Podcasts about ghetto games

No teju 2 miljardus lielā ES Atveseļošanas fonda finansējuma apgūts 41%, bet līdz nākamā gada augustam ir jāapgūst pārejā nauda. Kampaņā “Es izvēlos runāt” izglītos bērnus par interneta drošību un emocionālās vardarbības riskiem tiešsaistē. Aleksandrs Samoilovs iztur pārbaudi un paliks Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja amatā. Pēdējos mēnešos atkal ir pieaugusi inflācija Latvijā. Rēzeknes valstpilsētā pieņemts taupības un nepopulāro lēmumu budžets. Tiesa par prettiesisku atzinusi Rīgas domes lēmumu nodot teritoriju "Ghetto Games" lietošanai.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Revidenti: Reģionālos autobusu pārvadājumus nerīko atbilstoši pamatotām vajadzībām un valsts iespējām. Uzņēmuma „Latvijas dzelzceļs” vērienīgais projekts, kurā paredzēts modernizēt un izbūvēt gandrīz 50 pieturas, pilnībā pabeigts būs vien nākamajā gadā. Apgabaltiesa atceļ aizliegumu par “Ghetto Games” darbību Grīziņkalnā. Vairākas valstis atsakās nominēt sievieti un vīrieti Eiropas Komisijas komisāra amatam.

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri spriedīs par Kristapa iespējām jau šonakt pacelt virs galvas NBA kausu! Raidījuma tēmas: - Šmits paraksta jaunu līgumu; - EČ futbolā; - Patriot boss; - Nikoleto sūdzās; - Celtics uzstāda antirekordu; - Čarlzs Bārklijs pamet TV; - Tiesa soda Ghetto Games; - Keitlina Klarka pie Kanādas?; - Alkarass un Nadals spēlēs kopā; - Deputāti grib noņemt naudu Eirovīzijai un atdot to sportam; - Magdalena Sefanowicz; - Tautas nagla;

Spītējot protestiem, Gruzijas parlamenta komisija virza „ārvalstu aģentu” likumprojektu uz trešo lasījumu. Vērmanes dārzā atklāj vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību izsmēķu atkritumu problēmai. Baldones sanatorijas teritorijā atrasti 12 sīriešu, afgāņu un citas izcelsmes bēgļi, kuri aizturēti. Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments nodevis bezatlīdzības lietošanā uz vienu mēnesi zemesgabalu Grīziņkalnā biedrībai "Streetbasket", kas organizē jauniešu ielu sporta un kultūras kustību "Ghetto Games". Svētdien Katalonijā notikušajās reģionālā parlamenta vēlēšanās uzvaru ir guvusi vietējā Sociālistiskā partija. Līdz ar to, pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā, Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas ir palikušas mazākumā un var nokļūt opozīcijā.

Send us a Text Message.SIGN UP TODAY for $5.95Support the Show.

Send us a Text Message.SIGN UP TODAY for $5.95Support the Show.

Send us a Text Message.SIGN UP TODAY for $5.95Support the Show.

Narcissism seems to be commonly used in mainstream lately. GGP dives into what it is, the traits, & their personal experiences with it. Would ya'll agree that everyone has at least one narcissistic trait?SIGN UP TODAY for $5.95Support the show

The ladies of GGP discuss what they feel loyalty is and how it relates to friendship. Anyone else in a season of outgrowing friendships?SIGN UP TODAY for $5.95Support the show

Part 2 got a bit intense. Daniel wanted to know why women (Chelsea Jade) are single with 2 kids. Meanwhile, Chelsea takes FT care of her kids and Daniel does NOT and has the slightest idea of what a healthy co-parenting situation looks like. Nova drills Daniel, the master manipulator, to the point he can't even explain how he needs to be loved. Refers to his love needs as "too complex to explain". Tyrike prefers to only deal with women that have their fathers in their lives. He also explains how he practice semen retention. In conclusion, Brei and Chelsea will remain single until further notice LMAO!!!Support the show

лидер Ghetto Games Раймонд Элбакян

https://www.instagram.com/ghettogames/

Piedāvājam sporta sarunu šova "eXi" speciālizlaidumu, kurā Jānis Celmiņš sarunājas ar bijušo basketbolistu, kustības “Ghetto Games” dibinātāju Raimondu Elbakjanu. Šonedēļ startē jau 15. “Ghetto Games” sezona, kas tad arī ir šīs sarunas galvenā tēma. Tāpat vīri apspriež Latvijas 3x3 izlases perspektīvas Parīzes OS un sporta veida attīstību kopumā.

