Podcasts about Pret

En 1986, el 30 de septiembre, Televisión Española comenzó a emitir los episodios de una serie americana que triunfaba en la NBC; "Las chicas de oro". Cuatro amigas de entre 50 y 60 años demostraron que una mujer madura no ha terminado su vida, la acaba de empezar. Mucho humor, grandes personajes y temas atrevidos fue la fórmula del éxito y son las razones por las que recordamos la serie 40 años después

In this episode, Seann Walsh, Paul McCaffrey & Showbiz Mikey break down the “shitification” of everything — from Pret sandwiches to Leon nuggets — and discuss wether it's legal to be intimate with a pig.Please Subscribe, Rate & ReviewFor tickets for Seann's Hackney Empire show go to: https://www.Seannwalsh.comand for tickets to Paul's tour go to:https://www.offthekerb.com/on-tour/?otk_artist=Paul+McCaffrey&otk_postcode=&otk_date=What you've just heard is just a snippet of the full episode. If you would like to WATCH the whole episode you can sign up to our patreon for exclusive access to full length episodes every Monday morning! Our whole back catalogue of episodes can be accessed by signing up, there is over 200 hours of WUYN extended episodes to listen to PLUS as a patreon you have early access to guest episodes, merch discounts, Patreon exclusive chat room, the ability to send in your own voice notes and much much more!! please make use of a free trial or sign up to be a full member at;⁠https://www.patreon.com/wuyn⁠Follow us on Instagram:@whatsupsetyounow@Seannwalsh@paulmccaffreycomedian@mike.j.benwell

In this episode, Seann Walsh, Paul McCaffrey & Showbiz Mikey break down the “shitification” of everything — from Pret sandwiches to Leon nuggets — and discuss wether it's legal to be intimate with a pig.Please Subscribe, Rate & ReviewFor tickets for Seann's Hackney Empire show go to: https://www.Seannwalsh.comand for tickets to Paul's tour go to:https://www.offthekerb.com/on-tour/?otk_artist=Paul+McCaffrey&otk_postcode=&otk_date=What you've just heard is just a snippet of the full episode. If you would like to WATCH the whole episode you can sign up to our patreon for exclusive access to full length episodes every Monday morning! Our whole back catalogue of episodes can be accessed by signing up, there is over 200 hours of WUYN extended episodes to listen to PLUS as a patreon you have early access to guest episodes, merch discounts, Patreon exclusive chat room, the ability to send in your own voice notes and much much more!! please make use of a free trial or sign up to be a full member at;⁠https://www.patreon.com/wuyn⁠Follow us on Instagram:@whatsupsetyounow@Seannwalsh@paulmccaffreycomedian@mike.j.benwell

Prognozes nav iepriecinošas. Ar katru gadu pasaulē antimikrobiālā rezistence prasīs arvien lielāku un lielāku upuru skaitu. Arī Latvija nav izolēta sala un jaunu pret antibiotikām rezistentu baktēriju parādīšanās pie mums ir ļoti ticams scenārijs. Par problēmas risinājumiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ārsts infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Dr. med. vet. Kaspars Kovaļenko un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. No 18. līdz 24. novembrim visā pasaulē norisināsies antimikrobiālā rezistences izpratnes veicināšanas nedēļa. Tās mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par zāļu rezistences riskiem, atbildīgu antibiotiku lietošanu un infekciju profilaksi.      

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm.  Jau vairāk nekā trīs gadus dzīvojam kara ēnā. Un Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai nozīmē arī visai striktu sankciju režīmu dažādās jomās. Kā mainās sankciju ievērošana, par daudzu stundu garumā tika runāts konferencē “Sargājot robežas”. Ļoti interesanta bija sarunas daļa par to, vai sankcijas tiešām ietekmē Krieviju? Visi esam dzirdējuši Kremļa propagandas vēstījumus, ka sankcijas viņiem bijušas nebijušas. Tā gluži nav. Protams, ne tik ātri un veiksmīgi, kā mums gribētos un kā cerējām sākumā, sankcijas tomēr ietekmē Krieviju. Jau tas, ka Krievija nepublisko lielāko daļu datu, parāda, ka tur ir problēmas, uzskata Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists. Jā, pēc datiem Krievijas iekšzemes IKP pieaug, bet izaugsme ar laiku ir palēninājusies, joprojām tā ir virs nulles. Arī inflācija, ko Krievijā neizdodas apturēt ar augstām procentlikmēm, rāda, ka valdība tikai piemet pagales inflācijas ugunskuram. Bet galvenais aspekts, ja runājam par Krievijas ekonomiku, ir naftas un gāzes eksports. -- Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās pašapkalpošanās veļas mazgāšanas bizness. Iedzīvotāji šo pakalpojumu izmanto aizvien vairāk un interesanti, ka to dara arī seniori.  Pašlaik šajā tirgū ir divi lielākie spēlētāji, kuri šajā biznesā ieguldījuši miljonus. Viens no viņiem – „Laundromat” jau izvērsis šo biznesu ne tikai abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet jau raugās citu valstu virzienā. Sandra Dieziņa skaidro, ko tas dod iedzīvotājiem un kāda ir šī biznesa perspektīva?

Tiešraide no Doma laukuma. Protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai arī Saeima 5. novembrī pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā, cilvēki aicināti pulcēties Rīgā, Doma laukumā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās, lai aktualizētu jautājumu par vardarbības novēršanu un vardarbībā cietušo aizstāvību. Sanākušos Doma laukumā uzrunāja Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anna Belkovska un Indulis Paičs. No studijas, kas pārcēlusies uz Latvijas Radio balkonu, notiekošajam līdzi seko un diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors. Uzklausām mūsu korespondenti Agniju Lazdiņu, kas atrodas Doma laukumā un vaicā tiem, kas sanākuši, kas viņus mudinājis ieraksties. Sazināmies ar Annu Lieni Brokāni, kas stāsta par akcijas norisi Cēsīs. Par protesta norisi Liepājā stāsta Dzintars Hmieļeviskis, par akciju Daugavpilī stāsta Vitālijs Meinerts. Pēc tiešraides diskusiju turpinājums Krustpunktā speciālizlaidumā.    

Intelektuālis un vara. Kultūras rondo filozofi Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš iepazīstina ar pētījumu rezultātiem un pārdomām par padomju mantojumu Latvijas filozofiskās domas telpā, literatūras un padomju filozofijas attiecībām. Raidījuma viesus interesējis, kā Latvijas pirmās brīvvalsts filozofi, arī citu zinātņu pārstāvji, atjēdzoties padomju ideoloģijas apstākļos, ir mēģinājuši sadzīvot ar jauno varu un turpināt savu darbu.  -- 7. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Gara mājā (Miera iela 58a) norisināsies sekcija “Filozofija Latvijā (1944–1991): konversijas un pārrāvumi”, kurā pētnieki dalīsies ar pētījumu rezultātiem un pārdomām par padomju mantojumu Latvijas filozofiskās domas telpā, literatūras un padomju filozofijas attiecībām,  intelektuāļu likteņiem un lomu totalitāru režīmu ietvaros. Sekcijas ietvaros referenti aplūkos arī jaunākās tendences un metodoloģiskos izaicinājumus padomju pieredzes izpētē. Andrejs Balodis skaidros kvalitatīvu empīrisku datu izmantojumu darbā ar intelektuālās vēstures tematiku un raksturos biogrāfiski naratīvi interpretatīvās metodes lietojumu. Velga Vēvere ir analizējusi filozofiskajiem jautājumiem veltītās publikācijas Latvijā laikā posmā no 1944. gada līdz 1953. gadam un referātā aplūkos publikāciju tematiskās ievirzes. Sandra Leikarte prezentēs referātu par komponista Jāņa Ivanova (1906–1983) likteni padomju periodā un viņa Piekto simfoniju. Andris Gauja pievērsīsies iespējām atspoguļot filozofiskās domas attīstību filmās. Anna Freiberga aplūkojas staļinisma laika literatūras iezīmes Annas Sakses (1905–1981) romānā “Pret kalnu”. Andris Hiršs prezentēs referātu par kritikas un paškritikas praksēm pēckara Staļina laikā Latvijā, pievēršoties Paula Dāles (1889–1968) un Mildas Palevičas (1889–1972) paškritikas referātiem. Ainārs Kamoliņš aplūkos latviešu būvinženiera Artura Tramdaha (1884–1974) filozofiskos uzskatus par tehnikas jautājumiem starpakaru periodā, kā arī pret viņu izvērsto padomju režīma kampaņu un Tramdaha sniegto “grēksūdzi”. Paula Elmere padomju periodu apskatīs kā “sarežģīto pagātni” un tā analīzei piedāvā izmantot Aleidas Asmanes (dz. 1947) memoriālās kultūras nojēgumu. Konferenču sēriju plkst. 19.00 Stūra mājā (Brīvības iela 61) noslēgs pasākums “Padomju filozofu paškritikas: performatīva diskusija”. Paškritika padomju ideoloģijas ietvaros bija plaši praktizēta subjekta konstruēšanas tehnika, kuras nolūks bija audzināt pilsoņus un atmaskot ienaidniekus. Filozofi, kuri palika Latvijā pēc 1944. gada, bija spiesti publiski nožēlot savus agrākos uzskatus. Pasākumā performatīvi tiks izspēlēti Paula Dāles un Mildas Palevičas paškritikas referāti, kā arī norisināsies diskusija par intelektuāļu lomu totalitāras varas apstākļos. Lomās: Daiga Kažociņa (Palēviča) un Kārlis Reijers (Dāle). Diskusiju vada: Andris Hiršs, Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš. Sekcija notiek starptautisko konferenču sērijas "Kultūras krustpunkti XIX" ietvaros.

Tiešraide no Doma laukuma. Protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai arī Saeima 5. novembrī pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā, cilvēki aicināti pulcēties Rīgā, Doma laukumā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās, lai aktualizētu jautājumu par vardarbības novēršanu un vardarbībā cietušo aizstāvību. Sanākušos Doma laukumā uzrunāja Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anna Belkovska un Indulis Paičs. No studijas, kas pārcēlusies uz Latvijas Radio balkonu, notiekošajam līdzi seko un diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors. Uzklausām mūsu korespondenti Agniju Lazdiņu, kas atrodas Doma laukumā un vaicā tiem, kas sanākuši, kas viņus mudinājis ieraksties. Sazināmies ar Annu Lieni Brokāni, kas stāsta par akcijas norisi Cēsīs. Par protesta norisi Liepājā stāsta Dzintars Hmieļeviskis, par akciju Daugavpilī stāsta Vitālijs Meinerts. Pēc tiešraides diskusiju turpinājums Krustpunktā speciālizlaidumā.    

Jau daudzus gadus redzam, cik ļoti informācijas tehnoloģijas un saziņas kanāli ietekmē informācijas apriti un iedzīvotāju noskaņojumu. Kā vairot sabiedrības noturību pret jauno tehnoloģiju radītajiem drošības riskiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Rīgas Stradiņa universitātes RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Pēdējo dienu notikumi ap Stambulas konvenciju ļoti spilgti izgaismo riskus, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Proti, ar mums var itin viegli manipulēt. Konvencija ir sašķēlusi sabiedrību divās pretējās nometnēs, abas puses viena otru vaino muļķībā, nespējā kritiski domāt. Ir argumenti, kas parādās publiskajā telpā, kuri reizēm liek saķert galvu. Ir skaidrs, ka mūsu spēja pašiem lasīt, izšķirt, pieņemt kādus atbildīgus lēmumus vismaz daļā sabiedrības ir ļoti vāja. Ja runa būtu tikai par konvenciju, varētu kaut kā vieglāk samierināties. Bet stāsts jau nav tikai par viena dokumenta lasīšanu. Tehnoloģijām attīstoties, mūsu spēja pamanīt apmānu nonāk arvien lielākā riska zonā. Notikumi citās valstīs rāda, ka tas var kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai paaugstinātu mūsu spēju pretoties apzinātiem nodomiem mūs apkrāpt, piemuļķot, varbūt pat pakļaut?

Jau daudzus gadus redzam, cik ļoti informācijas tehnoloģijas un saziņas kanāli ietekmē informācijas apriti un iedzīvotāju noskaņojumu. Kā vairot sabiedrības noturību pret jauno tehnoloģiju radītajiem drošības riskiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Rīgas Stradiņa universitātes RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Pēdējo dienu notikumi ap Stambulas konvenciju ļoti spilgti izgaismo riskus, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Proti, ar mums var itin viegli manipulēt. Konvencija ir sašķēlusi sabiedrību divās pretējās nometnēs, abas puses viena otru vaino muļķībā, nespējā kritiski domāt. Ir argumenti, kas parādās publiskajā telpā, kuri reizēm liek saķert galvu. Ir skaidrs, ka mūsu spēja pašiem lasīt, izšķirt, pieņemt kādus atbildīgus lēmumus vismaz daļā sabiedrības ir ļoti vāja. Ja runa būtu tikai par konvenciju, varētu kaut kā vieglāk samierināties. Bet stāsts jau nav tikai par viena dokumenta lasīšanu. Tehnoloģijām attīstoties, mūsu spēja pamanīt apmānu nonāk arvien lielākā riska zonā. Notikumi citās valstīs rāda, ka tas var kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai paaugstinātu mūsu spēju pretoties apzinātiem nodomiem mūs apkrāpt, piemuļķot, varbūt pat pakļaut?

Stāsta Dzintris Kolāts — ģeogrāfs, ceļotājs, Latvijas Radio ģenerāldirektors (1995—2005, 2009—2011)   Lācis Latvijā skaitās tas lielākais dzīvnieks un nosacīti bīstamākais. Taču lāča iespējamā stresa vai atkāpšanās cēlonis ir ļoti vienkāršs: tā ir nūja! Tātad rīks, ar kuru cilvēks ir darbojies jau kopš  akmens laikmeta. Man pašam ir bijuši vairāki piedzīvojumi. Viens no pēdējiem ir šāds: meklējot mežā jaunas pārgājienu trases, dzirdu, ka brakšķ zari, pie tam — ļoti skaļi. Meža dzīvnieki jau parasti pārvietojas pietiekami klusu, līdz ar to iedomājos, ka tur kāds mežstrādnieks staigā. Bet brakšķ un brakšķ, esmu pie vecas, pamestas mājas ābelēm un saprotu, ka tā brakšķēšana nāk no ābeles zariem... Vēl pēc brīža, ieraugot cauri zariem — es teiktu — Latvijas brūnās krāsas ādu, saprotu, kas ir tas brakšķinātājs. Viņi krata ābeli. Viņi ir veseli divi —  viens lielāks, viens — mazliet mazāks. Un tai brīdī tu, cilvēks, īsti nezini, ko darīt. Gan tādēļ, gan citu iemeslu dēļ es mežā vienmēr eju ar nūju. Un attiecībā uz lāčiem ir viens vienkāršs paņēmiens, ko esmu tiešām pārbaudījis praksē: biju lasījis, ka nūja jāpaceļ virs galvas — līdz ar to tu vizuāli šķieti garāks. Lai arī tas garums, vismaz  ķermeņa augšējā daļā, ir tāds ļoti plāns, bet tomēr garāks. Lācis ierauga šo garo tēlu un pamīņājas — jo lācis ir cienījams dzīvnieks, viņš tā nelaidīsies projām kā zaķis vai stirna. Viņš pamīņājas, un — dodas projām! Līdz ar to varu teikt, ka uz mež vienmēr vajag ņemt līdzi nūju. Un, tuvumā esot lieliem dzīvniekiem — pirmkārt, lācim, paceliet nūju virs galvas un stāviet. Lācis izdarīs to, ko dabas likumi viņam liek.

Pirmā sieviete, kura komandējusi svētku parādi 11. novembra krastmalā. Novembra pirmās nedēļas raidījuma "viens pret vienu" viešņa – pulkvede, NBS štāba bataljona komandiere Antoņina Bļodone.

Cik nopietnas ir finanšu likstas Valkas novadā? Kādu vēsti valdībai mērs centās nodot no sankcionētā miljardiera Avena, un par dzīvi Ziemeļlatvijā. Šonedēļ raidījumā #1pret1 Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija)

In this episode, we dive deep into Thai ghost culture with Bam Bam, exploring real stories of spirits, superstition, Buddhism, and ancient beliefs that still shape life in modern Thailand. From haunted places and sacred spirit houses to Bangkok's eerie folklore like Mae Nak, Krasue, and Pret, we uncover how spirituality and the supernatural mix with Thai daily life. Whether you're fascinated by Thai culture, or just love spooky travel stories, this episode reveals what it's really like living in Thailand, and where the line between the seen and unseen is thinner than you think!

Rick Welch and Rick Carter joined up with Judson Noel, Casey Lynch, Nathan Ward, and Dan Shirk for a Wednesday Night Men's Group this past summer. Little did we all know that it would develop into a podcast of its very own titled, The Pret-Souls. We are a little bit salty, a little bit fluffy, and definitely a little twisted. This was our first ever recording with releasing it to the public in mind. Soon this will become it's own podcast delivered to you through the Burros of Berea Network! More details to come...but for now... Enjoy!Check out our sponsors websites!www.mysecretblends.comwww.halfbackmountainsoap.comClick the link to become a subscriber to our Patreon page and gain access to a ton of exclusive content for as little as $3 a month. The video for this episode is on there today!www.patreon.com/theburrosofbereaThanks for listening!

Pēkšņā vizītē "Lejasstrazdos" ierodas pārbaude un atkārtoti konstatē pārkāpumus. Ko un kā Latvijā vēlas mainīt jaunā tiesībsardze Karina Palkova? Tiesībsardze šonedēļ ir raidījuma #1pret1 viešņa

Jaunumus mūsu 11TV ēterā. Ģenerālis pret Žani. NBA regulārā sezona tūlīt jau sāksies. Valdis kopā ar Žani aprunās katru komandu, Kristapa lomu Atlantā un Atlantas izredzēm par titulu. Kā arī izvēlēsies katrs savu komandu 2025/26 sezonai.

