POPULARITY
30. augustā, ASV Kongresa delegācija senatora Marka Kellija (Mark Kelly) vadībā, kurš pārstāv Senāta Īpašo izlūkošanas komiteju, tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Tikšanās laikā plāno apspriest Latvijas un ASV sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī atbalstu Ukrainai. Par aizsardzības mācību skolās. Vilcieni - Rīga-Viļņa. Un kas ar Tartu? Remontēs Seaimu. Saruna ar Saeimas priekšēdētāju Daigu Mieriņu. Par transportu 2. septembrī Intervija ar Latvijas Studentu apvienības prezidentu Alens Aleksandu Čerņu
Jau rīt Latvijas vīriešu hokeja izlase sāks kvalifikāciju par ceļazīmi uz Olimpiskajā spēlēm. Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistenu- Lauri Dārziņu. Lauris atklās komandas gatavību, komandas sastāva aizkulisēm un pretiniekiem.
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Dr. Hist. Gints Apals.
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Dr. Hist. Gints Apals.
Krustpunktā VIP intervija – VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Dienas Bizness" žurnālistu Jāni Goldbergu un laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnālisti Inesi Helmani.
Krustpunktā VIP intervija – VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Dienas Bizness" žurnālistu Jāni Goldbergu un laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnālisti Inesi Helmani.
Krustpunktā Lielā intervija: Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Lūgts skaidrot šobrīd Krievijā, Kurskas teritorijā notiekošo Ukrainas spēku operāciju, Kuzmins atzīmē ukraiņu spēku uzbrukuma pārsteiguma elementu. Taču pētnieka ieskatā jautājums ir par to, vai šī operācija ietekmēs kara stratēģisko gaitu.
Krustpunktā Lielā intervija: Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Lūgts skaidrot šobrīd Krievijā, Kurskas teritorijā notiekošo Ukrainas spēku operāciju, Kuzmins atzīmē ukraiņu spēku uzbrukuma pārsteiguma elementu. Taču pētnieka ieskatā jautājums ir par to, vai šī operācija ietekmēs kara stratēģisko gaitu.
Valdis Valters pēc lieliskā starta Parīzē un interviju aicinājis 5. vietas ieguvēju Tomu Skujiņu. Toms atklās detaļas, kas palīdzēja izcīnīt augsto vietu, par sezonu kopumā un mērķiem Losandželosā.
Kādus secinājumus vara izdarīt pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm un kādai jābūt sporta politikai Latvijā? Krustpunktā Lielajā intervija izvaicājam Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. Parīzes olimpiskās spēles aizvadītas, Francijas galvaspilsētai patiesi izdevās radīt sporta svētku sajūtu - daudziem tās paliks atmiņā ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju un, protams, pašu galveno - olimpiešu startiem. Arī mēs turējām īkšķus par savējiem, priecājāmies par uzvarām un raizējāmies par zaudējumiem. Mums ir virkne sportistu, ar kuriem varam īpaši lepoties, redzot viņu neatlaidību blakus pasaules spēcīgākajiem sporta līderiem. Mūsējie Parīzē parādīja izcilu cīņassparu, bet tas nebija pietiekams, lai tiktu pie paša gaidītākā - medaļām. Kā vērtēt mūsu olimpiešu sniegumu, kā atrast un atbalstīt mūsu izcilības sportā, domājot arī par nākamajiem lielajiem startiem, un kā rūpēties par tautas sportu, jo ne jau visiem ir jābūt olimpiešiem? Šie ir jautājumi, uz kuriem tagad atbildes ir jārod jaunajiem Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram Aleksandram Samoilovam. Viņš pats ir trīs reizes pārstāvējis Latviju olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā, izcīnītas godalgotas vietas Eiropas čempionātos un pasaules kausos. Sportists jau mēnesi ir arī atbildīgas ministrijas ierēdnis.
Kādus secinājumus vara izdarīt pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm un kādai jābūt sporta politikai Latvijā? Krustpunktā Lielajā intervija izvaicājam Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. Parīzes olimpiskās spēles aizvadītas, Francijas galvaspilsētai patiesi izdevās radīt sporta svētku sajūtu - daudziem tās paliks atmiņā ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju un, protams, pašu galveno - olimpiešu startiem. Arī mēs turējām īkšķus par savējiem, priecājāmies par uzvarām un raizējāmies par zaudējumiem. Mums ir virkne sportistu, ar kuriem varam īpaši lepoties, redzot viņu neatlaidību blakus pasaules spēcīgākajiem sporta līderiem. Mūsējie Parīzē parādīja izcilu cīņassparu, bet tas nebija pietiekams, lai tiktu pie paša gaidītākā - medaļām. Kā vērtēt mūsu olimpiešu sniegumu, kā atrast un atbalstīt mūsu izcilības sportā, domājot arī par nākamajiem lielajiem startiem, un kā rūpēties par tautas sportu, jo ne jau visiem ir jābūt olimpiešiem? Šie ir jautājumi, uz kuriem tagad atbildes ir jārod jaunajiem Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram Aleksandram Samoilovam. Viņš pats ir trīs reizes pārstāvējis Latviju olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā, izcīnītas godalgotas vietas Eiropas čempionātos un pasaules kausos. Sportists jau mēnesi ir arī atbildīgas ministrijas ierēdnis.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Viņš ir tikai skolnieks, bet jau pāris gadus strādā TV3 kā laika ziņu vēstītājs. Pagājušajā vētrā viņš nenogurstoši ziņoja par notiekošo sociālajos tīklos. Krustpunktā Lielajā intervijā iepazīstamies tuvāk ar Latvijā jaunāko laika ziņu moderatoru Martinu Bergšteinu. Nez, vai Latvijā ir vēl kāds viņa vienaudzis, kas jau vairāku gadu garumā ir tik aktīvi redzams un dzirdams arī publiskajā telpā. Latvijas Radio arī bijušas ar viņu sarunas, lai gan biežāk viņu var sastapt TV3 un, protams, interneta vidē, - sociālajos tīklos. Daudz ar viņu ir runāts kopš tā laika, kad viņam bija 14 gadu, kad viņš pievienojās TV3 komandai. Tagad Martinam Bergšteinam ir jau 17 gadu. Pēdējā vētrā Mārtins negulēja un visiem interesentiem bija sagādājis tiešraides kanālu youtube tīklā, kur arī nenogurstoši informēja par vētras attīstību un tālākajām prognozēm. Savukārt viņa izveidotajā Telegram kanālā ļaudis dalījās ar saviem novērojumiem. Protams, Mārtins ir Instagram, Facebook, tviterī, viņam ir arī pašam sava mājaslapa. Viņu dēvē par jaunāko metereologu Latvijā, bet pats viņš atzīst, ka ir pagaidām jaunākais laika ziņu moderators Latvijā.
Viņš ir tikai skolnieks, bet jau pāris gadus strādā TV3 kā laika ziņu vēstītājs. Pagājušajā vētrā viņš nenogurstoši ziņoja par notiekošo sociālajos tīklos. Krustpunktā Lielajā intervijā iepazīstamies tuvāk ar Latvijā jaunāko laika ziņu moderatoru Martinu Bergšteinu. Nez, vai Latvijā ir vēl kāds viņa vienaudzis, kas jau vairāku gadu garumā ir tik aktīvi redzams un dzirdams arī publiskajā telpā. Latvijas Radio arī bijušas ar viņu sarunas, lai gan biežāk viņu var sastapt TV3 un, protams, interneta vidē, - sociālajos tīklos. Daudz ar viņu ir runāts kopš tā laika, kad viņam bija 14 gadu, kad viņš pievienojās TV3 komandai. Tagad Martinam Bergšteinam ir jau 17 gadu. Pēdējā vētrā Mārtins negulēja un visiem interesentiem bija sagādājis tiešraides kanālu youtube tīklā, kur arī nenogurstoši informēja par vētras attīstību un tālākajām prognozēm. Savukārt viņa izveidotajā Telegram kanālā ļaudis dalījās ar saviem novērojumiem. Protams, Mārtins ir Instagram, Facebook, tviterī, viņam ir arī pašam sava mājaslapa. Viņu dēvē par jaunāko metereologu Latvijā, bet pats viņš atzīst, ka ir pagaidām jaunākais laika ziņu moderators Latvijā.
Valdis Valters pirms Latvijas 3x3 basketbola izlases starta Parīzes Olimpiskajās spēlēs uz interviju aicinājis Raimondu Elbakjanu. Raimonds atklās spēcīgās puses mūse izlasei, galvenos favorītus uz uzvaru, kā arī aicinās jauniešus pievērsties vairāk sportam.
Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.
Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.
Antropoloģijas doktore un mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne grāmatā “Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur” uzrakstījusi savas dzimtas stāstu. Šis stāsts tapis dzīves garumā: atmiņu stāsti veidojuši viņas kā Otrā pasaules kara bēgles identitātes pamatu, stāsts slīpēts, veidojot starptautiski atpazīstamas zinātnieces karjeru Bristoles universitātē. Raidījumā saruna par atmiņu iedabu. Kā tas var būt, kad “šeit” un kur ir “tur”, bet “toreiz” ir “tagad”? “Šeit ir tur” ietverta norāde uz kādreizējā trimdīša likteni, autore ir no Otrā pasaules kara bēgļiem, lai gan Viedas Skultānes dzīves stāsts gan nav tipisks pārvietotās personas stāsts, varbūt tāpēc, ka Latviju viņa atstāja pavisam maza, un iejušanās jaunajā mītnes zemē vairāk bija viņas vecāku un vecvecāku paaudzes rūpe. Viedas Skultānes zinātnieces karjera Bristoles universitātē izveidojās ilga un veiksmīga, viņa ir vairāku monogrāfiju un zinātnisku publikāciju autore. Un tomēr kādreizējā bēgļa situācijā tas vienmēr ir sarežģīti, kur tad ir “šeit” un kur ir “tur”. “Toreiz ir tagad” savukārt ir stāsts par aizbraukšanu un atgriešanos, kas dramaturģiski satur kopā nupat grāmatā iznākušo Viedas Skultānes dzimtu stāstus. Viņa, kā trīs dzimtu – Verneru, Zariņu un Skultānu – pēctece, pēc Otrā pasaules kara savu dzimteni zaudēja, taču jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākuma viņa ir bijusi klātesoša Latvijas zinātnes aprindās, sniedzot nenovērtējamu ieguldījumu antropoloģijas kā Latvijā jaunas jomas ienākšanā, kā arī mutvārdu vēstures izpētes zinātniskas izpētes stiprināšanā. Bijusi klāt arī tīri fiziski, Latvijā Vieda Skultāne ir dzīvojusi ilgākus laika periodus, lai arī viņas mājas joprojām ir Apvienotajā Karalistē. Arī šo vasaru Vieda Skultāne pavada Latvijā, es viesojos pie zinātnieces viņas vasaras mājā Tūjā. Intervija sākas palēnām, ar cilvēciska kontakta iedibināšanu, kafijas galda klāšanu, un, protams, stāstiem. Stāstiem, kas šai gadījumā virmo ap Tūjā pirms daudziem gadiem nopirkto māju. Vieda Skultāne patiešām, mūža garumā, gan kā antropoloģe, gan pārvietotās personas traumu dziedējot, mērķtiecīgi strādājusi, lai emocionāli pārdzīvotu, izzinātu iespējamo lielāku ar savu dzīvi saistīto atmiņu areālu, un šīs tiecības mūža garumā rezultāts ir nupat iznākusī grāmata. Kad pieminēju “ideālo dzīvesstāstu”, ar to domāju prasmi, ar kādu šis dzimtas stāsts iekārtots grāmatā “Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur”. Līdzīgi kā zinātniskam izdevumam, tam ir skaidrojošas zemsvītras piezīmes, personu rādītājs, atsauces. No parasta dzīves stāsta, kurā stāstītāja atmiņas mēdz būt miglainas vai neskaidras, šajā mērķtiecīgi ir sameklēti pieminēto personu vārdi, viņu dzīves notikumi ielikti plašākā kontekstā. Grāmatas “Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur” apakšvirsraksts ir “vienas ģimenes stāsts”. Viedas Skultānes ģimenē saplūduši trīs dzimtu stāsti. Nekad nesatiktā vectēva Pētera Vernera un viņa sievas Kristīnes stāsts attiecas uz Tūjas apkaimi, “Ķuķu” saimniecību. Kaislību šai stāstā ne mazāk kā Blaumaņa lugās. Zariņu dzimtas stāsts ir liecība par Pirmā pasaules kara laiku, kad laba daļa Latvijas iedzīvotāju bija bēgļu gaitās, ko daudzi arī izmantoja jauna biznesa izveidošanai. Apbrīnojama ir neatlaidība, ar kādu tikai pāris paaudzes pēc dzimtbūšanas atcelšanas, latvieši lauzās pēc turības un izglītības. Mazliet mulsinoši šķiet, ka rakstot tik pamatīgu savas dzimtas stāstu grāmatā “Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur”, Vieda Skultāne tajā ir izlaidusi ko būtisku. Savu pašas dzīvi. “Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur” pēcvārdu ir sarakstījusi sociālantropoloģe Agita Lūse, un tajā viņa gan ieskicē Viedas Skultānes lomu tikko atjaunotās Latvijas valsts zinātnē, gan arī pateicas personīgi par mudinājumu pievērsties antropoloģijai.
Valdis Valters pēc neveiksmīgās Olimpiskās kvalifikācijas uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases galvenā trenera asistentu- Jāni Gailīti.
Darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Iepriekšējā sasaukuma deputāts Andris Ameriks pirms vēlēšanām paziņoja, ka politiku pamet. Viņš ir bijis divreiz ievēlēts Saeimā un piecas reizes Rīgas domē, arī vadījis partiju. Tagad gribot uz politiku paskatīties no malas. To arī darīsim Krustpunktā intervija ar Andri Ameriku.
Darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Iepriekšējā sasaukuma deputāts Andris Ameriks pirms vēlēšanām paziņoja, ka politiku pamet. Viņš ir bijis divreiz ievēlēts Saeimā un piecas reizes Rīgas domē, arī vadījis partiju. Tagad gribot uz politiku paskatīties no malas. To arī darīsim Krustpunktā intervija ar Andri Ameriku.
No 1. augusta sabiedriskajiem medijiem būs jauns ombuds, šajā amatā ievēlēts komunikācijas eksperts, filozofijas doktors Edmunds Apsalons. Ombuds ir tas, kurš pārrauga sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, kā arī – un ar to ombuda vārds tiek piesaukts visbiežāk – atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu. Krustpunktā Lielā intervija ar jaunievēlēto sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu.
No 1. augusta sabiedriskajiem medijiem būs jauns ombuds, šajā amatā ievēlēts komunikācijas eksperts, filozofijas doktors Edmunds Apsalons. Ombuds ir tas, kurš pārrauga sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, kā arī – un ar to ombuda vārds tiek piesaukts visbiežāk – atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu. Krustpunktā Lielā intervija ar jaunievēlēto sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu.
"Tas, kas pēdējā laikā notiek ar vienu no mūsu farmācijas flagmaņiem "Olainfarm", ir bēdu stāsts," tā pirms kādiem trīs gadiem sacīja toreizējais a/s "Repharm" neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis, kuru tajā brīdī uzrunāja kļūt par "Olainfarm" padomes locekli. Šobrīd Juris Bundulis jau gandrīz divus gadus ir šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet pats farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs "Olainfarm" pirms dažām nedēļām paziņoja par zīmola maiņu. Tagad "Olainfarm" dēvē par "Olpha". Vai nosaukuma maiņa ir saistīta ar bēdu stāstiem, kas pavada uzņēmumu? Par medikamentu pieejamību un zāļu tirgus attīstību saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar AS "Olpha" valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli.
"Tas, kas pēdējā laikā notiek ar vienu no mūsu farmācijas flagmaņiem "Olainfarm", ir bēdu stāsts," tā pirms kādiem trīs gadiem sacīja toreizējais a/s "Repharm" neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis, kuru tajā brīdī uzrunāja kļūt par "Olainfarm" padomes locekli. Šobrīd Juris Bundulis jau gandrīz divus gadus ir šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet pats farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs "Olainfarm" pirms dažām nedēļām paziņoja par zīmola maiņu. Tagad "Olainfarm" dēvē par "Olpha". Vai nosaukuma maiņa ir saistīta ar bēdu stāstiem, kas pavada uzņēmumu? Par medikamentu pieejamību un zāļu tirgus attīstību saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar AS "Olpha" valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli.
Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt ārkārtas vēlēšanas ir milzīga stratēģiskā kļūda, un Marinas Lepēnas vairākums gan parlamentā, gan Elizejas pilī ir liela stratēģiska problēma Eiropas Savienībai tās spējā atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, intervijā LTV pauda domnīcas "Eurasia Group" Eiropas izpilddirektors Mujtaba Rahmans.
Jau šodien Latvijas vīriešu basketbola izlase sāks kvalifikāciju par ceļazīmi uz Olimpiskajā spēlēm. Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistenu- Jāni Gailīti. Jānis atklās komandas gatavību, grūtībām ar kādām saskarušies gatavošanās cikla laikā, kā arī par savu nākamo darba vietu Vācijā.
Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai labāk būtu nogaidīt? Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņu izvaicājam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un portāla TVNET žurnālisti Lauru Ozoliņu.
Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai labāk būtu nogaidīt? Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņu izvaicājam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un portāla TVNET žurnālisti Lauru Ozoliņu.
21. jūnijā Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi „Sapņu tulkotāju sekta” noslēdz sezonu, pirmo pēc atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā 25. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT. Čulpana turpina mācīties latviešu valodu, bet Kultūras rondo skan viņas pirmā intervija latviešu valodā. Saruna, kurā pauzes ir vienlīdz svarīgas ar vārdiem. Man patīk runāt latviski, kā skaņa veidojas, ļoti silti un garšīgi. Manas mājas tagad šeit - Latvijā. Kad atbraucu no Polijas, Vācijas, kur biju pēdējā laikā, man ir tāda sajūta, ka beidzot esmu mājās, kad atbraucu uz Rīgu, intervijā Latvijas Radio atzīst aktrise Čulpana Hamatova. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT kā štata aktrisei, turpmāk viņa būs ārštata aktrise, ņemot vērā vairākus apjomīgus projektus ārpus Latvijas. Viņa aizbrauca no Krievijas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parakstot vēstuli pret karu. Latvijā viņai nācās atbildēt uz arī neuzticības pilniem un pamatotiem jautājumiem, vai viņa tiešām ir sarāvusi saites ar Putina Krieviju, vai viņa spēs iemācīties latviešu valodu un spēlēt izrādes latviski. "Man bija tik liels stress. Pirmais gads, es neko nesapratu, kas notika, kā būs. Es biju miglā. Pēc tam lēnām bija vieglāk. Esmu laimīga, ka pirmais teātris bija vai ir Jaunais Rīgas teātris, tāpēc, ka visi cilvēki man apkārt bija tik labsirdīgi, atsaucīgi, nevienaldzīgi. Tāda situācija, kādā esmu šeit, ļoti palīdzēja," atklāj aktrise par sajūtām, kas bijušas pēc ierašanās Latvijā. Es viņu vēroju uz skatuves – vispirms monoizrādē „Post scripum”, par kuru viņa saņēma ‘'Spēlmaņu nakts” balvu, tad jau „Kurlmēmo zemē”, kur viņa runāja latviešu valodā, un tagad visa ansambļa izrādē „Sapņu tulkotāju sekta”, kuru viņa nosauc par „komandas saliedēšanas” notikumu. Mana vēlme bija sarunāties ar Čulpanu Hamatovu latviski