei rubiks muzyk zeme tei vys etno tys vaida muns caur gors itys juo

Gunta Vaičule: kab tyktu iz itū olimpiadi, beja juoskrīn pusūtru sekuņdi uotruok

california delta yellowstone national park twisters segway tys

Play Episode Listen Later Aug 16, 2024 54:59

Tikkū kai Parīzē aizvadeitys Olimpiskuos spēlis, kur storp 29 Latvejis olimpīšim beja ari vīglatlēte Gunta Vaičule. Koč i olimpiskajuos spēlēs 400 metru skriejīnī Gunta nasasnīdze pusfinalu, juos uzruodeitais rezultats ir ūtrais lobuokais sportistis karjerā, kas ļuove jai sovā disciplinā olimpiadē īsarynduot 26. vītā. „Pyrmuos dīnys, atsagrīžūt sātā, mes taidā sovā vidī saucam pat par piecolimpiskū sindromu, varātu pat saceit – piecolimpiskū depreseju,” piec vaira nakai diveju nedeļu byušonys Parīzis Olimpiskajuos spēlēs, soka poša vīglatlēte Gunta Vaičule. Jai itei ir jau ūtruo olimpiskū spieļu pīredze. Pyrmuo beja pyrma ostonim godim Riodežaneiro. „Tei ir grandioza atškireiba saleidzynojūt itū olimpiadi i, par pīmāru, olimpiadi Riodežaineiro”. Koč i Latvejis sportisti itūreiz palyka bez medaļu, jau byut storp 29 olimpīšim ir īvārojams sasnīgums. „Tys ir ari myusu uzdavums i dorbs – stuosteit sabīdreibai par tū, kū tys nūzeimej. Par tū, ka, par pīmāru pajemūt munu disciplinu, munu sporta veidu, munu rezultatu, maņ, lai tyktu iz itom spēlem, beja juoskrīn pusūtru sekuņdi uotruok. Respektivi, normativi ir palykuši daudz augstuoki, kab caltu tū leimeni i ari kab samazynuotu daleibnīku skaitu. Logiski, juo mozuok daleibnīku, juo spieceiguoka ir tei konkureņce, i spieceiguoka konkureņce ir, kab tyktu tymā pulkā īškā.” Par zīmā pīdzeivuotū motivacejis tryukumu, i kai tū izadeve dabuot atpakaļ, par pīdzeivuotū smogū autoavareju dīnā, kod uzstuodeja sovu personiskū rekordu i kvalificiejuos olimpiskajom spēlem, par īspieju nest Latvejis karūgu olimpiskūs spieļu nūslāguma ceremonejā, par sporta atteisteibu reģionā i Latvejā, saruna ar vīglatlēti Guntu Vaičuli. „Es jiutu, ka jaunī īt, bet jī naīt vēļ kluotyn. Bet jaunī īt, i tei ir lobuo ziņa.” Voi nuokušajuos olimpiskajuos spēlēs jai byus kaids, kas sastuoda konkurenci, jai pasceit gryuši. „Kab aizītu da cīši augstim sasnīgumim, ir juosasalīk cīši daudzim faktorim, tys nav par vīnu sportistu voi par talanteigim jaunīšim, tys nav par vīnu treneri, kas ir cīši motivāts, tys nav ari par sporta bazi, kura ir voi nav daīmama. Tam vysam ir juosasalīk koč kaidā ziņā kūpā.”

bet ko j'ai tam voi olimpiadi kab beja tei tys gunta tikk

Joey and Nancy Full Show 7-24-24

Joey and Nancy on WIVK

Play Episode Listen Later Jul 24, 2024 43:30

Joey made it back from California, Nancy got brake checked on the way to work, Karly is seeing Twisters for the 3rd time tonight, Joey met a super sweet Delta gate agent at TYS, a geyser at Yellowstone exploded, Nancy's son put lifts in his shoes before going on a date, Team USA Olympians got a TON of clothes from the sponsors, Joey unpacks his crazy trip to California with the IT outage and plane cancelations, Nancy and Karly make fun of Joey for going on a Segway tour, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Joey and Nancy Full Show 7-24-24

WIVK 107.7 Podcasts

Play Episode Listen Later Jul 24, 2024 43:30

california delta yellowstone national park twisters segway tys

Season 8 Episode 14 - We're on our way...

Play Episode Listen Later May 16, 2024 74:01

Pete, Tys, Jimmy, Iain, and Moz are BACK! Aussie Mike/Dokaroo? Izzy & Nizzy? Club Champions? Garangski? Hear it all and more on the original and best Coast Football podcast! 0.00-12.30 Intro/Mariners Medal 12.38-21.26 Premiers, again 21.40-37.20 AFC Cup Champions 37.28-51.03 Semi Final - Leg 1 51.10-72.12 Fan Questions

izzy iain premiers fan questions moz tys

ONRS - EP 620 - Hob Nobbing With Hipaa Laws

Oh No Radio Show

Play Episode Listen Later Apr 4, 2024 91:44

ONRS - Ep 620 -More on the story of Kyle Duces package he sent to Owen -Owen's flight delays / Airport lounge -Texas kind of sucks -things to do with mom -Should kids get the day off for the eclipse? -Tys in a blizzard -P diddy's pink cocaine -a woman's titty popped out at work on Easter? I didn't say anything but she had to know right? Plus so much more The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive

live texas laws airports hipaa tys onrs

Season 8 Episode 13 - Thankyou, Shaun

Play Episode Listen Later Mar 29, 2024 66:54

Hi, hey, hello - we're back! Pete, Moz, and Tys are reunited once again to discuss premiership ambitions, silent protests, AFC Cup progression, trophy cabinets, transfer rumours, Nizzy's golden boot chances, and much, much more. #UpTheSauce

moz tys afc cup

ONRS - EP 619 -2PT0 - Roadside Rangoons

Oh No Radio Show

Play Episode Listen Later Mar 26, 2024 113:34

Tys birthday extravaganza Feeding ducks Owens Work Trip Renting Cars Owens Mom Meetup Lowest Level Eats Mini Manson Yoko Ono - Warzone DVAR The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive

live feeding roadside tys onrs

Ty Dolla $ign

P3 Soul

Play Episode Listen Later Mar 10, 2024 109:55

Ty Dolla $ign är aktuell med det omdebatterade Kanye West-samarbetet Vultures 1. Ett projekt som förmodligen båda behövde just nu, av olika skäl. I veckans avsnitt gräver vi djupare i Tys artisteri och karriär. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ty Dolla $ign står för sedeslöst leverne och musik som matchar det. Los Angeles-sonen utvecklade en skabrös modern R&B ur electrominimalism och diverse hjärndöda hiphopbastarder i en zon mellan rap och sång. På vissa nivåer är han den felande länken mellan R Kelly och Prince. Det började med ”Toot it and boot it” - ett skämt som förvandlade allt för Ty Dolla $ign 2010, och som krönte honom till kungen av så kallad ratchet-R&B. Sedan dess har han levererat en rad efterhängsna dängor, och en hög med mixtejp som bland annat bjudit in oss till en värld där olyckliga människor gör varandra illa(”Beach house” 1 och 2).Men han har också demonstrerat en vilja att bryta ny musikalisk mark, och har etablerat sig som en notorisk gästartist. Från skabbiga klubbar till lyxiga lagarbeten med Megan Thee Stallion, Rihanna, Paul McCartney och givetvis Kanye West.Följ med oss på resan som även inkluderar möten med vokalgruppen i Tys drömmar The Whispers, samt YG, Patrice Rushen, Mos Def, Blowfly och Teena Marie.

Joey and Nancy Full Show 2-7-24

Joey and Nancy on WIVK

Play Episode Listen Later Feb 7, 2024 48:58

Joey's Hey Dude shoes finally arrived, new airline coming to TYS was a letdown, remembering Toby Keith, Redneck Wednesday, commercials that listeners have made for us, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

toby keith hey dude tys

Season 8 Episode 3 - Just Taaaapp it in