Podcasts about projekta

Latvijā noslēdzies viens no lielākajiem zinātnes projektiem, kas ilga astoņus gadus un nesis dažādus jaunievedumus un atklājumus cietvielu fizikā. Daži no tiem ļaus precīzāk mērīt gaisa un ūdens kvalitāti, citi - veidot orgānus uz čipa vai plašāk izmantot lāzertehnoloģijas. Par pētījumiem stāsta fiziķis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks un fiziķis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātnes jomā Andris Šternbergs. Projekta ietvaros izstrādāta arī ūdens kvalitātes mērījumu iekārta.   Kā paildzināt bateriju mūžu un kā panākt, ka tās uzglabā vairāk enerģijas? Ar šādu pētījumu nodarbojas Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta enerģijas materiālu laboratorijā. Par pētījumu stāsta laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis, savukārt sižeta autore Zane Lāce-Baltalksne izmēģināja līdz pleciem  garos gumijas cimdos darboties noslēgtā kastē, kas pildīta ar argona gāzi.

Pisanje z roko je v sodobni družbi vse bolj zapostavljeno, a njegova vrednost ostaja neprecenljiva. Ali nas mora skrbeti, da bo ta veščina kmalu izgubila svoj pomen? Mednarodni dan pisanja z roko, ki spodbuja k ohranjanju povezanosti med roko, očesom in možgani, se letos odvija pod okriljem 10. Tedna pisanja z roko. Projekta v organizaciji društva Radi pišemo z roko se v tem tednu udeležuje več kot 300 slovenskih institucij.

Pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā. Šovasar atkal Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāji piedalījās Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektā. Uz noslēguma pasākumu Piebalgā devās arī Kultūras rondo. Piebalgai 2024. gads ir bijis varens – ar Piebalgas astoņsimtgades svinībām, Piebalgas žurmes meklējumiem un piebaldzēnu mērīšanu. Kas tik te nemērās – Jaunpiebalga ar Vecpiebalgu, zemes mērītas un cepuru augstums. Un paši arī mērīti. Vecpiebalgas kultūras namā 14. decembra vakars bija veltīts Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektam Piebalgā. Datu vākšana bija noslēgusies, zinātnieki stāstīja gan par vēsturiskajiem datiem, gan mūsdienu datiem. Kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem profesora Jāņa Vētras vadībā klāt bija arī idejas autors Rauls Vēliņš. „Vecpiebalgas vīru kora dalībniek noķēruši vienu, kas izliekas par piebaldzēnu. Penderu juris un Doblēnu Spricis viltvārdi pieķēra tāpēc, ka tam bija par pirksta tiesu īsāka cepure. Ķeizardārzs, 15 minūtes pirms lielkoncerta.” Tā raksta un zīmē Vilis Daudziņš grāmatā „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”. Sabraukuši dejotāji, mērītāji, nomērītie un varbūt ir arī pa kādam neticīgajam, kurš tik tagad iedomā – vajadzēja tak' man arī piedalīties (bet viņi nav īpaši saskaitīti). Cik sarežģīti kādreiz un tagad ir veikt antropoloģisku lauka pētījumu, nodrošināt savstarpēju uzticēšanos un datu drošību, to arī jautājam. Kāpēc vienkāršais zīmulis reiz bijis tas drošākais "datu nesējs"? Cik augstai tad īsti jābūt piebaldzēna cepurei, arī to jautājam piebaldzēniem.  Bet ir laiks sākt – no lielas nopietnības līdz lielai smiešanai.  Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Lāsma Asare, kuras izpētes augsne ir profesora Jēkaba Prīmaņa mērījumi Piebalgā 1936./37. gadā, ir gandrīz piebaldzēniete. Viņa stāsta par savu saistību ar piebalfu, zinātniskajām interesēm un iepazīstina ar vēsturiskajiem datiem. Un nav ko brīnīties, ka Vecpiebalgas kultūras namā kāds sāk taustīt savas ausu ļipiņas vai deguna līniju, kā arī nopēta kaimiņu, vai tik tas ir īsts piebaldzēns? Bet āri visam piebaldzēnus raksturo tieksme pēc izglītības un izglītošanās, kā tolaik, tā tagad.  Antropoloģiskās izpētes datu, kas vākti vasarā, apstrāde turpināsies vēl vairākos projektos. Vēl dažas atbildes uz mūsdienu jautājumiem - par to kaulēšanos, sēņošanu, patikšanu būt tur, kur pulcējas daudz cilvēku, vēl var diskutēt, bet izglītība ir neapstrīdama. Profesors Jānis Vētra iepazīstina ar atbildēm, ko snieguši mūsdienu piebaldzēni. Jautājam arī trim piebaldzietēm, vai viņas piekrīt tiem datiem par kaulēšanos un pulcēšanos. Stāsta Dace Bišere-Valdemiere, Līva Grudule un Egita Zariņa.  Pētījumā Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā kopā iesaistījās 690 dalībnieki, vecumā no 1,5 līdz 99 gadiem. Visiem dalībniekiem veikta plaša izmeklējumu un aptaujas datu vākšanas programma, ietverot 3D ķermeņa skenēšanu, ķermeņa svara un asinsspiediena mērījumus, plaušu vitālās kapacitātes noteikšanu, digitālo fotogrāfiju uzņemšanu, kā arī aptaujas anketu aizpildīšanu, tostarp jautājumus par dalībnieku veselības stāvokli un saikni ar Piebalgas reģionu. Pēc izvēles pilngadīgiem dalībniekiem tika piedāvāta arī asins paraugu nodošana, lai piedalītos bioloģisko paraugu kolekcijā, kas ļaus veikt turpmākos ģenētiskos pētījumus, piemēram, analizējot garšas receptoru genotipus un uztura paradumus. Datu apkopošana varētu prasīt vairākus gadus, taču Anatomijas muzejā glabātie Prīmaņa veiktie dati 30. gados ļauj ieraudzīt toreizējo piebaldzēnu. Par to stāsta Lāsma Asare. Pēc veiksmīgās pieredzes Piebalgā Rīgas Stradiņa universitāte plāno projekta turpinājumu, paplašinot antropoloģiskās izpētes apjomu uz citiem Latvijas reģioniem, kas 20.gadsimta 30. gados jau tika iekļauti līdzīgās ekspedīcijās. Šī datu bāze, kas nesen digitalizēta, būs vērtīgs resurss RSU pētniekiem un ļaus analizēt iedzīvotāju antropoloģiskās īpatnības Zemgalē, Vidzemes jūrmalā un Kurzemē, tādējādi veicinot plašāku Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko portretu veidošanu.  -- Raidījumā arī iekļauts fragments no kolēģa Eduarda Liniņa raidījumā par Piebalgu kā kultūrvēsturisku teritoriju ar divām savu īpatnību apzinošajām daļām – Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu. 

Saruna ar Lūsi no projekta SALNA | METĀLKĀSTS LV Podkāsts #172 Šajā epizodē iepazīstam Lūsi- mistērisko personību, kas stāv aiz pašmāju blekmetāla projekta ''Salna''. Noskaidrojam, kāpēc Lūša daiļradē Krampusam ir tik liela nozīme, kā arī to, kas bija galvenie faktori, kas noveda pie solo muzicēšanas. Sērijas nobeigumā arī autora retrospektīva par līdzšinējo Salnas diskogrāfiju. 0:00 - Ievads 2:05 - Salnas pašreizējais status un sākotnējā produktivitāte 6:51 - Albumu tematika - personīga vai konceptuāla 9:15 - Kāds ir cilvēks aiz šīs mūzikas? 12:24 - "Baisa Tumsa" un citu albumu iedvesma 16:30 - Salnas skanējuma recepte, ierakstīšanas process 21:09 - Lūša projektu atšķirības un to savstarpējā ietekme 24:14 - Salna uz skatuves, Lūša pieredze grupās 27:07 - Smagās mūzikas ceļš un ietekme 31:05 - Salna fiziskajā formātā, kolekcionēšana un leibli 41:25 - Grafiskais noformējums, prasmju pielietošana 45:15 - Radošais process līdz šim un nākotnē 50:25 - Diskogrāfijas retrospekcija - Krampus Nakts 55:02 - Diskogrāfijas retrospekcija - Pavasarim 56:17 - Diskogrāfijas retrospekcija - Baltā Vilka Gaudās: Sirmais Mežs 58:06 - Diskogrāfijas retrospekcija - Nāve 1:01:57 - Diskogrāfijas retrospekcija - Salna 1:03:24 - Diskogrāfijas retrospekcija - Zalktis, Krupītis un Velis 1:08:21 - Vargāni & Vargāni 1:13:25 - Diskogrāfijas retrospekcija - Krampus Nāk 1:14:51 - Diskogrāfijas retrospekcija - Baisa Tumsa 1:15:40 - Jaunā Salnas materiāla tapšana 1:18:57 - Cik daudz Lūsis ir izdevis mūziku? 1:20:15 - Diskogrāfijas retrospekcija - Vilka Gaudās 1:22:24 - Motivācija aiz Salnas projekta 1:25:12 - Neskaidrā Salnas nākotne, atvadas 1:28:40 - Dziesmas "Mana Gala Stunda Sit" atskaņojums Projekts Salna https://salna.bandcamp.com/ https://www.facebook.com/Salnaband/ SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​

Studijā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums. "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums. "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

V naši misijonski rubriki smo tokrat posodili glas projektu POTA, ki vabi na informativno srečanje pred pripravami na misijonske poti v prihodnjem letu. Vodile bodo na Madagaskar, v Kenijo, Ukrajino, Indijo, Kazahstan, Turčijo in Argentino.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

"Šodienas jautājums": Kāds būs projekta “Rail Baltica” turpinājums? by LTV Ziņu dienests

Proteklog se vikenda u prostorijama hrvatskog konzulata u Melbourneu održala svečanost dodjele nagrada sudionicima ovogodišnjeg STEMM projekta. Ovo je treće natjecanje u prirodnim znanostima i tehnologiji koje je organizirala Viktorijska hrvatska gospodarska komora kako bi pomogla mladima hrvatskog porijekla u rješavanju stvarnih problema i povezala ih s profesionalcima u STEM sektoru diljem svijeta.

Studijā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Studijā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) un komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")

Jutri se tudi uradno začnejo Dnevi poezije in vina, ki se jim bomo posvetili s sporočilom Jacka Dehnela, poljskega pisatelja, pesnika, prevajalca in slikarja, avtorja letošnjega Odprtega pisma Evropi. V njem razmišlja o človeku, delu in strojih ter o umetni inteligenci. V Novi Gorici pa že ogrevajo vzdušje za prestolnico kulture 2025. Zanjo plesni ansambel M&N dance company napoveduje enega večjih kulturnih dogodkov, te dni pa že gosti plesalke in plesalce z vsega sveta, saj za naslednji teden pripravljajo celovečerno predstavo na gradu Kromberk.

Turpinot ierakstu sēriju par Latvijas arhitektūrā godalgotajiem objektiem, šoreiz pievēršam uzmanību komercbūvēm, augstceltnēm, daudzdzīvokļu ēkām. Tuvāk iepazītam Viesturdārza kvartālu – dzīvojamo ēku projektu Rūpniecības ielā, Rīgā, kas 2020.gadā ieguva vienu no Latvijas arhitektūra gada balvām. Projekta autori – "RUUME" arhitektu komanda, balvu ieguva par dzīvojamo ēku projekta 1.kārto, pašlaik realizētas jau trīs kārtas, nākotnē iecerēta arī ceturtā. Ar "RUUME" arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri, Oskaru Vāveri un Līvu Nordmani Viesturdārza kvartālā tiekos vienā no šīs vasaras karstākajām dienām. Arī mazais Miķelis Vāvere ir līdzi un visu laiku ratiņos negulēs. Ir dienas vidus, pilsēta dzīvo savu aktīvu dzīvi, un mēs, neslēpjoties no ielu trokšņiem, esam satikušies kvartāla šķērsielā pie Rūpniecības ielas. Lai arī Arhitektūras gada balvu iegūta gadā, kad bija pabeigta vien kvartāla 1.kārta, Liene uzsver, ka viss kvartāls izdomāts un projektēts kopā, viņu papildina Līva. Dzīvojamā apbūve ir viens no lielākajiem un mīļākajiem "RUUME" arhitektu darbības laukiem, viņi tajā jūtas droši. Savas darbības laikā vienmēr projektējuši dzīvojamās apbūves ēkas dažādās lokācijās gan Rīgas centrā, gan pilsētas apkaimēs, gan ārpus galvaspilsētas.

Državno podjetje Gen energija, investitor v drugi blok jedrske elektrarne v Krškem, je danes predstavilo prvo oceno ekonomike projekta. Novi reaktor bi imel med 1000 in 1650 megavati moči, študija o priključitvi drugega bloka na omrežje je pokazala, da bi bila s tega vidika njegova optimalna velikost do 1300 megavatov. Ocenjena investicijska vrednost brez stroškov financiranja je med 9,3 in 15,4 milijarde evrov, odvisna bo od moči reaktorja, so pojasnili. Drugi poudarki oddaje: - Vlada namerava jutri podpisati pismo o nameri za vzpostavitev nove medicinske fakultete. - Mednarodno javnost deli zahteva za izdajo naloga za aretacijo voditeljev Hamasa in Izraela. - Na Opčinah mogoče vnovič kupiti knjige v slovenskem jeziku.

Par jauno pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un sadarbību ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta un iepazīstina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, kuratore, zīmola “Mammalampa” vadītāja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja un zīmola “Vaidava Ceramics” vadītājs Miks Balodis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) šogad svin trīsdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē ar pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, veidotu sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”. Projekta iecere ir inovatīvā formātā atspoguļot aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā, integrējot tās muzeja 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums rod iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā, izceļot gan sezonai raksturīgo krāsu gammu, gan latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Pirmā izstāde ar nosaukumu “Pavasaris” no 3. maija līdz 28. jūnijam piedāvās ieskatu tādu zīmolu kā “Vaidava Ceramics”, “Mammalampa”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “Madara Cosmetics”, “Mint” un “Livette's Wallpaper” darbībā, asociatīvi rosinot apmeklētājus domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.

Rīgas pilsētā kopš 17. aprīļa sākusies jaunu pēc moduļu principiem veidotu tirdzniecības vietu uzstādīšana. Projekta autors ir jaunais un talantīgais, Rīgas Tehniskajā universitātē un Vīnē izglītotais arhitekts Toms Kampars ar darba pieredzi dažādos Eiropas birojos. Latvijas skatītāji viņu ir iepazinuši kā vairāku Mākslas centra “Zuzeum” ekspozīciju autoru un Latvijas ekspozīcijas Venēcijas arhitektūras biennālē līdzautoru. Taču arhitekta kontā ir arī tik eksotiski projekti kā Guabuligas tirgus Ganā. Mūsu sarunā autors komentē to, kā pats jūtas – vairāk “dabas bērns” vai urbānists, un ko nozīmē universālu tipveida projektu – šajā gadījumā tirdzniecības vietu – radīšana. Vai nelielus pilsētas infraststruktūras objektus, kurus senāk dēvēja par “mazajām arhitektūras formām” (tirdzniecības stendi, kioski, sabiedriskā transporta pieturvietas u. c.), vajadzētu veidot kā vienotu sistēmu ar norādi uz Rīgas identitāti?

4. decembra je bil v Betettovi dvorani Kazinske palače v okviru cikla Tutti otvoritveni koncert projekta Musit, ki z glasbo povezuje Slovenijo in Italijo, na njem pa je nastopil Simfonični orkester Furlanije - Julijske krajine z dirigentom Paolom Paronijem in solisti, študenti ljubljanske akademije. Na koncertu so nastopili trije, in sicer sopranistka Talita Sofija Komelj, ki je izvedla dve ariji Violette iz opere Traviata Giuseppa Verdija, basbaritonist Blaž Stajnko, ki je za svoj nastop izbral glasbo iz opere Porgy in Bess Georga Gershwina ter Divji lovec Alberta Lortzinga, in saksofonist Lan Meden, ki je poustvaril Balado Franka Martina.

Notranjski regijski park je leta 2002 ustanovila Občina Cerknica z namenom ohranitve, varstva in raziskovanja naravnih ter kulturnih vrednot, izjemnih geomorfoloških, geoloških in hidroloških lastnosti, zaščite naravnih ekosistemov ter lastnosti neživega sveta, arheološke in etnološke dediščine. Osrednje območje parka je presihajoče Cerkniško jezero. Javni zavod Notranjski regijski park pa je v zadnjih devetih letih za svoje projekte pridobil 12 milijonov evropskih sredstev. Gre za projekta LIFE STRŽEN in KRAS REVITA. Projekta sta se osredinjala na varstvo narave, razvoj infrastrukture in spodbujanje lokalnega gospodarstva. V oddaji Intervju po deseti na Prvem smo gostili direktorja Notranjskega parka Matevža Podjeda, ki nam je predstavili pot, ki so jo prehodili, in vizijo parka v prihodnje.

Zaključuje se za kmetijstvo zelo zahtevno leto, pa ne samo zaradi naravnih ujm ampak tudi zaradi nerazumljivih potez politike, ki na kmetijstvo nerazumljivo pritiska, pravi Borut Florjančič predsednik zadružne zveze Slovenije. Zato se je tudi zgodil vseslovenski kmečki punt, žal pa se je glede zahtev premalo premaknilo. Na ZZS si prizadevajo, da bi področje masnih bilanc in sledljivosti čimprej zaključili v delujočem sistemu, ki bi omogočal preglednost, pravičnost in varnost tako potrošnikom kot tudi kmetom in vsem ostalim v prehranski verigi.

Mesec je naokoli in znova v zadnji novembrski epizodi Frekvence X zbiramo in izberemo nekaj najodmevnejših znanstvenih raziskav preteklega meseca. Tokrat se še posebej posvečamo prvemu nacionalnemu dnevu občanske znanosti, katere ambasadorka je dr. Zarja Muršič, povzamemo pa tudi nov pridobljeni projekt ERC, ki ga je tokrat dobil dr. Lev Vidmar z ljubljanske fakultete za matematiko in fiziko in Inštituta Jožef Stefan.

Dr. Marija Klopčič je predstavila EIP projekt Inovativni okoljsko-podnebno naravnani sistemi upravljanja govedorejske kmetije za zagotavljanje pridelave krme in optimalnih pogojev reje govedi, Danijel Skaza pa EIP projekt Optimizacija rabe živinskih gnojil. Na koncu pa smo se še ustavili ob nezakonitem ukrepu odvzema živali rejcu iz okolice Krškega.

Realitāšu sadursme – tā varētu raksturot Saeimas izglītības komisijas sēdi, kurā deputāti, skolu direktori un izglītības eksperti šodien analizēja projekta “Skola 2030” ieviešanas rezultātus. “Uz papīra izskatījās labi, bet...” – tā saka daudzi, un skolu direktoru asociācijas vadītājs projekta ieviešanas vadību raksturo lakoniski – “Totāli sapināmies meistarībā”. Kāda ir reālā situācija, jaunā satura ieviešanai ieejot finiša taisnē, un kas jādara, lai tālākais ceļš būtu gludāks? Saruna ar projekta nu jau bijušo vadītāju Zani Oliņu, Valsts izglītības satura centra vecāko ekspertu, Rīgas 72. vidusskolas direktoru Pāvelu Pestovu un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli.

Protestantski projekt oblikovanja slovenskega knjižnega jezika je bil pred petimi stoletji utopija. Slovenski protestantski pisci so izdajali knjige za bralce, ki jih še ni bilo, pri tem pa so uporabljali jezik in črkopis, ki ga maloštevilni bralci sprva niso bili vajeni. Tudi finančno projektu ni dobro kazalo, saj je bil v izgubi. Pa vendar so protestantje imeli podporo in njihov projekt je privedel do oblikovanja slovenskega knjižnega jezika. Ob dnevu reformacije bo tovrstne okoliščine protestantskega projekta orisal dr. Kozma Ahačič, predstojnik Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU (ponovitev).

Ne tikai uz lielceļiem vai ostās ir intensīva satiksme - arī mūsu gaisa telpa burtiski čum un mudž no pasažieru un kravas pārvadājumiem. Ap 100 tūkstoši pasažieru reisu - par tādu satiksmes intensitāti runājam aviācijā. Un neskatoties uz šo milzīgo apjomu, debesīs nelaimes gadījumi kļūst aizvien retāki. Cilvēciskai kļūmei vai sīkai tehniskai ķibelei 10 kilometru augstumā var būt smagas sekas. Daudzas aviokatastrofas ir spilgts piemērs tam. Kas ir biežākie cēloņi nelaimēm aviācijā un vai krīzes brīdī ir iespējams ko darīt lietas labā, skaidro RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs un Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters. "Kas man rada drošības sajūtu, jo man ir ļoti bail lidot ar lidmašīnu, dažreiz sanāk, ka es arī ieķeros krēslā, kad paceļas un nolaižas, ka ir lielāka iespēja iekļūt negadījumā, braucot uz lidostu, nekā lidojot. Tas labi parāda, ka drošība ir," atzīst Valdis Zuters. "Cilvēki nekāps lidmašīnā, ja lidošana nebūs droša. Jebkura valsts rūpēsies, lai aviācija attīstītos. Visi ir gatavi domāt, lai būtu droši." Zuters skaidro, ka "mazās ķibeles notiek daudz. Pie lielākiem negadījumiem nonāk, kad ir vairākas neveiksmīgas sakritības. Lielākoties tas sākās ar sīkām lietiņām, kuras beigās beigās dažādu iemeslu dēļ, pilotu neuzmanība vai tehniskās lietas, rezultātā diemžēl noved pie lielākas  vai mazākas nelaimes". Ilmārs Blumbergs norāda, ka sarežģījumus var radīt putni lidlaukā. Šobrīd arī Latvijā ir pieaudzis to gadījumu skaits, kad lidmašīna saskrienas ar putniem uz lidlauka. Par laimi tas nav novedis pie katastrofas "Pats bīstamākais ir nosēšanās posms. Ap 40% visu katastrofu notiek beidzamajā nosēšanās fāzē. Aptuveni 15 % ir ieskriešanās fāzē, ar  20% ir kreisera režīmā," skaidro Ilmārs Blumbergs. "Kāpēc tas notiek? Ja pirms 20 – 40 gadiem dominēja tehniskās kļūmes, šobrīd tās ir dramatiski samazinātas. Ja mēs kaut ko vienu samazinām, procentuāli pieaug kaut kas cits. Un tas ir cilvēka faktors. Kopējais skaits kļūdu samazinās, bet procentuāli pie katastrofām noved tieši cilvēka faktors, cilvēku kļūdas, nepareizas rīcības. Pārsvarā tie ir piloti. reizēm dispečeru kļūdas uz zemes." Radīts mazdegošs pārklājums, lai mazinātu liesmas aizdegšanās gadījumā lidmašīnā Latvijas zinātnieki kopā ar vairākām ārvalstu zinātniskajām institūcijām izstrādājuši jaunus videi draudzīgākus materiālus, kas var samazināt liesmas, ja gadījumā lidmašīnās izceļas ugunsgrēks. Skatos video, kur redzams, kā ar lodlampu tiek aizdedzināta neliela, caurspīdīga, pēc skata plastmasas plāksnīte. Tā uzliesmo, deg, bet aptuveni minūtes laikā liesma nodziest. Šajā materiālā ir iestrādāts ķīmiskais elements fosfazēns, kas samazina materiāla degšanas īpašības. Par jaunizveidoto pārklājumu lidmašīnu pilotu drošībai un kas ir fosfazēns, stāsta Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūta vadošā pētniece un Fizikas matemātikas un optometrijas fakultātes docente Tatjana Glaskova-Kuzmina. Čehu un  slovāku pētnieki šo vielu sintezēja, radot mazdegošu pārklājumu, savukārt Tatjanas vadītā komanda LU Materiālu mehānikas institūtā pārbaudīja minēta materiāla mehāniskās īpašības – spriegumu, stingrību, deformāciju. Projekta laikā  aizsākās jauna sadarbība ar lietuviešu sporta aviācijas kompāniju, kas izgatavo planierus. Tatjana Glaskova- Kuzmina rāda nelielas plāksnītes ar tur iestrādāto fosfazēnu un stāsta, kā mūsu  universitātes pētnieki turpina darbu pie vāji degošā lidmašīnu pārklājuma izstrādes. Pētniece norāda, ka būtiski ir tas, lai jauno materiālu izstrāde un to fizikālo īpašību izpēte notiek ne tikai akadēmiskajā vidē, bet pētījumi tiek pārcelti uz industriālās pētniecības un attīstības līmeni, lai pēc projekta beigām iegūtos rezultātus būtu iespējams pielietot arī rūpnieciski.

This episode was recorded during the virtual workshop “Together We Are Stronger”, led by the Equality Fund, as part of a three-part training series on effective engagement in parliamentary processes, jointly offered by ParlAmericas, the UN Women Multi-Country Office - Caribbean, and the Equality Fund, with the participation of Women's Voice and Leadership –Caribbean grantee partner, Stichting Projekta.In this dialogue between Andrea Calmet, of Equality Fund, and Sharda Ganga, director of the Surinamese organization Stichting Projekta, on the importance of collaboration and effective coalition building for gender equality advocacy. Ms. Ganga highlighted convening power, alliance building, and joint advocacy as part of Projekta's core strategy for social change. To start a coalition, Ms. Ganga emphasized the value and importance of taking the lead and reaching out to all partners, including parliamentarians, and focusing in commonalities amongst potential allies.The Equality Fund is transforming the way that resources—and power— flow into the hands of girls, women, and trans people worldwide. Designed by feminists for feminists, we are a new model for sustainably resourcing feminist movements everywhere. Learn more at equalityfund.ca

"Economic MOAT" — a business's ability to maintain a competitive edge over its competitors. Teme ep. 18: Uporaba A.I. v podjetjih Načini prilagoditve jezikovnih modelov Kaj je fine-tuning in kdaj je smiseln? Kaj je ASTRA AI Prihodnost izobraževalnega sistema ASTRA AI: https://astra.si/ai/ ============================= Prijavi se in vsak petek prejmi 5 linkov, ki jih ustvarjalci podkastov Dialog in RE:MOAT priporočamo tisti teden (knjige, dokumentarci, članki, podkast epizode …): https://aidea.si/aidea-mailing-lista ============================= AIDEA total pack — Paket 22 znanstveno podprtih učinkovin v 4 izdelkih. https://bit.ly/AIDEA-Total-Pack ============================= Pridruži se kot podpornik kanala AIDEA: https://bit.ly/podpora-YT =============================

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijā Latvijas Patentu valdes delegācija iepazīstināja ar diviem Latvijai nozīmīgiem projektiem – viens no tiem ir bērnu raidījums "Tutas lietas". Savukārt izdevniecība "Neputns" izdevusi Luīzes Pastores un Elīnas Brasliņas "Mākslas detektīvu" sērijas grāmatu "Slepenā parole. Izlaušanās no pils".  Ar Tutu – aktrisi Lieni Sebri un rakstnieci Luīzi Pastori tiekamies Kultūras rondo. Latviešu bērnu iemīļotā un apbalvotā grāmatu sērija "Mākslas detektīvi" ir atgriezusies ar jaunumu – pirmo reizi sērijas vēsturē lasītājs aicināts kļūt par aktīvu detektīvnoslēpuma šķetinātāju! Šī grāmata paver durvis uz izlaušanās spēli baroka arhitektūras pērles Rundāles pils vēstures labirintos. Trīs azartiskas varones uzsāk "Zosu spēli", nokļūst pagātnē un uz savas ādas piedzīvo sarežģītos Latvijas vēstures posmus. Stāstā iekļauti āķīgi uzdevumi un spēļu elementi par Rundāles pils vēsturi, arhitektūru, interjeru un svarīgākajām personībām. Arī lasītājs stāsta galveno noslēpumu neatklās, ja nesekos līdzi uzdevumiem un neatrisinās slepeno paroli, kura ļauj izlauzties no pils. Grāmatas atvēršanas svētki būs 29. jūlijā Rundāles pilī, kur Zeltā zālē no plks. 14 lielus un mazus gaidīs abas autores - Luīze Pastore un Elīna Brasliņa. Būs gan kopīga fotografēšanās, gan autogrāfi, gan izlaušanās spēle Rundāles pils telpās. Savukārt "Tutas lietas" ir gatavas vasaras koncerttūrei "Ačgārnā diena", kas sāksies 30. jūlijā ar diviem koncertiem Liepajā. Ženēvā notiekošajā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālās asamblejas sesijā Latvijas Patentu valdes delegācija citu valstu kolēģus iepazīstināja ar diviem Latvijai nozīmīgiem projektiem – bērnu raidījumu "Tutas lietas" un bērniem pazīstamo lapsiņu, kā arī veselības jomā ļoti svarīgu medicīnisko ierīci melanomas riska noteikšanai un atklāšanai. Šogad intelektuālā īpašuma jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta sievietēm, tāpēc jo īpaši ir izceļams arī projekts "Tutas lietas", kas Latvijas bērnu auditorijā ir ieguvis ļoti lielu popularitāti. Projekta "Tutas lietas" ideja tika īstenota 2018.gadā, un šo piecu gadu laikā ir radītas 200 izglītojošas sērijas bērniem, kas apkopotas desmit sezonās. Seriāla īpašo popularitāti apliecina arī tā veidošana vairākās valodās – angļu, zviedru, igauņu, portugāļu un ukraiņu, kā arī tas ir dublēts turku valodā. Projekta autores ir vairākas domubiedres no kino un televīzijas profesionāļu vides, kuru mērķis bija radīt savām atvasēm izglītojošu un sirsnīgu ekrānsaturu latviešu valodā. Preču zīme "Tutas lietas" Patentu valdē ir reģistrēta 2019.gadā.  

V 174. epizodo podcasta Lovim ravnotežje sem pred mikrofon povabila osem navdihujočih podjetnic in podjetnikov, ki so s svojimi podjetniškimi zgodbami navdušili žirijo projekta Okvir pomoči in se uvrstili med slovenske finaliste. Zadnja tri leta sem imela čast sodelovati v projektu #OkvirPomoči, ki so ga leta 2020 oblikovali v NLB. V zadnji izdaji so pozornost projekta usmerili v trajnost. Priložnost so ponudili podjetnikom in podjetjem, ki dajejo prednost zelenim podjetniškim idejam, projektom in rešitvam za lepši jutri. V NLB so si zadali poiskati edinstvene in inovativne ideje ali projekte, ki kar najbolj rešujejo izzive na področju trajnosti v Sloveniji in regiji Jugovzhodne Evrope. V finalni izbor v Sloveniji se je uvrstilo osem navdihujočih podjetniških zgodb, ki jih lahko spoznate v tej epizodi. Slišali boste zgodbe s področjih povezovanja lokalnih pridelovalcev, krajšanja prehranskih verig, ustvarjanja delikatesnih izdelkov iz lokalnih sestavin, uporabe surovin, ki gredo običajno med odpadke, lahko pa postanejo zanimiv del za nove, trajnostne izdelke, pa električna mobilnost ter skrb za boljšo prihodnost in razumevanje otrok, ki prek igre razbijajo stereotipe in predsodke o osebah z motnjami v duševnem razvoju in invalidnostjo. Trajnost je širok pojem, ki zadeva vse dele naših življenj. Danes boste imeli čudovito priliko spoznati navdihujoče posameznice in posameznike, ki s svojim delom ustvarjajo družbo prihodnosti. Ne pozabi skočiti na spodnjo povezavo, kjer te v zapisu epizode čakajo povezave, prek katerih lahko spremljaš vseh osem podjetniških zgodb tudi naprej. ZAPIS EPIZODE: https://ninagaspari.com/blogs/podcast/epizoda174 Epizoda podcasta Lovim ravnotežje je nastala v sodelovanju in s podporo NLB in projekta #OkvirPomoči. V spletni trgovini te že čakajo krasne e-knjige in e-delovni zvezki: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://ninagaspari.com/collections/all⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Ujameš me lahko tudi na: INSTAGRAM: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.instagram.com/ninagaspari/⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ FACEBOOK: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.facebook.com/iamninagaspari/⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ TWITTER: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://twitter.com/ninagaspari⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ TIK TOK: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.tiktok.com/@ninagaspari

V današnji oddaji Svet kulture se posvečamo že drugemu simpoziju s temo 'Meje skozi film in zgodovino', ki v Gorici in Ljubljani poteka v sklopu projekta Vzhod/Zahod. Tokrat se z razpravami s temo vključevanja arhivskega materiala v poučevanje zgodovine posvečajo mladim. V oddaji pa tudi o nocojšnjem koncertu v okviru zlatega abonmaja Cankarjevega doma, ko bo v Gallusovi dvorani nastopil Kraljevi škotski nacionalni orkester, na sporedu pa bo tudi ljubljanska premiera Koncerta za orgle, trobento in orkester turškega skladatelja Fazila Saya.

Jutri se bo ob Ledavskem jezeru začela prva hoja oziroma umetniška turneja, ki jih bodo na podeželju izvajali umetniški pari iz 8 držav v okviru mednarodnega projekta poimenovanega Along the Walk oziroma Vzdolž poti, projekta uprizoritvenih umetnosti na temo upočasnitve. Vsak umetniški par bo izvedel dva desetdnevna pohoda po podeželskih območjih Nemčije, Slovenije, Italije, Francije in Belgije. Prvo hojo, ki bo ob tem tudi predstava, bosta izvedla francoska koreografinja, plesalka in performerka Mathilde Vrignaud in slovenski plesalec in koreograf DISKOlektiv. Njuna zamisel je vzvratna hoja oziroma Največji spektakel na svetu pri katerem se jima lahko pridruži vsakdo.

Fotografēšana kā sevis izzināšana – to var teikt par laikmetīgā teātra režisores Elīnas Cērpas multimediju izstādi „Jūtīgā virsma”. Vispirms Nīderlandē tika veidota dokumentāla teātra izrāde, tagad, pēc 11 gadiem - vizuālās mākslas projekts. Izstāde Rīgā tapusi sadarbībā ar pieciem dalībniekiem, kas atsaucās aicinājumam dalīties ar saviem ļoti personiskiem attēliem. Izstādes atklāšana ISSP Galerijā piektdien, 24. martā, tās iekārtošanas brīdi vēroja un ar tās veidotājiem tikās Laima Slava. Starpdisciplināra multimediju izstāde „Jūtīgā virsma” piesaista garāmgājēju uzmanību ISSP Galerijai, ne tikai skatam atvērtā stikla siena, šoreiz arī skaņa, kas ar vibroskaļruņa palīdzību savij pilsētas trokšņus, garāmgājēju soļus ar ļoti personiskiem attēliem telpā. Projekta autore Elīna Cērpa ir latviešu laikmetīgā teātra režisore, kas 14 gadus dzīvojusi Nīderlandē, bet kopš pērnā gada nogales atgriezusies Latvijā. Vizuālā mākslas projekta „Jūtīgā virsma” pamatā ir dokumentālā teātra izrāde, kas radusies 2011.gadā Nīderlandē, viss aizsācies, kad ilgstoši Elīna fotografējusi pašportretus. Atgriežoties pie Nīderlandē tapušās izrādes „Jūtīgā virsma”, sākums bijis tāds, ka Elīna vairāk nekā gadu katru dienu atkārtoja vienu un to pašu darbību - fotografēja sevi. Tagad pēc vairāk nekā desmit gadiem, māksliniece uzdos to pašu jautājumu - kas rada nepieciešamību fotografēt? Latvijas projektā svarīga loma kuratorei Ivetai  Gabaliņai. Izstādes telpiskie risinājumi top sadarbībā ar mākslinieku Alekseju Beļecki, ar kuru kopā esmu nostājusies  pie galerijas durvīm, skatu raidot uz pretējo sienu, uz kuras veidojas atspulgs. Izstādē īpaša arī gaisma, nebūs neviens tiešs gaismas avots. Skaņa un atspulgi neuzbāzīgi, tomēr pievērš  garāmgājēju uzmanību multimediju izstādei „Jūtīgā virsma”, kurā projekta dalībnieki Gundega Melberga, Gustavs Grasis, Valda Biteniece, Irēna Andrējeva un viens anonīms autors – satiekas vienā telpā un veido savstarpējai sarunai līdzīgu pieredzi caur fotogrāfiju, tekstu un video. Izstāde „Jūtīgā virsma” ISSP Galerijā būs apskatāma līdz 4. maijam.

No 11. februāra līdz 23. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē norisināsies Purvīša balvas 2021 laureātes Amandas Ziemeles personālizstāde “Saule ar zobiem”. Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieci Amandu Ziemeli un izstādes kuratoru Kasparu Groševu. Projekta fokusā ir glezniecības medija daudzveidīgās iespējas un izpausmes, attiecībās ar telpu kļūstot par instalāciju, kurā ieaicināt apmeklētāja skatienu. Amanda Ziemele (1990), kura 2021. gadā saņēma Purvīša balvu par izstādi “Kvantu matu implanti” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, ir viena no spilgtākajām un neordinārākajām māksliniecēm Latvijas aktuālās mākslas ainā. Žūrija toreiz akcentēja autores prasmi radīt atvērtu telpu, kur “nekā nav par daudz, nedz arī kas iztrūkst; tā sniedz zināmu brīvības izjūtu visiem un visam”. Arī tagad telpa ir zīmīga viņas daiļrades sastāvdaļa. Amanda Ziemele neaprobežojas ar ierasto divdimensionālo taisnstūra / kvadrāta plakni, bet tiecas paplašināt izteiksmes telpu ārpus konvencionālā glezniecības rāmja. Māksliniece izkārto darbus savdabīgā puzlī, kura veselumā būtisks ir katrs krāsas gabaliņš, to savstarpējais ritms un arī attālums citam no cita. Amanda Ziemele atzinusi, ka viņu patiesi interesē glezniecības formālo paņēmienu kopums, krāsas vieliskums un ķepīgums, pigmentu putekļi, kurus viņa “sajauc kopā ar savām domām”. Autore uzsver, ka māksla nav atrauta no dzīves un tā ir viņas komentārs par notikumiem un pasauli.

Šoreiz par savu pieredzi no jaunas kriptovalūtas projekta autora skata punkta

Murālis, kā laikmetīgās mākslas veids un iespēja pievērst sabiedrības uzmanību laikmetīgas mākslas procesiem. Par "Mākslai vajag telpu" un Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” iniciatīvas izglītībā „Ziedoņa klase” vadītāja Elizabete Pavlovska, fonda „Makslai vajag telpu” vadītāja, kuratore Katrīna Jaunupa un māksliniece Luīze Rukšāne. Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" iniciatīva izglītība "Ziedoņa klase" realizē Eiropas Ekonomiskās zonas programmas projektu, kura laikā izglīto sabiedrību, īpaši jauniešus par laikmetīgo mākslu un kultūru. Projekta ietvaros jau tapuši trīs murāļi trīs Latvijas pilsētās - Talsos, Smiltenē un Adažos. Kopumā tādi būs pieci - nākamā gadā iecerēts murāļus veidot kāda Zemgales un Latgales pilsētā. Ir jau izvēlēti mākslinieki un tapušas pirmās skices.

Vizuāli skaistais un fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas” tapis, pielāgojot lasīšanai Mārtiņa Ķibilda rakstītos aizkadra tekstus vērienīgajam, “VFS Films” un Latvijas Televīzijas radītajam raidījumu ciklam “Atslēgas”. Grāmatas tapšanas iniciatori ir Mārtiņa Ķibilda ģimene, ieceres mērķis bijis ne tikai saglabāt izcilas personības piemiņu, bet padarīt viņa veikumu ilglaicīgāku un pielietojamāku. Grāmata “Atslēgas” tulkota arī angļu un krievu valodās, papildināta ar “Skolotāja burtnīcu”. Džinglu, ar ko iesākām šo raidījumu, atpazīs daudzi. “VFS Films” un Latvijas televīzijas 2018. gadā radītais raidījumu cikls “Atslēgas” nekur nav pazudis: visas “Atslēgu” sērijas joprojām noskatāmas “VFS Films” studijas mājas lapā, tās bieži atkārtojumā rāda Latvijas Televīzijā, skolotāji izmanto vēstures stundās. Tagad pieejama arī grāmata. Nesen iznākušais, vizuāli skaistais,  un  fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” tapis Mārtiņa Ķibilda rakstītos raidījuma aizkadra tekstus pielāgojot grāmatas formātam. Raidījumā Augstāk par zemi vēlreiz, nu jau ar četru gadu distanci laikā, mēģināsim saprast, kur īsti slēpās Mārtiņa Ķibilda un “VFS Films” kopīgi veidoto raidījumu pievilcība. Vispirms tās bija “Adreses', kas aicināja diksutēt par arhitektūru, tad sekoja Latvijas simtgadei veltītais vēstures stāstu raidījums “Atslēgas”. Šķiet, ar pārliecību var teikt, ka šie abi bija raidījumi, kurus pamanīja. Saruna ar raidījuma un arī grāmatas tapšanā iesaistītajiem. Un pirmais no uzrunātajiem – vēsturnieks, kurš bija arī kā konsultants iesaistīts raidījuma “Atslēgas” tapšanā – Gustavs Strenga. Raidījumam “Atslēgas”  tapušo  50 Latvijas valsts vēstures tēmu vidū ir epizode par Latvijas valsts robežu nospraušanu, kas kutina skatītāju iztēli – iedomājieties, ja arī Roņu sala, Palanga vai kādreizējā Abrene joprojām būtu mūsu? Ir epizodes, kas sasaucas ar  sadzīvisko un cilvēkpieredzi, piemēram, par RAF ražotajiem mikroautobusiem “Latvija”. Par ideoloģiskajām cīņām ap kapu pieminekļiem Meža kapos. Mākslas dienu grandiozo popularitāti padomjlaika norieta jausmās. Grāmatas iecere, kā Mārtiņa Ķibilda veikuma turpinājums, tapusi viņam reiz tuvo cilvēku lokā - projekta autori ir Mārtiņa Ķibilda ģimene, izdevums tapis ar mecenātu atbalstu. Projekta mērogi ir vērienīgi, un tie krietni pārsniedz grāmatas iznākšanu. Izveidota īpaša interneta mājas lapa atslegas.tv. Tajā raidījuma “Atslēgas” sērijas skatāmas arī angļu un krievu valodās. Tulkotie aizkadra teksti kalpoja par pamatu grāmatas “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”iznākšanai  arī angļu un krievu valodās.  Grāmatas lappusēs ir kvadrātkodi, kas ļauj ātri nonākt pie attiecīgās “Atslēgu' sērijas, un tā papildināta ar “Skolotāja burtnīcu”, kas raidījuma tēmas palīdz saskaņot ar skolu mācību programmu. Taču projekta īstenotājiem – Ilzei Grasei Ķibildei – tas nozīmēja iesaistīties darbā, kurā tobrīd viņai trūka iestaigātas pieredzes. Grāmatas redaktori Lilitu Vaingārdneri viņa bija atradusi pēc paziņu ieteikuma. Iepazīstot Lilitas Vaingārdneres veidotās līdzšinējās grāmatas, nojaušu, ka viņas pienākumi neaprobežojās ar teksta rediģēšanu. Viņai piemīt spēja ieraudzīt grāmatu kopumā.  Pārliekot raidījumu tekstus drukātā teksta vienotā plaknē, Lilita Veingārdnere pati esot bijusi pārsteigta, cik pašsaprotami “Atslēgu” atsevišķās epizodes pārtapušas vienotā stāstā. Tekstā varēja izsekot arī, kā viena un tā pati tēma vai atslēgvārds atkārtojas dažādos Latvijas vēstures posmos. Kā, piemēram, Lāčplēsis. Vēl viena priekšrocība, kas grāmatu atšķir no runātā teksta – šos stāstus iespējams pārlasīt vairākkārt. Lilita Vaingārdnere novērtē Mārtiņa Ķibilda prasmi vēstures jukas pārvērst labi strukturētā stāstā. Pat ja kāda stāsta sadaļai viņa nepiekrīt, aizklīst kādas apakštēmas sīkākā izpētē, stāsta struktūra to pieļauj, un ir viegli atgriezties pie galvenās tēmas.  Sarunā iesaistās arī Uģis Olte, režisors un raidījuma “Atslēgas” līdzveidotājs. Lilita Vaingārdnere ir arī grāmatas “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” fotogrāfiju redaktore. Es pāradresēju viņai Uģa Oltes izteikto minējumu – vai grāmatā varētu būt tās bildes, kas tapa ar Mārtiņa Ķibilda fotoaparātu raidījuma laikā? Izrādās, ka ne. Ilze Grase-Ķibilde esot nodevusi viņai izskatīšanai datorā glabātās fotogrāfijas, taču notikumu ilustrēšanai tās neesot bijušas derīgas. Redaktore izsaka minējumu, ka Mārtiņš fotoaparātu drīzāk izmantojis izpētei. Un to var redzēt, kad, piemēram, raidījuma vadītājs, neskatoties atrod vajadzīgo pieminekli Meža kapos, kas liek domāt, ka viņš šo vietu pirms tam iepazinis pamatīgi. Lilita Vaingārdnere saka, ka fotogrāfijas lielākoties nāk no Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem, tuvāk mūsdienām līdzējuši arī fotogrāfa Ilmāra Znotiņa padomi.

