Kolnasāta

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim. Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.” Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.” Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.” Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. “Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.

Globuot, paglobuot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot.Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slēpt”.

Rubrikā "Vieture latgalīša acim" viesturis doktorants i muziks Arņs Slobožanins kupā ar literatūrzinuotnīku Valentinu Lukaševiču stuosta par 1934. gods 15. maja nūtykumim, kod beidzēs Latvejis demokratiskais puorvaldis pūsms. Kārlis Ulmaņs izbeidze Saeimys i politiskū parteju darbeibu. Latvejā īsastuoja autoritarismys. Ari Latgolu cīši skuore Ulmaņa apvārsums.

Hokeja pasauļa čempionata laikā, kod vysa Latveja jiut leidz myusu komandai, iz sarunu asam aicinovušs rēzeknīti, hokeja spēļu tīsnesi i aizrauteigu hokeja entuziastu Kasparu Kārklinieku, kurš niu atsarūn Danejis piļsātā Herningā, kur vēļ leidz 25. majam nūteik daļa nu 89. pasauļa čempionata hokejā spēlis i dorbojās kai breivpruoteigais paleigs. Kasparam vaicuosim par hokeju pasaulī i Latgolā, par latgalīšim pasauļa hokejā, hokeja terminim latgaliski i juo aizaraušonu i dorbu hokeja lauceņā kai tīsnešam i spālātuojam.

Guoduot Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot runuos par vuordu guoduot.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā Kolnasātas vuordineicā itūreiz par vuordu dazynuot.

Šudiņ sasateikam ar bīdreibys “Daņču kruotive” (latviski “Danču krātuve") izveiduotuoju, daņču pietnīku i entuziastu Sandi Zučiku. Veļ 2024. gods golā bīdreiba izdavuse treis jaunus Latgolys daņčim i kadrelim veļteitus digitalūs izdavumus – e-būrtneicys, kur atrūnams materials par folklorys kūpys “Upīte” i sovulaik Gunāra Stroda vadeituos deju kūpys “Musturs” daņčim, kai ari pīcim Latgolā doncuotim kadrelim. Bet kūpumā jau nu 2021. gods “Daņču kruotive" izdavuse kolekceju, kurā niu ir 15 e-būrtneicu. Kai soka “Daņču kruotive” vadeituojs Sandis Zučiks - Latgolā pīraksteitī i montuotī daņči ir daļa nu vysa Latvejis daņču montuojuma, vystik jī atsaškir ar sovu raksturu, dzeiveigumu i dzeivū tradiceju (olūts - lakuga.lv) Ar Sandi runojam par tū, voi i cik viesturyski svareigi ir fiksēt i dokumentēt daņčus, kuo vydā izškirūt, kuram kulturviesturyskajam regionam kas rakstureigs i kai lobuok nūs doncuot ci nadoncuot. Par daņču gruomotu i  škārsteiklā daīmamūs materialu vajadzeibu daņču tradiceju uztureišonai i saglobuošonai.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim puorīt i beidzās.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordim buntavuot i buntavnīks.

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa. Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais. Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt  leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka. Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "izdarīt darbus" - padareit, apdareit, dasadareit.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu vierseiba.

Par Leldīnis svieteišonu, myusdīnu vierteibom i tūs kūpšonu Leldīnis prīškvokorā ir sarunu asam aicynuojuši katuoļu goreidznīku, Zylupis i Pasīnis draudžu pravestu Vitāliju Filipenoku, kurš cyta storpā aizaraun ar kūkgrebšonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "skaļi" –  vysā bolsā, vysā golvā, pagrīzt cīšuok, smītis bolsā, skaneigs.

Svietejūt Latgolys dzīšmu svātku symtgadi, itūgod 1. junī Daugovpilī atjaunuotajā Stropu estradē nūtiks Latgolys dzīšmu svātki. Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par 1943. gods 4. juli, kod vuocu okupacejis laikā Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīšmu svātki. Svātkūs izmontuoja Latvejis nacionalū simboliku. Sorkonboltsorkonī karūgi pleivuoja sūpluok nacistiskos Vuocejis karūgim Svātkūs pīsadaleja 55 kori, 1500 dzīduotuoji, 20000 skateituoji. Viersdirigents – Teodors Reiters. Nūtikšonys vīta beja  sporta laukums Gajokā, ar specieli sataiseitom tribinem. Dzīduoja Latvyski i vuocyski.

Myusu ituos dīnys gaška ir cylvāks, kuram pateikt volūdys i sarunys, –  rēzeknīte Gerda Mališeva. Cik nu pateik voi napateik, vaicuosim pošai Gerdai, bet tys ir tys, kas aizjam lelu juos kasdīnys daļu. Pyrma diveju godu Gerda paraleli tulkuošonys dorbim īsavuicejuse jaunu profeseju – kouču voi cytim vuordim personeiguos izaugsmis treneri. Šudiņ ruonuosim par latgalīšu pošapziņu, kouča profesejis aizkulisem, izpratni par koučingu Latgolā i tū, cik svareigi ir struoduot ar sevi.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ābele" - uobeļneica, uobēle, uobeļs.

Par vuorda "monopoļka" nūzeimi klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Pi myusu šudiņ gostūs ir viļuonīts Ainārs Pudulis – cylvāks breivdūmuotuojs ar naīrostom idejom, kurūs vydā “Latgolys banka”. Vaicuosim Aināram, kas tod ir veiksmeigys finaņšu i sadarbeibys sistemys pamatā Latgolā? Taipat ari par turysmu, procesu efektivitati i daudzi kū cytu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "slapjš" - slapnis.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu pietejumu par Latgolys viesturi “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas” Gruomotys par Latgolys viesturi naizīt tik bīži, cik grybātūs, partū kotra nu tūs ir eipaša nūtikšona. Itūgod par taidu guoduojs Rēzeknis Tehnologeju akademejis i Latgolys Kulturviesturis muzeja pietnīks, viesturis doktors Vladislavs Malahovskis. Juo monografeja ir daļa nu vaļsts pietejumu programys projekta par identitašu ainovom: viesturi, kulturu i vidi. Izdavumā ir četrys leluos nūdalis. Pyrmuo ir vyspuoreiguoka i labi raksturoj Latgolys i puorejuos Latvejis atškireibys laikā, kod izaveiduoja Latvejis vaļsts. Tī precizi apraksteiti Latgolys sovpateibu veidojūšī administrativi teritorialī, saimnīcyskī, etniskī demografiskī, kai ari konfesionalī aspekti. Ūtrei nūdaļa veļteita latgalīšu i puorejūs latvīšu, kas nazkod tyka saukti par baļtīšim, attīceibom paguojušuo godu symta 20. i 30. godūs. Trešuo – viestej par tū, kai tymā pošā laikā latgalīšu presē tyka vārtāti cyttautīši. Sovutīs catūrtajā nūdaļā izcalti vasali treis temati: latgalīšu parteja daleiba Saeimys vieliešonuos, Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa idejis atteisteiba, kai ari latgalīšu vaicuojums trymdā. Lai ari kai pamatolūti gruomotā izmontuoti paguojušuo godu symta 20. i 30. godu laikroksti – kai Latgolai, tai vysai Latvejai adresātī, tī pasaruoda izdavuma vizualajā nūformiejumā, kū veidoj kolaža nu vysaiduokim avīžu rokstim, tok na nūsaukumā, kū varbyut ari byutu prasejīs, lai iz reizis byutu skaidrys, ka monografejā varim gaideit puorsvorā vīna veida viesturis olūtu analizi.    

Šudiņ raidejumā par latgalīšu humoru, improvizacejis teatri i jūkim runojam ar multimuoksliniku, improvizatoru Kozmenu. 

Voi Latgolā jūkoj cytaiž i par kū ļauds ite smejās? Šudiņ raidejumā par latgalīšu humoru, improvizacejis teatri i jūkim runuosim ar multimuokslinīku, improvizatoru, sauktu ari par komiki, — Mārteņu Kozlovski aba Kozmenu. Ar jūkuošonu i improvizacejis teatri Kozmens aizruovs ari sovus bruoļus Juoni, Juri i Oskaru. Niu jī vysi dorbojās rodušajā apvīneibā “Spiediens”, kurys pamatā ir improvizaceja i rodūša bruolu saceņseiba komedejšovūs "Četri brāļi".

