Podcasts about ranc

Šonedēļ pie #DigitālāsBrokastis galda viesojas "Tautumeitas". Ar svaigi izdoto albumu "Zem Saules" viņas aicina dzīvot ritmā ar dabu. Bet kā šajā ritmā iederas tehnoloģijas? Runājam par to, kā tehnoloģijas ietekmē viņu mūzikas radīšanu un ikdienu, par Eirovīzijas tehnoloģiju aizkulisēm un mākslīgā intelekta ietekmi uz radošumu. Kā tehnoloģijas veido mūzikas industrijas nākotni un ko mēs visi varam darīt, lai nepazaudētu sevi digitālajā laikmetā? Studijā: Laura Marta Līcīte, Gabriēla Zvaigznīte, Annemarija Moiseja, Asnate Rancāne un Aurēlija Rancāne. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pour être heureux, il faut se pardonner et pardonner ceux qui t'entourent. Tes parents ont essayé de faire de leur mieux avec ce qu'ils avaient sous la main, avec les apprentissages que l'on a leur transmis. Donc oui, tu peux rester en colère contre eux, ressentir de la tristesse de l'enfance que tu as vécu ou alors réussir à les pardonner. Il serait dommage que tu ne vives pas la vie que tu mérites en prenant comme excuse que tes parents n'ont pas fait leur job. Ne reste pas bloqué dans cette idée, dépasse-la et commence à te créer la vie dont tu rêves. Tu veux en savoir plus, n'oublie pas la 

Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Aurēlija Rancāne jau no bērnu dienām sevi saista ar folkloru un folkloras kopām, bet viņu īpaši uzrunāja māsas Asnates ideja, apvienot grupa jaunas sievietes, kas caur dziesmām nestu tālāk folkloras vērtības.

Aizvadītajā nedēļā VEF Kultūras pils kamerzālē jau septīto reizi tika pasniegtas folkloras gada balvas „Austras koks”. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem folkloras jomā Latvijā. Nominācijā „Aktivitātes folkloras jomā 2024. gadā” balvu saņēma Daugavpils Vienības nama Latviešu un latgaliešu kultūras centra „Tradīciju māja” un folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra”. Balvu nominācijā „Mūža ieguldījums” saņēma Austris Grasis un Lidija Jansone, nominācijā „Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” balvu saņēma Aīda Rancāne un folkloras kopa „Grodi”, „Iedvesmas balva par gada publikāciju” tika pasniegta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuvei. Folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra” Daugavpilī darbojas jau trīs gadu desmitus, šobrīd savā kolektīvā pulcējot pāri par 30 dziedošus un dejojošus daugavpiliešus un apkaimes iedzīvotājus. Visus viņus vieno vēlme saglabāt, attīstīt un popularizēt latviskās tradīcijas, stāsta kopas vadītāja un idejas autore Sarmīte Teivāne. Saņemtā balva „Austras koks” ir veltījums visiem, kuri ar mīlestību un cieņu uztur dzīvu latviešu tautas kultūru. Tās saņemšana iedvesmo vēl dziļāk izprast mūsu saknes – senčus, novērtēt sevi šodien un apzināties atbildību par nākamajām paaudzēm, saka „Svātras” vadītāja Sarmīte Teivāne, un šī balva jau nav novērtējums tikai par pērn paveikto folkloras jomā, tas ir tiešām darbs un kopta dzīvesdziņa 30 gadu garumā. Daugavpils Vienības nama „Tradīciju mājai”, kas arī saņēma „Austras koka” balvu folkloras aktivitāšu rīkošanā pērnajā gadā, šogad aprit jau pieci gadi. Šī tradīciju māja kļuvusi par nozīmīgu kultūrtelpu Daugavpilī, kur tiek krātas un popularizētas tradicionālās kultūras vērtības. Par to, kas šeit notiek, stāsta „Tradīciju mājas” vadītāja Baiba Pankjāne. Šajā mājā ir arī viedais galds, kur notiek iepazīšanās ar senajām tradīcijām un amatiem. Taču lielākoties šī latviskā kultūrtelpa Daugavpilī ir pulcēšanās vieta, lai reāli iemēģinātu savu roku un iemācītos dažādās latvju senās amatu un tradīciju prasmes, bieži vien muzikantu pavadībā.

Êtes-vous certain de maîtriser la langue française ? Règles de grammaire étonnantes, abus de langage, vocabulaire mal employé, origine insoupçonnée d'expressions... vous allez être surpris !Seum et Spleen: https://open.acast.com/public/streams/66068adc53b2df00166084d8/episodes/673c358b75e6ea9d687d1d96.mp3 Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Aujourd'hui, Barbara Lefebvre, Emmanuel de Villiers et Frédéric Farah débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Aujourd'hui, Barbara Lefebvre, Emmanuel de Villiers et Frédéric Farah débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Aujourd'hui, c'est au tour de Pierre Rancé, journaliste, de faire face aux GG. - L'émission de libre expression sans filtre et sans masque social… Dans les Grandes Gueules, les esprits s'ouvrent et les points de vue s'élargissent. 3h de talk, de débats de fond engagés où la liberté d'expression est reine et où l'on en ressort grandi.

Máire Uí Mhaoláin, Príomhfheidhmeannach Chomhar na nOileán agus Adele Ní Rancín, ó Chomhairle Contae na Gaillimhe ag labhairt faoin gclár Sláinte na mBan á reachtáil i gConamara agus Oileáin Árann an mhí seo.

Máire Uí Mhaoláin, Príomhfheidhmeannach Chomhar na nOileán & Adele Ní Rancín, ó Chomhairle Contae na Gaillimhe ag labhairt faoin gcn clár Sláinte na mBan á reachtáil i gConamara agus Oileáin Árann an mhí seo.

Saruna ar Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolas direktori, mākslinieci Gundegu Rancāni

Viesos dzejniece, politiķe Anna Rancāne.

Itūreiz raidejumā runojam par uzjiemiejdarbeibys izaugsmis īspiejom Latgolā. Kai suokt sovu biznesu, kur uzjiemiejim meklēt atbolstu i finaņsis, kai atteisteit eksportu, i voi cytus var īdvesmuot jau asūšūs uzjiemieju veiksmis stuosti, par tū pīredzē daleisīs jaunī uzjiemieji, kuri sovys biznesa idejis eistynuot suokuši viņ pyrma puora godu, tok jau ir zynomi na tik Latgolā, bet ari cytūs Latvejis nūvodūs, i ari uorzemēs. Raidejumā pīsadola Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys (LIAA) puorstuovnīceibys Rēzeknē vadeituoja Skaidrīte Baltace, uzjiemieja, individualuo komersaņte Jūlija Danilina (IK Healthy Snacks), zeimyna GRIKSI izveiduotuoja nu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta, i uzjiemiejs Oskars Maculevičs, kopejis grauzdātovys KUUP COFFEE saiminīks nu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta i Rēzeknis kulturvītys “Rancāna pogolms” leidzautors.  

Guntis Karelis ir neirologs, vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kurā ir 150 darbinieku. Pirms tam viņš desmit gadu vadījis Gaiļezerā 7. Neiroloģijas nodaļu. Profesors izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, ir "GK Neiroklīnikas" vadītājs un galvenais speciālists. Šogad iecelts par Atzinības krusta komandieri. Darbā gūta atziņa: laikus saplānot ikdienā darāmo – svarīgo un neatliekamo vispirms, mazāk svarīgo pēc tam. Raidījumā skan: Dailes teātra aktieru grupa "DO RE MI". "Mans bišu koks" (U. Stabulnieks/ J. Peters) Daumants Kalniņš. "Nepiesauc mani vēl" (R. Pauls/ A. Rancāne) Henrick Claim Goldschmidt. "Gabriel Oboe" (mūz. Enio Maricone) Andris Bērziņš. "Svētvakars" (R. Pauls/ Im. Ziedonis)

Dans ce troisième épisode de Call Room News, le fondateur de RUN'IX - Julian Ranc répond aux questions de Gabriel sur le RUN'IX Athletic Center, le centre d'entraînement en altitude situé au coeur de la ville des champions, à Iten. Retour sur la création de ce lieu unique qui réuni chaque année des centaines de passionnés de tous les niveaux et du monde entier.

