Latgolys stuņde

Pādejūs mienešu laikā arviņ vairuok vylki i luoči pasaruoda tyvuok saimisteibom i apdzeivuotom vītom. Napaseņ saplāstys vuškys Kruoslovys nūvodā, pyrma puora nedeļu luocs beja īsamaļdejs Jākubpiļs piļsātys teritorejā. Pliesieju pūstejumi ir nūpītnys izaicynuojums zemnīkim kai ekonomiski, tai ari emocionali. Nu vīnys pusis saiminīkim juosorgoj sovi eipašumi – ap lūpu ganeibom juobyun žūgim, nu ūtrys pusis – uorkuortys medeibu atļuovu izsniegšona ir par lānu i vālu, kod pliesieju pūstejumi saimisteibuos jau nūtykuši.  Kam juoizajam atbiļdeiba – saiminīkim, medinīkim, pošvaļdeibai ci vaļstei, kaidi var byut rysynuojumi, i kai cylvākim sadzeivuot ar meža zvierim, saruna ar medinīku, medinīku kluba „Mežabrāļi” vadeituoju Viktoru Rebli, Jākubpiļs nūvoda pošvaļdeibys civiluos aizsardzeibys inženeri Ilmāru Lukstu i Vaļsts meža dīnasta Medeibu dalis vadeituoju Valteru Lūsi. Sarunu voda Beatrise Borise.

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja. 4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualajim nūtykumim, kaidys temys dominej teatru repertuarā, i kai teatris paleidz sabīdreibai lobuok izprast pasaulī nūteikūšū. Diskusejā dasadaleja kinu i teatra kuratore i kritike, Dailis teatra muokslinīcyskuos dalis vadeituoja Dārta Ceriņa, portala „Delfi” nacionalūs ziņu žurnalists Raivis Spalvēns, režisors, Latvejis Leļu teatra direktors Mārtiņš Eihe i socialantropologs, RSU asociātais profesors Klāvs Sedlenieks. Diskuseju vadeja teatra kritike i žurnaliste Henrieta Verhoustinska. Vysu diskuseju verīs ite. Diskuseju reikuoja „Teatra festivala Nr.5” komanda: Daugovpiļs teatris, Dirty Deal Teatro, Gertrudis īlys teatris sadarbeibā ar Latvejis Leļu teatri. „Teatra festivalā Nr.5” Daugovpilī jau trešū godu piec kuortys sasapuļcēja vairuoki profesionalī teatri, pīduovojūt kai izruodis, tai sarunys ar skateituojim i profesionaļu diskusejis par nūzarē aktualom temom. Festivala sauklis „Latgola ir tyvai” atguodynoj, ka Latgola ir sasnādzama vīta Latvejis i Eiropys kontekstā.   Pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Vuiceibu gods školuos ir beidzīs, tok palīk vaicuojums par školānu kaviejumim. Vaļsts izgleiteibys statistika ruoda, ka Latgolā, Ludzys i Bolvu nūvodā, ir vysuleluokais školānu kavātūs stuņžu skaits – Ludzys nūvodā kavātys videji 108 stuņdis iz školānu, Bolvu nūvodā – 99 stuņdis iz školānu. Kai školānu kaviejumi ītekmej vuiceibu procesu i školānu sekmis, saruna ar Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntu Stoleri, Bolvu nūvoda Ruguoju vydsškolys direktori Ivetu Arelkeviču, Bolvu Vaļsts gimnazejis vacuoku padūmis prīšksādātuoju Sandru Kindzuli i psihologi, saimis muokslys terapeiti Aloidu Jurčenko. Kai planavoj rysynuot i mazynuot kaviejumu skaitu, komeņtej Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis biroja vadeituojs Rūdolfs Kalvāns. Sarunu voda Beatrise Borise.  

Par drūšeibys situaceju Latvejā, eipaši Latgolā, kas ir pasamejs pādejā laikā, cik efektiva ir šyunu apraidis sistema, kai vajag uztvert suonim asūšuos agresorvaļsts vysaida veida paziņuojumus i kai cylvākim kotrā gadīnī reikuotīs, saruna ar Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi pulkvežleitnantu Pīteri (Pēteri) Suveizdu, Vaļsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta Civiluos aizsardzeibys puorvaļdis vacuokajim inspektorim Girtu (Ģirtu) Forandu i Ingūnu Sutru. Sarunu voda Beatrise Borise.

Kab veicynuotu uzjiemiejdarbeibys izaugšonu Latvejis austrumu pīrūbežā, nu 20. maja Atteisteibys finanšu instituceja ALTUM īvīš jaunu aizdavumu pīduovuojumu uzjiemiejim Augšdaugovys, Bolvu, Kruoslovys, Ludzys i Olyuksnys nūvodūs. Aizdavumim ALTUM nūdrūsynuos 0 % likmi i napīmāruos EURIBOR periodā da 2029. gods 1. janvara.  Par jaunuo ALTUM pīduovuojuma nūzeimi i realū ītekmi iz uzjiemiejdarbeibu Latvejis austrumu pīrūbežā diskutēs uzjiemiejs Edgars Romanovskis i LTRK Latgolys padūmis prīšksādātuojs Ivo Dembovskis. Bezprocentu naudys aizdavumi var snēgt leluoku vareibu, reizē uzjiemieji nūruoda iz svareigim īrūbežuojumim – na cik gona pīmāruotim nūsacejumim regiona specifikai i nabyušonu leidzeigim vysaidu nūvodu vydā.  Sarunā plotai izskaņ Latgolys uzjiemiejdarbeibys kūpejuo situaceja – finansiejuma daīmameiba, investiceju dasaisteišonys gryuteibys i drūseibys riski pīrūbežā. Uzjiemieji izsver, ka kluotyn ekonomiskajim izaicynuojumim kasdīnu ītekmej ari nastabilitate i uorejī faktori, kas var paralizēt dorbu i dareit mozuoku konkurētspieju. Teik aktualizāta ari komunikacejis i sadarbeibys problema vaļsts instituceju i regiona uzjiemieju vydā, kai ari vajadzeiba dreižuok i elasteiguok pījimt lāmumus.  Raidejuma nūslāgumā izskaņ golvonī vierzīni, kab situaceja palyktu lobuoka: cīšuoka sadarbeiba sovā vydā, leluoka izaticiešona i pylnvaru delegiešona regionā, kai i proaktiva vaļsts darbeiba. Sarunu voda Beatrise Borise.

Ar remigracejis koordinatoru paleidzeibu pārnejā godā iz dzeivi Latvejā kūpumā atsagrīze gondreiž 900 dzeivuotuoju, nu jūs Latgolā – napylni 130. Kai geopolitiskī nūtykumi ītekmej lāmumu par atsagrīzšonu, saruna ar remigracejis koordinatori Latgolā Jelenu (Jeļenu) Mihasenko i remigranti Guntu Driki (Driķi), kura ar saimi atsagrīzuse iz dzeivi Rēzeknē. Sarunu voda Beatrise Borise.      

Latgola i Reiga medeju patiereņa ziņā ir leidzeigi regioni. Tū lelā mārā nūsoka etniskais sastuovs, partū medejim eipaši vajag veicynuot auditorejis īsasaisteišonu vaļsts demokratiskajūs procesūs. Tys ir vīns nu sacynuojumu goda suokumā taiseitajā pietejumā par auditorejis uzticeibu medejim, interesem i lītuošonys parodumim.  Par pietejuma rezultatim, par latgalīšu volūdu informacejis telpā, par LR4 sliegšonu i Satversmis tīsys lāmumu, kurā par naatbiļstūšu Satversmei pīzeits reguliejums attīceibā iz sabīdryskuo medeja satura veiduošonu mozuokumtauteibu volūduos raidejumā “Latgolys stuņde” diskutēs Sabīdryskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis lūceklis Andris Saulītis i “Media Hub Riga” jeb Reigys medeju centra vadeituoja i Kulturys Ministrejis Medeju politikys konsultativuos padūmis lūcekle Sabīne Sīle.   Sarunu voda Beatrise Borise.

27. aprelī svietejam Latgolys kongresa dīnu, kod pīvieršam viereibu, cik svareigs beja 1917. godā Rēzeknē nūtykušais Pyrmais Latgolys latvīšu kongress, kam beja nūteicūša lūma Latvejis vaļsts izveidē. Tūreiz vīns nu vaicuojumu beja latgalīšu volūdys, kulturys i ideņtitatis saglobuošona. Cik tys ir svareigs niu, par latgaliskuo nūzeimi myusdīnu publiskajā telpā, kulturā, muzykā, literaturā, medejūs i sabīdreibā saruna ar kolegim, cylvākim, kuri struodoj latgaliskajā kulturā i veidoj Latvejis Radio raidejumu „Kolnasāta”. Latgolys stuņdē gastej „Kolnasātys” produceņte i vadeituoja Guna Zvīdre, literaturzynuotnīks i „Kolnasātys” rubrikys „Vuordineica” veiduotuojs Valentins Lukaševičs, muzikis i rubrikys „Muzykys žvyrs” veiduotuojs Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks.  

Pyrma nedelis Rēzeknē ievēlēja jaunu mēru – Juoni Tutinu (nu partejis “Kopā Latvijai”), kurs pyrma tam beja vītinīks, tod piļdeja prīšksādātuoja aizdavumus, niu oficiali ir atbiļdeigs par Rēzeknis dūmis dorbu. Jauna mēra Rēzeknē vajadzēja īvēlēt piec tuo, kai Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministrys atstuodynuoja nu omota īprīškejū Rēzeknis mēru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”), deļtam ka jam nav izsnāgta pīlaide dorbam ar vaļsts nūslāpumu. Kaidys ir Rēzeknis golvonuos prioritatis i izaicynuojumi – suocūt nu pošvaļdeibys finaņšu i atteisteibys projektu da socialūs vaicuojumu, saruna ar jaunīvālātū Rēzeknis dūmis prīšksādātuoju Juoni Tutinu (“Kopā Latvijai”).

Par ceļu medicinā i bārnu apruypi, par regiona slimineicu resursim, izaicynuojumim i īspiejom saruna ar Rēzeknis slimineicys pediatru algologu Mareku Marčuku, kurs tikū sajēme „Goda bolvu medicinā 2025” kai goda uorsts-specialists. Sarunu voda Beatrise Borise.

Sātys, objekta ci prīškmata vierteiba palīk par kulturys pīminekli tamā šaļtī, kod mes kai sabīdreiba jimūs redzim viesturyskū i muokslinīcyskū vierteibu. Par kulturys montuojuma nūzeimi Latgolā, par vaļsts, regiona i vītejuos nūzeimis jeb pošvaļdeibu puorraudzeibā asūšajim kulturys pīmineklim, par finansiejumu i izaicynuojumim jūs saglobuošonā saruna ar Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis vadeituoju Ināru Bulu i Daugovpiļs golvonū arhitekti Baibu Vērpi.  

Itūgod Rēzekne ir Latvejis Jaunīšu golvyspiļsāta 2026. Niu ir paguojuši treis mieneši, izdareiti pyrmī dorbi i pasaruodejušys ari sovstarpejis dūmstarpeibys. Kai tys ītekmej praktiskū dorbu, saruna ar Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdis jaunuotnis lītu specialisti Eleonoru Ivanovu, Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Jaunīšu dūmis prīšksādātuoju Armandu Klapinu i Rēzeknis Jaunuotnis lītu konsultativuos komisejis lūcekli Mārtiņu Mikažānu.      

Atguojs pavasars, lads Daugovā ir aizguojs. Pyrma treju godu Jākubpilī, nūstyprynojūt aizsorgdambi, izadeve nu plyudu pasorguot vysu piļsātu. Niu Jākubpilī izbyuvāts jauns aizsorgdambis, bet lada sastrāgumi Daugovā kotru pavasari taipat roda draudus – dreiza lada sasableiviešona upis leikumūs var izraiseit iudiņa leimiņa pasaceļšonu. Taipat ari Augšdaugovys i Leivuona nūvodi, Daugovpiļs vaļstspiļsāta i cytys pošvaļdeibys ir sasaskuorušys ar polu iudinim, kod pļovys i zamuokuos sātys suoc applyust, rodūt vaicuojumus par gataveibu īdzeivuotuoju evakuacejai. Par civiluos aizsardzeibys situaceju pošvaļdeibuos pi Daugovys diskutej Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), Daugovpiļs vaļstspiļsātyss pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja vītinīks Igors Prelatovs (Sarauj Latgale), Leivuona nūvoda dūmis prīšksādātuojs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija) i Jākubpiļs nūvoda dūmis prīšksādātuojs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).  

Sabīdryskuo transporta daīmameiba regionūs atsaškir, rodūt navīnleidzeibu regionalajā mobilitatē. Cikom ar sabīdryskū transportu nu leluokūs Kūrzemis i Vydzemis piļsātu var tikt da Reigai ari vāluos vokora stuņdēs, tikom Latgolā pādejī reisi iz golvyspiļsātu īt tik leidz 18.00 vokorā. Ari storp divejom leluokajom Latgolys piļsātom Rēzekni i Daugovpili piec septeņu vokorā ar sabīdrysku transportu navar izbraukuot.  Sabīdryskuo transporta nasakuortuoteiba regionā atbylstūši īdzeivuotuoju vajadzeibom ilguse vairuokus godus. Par izmaiņom pasažeru plyusmā, vālajim reisim, pīprasejumu i izdeveigumu pādejuo gods laikā, saruna ar AS „Rēzeknes autobusu parks” vaļdis prīšksādātuoju Svetlanu Smuli, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys, plānuošonys i sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoja vītineicu sabīdryskuo transporta vaicuojumūs Ivetu Dubrovsku, Vaļsts SIA „Autotransporta direkcija” Sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoju Tomasu Beikuli, Satiksmis ministrejis parlamentarū sekretaru Kristapu Zaļuo (Zaļo).    

Malnova jau vaira nakai 100 godu ir svareiga lauksaimisteibys izgleiteibys vīta Latgolā. Malnovys koledžai nūsaukums ir mainejīs – nu Vaļsts Latgolys Lauksaimisteibys vydsškolys, tod Malnovys Lauksaimisteibys tehnikuma iz tagadejū Malnovys koledžu, tok namaineigi da myusu dīnu izgleiteibys īstuode ir saglobuojuse sovu popularitati, pīsaistūt jaunīšus nu vysys Latvejis. Par izgleiteibys kvalitati pīrūbežā i lauku vidis konkurētspieju ar lelpiļsātom, par tradicejom, inovacejom, i kai Malnovā veidoj izgleiteibys vidi jaunīšim, saruna ar Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys direktori, ekonomikys zinuotņu doktori Sandru Ežmali.

Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam. Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys 2026. gods budžetā ījāmumi planavuoti vaira nakai 56 milj. 380 tyukstūšys eiro, tok izdavumi – vaira nakai 72 milj. 800 tyukstūšys eiro. Samazynuots finansiejums kulturys jūmā, kaiduos sferuos vēļ teik taupeits i kur naudys īdalaleits vairuok. Rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par jaunū Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys budžetu, par pošvaļdeibys lāmumim amatermuokslys kolektivu vadeituoju atolguojuma vaicuojumā i cytom nūvoda aktualitatem diskutej Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Guntars Skudra (JV/Par/Latgales partija/JKP), Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Jelena Stepule (LPV), Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta īdzeivuotuoja i aktiva redzīņa paudieja socialajūs medejūs Ina Tuče i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta īdzeivuotuoja, organizacejis „Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda janvarī tyka īcalts par Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi. Saruna ar komanderi par Latgolys regiona drūšeibys izaicynuojumim, par Zemissardzis lūmu patriotisma styprynuošonā i planim iz prīšku. Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda dīnastu Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs suocs pyrma vaira nakai 30 godu, dīniejs vairuokuos strukturuos i omotūs, nu 2023. goda bejs štaba viersinīks NATO Sauszemis spāku pavieļnīceibys štabā Turcejā. „Asu jauns brigadis komanders, bet vacs karaveirs.” Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štabs ir dislocāts Rēzeknē, bet atbiļdeibys teritoreja aptver vysu Latgolu, i ari Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodu. „Myusu vaļsti aizsorgoj karaveiri, zemissorgi, zemissorgu atbaļsteituoji i vysi Latgolys piļsūni, kam nav vysleidza, kas nūteik Latgolā i Latvejā,” izsver Suveizda.

Šudiņ (06.02.2026.) Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba sasauce SIA “Austrumlatvejis koncertzāle” daleibnīku uorkuortys sapuļci, kur tyka īvālāta jauna vaļdis lūcekle – “Gora” Muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine. Kod pārnejuo goda 30. decembrī nu “Gora” vadeišonys tyka atstateita Diāna Zirniņa, juos vītā par vaļdis lūcekli īcēle Ivetu Ciprusi. Piec mieneša otkon ir nūtykuse “Gora” vaļdis maiņa. Kaida byus Latgolys viestnīceibys “Gors” nuokūtne, kai mienesi peic atstateišonys nu omota tū viertej bejušuo ilggadejuo (12 godu) Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa. Saruna ar Diānu Zirniņu par juos pīredzi kulturpolitikā, kulturys pīduovuojumu, sadarbeibu ar lokalajim politikim i jūs ītekmi iz kulturys pīduovuojumu, kai ari par Latgolys kulturys fenomenu.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam. Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Kaida niu ir sabīdreiba, kurai paleidzeibu snādz Nūdarbynuoteibys Vaļsts agentura, kai pa itim godim ir mainejīs bezdarbnīku profils, kai ari par politiskim i socialekonomiskim vaicuojumim Latgolā saruna ar ilggadejū Nūdarbynuoteibys Vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoju Ināru Ducsalieti, kura itymā omotā nūstruoduojuse 21 godu.

Itamā nedeļā paīt 35 godi, kai Latvejis tauta Reigā izveiduoja barikadis, paradzūt PSRS lojalistu ceņtīņus puorjimt plašsazinis leidzekļus i vaļsts augstuokuos varys īstuodis, kai ari īspiejamū raudzeišonu guozt vaļsts varu. Tūlaik Reigā, kab nūturātu barikadis, beja sabraukuši naatkareibys ceineituoji nu vysys Latvejis, ari nu Latgolys. Kai barikažu daleibnīki nu Latgolys verās iz procesim myusu dīnuos, deļkam Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā Daugovpilī aizviņ vēļ nav itim nūtykumim veļteitys pīminis vītys, kai ituos viesturyskuos nūtikšonys atspīgeļuotys školu programuos i cik daudz školāni zyna par Atmūdys perioda nūtykumim, par tū itūreiz saruna ar barikažu daleibnīku, zemnīku i muzykantu nu Rēzeknis nūvoda Andri Eriņu, sabīdriskuos organizacejis „1991. gods barikažu daleibnīku Latgolys bīdreiba” vaļdis prīšksādatuoju Stanislavu Gavaru i Daugovpiļs Zynuotņu vydsškolys socialūs zynuotņu i viesturis školuotuoju Indru Vaikuli.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzeiguos darbeibys, kab īsaisteitu vaļsti “Gora” puorvaļdeibā.  Itamā nedeļā ari kulturys ministre sasatyka ar Rēzeknis piļsātys meru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”/LPV), kab puorrunuotu situaceju, kas izaveiduojuse saisteibā ar koncertzalis darbeibu i puorvaļdeibu, Piec juos ministre sacynuojuse, ka pošvaļdeibys puorstuovim nav izpratnis ni ap tū, kai struodoj kulturys instituceja, ni ari ka kulturys nūtikšonu kvalitate nav mierejama tik pasuokumu apmaklātuoju skaitā.  Kaids ir kulturys pīduovuojums regionā, cik vīglai voi gryuši kulturys pasuokumu pīduovuotuojim ir pīpiļdeit zālis i kaids ir da šam ir bejs mīdzīņs nu pošvaldeibu iz kulturys īstuožu vadeituojim,  par tū sarunā ar režisoru, niu Latvijas leļu teatra vadeituoju Mārtiņu Eihi, kurais 2020. gadā beja Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs, bet piečuok itū dorbu pamete, sokūt – deļ cenzurys mīdzīņa. Sarunā pīsadola ari Daugovpiļs kulturvītys “V13” vadeituojs, īprīšk Daugovpiļs kulturys piļs vadeituojs Harijs Vucins i teatra trupys “Kvadrifrons” akters Juoņs Krūņs.

Leitovys i lauksaiminīku nadīnys, pretmobilitatis lykums i komunikaceja ap jū, jaunuokais pošvaldeibys vadeituojs vaļstī, kū par lobuokū itūšaļt izalasejuši leivuonīši, vālātuoju leluo vīnpruoteiba Daugovpilī i rēzeknīšu gribiešona atsagrīzt pi īprīškejūs politiķu, pīlaidis vaļsts nūslāpumam i x stuņdis patvertnis, kurūs vaicuojums par godu vys vēļ aktuals i moz pasakustiejs iz prīšku, latgalīšu īsadūšona dzīšmu svātkūs i Baļtejis Vuorda breiveibys bolva Latvejā, kū itūgod sajiems Daugovpiļs teatra akters Vadims Bogdanovs — ituos i cytys nūtikšonys i procesi ir viņ daži, kas īzeimoj aizvadeitū 2025. godu Latgolā. Latgolys žurnalisti — Latvejis Radio Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova-Bikovska i Daugovpiļs portala chayka.lv žurnaliste Anna Luīze Ruskule šudiņ Latgolys stuņdē salīk nūzeimeiguokūs punktus itam godam i īzeimej golvonūs vierzīņus jaunajam 2026. godam.

Piec itūgod nūtykušūs pošvaldeibu vieliešonu Augšdaugovys nūvodā īvālāts jauns prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), kura puorstuovātais saroksts dabuoja treis deputatu mandatus nu 15. Ar pīcim deputatim dūmē tyka īvālāta Daugovpiļs nūvoda parteja, nu kurys par prīšksādātuoja pyrmū vītinīku īvālāts Jānis Proms. Dūmē īvālāti ari četri deputati nu “Sarauj, Latgale!” saroksta i treis deputati nu apvīnuotuo saroksta “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””. Augšdaugovys nūvods ir vīneigais regionā, kura vadeiba par reizi piec vieliešonu paziņuoja par prīšksādātuoju rotaceju voi maiņu par diveji godi. Rubrikā “Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē  ar Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija), prīšksādātuoja vītinīku Jāni Promu (Daugavpils novada partija) i dūmis deputatu Alekseju Mackeviču (Sarauj, Latgale!) runuosim kai par politiskū situaceju, tai par školu uzturiešonu, naatjaunuotajim saistūšajim nūsacejumim, uzjiemieju pīsaisti i deļkuo pošvaldeibys vadeiba laikā, kod vaļstī teik īvīsti taupeibys pasuokumi, pacāluse sev olgys.

Par vīneigū profesionalū teatri Latgolā, par naudu, teatra sastuovu, infrastrukturu i repertuaru, kaida vīta ir latgalīšu izruodem, kai i par napaseņ sajimtū “Spēlmaņu nakts” bolvu sarunā ar Daugovpiļs teatra vaļdis prīšksādātuoju i režisoru Olegu Šapošnikovu (Oļegu Šapošnikovu). “Tei ari ir myusu miseja – stuosteit cylvākim par cylvākim,” Olegs Šapošnikovs.

Novembra beiguos Ludzys nūvoda dūmis sēdē nūlamts pīsadaleit ES finansātajā projektā školu infrastrukturai. Latgolys parteja i cyti bolsuoja "PRET", deļ tam ka lāmuma projektā paradzāta ari Kuorsovys vydškolys reorganizaceja, ja školānu skaits školā nasasnīgs minimumu 30. Par Kuorsovys, Zilupis i ari Ludzys vydškolu tuoluokū liktini, par ceļu kvalitati, patvertņu i civiluos aizsardzeibys sakuortuošonu, par īdzeivuotuoju padūmis darbeibu, i par naudys tieriešonu, kas Ludzaidaškierta kai pīrūbeža nūvodam, šudiņ raidejumā rubrikā “Kas nūteik munā sātā” runojam ar Ludzys nūvoda dūmis puorstuovim - Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Edgaru Mekšu (ZZS), Ludzys nūvoda dūmis deputatu Tomu Vorkali (īvālāts nu Latgolys partejis) i Ludzys nūvoda dūmis deputatu Alekseju Ivanovu (LPV).

Novembra suokuos Saeimā konceptuali atbaļsteja 2026. gods vaļsts budžeta projektu. Cytugod konsolidātuo vaļsts budžeta ījāmumi plānuoti 16,1 miļjardi eiro, bet izdavumi 17,9 miļjardi eiro. Saleidzynojūt ar 2025. godu, jauna goda budžetā kai ījāmūmi, tai izdavumi paradzāti leluoki. Vysa vydā budžeta deficits plānuots 3,3 procentu apmārā nu īškzemis kūpprodukta, ari tys ir pīaudzs, ka saleidzynoj ar itū godu. Teik runuots par byutisku finansiejuma pīaugumu vaļsts aizsardzeibys i drūšeibys styprynuošonai, ilgtermeņa atbolstam Ukrainai i investicejom sabīdreibys drūšeibys styprynuošonā.  Šudiņ kūpā ar 14. Saeimys deputatim – Juri Viļumu (AS), Valdi Maslovski (ZZS) i Leilu Rasimu (Progresīvie) – skaidruosim, kai 2026. gods budžets ītekmēs Latgolys regiona dzeivuotuoju dzeivi, kasdīnu, drūšeibu.

Slimineicom kas gods teik nūvierzeits vaira nakai 700 miļjonu eiro jeb 40 % nu veseleibys apryupis budžeta, bet finansiejums uztur sadrumstaluotu slimineicu teiklu, na nūdrūsynoj vīnleidzeigu i kvalitativu apryupi – sacynuots Vaļsts kontrolis revizejā. Latgolys regionā i pīrūbežā veseleibys pakolpuojumu nūdrūsynuošonā ir kluotyn sovi izaicynuojumi – asūšūos slimineicys itūšaļt cīš nu specialistu tryukuma, kū narysynoj ari jaunūs specialistu atbolsta programys, bet napīteikamuo pacientu plyusma, eipaši regionūs, naļaun nūdrūsynuot uorstam vajadzeigū praksis lelumu. Veseleibys ministrejis dūmuotuos slimineicu reformys rezultatā atseviškūs nūvodūs teik vuokti dzeivuotuoju paroksti namīrā par asūšūs slimineicu byušonu iz prīšku. Veseleibys apryupis sistemu, pakolpuojumu daīmameibu i prognozis iz prīšku pīrubežā i Latgolā itūreiz puorrunojam ar Daugovpiļs regionaluos slimineicys vaļdis lūcekli Intu Vaivodi, Preiļu slimineicys vaļdis lūcekli Skaidrīti Žukovu i Veseleibys ministrejis Veseleibys apryupis departamenta direktori Sanitu Janku.

Edgars Timoškāns ir latgalīts, uzjiemiejs, dedzeigs mokšoruotuojs, motobrauciejs, kasdīnā struodoj olguotu dorbu, bet vysam kluotyn ir ari zemissorgs. Nu 2022. gods februara, reagejūt iz Krīvejis ībrukumu Ukrainā, jis aktivi īsasaista paleidzeibys sniegšonā karā tykušūs kaimiņu tautīšim i karaveirim – regulari organizej i vad humanū paleidzeibu, aizsuoc i pīsadola naudys vuokšonā transporta leidzeklim i apreikojumam, kas piečuok teik Ukrainys bruņuotajim spākim i civilajim dzeivuotuojim. Ari pats, vadūt sazīduotū, vairuokys reizis ir bejs froņtis linejā i pīzeist – “adrenalins puorspīž bailes”.  11. novembrī Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys dūmis vadeiba pasnēdze Edgaram Timoškānam Atzineibys rokstu par sovūs dorbus paruodeitū patriotismu, humanismu i nasavteigu Ukrainys atbaļsteišonu. “Slave maņ nav svareiga, bet zīduojumu laseišonā ir svareiga reputaceja,” piec sajimtuos atzineibys soka Edgars Timoškāns, cerejūt, ka tys paleidzēs ari iz prīšku uzrunuot cylvākus napagurt i zīduot Ukrainys tautai jūs ceiņā par uzvaru pret okupantim.

Bolvu nūvodā piec pošvaļdeibu vieliešonu uzvarēja „Latgolys parteja”, tok palyka opozicejā. „Latvejis Zaļuos partejis” liders Bolvūs Jānis Trupovnieks sataiseja koaliceju i vieliešonu uzvarātuoju Sergeju Maksimovu ar juo sarokstu pamete opozicejā. Pārnejā godā Bolvu nūvoda vadeiba pījēme napopularu lāmumu – deļ taupeibys iz laiku puorguoja iz četru dorba dīnu režimu. Itymā godā jaunuo Bolvu nūvoda dūme jau lāmuse par vydsškolu likvidiešonu Ruguojūs, Baļtinovā i Rekovā. Taipat aktuals ari vaicuojums par Bolvu slimineicys byušonu iz prīšku, ekonomiskū atteisteibu i uzjiemiejdarbeibys veicynuošonu pīrūbeža nūvodā.  Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā”, skaidruosim kūpā ar Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvejis Zaļuo parteja), Bolvu nūvoda dūmis deputati Rutu Cibuli (Latgolys parteja) i vītejū uzjiemieju Rolandu Keišu, kas nūteik piec pošvaļdeibu vieliešonu Bolvu nūvoda pošvaļdeibā.

Vīns nu leluokūs Latgolys pusis uzjāmumu “Rēzeknes gaļas kombināts” kotru godu nūdūkļūs vaļsts budžetā īmoksoj vaira nakai 8 miļjonus eiro. Te teik nūdarbynuoti vaira nakai 500 darbinīku i vēļ vysā naseņ uzjāmums  pasaplašynuojs i atkluojs jaunu izcaltu saldātovu gondreiz 3000 kvadratmetru plateibā i sadalis cehu, investējūt vaira nakai 8 miļjonus eiro. Laikā, kod Saeima rauga pījimt kuortejū vaļsts goda budžetu, par nūdūklim, uzjiemiejdarbeibu, darbinīku pīsaisti, dorbu piec Krīvejis suoktuo kara Ukrainā, kas aizsliedzs “durovys” iz lelu nūīta tiergu austrumūs, par vaļsts i regiona atteisteibu saruna ar “Rēzeknes gaļas kombināta” vadeituoju i vīnu nu eipašnīku, uzjiemieju Gunti Piteronoku.

Saeimys deputatu vairuokums aizvadeitajā nedeļā 1. lasejumā nūbolsova par izastuošonu nu Stambulys konvencejis jeb Eiropys Padūmis konvencejis par vardarbeibys pret sīvītem i vardarbeibys saimē nūviersšonu i apkaruošonu. Pyrma bolsuojuma deputatu vairuokums lēme tam nūsaceit steidzameibu i vērtīs jū tikai divejūs lasejumūs. Latgolā pādejūs godūs ir nūtykuši skali i tragiski nūzīgumi, kuri ir saisteiti ar vardarbeibu, par pīmāru, septeņgadeiguos Justīnis nūgalynuošona voi divgadeiguo Andreja pamesšona nūsaļšonai Rēzeknis nūvodā. Kas šūbreid Latgolā nūteik vardarbeibys apkaruošonys jūmā i profilaksē, voi uzaticim tīseibsorgojūšajom īstuodem, voi zynim, kur īt pēc paleidzeibys i cik daudzi kas pasamainejs laikā, kod Latveja beja ratificiejuse Stambulys konvenceju, par tū itūreiz raidejumā Vaļsts policejis Prevencejis vadeibys biroja prīšknīks Andis Rinkevics, Latvejis vodūšuo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys centra  “MARTA” Rēzeknis filiales vadeituoja Alīse Potaša i Rēzeknis nūvoda Socialuo dīnasta vadeituoja Inta Greivule-Loca.

Rēzeknē plānoj likvidēt pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdi, bet nu omota itūnedeļ par nasaskaņuotim īškzemis komandiejumim atlaists ilggadejais Socialuo dīnasta vadeituojs Gunārs Arbidāns. Puormainis pīdzeivoj ari dūmis Piļsātvidis i atteisteibys puorvaļde i Rēzeknis dūme taps digitalais centrys. Kaidu lobumu piļsietnīkim dūs itaidys strukturaluos puormainis, sarunā sprīssim ar Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis prīšksādātuoju Aleksandru Bartaševiču (Kopā Latvijai), Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis deputati Ēriku Teirumnieku (Nacionālā apvienība), Rēzeknis vaļstspiļsātys Sociāluo dīnasta vadeituoju Gunāru Arbidānu un Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis Juridiskuos i īpierkumu nūdalis vadeituoju Gunti Gailumu.    

Rēzeknis nūvodā 3. oktobrī aizvadeits augsta leimiņa Latgolys uzjiemiejdarbeibys forums, kura mierkī nūruodeits – veiduot Latgolu kai pilotteritoreju socialajai i ekonomiskajai izaugšonai, kas baļsteita iz zemis i cylvāku kapitala pylnvierteigu izmontuošonu. Forumu organizej bīdreiba “Latvijas Formula 2050”. I šudiņ skaidruosim, kur mes kūpeigi Latgolys regionu varātu īraudzeit piec 25 godu, i kas juodora socialuos i ekonomiskuos izaugsmis regionā veicynuošonai.   Sarunā šudiņ pīsadola LMT prezidents, bīdreibys “Latvijas Formula 2050” vaļdis prīšksādātuojs dr. Juris Binde, AS “Latvijas Finieris” padūmis lūceklis, Latvejis dorba devieju konfederacejis padūmis lūceklis Uldis Bikis (Biķis), Vīduos administracejis regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) parlamentarais sekretars Jānis Patmalnieks (Vienotība), Latvejis Universitatis profesore Zaiga Krišjāne.

Mozpiļsātu školuos izgleiteibys kvalitatei juobyut taidā pošā augstā leiminī kai lelpiļsātuos, skaita Guntis Ungurs. Jis ir catūrtuo kursa pedagogejis students Daugovpiļs Universitatē i jau catūrtū godu struodoj Kruoslovys Varaveiksnys vydsškolā par matematikys i informatikys školuotuoju. Jis pats itamā školā vuicejuos da 12. klasis i ari ite gribēja struoduot, partū ka taišni ituos školys školuotuoji jū īdvasmuoja palikt par školuotuoju. Ituo gods pavasarī Guntis dabuoja jaunū stipendeju kimejis, biologejis i matematikys školuotuojim „Storp mums ir kimeja”.  

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, Saeimā paātrinātā kārtībā tiek virzīts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Jaunais likums ļaus paātrinātā veidā izvietot pretmobilitātes šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību, paralēli atsavinot atsevišķus nekustamos īpašumus, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu, Likums attieksies uz teritoriju sešās austrumu pierobežas pašvaldībās, un patreiz kopējā atsavināmā platība iezīmēta līdz 2000 ha 30 km zonā no robežas. Aizsardzības ministrija sola ar katru zemes īpašnieku runāt atsevišķi un personiski, bet īpašuma atsavināšanu veikt saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgas atlīdzības izmaksu. Līdz šim kā pašvaldības tā pierobežas lauksaimnieki un zemju īpašnieki vairākkārt pauduši bažas par jaunajā likumā iekļauto. Likuma pieņemšanas procesu, iebildes un iespējamās likuma ietekmes uz pierobežu raidījumā skaidro 14.saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Daugavpils valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Elksniņš (Sarauj Latgale!), Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Lai nūdrūsynuotu operativu pretmobilitatis i mobilitatis pasuokumu eistynuošonu Latvejis austrumu uorejuos sauszemis rūbeža styprynuošonai, Saeimā cīši dreižā parādā teik vierzeits Pretmobilitatis insfrastrukturys izveidis lykums. Jaunais lykums ļaus dzreiži pastateit pretmobilitatis škieršļus iz rūbeža i taiseit byuvnīceibu, paraleli atsavynojūt atseviškus nakustamūs eipašumus, nūsokūt jim nacionalūs interešu objekta statusu, lykums atsatīks iz teritoreju sešuos austrumu pīrūbeža pošvaļdeibuos, i pošu reizi kūpejuo atsavynojamuo plateiba īzeimāta da 2000 ha 30 km zonā nu rūbeža. Aizsardzeibys ministreja sūlej ar kotru zemis eipašnīku runuot atseviški i personiski, bet eipašuma atsavynuošonu dareit saskaņā ar abīdreibys vajadzeibom paradzātuo nakustamuo eipašuma atsavynuošonys lykumā nūsaceitū kuorteibu, nūdrūsynojūt taisneigys atleidzeibys izmoksu. Da ituo kai pošavaļdeibys, tai pīrūbeža lauksaiminīki i zemu eipašnīki vaira reižu sacejuši par sovu namīru ap jaunajā lykumā vydā dalyktū. Lykuma pījimšonys procesu, ībiļdis i varamū ītekmi iz pīrūbežu raidejumā skaidroj 14. Saeimys deputats, Saeimys Aizsardzeibys, īšklītu i korupcejis nūviersšonys komisejis prīšksādātuojs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys prīšksādātuojs, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuoja vītinīks Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!), Zemnīku Saeimys vaļdis lūceklis Mārtiņš Trons.

Par leitainuos vosorys atstuotajom sekom, ražu i izdzeivošonys īspiejom, par lauksaimnīku dorbu i dzeivi Latvejis i ES Austrumu galejā pīrūbežā šudiņ, komunikaceju i izpratni tūpūšuo pretmobilitatis lykumprojekta sakarā saruna ar lauksaimnīku, Rēzeknis nūvoda zemnīku saimnīceibys “Zelmeņi” saiminīku, Latgolys ražojūšū lauksaimnīku apvīneibys vaļdis prīšksādātuoju i Lauksaimnīceibys organizaceju sadarbeibys padūmis vaļdis lūcekli Aivaru Bernānu.

Energo naatkareiba, vieja parku atteisteiba Latvejā i Latgolē ir temys, par kurom pādejā laikā daudz runuots, i taišni vieja parku projekti ir radejuši bažys i pretesteibu sabīdreibā. Kaida ir komunikaceja nu politikim, īriednim i atteisteituojim, kai ari kū sabīdreiba sagaida, parkū tik daudz runoj par dezinformaceju itymā vaicuojumā, i ari par tū, cik vieja parku byus Latgolā, itūreiz sarunā pīsadola Klimata i energetikys ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Latvejis Vaļsts mežu Nakustamū eipašumu izpilddirektors Valdis Kalns, Augšdaugovys nūvoda īdzeivuotuoja i Leivuonā nūtykušuo Latgolys vieja foruma daleibneica Ilze Mežniece, Preiļu nūvoda z/s "Salenieki" saiminīks Gustavs Norkārklis i Baltejis pietnīciskuos žurnalistikys centra “Re:baltica” žurnaliste Evita Puriņa.

Aizvadeitī mieneši Latgolā īsazeimiejuši ar jaunu politiskū vadeibu pošvaldeibuos, jaunu Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmi, saasynuotim rūbeža styprynuošonys vaicuojumim, leitainuos vosorys pamastom sekom i niu ari Saeimys vieliešonu gaideišonys laiku. Tys ness ari sovus izaicynojumus komunikacejā. Tū vysu i vēļ cytys pādejuo laika aktualitatis puorsprīžam ar kolegim, vītejim žurnalistim  — laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnalisti Egitu Terēzi Jonāni, Daugovpiļs informativuo interneta portala "Chayka" žurnalisti Annu Luīzi Ruskuli i Anželiku Litvinoviču, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnalisti.