Kolnasāta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lītuot skaitļa vuordus.  Par pīmāru, ūtrys, trešs, divejūs, trejūs. Kai lobuok – ūtrais ci ūtrys, trešais ci trešs, divatā ci divejūs, trejatā ci trejūs? Var lītuot ari vacuos formys: ūtrys, trešs, catūrts, divejūs, trejūs, četrūs. Latgalīši var pa vacam saceit ari ar nanūteiktū golūtni, dūmuodami lelu nūteikteibu, taitod trešs dāls.  Mes īmam divejūs. Itū dorbu mes dorom trejūs, a ka četrūs, tod pavysam labi. Tikai pīktu klasi asmu pabeidzs, a jau gudrys skaitūs.

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz Latvejis Republikys civillykuma pījimšonu 1937. godā, reakceju nu latgalīšu i juo liktini iz prīšku.  „Nasaverūt iz tū, ka nu Latvejis Republikys pasludynuošonys, Naatkareibys kara i Satversmis izstruodis beja paguojušs vaira nakai 15 godu, tik piec Ulmaņa apvārsuma 1937. godā vysa Latveja suoce dzeivuot, īvārojūt vīnu civillykumu. Da tuo Kūrzeme, Vydzeme i Latgola dzeivuoja kotra piec sovu lykumu, i tys, saprūtams, radeja zynomu haosu.”

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosts ir pīpiļsāta, padsmit kilometru nu Rēzeknis. Santa Ostaša jau 10 godu ir Ūzulainis tautys noma vadeituoja, vysaidu kulturys pasuokumu organizatore, ari uzjiemieja i daudzbārnu muote, tok Santa planavoj kai sovu dorba, tai i breivū laiku. „Kū vaira dori, tū vairuok gribīs. Es navaru atsasēst i ilgi sēdēt bez kaida dorba. Prūtams, ir breivdīnys, kod tu eistyn gribi kaidā cytaiduokā veidā pavadeit laika. Ari tei atpyuta ir saplānuota, lai vīnkuorši nav juovalk kači aiz astis. Kod esi drupeit atsapyuts, golva ir breivuoka, otkon, es smejūs, ka „tarakani sīvītis golvā nikod navar dzeivuot bez dorba” – itū citatu maņ pasaceja keramike Maija Gailuma, i es piļneigi pīkreitu. Tod suocās rūseiba otkon ar jaunom idejom. Vīna ideja pīvalk ūtru. Tu sateic īdvesmojūšus cylvākus, īraugi koč kū skaistu, īsadvesmoj i gribi koč kū skaistu eistynuot. Tai tuos lītys ari sasavalk.” Ūzulainis pogosts sastuov nu 29 cīmu ci sādžu, nu kurūs divejis vītys ir vysuvaira apdzeivuotys – Bekšu cīms, kurā atsarūn Ūzulainis tautys noms, i Pleikšņu lelcīms, kas atsarūn taišni pi poša Rēzeknis piļsātys rūbeža, i Santa redz, ka pogosta pasuokumi, kulturys dzeive juoveidoj naviņ Bekšūs, bet ari Pleikšņu kolnā. „Pyrma četru godu roduos ideja, ka Pleikšņūs ir tik šmuka, ainaviska vīta, nu kurys redz vysu Rēzeknis piļsātu i cīši lelu daļu nūvoda, ka tai vajag daškiert eipašuoku nūzeimi. Iz tīni ir guojuši, i vēļ arviņ īt daudzi puoreiši iz randenim, daudzim nu itūs puoreišu jau ir bārni i mozbārni. Tei jau ir vīta ar stuostu i legendu. Kod mes suocem pyrmū pasuokumu veiduot, itaidu puoreišu tymā pasuokumā atsaroda ni vīns viņ, kurs atguoja taišni ar taidu kai breinuma sajiutu – itei ir myusu īpasazeišonys vīta. Mes suocem ar Pleikšņu kolna svātkim. Trešajā godā Pleikšņu kolnā uztaisejom dzejis dīnu „Gulguošonu”. Maņ vajag tikai impulsu. Es lobpruot asu par vysom iniciativom i aktivitatem.” Santa kulturys pauokuma sagataveišonā īsaista vysu komandu i reizem īrūbežuotī leidzekli veicynoj rodūšumu. „Mes asom moza ryukeišu komanda, bet cīši forša, tamā ziņā, ka cyti jam psihologus, kab salīdeitu komandu i vysaidus tīmbildingu pasuokumus veidoj, mums tī tīmbildingu pasuokumi pamatā veidojās tymūs breižūs, kod mes izdūmojam, ka vajag radeit jaunu nūformiejumu, bet lai tys naprosa lelys izmoksys. Mes asam radiejuši fantastisku egļu čīkuru sīnu, asam ītārpuši vysu kulturys nomu smylgu rūtuos, vīnu godu asam nu bārza tuošu radejuši muokslys dorbus. Mes spielejamīs ar dobys materialim tai, kai vacī floristi muoceitu, i mes rodam cīši skaistys lītys, reizē mes tymā laikā sasalīdejom, rodūt koč kū cīši skaistu.” Santa lepojās ar pasuokumim, kuru idejis suokušuos Ūzulainis pogostā, tok aizguojušys jau ari iz cytom vītom. „Mes asam uztaisejuši pyrmū pierts festivalu Latgolā. Cytūs godūs redziejom, ka cytuos Latgolys vītuos pasaruoda leidzeiga tipa pasuokumi. Mes asam īdybynuojuši ari senioru klubu saliduojumus Rēzeknis nūvodā. Mums pateik ari byut atraktivim – pi myusu ir nūtics pyrmais augstpapiežu kūrpu skriejīņs Latgolā, kas paguojušā godā svinēja sovu pīcu godu jubileju. Veramīs, ka kaimiņu nūvodim ari myusu ideja cīši pateik, tai ka forši byut īdvesmuotuojam i forši byut pīmāra ruodeituojam. Latgaliskuos īvierzis pasuokums „Latgalīšu olimpiade ci čangaļu saliduojums” ari ir rodīs pi myusu.”  

