Podcasts about aiz

Kas notiek, kad piedzīvojumu kāriem latviešiem Irānas kalnos beidzas nauda? Kā izrāpties no Petras drupām Jordānijā, kur ielīdi pa kluso? Un kāpēc tas cilvēks Himalaju kalnos piesola "drošu nāvi"? Piedzīvojumu programmu vadītājs Māris Resnis stāsta par aizkulisēm saviem 25 gadu piedzīvojumiem visdažādākajās pasaules malās. Aiz katras drosmīgās pieredzes slēpjas dziļa gudrība par cilvēka dabu, komandas sadarbību un izdzīvošanas instinktiem."Outdoor vidē problēmas nerisina domās, tās risina rīkojoties," saka Māris, atklājot, kā palīdzēt cilvēkiem, kas bīstamās situācijās rīkojas nesakarīgi - kļūst agresīvi vai tieši otrādi - sastingst. Runājām par emociju gudru pārvaldīšanu un kāpēc stiprākie dalībnieki nereti var radīt vislielākās problēmas.Ja plāno piedzīvojumus vai vienkārši esi ziņkārīgs par to, kā radikāli izaicinoši apstākļi atklāj cilvēka patieso dabu, Māra stāsti un pieredze piedāvā unikālu ieskatu un praktiskus padomus par visu - sākot no augstuma slimības līdz kompanjonu neparedzamiem izgājieniem un spēju izkulties no ziepēm.Cilvēkjaudas atbalstītājs Premium Solutions dāvina BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Par šīs epizodes atbalstu paldies podmedia.lv, kas ir profesionāla režisoru un žurnālistu komanda, kuri tev palīdzēs izveidot savu podkāstu, kas atšķirs tevi no pārējiem nozares spēlētājiem un piesaistīs daudz jaunu klientu tavam biznesam. Piesakies podmedia.lv uz īsu sarunu ar viņiem un pavisam drīz tev būs savs podkāsts, kas palīdzēs sasniegt tavus biznesa mērķus.Sarunā pieminētās spēlas un citu informāciju atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:53 Braukt uz Irānu snovot un palikt bez naudas16:48 Nemācīties no citu kļūdām, bet pārliecināties pašam – piedzīvojumi Āfrikas kalnos25:22 Jordānija, Petra. Iekšā tiek, bet ārā ne29:15 Kas ir jāzina par augstuma slimību34:12 “Nauda ir nauda, bet tas, ko tu stāsti, nav nauda” – vai cita kultūra ticēs taviem paskaidrojumiem, kāpēc vēl joprojām esi parādā42:11 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda43:11 Par latvieti – piedzīvojummīli. Raksturojums50:28 Cik svarīgi piedzīvojumos ir “saremontēties” uzreiz, nevis paciesties un atlikt; tipiskākās kļūdas59:27 “Ja sākumā būs komforts, pēc tam būs diskomforts un otrādi” - kā cilvēki nevajadzīgi tērē daudz enerģijas1:05:43  Kāpēc stiprie un varošie pārgājiena biedri ir jāpieskata īpaši uzmanīgi1:08:13 Par rezerves naudas lielumu, dodoties piedzīvojumos kalnos1:10:17 Ieteikumi par piedzīvojumu apdrošināšanu1:14:18 Māris Resnis. Piesardzīgs piedzīvojumu grupu vadītājs ar 25 gadu pieredzi1:15:55 Podmedia īpašais piedāvājums Tava podkāsta izveidošanai podmedia.lv1:16:50 Vīriņš Everestā, kurš apsola “drošu nāvi”1:22:28 Par emociju vadību, lai paliec dzīvs augsta riska nodarbēs1:25:35 “Tavs uzdevums ir vētrā būt mierīgākajai bākai” – kā sevi trenēt nepadoties emocijām un provokācijām1:32:20 Ko iesākt ar dumpja taisītājiem kolektīvā1:38:42 “Outdoor vidē problēmas nerisina domās, tās risina rīkojoties” – kā palīdzēt cilvēkiem, kas bīstamās situācijās sastingst1:44:40 Ieteikumi par rāciju izmantošanu kalnos1:46:49 Svarīgākās lietas, kas ir jāizrunā grupas starpā pirms piedzīvojuma1:56:08 Kuri cilvēki no grupas ir “jāuzliek uz īpaša radara”2:00:22 Kā ceļo

I first came across Andrés Mario Zervigón's (Cuban) name while researching a magazine that filled me with awe the first time I saw it. AIZ, the Arbeiter-Illustrierte-Zeitung (Workers Illustrated Magazine) is an illustrated, mass circulation German periodical that was published in Berlin during the 1920s and 1930s (in Prague after 1933). It contains some of the most emotionally charged imagery I've ever seen. The best work was by John Heartfield. Zervigón is professor of the history of photography at Rutgers University in New Jersey. He obtained his PhD from Harvard University in 2000 and concentrates his scholarship “on the interaction between photographs, film, and fine art." His first book, John Heartfield and the Agitated Image: Photography, Persuasion, and the Rise of Avant-Garde Photomontage (University of Chicago Press, 2012), proposes that “photography's sudden ubiquity in illustrated magazines, postcards, and posters produced an unsettling transformation of visual culture that artists felt compelled to address.” Zervigón's work, says the Rutger's website, “generally focuses upon moments in history when these media [film, photography, fine art] prove inadequate to their presumed task of representing the visual.” We start our conversation by unpacking this passage, and then move on to a short history of illustrated, mass circulation magazines, (including VU magazine), then to the life of John Heartfield, and finally to AIZ. Background here

Stāsta cirka pētniece Elvīra Avota Cirks kā radošas izpausmes veids ir jutīgs sabiedrības spogulis. Vai tas būtu uz skatuves vai kādā publiskā telpā, skatītāju priekšā vai starp tiem, kā izrāde vai kā terapija, kā izklaide vai kā izaicinājums – cirks ir cieši saistīts ar pašu cirka pieredzi. Līdz ar to, tā pastāvēšanas forma kultūrā atspoguļo attiecīgās sabiedrības vērtības, pieņemto estētiku, iespējas un zināšanas. Izrāde, ko saprot un pieņem vienā vietā, var palikt nesaprasta kaimiņvalstī vai pat tuvāk. Domas zinātkāre par cirku ir salīdzinoši jauns un neapgūts zināšanu lauks. Ilgu laiku tas bijis cieši saistīts ar entuziastu personisku vēstures pētniecības kaislību, taču akadēmiskajā pētniecībā cirks kā tēma ir ienācis salīdzinoši nesen. Interesanti, ka cirka burvības gaistošo pieredzi ir iespējams novērot arī vietējo kultūru atmiņā par cirku. Nereti var sastapt cilvēkus, kas ir redzējuši izrādes un atcerās savas sajūtas, taču neglabā tik daudz zināšanu par vēsturisko cirka attīstību, slaveniem māksliniekiem vai trupām savā dzīves telpā. Zināšanas par citiem mākslas veidiem – teātri, kino, baletu, vizuālo mākslu, mūziku vai literatūru - mūsdienās ir salīdzinoši bagātākas. Bet kā ir iespējams, ka 2018. gadā visā pasaulē tika svinēta cirka 250 gadu jubileja, taču par tā mantojumu un realitāti ikdienas cilvēkam zināms tik maz? Lai gan iemesli ir dažādi, viens no tiem ir saistīts ar cirka pozīciju kopējā kultūras ainā – tas nereti tiek uztverts kā vieglā izklaide. Līdz ar to šī šķietamā nenopietnība nav padziļinājusi zinātkāri par cirku kā mākslas veidu. Šī nav pirmā reize, kad varam novērot šādu dinamiku. Salīdzinājumam varam minēt kino, kas 120 gadus atpakaļ tika uztverts kā vieglā izklaide, tacu šobrīd ir nostabilizējies kā patstāvīgs mākslas virziens, kas sakņojas ne tikai mākslinieciskā, bet arī pētnieciskā un izglītojošā zināšanu laukā. Aizņemot tik dažādus intelektuālos līmeņus, kino spēj reprezentēt arī konkrētas kultūras identitātes, kas atrodamas visur – no jokiem līdz likumdošanai. Valstīs, kurās cirks ir vietējās kultūras identitātes simbols, piemēram, Anglijā un Francijā, tā loma ne tikai kultūras ainā, bet arī institucionālajā atbalstā ir daudzreiz spēcīgāka nekā valstīs, kurās cirks nav daļa no nacionālās identitātes. Šeit par piemēru varam minēt Baltijas valstis un Austrumeiropu. Ja atgriežamies pie salīdzinājuma ar kino vēsturi varam redzēt paralēles – kultūras leģitimizācijas kontekstā mēs šobrīd esam tur, kur kino atradās pirms vairākām desmitgadēm. Cirks pētniecībā ir tik pat nomadisks kā pati mākslas forma. Reti kur atrodamas institūcijas un centri, kur cirkam pievērsta īpaša uzmanība. Neskatoties uz to, cirka pētnieki to aplūko no dažādām perspektīvām, piemēram, vēstures, estētikas, dramaturģijas, mārketinga,arhitektūras, kultūras un sociālās pozīcijas. Svarīgi pieminēt, ka arvien vairāk uzmanība tiek vērsta uz cirku kā rehabilitācijas, socializēšanas un integrācijas paņēmienu. Nereti radošā pētniecība ir metode kā domāt par cirku. Institucionālais nomadisms piešķir arī brīvību – vienlaicīgi eksistē dažādas attieksmes un prakses ko un kā pētīt cirkā. Aiz izklaidējošo stereoptipu kārtas slēpjas mākslas veids, kas mūs uzrunā tik dziļi un ķermeniski, ka tam dažkārt pietrūkst vārdu.

Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite Dzejnieka Imanta Ziedoņa un aktrises Ausmas Kantānes vasaras mājā "Dzirnakmeņi" nav viegli atrast priekšmetu, kas būtu rūpnieciski ražots vai veidots no nedabīga materiāla. Aiz kāpnēm uz āķa karājas divi plastmasas paklāju dauzāmie, kas teju vai "lec ārā" uz citu lietu fona – droši vien izmantoti daudzo "Dzirnakmeņos" atrodamo tekstilizstrādājumu kopšanai. Un, ja labi ieskatās, plauktos starp grāmatām un daiļamata meistaru keramikas darbiem var ieraudzīt plastikāta krokodilu figūras – veselas trīs! Nē, tie nav izkāpuši no visiem labi zināmās Imanta Ziedoņa pasakas par Kroko un Dilu. Šo krokodilu stāsts ir pavisam cits. Tas saistīts ar Imanta Ziedoņa laikabiedru režisoru Ivaru Selecki, kurš nupat nosvinēja 90 gadu jubileju. Seleckis, pēc viņa paša teiktā, bērnībā nemaz neesot interesējies par kino, toties daudz lasījis grāmatas. Pats bija nolēmis kļūt par vēsturnieku, tomēr, draugu un ģimenes atrunāts, iestājies pārtikas rūpniecības fakultātē. Tur studiju darbu ietvaros esot sācis nodarboties ar fotografēšanu, tas iepaticies, un tā šī ķēdīte pamazām novedusi līdz kino. Mūsdienās Ivars Seleckis ir viens no latviešu dokumentālā kino skolas pīlāriem – kā operators vai režisors piedalījies teju visās slavenākajās Rīgas kinostudijas dokumentālajās filmās. 1994. gada rudenī Ivaram Seleckim piezvanījis Imants Ziedonis un uzdevis jautājumu – vai nezinot kādu skulptoru, kurš varētu izkalt krokodila figūru. To Ziedonis vēlējies iznest cauri Latvijai, tādējādi godinot citu slavenu latviešu vīru – Dundagā dzimušo Arvīdu Blūmentālu, kuru Latvijā un pasaulē pazīst arī kā krokodilu Dandiju. Arvīds Blūmentāls, kurš nu jau ir aizgājis aizsaulē, piedzima 1925. gada 3. martā Dundagas pagasta Būdenu mājās, pēc skolas beigšanas iestājās armijā, aizgāja karā un ar latviešu leģionu nonāca Berlīnē. Pēc kara, zaudējis cerību atgriezties dzimtenē, pārcēlās uz Austrāliju, kur kļuva slavens kā bezbailīgs krokodilu mednieks. Tā Seleckim un Ziedonim dzima ideja par filmu "Gājiens ar krokodilu", kura 1995. gadā arī tika uzņemta. Imants Ziedonis ir šīs filmas scenārija autors, bet Ivars Seleckis – režisors. Kaut arī, pēc paša Ivara Selecka teiktā, scenārijus tai laikā rakstīja, lai izmestu ārā, jebšu, tie bija nepieciešami tikai tādēļ, lai iesniegtu apstiprināšanai, Imanta Ziedoņa gadījumā tā tas gluži nebija. Viņa spēja saskatīt detaļās to, ko iespējams izvērst, bagātā fantāzija un prasme veidot interesantas un īpatnējas asociācijas noteikti bija liels ieguldījums šīs neparastās filmas veidošanas procesā. Un tas tiešām bija neparasts – mākslinieka Oļega Skaraiņa veidotais, divas tonnas smagais betona krokodils tika zirgu pajūgā vests cauri vairākām Latvijas pilsētām, vietām bloķējot satiksmi un radot arī citas neērtības. Vēl viens nozīmīgs cilvēks šīs filmas tapšanā bija toreizējais Latvijas goda konsuls Amerikas Savienotajās Valstīs – Norberts Klaucēns. Imanta Ziedoņa uzrunāts, viņš piešķīra filmas uzņemšanai nepieciešamos 100 000 dolāru. Viņš esot teicis – man tā nauda neko nenozīmē, galvenais, radīt kaut ko nozīmīgu. Norberts Klaucēns ir ļoti cienījis Imantu Ziedoni. Viņš piedalījies arī filmas atklāšanas pasākumā, kur visiem filmēšanas grupas dalībniekiem ir uzdāvinājis plastmasas krokodilu  – vestas no ASV, jo tajā laikā Latvijā neko tādu nevarēja nopirkt. Kāpēc "Dzirnakmeņos" nonāca trīs no šiem krokodiliem – par to varam tikai minēt. Tāpat arī varam tikai minēt to, kāds būtu Arvīda Blūmentāla liktenis, ja viņš būtu palicis Dundagā un nebūtu kļuvis par Austrālijas krokodilu mednieku. Seleckis domā, ka tik neparasts cilvēks tāpat noteikti būtu paveicis kaut ko lielu un paliekošu. Tomēr vēsture ir iegrozījusies tā, ka šodien mēs pazīstam Krokodilu Dandiju, kuram par piemiņu kalpo 1995. gada 22. septembrī Dundagā uzstādītais krokodila piemineklis, un arī trīs krokodili Ziedoņa muzejā Murjāņos.

Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studente Marta Paula Pauliņa Marija Gubene (1872–1947) ir latviešu mūzikas vēsturē pirmā sieviete ar akadēmisko izglītību ērģeļspēlē un kompozīcijā, līdztekus darbojusies kā mūzikas kritiķe, pedagoģe, profesore Latvijas konservatorijā, bet jaunībā vākusi dzimtā Kraukļu pagasta folkloru. Komponiste dzimusi 1872. gadā Vidzemē, Madonas apriņķa Kraukļu pagastā, tautskolotāja Jāņa Gubeņa ģimenē. Marijas tēvs savā skolotāja darbā lielu uzmanību pievērsa dziedāšanai, kā arī vadīja skolas kori. Tāpēc likumsakarīgi, ka savas pirmās iemaņas mūzikā guvusi no tēva, vēlāk Rīgā mācījusies arī pie komponista Ernesta Vīgnera un ērģelnieka Oskara Šepska. 