Podcasts about tys

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa. Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais. Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt  leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka. Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”

Nu 24. da 27. marta Rēzeknis SPA centrā nūtiks storptautyskys muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”7. – rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, taipat ari Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuode “Plunkšķis”. Muokslinīki, redzīņa lideri, uzjiemieji i rodūšūs industreju puorstuovi saīs kūpā, kab dūmuotu ap muokslys i kulturys jūmu regionalajā atteisteibā. Muokslys foruma sova ceļa guojiejim prīškvokorā, kab runuotu par muokslu kai izpausmis veidu Latgolā i latgaliski, muokslu kai reiku sadarbeibai, jaunim suokumim i izaugsmei, runuosim ar rodūšūs procesu vierzeituoju, reklamistu, Muokslys akademejis Latgolys filialis vadeituoja asistentu Raimondu Plataci i drēbu dizaineri i modys muokslineicu Laimu Jurču. Raimonds Platacs izsver, ka dzeive i dareišona Latgolā prosa zynomu spāku i drūsmi, puorlīceibu pošam par sevi i tū, kū tu dori. “Lai dzeivuotu ite, Latgolā, i ītu tū sovu ceļu, juobyut ir stypram, juobyut taidai speiteibai i koč  kaidai misejis sajiutai. Ka tu gribi ite dareit lītys, tod tī ir koč kaids procents misejis sajiutys. Deļtuo munejuo, pošam sova ceļa īšona satur tū miseju, drūsmi i mīlesteibu pret sovu zemi.” Pasauļa leimiņa dizainere i muokslineica Laima Jurča kaidu laiku ir dzeivuojuse Reigā i dorbuojusēs tī, sopvus niu jei dzeivoj Latgolā. Taipat obeji ar veiru sepinej par sova lauku eipašuma atteisteišonu ite, kur byutu, radeitu i dzeivuotu naviņ jī poši, bet tei byutu ari vīta cytim pasauļa muokslinīkim. Laima modu redz kai autentiskuo vaicuojumus vītā, kurā tu esi. “Atsagrīsšona ite, Latgolā, īt ar daudzim izaicynuojumim, eipaši stereotipu lauzšonu, kam es puorstuovu taidu nūzari kai moda, kas bīžai viņ pīprosa tev dzeivuot lelpiļsātā. Byut vysu laiku taidā dinamiskā ritmā. Tī apstuokli vīnkuoršai ir taidi, kas maņ kai personeibai nader. Es saprūtu, ka maņ ir vajadzeigs atsagrīzt pi koč kuo autentiska, pi koč kuo cīši eistyna… maņ redzīs, ka itymā laikmatā mes taišni asam privilegeiti ar tū, ka mes varim byut, kai mes gribim. Muns taids eksperimentalais pīguojīņs modai ir turpynuot radeit naatkareigi nu tuo, kur mes asam.Tei jau ari ir muna pošpīteikameiba i profesionalitate, kam es asu izguojuse itū ceļu piec standarta, kai vajag, dzeivojūt Reigā i tamleidzeigi. Niu es varu īt i dareit jau pa sovam. Pamatā muna rodūšuo darbeiba itūšaļt nūteik nu Latgolys.” Raimonds izsver, ka muokslys i kulturys patieriešonys parodumi i gribiešona piec juos iz vysa bīžuok suocās taišni saimē. “Tū navar nu augšys cylvākam izmīgt, es dūmoju, ka tī ir juobyut kaidai iņteresei. Daudzim tei iņterese rūnās saimē, ka jī ir nu bierneibys apmekliejuši pasuokumus, i tei ir taida tradiceja, ka cylvāks, jis īt piec inercis tuoļuok, iņteresejās, paplašynoj sovu redzis lūku. Var īiņteresēt, bet tys vaira atkareigs nu poša cylvāka. Kultura i muoksla boguotynoj cylvāku, taipat kai volūdys i daudzi kas cyts… Muoksla i kultura ir par cylvāka augšonu, kam nav gola.” Muokslinīka vīns nu aizdavumu ir sabīdreibys kulturizgleiteiba. Par juos lūmu sabīdreibys redzīņa paplašynuošonā i storpnūzaru diskusejis veicynuošonā turpynoj Raimonds. “Muoksla navar byut neitrala i es ari varu pasaceit, ka ir sabīdreibā taidi prīškstoti, par kurim nivīns narunoj. Ite, Latgolā, ari ir vysaidys lītys, par kurom mes narunojam, koč ari saprūtam, ka itys eksistej. Caur taidim muokslys i kulturys formatim eistineibā tī ir taidi tylti komunikacejai, diskusejai. Deļtuo taišni itymā laika, kod cylvāki dzeivoj kotrys sovā informacejis burbulī, ar taidim naīrostim formatim var izsist jūs nu itūs īrostūs burbuļu i ļaut jim pasavērt nu cytim redzisleņkim iz tū informaceju, kuru jis patierej i vyspuor iz procesim, iz pasauļa i dzeivē.” Storptautyskais muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”, kas nu 24. da 27. marta nūtiks drupeit biedeigi slovonajā Rēzeknis SPA centrā, byus juo pyrmais pasuokums. “Daudzi runoj ap Latgolu, ka ite cylvāku nav, ka ite nav, kū dareit, nūsaceiti par tukšumu, i tys SPA centrs ir kai taida metafora Latgolys situacejai jeb prīškstotam par Latgolu. Ar tim pasuokumim, kū mes organizejam, muokslys tierdzeņu “Neskarts”, kur mes īmam vydā tukšuos vītuos i pīpyldom tuos vītys ar pasuokumim, ar cylvākim, ar muokslu, ar nūtykumim. Mes paruodom, ka estineibā, ka tu gribi, tu ari vysu regionu vari pīpiļdeit, ka tu vīnkuorši dori i aizpiļdi tū telpu. Ite telpys iraida, daudz.” Atsokūt iz vaicuojumu par tū, voi muokslai vajag reklamu, Laima ar Raimondu izsver, ka muosklai vajag dialogu i parunuošonu, i vinnej tys, kurais īt sovai auditorejai preteimā. Laima vys pīzeist, ka tys nav vīglai. “Cīši profesionali itam juopīīt, kai dorbam. Tu vīnkuoršai īmi i runoj. Maņ pošai tys ir cīši lels izaicynuojums…Tu pats sovu personeibu taidā veidā pylnveidoj, ka tu praktizej tuos lītys i tod jau vīnā šaļtī tys aizīt teiri organiski.” Latgolys muokslinīki Latvejis i pasauļa kontekstā – voi jī izaceļ, i kai ir byut muokslinīkam nu Latgolys? Turpynoj Laima. “Tys ari sovā ziņā izlīk taidu atbiļdeibu, ka tev tys vuords ir juonas i juopastuov par koč kaidom vierteibom, i tymā pošā laikā juorauga lauzt koč kaidi streotipi, kas ar tū saistuos. Īt otkon taidu sovu ceļu i dūmuot, kai tu vari tū latgaliskū stuosteit pa sovam. Vystik cīnejūt tradiceju i vidi, nu kurys tu īmi.” Raimonds Platacs skaita, ka niu byut muokslinīkam nu Latgolys ir cīši pateiceigi, kam globali vierzīņs ir autentiskums. “Tys ir ap tū, ka lokalais, specifiskais, autentiskais. Vyss, kas ir naglobals, bet taids, mozs, specifiskys. Deļtuo byut niu latgalīšam ir eistynais laiks. Mums ir vysys īspiejis byut iņteresantim. Vyss pasauļs sastuov nu pogostu. Tu aizbrauc jebkur i saprūti, ka tu eistineibā, tys ir ni nu tuo, ka tu bēdz nu pasauļa, bet tu saprūti, ka tu vysur vari byut, bet tova izalaseišona ir byut ite.”  

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar naparostu izdavumu – 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”. Beidzamajūs godūs latgalīšu kulturtelpā jau ir pasaruodejušys vysaiduokys kartenis. Multimuokslinīks Raibīs izdeve sovys zeimātuos postkartis ar nūsaukumu “Obrozi”, kam eistyn beja funkcionala nūzeime – poša svātkūs asu sajāmuse apsveikumus ar koč kū nu ituo komplekta. Dzejneica Ingrida Tārauda sovu jaunuokū kruojumu “Drupanenis” izdeve kai spiralveida īsiejumā apvīnuotys postkartis, kur ari beja i vīta postmarkai, i syuteituoja tekstam. Tok Evijis Piebalgys ituo gods suokumā skateituojim i skaiteituojim pīduovuotuos sajiutu kartenis ir drupeit cyts gadīņs – tuos nav dūmuotys syuteišonai pa postu. Izdavums teik defināts kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys miniaturys par sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Kotrai karteņai vīnā pusē ir fotografeja – Evijis Piebalgys uzjimta voi nu saimis albumu atjaunuota. Ūtrā pusē ir nalels teksts, kurā sasavynušs vuordi latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Autore ir vuicejusēs fotomuokslu pi legendaruo fotografa Andreja Granta, i profesionalitati nūteikti var just cīši skaistajuos i vizuali baudamajuos karteņuos. Ari teksti, kurā gona drūsmeigai sapludynuotys obejis latvīšu volūdys rokstu formys, ir nūsleipāti i bezgola poetiski. Tys vyss kūpā roda cīši gaišu stuostu par Latgolu, jiutams, ka Evijai tys ir cīši personeigs – jei itū vītu saredz kai sovu breinumu duorzu. Kaidam ari var ruodeitīs puoruok skaisti voi idealizāti, tok itūreiz ir sajiuta, ka tys ir pa eistam, na uzspālāti pozitivi. Ari teksti nav banali, kai šaļtim mādz gadeitīs, raugūt apdzīduot “skaistū Latgolu” – tī ir dzierkstūši i pat drupeit špetni. Evija atguodynoj, ka ari humors ir svareiga mīlesteibys daļa. Latgalīšu rokstu i latvīšu literaruos volūdys sasaveišona nūteikti byus gaumis vaicuojums. Tī, kam pateik volūdys spēlis, tū varātu nūviertēt atzineigai, sovpus kaidam ari tuo varātu byut drupeit par daudz. Kūpumā ruodīs, ka eksperiments ar volūdu saguojs gona veiksmeigs. Tys gon karteņuos atsaškir – kaidā saguojs cīši labi i plyustūši, cytu skaitūt, saīt nazkur aizagiut, eipaši raugūt tū dareit bolsā, kas līcynoj, ka varbyut volūdys raibums ari saguojs par lelu. Taišni taids pats gaumis vaicuojums varātu byut ari “Breinumu duorza” formats. Gruomotu veikalūs natryukst vysaiduoku veidu karteņu – īdviesmis, emoceju, ezoteriskūs i kaidu tik vēļ nā. Parosti tom ir ari kaida funkcionala nūzeime – jau pīmynātuos postkartis voi taidys, kū kotru dīnu pa vīnai var izviļkt, kab tyktu pi dīnys aizdavumu, sajiutys, spāka vuordu voi vēļ kuo. Itys, pa munam, ir eists muokslys projekts, kam taids papyldu aizdavums ari nav vajadzeigs. Tok tod rūnās vaicuojums – deļkuo itei fotogruomota ir sadaleita atseviškuos puslopuos? Biļdēs nu izdavuma prezentacejis pasuokuma redzieju, ka kartenis beja dakuortys pi grīstu taidā kai izstuodē, kur tuos varēja apsavērt nu obeju pušu. Tys ruodejuos cīši lobs formats. Tok teiri subjektivai saceišu, ka izdavuma formats, pa munam, īspiejams, byutu veiksmeiguoks kai eista fotogruomota. Var jau saceit, ka nanumerātys kartenis dūd skaiteituojam vareibu veiduot pošam sovu stuostu, izalosūt seceibu, kai īīt pruotā. Tok maņ ir sajiuta, ka pošys autoris izalaseita stuosta seceiba, kū navar grūzeit, kai nu kuram īsagrib, byutu vēļ spieceiguoka. Teksti, ka naskaita puors atkuopis ar recepti nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys” i dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” vuordus, ir vierteigi literari jaundorbi, kas veidoj vīnuotu viestejumu, tok itaidā formatā tys vīglai var pagaist. Atlīk tik sajaukt kartenis, kaidu pagaisynuot voi cytam izduovuot. Kai izdavuma mierkauditoreju vaira radzu turystus, kas grib pajimt sev leidza kū palīkūšu nu gasteišonys Latgolā, voi cylvākus, kas dzeivoj uorpus Latgolys, bet grib sevī saglobuot dzimtinis “breinumu duorza” sajiutu. Nūgiut tū Latgolu, par kurū jau godim runojam kai pagaistūšū – ar tolkom, zyrgim, zababonim i cytaižuokim ļaudim.  

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski.  Laura izsver, ka turystus Latgolā pīsaista doba, puorguojīni, kai ari kulturviesturyskais montuojums i cylvāki ite. “Pa munam, tys ir taids kulturviesturyskys mikslis, kas ir veiduojīs cauri godu symtim. Tuos ir kai myusu tradicejis, tai volūda, taipat tys salykums ar daudzajom nacionalitatem. Deļ kuo myusu regions stypri atsaškir nu puorejuos Latvejis, kas ir cīši interesanti. Tys ir cytaižuok. Deļtam cylvākim pateik iz iteini atbraukt. Pasavērt, īpazeit, dazynuot vaira.” Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” animacejā īguļdeituo dorba rezultatus i sabīdreibys miļzeigū atsauceibu. “Tys cylvākus vīnoj i cylvāki varbyut iz kaidu laiku aizmierst par tū, kur mes asam atškireigi, i vaira dasagrīž tam, kas mums ir kūpeigs, koč kaidim kūpejim mierkim.” Artūrs Gore pīzeist, ka prīca par cylvāku reakcejom nav mozuoka kai prīca par “Oskaru” voi “Zalta globusu”. “Saprūtams, ka vysaidys bolvys, tys vyss ir cīši labi, bet pats golvonais, ka cylvāku sirdīs palīk i ka tys cylvākim līk aizadūmuot voi nazkai īdvesmoj.”

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgolā asu nūvārtā jau ari ar Nikodema Rancāna bolvu, bet "Boņuks" par myuža īguļdejumu... Pat nasatic, ka jau myužs paguojs, bet faktiski tys ir dorbs nu 80. godu gola. Dorbs ar latgalīšu volūdu i nūvodu.” Pasasokūt Veronikys dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Veronikys i asociacejis naatlaideigais dorbs rezultiejīs ar tū, ka itūšaļt vaira nakai 30 izgleiteibys īstuodēs ir vareiba latgaliski vuiceitīs vysaida vacuma bārnim, izmontojūt ari vuiceibu materialu “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys īsavuiceišonai.  “Latgalīšu volūdy navar vuiceit, jei nav nūškirama nu nūvoda izzynuošonys, deļ tam “Olūteņā”, taipat cytūs vuiceibu leidzekļūs tys ir sovstarpeji saisteits — kai latgalīšu volūda, kas juozyna tamā klašu grupā, tai nūvoda izzynuošona. Pa vysom jūmom — literatura, folklora, geografeja, viesture. Tai veiduots ari “Olūteņš”, pa nūdaļom.” Nu 2003. gods Nautrānūs Veronikys puorraudzeibā dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys. Jei ir ari školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle.  “Es parosti soku par patriotismu. Tys tradicionalais vaicuojums. Patriotismys suocās ar atbiļdeibu par tū mozuokū, kū tu dori.”

In this episode, we dive into the details of Tyson's training week, including the results from his 1500m race last night and why speed work has become a key focus in his program. We also explore some great alternatives to gels for fueling during runs—perfect for those looking to mix things up. Plus, we cover the latest news from the running world: Olympic triathlon champ Alex Yee is gearing up for his first London Marathon with some help from Eliud Kipchoge, China is hosting the world's first human vs. robot half-marathon, and marathon running is booming like never before. Tune in for all this and more![00:01:16] Weekly Recap + Balanced approach to marathon training [00:04:27] Sweat rate and hydration.[00:06:35] Diet controversies in endurance sports.[00:10:39] Treadmill running challenges.[00:14:29] Racing 1500 meters after years.[00:19:28] Sub four-minute aspirations.[00:22:39] Olympic triathlete running London Marathon.[00:25:39] Human versus robot half marathon.[00:27:26] Marathon running's booming popularity.Train with Tys: https://www.relaxedrunning.com/personalrunningcoach Contact: tyson.popplestone@gmail.comRelaxed Running Instagram: https://www.instagram.com/relaxed_running/Tyson's Training Log - Strava: https://www.strava.com/athletes/83530274?hl=en-GBRelaxed Running YouTube - https://www.youtube.com/@RelaxedRunning

Tys answers a heap of your questions on a heap of different subjects! Enjoy. 

Pete, Tys, Iain and Moz are BACK to discuss our last 4 games, chat about The Greatest Little Club on Earth, and answer your questions! We're not doctors. We're also not film-makers. However, one of us eats pizza with a knife and fork... 0.00-25.24: Fred's Question/Doco Chat 25.32-37.34: Adelaide Away 37.35-63.20: CCM v Perth 63.30-73.13: CCM v Shanghai Shenhua 73.21.92.39: CCM v WPX 92.45-101.55: Unite round & CCM Dub (Yeah the girls!) 101.56-149.20 Questions

Patriotu nedelis nūskaņā, sagaidūt vaļsts svātkus i pīminūt cylvākus Ukrainā, kuri jau tyukstūša dīnu nūtur froņtis lineju sovā zemē karā pret Krīveju, saruna ar paleidzeibys kusteibys „Twitter konvojs” koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Reigys pilī Laura sajims vaļsts leluokū apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordeni. Laura dzymuse Preiļūs i pabeiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju, vāluok studiejuse Latvejis Universitatē ekonomiku, struoduojuse apzaļumuošonā – vadejuse dorbus Mežaparka estradis byuvnīceibys procesūs, pīsadalejuse Kemeru parka rekonstrukcejā, tok niu jau catūrtū godu atteista ari sovu uzjāmumu „Landscape Construction”, i par leluokū lapnumu sauc Uzvarys parka rekonstrukceju. Paraleli vysu laiku kai Krīveja aizsuoce pylna mārūga karu Ukrainā, Laura ar sovu laiku i energeju paleidziejuse ari ukrainim, pīsadolūt Twitter konvoja kusteibā. „Atguodoju tū dīnu cīši labi. Suocēs kars, vysi bejom taidā drupeit panikā. Pyrmais – ruodejuos, ka tys var atīt ari da myusu. Es dūmuoju – juopaleidz. Kū es varu dareit? Tymā godā tikū kai bejom aizsuokuši uzjiemiejdarbeibu. Kompanejai beja tikai gods, i apzaļumuošonā zīmā nav nimoz tik daudz tuo dorba. Tys beja februars. Es atguodoju – dūmuoju koč kū nūzīduošu ziedot.lv. Īskaiteju vysu, kū varieju. Īvylku elpu, tok taids namīrs īškā, ka tys nav pīteikami.” I tod Laura tyka Twitter konvojā, kur jū par šoferi rekomeņdēja kaids juos draugs. „Tī tai navarēja vyspuor tikt, i jī ari tai vērēs – meitine niu brauks ar mašynu tik tuoli, aizdūmeigi, tok maņ beja lobs rekomendātuojs, tai jī pajēme mani. Es pīsadaleju twiterkonvojā Nr. 2. Tys beja muns pyrmais konvojs, i 3. martā mes bejom iz Ukrainys rūbeža. Aizvedem tū ūtrū porceju mašynu, i es ari tamā reizē īraudzeju tūs puišus, kas nu froņtis atbraukuši malnom mutem, nateiri i prīcys osorys acīs par tū, ka jī nav palykuši vīni, ka mes jūs atbolstom. Tuos beja taidys šaļts, kurys ruodīs nikod dzeivē navarēs vaira izbeigt redzēt.”

Rich might have deserted us but the Ramble is forever! Pete, Moz, Iain, and Tys are BACK to review the latest, preview the upcoming, and Ramble about all and sundry! 0.00-10.37 Fred's question 10.41-2034 - Shanghai Port review 20.39-31.49 - CCM v MVC review 31.56-53.06 - Rich out, Mike in 53.07-63.41 - Other CCM news 63.48-144.02 - Your questions #UpTheSauce

Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu  par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok sarunā ar vairuoku Latgolys pošvaļdeibu vadeituojim. Raidejumā pīsadola: Bolvu nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs, ari Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmis vadeituojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja), Ludzys nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Edgars Mekšs (Zaļūs i Zemnīku savīneiba), Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Monvīds Švarcs (Jaunuo Vīnuoteiba).  

  Pi myusu gostūs režisore Inese Mičule, kurys īstudiejumi beidzamajūs godūs sajāmuši augstus nūviertiejumus. Vysa vydā 2018. godā sajimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” par koncertizruodi rokstim i skaņai “Latgolys gradzyns”, sovpus itūgod tai pīsavīnuoja vēļ vīns “Boņuks” par dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”. Niu Inese struodoj pi jauna projekta – koncertizvaduma “DOT un DOTIES”, kurā vargaņu festivala “ORGANismi” laikā Latgolys viestnīceibā “Gors” sasatiks varganiste Iveta Apkalna i baleta doncuotuoja Jūlija Brauere. “Tymā tiks runuots par muokslineicys sīvītis ceļu, procesu, izaugšonu i byušonu. Sarežgeitajā profesejā, kai ir byut latvītei, latgalītei pasaulī. Pasauļs, kurs ir skorbs i prosa nu sīvītis. Jis cīši daudz prosa nu muokslineicys, i par tū tys stuosts. Stuostā teik izmontuoti Ivetys Apkalnys dīnysgruomotys fragmenti. Iveta ari spēlēs iz skotivis, tai ka tys byus taids cīši personiskys stuosts.” Inese izsver, ka myusdīnu sabīdreibā nav vīglai dzeivuot, kam tei ir saleidzynojūši praseiga i ir svareigi palikt uzticeigam sev. Latgolys sīvīti šudiņ jei radz kai stypru.  “Es radzu cīši stypru, uzjiemeigu, ar sovu apziņu, kas es asu, kaida ir muna atbiļdeiba par kotru pījimtū lāmumu. Jei mainuos nu tuo, ka pasauļs palīk arviņ praseiguoks. Arviņ gruošuok palīk izalaseit, kam kotra izvēle nūsoka tovu tuoļuokū sūli.” Vaicuota par personeibom Latgolā i juos viesturē, Inese nasasteidz saukt vuordus i uzvuordus.  “Bierneibā es dzeivuoju natuoli nu taida cīši spieceiga keramika kai Polikarps Čerņavskis i dzeda munai lobuokajai draudzinei Inesei. Radzūt, kai tys cylvāks struodoj ar muolu, piec tam jau ari Inesis tāvs Jezups i Inesis veirs, maņ ruodejuos, ka mes, latgalīši, asam taidi kai nu muola koč kaida. Myus meica i tai, i itai, i tod koč kai izveidoj. Es kai bārns aizaruovu, jis taiseja valnus, daudzi, lela kolekceja beja ar valnim. Ari niu, aizbraucūt i dzieržūt, kai tys muols tinkšk, kai jis runoj, maņ vysu laiku taida tei sajiuta, ka mes vysi, styprī latgalīši, asam trausli, bet tymā pošā laikā cīši spiejeigi pīsalāguot, bet palikt sovi. Myus dadzynoj, taidus, itaidus, malnus, kruosainus. Bet vydā muols palīk muols, taids maņ tys latgalīts redzīs. Te pat nav vuordam, uzvuordam voi personeibai tik lela nūzeime, bet īškejai vierteibu sistemai.” Latgalīšu volūdu Inese sauc par sovu sirds volūdu, niu vys kasdīnā latgaliski runuot saīt reši. “Tei sirds volūda, saprūtams, ir tei dzymtuo volūda. Nu navaru es nu tuo sova tempermenta aizbēgt, tuos eistuos emocejis, kai jius nazkod asat redziejuši, juos īt par molom. Tī ari ir tei sirds volūda, latgalīšu volūda. Latgalīšu ašņa volūda.” Sovulaik školā Inese aizaruove ar gleznuošonu, piec tam dabuojuse bakalaura grādu jurisprudencē, vys tik tai eistyn seve atroduse kai režisore. Poša atkluoj, ka rešu reizi pagleznuot saīmūt i niu. “Ka es atsuokšu gleznuot, tod ruodīs, ka es aizīšu nu teatra. Tys mani var puorjimt, es tū pamatu vacumdīnom. Es tai koč kur sev soku.”

Itūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā  i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu autoru i izveiduoju.  “Tei raksteisona maņ ir saleidzynojūši jauna pīredze. Godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, vysaidi īškeji puordzeivuojumi. Reali koč kū iz uoru suoču laist  i raudzeit ītērp rodūši viņ iz pārnejuos vosorys golu, pat rudiņa suokumā. Paguoja vasals gods i beja sajiuta, ka daži nu dzejūļu nav poši švakuokī i grybātūs jūs palaist tuoluok cylkākūs. Pasaruodeja taida īspieja kai Rogovkys dzejis slams latgaliski i ruodejuos ka juoizmontoj. Pyrma tam nivīnam jūs nabeju ruodejs.” Literarūs tekstus Silvestrs roksta latvīšu literarajā volūdā i daleibai dzejis slamā daguoja jūs puorlikt latgaliski. “Tei ir tei interesnuokuo līta taišni ar itim treis dzejūlim. Pyrma tuo jī beja latvīšu literarajā volūda, bet niu latgaliski maņ jī dzierdīs pat lobuok i koč kaidā ziņā spieceiguok. Nazynu deļkuo, vīnkuoršai ir koč kaida īškejuo sajiuta. Tymūs pasaruoda koč kas taids, kas latvyskajā versejā vīnkuoršai iztryukst. Konteksts sasaglobuojs iz 99 %.” Dzejūļu puorlikšonā latgaliski Silvestram paleidzēja muzikis Ingars Gusāns, kuram cyta storpā ir daudzi dzīšmu ar latgalīšu autoru vuordim. “Jam perfekti saīt latgalīšu dzeju īlikt muzykā. Tys eistineibā beja muns ceļš, taišni caur juo muzyku atkluoju latgalīšu dzeju kai taidu. Īsavuiceju jū nūviertēt. Juo davums itymā vysā nūteikti ir lels… Suokumā es rokstu golvā. Tys tai sovaidai skaņ. Izdūmoju golvā koč kaidys frazis i tod, kod maņ golvā tei ideja ir skaidra, īrokstu datorā aili pa ailei i tod, kod maņ tys dzejūļs ir gotovs, es jū kai finiša variantā īrokstu bloceņā ar pyldspolvu. Tai lai ir tai saucamais vacuos školys variants.” Pyrma deveņu godu Silvestra dzeive apsagrīze kuojom gaisā, kam piec pīdzeivuotuos avarejis daudzi kas niu beja cytaižuok. “Maņ tei dzeja ari ir saisteita ar tū temu, deļtuo nu juos izavaireit navar. Pyrma drupeit vaira nakai deveņu godu dzeive apsagrīze ar kuojom gaisā, vaira kai maņ sovureiz pateik īt taidu nihilistisku ceļu i saceit, ka dzeive beidzēs i suocēs eksistiešona… Dzeive piļneigi pasamaineja i vysa kasdīna teik pavadeita, raugūt otkon sasnēgt ‘normala' cylvāka statusu, patstuoveibu. I tai tuos dīnys paīt rutinā nu reita da vokora. Fiziskys i mentalys aktivitatis kab saglobuotu tū, kas ir. Saglobuot mentalū veseleibu i uzturēt vysu, kū var uzturēt. Raudzeit sasnēgt mierkus i vysa tei dzeja, saprūtams, ir saisteita ari ar vysom ituom lītom. Ar vysom suopem i sajiutom, kū tys ikdīnā roda.” Silvestrs atkluoj, ka par terapeju jis sovā gadīnī varātum saukt vysaidys fiziskys aktivitatis i muzyku.  “Bez tuo es navaru i redzīs, ka tys ir vīneigais, kas manī uztur dzeiveibu. Par dzeju. Nazynu, ir paguojuši deveni godi, bet nazdeļkuo tik niu es asu atrads koč kaidu rodūšu veidu, kai tuos lītys rodūši izpaust i vīnkuoršai naļaut tam vysam koč kur īškā vuoreitīs. Drupeit vīgļuok ruodīs palīk, kod tu atrūni vuordus, kai tuos sajiutys pasaceit. I tei sajiuta, ka tu spiej tū vysu koč kur palaist i sasnēgt ari cylvākus, i ka arī jī īdūd koč kaidu atgrīzeniskū saiti i pasoka, ka tys ir koč kū aizskuors arī jimūs, roda emocejis. Sajiuta ir eisyn pateikama, kam tod nasaruoda, ka tuos vysys suopis ir bezjiedzeigys. Ka tys kaidam koč drupeit paleidz, tod tam jau ir jāga.” Silvestrs izsver, ka vysys sajiutys, kas myusūs ir, ir i patīsys, i realys, i nu jūs nav juosakautrej. Nav juosakautrej ni nu banalismu, ni kaidys patīsys osorys.

Ir īsasuocs jauns vuiceibu gods. Tys taipat kai pārņ īsazeimoj ar mierktīceigu školu i vysys izgleiteibys sistemys puorīšonu tik iz vaļsts volūdu voi vīnuotū školu. Puorīšona vuiceibom tik latvīšu volūdā suocēs pārnejā godā, kod vaļsts volūdā piļneibā puorguoja bārnuduorzi i 1., 4. i 7. klasis. Nu ituo gods 1. septembra vuiceibys tik vaļsts volūdā aizsuokuši 2., 5. i 8. klašu školāni, bet nu 2025. gods 1. septembra – ari 3., 6. i 9. klasis. Kaidi sacynuojumi piec īprīškejuo gods obejuos leluokajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, kur, kai zynoms, vysā daudznacionals dzeivuotuoju sastuovs, par tū sarunā ar Rēzeknis Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja vītineicu Lindu Gevaļu, Rēzeknis pyrmaškolys izgleiteibys īstuodis “Namiņš” vadeituoju Ilgu Karpovu, Daugovpiļs Vaļstspiļsātys vydsškolys direktoru Ilmāru Zučiku i Daugovpiļs izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Marinu Isupovu.

Turpynojūt svieteit Latvejis dzejis dīnys šudiņ raidejuma producente Guna Zvīdre ar literaturzynuotnīku i literatu Valentīnu Lukaševiču runuos par aktualū latgaliskajūs tekstūs i raksteituo vuorda svoru laika garšys saglobuošonai. Kas kūpeigs literaturai i laika mašynai? Voi i kai literatura puorsavītoj, mainuos? Kas ir literats i kod jis par taidu suoc byut? “Vysa muoksla roda tū, ka mes jū patierejam. Tys ir cīši labi, ka ir dzeja, bet tryukst pošu radeitu emoceju. Tys kū nūzeimej? Ka es pats vaira namuoku prīcuotīs, bāduotīs, bet tikai tod, ka es nūsaklausu šmuku dzīsmu manī rūnās prīks. Voi tod, ka es pasaveru telefonā koč kū jautru, manī rūnās jautreiba. Saīt tai, ka es naasu saiminīks sovom emocejom, es juos narodu i ir vajadzeigs uorejais kairynuojums.” Dzeja, muzyka, televizeja – jī manī roda prīku, bādys, jautreibu.”

The gang is back baby and right before the leaves change! Dawson and Smith are reminiscing on their adventures while Tys is giving an update on his back surgery progress. A LOT happened in the month of August so prepare your ears for a bounty of headlines, plugs and unplugs. So much ear content. You're welcome.

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuošona – tys vyss ir nu kulturys procesim. Ite ir vaicuojums - kaida kultura - voi tei ir vīnojūša voi škeļūša kultura. Tys ir svareigi, bet na tikai pīrūbežys regionam. [..] Tev juobyut ar taidim vaļā nervim i juosaprūt, ka kotrs nūtykums, kū tu veidoj, veicynoj nuokušū nūtikšonu.” Diāna Zirniņa ari atzeist, na vysod kultura var byut tikai prīca, tuos ir ari puordūmys i kulturvierteibu globuošona. Taipoš tys ir ari byutisks drūšeibys vaicuojums. „ Seviški, kod tu saprūti, ka kulturā ir spāks. Ir īrūči, ir politika, bet ir meikstuo vara, ir kulturys vara i spāks. I tu nagrybi, kab sakrūpļuota informaceja i viestejumi skan nu GORS skatuvis. Mes vysod skotamēs cīši uzmaneigi, kaidi muokslinīki ir bejuši i byus iz myusu skatuvis. [..] Ir bejušys sarakastis ar drūšeibys dīnastim, i ari draudi myusim bejuši par vīnu voi ūtru programu.”

Šudiņ ar kontrabasistu i komponistu Jāni Rubiku, kai ari muziki i dzejneicu Vaidu Voveri runojam par jūs latgaliskajom saknem i tūs steigom jūs rodūšajā darbeibā – muzykā i tekstūs. Par Latgolu sirdī i Latgolu muzykā. Latgolu, kur autentiskais sasavyn ar myusdīneigū i īguļst vidē. Latgolys viestnīceibā GORS nu 23. da 25. augusta skanēs Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals “LNSO vasarneica”, kura svātdīnē, 25. augustā, nūsaslēgs ar koncertu “SIMFO. ETNO. DŽEZS”. Attīceiguos programys tapšonā ir īsaisteiti ari myusu ituos dīnys gosti – Jānis Rubiks i Vaida Vovere. Vaida pīzeist, ka sajamūt pīduovuojumu raksteit tekstus koncertam “SIMFO. ETNO. DŽEZS”  jutusēs cīši pagūdynuota. “Es cīši grybu i bīžai viņ rokstu dzeju taišni par Latgolu i taidom sajiutom, kai jau es saceju, tei ir taida miļzeiga daļa nu mane. Vyss īt uorā ar laiku i vysaidim nūtykumim. Maņ ruodejuos – kaida sakriteiba, ka taišni par itū es lobpruot pīraksteitu i tai tys vyss suoce rytynuotīs iz prīšku.” Poša Vaida latgaliski vys narunoj, bet saprūt i jiut volūdu i Latgolu. “Munys saimis sīvītis sovā vydā sasarunoj latgaliski i leidz ar tū koč kai jau tei sajiuta i volūdys garša atsakluoj i, saprūtams, palīk ar mani.” Jānis Rubiks doluos stuostā par tū, kai nūtyka dorbs pi skaņdorba “Zem (es) apziņas”, kas izskanēs koncertā “SIMFO. ETNO. DŽEZS” Latgolys viestnīceibā GORS. “Mes ar Juoni Stafecki i Edgaru Cīruli bejom nūbraukuši iz Rēzekni, mums beja mieginuojums kūpā ar etnodzīduotuojom, kurys pīsadaleis skaņdorba atskaņuojumā. Dzierdēt juos dzīžam, maņ redzīs, ka juos ir vīnpadsmit, ka nasaklaidu, dzierdēt kryušu registrā tū, kū tu esi rakstejs datorprogramā, tū vibraceju i spāku. Maņ redzīs, ka maņ vysa mieginuojuma laikā beja zūssuoda. Tei jauda i vibraceja, kod ir eistyna muzyka i eisti cylvāki, tys ir koč kas. Tys ir tys, deļkuo es itū doru.” Par sovom latgaliskajom saknem i pīdereibu Latgolai Juoņs i Vaida vaira suokuši dūmuot i vaicuot ari saimei, kod aizasuocs dorbs pi ituo koncerta programys. Izzinuošona apzinis leiminī. Turpynoj Juoņs. “Ļaunūtīs impulsam, kas tev īt nu zamapzinis, koč kaidā ziņā taida ir ituo dorba vadlineja i veids, kai es raksteju muzyku. Vaira īsaklauseit tymā, kas tevī jau ir i kas grib izapaust. Mozuok izdūmuot koč kū jaunu matematiskā veidā.” Skaņdorba teksta suokūtnejais impulss guojs nu Jāņa apceriejuma. “Suokumā es sovam dorbam beju sarakstejs taidu nalelu apceriejumu breivā formā par tū, kas ir tys, kū jiutu i par kū grybu raksteit. Muns dorbs saucās “Zem (es) apziņas” i taitod tī sasaspieļoj vairuoki jiedzīni. Zeme. Zeme kai matereja. Zeme kai Latgola, kai regions. Zeme kai planeta. Zinis i apzinis, zemis apziņa i zamapziņa. Mes vysi zynim itū psihologiskū procesu i zinis, apzinis, tuos ir koč kaidys viests, kas kruojušuos caur folkloru i kulturu. Tai ka te ir taidys jiedzīņu spēlis. Tū vysu apceriejumu, kuru es beju sarakstejs, nūdevu Vaidai, lai jei paskaita, pameditej iz tuo i praktiski. Cīši dreiži, maņ pat redzīs, ka piec dīnys voi diveju, jei jau atsyutieja maņ dzejūli, kurā beja taišni tys, kū es vaicuoju. Kur vysys ituos lītys teik pasaceitys skaistā, poetiskā veidā. Es puorskaiteju tekstu i tys par reizi koč kai skanēja munā golvā, kai taida mantra, kai taidi šveiksti, kai taida tautysdzīsme, kas ari byus dzieržams dorbā. Byuteibā es tū ritmiskū strukturu izveiduoju nu teksta… faktiski teksts nūsoka tū, kai veiduojuos muzyka i ritmys. Tai ka koč kaidā ziņa mani cīši ītekmēja teksts.” Tuoļuok jau dorbu pi teksta dalis turpynuoja Vaida Vovere. Kai pīzeist jei poša, tys atguojs dreiži i pieški – sarakstejuse, braucūt tramvajā. Vys tik suokūtnejais teksts raksteits latvīsu literarajā volūdā i tod puorlykts latgaliski. “Intuitivi daīmūt volūdys sajiutom, tys kai tu dzierdi volūdu, sakūšļoj jū. Tys kai tu vari lauzt volūdu, nui, tys vyss automatiski nūteik kotru reizi unikalai i cytaižuok. Itys dorbs beja vaira kai taidi būršonuos vuordi, gondreiž voi, ka tī speciali beja tei lauzšona i koč kaida īšona ritmā, kurs teik puormaineits.” Jānis Rubiks stuosta par tū, kaids saīs i kaidam žanram vaira daskaitoms byus koncerts “SIMFO. ETNO. DŽEZS” . “Tī byus vyss, vīnā taidā sakausejumā, izlaists caur myusu prizmom kai cylvākim, kai paaudzei, kas mes asam. Skaņdorba nūsaukumā, ka pasaver, kai tys rokstuos, tys nūšaukums ir “Zem (es) apziņas” vydā ir īkovys, tys “es” ir īkovuos. I tys ir nav, kab izcaltu sovu ego, bet vīnkuorši taida atsauce iz tū, ka es rokstu muzyku, Edgars roksta muzyku i Vaida roksta vuordus. Caur sovu prizmu, caur sovu pīredzi i ari, deļkuo nā, caur myusu genim i tū, kas mums nūdūts myusu paaudzēs, kai nu Latgolys, tai cytu vītu. Tys vyss gribūt voi nagribūt myus veidoj i tys vyss, kai maņ redzīs, gols golā ari izaalauž uorā. Itamā reizē audaklys, kurā mums pīduovuoja izapaust, beja itaids, nui, simfoniskais orkestris, trio, vuords i bolss. Mes vīnkuorši darejom lobuokū, kū varējom, kab byutu piec īspiejis autentiskuoki, piec īspiejis rodūsuoki i patīsuoki. Par tū, kai itū žanru lobuok nūsaukt vaira sprīss laikam muzykologi voi klauseituoji.” Myusdīnu Latgola Jāņa Rubika acim i juo dorbūs. Juoņs stuosta par kaidys vejūļneicys juo dorba raksturojumu. “Tovs dorbs ir kai myusdīnu Latgola, kur pa vīnu īlu brauc zyrga pajiugs i jis ībrauc piļsātā, kur ir Latvejā modernuokuo koncertzāle. Tī ir tys senejais, aizmierstais, laucinīciskais ituo vuorda lobā nūzeimē i tī ir ari modernais, myusdīneigais. Piļsāta, kurā sasavej vysi itī laiki. Taids interesants redzīņs jai beja par munu dorbu.” Vaida izsver, ka Latgolā jai vysumeiluokuo ir taišni doba i tuos autentiskums. “Eistyn iz vysa svareiguokuo līta par Latgolu maņ ir doba i tys, cik jei ir tyva. Jei ir plota, maņ redzīs, ka ari itymūs dorbūs tū var dzierdēt. Itū dobys kluotyn byušomi i tū, kai tys sasavyn ar cylvākim. Deļtuo maņ ir cīši lela prīca par tū, ka tys, kas nūteik Latgolys viestnīceibā GORS, vysod ir taids, nu saceisim, deļ munys saimis tei ir cīši lela līta… Tys ir tik svareigi, ka mes nasam augstvierteigu kulturu i ari jaunu kulturu, kai ari koč kū radeitu speciali itai vītai.”    

Tikkū kai Parīzē aizvadeitys Olimpiskuos spēlis, kur storp 29 Latvejis olimpīšim beja ari vīglatlēte Gunta Vaičule. Koč i olimpiskajuos spēlēs 400 metru skriejīnī Gunta nasasnīdze pusfinalu, juos uzruodeitais rezultats ir ūtrais lobuokais sportistis karjerā, kas ļuove jai sovā disciplinā olimpiadē īsarynduot 26. vītā. „Pyrmuos dīnys, atsagrīžūt sātā, mes taidā sovā vidī saucam pat par piecolimpiskū sindromu, varātu pat saceit – piecolimpiskū depreseju,” piec vaira nakai diveju nedeļu byušonys Parīzis Olimpiskajuos spēlēs, soka poša vīglatlēte Gunta Vaičule. Jai itei ir jau ūtruo olimpiskū spieļu pīredze. Pyrmuo beja pyrma ostonim godim Riodežaneiro. „Tei ir grandioza atškireiba saleidzynojūt itū olimpiadi i, par pīmāru, olimpiadi Riodežaineiro”. Koč i Latvejis sportisti itūreiz palyka bez medaļu, jau byut storp 29 olimpīšim ir īvārojams sasnīgums. „Tys ir ari myusu uzdavums i dorbs – stuosteit sabīdreibai par tū, kū tys nūzeimej. Par tū, ka, par pīmāru pajemūt munu disciplinu, munu sporta veidu, munu rezultatu, maņ, lai tyktu iz itom spēlem, beja juoskrīn pusūtru sekuņdi uotruok. Respektivi, normativi ir palykuši daudz augstuoki, kab caltu tū leimeni i ari kab samazynuotu daleibnīku skaitu. Logiski, juo mozuok daleibnīku, juo spieceiguoka ir tei konkureņce, i spieceiguoka konkureņce ir, kab tyktu tymā pulkā īškā.”   Par zīmā pīdzeivuotū motivacejis tryukumu, i kai tū izadeve dabuot atpakaļ, par pīdzeivuotū smogū autoavareju dīnā, kod uzstuodeja sovu personiskū rekordu i kvalificiejuos olimpiskajom spēlem, par īspieju nest Latvejis karūgu olimpiskūs spieļu nūslāguma ceremonejā, par sporta atteisteibu reģionā i Latvejā, saruna ar vīglatlēti Guntu Vaičuli. „Es jiutu, ka jaunī īt, bet jī naīt vēļ kluotyn. Bet jaunī īt, i tei ir lobuo ziņa.” Voi nuokušajuos olimpiskajuos spēlēs jai byus kaids, kas sastuoda konkurenci, jai pasceit gryuši. „Kab aizītu da cīši augstim sasnīgumim, ir juosasalīk cīši daudzim faktorim, tys nav par vīnu sportistu voi par talanteigim jaunīšim, tys nav par vīnu treneri, kas ir cīši motivāts, tys nav ari par sporta bazi, kura ir voi nav daīmama. Tam vysam ir juosasalīk koč kaidā ziņā kūpā.”

Joey made it back from California, Nancy got brake checked on the way to work, Karly is seeing Twisters for the 3rd time tonight, Joey met a super sweet Delta gate agent at TYS, a geyser at Yellowstone exploded, Nancy's son put lifts in his shoes before going on a date, Team USA Olympians got a TON of clothes from the sponsors, Joey unpacks his crazy trip to California with the IT outage and plane cancelations, Nancy and Karly make fun of Joey for going on a Segway tour, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Joey made it back from California, Nancy got brake checked on the way to work, Karly is seeing Twisters for the 3rd time tonight, Joey met a super sweet Delta gate agent at TYS, a geyser at Yellowstone exploded, Nancy's son put lifts in his shoes before going on a date, Team USA Olympians got a TON of clothes from the sponsors, Joey unpacks his crazy trip to California with the IT outage and plane cancelations, Nancy and Karly make fun of Joey for going on a Segway tour, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

“Pošvaļdeibu meži – nasaimnīcyski izmontuots publiskais resurss,” taidu revizejis ziņuojumu naseņ publicēja Vaļsts kontrole. Pošvaļdeibu eipašumā i tīsyskajā vaļdejumā asūšais mežu lelums ir 4 % nu Latvejis mežu plateibys, kas vysā ir 132 200 ha. Tys ir vierteigs publiskais aktivs, kas izmontojams dzeivuotuoju kūpejam lobumam, i kotru godu varātu dūt nu 26  da 52 miļjonu eiro ījāmumus pošvaļdeibu budžetūs. Cytu pošvaļdeibu vydā Vaļsts kontrole viereibu dagrīzuse ari Kruoslovys nūvoda dūmis darbeibom, i ari bezdarbeibai ar tuos eipašumā voi vaļdejumā asūšajim mežim, kas Kruoslovys nūvodā ir vaira nakai 4000 ha plateibā. Vys tik, kai konstatiejusi Vaļsts kontrole, pyrmreizejuo i atkuortuotuo mežu inventarizaceja nav dareita leluokajā daļā nu mežu, kam viereiba dagrīzta ziņuojumā. Bet Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys nainventarizātūs mežu lelums sasnādz pat 70 %. Taipat atzeits, ka nav ari ilgtermiņa meža apsaimnīkuošonys plānu. Par Vaļsts kontrolis konstatātū, sacynuojumim i tū, kai vajadzātu apsaimnīkuot pošvaļdeibu reiceibā asūšūs mežu resursus, vaira sarunā ar Vaļsts kontrolis padūmis lūcekli Oskaru Erdmani, Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Gunāru Upenieku (ZZS), Kruoslovys nūvoda dūmis deputatu Dmitriju Zalboviču (JKP), AS “Latvejis vaļsts meži” mežsaimisteibys planavuošonys vadeituoju Aigaru Dudeli i Vaļsts meža dīnasta Mežsaimisteibys dalis vadeituoju Normundu Knētu.

“Rēzekne – bez budžeta un bankrota priekšā”, “'Mazā karaļvalsts' izputējusi. Kas īsti noticis Rēzeknē?”, “Rēzekne turpina grimt parādu purvā” – itaidus viersrokstus medejūs ap Rēzekni pādejā laikā var redzēt vysā bīži. Laikā, kod jau aptyvai godu Rēzeknis piļsāta dzeivoj situacejā, kod par dūmis padareitū, īprīšk pījimtajim lāmumim runoj vaļdeibā, runoj medeji i politiki, kod pošvaļdeibā teik “grīzti” izdavumi i štata vītys, kod deļ lelūs poruodu i aizjāmumu vaļsts kasē ir apturāti atteisteibys projekti i pret niu jau nu omota atcaltū dūmis vadeituoju Aleksandru Bartaševiču aizsuoktys kriminallītys, i jau jaunnedeļ vysa tycamuok Saeima pādejā lasejumā sprīss par vysys vaļstpiļsātys dūmis atlaisšonu, tuos vītā iz godu da jaunu pošvaļdeibu vieliešonu īceļūt treis administratorus, iz sarunu asam aicynuojuši jaunus i aktivus rēzeknīšus, lai nūskaidruotu, kai jī itamā situacejā sasajiut, kū dūmoj par Rēzekni šudiņ i piļsātys atteisteibu iz prīšu. Sarunā pīsadola vītejuo aktiviste Regita Zeiļa, socialais apryupātuojs Artūrs Bondars, uzjiemieja Krista Freiberga, kas īprīškejuos vieliešonuos beja partejis “Saskaņa” sarokstā, i aktiva rēzeknīte Māra Āze, kurei ir ari Jaunuos Konservativuos partejis bīdre. “Tys ir bejs cīši gars process i vīnā šaļtī, pa manim, es kai rēzeknīte vīnkuorši nu tuo pīkusu i vaira naizsekoju vysam leidza,” ap ituos šaļts situaceju Rēzeknē soka Regita Zeiļa, izsvarūt, ka vysu laiku ir naziņa, i tei ir leluokuo problema. Tam pīkreit ari Krista Freiberga.  “Nazynuošona ir tys leluokais, kas niu traucej īt iz prīšku.” Taišni naziņa traucej ari uzjiemiejim. “Tys naroda nikaidus lobus prīšknūsacejumus, par pīmāru, ari jaunu investiceju dasaisteišonai.” “Varbyut tei naziņa ir speciali radeita deļ tuo, lai cylvāki nazynuotu. I ari nikod naīt iz koč kaidu publisku paziņuojumu, kas ir realuo situaceja. Vysod ir koč kaidi populistiski izguojīni, ka myus te niu apmīdz voi, ka mes te vysu dorim, bet ka tai saīt, ka myus apmīdz. Bet es asu partejā i es vysu zynu, kas tī nūteik,” soka Māra Āze. “I deļ tuo es ari asu politiski īsaisteita, lai es saprastu, kas nūteik politikā vyspuor kai taidā Latvejis mārūgā.” Taipat Regita Zeiļa ap situaceju Rēzeknē soka, ka “vysu laiku kai taida loterejis spieliešona ir bejuse ar tū nanormalū riska uzajimšonu i ticeibu, ka “izsaus”.” Māra Āze tū saista ar Eiropys dūtajom īspiejom. “Kod īsastuojom Eiropys Savīneibā, tod mums atsataiseja itei vareiba, ka mes varim jimt, nasaprūtūt, voi mes varim atpeļneit. Tys ir breineigi, kai jī izmontuoja tuos īspiejis, bet vīnā breidī jī nasaprota, kur ir STOP zeime, ka tu navari vysu laiku jimt i jimt i koč kū atjaunuot, tev ir juosaprūt, kurs ir tovs primarais objekts, kas tev ir vajadzeigs, kai, par pīmāru, “Gors”.”

  Itūreiz gastejom Kanadā. Raudzeisim ite atrast latvīšus, latgalīšus i pavaicuot, kaidys īspiejis uzturēt latvīteibu i latgaliskumu sevī i īaudzynuot bārnim ir Kanadā. Kai svešumā nūsorguot sovys saknis i volūdu? Toronto raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs gasteja aprelī. Tī, gatavejūtīs juļa suokumā plānuotajim Kanadys  XVI Dzīšmu i deju svātkim jū kai horeografu paaicynuoja Selga Apse, Dzīšmu svātku Kanadys vuiceibys komitejis i deju kūpys “Daugaveņa” vadeituoja. Dzīšmu i deju svātki ite teik reikoti jau nu 1953. gods, i ari šūgod tys ir vīns nu ituos vosorys gaideituokūs latvīšu diasporys kulturys nūtikšonu, kas puļcej ap 800 doncuotuoju i gondreiž 1000 dzīduotuoju, kas iz itim svātkim īsarass ari nu Latvejis i Eiropys.   *** Ilze Jacko i Rasma Gaide dzymušys Latvejā, bet Kanadā dzeivoj jau daudzus godus. Obejis doncoj deju kūpā “Daugavenis Meistari” i dorbojās Toronto latvīšu bīdreibys školā. Obejom saknis vaicojamys Latgolā, i vīna nu vareibu tuolajā zemē saglobuot sovu seņču sajiutu ir bazneica. Ar Ilzi i Rasmu sasateikam Latvīšu kulturyus centrā par reizi piec deju mieginojuma. Rasma Gaide izsver, ka vysuvaira latgalīšu Kanadā ir latvīšu katuoļu draudzē: “Vysuvaira drūši viņ latgaliskais ite saistuos ar katuoļu bazneicu. Mums ir latvīšu katuoļu draudze. Leidz pat pandemejai tei pastuovieja reizi mienesī. Mes sasatykom leitovīšu bazneicys ākā. Miši nanūtyka latgaliski, bet daudzi draudzis puorstuovi ir nu Latgolys. Šur tur ite varēja dzierdēt cylvākus runojom sovā vydā latgaliski.”   Taipat Rasma stuosta, ka latgalīšu volūdu ite dzierd cīsi rešai, vaira dzierd latgalīšu akcentu, kas sasaglobojūt leidz pat trešajai paaudzei. Ilze Jacko: “Lai paturātu latvīteibu, ite pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Maņ tys ruodejuos dabeigi, kam tys ir vīnkuorši vajadzeigs uzturēt latvīteibu...Vacuokim nūteikti pi tuo ir cīši, cīši juopīstruodoj. Kab īaudzynuotu latvīteibu bārnūs, tū saprastu i pi tuos pīsaturātu. Ka suoc nu mozu dīnu, tod tys ir tuo vārts. Vacuoku pyulis vest bārnu iz latvīšu školeņu, lai cik nagribeigi varbyut nu suoku jī tū dora. Kod izaug, tod jī ari saprūt, ka tys ir tuo vārts.” *** Daila i Andrejs Dzintari ari dzeivoj Toronto, obeji ite, cytā kontinentā, ari dzimuši, bet sevi vystik sauc par latvīšim i sorgoj sovu tāvu volūdu i kulturu. Dailu i Andreju Ilmārs satyka sovā pādejā Toronto gastiešonys dīnā, kod jī beja īsaroduši iz juo vadeitū atkluotū deju mieginuojumu. Te beja īsaroduši vītejī tyvuoki i tuoluoki latvīši, ari Dzintari. Daila, “Es jiutūs cīši tyva Latgolai i latgalīšim. Kod aizbraucom iz Latgolu, es lepojūs ar tū, ka muna saime i es asam cālušīs nu latgalīšu. Nūteikti.” Daila izsver, ka latvīteibys i dzimtinis mīlesteibu jaunajā paaudzē svešumā var uzturēt ar kūpeigom kūpīnys aktivitatem. “Tys kas iztur vysuaktivuok, ir kori i tautys deju kūpys, kam juos pīsaista jaunīšus. Myusu latvīšu školeņa i gimnazeja.” Andrejs stuosta, ka bārnim sovulaik natyka vaicuots, voi jī grib braukt breivdīnuos iz latvīsu školu i byut tī. Tys beja svareigi jim kai vacuokim i piečuok ari bārnim pošim. “Maņ ir prīca, ka myusu bārnim beja vareiba īsavuiceit latvīšu volūdu i paražys i jim tys niu ari pateik, kam niu vysutyvuokī draugi ari ir latvīši.”

Par storpkulturu attīceibom, par religejis īspaidu politiskajā i regiona dzeivē, par tū, kai sadzeivuot vysaidom kulturom i tauteibom tepat Latgolā, par augstuokuos izgleiteibys nūzeimi regionā, sarunā ar literaturzynuotneicu, teologejis doktori i Daugovpiļs Universitatis profesori, kolupīti  Anitu Stašulāni. “Dzeivojam taidā laikā, ka faktiski augstus sasnāgumus var dabuot ari regionā. Tys nav tys paguojušuo godu symta vacais pīguojīņs, ka tī, kas dzeivoj tuoli nu golvyspiļsātys, nikuo nazyna, ībrauc Reigā i cīši breinojās. Mes dzeivojam globalā pasaulī, myusu informacejis plyusma ir taida poša kai reidzinīkim, taipat kai Romā, Minhenē Ņujorkā.” Koč i depopulacejis i demografejis tendenču deļ studentu tryukst, jei skaita, ka Daugovpiļs Universitate ir vajadzeiga piļsātai, regionam i Latvejai i “interesantuokais, ka mes asam vaira interesanti uorzemnīkim nakai myusu vītejim reidzinīkim. Tī ir tei Latvejis sovpateiba, ka mes jim asam tuoli, bet mes jiutamēs jim daudzi tyvuok nakai jī dūmoj.” Anita Stašulāne dūmoj, ka universitatei Daugovpilī ir pajimts pareizais kurss – iz pietnīceibu. “Mes saprūtam, ka pasauļs īt iz tū, ka izgleiteiba jau palīk elitara līta. Daugovpiļs Universitate varēs nūsaturēt tik tod, kod mes stypri uzturēsim pietnīceibu, i itūšaļt mes īmam pareizajā vierzīnī.” Taipat ari volūda – Anita Stašulāne saredz puormainis ari latvīšu volūdys pozicejuos Daugovpilī, koč i te dominej daudzvolūdeiba voi, precizuok, divvolūdeiba, vys tik vaļsts volūda teik lītuota vaira. Bet, skaidrojūt storpkulturu vidi ūtrajā leluokajā vaļsts piļsātā, jei soka: “Slavu tautom ir leluoka īškejuo solidaritate, mes asam vaira individualisti. Ari Daugovpilī tū varim redzēt. Vaicuojums tik, iz kuo šei slaviskuo solidaritate bolstuos. [..] Dīvamžāļ Latvejis vaļsts nav izmontuojuse, nav saprotuse, ka šei kolektivuo identitate ari ir juoaudzynoj i juovierzej.”

Maja suokumā dzeivuojom leidza Eirovizejis dzīšmu konkursa nūtikšonom, bet voi kaidu reizi konkursa viesturē ir skaniejuse latgalīšu volūda? Par tū Edeite Laime pastuosteis ituos reizis rubrikā “Dzīšmu stuosti”. Vīns nu aspektu, kaidūs var runuot par mozuok lītuotajom volūdom i tūs atteisteibu ir: kod pyrmū reizi kaida volūda izskaņ Eirovizejis dzīšmu konkursā. Latgalīšu volūda ari ir vīna nu pasauļa mozuok lītuotūs volūdu, deļtuo ituos reizis raidejuma “Kolnasāta” rubrikā stuosts ap latgalīšu volūdu i latgalīšim Eirovizejā. Cytugod byus jau 25 godi kai Latveja pyrmū reizi pīsadaleja Eirovizejis dzīšmu konkursā, bet cik reižu itūs godu laikā Eirovizejā ir skaniejuse latgalīšu volūda? Storptautyskajam konkursam vyss vēļ prīškā, bet Latvejis nacionalajā atlasē tei bejuse taišni vīna reize, kū sovulaik, 2008. godā, saryupēja grupa “Borowa MC” i jūs dzīsmis gosts Kristaps Rasims, kūpā dzīžūt skaņdorbu “The One”. Bet izaruod, ka pyrma grupa jau beja raudzejuse tikt nacionalajā atlasē ar sovulaik sovu popularū dzīsmi “Baba Toņa inženers”. Kai “Kolnasātai” stuosta grupys “Borowa Mc” liders Aigars Runčis, kurs cyta vydā garus godus beja ari raidejuma vadeituojs, grupai nabeja lelūs Eiropys īkaruošonys planu, caur dzīšmu konkursu vaira dūmuojuši par vītejū auditoreju i vītejū skotivi. “Pyrmū reizi Eirovizejis dzīšmu konkursa nacionalajā atlasē raudzejom startēt ar dzīsmi “Baba Toņa inženers”, bet natykom konkursa daleibnīku vydā. Tys beja laiks, kod grupa beja iz popularitatis viļņa, pošim ruodejuos, ka varātu ar itū dzīsmi labi startēt naviņ nacionalajā atlasē, bet varbyut tikt pat iz Eiropys skotivis. Tok žureja uzskateja, ka dzīsme nav cīneiga byut konkursa dzīšmu vydā, koč ari piečuok tei palyka par vīnu nu leluokūs grupys hitu,”  par pyrmū raudzeišonu pīsadaleit Eirovizejis dzīšmu konkursā stuosta Aigars Runčis. Piečuok, kod tyka raudzeits startēt ūtrū reizi, kai Aigars nūsmej, grupa izdarejuse piļneigi navajadzeigu lītu – rakstejuse dzīsmi Eirovizejai, bet kod taids ir mierkis, nikas dyžans nu tuo nasaīmūt. “Tū pīroksti stypri viduveju dzīsmi, kurū piec godu vaira nav vārts atguoduot i runuot. Taišni tai saguoja ari ar dzīsmi “The One”, tai i tei palyka izskanējuse viņ Eirovizejā. Piečuok ni koncertūs, ni kur cytur vaira naasam spieliejuši,” soka Aigars. Piec “Borowa Mc” Eirovizejis pīredzis latgalīši konkursā ir raudzejuši pīsadaleit ari cytus godus. Laurys Bicānis izpiļdejumā dzīsmis “Es tikai ļaujūs” angļu volūdys verseja “Freakin' out” konkursa nacionalajā atlasē skanēja 2012. godā, bet vēļ vīna reize, kod latgalīšu grupa pīsadaleja konkursā beja projekta “Kapļi” voi kai jī sevi nūsauce Eirovizejis vajadzeibom “Die Mattoks” dzīsme “XXL”, kurei tautā lobuok zynoma kai “Legingi nav biksi”. Dzīsme vuocu volūdā nacionalajā atlasē skanēja 2015. godā. Kai Laurys Bicānis, tai i “Kapļu” dzīsmis Eirovizejā latgaliski naskanēja, ari piečuok nivīns muzikis, kū vaira pazeistam ar dzīduošonu latgaliski, nav raudzejs īkaruot lelū konkursa skotivi – voi vysmoz nav tics da konkursa daleibnīku vyda.

Episode 110: Tyson Kain, Port MacDonnell Tuna and Sportsfish TournamentThis week we are joined by a good friend of the show, Tyson Kain, skipper of Want To Fish Charters and a key contributor to the Port MacDonnell Tuna and Sportsfish Tournament which was held in recent weeks. Tyson give us a wrap up of the comp, including all the winners and a run down of his own week, which included the prize for the biggest tuna. Plus we talk about the barrell Bluefin Tuna season in the South East with his boat ‘Want To Fish' Charters having ticked over 30 big tuna for the season. Tys also tells us about an exiting day recently when a former gust of the show, Caleb Murray (Episode 40), who is completely blind caught one of these barrel tuna!We also have all the latest fishing news in SA including:The results of our own survey on a fishing license in SA.Port Broughton and Fisheries Bay boat ramps now free to use.The 30th Australian Salmon Competition at Elliston is nearly upon us.An upcoming ‘Cod Pod' deployment day organised by Recfish SA at Happy Valley.Plus, we have all the fishing reports, including barrel tuna in the South East and off Coffin Bay, winter whiting are firing up locally and we discuss a Swordfish that washed up in Port Augusta.

6. majā 110. dzimšonys dīnā atguoduojom literatu Juoni Klīdzieju. “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Klīdzieja eseju “Sapuļce pi Kolumbejis upis”, kas veļteita latgalīšu rakstnīceibai. Juoņs Klīdziejs, īspiejams, ir vīns nu Latvejā zynomuokūs latgalīšu rakstnīku. Tū nūteikti veicynuojuse Juoņa Streiča filma “Cylvāka bārns”, kas radeita piec Klīdzieja romana motivu. Ari pats romans ir atrūnams pamatškolys literaturys stuņžu vuiceibu programā. Cyta Klīdzieja daildorba – romana “Sniegi” – motivi atrūnami kai Streiča filmā “Likteņdzirnas”, tai Daugovpiļs teatra izruodē “Kliedzēji” Viestura Ruoziņa režejā. Tok na vysi zyna, ka Klīdziejs nimoz tik daudz latgaliski nav rakstejs – leluokuo daļa juo literarūs dorbu radeiti latvīšu literarajā volūdā, ari jau pīmynātais romans “Cilvēka bērns”. Vystik jis cīši daudz rakstejs taišni par latgalīšim. Šaļtim Juoni Klīdzieju sauc par “latvīšu rakstnīku nu Latgolys”. Jis skaiteja, ka latvīšus, eipaši apstuokļūs, kod Latveja ir okupāta, navajag daleit, bet vīnuotīs kūpeigim ceņtīnim tautys lobā. Reizē Klīdziejs sovūs dorbūs raudzeja ruodeit Latgolu i tuos dzeivuotuojus taidus, kaidi tī eistyn ir, na stereotipizātus, kai tūs nareši apraksteja puornūvadnīki. Latgaliskuo gora juo literaturā eistyn natryukst, ari latgalīšu volūda nareši meistareigai integrāta latvyskajā tekstā. Publicejūtīs presē, Juoņs Klīdzējs jau nu 20. godu symta 30. godu puorsvorā raksteja tamā latvīšu volūdys paveidā, kaidā izguoja konkretais izdavums – Latgolys auditorejai paradzātajā – latgaliski, kūpnacionalajā – latvyski. Latgaliski jam izdūtys ari gruomotys. 1944. godā Vladislava Luoča izdevnīceibā izguoja Klīdzieja eisprozys izlase “Guojputnu dzīsme”, tok, kai nūruoda Klīdzieja dailradis pietneica literaturzynuotneica Ilona Salceviča, ari vairuoki tamā atrūnamī stuosti vysapyrma ir pīraksteiti latvyski i tik piečuok puorlykti latgaliski. Leidzeigi ir ar 1968. godā trymdā izdūtū stuostu i noveļu kruojumu “Debešu puse”, kurā asūšūs dorbus pat latgaliskuojuši izdevnīceibys darbinīki ar autora atļuovi, na jis pats. Tok ari, dzeivojūt ASV, Klīdziejs latgaliski raksteja kai publicistikys, tai literarus dorbus, kū publicēja latgalīšu periodiskajūs izdavumūs. Vīns nu taidu ir ari 1970. godā laikrokstā “Dzeive” publicātuo eseja “Sapuļce pi Kolumbejis upis”. Tei ir kai diveju latgalīšu – Klīdzieja i volūdnīka Jezupa Leļa – saruna latvīšu jaunīšu nūmetnē “2x2” ASV. Īprīšk jī sasatykuši pyrma 22 godu biegļu nūmetnē, niu obeji ir lektori, kas trymdys jaunīšim vuica latvīšu literaturu i literaturu. Piec sovu nūdarbeibu jī sasarunoj Kolumbejis upis krostā i iztielē sateik īvārojamus Latgolys kulturys darbinīkus, kuri īt vīns piec ūtra, nūcitej kaidu sovu raksteitu ryndu i otkon pagaist. Par vairuokim nu jūs, pīmāram, sovim nūvadnīkim Fraņci i Jezupu Trasunim, Klīdziejs sovulaik sarakstejs ari atseviškus publicistikys dorbus. Esejā “Sapuļce pi Kolumbejis upis” atspīgeļuotū sapuļci puotrauc jaunīši, kas aicynoj vakareņuos i lyudz kūpā padzīduot latgaliski. Tok saruna i sasatikšona ar lelajim latgalīšim turpynojās nuokušajā vokorā. Tī nūteik ari sasatikšona ar Aļbertu Sprūdžu, kas beja vīns nu tyvuokajim Klīdzieja dūmubīdrim literaturā. Ari jis puorsvorā raksteja latvīšu literarajā volūdā, par kū tyka kritizāts nu latgalīšu pusis. Sprūdžs guoja būjā Rēzeknis bombardiešonys laikā 1944. godā, i Klīdziejs emigracejā na reizi viņ rakstejs jam veļteitus pīminis rokstus, kur izsacejs puormatumus par Sprūdža kai Latgolys īvedieja vyspuorejā latvīšu literaturā naatzeišonu sovejūs vydā. Esejis “Sapuļce pi Kolumbejis upis” izskaņā skumeigi atīt ari tī, kas tymā laikā dzeivoj okupātajā Latvejā i lyudz najimt ļaunā, ka jim ir juoklusej. Tys nūzeimoj, ka Klīdziejs bejs vīns nu tūs trymdys autoru, kas atziņs i pījiems ari tūs literarūs procesus, kas turpynuojušīs Latvejā. Tok cereibu esejā dūd trimdinīki, kas turpynoj dorbu latgaliskajā. Beiguos palīk vaicuojums – voi myusu tauta, volūda i kultura īīt voi aizīt? Taišni itei eseja pīruoda, cik svareiga Juoņam Klīdziejam bejuse latgalīšu volūda, literatura i kultura, tuos darbinīki. I tei vys vēļ ir aktuala ari piec vaira nakai 50 godu jau breivā i naatkareigā Latvejā. 

Vīns nu drūšeibys vaicuojumu, kas eipaši byutiskys pīrūbežā i Latgolā, ir sabīdreibys uzteiceiba tīsu varai. Pādejā laikā tīsu sistemā īvīš lobuojumus i runoj par dorba efektivizaceju. Kai procesi vierzejās, jemūt vārā ituos dīnys realitati i izaicynuojumus vaļsts drūšeibys aspektūs i asūšajā geopolitiskajā situacejā, cik itei uzticeiba tīsu varai nūsastyprynoj, kai vaļsts drūšeibys vaicuojumi niu mainejuši dorbu tīsā, runojam ar Tīslītu padūmis i Augstuokuos tīsys prīšksādātuoju Aigaru Strupišu. “Latgolai ir divi izaicynuojumi – cylvāku aizplyušona nu lauku iz piļsātu, i ūtrys – tys, ka suonim ir agresorvaļsts Krīveja i Boltkrīveja. Ari cylvāku nacionalais sastuovs – Latgolā ir mozuoka daļa latvīšu nakai cytur Latvejā, bet vīna nu Kremļa politikys ideju ir aizstuovēt krīvyski runojūšūs cytuos vaļstīs, tys roda lelus riskus taišni Latgolys kontekstā.” Aigars Strupišs ir nu Latgolys, nu Viļānu, par Tīslītu padūmis i Augstuokuos tīsys prīšksādātuoju jū Saeima ar vysā vīnpruoteigu bolsuojumu īcēle 2020. gods vosorā. “Lykumi ir lobi, lykumūs nav vaine, vaine ir cylvākūs,” runuodams par vardarbeibys mazynuošonu, Aigars Strupišs kai problemu nūruodeja darbinīku tryukumu policejā. “Par pīmāru, policejā tryukst 40 % policistu, lai ceineitūs pret vardarbeibu, vajag patruļdīnastu, kas apsekuotu tuos saimis, bet kai var nūdrūšynuot drūšeibu, ka pusis policistu nav. Tys ir lels caurums myusu sistemā.” Aigars Strupišs nūruoda – cylvāki, kūpumā sabīdreibā, vardarbeibu naiztver kai lelu problemu. Ir ES pietejumi, kas paruoda, ja cytur Eiropā vardarbeibu saimē par napījemamu skaita 80 %, tod Latvejā tī ir tikai 40–50 %. “Problema nav lykumā, bet policistu i izmaklātuoju izpratnē par vardarbeibu.” Jis pīzeist, ka tys, ka socialajūs teiklūs, masu medejūs aizviņ vaira cylvāki runoj par vardarbeibu, par lītom i vaicuojumim, kas jim napateik ari tīsu sistemā, nūruoda iz sabīdreibys izaugšonu. “Ir labi, ka sabīdreibai ir reakceja, tys ruoda, ka sabīdreiba dūmoj i atsateista.”

Pete, Tys, Jimmy, Iain, and Moz are BACK! Aussie Mike/Dokaroo? Izzy & Nizzy? Club Champions? Garangski? Hear it all and more on the original and best Coast Football podcast! 0.00-12.30 Intro/Mariners Medal 12.38-21.26 Premiers, again 21.40-37.20 AFC Cup Champions 37.28-51.03 Semi Final - Leg 1 51.10-72.12 Fan Questions

ONRS - Ep 620 -More on the story of Kyle Duces package he sent to Owen -Owen's flight delays / Airport lounge -Texas kind of sucks -things to do with mom -Should kids get the day off for the eclipse? -Tys in a blizzard -P diddy's pink cocaine -a woman's titty popped out at work on Easter? I didn't say anything but she had to know right?  Plus so much more The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive  

Hi, hey, hello - we're back! Pete, Moz, and Tys are reunited once again to discuss premiership ambitions, silent protests, AFC Cup progression, trophy cabinets, transfer rumours, Nizzy's golden boot chances, and much, much more. #UpTheSauce

Tys birthday extravaganza  Feeding ducks  Owens Work Trip Renting Cars Owens Mom Meetup Lowest Level Eats Mini Manson Yoko Ono - Warzone DVAR The Oh No Radio Show | Call Live @ 407-906-6466 | Live shows every Thursday at 8:30 PM EST @ Twitch.tv/onrslive

Ty Dolla $ign är aktuell med det omdebatterade Kanye West-samarbetet Vultures 1. Ett projekt som förmodligen båda behövde just nu, av olika skäl. I veckans avsnitt gräver vi djupare i Tys artisteri och karriär. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ty Dolla $ign står för sedeslöst leverne och musik som matchar det. Los Angeles-sonen utvecklade en skabrös modern R&B ur electrominimalism och diverse hjärndöda hiphopbastarder i en zon mellan rap och sång. På vissa nivåer är han den felande länken mellan R Kelly och Prince. Det började med ”Toot it and boot it” - ett skämt som förvandlade allt för Ty Dolla $ign 2010, och som krönte honom till kungen av så kallad ratchet-R&B. Sedan dess har han levererat en rad efterhängsna dängor, och en hög med mixtejp som bland annat bjudit in oss till en värld där olyckliga människor gör varandra illa(”Beach house” 1 och 2).Men han har också demonstrerat en vilja att bryta ny musikalisk mark, och har etablerat sig som en notorisk gästartist. Från skabbiga klubbar till lyxiga lagarbeten med Megan Thee Stallion, Rihanna, Paul McCartney och givetvis Kanye West.Följ med oss på resan som även inkluderar möten med vokalgruppen i Tys drömmar The Whispers, samt YG, Patrice Rushen, Mos Def, Blowfly och Teena Marie.

Joey's Hey Dude shoes finally arrived, new airline coming to TYS was a letdown, remembering Toby Keith, Redneck Wednesday, commercials that listeners have made for us, and more!See omnystudio.com/listener for privacy information.

It's about time for another Ramble! Pete, Tys, and Moz catch up with Brad Tapp, discuss misfiring cannons, misfiring Mariners, and missing points in the A-League Fantasy comp... 0.00-6.56 Fred's Question 07.05-11.03 CC Mariners & Academy News 11.20-17.42 Bali Utd - Review 17.49-36.37 CCM v Macarthur Review 36.45-50.22 Brad Tapp 50.29-57.57 Aliga Results, Tipping, and Fantasy Comps 58.04-69.28 Fan Questions 69.50-73.25 Perth, Bali Previews

What happens when the host becomes the guest? Today, David Baldwin sits on the other side of the microphone to talk with Mitch Bennett, the ECD who took over creative duties for David, and Ashley Yetman, Co-CEO and head of strategy at Baldwin&, who recently bought the agency. Join us for a fun discussion about what it was like building three purpose-based brands, the power of creativity, and what retirement might look like for someone who can't stop creating things.00:18 - David Intro03:12 - David's Story/Podcast Purpose09:20 - Balancing starting an agency with purpose12:03 - David's Core Beliefs14:31 - HB2 and Ponysaurus20:31 - Creativity going forward23:17 - Determining how to choose which idea comes next26:54 - Stepping away and being held accountable31:34 - How did you pull off the transitionhttps://www.baldwinand.com/https://www.ponysaurusbrewing.com/https://takeyourseat.co/

O projekcie 3D archiwizacji kościołów polskich w Ameryce  rozmawiają: prof. Jerzy Montusiewicz (Politechnika Lubelska), prof. Marek Miłosz(Politechnika Lubelska), dr Elżbieta Miłosz (Politechnika Lubelska), dr Katarzyna Urban (Katolicki Uniwersytet Lubelski, KUL) i Małgorzata Tys (polski koordynator w Archidiecezji Chicago) - amerykiński koordynator logistyczny projektu. Rozmowę prowadzi Łukasz Dudka.  Podcast „Dziennika Związkowego” powstaje we współpracy z radiem WPNA 103.1 FM. 

In this episode I give an update on my preparation for the 2023 Melbourne Marathon. A few things mentioned in this episode:Get Coached by Tys: https://www.relaxedrunning.com/personal-coachingJoin the Marathon Method Program: CBT Exercises: https://www.youtube.com/watch?v=3VIL1L_ypMg

Another episode of the guys getting active with topics nobody in the world wants to talk about. Also, Kobe previews his strawberry lemonade to TYS

Come join Aslo as he sits down with MVHQ OG and Legendary Trader, Tys.eth ! They will discuss Ty's nomadic style, trading process, and how he makes the most of his time in the market with a little patience and opportunity. ---For all information regarding our NFT community, collaborations, Magazine, visit our website: https://mvhq.io/To stay up to date with our events an developments follow us on Twitter: https://twitter.com/Metaverse_HQFor daily recaps on everything NFTs follow us on Instagram: https://instagram.com/metaversehqFor engaging entertainment follow us on TikTok: https://tiktok.com/@metaversehqTo stay up to date on new business developments in NFTs follow us on Linked In: https://www.linkedin.com/company/metaverse-hq/For weekly market recaps and news subscribe to our Medium: https://medium.com/metaverse-hq---For all information regarding our NFT community, collaborations, Magazine, visit our website: https://mvhq.io/To stay up to date with our events an developments follow us on Twitter: https://twitter.com/Metaverse_HQFor daily recaps on everything NFTs follow us on Instagram: https://instagram.com/metaversehqFor engaging entertainment follow us on TikTok: https://tiktok.com/@metaversehqTo stay up to date on new business developments in NFTs follow us on Linked In: https://www.linkedin.com/company/metaverse-hq/For weekly market recaps and news subscribe to our Medium: https://medium.com/metaverse-hq

In this video the Chop Shop crew rebuilds the #houstonrockets roster through this coming offseason. We think the team we build can win 40 games, do you agree? #jalengreen #alperensengun  #kevinporterjr #podcast #analysis #basketball  Rockets Chop Shop Merch Store, support the channel by making a purchase of our premium gear: https://store.streamelements.com/rocketschopshopGet exclusive access to all the best Chop Shop Content and become a member today! https://www.youtube.com/channel/UCUV_6ruDGYAVsY-KkutlrWQ/joinDiscussed include Jalen Green, Kevin Porter Jr., Alperen Sengun, Tari Eason, Jabari Smith Jr. , Victor Wembanyama, Scoot Henderson, Amen Thompason, Nic Claxton, James Harden, Naz Reid, Ime Udoka, Kenny Atkinson, Cam JohnsonTeams Mentioned: Houston RocketsFollow the HTX Chop Shop on all platforms: https://t.co/Anycu1MqtoFollow our speakers on Twitter: @ftank58, @young_eddo, @JamesPiercey11Support the show

Welcome to Episode 108 of the No Structure Podcast!!! Join the most structureless podcast in the world for their first episode of the New Year! The guys are talking New Years resolutions, Project Bluebeam, what we'd like to see in 2023, Tys car fetish, love making in movies and MUCH MORE. Make sure to subscribe to the podcast and if you want to watch this episode with pictures/videos of what were talking about visit our Patreon, follow the link below: https://linktr.ee/nostructurepodcast

Tys Sniffen makes an innovative travel backpack. He shows it off and he and Kenny compare bag styles and travel philosophy, while also discussing Trustroots and travel hospitality networks. Afterward, Kenny catches you up his coastal hitchhiking in California and beyond, as well as plans for his new backpack design. Use promo code FREESTYLETRAVEL at ideamountain.com to save 15% on the backpack that Tys is showing up. ==== Support the show and Kenny's other projects while getting some bonuses here: https://www.patreon.com/kennyflannery Kenny's book "A Six-Pack of Hitchhiking Stories" is available on Amazon in paperback, eBook and audiobook formats: https://amzn.to/2IynlFm Kenny designed the transforming BivyPack and recommends third-party travel gear at http://www.FreestyleTravelGear.com Hopping YouTube Channel (Kenny's travel/beer series): https://www.youtube.com/Hopping == FOLLOW KENNY FLANNERY == @HoboLifestyle on Twitter, Instagram, Facebook, YouTube and http://www.hobolifestyle.com == KENNY'S TRAVEL PROMO CODES == -Get a $20 credit on Airbnb: http://www.airbnb.com/c/kflannery16?s=8 -Free ride on uber: uberhobolifestyle You can freely download or subscribe to this show in many ways and everywhere podcasts can be found, check out http://www.freestyletravelshow.com. https://itunes.apple.com/us/podcast/freestyle-travel-show/id1229479428 http://www.soundcloud.com/freestyletravel http://www.twitter.com/freetravelshow http://www.facebook.com/freestyletravelshow RSS Feed: http://feeds.soundcloud.com/users/soundcloud:users:295572863/sounds.rss Want to support the show? You can cashapp $kenflannery or venmo @kenflannery Thanks! Music in this episode is "Cali" performed by Cyderobin, written by Mark Tubridy.

In todays episode Tyson explains a variety of approaches each runner can apply to a wide range of race distances. Not all of our disappointing race results mean that we're not as fit or as fast as we believe we should be. Often, a disappointing race result can trace back to a poorly executed race plan. Perhaps the idea of even having a race plan is new to you. Well today, Tys is going to offer some simple and practical approaches to your race that will help you get the most out of yourself on the day! For more from Relaxed Running visit: www.relaxedrunning.com

*very Europe (the band) voice* IT'S THE FINAL PODCAST! For the sec-ond… book in PJO… Kelly's back and… she's brought her wit and charm! Here we go! Time for the last SoM episooooOoooOoooode. Topics include: Indian pigeons, the koel, envelope output, strawberry pies, James Bond, en-Tys-ed, watches, stress dreams, trash talk, Greek Fire, Game of Thrones, “come through,” SpongeBob, positive furloughs, recorders, nicknames, Mist manipulation, Mike Wazowski, K-dramas, next level dad jokes, merch teamwork, and more!— Find The Newest Olympian Online — • Website: www.thenewestolympian.com• Patreon: www.thenewestolympian.com/patreon• Twitter: www.twitter.com/newestolympian• Instagram: www.instagram.com/newestolympian• Facebook: www.facebook.com/newestolympian• Reddit: www.reddit.com/r/thenewestolympian• Merch: www.thenewestolympian.com/merch— Production — • Creator, Host, Producer, Social Media, Web Design: Mike Schubert (https://schub.es)• Editor: Sherry Guo• Music: Bettina Campomanes and Brandon Grugle• Art: Jessica E. Boyd• Multitude: www.multitude.productions— About The Show — Is Percy Jackson the book series we should've been reading all along? Join Mike Schubert as he reads through the books for the first time with the help of longtime PJO fans to cover the plot, take stabs at what happens next, and nerd out over Greek mythology. Whether you're looking for an excuse to finally read these books, or want to re-read an old favorite with a digital book club, grab your blue chocolate chip cookies and listen along. New episodes release on Mondays wherever you get your podcasts!

What if you followed the plan… you went to school, did well, honed your talent and went and got a job. And not just any job but a sweet job with a good working environment, good benefits, and everything that you thought you always wanted… but there was still something that was missing. You checked the boxes, followed the path to success but you STILL are don't feel fulfilled? Join me in today's episode of Out to Launch which is a "Tell Your Story". We do TYS episodes to share the story and journey of how someone else made the transition from being a full time employee to finding their full time freedom through starting their own business so you can hear about the ups and downs, the bravery and courage, and how someone else did it. Meet Lindsey Stefanka, who through our program Out to Launch Academy recently left her job as a copywriter and SEO expert to become a freelancer who specializing in copywriting for social-minded businesses. Check out Lindsey's work at MindMyContent. If you are ready to take your next steps to start a business or side hustle, you can book an initial call with use to explore your options here. 

Special Guest, Marcus Washington trademarks TYS the "Bando". We talk about the infamous high school game Kobe had, Playing at Texas University, NIL deals, and more!

You are now tuned into the sounds of the most structureless podcast in the world. It's Episode 95 and we're talking the future of the dunk contest, hybrid sports, overrated movies, Zacs beef with the Batman, What grinds Tys gears and MORE! A reminder that we are an indie podcast and all subscriptions/shares/reviews etc helps us to reach more ears! We appreciate the support and hope you enjoy Episode 95!!! For more click here: https://linktr.ee/Nostructurepodcast