Raidījuma uzmanības fokusā Tuvie Austrumi un Amerikas vidienē, mazliet pievēršoties arī Madagaskarai. Protams, runājam par Gazu, kurai šajās dienās ir pievērsta praktiski visas pasaules uzmanība. 13. oktobra rītā saskaņā ar noslēgto vienošanos tika atbrīvoti visi vēl dzīvi esošie ķīlnieki, ko "Hamās" bija sagrābis pirms diviem gadiem. Nav šaubu, ka tas ir arī liels ASV prezidenta Donalda Trampa nopelns, un pats Tramps nepārprotami pirmdien baudīja savus slavas mirkļus. Viņš ieradās Izraēlā, kur viņu gaidīja kā nacionālo varoni. Tajā pašā laikā politiskie eksperti piesardzīgi vērtējumos, cik ilgstošs un noturīgs pašreizējais miers būs. Ja Izraēlā Trampu novērtē kā miera nesēju, tad ir valstis, kur tagad ASV uzskata par potenciālu drīzu kara izraisītāju. Venecuēla nopietni gatavojas ASV iebrukumam. Par Venecuēlu jārunā arī vairāku citu iemeslu dēļ, arī piešķirtās Nobela Miera prēmijas dēļ, kuru nesen saņēma nevis Donalds Tramps, kurš to ļoti iekāroja, bet gan Venecuēlas opozīcijas līdere. Aktualitātes komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docētājs Toms Rātfelders. Sengaidītais (pus)miers 8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Dienu vēlāk šo vienošanos akceptēja Izraēlas ministru kabinets, pēc kam 10. oktobrī iestājās uguns pārtraukšana un sākās ķīlnieku atbrīvošanas process. 13. oktobra rītā, uzrunājot Izraēlas parlamentu Knesetu, ASV līderis pasludināja kara beigas, lai gan saprotams, ka runa pagaidām ir tikai par trauslu pamieru. Izraēlai nozīmīgākais rezultāts ir pēdējo divdesmit izdzīvojušo 2023. gada oktobrī sagūstīto izraēliešu atbrīvošana, kas notika pirmdienas rītā. Neatdoti paliek vēl divdesmit astoņu gūstā bojāgājušo ķermeņi. Pretī teroristiskā organizācija saņem gandrīz divus tūkstošus no Izraēlas cietumiem atbrīvotus palestīniešus, tai skaitā 250 ar mūža ieslodzījumu notiesātos. Pēc piektdien notikušās uguns pārtraukšanas un Izraēlas paziņojuma, ka iedzīvotāji var droši atgriezties Gazas pilsētā, sākusies intensīva bēgļu kustība uz pamatīgi izpostīto anklāva lielāko centru. Pirmajā noregulējuma posmā Izraēla piekritusi atvilkt savus spēkus no četrdesmit septiņiem procentiem Gazas joslas platības; nākamajos divos posmos paredzēta turpmāka atvilkšana, galu galā paturot savā kontrolē apmēram 15 procentus teritorijas – drošības perimetru, no kura izraēlieši aizies tad, kad tiks atzīts, ka no Gazas joslas vairs neizriet nekādi teroristisku uzbrukumu draudi. Līdz ar uguns pārtraukšanu kara izpostītajā teritorijā intensīvi sākusi ieplūst palīdzība – ne vien pārtika,  medikamenti un pirmās nepieciešamības preces, bet arī materiāli un tehnika gruvešu novākšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Nākamais punkts prezidenta Trampa Tuvo Austrumu vizītes maršrutā bija Šarmalšeihas kūrorts Ēģiptē, kur 13. oktobrī uz Gazas miera konferenci bija pulcējušies ap trīsdesmit valstu un starptautisko organizāciju vadītāju. Bez nozīmīgāko Rietumeiropas, Persijas līča un dažu citu ietekmīgu pasaules nāciju vadītājiem, tāpat ANO ģenerālsekretāra, Eiropadomes prezidenta un Arābu līgas ģenerālsekretāra, piedalījās arī tādi, varētu teikt, negaidīti starptautiskā procesa dalībnieki kā Armēnijas un Ungārijas premjerministri, Azerbaidžānas un Paragvajas prezidenti. No aicinātajiem samitu ar savu klātbūtni nebija pagodinājis Izraēlas premjers Netanjahu, kā iemeslu minot attiecīgajā dienā atzīmējamus nozīmīgus ebreju garīgos svētkus, un Irānas vadītāji, paziņojot, ka nevar piedalīties kopīgā pasākumā ar tiem, kuri nesen militāri uzbrukuši viņu valstij. Samitā apspriestais Trampa divdesmit punktu Gazas miera plāns paredz joslas demilitarizāciju, tur izvietojamus starptautiskus stabilizācijas spēkus un pagaidu pārvaldes institūciju. Domājams, līdzšinējiem Gazas saimniekiem – teroristiskajam grupējumam „Hamās” – šai sakarā ir no samita rīkotājiem diezgan atšķirīgs viedoklis. Miera prēmija un „lielgaballaivu politika” 10. oktobrī Norvēģijas Nobela komiteja darīja zināmu savu lēmumu piešķirt šī gada Nobela Miera prēmiju Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado. Nu jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir opozīcijā savas dzimtenes valdošajam režīmam – vispirms Ugo Čavesam, pēc tam viņa varas mantiniekam Nikolasam Maduro. Kulmināciju šī pretstāve sasniedza 2023. gadā, kad viņa pieteica savu kandidatūru 2024. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanām. Valdošais režīms aizliedza opozicionārei kandidēt, viņas vietā startēja venecuēliešu politikas veterāns un diplomāts Edmundo Gonsaless. Lai arī opozīcija iesniedza aptauju rezultātus, kas apliecināja tās kandidāta uzvaru, varas kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome pasludināja par uzvarētāju Maduro. Kopš šīm vēlēšanām Marija Mačado spiesta slēpties, baidoties no režīma izrēķināšanās. Līdz ar Nobela komitejas lēmumu noslēgusies arī intriga par iespējamu prēmijas piešķiršanu Donaldam Trampam, kurš to faktiski pieprasīja, darbinādams šai sakarā arī politiskā spiediena sviras. Tomēr tiek lēsts, ka Baltā nama saimnieka ambīciju izpaudumiem bijusi ietekme uz komitejas izšķiršanos. Mačado ir Trampa dabiska sabiedrotā Vašingtonas pašreizējā politiskajā kursā pret Karakasu. Diktators Maduro allaž ir bijis prezidenta Trampa neieredzēts, pie tam tagad par vadmotīvu šai attieksmei kļuvušas apsūdzības narkotiku iepludināšanā Savienotajās  Valstīs. Kopš septembra sākuma amerikāņu jūras spēki uzsākuši t.s. narkolaivu medības Karību jūrā, nogremdēti nu jau vismaz septiņi peldlīdzekļi, nogalināto skaits tuvojas trim desmitiem. Tiek izteiktas versijas par to, ka šīm akcijām varētu sekot citas ar citu bruņoto spēku veidu iesaisti. Par to, cik pamatotas ir apsūdzības narkotiku transportēšanā, grūti spriest, taču nepārprotami tā ir Savienoto Valstu spēka politikas demonstrācija reģionā. Tā nu venecuēliešu opozicionāre Mačado netieši kļuvusi par Donalda Trampa „jaunās lielgaballaivu politikas” atbalstītāju. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Llegamos al ecuador de la semana y como todos los miércoles comenzamos con Manuel Delgado y Marta Sanz, en el Rincón y la Esquina, para hablar de todos los tipos de copias: de cuando han copiado en un examen, han hecho una falsificación o un plagio,  cuando han copiado alguna actitud o modelo de actuación que mejoró las experiencias de vida como gemelo. Esta semana es de Pretérito Pluscuamperfecto con Ana Uslé que nos trae de vuelta la lectura de Fray perico y su borrico, uno de los libros más relevantes de la literatura infantil de nuestro país. Y por último, charlamos con Javier Peña Ibáñez, arquitecto y director de Concéntrico, el Festival Internacional de Diseño y Arquitectura de Logroño, sobre la creación y recuperación de los espacios públicos, como síntoma de la profundización de la democracia y del protagonismo de estos en la recuperación de la convivencia entre los ciudadanos.

En 1980 El Barco de Vapor, una colección impulsada por la editorial SM, lanzó un libro que contaba las aventuras de 20 frailes en un convento cerca de Salamanca. "Fray Perico y su borrico" rondaba desde niño la cabeza de su autor, Juan Muñoz Martín, profesor de un colegio de Madrid que conectaba bien con los niños y les invitaba a imaginar. Se ha convertido en uno de los referentes de la literatura infantil en España y junto a su colección del Pirata Garrapata suman 100 ediciones y 9 millones de ejemplares. Ninfa Muñoz, hija del autor, nos ayuda a recordar cómo se creó y por qué es tan importante

Vai rīdzinieki par apkuri maksā adekvātu cenu? Kā turpmāk braukt ar skrejriteņiem? Un par koalīcijas pirmajām 100 dienām – šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu ("Progresīvie").

"Pirms 300 gadiem ukraiņi palīdzēja izveidot impēriju, bet tagad viņu misija ir šo pašu impēriju piebeigt," tā saka pasaulslavena rakstniece no Ukrainas. Par vēsturi un nākotni raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Oksanu Zabužko. #1pret1

Nederland heeft na Japan de meeste pretparken per hoofd van de bevolking. We gaan daar met z'n allen naar toe om pret te maken, vertier.. Hoe doen we dat in Amerika?

AI is on everyone's agenda, but what does it really mean for businesses, productivity, and the future of work?In this episode, Stuart sits down with Daniel Snell, Co-Founder of Arrival, a management consultancy that has worked with leaders across the globe to deliver systemic change and sustainable performance. With a keen focus on AI, Daniel has seen first-hand how organisations are grappling with its rapid rise and potential. Stuart and Daniel explore the latest trends shaping AI adoption and its impact on productivity, the risks and challenges businesses face when integrating new technology, and the parallels between today's AI revolution and the dawn of the internet. They also discuss whether AI can truly reduce workplace bias, how it might assess individual value and influence career progression, and what the future of AI in business could look like.About our guestFor more than 20 years, Daniel Snell has advised executive leaders worldwide—including those at Tesco, Investec, Sky, GSK, and Morgan Stanley—helping them drive growth, profit, and organisational performance. Known for bridging strategy, people, and organisational behaviour, he has delivered lasting change across industries and cultures. Alongside his consultancy work, Daniel leads Arrival's Social Impact programmes, which have supported over 15,000 disadvantaged young people into successful careers. He also founded the Not in Our Name movement during the 2011 London riots and is a finalist in the 2025 Consultancy Awards for his pioneering approach to inclusion.Arrival is backed by some of the UK's most recognised business and investment leaders, including figures from Pret, Tesco, Haleon, Artemis, Lansdowne Partners, Silverlake and ECI Partners.Key timestamps:01:50 – Introducing into Daniel Snell05:01 – Starting Arrival 14:01 - The impact of Covid on performance16:00 – Trends within AI18:52 – Risks when adopting AI 29:32 – AI breaking through to meritocracy 31:46 – AI's ability to remove bias in the workplace38:57 – The data AI needs to understand someone's value to an organisation41:09 – Technology compared to the human connection46:22 – AI impacting career progression49:29 – AI's impact on inclusivity 59:11 – What will AI look like in 10 years?You can listen to and download HR Insights from Apple Podcasts, Google Podcasts, Spotify and other popular podcast apps. Please subscribe so the latest episodes are directly available! You can also join our HR Community by following us on LinkedIn.Thank you for listening and please do review and rate us wherever you listen!

Recordamos cómo España se opuso a la invasión de Irak. Cómo la sociedad se organizó, salió a las calles, como la cultura encabezó las protestas y cómo el Gobierno mientras hacía oídos sordos a la ciudadanía.

Hoy, es un miércoles distinto, porque no tenemos Rincón y Esquina, sino que vamos hacer un programa sobre vivienda y futuro en el que los oyentes han dado forma a esta sección contándonos sus experiencias. Continuamos con el Pretérito Pluscuamperfecto, en el que hoy viajamos hasta 2003 para analizar las multitudinarias manifestaciones en toda España del "No a la guerra de Irak". Y por último, mantenemos una charla con el entrenador de la campeona olímpica y mundial María Pérez, Jacinto Garzón. 

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā.  Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune. Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grūti vadāmi laiki. Tikmēr labklājības ministram jāgatavo atskaite par to, kas ir darīts, lai nodrošinātu šīs konvencijas principu ieviešanu. Jautājums ir vietā - patiešām, ko konvencija ir labu vai sliktu izdarījusi, kāpēc sūdzību skaits par vardarbību nav mazinājies? Kāds irt līdzšinējam darbam ir rezultāts?

Kāpēc naudu veselības aprūpei sadala netaisnīgi? Vai nozare ņem vērā kontroles ieteikto? Par šo un citu revīziju rezultātiem raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu. #1pret1

En el programa de hoy empezamos hablando de lo importante en el Rincón y en la Esquina con Marta Sanz y Manuel Delgado. Pero no lo importante que es obvio, sino de esas cosas importantes para usted, por las circunstancias o razones que sean. Seguimos con Pretérito Pluscuamperfecto, el que en esta ocasión hablamos del Café del Mar. Y por último, cerramos con La Charla, que tenemos la oportunidad de hablar con Rubén Hernández Mosquero, el chef de EMi. 

En 1980 un café abrió en Ibiza, en Sant Antoni de Portmany, que proponía disfrutar del atardecer con buena música. Una década después Café del mar fue tomando forma de recopilatorios musicales que acabaría vendiendo más de 9 millones de discos en la década de los 2000 y así el mundo entero conoció el chill out. 

Visit Coinbase to learn more: https://coinbase-consumer.sjv.io/xLq4qv This episode is sponsored by Coinbase, Visit www.coinbase.com to learn more. Crypto comes with unique risks, take 2 minutes to learn more. https://coinbase-consumer.sjv.io/xLq4qv Rob meets the incredible Julian Metcalfe, who shares insights from his journey of building and selling Pret-a-Manger for $2 billion!  Julian talks frankly the realities of entrepreneurship, the importance of resilience, tenacity, and the inevitability of facing failures—which he refers to as "bumps" along the way. Julian also reflects on the challenges of navigating the business landscape, particularly in the UK, where high operational costs can stifle new ventures, and examines the significance of product quality, customer relationships, and the value of a supportive team BEST MOMENTS "There is no success without the bumps. It just doesn't exist." "If you're going to try and change anything or add value to anything, it's not going to come that easily." "I've never feared going bust. I fear letting my customers down." Exclusive community & resources:   For more EXCLUSIVE & unfiltered content to make, manage & multiply more money, join our private online education platform: Money.School →⁠ ⁠⁠https://money.school⁠   And if you'd like to meet 7 & 8 figure entrepreneurs, & scale to 6, 7 or 8 figures in your business or personal income, join us at our in-person Money Maker Summit Event (including EXCLUSIVE millionaire guests/masterminds sessions)  →⁠ ⁠⁠https://robmoore.live/mms⁠ 

Llegamos al ecuador de la semana y comenzamos el magazine con Manuel Delgado y Marta Sanz, con El rincón y la esquina, hablando de esas cosas, situaciones, personas que nos cansan. Seguimos con el Pretérito pluscuamperfecto, en el que Ana Uslé nos hace repaso del último cuplé de 1957. Y terminamos con una charla con Ester Expósito, actriz y modelo española. 

En 1957 Sara Montiel volvía a España de la mano de Juan de Orduña, estrenaban "El último cuplé". Ella comenzaba a ser una estrella en Hollywood y estaba casada con el director Anthony Mann, pero apostó por rodar una historia de bajo presupuesto sobre el cuplé, algo ya pasado, pero que los españoles añoraban en un régimen que les alejaba de los cafés cantantes y los cabarets y les acercaba a la iglesia y la moralidad. Así, tras su estreno, consiguió estar en cartelera en el cine Rialto 325 días y reponerse durante más de dos décadas

Learn Spanish Past Tenses Step by Step! In this lesson, we'll review the three most important past tenses in Spanish: Pretérito Indefinido (completed past actions) Pretérito Imperfecto (habits and descriptions in the past) Pretérito Perfecto (recent past, experiences) Perfect for A1–A2 learners who want to understand when and how to use each tense. Includes examples, vocabulary, and practice exercises so you can speak about your past clearly and with confidence. Whether you're listening on the go or watching with your notebook, this class will help you make sense of Spanish past tenses once and for all! Join the Live Spanish Zoom Class!• $20 per class• Small group lessons focused on speaking, listening, and reading• Ideal for A1–A2 learners who want to improve quickly in a fun, supportive environment Book a FREE consultation session:https://calendly.com/davidalexandercantu Follow me for more Spanish learning content:YouTube: https://www.youtube.com/channel/UCl-umo0w-yVjyfYz5zUcRvgInstagram: https://www.instagram.com/davidalexandercantu/TikTok: https://www.tiktok.com/@davidalexanderspanishFacebook: https://www.facebook.com/davidalexandercantu/LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/davidalexandercantu/

Gaza – kara rati joprojām ripo Augusta sākumā Izraēlas kara kabinets apstiprināja plānu pilnībā pārņemt savā kontrolē Gazas pilsētu, pie kam premjerministrs Netanjahu pasludināja, ka galīgais mērķis ir pilnīga Gazas joslas okupācija. Tādējādi tiktu īstenota galīgā organizācijas Hamas atbruņošana un joprojām gūstā turēto izraēliešu ķīlnieku, dzīvu vai mirušu, atgūšana. Pēc tam Gazas josla tiktu demilitarizēta, paturēta Izraēlas drošības kontrolē, un pārvalde tajā nodota jaunām civilām institūcijām, kas nebūtu saistītas ne ar Hamas, ne ar palestīniešu varas struktūrām Jordānas rietumkrastā. Šādam uzstādījumam ir daudz pretinieku kā pašā Izraēlā, tā starp tās starptautiskajiem sabiedrotajiem. Pastāv saprotamas bažas, ka pilnīga Izraēlas militāra kontrole pār Gazas joslas teritoriju prasīs vēl daudz laika un asiņu, pie tam samazinās ķīlnieku izdzīvošanas iespējas. Tikām Hamas un citas palestīniešu frakcijas pirmdien vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieņem Ēģiptes un Kataras starpnieku ierosināto uguns pārtraukšanas plānu. Tas paredz karadarbības pārtraukšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā Izraēlai pēc noteikta grafika tiktu atdoti desmit dzīvi ķīlnieki un astoņpadsmit mirušo gūstekņu ķermeņi. Savukārt Izraēla šai periodā atbrīvotu tūkstoš simts vienpadsmit Gazas joslā sagūstīto, simt divdesmit piecus palestīniešu cietumniekus, kam piespriests mūža ieslodzījums, un atdotu simt astoņdesmit nogalināto palestīniešu līķus. Izraēlai būtu jāatvelk savi spēki uz apmēram kilometru platu joslu Gazas sektora robežas perimetrā, gan saglabājot kontroli divos t.s. militārajos koridoros. Paralēli uguns pārtraukšanas periodā notiktu sarunas par galīgo noregulējumu un atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu. Šis plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko jau agrāk izvirzījis Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Izraēlas puse pirmdienas plānu nav tieši noraidījusi, taču izteikusies, ka nav ieinteresēta kādās daļējās vienošanās – Izraēla vēlas visu ķīlnieku atbrīvošanu. Kā izteicies Izraēlas valdības oficiālais pārstāvis Dāvids Mencers, situācija esot mainījusies, ciktāl premjerministram ir plāns Gazas joslas nākotnei. Tikām Izraēlas ielās svētdien izgājuši, kā lēš, četrsimt tūkstoši, protestējot pret valdības pieeju kara vešanai.   Uz sarkanā paklāja sarkanus pleķus neredz… Ne vienā vien pasaules medijā pēdējās dienās apspēlēts sarkanā paklāja motīvs. Fotogrāfu fiksētā aina, kad amerikāņu jūras kājnieki savienoto valstu bruņoto spēku bāzē Ankoridžā rūpīgi izklāj purpura krāsas celiņu līdz trapam, pa kuru tūdaļ jānokāpj agresorvalsts vadonim, kara noziegumos apsūdzētajam Vladimiram Putinam, daudziem šķiet simboliska. Par ko tādu personāžs, kas karikatūrās bieži tiek tēlots asinīm notriepta puskaila pundura izskatā, līdz nesenam laikam nevarēja pat sapņot. Bet, tā sacīt, uz sarkanā tepiķa sarkanus pleķus neredz. Tepiķa klājēja, Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika draudi par sankcijām, ja netiks pārtraukta karadarbība, pēkšņi pārvērtās godpilnā uzaicinājumā uz tikšanos. Nav nekāds brīnums, ka uz Putina repliku, ka „nākamreiz Maskavā”, Baltā nama saimnieks atbildēja savā ierastajā manierē miglaini, taču nebūt ne noliedzoši. Tiesa, ir arī tie, kas pauž, ka Aļaskā viss varēja beigties vēl daudz sliktāk. Tā Krieviju pametušais politologs un publicists Staņislavs Belkovskis pirms samita nerima atkārtot, ka abi dalībnieki paziņošot – viņiem kopīgiem spēkiem izdevies glābt pasauli no kodolkatastrofas, par ko „draugam Vladimiram”, protams, pienākas kāda daļa no Ukrainas zemes un suverenitātes. Tas nenotika, un, runājot par miera procesu, Ankoridžā formāli nav noticis vispār nekas. Sankciju piedraudējums un uguns pārtraukšanas prasījums Krievijai gan kaut kā izrādās izkūpējis gaisā – tagad Tramps runā par galīgu miera noregulējumu. Pretēju viedokli pauda vairāki no Eiropas valstu līderiem, kuri līdz ar Ukrainas prezidentu Zelenski pirmdien ieradās Vašingtonā. Sevišķi konkrēti to artikulēja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, sakot – Putina un Zelenska tikšanās bez uguns pārtraukšanas viņam esot neiedomājama. Kopumā arī Vašingtonas tikšanās nepiepildīja pēc Ankoridžas joprojām pastāvošās bažas, ka prezidents Tramps mēģinās īstenot spiedienu, lai panāktu piekāpšanos Putina vēlmēm. Klātesošajiem Eiropas līderiem izdevās pavērst sarunu gaitu primāri Ukrainai sniedzamo drošības garantiju tēmā, gan bez kādiem taustāmiem rezultātiem. Kas attiecas uz turpmāko, tad tagad būtu jānotiek piesauktajām Ukrainas un Krievijas vadītāju sarunām klātienē, kurām kādā turpmākā posmā varētu pievienoties arī Donalds Tramps. Šo tēmu Baltā nama saimnieks steidzās apspriest ar savu Ankoridžas sarunbiedru, sazvanoties tieši tikšanās laikā ar eiropiešiem. Pirms aizlidošanas no Ankoridžas Putins pauda principiālu gatavību sarunām ar Zelenski, taču komentārā, ko par Kremļa vadoņa un ASV prezidenta telefonsarunām sniedza Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, šāds formāts vairs netika pieminēts, vien ekspertu sarunu izvēršana. Un, protams, ne vārda par iespēju pārtraukt asinsizliešanu.   Sagatavoja Eduards Liniņš      

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Lai gan protesti Gruzijas ielās notikuši praktiski katru dienu mēnešiem ilgi, situāciju tie nespēj mainīt. Eiropas Savienība tikmēr piedraud atcelt Gruzijai piešķirto bezvīzu režīmu. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Par ekonomiskajiem aspektie runājam Krustpunktā, bet šajā raidījumā mazliet par politiskajām blaknēm. Par ASV runājot, jāpiemin arī tā saucamie Epstīna faili, kas būtiski iespaido politisko noskaņojumu ASV. Vēl lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai? Ir izsniegtas vīzas, lai gan delegācijas dalībnieki, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ir iekļauti sankciju sarakstos un Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām. Aktualitātes komentē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un portāla LSM.lv žurnālists Ģirts Kasparāns. Runājot par Krievijas delegācijas ierašanos konferencē Šveicē, sazināmies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Nenaševu ("Progresīvie"), kura piedalās šajā konferencē.  Jaunumi no globālā golfa laukuma Pagājušās nedēļas otrajā pusē Donalds Tramps pavadīja četras dienas Skotijā, apraudzīdams savus turienes golfa kūrortus un pie reizes šo to nokārtodams ar „Vecās pasaules” līderiem. Vispirms bija tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tērberijā, Skotijas rietumu piekrastē, tās finālā paziņojot par noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Briseli un Vašingtonu. Daži iztēlo notikušo kā Eiropas kapitulāciju, kas gan ir krietni izkāpināts vērtējums. Eiropai nāksies samierināties ar 15% ievedmuitas tarifu, pie tam nepiemērojot nekādu bāzes tarifu amerikāņu importam, taču nav piepildījušās drūmākās prognozes, kas saistījās ar krietni lielākiem tarifiem Eiropas automobiļu, lidmašīnu un pusvadītāju eksportam. Tāpat Eiropa apņēmusies līdz Trampa prezidentūras termiņa beigām importēt amerikāņu naftu, sašķidrināto gāzi un citus energoresursus 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī papildus investēt Savienotājās Valstīs 600 miljardus. Ja par pirmo apņemšanos tiek teikts, ka tā nav reālistiska, ciktāl tas nozīmētu, ka amerikāņiem būtu jānovirza praktiski viss savs pašreizējais attiecīgo energoresursu eksports tikai uz Eiropas Savienību, tad otrās apjomi neko daudz nepārsniedzot domājamo investīciju summu, kādu Eiropas uzņēmumi arī bez īpašas vienošanās varētu ieguldīt Savienotajās Valstīs. Vispārējais secinājums ir, ka vienošanās, protams, nav vienlīdzīga, tomēr tā no Eiropas puses esot pieņemama cena par izvairīšanos no tirdzniecības kara ar amerikāņiem. No Tērberijas prezidents un golferis, britu premjera Kīra Stārmera pavadīts, pārcēlās uz Aberdīnas apkārtni Lielbritānijas pretējā krastā, kur atklāja jaunu golfa laukumu savā Balmedī klubā. Pirmdien, 28. jūlijā, pirms doties pāri okeānam, viņš pārsteidza žurnālistus ar jaunu pavērsienu Krievijas sakarā, pasludinot, ka atceļ iepriekš līdz septembra sākumam noteikto termiņu, kurā Putinam vajadzēja vienoties ar Ukrainu par karadarbības pārtraukšanu. Tagad viņš dodot Krievijas vadonim vēl desmit līdz divpadsmit dienas, pirms ieviesīšot smagus sekundāros tarifus Krievijas energoresursu patērētājiem. Atgriezušos no šī brauciena, Baltā nama saimnieku sagaida pašmāju aktualitātes, kurās pēdējās nedēļās dominē t.s. „Epstīna faili”. Uzņēmējs Džefrijs Epstīns 2019. gada jūlijā izdarīja pašnāvību cietuma kamerā, kur bija nonācis kā aizdomās turētais par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Versijas, ka Epstīna lietas izmeklēšanas materiālos atrodamas ziņas par pedofilu tīklu, kuram pieder ne viens vien nīstās politiskās elites pārstāvis, ieņem svarīgu vietu MAGA kustības folklorā. Tramps, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzturējis spēkā priekšstatu, ka ievēlēšanas gadījumā raus priekškaru šiem derdzīgajiem noslēpumiem, nesen lika daudziem no attiecīgās publikas vilties, kad paziņoja, ka „failos” neesot ko redzēt un visa šī lieta esot viņa ienaidnieku demokrātu sagudrojums. Tikām presē ir nonākušas ziņas, ka izmeklēšanas materiālos figurējot arī paša prezidenta vārds. Ziedi noziedzniecei Šobrīd Ženēvā notiek starptautiskās nevalstiskās organizācijas Starpparlamentu savienība rīkotā 6. Vispasaules parlamentu priekšsēžu konference un ar to saistītais 15. Parlamentu priekšsēžu – sieviešu samits. Daudzi no pasākuma dalībniekiem, jādomā, bija šokēti, kad tajā uzradās arī visai respektabla Krievijas Federācijas delegācija ar Federālās Sapulces priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko priekšgalā. Kā liecina reportāžas, ierodoties Ženēvā, Matvijenko kundze sagaidīta ar ziediem. Gan pati agresorvalsts parlamenta spīkere, gan divi citi delegācijas locekļi – Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Krievijas Valsts Domes (parlamenta apakšpalātas) priekšsēža vietnieks Pjotrs Tolstojs – ir pakļauti personālām sankcijām, tai skaitā iebraukšanas liegumam Šengenas zonā, par lomu, kāda viņiem bijusi Krievijas agresijas atbalstīšanā un politiskajā nodrošināšanā. Matvijenko paraksts ir uz attiecīgā Federālās Sapulces lēmuma par Krimas aneksiju 2014. gadā un balsojuma protokola, ar kuru Putinam tika dota „zaļā gaisma” iebrukumam Ukrainā. Ja Šveices valdībai kā pasākuma uzņemošajai pusei teorētiski bija tiesības pieļaut izņēmumu sankciju piemērošanā, tad Itālijas valdībai, kura ļāvusi Krievijas valdības lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, šādi rīkoties nebija pat formāla pamata. Tikusi pie vārda konferencē, Matvijenko lika klātesošajiem uzklausīt kārtējās pasāžas par tēmu „astoņus gadus bumboja Donbasu” un citus Krievijas propagandas pekstiņus. Daudzi delegāti vairījušies nonākt ar skandalozo viešņu kopīgās oficiālās fotogrāfijās, kā arī pagodināt ar savu klātbūtni viņas uzstāšanās. Ka izteicies Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Heorhijs Tihijs, viņa valsts nenogurstoši strādāšot, lai organizētu šai dāmai vēl vienu braucienu – uz Hāgu, kur drīz sāks darbu Īpašais Tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Gruzija puspagriezienā pret Rietumiem  Raksturojot pašreizējā Gruzijas režīma ģeopolitisko orientāciju, nebūtu gluži pareizi sacīt, ka oficiālā Tbilisi ir pagriezusi Rietumiem muguru. Šobrīd Gruzijā norit militārās mācības ar divu tūkstošu NATO dalībvalstu un partnervalstu karavīru, tai skaitā apvienotās Lietuvas-Polijas-Ukrainas brigādes, tāpat Vācijas, Rumānijas, Moldovas u.c. vienību līdzdalību. Apņemšanās virzīties uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē joprojām nav svītrota no Gruzijas konstitūcijas. Tajā pat laikā vēl šomēnes Eiropas Parlamentam nācās pieņemt skarbi nosodošu rezolūciju par Gruzijas pašreizējās varas rīcību. Jūnija nogale iezīmēja juridisku izrēķināšanos ar redzamākajiem Gruzijas opozīcijas līderiem. Bijušais partijas Apvienotā nacionālā kustība vadītājs Nika Melija saņēmis astoņus mēnešus cietumā, viņa partijas biedrs Givi Targamadze – septiņus mēnešus, vēl četri citi opozīcijas spēku līderi – līdzīga apjoma cietumsodus. Apsūdzības saturs visiem vienāds: atteikšanās liecināt t.s. Culukiani komisijai – Gruzijas parlamentā izveidotai pagaidu izmeklēšanas komisijai deputātes Tejas Culukiani vadībā, kurai jāizvērtē nelikumības, kuras it kā notikušas prezidenta Miheila Saakašvili varas periodā. Vēl viens opozīcijas līderis Nika Gvaramija, kā arī kādreizējais iekšlietu ministrs Iraklijs Okruašvili atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pašam eksprezidentam Saakašvili šī gada martā tiesa par it kā veiktu valsts līdzekļu izšķērdēšanu piesprieda deviņus gadus cietumā, tādējādi par trīs gadiem pagarinot jau agrāk piespriesto cietumsodu, kā arī gandrīz simt tūkstošu eiro naudas sodu. Aiz restēm atrodas arī daudzi pagājušā gada nogalē notikušo protestu dalībnieki – daži vēl pirmstiesas izmeklēšanā, citi jau notiesāti, tai skaitā ar vairāku gadu ieslodzījuma termiņiem. Eiropas Savienības institūcijas piedraudējušas Tbilisi, ka varētu tikt pārskatīts līdzšinējais bezvīzu režīms ieceļošanai savienībā. Šādu lēmumu Eiropadome var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, kamēr kādas skarbākas sankcijas, kā aktīvu iesaldēšana, visdrīzāk bloķētu Eiropas kvazidemokrātu duets Viktors Orbans un Roberts Fico. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka Gruzija nav gluži kurla pret Briseles toņa maiņu. Pēdējās dienās atlikta lēmumu pasludināšana pāris protestu dalībnieku prāvās, tāpat vairākiem notiesātajiem opozīcijas līderiem doti mājieni, ka prezidents Miheils Kavelašvili varētu viņus apžēlot, ja viņi apņemtos neboikotēt oktobrī paredzētās pašvaldību vēlēšanas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

The soul suckers of private equity, Douglas Murray on Epstein and MAGA & are literary sequels ‘lazy'?First up: how private equity is ruining BritainGus Carter writes in the magazine this week about how foreign private equity (PE) is hollowing out Britain – PE now owns everything from a Pret a Manger to a Dorset village, and even the number of children's homes owned by PE has doubled in the last five years. This ‘gives capitalism a bad name', he writes. Perhaps the most symbolic example is in the water industry, with water firms now squeezed for money and saddled with debt. British water firms now have a debt-to-equity ratio of 70%, compared to just 4% in 1991. Britain's desperation for foreign money has, quite literally, left Britain ‘in the shit'. Gus joined the podcast to discuss further, alongside the journalist Megan Greenwell, author of Bad Company: Private Equity and the Death of the American Dream. (00:46)Next: why is MAGA so incensed over Jeffrey Epstein?Six years after he died, the Jeffrey Epstein scandal is still haunting Donald Trump. Trump had vowed to release all files on various cases that attract conspiracy theorists – from JFK to Martin Luther King Jr. What makes the Epstein case different, as Douglas Murray writes in the magazine this week, is that the case was so recent and Epstein's ties with the elites, many of whom are still in power. Trump appeared to backtrack on releasing files relating to Epstein, prompting ire from the MAGA world, and there is now mounting cross-party pressure to uncover who knew what. Mike Johnson, the House speaker, sent representatives home early for summer, and there is even talk of Ghislaine Maxwell testifying.  Why is the Epstein scandal such a lightning rod for MAGA rage? Douglas Murray joined the Spectator to discuss. The full interview can be found on Spectator TV. (15:49)And finally: are literary sequels ‘lazy'?It's ‘sod's law', says the Spectator's literary editor Sam Leith, that when a friend's book is due to be reviewed in the pages of the books section that you edit, the review will be bad. Mike Cormack reviews Men In Love by Irvine Welsh this week, calling the decision by Welsh to pen another sequel to Trainspotting ‘lazy'. At the Spectator this made us ponder whether this is true of all literary sequels, and what motivates authors to stick with characters and stories that they know.Sam joined us to discuss further alongside Lucy Thynne, the Telegraph's deputy literary editor. (33:59)Hosted by William Moore and Lara Prendergast.Produced by Patrick Gibbons and Megan McElroy.

The soul suckers of private equity, Douglas Murray on Epstein and MAGA & are literary sequels ‘lazy'?First up: how private equity is ruining BritainGus Carter writes in the magazine this week about how foreign private equity (PE) is hollowing out Britain – PE now owns everything from a Pret a Manger to a Dorset village, and even the number of children's homes owned by PE has doubled in the last five years. This ‘gives capitalism a bad name', he writes. Perhaps the most symbolic example is in the water industry, with water firms now squeezed for money and saddled with debt. British water firms now have a debt-to-equity ratio of 70%, compared to just 4% in 1991. Britain's desperation for foreign money has, quite literally, left Britain ‘in the shit'. Gus joined the podcast to discuss further, alongside the journalist Megan Greenwell, author of Bad Company: Private Equity and the Death of the American Dream. (00:46)Next: why is MAGA so incensed over Jeffrey Epstein?Six years after he died, the Jeffrey Epstein scandal is still haunting Donald Trump. Trump had vowed to release all files on various cases that attract conspiracy theorists – from JFK to Martin Luther King Jr. What makes the Epstein case different, as Douglas Murray writes in the magazine this week, is that the case was so recent and Epstein's ties with the elites, many of whom are still in power. Trump appeared to backtrack on releasing files relating to Epstein, prompting ire from the MAGA world, and there is now mounting cross-party pressure to uncover who knew what. Mike Johnson, the House speaker, sent representatives home early for summer, and there is even talk of Ghislaine Maxwell testifying.  Why is the Epstein scandal such a lightning rod for MAGA rage? Douglas Murray joined the Spectator to discuss. The full interview can be found on Spectator TV. (15:49)And finally: are literary sequels ‘lazy'?It's ‘sod's law', says the Spectator's literary editor Sam Leith, that when a friend's book is due to be reviewed in the pages of the books section that you edit, the review will be bad. Mike Cormack reviews Men In Love by Irvine Welsh this week, calling the decision by Welsh to pen another sequel to Trainspotting ‘lazy'. At the Spectator this made us ponder whether this is true of all literary sequels, and what motivates authors to stick with characters and stories that they know.Sam joined us to discuss further alongside Lucy Thynne, the Telegraph's deputy literary editor. (33:59)Hosted by William Moore and Lara Prendergast.Produced by Patrick Gibbons and Megan McElroy.Become a Spectator subscriber today to access this podcast without adverts. Go to spectator.co.uk/adfree to find out more.For more Spectator podcasts, go to spectator.co.uk/podcasts. Contact us: podcast@spectator.co.uk

The third heatwave of the summer has come and gone! Kej (and his ledge) reckon there's another heatwave coming! There's also been Desi's having massive picnics in the park, Sach has got news of a new (and bloomin expensive) salad at Pret and all the brown celebs were at Wimbledon! Was it for the tennis or for something else?

Šoreiz raidījumā Divas puslodes pārsvarā pievēršamies notikumiem Eiropā. Neuzticības balsojumu pagājušajā nedēļā ir izturējusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Lai gan jau pirms balsojuma bija skaidrs, ka jaunas komisijas meklējumos nebūs jādodas, notikums tomēr ir uzmanības vērts, jo izgaismo neapmierinātību ar komisijas vadību, tostarp arī to politisko spēku vidū, kas viņas kandidatūru atbalstīja. Šengenas beigu sākums - šādi virsraksti nereti vērojami starptautiskajos medijos, tiem atspoguļojot Eiropas valstu arvien stingrākos pasākumus imigrācijas ierobežošanai. Vai pārbaudes uz robežām tiešā nozīmē Šengenas nāvi un kad sagaidīsim darbojošos Eiropas mēroga risinājumus imigrācijas kontrolēšanai? Pēc četrām desmitgadēm ieročus nolicis kurdu bruņotais separātistu grupējums Kurdistānas Sstrādnieku partija. Kamēr partija norāda, ka cīņu pārnes uz demokrātisko fronti jeb politiku, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau paziņojis, ka atbruņošanās uzskatāma par viņa valsts uzvaru. Kādēļ tas notiek tagad un kurš no tā būs ieguvējs? Nedaudz arī par vē vienu aktualitāti - Tramps izvirzījis Krievijai prasību 50 dienu laikā diplomātiskā ceļā vienoties par mieru, piedraudot, ka pretējā gadījumā uzliks ievedmuitu 100% apmērā importam no Krievijas un no tās tirdzniecības partneriem.  Aktualitātes analizē politisko norišu pētnieks Veiko Spolītis un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Marts Ivaskis.   Fon der Leienas kundzes jaunā pieredze Eiropas Parlamenta balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas prezidentam, respektīvi, komisijai pilnā sastāvā, nav sevišķi bieža parādība. Salīdzinoši vairāk to bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Žaka Delora komisija piedzīvoja trīs, bet Žaka Santēra komisija – divus balsojumus, pie tam Santērs demisionēja pats brīdī, kad brieda trešais balsojums. Mūsu gadsimtā pa vienam balsojumam nācies izturēt Romano Prodi 2004. gadā, Žozē Manuelam Barrozu 2005. gadā un Žanam Klodam Junkeram 2014. gadā. Pagājušajā ceturtdienā, 10. jūlijā, šim sarakstam pievienojusies arī Urzula fon der Leiena. Tāpat kā iepriekšējās reizēs arī šoreiz viss beidzās komisijas labā: 360 parlamentāriešiem balsojot pret, nepieciešamais divu trešdaļu balsu apjoms netika iegūts, un fon der Leienas komisija palika savā vietā. Konkrētais balsojuma rosinātājs bija deputāts no Rumānijas George Piperjs, labējā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā ietilpstošās partijas Alianse rumāņu vienotībai pārstāvis. Galvenais motīvs ir t.s. Faizergeita – skandāls, kuru 2021. gada aprīlī izraisīja laikraksta „The New York Times” publikācija, kurā tika apgalvots, ka vienošanās starp Eiropas Komisiju un farmācijas kompāniju „Pfizer” par 35 miljardus vērto Covid-19 vakcīnu iepirkumu faktiski notikusi, fon der Leienai apmainoties īsziņām ar „Pfizer” izpilddirektoru Albertu Burlu. Eiropas Komisija noliedz šādu traktējumu, savukārt laikraksts panācis Eiropas Vispārējās tiesas lēmumu, ka komisijai būtu jāpadara attiecīgā sarakste publiski pieejama. Visdrīzāk, juridiska stīvēšanās par šo jautājumu, kā arī par to, vai īsziņas vispār var būt obligāti publiskojams materiāls, turpināsies. Pērkot deputātu labvēlību, pirms balsojuma fon der Leienai nācās atteikties no vairākām savām nostādnēm pēc pāris nedēļām apstiprināmā savienības septiņgadu budžeta sakarā. Sociālistu un demokrātu grupa pavisam tieši piedraudēja balsojumā atturēties, ja budžetā netiks saglabāta apjomīgā Eiropas Sociālā fonda finansējuma daļa. Tāpat fon der Leiena atteicās no domas finansējumu reģionu atbalstam, kas veido apmēram trešdaļu no visa savienības budžeta, piešķirt ar nacionālo valdību starpniecību. Pret neuzticības izteikšanu balsoja vairums deputātu no Eiropas Tautas partijas, Sociālistu un demokrātu, liberālās „Atjauno Eiropu” un Zaļo grupām, savukārt par – pamatā labējie: Konservatīvie un reformisti, „Eiropas patrioti”, Suverēno nāciju Eiropa, arī daļa no radikālās Kreiso grupas. Kurdistānas Strādnieku partija noliek ieročus Kurdi ir viena no pasaules lielākajām nācijām bez savas valsts. Aprēķini ir visai atšķirīgi, taču ne mazāk kā trīsdesmit miljoni kurdu kompakti apdzīvo Turcijas dienvidaustrumus, kā arī tiem piegulošos Irānas, Irākas un Sīrijas rajonus. Suverēnas Kurdistānas izveides ideja tika pieteikta jau pirms vairāk nekā simts gadiem, Pirmā pasaules kara izskaņā, taču ne toreiz, ne vēlāk nav īstenojusies. Kurdu neatkarības centienus visas pieminētās valstis uzlūkojušas kā apkarojamu separātismu, un palaikam šī pretstāve izvērtusies bruņotā cīņā. Turcijas kurdu cīņas avangards kopš 1978. gada bija Kurdistānas Strādnieku partija, kuras ideoloģija apvienoja kurdu nacionālismu un marksismu, deklarējot kā mērķi ne vien neatkarīgu, bet arī sociālistisku Kurdistānu. Tiek lēsts, ka organizācijas bruņotā cīņa pret Turciju prasījusi vairāk nekā 37 000 dzīvību, pie tam vardarbībā pret civiliedzīvotājiem tiek vainotas abas puses. 1999. gadā Turcijas specdienestiem izdevās Kenijā sagūstīt un pārvest uz Turciju Kurdistānas Strādnieku partijas dibinātāju un līderi Abdullu Edželanu, kurs kopš tā laika atrodas mūža ieslodzījumā. Pēc Sadama Huseina režīma sabrukuma Irākā 2003. gadā un Sīrijas pilsoņkara uzliesmošanas 2011. gadā kurdu bruņotās vienības sāka kontrolēt savas etniskās teritorijas attiecīgajās valstīs, un šeit patvērumu atrada arī Kurdistānas Strādnieku partijas kaujinieki, kas, savukārt, pamudināja Turciju īstenot militāras operācijas pret kurdu spēkiem kaimiņvalstu teritorijā. 2012. gadā toreizējā Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība uzsāka sarunas ar ieslodzījumā esošo Edželanu, taču nākamajā gadā Parīzē tika noslepkavots viens no kurdu līderiem, un pāris nākamo gadu laikā miera process izjuka. Šķiet, tagad ir izdevies panāks labāku rezultātu, jo šī gada februārī Edželans aicināja savu organizāciju atbruņoties un pašlikvidēties, un maijā Kurdistānas Strādnieku partijas kongress tiešām pieņēma attiecīgu lēmumu. 11. jūlijā Irākas ziemeļu pilsētā Suleimānijā Strādnieku partijas kaujinieki piedalījās simboliskā ieroču iznīcināšanas ceremonijā, dedzinot sārtā savus automātus un citus šaujamos. Grūti gan spriest, cik liela daļa no Strādnieku partijas militārā spārna ir gatavi pakļauties augstākstāvošo lēmumam un tiešām atbruņoties. Tāpat pagaidām nav skaidri zināms, ko ir apņēmusies darīt Turcijas valdība apmaiņā pret kurdu atteikšanos no bruņotas cīņas.  Vai Šengena briesmās?  Pagājušajā nedēļā prezidents Makrons un premjerministrs Stārmers tikās Londonā kārtējā Francijas un Lielbritānijas samitā. Kā teju nozīmīgākais tikšanās rezultāts tiek izcelta vienošanās par neregulāro imigrantu apmaiņas programmu, proti, Francija piekrīt saņemt no Lielbritānijas atpakaļ zināmu skaitu ārpuseiropas migrantu, kuri bez ieceļošanas atļaujas šķērsojuši Lamanšu, savukārt Lielbritānija uzņems attiecīgu skaitu tādu, kuriem būtu tiesības uz uzturēšanos, bet kuri to līdz šim nav mēģinājuši panākt. Tiek lēsts, ka šādi Lielbritānija varētu nosūtīt atpakaļ uz kontinentu apmēram 2600 cilvēkus gadā jeb apmēram 6% no bez atļaujas atkuģojušajiem. Kamēr briti bija Eiropas Savienībā, viņiem bija tiesības nosūtīt neregulāros migrantus uz to savienības valsti, kurā viņi bija ieradušies vispirms. Līdz 2016. gadam Apvienotā Karaliste nogādāja kontinentā vairāk ieceļotāju nekā uzņēma, taču tagad situācija ir mainījusies. 2024. gadā pieteikumus par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesnieguši 108 000 cilvēku, kas ir apmēram divas ar pusi reizes vairāk nekā 2018. gadā. Šogad, kā liecina statistika, šis apjoms varētu vēl dubultoties. Pret šiem skaitļiem domājamais atgriežamo daudzums šķiet pieticīgs, taču abi valdību vadītāji izteicās optimistiski – galu galā šī ir pirmā šāda veida vienošanās starp Lielbritāniju pēc Breksita un kādu Eiropas Savienības valsti. Tikām citāda noskaņa valda divu Eiropas Savienības valstu – Polijas un Vācijas – pierobežā pēc tam, kad Polija 7. jūlijā ieviesa daļēju robežas kontroli ar Vāciju un arī Lietuvu. Iemesls jau atkal ir neregulārie migranti, kuri cenšas, ietikuši Polijā vai kādā no Baltijas valstīm, nonākt Vācijā. Taču Varšava diezin vai būtu spērusi šādu soli, ja Berlīne ko līdzīgu nepasāktu jau 2023. gada oktobrī. Šobrīd tās gan ir pārbaudes izlases kārtībā, un teorētiski tām būtu pēc kāda laika jābeidzas, tomēr par to drošas pārliecības nav. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka kontrole uz tās iekšējām robežām var tikt ieviesta tikai ārkārtas situācijās un uz pusgadu, taču norma skaidri nenosaka, ka šo termiņu nevar pagarināt. To arī dara ne vien Vācija un Polija, bet arī vairākas citas dalībvalstis. Situācijā, kad kontrolētas Eiropas Savienības iekšējās robežas tikai vairojas, arvien biežāk izskan spriedelējumi par iespējamu Šengenas sistēmas galu. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Ready to transform your HR operations?Download Deel's free AI-powered HR guide and discover how to streamline processes, stay compliant, and scale globally with ease: https://www.deel.com/resources/ai-in-hr-global-organizations/?utm_medium=sponsored-newsletter&utm_source=nickday&utm_campaign=ww_engage_download_nickday_sponnewsletter_hrnewsletter-theroleofai-jun25_platfpod_all&utm_content=engage_platfpod_sponnewsletter_theroleofai-dedicated-hr_enWhat does it really take for an HR leader to make the leap to the boardroom?In this episode of the HR L&D Podcast, Nick Day sits down with Andrea Wareham, former Chief People Officer at Pret A Manger and now a Non-Executive Director (NED) across multiple organizations. With 20+ years of experience shaping people strategy at one of the UK's most iconic brands, Andrea breaks down the real blueprint for HR leaders who want to operate at the highest level of business.Whether you're an aspiring CHRO or already operating at senior level, this episode will give you the tools to expand your impact, build influence, and shape the future of business from the top down.Listen now and unlock your path to board-level leadership.Andrea's LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/andreawareham/Nick Day's LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/nickday/Find your ideal candidate with our job vacancy system: https://jgarecruitment.ck.page/919cf6b9eaSign up to the HR L&D Newsletter - https://jgarecruitment.ck.page/23e7b153e7(00:00) Preview (01:28) Introducing Andrea Wareham(05:39) Why HR Leaders Belong in the Boardroom (10:37) Managing Pressure and Building Trust at Executive Level (13:54) Becoming a Public-Facing People Leader (15:09) Pret's People-First Philosophy (18:23) The People Lens Boards Are Missing (21:34) What It Really Takes to Become a Non-Executive Director (25:03) How to Add Value as an NED (31:07) Why NED Roles Are So Rewarding (35:23) How HR Leaders Can Start Building Board Influence (38:40) Driving Board Diversity Through HR Perspective (41:12) Top Tips for Aspiring NEDs (46:29) Advice for Future HR Leaders

Lai arī pirms gada izskanēja pa bažīgai balsij, ka skolu koru skaits mazinās un kas gan notiks ar dziesmu svētku kustību, tomēr nupat aizvadītie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki rāda – viss ir kā vienmēr – līksma un pacilāta gaisotne, skaisti koncerti un ļoti daudz dziedošu un dejojošu bērnu. Protams, arī kāda paburkšķēšana un pamācīšana no malas, kas nebija pareizi – arī tas kā vienmēr. Kā mainās svētki, kā mainās mūsu attieksme pret tiem – par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, Kultūras un mākslu institūta vadītāju Andu Laķi.  

In this lesson, you'll learn how to use el pretérito imperfecto to talk about the past in Spanish.We'll focus on how to describe habits, emotions, background details, and what life used to be like — all through real examples and guided practice. ¿Cómo era tu infancia? ¿Qué hacías cuando ibas a la escuela? By the end of the video, you'll be able to form sentences in the imperfect tense and use them naturally in everyday conversations. ️ Let's speak Spanish together — ¡Vamos a practicar! Join the Live Spanish Zoom Class!• $20 per class• Small group lessons focused on speaking, listening, and reading• Ideal for A1–A2 learners who want to improve quickly in a fun, supportive environment Book a FREE consultation session:https://calendly.com/davidalexandercantu Follow me for more Spanish learning content: YouTube: https://www.youtube.com/channel/UCl-umo0w-yVjyfYz5zUcRvg Instagram: https://www.instagram.com/davidalexandercantu/ TikTok: https://www.tiktok.com/@davidalexanderspanish Facebook: https://www.facebook.com/davidalexandercantu/ LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/davidalexandercantu/

Com Fábio Porchat, o Papo celebra 10 anos e fala sobre reencontros e revisitar o passado. Também fala sobre a briga pública de Elon Musk e Donald Trump e sobre o peso de ser superado.

Welcome to Spanish with Levi! Yes, it's still me, Levi from Mexican Fluency, just with a fresh new name.Today's episode is part of our Monday series—where we dive into Spanish learning hacks, tips, and grammar strategies for intermediate to advanced learners. In this one, we're breaking down a common challenge: when to use preterite vs. imperfect in Spanish. I'll give you clear explanations, useful examples, and tips to avoid the most common mistakes.Don't forget—Thursdays are for full Spanish immersion! We'll analyze scenes from Mexican telenovelas and chat with both AI and real native speakers to help you level up your listening and speaking skills.Watch the video version on YouTube and follow me on all socials @spanishwithlevi.

The airline industry has big plans to improve life for economy passengers. But Giles and Esther have a better solution, just fly business class. And while they're at it, ditch Gucci shops, treble the size of Pret and provide free bags to those at the back.Last year Giles' bid to join the The Garrick Club was declined so, as ITV news presenter Julie Etchingham withdraws her candidacy to join surely, he is on her side? Well it depends, was she tortured at school and how much can she drink?Finally, what toll do the small microstresses of life take on us? If only there was a handy survey offering more information and on which a newspaper could loosely hang an article? Oh wait… cue a list of pet hates, and a detour into surveys in general and food surveys in particular. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Charlotte McDonnell (@coollike) and Libby Watson (@libbycwatson) join the 'boys to talk about their new podcast, What's All This Then, video games, and ghosts before diving into a review of Pret a Manger.Watch this episode at youtube.com/doughboysmediaGet ad-free episodes at patreon.com/doughboysGet Doughboys merch at kinshipgoods.com/doughboysAdvertise on Doughboys via Gumball.fmSources for this week's intro:https://www.bbc.com/news/magazine-22076886https://www.theguardian.com/small-business-network/2015/apr/14/pret-a-manger-happy-coffee-chainhttps://lexpress-franchise.com/en/articles/pret-a-manger-a-success-story-made-in-the-united-kingdom/https://www.britannica.com/biography/Margaret-Thatcherhttps://theweek.com/articles/465783/celebrating-margaret-thatchers-death-utterly-disgraceful-totally-justifiablehttps://www.pret.com/en-US/about-pretSee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

En este episodio de gramática y lengua española vamos a hablar del pretérito pluscuamperfecto de subjuntivo. En el último episodio de gramática hablamos del pretérito perfecto de subjuntivo, pues bien, hoy continuamos con otro tiempo que tiene un nombre aún más complicado. Aquí también hablaremos de su formación, algunas reglas y un sinfín de ejemplos. Puedes ver la transcripción de este audio y ejercicios para practicar en: www.hoyhablamos.com