Podcasts about Deju

11. jūlija pēcpusdienā Vērmanes dārzā diasporas un ārvalstu kolektīvu koncertā uzstāsies dejotāji no Berlīnes – deju grupa „Step by Step”, kurā dejo 100 dejotāji vecumā no 4 līdz 60 gadiem. Šoreiz gan atbraukuši 39 dalībnieki. Viņi ir dziesmu svētku fani. Viņi kā skatītāji ir klāt svētku koncertos, īpašu apbrīnu un emocijas radījusi mūsdienu deju izrāde „Kastaņa puslode”. Arī paši viņi dejo modernās dejas un džeza dejas. Latviski viņi zinot vairākus vārdus, kas saistās ar ēdienu, un uz Vāciju sola aizvest arī vienu latviešu deju – „Tūdaliņ, tagadiņ!”. Bet uz Latviju šo Vācijas deju grupu atvedusi vadītāja Evelīna Rihtere, kurai dziļas saknes Latvijā. Evelīnas Rihteres omīte ir no Latvijas, šeit apprecējusies ar vācieti, bet 1939. gadā viņiem bija jāaizbrauc no Latvijas. Evelīna atzīst, ka tad, kad atbrauc uz Latviju, ir tuvāk mīļajai omītei. Viņa sajūsminās par dziesmu svētkiem un no 2005. gada brauc. Tagad atbraukusi kopā ar grupu.

11. jūlijā pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos savs koncerts būs akordeonistiem. Pulksten 18 Dailes teātrī būs koncerts "Skan akordeons". Tāpēc Kultūras rondo svētku studijā daudz runājam tieši par akordeoniem un arī studijā skan akordeona mūzika. Šobrīd akordeona spēli Latvijā apgūst teju 600 audzēkņu, un liela daļa no viņiem tiksies uz Dailes teātra skatuves: spēlēs 48 apvienotie akardeonistu ansambļi un orķestri no Rīgas, Pierīgas un visiem novadiem.  Par gaidāmo koncertu stāsta diriģente un akordeona spēles skolotāja Līga Kvāše, kura koncertā stāsies koporķestra priekšā, viņas audzēknis – Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas 3. kursa skolnieks Toms Rolavs un Viļakas Mūzikas un mākslas skolas kapelas „Paeglīte” dalībnieki ar skolotāju Initu Raginsku. Arī šajā kolektīvā ir divi akordeonisti, jo akordeons ļoti iederīgs ir arī folkloras kapelā. Studijā muzicē gan Toms Rolavs, viņš atskaņo Dražana Kosoriča “Balkānu tango”, gan „Paeglīte”, kuru izpildījumā skan "Ercika polka". Studijā muzicē arī kapela "Paeglīte".  

Šogad XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā ir iekļauta arī mūsdienu deja. Dejas izrāde “Kastaņa puslode” ir īpašs svētkiem radīts iestudējums ar horeogrāfiju, kurš vēsta stāstu par cilvēka ceļu šajā pasaulē, ar telpu, kas būs visa pasaule, ar oriģinālmūziku, kas piepildīs šo laiktelpu ar skaņām un noskaņām. Koncerts jau šodien, 8. jūlijā, pulksten 14 un 19. Vakar varēja vērot ģenerālmēģinājumu. Uzveduma radošā grupa: mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa, režisore Dita Lūriņa-Egliena, komponiste Zane Dombrovska, skaņas dizains Gints Rutks, scenogrāfe Liena Šiliņa, kostīmu māksliniece Agija Vismane, video mākslinieks/režisors Roberts Rubīns, gaismu mākslinieks Ainārs Pastars. Horeogrāfes: Elīna Gaitjukeviča, Annika Andersone, Dārta Ģīle, Anastasija Jasvina, Ksenija Simanova.

Kultūras rondo studijā dejojam! Viesos lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale, režisore Inga Cipe un trīs “Dzirnu” dejotāji - Pēteris Ķeviņš, Elza Sauka un Lote Ozola. Deju svētkos šoreiz piedalās daudz vairāk bērnu. Šoreiz uz Deju svētkiem ir tikuši 96% no visiem kolektīviem, skolēnu svētkos pirms desmit gadiem piedalījās 56% kolektīvu. Toreiz gan bija lielāks kolektīvu kopskaits, taču stadionā bija tikai 13 000 dejotāju. Šovasar stadionā satiksim 17 000 dejotāju! "Šobrīd, vērojot gan dejotājus, gan pedagogus, gan atbildīgos vecākus, kas pavada grupas dažādās svētku norisēs, ka redzi visu acīs saviļņojumu, ka viņi ir nonākuši atkal šajās lielajās norises vietās, ka viņi šobrīd, manuprāt, vēl vairāk novērtē to iespēju būt kopā un pieredzēt šos notikums, man liekas, emocionālais lādiņš šajās lielajās norisēs noteikti pārspēj kaut kādas lietas, kas varbūt nebūs praktiski izdevušās, varbūt kādas līnijas nebūs tik taisna, vai kāds kolektīvs nepaspēs kaut kur iznākt. Domāju, ka tas emocionālais šobrīd ir svarīgākais," vērtē Dagmāra Bārbale. Deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” mākslinieciskās idejas pamatā ir vārds “vērt”. Rotaļelementi, mēles mežģi, skaitāmpanti, arī padomi, mīklas un tautas gudrības savērs zināšanas, atvērs vārtus, ļaus vērties pasaulē, atskatīties uz saviem senčiem un atvērt jaunus vārtus. Laima, liktens lēmēja, saved kopā Tēvu, Māti un arī bērnus, tādēļ koncertā dejos un savus atziņu vārtus vērs bērni un jaunieši, bet līdzās viņiem būs lielie brāļi un māsas, mammas un tēti, kuri ar aktīvu un radošu iesaisti dzīvā scenogrāfijā papildinās dejotāju veidotos laukuma rakstus un zīmes. Lielkoncerta mērķis: caur tradīcijas izpratni, deju, mūziku un spēli visiem būt piederīgiem Deju svētkiem. "Lielā atslēga ir deju skolotājs. Deju virsvadītājs augšā tribīnē var uz vienas kājas stāvēt un griezties uz galvas, un tiltiņā izliekties, bet ja nav šī saikne starp skolotāju, kurš ir turpat pie bērniem un palīdz precizēt zīmējumus un "pārtulkot", ko virsvadītājs ir domājis, tad tā rezultāta nav un nebūtu," uzskata Dagmāra Bārbale. Dzīvības vārtus, Pasaules vārtus, Gudrības vārtus un Senās vērtnes atvērs bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi – 1.-12.klašu dejotāji, lai dejās vēstītu par paaudžu pārmantojamību un tālāk nododamajām gara mantām, ļaujot uzziedēt Zilajai ilgu puķei. Lielkoncerta programmā iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši divdesmit dažādu paaudžu horeogrāfi. Koncerta izskaņā tiks iedzīvināta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iecere visiem nodejot etnogrāfisko deju “Sudmaliņas”. Koncertu varēs noskatīties tiešraidē Latvijas Sabiedriskā medija mājaslapā 12. jūlijā plkst. 11. Sarunu par deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu” noslēdzam ar tā fināla dziesmas pirmatskaņojumu. Komponists - Mārtiņš Miļevskis, vārdi - Inga Cipe, izpilda - MM Orķestris, Emilija, "Knīpas un knauķi".    

Deja svētkos: lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” radošie izaicinājumi un “Dzirnu” dejotāju pieredze. Skatāmies mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”. Latvijā sveicam Annas Ziedares vasaras vidusskolas apvienotā kora no Austrālijas dalībniekus.

Balsis iedziedātas, deju grīdas ierībinātas un instrumenti noskaņoti. Tas nozīmē, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir klāt un uzsākuši savu vērienīgo ritējumu. Ceļu uz Rīgu mērojuši ne tikai bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem, bet arī dalībnieki no tālām pasaules malām. Kad agrā pavasarī runājām par gatavošanos svētkiem diasporā, svētku rīkotāju pārstāve Aiga Vasiļevska, kura tur roku uz pulsa diasporas norisēs, minēja, ka ap 400 bērnu un jauniešu no visas pasaules gaidīs ciemos. Šķiet, tālākie ciemiņi ir Austrālijas latviešu koris.  Kā jau raidījumam Globālais latvietis. 21. gadsmits pienākas, esam tautiešus aicinājuši ciemos pie sevis, lai viņi dalītos pirmajos iespaidos, sajūtās par gaidāmo nedēļu un pastāstītu, kā noritēja sagatavošanās svētkiem valstīs, kur koris un tautas dejas nav ikdienas kultūras sastāvdaļa.  Studijā ir daudz viesu, jo atnākuši ir ne tikai kolektīvu vadītāji, bet arī paši dalībnieki. Raidījumā piedalās Ilze Atardo, kura ir sapulcējusi bērnus no deviņām Eiropas valstīm un nodibinājusi Eiropas bērnu un jauniešu kori, kopā ar viņu studijā ir tētis Dainis Siliņš ar mazo Agatu un dziedātājas Daina Siliņa un Lote Paiča; tālākie ciemiņi ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas jauktais bērnu un jauniešu koris no Austrālijas un studijā ir tā vadītāja Iveta Laine, diriģents Matīss Reinhards un dziedātāja Kristiāna Rumpe; kā arī tautas deju kopas “Briseles mazie latviešu dejotāji” vadītāja Ilze Baranovska un dejotāji Elza Anna Ancāne un Dāvis Jēkabsons.

Kultūras rondo svētku studijā muzicē folkloras kopa “Kokle”. Bet saruna ar Māru Mellēnu, folkloras kopu programmas "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus" projekta vadītāja un režisore. Viņa stāsta par folkloras kopu klātbūtni svētkos. Protams, sarunājamies ar folkloras kopas “Kokle” dalībniekiem par darbošanos folkloras kopā. Folkloras kopas ar savu atsevišķo programmu uzstāsies Brīvdabas muzejā, Vērmanes dārzā un Brīvības laukumā. Folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus" skanēs 8. jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, 9. jūlijā - Vērmanes dārzā un 10. jūlijā Brīvības laukumā. VEF kultūras pilī 9. jūlijā skanēs folkloras konkursu laureātu koncerts "Bij' manā pūriņā". Tāpat folkloras kopām paredzēs īpašs uznāciens svētku noslēguma koncertā "TE-AUST". Šogad svētkos piedalās 1260 folkloras kopu dalībnieki.  

Jau 18 gadu vecumā Baiba Šteina uzsākusi darbu ar bērniem, vadot Skolotāju nama bērnu deju ansambli, kurš 1975. gadā turpināja savu darbību VEF kultūras pilī ar nosaukumu „Zelta sietiņš". Kolektīvs mākslinieces vadībā pusgadsimta garumā sasniedzis lielus panākumus, aktīvi koncertējot Latvijā un ārzemēs, un gūstot uzvaras augsta līmeņa konkursos. Baiba Šteina ir vairāk nekā 50 jaundeju horeogrāfe, 30 oriģināluzvedumu scenāriju autore, tostarp bijusi svētku „Rīgai–800" bērnu programmas „Dāvana manai Rīgai" autore un producente, 9. Deju svētku virsvadītāja, 6.–9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, 7. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskā vadītāja, kā arī neskaitāmu deju lielkoncertu virsvadītāja. Raidījumā skan: Latviešu tautasdziesma "Stāvēju dziedāju" (Ē. Ešenvalda apdarē); Latviešu tautasdziesma "Novij man, māmuliņa" (Z. Liepiņa apdarē); Sīpoli "Dziesma par spēli" (Dvēselīte); Rihards Vāgners. Valkīru lidojums no operas “Valkīra”.   

Kāda pele zaļa? Šo Initas Zaharānes un citas šī pusgada īsākās mīklas Greizajos ratos min Tautas deju ansambļa "Līgo" dejotāji Zane Ozola, Diāna Siliņa, Krišjānis Bite un ansambļa vadītājs Jānis Purviņš. Īsāko mīklu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Jēkabs Izands, Valters Vācietis, Ieva Kozuliņa, Tomass Šmits, Ivars Girgensons, Aleksis un Ernests Antoņeviči, Una Smilgaine, Klāvs Kristaps Košins, Ieva Vaivode, Inita Zaharāne, Ginta Pērle Sīle, Emīlija Zvidriņa, Raivo Bahšteins, Teodors Tauriņš, Evers Bušs un Zoja Heimrāte.

Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu. Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim. Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.” Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.” Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.” Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. “Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.

Pētījumi jau izsenis apliecina mākslas pozitīvo ietekmi uz cilvēka labsajūtu un veselību. Arvien vairāk šo saikni savā darbā integrē arī muzeji: pierastās izstādes un ekskursijas papildina mākslas terapija, joga un meditācija. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savu piedāvājumu šopavasar papildinājis ar deju un kustību terapijā balstītām nodarbībām tieši jauniešiem, kurās aicina piedzīvot mākslu lēni, apzināti un bez „pareizām” vai „nepareizām” atbildēm. Rīkotāji iedrošina: lai piedalītos, nav jāprot dejot, nav jābūt priekšzināšanām par mākslu, un šī nebūs grupu terapija, bet vienkārši veids, kā atrast personīgāku ceļu pie mākslas.

Vasarā gaidāmi 13. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pēc attālinātajiem Covid dziesmu svētkiem tā beidzot būs iespēja mazajiem māksliniekiem uzstāties atkal kopā. Kā šiem svētkiem gatavojas diasporas bērni? Un cik kuplā skaitā diasporas bērnu kolektīvi papildinās svētku dalībnieku rindas, interesējamies raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts. Sarunājas Aiga Vasiļevska, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore, Aiga Ožehovska, Luksemburgas latviešu folkloras kopas "Mazās dzērves" vadītāja, Ilze Baranovska, Briseles latviešu dejotāju bērnu kolektīva vadītāja, un Ilze Atardo, Eiropas bērnu un jauniešu kora vadītāja.

Savienot šķietami nesavienojamas pasaules – mikoloģiju un laikmetīgo deju – aicina jauna izrāde „Micēliju tīklā”. Tās veidotāji – māksliniece Elīna Valdmane, horeogrāfe Agate Bankava, dejotāji Agnese Bordjukova un Mārtiņš Anžarovskis, kā arī bundzinieks Rinalds Maksimovs – aicina domāt sēņu lomu simbiozē un jaunu ekosistēmu radīšanā un aizdomāties par mūsu pašu spēju ieklausīties, sadarboties un pamanīt sakarības. Biedrības „LAUKUU” un Pārdaugavas kultūras apvienības rīkotā izrāde „Micēliju tīklā” notiks 22. februāra vakarā Imantas kultūras centrā Rīgā.

Pētījumi rāda, ka katrs trešais skolēns Latvijā ir saskāries ar mobingu jeb apcelšanu, izsmiešanu un vardarbību no vienaudžu puses. Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” 14. decembrī būs skatāma šai tēmai veltīta laikmetīgās dejas izrāde, kur par mobingu kustību valodā runās paši skolēni – Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņi. Izrādi kopā ar jaunajiem dejotājiem veidojusi horeogrāfe Karīna Lapšina, režisors Emīls Alps un trīs mūziķi, kas izrādē arī paši būs uz skatuves. Horeogrāfe un Deju nodaļas pedagoģe Karīna Lapšina ar apmēram 20 bērniem skolas deju zālē atkārto izrādes kustības. Pagājis pusgads kopš pirmizrādes un šis tas piemirsies, bet var redzēt, ka dejotāji ar lielu patiku atkal iejūtas izrādes tēlos. Laikmetīgās dejas izrāde „Tas viss dzīvo mūsos” savulaik tapa kā dejas nodaļas gada noslēguma koncerts un guva tik lielu atsaucību, ka 14.decembra vakarā to varēs redzēt atkal – šoreiz Siguldā. Izrādē piedalās apmēram 20 dejotāju no trešās līdz astotajai klasei un skan dzīvā mūzika, ko radījis čellists Tomass Ančs, pianiste Marta Balode un bundzinieks Ernests Ervīns Dovgāns. Izrādes režisors ir Emīls Alps, kurš līdz šim darbojies kino jomā un ar dejas valodu strādā pirmoreiz, bet ar horeogrāfi Karīnu Lapšinu savulaik sastrādājies kinorežisora Roberta Vanaga diplomdarba filmā „Ziemeļpols”.

Stāsta ilggadēja Latvijas Televīzijas redaktore un žurnāliste Sarmīte Plūme Šis būs stāsts par brīdi, kam Latvijas Televīzija stāvējusi blakus un ko var dēvēt par brīdi "varēja būt, tomēr nenotika…" 2016. gada 28. maijā Cēsu pils parka estrādē norisinājās oriģināls deju uzvedums "Gredzenus mijot", ko, saprotams, ierakstīja Latvijas Televīzija. Tā idejas autore un mākslinieciskā vadītāja, deju ansambļa "Daiļrade" vadītāja  Iveta Pētersone-Lazdāne bija iecerējusi, ka šī uzveduma laikā reāli apprecas kāds jaunais pāris – jaunieši, kas nodomājuši precēties, bet viņiem jāizpilda visai grūts uzdevums – izcili labi jādejo un jābūt galveno lomu tēlotājiem. Šādu pāri Iveta sameklēja Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblī "Dancis" – tie bija Lauma un Krišjānis. Viņi patiešām vēlējās apprecēties. Izcila ideja! Tik skaists stāsts Latvijas Televīzijas skatītājiem! Strādājām kopā pie tā ar režisoru Arvīdu Babri. Arvīds ir labs tautas deju pazinējs un augstākā līmeņa profesionālis pie televīzijas pults. Manā atbildībā bija redaktora darbs – visu deju horeogrāfiju lasījums, līdzīgi kā mūzikas redaktors ataino, piemēram, simfoniskā orķestra priekšnesumu. Mūs patiesi bija aizkustinājis stāsts par jauno pāri, kas deju uzvedumā "Gredzenus mijot" tos arī reāli uzvilks viens otram pirkstā. Gatavojāmies šim notikumam kā īstām kāzām: izstudējām Jāņa Znotiņa režiju, iedziļinājāmies Rasas Bugavičutes-Pēces tekstos, klausījāmies Jēkaba Nīmaņa skaņu partitūru, apguvām visu deju horeogrāfijas. Uzvedumam izmantoja daudzas piemeklētas dejas, kā arī speciāli šim notikumam radītas. Viss tika pakļauts vienam mērķim – izspēlēt (šajā gadījumā – izdejot) īstas vedības. Notikums! Tas tiešām bija notikums, kam līdzās stāv Latvijas Televīzija! Bijām gatavi uz vienreizēju brīdi – gredzenu mīšanu. Mēs to parādīsim! Mēs būsim šī mirkļa aculiecinieki! Un mūsu skatītāji nepastarpināti gūs emocijas no patiesa notikuma. Diemžēl deju uzveduma sagatavošanas gaitā mainījās svaru kausi. Kaut kur kuluāros izskanēja viedoklis no Kultūras ministrijas: "Kas tad tagad te būs? Kāds rīkos savas personīgās kāzas par valsts budžeta līdzekļiem?" Arī radošā komanda, kopā apspriežoties, pārvirzīja akcentus no reālām, dejas vidē uzburtām kāzām uz dejas uzvedumu – itin kā patiesu, bet tomēr butaforiju. Mēs izlēmām par labu patiesajai dzīvei, ne iestudējumam. Arvīds Babris sagatavoja operatoru, kas bija tērpies tāpat kā dejotāju puiši, un ar radio kameru plecā iesūtīja pašā laukuma viducī – aplī, kuru veidoja pusotrs tūkstotis dejotāju. Šī pulsējošā apļa vidū bija jaunais pāris – Lauma un Krišjānis. Viņi izpildīja senu kāzu rituālu un tad deva solījumu, viens otram pirkstā uzvelkot gredzenu. To visu tuvplānā parādīja operators Rihards Smelters. Ne tikai gredzenus, bet acis, emocijas, asaras… Un visapkārt virmojošo citu dejotāju prieku. Tas bija maģisks vakars. Tas bija stāsts, ko gribētu piedzīvot, izdejot daudzi. Jo mēs, uzveduma skatītāji, gan klātienē, gan pēc tam Latvijas Televīzijas ēterā, bijām liecinieki divu cilvēku mīlestībai un ģimenes iesākumam. Deju uzveduma "Gredzenus mijot" solisti Lauma un Krišjānis Šimji savus īstos gredzenus mija nedēļu pēc šī skaistā deju priekšnesuma. Tas notika turpat netālu no Cēsīm – Veselavas muižas parka estrādē. Šobrīd viņu ģimenē aug divi jauni dejotāji. Es būtu ļoti, ļoti laimīga, ja katrs stāsts par Latvijas Televīziju noslēgtos ar tik labām beigām.

Jauna balva latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītājiem; domas par deju svētku lieluzvedumu; jo tālāk no Rīgas, jo lielāka sociālā funkcija; nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā - tie ir tikai daži no jautājumiem, kas bija aktualizēti starptautiskā konferencē “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”. Par tendencēm skatuviskās tautas dejas jomā un lieluzveduma vietu deju svētkos parrunājam Kultūras rondo ar nozares ekspertiem. Diskutē Zanda Mūrniece, horeogrāfe, Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas eksperte, Renāte Linde, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore deju kolektīvu "Pumpurēni", "Dzīpariņš" un "Dzīpars" vadītāja, Edžus Arums, tautas deju ansambļa "Katvari" vadītājs, bet arī brīnumaino uzvedumu "No zobena saule lēca" un "Dziesma dejo. Deja skan" autors un producents, un Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, vidējās paaudzes deju kopas "Dziga" vadītājs. -- 12. un 13. novembrī Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā starptautiskā konference “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”, kas bija veltīta aktualitātēm un tendencēm skatuviskās tautas dejas nozarē, īpašu uzmanību pievēršot Deju svētkiem kā deju amatierkustības kulminācijas punktam.

Stāsta muzikoloģe Iveta Grunde Uz šo jautājumu zinātniski izvērtētu atbildi neuzņemos sniegt, bet piedāvāju mazas ainiņas no tā laika presē atrodamajām liecībām, kas dos kaut nelielu ieskatu šajā jautājumā un pārcels mūs gluži filmu scenāriju cienīgā vidē.  Mūzika tiešām skanēja visur. Lielajās koncertzālēs, teātros, svinīgos valsts un privāto uzņēmumu, arī dažādu biedrību pasākumos, sanatorijās, Radiofona ikdienas programmās, skaņuplatēs, deju plačos un, protams, kafejnīcās un restorānos. Mūziķi paši apvienojās dažādās biedrībās, maksāja biedra naudas savai sociālajai aizsardzībai, arī cīnījās viens pret otru. Jā, jā! Deju plaču un dažādu vienreizēju pasākumu mūziķi cēla pretenzijas pret Operas vai Radiofona orķestra mūziķiem, ja tie pieņēma piedāvājumus blakusdarbiem un atņēma darbu izklaides nišā strādājošajiem. Tas gan nenozīmēja, ka kafejnīcās vai sanatorijās spēlējošie mūziķi vienmēr bija profesionāli vājāki. Nebūt ne! Arī  vēl jaunais Leonīds Vīgners (1906 – 2001) regulāri diriģēja Ķemeru simfonisko orķestri, izglītojot Ķemeru sanatorijas viesus. Talantīgais vijolnieks Bruno Čunčiņš (1894 – 1978) sajūsmināja gan smalko restorānu un kafejnīcu apmeklētājus, gan sekmīgi uzstājās Radiofona programmās un veica arī skaņuplašu ierakstus. "Mariss Vētra iedziedājis valšus un tango no savas jaunās skaņu filmas "Pavasara pasaka". Orķestra pavadījumus visām platēm izpilda populārā Bruno Čunčiņa orķestris. Pats Bruno arī iespēlējis brīnišķus valšus uz havajas ģitāres," pauž 1934. gada laikraksts "Bohēma", informējot savu auditoriju par skaņuplašu izdevējfirmas "Homophon" laidieniem.    Kafejnīcu un restorānu orķestru repertuāra izvēle liecināja arī par Rīgas publikas gaumi un interesēm.Protams, ka daudz tika spēlēta tā saucamā populārā mūzika, jaunmodīgā džeza mūzika, bet, piemēram, kā vēsta kāda "Café De L'Opéra" reklāma, "pirmklasīgs zalona orķestrs Čunčiņa kunga vadībā" piedāvājis apmeklētājiem baudīt ko klasiskāku, elitārāku -  Žila Masnē svītu "Gleznainie skati", Anrī Vjetāna "Sapņojumu, Antonīna Dvoržāka "Slāvu deju" nr.10 un citus darbus. Ilgu laiku tieši Bruno Čunčiņš vadīja "Café De L'Opéra" orķestri un veidoja arī šīs iestādes reputāciju. Par kafejnīcas gaisotni un tās statusu izsmeļošu ieskatu sniedz 1927. gada laikraksts "Jaunā Nedēļa Nr.13". "Starp mūsu galvaspilsētas kafejnīcām "Café De L'Opéra" bez šaubām ieņem pirmo vietu. Tā sakot, mūsu metropoles kafejnīcu karaliene. (..) "Café De L'Opéra" tiek apmeklēta no tā saucamās "labākās publikas". Tur sēd nopietnais diplomāts, oficiālais politiķis; viņu apmeklē tirgotāji, mākslinieki, rakstnieki un beidzot sabiedrības "tutti-frutti", — cilvēki, kuri nav ne viens, ne otrs no minētajām sabiedrības šķirām, un kuri tomēr ir viss kopā: viņi ir "diplomāti", spriež par politiku, viņi tirgojas, — pērk un pārdod visu; bijuši gadījieni, kad viņi mēģinājuši pārdot amerikāņiem Basteja kalnu un Pētera baznīcas torni, — ar vārdu sakot, šiem cilvēkiem ir universālas spējas. Redzamu vietu starp kafejnīcas apmeklētājiem ieņem dāmas. Pēdējās ierodas parasti ap plkst. 5 vakarā, ir allaž eleganti ģērbušās un cenšas griezt uz sevi apmeklētāju uzmanību. Tur ierodas laulenes ar un bez vīriem, stundām ilgi sēd tā saucamās "laimes meklētājas" un arī tādas, kurām viņu dzīves nodomus un uzdevumus izpauž krāsotie vaigi un "izsalkušie"' skati. Zolīdais "Café De L'Opéra" gaiss un atmosfēra priekš dāmām ar plašajiem dzīves uzskatiem apgrūtina viņu nodomu realizēšanu, jo var droši apgalvot, ka flirtam uzplaukt "Café De L'Opéra" nākas grūti. Direkcijas aizrādījumi un mājieni ātri vien "notušē" uzkrītošās līnijas, un flirta kultam gribot negribot jānozūd kā miglai austošā rītā. "Café De L'Opéra" pievilkšanas punkts blakus plašajām, greznajām, eiropiskā gaumē ierīkotām telpām un pirmklasīgajiem pasniegtiem konzumentiem (ēdieniem — red.) ir arī tās salona orķestris, populārā un no klausītajiem iecienītā vijolista Čunčiņa vadībā. Šā orķestra mūzikas priekšnesumi var valdzināt pat visizlutinātākā klausītāja ausis. Čunčiņš ir tiešām meistars savā intīmās un vieglās mūzikas specialitātē. Viņa vijole raud un smejas. Tas pats sakāms arī par citiem orķestra dalībniekiem: katrs ir savā sarga vietā un kopsummā sniedz ļoti patīkamu mākslas interpretāciju. Visu šo rezumējot, varam konstatēt, ka "Café De L'Opéra" reprezentē cienīgi mūsu metropoli, jo ārzemnieks, kurš ir pirmoreiz Rīgā, iegūst tur arī pirmos iespaidus no mūsu metropoles."  Diemžēl Otrā pasaules kara rezultātā daudzi talantīgie mūziķi bija spiesti pamest dzimteni, to skaitā — arī Bruno Čunčiņš. Viņš mira Amerikā. Arī tādu smalku restorānu ar dzīvo orķestri, kas spēlētu klasisku repertuāru, Rīgā vairs nesameklēt, bet mūziķi jau mums ir un arī kafejnīcu Rīgā netrūst. Varbūt ir vēl cerība ieraudzīt reklāmu ar tekstu "šovakar spēlēs pirmklasīgs orķestris tāda un tāda mākslinieka vadībā"?

Tres atletas amateurs comprometidos se reúnen con Rotsen Carrillo, nutricionista de Strong Nutrition y hablan sobre nutrición, además de hacerle una dieta a Deju.

Kad skanējumu sāks raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts, pāri okeānam - Toronto - būs izskanējušas noslēdzošās notis un izdejoti pēdējie deju soļi XVI Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā. Ar svaigākajām emocijām par svētku notikumiem dalīsies svētku rīkotāji un dalībnieki. Tie ir svētki, kam pamatā ir darbs ne tikai pie nošu apguves un deju soļu izstrādes, bet tas arī darbs pie tā, lai būtu latvieši, rūpes par latvietību ikdienā, dzīvojot tālu prom no Latvijas. Nule izskanējuši XVI Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto, Kanādā. Tur ir agrs rīts un iespējams, kā kāds no svētku dalībniekiem vēl nemaz nav gājis gulēt. Mazliet atpūtušies ir raidījuma viesi. Kādi bijuši svētki, kas norisinājās no 4. - 7. jūlijam Toronto, stāsta Selga Apse, svētku Rīcības komitejas vadītāja, kura arī aktīvi darbojos deju nozarē, ir Toronto deju kopas “Daugaviņa” vadītāja, Mineapoles tautas deju kopa “Pērkonītis” dalībnieki Kira Birmane un Jūlēns Pone, Toronto Latviešu kora diriģents Jānis Beloglāzovs un Ludoviks Mouttet ir bijis brīvprātīgais koru koordinators svētkos, viņš studē doktorantūrā Makgila Universitātē Montreālā. Svētkos satikās 1800 dalībnieki no Kanādas, Amerikas, Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas daudzām citām Eiropas valstīm, arī no Brazīlijas un Austrālijas. "XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā ir atklāti!" Tā pirms dažām dienām sacīja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš un novēlēja  visiem nenogurstošu prieku un spēku visu svētku garumā, kā arī lai būtu paliekošs gandarījums par piedzīvoto svētku laikā un ir apņēmība turpināt šo brīnumskaisto svētku tradīciju Kanādā arī turpmāk. Piekusuši, noguruši, bet emocionāli pozitīvi uzlādēti ir gan rīkotāji, gan dalībnieki.

Līgošana, Jāņi, saulgrieži, tā ir latvieša koda neatņemama sastāvdaļa un tas nozīmē, ka šiem svētkiem ir goda vieta visur pasaulē, kur dzīvo latvieši, iespējams, arī tur, kur ikdienā latviešu valoda neskan.  Tāpēc ieskandējam svētkus ar Jāņu sadziedāšanos. Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, lai pētītu, kādas ir vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas un kā tās mainījušās cauri laiku līkločiem. Šī ir saruna ar  sadziedāšanās elementiem, kurā piedalās Jāņa tēvs - Darvinas (Austrālija) Latviešu apvienības priekšsēdis Reinis Dancis, XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības komitejas loceklis Kaspars Reinis, Īrijas Tipperary Latviešu biedrības pārstāve Līga Petrova, asociācijas "Luksemburga–Latvija" valdes locekle, mūziķe Liene Barons un folkkluba "ALA pagrabs" dibinātājs Krišjānis Putniņš.

The Illusion of time, time is the measurement and or process of events. Without events being processed time is not something that exists within it's self. As humans, we control this reality based on our mindset and the state and condition it is in. By giving our attention to something, we change the very nature of that which we observe. Deju Vu is the process of physical reality, people, places, and things catching up to the quantum mind and or the subconscious mind. In this episode, I will go a step further into what we refer to as time and how we control time based on the state of our mindset.

Monopolā sarunājamies ar režisori, pedagoģi, filozofi un izstādes kuratori (Cēsu muzejā būs unikāla izstāde “dzīvais cimds”) Elīnu Apsīti. Plašākai sabiedrībai, iespējams, viņa zināma kā cimdu adītājas Jetes Užānes atstātā mantojuma uzturētāja un grāmatas "Jetes dienu grāmata" autore. Elīna beigusi Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, šobrīd studē doktorantūrā baltu filoloģijas folkloristikas nodaļā. Ar skolu un pedagoģiju Elīnas ikdiena cieši saistīta bijusi jau sen. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa strādā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Vēl Elīna rada koncertuzvedumus, raksta libretus un strādā Mūzikas akadēmijā, kur docē kultūras teorijas un didaktikas kursu deju pedagogiem. Elīna darbojas arī apjomīgajā Valsts izglītības satura centra projektā "Skola 2030", kā vecākā eksperte rūpējoties par projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" īstenošanu. Paralēli tam ir arī Spīdolas valsts ģimnāzijas teātra studijas “Spīdolēni” vadītāja. Teātris un režija Elīnas dzīvē ienākusi jau bērnībā – viņa bijusi koncepcijas un libreta autore deju uzvedumiem, performancēm, kas saistīti ar deju un dzeju, kā arī Dziesmu svētku lielkoncertiem. Tieši Elīnas veidotā koncepcija guvusi vislielāko atbalstu Dziesmu un Deju svētku pūtēju orķestru koncerta "Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā" veidošanā.       

Viens no šīs vasaras gaidītākajiem kultūras notikumiem diasporai ir XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā, kas notiks no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sazināsimies ar Kanādu, lai kopā ar Rīcības komitejas vadītāju, arī aktīvu dejotāju Selgu Apsi izrunātu, kā rit gatavošanās svētkiem kādas norises gaidāmas šovasar un cik svarīgi ir šie svētki visai diasporai Sarunā piedalās arī Hamiltonas deju kopas "Vainadziņš" vadītāja Lizete Valdmane un Svētku mūzikas nozares vadītājs Kaspars Reinis, kurš dzied Otavas-Montreālas korī. -

Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku. „Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar's?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale. Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar „Vektora” dejotājas Laumas Libertes mudinājumu pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā. Vērienīgais uzvedums „Aiz ko garš pavasar's?” ir tikai puse no „Vektora” jubilejas svinībām. Apliecinot dejotāju neizsmeļamos enerģijas resursus, dienu vēlāk turpat Ķīpsalas hallē tiks izdejotas kolektīva zelta fonda dejas. „Vektora” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad ajaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā tapa pašdarbības kolektīvi. 55 gadus „Vektora” mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Šteins. 2015.gadā viņš kolektīvu uzticēja Dagmārai Bārbalei, bet palika tuvu „Vektoram” līdz pat aiziešanai mūžībā pērn pavasarī. Kolektīva jubilejas priekšvakarā jautāju ilggadējai dejotājai Laumai Libertei un Dagmārai Bārbalei par viņu sajūtu – kas ir „Vektora” pamatakmeņi un nākotnes sajūta.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs. „Bellaccord Electro”, plaši pazīstams kā „Bellaccord” ir skaņuplašu firma Latvijā, ko 1931. gadā dibināja Helmārs Rudzītis (1903–2001) – novatorisks, entuziastisks latviešu uzņēmējs. Būdams piedzīvojumu meklētājs vārda labākajā nozīmē, viņa dzīve bija piepildīta ar svaigām idejām un projektiem, kurus viņš uzsāka 20. gadsimta 30. gados – Latvijas “miera” laikā. Viņš vispirms kļuva Latvijas kultūrvidē slavens ar savu grāmatu izdevniecību “Grāmatu draugs” (Grāmatu draugs). Ļoti īsā laikā viņa lētās grāmatas kļuva ļoti populāras visā Latvijā, ļaujot vienkāršajam lasītājam iepazīties ar vietējo daiļliteratūru šedevriem, kā arī pasaules klasikas tulkojumiem. 28 gadu vecumā viņš sāka jaunu piedzīvojumu un izveidoja pašu pirmo latviešu ierakstu kompāniju. Savas dzīves dramatiskos un priecīgos mirkļus viņš apkopojis savos memuāros “Manas dzīves dēkas”. No šī darba mēs varam iegūt daudzas detaļas par „Bellaccord” radīšanu. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, visas nozares strauji atdzīvojās. Labs piemērs bija Latvijas lielākā elektrorūpnīca, labi zināmā VEF, kur ražoja radioaparātus, fotokameras un pat lidmašīnas. Tomēr līdz 30. gadu sākumam latviešu mūziķiem nebija iespēju ierakstīt savu mūziku Latvijā. Viņi devās uz Berlīni un ierakstīja „Odeon”, „Parlophon” un citas studijās, kā arī „His Master's Voice” studijā Londonā. Pēc ieraksta tapšanas un ražošanas, tas tika eksportēts uz Latviju. Pie tam katrs ieraksts maksāja 4–5 latus, daži ekskluzīvi simfoniskās mūzikas ieraksti maksāja pat 20 latu un vairāk (piemaksa iekļautas muitas un mazumtirdzniecības maksas). Tomēr dārgie ārzemju skaņuplašu ieraksti neatbilda vietējo cilvēku vajadzībām. Rudzīša draugu vidū bija populāri latviešu mākslinieki, kas mudināja viņu uzsākt jaunu skaņuplašu ražošanas rūpalu. Un drīz vien viņš pats aizrāvās ar šo ideju. Pateicoties viņa neatlaidībai, mērķa izjūtai un ticībai panākumiem, latvieši drīz varēja klausīties savu iemīļoto mūzikas izpildītāju ierakstu šellaka platēs par pieņemamu cenu (~ 2,50 Ls), uz kuriem bija lepna „Ražots Latvijā” zīme. Pārlūkojot “Bellaccord” katalogus, var atklāt interesantus faktus par klausītāju gaumi un 30. gadu Latvijas populārajiem māksliniekiem. Apmēram 70 % ierakstu pārstāv populāro, deju un džeza mūziku. Piemēram, “Bellaccord” 1932. gada katalogā ir šādi virsraksti: Mūsdienu hīti, mūsdienu šlāgeri, Instrumentālās mūzikas hīti, valši, salona mūzika, marši un himnas, tautas mūzika, čigānu mūzika, Ziemassvētku mūzika, Līgo svētku mūzika, ebreju mūzika. Papildus 1937. gada katalogā atrodama: Valsts himna, Kora mūzika, Garīgā mūzika, Svētku mūzika, Labākie latviešu dziedātāji, Deju mūzika, Havajiešu mūzika, Opera un operete, koncertmūzika, simfoniskais orķestris, instrumentālie solisti, senās dejas, humoristiskie skeči, kā arī kā ieraksti svešvalodās – krievu, vācu, angļu, ebreju. Svarīgs jautājums ir šī mantojuma saglabāšana. Par laimi, ir privātie kolekcionāri, kuri ar lielu entuziasmu vākuši visus ar Latviju saistītos šellaka diskus. Lielākas vai mazākas “Bellaccord” disku kolekcijas var atrast arī tādās valsts iestādēs kā Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Dejas izrāde "Klātbūtnē" ir deju grupas "Ritms" 55. jubilejas gada lielais notikums. Kustības un mūzikas valodā  izjusts stāsts par dabas īpašo klātesamību cilvēka dzīvē. Izrādes idejas autore un horeogrāfe ir deju grupas "Ritms" vadītāja Elīna Gaitjukeviča. Izrādē kopā ar dejotājām piedalās koklētāju ansamblis "Cantata" un mūziķi. Pirmizrāde pavisam drīz – 12.februārī  VEF Kultūras pils lielajā zālē. Rit dejas izrādes mēģinājums  kopā ar mūziķiem  un koklētāju ansambli "Cantata". "Ritma" dejotājas izdejo atsevišķas izrādes ainas,  dejas pasniedzējs  Dmitrijs Gaitjukevičs precizē satvērienu, arī Elīnai Gaitjukevičai, "Ritma" vadītājai vēl kāds precizējums jānodod gan dejotājām, gan gaismu māksliniekam. Pārtraukumā  uzklausu izrādes idejas autori un horeogrāfi Elīnu Gaitjukeviču, kura atklāj, ka izrādes iecere briedusi vairākus gadus. Izrādes muzikālo partitūru veido komponista Ludovico Einaudi muzikālais cikls „Elementā”, kuru īpaši kokles skanējumam aranžējis mūziķis Aigars Raumanis. Izrādē piedalās koklētāju ansamblis "Cantata" un mūziķi - saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Uģis Upenieks, čelliste Santa Valere.  Mēģinājuma pārtraukumā satieku Aigaru Raumani un koklētāju ansambļa "Cantata" māksliniecisko vadītāju Andu Eglīti, uzzinu, ka vispirms bijis koklētāju ansambļa "Cantata" solo koncerts, kurā skanēja Einaudi mūzika, ko aranžējis Aigars Raumanis. Dejas izrādē piedalās 14 dejotājas, gaiši brūnu toņu tērpos, ko veidojusi kostīmu māksliniece Vita Radziņa. "Ritma" dejotājas Katrīna, Līva, Laura un Lote vispirms atklāj, kāda kurai pieredze deju grupā. Savā 55. jubilejas gadā deju grupa "Ritms" skatītājus aicinās uz dažādiem koncertiem un notikumiem, aprīlī iepazīstinās ar studijas jaunākajiem dalībniekiem, maijā pārsteigs ar mazo formu dejas izrādēm, jūnijā notiks  lielkoncerts, bet jau pavisam drīz dejas izrāde "Klātbūtnē".   

„Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” – šo kanonisko frāzi pēcsvētku jaunajā sezonā sev uzdod ne viens vien amatierkolektīva dalībnieks un vadītājs. Ar spēcīgu apliecinājumu – IR dzīve arī pēc svētkiem – rītvakar, 20. janvārī, Ķīpsalas hallē Rīgā tiksies 15 deju kolektīvi no dažādām Latvijas malām. Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas horeogrāfijas, gan skatuviskās tautas dejas klasika, kā arī dejas no pagājušās vasaras Deju svētku repertuāra. Ko dejotāji gatavo koncertam un kādas ir viņu pārdomas par latviešu skatuviskās tautas dejas šodienu? Ir trešdienas vakars Klusajā ielā 12, Rīgā. Kluss gan te nav nemaz, jo notiek tautas deju ansambļa „Teiksma” mēģinājums. Tieši pēc „Teiksmas” aicinājuma rītvakar Ķīpsalas hallē pulcēsies deju kolektīvi gan no Rīgas, gan Valmieras, Siguldas, Jelgavas un Carnikavas. Pirms mēģinājuma tiekamies ar „Teiksmas” un arī koncerta „Soļi rakstos” māksliniecisko vadītāju Jāni Ērgli. „Līdz šim „Teiksma” braukusi pie saviem draugiem ārpus Rīgas. Tādi pa šiem daudzajiem gadiem ir Valmieras tautas deju ansamblis „Gauja”, Jelgavas tautas deju ansamblis „Lielupe”, braucam arī uz Siguldu pie „Vizbulītes” – tie mums šobrīd ir tādi stabilākie draugi ārpus Rīgas. Protams, Rīgā mēs daudz koncertējam kopā ar „Danci”, „Vektoru”, „Līgo”. Un reiz sarunā ar Viesturu Tīli, kurš mums ir ļoti liels labvēlis, ieminējāmies, ka mums vajadzētu uztaisīt koncertu, lai mēs arī varētu tos draugus uzņemt pie sevis.” „Teiksmas” ilggadējais vadītājs Viesturs Tīle, kurš tagad vada starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību „BT 1”, pirmo šādu kopkoncertu Ķīpsalā palīdzēja sarīkot pirms diviem gadiem. Tagad dejotāji tiksies atkal, lai apliecinātu dejas un kopā būšanas prieku arī ierasti rāmajā pēcsvētku sezonā. „Pēc svētkiem parasti amatierkustībā ir mierīgāka sezona. Katrs padejo, kas viņiem tuvāks sirdij, ko gribas dejot… Bet, tā kā bija tāda ekskluzīva iespēja [dejot Ķīpsalas hallē], tad aicinājām savus draugus, lai rāda, kas viņiem pašlaik repertuārā. Bet, protams, atskatīsimies arī uz to, ko darījām deju svētkos. (..) Koncerta programmā ir izkristalizējušās trīs paaudzes: mūsu vecmeistari Uldis Žagata un Alfrēds Spura, vidusposms – Jānis Purviņš, Alberts Kivlenieks, Jānis Ērglis, un no mūsu jaunās talantu paaudzes – Dagmāra Bārbale un Dāvis Ērglis.” Līdzās Dāvja Ērgļa „Kungu rijai” jauno horeogrāfu paaudzes priekšnesumā tiks izdejota arī tautas deju ansambļa „Vektors” vadītājas Dagmāras Bārbales liriskā deja „Skaista mana tēvu zeme”, kas pagājušajos Dziesmu un deju svētkos bija skatāma gan deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, gan Noslēguma koncertā Mežaparkā. „Sestdienas koncertā „Vektors” piedalīsies ar diviem sastāviem – A un D grupu – un dejām gan no deju svētku repertuāra. Būs gan „Bēru riekstus kabatā”, gan „Es izjāju prūšu zemi” un „Skaista mana tēvu zeme”. Un katra grupa dejos arī vienu pavisam jaunu deju. A grupai tā būs mana horeogrāfija „Man bij' kaltis kumeliņis”, kas pēc nedēļas startēs arī Valmieras jaunrades deju skatē, un D grupai – deja „Jumis”, kas arī ir pavisam jauna un tiks rādīta arī jaunrades skatē.” Dagmāras Bārbales pieminētais Jaunrades deju konkurss, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un kas notiks janvāra pēdējā nedēļas nogalē Valmierā, solās būt nākamais apliecinājums skatuviskās tautas dejas formai pēcsvētku laikā. Pandēmijas gados konkurss nenotika, un tagad vērtējumam tiks nodota 57 horeogrāfu radīta 131 jauna deja. Tautas deju koncerts „Soļi rakstos” – 21. janvārī Ķīpsalas hallē Rīgā, bet Jaunrades deju konkurss pēc nedēļas – 27. un 28. janvārī – Valmieras kultūras centrā.

Podkāsta viesis šoreiz ir lašu pazinējs Uģis Circenis. Sākot lašu makšķerēšanas sezonai, runājam par situāciju Latvijā, citās valstīs, par dažādām praktiskām lietām, kā to lasi no upes izvilināt. Par licenču pirkšanu, lašu uzvedību, izpēti un copēšanu! Epizodi veido Arvis Ančevskis, Indulis Burka. Lasi un abonē: Lielais Loms + e-izdevums + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks Makšķernieks https://lasi.lv/abonesana/izdevumi/lielais-loms-e-izdevums-lasi-lv-e-zurnals-mednieks-makskernieks.116 https://www.lielaisloms.eu/

Šonedēļ pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm – Ģertrūdes ielas teātrī režisors Andrejs Jarovojs  iestudējis  darbu „Tas ir viss, ko mēs varam”, savukārt Nacionālajā Filmu skolā (Elijas ielā) horeogrāfes Karīna Lapšina un Arina Buboviča radījušas laikmetīgās dejas izrādi „Augšup pa lejupejošām kāpnēm”.  Viens darbs ir par jauniešu deju kultūru, otrs par emocionālo stāvokli pēc šķiršanās, savukārt vienojošais -  elektroniskā mūzika.  Abu izrāžu mēģinājumos ielūkojās Laima Slava: Laikmetīgās dejas izrādes „Augšup pa lejupejošām kāpnēm” pirmizrāde  šovakar (29.nov.) un 30.novembrī, savukārt „Tas ir viss, ko mēs varam” pirmo reizi ar skatītājiem tiksies  - 30.novembrī, pēc tam izrādes 1. un 2.decembrī.

HOUR 1 Greg now thinks this is Bill's last season in New England Wiggy says there's no way the Titans trade Vrabel for Belichick Mac isn't the only Jones the loss was on. The CB Jonses aren't buying in

Šovakar, 10. oktobrī, Jelgavas kultūras namā notiks deju skolas "Dzirnas" vadītāja un horeogrāfa Agra Daņiļeviča jubilejas autorkoncerts "Manas tautas dejas". Siguldas Devonā koncerts notiks 13.oktobrī, koncertzālē "Gors" - 14.oktobrī, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē - 21.oktobrī, VEF Kultūras pilī - 28.oktobrī. Pirms koncerttūres Kultūras rondo tiekamies ar Agri Daņiļeviču. Deju koncertos ir iekļautas dejas, ko horeogrāfs ir radījis dažādiem kolektīviem laikā no 1981.gada līdz šodienai. Koncertos būs skatāmas arī ļoti jaunas horeogrāfijas un pat pirmuzvedumi. Koncertos piedalīsies tautas deju ansamblis "Lielupe" no Jelgavas, jauniešu deju kolektīvi "Sadancis" no Valmieras un "Vizbulīte" no Siguldas, tautas deju ansambļi "Katvari" no Limbažiem un "Banga" no Liepājas, kā arī vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dziga" no Rēzeknes. Tāpat koncertos piedalīsies deju skola "Dzirnas", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dzirnu Senči", jauniešu deju kolektīvs "Bramaņi", kā arī tautas deju ansambļi "Vektors", "Ačkups" un "Rotaļa" no Rīgas.

Tūkstošiem cilvēku šī vasara pagāja Dziesmu un deju svētku sajūtās. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” noslēgumā Daugavas stadionā Rainers Miezītis bildināja savu mīļoto Agniju Klimu. Izskanot dziesmas un dejas “Manai dzimtenei” pēdējām notīm Noslēguma koncertā Mežaparkā, ārsts Kārlis Rācenis zināja, ka šī savā ziņā ir viņa pēdējā deja. Bet skolotāja Anda Kivliša, cīnoties ar vēzi un valsts nevēlēšanos apmaksāt vajadzīgās zāles, vienkārši cerēja nodzīvot līdz svētkiem, lai kora “Ogle” rindās dziedātu Noslēguma koncertā. Vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku. Bet tomēr katram savi dziesmusvētki.

Dziesmu un deju svētki izskanējuši. Dziesmu un deju svētki aizvadīti, bet daudz svētku dalībnieki un arī skatītāji arvien saglabā tās emocijas, ko var piedzīvot tikai Dziesmu svētkos. Lai viss izdotos, tas bija garš piecu gadu ceļš dalībniekiem un arī pamatīgs darbs svētku rīkotājiem. Kā izdevās iecerētais, no kādām kļūdām mācīties nākotnē, kā saglabāt un attīstīt šo mūsu tautas īpašo tradīciju, Krustpunktā diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns un Dziesmu svētku virsdiriģente Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais kora "Intis" diriģente Ilze Valce.  

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams. Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā. Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārēķinās, ka pārbaudīs. Līdzi var ņemt tikai pārtiku, kas nebojās. Sviestmaizes nedrīkst ienest. "Katrs dalībnieks ir parakstījis noteikumus, kur tas iekļauts. Katri noteikumi nav pasmērķis mums, kā rīkotājiem, bet tas kopējā labuma vārdā. Arī bijusi dziesmu svētku pieredze un dažādi gadījumi. Ir Pārtikas un veterinārais dienests, ir Slimību profilakses un kontroles centrs. Ir bijis diskusijām bagāts darbs, lai šos noteikumus saskaņotu. Pastāv karstā laikā (..), ja būtu bijis ļoti karsts laiks, tad paņemtā sviestmaize, mēs nevaram zināt, no kurienes tā ir. Ir bijuši gadījumi, kad veseliem kolektīviem vesti cilvēki uz slimnīcu un dažādām citām infekciju slimībām. Mūsu dalībnieki ir radoši ne tikai mākslinieciskā ziņā, bet arī sadzīviskā," atzīst Daina Markova. Inga Vasiļjeva piebilst, ka atļauts ienest enerģijas batoniņus, šokolādes tāfelīti, cepumus, dārzeņus. Rīkotāji nevienu ierobežojumu neievieš tāpat vien, tas ir kopējā labuma dēļ. Šīs neērtības jāpacieš. Sašutumu jau raisījis noteikums, ka bērnu rati nevar stāvēt ejās Mežaparka estrādē. "Iedomājieties, ir ejas, ir bērnu rati, ir dejotāji, kuriem jāiet caur, vai nedod, dievs, ir kāda evakuācijas situācija, ir jāevakuējas lielā tempā. Tie nav pirmie svētki, kad šādi ierobežojumi," norāda Daina Markova. "Abās vietās - Daugavas stadionā un Mežaparkā - būs bērnu ratiņu novietnes. Teritorijas iekšpusē. Rekomendējam bērniem ar vecākiem doties pa 8.vārtiem estrādes teritorijā." "Ja māmiņai tuvāk ir citi vārti, viņa ienāks pa tiem. Teritorijā būs norādes, kur atrodas bērnu ratiņu novietnes, skaidro Inga Vasiļjeva. "Visi koncerta apmeklētāji, tā kā biļetes tika tirgotas elektroniski, saņems un jau ir saņēmuši informējošu e-pastu, kur viss skaidri uzrakstīts, no cikiem teritorija ir vaļā, cik garš būs koncerts, kas jāņem vērā, ejot uz koncertu ar bērniem. Gribam, lai ieejot teritorijā, bērniņiem apliek baltas aprocītes, kur uzrakstīt telefona numuru, ja bērni apmaldas lielā teritorijā,"turpina Inga Vasiļjeva. Uz Daugavas stadionu koncertu apmeklētājus aicina nedoties ar privāto transportu, izmantot sabiedrisko. Savukārt Mežaparkā būs īpaši busiņi, kas no 11. tramvaja galapunkta cilvēkiem ar kustību traucējumiem un gados vecākiem cilvēkiem palīdzēt nokļūt līdz estrādei. Pievedīs pie 5. vārtiem. Kursēs pirms un pēc koncertiem. Runājot par vakar, 2. jūlijā, aizvadīto gājienu, raidījuma viešņas bilst, ka tas kavējās tikai 53 minūtes. Iepriekšējos gados ir bijusi sliktāka pieredze.  

Vairāk nekā 2600 dalībnieku jeb 87 kolektīvi no 22 pasaules valstīm un četriem kontinentiem - tāda ir diasporas dalība XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar dejotājiem, dziedātājiem un muzicētājiem, lai sajustu noskaņojumu, kas valda diasporas dalībnieku sirdīs un domās, uzsākot svētku nedēļu. Raidījuma sākumā muzicē pārstāvji no Eslingenas orķestra - no Vācijas atbraukusī Liene Barons un Korado Českons (Corrado Cescon) no Šveices. Itālijas latviešu kori raidījumā pārstāv diriģente Ilze Atardo un dziedātāja Herta Šmite, Ziemeļameriku pārstāv Selga Apse, horeogrāfe, deju kopas “Daugaviņa” vadītāja un lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs virsvadītāja, un dejotājs Edgars Apse, no Lielbritānijas ir ieradušies Bredfordas deju kopas “Kamoliņš” pārstāvji Māris Pūlis un Vineta Zālīte, Melburnas (Austrālija) latviešu jaukto kori "Daina" pārstāv Linda Graudiņa, Melburnas vīru kori "Veseris" pārstāv Andis Graudiņš, bet latviešu tautas deju kopu "Ziemeļblāzma" no Dānijā pārstāv tās vadītāja Daniela Vanceviča un dejotāja Laine Spuldzeniece.

Dziesmu svētku laikā Latvijā viesojās Sanfrancisko Jaunais teātris, Siguldā un Līgatnē izrādot arī divas jaunākās izrādes – „Anšlavs un Veronika” un „Ķēves dēls Kurbads”. Raidījumā stāsts par latviešu trako teātra mīlestību, kas savijusies ar Sanfrancisko teātra aktrišu dzīvesstāstiem un pārdomām par pasauli. Šajās dienās, kad Dziesmu svētku notikuma gaidās Latvijā ierodas latvieši no visas pasaules, paralēli Rīgā notika diasporas teātru festivāls “Dāvana Latvijai”, kā arī divas savas izrādes – “Ķēves dēls Kurbads,” un “Anšlavs un Veronika” – Siguldā un Līgatnē izrādīja Sanfrancisko Jaunais teātris no Amerikas Savienotajās valstīm. Pārsteidzoši, cik aktīva ir amatierteātra kustība latviešu diasporās. Kā izskaidrot to trako latviešu teātra mīlestību? Raidījumā Augstāk par zemi sarunājas Sanfrancisko Jaunā teātra režisore Māra Luisa, latviešu aktrise ar spānietes temperamentu Astrīda Lācītis, māksliniece, Sanfrancisko Jaunā teātra izrāžu tērpu un scenogrāfijas veidotāja Linda Treija un par teātra popularizēšanu atbildīgā Aija Mollere. Šķiet, ka šis stāsts būs ne tik daudz par teātri, cik par cilvēkiem un likteņiem, kas kopīgi spēlējot teātri, sarunājoties latviski, domājot par sev būtiskām tēmām, savijušies kopā. 27. Vispārējie latviešu Dziesmu un 17. Deju svētki ir visas amatiermākslas kustības kopējie svētki. Ne velti to programmā ir arī tautas mākslas izstādes, arī Latvijas amatierteātru parāde. Sanfrancisko Jaunā teātra aktieri saka, ka ies noteikti skatīties kolēģu izrādes, kas notiks Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī. Tas ir skaists žests, ka arī diasporas teātri ir atraduši veidu kā piedalīties šajos svētkos Latvijā, lai arī ārpus kopējās programmas. Pasaulē notiek arī vairāki diasporas amatierteātru festivāli, un jau šī gada oktobrī festivāls "Laipa", kas ik gadu notiek citā valstī, notiks Amerikas Savienotajās valstīs.

Fuu, tas nu ir aiz muguras! Uuhhh, tas jau pavisam drīz! Tāda, iespējams, varētu būt Dziesmu un deju svētku dalībnieku sajūta, jo skates un pārbaudes aiz muguras, bet lielais notikums - XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.jūlijam. Uz šo notikumu pošas arī diasporas dziedātāji, dejotāji, teātra spēlētāji un folkloras kopas. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par gatavību šīs vasaras lielajam notikumam, par to, cik kupli pārstāvēta svētkos būs diaspora un kādām emocijām gatavojas šim piedzīvojumam. Raidījuma viesi: Pasaules saieta nama režisors Sandis Kalniņš, Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore; diasporas kolektīvu koordinatore, Lilija Zobens, Dziesmu svētku Goda virsdiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle, Londonas latviešu kora diriģente, Solveiga Slaidiņa, tautas deju kopas “Karbunkulis” vadītāja Īrijā, un Valda Grīnberga, Pasaules latviešu saieta nama koordinatore ASV.      

Šonedēļ ir sākusies pakāpeniska biļešu tirdzniecība uz 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku pasākumiem. Par jauno tirdzniecības kārtību un citām ar to saistītām svarīgām niansēm saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Skaidro Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova un Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Kas jāievēro visiem, kas dosies uz svētkiem? Daina Markova aicina visiem pirmām kārtām būt priecīgiem. "Jābūt priecīgiem, jāiet satikties, būt kopā, jāiet kopā just, jāiet pēc tā, pēc kā katrus piecus gadu dodamies - liels prieks un atvērtība," bilst Daina Markova. "Tad viss pārējais, ko paredzējuši svētku kārtībai un drošībai ir saistīts ar to, lai visi justos droši, lai novērstu pēc iespējas visus riskus, kas var būt tik lielā pasākumā. Inga Vasiļjeva pievērš uzmanību, ka jāņem vērā situācija Rīgā un pilsētas ceļu infrastruktūra, kas piedzīvo lielas pārmaiņas un remontus. Tāpēc visiem, kam ir biļetes uz maksas pasākumiem, jāplāno laicīgi doties uz norises vietām, kas atrodas tālāk no centra.  No 15. maija biļetes internetā iespējams iegādāties uz 15 notikumiem: garīgās mūzikas koncertu, diriģentu kora koncertu "Diriģents", vietas tribīnē svētku gājiena laikā, svētku atklāšanas koncertu, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncertu "Skaņu portreti", vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu "Dievs. Daba. Cilvēks", bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncertu "Es vēlos sev ko pastāstīt", pūtēju orķestru lielkoncertu "Laiks iet pāri" un pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertu "Partitūra svētkiem", kokļu mūzikas lielkoncertu "Laika upe" un nakts koncertiem –"Gaismas dārzs" un "Nakts dziesma", mazākumtautību kolektīvu koncertu "Saules dziesmas audeklā", vokāli simfoniskās mūzikas koncertu "Šūpulis", tautas tērpu skati "Mēnesnīcā" un tautas mūzikas koncertu "Trejdeviņi spēlmanīši". Tiesa, gandrīz visas biļetes, kas tika piedāvātas pārdošanā pirmajā tirdzniecības dienā, jau ir izpārdotas. No 17. maija pircējiem interneta tirdzniecībā būs pieejamas biļetes uz deju koncertiem: lielkoncertu "Balts" "Arēnā Rīga" un lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" Daugavas stadionā. No 19. maija tirdzniecībā internetā būs pieejamas biļetes uz koru lielkoncertu "Tīrums" un tā ģenerālmēģinājumu, noslēguma koncertu "Kopā augšup" un tā ģenerālmēģinājumu, kā arī sadziedāšanās nakti (noslēguma koncerta biļešu īpašniekiem nav nepieciešams iegādāties atsevišķas biļetes). No 22. maija biļetes būs iespēja iegādāties arī kasēs, kā arī būs iespēja izpirkt biļetes iepriekšējā rezervācijā. No 12. jūnija varēs izpirkt iepriekšējā rezervācijā pieteiktās biļetes, kas netiks izpirktas.

Dievturība un japāņu šinto – divas kultūras, divas reliģijas, kuras savu apvienojumu radušas japāņu valodas zinātāja, gida un kultūras pētnieka Uģa Nasteviča personībā. Viņš šobrīd strādā pie latviešu tautas dziesmu tulkojuma japāniski, bet nesen viņa apgādā "Puzuri" iznācis bilinguāls japāņu haiku krājums, kurš papildināts ar audiogrāmatu, tapis izdevums arī Braila rakstā. Raidījuma sākumā izskanējušais dzejolis ir no nesen iznākušā bilinguālā krājuma “Japāņu dzeja”, tā izdevējs, atdzejotājs, raidījuma viesis un arī dzejoļa priekšā lasītājs ir Uģis Nastevičs. “Japāņu dzejas” atvēršanas svētki pavisam nesen tika nosvinēti Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, jo “Japāņu dzeja” – tie ir veseli divi atšķirīgi izdevumi. Viens – parastajā drukā, bet otrs – Braila rakstā, ko vēl papildina audio ieraksts, kurā iespējams dzirdēt kā šos dzejoļus japāniski lasa viesstudents Daiki Kobajaši no Odavaras Japānā, bet latviešu valodā – atdzejotājs Uģis Nastevičs. Un tā neparastā ziņa par neredzīgiem domāta “Japāņu dzejas” krājuma iznākšanu aizveda pie vēl neparastākas, daudzpusīgas personības. Uģis Nastevičs japāņu valodu apguvis pašmācības ceļā, izmantojot visai neparastas metodes, par kurām viņš pats pastāstīs sarunā. Internetā var uzmeklēt Uģa mājas lapu, tajā atklājas vēl viena viņa kaislība, un tā ir fotogrāfēšana. Lielākoties portreti, taču galerijā ir arī aerofoto, etnogrāfija. Tas ved pie nākamā Uģa interešu lauka: Uģis Nastevičs ir dievturis. Pie kam diplomēts, pirms diviem gadiem Latvijas Kultūras akadēmijā sekmīgi aizstāvējis zinātnisko darbu kultūras teorijas doktora iegūšanai “Latviešu dievturība un japāņu šintō. Rituāli, to sakrālā telpa un tekstu salīdzinošā aspektā”. Latvijā mēs ik pa laikam piedzīvojam kādus brīnumus saistībā ar Japānas kultūru. Arī šogad, gaidāmajos 27. Vispārējos latviešu Dziesmu un 17. Deju svētkos kopkorī stāvēs Japānas – Latvijas mūzikas asociācijas koris “Gaisma” no Japānas, nesen viņi lepni  internetā publicēja iegūto 1. pakāpes diplomu. Latvijas sniega iedvesmota dzejniece Konno Mari pārsteidz ar japāņu tanku krājumu “Sniegs”, kas grāmatā iznāca atdzejots četrās valodās, tostarparī latviešu. Un kur no vēl Ināras Kolmanes filmas “Ručs un Norie” varone, skaistajā suitu tautas tērpā! Taču līdzīgi brīnumi reizēm notiek arī pretējā virzienā, kad kāds latviešu puisis top savaldzināts no japāņu ķīnzīmēm. Tieši tā tas esot noticis ar Uģi Nasteviču.

Saeima no budžeta likumu pakas izslēdz skolu reformas likumu. Ja nozarei nebūs papildus finansējuma, NMPD atkal nāksies strādāt pārslodzē. Eiropas Komisija iesaka no nākamā gada sākt atteikties no plaša iedzīvotāju atbalsta enerģētikas krīzes pārvarēšanai. Kāda būs Dziesmu un Deju svētku dalībnieka ikdiena? 8. martā aizvadīts Sieviešu dienas gājiens. Tbilisi jauni protesti pret Gruzijas valdošās partijas virzīto "ārvalstu aģentu" likumprojektu. No marta vidus plāno slēgt komercmaršrutu Rīga-Daugavpils.

Baltkrievijas tiesa piespriedusi 10 gadu cietumsodu Nobela Miera prēmijas laureātam Beļackim. Eksperte: Vairākums baltkrieviju joprojām ir pret Lukašenko. Latviešu valodas aģentūra rīko diskusiju par pāreju uz vienotu izglītības sistēmu Pērn no Latvijas iedzīvotājiem tika izkrāpti aptuveni desmit miljoni eiro; sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem uzlabojas. Sāksies dejotāju repertuāra pārbaudes skates Deju svētkiem.

Diena Pēc sarunu ciklā ar vēstniekiem Maksims Jegorovs šajā reizē uz sarunu aicinājis Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Polu Bramelu, lai diskutētu gan par starptautisko, gan par interneta drošību, “maigo varu”, karu Ukrainā, un iespējamo ģeopolitisko situāciju nākotnē.

Latvija pazemina diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un atsauc vēstnieku Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus. Zemnieku saeima lēš, ka plūdu dēļ postījumi ir līdz 400 hektāru platībā. Plašu rezonansi atkal izpelnījušies par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai apsūdzētā Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas no "Stabilitātei" izteikumi, kuros viņa, viesojoties Okupācijas muzejā, noliedz Latvijas okupāciju. Šovasar gaidāmo Dziesmu un Deju svētku veiksmīgas norises nodrošināšanai Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina pieteikties brīvprātīgos.

Diaspora gatavojas vasarā gaidāmajiem Visparējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Par noskaņojumu deju kolektīvos Kanādā, par koru mēģinājumiem latviešu kopienā Brazīlijā un folkloras tradīciju kopšanu Eiropā, par dziesmu un deju repertuāru apguvi semināros un iespējām piedalīties svētkos saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve, Deju svētku virsvadītājs, diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš, Dziesmu svētku virsvadītājs, diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss ir atnākuši uz Latvijas Radio. No Kanādas raidījumā piedalās Dziesmu svētku virsvadītaja, Toronto tautas deju kolektīvs "Daugaviņa" vadītāja Selga Apse, no Brazīlijas - Inga Liepiņa, Brazīlijas latviešu kora dalībniece, Allans Arajs, Brazīlijas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs, un uz Brazīliju ir devies arī Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks, kurš palīdz Brazīlijas latviešiem sagatavoties svētkiem. Eiropu šajā sarunā pārstāv Aiga Ožehovska - Luksemburgas latviešu folkloras kopas "Dzērves", apvienības "Vakareiropas koklētāji" un postfolka grupa “Rudzurika" vadītāja.    

Shawn Coleman breaks down the Braves struggles on Wednesday night as Atlanta falls one game behind the Mets once again. Plus, several storylines could make the difference for the Braves over the weekend. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Vairāk nekā svētki. "Ir grūti izskaidrot, cik tie ir nozīmīgi latviešiem, daudziem amerikāņu sabiedrībā, kad runā par dziesmu un deju svētkiem – viņi domā, nu, būs kaut kāda mūzika, džeza festivāls vai koru sacensība, vai kaut kāds muzikāls pasākums, bet mums, latviešiem, dziesmu svētki ir daudz vairāk nekā tikai svētki, saistīti ar dziedāšanu. Tā ir mūsu identitāte, mūsu kultūra, tā ir mūsu valoda, un to kādreiz ir mazliet grūti izskaidrot amerikāņiem, cik svarīgi dziesmu svētki ir mums, latviešiem," šādus vārdus Amerikas dziesmu un deju svētkus raksturojot tiem velta to rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Svētki nule kā beigušies un mēs raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts svētku dalībniekiem neļaujot atiet no notikušā, aicinām raksturot svētku gaisotni, atklāt piedzīvoto un dalīties aizvadīto svētku vērtējumā.  Sarunai no Amerikas, Minesotā Sentpolā, rīta agrumā pieslēgušies Saulkrastu jauktā kora „Anima” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, Dziesmu svētku saviesīgo sarīkojumu organizētāja, viņa  darbojas arī svētku mārketinga komitejā, Māra Pelēce, Sanfancisko Jaunā teātra režisore Māra Luisa (Lewis) un XV Vispārējo dziesmu un deju svētku ASV Minesotā Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare.  

Join us inside our free Facebook Group: www.facebook.com/groups/smallshopsocialBecome a SSS Member: www.instantbossclub.com/sss See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Ar raitu soli, skaņu balsi - maz' bišķiņ skaļāk! ar šādu saukli sevi piesaka 15. Vispārējie ASV Dziesmu un deju svētki, kas pirmo reizi notiks Minesotā. Kādi būs šīs vasaras Amerikas dziesmu un deju svētki, interesēsimies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, sazinoties ar svētku rīkotājiem Amerikā. Svētku programma pamatīga, notikumu daudz, cik tiem gatavi rīkotāji, ciktāl gatavi potenciālie dalībnieki, bet kādi darbi vēl jāiesteidz? Sarunā piedalās Dziesmusvētku Rīcības komitejas priekšnieks Ansis Vīksniņš, Dziesmusvētku Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare un Dziesmusvētku Tautas deju lieluzveduma vadītāja Astrīda Liziņa.  

Interview with Sabrina Goeldlin - Part One.  "I've always been in tune with things but I was always insecure & unsure of myself. I didn't trust myself." I met Sabrina through a mutual acquaintance. When we met up for a “get to know you” call, I immediately connected with her energy and her message! We we're definitely on the same page. Her story is so compelling that many times in this interview I was saying, “AHA that makes me think of something” “oh yes and” “I'm so glad you said that!” It is wonderful to find someone who you are so in-sync with, for sure. But it is even more powerful when you are similar missions to help others in the way we do! It affirms each of us and encourages us to keep going on, knowing we are here to do good in the world and help those who may be lost.    And you know what else is important about these conversations is that it has such a powerful impact on all of us. Listening can activate your own awareness of who you are. It is like a beacon of light in a dark night, it calls us home to ourselves by listening to others. "I've always been in tune with things but I was always insecure & unsure of myself. I didn't trust myself." ________________________ Are you an Empath? Do suspect you may be and need more information on what that is exactly?  Subscribe to my 4 email series where I give you the low down on how to be an Empath in a Loud world. Subscribe here.   

Note: This post may contain affiliate links. Please see The Lost Geographer's Affiliate Disclosure for more details.   To finish covering the Baltic countries, we are headed to Latvia! Often overlooked for its size, we cover one of the oldest cultures in Europe that also is the birthplace of...denim jeans?   Mentioned in this episode: United States of America Dallas, Texas Canada Mexico Talsi Riga Jāņi (Summer Solstice) Sauna Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (Latvian Song and Dance Festival) Estonia Singing Revolution Soviet Union Lithuania The Baltic Way Lutheranism Catholicism Latvian Flag Latvian language Lithuanian language Sanskrit Netherlands Proclamation Day of the Republic of Latvia Day of the Restoration of Latvian Independence Latvian Rye Bread Jāņi cheese Balzams Bērzu Sula (Birch Sap Juice) Kvass Kefir Chlodnik Stolichnaya Jacob Davis (invented denim) Levi Strauss Defenders of Riga The Pagan King