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar naparostu izdavumu – 36 sajiutu karteņom “Breinumu duorzs”. Beidzamajūs godūs latgalīšu kulturtelpā jau ir pasaruodejušys vysaiduokys kartenis. Multimuokslinīks Raibīs izdeve sovys zeimātuos postkartis ar nūsaukumu “Obrozi”, kam eistyn beja funkcionala nūzeime – poša svātkūs asu sajāmuse apsveikumus ar koč kū nu ituo komplekta. Dzejneica Ingrida Tārauda sovu jaunuokū kruojumu “Drupanenis” izdeve kai spiralveida īsiejumā apvīnuotys postkartis, kur ari beja i vīta postmarkai, i syuteituoja tekstam. Tok Evijis Piebalgys ituo gods suokumā skateituojim i skaiteituojim pīduovuotuos sajiutu kartenis ir drupeit cyts gadīņs – tuos nav dūmuotys syuteišonai pa postu. Izdavums teik defināts kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys miniaturys par sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Kotrai karteņai vīnā pusē ir fotografeja – Evijis Piebalgys uzjimta voi nu saimis albumu atjaunuota. Ūtrā pusē ir nalels teksts, kurā sasavynušs vuordi latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Autore ir vuicejusēs fotomuokslu pi legendaruo fotografa Andreja Granta, i profesionalitati nūteikti var just cīši skaistajuos i vizuali baudamajuos karteņuos. Ari teksti, kurā gona drūsmeigai sapludynuotys obejis latvīšu volūdys rokstu formys, ir nūsleipāti i bezgola poetiski. Tys vyss kūpā roda cīši gaišu stuostu par Latgolu, jiutams, ka Evijai tys ir cīši personeigs – jei itū vītu saredz kai sovu breinumu duorzu. Kaidam ari var ruodeitīs puoruok skaisti voi idealizāti, tok itūreiz ir sajiuta, ka tys ir pa eistam, na uzspālāti pozitivi. Ari teksti nav banali, kai šaļtim mādz gadeitīs, raugūt apdzīduot “skaistū Latgolu” – tī ir dzierkstūši i pat drupeit špetni. Evija atguodynoj, ka ari humors ir svareiga mīlesteibys daļa. Latgalīšu rokstu i latvīšu literaruos volūdys sasaveišona nūteikti byus gaumis vaicuojums. Tī, kam pateik volūdys spēlis, tū varātu nūviertēt atzineigai, sovpus kaidam ari tuo varātu byut drupeit par daudz. Kūpumā ruodīs, ka eksperiments ar volūdu saguojs gona veiksmeigs. Tys gon karteņuos atsaškir – kaidā saguojs cīši labi i plyustūši, cytu skaitūt, saīt nazkur aizagiut, eipaši raugūt tū dareit bolsā, kas līcynoj, ka varbyut volūdys raibums ari saguojs par lelu. Taišni taids pats gaumis vaicuojums varātu byut ari “Breinumu duorza” formats. Gruomotu veikalūs natryukst vysaiduoku veidu karteņu – īdviesmis, emoceju, ezoteriskūs i kaidu tik vēļ nā. Parosti tom ir ari kaida funkcionala nūzeime – jau pīmynātuos postkartis voi taidys, kū kotru dīnu pa vīnai var izviļkt, kab tyktu pi dīnys aizdavumu, sajiutys, spāka vuordu voi vēļ kuo. Itys, pa munam, ir eists muokslys projekts, kam taids papyldu aizdavums ari nav vajadzeigs. Tok tod rūnās vaicuojums – deļkuo itei fotogruomota ir sadaleita atseviškuos puslopuos? Biļdēs nu izdavuma prezentacejis pasuokuma redzieju, ka kartenis beja dakuortys pi grīstu taidā kai izstuodē, kur tuos varēja apsavērt nu obeju pušu. Tys ruodejuos cīši lobs formats. Tok teiri subjektivai saceišu, ka izdavuma formats, pa munam, īspiejams, byutu veiksmeiguoks kai eista fotogruomota. Var jau saceit, ka nanumerātys kartenis dūd skaiteituojam vareibu veiduot pošam sovu stuostu, izalosūt seceibu, kai īīt pruotā. Tok maņ ir sajiuta, ka pošys autoris izalaseita stuosta seceiba, kū navar grūzeit, kai nu kuram īsagrib, byutu vēļ spieceiguoka. Teksti, ka naskaita puors atkuopis ar recepti nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys” i dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” vuordus, ir vierteigi literari jaundorbi, kas veidoj vīnuotu viestejumu, tok itaidā formatā tys vīglai var pagaist. Atlīk tik sajaukt kartenis, kaidu pagaisynuot voi cytam izduovuot. Kai izdavuma mierkauditoreju vaira radzu turystus, kas grib pajimt sev leidza kū palīkūšu nu gasteišonys Latgolā, voi cylvākus, kas dzeivoj uorpus Latgolys, bet grib sevī saglobuot dzimtinis “breinumu duorza” sajiutu. Nūgiut tū Latgolu, par kurū jau godim runojam kai pagaistūšū – ar tolkom, zyrgim, zababonim i cytaižuokim ļaudim.  

Nu 24. da 27. marta Rēzeknis SPA centrā nūtiks storptautyskys muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”7. – rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, taipat ari Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuode “Plunkšķis”. Muokslinīki, redzīņa lideri, uzjiemieji i rodūšūs industreju puorstuovi saīs kūpā, kab dūmuotu ap muokslys i kulturys jūmu regionalajā atteisteibā. Muokslys foruma sova ceļa guojiejim prīškvokorā, kab runuotu par muokslu kai izpausmis veidu Latgolā i latgaliski, muokslu kai reiku sadarbeibai, jaunim suokumim i izaugsmei, runuosim ar rodūšūs procesu vierzeituoju, reklamistu, Muokslys akademejis Latgolys filialis vadeituoja asistentu Raimondu Plataci i drēbu dizaineri i modys muokslineicu Laimu Jurču. Raimonds Platacs izsver, ka dzeive i dareišona Latgolā prosa zynomu spāku i drūsmi, puorlīceibu pošam par sevi i tū, kū tu dori. “Lai dzeivuotu ite, Latgolā, i ītu tū sovu ceļu, juobyut ir stypram, juobyut taidai speiteibai i koč  kaidai misejis sajiutai. Ka tu gribi ite dareit lītys, tod tī ir koč kaids procents misejis sajiutys. Deļtuo munejuo, pošam sova ceļa īšona satur tū miseju, drūsmi i mīlesteibu pret sovu zemi.” Pasauļa leimiņa dizainere i muokslineica Laima Jurča kaidu laiku ir dzeivuojuse Reigā i dorbuojusēs tī, sopvus niu jei dzeivoj Latgolā. Taipat obeji ar veiru sepinej par sova lauku eipašuma atteisteišonu ite, kur byutu, radeitu i dzeivuotu naviņ jī poši, bet tei byutu ari vīta cytim pasauļa muokslinīkim. Laima modu redz kai autentiskuo vaicuojumus vītā, kurā tu esi. “Atsagrīsšona ite, Latgolā, īt ar daudzim izaicynuojumim, eipaši stereotipu lauzšonu, kam es puorstuovu taidu nūzari kai moda, kas bīžai viņ pīprosa tev dzeivuot lelpiļsātā. Byut vysu laiku taidā dinamiskā ritmā. Tī apstuokli vīnkuoršai ir taidi, kas maņ kai personeibai nader. Es saprūtu, ka maņ ir vajadzeigs atsagrīzt pi koč kuo autentiska, pi koč kuo cīši eistyna… maņ redzīs, ka itymā laikmatā mes taišni asam privilegeiti ar tū, ka mes varim byut, kai mes gribim. Muns taids eksperimentalais pīguojīņs modai ir turpynuot radeit naatkareigi nu tuo, kur mes asam.Tei jau ari ir muna pošpīteikameiba i profesionalitate, kam es asu izguojuse itū ceļu piec standarta, kai vajag, dzeivojūt Reigā i tamleidzeigi. Niu es varu īt i dareit jau pa sovam. Pamatā muna rodūšuo darbeiba itūšaļt nūteik nu Latgolys.” Raimonds izsver, ka muokslys i kulturys patieriešonys parodumi i gribiešona piec juos iz vysa bīžuok suocās taišni saimē. “Tū navar nu augšys cylvākam izmīgt, es dūmoju, ka tī ir juobyut kaidai iņteresei. Daudzim tei iņterese rūnās saimē, ka jī ir nu bierneibys apmekliejuši pasuokumus, i tei ir taida tradiceja, ka cylvāks, jis īt piec inercis tuoļuok, iņteresejās, paplašynoj sovu redzis lūku. Var īiņteresēt, bet tys vaira atkareigs nu poša cylvāka. Kultura i muoksla boguotynoj cylvāku, taipat kai volūdys i daudzi kas cyts… Muoksla i kultura ir par cylvāka augšonu, kam nav gola.” Muokslinīka vīns nu aizdavumu ir sabīdreibys kulturizgleiteiba. Par juos lūmu sabīdreibys redzīņa paplašynuošonā i storpnūzaru diskusejis veicynuošonā turpynoj Raimonds. “Muoksla navar byut neitrala i es ari varu pasaceit, ka ir sabīdreibā taidi prīškstoti, par kurim nivīns narunoj. Ite, Latgolā, ari ir vysaidys lītys, par kurom mes narunojam, koč ari saprūtam, ka itys eksistej. Caur taidim muokslys i kulturys formatim eistineibā tī ir taidi tylti komunikacejai, diskusejai. Deļtuo taišni itymā laika, kod cylvāki dzeivoj kotrys sovā informacejis burbulī, ar taidim naīrostim formatim var izsist jūs nu itūs īrostūs burbuļu i ļaut jim pasavērt nu cytim redzisleņkim iz tū informaceju, kuru jis patierej i vyspuor iz procesim, iz pasauļa i dzeivē.” Storptautyskais muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”, kas nu 24. da 27. marta nūtiks drupeit biedeigi slovonajā Rēzeknis SPA centrā, byus juo pyrmais pasuokums. “Daudzi runoj ap Latgolu, ka ite cylvāku nav, ka ite nav, kū dareit, nūsaceiti par tukšumu, i tys SPA centrs ir kai taida metafora Latgolys situacejai jeb prīškstotam par Latgolu. Ar tim pasuokumim, kū mes organizejam, muokslys tierdzeņu “Neskarts”, kur mes īmam vydā tukšuos vītuos i pīpyldom tuos vītys ar pasuokumim, ar cylvākim, ar muokslu, ar nūtykumim. Mes paruodom, ka estineibā, ka tu gribi, tu ari vysu regionu vari pīpiļdeit, ka tu vīnkuorši dori i aizpiļdi tū telpu. Ite telpys iraida, daudz.” Atsokūt iz vaicuojumu par tū, voi muokslai vajag reklamu, Laima ar Raimondu izsver, ka muosklai vajag dialogu i parunuošonu, i vinnej tys, kurais īt sovai auditorejai preteimā. Laima vys pīzeist, ka tys nav vīglai. “Cīši profesionali itam juopīīt, kai dorbam. Tu vīnkuoršai īmi i runoj. Maņ pošai tys ir cīši lels izaicynuojums…Tu pats sovu personeibu taidā veidā pylnveidoj, ka tu praktizej tuos lītys i tod jau vīnā šaļtī tys aizīt teiri organiski.” Latgolys muokslinīki Latvejis i pasauļa kontekstā – voi jī izaceļ, i kai ir byut muokslinīkam nu Latgolys? Turpynoj Laima. “Tys ari sovā ziņā izlīk taidu atbiļdeibu, ka tev tys vuords ir juonas i juopastuov par koč kaidom vierteibom, i tymā pošā laikā juorauga lauzt koč kaidi streotipi, kas ar tū saistuos. Īt otkon taidu sovu ceļu i dūmuot, kai tu vari tū latgaliskū stuosteit pa sovam. Vystik cīnejūt tradiceju i vidi, nu kurys tu īmi.” Raimonds Platacs skaita, ka niu byut muokslinīkam nu Latgolys ir cīši pateiceigi, kam globali vierzīņs ir autentiskums. “Tys ir ap tū, ka lokalais, specifiskais, autentiskais. Vyss, kas ir naglobals, bet taids, mozs, specifiskys. Deļtuo byut niu latgalīšam ir eistynais laiks. Mums ir vysys īspiejis byut iņteresantim. Vyss pasauļs sastuov nu pogostu. Tu aizbrauc jebkur i saprūti, ka tu eistineibā, tys ir ni nu tuo, ka tu bēdz nu pasauļa, bet tu saprūti, ka tu vysur vari byut, bet tova izalaseišona ir byut ite.”  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "koris" i "notis"  - kors, notys, note.

Par vuordu "apsalieneit"  i "dreizynuotīs" nūzeimi klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski.  Laura izsver, ka turystus Latgolā pīsaista doba, puorguojīni, kai ari kulturviesturyskais montuojums i cylvāki ite. “Pa munam, tys ir taids kulturviesturyskys mikslis, kas ir veiduojīs cauri godu symtim. Tuos ir kai myusu tradicejis, tai volūda, taipat tys salykums ar daudzajom nacionalitatem. Deļ kuo myusu regions stypri atsaškir nu puorejuos Latvejis, kas ir cīši interesanti. Tys ir cytaižuok. Deļtam cylvākim pateik iz iteini atbraukt. Pasavērt, īpazeit, dazynuot vaira.” Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski. Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū voi latgaliskuot, puorlikt vuordus i uzvuordus?

Par tū, kai dažaidūs kalendarūs Latgolā ir raksteiti mienešu nūsaukumi, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Myusu šudiņdīnys gosts ir kaids jauns, energiskys i atraktivs cylvāks, kurs iz dzeivi Latgolā puorsavuocs pyrma desmit godu, – Rēzeknis Tautys teatra akters, pasuokumu vadeituojs, deju kūpys “Dzimta” doncuotuojs i vysaiži cytaiži sabīdriski aktivais Juoņs Pampe. Cyta storpā pyrma kaida laika Juoņs beja ari myusu kolegis i dorbuojās kai vīns nu Latvejis Radejis Latgolys studejis jaunīšu raidejuma “Pīci breinumi” vadeituoju. Sovpus kasdīnā jis struodoj AS “Sadales tīkls” par klientu servisa atteisteibys funkcejis nūdalis vadeituoju.   “Golvonais ir raudzeit atrast pareizūs cylvākus i pareizū vītu pošam sev. Puorejais atīs, bet tam ir juotic. Juotic iz vysim symts.” Itymā godā Juoņs kūpā ar sovu krysttāvu, akteri Andri Keišu vadeja Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneju.  “Boņuks taida ziņā ir cīši forša vīta. Cylvāki īt iz pasuokum,  kur jī zyna, ka byus forši. Vystik latgaliskais vīnoj i “Boņuks” ir svātki, kur prīcuotīs.” Juoņs kai pozitivu Latgolā izsver tradiceju dzeivumu kasdīnā, vysā daudzi breiys vītys dareišonai i cylvākus. “Latgalīši nikod naatsoka paleidzeibys. Vīnolga, lai voi kas byutu nūtics. Ka tu vari puorkuopt tū, ka tu prosi paleidzeibys, tod paleidzēs. Dzeivē iz vysa gryutuok ir dareit divejis lītys – lyugt pīdūšonys i lyugt paleidzeibys. Tuos ir divejis vysugryutuokuos lītys, puorejū vysu var izdareit. Kas vēļ ir forši Latgolā, ka vysim ir piļneigi normala pošapziņa.”  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "apģērbs"  - drēbis. Likt, viļkt, aut voi maukt drēbis?

Par tū, kas ir  vydabolss, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Itymā godā Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" prožektoru gaismys pagrīztys iz Rogovkys pusi – ite vys vēļ aktivi dorbojās ituo gods myuža bolvys sajiemieja, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure i ite dzeivoj ari myusu ituos dīnys gaška, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organizatore i vīna nu ituo gods Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2024" nominantu Inga Vigule.  “Veronika Dundure ir cīši lels īdviesmis olūts  vysim rogovkīšim īt i dareit. Jei ari motivej i atbolsta i tod, ka tu tamā vidē esi, ir taida īškejuo sajiuta, ka tu navari vīnkuoršai sēdēt, ka tev ir juokust i koč kas juodora. Tai kai es narokstu, nadzīžu i nikuo taida nadoru, tod es raugu tū dareit cytaižuok, varbyut paleidzūt atkluot jaunus talantus voi pīduovojūt koč kaidys nūtykumu i pasuokumu formys tai, lai mes ari poši īpazeitu tū vītu, kur mes dzeivojam.” Inga pīzeist, ka dorbs jai ir palics par dzeivisveidu i izsver, ka vysod tū rauga dareit, vaicojūt dziļuma. “Dareit ar jāgu, lai nav tukšs šovs, tukša čaula, bet vysā īškā ir saturs i jāga. Pošam saprast, deļkam tu tū dori. Da, es zynu, ir taidys nūtikšonys, kurys ir juoorganizej, bet pi kurom tev sirds nadaīt. Nu tod īpazeisti. Īsapazeisti ar tū pasuokumu, ar tū nūtykumu i paraugi pats sev īlikt tymā jāgu. Kū tu gribi pasaceit ar tū pasuokumu. Kas vēļ maņ redzīs svareigi – spēt prīcuotīs i nūviertēt cytus.”

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgolā asu nūvārtā jau ari ar Nikodema Rancāna bolvu, bet "Boņuks" par myuža īguļdejumu... Pat nasatic, ka jau myužs paguojs, bet faktiski tys ir dorbs nu 80. godu gola. Dorbs ar latgalīšu volūdu i nūvodu.” Pasasokūt Veronikys dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Veronikys i asociacejis naatlaideigais dorbs rezultiejīs ar tū, ka itūšaļt vaira nakai 30 izgleiteibys īstuodēs ir vareiba latgaliski vuiceitīs vysaida vacuma bārnim, izmontojūt ari vuiceibu materialu “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys īsavuiceišonai.  “Latgalīšu volūdy navar vuiceit, jei nav nūškirama nu nūvoda izzynuošonys, deļ tam “Olūteņā”, taipat cytūs vuiceibu leidzekļūs tys ir sovstarpeji saisteits — kai latgalīšu volūda, kas juozyna tamā klašu grupā, tai nūvoda izzynuošona. Pa vysom jūmom — literatura, folklora, geografeja, viesture. Tai veiduots ari “Olūteņš”, pa nūdaļom.” Nu 2003. gods Nautrānūs Veronikys puorraudzeibā dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys. Jei ir ari školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle.  “Es parosti soku par patriotismu. Tys tradicionalais vaicuojums. Patriotismys suocās ar atbiļdeibu par tū mozuokū, kū tu dori.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "darīšanas" - līta, dareišona.

Par tū, kas ir  sprāglys i kū nūzeimej sprāguot, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Cik nūzeimeigs ir tautys sports i vītejūs sporta entuziastu padareitais regionūs? Kaidu vierzeibu tys var īdūt? Par fiziskū kulturu sovulaik i niu šudiņ runuosim ar sporta entuziastu, saimnīceibys “Brīviņi” saiminīku Pīteri Pavlovu. Pīters ar sportu saisteits vysu dzeivi, bejs meistara kandidats boksā. Hokeja entuziastu kusteibys aizsuociejs i vierzeituojs Ludzys i Rēzeknis pusē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "pudele" un "limonāde" - butele, limonade.

Vysaidim viesturis nūtykumim (militarim konfliktim, jaunu vaļstu dybynuošonai) var byut atškireigs viertiejums. Nav ratums, ka pat vīnys saimis vydā cylvāki atškireigi interpretej faktus i izdora sacynuojumus. Turpynojam ar rubriku “Viesture latgalīša acim”, kurā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins kūpa ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču  atsavērs iz 1961. gods Iņdejis i Portugalis konfliktu, i konflikta atškireigū viertiejumu Latgolys gazetuos.

Tautys muzyka — kaida ir juos vīta i nūzeime niu? Šudiņ Rēzeknis nūvoda Viļānūs nūteik jau 21. ziņgātuoju i stuostnīku vokors, kas itūreiz puļcej vaira nakai 20 folklorys kūpu nu tyvejuokys i tuolejuokys apleicīnis. Tī ir tautys muzykys svātki, svātki vysim ituos muzykys izpiļdeituojim i meiļuotuojim i šudiņ mes sasateikam ar ituo pasuokuma idejis autori, Latvejis Universitatis studeju departamenta myužizgleiteibys eksperti, Tautys muzykantu bīdreibys vadeituoju i tautys muzykys tradicejis Latgolā pietneicu Ivetu Dukaļsku.