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau deveitais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina, kura piec diktata stuosta par latgalīšu volūdys kluotyn byušonu juos kasdīnā. „Maņ ir svareigi, kab byutu, kab napagaistu tei volūda i vyss.” Kristīne ir naviņ Daugovpiļs teatra aktrise, bet ari teatra pedagoge divejuos Daugovpiļs školuos, tulkuotuoja, vairuoku libretu, dzīšmu tekstu i muzykys autore, ir struoduojuse ari kai školuotuoja. Jai pošai, rokstūt diktatu latgaliski, byutu juopadūmoj, kai pareizi vīns ūtrys vuords juoroksta, tok jei rauga uzlobuot kai sovys latgalīšu volūdys prasmis, tai ari paleidz kolegim teatrī i bārnim školuos. „Lauku bārni Latgolā saprūt vaira nakai piļsātys bārni, i nu tuo var saprast, ka sātā runoj latgalīšu volūdā, bet piļsātā mozuok ir tei sapratne, eipaši Daugovpilī, kur drūši viņ vairuok izmontoj cytu volūdu saimis sarunuos, i latgalīšu volūda jim ir pavysam kai svešvolūda. I leidz ar tū, mes tū redzim, ka taišni Latgolys laukūs ir tī bārni, kas zyna, partū ka jī skrīn i soka: „Oi, es itū vuordu zynu, kas tys ira, es varu paleidzēt!” Breineigi, tai mes kūpā ar bārnim pietejam latgalīšu volūdu, kaida jei ir.” Daugovpiļs teatrī godā vysmoz divys izruodis īstudej latgaliski – vīnu bārnim, vīnu pīaugušajim, leluokais akteru pulks ir nu Latgolys, i latgalīšu volūda teatrī skaņ vysā daudz. „Niu es pabeidžu tulkuojumu Eiripida „Hekubei”, tai ka izmontojam dīzgon. I maņ prīca, ka teatrī kolegi runoj latgalīšu volūdā. Daugovpiļs teatrī mes runojam, i tī, kas namuok, tī vuicās, kai soka: nasam tū volūdu pasaulī.”  

Nautrānu pogosts Rēzeknis nūvodā zynoms ar apdzeivuotū vītu Rogovka, nu kurīnis guojuši daudzi latgalīšu kulturys, sabīdriskī darbinīki, literati i cīši aktivi cylvāki. Rogovkīši sataisejuši īvārojamūs cylvāku sarokstu – symtu personeibu, kuruos ir davušys sovu īguļdejumu kai Latvejis vaļsts izveiduošonā, tai kulturā i cytuos jūmuos, par pīmāru, muokslys zynuotnīks Juoņs Pujats, literats i muokslinīks Ontons Kūkuojs, vairuoki Saeimys deputati, latgalīšu volūdys kūpieja školuotuoja Veronika Dundure i vēļ cyti, taidu ir daudz. Niu Nautrānu kulturtelpa Latvejis kartē īzeimāta kai eipaša kulturtelpa. Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts kotru godu teik papyldynuots ar vysaidom kulturys tradicejom, kas ir byutiskys Latvejis kulturys montuojumā. Itūgod saroksts papyldynuots ar sešim jaunim elementim, jūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Par namaterialū kulturys montuojumu vaļsts i lokalā lieminī, par Nautrānu kulturtelpu saruna ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuovi, Latvīšu viesturyskūs zemu eksperti Martu Dziļumu, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organizatoru Ingu Viguli, i kartografi Andru Zubko-Melni. Inga Vigule soka, ka pats vierteiguokais nu Nautrānu kulturtelpys dasaceišonys montuojuma sarokstam ir sovys kūpīnys spāka, sovu atškireibu, sovu rakstureigūs eipašeibu apsazynuošona – „Mes īraudzejom, cik mes asam boguoti, cik daudz vēļ ir kū pieteit, saglobuot i nūdūt cytom paaudzem, i daudz mes varim dareit iz prīšku.” Andra Zubko-Melne izsver: „Kotrā vītā ir sova boguoteiba. Ka mes gribim saglobuot sovu sovpateibu, ka gribim atteisteit sovu vītu, kurā dzeivojam, tod ir svareigi suokt ar inventarizaceju, kas mums ir, i nūspraust mierkus, iz kū mums tīktīs. Cytaiž mes varim lepuotīs ar vacim laurim i niu nadareit nikuo, i pazaudēt vysu, kas ir bejs. Jebkurai vītai, kura sevi apsazynoj, ka jim ir, ar kū lepuotīs, ir, iz kū tīktīs voi saglobuot tū, kas ir, vysu var izdareit, vajag tik suokt.” Kab poši i cyti vaira dazynuotu par Nautrānu kulturtelpys viesturi i vierteibom i juos styprynuotu, oktobrī i novembrī, sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda”, rogovkīši reikoj lekceju cyklu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „lielīties". Kuoleitīs, cytur ari kvāleitīs. Kod grib nūvērtēt cylvāka, tod soka „teikt" — ka esi peļnejs, lai teic tevi ļauds!  

Raidejumā „Kolnasāta” suocam jaunu rubriku „Muzykys žvyrs” par latgalīšu muzykys īrokstim. Jū veidoj muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs, kuram ir ari sovs raidīroksts par smogū muzyku „Metālkāsts”. Jaunajā rubrikā juos veiduotuoji apsavērs, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā byus vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”  Pyrmajā rubrikys „Muzykys žvyrs” apsavieršonā Sovvaļnīks i Silvestrs runuos vaira par grupys „Green Novice” albumu „Padebeši” (izdūts 2014. godā). Ar slapanim viestejumim īkodāts latgalīšu metalmuzykys styurakmiņs, kas īraksteits vacajā „Pepsi" ryupneicā.

Dzieržūt vītvuordu Jersika, izreizi pruotā īt 13. godu sytmta dyžanuo latgaļu kieneņvaļsts Daugovys krostā i vaļdinīks Vysvolds. Vīns nu leluokūs piļskolnu Latvejā ir Jersikā. 300 godu ite bejuse Caragrada, tik piec tam dūts nūsaukums Gercike – Jersika. Dzelzceļš i staceja viesturyski ir jersikīšu dzeivisveids. Kaidi vēļ nūstuosti dzeivoj vītejūs ļaužu atmiņā, cik daudz nu kieneņvaļsts laika līceibu vēļ niu var atrast, i kas Jersiku myusdīnuos dora boguotu, tū raugam īpazeit iz vītys, turpynojūt braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu. Itūreiz gastejom Leivuona nūvoda Jersikā i sarunā pīsadola Jersikys kulturys noma vadeituoja Dace Jankovska, pensionare Ina Smelcere, pensionars i viesturis entuziasts Jānis Zāģers, Jersikys kora dirigente Anita Gavare i folklorys pietnīks Jānis Daugavietis.  

Dzieržūt vītvuordu Jersika, izreizi pruotā īt 13. godu sytmta dyžanuo latgaļu kieneņvaļsts Daugovys krostā i vaļdnīks Visvaldis. Vīns nu leluokajim piļskolnim Latvejā ir Jersikā. 300 godu ite bejuse Caragrada, tik piec tam dūts nūsaukums Gercike – Jersika. Dzelzceļš i staceja viesturiski ir jersikīšu dzeivisveids. Kaidi vēļ nūstuosti dzeivoj vītejū ļaužu atmiņā, cik daudz nu ķieneņvaļsts laika līceibu vēļ niu var atrast, i kas Jersiku muysdīnuos dora boguotu, tū raugam īpazeit iz vītys, turpynojūt braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu. Itūreiz gastejom Leivuona nūvoda Jersikā i sarunā pīsadola Jersikys kulturys noma vadeituoja Dace Jankovska, pensionare Ina Smelcere, pensionars i viesturis entuziasts Jānis Zāģers, Jersikys kora dirigente Anita Gavare i folklorys pietnīks Jānis Daugavietis.

Vuocejā dzeivojūšuo latgalīte Sarmīte Trūpa stuosta par sovu debejis gruomotu „Melnais stārķis”, kurys darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā. Ar Sarmīti sasatykom juos gruomotys atkluošonys svātkūs Viļānūs.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus i tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „labu apetīti”. „Dīvs gaus! Dīvs gausyn! Ar gausu!” Tys nūzeimoj, lai iedīņs īt lobumā āduojom, lai āduojs daboj naviņ seita sajiutu, bet ari spāku.

Par uora dzīduošonu dobā i tuos akustiku, par uora dzīduošonys tradiceju puormontuošonu i styprynuošonu stuosta uora dzīduošonys apvuiceibu projekta Rēzeknis nūvodā i dzīšmu kūpys „Prīkam i spākam” vadeituoja Kristīne Zeltiņa.

Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau par gobolu radzama 18. g. s. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu muižys niu ir palykuse tik vīta, bet aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižinīku Bogomolecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau tymā laikā pasteriziejuši, deļtam varēja iļgi uzglobuot i eksportēt iz daudzom pasauļa vaļstim. Londonā 1903. godā Rozentovys pīnuotovys produkceja sajāmuse zalta medaļu. Maltys muzejā niu ir originaluos etiketis i pīna butelis ar uzrokstu „Rozentovo”. Turpynojūt tradiceju braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu, itūreiz gastejom Rēzeknis nūvoda Rozentovā, i ar vītejim ļaudim runojam par viesturi, dzeivi i volūdu. Rozentovīši nanūraun vuordim golūtnis, par pīmāru, kai Feimaņūs, Rozentovā runoj pylnim vuordim. Vītejī rozentovīši – muokslineica-grafike i Maltys viesturis muzeja kruojuma golbuotuoja Jana Indričāne, Maltys muzeja vadeituoja Silvija Pīgožne, socialuo darbineica Iveta Novika, rūtkaļs i rūtkaļu studejis „Dzeļi” izveiduotuojs i vadeituojs Rihards Ciblis, piertnīki Nellija Kiščenko i Andris Kiščenko, kurs ir ari profesionaluo pyušamū instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks i VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknis nūdalis vadeituojs – sasapuļciejuši aiz bazneicys duorza, sātys lapinē pi Kiščenko saimis. Nellija Kiščenko stuosta, ka „Bazneicys svieteiba īt caur deveņom sīnom, ka bazneicā svietej, tod nūsvietej vysus myusu gostus.” Sovpus Silvija Pīgožne zyna stuosteit vaira par ituos puses muižinīkim. „Pasaulī īvārojami cylvāki beja tamā dzymtā. Andžejs Bogomolecs, kurs ir dzims Rozentovys muižā, beja iz jahtys puorpeļdiejs Atlantejis okeanu i jis ir Pūlejā nacionalais varūņs.”  

XIII Latvejis Školu jaunatnis dzīšmu i deju svātku laikā raidejums “KOLNASĀTA” tīšraidē nu Latvejis Sabīdriskuo medeja svātku studejis Vērmanis duorzā, Reigā. Raidejumā runojan ar i par latgalīšim, par sajiutom i pīdzeivuotū svātkūs. Svātku studejā gostūs Preiļu Muzykys i muokslys školys akordeonistu orkestra vadeituojs Artūrs Savickis, Daugovpiļs Īspieju vydškolys džeza grupa “Lauku ielas diksilends” i vadeituojs Arnolds Grīnberts, Daugovpiļs deju ansambļa “Laismeņa” vadeituoja Diāna Soldāne, komponiste Laura Jēkabsone, horeogrāfe Lilija Lipora.

Turpynojūt tradiceju, braukt “Suprātkuos” iz kaidu nu Latgolys pogostu, kaba pasarunuotu ar vītejim ļaudim par volūdu, viesturi i dzeivi ite, šudiņ gastejom Rēzeknis nūvoda Rykovā. Jau 70 godus ite dorbojās etnografiskais ansamblis “Rikava”, kas ir vīneigais taids ansamblis Latvejā, kas veidoj etnografiskūs izvadumus, i taišni jī itūgod teik eipaši gūdynuoti storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica”, sajamūt Tradicionaluos kulturys izcileibys bolvu folklorā. Raudzeisim dazynuot, kai jim ite dzeivojās. Sarunā pīsadola: etnografiskuo ansambļa “Rikava” vadeituoja Aija Dundure, pyrmaškolys školuotuoja Velta Melne, pensionare Marija Degle, školuotuoja i dzejneica Līvija Liepdruviete, pensionare Lidija Kolmane, pensionare Antonina Stivriņa, pensionare i teicieja Marija Mičulīte, Kulturys dorbu organizatore Rykovys pogostā Inese Vērdiņa.

Turpynojūt tradiceju, braukt “Suprātkuos” iz kaidu nu Latgolys pogostu, kaba pasarunuotu ar vītejim ļaudim par volūdu, viesturi i dzeivi ite, šudiņ gastejom Rēzeknis nūvoda Rykovā. Jau 70 godus ite dorbojās etnografiskais ansamblis “Rikava”, kas ir vīneigais taids ansamblis Latvejā, kas veidoj etnografiskūs izvadumus, i taišni jī itūgod teik eipaši gūdynuoti storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica”, sajamūt Tradicionaluos kulturys izcileibys bolvu folklorā. Raudzeisim dazynuot, kai jim ite dzeivojās. Sarunā pīsadola: etnografiskuo ansambļa “Rikava” vadeituoja Aija Dundure, pyrmaškolys školuotuoja Velta Melne, pensionare Marija Degle, školuotuoja i dzejneica Līvija Liepdruviete, pensionare Lidija Kolmane, pensionare Antonina Stivriņa, pensionare i teicieja Marija Mičulīte, Kulturys dorbu organizatore Rykovys pogostā Inese Vērdiņa. Rykovīši etnografiskūs izvadumus veidoj jau nu 1958. gods, kod režisore Marga Tetere īdrūsynuojuse tū dareit – caur tradicejom i dzīsmem, kas pīraksteitys nu Rykovys teicieju. Vyss montuojums beja dzeivs, tai ari suocēs, soka Aija Dundure: „Pyrmais beja kuozu cyklys – aizdzereibys, vaiņuka veišona, kuozys Latgolā, tod jau aizguoja vyss – krystobys i tolkys, vysaidi sadzeivis izvadumi. Mums montuojumā ir taidys būrtneicenis, kū mes sasīnam i saucam par maizis kukuleišim, kur Teklys Teicānis i Janīnys Mičulis apraksteita tradiceja, kai beja, kai dzeivuoja, kai dareja, kas apvīnoj vysys tradicejis – kai mutvuordu montuojumu, dzīsmis, tai dorbareikus, apgierbu. Mes vēļ daudzi asam pīdzeivuojuši bierneibā pi sovu babu i krystamuošu kai vušku cierpšonu, kalieju darbus, tai rudzu i sīna pļaušonys, svīksta neišonys, mes vēļ tū atguodojam.” Rykovys volūdys izrunai ir rakstureiga dzīdūšuo intonaceja. Bet niu Rykovā jau ir sasajaukuse ari cytu vītu izruna – Bykova kluotyn daīt, Viļāni i Drycāni, sīvītis īsapreciejušys i atnasušys leidza ari sovu volūdu. „Ka volūda ir dzeiva, tod jei sasajauc, gribim mes tū voi nagribim,” tai Līvija Liepdruviete. Večerinkys Rykovā bejušys pi Žogotu tylta, zam Stiureņu veitūla, vēļ pret Brišku zam veitūla ļauds puļciejušīs, kod muzykants siediejs gruova molā, a ļauds iz ceļa doncuojuši. Turpynoj Antonina Stivriņa: „Niu nasaprūt, kai varēja docuot iz lelceļa. A kaidi beja agruok lelceli – ceļš nabeja granti redziejs, beja tikai zemis ceļš, i ceļa vierss beja apaudzs ar mozu zuoleti. Tikai pa ceļa molu apmāram 50 cm stidzenis, kur zuole naauga, kuojom guojieju beja daudz, cylvāku beja daudz, iz bazneicu guoja, vysur. Vysi kuojom guojoem kai zūstenis vīnā ryndā. I zuolis nabeja iz poša ceļa vyda, kur zyrgu roti brauce, a cytur iz ceļa beja zuoleite. I vysod duoncuoja iz ceļa, i cīši daudz dzīduoja.” Pādejā laikā Rykovā ir atsagrīzuši cylvāki, kuri pierk sātys, dzeivūkļus, ir saimis, kur bārni pīdzymuši. „Rykovā vyss byus labi, dzeive īs iz augšu,” nūsoka Līvija Liepdruviete.  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „ņemt". tu jem jis jam mes jamam jius jemit

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „ņemt". tu jem jis jam mes jamam jius jamat pavielē: lyudzu, jemit!

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu zūste.

Itūbreid izdzeivojam energetiski pīpiļdeitū Juoņa dīnys laiku — astronomiskī Vosorys saulgrīži ir 21. junī, sovpus Juoņa dīna 24. junī. Itūreiz runuosim par Vosorys saulgrīžim i tū, kai tūs svieteit — kū i deļkam dareit voi nadareit. Jau vairuokus godus Rēzeknis nūvoda Viļānu pusē Vosorys saulgrīžu svieteišonu kai plotuokam interesantu lūkom, tai poši sovai saimei, rodim i draugim reikoj tradiceju zynuotuoji Inga i Andris Stafecki, kuri daleisīs ar mums sovā pīredzē i zynuošonuos.

Nu 26. da 29. juņam Latvejā nūtiks Storptautiskais folklorys festivals „Baltica”. Itūgod 35 dažaidūs koncertūs, sadzīduošonys i sadoncuošonys pasuokumūs, meistarklasēs i darbneicuos, stuostu vokorūs varēs īpazeit i baudeit latvīšu volūdys boguoteibu i daudzveideibu. “Paceļt sovu pošapzini, iztaisnuot mugurkauli, ka volūda vysaiduos izpausmēs ir myusu pošu daļa. Mes poši asam atbiļdeigi, lai jei skaņ.” Taišni volūda ir ituogods festivala tema, deļ tuo šudiņ gostūs latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, latgaliskuos kulturtelpys vierzeituoja, 13.Storptautyskuo folklorys festivala „Baltica” muokslinīciskuo vadeituoja i temys idejis autore Edeite Laime. „Niu ANO ir izsludynuojuse pyrmīdzeivuotuoju volūdu desmitgadi. Latvejā mums ir īspieja izceļt lībīšu stuostus. Taipat ari napaseņ ir pījimts Latvejis viesturiskū zemu lykums, kas ari izlīk kai aizdavumu, eipaši pošvaļdeibom i valstij, dūmuot par tū, kai kasdīnys volūda, kas mums ir Latgolā – latgalīšu, lībīšu, pasaruoda,” Edeita izsver, ka taišni folklorā volūdys dažaideiba i izlūksnis ir cīši labi jiutamys i dzeivys cauri laikim ari šudiņ. Ir cīši daudz veidu, kai atkluot volūdu.„Latvejā varam svinēt i prīcuotīs par tū, kas mums vēļ ir, deļ tuo ka ūtra teņdence ir taida, ka tuos dažaideibys palīk arviņ mozuok. Arviņ mozuok kaids runoj izlūksnēs, arviņ mozuok sovpateibu dzieržam nu bārnu. Leidz ar tū pasaulī itys ir taids lobs breids, kod pasaulī i Latvejā mes aktualizejam volūdu gon lykumu vierzīnī, gon ari folklorys.” Latgalīšu volūda ir juos volūda sadzeivē, dorbūs i taipat jei vēļ arviņ turpynoj tū izzynuot i pieteit. „Mes ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda” paguojušajā godā, kod beja izsludynuots folklorys festivala „Baltica” temu konkurss, pīsacejom temu volūda. Tei ir myusu kasdīnys līta, par kuru mes dagom, bet ari pošai, asūt aktivai folklorys lauceņā, dzīžūt i ari vuicūtīs, arviņ vaira maņ ruodejuos, ka volūda i tuos dažaideiba ir tys, kū taišni folklorā mes arviņ vēļ vaira varim pīdzeivuot.” Latgola jau tradicionali festivalā ir plotuok puorstuovātais regions, veidojūt trešū daļu nu vysu folklorys nūtikšonys daleibnīku, itūgod tī byus  87 kolektivi ar 1030 daleibnīku. Itūgod Storptautyskais folklorys festivals „Baltica” nūtiks Reigā, Siguldys nūvodā, kai ari festivala nūslāguma dīnā, 29. junī, aicynuos iz Latgolu – Daugovpili. Gatavejūtīs festivalam „Baltica” Edeite gastejuse pi vairuoku folklorys kūpu, par pīmāru, pi folklorys kūpys „Artava” Ūgrē, itū sasatikšonu jei poša sauc – koč pa latgaliskam vuordeņam. 1991. godā Ūgrē tyka dybynuota folklorys kūpa „Artava”, kurys daleibnīki i repertuars vysod ir bejuši saisteiti ar Latgolu, koč i kūpā dzīž vysaidu Latvejis molu sīvys. Kai sovulaik folklorys kūpa rodusēs, kai ir ar runuošonu i dzīduošonu latgaliski, dzeivojūt Ūgrē, i kaidys dzīsmis sovulaik nu Latgolys pajimtys leidza, Edeites sarunā ar "Artava" dzierdēsim Benitu Špakovsku, Valdu Galuzo, Mariannu Klaucāni, Veroniku Vanagu, Ināru Greivuli i kūpys vadeituoju Andri Kapustu.      

jāga Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit koč kū ar „jāgu”.

Sasateikam ar vīnu nu latgalīšu literaturys underground puorstuovu, multimuokslinīku Raibū jeb eistajā vuordā Oskaru Orlovu. Latgaliskajā kulturtelpā juo vuords pādejā laikā nav bīžai dzierdāts, vystik jis vys vēļ aktivi roksta, zeimoj komiksu “Daugovpiļs bebri”, pīsadola vysaidūs dzejis pasuokumūs Latvejā i uorpus juos rūbežu i jau šugod plānoj izdūt sovu ūtrū dzejis gruomotu “Vysi vuordi”. Sovpus vēļ pyrma tuo Rēzeknē 13. junī gaidoms dzejis i muzykys vokors “Vysi vuordi. Negaidīti”, kurā jis skaiteis fragmentus nu sovys tūpūšuos gruomotys.

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim. Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.” Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.” Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.” Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. “Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.

Globuot, paglobuot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slēpt”.

Rubrikā "Vieture latgalīša acim" viesturis doktorants i muziks Arņs Slobožanins kupā ar literatūrzinuotnīku Valentinu Lukaševiču stuosta par 1934. gods 15. maja nūtykumim, kod beidzēs Latvejis demokratiskais puorvaldis pūsms. Kārlis Ulmaņs izbeidze Saeimys i politiskū parteju darbeibu. Latvejā īsastuoja autoritarismys. Ari Latgolu cīši skuore Ulmaņa apvārsums.

Hokeja pasauļa čempionata laikā, kod vysa Latveja jiut leidz myusu komandai, iz sarunu asam aicinovušs rēzeknīti, hokeja spēļu tīsnesi i aizrauteigu hokeja entuziastu Kasparu Kārklinieku, kurš niu atsarūn Danejis piļsātā Herningā, kur vēļ leidz 25. majam nūteik daļa nu 89. pasauļa čempionata hokejā spēlis i dorbojās kai breivpruoteigais paleigs. Kasparam vaicuosim par hokeju pasaulī i Latgolā, par latgalīšim pasauļa hokejā, hokeja terminim latgaliski i juo aizaraušonu i dorbu hokeja lauceņā kai tīsnešam i spālātuojam.

Guoduot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot runuos par vuordu guoduot.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā Kolnasātas vuordineicā itūreiz par vuordu dazynuot.

Šudiņ sasateikam ar bīdreibys “Daņču kruotive” (latviski “Danču krātuve") izveiduotuoju, daņču pietnīku i entuziastu Sandi Zučiku. Veļ 2024. gods golā bīdreiba izdavuse treis jaunus Latgolys daņčim i kadrelim veļteitus digitalūs izdavumus – e-būrtneicys, kur atrūnams materials par folklorys kūpys “Upīte” i sovulaik Gunāra Stroda vadeituos deju kūpys “Musturs” daņčim, kai ari pīcim Latgolā doncuotim kadrelim. Bet kūpumā jau nu 2021. gods “Daņču kruotive" izdavuse kolekceju, kurā niu ir 15 e-būrtneicu. Kai soka “Daņču kruotive” vadeituojs Sandis Zučiks - Latgolā pīraksteitī i montuotī daņči ir daļa nu vysa Latvejis daņču montuojuma, vystik jī atsaškir ar sovu raksturu, dzeiveigumu i dzeivū tradiceju (olūts - lakuga.lv) Ar Sandi runojam par tū, voi i cik viesturyski svareigi ir fiksēt i dokumentēt daņčus, kuo vydā izškirūt, kuram kulturviesturyskajam regionam kas rakstureigs i kai lobuok nūs doncuot ci nadoncuot. Par daņču gruomotu i  škārsteiklā daīmamūs materialu vajadzeibu daņču tradiceju uztureišonai i saglobuošonai.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim puorīt i beidzās.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordim buntavuot i buntavnīks.

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa. Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais. Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt  leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka. Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "izdarīt darbus" - padareit, apdareit, dasadareit.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu vierseiba.

Par Leldīnis svieteišonu, myusdīnu vierteibom i tūs kūpšonu Leldīnis prīškvokorā ir sarunu asam aicynuojuši katuoļu goreidznīku, Zylupis i Pasīnis draudžu pravestu Vitāliju Filipenoku, kurš cyta storpā aizaraun ar kūkgrebšonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "skaļi" –  vysā bolsā, vysā golvā, pagrīzt cīšuok, smītis bolsā, skaneigs.

Svietejūt Latgolys dzīšmu svātku symtgadi, itūgod 1. junī Daugovpilī atjaunuotajā Stropu estradē nūtiks Latgolys dzīšmu svātki. Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par 1943. gods 4. juli, kod vuocu okupacejis laikā Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīšmu svātki. Svātkūs izmontuoja Latvejis nacionalū simboliku. Sorkonboltsorkonī karūgi pleivuoja sūpluok nacistiskos Vuocejis karūgim Svātkūs pīsadaleja 55 kori, 1500 dzīduotuoji, 20000 skateituoji. Viersdirigents – Teodors Reiters. Nūtikšonys vīta beja  sporta laukums Gajokā, ar specieli sataiseitom tribinem. Dzīduoja Latvyski i vuocyski.

Myusu ituos dīnys gaška ir cylvāks, kuram pateikt volūdys i sarunys, –  rēzeknīte Gerda Mališeva. Cik nu pateik voi napateik, vaicuosim pošai Gerdai, bet tys ir tys, kas aizjam lelu juos kasdīnys daļu. Pyrma diveju godu Gerda paraleli tulkuošonys dorbim īsavuicejuse jaunu profeseju – kouču voi cytim vuordim personeiguos izaugsmis treneri. Šudiņ ruonuosim par latgalīšu pošapziņu, kouča profesejis aizkulisem, izpratni par koučingu Latgolā i tū, cik svareigi ir struoduot ar sevi.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ābele" - uobeļneica, uobēle, uobeļs.

Par vuorda "monopoļka" nūzeimi klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Pi myusu šudiņ gostūs ir viļuonīts Ainārs Pudulis – cylvāks breivdūmuotuojs ar naīrostom idejom, kurūs vydā “Latgolys banka”. Vaicuosim Aināram, kas tod ir veiksmeigys finaņšu i sadarbeibys sistemys pamatā Latgolā? Taipat ari par turysmu, procesu efektivitati i daudzi kū cytu.