Pour en savoir plus sur comment trouver le bonheur et remplir ta vie d'épanouissement, je te donne rendez-vous sur : https://www.sylvainviens.com/ Dans cet épisode, je t'emmène dans une histoire marquante de mon adolescence qui m'a appris la puissance du pardon. Au collège, un incident avec un camarade, Damien, aurait pu me laisser rancunier et amer. Mais au lieu de ça, j'ai choisi de pardonner, transformant une expérience douloureuse en une leçon de vie précieuse. Je vais te détailler comment j'ai réussi à me libérer de la rancœur et comment tu peux faire de même. Pardonner n'est pas oublier, c'est choisir de ne pas laisser la colère contrôler ta vie. Aujourd'hui, je te partage des clés pour que tu puisses aussi avancer sans ce fardeau. Libère ton cœur de la rancune pour faire place à l'amour et à la joie. Tu veux en savoir plus, n'oublie pas la 

Latvijā ir reģioni, kur novērojami pieci gadalaiki - vismaz tā tos pieņemts dēvēt vietās, kur pavasarī notiek dinamiskas izmaiņas dabā. Kā šos piecus gadalaikus var novērot Dvietes palienēs? Kādi hidroloģiskie procesi pavasarī un citos gadalaikos notiek šajās teritorijās un ar ko Dviete ir īpaša Latvijas kontekstā? Šis pavasaris mums ir paspējis sagādāt gana daudz pārsteigumu. Vienu dienu ir silts un saulains laiks - tik ļoti silts, ka pat pavasara mētelis vairs nav nepieciešams -, bet nākamā diena ir vēsa, lietaina, un pēkšņi vēl no debesīm sāk krist sniegs. Šajā raidījumā tik daudz nerunāsim par klimata pārmaiņām, par to, kāpēc var būt straujas izmaiņas vienā gadalaikā, bet drīzāk pievērsīsimies kādam citam interesantam faktam, ko, iespējams, ne katrs būs dzirdējis. Izrādās, ka Latvijā mēs varam runāt par pieciem gadalaikiem, tos var novērot dažādās Latvijas vietās, un šis piektais gadalaiks var būt daļa no jebkura cita gadalaika - pavasara, vasaras, rudens un ziemas. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi, Latgales reģionālās administrācijas vecāko valsts vides inspektori Irēnu Skrindu saruna par piektā gadalaika izpausmēm tieši pavasarī. Attālināti viesosimies Sēlijā, kur par piekto gadalaiku pat tiek lietots noteikts apzīmējums - atbūda. Skaidrojam, ko nozīmē šāds piektais gadalaiks un kā to šobrīd pavasarī novēro Dvietes upes palienē. Senie mēnešu nosaukumi Bet pavasara mainīgajā mēnesī aprīlī, sulu mēnesī, lūkojam arī, kā agrāk mūsu senči sauca gada mēnešus, kad orientējās pēc laukos darāmiem darbiem un mēness fāzēm. Vai senie mēnešu nosaukumi atbilst pēc datuma tagadējiem un kāpēc vairs šos nosaukumus nelietojam šodien, stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece un folkloras pārzinātāja Aīda Rancāne. Latviskos mēnešu nosaukumus blakus latīniskajiem pirmo reizi dod Kurzemes superintendants Pauls Eihorns savā darbā “Historia Lettica” 1649.gadā, kur lasāms, ka ziemas mēnesis – janvāris; sveču mēnesis – februāris; sērsnu jeb baložu mēnesis – marts un tā tālāk. Tā publikācijā par senajiem kalendāriem 2004. „Latvijas Vēstnesī” rakstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas galvenā bibliogrāfe Gunta Jaunmuktāne. Šodien mēs mēnešus un nedēļas dienas skaitām pēc Gregora kalendāra, kas tika ieviests jau 16. gs. 80. gados, bet pagāja teju trīs gadsimti, līdz to pieņēma citviet pasaulē. Mūsu senči, pamatojoties uz vērojumiem dabā, lūkojuši parādības, kas raksturīgas konkrētam laikam un pēc tā arī veidojuši mēnešu nosaukumus. Ja šodien bieži vien kalendāros tiek drukāti ar senie mēnešu nosaukumi līdzās latīniskajiem mēnešu nosaukumiem, tas nenozīmē, ka agrāk tie sakrita pēc datumiem. Par to, kā senāk notika laika skaitīšana, kā radās trīspadsmitais mēnesis kalendārā un kā agrāk sauca nedēļas, stāsta pētniece Aīda Rancāne.  

Répondre sans rancœur / Comment suivre Jésus

Répondre sans rancœur / Comment suivre Jésus

Invité: Hervé Caudron. La haine est souvent confondue avec la colère et lʹindignation. Très présente dans nos vies privées et publiques, elle reste peu étudiée. Quelle est sa dynamique et sa logique? Comment sʹentretient-elle et se développe-t-elle? Quelles différences entre les haines collectives et les haines individuelles? Tribu en parle en compagnie dʹHervé Caudron, agrégé de philosophie. Il publie "La haine dans tous ses états. Rancœurs personnelles et mouvements sectaires" paru aux Editions Apogée.

N/A

aux éditions Tallandier. Entretien avec Sylvie Hazebroucq.

durée : 00:04:07 - Le zoom de la rédaction - Zoom sur la situation en Cisjordanie occupée, moins suivie au moment où les regards sont tournés vers Gaza ou la question des otages. Israël mène au nord des Territoires palestiniens un autre front de la guerre. À Jénine, surnommée la “petite Gaza”, les habitants oscillent entre peur et rancœur.

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite. Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami. "Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns. Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk. "Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators," norāda Elmārs Rancāns. "Ja Covid pandēmija pierima, karš Ukrainā ir nākamais izaicinājums." Ieva Bite arī norāda, ka viens no faktoriem, kas pasliktina psihisko veselību, ir vientulība, kas ir saistīta ar mūsu sēdēšanu datorā, ierīču izmantošanu, sociālo kontaktu samazināšanos pandēmijas laikā, kas turpinās arī šobrīd. Tāpat arī negatīvā bērnības pieredze ietekmē cilvēka psihisko veselību šobrīd. Tāpat pētnieki norāda, ka vīriešiem vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem visaugstākais pašnāvību mēģinājumu līmenis.  "Tās nav tikai materiālās problēmas, drīzāk, kāds ir viņa dvēseles stāvoklis," atzīst Elmārs Rancāns un min, ka svarīgi ir, vai cilvēki ir gatavi runāt par savām problēmām. 2023. gadā publicētajā Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%. Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

Mūsdienu lauksaimniecība brīžam šķietami liek izvēlēties - raža vai ilgstpējība globālā mērogā. Joprojām lauksaimniecībā izmanto vielas, kuras potenciāli iespaido visu ekosistēmu. Eiropas Komisija šogad apstiprināja glifosāta tālāku lietošanu lauksaimniecībā, ka tā nerada tiešu kaitējumu cilvēka veselībai. Tas, protams, radīja pretējas reakcijas lauksaimnieku un vides organizāciju starpā. Bet kas notiek ar pesticīdu "kokteili" augsnē: kad un kā tās sadalās un kāda ir ietekme uz apkārtējo vidi. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" vadītāja Viktorija Zagorska un pētniece Regīna Rancāne.

Gérer sa rancœur et sa colère

What's up everyone? This week on the pod, we're back and talking hardcore.- Discussion: the corporate stuff- New tunes: Slant, Rancœur, Alienator, Crocodiles, Scarab- Side A vs. Side B: Chain of Strength True Till Death 7"- Head to Head: Anti Cimex Raped Ass 7" vs. Victims of a Bomb Raid 7"Check the website for playlists, our links, and SMASH that patreon button:185milessouth.comSlant photo: Teppei MikiSupport the show

We spoke with Tom Ranc, President of JAC North America all about JAC and their very interesting history and all about bread slicers. Find JAC at:https://www.jac-machines.com/us/Find Puratos at:@PuratosUSA- Twitter@PuratosUS- Instagrampuratos.us

Episode sponsored by BTG Cancer is one of the leading causes of death worldwide. Significant efforts are still necessary to individuate new therapeutic strategies aimed to reduce cancer recurrence and to define new potential adjuvant targets for inhibiting invasion and metastasis, two significant contributors to death among patients. The increasing interest in the employment of nanostructured materials to medicine-related branches is attributable to its unique properties allowing highly efficient drug delivery, molecular sensing applicable in diagnosis, multiplex imaging, or construction of point of care therapeutic devices. This presentation will walk you through our latest developments of functional 3D dual-modality nanostructures for targeted drug delivery of platinum-based complexes. Václav Ranc received his Ph.D. degree in analytical chemistry in 2009 from the Department of Analytical chemistry, Palacky University in Olomouc, Czech Republic under a supervision of Prof. Karel Lemr. He was then employed at the Department of Analytical chemistry, Palacky University, Olomouc as an assistant professor from 2008 to 2010. In 2011, he joined the team of prof. Rainer at the department of medicine at the University of Fribourg in Switzerland as a research scientist. He worked there from 2011-2012. He has been employed at the Regional center of advanced technologies and materials, Palacký University Olomouc since 2012. He has authored or co-authored 74 scientific publications, H index = 27. He is a co-author of three international patents. His research activities are directed towards development of nano-sensors based on the utilization of Surface enhanced Raman spectroscopy and electrochemistry, and synthesis of functionalized nanomaterials for drug delivery systems.

Bethany College OC Josh Ranc joins the show to discuss being a college coordinator at only 24 years old, and his Bison out in the PAC (D3). We take a look at the NSIC preseason rankings, react to Northern Michigan's new Locker Room, and highlight some wild NFL Stories. Thanks so much for tuning in! TIMESTAMPS: 0:00-2:59 Episode Overview 3:00 Josh Ranc 19:01 NSIC Preseason Rankings 22:50 OPOTY: Brandon Alt 25:15 DPOTY: Ian Marshall 26:36 Northern Michigan Locker Room 31:10 NFL Team Testing Urine 35:45 The 'Antonio Brown' Rule 39:00 Random Money Talk $

Pour cette demi-lune, Camille relève haut la main son défi, en nous racontant une histoire de rançon hors du commun. Quelques références : https://www.history.com/this-day-in-history/patty-hearst-kidnapped#:~:text=Three%20days%20later%2C%20the%20Symbionese,Santa%20Rosa%20to%20Los%20Angeleshttps://en.wikipedia.org/wiki/Patty_Hearsthttps://www.fbi.gov/history/famous-cases/patty-hearsthttps://famous-trials.com/pattyhearst/2204-hearst#:~:text=Hearst%2DShaw%20lives%20in%20New,security%20for%20the%20Hearst%20Corporation

Tautumeitas - "Spodrē Manu Augumiņu" from the 2022 self-released album Skrejceļš. Latvian ensemble Tautumeitas take traditional folk songs and folklore from their homeland and update them with modern beats and production. Their latest album, Skrejceļš, was crafted with their long-time producer Reini Sējanus, as well as Swedish producer Povel Olsson.  Today's Song of the Day is a celebration of the winter solstice, as captured in the accompanying video, directed by Dārta Apsīte. The clip was filmed in early November on the coast of Vidzeme, using light installations to convey how "in ancient traditions, through disguise and rituals, people became brighter and stronger." In the same press release, percussionist/vocalist Aurēlija Rancāne explains the masks worn: “Masks are made of various plants and cereals found in Latvian nature, as well as components of electrical appliances that no longer function in everyday life. This is a direct reference to tradition, because in the past, masks were used to integrate objects and clothes that are no longer used in everyday life." Watch below. Read the full story at KEXP.orgSupport the show: https://www.kexp.org/donateSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Dernier épisode de cette 3e saison et, j'ai le plaisir d'accueillir Emilie Rances, Directrice bâtiment solaire TotalEnergies renouvelables France. Je ne peux que vous souhaiter une excellente écoute et, de joyeuses fêtes de fin d'année. Emilie RANCES JANVIER, 18 années d'expérience professionnelle dans l'environnement et l'énergie, consacre sa carrière aux enjeux environnementaux. Elle est par ailleurs nominée aux trophées de l'Usine Nouvelle dans la catégorie développement durable en 2016. Son double cursus, Ingénieure en Génie des Procédés ENSGTI de Pau et Executive MBA IAE de Paris La Sorbonne, lui a permis d'occuper des postes tant opérationnels que fonctionnels au sein de plusieurs grands groupes. Curieuse de nouveaux écosystèmes, elle teste des business modèles et partenariats innovants. Elle considère que les territoires sont clefs et souhaite soutenir activement les orientations stratégiques en matière de développement local. C'est pourquoi elle a notamment publié un ouvrage intitulé « La vallée heureuse, au cœur des territoires » aux éditions complicités. Pour rentrer en contact avec Emilie : Linkedin  Instagram  L'épisode vous a appris des choses ? Pour m'encourager et faire connaître ce Podcast, merci de me laisser un avis sur Apple Podcasts en y mettant un nombre d'⭐️ ⭐️ ⭐️ ⭐️ ⭐️ et surtout n'hésitez pas à partager c'est comme ça que je pourrai avoir des nouveaux invités. Envie de passer dans le Podcast ? Merci de prendre contact avec le service commercial.  Pour aller plus loin :  LinkedIn : Julien RIGAL-DUPONT et sur Twitter @jrigaldupont Site Web : https://www.jrd-experiences.com  Pour écouter les anciens épisodes : https://www.jrd-experiences.com/podcast-experiences Votre cabinet unique JRD Experiences en Expérience Client depuis 2017.

Jean Ranc, homme de foi et solidarité, lit la Bible depuis longtemps. Ses engagements sont nourris par cette lecture et inversement.

durée : 00:58:45 - Les Cours du Collège de France - par : Merryl Moneghetti - "La Vie de Rancé", dernier livre de Chateaubriand est-il le livre de trop ou la manifestation d'un sublime sénile ? La vieillesse est-elle "une voyageuse de nuit" ? Antoine Compagnon analyse de quelle façon "le souci du passage du temps est constant" chez Chateaubriand. - invités : Antoine Compagnon Professeur au Collège de France depuis 2006, titulaire de la chaire de Littérature française moderne et contemporaine

Lors de cet épisode, je m'entretiens avec de Félix B. Desfossés! On jase de son livre sur les Vulgaires Machins, pizza et Rancid, NOFX, trouver son ton pour chanter en français, documenter l'histoire de la musique, Bande à part, les débuts du punk au Québec, ses premiers bands Résistance / Suicide Squad / Sequel Daze, Les Prostiputes, Nardwar, Cacamou, Les étiquettes Méga-Fiable, Gwenwed, Perron et la scène de Rouyn, les t-shirts vintages (Orangeade Pop Up), Rancœur et une tonne d'autres projets à venir! Procurez-vous ses publications : le livre sur les Vulgaires Machins, Les Racines du Hip Hop au Québec (Éditions Du Quartz), L'évolution du métal québécois : No Speed Limit (Éditions Du Quartz) et L'Histoire de 5 grands groupes métal du Québec Tome 1 (Éditions Sawin); ce sont des ressources inestimables sur l'histoire de notre musique! *Erratum : Jean Lortie a été dans S.C.U.M. et The Nils, mais pas Danger     -Les Prostiputes – Sexe en stéréo – Je veux danser avec toi -L'équipe – Nos poings meurtris levés – Le film -Rancœur – EP – Trop tard Suggestion Les Insoumises : Piss for Pumpkin – Citronella   LES PROSTIPUTES https://open.spotify.com/artist/1IXhv12Gmw1eNROpKFVbbw RANCŒUR https://rancoeur.bandcamp.com/ RESISTENCE https://keephopeproductions.bandcamp.com/track/resistance-moral-shock L'ÉQUIPE https://lequipe.bandcamp.com/ ORANGADE POP SHOP @orangeade.vintage PÂTÉ ET LES CHINOIS https://soundcloud.com/etienne-chan-kane/pate-les-chinois-cha-chat-chatte-instru?fbclid=IwAR13ng5Pk9RzeqJZRWSWAtvcEIvLczYwf3RTgL8_UQ5lPN25QbKc3G3mdGQ   LE CLASH https://linktr.ee/leclashpodcast Logo ‘'Le Clash Podcast'' par Maxime Bonenfant (tous droits réservés à Philippe Vaillancourt) Thème d'introduction  de ‘'Le Clash Podcast''par Lazy Workforce (tous droits réservés à Felix Bolduc, Julien de Kermadec, Jonathan Miron, Philippe Vaillancourt), mix Simon Pelletier

Avec Jean-Maurice de Montrémy et de son livre sur l'abbé de Rancé et notre chroniqueur Jean-François Rod (La Procure)

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta centru - Rogovku i  iteinis ļaudim. Naapšaubami par Rogovka daudzi nūteikti ir dzierdejuši, gon saisteiba ar popularū teicīni – „Troks voi nu Rogovkys”, gon ari arī ar daudzajiem literatim, kulturys i sabīdriskīm darbinīkim, kurim itei puse ir dzymtuo - Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs , Anna Rancāne, Pīters Jurceņš, Ontons Kūkuojs i daudzi cyti. Nu kurainis rogovkīšus taids spors, spāks i patriotisms, klausīs raidejumā. Suprātkuos Rogovkā pīsadola: Sovvaļnīks aba muziks Ingars Gusāns, Nautranu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, Rogovkys etnografiskuo ansambļa izveiduotuoja i vadeituoja Anna Garanča, Nautrānu vydsškolys literaturys i kulturviesturis školuotuoja, nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” vaļdis prīšksādātuoja Veronika Dundure, Nautrānu pogosta Dekteru amatierteatra dybynuotuoja, kas ilgus godus tū arī vadejuse, niu pensionare i muojsaimneica Lūcija Rancāne, Kartografe i nūvodpietneica Andra Zubko-Melne, Gaigolovys pamatškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, teatra muokslys pasnīdzieja, Dekteru amatierteatra vadeituoja I režisore Ērika Bozoviča, uorsta paliegs, Rogovkys teātra vadeituoja Maruta Miščenko.  

Katuoļu goreidznīkam, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīkam, vuiceibu gruomotu autoram i pedagogam Nikodemam Rancānam septembra golā apritēs 152 godi. Gūdynojūt juo davumu Latgolys kulturā i izgleiteibā, itūgod jau ostoitū reizi regiona izcyluokajim pedagogim tiks padūta juo vuordā nūsauktuo bolva. Pasuocīni organizej Latgalīšu kulturys bīdreiba i tuo mierkis ir styprynuot pedagoga profesejis prestižu, gūdynojūt izcylu veikumu pedagogiskajā darbeibā i veicynojūt latgaliskuos kulturys tradiceju īaudzynuošonu jaunajā paaudzē. Nominaceju skaits kotru godu drupeit pasamaina, itamā reizē tuos byus treis golvonuos bolvys. Sovpus catūrtuo nominaceja par rodūšu i psihologiski atbolstūšu pīeeju vuiceibu procesa organizeišonā tiks daškierta kaidam nu izgleiteibys īstuožu vadeituoju. Pārnejā godā itamā nominacejā tyka sveikta Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale. Dasacejumu pījimšona ituo goda nominacejom nūteik da 16. septembra plkst. 24.00, aizpiļdeitu anketu syutit iz e-postu: latgalisubidreiba@gmail.com. Nikodema Rancāna bolva pedagogim kotru godu teik padūta cytā vītā, itamā reizē kai školuotuoju dīnys īskanis pasuocīņs padūšonys ceremoneja nūtiks 25. septembrī Bolvu Kulturys i atpyutys centrā.  

Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” darbojas 11 folkloras kopas, un viena no tām – “Grodi”, kura savu vārdu iezīmējusi līdzās “Iļģiem”, “Skandiniekiem” un vēl citiem ilggadīgi aktīviem nosaukumiem tautas mūzikas ainavā. Folkloras kopa “Grodi” dibināta 1987.gadā. Kopas dalībnieki vāc folkloras materiālus ekspedīcijās pie tautas teicējiem, kur arī apgūst tradicionālo dziedāšanas un muzicēšanas manieri. Tiek turpināta sadarbība ar etnomuzikoloģijas, arheoloģijas, antropoloģijas un pat astronomijas speciālistiem seno tradīciju izzināšanā un atjaunošanā. “Grodu” dalībnieki ir pagatavojuši XII gs. latgaļu apģērba un rotu precīzas rekonstrukcijas, rīko un piedalās tautas tradicionālo svētku svinēšanā un ar tiem saistītajos rituālos. Sestdien, 3. septembrī, LU Botāniskā dārza pasākumu telpā “Šķūnis” būs folkloras kopas “Grodi” 35 gadu jubilejas koncerts “Sudrabu smeldama”. Koncerta mēģinājuma starplaikā “Grodu” dalībniekam Oskaram Pakeram jautāju, kā viņš atradis savu ceļu līdz dalībai kopā. Oskara stāstīto papildinās viena no “Grodu” dibinājām, Aīda Rancāne. Par savu iesaisti kopā stāsta Dārta Apsīte. Par iegūtajām vērtēm folkloras ekspedīcijās un to iekļaušanu koncerta programmā stāsta Asnāte Rancāne, pēcāk pievienojoties mammai Aīdai un māsai Aurēlijai.

• Comment éviter les rancœurs, les ressentiments qui sont les pires parasites de l'amour ?

durée : 00:26:13 - Le dossier du jour FB Drôme Ardèche - La MSA développe en Ardèche/Drôme de nombreuses actions de prévention pour la préservation de l'autonomie. Elle propose également des aides aux aidants et des places dans ses Marpa. Cécile Ranc et Franck Bonzom de la MSA vous présentent toutes les actions de la Mutualité Sociale Agricole.

Mūsu jaudas un spēka avots ir mūsu kultūra, tradīcijas, tā sajūta, kas mūsos mājo, iespējams, arī šis laiks, kad ir tik daudz jāpārdzīvo, daudz, kas notiek mūsu emocionālajā pasaulē, ka tā vien gribās izkliegties, par grupas "Tautumeitas" jaunā albuma "Skrejceļš" sajūtu LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta grupas vadītāja Asnate Rancāne. "Tautumeitu" instrumentālās grupas patstāvīgs dalībnieks, mūziķis Staņislavs Judins uzsver, ka etno mūzika sniedz īstuma sajūtu, kas ikdienā pietrūkst.

"Be solicitous only to pour out tears abundantly, and leave to God the care of drying them up." On the Sanctity and Duties of the Monastic State by the Abbé Armand-Jean de Rancé was originally published in Paris in 1683. Although Abbé de Rancé, the founder of the Trappists, originally wrote for his monks, many laity of 17th c. France enthusiastically adopted much of his spirituality, and to wonderful effect. With asceticism re-appearing now as a corrective to our self-indulgence and softness, his incisive book is a badly needed, bracing corrective for the Christians of our time. -- from the description of Back to Asceticism: the Trappist Option, trans. Lee Gilbert. Links Back to Asceticism: The Trappist Option -- https://www.amazon.com/Back-Asceticism-Translation-Introduction-MONASTIQUE/dp/057855366X Go to http://www.catholicculture.org/getaudio to register for FREE access to the full archive of audiobooks beyond the most recent 15 episodes. Donate at: http://www.catholicculture.org/donate/audio Theme music: 2 Part Invention, composed by Mark Christopher Brandt, performed by Thomas Mirus. ©️2019 Heart of the Lion Publishing Co./BMI. All rights reserved.

Cette semaine, RMC Running vous propose un podcast exceptionnel avec une immersion d'une heure au paradis de la course à pied : direction le Kenya ! Julien Wanders, recordman d'Europe du 10km et du semi-marathon est notre invité tout comme Julian Ranc, athlète de haut-niveau et responsable d'un centre d'entraînement à Iten. Ensemble et en compagnie de Benoît Boutron et Yohan Durand, ils reviendront sur leurs parcours et surtout sur la philosophie de vie au Kenya. Pourquoi les athlètes kenyans sont-ils aussi forts ? Comment vit-on à Iten ? Pourquoi ont-ils décidé de s'entraîner dans ce pays ? Ils nous expliqueront tout !

Le Carême est un voyage... Avant qu'il ne touche à sa fin, Jean-Marie Guénois interroge trois guides spirituels, dont Christiane Rancé car dans Le Grand Large, chez Albin Michel, l'auteur raconte son goût d'ailleurs, ses multiples expériences à la recherche de l'essentiel. Charles Wright, aspirant jésuite, a fui le bruit, les discours et la frénésie et cherché l'aventure dans le Massif central ; suivez-le sur Le chemin des estives : il y a déniché le bonheur. Jacqueline Kelen a cheminé avec la statuaire de la Mise au Tombeau, chez Salvator. A l'orée de la Semaine Sainte, le poète nous entraîne où nous allons... - CHRISTIANE RANCE pour Le Grand Large chez Albin Michel - JACQUELINE KELEN pour son livre Mise au tombeau Salvator - CHARLES WRIGHT pour son livre Le chemin des estives chez Flammarion

Le Carême est un voyage... Avant qu'il ne touche à sa fin, Jean-Marie Guénois interroge trois guides spirituels, dont Christiane Rancé car dans Le Grand Large, chez Albin Michel, l'auteur raconte son goût d'ailleurs, ses multiples expériences à la recherche de l'essentiel. Charles Wright, aspirant jésuite, a fui le bruit, les discours et la frénésie et cherché l'aventure dans le Massif central ; suivez-le sur Le chemin des estives : il y a déniché le bonheur. Jacqueline Kelen a cheminé avec la statuaire de la Mise au Tombeau, chez Salvator. A l'orée de la Semaine Sainte, le poète nous entraîne où nous allons... - CHRISTIANE RANCE pour Le Grand Large chez Albin Michel - JACQUELINE KELEN pour son livre Mise au tombeau Salvator - CHARLES WRIGHT pour son livre Le chemin des estives chez Flammarion

El 4 de juliol del 2011 desapareixia de la catedral de Santiago de Compostel