Rebalans beogradskog budžeta nije krizni, već rasipnički. Samo za JP Beogradski metro troši se 400 miliona dinara. Budžet grada je 1,4 milijardu evra, od toga za GSP dajemo 300 miliona evra! Iz GSP-a se izvlače ogromna sredstva, samo 1/3 prihoda ostvaruje se od prodaje karata. Remont jednog trolejbusa plaćamo 80.000 evra, a nov košta oko 200.000 evra. Servis kineskih autobusa iako su u garanciji, plaćamo dodatno 2 miliona evra. . Glavnu beogradsku autobusku stanicu nećemo dobiti ni do kraja 2024. Slična situacija je i sa pristupnim saobraćajnicama za Prokop, toplovodom iz TENT-a, rekonstrukcijom Kneza Miloša, Glave ulice u Zemunu, Bulevara Patrijarha Pavla, Luku Beograd, postrojenja za prečišćavanje otpadnih voda, zato se fekalije Beograda direktno izlivaju u Savu i Dunav. Beograd ima 22.000 zaposlenih u gradskoj upravi i javnim preduzećima, to nas košta oko 350 miliona evra. Beograd ne vode profesionalni menadžeri već partijski paraziti i neznalice sa kupljenim diplomama. Gost: Nikola Jovanović, Direktor Centra za lokalnu samoupravu

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā zīmju valodu lieto apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Kā mēs varam viņus atbalstīt? Kā rīkoties, ja gribam piedāvāt savu palīdzību nedzirdīgam cilvēkam uz ielas - kā to vislabāk piedāvāt? Latvijas nedzirdīgo savienība (LNS) uzsākusi projekts "Demokrātijas kultūras laboratorija" ar mērķi iesaistīt nedzirdīgus cilvēkus pilsoniskajās aktivitātēs un attīstīt viņu prasmes. Projekts ilgs līdz 2034. gadam. Projekta vadītāja Aija Sannikova raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka daudzi nedzirdīgie cilvēki nezina, kas ir demokrātija, nepazīst šo jēdzienu. Daudzi arī nesaprot jēdzienu - iekļaujošā sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība. "Šajā projektā gribam gan sniegt zināšanās nedzirdīgiem cilvēkiem, gan veidot aktīvo praksi, kā to var darīt," skaidro Anna Sannikova. Viņa atzīst, ka galvenie nezināšanas cēloņi ir izglītības trūkums, jo daudzi nedzirdīgie ir ar pamatizglītību, ko nevar pielīdzināt tai, ko šodien saprot ar vispārējo izglītību. Turklāt daudzi ir vecākās paaudzes cilvēki, kuri izglītību ieguvuši padomju gados, kad par šiem jautājumiem nerunāja. LNS viceprezidente Brigita Lazda norāda, ka  nedzirdīgie pārsvarā ir zīmju valodas lietotāji, bet ikdienā zīmju valodā ir pieejams maz informācijas.  "Cilvēki domā, ja viņš nedzird, viņš var izlasīt. Tā nav, cilvēka dzirdes zudumam ir dažādas pakāpes no vājdzirdības līdz pilnīgam dzirdes zudumam. Tie, kas pilnīgi nedzird, viņi lieto zīmju valodu. Viss slēpjas izglītībā, jo padomju laikā nedrīkstēja lietot zīmju valodu. Bija ar likumu aizliegts lietot zīmju valodu. Viņi mācījās orālās mācību metodes, lasīja no lūpām. Ļoti diskriminējoši," norāda Brigita Lazda. Runājot par zīmju valodā pieejamo aktuālo informāciju, Anna Sannikova atzīst, ka tie ir apmēram 5% no tā, ko piedāvā dzirdīgiem cilvēkiem. ierobežojums ir liels. Turklāt ne visiem jēdzieniem un terminiem ir adekvātas zīmes un tās ir arī jāiedzīvina. Brigita Lazda arī skaidro, ka nedzirdīgam cilvēkam dzimtā ir zīmju valoda, latviešu valoda – svešvaloda. "Nedzirdīgs cilvēks kādu iesniegumu nemācēs uzrakstīt tā, ka dzirdīgs cilvēks, līdz ar to viņi kautrēsies no savas valodas. Zīmju valodas gramatika ir citāda, latviešu valodas – citāda. Līdz ar to, uzrakstot kādu sūdzību vai par kādu problēmu, viņi baidās no tā, jo viņiem liekas, ka sabiedrība viņus nesapratīs. Tad bija tikšanās Satversmes tiesā un mēs jautājām, vai būtu pārkāpums, ja cilvēks savā dzimtā valodā – zīmju valodā – video variantā aizsūtītu savu iesniegumu. Viņi teica – jā, viņu tālākā problēma ir, kā iztulkot šo video," atklāj Brigita Lazda.                       

V Muzeju novejše zgodovine Slovenije je na ogled nova razstava z naslovom Dotiki meja in tlakovanje poti k demokratizaciji: Vzhodnoevropske literarne revije 1945–2004, ki je nastala v okviru dveletnega mednarodnega projekta LITMAG. Glavni namen projekta je ohraniti zgodovinski spomin na revije, ki so imele večplastno vlogo, poleg tega, da so predstavljale glas nasprotovanja totalitarnim režimom, so prinašale vrhunsko literaturo in misel, iz katere se lahko še danes veliko naučimo. O razstavi in projektu so spregovorili direktor založbe Beletrina Mitja Čander, koordinatorka projekta in vodja produkcije pri Beletrini Maja Papič in pa muzejski svetnik v MNZS dr. Marko Štepec.

Prošlog vikenda Viktorijsko-hrvatska gospodarska komora održala je dodjelu nagrada za sudionike STEM projekta. Svi sudionici su radili na rješavanju stvarnih problema u znanosti, tehnologiji, inženjerstvu i matematici.

Norises vietas mainās. Bet sastapšanās ar mākslu notiek intīmākā vidē, piepildoties ar privātās dzīves telpas un apkārtējas vides enerģiju. Par „Arterritory” galerijas – klejotājas „EnergART” jauno pieredzi un pieturas punktu „Klusums. Skaņa. Horizonts” Kultūras rondo saruna ar idejas autorēm Unu Meisteri un Daigu Rudzāti. „Arterritory” galerija-klejotāja „energART” iemājo Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža” Šis laiks katru no mums savā veidā un savā ātrumā ved tuvāk sev. Viss atrodas mūsos. Pats svarīgākais ir klausīties – klausīties, sadzirdēt un uzmanīgi sekot. Patiesi sadzirdēt iespējams vienīgi nonākot iekšējā klusumā. Telpā, kas ir brīva no trokšņa un mentālajām pļāpām. Daba, māksla un skaņa ir instrumenti, kas palīdz tajā iekļūt. Šī telpa pamodina jūtas, emocijas, domas, un kalpo kā impulss jaunai radīšanas pieredzei, – iespējām un pārliecībai. Iekšējais klusums ir telpa, kurā rada mākslinieks. Telpa, kurā gūt patvērumu un spēku, kad apkārt valda haoss un trauksme. Telpa, kas ļauj apzināties, ka horizontam nav robežu. To ierobežo vien mūsu spēja saredzēt. Līdzko to apzināmies, mainās perspektīva. Izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts”, kas norisinās gleznainā dabas ainavā, caur mākslu un skaņu piedāvā iespēju katram satikties ar savu iekšējo klusumu. Kā spēka zīmi rudenim paņemot līdzi šī sastapšanās mirkļa ar mākslas lauku vibrāciju, kuru rada Hele, Luīze Rukšāne, Pauls Rietums, Estere Betija Grāvere, Dainis Pundurs un MAREUNROL'S. Projekta norises vieta ir Agitas un Andra Putānu īpašums – Dūrmuiža. Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs. Izstāde “Dūrmuižā” skatāma no 4. līdz 24. septembrim, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku.

Grupas ''Sovvaļnīks'' līderis INGARS GUSĀNS | METĀLKĀSTS LV Podkāsts #135 Šodien podkāstam paliek apaļi 5 gadi, Paldies visiem, kas gadu garumā ir veltījuši savu laiku, lai klausītos, padalītos ar savu viedokli un citādi mūs atbalstījuši :) Par godu šim notikumam uz sarunu Rēzeknes upes krastā aicināju grupas ''Sovvaļnīks'' līderi- Ingaru Gusānu. Šajā epizodē:

Nismo želeli uglasbiti Bartolove ideje, ampak se temeljito poglobiti v besedilo ter označiti ključne elemente in probleme, ki se nam zdijo aktualni. Na 70. Festivalu Ljubljana bo v Križankah svetovna premiera projekta Alamut, izvirnega simfoničnega dela skupine Laibach, ki temelji na romanu Vladimirja Bartola. Projekt je nastal v sodelovanju z iranskimi skladatelji in sodelavci. Skladbo so napisali Luka Jamnik ter iranska skladatelja Idin Samimi Mofakham in Nima A. Rowshan. Simfoničnemu orkestru RTV Slovenije bo dirigiral iranski dirigent Navid Gohari. Skupina Laibach je imela veliko željo, da bi projekt Alamut svetovno premiero doživel v Teheranu in v sodelovanju s Teheranskim simfoničnim orkestrom, a je ta zaradi številnih zapletov ostala neuresničena.

Mākslai mūsdienās ir jauni uzdevumi, lai sagatavotu mūs jaunai pasaulei, kurā rodas jauni atskaites punkti. Vēsturiski cilvēktiesību izpratne radusies no dažādiem lokāliem kontekstiem, savukārt, mūsdienās dzīvojam tehnoloģiju laikmetā - mums ir rīki un iespējas atbalstīt un vienot dažādas sabiedrības grupas un kopienas,” - tā sava projekta „Polārā varavīksne” aprakstā stāsta mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas docents Kristaps Ancāns. Ar akciju „Polārā varavīksne” māklinieks piedāvā skatītājiem vērot dubultu varavīksni no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam 21. austrumu puslodes meridiāna garumā, sākot no Norvēģijas un beidzot ar Dienvidāfriku. Tas iespējams, izmatojot aplikāciju “Polar Rainbow”, kura bez maksas instalējama gan Android, gan Apple viedierīcēs. 1. jūnijā sadarbībā ar pasaulē lielākās publiskās mākslas plaformu pasaulē “Times Square Arts “Polārā varavīksne” tika izrādīta Ņujorkā, atzīmējot šīs pilsētas praida mēnesi, un guva plašu mediju uzmanību – to izcēla arī viena no vadošajām televīzijas kompānijām MSNBC. Tā kā projekts realizēts sadarbībā ar Polijas Starpdisciplināro mākslas fondu “Bec Zmiana”, to 1. jūlijā atklāja Varšavas Teātra skvērā. Latvijā „Polāro varavīksni” pieminētajā aplikācijā iespējams aplūkot Liepājā, visprecīzākais datu uztvērums pieejams pie pilsētas Domes ēkas. Projektu iedvesmojusi atziņa, ka abos planētas polos dabā nav sastopamas varavīksnes, tādēļ lietotne piedāvā aplūkot virtuālu dubulto varavīksni, kas savieno abus polus. Darbs simboliski veltīts kā atbalsts tām kopienām, kas piedzīvo apspiešanu, tādējādi aicinot sabiedrību uz izpratni, empātijas izrādīšanu un solidaritāti. Projekta ietvaros notiek sarunas ar dažādu valstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pēc vēlāk iegūtās atziņas apkopotu Zināšanu arhīvā, kas stiprinātu vienlīdzības un politiskās aktivitātes centienus. Projekta kuratore ir Korīna Apostola, Tallinas Mākslas zāles kuratore, starptautiskā pētniecības projekta “Beyond Matter” (2019-2023) organizatore un šī gada Venēcijas biennāles Igaunijas paviljona kuratore. Uzklausām viņas redzējumu, kā digitālās mākslas līdzekļi var ne tikai radīt mākslas darbus, bet izmantot tos kā mediatorus sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā. Jāatzīst, ka digitālā māksla tomēr vēl arvien ir jaunums, tādējādi medija īpatnība var novērst no tajā ietvertā satura. “Manuprāt, visu nosaka konteksts. Es pati esmu no Rumānijas un savu izglītību vispirms ieguvu tur. Šajā periodā nekad netiku dzirdējusi terminu „digitālā māksla”, tādējādi man pat nevarēja ienākt prātā, ka kaut kas digitāls varētu būt nodēvējams par mākslu. Manā izpratnē tā bija tēlotāja māksla, glezniecība, fotogrāfija un tamlīdzīgi. Kad sāku studēt ASV, tur vārdam „māksla” piemita pavisam cita ģenealoģija un es sāku iepazīt digitālās mākslas procesus, kurus veidoja šīs nozares pionieri vēl krietni pirms 90. gadiem. Tātad, viss ir atkarīgs no izglītības un tehniskajām iespējām. Protams, Amerikas Savienotajām valstīm Aukstā kara laikā bija pavisam citas trajektorijas šajā ziņā nekā Austrumeiropai. Amerikāņu māksliniekiem bija pavisam citas tehniskās iespējas, pieeja informācijai, citi līdzekļi sava sakāmā realizēšanai,” stāsta Apostola. Mākslas lauks ir ārkārtīgi mainījies ne tikai kopš 90. gadiem, bet pat pēdējo piecu gadu laikā. Par šo citādības, normas neatbilstības tēmu un arī par pilsonisko aktivitāti, kas ar to saistīta, ir jārunā, tā ir jāpatur dienas kārtībā un tas nešaubīgi ir jādara ne tikai ar mākslas, bet arī izglītības palīdzību. Un, visbeidzot, ir būtiski, lai paplašinātos iespēja izmantot dažādus digitālos instrumentus šī darba veikšanā – norāda mākslas darba kuratore. Tā kā Korīnas Apostolas pieminētais Zināšanu arhīvs vēl ir izstrādes procesā, ar pašu „Polāro varavīksni” var iepazīties “Google” meklētājā, ailē ierakstot „Polar Rainbow”. Un, protams, doties uz Liepāju ar tādā pašā vārdā nosaukto lietotni savā viedtālrunī. "Polārā varavīksne" ir paplašinātās realitātes pieredze, kas vērš uzmanību uz LGBTQIA+ un cilvēktiesību jautājumiem visā pasaulē. Darbu veidojis latviešu mākslinieks Kristaps Ancāns, piedāvājot skatītājiem vērot dubultu varavīksni no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam 21. austrumu puslodes meridiāna garumā, šķērsojot daudz un dažādas valstis. Projekta veidošanā mākslinieks Kristaps Ancāns sadarbojās ar "Bec Zmiana" fondu Polijā. Mākslas darbu atklāja 2022. gada 1. jūlijā Varšavas Teātra skvērā. Tas līdz 1. septembrim aplūkojams 21. austrumu puslodes meridiāna līnijā. Mākslas darbu iedvesmojusi atziņa, ka abos planētas polos dabā nav sastopamas varavīksnes, un tas piedāvā aplūkot virtuālu dubulto varavīksni, kas savieno abus polus. Darbs simboliski veltīts kā atbalsts kopienām, kas piedzīvo apspiešanu, tādējādi aicinot sabiedrību uz izpratni, empātijas izrādīšanu un solidaritāti. Viens no darba iedvesmas avotiem esot arī Trešās Atmodas akcija "Baltijas ceļš".  

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece Brīvības pieminekļa celtniecība bija viens no publiski visvairāk apspriestiem jautājumiem. Tā risināšanā bija iesaistīti politiķi, ierēdņi, mākslinieki, tālaika sabiedriskie darbinieki. 1922. gada septembra sākumā tika izsludināts pirmais konkurss priekšlikumam par “Piemiņas staba” celšanu, tajā uzaicināja piedalīties tēlniekus Burkardu Dzeni, Teodoru Zaļkalnu, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, arhitektus Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu. Aizsardzības ministrijai tika paziņots, ka iecerētais piemineklis būs obeliskveida monuments, vienojās pieminekli celt pēc prof. Laubes projekta un uzdeva Apsardzības ministrijai likt profesoram Laubem priekšā izstrādāt projektu un iesniegt izdevumu aprēķinu. Tomēr pieminekļa celtniecības lieta netika pietiekami apspriesta profesionāļu lokā un sabiedrībā, jo 1923. gada 25. aprīlī Ministru kabinetam tika iesniegta protesta vēstule par Brīvības (tolaik Uzvaras) pieminekļa celtniecību. Nesagaidot atbildi no Ministru kabineta, mākslinieki tajā pašā aprīļa mēnesī iesūtīja atkārtotu atgādinājumu. Inteliģences viedokļa izklāsts tomēr ieviesa pārmaiņas valdības lēmumos. “Kara ministrijai valsts kanceleja paziņo, ka Ministru kabineta š. g. 16. augusta sēdē, grozot 1922. gada 12. oktobra lēmumu (prot. Nr. 83. p. 9.), nolēma darbus kritušo karavīru un uzvaras pieminekļa celšanai pēc prof. Laubes projekta neuzsākt, bet izsludināt jaunu konkurenci pieminekļa skices izstrādāšanai ar noteikumu, ka pieminekļa izmaksa nedrīkst pārsniegt 300 000 latu.” Līdz ar to bija noslēdzies pirmais posms un iesācies nākamais ar citu stratēģiju – Uzvaras pieminekļa ideja jau transformējās par vērienīgāku ieceri: tiks celts piemineklis brīvībai. 1923. gada 6. novembrī “Valdības Vēstnesī” izsludināja jaunus Brīvības pieminekļa konkursa noteikumus un iecēla jaunu komisiju, kuras sastāvā bija Ministru prezidents Zigfrīds Meierovics (priekšsēdētājs), izglītības ministrs Hugo Celmiņš, Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāvēja Jānis Roberts Tillbergs un Konstantīns Rončevskis, Latvijas Universitāti – Ernests Felsbergs, Neatkarīgo mākslinieku vienību – Ernests Brastiņš, Rīgas mākslinieku grupu – Romans Suta. Komisija izstrādāja konkursa nolikumu, un konkursā tika iesniegti 29 projekti un četri zīmējumi. Pirmo vietu nolēma nepiešķirt, otro vietu dalīja Martas Liepiņas-Skulmes kompozīcija “Latvija” un Kārļa Zāles darbs “Par dzimteni”. Diemžēl arī šoreiz Brīvības pieminekļa kā valsts projekta ideja nerealizējās. Rezultātus nedeva arī nākamais – 1925. gadā notikušais iekšējais konkurss. Tikai 1929. gadā sākās pieminekļa ieceres reāla īstenošana. 12. decembrī izveidoja Brīvības pieminekļa celtniecības komiteju, kas izplatīja aicinājumu “Celsim brīvības pieminekli!”. Komitejas priekšsēdētājs bija Valsts prezidents Gustavs Zemgals, locekļi – ģenerālis Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Rūdolfs Egle un Alfrēds Andersons. Idejas pieteikumu varam uztvert metaforiski, bet tajā pašā laikā arī ļoti konkrēti: “Celsim šo pieminekli Rīgā, jo viņa ir Latvijas sirds! Celsim viņu Daugavas krastos, jo Daugavas māmuliņa saista atsevišķas Latvijas daļas pie Latvijas sirds – Rīgas!” Brīvības pieminekļa celtniecības komiteja organizēja plašu ziedojumu vākšanas akciju: tika vākti ziedojumi no privātpersonām, iestādēm, sabiedriskām organizācijām utt. Ziedojumus vāca, piemēram, 18. novembra svētku laikā. Izglītības ministrija izdeva speciālu rīkojumu “Visiem skolu īpašniekiem, skolotājiem un skolu jaunatnei”, kuros bija rakstīts: “Saskaņā ar Brīvības pieminekļa komitejas lēmumu šogad 18. novembrī notiks ziedojumu vākšana ar bundžiņām visā valstī, un minētajā darbā aicināta visplašākā sabiedrība.” 1930. gadā izsludinātā Brīvības pieminekļa konkursa žūrijas sastāvā bija Vilhelms Purvītis, Konstantīns Rončevskis, Burkards Dzenis, Ernests Štālbergs un divi valdības pārstāvji. No 32 iesniegtiem projektiem par labāko atzina Kārļa Zāles kompozīciju “Mirdzi kā zvaigzne”, otro vietu ieguva Teodors Zaļkalns ar darbu “Trīs zvaigznes”, par trešo labāko atzina Kārļa Zemdegas kompozīciju. Žūrijas lēmumu par konkursa rezultātu komentēja Jānis Siliņš: “K. Zāles projekts bagātu plastisko veidojumu un arhitektonisku formu savienojumā ietver vispusīgu un pārdomātu idejisku saturu. Viņš alegoriskās formās iemieso Latvijas valsts tapšanas sekmētājus spēkus. Šis mets ir vienīgais, kas skaidrā un viegli saprotamā veidā šo uzdevumu veic.” Tomēr konkursa rezultāts izraisīja diskusijas profesionāļu vidū, un sabiedrības viedoklis tika izteikts presē. Atbalstot Teodoru Zaļkalnu kā labāko iecerētā pieminekļa autoru, kultūras darbinieki Brīvības pieminekļa komitejai iesniedza protesta vēstuli divos variantos (abas parakstītas gada 17. decembrī). Vēstules parakstījuši Kārlis Straubergs, Elza Stērste, Edvarts Virza, Augusts Tentelis, Hermanis Albats un citi. Arhīva materiālos abām vēstulēm pievienots ar roku rakstīts parakstus atšifrējošs uzvārdu saraksts – uzskaitītas 44 personas. Diskusijas presē par labāko Brīvības pieminekļa metu mākslinieku aprindās un sabiedrībā bija galēji saasinātas, tās ne tikai vērtēja kā konfliktu starp Zaļkalnu un Zāli, bet apšaubīja arī pašu žūriju un tās spriedumu profesionalitāti. Par Zaļkalna metu žūrija izsakās tā: “Projekta apakšējā daļa ar savām spēcīgos vilcienos radītām proporcijām atstāj imponējošu iespaidu. Šinī metā nava nekā redzēta, nekā konvencionāla, viss jauns, vienkāršs, harmoniski nomierināts. (..) Bez tam žūrija nevienu vārdu nav minējusi par to, ka Zaļkalna piemineklis domāts ar lieliskām iekšējām telpām – kara muzeju apakšā un monumentālai sienu glezniecībai augšā – veselas septiņas zāles, kas apgaismojumu dabūs no matstikliem griestos. Zaļkalna piemineklis domāts kā visu radošo mākslu – arhitektūras, skulptūras, glezniecības, dzejas un mākslas amatniecības kopdarbs, pie kam katrs indivīds te varēs brīvi radīt, ievērojot tikai vispārējo pieminekļa harmoniju.” Ar laika distanci aplūkojot darbus un arī notikumus ap konkursu, varam secināt, ka liela nozīme bijusi laikmeta prasībām pēc vēstījuma, leģendām, varoņiem, stāstiem, kas sasaucās ar 30. gadu reālisma estētikas iemiesojumu monumentālās formās. Kārļa Zāles projektā tika veiktas korekcijas, sabiedrībai bija vajadzīgs skaidrās un lakoniskās formās veidots Brīvības piemineklis Brīvības bulvārī; tā 1931. gadā. pamatakmeni ielika Valsts prezidents Alberts Kviesis un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 1935. gada 8. novembrī Valsts prezidenta pilī sanāca Brīvības pieminekļa komiteja 32 locekļu sastāvā. Valsts prezidenta sekretārs Jānis Grandaus ziņoja, ka komitejai iemaksāti 1 205 077 lati. Brīvības pieminekļa komiteja pārrunāja arī turpmāko apkārtnes izdaiļošanu un atklāšanas pasākumu. Pārlūkojot preses materiālus, redzams, ka jaunais ansamblis bija galvenais akcents valsts neatkarības svētkos – 18. novembrī. Pieminekļa atklāšanas runā prezidents Alberts Kviesis uzsvēra Kārļa Zāles nopelnus: “Ir veikts kulturāls darbs mūsu mākslai un meistarībai.” Pirms pieminekļa iesvētīšanas Valsts prezidents noslēdza uzstāšanos ar vārdiem: “Lielgabalu salūts, kas nupat vēstīja visai zemei, ka Brīvības piemineklis atklāts, apliecināja, ka visas mūsu sirdis un domas, jūtas un prāts, mūsu dzīve un darbs pieder tēvzemei un brīvībai! Dievs svētī Latviju!” Brīvības pieminekļa akcijā kā tautas ziedojums kalpoja par labu piemēru arī turpmāk iesaistīt visus pilsoņus lielu ideju īstenošanā. Dienaskārtībā bija Uzvaras laukuma būves ideja, un sākās ziedojumu vākšana šim grandiozajam projektam.

Mākslas stacijā "Dubulti" ierīkots jauno mākslinieku projekts "Tagadismi un runas par formu". Tajā visi jaundarbi tapuši, burtiskā nozīmē iekļaujoties cita mākslinieka darbā. Projekta kuratore Inga Šteimane Kultūras rondo stāsta, ka "Tagadismi" ir "attiecību projekts" - tas meklē mākslas darba potenciālu sadarbībai šeit un tagad. Vienlaikus "Tagadismus" var salīdzināt ar psihoterapijā praktizētām afirmācijām, kas vērstas uz to, lai ietekmētu domāšanu un apliecinātu, ka dzīvē ir arī labās lietas, pat ja mēs šobrīd tā nejūtamies. "Tagadismus un runas par formu" kopš 13.jūlija īsteno Kristiāns Iesalnieks, Andris Ratnieks, Liene Lintere, Kintija Avena, Veronika Simoņenkova, Sāra Marija Nudiņa, Elīna Salnāja un Artūrs Bogdanovs. Sešas nedēļas katru dienu kāds no māksliniekiem strādā mākslas stacijā "Dubulti".

Vārds “guld/ kuld” ar nozīmi “zelts” ir pazīstams vairākās ap Baltijas jūru runātās valodās, līdzīgi latviešu valodā no svešvalodām aizgūta “rūme” jeb istaba. Projekts "KULDRUM" ir igauņu, zviedru, latviešu sadarbības projekts, kura mērķis ir radīt “zelta vietu” savstarpējai sadarbībai stāstniecības jomā. Iepazīstinām ar stāstniecības kustības dalībniecēm no kaimiņvalstīm, Latviju šai projektā pārstāv folkloras kopēja no Kuldīgas Ina Celitāne. "KULDRUM" savu darbību aizsācis pirms mazliet vairāk nekā gada, ar Ziemeļvalstu sadarbības atbalsta organizācijas Ziemeļu kultūras punkts finansējumu. Taču jau šobrīd izveidojusies komanda ir pārliecināta, ka vēlas darboties kopā arī turpmāk, iesaistīt aizvien jaunus dalībniekus. Pa daļai vēlējuma izteiksmē – vēlot "KULDRUM" visu ieceru izdošanos, prognozēju, ka par projektā iesaistītajām “zelta” sievietēm noteikti vēl dzirdēsim  pēc pieciem gadiem, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā satelītpilsētu pieaicinot arī Kuldīgu, jo projekta organizatore no Latvijas puses ir Ina Celitāne – kuldīdzniece, viņa nāk no pilsētas, kuras nosaukumā arī ir jau pieminētais zelts – “kuld”. Pandēmijas apstākļos lielākā daļa "KULDRUM" pasākumu līdz ir notikuši tīmeklī, dažas no projekta dalībniecēm klātienē ir sastapušās tikai pavisam nesen, kad jūnijā Kuldīgā notika "KULDRUM" tikšanās. Un tā bija arī mana iespēja Radio studiju piepildīt ar ļoti dzīvām, smejošām, dziedošām, igauniski, zviedriski, latviski runājošām "KULDRUM" projekta dalībniecēm. Projekta "KULDRUM" dalībnieces - Astrīdaa Selinga, Agnesei Sjoberga, Brita Bjorša no Zviedrijas, Kairo Leivi no Igaunijas, Ina Celitāne no Latvijas.