un sarakste par iespējamo interviju notika apmēram pusgadu. Sarunā piedalās arī Čulpanas kolēģis Gundars Āboliņš. Tā kā šī ir pirmā Čulpanas intervija latviski, viņa pati atzīst, ka nedaudz baidās un ir kā eksāmenā, kolēģis atjoko - "tāpēc paņēma līdzi apsardzi". Čulpana ir ļoti aizņemta gan izrādēs Rīgā, gan individuālās tūrēs, taču mūsu sarakste kļūst arvien brīvāka. Čulpana latviešu valodu turpina mācīties pie privātskolotājas, visi kolēģi ar viņu runā latviski, un viņai patīk, kā skan latviešu valoda, cik silti un garšīgi veidojas vārdi, kaut arī fonētiski tie ir grūti. "Mēs ar Čulpanu runājam vieglajā valodā," iestarpina Gundars Āboliņš. Un mūsu saruna beidzot notiek. Ar pauzēm, kas vienlīdz svarīgas ar vārdiem, un vārdu meklēšanu. Arī ar Aspazijas dzejoli. Runājam arī par atjaunoto teātra ēku Lāčplēša ielā un iedzīvošanās sajūtām. Bet sarunas laikā burtiski atdzīvojas. "Gudrajiem un labsirdīgajiem ir grūti tur. Tur ir daudz naudas, daudz projektu. Draugiem ir ļoti grūti. Tāpēc, ka tu nevari būt īsts mākslinieks. Bez brīvības tas ir nereāli," tā par saziņu ar draugiem, kas palikuši Krievijā, bilst Čulpana Hamatova. Bet jautāta, vai ai pieļauj domu, ka pati varētu atgriezties Krievijā, atzīst kā netic šādai iespējai. "Es nedomāju par to, man ļoti skumji ir domāt par to. Es neticu. Diemžēl," uzskata Čulpana Hamatova. Uz saruna Čulpana atnāk nogurusi, pēc mēģinājuma pie Dmitrija Krimova. Izrāde būšot par vientulību… Iestudējuma „Ārprātīgo piezīmes”, ko režisors Dmitrijs Krimovs veido kopā ar Čulpanu Hamatovu un Maksimu Suhanovu (krievu valodā ar latviešu subtitriem), pirmizrādes paredzēta septembrī. Čulpana Hamatova atklāj, ka viņa vēlējusies, lai iestudējuma pirmizrāde būtu tieši Rīgā. Visi trīs ir mākslinieki, kuri emigrējuši no Krievijas. Makisms Suhanovs dzīvo Berlīnē. Kur tā notiks – kultūras projektu kompānija "Art Forte" sola paziņot pēc svētkiem. Jau ziņots, ka viesizrāde „Ārprātīgā piezīmes” bija paredzēta septembrī Latvijas Nacionālais teātrī, bet Latvijas Nacionālais teātris šonedēļ noteica moratoriju krievu valodā iestudētām viesizrādēm uz savām skatuvēm.
Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Visakha FC gavlveno treneri- Jurģi Kalnu. Jurģis atklāj aizkulises par Valmeras pamešanu, jauno klubu, dzīvi Kambodžā un mērķiem, ko mēģinās sasniegt jaunajā klubā.
20. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē muzicēs Latvijas Nacionālā sifmoniskā orķestra vijolniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Terēze Zīberte-Ijaba un JVLMA Akadēmiskā darba prorektora pienākumu izpildītājs, Izpildītājmākslas nodaļas vadītājs, Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis. Ar Terēzi Zīberti-Ijabu tiekamies "Neatliekamajā sarunā". Runājamies par muzikāli un tehniski izaicinošo dažādu laiku mūzikas programmu, kur nopietnos un līdzvērtīgos vijoles un klavieru dialogos satiksies Franča Šūberta 4. sonātes jeb "Gran duo" brāzmainais romantisms, Olivjē Mesiāna izsmalcinātā krāsu palete un ukraiņu komponista Nikolaja Kapustina piesātinātās ritmu kaskādes. Sarunā - par uzdrīkstēšanos mūzikā jebkurā radošās dzīves posmā, par savstarpējo sapratni saspēlē ar pianistu Tomu Ostrovski, par jau bijušajām un gaidāmajām kopīgajām programmām, koncertiem Latvijā un ārzemēs, par īpašo un rosinošo muzicēšanas sajūtu LNB kores zālē. Vēl Terēze Zīberte-Ijaba stāsta arī par kamermūzikas projektiem aizvadītajā sezonā, darbu JVLMA, par savu vijoles klasi un daudzajiem talantīgajiem studentiem un sadarbību tandēmā "Meistars un mācekļi", kas bieži vien pārvēršas attiecībās "Meistars un meistars". Sarunā arī par vijolnieces darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kurā rit jau divdesmitā sezona un pēdējā laika mākslinieciski pilnskanīgo un iedvesmojošo orķestra darbu Tarmo Peltokoski un vēl citu diriģentu vadībā.
Sievietes Latvijā vidēji pelna par 17 procentiem mazāk nekā vīrieši, un tas ir daudz sliktāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šis temats mēdz raisīt daudz emociju, izskan racionāli argumenti, gan arī jūtami aizspriedumi. Cik objektīvi tiek novērtēta atalgojuma vienlīdzība dzimumu kontekstā? Tas ir viens no sarunas tematiem Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas analīzes daļas vadītāju Kristu Kalnbērziņu.
Sievietes Latvijā vidēji pelna par 17 procentiem mazāk nekā vīrieši, un tas ir daudz sliktāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šis temats mēdz raisīt daudz emociju, izskan racionāli argumenti, gan arī jūtami aizspriedumi. Cik objektīvi tiek novērtēta atalgojuma vienlīdzība dzimumu kontekstā? Tas ir viens no sarunas tematiem Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas analīzes daļas vadītāju Kristu Kalnbērziņu.
Latvijas politika pēdējās dienās piedzīvo sen nebijušus satricinājumus. Tas viss notiek laikā, kad priekšā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā tas ietekmē vēlētāju noskaņojumu? Kas vispār notiek valstī? Par to Krustpunktā Lielā intervija – ar domnīcas "Providus" direktori Ivetu Kažoku.
Pagājušajā nedēļā viņai bija jāiztur opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums Saeimā. Par izteiktajiem pārmetumiem un īstenoto politiku – Krustpunktā studijā kultūras ministre Agnese Logina, lai atbildētu uz žurnālistu un klausītāju uzdotajiem jautājumiem. Ministri kopā ar Aidi Tomsonu izvaicā ziņu aģentūras "Leta" žurnāliste Inese Trenča un laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa.
ir pagājis gads kopš Leona Rusiņa izdarītās slepkavības, kas paradīja, cik bezzobainas spēj būt tiesībsargājošās iestādes vardarbības upuru aizstāvībā. Amatpersonu rīcība ir vērtēta, ir pārskatīti kādi rīcības algoritmi un veikti grozījumi, tomēr cik tālu esam pavirzījušies uz priekšu, lai ikviens cilvēks justos pasargāts? Kas ir mainījies, par to saruna Krustpunktā ar centra "Dardedze" valdes locekli Lailu Balodi.
Vēl nesen viņš bija viens no populārākajiem politiķiem, vadīja Ministru kabinetu, viņa partija pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. Tagad viņam nācies demisionēt jau otro reizi, atstājot arī ārlietu ministra amatu. Krustpunktā lielā intervija ar Krišjāni Kariņu. Šīs dienas intervija tapusi pēc zināmu šaubu un rūpīgu apsvērumu perioda. Šis ir priekšvēlēšanu laiks, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un raidījuma viesis kandidē uz vietu parlamentā. Parasti mēs pirms vēlēšanām kandidātus uz intervijām aicinām tikai uz priekšvēlēšanu diskusijām. Bet šoreiz jautājumu ir tik daudz par to, kas ir noticis līdz šim, ka nolēmām, ka sabiedrības interesēs šāda saruna ir vajadzīga, jo galu galā ir jautājumi, uz kuriem ir jādzird atbildes. Pēc Valsts kontroles ziņojuma un prokuratūras ierosinātās lietas 10. aprīlī viņš atstāja savu amatu Ārlietu ministrijā. Tagad ir ekspremjers un eksministrs Krišjānis Kariņš
Līdz nākamajam mācību gadam jāievieš jaunais Latvijas Universitātes fakultāšu modelis, ko apstiprināja pēc iepriekšējā universitātes rektora priekšlikuma. Bet nesen darbu ir sācis jaunais augstskolas rektors. Kāds ir viņa redzējums par augstskolas attīstību, Krustpunktā vaicājam Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam.
Vieta, kas neļauj aizmirst mūsu vēstures sāpīgās lappuses, kļūst par mērķi tiem, kuri acīmredzot gribētu okupācijas noziegums turpināt. Tā varētu izskaidrot uzbrukumus Okupācijas muzejam, no kuriem skaļākais notika pavisam nesen, kad direktores kabinetā tika iemests degmaisījums.Uzbrukums okupācijas muzejam tiek vērtēts hibrīdkara kontekstā. Krustpunktā saruna par Okupācijas muzeja lomu, nozīmi un tālāko darbu ar Latvijas Okupācijas muzeja direktori Solvitu Vību.
Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu. Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos?
No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.
Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk?
Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, smagākās kaujas tiek izcīnītas frontē. Tomēr karš notiek ne tikai kaujas laukā, svarīgas cīņas tiek izcīnītas arī politiskās varas gaiteņos, kur lemj par atbalstu Ukrainai, un ne mazāk svarīgas ir tās cīņas, kas notiek starptautisko tiesību laukā, jo vainīgie būs jāsauc pie atbildības. Taču ar ANO tribunāla izveidošanu nesokas, kā cerēts. Arī sankcijas pret Krieviju gaidīto rezultātu pagaidām nav devušas. Kādēļ tā, Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.
Šajā nedēļā apritēs divi gadi, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Laikam pat grūti uzreiz novērtēt, cik ļoti tas ir mainījis ne tikai notiekošo starptautiskā arēnā, bet arī mūs pašus. Domāju, Eiropas un Latvijas vēsturē šis karš iezīmēs pagrieziena punktu daudzos procesos. Bet to nevar salīdzināt ar to, kāda ietekme notiekošajam ir pašā Ukrainā. Reti kurš zina un seko notikumiem līdzi tik cieši, kā raidījuma Krustpunktā viesis. Viņš bija viens no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem jau pirms kara, bet tagad reti kurš nav dzirdējis viņa vārdu arī Latvijā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem, kuru labi pazīst arī citviet pasaulē, Dmitriju Gordonu. Saruna krievu valodā:
Tuvākajās dienās apritēs divi gadi kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem, kuru labi pazīst arī citviet pasaulē, Dmitriju Gordonu.
Sarakstu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noslēgusies, un priekšvēlēšanu laiks var sākties pa īstam. Bet ar kādiem uzdevumiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saskarsies jaunais sasaukums un arī deputāti, kas būs ievēlēti no Latvijas? Priekšvēlēšanu laiks ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tas diemžēl negatīvi ietekmē ASV palīdzību Ukrainai, kur Krievijas izraisītais karš ir ieildzis. Par to saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Dauni Aueru.
Savulaik viņš ir bijis gan Lielbritānijas armijas komandieris, gan Latvijā vadījis Satversmes aizsardzības biroju, konsultējis valsts prezidentus. Tagad nodarbojas ar lobēšanu un interešu pārstāvniecību. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Kažociņu. Ir vairāki iemesli, kāpēc kādā pirmdienā, kad Krustpunktā ir interviju dienas, esam gribējuši aicināt uz studiju Jāni Kažociņu. Gan atklātībā nonākušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas elektroniskās vēstules, gan spriedze, kas ir augusi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tuvojas arī otrā gadadiena kopš pilnā mēroga karadarbības uzsākšanas, un šis karš, kā arī atzinis Ukrainas prezidents, ir iesprūdis.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā daudziem Rietumos atvērās acis par to, ko sagaidīt no šīs valsts, un lika atcerēties arī aukstā kara laikus. Tomēr, vai mēs spējam mācīties no vēstures, veidojot politiku šodien, un vai ir veselīgi vilkt vēsturiskās paralēles? Par vēstures mācībām saruna Krustpunktā ar vēstures zinātņu doktori, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani.