Podcasts about deput

Ufank vun der leschter Woch war de Lëtzebuerger EU-Deputéierte Fernand Kartheiser fir e puer Deeg op politescher Visitt zu Moskau. Den ADR-Politiker hat eng Invitatioun vum russesche Parlament ugeholl a sech nieft Deputéierten och mat engem vun de Vize-Ausseministere getraff. D'Opmierksamkeet war him domadder gewëss, awer och d'Kritik. Déi koum net just vum politesche Géigner, mee och aus den eegene Reien. D'EKR-Fraktioun, an där hien am EU-Parlament Member ass, wëllt hien ausschléissen. E Mëttwoch wäert doriwwer ofgestëmmt ginn. Ma elo schonn huet de Fernand Kartheiser mat der Rees an déi russesch Haaptstad net nëmme sech selwer, mee och senger Partei ee Selbstgol geschoss, mengt de Marc Hoscheid an engem Commentaire.

Wat erwaart d'Presidentin vun de gréngen Deputéiert an der Chamber vum Etat de la Nation? A wéi beurteelt si déi rezent nei Erkenntnisser am Dossier Caritas?

Wat erwaart d'Presidentin vun de gréngen Deputéiert an der Chamber vum Etat de la Nation? A wéi beurteelt si déi rezent nei Erkenntnisser am Dossier Caritas?

Parlamentārieši nav gatavi noraidīt ieceri par brīvdienu Lāčplēša dienā, lai arī skaidrs, ka Saeimā šim priekšlikuma trūkst vairākuma atbalsta. Atbalsta nav arī piedāvājumam 11. novembrī noteikt saīsinātu darba dienu. Par šo tematu šodien kārtējo reizi diskutēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, vienojoties frakcijām dot mēnesi laika jautājuma atkārtotai izvērtēšanai. Latvijas Radio jau iepriekš vēstīja, ka Saeimā nav vairākuma atbalsta nu jau vairāk nekā 12,5 tūkstošu iedzīvotāju parakstītajam aicinājumam par svētku dienas un brīvdienas noteikšanu 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Ar šādu vēstījumu sākās arī šīsdienas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, apkopjot frakciju viedokļus. Atbalstu šai idejai pauž Nacionālās apvienības un „Stabilitātei” frakcijas.

Dee lénken Deputéierte Marc Baum ass eisen Invité, fir ënner anerem iwwer d'Spezialkommissioun Caritas ze schwätzen, grad wéi iwwer de Parteikongress vun déi Lénk.

Dee lénken Deputéierte Marc Baum ass eisen Invité, fir ënner anerem iwwer d'Spezialkommissioun Caritas ze schwätzen, grad wéi iwwer de Parteikongress vun déi Lénk.

Dee lénken Deputéierte Marc Baum ass eisen Invité, fir ënner anerem iwwer d'Spezialkommissioun Caritas ze schwätzen, grad wéi iwwer de Parteikongress vun déi Lénk.

Eiropas Savienības valstu pārstāvji šodien plāno apstiprināt atbildes pasākumus uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem 25% muitas tarifiem alumīnijam un tēraudam no Eiropas. Nedēļu jau turpinās turbulence akciju tirgos. Kas notiek ar pensiju ieguldījumiem? Vācijā panākta koalīcijas vienošanās. Latvijas vīriešu hokeja izlase 9. aprīlī aizvadīs pirmo šī hokeja pavasara pārbaudes spēli savu skatītāju priekšā. Pusastoņos vakarā “Arēnā Rīga” latvieši spēkosies ar somiem. Valdības veidotā birokrātijas mazināšanas rīcības grupa izvirzījusi 20 prioritāri īstenojamos priekšlikumus. Deputāti kritizē birokrātijas mazināšanas rīcības grupas darbu. Apmeklēt 12 aptiekas, lai iegādātos tik ļoti nepieciešamo medikamentu - tāda ir realitāte, ar kuru nācies saskarties, kādai mammai.

Stingrāk kontrolēs trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā. Katram Eiropas iedzīvotājam vajadzētu būt 72 stundu somai, kas palīdzētu izdzīvot krīzes situācijās. Kamēr valdībā spriež par to, kā mazināt birokrātiju, iedzīvotāji turpina saņemt rēķinus par dažiem centiem. Deputāti sāk atkāpties no ieceres aizliegt tālmācību pamatskolā. Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā trim apsūdzētajiem – cietumsodi.

Cele mai importante știri ale zilei, alese de Recorder și grupate într-un newsletter audio. În fiecare seară, de luni până vineri.

Mir froen d'Deputéiert vun déi gréng, wat d'Spezialkommissioun iwwer d'Caritas-Affär bis elo bruecht huet.

Mir froen d'Deputéiert vun déi gréng, wat d'Spezialkommissioun iwwer d'Caritas-Affär bis elo bruecht huet.

The first segment on today's podcast is Zack and Irving recapping the Super Bowl as a whole and how the Eagles were able to dominate them in every point in the biggest game of the year. The second segment has both of them going over Luka's deput for the Lakers and how his presence might make the Lakers contenders. They go over the possibility of how great the Lakers will be with both Luka and LeBron running the show. The third segment has them going over Anthony Davis already hurt for the Mavericks and how that might affect them this year and beyond. We also go back and forth with some people in the chat on Tik Tok Live go over some sports and News with them as well as answer questions. #nba #nflfootball #superbowl #lukadoncic #anthonydavis #lebronjames #losangeleslakers #dallasmavs #kansascitychiefs #philadelphiaeagles

De Robert Weber, fréieren LCGB-Nationalpresident a fréieren Deputéierten, beschäftegt sech mat dem "Sozialen Dialog“. An dësen zwee Wieder leien Ignoranz, Arroganz, Wëssen an Opsin fir aner Ideen, enk beieneen.

Den Ex-Minister an -Deputéierten an aktuelle Member vum Staatsrot iwwer säi Buch "“Le Luxembourg, son régime politique et ses institutions”

Den Ingenieur, Proff, Buergermeeschter, Deputéierten, Wënzer a Minister iwwer d'Internat, säin Burnout, Fliedermais a wann een zu 11 Kanner Doheem ass

De Robert Weber, fréieren LCGB-Nationalpresident a fréieren Deputéierten, beschäftegt sech mat den amerikanesche Walen an hiren Auswierkungen op d'Welt, op d'EU an och op Lëtzebuerg. Hei ass e geféierlecht Spill amgaangen a wäert eist Liewe wesentlech beaflossen.

Maznodrošinātajiem pārtikas pakas vairs nebūs. Neesot naudas. Bet ne jau tikai sociālajiem pakalpojumiem pietrūkst līdzekļu. Krustpunktā pārlūkojam nedēļas aktualitātes. Runājam arī par pasaulē notiekošo - Krievija, ANO, Ziemeļkorejas iespējamā iesaistīšanās karā Ukrainā. Aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Pasaulē notiekošais, saeimas aktualitātes, sociālā un  veselības aprūpe - šie virzieni varētu raksturot šīs nedēļas apskatu Krustpunktā. Par pasaules ziņām runājot, uzmanības fokusā ir vēlēšanas Moldovā un Gruzijā, Krievijas aktivitātes, paplašinot sabiedroto loku un arī iesaistot karā, šķiet, pret Ukrainu, Ziemeļkoreju. Uz Krieviju arī šajā nedēļā devušies ne tikai vairāki pasaules valstu līderi, bet pat ANO ģenerālsekretārs. Pašu mājās uzmanība pievērsta gan iespējamai sertifikāta anulēšanai pediatram Mediņam, izskanējušas arī ziņas par  ģimenes ārsta un deputāta Jakovina iespējamu iesaisti slimības lapu nepamatotā izdošanā. Deputātiem, iespējams, būs jālemj par viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Pārtikas pakām mazturīgajiem naudas vairs nebūšot, premjere tikmēr atzinusi, ka veselības aprūpei var nākties meklēt papildus naudu,. Kur - tas nav šobrīd zināms.  

