Latgolys stuņde

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys 2026. gods budžetā ījāmumi planavuoti vaira nakai 56 milj. 380 tyukstūšys eiro, tok izdavumi – vaira nakai 72 milj. 800 tyukstūšys eiro. Samazynuots finansiejums kulturys jūmā, kaiduos sferuos vēļ teik taupeits i kur naudys īdalaleits vairuok. Rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par jaunū Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys budžetu, par pošvaļdeibys lāmumim amatermuokslys kolektivu vadeituoju atolguojuma vaicuojumā i cytom nūvoda aktualitatem diskutej Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Guntars Skudra (JV/Par/Latgales partija/JKP), Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Jelena Stepule (LPV), Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta īdzeivuotuoja i aktiva redzīņa paudieja socialajūs medejūs Ina Tuče i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta īdzeivuotuoja, organizacejis „Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda janvarī tyka īcalts par Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi. Saruna ar komanderi par Latgolys regiona drūšeibys izaicynuojumim, par Zemissardzis lūmu patriotisma styprynuošonā i planim iz prīšku. Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda dīnastu Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs suocs pyrma vaira nakai 30 godu, dīniejs vairuokuos strukturuos i omotūs, nu 2023. goda bejs štaba viersinīks NATO Sauszemis spāku pavieļnīceibys štabā Turcejā. „Asu jauns brigadis komanders, bet vacs karaveirs.” Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štabs ir dislocāts Rēzeknē, bet atbiļdeibys teritoreja aptver vysu Latgolu, i ari Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodu. „Myusu vaļsti aizsorgoj karaveiri, zemissorgi, zemissorgu atbaļsteituoji i vysi Latgolys piļsūni, kam nav vysleidza, kas nūteik Latgolā i Latvejā,” izsver Suveizda.

Šudiņ (06.02.2026.) Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba sasauce SIA “Austrumlatvejis koncertzāle” daleibnīku uorkuortys sapuļci, kur tyka īvālāta jauna vaļdis lūcekle – “Gora” Muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine. Kod pārnejuo goda 30. decembrī nu “Gora” vadeišonys tyka atstateita Diāna Zirniņa, juos vītā par vaļdis lūcekli īcēle Ivetu Ciprusi. Piec mieneša otkon ir nūtykuse “Gora” vaļdis maiņa. Kaida byus Latgolys viestnīceibys “Gors” nuokūtne, kai mienesi peic atstateišonys nu omota tū viertej bejušuo ilggadejuo (12 godu) Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa. Saruna ar Diānu Zirniņu par juos pīredzi kulturpolitikā, kulturys pīduovuojumu, sadarbeibu ar lokalajim politikim i jūs ītekmi iz kulturys pīduovuojumu, kai ari par Latgolys kulturys fenomenu.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam. Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Kaida niu ir sabīdreiba, kurai paleidzeibu snādz Nūdarbynuoteibys Vaļsts agentura, kai pa itim godim ir mainejīs bezdarbnīku profils, kai ari par politiskim i socialekonomiskim vaicuojumim Latgolā saruna ar ilggadejū Nūdarbynuoteibys Vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoju Ināru Ducsalieti, kura itymā omotā nūstruoduojuse 21 godu.

Itamā nedeļā paīt 35 godi, kai Latvejis tauta Reigā izveiduoja barikadis, paradzūt PSRS lojalistu ceņtīņus puorjimt plašsazinis leidzekļus i vaļsts augstuokuos varys īstuodis, kai ari īspiejamū raudzeišonu guozt vaļsts varu. Tūlaik Reigā, kab nūturātu barikadis, beja sabraukuši naatkareibys ceineituoji nu vysys Latvejis, ari nu Latgolys. Kai barikažu daleibnīki nu Latgolys verās iz procesim myusu dīnuos, deļkam Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā Daugovpilī aizviņ vēļ nav itim nūtykumim veļteitys pīminis vītys, kai ituos viesturyskuos nūtikšonys atspīgeļuotys školu programuos i cik daudz školāni zyna par Atmūdys perioda nūtykumim, par tū itūreiz saruna ar barikažu daleibnīku, zemnīku i muzykantu nu Rēzeknis nūvoda Andri Eriņu, sabīdriskuos organizacejis „1991. gods barikažu daleibnīku Latgolys bīdreiba” vaļdis prīšksādatuoju Stanislavu Gavaru i Daugovpiļs Zynuotņu vydsškolys socialūs zynuotņu i viesturis školuotuoju Indru Vaikuli.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzeiguos darbeibys, kab īsaisteitu vaļsti “Gora” puorvaļdeibā.  Itamā nedeļā ari kulturys ministre sasatyka ar Rēzeknis piļsātys meru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”/LPV), kab puorrunuotu situaceju, kas izaveiduojuse saisteibā ar koncertzalis darbeibu i puorvaļdeibu, Piec juos ministre sacynuojuse, ka pošvaļdeibys puorstuovim nav izpratnis ni ap tū, kai struodoj kulturys instituceja, ni ari ka kulturys nūtikšonu kvalitate nav mierejama tik pasuokumu apmaklātuoju skaitā.  Kaids ir kulturys pīduovuojums regionā, cik vīglai voi gryuši kulturys pasuokumu pīduovuotuojim ir pīpiļdeit zālis i kaids ir da šam ir bejs mīdzīņs nu pošvaldeibu iz kulturys īstuožu vadeituojim,  par tū sarunā ar režisoru, niu Latvijas leļu teatra vadeituoju Mārtiņu Eihi, kurais 2020. gadā beja Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs, bet piečuok itū dorbu pamete, sokūt – deļ cenzurys mīdzīņa. Sarunā pīsadola ari Daugovpiļs kulturvītys “V13” vadeituojs, īprīšk Daugovpiļs kulturys piļs vadeituojs Harijs Vucins i teatra trupys “Kvadrifrons” akters Juoņs Krūņs.

Leitovys i lauksaiminīku nadīnys, pretmobilitatis lykums i komunikaceja ap jū, jaunuokais pošvaldeibys vadeituojs vaļstī, kū par lobuokū itūšaļt izalasejuši leivuonīši, vālātuoju leluo vīnpruoteiba Daugovpilī i rēzeknīšu gribiešona atsagrīzt pi īprīškejūs politiķu, pīlaidis vaļsts nūslāpumam i x stuņdis patvertnis, kurūs vaicuojums par godu vys vēļ aktuals i moz pasakustiejs iz prīšku, latgalīšu īsadūšona dzīšmu svātkūs i Baļtejis Vuorda breiveibys bolva Latvejā, kū itūgod sajiems Daugovpiļs teatra akters Vadims Bogdanovs — ituos i cytys nūtikšonys i procesi ir viņ daži, kas īzeimoj aizvadeitū 2025. godu Latgolā. Latgolys žurnalisti — Latvejis Radio Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova-Bikovska i Daugovpiļs portala chayka.lv žurnaliste Anna Luīze Ruskule šudiņ Latgolys stuņdē salīk nūzeimeiguokūs punktus itam godam i īzeimej golvonūs vierzīņus jaunajam 2026. godam.

Piec itūgod nūtykušūs pošvaldeibu vieliešonu Augšdaugovys nūvodā īvālāts jauns prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), kura puorstuovātais saroksts dabuoja treis deputatu mandatus nu 15. Ar pīcim deputatim dūmē tyka īvālāta Daugovpiļs nūvoda parteja, nu kurys par prīšksādātuoja pyrmū vītinīku īvālāts Jānis Proms. Dūmē īvālāti ari četri deputati nu “Sarauj, Latgale!” saroksta i treis deputati nu apvīnuotuo saroksta “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””. Augšdaugovys nūvods ir vīneigais regionā, kura vadeiba par reizi piec vieliešonu paziņuoja par prīšksādātuoju rotaceju voi maiņu par diveji godi. Rubrikā “Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē  ar Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija), prīšksādātuoja vītinīku Jāni Promu (Daugavpils novada partija) i dūmis deputatu Alekseju Mackeviču (Sarauj, Latgale!) runuosim kai par politiskū situaceju, tai par školu uzturiešonu, naatjaunuotajim saistūšajim nūsacejumim, uzjiemieju pīsaisti i deļkuo pošvaldeibys vadeiba laikā, kod vaļstī teik īvīsti taupeibys pasuokumi, pacāluse sev olgys.

Par vīneigū profesionalū teatri Latgolā, par naudu, teatra sastuovu, infrastrukturu i repertuaru, kaida vīta ir latgalīšu izruodem, kai i par napaseņ sajimtū “Spēlmaņu nakts” bolvu sarunā ar Daugovpiļs teatra vaļdis prīšksādātuoju i režisoru Olegu Šapošnikovu (Oļegu Šapošnikovu). “Tei ari ir myusu miseja – stuosteit cylvākim par cylvākim,” Olegs Šapošnikovs.

Novembra beiguos Ludzys nūvoda dūmis sēdē nūlamts pīsadaleit ES finansātajā projektā školu infrastrukturai. Latgolys parteja i cyti bolsuoja "PRET", deļ tam ka lāmuma projektā paradzāta ari Kuorsovys vydškolys reorganizaceja, ja školānu skaits školā nasasnīgs minimumu 30. Par Kuorsovys, Zilupis i ari Ludzys vydškolu tuoluokū liktini, par ceļu kvalitati, patvertņu i civiluos aizsardzeibys sakuortuošonu, par īdzeivuotuoju padūmis darbeibu, i par naudys tieriešonu, kas Ludzaidaškierta kai pīrūbeža nūvodam, šudiņ raidejumā rubrikā “Kas nūteik munā sātā” runojam ar Ludzys nūvoda dūmis puorstuovim - Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Edgaru Mekšu (ZZS), Ludzys nūvoda dūmis deputatu Tomu Vorkali (īvālāts nu Latgolys partejis) i Ludzys nūvoda dūmis deputatu Alekseju Ivanovu (LPV).

Novembra suokuos Saeimā konceptuali atbaļsteja 2026. gods vaļsts budžeta projektu. Cytugod konsolidātuo vaļsts budžeta ījāmumi plānuoti 16,1 miļjardi eiro, bet izdavumi 17,9 miļjardi eiro. Saleidzynojūt ar 2025. godu, jauna goda budžetā kai ījāmūmi, tai izdavumi paradzāti leluoki. Vysa vydā budžeta deficits plānuots 3,3 procentu apmārā nu īškzemis kūpprodukta, ari tys ir pīaudzs, ka saleidzynoj ar itū godu. Teik runuots par byutisku finansiejuma pīaugumu vaļsts aizsardzeibys i drūšeibys styprynuošonai, ilgtermeņa atbolstam Ukrainai i investicejom sabīdreibys drūšeibys styprynuošonā.  Šudiņ kūpā ar 14. Saeimys deputatim – Juri Viļumu (AS), Valdi Maslovski (ZZS) i Leilu Rasimu (Progresīvie) – skaidruosim, kai 2026. gods budžets ītekmēs Latgolys regiona dzeivuotuoju dzeivi, kasdīnu, drūšeibu.

Slimineicom kas gods teik nūvierzeits vaira nakai 700 miļjonu eiro jeb 40 % nu veseleibys apryupis budžeta, bet finansiejums uztur sadrumstaluotu slimineicu teiklu, na nūdrūsynoj vīnleidzeigu i kvalitativu apryupi – sacynuots Vaļsts kontrolis revizejā. Latgolys regionā i pīrūbežā veseleibys pakolpuojumu nūdrūsynuošonā ir kluotyn sovi izaicynuojumi – asūšūos slimineicys itūšaļt cīš nu specialistu tryukuma, kū narysynoj ari jaunūs specialistu atbolsta programys, bet napīteikamuo pacientu plyusma, eipaši regionūs, naļaun nūdrūsynuot uorstam vajadzeigū praksis lelumu. Veseleibys ministrejis dūmuotuos slimineicu reformys rezultatā atseviškūs nūvodūs teik vuokti dzeivuotuoju paroksti namīrā par asūšūs slimineicu byušonu iz prīšku. Veseleibys apryupis sistemu, pakolpuojumu daīmameibu i prognozis iz prīšku pīrubežā i Latgolā itūreiz puorrunojam ar Daugovpiļs regionaluos slimineicys vaļdis lūcekli Intu Vaivodi, Preiļu slimineicys vaļdis lūcekli Skaidrīti Žukovu i Veseleibys ministrejis Veseleibys apryupis departamenta direktori Sanitu Janku.

Edgars Timoškāns ir latgalīts, uzjiemiejs, dedzeigs mokšoruotuojs, motobrauciejs, kasdīnā struodoj olguotu dorbu, bet vysam kluotyn ir ari zemissorgs. Nu 2022. gods februara, reagejūt iz Krīvejis ībrukumu Ukrainā, jis aktivi īsasaista paleidzeibys sniegšonā karā tykušūs kaimiņu tautīšim i karaveirim – regulari organizej i vad humanū paleidzeibu, aizsuoc i pīsadola naudys vuokšonā transporta leidzeklim i apreikojumam, kas piečuok teik Ukrainys bruņuotajim spākim i civilajim dzeivuotuojim. Ari pats, vadūt sazīduotū, vairuokys reizis ir bejs froņtis linejā i pīzeist – “adrenalins puorspīž bailes”.  11. novembrī Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys dūmis vadeiba pasnēdze Edgaram Timoškānam Atzineibys rokstu par sovūs dorbus paruodeitū patriotismu, humanismu i nasavteigu Ukrainys atbaļsteišonu. “Slave maņ nav svareiga, bet zīduojumu laseišonā ir svareiga reputaceja,” piec sajimtuos atzineibys soka Edgars Timoškāns, cerejūt, ka tys paleidzēs ari iz prīšku uzrunuot cylvākus napagurt i zīduot Ukrainys tautai jūs ceiņā par uzvaru pret okupantim.

Bolvu nūvodā piec pošvaļdeibu vieliešonu uzvarēja „Latgolys parteja”, tok palyka opozicejā. „Latvejis Zaļuos partejis” liders Bolvūs Jānis Trupovnieks sataiseja koaliceju i vieliešonu uzvarātuoju Sergeju Maksimovu ar juo sarokstu pamete opozicejā. Pārnejā godā Bolvu nūvoda vadeiba pījēme napopularu lāmumu – deļ taupeibys iz laiku puorguoja iz četru dorba dīnu režimu. Itymā godā jaunuo Bolvu nūvoda dūme jau lāmuse par vydsškolu likvidiešonu Ruguojūs, Baļtinovā i Rekovā. Taipat aktuals ari vaicuojums par Bolvu slimineicys byušonu iz prīšku, ekonomiskū atteisteibu i uzjiemiejdarbeibys veicynuošonu pīrūbeža nūvodā.  Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā”, skaidruosim kūpā ar Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvejis Zaļuo parteja), Bolvu nūvoda dūmis deputati Rutu Cibuli (Latgolys parteja) i vītejū uzjiemieju Rolandu Keišu, kas nūteik piec pošvaļdeibu vieliešonu Bolvu nūvoda pošvaļdeibā.

Vīns nu leluokūs Latgolys pusis uzjāmumu “Rēzeknes gaļas kombināts” kotru godu nūdūkļūs vaļsts budžetā īmoksoj vaira nakai 8 miļjonus eiro. Te teik nūdarbynuoti vaira nakai 500 darbinīku i vēļ vysā naseņ uzjāmums  pasaplašynuojs i atkluojs jaunu izcaltu saldātovu gondreiz 3000 kvadratmetru plateibā i sadalis cehu, investējūt vaira nakai 8 miļjonus eiro. Laikā, kod Saeima rauga pījimt kuortejū vaļsts goda budžetu, par nūdūklim, uzjiemiejdarbeibu, darbinīku pīsaisti, dorbu piec Krīvejis suoktuo kara Ukrainā, kas aizsliedzs “durovys” iz lelu nūīta tiergu austrumūs, par vaļsts i regiona atteisteibu saruna ar “Rēzeknes gaļas kombināta” vadeituoju i vīnu nu eipašnīku, uzjiemieju Gunti Piteronoku.

Saeimys deputatu vairuokums aizvadeitajā nedeļā 1. lasejumā nūbolsova par izastuošonu nu Stambulys konvencejis jeb Eiropys Padūmis konvencejis par vardarbeibys pret sīvītem i vardarbeibys saimē nūviersšonu i apkaruošonu. Pyrma bolsuojuma deputatu vairuokums lēme tam nūsaceit steidzameibu i vērtīs jū tikai divejūs lasejumūs. Latgolā pādejūs godūs ir nūtykuši skali i tragiski nūzīgumi, kuri ir saisteiti ar vardarbeibu, par pīmāru, septeņgadeiguos Justīnis nūgalynuošona voi divgadeiguo Andreja pamesšona nūsaļšonai Rēzeknis nūvodā. Kas šūbreid Latgolā nūteik vardarbeibys apkaruošonys jūmā i profilaksē, voi uzaticim tīseibsorgojūšajom īstuodem, voi zynim, kur īt pēc paleidzeibys i cik daudzi kas pasamainejs laikā, kod Latveja beja ratificiejuse Stambulys konvenceju, par tū itūreiz raidejumā Vaļsts policejis Prevencejis vadeibys biroja prīšknīks Andis Rinkevics, Latvejis vodūšuo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys centra  “MARTA” Rēzeknis filiales vadeituoja Alīse Potaša i Rēzeknis nūvoda Socialuo dīnasta vadeituoja Inta Greivule-Loca.

Rēzeknē plānoj likvidēt pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdi, bet nu omota itūnedeļ par nasaskaņuotim īškzemis komandiejumim atlaists ilggadejais Socialuo dīnasta vadeituojs Gunārs Arbidāns. Puormainis pīdzeivoj ari dūmis Piļsātvidis i atteisteibys puorvaļde i Rēzeknis dūme taps digitalais centrys. Kaidu lobumu piļsietnīkim dūs itaidys strukturaluos puormainis, sarunā sprīssim ar Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis prīšksādātuoju Aleksandru Bartaševiču (Kopā Latvijai), Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis deputati Ēriku Teirumnieku (Nacionālā apvienība), Rēzeknis vaļstspiļsātys Sociāluo dīnasta vadeituoju Gunāru Arbidānu un Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis Juridiskuos i īpierkumu nūdalis vadeituoju Gunti Gailumu.    

Rēzeknis nūvodā 3. oktobrī aizvadeits augsta leimiņa Latgolys uzjiemiejdarbeibys forums, kura mierkī nūruodeits – veiduot Latgolu kai pilotteritoreju socialajai i ekonomiskajai izaugšonai, kas baļsteita iz zemis i cylvāku kapitala pylnvierteigu izmontuošonu. Forumu organizej bīdreiba “Latvijas Formula 2050”. I šudiņ skaidruosim, kur mes kūpeigi Latgolys regionu varātu īraudzeit piec 25 godu, i kas juodora socialuos i ekonomiskuos izaugsmis regionā veicynuošonai.   Sarunā šudiņ pīsadola LMT prezidents, bīdreibys “Latvijas Formula 2050” vaļdis prīšksādātuojs dr. Juris Binde, AS “Latvijas Finieris” padūmis lūceklis, Latvejis dorba devieju konfederacejis padūmis lūceklis Uldis Bikis (Biķis), Vīduos administracejis regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) parlamentarais sekretars Jānis Patmalnieks (Vienotība), Latvejis Universitatis profesore Zaiga Krišjāne.

Mozpiļsātu školuos izgleiteibys kvalitatei juobyut taidā pošā augstā leiminī kai lelpiļsātuos, skaita Guntis Ungurs. Jis ir catūrtuo kursa pedagogejis students Daugovpiļs Universitatē i jau catūrtū godu struodoj Kruoslovys Varaveiksnys vydsškolā par matematikys i informatikys školuotuoju. Jis pats itamā školā vuicejuos da 12. klasis i ari ite gribēja struoduot, partū ka taišni ituos školys školuotuoji jū īdvasmuoja palikt par školuotuoju. Ituo gods pavasarī Guntis dabuoja jaunū stipendeju kimejis, biologejis i matematikys školuotuojim „Storp mums ir kimeja”.  

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, Saeimā paātrinātā kārtībā tiek virzīts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Jaunais likums ļaus paātrinātā veidā izvietot pretmobilitātes šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību, paralēli atsavinot atsevišķus nekustamos īpašumus, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu, Likums attieksies uz teritoriju sešās austrumu pierobežas pašvaldībās, un patreiz kopējā atsavināmā platība iezīmēta līdz 2000 ha 30 km zonā no robežas. Aizsardzības ministrija sola ar katru zemes īpašnieku runāt atsevišķi un personiski, bet īpašuma atsavināšanu veikt saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgas atlīdzības izmaksu. Līdz šim kā pašvaldības tā pierobežas lauksaimnieki un zemju īpašnieki vairākkārt pauduši bažas par jaunajā likumā iekļauto. Likuma pieņemšanas procesu, iebildes un iespējamās likuma ietekmes uz pierobežu raidījumā skaidro 14.saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Daugavpils valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Elksniņš (Sarauj Latgale!), Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Lai nūdrūsynuotu operativu pretmobilitatis i mobilitatis pasuokumu eistynuošonu Latvejis austrumu uorejuos sauszemis rūbeža styprynuošonai, Saeimā cīši dreižā parādā teik vierzeits Pretmobilitatis insfrastrukturys izveidis lykums. Jaunais lykums ļaus dzreiži pastateit pretmobilitatis škieršļus iz rūbeža i taiseit byuvnīceibu, paraleli atsavynojūt atseviškus nakustamūs eipašumus, nūsokūt jim nacionalūs interešu objekta statusu, lykums atsatīks iz teritoreju sešuos austrumu pīrūbeža pošvaļdeibuos, i pošu reizi kūpejuo atsavynojamuo plateiba īzeimāta da 2000 ha 30 km zonā nu rūbeža. Aizsardzeibys ministreja sūlej ar kotru zemis eipašnīku runuot atseviški i personiski, bet eipašuma atsavynuošonu dareit saskaņā ar abīdreibys vajadzeibom paradzātuo nakustamuo eipašuma atsavynuošonys lykumā nūsaceitū kuorteibu, nūdrūsynojūt taisneigys atleidzeibys izmoksu. Da ituo kai pošavaļdeibys, tai pīrūbeža lauksaiminīki i zemu eipašnīki vaira reižu sacejuši par sovu namīru ap jaunajā lykumā vydā dalyktū. Lykuma pījimšonys procesu, ībiļdis i varamū ītekmi iz pīrūbežu raidejumā skaidroj 14. Saeimys deputats, Saeimys Aizsardzeibys, īšklītu i korupcejis nūviersšonys komisejis prīšksādātuojs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys prīšksādātuojs, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuoja vītinīks Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!), Zemnīku Saeimys vaļdis lūceklis Mārtiņš Trons.

Par leitainuos vosorys atstuotajom sekom, ražu i izdzeivošonys īspiejom, par lauksaimnīku dorbu i dzeivi Latvejis i ES Austrumu galejā pīrūbežā šudiņ, komunikaceju i izpratni tūpūšuo pretmobilitatis lykumprojekta sakarā saruna ar lauksaimnīku, Rēzeknis nūvoda zemnīku saimnīceibys “Zelmeņi” saiminīku, Latgolys ražojūšū lauksaimnīku apvīneibys vaļdis prīšksādātuoju i Lauksaimnīceibys organizaceju sadarbeibys padūmis vaļdis lūcekli Aivaru Bernānu.

Energo naatkareiba, vieja parku atteisteiba Latvejā i Latgolē ir temys, par kurom pādejā laikā daudz runuots, i taišni vieja parku projekti ir radejuši bažys i pretesteibu sabīdreibā. Kaida ir komunikaceja nu politikim, īriednim i atteisteituojim, kai ari kū sabīdreiba sagaida, parkū tik daudz runoj par dezinformaceju itymā vaicuojumā, i ari par tū, cik vieja parku byus Latgolā, itūreiz sarunā pīsadola Klimata i energetikys ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Latvejis Vaļsts mežu Nakustamū eipašumu izpilddirektors Valdis Kalns, Augšdaugovys nūvoda īdzeivuotuoja i Leivuonā nūtykušuo Latgolys vieja foruma daleibneica Ilze Mežniece, Preiļu nūvoda z/s "Salenieki" saiminīks Gustavs Norkārklis i Baltejis pietnīciskuos žurnalistikys centra “Re:baltica” žurnaliste Evita Puriņa.

Aizvadeitī mieneši Latgolā īsazeimiejuši ar jaunu politiskū vadeibu pošvaldeibuos, jaunu Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmi, saasynuotim rūbeža styprynuošonys vaicuojumim, leitainuos vosorys pamastom sekom i niu ari Saeimys vieliešonu gaideišonys laiku. Tys ness ari sovus izaicynojumus komunikacejā. Tū vysu i vēļ cytys pādejuo laika aktualitatis puorsprīžam ar kolegim, vītejim žurnalistim  — laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnalisti Egitu Terēzi Jonāni, Daugovpiļs informativuo interneta portala "Chayka" žurnalisti Annu Luīzi Ruskuli i Anželiku Litvinoviču, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnalisti.

16. augustā par Izgleiteibys i zinuotnis ministrejis organizātuo konkursa uzvarātuoju atzeita i par Latvejis Jaunīšu golvyspiļsātu 2026 pasludynuota Rēzeknis vaļstpiļsāta. Itymā godā Latvejis jaunīšu golvyspiļsāta ir Līpuoja, bet pārnejā godā taids tituls beja Leivuonam. Kū tod dūd itaids statuss konkretai piļsātai i pošvaļdeibai, kaida ir jaunīšu dzeive Rēzeknē, i kaidys aktivitatis nuokušgod jaunīši reikuos Rēzeknē, par tū raidejumā sprīžam kūpā ar interešu izgleiteibys īstuodis Austrumlatvejis radūšū pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis absolventu, nu jau jurisprudeņcis studentu Latvejis Universitatē Mārtiņu Mikažānu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 11. klasis škoļneicu Nikolu Princovu i Leivuona jaunīšu centra „Kvartāls” vadeituoju Mariju Driksnu.

Paguojs vaira nakai mieness kai vairuokuos Latgolys pošvaļdeibuos piec vītvaru vieliešonu pi vadeibys grūžu jauni prīšksādātuoji. Kaidi izaicinuojumi jau niu radzami pošvaļdeibuos, kas paradzams iz prīšku, kas ar naudys maceņa bīzumu i aizsardzeibys vaicuojumim i kaidi atteisteibys plani īcarāti, par tū sarunā ar Rēzeknis nūvoda pošvaldeibys prīšksādātuoju Guntaru Skudru (īvālāts nu "Jaunā Vienotība", Kustība "Par!", Latgales partija, JKP), Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija) i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvijas Zaļā partija).

Latgolys planavuošonys regions kai struktura izveiduots pyrma 19 godu, nauda nu vaļsts pamatbudžeta, bet mierkis — regiona atteisteibys planavuošona, koordinaceja, pošvaldeibu i vaļsts īstuožu sadarbeiba. Latgolys planavuošonys regionā ir pīci nūvodi i divejis vaļstspiļsātys — kūpā vaira nakai 22 % nu Latvejis teritorejis. Pādejūs godus planavuošonys regiona atteisteibys padūmi vadeja Sergejs Maksimovs, bet niu politiskā leiminī Latgolys regiona intereses puorstuovēs Aldis Adamovičs, Preiļu nūvoda dūmis prīšksādātuojs (Jaunā Vienotība). Jis skaita, ka leidz šam Latgolys planavuošonys regions bejs vīns nu aktivuokūs storp puorejom itaida veida strukturom. Ari finansiejums pādejūs godūs Latgolai ir bejs reglars leluokuos i mozuokuos specialuos proramuos. „Ka mes pajamam nu 2012. gods, tod ir bejušs treis programys aptyvai 100 miļjonu eiro apmārā.” Tuoluokajā planavuošonys regiona dorbā jaunais vadeituojs Aldis Adamovičs izsvoru liks iz vītejūs ceļu sakuortuošonu pīrūbežā, puorrunom ar Aizsardzeibys ministreju par pretmobilitatis lykuma īvīsšonu dzeivē, īspieju, kū dūs ituo gods janvarī vaļdeibā atbaļsteitais reiceibys plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai, kai ari atseviškom jaunom atbolsta programom Eiropys Savīneibā taišni pīrūbeža teritorejom jau nu 2027. gods.

Latgaliski rokstūšim autorim pyrmū reizi tyka pīduovuotys rezideņcis Rēzeknis nūvoda Lūznovā. Desmit dīnu garumā, dzeivojūt Lūznovys muižā, rakstnīkim, muzikim, tulkuotuojim ci pietnīkim beja īspieja īsadvesmuot i suokt jaunus dorbus, i pusgoda laikā piec byušonys rezideņcē, jī plašuokai auditorejai pīduovuos skaitamus ci klausomus sovus radeitūs jaundorbus. Itūgod taida īspieja beja pīcim rezideņtim. Kū eisti nūzeimoj rodūšuos rezideņcis, kū tys dūd rakstnīkim i muzikim, kū tys dūd pošai Lūznovys muižai, kas par tū moksoj, i voi tys varātu dūt papyldu stimulu latgalīšu volūdys atteisteibai, populariziešonai i jaunu dorbu radeišonai, šudiņ runojam ar Lūznovys muižys puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, latgalīšu kulturys kusteibys Volūda projektu vadeituoju Edeiti Laimi i jaunū autoru, kurs vaira literarajuos aprynduos palyka pazeistams pārnejā godā piec uzvarys latgalīšu kulturys kusteibys Volūda organizātajā latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga” - Silvestru Solovjevu. "Apsaverūt statistiku, tī ruodeituoji ir vysā biedeigi. Latvejā 2022. godā tyka izdūts drupeit vaira nakai 2000 gruomotu i kai jums ruodīs, cik nu jūs beja latgaliski? Septenis. Ar kūpejū tiražu 2850 gruomotu. Tys nūzeimoj, ka pat kotram latgalīšam nasaīt pa vīnai. Ka vyspuor tei kūpejuo izdūtūs gruomotu tiraža ir vaira nakai 2 miļjoni, tys nūzeimoj, ka tik 0,1 % nu vysu gruomotu, kas izīt Latvejā, ir latgaliski. Deļtuo ir vajadzeiga tei motivaceja. Kai konkursi, tai rezidencis vysmoz myusu gadīnī ir vīnkuorši ceņtīni koč kai mudynuot raksteit," rezidenču nūzeimeigumu literaturai latgaliski kūpumā izsver Edeite Laime.

Mozais Leivuona nūvods itamuos pošvaļdeibu vieliešonuos izacēle naviņ ar ilggadejuo varys vadeibys turātuoja nūmaineišonu, bet ari ar jaunuokuo pošvaļdeibys vadeituoja īvieliešonu. 24 godus jaunais Dāvids Rubens ar juo puorstuovātuos “Jaunuos konservativuos partejis” sarokstu Leivuona nūvoda vieliešonuos dabuoja 34 % vālātuoju atbolstu, izkonkurejūt parteju „Latvejis atteisteibai” i da itam bejušū prīšksādātuoju Andri Vaivodu, kurs pošvaļdeibu vadejs gondreiž tikpat godu, cik niu ir jaunajam prīšksādātuojam. Dāvids Rubens īt nu Leivuona nūvoda Rudzātu, roksta prozu latgaliski i da šam struoduojs Vaļsts nakustamajūs eipašumūs. Prioritatis, kurys Dāvids izsviers sovā jaunajā omotā, ir īsaistūša i īdzeivuotuojim tyva pošvaļdeibys puorvaļde i ekonomiskuo stabilitate. Par jaunim cylvākim politikā šudiņ sarunā ar Leivuonu nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Dāvidu Rubenu. Sovu īīšonu politikā Dāvids skaidroj ar piļsūniskū aktivitati. „Kai es varu sēdēt molā, ka es radzu, ka var dareit sovaižuok? Tys ir kotra cylvāka aizdavums, ka tu saprūti, ka tev ir īškuos koč kū dareit, tod tū ari izdareit, i nasēdēt iz vītys.” Dāvids pīzeist, ka tys ir lels gūds tik jaunā vacumā uzajimt tik nūpītnu atbiļdeibu. „Bet skaidrys, ka nagrybātum, ka piec četru godu mani atguodoj tikai kai jaunuokū pošvaļdeibu vadeituoju, bet ari kai cylvāku, kurs izdareja konkretus mierkus, sasnēdze rezultatu i paleidzēja īdzeivuotuojim.” Dāvids skaita, ka da šam jaunu cylvāku īsaisteišona politikā ir bejuse vaira formala. Leluos partejis jaunīšus līk sarokstūs dreižuok, kab izpiļdeitu kvotu. „Vajag vīnu školuotuoju, vajag vīnu jaunu cylvāku, vīnu zemnīku – nu zinit, kab vysaidys mierkgrupys varātu savuokt, bet tai, ka uzatycātu kai lideram jaunam cylvākam, tys cīši reti nūteik. Dūmoju, ar tū ari myusu saroksts beja eipašs i ari Leivuona nūvods, ka ite beja tei uzaticiešona jaunam cylvākam kai saroksta lideram i ari kai mēra kandidatam, i niu jau ari kai pošvaļdeibys vadeituojam. Es dūmoju, ka jaunim cylvākim vajag dūt tū realū īspieju dareit, naviņ byut komandā, bet ari vadeit komandu.”

Aizvadeiti daleibnīku skaita ziņā vīni nu īspaideiguokūs Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku, kas Reigā nedelis garumā puļcēja vaira nakai 38 000 dzīduotuoju, doncuotuoju, muziku i vysaidu cytu muokslinīciskūs kolektivu daleibnīku nu Latvejis i diasporys. Pādejī itaida mārūga školānu dzīšmu svātki nūtyka pyrma desmit godu – 2015. godā. Ar eipašu gondarejumu nu svātku iz sātu atsagrīze Latgolys dzīduotuoji, puorvadūt vairuokys bolvys, jūs vydā i Bolvu Muzykys školys kors, kas nu svātku atbrauce ar „Koru karūs” dabuotū Lelū bolvu. „Vysa estrade pīsacēle kuojuos i vysa publika ari beja kuojuos. Taids gūds! Itys ir gūds i miļzeiga atbiļdeiba mums kai bolvys sajiemiejim!” – par augstuokuos bolvys sajimšonys sajiutom stuosta kora vadeituoja Linda Vītuola (Vītola). „Prīca, gondarejums i breižim pat nareala sajiuta – voi tys ir nūtics ar mums.” 76 Latvejis izgleiteibys īstuožu lobuokūs koru konkurencē pyrmū treju vītu sajiemieju vydā ir ari Rēzeknis suokumškolys zānu kors i Tiļžys pamatškolys kors.   „Pādejuos dīnuos kotrā braucīnī iz Mežaparku es paspieju īmigt autobusā, tamuos 5–7 minotuos. I, atbraukdams sātā, vēļ navaru izgulēt tū mīga bodu. Nūgurums ir sasakruojs, partū ka tu naesi tikai tai kai lelajūs svātkūs – nūdzīdi i atsapyut, – ite tev vysu laiku ir juobyut ar bārnim – juodasaver, juopabaroj, kab vysi ir apsavylkuši, kab vysim ID kartis ir pajimtys, vīnkuorši vysu laiku esi darbeibā,” svātku sajiutuos aizviņ ir Rēzeknis suokumškolys zānu kora vadeituojs Jānis Veličko (Veļičko). Kai aizvadeiti svātki, kaidys atzinis i sajiutys, par tū sarunā ar Leluos bolvys sajiemieju Bolvu muzykys školys kora i ari Tiļžys pamatškolys kora vadeituoju Lindu Vītuolu, kura iz dzīšmu i deju svātkim beja aizbraukuse kūpā ar četrim kolektivim. Taipat sarunā pīsadola ari Bolvu muzykys školys kora vīna nu dzīduotuoju Angelīna Krivošejeva, Rēzeknis suokumškolys zānu kora vīns nu dzīduotuoju Gabriels Sarkans, Rēzeknis suokumškolys zānu kora „Vokālā iedvesma” dirigents Jānis Veličko, kurs sajiems ari fonda „Lāčplēsis” īdybynuotū Luočplieša gūda zeimi par nūzeimeigu, ilggadeju īguļdejumu dzīšmu svātku kusteibys atteisteibā i jaunuos audzis patriotiskā audzynuošonā. „Mes varim viņ apskaust lelū školu īspieju izavēlēt, atlaseit. Kod īt sastuovi ar 80 dzīduotuojim, kai tys beja finalā, tod Tiļžys kors i Bolvu muzykys školys kors skaitliski beja poši mozuokī,” par jaunīšu koru kusteibu sovā pusē soka Linda Vītuola. „Mož mums ite, proviņcē, vīnkuorši ir vēļ leluoks dorbs juoīguļdej, kab koč kas byutu. Mes navarim izalaseit 2–3 lobuokūs bārnus nu klasis, voi nu dzīd, vysmoz maņ Tiļžā, gondreiž vysi, voi kora nav. I es tū saprotu pyrma diveju godu – ka es napajimšu pyrmklasnīkus, tod dzīdi voi raudi, kora nabyus.” Taipat obi kora vadeituoji ari izsver muzykys pedagogu tryukumu. „Nūdaļā vuicuos četri dirigenti pa vysim četrim kursim. Ogruok vīnā kursā beja 10–12, ka na vairuok. Ari Muzykys akademejā par muzykys pedagogu vuicuos aizviņ mozuok i mozuok, partū tryukums nūteikti byus lels. I vysod meklej pedagogus, deļtam ka jauni naīt. I godūs pīredziejušī spīsti daudz struoduot, tik deļ tuo, ka školuos nav pedagogu,” soka Jānis Veličko, i Linda jam pīkreit: „Nui, muzykys pedagogu tryukums i kuri vadeitu ari korus, ir cīši svareigs.”

Napaseņ aizvadeitys pošvaļdeibu vieliešonys Latvejā, kas daudzim izraiseja ari taidu kai piecvieliešonu pokmeli. Koč ari varēja dūmuot, ka Latgolys sabīdreiba ir konservativa i izalosa vysim labi zynomys vierteibys, bet vairuoki politiskūs procesu vāruotuoji nabeja gaidejuši tik vīnnūzeimeigu vieliešonu rezultatu, par pīmāru, Daugovpilī, taipat Rēzeknē naprognozēja tik puorlīcynūšu pyrma tam atlaistuo par Rēzeknis piļsātys nūvesšonu gondreiž da bankrota Aleksandra Bartaševiča („Kūpā Latvejai”) atsagrīsšonu pi varys. Kai procesus informativajā telpā pyrma i piec vieliešonu viertej medejprateibys i Sabīdriskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis eksperte, Reigys Tehniskuos universitatis Rēzeknis akademejis docente i vodūšuo pietneica ar doktora gradu komunikacejis zynuotnē Sandra Sprudzāne, kura kasdīnā pietej medeju darbeibu i medeju etiku, i sabīdreibys medejprateibu, – tū, cik labi varim orientētīs informacejā, cik vīglai myus „var apvest ap pierstu”, kai muokam atškiert objektivu informaceju i faktus nu populisma, i kai tys ītekmej myusu dzeivi. „Medeji dagrīž viereibys, i tys līk maņ izdareit koč kaidu izvieli kai tod, ka es pīkreitu tam vīdūkļam, tai ari tod, ka es mož napīkreitu, kū jī soka. I deļtuo es īšu bolsuotu. Maņ, par pīmāru, napatyka, ka žurnalists saceja tai i tai, i tei ir motivaceja. Sovā ziņā tys roda motivaceju, i tod maņ ir vīgluok izavēlēt,” par pyrma vieliešonu laika komunikaceju informativajā telpā soka Sandra Sprudzāne.

Rēzeknis vaļstspiļsātā dzeivoj drupeit vaira nakai 26 000 dzeivuotuoju. Piļsātā, kur bezdorbs sasnādz 7,2% nu dorba spiejeigū cylvāku, i struodojūšū cylvāku videjuo olga ir tikai 1165 eiro, pyrma goda tyka atlaista piļsātys dūme i ar lykumu īcalta pagaidu administraceja. Īmeslis ir īprīkšejuos politiskuos varys naspieja sabalansēt budžetu, īleinūt miļzeigūs poruodūs, kū piļsāta vaira navarēja paceļt. I pagaidu administracejai tys beja juosakuortoj goda laikā da nuokušajom vieliešonom, voi vysmoz juostabilizej situaceja, kab piļsāta naītu bankrotā. Ir paguojs gods, nūtykušys ari pošvaļdeibu vieliešonys. Rēzeknīši otkon ir izdarejuši sovu izvēli par lobu tam pošam politiskajam spākam “Kūpā Latvejai” i tuo vadeituojam Aleksandram Bartaševičam, kurs ari pyrma tam tyka atlaists. Kas pa godu pagaidu administracejai ir izadevs, i kaidi ir secynuojumi par ūtrys leluokuos Latgolys vaļstspiļsātys Rēzeknis nuokūtnis atteisteibys perspektivom, par tū saruna ar nu jau bejušū Rēzeknis pagaidu administracejis vadeituoju Gunu Puci.

Nu 5. da 13. juļa XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātki Reigā sasauks bārnus i jaunīšus nu vysys Latvejis. Itūgod svātki pulcynoj vaira nakai 37 500 daleibnīku – koru i vokalūs ansambļu dzīduotuoju, tautys i myusu dīnu deju doncuotuoju, pyutieju orkestrus i simfoniskūs orkestru muziķu, folklorys kūpu i tautys muzykys ansambļu daleibnīku, akordeonistu, kūklātuoju, akteru. Nu Latgolys regiona svātkūs pīsadola 240 kolektivi. Školānu dzīšmu svātkūs pyrmū reizi gūdā tiks calti akordeonistu ansambli. Vysu vaira akordeonistu svātkūs pīsadaleis taišni nu Latgolys. Par sasagataveišonys svātkim laiku, par skatem, par tū, cik vysā šudiņ školāni ir grybūši dzīduot, doncuot, pyust instrumentus, īt iz orkestri voi placūs ceļt gryutū akordeonu, i cik svareigi ir reizi pīcūs godūs braukt iz Reigu iz dzīšmu svātkim, sarunā ar muziki, pyušamūs instrumentu pedagogu Kuorsovys muzykys i muokslys školā, ari školys pyutieju orkestra vadeituoju, kai ari na mozuok svareigi – ituo gods Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku viersdirigentu – Aldi Kisi, Bolvu muzykys školys muzykys školuotuoju, kas sajēme bolvu “Latvijas lepnums”, poša pīsadola i voda vairuokus ansambļus i kapelys, ari Bolvu muzykys kapelu “Paeglīte”, apvuica jaunūs akordeonistus – Initu Raginsku, muzykys pedagogi, Ludzys muzykys pamatškolys 4.–9. klašu meitiņu kora “Dūma”, kas izvierzeits ari koru konkursa finalam, vadeituoju Evitu Podolecu (Podoļecu), kai i Mariku Vaičuli, interešu izgleiteibys školuotuoju Rēzeknis suokumškolā i Dagdys vydsškolā, vairuoku deju kūpu vadeituoju, kas ari poša aktivi doncoj.

Aizvadeitajuos breivdīnuos (07.06.2025) nūtykušū vieliešonu rezultati leluokajā daļā Latgolys pošvaļdeibu atkluoj uzticeibu asūšajim vītvaru vadeituojim. Tai Kruoslovys nūvodā puorsvoru dabuoja ilggadejais vītvarys vadeituojs Gunārs Upenieks (ZZS), ari Ludzys nūvodā bolsu puorsvoru sagloboj ZZS i Edgars Mekšs. Sergejs Maksimovs nu Latgolys partejis puorsvoru daboj Bolvu nūvodā, bet Daugovpilī Andrejs Elksniņš i “Sarauj, Latgale!” nūstyprynoj sovys pozicejis, dabojūt 14 nu 15 deputatu vītu dūmē. Interesanti paviersīni Preiļu nūvodā, kur varu atpakaļ daboj Aldis Adamovičs nu Latgolys partejis, bet Leivuona nūvodā godūs jaunais Dāvids Rubens nu JKP (Jaunuo konservativuo parteja) puorspiejs ilggadejū vītvarys vadeituoju Andri Vaivodu (Latvejis atteisteibai). Bet Rēzeknis vaļstspiļsātu turpynuos vadeit par puorkuopumim budžeta sastateišonā īprīšk atstuodynuotais Aleksandrs Bartaševičs (Kūpā Latvejai). Vaļsts kontrole vys Rēzeknei sūlej dagrīzt eipašu viereibu ari piec A.Bartaševiča atsagrīsšonys dūmes vadeibā. Taipat Rēzeknis pošvaldeibai ari iz prīšku ir aktuali īsacejumi saisteibā ar 2023. godā veiktū Vaļsts kontrolis reviziju, kas tūreiz atkluoja vairuokus puorkuopumus budžeta veiduošonys procesā. Par pošvaļdeibu vieliešonu rezultatim Latgolā i tū, kaidu dzeivi iz prīšku jī zeimoj, sprīžam kūpā ar politiskūs procesu vāruotuojim Latgolā – politologi, RSU lektori Leldi Metlu-Rozentāli, politologu i LU Socialūs zynuotņu fakultatis lektoru Andi Kudoru, DU vuiceibspāku, politikys procesu vāruotuoju Dmitriju Olehnoviču i Vladislavu Romanovu, digitaluo marketinga specialisti.

Pyrma pošvaļdeibu vieliešonu rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runojam ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū 7. junī bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos. Itūreiz par vīnu nu mozuokūs – Leivuona nūvodu – kas izdareits i kaida ir bejuse nūvoda cylvāku īsaisteišona lāmumu pījimšonā. Pyrma četru godu pošvaļdeibu vieliešonuos Leivuona nūvodā nūbolsuoja tikai 34 % nu vālātuoju jeb itū dūmi ar juos 15 deputatim īvēlēja napylnys 3000 īdzeivuotuoju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu vysu vieliešonuos startejušūs četru sarokstim. Vysuvaira – 9 vītys –dabuoja parteja „Latvejis atteisteibai”, kas ļuove mēra omotu otkon saglobuot Andrim Vaivodam, pa divom deputatu vītom dūmē dabuoja ari „Zaļūs i Zemnīku savīneiba”, „Saskaņa” i „Latvejis Regionu apvīneiba”. Diskusejā par Leivuona nūvodu pīsadola uzjiemieja, SIA „BELS” eipašneica Sanita Lazdāne, jaunīšu centra „Kvartāls” vadeituoja Marija Driksna i fizioterapeits, tūpūšais saimis uorsts Jānis Sondors.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runojam ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Kruoslovys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Kruoslovys nūvodā īsakļuove bejušais Dagdys i daļa bejušuo Aglyunys nūvoda. Pošvaļdeibu vieliešonuos Kruoslovys nūvodā pyrma četru godu iz vieliešonom atguoja tikai vaira nakai 33 % nu vālātuoju jeb itū dūmi ar juos 15 deputatim ībolsuoja napylnys 6000 īdzeivuotuoju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu pīcu sarakstu. Vieliešonuos uzvarēja Latvejis Zemnīku savīneiba, dabojūt ostonis deputatu vītys nu 15, mēra omotu saglobuojūt Gunāram Upeniekam. Vēļ dūmē tyka ībolsuoti pa diveji deputati nu Saskanis, Latvejis Regionu apvīneibys, Jaunuos konservativuos partejis i vīns deputats puorstuovēja ari Latgolys parteju. Sarunā par tū, kas pa itim pādejim godim izdareits Kruoslovys nūvodā, pīsadola Kruoslovys nūvoda Muzykys i muokslys školys direktore Ērika Zarovska, uzjiemieja, zyrgu dātys „Klajumi” Kaplovys pogostā saimineica Ilze Stabulniece, uzjiemiejs, SIA „Māra N” vaļdis lūceklis Raimonds Nipers, keramiks, turysma uzjiemiejs Valdis Pauliņš i uzjiemiejs, z/s „Kurmīši” eipašnīks Ivars Geiba.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys i rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz par Daugovpiļs vaļstspiļsātu. Raidejumā dzierdēsim, kai vysu desmit itymā godā pošvaļdeibu vieliešonom Daugovpilī dasaceitūs politiskū sarokstu liderus, tai i aktivus daugovpilīšus, kuri analizej pādejuo sasaukuma padareitū, piļsātys atteisteibu kūpumā, i kas jim ir svarīgi, īmūt itymā godā vēlēt. Pyrma četru godu ūtrā leluokajā Latvejis piļsātā pošvaļdeibu vieliešonuos nūbolsuoja tikai 31 % bolsuotuoju jeb 17 786 cylvāki. Nu desmit parteju dūmē tyka deputati nu 5 parteju. Uzvarēja „Saskaņa”, kas dabuoja 7 nu 15 deputatu vītu, nu kurys ari par piļsātys mēru īvēlēja Andreju Elksniņu. Taipat Daugovpiļs valstspiļsātā aizvadeitūs četrus godus struoduoja deputati nu „Myusu partejis”, „Latgolys partejis”, kas startēja kūpā ar „Latvejis atteisteibai”, „Daugovpiļs nūvoda parteju” i „Latvejis krīvu savīneibu”. Pādejī četri godi Daugovpilī ir bejuši vysā aktivi i vātraini, bet vaira vajadzātu runuot par politiskom ažiotažom, mozuok par saimnīciskom lītom. Daugovpilī na bez škandalu nūjauce okupaceju slavynojūšūs pīminiekļus, kur mērs aicynuoja nūlikt pučis pyrma jūs demontažys i medejim naatkluoja pīminiekļu demontātuojus. Itūs četru godu laikā kai vysā Latvejā, tai i itamā pošvaļdeibā stypri atsakluoja Krīvejis aizsuoktais kars Ukrainā, ka vysā Latvejā pošvaļdeibys kai atbolstu ukrainim kasdīnā pi sovu dūmu sātom ir izkuorušs Ukrainys karūgus, tod Daugovpilī pi pošvaļdeibys pa vysim itim godim taids atbolsts tai ari natyka izsaceits. Pošvaļdeibys mērs vysā navīnnūzeimeigi runuoja par rūbeža styprynuošonys pasuokumim, i reizem piec sovu izsacejumu izsauce ari vaļsts drūšeibys dīnastu interesi par pošvaļdeibys vadeibu. Ari muokslys cenzura Rotko centrā atskanēja vysys Latvejis medeju telpā, kai ari pošvaļdeibys vadeituoja Andreja Elksniņa dzeivuošona puori sovim leidzeklim, i škandals par elektreibys zagšonu mēra saimis eipašumā. Juopīmiņ ari, ka pošvaļdeiba ir aizsuokuse daudzu miļjonu industrialuo parka projektu sūpluok nūvoda bejušuos lidūstys teritorejā, pastreipojūt, ka pīsaisteis piļsātai investicejis i jaunus uzjāmumus, taitod ari dorba vītys, tymā pošā laikā piļsātā itū godu laikā renovāta tik vīna sāta jaunu specialistu pīsaistei, bet nivīna jauna daudzdzeivūkļu sāta vys nav izcalta. Sarunās pīsadola navaļstiskuos organizacejis „Kulturys instituta „New East”” puorstuovs Viktors Andruškevičs, Daugovpiļs Universitatis pasnīdziejs i politikys vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs, kai ari Daugovpiļs naatkareiguo medeja Chayka.lv žurnaliste Anna Luīze Ruskule.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Augšdaugovys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu bejušais Ilūkstis nūvods tyka apvīnuots ar Daugovpiļs nūvodu, rodūt kūpā jaunu Augšdaugovys nūvodu, kura centrs ir Daugovpiļs piļsātā, bet poša piļsāta gon nav nūvodā. Pošvaļdeibu vieliešonuos pyrma 4 godim ite nūbolsuoja cīši moz cylvāku – viņ 28% nu bolsstīseigajim voi 6000 apvīnuotuo nūvoda cylvāku. Taitod viņ 6000 cylvāku beja nūscejuši ituo vysai leluo nūvoda liktini iz četrim godim, dūmē īvālūt deputatus nu 4 partejom. Vysvaira – 7 vītys – dabuoja „Daugovpiļs nūvoda parteja”, kotra pa 3 vītom dabuoja „Latvejis zemnīku savīneiba” i Latgolys parteja, 2 vītys atstuojūt ari „Saskaņai”. Sarunā par tū, kas pa itim pādejim godim izdareits Augšdaugovys nūvodā, pīsadola zemnīku saimnīceibys „Liepukalns” saiminīks nu Kolupa pogosta Pēteris Skrinda, aktivs Ambeļu īdzeivuotuojs Jānis Ozoliņš, kurs sovulaik īsastuojs par kūku nacieršonu sovā cīmā, saimis uorsts, kirurgs Aleksejs Jefremkins, kurs dzeivoj Naujenis pogostā, i turisma uzjiemieja Salīnys pogostā, Lielbornis muižys eipašneice Nora Poiša.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Ludzys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Ludzys nūvodā īsakļuove bejušais Cyblys, Zylupis, Kuorsovys i Ludzys nūvods ar trejom piļsātom – Zylupi, Ludzu i Kuorsovu. Pošvaļdeibu vieliešonuos Ludzys nūvodā pyrma četru godu nūbolsuoja vaira nakai 37 % jeb 6 874 cylvāku. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu treis parteju: vairuokumu jeb ostonis deputatu vītys dabuoja Zaļūs i Zemnīku savīneiba, nu ituos partejis tyka īvālāts ari niulenejais nūvoda vadeituojs Edgars Mekšs, pīcys deputatu vītys dabuoja Latgolys parteja, bet divejis – Saskaņa. Sarunā par tū, kas pa itim pādejim godim izdareits Ludzys nūvodā, pīsadola vīna nu leluokūs uzjāmumu – SIA „Latgales dārzeņu loģistika” – vadeituojs Edgars Romanovskis Mežavydu pogostā, jis ari leidzeipašnīks i bīdreibys „Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks” projektu vadeituojs, saimisteibys „Bites” Zalesjis pogostā saimineica Ilga Ivanova, kura kai uzjiemieja nūsadorboj ar turysma pakolpuojumu sniegšonu, floristiku, garbuzu audzeišonu i daudzi kū cytu, taipat ari sociālūs medeju platformys „Ludzas forums” izveiduotuojs, sociali aktivs cylvāks i bīdreibys „Multa Veto” puorstuovs Andris Toporkovs, kai i vītejais zemnīks, ari biedrībys „Zemnieku Saeima” vaļdis lūceklis Mārtiņš Trons.

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Preiļu nūvodu, kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Preiļu nūvodā īsakļuove bejušais Vuorkovas, Rībeņu nuvods i daļa Aglyunes nūvoda. Pošvaļdeibu vieliešonuos Preiļu pogostā pyrma 4 godim nūbolsuoja vaira nakai 45% jeb 14 530 bolsuotuoju, kas beja vīna nu leluokūs pīsadaleišonu vieliešonuos skaita ziņā saleidzynuojumā ar puorejū Latveju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu 7 partejom, kur treis partejis īgiva kotrā treis vītys. Sarunā pīsadola vīns nu leluokūs uzjāmumu, dorba devieju i nūdūkļu moksuotuoju Preiļu nūvodā uzjāmuma „Preiļu siers” vadeituojs Jāzeps Šņepsts, Seiļukolna pogosta īdzeivuotuoju konsultatīvuos padūmis lūcekle, zemnīku saimnīceibys eipašnīce, bīdreibys “Saulrozītes” vaļdis prīšksādātuoja Ruta Eriņa, Aglyunys pogosta īdzeivuotuoju konsultatīvuos padūmis lūceklis, uzjiemiejs, kafejneicys „Terase Egle” eipašnīks Aglyunā Kārlis Staltmanis i Myzikys instrumentu darbneicys „Jandāliņš” eipašnīks, Preiļu muzykys i muokslys školys školuotuojs Arturs Savickis.