Pīci breinumi

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Nogurums no patērēšanas, nostaļģija pēc bērnības vasarām laukos, mentālās veselības sakārtošana ir iemesls, kāpēc Inga Mastiņa pirms vairākiem gadiem pameta galvaspilsētu, lai dzīvi no jauna sāktu dziļos Latvijas laukos. „Rakstniece Nora Ikstena ir teikusi tādu teikumu – iemīlēt Latviju nozīmē iemīlēt novembri, un es toreiz pie Maltas upes sēdēju un sapratu, jā, tas ir noticis.” Inga Mastiņa jeb radošajā vārdā Inka ir rakstniece, redaktore, bet sevi tagad sauc par dzīves pētnieci. Iemīlēt Latviju arī laikā kad apkārt drēgns, pelēks, nomācies un tumšs, prom no Rīgas viņa devās piecus gadus atpakaļ. „Mans pašmērķis nebija dzīvot laukos, mans mērķis bija doties prom no Rīgas, no trokšņa. Man šķita, ka tur es esmu paveikusi to, kas man ir jāizdara un pārējo es varu darīt attālināti. Un tajā brīdī es biju pārgurusi arī no patērēšanas.” Un tāpēc viņa meklēja dzīvesvietu par darbu. Šādi Inga padzīvojusi vairākās vietās kā Vidzemē tā Latgalē. Un šo ziemu, nemaksājot īri, bet apsaimniekojot un pieskatot kāda cita īpašumu, viņa pārlaiž Aglonas pusē. "Es dzīvoju ar skatu uz Foļvarkas ezeru, es katru dienu eju uz ezeru pēc ūdens, lai nomazgātu muti un es braucu uz Aglonas svētavotu pēc ūdens, lai padzertos. Tāda ir tā mana dzīve.” Ingas dzīvi šobrīd var nosaukt par minimālismu. „Es dzīvoju ar ļoti maz mantām, absolūts minimums, esmu ar mazo mašīnīti un vienu somu un tā es dzīvoju un es saprotu – neko vairāk nevajag.” Arī savus ēšanas paradumus Inga ir pārskatījusi un laika gaitā un apstākļu vadīta krietni  minimizējusi. „Kamēr tas nav mazohisms, kamēr tās nav ciešanas, šādi ir brīnišķīgi dzīvot, bet ir sevi jāpazīst un jāsajūt, lai nedarītu sev pāri." Kaut gan pārdzīvotas šajos gados grūtības, aukstas ziemas, arī vairākas nedēļas bez mazgāšanās, Inga vairs neredz savu dzīvi pilsētā. „Te pirmkārt nervu sistēma aizmirst, kas ir jebkāds stress, tas atslābums, ko iedod saplūšana ar dabu, ar dabas procesiem, to nevar ne ar ko vairs aizvietot, ne ar kādiem miljoniem vai siltajām grīdām.”

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Tumšie rudeņi, savu biznesa ideju dzīvotspējas pārbaude, fermentēšana un zālīšu ievākšana ir tas, ar ko saskārās Zane un Jānis Miglinieki, kas nu jau vairākus gadus Jēkabpils pusē Daugavas krastā dzīvo un brūvē kombuču. Zane un Jānis Miglinieki dzimuši auguši Rīgā nu jau ceturto gadu savu mājvietu nu jau kopā ar gandrīz divgadījo dēliņu Augustu atraduši Jēkabpils pievārtē plašā lauku saimniecībā. „Tagad jau ir pierasts, bet sākumā tas likās tā vov, cik daudz ir tie saimnieciskie darbi laukos. Un tad tu it kā gribi darīt vai sev vai mūsu gadījumā uzņēmumam kaut ko, bet cik daudz laika paņem parastie saimnieciskie darbi, kaut vai iekurināt māju, kur ir trīs krāsnis, un uzturēt to siltumu ziemā,” saka Zane. Pēc studijām pusgadu abi pavadījuši brīvprātīgajā darbā ekoloģiskajās saimniecībās Kanādā, bet kovidlaikā aizvien vairāk braukuši uz laukiem šeit, līdz izlēma te arī palikt. „Mēs nesen bijām atgriezušies no Kanādas un sapratām, ka tas ir tas, kā mēs savu dzīvi gribam vest ārpus pilsētas steigas un tā skrējiena, bet nu veidot to skrējienu šeit,” saka Jānis. Savu lauku sapni šobrīd abi jaunieši realizē attīstot savu mājražošanu jeb kā paši saka mājdarītavu ar nosaukumu SIA „botanical shaman”, kur brūvē kombuču. „Principā klasiskā izpildījumā tā ir melnā, zaļā tēja, tad fermentēta ar tējas sēnes kultūru un šajā fermentācijas procesā rodas šis viegli gāzētais dzēriens, kas ir bezalkoholisks.” Biežā braukšana uz galvaspilsētu, kur ir galvenais produkcijas noieta tirgus, jauniešiem ir arī pašiem uzlādes iespēja, jo tumšajos rudens vakaros dzīve te Daugavas krastos brīžiem šķiet patumša. "Un lai gan vienmēr esmu tiekusies pēc miera, tad rudeņos laukos man šķiet ir par mierīgu, un es braucu uz pilsētu uzlādēties to dinamiku, tās gaismiņas,” saka Zane. Sākotnēji Zanei un Jānim bijušas arī citas biznesa idejas laukos, tomēr kombuča no vietējiem produktiem viņiem pašiem vislabāk saistījās ar ilgtspējīgo dzīvesveidu. "Tā jau saka, ka nekad pirmā ideja tev nebūs dzīvotspējīga, un kā aicinājums citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kas grib kaut ko izmēģināt, nepadoties pie pirmajām neveiksmēm.”

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Vieta, kur dzīvot, ūdens un labierīcības ārā, ceļa tīrīšana ziemā, plānošana ne mēneša, bet gada ietvaros, ir tas, ar ko saskārās Imants un Dace Losāni, kas nu jau trešo ziemu aizvada savā lauku īpašumā Pīterkolnā. Pīterkons ir vieta Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā, kas nu jau tiek iezīmēta arī tūrisma kartēs, tā kā Dace te darbojas ar mālu, un viņas māla māksla nu jau otro gadu tiek apdedzināta pašu mūrētā ceplī. Bet Imants ir IT speciālists, kas savu pamata darbu nu savieno ar no senčiem mantotās zemes apkopšanu. Abi dzimuši un auguši pilsētā, ilgus gadus nodzīvojuši galvaspilsētā, kā arī darba dēļ ilgstošus periodus pavadījuši arī ārpus Latvijas dažādās valstīs, un jau tur sākuši domāt par laiku kad atgriezīsies dzimtajā pusē. "Novērtēt dabu, klusumu, savu zemi, iespēju pašam izaudzēt, saglabāt, būt pašpietiekamam.” Lauki iemāca daudz, tostarp plānošanu un to ka katrai lietai nepieciešama sagatavošanās. „Agrāk plānoji no algas līdz algai mēneša ietvaros, tagad plāno gada ietvaros. Piemēram, ja tu nepiebērsi ceļu rudenī, tad pavasarī no šeienes neizbrauksi. Ja neuzraksti zemi rudenī, tad pavasarī neiestādīsi kartupeļus.” Galvenā doma atgriežoties laukos, Imantam bijusi atgūt to sajūtu, kas bija bērnībā, kad vasaras tika pavadītas laukos - rīta izjāde zirga mugurā uz vietējo ezeru nopeldēties  un vecāsmātes silto pankūku smarža. Šobrīd zirga viņiem vēl nav, bet tas ir klusais sapnis nākotnei. „Nē būšu godīga, tas, ko mēs domājām pirms tiem diviem trim gadiem, kad mēs pārvācāmies, kā būs tagad, pat puse nav izdarīta. Bet tāpat viss notiks, tikai mazliet lēnāk.” Problēmas ar ko saskārušies, sākot dzīvi laukos - pati māja, kur dzīvot, ceļu tīrīšana ziemā un tualete ārā. "Vienmēr ir viegli, kad tu no laukiem pārvācies uz dzīvokli, pie labāka pierast ir viegli, bet atgriezties soli atpakaļ…” Šobrīd jau ir nākošais lielais sapnis - Dace cer uz savu darbnīcu, kur strādāt ar mālu, tāpat sapņi ir arī par muzeju un veikaliņu. „Plānu ir daudz, viņi ir skaisti, piepildāmi, vienīgais – jāstrādā.”  

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Ūdens ar spaini no akas, jauna biznesa uzsākšana un iepriekšējās dzīves atstāšana aiz muguras ir tas, ar ko nācās saskarties fotomāksliniecei Ingai Greiškānei jeb radošajā pseidonīmā JunJala un viņas dzīvesbiedram Ritvaram, kas nu kopā ar savu gandrīz divus gadus veco meitu uzsāk dzīvi savā lauku viensētā. „Tur lejā pie ozola ir aka un tad es ar spaini nesu ūdeni uz šejieni. Viss bija manuāli. Tas bija interesanti nu tā kā ar sevi tāds retrīts tā saucamais,” Inga Greiškāne dzīvi lauku viensētā savā dzimtajā mājā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā iesāka vairākus gadus atpakaļ. Te dzīvoja viņas vecmāte jeb kā viņa saka baba. „Kad baba bija aizvesta uz pilsētu dzīvot, tad tā māja vienkārši netika apdzīvota. Un kad es vienreiz atbraucu, te zāle bija līdz kaklam, te viss bija ļoti aizaudzis un tad es domāju, kāpēc ne, jo es nesajutu to laimes sajūtu dzīvojot un strādājot Rīgā.” Tobrīd Inga strādāja arhīvā, bija daudz ceļojusi, arī Francijā vīnogas lasījusi un nolēma, ka viņas nākošais ceļojums būs nevis kaut kur ārpus valsts, bet atpakaļ dzimtenē pie saknēm. „Izdomāju, ka viss, es negribu strādāt arhīvā un es eju dzīvot laukos. Un tad es tā viena ar kaķi pārcēlos uz šejieni.” Sākotnējā doma pamēģināt, kā ir būt, kā Inga saka nekurienē, kad tev faktiski nekā nav. Izaicinājumi lauku viensētā - kad malka beidzas ziemas vidū. „Un tad prasīju, tur kaimiņu mežā bija sagāzti koki, un tad mīnus 20 grādos vilku uz šejieni un pati skaldīju.” Šodien Inga vairs nav viena, nu šo viensētu no jauna par mājām viņa sauc kopā ar dzīvesbiedru Ritvaru un nepilnus divus gadus veco meitu Diānu. „Ar Ritvara ienākšanu mana dzīve mainījās, mājās parādījās ūdens.” Ritvars padzīvojis gadu Anglijā, tad strādājis Rīgā  līdz satika Ingu. „Man liekas jau pirmajā reizē kalns viņu nelaida prom, nevarēja izbraukt, te mežu veda ārā, nekad tā nav bijis, ka lielais traktors kalnā pat buksēja, nedēļu nodzīvoja te.” Ingas un Ritvara neprāts - mēģinājums reanimēt veco vecvecāku māju. Lielais lauku sapnis - jauna māja. Inga jeb radošajā pseidonīmā Junjala ir fotomāksliniece, un te lauku īpašumā viņa iecerējusi ne vien dzīvot, bet arī attīstīt profesionālo darbību proti izveidot dabas fotostudiju. Kāpēc JunJala? Vēl bērnībā šajā mājā viņas vectēvs viņu mēdza dēvēt kādā mīļā vārdā. „Es īsti neatcerējos, bet kavējos atmiņās. Es nevarēju atrast to vārdu bet es mēģināju pēc skaņas meklēt kaut kādu vārdu salikumu.” Izrādās, ka Indijā ir templis ar šādu nosakumu, un tas Ingai būs no nākošajiem ceļojumiem. Ko nedarīt laukos? Neizdegt un nemēģināt visu izdarīt uzreiz.

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Malkas sagāde, palīdzības meklēšana pie kaimiņiem vai kā Latgalē saka sābriem un pacietība, uzsākot ikvienu darbu, ir tas, ar ko nācās saskarties dārza un ainavu plānotājai Martai Zvejsalniecei, kas nu jau trīs gadus dzīvo savā lauku mājā Rēzeknes novada Rogovkā. Martai Zvejsalniecei ir nedaudz pāri 30. No mammas Dainas iemantojusi mīlestību pret dārzu, nu Marta attīsta savu uzņēmumu „Dainas Dārznieku skola”. Lauku mājas Rēzeknes novada Rogovkā ir viņas dzimtās mājas. „Izskrēju pasauli un pirms trīs gadiem atgriezos atpakaļ, lai gan tad, kad pabeidzu vidusskolu, teicu – nekad te nedzīvošu.” Tomēr, dzīvojot citur, pamazām nāca atziņa, ka kaut kas pietrūkst – vienā vietā pietrūkusi siltumnīca, citā puķu dobes. Galvenais pluss dzīvei laukos - pašai sava laika plānošanu un cita veida attieksme pret darbu. „Man nevajag iet kaut kādos kursos, lai man māca, kā sevi motivēt, tāpēc ka es zinu – jebkas, ko es izdarīšu, paliks te, un tas paliks man un manai saimei. Un tur ir tā starpība, kas mainījās. Man nav vairs jāmeklē motivācija ārpusē, tā ir tieši te, kur esmu es.” Pašai Martai dzīve laukos atnesusi arī dažādus izaicinājumus – sagādāt malku ziemai laikus, nokaut pašai mājputnu zupai. „Un šeit varbūt ir tāds lauku dzīves izaicinājums , kas nav jāpieņem katram. Tas nebija nekāds pārdzīvojums, bet es pieņēmu lēmumu ka es paša to darīšu, jo tā ir mana pārtika ko es ēdu.” Ko Marta dara lauku mājā lai nopelnītu? No visa pa druskai, lai nav vienmuļi - organizē dārzkopības apmācības, gatavo floristikas izstrādājumus, uzņem ekskursijas un organizē pasākumus, kur viens no lielākajiem – permakultūras festivāls. Savukārt iesaistīšanās starptautiskajā kustībā workaway, viņai deva apziņu, ka tuvākajā nākotnē nepieciešams attīstīt arī nakšņošanas pakalpojumu piedāvājumu. Viena no lietām, ko iemāca dzīve laukos, Martasprāt ir pacietība. "Tā ir ļoti dinamiska dzīve,bet tajā pašā laikā arī ārkārtīgi mierīga.” Martas lauku sapnis - pāvi savā pagalmā. „Un kur ir pluss – šeit es varu darīt pilnīgi visu, ko es gribu.”  

Negaidīti, bet “Pīci breinumi” atvaļinājumā iznākusi saruna, kuru jaunieši no dažādām Latvijas vietām sagatavojuši latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys 2024”, kuru organizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Šī gada 9. augustā jaunieši piedalījās darbnīcā, kurā apguva teorētiskās iemaņas raidieraksta veidošanā, šī saruna ir darbnīcas praktiskā daļa, kurai jaunieši paši sagatavoja scenāriju un izdomāja tematu – dzīve laukos un pilsētā.  Jauniešu atbalsts šajā raidierakstā – Daiga Laizane un Amanda Anusāne. Sarunu vada Marija Skangale un Juris Vaņkovs. Breinojamīs kūpā!

Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Vinetu un Oļegu tocus, kuri stāsta par savu medusmēnesi Kazahstānā. Pārvarēt sevi un nogaršot zirga gaļu, ēst garšīgāko plovu pa 3 eiro, būt uzkrītošam, ka sprādzējies, sēžot mašīnas aizmugurē – tas ir par Kazahstānu. Ko tur sadarīt un kādus iespaidus gūt, uzzināsi šajā raidierakstā. Sarunu vada Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Arvien aktuālāks paliek jautājums par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē, bet kā tad ir ar žurnālistu darbu, kvalitāti un pieejamību, par to runājam ar žurnālistikas studenti un Latvijas Radio Latgales multimediju studijas praktikanti Int Savicku un sabiedrisko attiecību speciālisti, kura strāda reklāmā un marketingā Brigitu Birkovu. Vēl sarunā dzirdēsi, kādas ir studijas šajā nozarē, kā analizēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un vai žurnālisti konkurē savā starpā. Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Šī gada 19. oktobrī Latgales Vēstniecībā ”Gors” notiks grupas “Borowa MC” 20 gadu jubilejas koncerts, pirms kura esam uzaicinājuši tās dalībniekus Aigaru Runči, Guntru Kuzminu-Jukinu un Ingaru Gusānu uz sarunu, lai gremdētos atmiņās un uzzinātu, kas viņus satur kopā. “Mēs visi esam dažādi, pluss ar mīnusu tomēr pievelkas,” tā grupas soliste Guntra Kuzmina.   Īsumā: 2005. gadā grupa ieguva trīs Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons". Metālistam Ingaram mājās ir balva par labāko hip hop albumu. Grupa ir vienīgie, kuri nacionālajā Eirovīzijas atlasē ir uzstājušies ar dziesmu latgaliski. Joprojām nav zināms, vai jubilejas koncertā būs siltie ēdieni. Guntrai mājās nav neviena metāla albuma. Aigars vislabāk spēlē Counter-Strike.   Sarunu vada Amanda Anusāne un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

 “Ja Kanādā piedzimst ar slidām kājās, tad Nagļos ar makšķeri rokās,” tā Raivis Kuševskis Zvejnieku svētki Nagļos tiek svinēti kopš 1996. gada. Lai arī jūra no Nagļu ciema ir vairāk nekā 200 km attālumā, šī tradīcija ir pamatīgi iesakņojusies un izkopta pateicoties Jānim Macānam, kuru pēc viņa nāves pārņēmis vietējais jaunietis Raivis Kuševskis. Kā viņam veicas ar šo svētku organizēšanu, to dzirdēsi šajā sarunā.

Šī gada martā uz Latgaliešu kultūras gada balvas ceremonijas “Boņuks 2023” skatuves kāpa latgaliskajā kultūrtelpā nedzirdēta grupa “Marysana Band”, par kuru publiskajā telpā nu jau sanak dzirdēt biežāk. Lai iepazīstinātu klausītājus ar jauno grupu, viesos esam paaicinājuši dažus tās dalībniekus Santu Savicku-Drozdovu, Andreju Jureviču un Viktoru Zaharovu. Raidierakstā uzzināsi, kā tapa grupa, kā tiek rakstīta mūzika un kādas ir grupas ambīcijas. Sarunu vada Daiga Laizane. Breinojamīs kūpā!

Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Noru Kirsanovu, Latvijas Universitātes absolventi, kura stāsta par savu pieredzi Erasmus studiju braucienā uz Portugāli. Uzzini, kā ir pusgadu dzīvot kopā ar vēl četriem cilvēkiem, ko apskatīt Portugālē un kā nebaidīties pieteikties studiju braucienam. Izrādās, ka paralēli mācībām var arī paceļot un atpūsties, kas Norai arī izdevās. Sarunu vada Amanda Anusāne un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Viesu vidū Diāna Dimzule un Niks Kristiāns Karpovs, projekta “Demokārtiņi” dibinātāji, no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas. Raidierakstā jaunieši stāsta, kā viņi saprot demokrātiju, kā arī izglīto vienaudžus par to, kas īsti ir demokrātija, un kā ikviens no mums var iesaistīties tās stiprināšanā. Atgadinām, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tavs balss ir ļoti svarīga, tapēc dodies uz tuvāko iecirkni, lai nobalsotu! Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Trauksmeinajā pasaulē, kad apkārt notiek kari, dabas katastrofas un dažādi personīgie pārdzīvojumi, cilvēks meklē veidus un iespējas, kā rast sevī mieru, saglabāt veselu fizisko un garīgo stāvokli. Viena no praksēm ir joga un meditācija, par ko runājam arī šajā raidierakstā kopā ar sertificētu Cigun un jogas instruktori Alīnu Žukovsku, kā arī fitnesa un jogas treneri Ellu Šariginu. Sarunu vada Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!

Iedvesmojoša saruna ar kaskadieri Renāru Latkovski no Viļāniem, kurš 2008. gadā pēc studijām un darba ekonomista profesijā, devās uz Kanādu, lai izvēdinātu galvu, bet tur aizkavējās. Vēlāk pārcēlās uz Londonu, kur 2015. gadā, kad viņam bija 30 gadi, ieguva kvalifikāciju Lielbritānijas kaskadieru reģistrā. Renāram ir vairāku gadu pieredze kaskadiera darbā, kur viņš galvenokārt pievēršas cīņas mākslai. Viņš ir filmējas aptuveni 40 filmās, tādās kā “Gladiators II”, “Napoleons”, “Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija”, “Neiespējamā misija: Sekas”, “Kurjers” un citās. Kad Renāram kaskadieru koordinatori jautā, kāda ir viņs specialitāte, viņš atbild: “Fermeris. Es izaugu laukos, kur pirmos muskuļus dabūju, mēžot kūti sūdus.” Renārs  jauniešiem, kuri nezina, par ko vēlas kļūt, iesaka sekot savai sirdsbalsij un pamēģināt vairākas lietas, dodot tām vismaz pāris mēnešus laika, neatmetot pirmajā reizē, kad liekas, ka nesanāk. Sarunu vada Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Raidierakstā runājam par mākslas radīšanas procesu un māslīgā intelekta iesaisti tajā kopā ar progresīvu mākslinieci no latgales, kura tagad dzīvo Cēsīs, Viktoriju Grappu.  Viktorija zīmē gan uz audekla, gan tekstila, gan ēku sienām, bat pašlaik sevi vairāk realizē digitālajā vidē, tomēr viņai arī ļoti patīk audumi, strādājot ar tiem, viņa var vairāk domāt par estētiku. Radošās krīzes māksliniece cenšas izbaudīt un paņemt pārtraukumu no visa, piemēram, pērļojot vai sportojot, bet krīzes viņa uztver kā labu iespēju sarunai ar sevi un stratēģijas vai plānu maiņai. Sarunu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” komanda tiekas kopā svētdienas brančā. Šoreiz mums ir jautājumu vācelīte, kurā katrs no mums ir sagatavojis jautājumus – no sadzīviskiem, līdz dziļi filozofiskiem. Velkam jautājumu un pretī liekam atbildi. Klausies, smejies un domā, kāda būtu tava atbilde! Raidierakstā piedalās Amanda Anusāne, Daiga Laizāne, Edgars Provejs, Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Raidierakstā satiekas divi mūziķi – Amanda Lapa, kura vēl tikai uzsāk savu mūziķes karjeru un Arnis Slobožaņins no grupas “Dabasu Durovys”, kas apvienojusies 2006. gadā, izdevusi sešus studijas albumus un regulāri muzicē kā Latvijā, tā ārpus tās. Saruna par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras gan pieredzējuši, gan jauni mūziķi un par jaunumiem, kurus sagatavojuši abi mūziķi – grupas albumu “Dīnys i nadīnys” un Amandas singlu “Kas es esmu”. Raidījumā arī atklāsim, ko sagaidīt grupas “Dabasu durovys” koncertā “Dīnys i nadīnys”, kurs notika 17. maijā Daugavpils Kultūras pilī. Raidījumu vada Arnis Malakovs un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši 3. kursa Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dizaina tehnoloģiju studenti Amandu Broku, lai labāk iepazītu Turciju. Amanda uz Turciju devās “Erasmus+” programmā, kur pusgadu studēja Stambulas Gedik universitātē. Raidierakstā runājam par Amandas aizraušanos ar turku seriāliem un valodas mācīšanos pirms Turcijas, par studijām ārzemēs un to, vai ir dzīve pēc Erasmus. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” viesojas “Funky Town studio”, lai noskaidrotu vairāk par šo projektu. Uzzinātu, kādas iespējas piedāvā studija un aprunātos par dīdžejošanu kopā ar studijas izveidotājiem Funky DJ Elegant jeb īstajā vārdā Ņikita Turubanovs un DJ Cimmis jeb īstajā vārdā Roberts Cimermanis. Ņikita ir latgalietis, apvienības Latgalīšu reps dalībnieks, skolotājs Rīgas Dj skolā un jau vairāk kā 10 gadus dīdžejs kā klubos, tā festivālos. Roberts ir vidusskolnieks no Dobeles, Ņikitas skolnieks, kurš dīdžejošanu kā savu hobiju uzsācis 13 gados un nu ar to aktīvi nodarbojas. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Līna Lontone. Breinojamīs kūpā!

Folkloras kopa “Upīte” sākusi darbu pie jauna mūzikas albuma izdošanas, kurā būs apkopotas kolhoza laikos dziedātās dziesmas, no kurām daļai tiks dots jauns skanējums. Jau no novembra katra mēneša 21. datumā “Upīte” izlaiž jaunu dziesmu ar videoklipu. Šajā raidījumā runājam ar idejas autori Kati Slišāni, studijas producentu Māri Keišu un “Upīte” vadītāju Andri Slišānu. Sarunā dzirdēsi, kā no teicējām tika apkopotas dziesmas, kāds ir to ieraksta process un noskaidrosi, vai tiešām Upīte dzīve jauka. Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs Breinojamīs kūpā!

Saruna, kuru biedrības “Viedokļu līderu skola” jaunieši no visādām Latgales vietām sagatavoja projekta “Man nav vienalga” ietvaros. Jaunieši piedalījās darbnīcā, kurā apguva teorētiskās iemaņas raidieraksta veidošanā, šī saruna ir darbnīcas praktiskā daļa, kurai jaunieši paši sagatavoja scenāriju un izdomāja tematu – jauniešu problēmas. Jauniešu atbalsts šajā raidierakstā – Daiga Laizane un Amanda Anusāne. Raidījumu vada Emīls Černiševs un Jāzeps Augustāns. Breinojamīs kūpā!

“25. februārī es iestajos Zemessardzē, jo neviens, izņemot mūs pašus, nestāvēs par musu zemi,” tā Rūdolfs Beitāns. “Es esmu žurnāliste, es varu mūsu valsti aizsargāt informatīvi, bet man gribējās, lai es arī fiziski esmu gatava to aizstāvēt,” tā Anna Luīze Ruskule. “Mēs skolā satikāmies ar draugiem, skatījāmies viens otram acīs un nevarējām pateikt nevienu vārdu, un tad es piedāvāju, ka mēs varam aiziet uz domi, uzrakstīt iesniegumu mītiņa rīkošanai,” tā Anželika Litvinoviča. Tās ir dažas no atziņām, kuras raidierakstā izskanēja no jauniešiem, kurus aicinājām uz sarunu, lai noskaidrotu, kā mainījusies viņu dzīve pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Viesos jaunietes no Daugavpils, kuras kopš kara sākuma aktīvi atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus, arī šī gada 24. februārī rīkojot akciju Ukrainas atbalstam – Anna Luīze Ruskule un Anželika Litvinoviča, kā arī Rūdolfs Beitāns, kurš dienu pēc kara iestājās Zemessardzē. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Regita Zeiļa ir pilsoniski aktīva Rēzekniete, kura ne tikai aktīvi iesaistās nevalstiskajās organizācijās, bet arī vada Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju. Šajā raidierakstā noskaidrosi, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kā tā strādā, dzirdēsi veiksmīgus tās piemērus Latvijā, kā arī uzzināsi, kas ir kustība “Nezināmā Rēzekne” un kā tā apvieno pilsētas iedzīvotājus. Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

“Uz Indiju vajag braukt ar kādu konkrētu mērķi, piemēram, iziet garīgās attīstības kursu, jo tad ir vērts, bet ne priekš Instagram,” tā Evija Malkeviča-Grundele. Šajā cikla “Sapnis par …” raidījumā uz sarunu esam aicinājuši Eviju Malkeviču-Grundeli, lai iepazītu kontrastu zemi Indiju. Evija ar savu vīru Indijā bija četras nedēļas, abi izbaudīja divas uzņemšanas pieredzes. Daļu no sava laika tur viņi pavadīja starptaustiskā konferencē, kurā indieši parādīja Indijas reprezentatīvo pusi. Atlikušo laiku viņi ceļoja pa valsti, lai iepazītu parasto cilvēku ikdienu, kur saskārās ar dažādiem kultūršokiem, par kuriem Evija stāsta šajā raidierakstā. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Edgars Provejs. Breinojamīs kūpā!

“Džezam ir jēga, ja skatās uz priekšu un kaut ko meklē, ja džezā skatās atpakaļ, tad labāk nevajag spēlēt džezu, bet gan ”Vālodzīti”, tā Toms Poišs, Ventspils Mūzikas vidusskolas džeza un mūsdienu ritma nodaļas vadītājs. Jau otro gadu pēc kārtas MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola (iepriekš Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skola) rīko Starptautisko etnodžeza mūzikas ansambļu konkursu “Guoyu pa JAZZ”, kurā apvieno tradicionālo un džeza mūziku. Šogad konkursam pieteikušies deviņi ansambļi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuri 8. februārī kāps uz Latgales vēstniecības “Gors” skatuves un atskaņos divus dažāda rakstura skaņdarbus.  Šajā raidierakstā uz sarunu aicinājām viesus no Latgales – konkursa dalībnieci Lauru Svikšu un ansambļu vadītāju un pasākuma vienu no organizatoriem Mārci Lipski. Kā arī viesus no Kurzemes – Ventspils Mūzikas vidusskolas džeza un mūsdienu ritma nodaļas vadītāju un pagājušā gada konkursa žūrijas locekli Tomu Poišu un pagājušā gada konkursa uzvarētājas Montu Cini un Aleksu Rubīnu. Runājām par džeza žanriem, tradīcijām pasaulē un Latvijā, mūziku, auditoriju un konkursu organizēšanu. Ja arī tu esi džeza mūzikas cienītājs, iesakām apmeklēt bezmaksas pasākumu “Gorā” vai skaties tiešraidi attālināti “Guoyu pa JAZZ” Facebook lapā. Vairāk informācijas šeit: https://www.facebook.com/profile.php?id=100070189245615  Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs.

Šajā cikla “Sapnis par …” raidījumā uz sarunu esam aicinājuši Edīti Balckari-Kalniņu, lai iepazītu viņas sapņu valsti Norvēģiju. Edīte tur dzīvo jau septiņus gadus un pa šo laiku strādājusi 16 darbos dažādās pilsētās. Pašlaik viņa dzīvo Godojas salā un paralēli strādā vairākās darba vietās. Edīte nezina kā ir skatīties televizoru vai sēdet pie datora, jo brīvajā laikā viņa kāpj kalnos, slēpo, ceļo un aktīvi pavada laiku. Par to pārliecinājās arī raidījuma vadītājas Amanda Anusane un Daiga Laizāne savā ciemošanās laikā pie Edītes Norveģijā, kur tapa šī raidījuma ieraksts. Kāda ir latvietes dzīve Norvēģijā, to uzzināsi šajā raidījumā!

Janvāris ir mēnesis, kad tiek apspriestas jaunā gada tendences dažādās nozarēs – sākot no apģērba, beidzot ar būvniecību. “Pīci breinumi” svētdienas sanākšanā jeb brančā apspriež pēdēja laika aktualitātes, par kurām kaut kur dzirdējuši vai lasījuši. Dažas no tām – suņu joga, pensionētu govju kompānijas sesijas, akcija “Neapēd zemeslodi” un citas. Raidījumā piedalās “Pīci breinumi” vadītāji Daiga Laizāne, Amanda Anusāne, Līna Lontone, Edgars Provejs, Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

“Domāju, ka tas bija augšā nolemts ceļš. Ceļš nevis kā profesija, bet kā sevis izzināšana. Strādājot šajā profesijā, arvien vairāk saprotu, ka esmu kanāns lielākām lietām, jo mākslas nozīme ir atklāt, kas slēpjas zem redzamās patiesības, to, ko mēs negribam atzīt, kas ir neērts,” tā aktrise Katrīna Griga. Šajā raidierakstā izzināsim aktiera profesiju kopā ar Dailes teātra aktrisi Katrīnu Grigu. Kā arī iepazīsim viņu kā personību, izejot cauri viņas dzīves posmiem – bērnība, dramatiskā teātra aktiera mākslas studijas un aktrises darbs. Raidījumu vada Amanda Anusāne. Breinojamīs kūpā!

Ziema ir ne tikai laiks, kad taisa ratus vasarai, bet arī laiks, kad daudzi ziemas drifta mīļotāji ar tiem ratiem brauc pa sniegiem. Šajā raidījumā viesos esam aicinājuši puišus, kuri ļoti labi orientējas visā, kas saistīts ar auto un moto. Sarunā dzirdēsi puišu pieredzi dažādos projektos, sacensībās un mīlestībā pret metālu. Raidījumā piedalās Rihards Meirāns no Ludzas, Mihails Kašerins no Daugavpils un Ēriks Meteļskis no Bērzgales. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” pilda apņemšanos un tiekas uz sarunu svētdienas brančā, kurā atminas aizvadīto gadu un atvadās no vadītāja Jāņa Pampes, kurš jaunajā gadā neturpinās darbu pie raidierakstu veidošanas. Ko mēs apņemsimies 2024. gada? Klausies raidierakstā! Raidījumā piedalās “Pīci breinumi” vadītāji Daiga Laizāne, Amanda Anusāne, Edgars Provejs, Jānis Pampe, Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Šogad no 7. līdz 10. decembrim Rēzeknē notika pasaules čempionāts svarbumbu celšanā. Tā kā šis sporta veids ir mazāk zināms un izplatīts, tad “Pīci breinumi” ir sagatavojuši raidījumu, lai to vairāk iepazītu. Viesos Latvijas Svarbumbu celšanas asociācijas vadītājs un aktīvais sportists Māris Rubulis un jauniete, Eiropas šempione svarbumbu celšanā 12 kg un 16 kg Samanta Sproģe. Vairāk par šo sporta veidu un aizvadīto čempionātu: www.svarbumba.lv Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Gaidot “Dod pieci” labdarības maratonu, “Pīci breinumi” sagatavojuši raidierakstu par to, ar kādām sociālā rakstura problēmām jaunieši saskaras Latgalē un kāds ir pašreizējais šo jauniešu situācijas raksturojums. Vai viņi ir informēti par pieejamo atbalstu un pakalpojumiem? Vai riskam pakļauti var būt arī jaunieši, kuri nāk no šķietami labvēlīgas ģimenes? Kā šos jauniešus atpazīt un kā palīdzēt? Viesos Liāna Teirumnieka no daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra „Vecružina”. Preiļu novada bāriņtiesas pārstāve, programmas ”Proti un dari” vadītāja un izbijusi jauniešu centra “Četri” Preiļos vadītāja Santa Ancāne-Novika. Kā arī Ingūna Briška, kura dalīsies savā pieredzē kā jauniete, kura pati saņēmusi atbalstu un tagad to sniedz citiem. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Edgars Provejs Breinojamīs kūpā!

Jaunieši pēc vidusskolas absolvēšanas ir lielas izvēles priekšā. Un to, kur tālāk iet mācīties un par ko kļūt, apgrūtina tādi apkārtējo viedokļi un ieteikumi kā, piemēram, profesijā būs jāstrādā visu dzīvi, tā nebūs ienesīga, nevarēsi atrast darbu. Tāpēc raidījums “Pīci breinumi” uz sarunu ir paaicinājis divas jaunietes – Lauru, kura dalās ar savu pieredzi, izvēloties profesiju kultūras nozarē, un Madaru, kura pēc bakalaura iegūšanas un darba starptautiskajos ekonomiskajos sakaros pašlaik apgūst vecmātes profesiju.  Meitenes atgādina, ka dzīve nav lineāra, ka tā met līkločus, taču ir svarīgi ieklausīties savā iekšējā balsī un neapjukt viedokļos. Ja arī tu esi izvēles priekšā, tad klausies sarunu, varbūt tā tevi iedrošinās un palīdzēs nešaubīties. Viesu vidū Laura Tuča un Marta Madara Dundure. Raidījumu vada Līna Lontone Breinojamīs kūpā!

Šajā cikla “Sapnis par …” raidījumā uz sarunu esam aicinājuši Maiju Krasno, kuras ceļotājas CV sastāv no divām A4 lapām, taču pirmā valsts, uz kuru viņa aizceļoja pieredzes apmaiņā un nodzīvoja tur vairāk nekā 10 gadus, bija Īrija.  Raidierakstā dzirdēsi Maijas piedzīvojumus Īrijā, pasaulē un Latgalē. Sākusi ar auklītes darbu Īrijā, apprecējusies ar īru Džeimiju, kopā apceļojuši pusi pasaules, nopirkuši muižu un nu jau pamazām izsapņo savu sapni par dzīvi Latgalē un Ārdavas muižas atjaunošanu.  Raidījumu vada Edgars Provejs un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” komanda apņemas biežāk tikties kopā svētdienas brančos, kuros runāt par sev un pasaulē aktuālām tēmām. Šoreiz – atkarības, draudzība un paaudžu konflikti. Tā kā mūsu komandā pārstāvēta ir gan Y, gan Z paadze, tad mēģināsim noskaidrot, vai agrāk tiešām zāle bija zaļāka, un kā šīs abas paaudzes sadzīvo mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kurā joprojām esam cilvēki. Raidījumā piedalās mileniāļi Līna Lontone, Daiga Laizāne, Jānis Pampe un Z paaudzes jaunieši Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Rudens un ziemas periodā cilvēkiem aktualizējas jautājums, kā būt veseliem un rūdītiem pret aukstumu. “Pīci breinumi” komandas roņotājas Daiga Laizāne un Amanda Anusāne meklē atbildes un skaidro, kāpēc ziemas peldes ir labs rūdīšanās un veselas miesas uzturēšanas veids kopā ar ziemas peldes entuziasti Diānu Babjuku un fizioterapeitu Māri Klauču. Ja gribi sākt roņot, klausies raidījumu, jo tajā uzzināsi visu, ko ņemt vērā! Breinojamīs kūpā!

Kas ir robotika? Kādas iespējas šajā nozarē skolēniem tiek piedāvātas Preiļos, Latgalē un ārpus tās? Kā tiek organizētas robotikas sacensības un kādi roboti tajās piedalās? Cik dārga ir šī aizraušanās, un kādas iespējas entuziastiem paveras nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes dzirdēsi šajā raidījumā, kurā “Pīci breinumi” iepazīst robotiku. Viesu vidū robotikas pulciņa skolotāji Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā un sacensību organizatori Juris Erts un Kārlis Pīgožnis, kā arī ģimnāzijas skolēni, robotikas fanāti un sacensību dalībnieki Jānis Bērzinieks un Andrejs Gžibovskis. Raidījumu vada Arnis Malakovs un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

Raidījumā uzzināsi, kā ikviens no mums var palīdzēt attīstīt tehnoloģijas latviešu un latgaliešu valodā jeb piedalīties “Balsu talkā”, lai savāktu pēc iespējas vairāk runas paraugu un izveidotu daudzveidīgu un ikvienam pieejamu latviešu un latgaliešu runas datu kopu. Gūsi ieskatu, ko dara Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija, kā arī iepazīsies tuvāk ar tās zinātnisko asistenti un latgaliešu kultūras kustības “Volūda” aktīvisti Kristīni Pokratnieci. “Valoda ir kaut kas dziļāks, jo, kad kāds aizrāda par tavu valodu vai pasmejas, un tev tas sāp, tad saproti, ka valoda nav tikai kaut kas, tā ir tevī iekšā jau no pirmajām dienām, ar to tu vari izteikties un saprast otru,” tā par valodu Kristīne Pokratniece. Vairāk par projektu “Balsu talka” uzzini: balsutalka.lv/ltg.   Raidījumu vada Līna Lontone. Breinojamīs kūpā!

Šobrīd ikvienam ir svarīgi saglabāt savu iekšējo mieru un šī saruna ir par to.  Krista Zinkeviča ir divu dēlu mamma un “Miera vietas”, kurā vada attīstošā nodarbības bērniem, radītāja. Kristai ir maģistra grāds pedagoģijā, kādu laiku viņa ir strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē un bijusi Dakteris Klauns Rēzeknes slimnīcā. Krista ir viena no nedaudzajiem profesionāļiem, kura strādā ar silto graudu metodi, kas radīta Latvijā. Ja Kristai būtu iespēja mainīt vienu lietu pasaulē, viņa vēlētos, lai visi bērni smaidītu vairāk. Raidījumu vada Amanda Anusāne. Breinojamīs kūpā!

Šajā raidījumā viesojamies Jezupa studijā un uz sarunu aicinām Daigu Barkāni aba Ūgu, lai parunātu par viņas karjeras pirmssākumiem un hiphop kultūru Latgalē. Par jauno talantu atlasi apvienībā Ausmeņa Records un gaidāmo albumu. Raidījumā dzirdēsi arī Jezupa un Bruolāna balsi, kā arī izskaņā dziesmas Ūgas un Bruolāna izpildījumā. Raidījumu vada Arnis Malakovs un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Gaidot Valsts valodas dienu un diktāta rakstīšanu, raidījums “Pīci breinumi” uz sarunu aicina Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolēnus Lauru Vancāni, Jāni Tuču un Mareku Gusānu, lai parunātu par to, kādu valodu jaunieši mūsdienās izmanto saziņai savā vidū un vai tur ir vieta arī latgaliešu valodai, raidījuma izskaņā diskutēsim arī par mākslīgo intelektu. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne aba DJ Deila. Breinojamīs kūpā!

Ierasti raidījuma “Pīci breinumi” saturs tiek veidots Latvijas Radio Latgales studijā, taču šajā sezonā raidījuma “Pīci breinumi” veidotāja Līna Lontone reizi mēnesī uz sarunu Latvijas Radio galvenajā ēkā ciemos aicinās viesus, lai runātu latgaliski par aktuālo Latgalē, Latvijā un pasaulē. Šos raidījumus turpmāks sauksim “Latgalieši Rīgā brauc”. Uz pirmo sarunu aicinām “Latvijas Radio 5” direktoru Kārli Kazāku un radio personību Annu Martu Dālderi, lai parunātu par pārmaiņām pieciniekā un dzīvē, jo pārmaiņas skārušas arī raidījumu “Pīci breinumi” – tas vairāk neskan radio ēterā, tikai raidierakstu straumēšanas vietnēs. Kāpēc tā? To uzzināsi šajā raidījumā! Raidījumu vada Līna Lontone. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” davušies kārtējā izbraukumā un sagatavojuši raidījumu no cikla “Sapnis par…”. Šoreiz esam ciemos pie Daces un Imanta Losāniem, lai noskaidrotu, vai viņu sapnis par Latgali piepildījies caur mālu. Pandēmijas laikā viņi no Rīgas atgriezušies Latgalē un Rēzeknes novadā iekopuši savas mājas, kurām devuši nosaukumu “Pīterkolns”. No tām arī aizgūts nosaukums ķeramikas darbnīcai. Dace ir keramiķe, veikt fiziskos darbus viņai palīdz arī vīrs, taču ikdienā Imants nodarbojas ar dizainu un tehnoloģijām. Raidījumā uzzināsi, kā viņiem veicas ar sava sapņa īstenošanu un dzīvi Latgalē, kā arī iepazīsi tuvāk mālu un abus latgaliešus. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Šajā raidījumā “Pīci breinumi” komanda kopā ar izaugsmes un Latgales izzināšanas programmas “LTG tu dū!” jauniešiem un tūrisma speciālisti Lauru Spunderi no Latgales Tūrisma asociācijas laivoja pa Adamovas ezeru un runāja par tūrismu. Kas ir “LTG tu dū!” programma un ko tur dara? Vai jaunieši zina, kādi apskates objekti ir viņu apkārtnē? Kas ir Ezertaka? Un ko jaunietes apņemas šajā mācību gadā? To visu un ne tikai izzināsi šajā raidījumā. Kā ierasts, raidījuma izskaņā ātrie jautājumi un daži aktuālākie notikumi Latgalē un latgaliskajā. Sarunā piedalās Dace Vilcāne, Diāna Dzimule, Amanda Ludborža, Paula Deksne, Agnese Skangale, Marija Skangale un Laura Spundere. Raidījumu vada Arnis Malakovs un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

Šajā raidījumā “Pīci breinumi” komanda viesojas Ludzas novada Kārsavā, lai noskaidrotu, kā top latgaliešu seriāla “FATI” otrā sezona. Raidījumā producents Arnis Slobožaņins pastāsta par producenta darbu un atklāj detaļas par seriāla otro sezonu. Operators Raivo Freimanis dalās ar trikiem, kurus izmanto, lai seriālā katra aina izskatītos kā glezna. Režisors Edvards Mikāls pastāsta, ka šī ir viņa pirmā lielā režijas pieredze un to, kā ir strādāt ar latgaliešiem. Sarunas laikā izaicināsim puišus uz ātrajiem jautājumiem un raidījuma izskaņā ieteiksim dažus aktuālākos notikumus Latgalē un latgaliskajā. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Raidījums “Pīci breinumi” uzsāk sesto sezonu, šajā raidījumā runāsim par mūziku kā dārgu hobiju uz kuru atskatīties vecumdienās. Par sadarbībām mūziķu starpā un jauno dziesmu “Latgalita”, par atsaucīgāko publiku un labākajām koncertu vietām ar Ivo Grigali un Didzi Kozlovu no apvienības “Latgalīšu Reps”. Iepazīsimies ar puišiem caur faktiem un ātrajiem jautājumiem, kā arī uzzināsim, kas viņi ir tad, kad nav “Latgalīšu Reps”. Raidījuma izskaņā ieteiksim dažus aktuālākos notikumus Latgalē un latgaliskajā. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe.   Breinojamīs kūpā!

Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un Latvijas kapsētas ir viena no redzamākajām kultūrvēstures mantojuma zīmēm. Latvijā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem ir senas un mainīgas, bet noturīgas. Kā viena no kapu sakopšanas un mirušo piemiņas izpausmēm ir kapu svētki, par tiem arī runāsim šajā raidījumā. Prāvests no Rēzeknes Dieva Romas katoļu baznīcas Stanislavs Prikulis pastāstīs par to, kā radusies un vēsturiski attīstījusies šī tradīcija. Starptautisko attiecību studente un Preiļu tūrisma un informācijas centra tūrisma darba organizatore Marta Mičule dalīsies ar savu pieredzi un kapusvētku nozīmi. Savukārt Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece pastāstīs par kapusvētku ballēm un to, kā laicīgās tradīcijas var sadzīvot ar baznīcas. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Amanda Anusāne.   Breinojamīs kūpā!

Tuvojoties vasarai, “Pīci breinumi” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes Preiļu daļas ugunsdzēsēji glābēji atgādina: “Atpūšoties pie ūdens un mežā, esi īpaši piesardzīgs!” Raidījumā runājam par ugunsdzēsēja glābēja profesiju un drošību vasarā kopā ar Preiļu daļas vada komandieri virsleitnantu Igoru Martinovu, vada komandieri kapteini Edgaru Krekelu, kā arī ugundzēsēju glābēju (autovadītāju) kaprāli Lauri Anusānu. Pēc sarunas ar puišiem pārliecinājāmies un piekrītam Igora Martinova teiktajam: “Ugunsdzēsēja vidējais svars ir 200 kg, jo vismaz 100 kg sver viņa sirds.” Tāpēc cienīsim šo profesiju – skatīsimies spoguļos un palaidīsim operatīvo dienestu, atpūtīsimies droši un neveiksim viltus izsaukumus! Raidījumu vada Baiba Baltace-Saukāne un Janis Pampe. Breinojamīs kūpā!

“Pīci breinumi” turpina raidījumu ciklu “Sapnis par…”, lai stāstītu par tiem jauniešiem, kuri kādu laiku sapņojuši ārvalstīs. Pirms tam esam runājuši par Ameriku, Ukrainu un Vaciju, Angliju, bet šoreiz ceļosim uz eksotiskāku vietu. Stāsts par to, kā apprecēties un viltīgi aizlaisties kāzu ceļojumā, lai netaisītu lielas svinības, džungļiem, taureņu un putnu ķeršanu kontrastu zemē – Brazīlijā. Viesos Edīte Husare un Sandis laime Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs. Breinojamīs i sepinejam kūpā!

Šajā raidījumā viesos esam uzaicinājuši bioloģisko liellopu audzētāju Dinu Muktupāvelu no Līvānu novada Rudzātiem, biškopi Iļju Gruznovu no Rēzeknes novada Strūžāniem un Latvijas Lauku konsultāciju centra Rēzeknē projektu vadītāju Artūru Šķesteri, lai noskaidrotu, kā jauniem cilvēkiem ir dzīvot laukos un kādas tur ir iespējas.  “Jau sesto gadu paplačinu savu bišu saimniecību, ko sāku no nulles. Kaut kad bļāvu, ka pie bitēm nekad un neparko, bet ar laiku man tas iepatikās. Biškopība ir tas, ko es gribētu darīt dzīvē liela un spēcīga hobija līmenī,” tā Iļja Gruznovs.  “Varu pateikt, ka dzīvot laukos nebūs vieglākais variants dzīvē, varbūt arī būs, viss atkarīgs no saviem spēkiem, izdomas un fantāzijas. Tas ir tāds savādāks dzīvesveids – vairāk ar dabu. Cilvēkiem, kas to novērtē, tā būtu lieliska iespēja,” tā Dins Muktupāvels. “Nevar atbraukt uz laukiem tikai tāpēc, ka tas ir forši, te ir svaigs gaiss vai tas ir moderni. Vajag stipru pārliecību, ka tu to gribi un ka tu dari to, kas tev patīk,” tā Artūrs Škesters. Ja arī tevi vilina lauki, tad noteikti noklausies sarunu un gūsti iedvesmu, kā arī ieskaties ralitatei acīs. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Edgars Provejs. Breinojamīs kūpā!