Лидер спортивного движения «Ghetto Games» Раймонд Элбакян

Антон Семеняк - ведущий мероприятий, руководитель проектов Ghetto Games

Pie Jurija Žigajeva jaunākajā “Tavs Gājiens” epizodē viesojās “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans, ar kuru tika runāts par mūsdienu jauniešiem, Latvijas 3×3 basketbola izlasi, politiku, getiņu un citiem tematiem.

Lielā intervija - ar "Ghetto Games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu, kurš tiek minēts kā pirmssākums mūsu zelta olimpiešiem 3x3 basketbolā Tokijas olimpiskajās spēlēs, tajā pašā laikā nav noslēpums, ka viņa vārds presē viļāts ļoti pretrunīgos kontekstos.

Lielā intervija - ar "Ghetto Games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu, kurš tiek minēts kā pirmssākums mūsu zelta olimpiešiem 3x3 basketbolā Tokijas olimpiskajās spēlēs, tajā pašā laikā nav noslēpums, ka viņa vārds presē viļāts ļoti pretrunīgos kontekstos.

Лидер спортивного движения "Ghetto Games" Раймонд Элбакян Про победу наших баскетболистов на Олимпиаде

Часть 1. Ghetto Games запустило новый проект для активного образа жизни молодёжи, ForFun, о нём расскажет директор проектов Антон Семеняк. Часть 2. Певица, пианистка Катрина Гупало.

 Who won the Verzuz? OT Genesis. Keyshia Cole's sister had an issue. Who's doing the next Verzuz? Do you think Wale is canceled? Would yall like to see Ghetto Games go live more often? SassyBrei and her champagne flute.  DaniLeigh- Yellow Bone song controversy. Chloe and the Buss It Challenge. Is there a relationship between Chloe and Depay? Ghetto Government Update. $200,000,000 on the inauguration.  Alexandra Ocasio-Cortez for president? Joe has an impeachment against him, already? Meg and Tory Lanez update. Jess Hilarious will not be doing "Jess with the Mess" anymore. Show and Tell goes wrong.  Nova and her undies. True Crimes Story- Samuel Koets.  QOTD: Are any of your exes married? Throat Baby Remix. Support the show (https://linktr.ee/GhettoGamesPodcast)

#5BREINUMI oktobrī uzsākam jaunu tēmu – dzīvot „zaļāk”. Raidījuma galvenais viesis ir  reperis un Ghetto Football līderis no Rēzeknes Antons Semeņaks jeb Fantiq, kurš savulaik Latvijas Universitātē pabeidza ķīmijas fakultāti, bet šobrīd ir aktīvā dzīvesveida popularizētājs un virzītājs. Baiba un Jānis ar Antonu runās ne vien par to kā viņš nokļuva Ghetto Games, un kas viņu tajā notur, bet arī par to kā viņš pats uztver zaļo dzīvesveidu, kā to veicina Ghetto kustība un kā sports var būt „zaļš”. *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte skaidroja, ko jauniem cilvēkiem nozīmē dzīvot zaļi, vai tas ir grūti un kas ir galvenie principi zaļam dzīvesveidam. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” šoreiz Līna uz savas ādas pārbaudīs kā strādā bungee jumping jeb gumijas lēkšana. Latvijā to iespējams pamēģināt Siguldā, kur bija aizdevusies arī Līna, lai bungee jumping pārbaudītu ne vien praksē, bet arī uzzinātu šo to arī no teorijas. Būs šis tas arī no tā, kā pārvarēt stresu un daži smieklīgākās pieredzes stāsti no instruktoriem. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis stāstīs par jaunumiem kultūrā un sportā Latgalē, kā arī par militāri patriotisko spēli „Jaunie Latvijas sargi”, kam šobrīd tiek aicināti pieteikties Latgales reģiona jaunieši.     Brīnāmies kopā 2.0 versijā!

#5BREINUMI oktobrī uzsākam jaunu tēmu – dzīvot „zaļāk”. Raidījuma galvenais viesis ir  reperis un Ghetto Football līderis no Rēzeknes Antons Semeņaks jeb Fantiq, kurš savulaik Latvijas Universitātē pabeidza ķīmijas fakultāti, bet šobrīd ir aktīvā dzīvesveida popularizētājs un virzītājs. Baiba un Jānis ar Antonu runās ne vien par to kā viņš nokļuva Ghetto Games, un kas viņu tajā notur, bet arī par to kā viņš pats uztver zaļo dzīvesveidu, kā to veicina Ghetto kustība un kā sports var būt „zaļš”. *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte skaidroja, ko jauniem cilvēkiem nozīmē dzīvot zaļi, vai tas ir grūti un kas ir galvenie principi zaļam dzīvesveidam. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” šoreiz Līna uz savas ādas pārbaudīs kā strādā bungee jumping jeb gumijas lēkšana. Latvijā to iespējams pamēģināt Siguldā, kur bija aizdevusies arī Līna, lai bungee jumping pārbaudītu ne vien praksē, bet arī uzzinātu šo to arī no teorijas. Būs šis tas arī no tā, kā pārvarēt stresu un daži smieklīgākās pieredzes stāsti no instruktoriem. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis stāstīs par jaunumiem kultūrā un sportā Latgalē, kā arī par militāri patriotisko spēli „Jaunie Latvijas sargi”, kam šobrīd tiek aicināti pieteikties Latgales reģiona jaunieši.     Brīnāmies kopā 2.0 versijā!

Ko te vēl lai piebilst... Renāra Zeltiņa vārds komentārus neprasa! Spilgta personība, kuru katrs, iespējams, iepazinām citādi - kāds no TV šoviem, kāds cits atkal no neloģisko jautājumu sižetiem internetā, kāds Ghetto Games pasākumos, dažs varbūt Renāru profesionāli no jauna ieraudzīja kādās no daudzajām kāzām, ko viņš ir vadījis. Vai tas būtu šovs, kuru Renārs vada laivā vai lielformāta filma, kurā viņš spēlē lomu, Renārs Zeltiņš daudz ir mācījies no savām kļūdām un ātri identificējis lietas, kuras viņam padodas. Vaļsirdīgā un brīvā sarunā ar "Diena pēc" autoriem Renārs stāsta par savām atklāsmēm komunikācijā ar plašāku cilvēku loku un šaurāku auditoriju. Uzraksti mums - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors svinīgā gaisotnē aizvadīta latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija. Boņuka balvām žūrija izvirzīja 30 pretendentus, no kuriem desmit saņēma Boņukus. Jāteic, aizvadītais gads zīmīgs ir bijis latgaliešu literatūrā, jo no desmit Boņuka balvām piecas saņēma pērn klajā nākušās grāmatas. Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks ir viens no gaidītākajiem un svarīgākajiem notikumiem, atskatoties un godinot aizvadītā gada spilgtākos un plašāko rezonansi guvušos notikumus, sasniegumus un personības, kas popularizējušas latgaliešu kultūru un valodu. Ceremoniju vadīja latgalieši: Ghetto Games personība Lauris Zalāns un ārsts un jaunais hip hop mākslinieks Armands Buļs. Balvas tika pasniegtas jau 12 reizi. Balvu, kas ir ārpus vērtēšanas kategorijām un kuru sabiedrība jau zina pirms svinīgās ceremonijas - ir par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. To šogad saņēma tēlnieks Indulis Folkmanis. Boņuku tēlniekam pasniedza Kultūras ministrs Nauris Puntulis. Indulis Folkmanis dzimis Zemgalē, taču, kā saruna atzina tēlnieks, Latgale ir viņa otrā dzimtene, jo Daugavpilī pavadījis visu aktīvo un radošo darba mūžu, kur viņam bija nozīmīga loma Daugavpils mākslas dzīvē. Kopā ar Andreju Jansonu ir atjaunojis pieminekli Rēzeknē „Vienoti Latvijai”. Šogad, kā minēts iepriekš, kategorija „Valoda. Literatūra. Publicistika” bija visspēcīgākā, apliecinot, ka latgaliski izdoto grāmatu skaits palielinās. Boņuku ieguva dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi...”, tā autore Anna Rancāne. Grāmata tapa četru gadu garumā, kopā savedot divas spilgtas Latgales personības -Terēzi Broku un Annu Rancāni. Tāpat Boņuka balvu saņēma Egitas Kancānes stāstu krājums „Syltuo mola“, mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas Evaldam veltītā grāmata-izdevums par Vasilevska dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā “Evalds Vasilevskis”, Intas Viļumas izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“ un Ligijas Purinašas dzejas krājums “Sīvīte”. Tāpat ceremonijā tika godināta dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“, Pīters Aloizs Ragaušs, kurš, dzīvojot ASV, jau vairākus gadus finansiāli atbalsta Latgali un latgaliskajai kultūrai svarīgus projektus, grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“, žurnāliste Ausma Sprukte un KUUP COFFEE saimnieki Oskars un Jolanta Maculeviči.  

Vīna nu zemeiguokūs nūtikšonu Latgolā i tuos kulturys dzeivē kotru godu nūteikti ir Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”. Itūgod 23. februara piecpušdīņē Latgolys viestnīceibā GORS tei tiks padūta jau divpadsmitū reizi. Aiz tuo itūreiz raidejumā saruna ar svineiguos ceremonejis “Boņuks 2019” jaunajim i atraktivajim vadeituojim Armandu Buļu i Lauri Zalānu. “Bys muzykanti. Atpazeistami, i daudzi jūs byus. Nu i divi jauni vadeituoji – Lauris Zalāns i Armands Buļs.” Obeji jaunīši sovu kasdīnu aizvoda Reigā, ite struodoj i dzeivoj. Lauris Zalāns sevi pozicionej kai vīnkuoršū latgalīti, kurš struodoj ari “Ghetto Games” komandā, sovpus Armands Buļs ir uorsts, kurš niu suocs dorbuotīs ari kai hip-hop muokslinīks Būrs. “Prūtams, ir cylvāki, kuri atsagrīzs Latgolā i ite byus i dareis, bet jau tys viņ, ka mes asam tepoš Latvejā, Cik tod te leidz tai Reigai. Ir jau, prūtams, sirdī tys, ka tu atbrauc iz sātu, redzi lauku plašumus, aizej iz mežu  i vysod īsadūmoj, ka varātum atsagrīzt. Vajadzātu koč kai izplanavuot tai, kab piec godu desmit, pīcpadsmit, tu varātum atbraukt i ite dzeivuot sovā eipašumā, audzēt vuškys i prīcuotīs par dzeivi. Tuos drūsai viņ ir tikai atrunys, kurys tu izdūmoj, kab itū nadareit. Ir daudzi breineigu pīmāru, kur cylvāki ir atsagrīzuši atpakaļ ari nu tuoluoku zemu nikai Reiga ci Ventspiļs i dzeivoj, struodoj ite,” par dzeivuošonu Reigā i planim iz prīšku raidejuma vadeituojam Ērikam Zepam atkluoj Armands. Kai Lauris tai Armands ir prīceigi par īspieju vadeit ituo goda Latgalīšu kulturys goda bolvys Boņuks svineigū ceremoneju. “Taidi izaicynuojumi pa reizei pasagrīž i tod, vysod juosoka nui…  Goda nūgrīznī “Boņuks” ir taids lobs atskaitis punkts, iz kū baļsteitīs, na jau tai, ka gaideišu i niu tikai “Boņuka” deļ struoduošu. Var pasavērt ari, kū cyti dora, tys ari drupeit stimulej koč kū vaira pošam izdareit. Es dūmoju, ka tys taidā ziņā ir breineigs pasuokums, taids kai latgalīšu “Oskars”. Tys nūeikti ir vajadzeigs i gūds vysim, kas jū izdūmuoja.” “Forši ir tys, ka Latvejis radeja raida latgaliski,” -​ Lauris Zalāns.   *** Bet Rēzeknis teatrī ”Joriks” niule aktivi nūteik mieginuojumi režisora i dramaturga Edgara Niklasona izruodei “Saturna vārdā”. Zeimeigi, ka itei byus pyrmuo izruode trešū sezonu spielejūšajam, profesionalajam Rēzeknis latvīšu teatram, kurymā vaira byus dzieržama ari latgalīšu volūda. Kas vēļ interesanti – ari vysim izruodē īsaisteitajim akterim itei byus pyrmuo reize, kod jī iz skotivis runuos latgaliski. Režisoram latgalīšu volūdys īkļaušona izruodē atguojuse dabiski i pošsaprūtami. “Vysa pyrma, jau pats teatris cīši seņ gribēja izruodi ar profesionalim akterim latgalīšu volūdā i ite mums cīši labi sakryta dūmys i idejis par tū, ka tys niu ir vajadzeigs. Izruode ir latvīšu, latgalīšu i ari krīvu volūdā. Tys fenomenalais, ar kū maņ ari asociej Latgola, jius cīši uotri varit puorsaslēgt nu vīnys volūdys iz ūtru i tys ir tik interesanti.”  Ari akteri latgalīšu volūdys īsavuiceišonu izruodis vajadzeibom uzjāmuši ar lelu interesi i cīnu. “Mums beja latgalīšu volūdys školuotuoja i, pasasokūt jai, es ari saprotu koč kaidus lykumus i tys beja cīši interesnai. Vyspuor lela prīca par itū volūdu Latvejis kulturys telpā. I ka jei vēļ teik kūpta i atteisteita, deļ myusu mozuos Latvejis itys ir cīši svareigi,” tai aktrise Anastaseja Rekuta-Džordževiča. Pyrmizruode režisora Edgara Niklasona pyrmajam uzvadumam par Latgolu i pa daļai latgaliski – “Saturna vārdā” – Rēzeknis teatrī “Joriks” gaidoma jau 28. februarī septeņuos stuņdēs vokora.   *** Žvyrs – kas tys taids i kur jū var izmontuot, klausitēs Ilze Spergas i Arņa Slobožanina sagataveitajā vuordineicā.    

Uz sarunu podkāstā "Sauna" viesojas Nikola Krištopane, lai pārspriestu aktuālās sociālo tīklu un citas nesenās drāmas. Runājām par "lasīšanas skandālu", Ghetto Games plakātiem un citām aktuālām lietām Twitter un Instagram burbulī. Ja vēlies atbalstīt podkāstu: spied šeit Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

Sabiedrības attieksme pēdējo pāris gadu laikā mainījusies - tolerance pret vardarbību mazinās. Neesam iestrēguši neiecietības vilnī par to, kas notiek mums blakus. 2016. gadā 64 % uzskatīja, ka nedrīkst būt iecietīgs pret vardarbību, 2018. gadā tā domā 75% aptaujāto, tā secināts, īstenojot sociālo projektu par tolerances mazināšanu pret vardarbību ģimenē pret sievieti. "Piektā daļa sabiedrības ir pēdējā gada laikā mainījusi savu uzskatu, atzīst, ka ir jāiejaucas, ja redz vardarbību. Tas, ka runājam un saucam lietas īstajos vārdos, maina arī sabiedrības attieksmi," skaidro Agnese Gaile. Ģimenes konflikti, kas pāraug vardarbībā, nospiedošā vairumā  gadījumu paliek  „ģimenes lieta” un policijas saukšana vai citas palīdzības meklēšana joprojām ir reta parādība. Kā mazināt toleranci pret vardarbību ģimenē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psiholoģe Santa Ozoliņa, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta Vecākā eksperte Agnese Gaile un kustības “Ghetto Games” pārstāve Sanda Gertnere. Labklājības ministrija sadarbībā kustību “Ghetto Games” un krīžu un konsultāciju centru "Skalbes" īstenoja sociālu projektu par tolerances mazināšanu pret vardarbību ģimenē pret sievieti. Projekta mērķis bija skaidrot, kā atpazīst vardarbību, kādi ir tās veidi, kā rīkoties, ja pret tevi tiek vērsta vardarbība, kā var palīdzēt cietušajiem un kur pēc palīdzības var vērsties arī varmāka. Mūsdienās vardarbības veidi mainās. Ja agrāk vīrietis sievieti ietekmēja ar sitieniem, mūsdienās tam pievienojās, piemēram, arī ekonomiskā vardarbība – vīrietis nedod naudu, neļauj strādāt, mācīties, lai sieviete sevi pierādītu. Tas ir plašs vardarbības veids un fiziskā vardarbība nekad nav atrauta no citiem vardarbības veidiem. Tāpat aktualizēti jautājumi, kādas ir ir iespējas jauniešiem izrauties no vardarbības loka, kā var mācīt jauniešiem tolerantu attieksmi pret sievieti jau no bērnības, lai vardarbība nenotiktu nākotnē, lai neatkārtotos ģimenes vai vecāku paraugs. Kampaņa ir arī rosinājusi vīriešus runāt par emocionālo vardarbību pret vīriešiem ģimenē. Vardarbība ir apburtais loks, no kura izrauties ir grūti.

Raidījumā Piespēle aktualitātes no Pasaules hokeja čempionāta. Interesējamies arī par igauņu ražotām vārtsargu nūjām, uzklausām arī hokejistus, kas spēlē ar tām Pasaules čempionātā. Uzklausām arī "Ghetto Games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu.