Podcasts about Pret

Mums ir SUDRABS! Elīna Bota!!!!!! Un tad, Slovākija mūs pārsteidz hokejā, vai spēsim to pašu izdarīt pret ASV! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Vai teātris var pastāvēt bez publiskām kaislībām? Par štata vietām, mākslu un kultūrpolitiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru.

RHLSTP #597 - University of Bee-Keeping - Richard is back at the Podcast Room where he is chatting with one-liner king, Mark Simmons. They discuss the difficulties of producing a good succinct joke, how rarely Richard manages it, how the language used can serve as a hidden copyright sign in the DNA of the thing and what can be done if someone nicks a good one to make into a greetings card. Plus the perils of being the support act for a sore-throated Seann Walsh, whether the man at Pret fancied or pitied Richard, living with a poltergeist and the importance of giving your audience something to laugh at. Plus why it's fun to punctuate one-liners with patience testing nonsense. See Mark on tour - https://marksimmons.co.uk/live-dates/See RHLSTP live - http://richardherring.com/rhlstpSUPPORT THE SHOW!See details of the RHLSTP LIVE DATES Watch our TWITCH CHANNELBecome a badger and see extra content at our WEBSITE Buy DVDs and books from GO FASTER STRIPE Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

En 1995, el 29 de septiembre, llegó por 59.995 pesetas la PlayStation. Una consola creada por Sony, que se metía en medio de la guerra de Sega y Nintendo para superarlas a las dos y llegaba con varios trucos. La tecnología jugaba a su favor, 32 bits y juegos en CD, eran más baratos, pero además traía un inmenso catálogo con títulos icónicos y muy vendidos: Gran Turismo, Final Fantasy, Tekken  y Metal Gear, Crash Bandicoot, Sillent Hill, Tomb raider, Spyro the Dragon, FIFA...podemos seguir hasta hoy.

A nuestro invitado de la charla de este miércoles, Armando del Rey, experto en salto base, deporte extremo del que fue pionero en nuestro país junto a cuatro de sus amigos (Manuel Chana, Álvaro Bultó, Carlos Suárez y Darío Barrio), todos ellos fallecidos en esta actividad deportiva, podría decirse que vive en una pantalla de videojuegos o que su valor desmesurado por volar le ha hecho perder un tornillo. De tornillos, hablamos con Marta Sanz y Manuel Delgado, de los perdidos o echados en falta; los que nos cambiaron o martirizaron la vida. En el Pretérito Pluscuamperfecto, hacemos un gran salto en el tiempo para recordar cómo llegó a nuestras vidas los videojuegos, dejando un poco de lado los tornillos y tuercas de juguetes más clásicos como los mecanos y las construcciones.  

Ko nozīmē konkurēt godīgi un negodīgi? Kā turpmāk pierādīs karteli? #1pret1 saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrubļevska un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Sazināmies ar Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu.  Mineapoles karstais janvāris Trīsdesmit septiņus gadus vecais amerikānis Alekss Preti, kuru 24. janvārī uz ielas Mineapolē nošāva Savienoto Valstu Robežpatruļdienesta darbinieki, ir jau otrais bojāgājušais, kopš Minesotas pavalsts galvaspilsētas ielās izrīkojas federālo dienestu bruņotie un maskotie aģenti. Pirms tam bija 7. janvārī līdzīgā situācijā nogalinātā Renē Guda, tāpat Savienoto Valstu pilsone. Tāda uz šodienu ir asiņainā bilance operācijai, kuru kopš decembra sākuma prezidenta Trampa administrācija īsteno Mineapolē. Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad federālās valdības spēki masveidā tika iesūtīti Losandželosā, Vašingtonā, Memfisā, Čikāgā un Ņūorleānā, arī šoreiz akciju pavadīja skaļi prezidenta un viņa līdzgaitnieku izteikumi par cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un ar to saistīto noziedzību. Jau no paša sākuma operācijā iesaistīto federālo dienestu – Imigrācijas un muitas policijas un Robežpatruļdienesta – aģentu rīcība izraisīja juridiskas un ētiskas dabas iebildes. Aresti nenotika pēc kādiem precīziem sarakstiem, bet bieži vienkārši „ķemmējot” pilsētas ielas un publiskās vietas un grābjot ciet katru, kurš no skata vai runas veida atgādināja ieceļotāju. Parādījās ziņas par to, ka aizturēti tiek arī Savienoto Valstu pilsoņi, tai skaitā pat tādi, kuriem līdzi ir personu apliecinoši dokumenti. Pilsoņi, pavadījuši ilgāku vai īsāku laiku kamerā, tika atbrīvoti, savukārt daudzi citi, tai skaitā ļaudis ar patvēruma pieprasītāja statusu vai uzturēšanās atļauju, nogādāti imigrācijas aizturēšanas centros Teksasā. Cik tieši imigrantu bez uzturēšanās statusa ir arestēti, nav īsti skaidrs, bet Savienoto Valstu iekšējās drošības sekretāres Kristi Noemas piesauktais skaitlis „desmit tūkstoši noziedzīgu ārvalstnieku” acīmredzami ir vairakkārt uzpūsts; runa varētu būt par pāris tūkstošiem. Visai paredzami varas kalpu izdarības Minesotā jau drīz izraisīja vietējo iedzīvotāju pretdarbību. Visur, kur parādījās maskotie aģenti, viņus drīz aplenca ūjinoši, filmējoši un viņiem citādi traucējoši ļaudis. Pretim protestētāji saņēma piparu aerosolu un asaru gāzi, un, spriedzei pieaugot, arī lodes. Pie tam federālās valdības pārstāvji, kā viceprezidents Venss un jau pieminētā sekretāre Noema, steidzās pasludināt nogalinātos par „pašmāju teroristiem”, kuri apdraudējuši federālo spēku darbiniekus. Pret pavalsts politiskajiem un tieslietu sistēmas vadītājiem, kuri kritizē operāciju un savu pilnvaru ietvaros pretdarbojas patvaļai, tai skaitā pret Minesotas gubernatoru Timu Volcu, Mineapolisas mēru Džeikobu Freju un pavalsts ģenerālprokuroru Keitu Elisonu Tieslietu departaments ierosinājis kriminālprocesus par iespējamu federālās imigrācijas likumdošanas īstenošanas kavēšanu. Aleksa Preti nāve gan izrādījusies lūzuma punkts. Pirmdien prezidents Tramps piesolīja deeskalāciju, centrālās varas aģentu skaits Mineapolisas ielās pamanāmi saruka. Tika paziņots, ka tiek atsaukts līdzšinējais operācijas vadītājs, odiozu slavu iemantojušais Gregorijs Bovino, viņa vietā ieceļot Baltā nama izpilddirektora vietnieku imigrācijas likumu izpildes un izraidīšanas operāciju jautājumos Tomu Homanu, kurš plašāk pazīstams kā „robežas cars”. Kijiva spītē salam un Putinam Pagājušās nedēļas nogalē Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notika pirmās trīspusējās sarunas ar Ukrainas, Krievijas un Savienoto Valstu delegāciju piedalīšanos. Kāds izšķirošs progress nav panākts un arī nebija sagaidāms, taču puses gatavojas nākamajam raundam, domājams, šīs nedēļas beigās. Katrs paliek pie sava – Kijiva nav gatava atdot Krievijas vēl neieņemto Donbasa daļu, Maskava netaisās atkāpties no šīs prasības. Vašingtona oficiāli apgalvo, ka nespiežot Ukrainu uz piekāpšanos, taču, kā 27. janvārī ziņoja izdevums „Financial Times”, faktiski spiežot gan, jo norādījusi, ka uz drošības garantijām Ukraina varot cerēt tikai tad, kad būs noslēgusi mieru ar Krieviju. Tikmēr Kremlis, kura izredzes gūt izšķirošus panākumus frontē šķiet apraktas zem janvāra kupenām, piekopj savu pārbaudīto taktiku un cenšas padarīt ukraiņu dzīvi pēc iespējas briesmīgu. Pret Ukrainas pilsētām, šobrīd visvairāk Kijivu, tiek raidīti lidrobotu spieti un raķešu kāši, ar ko ukraiņu pretgaisa aizsardzībai munīcijas deficīta apstākļos ir grūti cīnīties. Galvenais mērķis joprojām tas pats – enerģētikas infrastruktūra, lai pēc iespējas vairāk ukraiņu ziemas salā paliktu bez apkures, ūdensapgādes un elektrības. Kā 27. janvārī norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā bez apkures joprojām esot vairāk nekā deviņsimt ēku Dņepras upes kreisajā krastā. Taču vēl pirms dažām dienām šis skaitlis bija teju divreiz lielāks – Ukrainas institūcijas dara ko var, lai novērstu nodarīto postu. Triecieni pēdējā diennaktī vērsti arī pret Odesu, Hersonu, Slovjansku, Harkivu, Zaporižji, Krivijrihu un citām vietām. Teju katra kara diena prasa vairākas civiliedzīvotāju dzīvības, un arī vakardiena nebija izņēmums. Pie tam vismaz pieci cilvēki nogalināti, agresorvalsts lidrobotiem uzbrūkot pasažieru vilcienam netālu no Harkivas. Tas viss licis Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham paust rūgtas šaubas par Krievijas vēlmi pēc miera. Viņaprāt Kremļa diplomātiskie manevri ir vien šovs, kas pirmām kārtām adresēts Savienoto Valstu prezidentam Trampam. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Tieši pirms barikādēm Amerikas prezidentam padomnieki neiesaka piezvanīt Gorbačovam un apsveikt viņu Jaunajā gadā. Par nenoteiktības politiku toreiz un tagad. Otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar Helsinku Universitātes pētnieci, vēsturnieci Unu Bergmani.

Iniziamo a pralare dei mitici libricini, e poi si passa alla musica, alle esperienze fatte e ovviamente... cibo! Trascrizione interattiva e Vocab Helper Support Easy Italian and get interactive transcripts, live vocabulary and bonus content: easyitalian.fm/membership Come scaricare la trascrizione Apri l'episodio in Transcript Player Scarica come HTML Scarica come PDF Vocabolario Scarica come text file Scarica come text file with semicolons (per app che utilizzano flashcard) Iscriviti usando il tuo feed RSS privatoper vedere la trascrizione e il vocab helper subito sulla tua applicazione per ascoltare i podcast sul tuo cellulare. Note dell'episodio The Most Beautiful Italian Word (according to Italians) - https://www.youtube.com/watch?v=rbKSArNUR_4 Con Fabio oggi parliamo della sua esperienza all'estero e poi del suo ritorno in Italia. Come è andata? Dove tornerebbe? Ma non solo, parliamo di libri, di musica e cibo. E di seguito per chi vuole sapere di più di Fabio: Tutti i link utili per sapere di più di Fabio: https://fabiocerpelloni.com/ Any Language You Want - https://a.co/d/f7dp9fU Tiny Book Author (Amazon link) - https://a.co/d/4tSF01G Trascrizione Raffaele: [0:23] Bello, eh, questo stacco di batteria? Bellissimo! Matteo: [0:27] E buongiorno a tutti e due, oggi siamo in tre già dall'inizio. Raffaele: [0:33] Siamo di nuovo in tre. ricordiamo per chi si fosse perso la produttiva precedente, andatevela a recuperare. E questo spiegherà perché in questa puntata siamo in tre. Matteo, ma dove eravamo rimasti? Matteo: [0:53] Beh, e dove eravamo rimasti? Raffaele: [0:55] Io lo chiedo a te e tu lo chiedi a me? Matteo: [0:58] Non lo so. Raffaele: [0:59] Eravamo rimasti alle lingue, no? Abbiamo parlato quasi per tutta la puntata precedente di lingue. In quest'altra puntata, con il nostro Fabio, proviamo a trattare altri argomenti. Però usiamo le lingue come ponte. E quindi io ho subito una domanda per te, Fabio. Ovvero, sei italiano, ma scrivi libri e anche articoli, di questo poi magari ne parliamo nell'after show, in inglese. Come hai raggiunto questo livello di fluency si dice in inglese, di competenza chiamiamola in italiano? Ma anche di fiducia in se stessi, perché in tanti non scriverebbero un libro nella loro lingua madre. Tu invece scrivi libri in una lingua che non è la tua lingua madre. Fabio: [1:42] Ok. Quindi... buongiorno a tutti. A me è sempre piaciuto scrivere, devo dire, anche quando ero alle scuole superiori superiori, scuole superiori e medie. I miei temi che ci facevano fare... diciamo che sono sempre andato bene nei temi. Mi piaceva scrivere, mi piace esprimermi in forma scritta. Formandomi come insegnante ho dovuto scrivere parecchio in inglese, perché c'erano i vari... adesso non so come si può dire... assignments. I vari... (Compiti.) Compiti, esatto, compiti o comunque test dove dovevi produrre un testo scritto. E già questa cosa a me piaceva, perché poi anche scrivendo, vedi, ti vengono in mente cose, ti viene in mente... dubbi. Ci va la virgola, ci va questa proposizione, quell'altra, come esprimo quest'idea, quali parole uso? Quindi è un continuo scoprire quando scrivi. Sia idee che hai, ma anche a livello di forma, quindi di capire come strutturare una frase, un testo, un paragrafo. È una cosa che mi è sempre piaciuta, la faccio anche nella mia attività da libero professionista. Come ho raggiunto questo livello? Scrivendo, ricevendo anche un feedback, un riscontro. Da me stesso più che altro, perché poi sono sempre stato io quello che andava a vedere se il testo andava bene, se non andava bene. Adesso con l'intelligenza artificiale è tutto molto più semplice, quindi per qualcuno che vuole scrivere hai un assistente diretto che ti può dire "guarda, qua ci va questo, perché bla bla bla..." Poi sull'intelligenza artificiale possiamo farci un... Matteo: [3:51] Una serie più che una puntata. Fabio: [3:55] Comunque sì, addirittura adesso, non per dire, però arrivo a scrivere in inglese e mi sono quasi dimenticato le regole di punteggiatura dell'italiano. Perché le virgole in italiano, ho sempre il dubbio dove vanno, come vanno, se ci vanno. Mentre in inglese, scrivendo solo in inglese, perché poi scrivo solo in inglese, sono molto più sicuro di quello che metto sulla pagina. Raffaele: [4:26] C'è sempre interferenza. Ma i tuoi libri hanno una caratteristica, qual è questa caratteristica? Fabio: [4:33] Che sono corti. Sono corti. Appunto io li chiamo tiny books, libricini, perché il mio primo libro, Any Language You Want, in realtà è stato quasi una sorpresa per me. Perché io non ho mai pensato di scrivere un libro, in realtà. Io ho sempre visto questa cosa dello scrivere un libro, pubblicare un libro come un obiettivo impossibile. Scrivere un libro? Quante cose devi dire? Come fai a pubblicarlo? E poi cosa scrivo? Questo era quello che pensavo. Poi ho letto un libricino di business che si chiama Anything You Want di Derek Sivers, che era, che è, è stato un imprenditore americano, dove lui semplicemente aveva pubblicato questo libricino. Ogni pagina, su ogni pagina, ogni due facciate raccontava una storia di come aveva costruito il suo business. Ed era un libricino di meno di 100 pagine, molto piccolo. Ho detto "wow, cavolo, 'sto libro qua ha detto molto di più, ho trovato molto di più in questo libro che in tanti altri che ho letto. Perché comunque leggo parecchio. E ho detto "Quasi quasi lo scrivo anch'io un libro così", un libro corto, storie corte, iniziano e finiscono, ogni capitolo è una storiella. Storiella vera poi, perché non scrivo mai di... cioè non scrivo romanzi o storie inventate. E allora ho detto "Wow, allora ci provo anch'io, quindi non devo pubblicare 300 pagine per diventare un autore." [È] così che ho scritto poi il mio primo e il mio secondo. Che poi il mio secondo è "come scrivere un libricino". (Un metalibro.) Un metalibro, esatto, sempre storie mie. Parlo sempre... cioè parlo sempre di me, non perché sono egocentrico ma perché vorrei far vedere quello che può funzionare. L'ho fatto col primo con language learning, e l'ho fatto col secondo con il self publishing, lo scrivere. Raffaele: [6:53] C'è un grande vantaggio dei libricini, che ho sentito tra l'altro da, come chiamarlo, da un linguista e esperto anche di business che dovresti conoscere, ma ne parliamo nell'after show. Che dice che il vantaggio dei libri piccolini, è quello che ti spingono poi all'azione più facilmente. Finisci il libro presto e sei subito portato all'azione. Mentre invece libri grandi tendono ad addormentarti per certi versi. Quindi leggi il libro, ma poi alla fine del libro ti sei dimenticato di farci qualcosa con il libro. Fabio: [7:26] Sì, ne ho letto uno, appunto, anzi più di uno in realtà, dove è un continuo dire sempre la stessa cosa, sempre il solito, due o tre concetti, i soliti due o tre concetti, e tu dici "ma ok, non mi serve un altro esempio di questo concetto". E a volte questa cosa è un po' dovuta anche all'industria del publishing che richiede poi... l'autore... "o scrivi 250 pagine oppure non possiamo pubblicarti perché magari il libro non si vede sullo scaffale". Mentre un libro piccolo è più funzionale, ti dà quello che ti dà, quello che ti deve dare e basta: è inutile diluire o comunque dilungarsi, ecco. Raffaele: [8:21] Matteo, hai sentito nella puntata precedente? Fabio ha vissuto a Londra. Matteo: [8:27] Fabio ha vissuto a Londra, esattamente, ma questo lo dovevi sentire tu, che sei il Londra lover... Raffaele: [8:35] Eh vabbè, ma ci hai vissuto più tu che io però, è un'altra cosa che ci accomuna. Matteo: [8:40] Ma io prima di andare a Londra, perché poi andiamo anche a Londra, volevo chiedere a proposito dei due libricini: ma c'è un due senza tre in arrivo? Fabio: [8:49] C'è, c'è il 3. C'è il 3, è ancora un'idea, c'è un elenco di cose che voglio mettere dentro. Però ci sarà, io voglio continuare a farlo, sì, sì. Matteo: [9:04] A quel punto la seconda domanda è: ma è per caso su Any Martial Art You Want? Fabio: [9:12] No, non è su martial arts. Mia cognata mi ha detto "ah, hai scritto un secondo libro su come scrivere il primo libro, quindi il tuo terzo cos'è? Scrivi un terzo libro su come scrivere un secondo libro? Cos'è, Inception?" No, non è Inception, è sempre un libro di storie. Allora, ho un po' di idee, però quella che più mi piace, perché poi sempre parlando poi di language learning, di apprendimento linguistico: se fai qualcosa che hai... passione, per la quale passione o comunque qualcosa che ti entusiasma, poi la cosa ti riesce meglio. E quindi sto pensando a un libro di storie mie personali, sempre, ovviamente, però con un messaggio più universale. Non ho ancora ben chiaro il progetto, però questa cosa a me entusiasma molto. Anche perché io nel podcast che avevo aperto nel 2021, tutti [i miei primi] episodi erano storie mie personali, che utilizzavo per insegnare inglese. Prendere quei contenuti, aggiustarli e scrivere una storia, come testo scritto, e racchiudere il tutto in un libro poi... non so, questo qua è un progetto che mi ispira molto. Quindi diciamo che [all']80% questo è il terzo libro. Raffaele: [10:43] In bocca al lupo. Fabio: [10:44] Grazie. Raffaele: [10:46] "Crepi" si dice! No "grazie"! Fabio: [10:47] Crepi, crepi, infatti! Matteo: [10:48] Sei vegetariano? Fabio: [10:50] Io? Sono vegano. Matteo: [10:53] Ah vedi allora per questo non ha detto "crepi"! Matteo: [10:56] Ce li abbiamo tutti e tre allora: l'onnivoro, il vegetariano e il vegano. Matteo: [11:00] Posso fare una domanda che vorrei fare poi a tutti i nostri futuri ospiti, per fare poi una raccolta? Ci dai una ricetta? Fabio: [11:13] Una ricetta vegana? Matteo: [11:15] Una ricetta. Una ricetta che ti piace, una ricetta ovviamente che ti piace e che mangeresti, quindi se sei vegano, vegana. Raffaele: [11:22] La domanda più difficile delle due puntate. Fabio: [11:23] Questa è difficile sì! Allora, la ricetta: riso saltato con le verdure. E come si fa? Prendi il riso, lo salti e ci metti le verdure. Matteo: [11:41] Andiamo un po' più... almeno dicci le verdure. Fabio: [11:46] Ci metti il peperone, ci metti la carota, il broccolo, salti tutto, un po' di salsa di soia, riso integrale ai minerali: è più nutriente. E lo salto. Guarda, questo è come mi ha conquistato la mia compagna, con un riso saltato con le verdure. Raffaele: [12:07] Ma mi sembra una ricetta più asiatica che non italiana. Fabio: [12:10] Sì, perché sia io che la mia compagna siamo innamorati del sud-est asiatico, ci abbiamo viaggiato per cinque mesi e mezzo quando eravamo di ritorno dalla Nuova Zelanda. Così, con lo zainetto, senza... abbiamo pianificato i primi due giorni a Bali e poi il resto non sapevamo in realtà, non avevamo un piano. Avevamo un piano che stavamo in giro con i soldi che avevamo guadagnato in Nuova Zelanda a farci un mega viaggio, con un budget ristretto comunque. Non è che abbiamo fatto hotel 5 stelle, resorts... nulla di tutto ciò. Ma, con l'Asia sì, soprattutto io col Vietnam: mi piace molto. Raffaele: [13:02] Fantastico. Fabio, ti devo interrompere a questo punto, perché io prima ho lanciato l'amo per Londra ma non avete abboccato. Poi tu adesso hai detto che sei stato in Nuova Zelanda. Ma hai vissuto in più posti in giro per il mondo. Ti va di raccontarci un po' di questi tuoi... non viaggi soltanto, ma proprio di esperienze di vita all'estero? Fabio: [13:21] Allora, io sono partito per Londra nel 2011, lavoravo per Pret a Manger, che è tipo Starbucks. E ho fatto lì i primi... facciamo un anno e mezzo. Un anno e mezzo. Ero con la mia ex compagna, a Londra esperienza formativa, però esperienza che mi ha tirato fuori dal guscio, dalla protezione di mamma e papà. Ero lì facendo un lavoro per il quale non avevo studiato, perché facevo panini e zuppe. E il mio inglese lì è migliorato, perché comunque stando a contatto, parlando con i miei colleghi, sono migliorato. Poi con la mia compagna dell'epoca ci siamo lasciati, e ho detto "dove vado?" E pensavo "vado in Canada, adesso me ne vado in Canada, voglio comunque andare in un altro paese dove parlano l'inglese, così vado avanti, imparo sempre di più, diventerò insegnante". Avevo visto che c'era qualcosa qui col visto che non poteva funzionare, ho detto "no, sai dove vado? Andiamo da un'altra parte del mondo!" E sono andato in Australia. In Australia sono atterrato ad Adelaide e l'Australia per me è stato il mio... ancora lo ricordo come i miei due anni più belli dei miei 38 anni. Perché ho conosciuto un sacco di persone, ho visto un sacco di bei posti, poi a me piace il deserto, ho conosciuto la mia compagna attuale, che è quella che mi ha conquistato col riso con le verdure. In realtà l'avevo conosciuta in Italia perché, adesso la storia un po' si complica, in Italia io insegnavo così amatorialmente lezioni di batteria e lei era una mia studentessa. Matteo: [15:21] Oh, quindi legati dall'amore non solo per il sud-est asiatico, ma anche per la batteria e la musica. Fabio: [15:33] Sì, esatto. Una settimana prima che io partissi per l'Australia, io e Aloha, che è la mia compagna, abbiamo iniziato la relazione. Quindi è stata davvero dura all'inizio, perché in Australia io all'inizio ero da solo i primi quattro mesi. Lei poi mi fece la sorpresa di dire "vengo giù anch'io". Ma io ero io ero cotto, innamorato perso, cotto. Quindi i primi quattro mesi a distanza, in realtà quelli sono stati più brutti secondo me. Raffaele: [16:04] E che distanza poi, non è esattamente Napoli-Milano. Fabio: [16:07] Esatto, esatto, poi dall'Australia lei mi ha raggiunto, abbiamo fatto tutto quello che abbiamo fatto, perché abbiamo comprato un van, abbiamo girato, lavoravamo nelle farm, nelle piantagioni e abbiamo fatto lì quei due anni. E da lì poi ho detto "ma dove andiamo? Il visto è scaduto!" Il paese più vicino è la Nuova Zelanda, facilissimo da entrarci per candidarsi per il visto, l'abbiamo preso ed è lì poi che io ho preso la mia prima certificazione per diventare insegnante, ho iniziato a insegnare nelle scuole di lingua ad Oakland, in una scuola di lingua inglese ad Oakland, ho fatto tutta la mia prima esperienza. E la mia... Aloha lavorava in pasticceria, perché lei... no pasticceria, era una... vabbè comunque lavorava in un posto dove facevano da mangiare. E abbiamo fatto due anni lì, poi prima di tornare in Italia appunto abbiamo detto "andiamo a vedere l'Asia". Perché poi in Australia e in Nuova Zelanda incontravamo tante persone che dicevano "sono stato in Vietnam, abbiamo visto la Malesia, e la Cambogia, di qua. di là..." Tante persone in viaggio, sentivamo che avevano appunto avuto queste esperienze. Matteo: [17:27] E quindi dicevate "ma dovremmo vederla anche noi". Giusto. Fabio: [17:31] Esatto. Quindi prima di tornare facciamo anche noi i backpackers, come già lo facevamo, e andiamo lì. Abbiamo fatto appunto questi cinque mesi e mezzo vagando con lo zainetto, bellissimo. Io vorrei andare lì in pensione. Raffaele: [17:54] E invece sei tornato in Italia? Matteo: [17:56] Infatti sì, stavo per dire, vi siete stufati di girare? Fabio: [18:00] Beh, più che stufati,sapevamo l'inizio del viaggio e la fine. In realtà siamo tornati perché il visto della Nuova Zelanda era scaduto, in Indonesia, [nel] sud-est asiatico non potevamo stare. Anche perché i servizi... noi ci lamentiamo magari dell'Italia magari, però ci sono posti dove i servizi sono molto scadenti. E quindi siamo tornati, siamo tornati. Io poi ho iniziato a lavorare al British Council. Matteo: [18:39] Lavori ancora? No, non lavori [più] al British Council. Fabio: [18:43] Al British Council sono... come si dice... collaboratore, insomma, freelance. Raffaele: [18:49] Com'è tornare in Italia dopo aver vissuto diversi anni all'estero? Fabio: [18:54] Ma all'inizio, quando tornavo, perché ogni tanto tornavamo, io non vedevo poi l'ora di andare via, perché comunque la mia routine era dall'altra parte, avevo i miei progetti in Australia, Nuova Zelanda. Poi quando siamo tornati in realtà non è stato poi così scioccante o che so, deprimente o magari... È stata un'esperienza normale, abbiamo preso una casa in affitto, poi abbiamo comprato casa. Shock culturale non c'è stato in realtà, perché fondamentalmente siamo italiani quindi sapevamo cosa trovavamo. In realtà è stato anche... dopo aver visto certe cose fuori dall'Italia, in realtà ci siamo resi conto che in realtà ci sono tante cose che funzionano nel nostro paese. Però siccome siamo qui, non te ne accorgi poi. Te ne accorgi quando non le hai. Raffaele: [19:59] Le dai per scontate. Fabio: [20:01] Esatto, le dai per scontate. E quindi è stato anche un po'... mi ha fatto apprezzare in realtà di più l'Italia, il tornare. Matteo: [20:10] Questo è interessante, molto interessante. Fabio: [20:13] Eh bisogna... per quello che quando si dice "viaggiare ti apre gli occhi, viaggiare..." cioè non è un cliché, è così. Logico: se viaggi... scusa. Matteo: [20:23] No no no, continua. Fabio: [20:24] No, dico, se viaggi in paesi magari dove la cultura è identica... però neanche tanto perché, per esempio in Australia abbiamo avuto un paio di episodi dove ci siamo trovati davvero male. Ora senza... io l'Australia la porto al top, numero uno. Qua non potete vedere, ma ho bandiere australiane appese, ho un didgeridoo, insomma un po' di cose. Però ci siamo trovati male un paio di volte con l'assistenza sanitaria, e ci siamo detti "cavolo, ma in Italia ci lamentiamo però sta cosa è inconcepibile, non ci è mai successa prima". Quindi adesso non voglio dire che il sistema, come si dice... il sistema healthcare dell'Australia non funziona, anzi. Però [ci sono] state un paio di cose che ho detto "mah, le cose..." Anche a Londra, ma in realtà ovunque, in realtà ovunque: trovi cose che qua non hai e viceversa. Matteo: [21:23] Sì, il fatto del viaggiare che ti apre a volte... automaticamente pensiamo sempre verso... guardando noi verso una direzione, guardiamo verso il luogo dove arriviamo e pensiamo sempre che l'apertura è verso nuove cose. Ma a volte, come spesso succede, ci si accorge che anche dietro di noi era una situazione diversa da come la vedevamo. Fabio: [21:53] Esatto. In Cambogia abbiamo visto persone in motorino con la flebo. Raffaele: [22:03] Cosa? Fabio: [22:04] Sì, perché la storia... la Cambogia ha avuto questo genocidio davvero deprimente negli anni '70 con Pol Pot, questo dittatore che aveva fatto fuori 3 milioni di cambogiani, soprattutto gli intellettuali. Cioè se avevi gli occhiali eri considerato intellettuale e quindi dovevi essere fatto fuori. E quindi c'è tutta una sorta di... non ci sono certe figure, tipo medici, ingegneri, intellettuali, che possono portare avanti il paese. Si stanno riprendendo... Questo me la raccontava una volontaria australiana che era lì, quindi magari da verificare questa cosa, però questo è quello che mi aveva detto lei. E quindi manca tutta quella fetta di società, di figure professionali lì, e sono quindi praticamente tutti contadini, pescatori, lavoranti, insomma nel settore agricolo. E la sanità? La sanità lì infatti eravamo in una situazione dove "cavolo, se qua cadiamo in motorino che si fa? Se abbiamo un incidente, se succede qualcosa?" Qua sei... devi poi andare in giro con la flebo attaccata in motorino, come ne abbiamo visti tanti. Persone in motorino con la flebo che uscivano da questa clinica, poi dici "vabbè..." Raffaele: [23:39] Pazzesco, molto Interessante però. Fabio, però il nostro tempo qui nella puntata aperta a tutti è finito. Quindi io ti faccio un'ultima domanda brevissima: come possono trovarti i nostri ascoltatori? Fabio: [23:51] Allora possono trovarmi sul mio sito fabiocerpelloni.com o mi potete trovare su YouTube, Fabio Cerpelloni. Vi mando lì. Ah scusate, un terzo canale è su Substack, che ho ed è chiamato Better Writers Matteo: [24:15] Benissimo. Allora inseriremo tutti questi link nelle show notes, così tutti quanti potete andare a fare un po' di stalking. Raffaele: [24:26] Matteo, però c'è un problema: io ho ancora delle domande per Fabio. Matteo: [24:29] E non c'è problema, in realtà noi abbiamo ancora un po' di tempo con Fabio e lo andiamo a passare di là. Io già so che Raffaele prende il caffè, Fabio la pizza, ho preparato tutto nella nostra saletta dell'aftershow. Quindi salutiamo tutti quanti e andiamo a mangiare pizza e bere caffè. Fabio: [24:53] Bel piano! Raffaele: [24:54] Ciao a tutti. Matteo: [24:56] Ciao. Fabio: [24:57] Ciao ciao!

Gatavojamies Olimpiskajām spēlēm, bet diemžēl Ābols ir ārā, Bukarts iekšā! Kā arī par Formulu un Futsal Euro 2026! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Esta mañana Manuel Delgado y Marta Sanz han hablado de su relación con expertos y expertas en todo tipo de campos, mientras los oyentes nos han contado aquella vez en la que, yendo de expertos, se encontraron con la cruda realidad de no serlo. En el Pretérito Pluscuamperfecto hemos viajado junto a Ana Uslé a 1990, cuando nacieron, empezando por la llegada de Antena 3, las televisiones privadas. Hemos concluido el programa charlando con una de las mayores eminencias mundiales en la lucha contra el trastorno del sueño, el cronobiólogo Juan Antonio Madrid, Catedrático de Fisiología y fundador del Laboratorio de Cronobiología y Sueño de la Universidad de Murcia. 

Fue a finales de 1989 cuando, tras la llegada de los canales autonómicos, cuando tres cadenas de televisión privadas comenzaron sus emisiones. La primera fue Antena 3, la seguiría Telecinco y Canal+, el primero de pago, llegaría en junio del año 90. Todas buscaron la manera de romper y destacar, de hacerse con la atención del espectador y traducir eso en lo que comenzó a ser la medida para ellas; las audiencias. Recordamos cómo fueron esos inicios con sus protagonistas.

Sacelšanās Irānā un Trampa pretenzijas pret Grenlandi - kādi scenāriji un kā tas var ietekmēt Latviju? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar profesoru Leonu Taivānu.

Vakar, 13. janvārī, bija Latvijas pirmizrāde lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa (Karolis Kaupinis) filmai "Janvāra gaisma". Datums nav izvēlēts nejauši. Filmas notikumu laiks un tematika cieši sasaucas ar Baltijas valstu vēstures lūzuma brīdi deviņdesmto gadu sākumā. Par filmu stāsta režisors Karolis Kaupinis. Ir jākož pretī, kā vien spējam – to darījām pirms 35 gadiem, ceļot barikādes pie stratēģiski svarīgajiem mūsu zemes objektiem, un tas jādara arī šodien, kad atkal dzīvojam laikā „pirms”, nevis „pēc”. Tā saka lietuviešu režisors un viens no redzamākajiem pilsoniskajiem aktīvistiem Lietuvas kultūras kopienā Karolis Kaupinis. "Janvāra gaisma" nav vēsturiska filma, bet stāsts par cilvēciska siltuma meklējumiem šī laika trauksmaino norišu fonā. Intervijā Kultūras rondo Karolis Kaupinis daudz un zinoši runā par vēsturi un mūsu atbildību nepieļaut pagātnes kļūdas. Filma "Janvāra gaisma" skatītāju aizved uz 1991. gadu, kad Lietuva vēl tikai nostiprināja savas valsts pamatus. Lietuviešu TV zvaigzne Daiva zaudē darbu, jo televīzijas ēku ieņem padomju karavīri. Nespējot citādi padzīt iebrucējus, viņa nolemj apmesties treilerī pie okupētās ēkas un izsludināt badastreiku. Streikam pievienojas vien daži cilvēki, un karavīri tam nepievērš ne mazāko uzmanību. Jau pēc diennakts kļūst skaidrs, ka cīņa par televīzijas atgūšanu ir gandrīz bezcerīga. Badam pieņemoties spēkā, streikotāji pamazām saprot, ka tas, pēc kā viņi patiesībā ir izsalkuši, ir atklātība un cilvēcisks siltums. Lietuviešu scenārists un režisors Karolis Kaupinis (1987) ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Baltijas autorkino režisoriem. Viņa debijas spēlfilma "Nova Lituania" (2019) tika izrādīta festivālā Karlovi Varos, ieguva vairākas balvas un tika izvirzīta Oskara balvai 2021. gadā. Filma joprojām tiek izrādīta festivālos un ieguvusi četras starptautiskas balvas kategorijās Labākā filma un Labākais režisors. Arī režisora īsfilmas The Noisemaker (2014) un Watchkeeping (2017) ir starptautiski plaši novērtētas un izrādītas vairāk nekā 70 festivālos. Latvijas kinoteātros filmu izrādīs no 16. janvāra. Lietuviešu kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis ir viens no Lietuvas Kultūras asamblejas līderiem. Pērn decembrī viņš ar kolēģiem Viļņā rīkoja starptautisku demokrātijai veltītu forumu ar nosaukumu „Kā izlēkt no verdoša ūdens?”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti no Slovākijas, Ungārijas, Gruzijas un arī Latvijas. Kaupinis ir pārliecināts – lai mēs šodien nosargātu demokrātiju, ir jādarbojas kopā. Režisoru varēs satikt 16. janvarī kinoteātrī „Forum Cinemas”, kur notiks filmas īpašais seanss ar režisora dalību, filma būs skatāma arī „Splendid Palace” un „Kino Bize”.   „Janvāra gaisma” ir Lietuvas, Latvijas un Čehijas kopražojums, un Latviju šai komandā pārstāv producenti „Tasse film”. Latvijas profesionāļu ziņā bija filmas skaņas apstrāde, un savu roku tur pielicis arī komponists Matīss Čudars, kura vadībā Latvijas Radio bigbends filmai ieskaņoja arī leģendāro amerikāņu 30.gadu džeza zelta standartu „Moonglow”.

Par drosmi un piesardzību Latvijas attīstības scenārijos. Vai jāmaina Latvijas vēlēšanu formula? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar “Latvijas Formula 2050” valdes locekli, profesoru Mārci Auziņu.

Janvārī īpaša vērība tiek pievērsta dzemdes kakla vēzim, jo izmaiņas skrīninga veikšanā un daži citi ārstu aktualizēti aspekti ir tā vērti, lai par tiem parunātu vairāk un padarītu cīņu ar dzemdes kakla vēzi efektīvāku. Plašāk stāsta Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore, ginekoloģe Jana Žodžika un Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs, otolaringologs Renārs Deksnis. Speciālisti norāda, ka Latvijā cilvēki neizmanto iespēju jauniešiem vakcinēties pret papilomas vīrusu, lai nākotnē izvairītos no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, kā arī citām ļaundabīgām saslimšanām. Kā piemēru viņi min Zviedriju, kura līdz ar citām Skandināvijas valstīm ir zeme, kurā ļoti veiksmīgi uzsākta vakcinācija skolu vecuma jauniešiem. Tas notika 2009. / 2010. gadā, kad arī Latvija uzsāka vakcināciju. "Tas nozīmē, ka sievietēm, kas sasniedz 25 gadus šajā periodā, dzemdes kakla vēzis vairs nav. Zviedrijā tas tiešām arī nav. Tas nozīmē, ka arī citi vēža veidi - rīkles, dzimumlocekļa, viņiem nav. Bet mēs joprojām esam tieši tādā pašā situācijā, jo vakcinācija ir pamatu pamats. Man ļoti žēl, ka nespējam sasniegt tos pašus rezultātus," atzīst Jana Žodžika. "Valsts sniedz šīs iespējas. Tas ir katra cilvēka - sievietes, vecāku - lēmums veikt vakcināciju. Ja to neveic, faktiski viņa uzņemas atbildību par bērna veselību visā dzīves garumā." "Vakcīna ir droša. Tā nav jauna, un neredzam mēs nekādas nopietnas sekas un problēmas, nemaz nerunājot par miljoniem cilvēku, kas ir pasaulē vakcinēti. Bet diemžēl mīti, nepareizi uzskati joprojām ceļo," turpina Jana Žodžika. "Es saprotu, ka ir sabiedrības daļa, kas kas grib dzīvot ļoti dabiski, tai skaitā atsakās no vakcinācijas. Bet ir sabiedrības daļa, kas varbūt šaubās. Es gribu aicināt un apliecināt, ka tas ir droši un tas ir ļoti efektīvi. Diemžēl jāsaka, ka ir arī ģimenes ārsti, kas joprojām šaubās man nezināmu iemeslu pēc. Vai tā ir neinformētība vai nevēlēšanās, man grūti pateikt." Speciāliste mudina izmantot iespēju vakcinēties jau pusaudžu vecumā. Šobrīd iespējam vakcinēties ir līdz 26 gadu vecumam, bet nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi. Tas nebūs vairs tikai efektīvi. Drīkst vakcinēties arī lielākā vecumā, bet jāatceras, ka vakcīna neārstē esošos esošos vīrusus, bet pasargā no jauniem tipiem, un tas var būt zināmās situācijās svarīgi. 

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.

Notikumi pasaulē risinājušies spraigi. Jau pirmās dienas liek domāt, ka šis būs saspringts gads. Raidījumā pievēršamies diviem tematiem. Irānā jau otro nedēļu cilvēki iziet ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību. Protesti Irānā vienmēr pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību. Un otrs temats, protams, notikumi Venecuēlā. Tur ir daudz aspektu, kas raisa bažas, un arī  jautājumus par tālāko.  Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra, Latvijas Radio ārpolitikas žurnālists Rihards Plūme un Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis. Specoperācija Venecuēlā Tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps aicina Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro atkāpties, sakot, ka viņa valdīšana šā vai tā drīz beigsies, nebija nekas jauns. Tramps savas prezidentūras pirmajā gadā ir sarunājis ļoti daudz ko. Tāpēc ziņas, kas 3. janvāra rītā parādījās starptautisko jaunumu lentēs, pārsteidza. Vispirms uzzinājām, ka ir notikuši ASV īstenoti gaisa triecieni Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas tuvumā. Un jau pavisam drīz Savienoto Valstu prezidents paziņoja, ka Maduro kopā ar dzīvesbiedri ir sagūstīts un izvests no valsts. Nākamajās stundās kļuva zināms, ka ASV bija īstenojušas vairākus mēnešus plānotu slepenu kaujas operāciju, lai izzagtu un nogādātu savā teritorijā Venecuēlas autoritāro līderi. Nakts aizsegā labvēlīgos laikapstākļos, iesaistot apmēram 150 lidaparātu, amerikāņu specvienība ielauzās prezidenta rezidencē, nogalinot vairākus desmitus cilvēku, kā arī saņemot Maduro un viņa sievu gūstā. Vēlāk Tramps lielījās, ka neviens ASV karavīrs nav gājis bojā, un arī visa tehnika veiksmīgi atgriezusies Savienoto valstu karabāzēs. Specoperācija īstenota veiksmīgi un profesionāli, par to šaubu nav. Taču viss pārējais ir raisījis pamatīgu apjukumu. Jau vairākas dienas nerimst kritikas vilnis par to, cik leģitīmi un tiesiski viss noticis – vai ASV prezidents bez Kongresa akcepta bija tiesīgs dot pavēli šādu operāciju īstenot? Vai ASV drīkst rīkoties pretēji starptautisko tiesību praksei? Un kas tālāk notiks Venecuelā? Preses konferencē pēc nakts notikumiem Donalds Tramps paziņoja, ka kādu laiku Venecuēlas pārvaldi pārņems Savienotās Valstis. Tomēr Venecuēlas viceprezidente, kas šajās dienās jau pieņēmusi pagaidu zvērestu, ir sacījusi, ka nepieļaus savas valsts okupāciju, kaut arī solījusi sadarboties ar ASV. Nav arī skaidrs, vai Vašingtona ir gatava sūtīt savu armiju iekarot Venecuēlu. Donalds Tramps ir vairakkārt atkārtojis, ka turpmāk Venecuēlas naftas industriju pārvaldīs ASV kompānijas. Venecuēlā ir lielākie līdz šim zināmie naftas krājumi pasaulē. Daudzi analītiķi pauž pārliecību, ka tieši nafta ir bijis galvenais iemesls, kāpēc Donalds Tramps ir izrādījis tādu interesi par Venecuēlu. Tikmēr nolaupītais prezidents Nikolass Maduro ar sievu ir nogādāti Ņujorkā un jau stājušies tiesas priekšā, kur viņiem ir izvirzītas apsūdzības narkterorismā. Protesti Irānā Bojā ir gājuši jau vairāki desmiti cilvēku un aizturēti virs tūkstoš protestētāju – tādus skaitļus min Irānas aktīvisti, runājot par pēdējo dienu notikumiem šajā valstī. Viss aizsākās vēl iepriekšējā gada nogalē, kad ielās izgāja tirgotāji, kas pārdod preci Teherānas Lielajā tirgū. Viņi pauda sašutumu par situāciju valūtas tirgū. Pusgada laikā Irānas valūta ir zaudējusi savu vērtību par vairāk nekā 50 procentiem, un tas savukārt izraisījis vēl lielāku inflācijas vilni. Gada laikā preces ir sadārdzinājušās par vairāk nekā divām trešdaļām. Salīdzinoši nelielā protesta akcija ātri vien pārauga plašākās demonstrācijās, un dažu dienu laikā pārņēma gandrīz visu valsti. Lai gan pirmajās dienās prezidents Masuds Pezeškiāns solīja īstenot ekonomiskas reformas un aktīvāk cīnīties pret korupciju valstī, tas protestus neapturēja, un drīz vien parādījās arī politiskas prasības pēc varas maiņas valstī. Protesti Irānā nav nekas jauns, un līdzīgi protesta viļņi bijuši arī iepriekš. Līdz šim tie nav nesuši būtiskas pārmaiņas. Tajā pašā laikā ekonomiskā situācija Irānā ir pasliktinājusies, un ir grūti prognozēt, kā viss turpināsies – vai ar laiku protesti norims vai tieši otrādi – pāraugs plašākos nemieros. Svētdien, 4. janvārī, ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja Irānas varasiestādēm „nesākt nogalināt cilvēkus, kā tas ir noticis pagātnē”, jo tad ASV iejauksies un Teherāna piedzīvos ļoti nepatīkamas sekas, gan sīkāk nepaskaidrojot, kādas tās varētu būt. Savukārt  Irānas tiesu vara pirmdien paziņoja, ka tā neizrādīs nekādu iecietību pret "nekārtību" dalībniekiem. Valsts galvenais tiesnesis paudis pārliecību, ka ar protestētājiem solidarizējusies ASV un arī Izraēlas valdība, un tās ir Irānas galvenie ienaidnieki.  

"Viens pret vienu" - "Aerones" līdzdibinātājs Dainis Krūze by LTV Ziņu dienests

Practicamos el uso del pretérito e imperfecto con ejemplos reales, situaciones naturales y explicaciones claras para ayudarte a entender cuándo usar cada uno y hablar español con mayor seguridad.- Para ver el PDF de este episodio visítanos en Patreon.- Venos en video en YouTube.- ¡Si el podcast te es útil por favor déjanos un review en Apple Podcasts!- Donate: https://www.paypal.me/nohaytos No Hay Tos is a Spanish podcast from Mexico for students who want to improve their listening comprehension, reinforce grammar, and learn about Mexican culture and Mexican Spanish. All rights reserved.

FB TW WS La Journée internationale de la préparation aux épidémies, observée chaque 27 décembre, a été proclamée en 2020 par les Nations unies. Elle vise à rappeler aux États l'importance de l'anticipation, de la coordination et de la réactivité face aux menaces sanitaires, à la lumière des leçons tirées de la pandémie de Covid-19. À Maurice, la gestion des épidémies s'est considérablement améliorée ces dernières années, souligne le Dr Fazil Khodabaccus, directeur par intérim des Services de santé. Selon lui, l'expérience de la Covid-19 a permis de renforcer les capacités du personnel de santé, notamment en matière de prévention et de contrôle des infections (Infection Prevention and Control – IPC). « Aujourd'hui, tout le personnel est formé aux protocoles IPC », affirme-t-il. Le Dr Fazil Khodabaccus a souligne qu'un plan d'action national en matière de préparation aux épidémies devrait d'ailleurs voir le jour l'an prochain. Il a ajoute que « Maurice est prête à faire face aux épidémies. Nous disposons d'un bon système, mais il doit être amélioré en permanence », conclut le Dr Fazil Khodabaccus, rappelant que la vigilance et l'adaptation restent essentielles face aux menaces sanitaires futures.

Merry Christmas Burros of Berea listeners! This conversation with Nathan Ward is one of the most heartfelt and grounded testimonies ever shared on The Burros of Berea. What begins as a friendly introduction quickly unfolds into a deeply moving story centered on legacy, faith, and the quiet power of lived Christianity. Nathan's reflections on his grandmother Flora form the emotional backbone of the episode, illustrating how genuine love, sacrificial generosity, and faithfulness can shape generations long before theology ever becomes explicit. His story reminds us that the gospel is often transmitted not through arguments, but through consistent presence, hospitality, and courage in moments of real need. This is an interview filled with memory, grief, gratitude, and hope, told with sincerity rather than polish, which makes it resonate all the more deeply Nathan Ward Interview.As the conversation progresses, the episode naturally moves from testimony into theology, tracing Nathan's journey from inherited tradition through ministry, crisis, and ultimately into fulfilled eschatology. What makes this discussion compelling is its tone. Rather than triumphalism or bitterness, Nathan speaks with humility about being shaped by people who loved God even when their frameworks were incomplete. The dialogue models how theological growth does not have to come at the expense of love for the Church or gratitude for one's spiritual roots. Released on Christmas Day, the interview fittingly closes by reframing the season itself not as a debate over dates or traditions, but as a celebration of incarnation, presence, and giving. It is an episode that embodies the very message it proclaims: truth pursued through love, and faith expressed through lives well lived. I hope you enjoy this testimony as much as I did!If you'd like to see the video of this interview, pop on over to our Patreon page at: www.patreon.com/theburrosofbereaAnd as always, thanks for listening!

Todos los 24 de diciembre anticipamos lo que dirá el rey en el discurso de navidad. Y todos los 25 de diciembre resumimos lo que ha dicho y vemos si hemos acertado. Es una tradición informativa que no estaba aún en marcha en 1975, cuando Juan Carlos I dio su primer discurso navideño. Al recordarlo medio siglo después sorprende la puesta en escena y las referencias a la religión y al dictador. Cuánto hemos cambiado? Igual no tanto: en las fiestas sigue sonando "My first, my last, my everything", de Barry White. Recuerdan cómo lo vivieron Fernando Ónega, Iñaki Gabilondo, Nativel Preciado y José María Calviño. 

Marta Sanz y Manuel Delgado, por suerte, deciden todas las semanas dedicarnos una hora de su tiempo los miércoles entre las diez y las once.  Gracias a eso hemos hablado de los vicios, las exclamaciones, el asco, las imperfecciones, de los desayunos.. y hoy, 24 de diciembre, no podía ser menos. Nos hemos encontrado con ellos en "El rincón y la esquina" para hablar de las decisiones: sobre cómo las tomamos, si realmente decidimos libremente, sobre que podemos decidir y sobre que no... Una decisión también a considerar fue el primer mensaje de navidad del rey en 1975, con toda su familia a un lado y un belén gigante por detrás. Para recordarlo, hemos conjugado el "Pretérito pluscuamperfecto" con Eva Cruz para recordar cómo se vivió ese primer mensaje de navidad. Para terminar, hemos charlado con uno de los escritores que más vende de nuestro país, Javier Castillo. 

Mercredi 17 décembre, François Sorel a reçu Frédéric Simottel, journaliste BFM Business, Nicolas Guyon, animateur du podcast "Comptoir IA", et Yves Maître, operating partner Jolt capital. Ils se sont penchés sur l'investissement de 10 millions de dollars d'Amazon dans OpenAI, la menace de nouvelles taxes numériques sur les entreprises européennes par Washington, et les ambitions IA de Microsoft à la baisse, dans l'émission Tech & Co, la quotidienne, sur BFM Business. Retrouvez l'émission du lundi au jeudi et réécoutez la en podcast.

https://www.patreon.com/windahTranskrip: https://www.patreon.com/posts/195-semua-akan-145819533?utm_medium=clipboard_copy&utm_source=copyLink&utm_campaign=postshare_creator&utm_content=join_linkTerjemahan: https://www.patreon.com/posts/eng-195-semua-be-145819970?utm_medium=clipboard_copy&utm_source=copyLink&utm_campaign=postshare_creator&utm_content=join_linkDi episode ini, aku membahas kalimat “Semua akan pret pada waktunya”, mulai dari arti kata “pret”, sampai makna kalimat ini dalam kehidupan sehari-hari. Selamat mendengarkan!Sumber gambar: Vitaly Gariev di UnsplashTerima kasih banyak atas dukungannya untuk:SAHABAT WINDAHAkiramJayNyong Jago Bob GenericJohn nyMartin JankovskýWilliam ChenDawid GerstelDnsSebastianAlexander ScholtesJrobabuja11 RoboNicholai LidowAliteJack William HusbandsAndre ChampouxDemiAlastair JudsonKatherine WalkerLino ArboledaLeon KwekCameron Edinger-ReeveSam BayleyLivvieIsmail OtchiChrisRussell BarlowMary Pope帥志 Shuai Chih LinBjornrappangeHossein KhoshtaghazaParis LuckowskiMatthew O'ConnorRussell OgdenYaszalixBart van de KampWC KonArthur NazaryanDaniel KaposiEmily HuangBenjamin SayHa Nguyen Jena StringerFrédéric UhrweillerQuran and sunnahEdward HearnJennifer FoleyJP태용 심Cameron ClarkOxana SaimoAudrey DeliviaJoeJohn RichardsonFredoMarkRickAnnibaleLucaTEMAN WINDAHJohn McBride  Kristofer Nivens  P. Clayton D. Causey, CT  Vanessa HackJohn ShumLuis PaezCraig RedriffMariusCharlotteJonny 5Jose LorenzoJeremyLulunMadeleine MillerAngelo CaonRossi von der BorchSicily FiennesMeredith R NormanTom Simamora ThatcherTim DoolingDevin NailAlissa Sjuryadi-TrowbridgeBillEric EmerTarquam James McKennaAmanda BlossStephen MBen HarrisonNaota YanagiharaHans WagnerJustin WilsonJayZane RubaiiBenjaminDerynAlexH HMatt WintersAlec MitchellVinceBertiSugiyamaAtsuko MaenoMosaStephen GrahamHannah RowntreeColleen Thornton-WardAilise Sweeney-LoweJimmyYng KenjicnxuFlorian HopfKurt VerschuerenJoakimRyosuke SudaBerberJeroen VellekoopJan NedermeijerMatthewTakeshi YamafujiNatePatrickMiquelFeeJingle YanMathias朗 桑田Benedikt GanderBen PlayfordLauraKenji YanaguRicky ZhangVacanza TropicaleBill Dalton惠羽 蔡Sophie Hoestereyこ ぱるDouglas HerrickTim SomervilleMaxence AKFSF BEddoMarc EberJin Kimivy babyJessica BruntonDevlin KuyekDawn TanNeoKimchiSpiritAnders RydbergPaulie MoraPaula Bradley蕾戴Jordan O.Roman PicardJarryd RMartin AwalYohiRicardo CorsaJosh LovellEnrico WelderYoichiroKatoRoanna MTacoButter한윤희동원 이Gabriel AdlerMojaNabi Kunisada詠訢 張TDaniel TanPENDENGAR SETIAColumba TierneyLuciano HespanholHH JorgensenAmina AljehaniJannedCamillelishan fengluanAninda P.A.F拓也 高山匠海 杉本 Nathalie GoudIga KomarJonathan Bailey

Sus letras, su sonido, su audiencia, su relevancia. Lole y Manuel no solo abrieron caminos en la fusión del flamenco con otros sonidos, hicieron que se escuchara donde antes no se hacía. Salió de los tablaos y compartió escenario con hippies y rockeros. La guitarra se sumó al melotrón, las bellas imágenes de Juan Manuel Flores desterraron la pena y la tragedia y la voz de Lole se sumó a la guitarra pausada de Manuel. Así se hizo el disco, así se abrió un camino.

En 'El Rincón y la Esquina' Marta Sanz y Manuel Delgado nos han invitado a hablar acerca de los coches. Conjugamos el 'Pretérito Pluscuamperfecto' para hablar del disco "Nueva Vida", de Lole y Manuel, que hace 50 años que salió a la luz. Terminamos charlando con Pastora Soler.

Repaso de las formas regulares e irregulares del Pretérito Perfecto: formas, usos, ejercicios.www.spanishwithpedro.com

Verbos regulares e irregulares en el Pretérito Perfecto: formas, usos, ejemplos, ejercicios.www.spanishwithpedro.com

En este episodio vamos a hacer un repaso de los 16 tiempos verbales en español, que son: Presente, Pretérito, Imperfecto, Futuro, Condicional, Presente perfecto, Pasado perfecto, Futuro perfecto, Formas progresivas, Subjuntivo (presente, imperfecto, pluscuamperfecto y perfecto) e Imperativos. Veremos muchos ejemplos y también haremos algunos ejercicios de traducción. ¡Vamos a ver qué tan bien manejas todos los 16 tiempos! También compartiremos 10 cosas por las que están agradecidos. Ya que estamos celebrando Acción de gracias, queremos aprovechar para dar gracias y animarte a reflexionar sobre las cosas buenas de la vida. - Black Friday Weekend Deals - Solo por este fin de semana tenemos grandes descuentos en nuestros cursos de Dialogues pack, Subjunctive Course y 15 Songs Course. Da click aquí para ver los deals: https://spanishlandschool.com/deals Aprovecha esta oportunidad de adquirir estos curso que te ayudarán a mejorar muchísimo tu español.

Recordamos la exposición "Cuchillos, pistolas y cruces" que Andy Warhol creó en exclusiva para la galería Fernando Vijande en 1982. Meses después, comenzando 1983, la visitó y convocó a cientos de personas en su rueda de prensa, fiestas, alrededor de su parada por la capital madrileña. El ambiente, la gente, la creatividad de un país que derrochaba energía le fascinó, le pareció una Factory gigante. Recordamos la figuras del galerista y el artista y cómo dejaron huella en nosotros.

Pretérito perfecto simple, pluscuamperfecto, los verbos copulativos, los reflexivos, los irregulares... ¿Te acuerdas de algo? ¿Y qué pasó cuando te lanzaste con los idiomas? Los phrasal verbs, la conjugación del 'to be', los false friends... Hoy Elena Sánchez ha demostrado en 'Los Farolillos' la dificultad que tiene aprender una nueva lengua. 

Pāri laikiem un cilvēkiem joprojām plīvo brīvības liesma. Tiekames svētku raidījumā Kā labāk dzīvot, lai runātu ar kolēģiem, kas izvēlējušies iesaistīties Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos par to, kā sajūtam tēvzemi, sevi, savu spēku un pienākumu pret vietu, ko saucam par savu dzimteni. Sarunājas Nacionālo bruņoto spēku rezerves kareive, Latvijas Radio raidījuma "Starpbrīdis" producente un "Zināmais nezināmajā" sižetu autore Mariona Baltkalne, zemessargs, Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks un zemessardze, Latvijas TV režisora asistente Una Nākuma.

En 1986, el 30 de septiembre, Televisión Española comenzó a emitir los episodios de una serie americana que triunfaba en la NBC; "Las chicas de oro". Cuatro amigas de entre 50 y 60 años demostraron que una mujer madura no ha terminado su vida, la acaba de empezar. Mucho humor, grandes personajes y temas atrevidos fue la fórmula del éxito y son las razones por las que recordamos la serie 40 años después

El programa de hoy es de película, y por eso con Marta Sanz y Manuel Delgado nos trasladamos hacia el cine para hablar de ese lugar, de su evolución, de las primeras películas que se vieron y cómo eran aquellas salas. Y luego, en el Pretérito Pluscuamperfecto, Viajamos a febrero de 1983, cuando Andy Warhol viajó por primera y última vez a nuestro país, durante una estancia de nueve días, con motivo de su exposición titulada "Pistolas, cuchillos y cruces".  Y terminamos charlando con la presentadora de los Premios Ondas 2025, Mara Torres y con nuestro compañero Antonio Martínez Asensio, galardonado por la Mejor Idea Radiofónica, para que nos cuenten sus emociones a pocas horas de comenzar la gala.

In this episode, Seann Walsh, Paul McCaffrey & Showbiz Mikey break down the “shitification” of everything — from Pret sandwiches to Leon nuggets — and discuss wether it's legal to be intimate with a pig.Please Subscribe, Rate & ReviewFor tickets for Seann's Hackney Empire show go to: https://www.Seannwalsh.comand for tickets to Paul's tour go to:https://www.offthekerb.com/on-tour/?otk_artist=Paul+McCaffrey&otk_postcode=&otk_date=What you've just heard is just a snippet of the full episode. If you would like to WATCH the whole episode you can sign up to our patreon for exclusive access to full length episodes every Monday morning! Our whole back catalogue of episodes can be accessed by signing up, there is over 200 hours of WUYN extended episodes to listen to PLUS as a patreon you have early access to guest episodes, merch discounts, Patreon exclusive chat room, the ability to send in your own voice notes and much much more!! please make use of a free trial or sign up to be a full member at;⁠https://www.patreon.com/wuyn⁠Follow us on Instagram:@whatsupsetyounow@Seannwalsh@paulmccaffreycomedian@mike.j.benwell

In this episode, Seann Walsh, Paul McCaffrey & Showbiz Mikey break down the “shitification” of everything — from Pret sandwiches to Leon nuggets — and discuss wether it's legal to be intimate with a pig.Please Subscribe, Rate & ReviewFor tickets for Seann's Hackney Empire show go to: https://www.Seannwalsh.comand for tickets to Paul's tour go to:https://www.offthekerb.com/on-tour/?otk_artist=Paul+McCaffrey&otk_postcode=&otk_date=What you've just heard is just a snippet of the full episode. If you would like to WATCH the whole episode you can sign up to our patreon for exclusive access to full length episodes every Monday morning! Our whole back catalogue of episodes can be accessed by signing up, there is over 200 hours of WUYN extended episodes to listen to PLUS as a patreon you have early access to guest episodes, merch discounts, Patreon exclusive chat room, the ability to send in your own voice notes and much much more!! please make use of a free trial or sign up to be a full member at;⁠https://www.patreon.com/wuyn⁠Follow us on Instagram:@whatsupsetyounow@Seannwalsh@paulmccaffreycomedian@mike.j.benwell

Prognozes nav iepriecinošas. Ar katru gadu pasaulē antimikrobiālā rezistence prasīs arvien lielāku un lielāku upuru skaitu. Arī Latvija nav izolēta sala un jaunu pret antibiotikām rezistentu baktēriju parādīšanās pie mums ir ļoti ticams scenārijs. Par problēmas risinājumiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ārsts infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Dr. med. vet. Kaspars Kovaļenko un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. No 18. līdz 24. novembrim visā pasaulē norisināsies antimikrobiālā rezistences izpratnes veicināšanas nedēļa. Tās mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par zāļu rezistences riskiem, atbildīgu antibiotiku lietošanu un infekciju profilaksi.      

Tiešraide no Doma laukuma. Protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai arī Saeima 5. novembrī pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā, cilvēki aicināti pulcēties Rīgā, Doma laukumā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās, lai aktualizētu jautājumu par vardarbības novēršanu un vardarbībā cietušo aizstāvību. Sanākušos Doma laukumā uzrunāja Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anna Belkovska un Indulis Paičs. No studijas, kas pārcēlusies uz Latvijas Radio balkonu, notiekošajam līdzi seko un diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors. Uzklausām mūsu korespondenti Agniju Lazdiņu, kas atrodas Doma laukumā un vaicā tiem, kas sanākuši, kas viņus mudinājis ieraksties. Sazināmies ar Annu Lieni Brokāni, kas stāsta par akcijas norisi Cēsīs. Par protesta norisi Liepājā stāsta Dzintars Hmieļeviskis, par akciju Daugavpilī stāsta Vitālijs Meinerts. Pēc tiešraides diskusiju turpinājums Krustpunktā speciālizlaidumā.    

Jau daudzus gadus redzam, cik ļoti informācijas tehnoloģijas un saziņas kanāli ietekmē informācijas apriti un iedzīvotāju noskaņojumu. Kā vairot sabiedrības noturību pret jauno tehnoloģiju radītajiem drošības riskiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Rīgas Stradiņa universitātes RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Pēdējo dienu notikumi ap Stambulas konvenciju ļoti spilgti izgaismo riskus, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Proti, ar mums var itin viegli manipulēt. Konvencija ir sašķēlusi sabiedrību divās pretējās nometnēs, abas puses viena otru vaino muļķībā, nespējā kritiski domāt. Ir argumenti, kas parādās publiskajā telpā, kuri reizēm liek saķert galvu. Ir skaidrs, ka mūsu spēja pašiem lasīt, izšķirt, pieņemt kādus atbildīgus lēmumus vismaz daļā sabiedrības ir ļoti vāja. Ja runa būtu tikai par konvenciju, varētu kaut kā vieglāk samierināties. Bet stāsts jau nav tikai par viena dokumenta lasīšanu. Tehnoloģijām attīstoties, mūsu spēja pamanīt apmānu nonāk arvien lielākā riska zonā. Notikumi citās valstīs rāda, ka tas var kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai paaugstinātu mūsu spēju pretoties apzinātiem nodomiem mūs apkrāpt, piemuļķot, varbūt pat pakļaut?

In this episode, we dive deep into Thai ghost culture with Bam Bam, exploring real stories of spirits, superstition, Buddhism, and ancient beliefs that still shape life in modern Thailand. From haunted places and sacred spirit houses to Bangkok's eerie folklore like Mae Nak, Krasue, and Pret, we uncover how spirituality and the supernatural mix with Thai daily life. Whether you're fascinated by Thai culture, or just love spooky travel stories, this episode reveals what it's really like living in Thailand, and where the line between the seen and unseen is thinner than you think!

Rick Welch and Rick Carter joined up with Judson Noel, Casey Lynch, Nathan Ward, and Dan Shirk for a Wednesday Night Men's Group this past summer. Little did we all know that it would develop into a podcast of its very own titled, The Pret-Souls. We are a little bit salty, a little bit fluffy, and definitely a little twisted. This was our first ever recording with releasing it to the public in mind. Soon this will become it's own podcast delivered to you through the Burros of Berea Network! More details to come...but for now... Enjoy!Check out our sponsors websites!www.mysecretblends.comwww.halfbackmountainsoap.comClick the link to become a subscriber to our Patreon page and gain access to a ton of exclusive content for as little as $3 a month. The video for this episode is on there today!www.patreon.com/theburrosofbereaThanks for listening!

Raidījuma uzmanības fokusā Tuvie Austrumi un Amerikas vidienē, mazliet pievēršoties arī Madagaskarai. Protams, runājam par Gazu, kurai šajās dienās ir pievērsta praktiski visas pasaules uzmanība. 13. oktobra rītā saskaņā ar noslēgto vienošanos tika atbrīvoti visi vēl dzīvi esošie ķīlnieki, ko "Hamās" bija sagrābis pirms diviem gadiem. Nav šaubu, ka tas ir arī liels ASV prezidenta Donalda Trampa nopelns, un pats Tramps nepārprotami pirmdien baudīja savus slavas mirkļus. Viņš ieradās Izraēlā, kur viņu gaidīja kā nacionālo varoni. Tajā pašā laikā politiskie eksperti piesardzīgi vērtējumos, cik ilgstošs un noturīgs pašreizējais miers būs. Ja Izraēlā Trampu novērtē kā miera nesēju, tad ir valstis, kur tagad ASV uzskata par potenciālu drīzu kara izraisītāju. Venecuēla nopietni gatavojas ASV iebrukumam. Par Venecuēlu jārunā arī vairāku citu iemeslu dēļ, arī piešķirtās Nobela Miera prēmijas dēļ, kuru nesen saņēma nevis Donalds Tramps, kurš to ļoti iekāroja, bet gan Venecuēlas opozīcijas līdere. Aktualitātes komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docētājs Toms Rātfelders. Sengaidītais (pus)miers 8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Dienu vēlāk šo vienošanos akceptēja Izraēlas ministru kabinets, pēc kam 10. oktobrī iestājās uguns pārtraukšana un sākās ķīlnieku atbrīvošanas process. 13. oktobra rītā, uzrunājot Izraēlas parlamentu Knesetu, ASV līderis pasludināja kara beigas, lai gan saprotams, ka runa pagaidām ir tikai par trauslu pamieru. Izraēlai nozīmīgākais rezultāts ir pēdējo divdesmit izdzīvojušo 2023. gada oktobrī sagūstīto izraēliešu atbrīvošana, kas notika pirmdienas rītā. Neatdoti paliek vēl divdesmit astoņu gūstā bojāgājušo ķermeņi. Pretī teroristiskā organizācija saņem gandrīz divus tūkstošus no Izraēlas cietumiem atbrīvotus palestīniešus, tai skaitā 250 ar mūža ieslodzījumu notiesātos. Pēc piektdien notikušās uguns pārtraukšanas un Izraēlas paziņojuma, ka iedzīvotāji var droši atgriezties Gazas pilsētā, sākusies intensīva bēgļu kustība uz pamatīgi izpostīto anklāva lielāko centru. Pirmajā noregulējuma posmā Izraēla piekritusi atvilkt savus spēkus no četrdesmit septiņiem procentiem Gazas joslas platības; nākamajos divos posmos paredzēta turpmāka atvilkšana, galu galā paturot savā kontrolē apmēram 15 procentus teritorijas – drošības perimetru, no kura izraēlieši aizies tad, kad tiks atzīts, ka no Gazas joslas vairs neizriet nekādi teroristisku uzbrukumu draudi. Līdz ar uguns pārtraukšanu kara izpostītajā teritorijā intensīvi sākusi ieplūst palīdzība – ne vien pārtika,  medikamenti un pirmās nepieciešamības preces, bet arī materiāli un tehnika gruvešu novākšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Nākamais punkts prezidenta Trampa Tuvo Austrumu vizītes maršrutā bija Šarmalšeihas kūrorts Ēģiptē, kur 13. oktobrī uz Gazas miera konferenci bija pulcējušies ap trīsdesmit valstu un starptautisko organizāciju vadītāju. Bez nozīmīgāko Rietumeiropas, Persijas līča un dažu citu ietekmīgu pasaules nāciju vadītājiem, tāpat ANO ģenerālsekretāra, Eiropadomes prezidenta un Arābu līgas ģenerālsekretāra, piedalījās arī tādi, varētu teikt, negaidīti starptautiskā procesa dalībnieki kā Armēnijas un Ungārijas premjerministri, Azerbaidžānas un Paragvajas prezidenti. No aicinātajiem samitu ar savu klātbūtni nebija pagodinājis Izraēlas premjers Netanjahu, kā iemeslu minot attiecīgajā dienā atzīmējamus nozīmīgus ebreju garīgos svētkus, un Irānas vadītāji, paziņojot, ka nevar piedalīties kopīgā pasākumā ar tiem, kuri nesen militāri uzbrukuši viņu valstij. Samitā apspriestais Trampa divdesmit punktu Gazas miera plāns paredz joslas demilitarizāciju, tur izvietojamus starptautiskus stabilizācijas spēkus un pagaidu pārvaldes institūciju. Domājams, līdzšinējiem Gazas saimniekiem – teroristiskajam grupējumam „Hamās” – šai sakarā ir no samita rīkotājiem diezgan atšķirīgs viedoklis. Miera prēmija un „lielgaballaivu politika” 10. oktobrī Norvēģijas Nobela komiteja darīja zināmu savu lēmumu piešķirt šī gada Nobela Miera prēmiju Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado. Nu jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir opozīcijā savas dzimtenes valdošajam režīmam – vispirms Ugo Čavesam, pēc tam viņa varas mantiniekam Nikolasam Maduro. Kulmināciju šī pretstāve sasniedza 2023. gadā, kad viņa pieteica savu kandidatūru 2024. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanām. Valdošais režīms aizliedza opozicionārei kandidēt, viņas vietā startēja venecuēliešu politikas veterāns un diplomāts Edmundo Gonsaless. Lai arī opozīcija iesniedza aptauju rezultātus, kas apliecināja tās kandidāta uzvaru, varas kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome pasludināja par uzvarētāju Maduro. Kopš šīm vēlēšanām Marija Mačado spiesta slēpties, baidoties no režīma izrēķināšanās. Līdz ar Nobela komitejas lēmumu noslēgusies arī intriga par iespējamu prēmijas piešķiršanu Donaldam Trampam, kurš to faktiski pieprasīja, darbinādams šai sakarā arī politiskā spiediena sviras. Tomēr tiek lēsts, ka Baltā nama saimnieka ambīciju izpaudumiem bijusi ietekme uz komitejas izšķiršanos. Mačado ir Trampa dabiska sabiedrotā Vašingtonas pašreizējā politiskajā kursā pret Karakasu. Diktators Maduro allaž ir bijis prezidenta Trampa neieredzēts, pie tam tagad par vadmotīvu šai attieksmei kļuvušas apsūdzības narkotiku iepludināšanā Savienotajās  Valstīs. Kopš septembra sākuma amerikāņu jūras spēki uzsākuši t.s. narkolaivu medības Karību jūrā, nogremdēti nu jau vismaz septiņi peldlīdzekļi, nogalināto skaits tuvojas trim desmitiem. Tiek izteiktas versijas par to, ka šīm akcijām varētu sekot citas ar citu bruņoto spēku veidu iesaisti. Par to, cik pamatotas ir apsūdzības narkotiku transportēšanā, grūti spriest, taču nepārprotami tā ir Savienoto Valstu spēka politikas demonstrācija reģionā. Tā nu venecuēliešu opozicionāre Mačado netieši kļuvusi par Donalda Trampa „jaunās lielgaballaivu politikas” atbalstītāju. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

En 1980 El Barco de Vapor, una colección impulsada por la editorial SM, lanzó un libro que contaba las aventuras de 20 frailes en un convento cerca de Salamanca. "Fray Perico y su borrico" rondaba desde niño la cabeza de su autor, Juan Muñoz Martín, profesor de un colegio de Madrid que conectaba bien con los niños y les invitaba a imaginar. Se ha convertido en uno de los referentes de la literatura infantil en España y junto a su colección del Pirata Garrapata suman 100 ediciones y 9 millones de ejemplares. Ninfa Muñoz, hija del autor, nos ayuda a recordar cómo se creó y por qué es tan importante

Llegamos al ecuador de la semana y como todos los miércoles comenzamos con Manuel Delgado y Marta Sanz, en el Rincón y la Esquina, para hablar de todos los tipos de copias: de cuando han copiado en un examen, han hecho una falsificación o un plagio,  cuando han copiado alguna actitud o modelo de actuación que mejoró las experiencias de vida como gemelo. Esta semana es de Pretérito Pluscuamperfecto con Ana Uslé que nos trae de vuelta la lectura de Fray perico y su borrico, uno de los libros más relevantes de la literatura infantil de nuestro país. Y por último, charlamos con Javier Peña Ibáñez, arquitecto y director de Concéntrico, el Festival Internacional de Diseño y Arquitectura de Logroño, sobre la creación y recuperación de los espacios públicos, como síntoma de la profundización de la democracia y del protagonismo de estos en la recuperación de la convivencia entre los ciudadanos.

Recordamos cómo España se opuso a la invasión de Irak. Cómo la sociedad se organizó, salió a las calles, como la cultura encabezó las protestas y cómo el Gobierno mientras hacía oídos sordos a la ciudadanía.

Visit Coinbase to learn more: https://coinbase-consumer.sjv.io/xLq4qv This episode is sponsored by Coinbase, Visit www.coinbase.com to learn more. Crypto comes with unique risks, take 2 minutes to learn more. https://coinbase-consumer.sjv.io/xLq4qv Rob meets the incredible Julian Metcalfe, who shares insights from his journey of building and selling Pret-a-Manger for $2 billion!  Julian talks frankly the realities of entrepreneurship, the importance of resilience, tenacity, and the inevitability of facing failures—which he refers to as "bumps" along the way. Julian also reflects on the challenges of navigating the business landscape, particularly in the UK, where high operational costs can stifle new ventures, and examines the significance of product quality, customer relationships, and the value of a supportive team BEST MOMENTS "There is no success without the bumps. It just doesn't exist." "If you're going to try and change anything or add value to anything, it's not going to come that easily." "I've never feared going bust. I fear letting my customers down." Exclusive community & resources:   For more EXCLUSIVE & unfiltered content to make, manage & multiply more money, join our private online education platform: Money.School →⁠ ⁠⁠https://money.school⁠   And if you'd like to meet 7 & 8 figure entrepreneurs, & scale to 6, 7 or 8 figures in your business or personal income, join us at our in-person Money Maker Summit Event (including EXCLUSIVE millionaire guests/masterminds sessions)  →⁠ ⁠⁠https://robmoore.live/mms⁠ 

Charlotte McDonnell (@coollike) and Libby Watson (@libbycwatson) join the 'boys to talk about their new podcast, What's All This Then, video games, and ghosts before diving into a review of Pret a Manger.Watch this episode at youtube.com/doughboysmediaGet ad-free episodes at patreon.com/doughboysGet Doughboys merch at kinshipgoods.com/doughboysAdvertise on Doughboys via Gumball.fmSources for this week's intro:https://www.bbc.com/news/magazine-22076886https://www.theguardian.com/small-business-network/2015/apr/14/pret-a-manger-happy-coffee-chainhttps://lexpress-franchise.com/en/articles/pret-a-manger-a-success-story-made-in-the-united-kingdom/https://www.britannica.com/biography/Margaret-Thatcherhttps://theweek.com/articles/465783/celebrating-margaret-thatchers-death-utterly-disgraceful-totally-justifiablehttps://www.pret.com/en-US/about-pretSee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.