Latgolys stuņde

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Ludzys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Ludzys nūvodā īsakļuove bejušais Cyblys, Zylupis, Kuorsovys i Ludzys nūvods ar trejom piļsātom – Zylupi, Ludzu i Kuorsovu. Pošvaļdeibu vieliešonuos Ludzys nūvodā pyrma četru godu nūbolsuoja vaira nakai 37 % jeb 6 874 cylvāku. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu treis parteju: vairuokumu jeb ostonis deputatu vītys dabuoja Zaļūs i Zemnīku savīneiba, nu ituos partejis tyka īvālāts ari niulenejais nūvoda vadeituojs Edgars Mekšs, pīcys deputatu vītys dabuoja Latgolys parteja, bet divejis – Saskaņa. Sarunā par tū, kas pa itim pādejim godim izdareits Ludzys nūvodā, pīsadola vīna nu leluokūs uzjāmumu – SIA „Latgales dārzeņu loģistika” – vadeituojs Edgars Romanovskis Mežavydu pogostā, jis ari leidzeipašnīks i bīdreibys „Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks” projektu vadeituojs, saimisteibys „Bites” Zalesjis pogostā saimineica Ilga Ivanova, kura kai uzjiemieja nūsadorboj ar turysma pakolpuojumu sniegšonu, floristiku, garbuzu audzeišonu i daudzi kū cytu, taipat ari sociālūs medeju platformys „Ludzas forums” izveiduotuojs, sociali aktivs cylvāks i bīdreibys „Multa Veto” puorstuovs Andris Toporkovs, kai i vītejais zemnīks, ari biedrībys „Zemnieku Saeima” vaļdis lūceklis Mārtiņš Trons.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Preiļu nūvodu, kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Preiļu nūvodā īsakļuove bejušais Vuorkovas, Rībeņu nuvods i daļa Aglyunes nūvoda. Pošvaļdeibu vieliešonuos Preiļu pogostā pyrma 4 godim nūbolsuoja vaira nakai 45% jeb 14 530 bolsuotuoju, kas beja vīna nu leluokūs pīsadaleišonu vieliešonuos skaita ziņā saleidzynuojumā ar puorejū Latveju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu 7 partejom, kur treis partejis īgiva kotrā treis vītys. Sarunā pīsadola vīns nu leluokūs uzjāmumu, dorba devieju i nūdūkļu moksuotuoju Preiļu nūvodā uzjāmuma „Preiļu siers” vadeituojs Jāzeps Šņepsts, Seiļukolna pogosta īdzeivuotuoju konsultatīvuos padūmis lūcekle, zemnīku saimnīceibys eipašnīce, bīdreibys “Saulrozītes” vaļdis prīšksādātuoja Ruta Eriņa, Aglyunys pogosta īdzeivuotuoju konsultatīvuos padūmis lūceklis, uzjiemiejs, kafejneicys „Terase Egle” eipašnīks Aglyunā Kārlis Staltmanis i Myzikys instrumentu darbneicys „Jandāliņš” eipašnīks, Preiļu muzykys i muokslys školys školuotuojs Arturs Savickis.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys i rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par pādējūs godu laikā daudz aprunuotū Rēzeknis vaļstspiļsātu. Raidejumā dzierdēsim, kai vysu 10 itymā godā pošvaļdeibu vieliešonom Rēzeknē dasaceitūs politiskūs sarokstu liderus, tai ari aktivus riezeknīšus – uzjiemieju, navalstiskū organizaceju i jaunatnis puorstuovi, kū asam aicynuojuši studejā kab analizātu pādējuo sasaukuma padareitū, piļsātys atteisteibu kūpumā, i kas jim ir svarīgi, īmūt itymā godā vēlēt. Pādejūs diveju godu laikā vaļdeibys, Saeimys i ari medeju dīnys kuorteibā Rēzeknis vaļstpiļsāta daudz aprunuota naudys problemu i ari jaunizcaltuo rekreacejis centra jeb SPA sakarā. Vaira nakai pyrma pusūtra goda par puorkuopumim, tymā storpā finaņšu i budžeta vaicuojumu rysynuošonā, atstuodynuots piļsātys mers, nu „Saskanis” īvālātais, vāluok jaunu parteju „Kopā Latvijai” sataisejušais Aleksandrs Bartaševičs, kam sekuoja jauna mera īvieliešona. Piļsātys vadeibu iz šaļti beja uzajiems Aleksejs Stecs, ari nu īprīšk mynātuo politiskuo spāka, bet atbiļdeiguo par pošvaļdeibom ministreja par nespieju aiz laika sagatavuot piļsātys budžetu, dūmis deputatus atlaide, i niu jau napylnu godu piļsātu voda vaļdeibys īcalta pagaidu administraceja. Ari Vaļsts kontrole nūruodejuse iz byutiskom problemom Rēzeknis puorvaļdeibā, i pret atstuodynuotū meru Aleksandru Bartaševiču īrūsynuota kriminallīta par nakustamū eipašumu ūorvaļstīs nadeklariešonu i īrūbežuotys daīmameibys informacejis nūdūšonu nasaisteitim cylvākim. Sarunā pīsadola: uzjāmuma „IRBIS Technology” vadeituojs, Rēzeknis specialuos ekonomiskuos zonys Uzjiemiejdarbeibys komisejis lūceklis i Latvejis Tierdznīceibys i ryupnīceibys kamerys regionaluos padūmis puorstuovs Aivars Tjarve, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska, Rēzeknis vaļsts 1. gimnazejis školāns i Jaunīšu Saeimys puorstuovs Mārtiņš Mikažāns.  

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu i obu vaļstspiļsātu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Rēzeknis nūvodu, kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Rēzeknis nūvodā īsakļuove bejušais Viļānu nūvods, kaida tam bejuse ītekme. Drūšeibys situaceja, investiceju pīsaiste, birokrateja, i kaidys puormainis ir voi nav gaidomys Rēzeknis nūvodā. Sarunā pīsadola vīna nu leluokūs uzjāmumu i dorba devieju Rēzeknis nūvodā AS „Latvijas Finieris” padūmis lūceklis i „Verems” padūmis prīšksādātuojs Jānis Staris, Leņdžu pogosta īdzeivuotuoju konsultativuos padūmis puorstuove, kura dorbojās sovā saimis uzjāmumā Ineta Silabriede, rodūšais marketinga specialists, kurs ar zeimynu „Latgalactica” dorbojās Rēzeknis nūvodā Raimonds Platacis i Dekšuoru tautys noma kulturys dorba organizators Sandis Mesters.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu i obu vaļstspiļsātu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz suocam ar Bolvu nūvodu. Kas nu parteju sūlejumu padareits, kas palics pusceļā – školu optimiziešona, atbolsts saimem i uzjiemiejim, ceļu remonti i pakolpuojumu nūdrūsynuojums nūvodā. Sarunā pīsadola Bolvu nūvoda uzjiemieja nu Škilbānu pogosta, kura puorstuov uzjāmumu „Stabļovas ķiploks” Ilze Supe, navaļstiskuo sektora i kulturys puorstuovs – Namaterialuos kulturys montuojuma centra „Upīte” vadeituojs Andris Slišāns, kūka apstruodis uzjiemiejs nu Ruguoju Kārlis Brūveris, uzjāmuma SIA „BTRS” eipašnīks Raimonds Trubņiks.

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykumu, i itūreiz jau Varakļuonus pīvīnuoja Modūnis nūvodam. Bet vaicuojums ar tū nanūsaslēdze, deļtam ka ituo gods 13. janvarī Satversmis tīsa, piec 20 Saeimys deputatu īsnīgtuo pīteikuma, īrūsynuoja lītu, kab izvārtātu, voi Varakļuonu pīvīnuošona Modūnis nūvodam atbiļst Satversmei. Izaver, ka 13. datums Varakļuonim byus zeimeigs, deļtam ka ituo gods 13. junī Satversmis tīsa pījims lāmumu, voi Saeimys sasprīsatais par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam beja Satversmei atbiļstūšs, i voi nav juosuoc otkon vyss nu gola. Saīt kalamburs, tok raudzeisim saprast, voi tam vysam ir kaids logiskys punkts i kod. Deļtuo šudiņ iz sarunu aicynuojom 14. Saeimys deputatus nu Vaļsts puorvaļdis i pošvaļdeibys komisejis Administrativi teritorialuos reformys rezultatu izviertiešonys apakškomisejis – apakškomisejis prīšksādātuojs Valdis Maslovskis (ZZS) i bejušais komisejis prīšksādātuojs, niu tikai komisejis puorstuovs Juris Viļums (AS), kai ari jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns.

2025. godā asam nūdzeivuojuši jau gondreiž treis mienešus, geopolitiski vātrains laiks kai uorpus Latvejis, puori okeanam, tai i pi myusu, itepat Latvejā, Latgolā. Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, kas ari mediju informacejis plyusmā īnas viļņuošonūs i jaunys vāsmys. Kai itymā laikā jau nūtykušais i vēļ tikai gaidomais ītekmej procesus, par regiona aktualitatem raidejumā saruna ar LTV raidejuma „De Facto” žurnalistu Ivo Leitānu, TV3 ziņu korespondeņti Katrīnu Karzubovu, i žurnalistikys studenti Anželiku Litvinoviču, kura niu ir praksē pietnīcikuos žurnalistikys centrā „Re:Baltica”.

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” animacejā īguļdeituo dorba rezultatus i sabīdreibys miļzeigū atsauceibu. “Tys cylvākus vīnoj i cylvāki varbyut iz kaidu laiku aizmierst par tū, kur mes asam atškireigi, i vaira dasagrīž tam, kas mums ir kūpeigs, koč kaidim kūpejim mierkim.” Artūrs Gore pīzeist, ka prīca par cylvāku reakcejom nav mozuoka kai prīca par “Oskaru” voi “Zalta globusu”. “Saprūtams, ka vysaidys bolvys, tys vyss ir cīši labi, bet pats golvonais, ka cylvāku sirdīs palīk i ka tys cylvākim līk aizadūmuot voi nazkai īdvesmoj.”

Pādejuos nedeļuos socialajūs medejūs apsprīstys bažys par Latvejis Muokslys akademejis (LMA) Latgolys filialis Rēzeknē liktini. Filialis darbinīki i vadeiba atkluotajā viestulē aizstuov filialis pastuoviešonu iz prīšku, savuocūt ap 200 parokstu. Akademejis rektors meklej atbolstu pi Senata i kūpeigi roksta prezidenta kancelejai par problemom Latvejis Muokslys akademejā. Īmeslis – nasaprasšonuos ar akademejis padūmi i konkretuok padūmis prīšksādātuoju Valtu Ernštreitu. Vīns nu streida uobuļu ir ari akademejis Latgolys filiale, tuos nuokūtne. Par konkretū streidu, par Latvejis Muokslys akademejis nuokūtni i tagadni raidejumā saruna ar Muokslys zynuotneicu, lektori LMA Latgolys filialē Eviju Vasilevsku i LMA Latgolys filialis absolventi, Rēzeknis Muokslys i dizaina školys vadeituojis vītineicu Kristīni Binduku. Sovu redzīni ap LMA rodūšū streidu i Latgolys filialis nuokūtni atkluoj ari LMA Latgolys filialis vadeituoja Dana Zelča, LMA rektors Kristaps Zariņš i LMA padūmis prīšksādātuojs Valts Ernštreits.

Latvejā oficiali 27. februars ir nūsaceita kai Storptautyskuo navaļstiskūs organizaceju dīna, tai vēļ itūnedeļ lēme Saeima, pījamūt izmainis lykumā „Par svātku, pīminis i atzeimojamajom dīnom”. Kai vareibu tai rūsynuot vaļsts īstuodis i pošvaļdeibys vaira sasadorbuot ar piļsūniskuos sabīdreibys organizacejom, kūpeigi diskutēt par aktualom temom i rast rysynuojumus vysaidim socialim, vidis i ekonomiskajim izaicynuojumim, tū saradz ari vīna nu aktivuokūs piļsūniskuos sabīdreibys organizaceju ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā Daugovpilī bīdreiba „Cita Daugavpils”, kas vēļ ituos nedelis suokumā, 24. februarī, Daugovpilī organizēja pasuokumu Ukrainys atbolstam – eipašu plakatu darbneicu i guojīni piļsātys centrā „Kopā līdz uzvarai!”. Bīdreibys „Cita Daugavpils” vīna nu dybynuotuoju i niu ari vaļdis prīšksādātuoja Inga Belousa soka: „Itūs diveju, treis godu laikā, kod bīdreiba pastuov, mes asam tī, kas Daugovpilī latvīšu volūdā organizej sabīdreibu pīsadaleit, izkuopt nu sovu ārtūs dzeivisvītu, pīsaceļt nu sovu divanu, puorstuot stuosteit stuostus i muoceit cytus sovus leidzcylvākus dzeivuot, bet īt i dareit kūpā ar vysim. Sasatikt i kūpā puorstuovēt leluoku demokratisku spāku, kas ir cīši svareigi Daugovpilī. Deļ tam, ka mes atsarūnam aptyvai 40 km leidz Boltkrīvejis rūbežam, kur ir daudz atškireiguoka situaceja nakai myusu vaļstī i mes asam tyvai Krīvejai, i mums ruodīs, ka itamā piļsātā ir juoorganizej daudz vairuok taidu pasuokumu, kur mes paruodam ari demokratiskū seju,”

Itamuos dīnuos paīt treis godi nu Krīvejis pylna mārūga ībrukuma Ukrainā. Taišni nu ituo laika myusu sābru vaļsts Krīveja i Boltkrīveja ir palykušys par agresorvaļstim. Ari Latgolai, kai itūs vaļstu pīrūbeža teritorejai, itymā laikā dagrīzta pastyprynuota viereiba, kam vys vēļ plots cylvāku lūks brauc ekskursejuos iz Boltkrīveju i Krīveju, brauc īsapierkt. Daudzi skaita — kars ir tik politika. Ap tū runoj ari janvara golā pyrmizruodeituo dokumentaluo kina "Kur ir robeža?".   Itūreiz raidejumā par Boltkrīvejis politiskuo režima nūdareitajom sakom i tū, kai itū saprūt ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā Daugovpilī sarunā ar dokumentaluos kinys "Kur ir robeža?" autorem — idejis autori, vysaidu medeju projektu atteisteituoju, daugovpilīti Vladislavu Romanovu i žurnalistikys studenti, žurnalisti, ari daugovpilīti Anželiku Litvinoviču.  

Latvejā godā vīns cylvāks roda videji 1,8 m3 voi aptyvai 412 kg naškiruotūs atkrytumu, iz vysa mozuok – lauku vīnsātuos, vysa vaira – daudzdzeivūkļu sātuos. Kūpā vaļstī kas gods teik radeits ap 745,7 tyukstūšom tonnu sadzeivis atkrytumu, nu jūs škiruota teik viņ aptyvai pīktuo daļa, līcynoj dati, kū par 2018. godu publicējuse atbiļdeiguo ministreja. Ir vysaidi leluoki i mozuoki, plotuoki i mozuok ploti dokumenti, kur nūsprausti atkrytumu apsaiminīkuošonys, jūs vydā atkrytumu daleituos vuokšonys i škiruošonys mierki. Tai, pīmāram, premjeris Evikys Silinis vadeituo Ministru kabineta deklaracejā saceits: „Plotuok integrēsim apritis ekonomikys principus uzjiemiejdarbeibā, lai produktu, materialu i resursu vierteibu piec vareibys garuok saglobuotu tautsaimisteibā, kai ari samazynuotu atkrytumu rasšonūs.” Bet Eiropys Savīneibys (ES) direktivys, kurys ari Latveja ir apstyprynuojuse, nūsoka, ka vysom ES daleibvaļstim da 2035. gods atkrytumu poligonūs nūglobuotūs sadzeivis atkrytumu daļa juosamazynoj da vysmoz 10 % nu kasgadejuo sadzeivis atkrytumu daudzuma. Itūšaļt poligonūs nūglobuoti teik videji 45 % saražuotūs atkrytumu. Vaļsts vidis dīnasts vēļ pārņ, taisūt sadzeivis atkrytumu poligonu puorbaudis, konstatēja vairuokys napiļneibys, kas var kavēt voi līgt Latvejai sasnēgt Eiropys Savīneibys nūsaceitūs mierkus, tai kai niu poligonūs teik i saīt nūglobuot lelu daudzumu īpakuojumu materiala, kas byutu dereigs puorstruoduošonai vēļ reizi. Atkrytumu škiruošonys tendeņcis kūpā uzaloboj, niu dorbojās depozita sistema, vystik dzeivuotuoju īrodumu puorsameišona prosa laika. Tymā pošā laikā Latgolys ūtrajā leluokajā piļsātā Rēzeknē niu jau vaira nakai godu atkrytumu škiruošonys vareiba īdzeivuotuojim ir samazynuota – aiztaiseits vīneigais atkrytumu škiruošonys laukums. Koč i īdzeivuotuoji teik aicynuoti škiruot atkrytumus, tai samazynojūt sovus izdavumus par atkrytumu apsaiminīkuošonu, pi vysu daudzdzeivūkļu sātu daleituo atkrytumu savuokšona vys vēļ nateik nūdrūsynuota. Kaidi rysynuojumi tam, lai vaļstī i ES nūspraustūs mierkus atkrytumu saimisteibā sasnāgtu, kai ari tū, kai par itū teik runuots ar sabīdreibu, sarunā ar Klimata i energetikys ministrejis Vaļsts sekretara vītineicu vidis politikys vaicuojumūs Rudīti Veseri, Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys izpiļddirektora aizdavumu izpiļdeituoju Ivetu Ciprusi, kai ari SIA „ALAAS”, kas snādz atkrytumu apsaiminīkuošonys pakolpuojumus Rēzeknis vaļstspiļsātys, Rēzeknis nūvoda i Ludzys nūvoda pošvaļdeibuos, izpilddirektoru Juriju Petkeviču.

Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk - lauku viensētās, visvairāk - daudzīvokļu mājās. Kopumā valstī ik gadu tiek radīti ap 745,7 tūkst. tonnām sadzīves atkritumu, no tiem šķiroti tiek tikai aptuveni viena piektdaļa daļu, liecina dati, ko publicējusi atbildīgā ministrija par 2018.gadu. Ir dažādi lielāki un mazāki, plašāki un mazāk plaši dokumenti kur nosprausti atkritumu apsaimniekošanas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas mērķi. Tā piemēram premjeres Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijā teikts “Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.” Savukārt Eiropas Savienības direktīvas, kuras arī Latvija ir akceptējusi, nosaka, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2035.gadam, atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz vismaz 10 % no ikgadējā sadzīves atkritumu daudzuma. Šobrīd poligonos apglabāti tiek viedēji 45 % saražoto atkritumu. Un Valsts vides dienests vēl pērn, veicot sadzīves atkritumu poligonu pārbaudes, konstatēja vairākas nepilnības, kas var kavēt vai liegt Latvijai sasniegt Eiropas Savienības noteiktos mērķus, tā kā šobrīd poligonos nonāk un tiek apglabāts ievērojams daudzums iepakojuma materiāla, kas būtu derīgs otrreizējai pārstrādei. Atkritumu šķirošanas tendences kopumā uzlabojas, ir ieviesta depozīta sistēma, tomēr iedzīvotāju paradumu maiņa prasa laiku. Tajā pašā laikā Latgales otrajā lielākajā pilsētā Rēzeknē nu jau vairāk kā gadu atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem samazinātas - aizvērts vienīgais atkritumu šķirošanas laukums. Un lai arī iedzīvotāji tiek aicināti šķirot atkritumus, tādējādi samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, pie visām daudzdzīvokļu mājām dalītā atkritumu vākšana joprojām nav nodrošināta. Kādi risinājumi tam, lai valstī un ES nospraustos mērķus atkritumu saimniecībā sasniegtu, kā arī to kā par šo tiek runāts ar sabiedrību, sarunā ar Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Ciprusi, kā arī SIA „ALAAS”, kas veic atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada pašvaldībās, izpilddirektoru Juriju Petkeviču.

Piec objektu apsavieršonys Rēzeknis vaļstspiļsātā atzeimuotys 29 civiluos aizsardzeibys patvertnes ci globuotivis, nu jūs septenis eisuo laika uzaturiešonys vītys atsarūn vaļsts eipašumā, bet 22 ir pošvaļdeibys eipašums. Kab ļauds zynuotu par vareibu pasagluobt katastrofu, militaruo ībrukuma voi kara gadīnī, globuotivis, kas piļneibā voi daleji atbiļst minimalajom civiluos aizsardzeibys praseibom, ir atzeimuotys ar informativom zeimem. Kūpā Latvejā itūšaļt ir atzeimuots pi 960 globuotivu, kurymuos vītys byutu ap pusmiļjonam cylvāku. Par par patvertnem ci globuotivem, cik tuoli pošvaļdeibys ir tykušys ar jūs sakuortuošonu, pīmāruošonu, kai nūteik dzeivuotuoju informiešona ap tū, kai globuotivis juolītoj i kas juodora krizis situacejuos voi tai saucamajā X stuņdē, sarunā ar VUGD Latgolys regiona puorvaļdis guņsdrūšeibys izraudzeibys i civiluos aizsardzeibys nūdalis inspektoru Vitāliju Bogdanovu, Rēzeknis nūvoda komunalinženeru, civiluos aizsardzeibys komisejis sekretaru Vitāliju Kauškali i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys civiluos aizsardzeibys puorvaļdnīku Pāvelu Savicki.

Statistikys dati pādejūs godūs ruoda, ka cylvāki vysuvaira nūbraukuši paceli nu Latgolys. Lauki palykuši daudz tukšuoki, i arviņ vaira nūteik attuoluoku regionu depopulaceja. Bet, nasaverūt ni iz kuo, ir ari taidi cylvāki, kuri īt pret straumi i izdora apzynuotu izvēli par atsagrīsšonu voi dzeivis suokšonu lauku vidē. Taidi ir ari pārnejuo gods goal izskaniejušuo Latvejis Radio raidīroksta “Es izavieleju dzeivi laukūs” pīcu sereju golvonī varūni – jauni cylvāki, kuri izbraukuojuši tyvuokys i tuoluokys zemis, niu sovu dzeivi i dorbu veidoj laukūs. Īmesli vysaidi – breiveibys mekliešona, seņču montuojuma seņtiments, pošaudzāta puortyka i biznesa īspieju potencials. Vystik ar motivaceju viņ napīteik, dzeive laukūs atkluoj ari vysaidus izaicynuojumus. Deļkuo Latgolys lauki izatukšoj i kū dareit, kab laukūs vystik atsagrīstu jauni cylvāki, jaunys saimis, par tū saruna ar Atteisteibys finaņšu institucejis “Altum” Latgolys regiona vadeituoju Vitu Pučku, Latvejis Pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu Sniedzi Sproģi, viesturnīku, Vydzemis Augstškolys vodūšū pietnīkū Gati Krūmiņu i raidīroksta “Es izavieleju dzeivi laukūs” vadeituoju Edgaru Proveju, kurs pats pyrma dažu godu ar saimi puorsavuoce iz dzeivi lauku vīnsātā. “Pats pyrmais izaicynuojums, kab atsagrīstu, beja atrast vītu,” soka Edgars Provejs, kurs sātu Latgolys laukūs meklēja godu. “Jemūt vārā, ka cylvāki nūbrauc nu itīnis, nu pīrūbeža, tukšūs sātu palīk vaira, bet tuos navar atrast. Tei beja leluokuo problem ai izaicynuojums.” Jis aicynoj ari pošvaļdeibys dūmuot par dzeivojamuo fonda apzynuošonys mehanismim, kab saprastu, kas nūteik naviņ ar tū dzeivojamū fondu, kas ir pošvaļdeibys puoraudzeibā, bet ari privatpersonu eipašumā. “Tei ir vysys Latvejis problēma, ka 20. gs. 90. godūs privatizacejis suokumā tyka pījimti lykumi, ka pošvaļdeibom napīdar dzeivuojamais fonds, vysu fondu var privatizēt. Vīneiguo Ventspiļs nūsastuoja pret vysu vaļsts politiku i pamete lelu daļu dzeivojamuo fonda sovā vaļdejumā. I niu pošvaļdeibom ir tikai taids dzeivojamais fonds, kū nanūprivatizēja, i tys nu pošvaļdeibys iz pošvaļdeibu ir cīši atškireigs, i puorsvorā taidys švakys kvalitatis,” skaidroj Sniedze Sproge

Niu Latgolys planuošonys regions aptver teritoriju, kurā dzeivoj 16% nu kūpejuo Latvejis dzeivuotuoju skaita kas ir 294 058 cylvāku, i kurā ītylpst septeni nūvodi i divys vaļstspiļsātys, taipat ni mozuok svareigi, ka planuošonys regiona teritorija ir ari Latvejis i ES austrumu rūbeža. Sovukuort Ministru kabinets ituo gods janvara vydā apstyprynuoja reiceibys planu Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai turpmuokajim 3 godim (2025.–2027. godam). Kūpumā 58 pasuokumim daškierti 644,6 milj. eiro, t.sk. drusku mozuok nakai puse ir vaļsts budžeta finansiejums (269,6 milj. eiro) i leluokuo puse naudys – Eiropys Savīneibys (ES) fondu i cyts uorvaļstu finansiejums (375,0 milj. eiro). Kaids īguļdejums itaida reiceibys plana sagatavuošonā ir bejs Latgolys planuošonys regionam, kura mierkis ir nūdrūšynuot regiona atteisteibys planuošonu, koordinaceju, pošvaļdeibu i cytu vaļsts puorvaļdis īstuožu sadarbeibu, i ari Latgolys regiona interešu aizstuoveibu vaļsts leimenī? Cik taids plans ir pītuvynuots realitatei, cik tys ir izpyldams, i kaidys problemys var atrysynuot? Par itim i cytim, tymā storpā bezdorba samazynuošonys i uzjiemieju pīsaistis vaicuojumim sarunā ar Latgolys planuošonys regiona administracejis vadeituoju Ivetu Maļinu-Tabūni, Latgolys planuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuoju, Bolvu nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Sergeju Maksimovu (Latgolys parteja) i Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmis lūcekli, Preiļu nūvoda dūmis prīšksādātuoju Āriju Vucānu (Apvīneiba Īdzeivuotuoji/LRA/JKP).

“Niu Rēzeknis i tuos apleicīnis dzeivuotuojim, kai ari regiona apmaklātuojim nav daīmama pylnvierteiga sabīdryskuo transporta satiksme storp Rēzekni i Reigu. Reita reisi nu Reigys ībrauc poruok vālu, kab ļautu atbrauciejim pylnvierteigi struoduot voi vuiceitīs dorba laikā, bet pādejī reisi nu Rēzeknis izbrauc jau piecpušdīnē, līdzūt īspieju struoduot pylnu dorba dīnu, apmeklēt vokora kulturys pasuokumus,” itaidu uzsaukumu vēļ pārnejuo gods golā sabīdryskuo aktiviste, literate Ilze Sperga portalā manabalss.lv aicynuoja Latgolys dzeivuotuojus ar sovu bolsu izsaceit dūmys par sabīdryskū transportu. Niu jau savuokta tyukstūša bolsu i ari atbiļdeigī dīnasti, Latgolys plānuošonys regions i pošvaļdeibys īsasaistejušys. Deļkuo nu Latvejis vaļstspiļsātys i Latgolys ūtrys leluokuos piļsātys iz golvyspiļsātu vokorā piec dorba laika nav vareibys tikt ar sabīdryskū transportu, kai ari deļkuo niu ir slāgti daudzi autobusu reisi cytuos vītuos pīrūbeža maršrutūs, i deļkuo ir rodusēs situaceja, ka taupeibys rezultatā pīrūbeža pasažeri reizem palīk ceļa molā, bet autobusi brauc garum, par tū raidejumā izvaicuojom Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuoju, Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuoju, nu Latgolys partejis īvālātū Sergeju Maksimovu, Autotransporta direkcejis puorstuovi Viktoru Zaķi, Latvejis pasažeru puorvoduotuoju asociacejis vadeituoju Ivo Ošenieku, kai ari literati, sabīdryskū aktivisti, kurei bīži kasdīnā izmontoj sabīdryskū transportu, Ilzi Spergu.  

Par uzjiemiejdarbeibys atteisteišonu pīrūbežā runoj daudz, tai kai tys ir regiona izdzeivuošanai byutiskys faktors – uzjiemieji, nūdarbynuoteiba, nūdūkli, saimis, kas regionu napamat, bet palīk ite dzeivuot, leidz ar tū drūšeiba, infrastrukturys atteisteiba i regiona kūpejuo lobkluojeibys leimiņa ceļšona. 2024. goda decembrī Reigā, Malngaļvu nomā Latgolys planuošonys regions eipašā Latgolys dīnys pasuokumā gūdynuoja Latgolys regiona pārnejuo gods veiksmeiguokūs uzjiemiejus. Kai niu dzeivoj godūs jaunī uzjiemieji Latgolā, kaidys īspiejis regionā niule jī saredz i kaidys ir īspiejis atsateisteit, pīsaisteit leidzekļus nu molys, par tū itūreiz raidejumā runuosim ar Zelmu Pīgožni – zeimyna „Zelma Kraft” eipašneicu, uzjiemieju, kura pārn atzeita par goda amatnīku Latgolā, Kristinu Andžu – zeimyna „ONE:ZERO” radeituoju, uzjiemieju i digitaluos ziemynu vadeibys eksperti, kura pārn atzeita par goda digitalū lideri – uzjiemieju Latgolā, kai ari ar Latgolys uzjiemiejdarbeibys centra vadeituoju Andri Kucinu.

Pārnejuo gods decembrī jau vīnpadsmytū reizi Nūdarbynuoteibys vaļsts agentura gūdynuoja breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatorus. Storp 71 apbolvojumam pīsaceitūs breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatoru nu vysys Latvejis, par pārnejuo gods lobuokū breivpruoteigū atzeita Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoja, lūznavīte Ligita Stikute. Nu 2016. gods Ligita dorbojās Lūznovys muižā, i, nasaverūt iz kusteibu trauciejumim, ar kū jei sadzeivoj piec dabuotuos traumys, jei aktivi īsasaista Lūznovys pogosta kūpīnys aktivitatēs i īkļaujūšu projektu eistynuošonā vītējā i storptautyskā leiminī. Ligita Lūznovys muižā dorbojās vairuokūs NVA nūdarbynuoteibys programys projektūs i breivpruoteigi turpynuojuse veikt sovus aizdavumus storpperiodūs, kod vīns projekts beidzās i ūtrys vēļ nav suocīs. “Es ari sovā veidā dabojuu pīpiļdejumu ar tū, ka asu nūdereiga, ka es varu paleidzēt.” Nu likteneiguos traumys, kod Ligitai vajadzēja pīrast pi rateņkrāsla i staiguošonys palīgīreiču, ir paguojuši 20 godi. “Piec traumys es godu nastaiguoju, vyspuor, saprūtams, tys pats suokums beja gryuts, taišni varbyut ari izīt uorā, pasaruodeit, seviški ari sovā pogostā, kur mani vysi zyna, tū es tai cīši spylgtai atguodoju.” Vīns nu izaicynuojumu, kam beja juotiek puori piec traumys, “maņ beja juomuok papraseit paleidzeibys.” Tok leidzcylvāki ir paleidzeigi i atbolstūši. I niu jau ostoņus godus Ligitys kasdīna paīt Lūznovys muižā, sagaidūt apmaklātuojus, dorbojūtīs turysma centrā i paleidzūt vysaidūs ituo kulturys objekta dorbūs, projektūs i pasuokumūs. “Suokumā nadaudz bīdēja tys faktors, ka asu rateņkrāslā i niu īs cylvāki, i kai mani uzjims…”, tok niu taišni Ligita veicynoj kai Lūznovys muižys darbinīku, tai apmaklātuoju izpratni par cylvāku ar kusteibu trauciejumim īsakļaušonu sabīdreibā, kai ari veicynoj kulturys montuojuma vītu daīmameibys vaicuojumu rysynuošonu kūpumā. Ligita pīzeist, ka vidis pīlāguošonys jūmā Latvejā atteisteiba nūteik, vystik jei vaira aicynoj dūmuot par cylvāku ar kusteibu voi cytim īrūbežuojumim dorba īspiejom i dorba devieju atvierteibu i īinteresieteibu redzēt sovā dorbā taidus cylvākus. Juos pīmārs īdrūsynoj ari cytys personys ar kusteibu trauciejumim īsakļaut kulturys, kūpīnys, vītejū i storptautyskū projektu nūrisēs. Ligita ari pīsadalejuse Lūznovys muižys Erasmus+ laikmeteiguos dejis projektā i niu pīzeit, ka doncuot var kotrys. “Juobyut pateiceigam, kas tev ir, i maņ dūts ir cīši daudz,” soka Ligita Stikute, Goda breivpruoteigais 2024.

Pūķa zūbi, gruovu rakšona i militarūs spāku styprynuošona pīrūbežā, Krīvejis militaruo drona nūkrisšona Rēzeknis nūvoda Gaigalovā, Daugovpiļs slimineicys puorīšona vaļsts puorziņā, Rēzeknis dūmis atlaisšona i pagaidu administracejis pyrmī dorbi, politiskuo situaceja, kū paruodeja Eiropys Parlamenta vieliešonys regionā – itī i cyti procesi ir vīni nu byutiskuokūs, kas īzeimoj aizvadeitū 2024. godu Latgolā. Iz tū šudiņ Latgolys stuņdē plotuok atsaver Latgolys žurnalisti i raidejuma “Latgolys stuņde” veiduotuoji Tenis Bikovskis, Maija Upeniece, Renāte Lazdiņa i Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova, salīkūt punktus itam godam i īzeimejūt golvonūs vierzīņus jaunajam 2025. godam.

Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pasuokums, piec tam nuovis pīminis breids cylvākam, piec tam vēļ koncertā juopīsadola, piec tam vokorā dīvkolpuojumā juobyut, i dūmoj, kai tu tū vysu paspiesi? I, kai soka, dzeivoju nuokūtnē, dūmojūt, kas byus piec diveju nedeļu voi piec nedelis. Svareigi maņ ir dzeivuot ite i tagad. Tai ari Svātī Roksti vysu laiku soka, ka mes navarim Dīvu satikt paguotnē voi nuokūtnē, bet Dīvu mes sateikam šudiņ. Ir cīši svareigs itys breids dzeivuot dzeivi.”

Par veseleibys nūzari, par saimis uorstu kasdīnu pīrūbežā, par uorsta dorba izaicynojumim, struodojūt regionā, raidejumā runojam ar saimis uorsti nu Viļakys Rutu Muraškinu, kura naseņ kai par seviškim nūpalnim Latvejis vaļsts lobā apbolvuota ar Atzineibys krystu. Pošai uorstei itys asūt vīns nu leluokūs juos dorba nūviertiejumu, 40 dorba godu gaitys nūslādzūt. Jau 20. decembrī Ruta Muraškina sovu saimis uorsta praksi nūdūd jaunai uorstei. Prūtams, naatsverams ir ari kasdīnys pacientu nūviertiejums i pateiceibys vuordi. Jei vys pīzeist, ka ogruok praksē beja vysmoz 1500 pacientu, niu pacientu skaits sasamazynoj i ir palics tik 1200. Par sovu kolegi i nūvadneicu Rutu Muraškinu, kai ari par uorstu izaicynuojumim pīrūbežā, raidejumā sovu redzīni pauž ari Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja, saimis uorste, ari Saeimys deputate Līga Kozlovska, i jaunuo saimis uorste, kura puorjem Muraškinys praksi, Sabīne Feldmane.

Itūnedeļ nūsaslēdze sabīdryskuo apsprīsšona reiceibys planam Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai 2025.–2027. godam, kas izstruoduots, kab rysynuotu svareiguokūs izaicynuojumus austrumu pīrūbežā piec Krīvejis gondreiž pyrma treis godu aizsuoktuo pylna mārūga kara Ukrainā. Vairuoku organizaceju puorstuovi planu ir kritiziejuši. Deļtuo kūpā ar VARAM vaļsts sekretara vītineicu regionaluos atteisteibys vaicuojumūs Ilzi Ošu, Augšdaugovys nūvoda dūmis izpilddirektoru i Daugovpiļs dūmis deputatu Pēteri Dzalbi, Latvejis Tierdznīceibys i ryupnīceibys kamerys Latgolys regionaluos padūmis prīšksādātuoju Ivo Dembovski i Kruoslovys rajona partnereibys puorstuovi Zani Ločmeli skaidrosim, kas ir planā, kas palics uorpusē, deļkuo vysaidu nūzaru puorstuovi i specialisti Latgolā planu skaita par populistisku, i kū taidā atteisteibys planā vystik byutu juoīlīk, kab tys īkustynuotu pīrūbežu.  

Pošvaļdeibu vieliešonys jau piec pusgoda, 2025. gods junī, bet Latgolā jau niu var sajust prīškvieliešnu vāsmys – suoc rūseitīs vacuos partejis, nūteik apsavīnuošona i iz horizonta pasaruoda ari jaunys partejis. Par politiskū viļņuošonūs Latgolā pyrma gaidomūs pošvaļdeibu vieliešonu saruna ar politologim i politikys vāruotuojim. Raidejumā pīsadola Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta direktore profesore Anita Stašulāne, Reigys Stradeņa universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis docātuoja Lelde Metla-Rozentāle i politologs Juris Rozenvalds.

Patriotu nedelis nūskaņā, sagaidūt vaļsts svātkus i pīminūt cylvākus Ukrainā, kuri jau tyukstūša dīnu nūtur froņtis lineju sovā zemē karā pret Krīveju, saruna ar paleidzeibys kusteibys „Twitter konvojs” koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Reigys pilī Laura sajims vaļsts leluokū apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordeni. Laura dzymuse Preiļūs i pabeiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju, vāluok studiejuse Latvejis Universitatē ekonomiku, struoduojuse apzaļumuošonā – vadejuse dorbus Mežaparka estradis byuvnīceibys procesūs, pīsadalejuse Kemeru parka rekonstrukcejā, tok niu jau catūrtū godu atteista ari sovu uzjāmumu „Landscape Construction”, i par leluokū lapnumu sauc Uzvarys parka rekonstrukceju. Paraleli vysu laiku kai Krīveja aizsuoce pylna mārūga karu Ukrainā, Laura ar sovu laiku i energeju paleidziejuse ari ukrainim, pīsadolūt Twitter konvoja kusteibā. „Atguodoju tū dīnu cīši labi. Suocēs kars, vysi bejom taidā drupeit panikā. Pyrmais – ruodejuos, ka tys var atīt ari da myusu. Es dūmuoju – juopaleidz. Kū es varu dareit? Tymā godā tikū kai bejom aizsuokuši uzjiemiejdarbeibu. Kompanejai beja tikai gods, i apzaļumuošonā zīmā nav nimoz tik daudz tuo dorba. Tys beja februars. Es atguodoju – dūmuoju koč kū nūzīduošu ziedot.lv. Īskaiteju vysu, kū varieju. Īvylku elpu, tok taids namīrs īškā, ka tys nav pīteikami.” I tod Laura tyka Twitter konvojā, kur jū par šoferi rekomeņdēja kaids juos draugs. „Tī tai navarēja vyspuor tikt, i jī ari tai vērēs – meitine niu brauks ar mašynu tik tuoli, aizdūmeigi, tok maņ beja lobs rekomendātuojs, tai jī pajēme mani. Es pīsadaleju twiterkonvojā Nr. 2. Tys beja muns pyrmais konvojs, i 3. martā mes bejom iz Ukrainys rūbeža. Aizvedem tū ūtrū porceju mašynu, i es ari tamā reizē īraudzeju tūs puišus, kas nu froņtis atbraukuši malnom mutem, nateiri i prīcys osorys acīs par tū, ka jī nav palykuši vīni, ka mes jūs atbolstom. Tuos beja taidys šaļts, kurys ruodīs nikod dzeivē navarēs vaira izbeigt redzēt.”

„Mums juosuoc dūmuot par tū, kab sabīdreiba palīk aktivuoka”, kai vīnu nu golvonūs mierku par aizvadeitajā nedeļā nūtykušū drūšeibys forumu Kruoslovys nūvoda Indrā nūsauc tuo organizātuoja Kruoslovys rajona partnereibys puorstuove Zane Ločmele. „Kab vaira mes kotrys dareitu, ryupātūs par sevi, dūmojūt ari par pošvaļdeibu i vaļsti.” Kai ūtru svareigu aspektu vītejuos navaļstiskuos organizacejis, kas ir ari iniciatori itam pasuokumam pošā Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežā, atzeist vajadzeibu pīrūbežam pīsaisteit storptautiskūs i nacionalūs ekspertu viereibu. Dzeivuotuojim ite iz vītys pīrūbežā juonūjam sprīdze, ka par jim itymā geopolitiski sarežgeitajā laikā ir aizmiersts, i ka ite nav drūsai. „Muna drūšeiba i sarunuos ar cylvākim asu saprotuse, ka kūpīnys nūtureiba veidojās nu tuo, cik cylvāks ir informāts, cik cylvāks ir īinterasāts izzynuot kaidu informaceju, skaidrys, ka par reizi juorunoj i par tū, voi informacejis ir gona.” Zane Ločmele, kai drūšeibys foruma Indrā reikuotuoja skaita, ka dzeivuot viņ dažus kilometrus nu rūbeža ir drūsai, tok vītejim ari byutu juozyna, kas nūteik kūpumā, juopuorzyna civiluos aizsardzeibys plani i tys, kai juosareikoj kaiduos krizis situacejuos. Nacionaluo drūšeiba ir mejīsadorbuošona storp vaļsti i sabīdreibu, deļtam itaida prakse uzrunuot napastorpynuoti vītejūs dzeivuotuojus ir juoturpynoj, atzeist ari īšklītu ministrys Rihards Kozlovskis (Jaunuo Vīnuoteiba). „Drūšeiba ir vysaptverūša, drūšeiba nav tikai militarais, drūšeiba nav tikai rūbeža styprynuošona, drūšeiba ir ari par sabīdreibys nūtureibu”, skaita ari Vaļsts kancelejis Strategiskuos komunikacejis koordinacejis departamenta vadeituojs Rihards Bambals. Jis soka, ka sabīdreibys nūtureibu navar styprynuot tikai nu augšys voi ministreju, vajadzeiga sadarbeiba storp institucejom i vītejom kūpīnom. Par dzeivi, drūšeibu pīrūbežā i sabīdreibys nūtureibu križu gadīņūs, kai ari par tū, kaidi sacynuojumi piec sasatikšonys forumā ar vītejīm dzeivuotuojim ir ekspertim i vaļdeibys puorstuovim, sarunā ar Latvejis Transatlantiskuos organizacejis jeb LATO generalsekretari Sigitu Strubergu, Vaļsts kancelejis Strategiskuos komunikacejis koordinacejis departamenta vadeituoju Rihardu Bambalu, Īšklītu ministru Rihardu Kozlovski (Jaunuo Vīnuoteiba), kai ari bīdreibys „Kruoslovys rajona partnereiba” puorstuovi Zani Ločmeli.  

Itūreiz runojam par Krīvejis ītekmi caur kulturu iz pīrūbeža dzeivuotuoju pruotim  i Latgolys sabīdreibu. Napaseņ Rēzeknē i Daugovpilī beja planavuots Kīvejis komika Valerija Ponamorenko pasuokums, kas vys tik nanūtyka, tai kai muokslinīks eisi pyrma koncertu tyka īkļauts Latvejai navālamūs personu sarokstā. Raidejumā vaira par tū, kai iz prīšku nūvērst Latvejai navālamu cylvāku īspiejamū tikšonu iz myusu kulturys īstuožu skotivu, voi mums pošim i pošvaļdeibu īstuožu vadeituojim ir skaidri riski, i voi ir skaidrys, kai tūs nūvērst. Sarunā pīsadola Rēzeknis pošvaļdeibys Nacionalūs bīdreibu kulturys noma direktore Svetlana Semeņaka, Daugovpiļs pošvaļdeibys īstuodis „Vīneibys noms” vadeituoja Diāna Soldāne, sabīdriskuo aktīviste Vladislava Romanova, Daugovpiļs Universitatis lektors i politiskūs procesu vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs.

Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministris Ingys Bērzinis (JV) laikā vīnā nu Latgolys vaļstpiļsātu – Rēzeknē – par vysaidim finanšu puorkuopumim vysa pyrma atstateits bejušais dūmis vadeituojs Aleksandrs Bartaševičs, piečuok atlaista ari vysi dūmis deputati. Niu jau gondreiž četrus mienešus Rēzeknē dorbojās ministrejis īlyktuo pagaidu administraceija. Tymā pošā laikā Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai taisa jaunu reiceibys planu tyvuokajim godim, deļtuo ka pyrmuok izstruoduotais atzeits par švaku i nakonkretu. Reiceibys planu Latgolā gaida jau lobu laiku, tys paredz prīšklykumus pīrūbeža izaicynuojumu rysynuošonai, kuru nav mozums. Par planu, Rēzeknis pagaidu administracejis dorbu i cytom Latgolys pošvaļdeibu aktualitatem sarunā ar Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministri Ingu Bērziņu (JV).

Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu  par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok sarunā ar vairuoku Latgolys pošvaļdeibu vadeituojim. Raidejumā pīsadola: Bolvu nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs, ari Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmis vadeituojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja), Ludzys nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Edgars Mekšs (Zaļūs i Zemnīku savīneiba), Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Monvīds Švarcs (Jaunuo Vīnuoteiba).  

Sieleja taipat kai Latgola ir vīna nu Latvejis viesturyskūs zemu. Tikū kai Jākubpiļs nūvoda Vīseitē aizvadeits niu jau 11. Sielejis kongress, kur apsprīsti Sielejis ekonomiskuos atteisteibys, drūšeibys i  piļsūniskuos leidzdaleibys, kai ari kulturpolitikys vaicuojumi, turpynojūt i atteistūt dialogu storp Sielejis vītejom kūpīnom, bīdreibom, pošvaļdeibom i vaļsti. Pasuokumā dasadaleja kai sieļu aktivisti, tai politiki, puļcejūt ap 300 daleibnīku. Sielejai ītamā šaļtī ir sovs apstyprynuots karūgs i gierbūņs, taipat ir sova Vaļsts kulturkapitala fonda programa, tok aktivī sieli grib ari sovu vieleišonu apgobolu i plānuošonys regionu. Par tū, kas niu svareigs Sielejai i sielim, sarunā ar Paula Stradiņa Kliniskuos universitatis slimineicys Sirds kirurgejis centra vadeituoju, Sielijas kongresu aizsuoceja – akademika Jāņa Stradiņa dālu, Sielejis kongresa organizatoru Pēteri Stradiņu, Latvejis Universitatis docentu i juristu, Sielejis kongresa organizatoru Jāni Plepu, i Sielejis navaļstiskuo sektora aktivistis – bīdreibu „Kūpīnu sadarbeibys teikla „Sēlijas Salas”” vaļdis prīšksādātuoju Dainu Alužāni i bīdreibys „Ūdenszīmes" vaļdis prīšksādātuoju Ievu Jātnieci.

Kai īrosts, oktobra suokumā piec Apvīvuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejis (UNESCO) iniciativys jau 30 godu atzeimej Storptautyskū školuotuoju dīnu i, atbolstūt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča vierzeitū ideju, Saeima itūpavasar lēme Školuotuoju dīnu iz prīšku atzeimēt konkretā dīnā – 5. oktobrī. Deļ tam itūreiz par školuotuoju kasdīnu, izaicynuojumim, dorbu pastuoveigā depopulacejis susātivī, latgalīšu volūdys vītu i lūmu školā i cytom izgleiteibys jūmā aktualom temom runojam ar Rībeņu vydsškolys viesturis, socialūs zineibu i geografejis školuotuoju Āriju Puduli i Viļānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys, latgalīšu volūdys, kai ari Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuoju Anitu Vulāni, kas tikū par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu. Jei ir ari pyrmuos Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – sajiemieja, kas ir kai simboliskys atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteņu i sova šaļts juoveļtej ari sev. Bet Ārijai Pudulei naseņ pasnāgta Ata Kronvalda bolva par talanteigu školānu apzynuošonu i izgleituošonu i par zynuotniski pietnīciskūs dorbu organiziešonu i vadeišonu, ari jei pārnejā godā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu i ir daudzu konkursu laureate.

Itūreiz raidejumā runojam par uzjiemiejdarbeibys izaugsmis īspiejom Latgolā. Kai suokt sovu biznesu, kur uzjiemiejim meklēt atbolstu i finaņsis, kai atteisteit eksportu, i voi cytus var īdvesmuot jau asūšūs uzjiemieju veiksmis stuosti, par tū pīredzē daleisīs jaunī uzjiemieji, kuri sovys biznesa idejis eistynuot suokuši viņ pyrma puora godu, tok jau ir zynomi na tik Latgolā, bet ari cytūs Latvejis nūvodūs, i ari uorzemēs. Raidejumā pīsadola Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys (LIAA) puorstuovnīceibys Rēzeknē vadeituoja Skaidrīte Baltace, uzjiemieja, individualuo komersaņte Jūlija Danilina (IK Healthy Snacks), zeimyna GRIKSI izveiduotuoja nu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta, i uzjiemiejs Oskars Maculevičs, kopejis grauzdātovys KUUP COFFEE saiminīks nu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta i Rēzeknis kulturvītys “Rancāna pogolms” leidzautors.  

Ir īsasuocs jauns vuiceibu gods. Tys taipat kai pārņ īsazeimoj ar mierktīceigu školu i vysys izgleiteibys sistemys puorīšonu tik iz vaļsts volūdu voi vīnuotū školu. Puorīšona vuiceibom tik latvīšu volūdā suocēs pārnejā godā, kod vaļsts volūdā piļneibā puorguoja bārnuduorzi i 1., 4. i 7. klasis. Nu ituo gods 1. septembra vuiceibys tik vaļsts volūdā aizsuokuši 2., 5. i 8. klašu školāni, bet nu 2025. gods 1. septembra – ari 3., 6. i 9. klasis. Kaidi sacynuojumi piec īprīškejuo gods obejuos leluokajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, kur, kai zynoms, vysā daudznacionals dzeivuotuoju sastuovs, par tū sarunā ar Rēzeknis Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja vītineicu Lindu Gevaļu, Rēzeknis pyrmaškolys izgleiteibys īstuodis “Namiņš” vadeituoju Ilgu Karpovu, Daugovpiļs Vaļstspiļsātys vydsškolys direktoru Ilmāru Zučiku i Daugovpiļs izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Marinu Isupovu.

Nu 3. septembra da 8. oktobra vysā Latvejā nūteik Nacionalūs bruņuotūs spāku organizātuos vysu aptvarūšuos vaļsts aizsardzeibys vuiceibys “Namejs 2024”, kur pīsadola karaveiri i zemissorgi nu vysu Nacionalūs bruņuotūs spāku vīneibu, tūs vydā vaļsts aizsardzeibys dīnasta karaveiri, rezervis karaveiri i sabīdruotūs bruņuotūs spāku karaveiri. Vīna aktivuo vuiceibu faze Latgolā i pīrūbežā ir paguojuse, vēļ vīna prīškā. Raidejumā plotuok par militarajom vuiceibom, par sacynuojumi, kai ari par Krīvejis drona nūkrisšonu Rēzeknis nūvodā itūs vuiceibu laikā. Sarunā pīsadola: Sauszemis spāku Mehanizātuos kuojinīku brigadis komanders pulkveds Oskars Kudlis Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. Kuojinīku Bataļjona viersinīks majors Vilnis Ludboržs, 32. Kuojinīku Bataļjona zemissardze Jete Kļaviņa.

Četrpadsmit godus atpakaļ novadpētnieks entuziasts Māris Rumaks izveidoja un prezentēja tā saukto Latgales karogu. Karogs samērā ātri kļuva populārs vietējās sabiedrības vidū, to sāka lietot arī novadu pašvaldības svētkos un izkarot pie ēkām. Oficiāli gan tas netika apstiprināts, kā iemesls tam tika norādīts neatbilstošs ģerbonis uz zilibaltā fona. Kā savulaik skaidroja Valsts Heraldikas komisija, šo sudraba grifu ar kroni uz sarkana fona 16. gadsimtā lietoja Pārdaugavas hercogiste, kurā ietilpa arī Latgale, taču šobrīd tam nav nekādas saistības ar vēsturisko novadu. Vēl 2017.gadā Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei virzīt uz oficiālu apstiprināšanu karogu bez šī ģerboņa. Un pērn, 2023.gada aprīlī ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu, valsts prezidents Egils Levits tumši zilo karogu ar baltu svītru pa vidu, bez sākotnēji lietotā ģerboņa apstiprināja par Latgales vēsturiskās zemes karogu. Lai arī ir pagājis jau pusotrs gads, joprojām ne vien privātpersonas, bet arī vairākas pašvaldību iestādes oficiāli atzītā Latgales karoga vietā izmanto neoficiālo versiju ar ģerboni. Kāds sods var būt par nepareizu karoga lietošanu un cik svarīgi sabiedrībai skaidrot simbolu lietošanu, raidījumā saruna ar Valsts heraldikas komisijas pārstāvi, mākslas vēsturnieci Ramonu Umbliju, Balvu novada domes priekšsēdētāju, arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Saeimas deputātu Juri Viļumu (AS).   „Būtu ļoti svarīgi, lai maksimāli pašu sabiedrību ieinteresētu sekot šim līdzi, jo mēs taču paši visi redzam šobrīd, kāds ir simbolu svars skatoties uz karu Ukrainā. Ukrainas karogs šobrīd izsaka pilnīgi absolūti visu - aiz tā stāv stāsti un traģēdijas. Tātad šiem simboliem ir daudz lielāka nozīme nekā mēs iedomājamies. Tas nav tikai auduma gabals. Kad auduma gabals kļūst par karogu, tas kļūst par simbolu, kurā ir daudz stāstāmā, kurš ļoti daudz ko simbolizē, kurš ļoti daudz ko pavēsta par šī karoga lietotājiem par piederību,” raidījumā nepieciešamību turpināt veikt skaidrojošo darbu sabiedrībā pamato Ramona Umblija. „Latgalē ir dažādas kopienas, un tieši tāpēc būtu jācenšas skaidrot, par to, cik šajā ģeopolitiskajā situācijā īpaši vēl pierobežā, kur ir ļoti saspringtas šīs attiecības un situācijas veidojās, cik svarīga ir lojalitātes izrādīšana valstij caur likumdošanu jo šis apstiprinātais Latgales vēsturiskās zemes karogs ir ar likumu nostiprināts.” Ja pašvaldības un valsts institūcijas izmanto ģerboņu likumā nereģistrētu ģerboni par to draud sods, tas ir likuma pārkāpums, uzsver Umblija. „Un šeit nav runa par formālu lietu, šeit ir runa par būtību, par solidaritāti un lojalitāti Latvijas valstij. Un šāda likuma pārkāpšana tas ir būtībā ļoti izteikts nihilisms pret likumdošanu un tātad pret pašu valsti.” Saeimas deputāts Juris Viļums uzskata, ka šobrīd ir tāds loģiski paredzams pārejas process, kur pašvaldības un cilvēki karogu pieņem, sāk lietot. „Joprojām ir jāskaidro daļai cilvēku, kas tas par karogu, kāpēc tas vajadzīgs. Un diemžēl jāskaidro arī, ka tas nekādā gadījumā nav nekāds šķeļošs karogs, tieši otrādi – reģionam piederību stiprinošs un līdz ar to arī patriotismu vairojošs simbols.” Savukārt neapstiprinātā Latgales karoga versijas izmantošanu Sergejs Maksimovs neuzskata uzreiz par sodāmu rīcību, bet sola visām pašvaldībām vēlreiz atgādināt par nepieciešamību karogus nomainīt pret zili balti zilajiem. „Tas nav kaut kāds protests, ka prezidents nepareizo karogu apstiprināja vai kā tamlīdzīgi. Svarīgākais, ka ir karogs – simbols, kas vieno Latgali, simbols, ka mēs esam piederīgi Latvijai un tur nav diskusiju.”

Sagaidūt jaunū vuiceibu godu, šudiņ iz Latgolu i pīrūbežu kai regionu pasavērsim ar Hārvarda Universitatis 4.kursa studenta Ričarda Umbraško acim. Ričards ir beidzs Reigys 1.Vaļsts gimnazeju, izaudzi goļvyspiļsātā, tok juo seņču saknis dziļai sakņojās Ludzys nūvadā jeb pošā Latvejis-Krīvejis pīrūbežā. Ari pats Ričards, studejūt vacuokajā i vīnā nu prestižuokajom universitatem ASV, ir dagrīzs viereibu sovom saknem. „Baba Ernestīne, mamys mama ir nu Ņukšim. Tur es esmu braucs kotru vosoru bierneibā. Dzeivuojīs tī. I mes ar mamu dzeivojam Reigā. Tok mama vēļ aizviņ uztur kontaktus i ari sovu latgaliskū ideņtitati.” Jis iz pīrūbežu verās kai iz eipašu regionu, pietej saleidzynojūšū literaturu, imperejis i piecpadūmju rūbežus, i naseņ juo skatejumu iz Latgolu kai pīrūbeža regionu varēja skaiteit ari interneta žurnalā Satori. „Kod beju mozuoks, es atguodoju, ka mama gribēja, kab es runoju latgaliski, tok es koč kai stūrgalveigi izavaireju nu tuo. I mož niu tei Latgolys pietnīceiba ci interese par Latgolu ir kai atbiļde tam, tai nagribiešonai pyrma tam koč kai saisteit sevi ar Latgolu,mož deļ tam, ka vuiceitīs latgalīšu volūdu beja gryuši, ci ari vīnkuorši nasagribēje. I mož es niu koč kai raugu lobuot, dagrīzūt viereibu i akademiski viucūtīs, i pietejūt Latgolu.” Ričards pietej, kai cyti autori verās iz pīrūbežu kai regionu. „Tuos pīrūbeža pīredzis koč kaidā ziņā ari ir leidzeigys, ka tys pīrūbeža stuovūklis ir taids unikals stuovūklis, kurymā byut. Deļ tam, ka tys nūzeimej taidu byušonu storp divom vītom, ka tu eistai naesi mož symtprocenteigi ni vīnā vītā, ni eisti ari ūtrā vītā. Tu vari dūmuot pats, ka esi vīnā ci ūtrā, tok tys, kai tevi uztver dēļ ituos storppozicejis, ir tys, ka tu naesi ni vīns, ni ūtrs. Tod kas tu esi? Itī ideņtitatis vaicuojumi vysu laiku teik cyluoti, i tī palīk par svareigim tim pošim cylvākim, kuri dzeivoj itymūs pīrūbeža stuovūkļūs.”

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuošona – tys vyss ir nu kulturys procesim. Ite ir vaicuojums - kaida kultura - voi tei ir vīnojūša voi škeļūša kultura. Tys ir svareigi, bet na tikai pīrūbežys regionam. [..] Tev juobyut ar taidim vaļā nervim i juosaprūt, ka kotrs nūtykums, kū tu veidoj, veicynoj nuokušū nūtikšonu.” Diāna Zirniņa ari atzeist, na vysod kultura var byut tikai prīca, tuos ir ari puordūmys i kulturvierteibu globuošona. Taipoš tys ir ari byutisks drūšeibys vaicuojums. „ Seviški, kod tu saprūti, ka kulturā ir spāks. Ir īrūči, ir politika, bet ir meikstuo vara, ir kulturys vara i spāks. I tu nagrybi, kab sakrūpļuota informaceja i viestejumi skan nu GORS skatuvis. Mes vysod skotamēs cīši uzmaneigi, kaidi muokslinīki ir bejuši i byus iz myusu skatuvis. [..] Ir bejušys sarakastis ar drūšeibys dīnastim, i ari draudi myusim bejuši par vīnu voi ūtru programu.”

Tikkū kai Parīzē aizvadeitys Olimpiskuos spēlis, kur storp 29 Latvejis olimpīšim beja ari vīglatlēte Gunta Vaičule. Koč i olimpiskajuos spēlēs 400 metru skriejīnī Gunta nasasnīdze pusfinalu, juos uzruodeitais rezultats ir ūtrais lobuokais sportistis karjerā, kas ļuove jai sovā disciplinā olimpiadē īsarynduot 26. vītā. „Pyrmuos dīnys, atsagrīžūt sātā, mes taidā sovā vidī saucam pat par piecolimpiskū sindromu, varātu pat saceit – piecolimpiskū depreseju,” piec vaira nakai diveju nedeļu byušonys Parīzis Olimpiskajuos spēlēs, soka poša vīglatlēte Gunta Vaičule. Jai itei ir jau ūtruo olimpiskū spieļu pīredze. Pyrmuo beja pyrma ostonim godim Riodežaneiro. „Tei ir grandioza atškireiba saleidzynojūt itū olimpiadi i, par pīmāru, olimpiadi Riodežaineiro”. Koč i Latvejis sportisti itūreiz palyka bez medaļu, jau byut storp 29 olimpīšim ir īvārojams sasnīgums. „Tys ir ari myusu uzdavums i dorbs – stuosteit sabīdreibai par tū, kū tys nūzeimej. Par tū, ka, par pīmāru pajemūt munu disciplinu, munu sporta veidu, munu rezultatu, maņ, lai tyktu iz itom spēlem, beja juoskrīn pusūtru sekuņdi uotruok. Respektivi, normativi ir palykuši daudz augstuoki, kab caltu tū leimeni i ari kab samazynuotu daleibnīku skaitu. Logiski, juo mozuok daleibnīku, juo spieceiguoka ir tei konkureņce, i spieceiguoka konkureņce ir, kab tyktu tymā pulkā īškā.”   Par zīmā pīdzeivuotū motivacejis tryukumu, i kai tū izadeve dabuot atpakaļ, par pīdzeivuotū smogū autoavareju dīnā, kod uzstuodeja sovu personiskū rekordu i kvalificiejuos olimpiskajom spēlem, par īspieju nest Latvejis karūgu olimpiskūs spieļu nūslāguma ceremonejā, par sporta atteisteibu reģionā i Latvejā, saruna ar vīglatlēti Guntu Vaičuli. „Es jiutu, ka jaunī īt, bet jī naīt vēļ kluotyn. Bet jaunī īt, i tei ir lobuo ziņa.” Voi nuokušajuos olimpiskajuos spēlēs jai byus kaids, kas sastuoda konkurenci, jai pasceit gryuši. „Kab aizītu da cīši augstim sasnīgumim, ir juosasalīk cīši daudzim faktorim, tys nav par vīnu sportistu voi par talanteigim jaunīšim, tys nav par vīnu treneri, kas ir cīši motivāts, tys nav ari par sporta bazi, kura ir voi nav daīmama. Tam vysam ir juosasalīk koč kaidā ziņā kūpā.”

Nu 2. juļa dorbu atlaistuos Rēzeknis dūmis vītā suoce Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Pagaidu administraceja. Pyrmais mieness administratoru dorbā – kaidys atzinis, kaidi sacynuojumi, nūvāruojumi. Kaidys pagaidu administracejis sev ir pastatejuse golvonuos piļsātā primari rysynojamuos problemys, i kaida ir vareiba tuos rysynuot. Rekreacejis centra projekts i tuo vierzeiba, kulturys noma rekonstrukcejis projekts, industrialuo zona i investoru dasaisteišona, pansionatā Tīseibsorga nūskaidruotuos problemys i vareiba tuos rysynuot, kai ari cyti itūšaļt svareigi vaicuojumi vīnā nu Latvejis vaļstspiļsātu šudiņ sarunā ar Rēzeknis pošvaļdeibys Pagaidu administracejis vadeituoju Gunu Puci i puorejim administracejis puorstuovim Ivetu Mietuli i Jāni Belkovski.

Par Daugovpili, par Latvejis ūtruos leluokuos piļsātys jaunīšim, par demokratejis procesim, pylsūniskū aktivitati i īsaisti saruna ar biedreibu „New East”. Bīdreiba „New East” Daugavpilī dybynuota 2016. godā i sevi pīsoka kai navaļstisku organizaceju sabīdreibys leidzdaleibai i pozitivom puormaiņom. „New East” izveiduotuojs Jorens Dobkevičs (Joren Dobkiewicz) i juo komanda itymā piļsātā ir vīni storp pādejā laikā radzamuokajim vysaidu projektu i procesu aktivizātuojim na viņ Daugavpilī, bet ari storptautiskajā vidē. Ite jī struodoj ar medprateibys programom, navaļstiskim kulturys pasuokumim i veidoj platformu kūpīnys īsaisteišonai i atteisteibai. „Kai myusim nazkod vīns piļsātys dūmis deputats privatā sarunā saceja – jius asat Eiropys vierteibu propagandisti, - tys beja tik smīkleigi, i tik lobs komentars par myusu dorbu. Nui, mes ite asam Eiropys vierteibu propagandātuoji. I mes turpynuosim tū dareit i ceineitīs par dažaidu Daugovpili i dažaidom vierteibom,” soka Jorens Dobkevičs (Joren Dobkiewicz).

Jamūt vārā hibridkara apstuokļus, kurūs vys vēļ dzeivojam te pi rūbeža ar agresorvaļstim, jamūt vārā pīaugūšuos sankcejis, tymā vydā ari pret Boltkrīveju, jamūt vārā nalegalūs migrantu vaicuojumu, kas nav palics mozuoks ari pādejā laikā, raidejumā izvaicuosim napaseņ omotā īcaltū uorlītu ministru Baibu Braži (Jaunā Vienotība). Taipat iz sarunu aicynuosim i VARAM voi garuokā i jaunajā nūsaukumā Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministri Ingu Bērziņu (Jaunā Vienotība), kurū izvaicuosim par situaceju Rēzeknis vaļstspiļsātā, kur, kai zynoms, niu jau gondreiž mienesi atlaistūs dūmis deputatu vītā struodoj jaunīcaltī administratori. Kai poša Bērziņa naseņ medejim izasaceja: finaņšu situaceja Rēzeknē ir slyktuoka nakai nu suoku ruodejīs. Cik tod nalabi ir i kū var dareit?

Pādejuo mieneša laikā Latgolu ir apmekliejuši vairuoku storptautysku organizaceju puorstuovi. Vēļ naseņ ar vītejim pošvaļdeibu vadeituojim i uzjiemiejim sasatyka Eiropys Komisejis i Pasauļa bankys puorstuovi, Ekonomiskuos sadarbeibys i atteisteibys organizacejis (OECD) eksperti, pīrūbežu, tymā skaitā ari Bolvu nūvodu, apmeklēja prezidents, vysaidi ministri, bet jaunnedeļ, kab runuotu par ekonomikys izaugsmi, iz Latgolu brauks ari Latvejis Bankys puorstuovi. Taipat jau dreiži ari Ludzys nūvodu planavoj apmeklēt Latvejis vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. I vysam tam kluotyn tūp ari reiceibys plāns Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei da 2027. gods. Daudz vysaidu i ari aktivu reiceibu Latgolys regiona i pīrūbeža atteisteibys veicynuošanai, kas nu tuo teik pošam regionam i vysutuoļuok Latvejis austrumūs asūšajom pošvaļdeibom, sarunā ar Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmis i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoju Sergeju Maksimovu (Latgolys parteja) i Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Edgaru Mekšu (ZZS). „Radzūt ari Ukrainys pīredzi, ka mes nagribim īguļdeit niu Latgolys ekonomikā i atteisteibā, nadūd Dīvs, ka var atīt taida šaļts, kod mums byus juoīgulda leidzekli, kab pretuotūs militarai darbeibai, kai tys niu ir Ukrainā, ka nabeja gribiešonys īguļdeit tymūs regionūs, kam rūbeža ar Krīveju, tod niu ir juoīgulda daudz vaira leidzekļu, tuos teritorejis atkarojūt,” soka S. Maksimovs.