Maznodrošinātajiem pārtikas pakas vairs nebūs. Neesot naudas. Bet ne jau tikai sociālajiem pakalpojumiem pietrūkst līdzekļu. Krustpunktā pārlūkojam nedēļas aktualitātes. Runājam arī par pasaulē notiekošo - Krievija, ANO, Ziemeļkorejas iespējamā iesaistīšanās karā Ukrainā. Aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Pasaulē notiekošais, saeimas aktualitātes, sociālā un  veselības aprūpe - šie virzieni varētu raksturot šīs nedēļas apskatu Krustpunktā. Par pasaules ziņām runājot, uzmanības fokusā ir vēlēšanas Moldovā un Gruzijā, Krievijas aktivitātes, paplašinot sabiedroto loku un arī iesaistot karā, šķiet, pret Ukrainu, Ziemeļkoreju. Uz Krieviju arī šajā nedēļā devušies ne tikai vairāki pasaules valstu līderi, bet pat ANO ģenerālsekretārs. Pašu mājās uzmanība pievērsta gan iespējamai sertifikāta anulēšanai pediatram Mediņam, izskanējušas arī ziņas par  ģimenes ārsta un deputāta Jakovina iespējamu iesaisti slimības lapu nepamatotā izdošanā. Deputātiem, iespējams, būs jālemj par viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Pārtikas pakām mazturīgajiem naudas vairs nebūšot, premjere tikmēr atzinusi, ka veselības aprūpei var nākties meklēt papildus naudu,. Kur - tas nav šobrīd zināms.  

Viesos Saeimas deputāte Aiva Vīksna, biedrības “ Līdere” vadītāja, uzņēmēja!

Mir froen déi gréng Deputéiert ënnert anerem, ob hir Partei eng Pensiounsreform fir néideg hält.

Studijā Eiropas Parlamenta deputāti Reinis Pozņaks (AS) un Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”).

A senger Carte Blanche probéiert de Robert Weber, fréieren LCGB-Nationalpresident a fréieren Deputéierten, kloer ze maachen, dass "systemesch" sech net just beim Geld applizéiert.

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Kādus priekšlikumus valsts budžetam varam sagaidīt no opozīcijas un ko jaunu “Rail Baltica” projektā atklājusi parlamentārās izmeklēšanas komisija? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju Andri Kulbergu (AS)

Die US Notenbank hat letzte Woche die Zinsen gesenkt. Die nicht erwartete Zinssenkung um 0,5%, nachdem die EZB zwei Mal um 0,25% gesenkt hat, muss man nicht kurzfristig sondern auch langfristig betrachten und bewerten. Hier meine Gedanken und Informationen dazu. Viel Spaß beim Hören,Dein Matthias Krapp(Transkript dieser Folge weiter unten) NEU!!! Hier kannst Du Dich kostenlos für meinen Minikurs registrieren und reinschauen. Es lohnt sich: https://portal.abatus-beratung.com/geldanlage-kurs/   

En Donneschdeg de Moie waren den Deputéierten a säi Wiessel bei d'LSAP Thema an der Emissioun "Invité vun der Redaktioun".

Kāda ir Eiropas deputāta ikdiena? Ko dara viņa palīgi? Vai taisnība, ka ietekmīgākās Eiropas Parlamenta komitejas ir tās, kur lemj par naudu, un kāpēc tik daudzi Latvijas pārstāvji vēlas nodarboties ar ārlietām?  To raidierakstā “Briseles salāti” atklāj Artis Pabriks, kurš pats savulaik (2014-2018) ir bijs Eiropas Parlamenta deputāts, tāpat dažādos amatos ilgstoši darbojies Latvijas politikā, bet pašlaik ir domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors un padomnieks Ivaram Ijabam no “Latvijas Attīstībai” un Eiropas Parlamenta politiskās grupas “ Renew Europe”. Raidieraksta autors – Māris Antonevičs. Izmantoti audio fragmenti no Slovēnijas EP deputāta Alojza Peterles uzstāšanās Eiropas Parlamenta sēdē. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

E Méindeg de Moie war d'Chamber Thema an der Emissioun "Invité vun der Redaktioun".

D'Caritas-Affär, wou ëmmer nei Detailer optauchen, Kriticke vun der Ombudsman an e Portrait vum fréieren Deputéierte vun déi Lénk André Hoffmann sinn Theemen an der Presserevue.

Eis Sujete vun haut: Doud vum Deputéierte Max Hengel, Schwämm zu Veianen nees op, Tourismus an der Stad an zwee Lëtzebuerger bei de Paralympics.

Eis Sujete vun haut: Doud vum Deputéierte Max Hengel, Schwämm zu Veianen nees op, Tourismus an der Stad an zwee Lëtzebuerger bei de Paralympics.

Rēzeknes pagaidu administrācija atsauks pieteikumu Satversmes tiesā par domes atlaišanu. Saeimas komisija par ieceri Latvijā liegt uzturēties Baltkrievijā reģistrētām automašīnām turpinās runāt rudenī. Deputāti pārmet ministrijām par absolūti negatavu likumprojektu. Bijušais „RB Rail” padomes loceklis Bērziņš: „RailBaltica” sākotnējās aplēses bija reālistiskas, vēlāk sagribējām "Mersedesu". Ntiks biedrības "Tavi draugi" rīkotais labdarības koncerts "Angāra saulrieti".

An der nationaler Press gëtt sech mam Réckzuch vum Joe Biden aus der US-Presidentschaftscourse beschäftegt, mat dem Ënnerschloe vun 61 Milliounen € vun der Caritas a mat dem verbale Krich tëschent Sven Clement a Marc Goergen an der Suite vun der Demissioun vum Deputéierte Ben Polidori.

An der nationaler Press gëtt sech mam Réckzuch vum Joe Biden aus der US-Presidentschaftscourse beschäftegt, mat dem Ënnerschloe vun 61 Milliounen € vun der Caritas a mat dem verbale Krich tëschent Sven Clement a Marc Goergen an der Suite vun der Demissioun vum Deputéierte Ben Polidori.

Kā eiroparlamentārieši aizstāvēs Latvijas intereses? Kādi būs pirmie balsojumi un ar ko nāksies sadarboties? Visi deviņi no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši pirmoreiz kopā vienā diskusijā pēc vēlēšanām.

Eis Sujete vun haut: 3 Deputéiert hunn der Chamber Äddi gesot, Lëtzebuerg ënnerschreift Ofkommes mat Ukrain a Lëtzebuerg hëlleft no Hurrikan an der Karibik.

Kara izpētes institūts: Krievija plāno turpināt ukraiņu bērnu deportāciju no okupētām teritorijām. Darba tirgus ir pieejamība cilvēkiem ar invalidiāti. Deputāti atsauc vairākus alkoholisko dzērienu nozarei netīkamus likuma izmaiņu priekšlikumus. Pat miljards eiro – iespējams, tik daudz varētu izmaksāt "Rail Baltica" projekta Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūve. Baidens izdod rīkojumu, ar kuru ASV liegs nelegālajiem imigrantiem uz robežas pieprasīt patvērumu.

ON(WARD) FASHION, le podcast des solutions business pour une mode durable, reçoit Anne-Cécile Violland, Députée de Haute-Savoie et porteuse du projet de loi pour restreindre la fast et l'ultra fast fashion, et Yann Rivoallan, Président de la Fédération Française du Prêt-à-Porter Féminin, pour parler en détails de la loi adoptée à l'unanimité à l'Assemblée Nationale le 14 mars 2024 et de la procédure accélérée de validation par le Sénat. Qu'attendre de la loi contre fast et ultra fast fashion ?Le 14 mars 2024, la proposition de loi n°2129 visant à réduire l'impact environnemental de l'industrie textile a été adoptée à l'unanimité à l'Assemblée Nationale, après examen des nombreux amendements déposés entre temps. Dans cet épisode, on tente de décrypter le projet : qu'implique ce texte ? Que faut-il comprendre lorsqu'on lit “la loi fast fashion a été adoptée !” ? Vivons-nous vraiment un moment historique ? Avant toute chose, il est utile de tempérer en indiquant que nous ne sommes qu'au début du chemin. Le texte doit maintenant être voté par le Sénat. C'est précisément cette fenêtre de tir qui nous intéresse : pour qu'il soit voté, à bon escient, sans être défigurée, et qu'on n'y ajoute les amendements nécessaires pour contraindre efficacement un modèle d'hyper production de vêtements, bas de gamme insoutenable, c'est le moment de débattre, et avant cela, de comprendre.Dans cet épisode de l'honneur de recevoir, Anne-Cécile Violland, Deputée de la Haute-Savoie et porteuse du projet de loi adopté, et Yann RIVOALLAN, président de la fédération française du prêt-à-porter féminin. Très bonne écoute !Trame indicative du débat Comment expliquez-vous le vote à l'unanimité ?Genèse du projet de loi Avec qui vous l'avez construit ?Résumé du projet de loiLe paysage actuel de la modeUn point sur l'ultra fast fashionCette loi fait-elle débat chez les marques et pourquoi ?Le projet Qu'est-ce qu'une référence ?Le seuil de quantités (maxima) Les critères de durabilité La question du devoir de vigilance est-elle ou sera-t-elle intégrée ?Fiscalité PublicitéPropriété intellectuelleImpacts sur la santéSensibilisation du consommateur ?Que signifie la procédure accélérée ?Le site : https://thegoodgoods.fr/Notre newsletter hebdomadaire : https://www.thegoodgoods.fr/newsletter-hebdo/Notre newsletter mensuelle hors-série : https://www.thegoodgoods.fr/newsletter-hors-serie/ Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Eis Sujete vun haut: Weltdag fir d'Erënnerung un den Holocaust, eng Zäitrees an d'Geschicht vun der Plëss, ukrainesch Deputéiert zu Lëtzebuerg an den LSC.

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Rēzeknes slepkavības atbalss. Atceltie vilcienu reisi un velostatīvi tajos.  Deputāti atbalsta vienota sabiedriskā medija izveidi, reizē solot sekot līdzi arī Latvijas Radio darbinieku interesēm. Paziņoti Lielās mūzikas balvas nominanti.

Mat eise Sujeten: Doktere kréie Garden an Astreinte bezuelt, Deputéiert reagéieren op d'Pensiounen, Cop28, Mains de Maîtres an Nations League bei den Dammen

Eiropas Savienība ir nogurusi no kara Ukrainā - to dzird arvien biežāk, un izskan arī brīdinājumi par to, ka nākamais gads būs smags. Ukrainai trūkst artilērijas lādiņu, Eiropas Savienība nav varējusi izpildīt solījumus par to piegādi, kamēr Krievijas agresorvalsts apgādē tās sabiedrotie ir bijuši krietni naskāki. Arī vēlēšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs uzvar spēki, kas Ukrainai nesimpatizē. Par Eiropas Savienības ārpolitiskajiem izaicinājumiem un iekšējām grūtībām Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ijabu. „Sajēga nāk, bet pārāk lēni,” tā par patiesās situācijas izpratni par Krievijas draudiem Eiropas valstu apziņā norāda Ivars Ijabs. Viņš atzīst, ka ir jāsaprot, ka pilnīgas vienotības atbalstā Ukrainai nebūs un būs jāmeklē jaunus sadarbības formātus. Ijabs sacīja, ka patiesā situācija varētu noskaidroties nākamnedēļ, kad par ilgstošu finansiālu Eiropas atbalstu Ukrainas budžeta deficītam plānots runāt Eiropas padomē.

Sujeten haut: Geisele kommen am Noen Oste fräi an déi néi Deputéiert Mandy Minella am Portrait.

Sujeten haut: TICE-Personal dreet mat Streik, Onmutt bei Taxischaufferen an den neien Deputéierten Maurice Bauer am Portrait.

Theemen haut: Krich am Noen Osten, ONGen an de Porträt vum neien Deputéierte Christophe Hansen.

The lead candidate for CSV is the reason this election will be a very tight race. When I last interviewed Luc Frieden in September 2022, and actually titled the piece, 'The Leader that never was', I never thought I'd be interviewing him one year on for that precise role. Although it doesn't surprise me at all. Luc Frieden, for anyone who grew up in Luxembourg or has kept a keen on on politics here, has a deeply political background, having been the youngest member of the house when he was elected to the Chambre des Deputées in 1994. At just 34 years old he became Minister of Justice under Jean-Claude Juncker's government (also CSV). This points to his immaculate education in law at the Sorbonne, Cambridge and Harvard. Frieden served as Minister for the Treasury and Budget from 1998 to 2009, Minister of Defence 2004 - 2006 and Minister of Finance 2009 - 2013. And then he left politics in 2013 as the 'Gambia' coalition of DP, LSAP and Dei Gréng came to power (so-called Gambia due to the colour of the flag). In my last interview with Mr. Frieden there was no hint then that he wanted to return. It felt as though 2013 was his big chance and it ended so disappointingly for him that he needed a clean break from politics and even went to live and work in London for a while. So why the change of mind and heart? Well, apparently his party, CSV, went to him and asked him to return. They needed someone with his political brain and history with CSV to try again, to break the current coalition run. We'll see what happens in a week's time. Meanwhile, enjoy this interview, where we also have a look back at a few news stories with my colleague Steve Miller. Election Night I'll be hosting a live show on Today Radio from 8pm to midnight. You can watch the livestream from the studio too. Please do send in your questions on the night and keep us company as the results role in!

Privātās militārās kompānijas "Vāgnera grupa" kaujinieku nobāzēšanās Baltkrievijā ir radījusi jaunas bažas par šo kaujinieku turpmākajiem mērķiem. Satraukumu kaimiņvalstīs palielina arī Krievijas un Baltkrievijas vadoņu izteikumi, tostarp par vēstures traktēšanu. Vai šī ir tikai tāda mutes bruģēšana, vai tomēr reāls pamats satraukumam par drošību reģionā? Izraēlas parlaments ir apstiprinājis likumu, kas atceļ Augstākajai tiesai pilnvaras atcelt nesaprātīgus valdības lēmumus. Šis ir viens no pretrunīgi vērtētajiem Benjamina Netanjahu valdības reformu soļiem, kas jau ir izraisījis nepieredzēti plašus protestus un šķelšanos Izraēlas sabiedrībā. Vai Netanjahu izdosies pildīt savus solījumus un panākt kompromisu starp konfliktējošajām pusēm, vai arī protestu kustība uzņemas arvien jaunus apgriezienus? Politiskā neskaidrība un šķelšanās joprojām valda arī Spānijā, kur pēc parlamenta vēlēšanām nevienai partijai nav pietiekami daudz balsu, lai izveidotu jauno valdību. Cik liela loma valdības veidošanā būs labējiem populistiem un cik liela loma nacionālistiski noskaņotajiem katalāņiem? Aktualitātes pasaulē vērtē ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Politiskā tveice Izraēlā Šīs nedēļas sākums iezīmēja robežšķirtni likumdošanas procesā, kas kopš gada sākuma polarizē Izraēlas sabiedrību un ir izraisījusi plašākos protestus šīs Tuvo Austrumu valsts vēsturē. Pirmdien, 24. jūlijā, Kneseta labējais vairākums ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma t.s. „Saprātīguma likumu”, kas paredz atņemt Izraēlas Augstākajai tiesai līdzšinējās pilnvaras atcelt valdības lēmumus, kurus tiesa uzskata par nesaprātīgiem. Tas ir pirmais solis valdošās koalīcijas iecerēto reformu virknē, kurai nozīmīgi jāpalielina izpildvaras ietekme uz tiesu varas rēķina. Premjerministrs Benjamins Netanjahu apgalvo, ka, bruņota ar pašreizējām pilnvarām, tiesu vara pārlieku jaucoties politiskos jautājumos, īstenojot radikāli liberālu programmu un kavējot politiķus īstenot sabiedrības vairākuma doto mandātu. Reformas kritiķi, savukārt, pauž, ka tā grauj Izraēlas demokrātiju un draud pārvērst valsti teokrātiskā diktatūrā. Benjamina Netanjahu valdībā, kura nāca pie varas pagājušā gada izskaņā pēc kārtējām ārkārtas vēlēšanām, bez premjera labēji centriskās partijas „Likud” ietilpst piecas mazākas partijas ar reliģiski konservatīvu vai radikāli nacionālistisku ievirzi, un pašreizējais kabinets ir uzskatāms par labējāko visā valsts pastāvēšanas vēsturē. „Likud” mazākie radikālie koalīcijas partneri ir galvenie reformas virzītāji. Pēc Kneseta balsojuma protestētāji kārtējo reizi bloķēja transporta maģistrāles; policija viņu izklīdināšanai lietoja ūdensmetējus, pāris desmiti tika arestēti. Izraēlas lielākā arodbiedrību konfederācija piedraudējusi uzsākt ģenerālstreiku, savukārt vairāki tūkstoši armijas rezervistu paziņojuši, ka atteiksies pakļauties iesaukšanas pavēlēm, ja likums stāsies spēkā. Premjerministrs Netanjahu solījis censties panākt saprašanos ar pretējo pusi, izmantojot tam Kneseta vasaras atvaļinājuma periodu, kas ilgst no augusta sākuma līdz oktobra vidum. ¡No pasarán! „No pasaran!” skandēja Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas atbalstītāji, pulcējušies pie partijas centrālā biroja Madridē 23. jūlija  vakarā, kad bija noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās. Lozungs, kas tulkojumā nozīmē „Viņi netiks cauri!”, simbolizē kreiso un liberālo spēku cīņu pret uzbrūkošo fašistisko diktatūru Spānijas pilsoņu karā pirms 85 gadiem. Toreiz republikāņi zaudēja, un valsts uz 40 gadiem nonāca ģenerāļa Franko huntas varā. Sociālistu atbalstītāji šī brīža situācijā saskata paralēles ar dramatisko pagātni, jo svētdien notikušās vēlēšanas varēja ievest valdībā galēji labējos, kuri nav bijuši pie varas grožiem kopš demokrātijas atjaunošanas pirms teju pusgadsimta. Premjerministra un Sociālistiskās partijas līdera Pedro Sančesa kabinets, kurā bez sociālistiem ietilpa arī vairāku citu mazāku un radikālāku kreiso spēku pārstāvji, nāca pie varas 2020. gada sākumā. Šai valdībai bija jātiek galā ar pandēmiju un tās izraisītajām ekonomiskajām sekām, kas neizbēgami atstāja iespaidu uz reitingu. Pašvaldību vēlēšanas šī gada pirmajā pusē rādīja nepārprotamu labēji centriskās Tautas partijas popularitātes kāpumu, bet vienīgais potenciālais Tautas partijas koalīcijas partneris ir populistiskā, nacionālistiskā partija „Vox”, kuru daudzi raksturo kā galēji labēju. Tomēr labējo uzvaras gājiens neizdevās. Tautas partija gan nozīmīgi palielināja savu vietu skaitu Spānijas Deputātu kongresā, un tagad tai ir lielākā frakcija, savukārt „Vox” diezgan pamatīgi zaudēja, un abām partijām kopā pietrūkst dažu balsu līdz vairākumam. Tās iegūt īsti nav cerību, jo pārējie mandāti pieder vai nu sociālistiem, vai vēl radikālāk kreisajai apvienībai „Sumar”, vai arī minoritāšu nacionālistiskajiem un reģionālajiem spēkiem – Katalonijas, Basku zemes, Galisijas, Navarras un Kanāriju salu partijām. Ar tām Tautas partijai ir vēsas attiecības, ciktāl pēdējā desmitgadē, Katalonijas neatkarības centienu ietekmē, Tautas partijā ir manāmi pieaugusi spāņu nacionālisma tendence. Tādējādi Pedro Sančesam ir diezgan labas izredzes turpināt vadīt Spānijas valdību. Tiek lēsts, ka šāds kabinets, visdrīzāk, varētu tikt apstiprināts otrajā balsošanas kārtā, kad, saskaņā ar Spānijas likumdošanu, valdības apstiprināšanai nav vajadzīgs parlamenta balsu absolūtais vairākums, bet pietiek, ja par valdību nobalso vairāk deputātu nekā pret. Ar muti Varšavā Svētdien, 23. jūlijā, pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apmeklēja Sanktpēterburgu, tur tiekoties ar agresorvalsts Krievijas vadoni Putinu. Notikuma publiskajā daļā viņš nāca klajā ar spilgtu pasāžu, paziņojot, ka „Vāgnera grupas” kaujinieki, kuri šobrīd uzturas Baltkrievijas teritorijā, uzstājīgi prasot ļaut viņiem doties, kā izteicās Lukašenko, „ekskursijā” uz Polijas galvaspilsētu Varšavu un Žešuvu, pilsētu Polijas dienvidaustrumos, caur kuru notiek rietumu militārās palīdzības piegāde Ukrainai. „Negribētos viņus tur pārdislocēt, jo noskaņojums viņiem ir slikts,” piebilda diktators. Šie izteikumi papildina retoriku, kas pēdējā nedēļā izskan no austrumpuses un acīmredzami ir mērķēta nervozitātes radīšanai Krievijas un Baltkrievijas rietumu kaimiņvalstīs. Šai sakarā minams arī Vladimira Putina pirms nedēļas teiktais tiešsaistes sarunā ar Krievijas Drošības padomes locekļiem. Atbildot uz Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Sergeja Nariškina apgalvojumiem, ka Polija grasoties ievest karaspēku Rietumukrainā, Kremļa saimnieks paziņoja, ka Polija gribot anektēt savas kādreizējās zemes Ukrainas un arī Baltkrievijas rietumdaļā. Sekoja kārtējā vadoņa improvizācija par vēstures tēmu, norādot, ka pašreizējās Polijas rietumu rajonus, kādreizējās Vācijas zemes, poļiem esot uzdāvinājis Staļins, un ja Polija to ir aizmirsusi, Krievija to atgādināšot. Vēl var pieminēt agrāk šomēnes izskanējušos Krievijas Valsts Domes deputāta, ģenerāļa Kartapolova izteikumus par to, ka Baltkrievijā dislocēto „Vāgnera grupas” kaujinieku mērķis esot veikt triecienu cauri t.s. Suvalku koridoram, Polijas un Lietuvas teritorijai starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Visi šie izteikumi, protams, izklausās pēc provokatīvas mutes brūķēšanas. Tomēr, saskaņā ar jaunāko informāciju, vairāki tūkstoši „Vāgnera grupas” kaujinieku ieradušies Baltkrievijā un jau iesaistījušies militārās mācībās gluži netālu no Polijas robežas. Reaģējot uz to, Polija dislocējusi papildus apmēram tūkstoti karavīru pierobežas zonā.  Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu