Kolnasāta

Par latgalīšu literaturys jaunumim 2025. godā, par kvalitati, rūbežim, raksteituo vuorda izīšonu uorpus gruomotu vuoku – iz teatra skotivis, radejis lasejumūs, saruna ar literati Ilzi Spergu, latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” projektu vadeituoju Edeiti Laimi i literaturkritiki, izdevnīceibys „Latvejis mediji” redaktori Jūliju Dibovsku. Kai definēt latgalīšu literaturu myusdīnuos, Ilze Sperga skaita, ka „tī rūbeži ir tik izplyuduši, sleideigi, ka tī eistineibā nivīns napasaceis, kas tod eisti ir latgalīšu literatura.” Edeite Laime soka, ka „grybātu pamest tū taidu atvārtu daļu, ka sevkurs var palikt par latgalīšu literaturys autoru, atbaļsteituoju, īinteresātū, izdevieju.” Sovpus Jūlija Dibovska sprīž, ka „cīši svareigi, kab itei literatura vystik byutu ar latgalīšu volūdys elementim, tod jei ir eistuo i sovu miseju nasūša literatura. Tok ka latgalīšu literatura ir tik atvārta, tys otkon ir cīši labi, i taids draugs kai es, var tymā pīsadaleit, koč kaidā ziņā popularizēt, i likt cytim nasabeit itūs tekstus laseit, kai es saprūtu, ka ir taida problema, naraksteita i naapsprīsta – daudzu izdavumu redaktori beistās nu latgalīšu dzejis, beistās nu latgalīšu prozys, kas maņ ruodīs cīši dīvaini, ir daīmami korektori, redaktori, i gols golā, tei nav tik tuola volūda mums Reigā kai daudzim ruodīs.” Ligija Purinaša, Oskars Seiksts, Sarmeite Trūpa, Valija Platace ir viņ daži latgalīšu autori, kuru dorbi itymā godā pīsaistejuši viereibu. Nu vīnys pusis latgalīšu literaturys nav cīši daudz, nu ūtrys – tei ir palykuse radzamuoka. Ilze Sperga izsver, ka „ir varbyut izamainejs pasauļs taidā ziņā, ka literatura latgaliski vairs nav juomeklej tikai Rēzeknē, ari mozūs izdevieju izdavumu gruomotys ir gruomatneicu teiklūs, itys rūbežs ir puorkuopts. Cyts vaicuojums – cik cylvāki zyna, cik jī orientejās latgalīšu literaturā, tys ir na tikai parostim skaiteituojim, bet ari redaktorim. Sabīdreibys mozzynuošona ir byutiska problema, ite ir vieršonuos iz prīšku – na tikai pošim latgalīšim, bet ari redaktorim ir juopasaver, kas nūteik na tikai pasaulī, bet tepat Latvejā, par tū, ka latgalīšu literatura nav tikai regionaluo, jei vystik ir latvīšu literaturys daļa, jamā tūp dorbi, teksti, kas ir byutiski ari Latvejis, latvīšu literaturys kontekstā.” Latgalīšu gruomotu skaita ziņā itys gods ir vysā biedeigs, skaita Edeite Laime: „Mes runojam videji par desmit gruomotom godā, kur ir koč kas latgaliski. Vysa pyrma, ir dīzgon moz izdavumu, i, ūtrkuort, juorunoj par jūs kvalitati i ari par tū, cik jī ir tikai latgalīšu volūdā.” Ilze Sperga otkon pībiļst, ka „itys gods patīseibā nimoz tik bezcereigs nasaruoda”, jei ir bejuse vairuoku konkursu žurejā, kur „pasaruoda jaunys sejis. Grybātu pīminēt Valiju Plataci, kas debitēja kai "Rogovkys dzejis vog, tai i "Latgolys prozys skaitejumūs" – jai ir sovs redzīņs, verūtīs iz tim tekstim, es radzu tī potencialu. Ari cyti autori – ir cylvāki, kas gods nu goda pīsadola itymūs pasuokumūs, kvalitate nakreit, jei ceļās. Varbyut, ka juosasajam koč kaidim kūpkruojumim, kas ļautu definēt ituos šaļts latgalīšu literaturu, pošim autorim nūstyprynuot sovu variešonu, i ari cylvākam nu molys, tam pošam redaktoram īraudzēt, kuri ir tī vuordi, ar kurim var riekinuotīs, kuri nav gluži spams, kuri ir koč kaids latgalīšu redaktora atlasis kriterijs.” Jūlija Dibovska ari cytu godu latgalīšu literaturu tur nūceju īraudzeit „arviņ drūsmeiguoku i originaluoku, deļ tam ka itys gods paruodeja, ka latgalīšu literatura tū var.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „nāc iekšā” – ej vydā. Ej vydā! Tys zeimojās – ej dziļuok, tyvuok, dziļuok ustobā, tyvuok iz ustobys vydu, nastuovi pi slīkšņa. Kuop vydā mašynā! Vysur i vysod īsim vydā, ka byusim praseiti!

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „reņdētīs”. Jezupa Maculeviča gruomotā „Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu” (1850) ir citats: „Dzymdynuotuojus cīnejit, viersnīkus klausejit, labi reņdejitēs sātā!” Kas itymā gadīnī ir reņdētīs sātā? Reņdētīs – tys ir kuorteiba, paklauseiba, reņdejitēs sātā – esi kuorteigs, esi paklauseigs, pareizi i labi saiminīkuot. Sakuortuot, savest kuorteibā, kab sātā byutu kuorteiba. Kas maņ sātā varātu byut vysunakuorteiguokais, kū vajadzātu sareņdēt? Tys varātu byut rokstomgolds – sareņdej sovu goldu! Sareņdēt varātu lykumdūšonu, sovu dzeivi, sovu ustobu. Sareņdēt tys varātu byut anologs vuordam „sakuortuot”, puorfrazejūt Konfuceja saceitū, kai vajag dzeivuot: „Nu suokuma tev vajag sareņdēt sovys dūmys, kod tu sareņdēsi sovys dūmys, tod tev sasareņdēs tova volūda, kod tu sareņdēsi sovu volūdu, sasareņdēs tova dzeive, a kod tu sareņdēsi sovu dzeivi, tu vari dūmuot, kai reņdēt cytus.”

Juoņs Eļksnis (Jānis Elksnis) ir vīns nu latgalīšu nūzeimeiguokūs gruomotizdevieju, poligrafejis jūmā dorbojās jau vaira nakai 40 godu.  Juoņs Eļksnis struoduojs kai tipografejā, tai ari kai pedagogs školā, tok nu 1990. gods voda Latgolys Kulturys centra izdevnīceibu i juo vadeibā izdūts vaira nakai 600 nūsaukumu – izdavumu latvīšu, latgalīšu i cytuos volūduos. Juoņa Eļkšņa vadeibā kotru godu teik veidots „Tāvu zemes kalendars”, kas teik izdūts jau nu 1938. gods i cylvāki tū aizviņ gaida, pierk i skaita. Ar Treju Zvaigžņu ordeņa kavaleri (1994), Rēzeknis Gūda piļsūni (2004), Latvejis Vaļsts aizsardzeibys fonda Gūda zeimis (2003) i Latvejis Lapnuma bolvys laureatu (2013), gruomotu muokslys konkursa „Zelta ābele_2017” laureatu par myuža īguļdejumu gruomatnīceibā Juoni Eļksni saruna par juo myuža dorbu gruomotu izdūšonā, latgalīšu literaturu i tū, kaidai juobyut lobai gruomotai. Eļkšņam pošam daškiertī apbolvuojumi nav tik svareigi, „maņ svareiguokais ir gruomotys izdūšona, lai izītu loba gruomota, lai laseituoji laseitu, lai byutu pateikama piec izskota, labi nūformāta.” Eļksnis vīnu piec ūtra saskaita etapus, kam vajag izīt, izdūdūt gruomotu, i gruomotai svareigs ir vyss – kai teksts i autors, tai ari gruomotys izveiduošana, izdevnīceiba, redigiešona, korekturys, nūformiešona, maketeišona, „iz kaida papeira tei gruomota byus nūdrukuota, īsīšona, lai gruomota ilguok kolpuotu, jei byutu īsīta cītūs vuokūs, brošēta gruomota ilgi nakolpoj. Es vysus procesus zynu.” Piec Drycānu septeņgadeiguos pamatškolys beigšonys Eļksnis aizbrauce vuiceitīs iz Reigys 2. poligrafejis muokslys orūdu školu: „Izcyla škola i školuotuoji cīši patyka. I zynit, pyrmuo kursa beiguos es jau beju vīneigais grupā teicamnīks. Drycānūs muocejūs ar videjom atzeimem, trejnīkim pamatā, taida līta, bet poligrafeja maņ patyka.” Finaņsiejuma pīsaisteišona vysod ir bejuse gryuta, stuosta Eļksnis: „Kai soka, latgalīšu literaturai gryuta dzeivuošona. Kaidreiz Andris Vējāns maņ saceja – vairuok tik izdūdit latgalīšu gruomotu. Mes tū ari gribējom dareit, bet atbolsta nabeja."  Juoņs Eļksnis niu ari pats roksta brošureņu, kab saglobuotu atminis, tys juodora, „tauta ir daudz puorcītuse, cylvāki ir daudz puorcītuši.” Gruomotu skaiteituoji mazynojās, tū var nūturēt viņ turpynojūt raksteit, izsver Eļksnis, „vajadzātu nūdybynuot latgalīšu literaturys bīdreibu, i izdūt literarus i viesturyskus dorbus, kam niu iz laukim daudzys sādžys ir pazudušys, vēļ koč kaidys atminis varātu raksteit, tī ir viesturyski dorbi, bet zynit, ka nav naudys, navarim izdūt, i daudzys atminis aizīt zudumā. Atminis pīdar viesturei. Ka nabyus literaturys, nabyus viesturis, tauta kai taida pagaist.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „man vienalga” – maņ vysleidza. Var lītuot „vīnolga”, vēļ tam ir variaceja veirīšu dzimtē – vīns olgs, bet lobuok byutu saceit – maņ vysleidza.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par etnomuzikis Birutys Uozuolinis (Ozoliņas) pyrmū īrokstu „Bolta eimu” (1999). „Albums paleidzēs itū mīreigū i svieteigū laiku padareit vēļ eipašuoku – na tematiski, bet mes runojam par īškejuo mīra sajiutu, tys sasiļdeis koč kū drusku dziļuok īškā,” albumu raksturoj Silvestrs. „Kū mes saprūtam ar „bolta eimu”, jamūt vārā latvīšu dzeivisziņu, gudreibu i tai tuoļuok, ka ir dzeive ar teiru vydabolsu, gaišu pruotu, gūdeigi, bez vainis, varbyut i kauna sajiutys, ar teiru sirdi, kotrā gadīnī albums pauž taidys dūmys, atzinis. Vysim, kuri grib vīnā pīguojīnī baudeit muokslu, intimu pīdzeivuojumu, kur ir vīla puordūmom, teiši tys ir,” stuosta Sovvaļnīks.    

Aināram Kiserovskim muzyka ir gondarejuma i mīra nesieja, kū navar pasaceit vuordūs, tū var izpaust muzykā. Muzikis, muzykys pedagogs i dirigents Ainārs Kiserovskis piec studeju Reigā niu nūsaenkuruojs dzymtajuos Rēzeknis nūvoda Dekšuorēs. Sovulaik vuicejīs vītejā muzykys školā Varakļuonūs, tod Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), naseņ absolviejs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis kordirigiešonys klasi i niu struodoj Varakļuonu Muzykys školā i Latgolys Muzykys i muokslys vydškolā. Aināra leluokais vylynuojums palikt Latgolā beja „mīlesteiba pret dzymtū vītu, cylvāki apleik. Latgola vylynoj ar sovu vīnkuoršeibu, ar sovu labesteibu. Ir eistyn vīglai struoduot. Vīns nu leluokūs pļusu ir tys, ir vīnkuorši.” Ainārs voda jauktū vokalū ansambli „Nona” i Varakļuonu sīvīšu kori „Dzelvērte”. Dorbojūtīs ar amaterkolektivim, Ainārs redz, ka „leluokais izaicynuojums ir amaterim stuosteit, ka muzyka – tys ir dorbs. Ka mes gribim kvalitati, tod ir daudz, intensivi i aktivi juostruodoj. Ari pats mozuokais mieginuojums ir myusu ceļš iz kvalitati. Kod es paceļu rūkys, tod ir juobyut mīram, i nikaidys runuošonys pa vydu. Parunuosim piec mieginuojuma. Disciplinai ir juobyut.” Dorbā ar bārnim kai školu stuņdēs, tai i interešu izgleiteibā, kur Ainārs voda zānu vokalū ansambli i pyrmsškolys vacuma bārnu grupu, „juobyut stingreibai lelai i respektam pret pedagogu, i piec stuņžu ir juobyut ari, kai es sovim puišim soku, čomam. Juoatrūn tī rūbeži.” Dorbs ar cylvākim kai īdvesmoj, tai ari nūgurdynoj voi izsmeļ, tok Ainārs muzykā atrūn pīpiļdejumu. „Koncerti ir muns energejis lādeņš, skateituoji, kuri ir koncertūs. Ka tu redzi, ka cylvākim ir patics tys, kū jī ir dzierdiejuši voi redziejuši, ir taida gondarejuma sajiuta. Gondarejums ir muna leluokuo mīra ūsta. Ka koncerts eistyn ir izadevs, tod manī īsatuoj mīrs. Gondarejums ir muns leluokais mīrs.” Aināra nūvieliejums svātku laikā: „Atrast mīru. Prīcuotīs par mozom un vīnkuoršom lītom. Aicynoju katru sagaideit tū mozū Zīmyssvātku breinumu, jis nūteikti atīs, tikai jis ir cīši juogaida.”    

Veličko (Veļičko) saime kaidu šaļti dzeivuojuse Reigā, niu jau dasmytū godu jī dzeivoj Rēzeknis nūvoda Drycānu pogostā – dirigents, varganists i školuotuojs Juoņs Veličko (Jānis Veļičko), Drycānu bibliotekys vadeituoja, podologe Ineta Veličko i jaunuo paaudze – Evelīna, Roberts i Ādams. Saimē vysuvaira zynomais ir Juoņs, kurs kai magnets školuos ap sevi puļcej bārnus i voda korus. Jis struodoj par školuotuoju Latgolys Muzykys i muokslys školā Rēzeknē, taipat Rēzeknis suokumškolā voda zānu kori „Vokālā iedvesma”, kas XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku koru konkursa finalā sajēme kai zalta diplomu, tai ari 1. vītu B grupā zānu koru konkurencē. Novembra vydā Juoņam daškierta Latvejis Universitatis bolva „Latvejis goda školuotuojs” kategorejā „Kulturys i muokslys školuotuojs”. Saruna ar Veličko saimi par muzykalajom tradicejom i Zīmyssvātku gaideišonys laiku. Juoņs soka, ka dzeivuot Latgolys laukūs – „tei ir breiveiba. Sevkurā breidī tu vari izīt uorā koč kū padareit.” „Jam vīnkuorši pateik bārni, i jī jiut, ka jis bārnus meiļoj, eistineibā jam ir tei labesteiba, kas bārnim taidu kai drūšeibys sajiutu roda,” tai Ineta soka par Juoņa spieju nūturēt bārnim školā disciplinu. Veličko saime kūpā dzīd kotru svātdīni bazneicā – „sātā kasdīnys režims ir cīši pīpiļdeits i tam eisti nav laika. Grybātūs, tok bārnim ir daudz vysaidu puļceņu, treneņu i tod vīneiguo īspieja ir svātdīne, kur mes eistyn ejom i kuplynojam Dīvu ar dzīduošonu,” stuosta Jānis. Tok ari kasdīnā lyugšonai jī vysod atrūn laiku: „Kotru reitu mums ir tradiceja nūskaiteit lyugšonu. Mes vysod asam pateiceigi Dīvam par nūdzeivuotū dīnu, vokorā pasokam paļdis, i nu reita mes prosom Dīva svieteibu veiksmeigai dīnai, lai vyss ir labi.” Ineta auguse Aglyunys pusē, juos sātā runuoja latvyski, bet pi babys – latgaliski: „Cikom baba beja dzeiva, tei volūda dzeivuoje ar mums. Tod studeju laiki…  Atsagrīžūt atpakaļ iz Latgolu, maņ koč kai organiski gribējuos byut kai sovejai. Atguoduoju bierneibu, maņ tik syltai ap sirdi palyka, kod atguodoju, kai es ar babeņu runuoju latgaliski, kai mes puotorus latgaliski skaitejom, maņ ruodejuos – es ari grybu. Maņ tik labi nasaīt, bet es runoju. Tu navari, lai volūda byutu loba, ka tu narunoj, kū vaira runuosi, tū lobuok.” Ineta ir suokuse vuiceitīs vargaņu spēli, muzyka i dzīduošona saimē ir pošsaprūtama. „Muziciešona ir taida jauka laika pavadeišona, atsalēgt nu kasdīnys. Es nazynu, kuram napateik muzyka. I ka tu pats muoki spēlēt i tev ir bolss, ka tu vari skaistai dzīduot daudzbalseigi, tei ir taida skaista atpyuta, tys kasdīnys dzeivē tū pelieceibu īkruosoj,” soka Ineta. Tyvojās Zīmyssvātki i Veličko saime vielej sagaideit snīgu i klusumu, nūdzīžūt ari dzīsmi „Meži svineigi klus'”.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par partikulu „ba”. Partikula „ba”, cyts vēļ soka „be”, pasaruoda kai atseviški, tai ari savīnuojumā ar cytim vuordim – bīži lītojam „kab”, tys ir „ka+ba”. Kab tu atītim! Kaba es zynuotu, es ba tev pastuosteitu. Vuordeņš „bo” pylda jau saikļa funkcejis. Vēļ ir interesanta partikula „gi”, kū lītoj Kruoslovys, Izvolta, Aulejis apleicīnē. Kurgi tu beji?

Paceplī atrosta seneja Naaizmierstulis gruomota, kas globuota nu asūšuos varys, niu tykuse pi jaunu vuoku – puorizdūta daļa nu Naaizmierstulis literaruo kruojuma „Lauku zīdi”. Naaizmierstule, eistajā vuordā Rozalija Tabine (1890–1965), ir latgalīšu dzejneica i bārnu rakstneica, pyrmuos latgalīšu dzejprozys autore i pedagoge. Struoduojuse par školuotuoju Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Aglyunā. Rakstejuse stuostus, literaruos puosokys i lugys, tulkuojuse ari literaturys klasiķus. Juos dorbi apkūpuoti divejūs kruojumūs: „Lauku zīdi”, kas izdūts 1934. godā, i „Dīva duorza pučeitis”, izdūts 1943. godā. Pa daļai puorizdūtuo Naaizmierstulis kruojuma „Lauku zīdi” idejis iniciatore i projekta virzeituoja Inta Brokāne-Vilcāne i Aglyunys bibliotekys vadeituoja Ināra Valaine stuosta par Naaizmierstulis personeibu, dorbim, ticeibu Dīvam i dzymtuos zemis mīlestību. Grafu Moļu muižā vuiceja kolpu bārnim raksteit i laseit, „grafīne aizsyuteja meitini papyldynuot zynuošonys iz klūsteri. Tī jei ari dabuoje sovu literarū pseidonīmi Naaizmierstule, kam audzynuotuoja vysom meitinem lyka puču vuordus,” stuosta Ināra Valaine. Intys Brokānis-Vilcānis vysa Brokānu dzymta īt nu Muokūņkolna, jei nūpierkuse tamā pusē sātu i atroduse Naaizmierstulis gruomotu: „Ka nabyutu atroduse gruomotu, tod ari nazynuotu eistyn Naaizmierstulis viesturi. Tāvs maņ beja lels puosoku stuosteituojs, kurys es puorstuotu sovim bārnim i mozbārnim, tok nikod nazynuoju, nu kurīnis puosokys guojušys, tāvs saceja, ka jam stuostejuse baba i tai tys iz prīšku guoja. Kod atrodu Naaizmierstulis gruomotu i īraudzeju, ka tī ir taišni tuos puosokys, kū maņ stuosteja tēte. Tuos ir Naaizmierstulis raksteituos puosokys, tys beja pyrmais impulss – beidzūt asu atroduse. Saprotu, ka tei ir vierteiba, tū vajag dūt tuoļuok cylvākim.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „skatīties”. Pamata vuords: vērtīs, apsavērt. Verūs lūgā, verūs gruomotā. Austrumlatgolā ir cyts vuords – tiemēt. Pasaver voi patiemej.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „mits” i „mīts”. Tys ir vīns nu vuordu, kas izsauc ari komiskys situacejis storp latgalīšim i baļtīšim. Mīts ir tys, ar kū var izdzonuot. Mits ir kaida napatīseiba, izdūmuojums, fantazeja.

Saruna ar vīnu nu latgalīšu literaturys autoru, postmodernisma patriarhu Oskaru Seikstu par juo jaunū gruomotu „Apredzeibys. Afflatys”, kas tulkuota ari angliski. Vysā dreiži gruomotu varēs skaiteit škārsteiklā, tok kluotīnē interesenti ar jū varēs īpasazeit literari muzykalajā Andrejdīnys pasuokumā, kas itūgod nūtiks 28. novembra vokorā Lūznovys muižā. Jaunajā Oskara Seiksta kruojumā varēs atrast pādejū diveju godu laikā pīraksteitū, „kū sevī sajuts, atkluojs i verbali nūdefiniejs pats sev voi tekstā,  nūformuliejs tikai deļ tuo, lai pastuosteitu par tū, ka spiejis bez vuordu ūtram pasaceit, mes asam pa lelai daļai pagaisynuojuši.” Oskars Seiksts soka – niu ir puorpiļneibys laiks, kod vysa ir par daudz. „Maņ drusku pītryukst vyspuseigu, analitisku, dziļu skatīņa, viertiejuma analizis par tū, kas nūteik, i par tū, kas nanūteik.” Kotram pošam sevī juomeklej leidzatbiļdeiba, kas kūpumā sasakruoj, tys ir pilīņs nu kotra. „Breiveiba ir vysuleluokuo atbiļdeiba, kū cylvāks voi tauta ar sovu breiveibu īsuok.” „Ar kū mes aizpyldom dūmu telpu? Ar kū mes aizpyldom pošu svareiguokū, kas cylvākam ir dūts, tei ir dūmys breiveiba. Kam mes atdūdam sovys dūmys? Voi mes juos atdūdam naudys peļneišonai, voi kai lobuokā omotā tikt. Ar kū mes aizpyldom dūmu telpu, tys ari atškir cylvākus na jau tikai nu lūpeņa, bet varbyut ari nu tuo, kū mes projicejam kai cytpasaulīšus. Just i dūmuot dūts tikai cylvākam. Varbyut itys byus leluokais izaicynuojums tim, kas piec muoksleiguo intelekta raudzeis radeit muoksleigū dvēseli.”

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleja 1920. gods 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu vērēs jau agruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik dabuoja vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys. Svietejūt Latvejis vaļsts svātku laiku, par vaļsts izveidis apstuoklim i cylvākim, kuri tūlaik stuovēja kluotyn, par Latgolys politikim i politiskajom partejom Satversmis sapuļcē – kaidys beja jūs īceris, padareitais dorbs, klaidys i politiskuos intrigys, saruna ar viesturis doktorantu Arni Slobožaninu, RTU Rēzeknes akademejis asociātū profesoru i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski i viesturis doktoru, Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhiva vodūšū pietnīku Jāni Šiliņu. Jānis Šiliņš atzeimej, ka politiskais process Latgolā jau nasasuoce ar Satversmis sapuļcis vieliešonom 1920. godā, parteju i politiskūs grupu diskusejis aktivi suoce atsateisteit jau 1917. godā, i vēļ piec tam par daudzom lītom streidējuos, i tūs diskuseju i streidu rezultatus var redzēt tuo laika Latgolā. „Kars vysuvāluok beidzēs Latgolys teritorejā, Latgola vysuvaira cīte Naatkareibys kara laikā, komunistu režims ir bejs vysugaruok i ar vysupūstūšuokajom sekom Latgolā, i Latgola ir cīši daudzveideiga īškeji – kai etniskajā, tai religiskajā ziņā. Tūs lyuzuma vītu ir cīši daudz i vysaidu, i skaidrys, ka ari idejis atteiceigi ir vysaidys, jemūt vārā gryutūs apstuokļus, ari vysai radikalys.” Kod 1920. gods pavasarī ļauds guoja vēlēt Satversmis sapulci, vālātuojim vysuaktualuokais beja zemis vaicuojums. „Piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys, Latgolys saimnīciskuo atpaliceiba palyka cīši radzama, i tys beja pamatvaicuojums. Agraruos reformys lykums, poša reforma, sādžu likvidiešona, zemis tryukuma nūviersšona. I redzim ari presī – tī vaicuojumi, kas mums ruodīs aktuali – volūda, pašpuorvaļde, tys ir viņ trešajā, catūrtajā ci dasmytajā vītā, pyrmais ir budžeta sadalejums par lobu Latgolai, tī vīdūkli dalejuos, tok kūpumā poziceja beja vīnuota,” stuosta viesturnīks Vladislavs Malahovskis. Politiskuos intrigys beja ari tymā laikā, bez jūs naiztyka, pastreipoj Arnis Slobožanins. „Kaidi forši lozungi beja tymā laikā: Myusu pošu īriedni myusu zemē! Vyss pa latgaliskam! Tok pats golvonais sauklis beja: „Zemnīkam tikpat daudz zemis, cik muižinīkam!””

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i juo muzykys albumu „Breineiguo nosta”, kas izdūts 2017. godā. „Vinsents ir vuorda teišā nūzeimē taids vīneigais eistais Latgolys dzīsminīks vysuos vysulobuokajuos izpratnēs, kū viņ varu īsadūmuot. Dzīsminīka muoksla, klausūtīs tū albumu, gitara ar bolsu skaņ tik vīnuoti, tik sovpateigi, i vīna nu ūtrys naatdolami. Vinsents Kūkojs skaita, ka dzīsme ir paveikuse sovu tod, ka jei ir lykuse klauseituojam aizadūmuot. Skaists, apbreinojams dorbs, ari nūsaukums – „Breineiguo nosta” – ir nosta, tei ir miseja, kū jis dora, bet jei ir breineiga,” tai albumu viertej Sovvaļnīks. „Albums ir unikals taidā ziņā, ka tys nav tipiskys latgalīšu muzykys variants. Tī ir interesantys, narakstureigys, koč kaidys stabuleitis, kas atguodynoj koč kaidus amerikaņu indiaņus i kolnu atmosferu, i pat kaidi latiniskī ritmi, gitarys, kas par reizi roda interesantu kontrastu,” tai Silvestrs.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.   Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „piedod”. Latgaliski, prosūt pīdūšonu, lobuok saceit „atlaid!” Atlaid, ka es tai izdareju! Atlaid, Pīter! Atlaid, Juoņ, nu, na tai nazkas. Atlaid mums myusu poruodus! – kod skaitom lyugšonu „Tāvs myusu”.

Aigars Runčis ir grupys „Borowa Mc” liders i latgalisko raidejuma „Kolnasāta” pyrmais vadeituojs. Turpynojūt svieteit Latvejis Radejis 100. godadīnu, saruna ar Aigaru par latgalīšu volūdu radejā, latgalīšu muzyku, kai ari par inovaceju i tehnologeju izmontuošonu latgaliskajā. Aigars atguodoj, ka vodūt „Kolnasātu”, beja dikusejis par tū, kai lobuok runuot latgaliski, tod jam atskaitis punkts vysod ir bejs sovs tāvs. „Maņ pošam kai raidejuma vadeituojam, beja cīši svareigi, i maņ tys beja atskaitis kriteries, voi mani saprūt muns tāvs i kotrys vīnkuoršs Latgolys īdzeivuotuojs, ka jis dzierd – re, Latvejis Radejā skaņ latgaliski, tī cylvāki runoj dzeivā, dinamiskā, takūšā volūdā.” Grupa „Borowa Mc” pārnejā godā svietēja 20 godu jubileju, itūgod izdavuši jaunu dzīsmi „Mīļoj”, i Aigars atkluoj, ka tys ir stuosts par vysuskaistuokū meitini piec divdesmit godu. „Mes vysi augam, atsateistam, dabojam jaunu pīredzi, bet aizviņ tei mīlesteiba ir ari piec divdesmit godu. I ar tū dzīsmi mes gribiejom poši sev i cytim atguodynuot, ka bīži saceit „mīļoj” ir skaistuokī vuordi, kū mes varim saceit.” Aigars pats roksta ari dzīšmu tekstus, i jis skaita, ka lobai dzīsmei teksts i volūda ir cīši svareiga, kab uzrunuotu klauseituoju. „Ka dzīsmis pavadejumā cylvāki krota golvu ci poši krotuos, tod dzīsme jūs ir uzrunuojuse, sasnīguse, i tys ir pats golvonais. Volūda i vuordi ir primari vēļ vīns instruments, kas teik spālāts dzīsmis laikā. Piec tam ir ziņa, kū ar tū tekstu gribi pasaceit, nūdūt kai teksta autors. Vysapyrms dzīsmei ir juoskaņ, i tam tekstam ir juoskaņ labi kūpā ar dzīsmem. Tys ir pats svareiguokais.” Aigars soka, ka juoīt laikam liedza, pasaruoda jauni vuordi, ari anglicismi, volūda atsateista, tū navar īkapsulēt, „bet svareigi, lai tev ir ari pīteikūši boguota dzymtuo volūda, lai tu jamā vari izasaceit.”  Kab latgalīšu muzyka i volūda atsateisteitu iz prīšku, Aigars Runčis aicynoj runuot i raksteit lobu muzyku. „Grybātum aicynuot, īdrūsynuot myus vysus vīnkuorši runuot latgaliski kasdīnā. Ka volūda ir dzeiva i kluotynasūša, jei namiers, jei nikur napaliks, jamā suokumā saprass, piec tam runuos ari myusu bārni, i tai tys ari nūsadūs i atsateisteis tuoļuok.” Aigars Runčis kasdīnā struodoj kai biznesa izaugsmis dīnasta direktors telekomunikaceju uzjāmumā i ir puorlīcynuots, ka Latgolā ir daudz veidu, kur īvīst inovacejis, kur ir daudz kū automatizēt, vystik tyvuokajā laikā muoksleigais intelekts naaizstuos rodūšū procesu i muzyku turpynuos radeit eisti cylvāki.

Latvejis Radejai 100. Latgalīšu volūda radio ēterā ir jau trešdaļu godu symta. Pylnvierteigi tū radejis ēterā īnese kaids aizrauteigs latgalīts, radejis žurnalists i programu vadeituojs Bronislavs Spridzāns (1941–2014). Taišni jis veiduoja latgaliskū raidejumu „Latgolys Vuords”, kas da šam ir vysilguok skaniejs Latvejis Radejā, kur nu 1989. goda 2. apreļa da 2012. goda 11. oktobra dažaidūs kanalūs skanēje juo veiduotuos reportažys nu Latgolys i sarunys ar latgalīšim. Par ilggadejū Latvejis radejis žurnālistu, raidejumu vadeiduoju i redaktoru  Bronislavu Spridzānu, juo gataveitajim raidejumim latgalīšu volūdā i latgalīšu volūdys kaisleibu raidejumā stuosta juo dzeivisbīdre Biruta Eglīte i meita Aija Spridzāne. Latgaliskais raidejums „Kolnasāta” ēterā skaņ jau 13 godus – nu 2012. goda 20. oktobra. Par ituo raidejuma pyrmsuokumim stuosta profesore Lideja Leikuma i raidejuma pyrmuo produceņte Daira Zīle.   Latvejis Radejis pyrmuo regionaluo studeja Latgolā dorbojās jau dasmytū godu. Ar tuos izveidi Rēzeknē na viņ raidejums „Kolnasāta” puorsacēle nu Duoma laukuma Reigā iz Latgolu, kur niu tū gatavej jau cyta veiduotuoju grupa, bet Latvejis Radejis ēterā ir suokuši skanēt ari cyti raidejumi latgaliski, ari ziņuos ci kulturys programuos latgalīšu volūda skaņ aizviņ bīžuok, ite kotru godu teik raksteits ari diktats latgalīšu rokstu volūdā, i kūpā ar bīdreibu „Volūda” izveiduoti vairuoki radejis teatra lasejumi latgalīšu volūdā. Par tū, kai mainejīs latgalīšu volūdys svors ar Latgolys studejis īīšonu Latvejis Radejā, raidejumā stuosta studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lītuot skaitļa vuordus.  Par pīmāru, ūtrys, trešs, divejūs, trejūs. Kai lobuok – ūtrais ci ūtrys, trešais ci trešs, divatā ci divejūs, trejatā ci trejūs? Var lītuot ari vacuos formys: ūtrys, trešs, catūrts, divejūs, trejūs, četrūs. Latgalīši var pa vacam saceit ari ar nanūteiktū golūtni, dūmuodami lelu nūteikteibu, taitod trešs dāls.  Mes īmam divejūs. Itū dorbu mes dorom trejūs, a ka četrūs, tod pavysam labi. Tikai pīktu klasi asmu pabeidzs, a jau gudrys skaitūs.

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz Latvejis Republikys civillykuma pījimšonu 1937. godā, reakceju nu latgalīšu i juo liktini iz prīšku.  „Nasaverūt iz tū, ka nu Latvejis Republikys pasludynuošonys, Naatkareibys kara i Satversmis izstruodis beja paguojušs vaira nakai 15 godu, tik piec Ulmaņa apvārsuma 1937. godā vysa Latveja suoce dzeivuot, īvārojūt vīnu civillykumu. Da tuo Kūrzeme, Vydzeme i Latgola dzeivuoja kotra piec sovu lykumu, i tys, saprūtams, radeja zynomu haosu.”

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosts ir pīpiļsāta, padsmit kilometru nu Rēzeknis. Santa Ostaša jau 10 godu ir Ūzulainis tautys noma vadeituoja, vysaidu kulturys pasuokumu organizatore, ari uzjiemieja i daudzbārnu muote, tok Santa planavoj kai sovu dorba, tai i breivū laiku. „Kū vaira dori, tū vairuok gribīs. Es navaru atsasēst i ilgi sēdēt bez kaida dorba. Prūtams, ir breivdīnys, kod tu eistyn gribi kaidā cytaiduokā veidā pavadeit laika. Ari tei atpyuta ir saplānuota, lai vīnkuorši nav juovalk kači aiz astis. Kod esi drupeit atsapyuts, golva ir breivuoka, otkon, es smejūs, ka „tarakani sīvītis golvā nikod navar dzeivuot bez dorba” – itū citatu maņ pasaceja keramike Maija Gailuma, i es piļneigi pīkreitu. Tod suocās rūseiba otkon ar jaunom idejom. Vīna ideja pīvalk ūtru. Tu sateic īdvesmojūšus cylvākus, īraugi koč kū skaistu, īsadvesmoj i gribi koč kū skaistu eistynuot. Tai tuos lītys ari sasavalk.” Ūzulainis pogosts sastuov nu 29 cīmu ci sādžu, nu kurūs divejis vītys ir vysuvaira apdzeivuotys – Bekšu cīms, kurā atsarūn Ūzulainis tautys noms, i Pleikšņu lelcīms, kas atsarūn taišni pi poša Rēzeknis piļsātys rūbeža, i Santa redz, ka pogosta pasuokumi, kulturys dzeive juoveidoj naviņ Bekšūs, bet ari Pleikšņu kolnā. „Pyrma četru godu roduos ideja, ka Pleikšņūs ir tik šmuka, ainaviska vīta, nu kurys redz vysu Rēzeknis piļsātu i cīši lelu daļu nūvoda, ka tai vajag daškiert eipašuoku nūzeimi. Iz tīni ir guojuši, i vēļ arviņ īt daudzi puoreiši iz randenim, daudzim nu itūs puoreišu jau ir bārni i mozbārni. Tei jau ir vīta ar stuostu i legendu. Kod mes suocem pyrmū pasuokumu veiduot, itaidu puoreišu tymā pasuokumā atsaroda ni vīns viņ, kurs atguoja taišni ar taidu kai breinuma sajiutu – itei ir myusu īpasazeišonys vīta. Mes suocem ar Pleikšņu kolna svātkim. Trešajā godā Pleikšņu kolnā uztaisejom dzejis dīnu „Gulguošonu”. Maņ vajag tikai impulsu. Es lobpruot asu par vysom iniciativom i aktivitatem.” Santa kulturys pauokuma sagataveišonā īsaista vysu komandu i reizem īrūbežuotī leidzekli veicynoj rodūšumu. „Mes asom moza ryukeišu komanda, bet cīši forša, tamā ziņā, ka cyti jam psihologus, kab salīdeitu komandu i vysaidus tīmbildingu pasuokumus veidoj, mums tī tīmbildingu pasuokumi pamatā veidojās tymūs breižūs, kod mes izdūmojam, ka vajag radeit jaunu nūformiejumu, bet lai tys naprosa lelys izmoksys. Mes asam radiejuši fantastisku egļu čīkuru sīnu, asam ītārpuši vysu kulturys nomu smylgu rūtuos, vīnu godu asam nu bārza tuošu radejuši muokslys dorbus. Mes spielejamīs ar dobys materialim tai, kai vacī floristi muoceitu, i mes rodam cīši skaistys lītys, reizē mes tymā laikā sasalīdejom, rodūt koč kū cīši skaistu.” Santa lepojās ar pasuokumim, kuru idejis suokušuos Ūzulainis pogostā, tok aizguojušys jau ari iz cytom vītom. „Mes asam uztaisejuši pyrmū pierts festivalu Latgolā. Cytūs godūs redziejom, ka cytuos Latgolys vītuos pasaruoda leidzeiga tipa pasuokumi. Mes asam īdybynuojuši ari senioru klubu saliduojumus Rēzeknis nūvodā. Mums pateik ari byut atraktivim – pi myusu ir nūtics pyrmais augstpapiežu kūrpu skriejīņs Latgolā, kas paguojušā godā svinēja sovu pīcu godu jubileju. Veramīs, ka kaimiņu nūvodim ari myusu ideja cīši pateik, tai ka forši byut īdvesmuotuojam i forši byut pīmāra ruodeituojam. Latgaliskuos īvierzis pasuokums „Latgalīšu olimpiade ci čangaļu saliduojums” ari ir rodīs pi myusu.”  

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, i turpynojūt tradiceju, ari itūgod kotrys gribātuojs diktatā ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Deveitais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 18. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā byus nūsaverams Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Ituo gods diktatā Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina skaiteis speciali diktatam topušū Evijis Piebalgys miniaturu par maizi. Teksts latgalīšu rokstu volūdā radeits, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs nūsacejumus. Kod diktats byus izskaniejs, tekstu varēs puorbaudeit portalūs lakuga.lv i LSM.lv. Latgalīšu volūdys diktata raksteit grybātuoji tekstu var raksteit tīšsaistis formā, ka ir gribiešona, var īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: http://ej.uz/LTGdiktats2025     Diktatu latgalīšu rokstu volūdā organizej latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeja, bet atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds. Vaira dazynuošonai: https://www.lakuga.lv/2025/10/14/deveitaja-diktata-latgaliski-aicynuos-izgarsuot-latgolys-maizis-stuostu/    

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau deveitais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina, kura piec diktata stuosta par latgalīšu volūdys kluotyn byušonu juos kasdīnā. „Maņ ir svareigi, kab byutu, kab napagaistu tei volūda i vyss.” Kristīne ir naviņ Daugovpiļs teatra aktrise, bet ari teatra pedagoge divejuos Daugovpiļs školuos, tulkuotuoja, vairuoku libretu, dzīšmu tekstu i muzykys autore, ir struoduojuse ari kai školuotuoja. Jai pošai, rokstūt diktatu latgaliski, byutu juopadūmoj, kai pareizi vīns ūtrys vuords juoroksta, tok jei rauga uzlobuot kai sovys latgalīšu volūdys prasmis, tai ari paleidz kolegim teatrī i bārnim školuos. „Lauku bārni Latgolā saprūt vaira nakai piļsātys bārni, i nu tuo var saprast, ka sātā runoj latgalīšu volūdā, bet piļsātā mozuok ir tei sapratne, eipaši Daugovpilī, kur drūši viņ vairuok izmontoj cytu volūdu saimis sarunuos, i latgalīšu volūda jim ir pavysam kai svešvolūda. I leidz ar tū, mes tū redzim, ka taišni Latgolys laukūs ir tī bārni, kas zyna, partū ka jī skrīn i soka: „Oi, es itū vuordu zynu, kas tys ira, es varu paleidzēt!” Breineigi, tai mes kūpā ar bārnim pietejam latgalīšu volūdu, kaida jei ir.” Daugovpiļs teatrī godā vysmoz divys izruodis īstudej latgaliski – vīnu bārnim, vīnu pīaugušajim, leluokais akteru pulks ir nu Latgolys, i latgalīšu volūda teatrī skaņ vysā daudz. „Niu es pabeidžu tulkuojumu Eiripida „Hekubei”, tai ka izmontojam dīzgon. I maņ prīca, ka teatrī kolegi runoj latgalīšu volūdā. Daugovpiļs teatrī mes runojam, i tī, kas namuok, tī vuicās, kai soka: nasam tū volūdu pasaulī.”  

Nautrānu pogosts Rēzeknis nūvodā zynoms ar apdzeivuotū vītu Rogovka, nu kurīnis guojuši daudzi latgalīšu kulturys, sabīdriskī darbinīki, literati i cīši aktivi cylvāki. Rogovkīši sataisejuši īvārojamūs cylvāku sarokstu – symtu personeibu, kuruos ir davušys sovu īguļdejumu kai Latvejis vaļsts izveiduošonā, tai kulturā i cytuos jūmuos, par pīmāru, muokslys zynuotnīks Juoņs Pujats, literats i muokslinīks Ontons Kūkuojs, vairuoki Saeimys deputati, latgalīšu volūdys kūpieja školuotuoja Veronika Dundure i vēļ cyti, taidu ir daudz. Niu Nautrānu kulturtelpa Latvejis kartē īzeimāta kai eipaša kulturtelpa. Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts kotru godu teik papyldynuots ar vysaidom kulturys tradicejom, kas ir byutiskys Latvejis kulturys montuojumā. Itūgod saroksts papyldynuots ar sešim jaunim elementim, jūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Par namaterialū kulturys montuojumu vaļsts i lokalā lieminī, par Nautrānu kulturtelpu saruna ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuovi, Latvīšu viesturyskūs zemu eksperti Martu Dziļumu, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organizatoru Ingu Viguli, i kartografi Andru Zubko-Melni. Inga Vigule soka, ka pats vierteiguokais nu Nautrānu kulturtelpys dasaceišonys montuojuma sarokstam ir sovys kūpīnys spāka, sovu atškireibu, sovu rakstureigūs eipašeibu apsazynuošona – „Mes īraudzejom, cik mes asam boguoti, cik daudz vēļ ir kū pieteit, saglobuot i nūdūt cytom paaudzem, i daudz mes varim dareit iz prīšku.” Andra Zubko-Melne izsver: „Kotrā vītā ir sova boguoteiba. Ka mes gribim saglobuot sovu sovpateibu, ka gribim atteisteit sovu vītu, kurā dzeivojam, tod ir svareigi suokt ar inventarizaceju, kas mums ir, i nūspraust mierkus, iz kū mums tīktīs. Cytaiž mes varim lepuotīs ar vacim laurim i niu nadareit nikuo, i pazaudēt vysu, kas ir bejs. Jebkurai vītai, kura sevi apsazynoj, ka jim ir, ar kū lepuotīs, ir, iz kū tīktīs voi saglobuot tū, kas ir, vysu var izdareit, vajag tik suokt.” Kab poši i cyti vaira dazynuotu par Nautrānu kulturtelpys viesturi i vierteibom i juos styprynuotu, oktobrī i novembrī, sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda”, rogovkīši reikoj lekceju cyklu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „lielīties". Kuoleitīs, cytur ari kvāleitīs. Kod grib nūvērtēt cylvāka, tod soka „teikt" — ka esi peļnejs, lai teic tevi ļauds!  

Raidejumā „Kolnasāta” suocam jaunu rubriku „Muzykys žvyrs” par latgalīšu muzykys īrokstim. Jū veidoj muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs, kuram ir ari sovs raidīroksts par smogū muzyku „Metālkāsts”. Jaunajā rubrikā juos veiduotuoji apsavērs, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā byus vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”  Pyrmajā rubrikys „Muzykys žvyrs” apsavieršonā Sovvaļnīks i Silvestrs runuos vaira par grupys „Green Novice” albumu „Padebeši” (izdūts 2014. godā). Ar slapanim viestejumim īkodāts latgalīšu metalmuzykys styurakmiņs, kas īraksteits vacajā „Pepsi" ryupneicā.

Dzieržūt vītvuordu Jersika, izreizi pruotā īt 13. godu sytmta dyžanuo latgaļu kieneņvaļsts Daugovys krostā i vaļdinīks Vysvolds. Vīns nu leluokūs piļskolnu Latvejā ir Jersikā. 300 godu ite bejuse Caragrada, tik piec tam dūts nūsaukums Gercike – Jersika. Dzelzceļš i staceja viesturyski ir jersikīšu dzeivisveids. Kaidi vēļ nūstuosti dzeivoj vītejūs ļaužu atmiņā, cik daudz nu kieneņvaļsts laika līceibu vēļ niu var atrast, i kas Jersiku myusdīnuos dora boguotu, tū raugam īpazeit iz vītys, turpynojūt braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu. Itūreiz gastejom Leivuona nūvoda Jersikā i sarunā pīsadola Jersikys kulturys noma vadeituoja Dace Jankovska, pensionare Ina Smelcere, pensionars i viesturis entuziasts Jānis Zāģers, Jersikys kora dirigente Anita Gavare i folklorys pietnīks Jānis Daugavietis.  

Dzieržūt vītvuordu Jersika, izreizi pruotā īt 13. godu sytmta dyžanuo latgaļu kieneņvaļsts Daugovys krostā i vaļdnīks Visvaldis. Vīns nu leluokajim piļskolnim Latvejā ir Jersikā. 300 godu ite bejuse Caragrada, tik piec tam dūts nūsaukums Gercike – Jersika. Dzelzceļš i staceja viesturiski ir jersikīšu dzeivisveids. Kaidi vēļ nūstuosti dzeivoj vītejū ļaužu atmiņā, cik daudz nu ķieneņvaļsts laika līceibu vēļ niu var atrast, i kas Jersiku muysdīnuos dora boguotu, tū raugam īpazeit iz vītys, turpynojūt braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu. Itūreiz gastejom Leivuona nūvoda Jersikā i sarunā pīsadola Jersikys kulturys noma vadeituoja Dace Jankovska, pensionare Ina Smelcere, pensionars i viesturis entuziasts Jānis Zāģers, Jersikys kora dirigente Anita Gavare i folklorys pietnīks Jānis Daugavietis.

Vuocejā dzeivojūšuo latgalīte Sarmīte Trūpa stuosta par sovu debejis gruomotu „Melnais stārķis”, kurys darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā. Ar Sarmīti sasatykom juos gruomotys atkluošonys svātkūs Viļānūs.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus i tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „labu apetīti”. „Dīvs gaus! Dīvs gausyn! Ar gausu!” Tys nūzeimoj, lai iedīņs īt lobumā āduojom, lai āduojs daboj naviņ seita sajiutu, bet ari spāku.

Par uora dzīduošonu dobā i tuos akustiku, par uora dzīduošonys tradiceju puormontuošonu i styprynuošonu stuosta uora dzīduošonys apvuiceibu projekta Rēzeknis nūvodā i dzīšmu kūpys „Prīkam i spākam” vadeituoja Kristīne Zeltiņa.

Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau par gobolu radzama 18. g. s. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu muižys niu ir palykuse tik vīta, bet aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižinīku Bogomolecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau tymā laikā pasteriziejuši, deļtam varēja iļgi uzglobuot i eksportēt iz daudzom pasauļa vaļstim. Londonā 1903. godā Rozentovys pīnuotovys produkceja sajāmuse zalta medaļu. Maltys muzejā niu ir originaluos etiketis i pīna butelis ar uzrokstu „Rozentovo”. Turpynojūt tradiceju braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu, itūreiz gastejom Rēzeknis nūvoda Rozentovā, i ar vītejim ļaudim runojam par viesturi, dzeivi i volūdu. Rozentovīši nanūraun vuordim golūtnis, par pīmāru, kai Feimaņūs, Rozentovā runoj pylnim vuordim. Vītejī rozentovīši – muokslineica-grafike i Maltys viesturis muzeja kruojuma golbuotuoja Jana Indričāne, Maltys muzeja vadeituoja Silvija Pīgožne, socialuo darbineica Iveta Novika, rūtkaļs i rūtkaļu studejis „Dzeļi” izveiduotuojs i vadeituojs Rihards Ciblis, piertnīki Nellija Kiščenko i Andris Kiščenko, kurs ir ari profesionaluo pyušamū instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks i VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknis nūdalis vadeituojs – sasapuļciejuši aiz bazneicys duorza, sātys lapinē pi Kiščenko saimis. Nellija Kiščenko stuosta, ka „Bazneicys svieteiba īt caur deveņom sīnom, ka bazneicā svietej, tod nūsvietej vysus myusu gostus.” Sovpus Silvija Pīgožne zyna stuosteit vaira par ituos puses muižinīkim. „Pasaulī īvārojami cylvāki beja tamā dzymtā. Andžejs Bogomolecs, kurs ir dzims Rozentovys muižā, beja iz jahtys puorpeļdiejs Atlantejis okeanu i jis ir Pūlejā nacionalais varūņs.”  

XIII Latvejis Školu jaunatnis dzīšmu i deju svātku laikā raidejums “KOLNASĀTA” tīšraidē nu Latvejis Sabīdriskuo medeja svātku studejis Vērmanis duorzā, Reigā. Raidejumā runojan ar i par latgalīšim, par sajiutom i pīdzeivuotū svātkūs. Svātku studejā gostūs Preiļu Muzykys i muokslys školys akordeonistu orkestra vadeituojs Artūrs Savickis, Daugovpiļs Īspieju vydškolys džeza grupa “Lauku ielas diksilends” i vadeituojs Arnolds Grīnberts, Daugovpiļs deju ansambļa “Laismeņa” vadeituoja Diāna Soldāne, komponiste Laura Jēkabsone, horeogrāfe Lilija Lipora.

Turpynojūt tradiceju, braukt “Suprātkuos” iz kaidu nu Latgolys pogostu, kaba pasarunuotu ar vītejim ļaudim par volūdu, viesturi i dzeivi ite, šudiņ gastejom Rēzeknis nūvoda Rykovā. Jau 70 godus ite dorbojās etnografiskais ansamblis “Rikava”, kas ir vīneigais taids ansamblis Latvejā, kas veidoj etnografiskūs izvadumus, i taišni jī itūgod teik eipaši gūdynuoti storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica”, sajamūt Tradicionaluos kulturys izcileibys bolvu folklorā. Raudzeisim dazynuot, kai jim ite dzeivojās. Sarunā pīsadola: etnografiskuo ansambļa “Rikava” vadeituoja Aija Dundure, pyrmaškolys školuotuoja Velta Melne, pensionare Marija Degle, školuotuoja i dzejneica Līvija Liepdruviete, pensionare Lidija Kolmane, pensionare Antonina Stivriņa, pensionare i teicieja Marija Mičulīte, Kulturys dorbu organizatore Rykovys pogostā Inese Vērdiņa.

Turpynojūt tradiceju, braukt “Suprātkuos” iz kaidu nu Latgolys pogostu, kaba pasarunuotu ar vītejim ļaudim par volūdu, viesturi i dzeivi ite, šudiņ gastejom Rēzeknis nūvoda Rykovā. Jau 70 godus ite dorbojās etnografiskais ansamblis “Rikava”, kas ir vīneigais taids ansamblis Latvejā, kas veidoj etnografiskūs izvadumus, i taišni jī itūgod teik eipaši gūdynuoti storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica”, sajamūt Tradicionaluos kulturys izcileibys bolvu folklorā. Raudzeisim dazynuot, kai jim ite dzeivojās. Sarunā pīsadola: etnografiskuo ansambļa “Rikava” vadeituoja Aija Dundure, pyrmaškolys školuotuoja Velta Melne, pensionare Marija Degle, školuotuoja i dzejneica Līvija Liepdruviete, pensionare Lidija Kolmane, pensionare Antonina Stivriņa, pensionare i teicieja Marija Mičulīte, Kulturys dorbu organizatore Rykovys pogostā Inese Vērdiņa. Rykovīši etnografiskūs izvadumus veidoj jau nu 1958. gods, kod režisore Marga Tetere īdrūsynuojuse tū dareit – caur tradicejom i dzīsmem, kas pīraksteitys nu Rykovys teicieju. Vyss montuojums beja dzeivs, tai ari suocēs, soka Aija Dundure: „Pyrmais beja kuozu cyklys – aizdzereibys, vaiņuka veišona, kuozys Latgolā, tod jau aizguoja vyss – krystobys i tolkys, vysaidi sadzeivis izvadumi. Mums montuojumā ir taidys būrtneicenis, kū mes sasīnam i saucam par maizis kukuleišim, kur Teklys Teicānis i Janīnys Mičulis apraksteita tradiceja, kai beja, kai dzeivuoja, kai dareja, kas apvīnoj vysys tradicejis – kai mutvuordu montuojumu, dzīsmis, tai dorbareikus, apgierbu. Mes vēļ daudzi asam pīdzeivuojuši bierneibā pi sovu babu i krystamuošu kai vušku cierpšonu, kalieju darbus, tai rudzu i sīna pļaušonys, svīksta neišonys, mes vēļ tū atguodojam.” Rykovys volūdys izrunai ir rakstureiga dzīdūšuo intonaceja. Bet niu Rykovā jau ir sasajaukuse ari cytu vītu izruna – Bykova kluotyn daīt, Viļāni i Drycāni, sīvītis īsapreciejušys i atnasušys leidza ari sovu volūdu. „Ka volūda ir dzeiva, tod jei sasajauc, gribim mes tū voi nagribim,” tai Līvija Liepdruviete. Večerinkys Rykovā bejušys pi Žogotu tylta, zam Stiureņu veitūla, vēļ pret Brišku zam veitūla ļauds puļciejušīs, kod muzykants siediejs gruova molā, a ļauds iz ceļa doncuojuši. Turpynoj Antonina Stivriņa: „Niu nasaprūt, kai varēja docuot iz lelceļa. A kaidi beja agruok lelceli – ceļš nabeja granti redziejs, beja tikai zemis ceļš, i ceļa vierss beja apaudzs ar mozu zuoleti. Tikai pa ceļa molu apmāram 50 cm stidzenis, kur zuole naauga, kuojom guojieju beja daudz, cylvāku beja daudz, iz bazneicu guoja, vysur. Vysi kuojom guojoem kai zūstenis vīnā ryndā. I zuolis nabeja iz poša ceļa vyda, kur zyrgu roti brauce, a cytur iz ceļa beja zuoleite. I vysod duoncuoja iz ceļa, i cīši daudz dzīduoja.” Pādejā laikā Rykovā ir atsagrīzuši cylvāki, kuri pierk sātys, dzeivūkļus, ir saimis, kur bārni pīdzymuši. „Rykovā vyss byus labi, dzeive īs iz augšu,” nūsoka Līvija Liepdruviete.  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „ņemt". tu jem jis jam mes jamam jius jemit

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „ņemt". tu jem jis jam mes jamam jius jamat pavielē: lyudzu, jemit!

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu zūste.

Itūbreid izdzeivojam energetiski pīpiļdeitū Juoņa dīnys laiku — astronomiskī Vosorys saulgrīži ir 21. junī, sovpus Juoņa dīna 24. junī. Itūreiz runuosim par Vosorys saulgrīžim i tū, kai tūs svieteit — kū i deļkam dareit voi nadareit. Jau vairuokus godus Rēzeknis nūvoda Viļānu pusē Vosorys saulgrīžu svieteišonu kai plotuokam interesantu lūkom, tai poši sovai saimei, rodim i draugim reikoj tradiceju zynuotuoji Inga i Andris Stafecki, kuri daleisīs ar mums sovā pīredzē i zynuošonuos.

Nu 26. da 29. juņam Latvejā nūtiks Storptautiskais folklorys festivals „Baltica”. Itūgod 35 dažaidūs koncertūs, sadzīduošonys i sadoncuošonys pasuokumūs, meistarklasēs i darbneicuos, stuostu vokorūs varēs īpazeit i baudeit latvīšu volūdys boguoteibu i daudzveideibu. “Paceļt sovu pošapzini, iztaisnuot mugurkauli, ka volūda vysaiduos izpausmēs ir myusu pošu daļa. Mes poši asam atbiļdeigi, lai jei skaņ.” Taišni volūda ir ituogods festivala tema, deļ tuo šudiņ gostūs latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, latgaliskuos kulturtelpys vierzeituoja, 13.Storptautyskuo folklorys festivala „Baltica” muokslinīciskuo vadeituoja i temys idejis autore Edeite Laime. „Niu ANO ir izsludynuojuse pyrmīdzeivuotuoju volūdu desmitgadi. Latvejā mums ir īspieja izceļt lībīšu stuostus. Taipat ari napaseņ ir pījimts Latvejis viesturiskū zemu lykums, kas ari izlīk kai aizdavumu, eipaši pošvaļdeibom i valstij, dūmuot par tū, kai kasdīnys volūda, kas mums ir Latgolā – latgalīšu, lībīšu, pasaruoda,” Edeita izsver, ka taišni folklorā volūdys dažaideiba i izlūksnis ir cīši labi jiutamys i dzeivys cauri laikim ari šudiņ. Ir cīši daudz veidu, kai atkluot volūdu.„Latvejā varam svinēt i prīcuotīs par tū, kas mums vēļ ir, deļ tuo ka ūtra teņdence ir taida, ka tuos dažaideibys palīk arviņ mozuok. Arviņ mozuok kaids runoj izlūksnēs, arviņ mozuok sovpateibu dzieržam nu bārnu. Leidz ar tū pasaulī itys ir taids lobs breids, kod pasaulī i Latvejā mes aktualizejam volūdu gon lykumu vierzīnī, gon ari folklorys.” Latgalīšu volūda ir juos volūda sadzeivē, dorbūs i taipat jei vēļ arviņ turpynoj tū izzynuot i pieteit. „Mes ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda” paguojušajā godā, kod beja izsludynuots folklorys festivala „Baltica” temu konkurss, pīsacejom temu volūda. Tei ir myusu kasdīnys līta, par kuru mes dagom, bet ari pošai, asūt aktivai folklorys lauceņā, dzīžūt i ari vuicūtīs, arviņ vaira maņ ruodejuos, ka volūda i tuos dažaideiba ir tys, kū taišni folklorā mes arviņ vēļ vaira varim pīdzeivuot.” Latgola jau tradicionali festivalā ir plotuok puorstuovātais regions, veidojūt trešū daļu nu vysu folklorys nūtikšonys daleibnīku, itūgod tī byus  87 kolektivi ar 1030 daleibnīku. Itūgod Storptautyskais folklorys festivals „Baltica” nūtiks Reigā, Siguldys nūvodā, kai ari festivala nūslāguma dīnā, 29. junī, aicynuos iz Latgolu – Daugovpili. Gatavejūtīs festivalam „Baltica” Edeite gastejuse pi vairuoku folklorys kūpu, par pīmāru, pi folklorys kūpys „Artava” Ūgrē, itū sasatikšonu jei poša sauc – koč pa latgaliskam vuordeņam. 1991. godā Ūgrē tyka dybynuota folklorys kūpa „Artava”, kurys daleibnīki i repertuars vysod ir bejuši saisteiti ar Latgolu, koč i kūpā dzīž vysaidu Latvejis molu sīvys. Kai sovulaik folklorys kūpa rodusēs, kai ir ar runuošonu i dzīduošonu latgaliski, dzeivojūt Ūgrē, i kaidys dzīsmis sovulaik nu Latgolys pajimtys leidza, Edeites sarunā ar "Artava" dzierdēsim Benitu Špakovsku, Valdu Galuzo, Mariannu Klaucāni, Veroniku Vanagu, Ināru Greivuli i kūpys vadeituoju Andri Kapustu.      

jāga Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit koč kū ar „jāgu”.

Sasateikam ar vīnu nu latgalīšu literaturys underground puorstuovu, multimuokslinīku Raibū jeb eistajā vuordā Oskaru Orlovu. Latgaliskajā kulturtelpā juo vuords pādejā laikā nav bīžai dzierdāts, vystik jis vys vēļ aktivi roksta, zeimoj komiksu “Daugovpiļs bebri”, pīsadola vysaidūs dzejis pasuokumūs Latvejā i uorpus juos rūbežu i jau šugod plānoj izdūt sovu ūtrū dzejis gruomotu “Vysi vuordi”. Sovpus vēļ pyrma tuo Rēzeknē 13. junī gaidoms dzejis i muzykys vokors “Vysi vuordi. Negaidīti”, kurā jis skaiteis fragmentus nu sovys tūpūšuos gruomotys.