19. gadsimta nogalē arvien plašāk sāk izvērsties Jurjānu Andreja latviešu tautas dziesmu melodiju vākšanas darbs. Piezīmēs 1891. gadā folkloras vācējs raksta arī par deviņpadsmitgadīgo Gubeņa meitu Mariju, kas izcēlusies ar iesūtīto darbu apjomu un smalko precizitāti mūzikas pierakstā: "Melodijas cauri lūkojot, neatradu nevienas kļūdas: prieks bija redzēt, cik rūpīgi un pat niecīgos sīkumos pareizi bija uzzīmētas melodijas, kas, ievērojot grūto meldiju uzrakstīšanu, liecināja par krājējas sevišķām mūzikas dāvanām, kuras visādā ziņā būtu izglītojamas." Desmit gadu vēlāk piepildās Jurjānu Andreja pravietiskā atzinība, komponiste 1901. gadā uzsāk mācības Maskavas konservatorijā – ērģelspēles un speciālās teorijas klasē. Ērģeļspēli apgūst pie profesora Borisa Sabaņejeva (1880–1918), savukārt mūzikas teorijas pasniedzēju vidū ir fūgas un kontrapunkta profesors, komponists Sergejs Taņejevs (1856–1915). Mācības ilgst līdz 1906. gadam, kad Marija beidz konservatoriju ar brīvmākslinieces diplomu kā laureāte, par izcilību. Ieguvusi pamatīgas teorētiskās zināšanas, 1906. gadā Marija Gubene atgriežas Rīgā, kur pastāvīgu ērģelnieces vietu diemžēl neatrod, bet savas prasmes demonstrē daudzos koncertos. Savas zināšanas Marija Gubene izmanto, sākot darbu vairākās Rīgas skolās kā dziedāšanas skolotāja – Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāzijā, Viļa Olava tirdzniecības un komercskolās. Lai ieinteresētu audzēkņus, Marija Gubene meklē mazāk zināmas dziesmas, ko apdarina skolu koriem. Tomēr izdotas tikai ap 30 viņas apdarināto melodiju, un visas tās tapušas laikā līdz Pirmajam pasaules karam. Tomēr tautasdziesmu apdaru jauktajam, bērnu, sievu, vīru koriem, solo un ansambļiem ar klavieru pavadījumu ir krietni vairāk, tiesa gan saglabājušies tikai rokrakstos. Un mistisks stāsts saistās ar kompozīciju rokrakstu nokļūšanu muzikologa Oļģerta Grāvīša arhīvā. Tas atspoguļots vēstulē, kas bijusi pievienota kopā ar rokrakstiem. Komponistes Marijas Gubenes skaņdarbu nošu materiāli rokraksti tika atrasti Ulbrokā kādas mājas šķūnītī, 1989. gada vasarā. Materiālu atradējs no māju īpašniekiem noskaidrojis, ka komponiste šajā adresē nav dzīvojusi, kā arī nav zināms, kā Marijas Gubenes nošu materiāli šķūnītī nokļuvuši. Vairāk nekā puse atrasto darbu ir kormūzikas žanrā rakstīti, liela daļa bērnu korim, jauktajam, sieviešu koriem, komponiste juta nepieciešamību pēc jauna repertuāra skolās. Lielāka daļa ir tautasdziesmu apdares, tomēr netrūkst arī oriģinālmūzikas, teksta autoru vidū tādi autori kā Anna Brigadere, Jānis Akuraters, Aspazija, Rūdolfs Blaumanis u.c. Savukārt instrumentālo žanru bagātīgi pārstāv ērģeļmūzika. Oļģerts Grāvītis par Gubeni vēlāk rakstījis: "Marija Gubene bija tā, kas sagatavoja muzikālās izglītības ceļu tālākajām latviešu sieviešu paaudzēm. Aiz viņas nāk Jāzepa Vītola skolnieces Paula Līcīte, Lūcija Garūta, Lauma Reinholde, Velta Oše un tad jau Elga Igenberga, Maija Ķēniņa, Maija Einfelde un vēl rinda pēckara gadu konservatoristu – kompozīcijas mākslas interesentu. Bet viņām blakus arī daudzas mūsdienu mūzikas zinātnieces." Uzziņas avoti: Oļģerts Grāvītis. "Pirmā latviešu sieviete-komponiste". "Karogs", Nr. 8, 01.08.1972. Arnolds Klotiņš. "Divatā ar tautasdziesmu". "Zinātne", 2020. Marija Gubene. "Autobiogrāfiska skice". "Latviete", Nr. 7-8, 01.07.1934.

Dziedātāja, mūziklu aktrise Annija Putniņa un dziedātājs, aktieris un režisors no Īrijas Toms Brendons tiksies kopīgā programmā "Vēstules no Īrijas", lai īru un latviešu mūzikā meklētu kopīgo un pamanītu atšķirīgo. Par īru mūzikas harmoniju savdabību un sarežģītajiem ritmiem stāsta Annija Putniņa, atzīstot, ka viņai patīk viss mītiskais un ķeltiskais. Bet Tomam Brendonam ļoti iepatikusies kāda latviešu tautas dziesma, ko viņš gatavs dziedāt latviski. Abi mūziķi satikās Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguva mūziklu dziedāšanu, un pēc studijām, Toms viesojās Latvijā, uzstājoties kā īpašais viesis Annijas solokoncertā “Ziemassvētki Brodvejā” 2017. gadā. 2022. gada decembrī izskanēja jauna koncertprogramma “Brodveja diviem”. 2024. gada rudenī izskanēs koncerts, kurā Latvijas klausītāji tiks iepazīstināti ar īru mūziku – tradicionālo un mūsdienīgo. Koncerta pirmo daļu veidos īru tradicionālā mūzika, latviešu tautas dziesmu apdares un Jāņa Lūsēna skaņdarbi, bet otrajā daļā varēs dzirdēt īru populārās mūzikas izpildītāju melodijas un latviešu mūziku. Vakara īpašais viesis būs komponists Jānis Lūsēns, koncertā piedalīsies arī pianists Raimonds Petrauskis, ģitārists Gints Smukais, flautists Andis Klučnieks, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un vijolnieks Indulis Cintiņš. Vaicāta, kas ir radniecīgs un kas atšķirīgs īru un latviešu mūzikā, Annija stāsta: "Īru mūzikā ļoti raksturīgi instrumenti ir gan vijole, gan flauta. Mums vijole vairāk tiek spēlēta tradicionālajā mūzikā, flauta mazāk. Mums ir stabule, bet dažādu pūšamo instrumentu un flautas paveidu īru mūzikā ir ļoti daudz. Jā, varbūt melodiskā līnija un harmonijas nedaudz atšķiras, bet ir dziesmas, kurās kaut kas tomēr ir kopīgs. Piemēram, mūsu „Pūt, vējiņi”. Tai esam izveidojuši īpašu aranžiju Raimonda Petrauska vadībā, ko būs iespējams dzirdēt koncertā. Protams, mēs tik ļoti esam ietekmējušies no īru mūzikas, ka pielīdzinām to mūsu tautasdziesmai, mēģinām atrast kādu ietekmi. Tā tur ir, nemaz nav jāmeklē. Šajā koncertā piedalīsies komponists Jānis Lūsēns. Esot ar viņu citos koncertos šovasar, izpildīju Jāņa dziesmas, kas arī, manuprāt, ir ar īru mūzikas ietekmi. Man tā šķita un viņš to nav noliedzis. No vecajiem „Zodiaka” laikiem īpaša dziesma ir „Staburags un Saules meitiņa”, kā arī dažādi cikli. Arī instrumentālās mūzikas cikls "Aiz...", ko Jānis ir radījis nesen. Kaut kas no īru mūzikas ietekmes tur ir manāms. Es Jānim jautāju, vai drīkstu arī šajā koncertā izpildīt dažas viņa dziesmas, viņš bija ļoti ieinteresēts šajā programmā un teica: „Protams, ka tu vari, bet es arī gribu piedalīties!” (smejas). Tā bija viņa iniciatīva, un es ļoti priecājos, jo tik interesantu sadarbību ar mūziķiem, kāda būs šajā koncertā, afišās neesmu manījusi." Koncerti notiks 16. oktobrī Mūzikas namā "Daile", 19. oktobrī Dobeles koncertzālē "Zinta" un 20. oktobrī Siguldas koncertzāle "Baltais flīģelis".  

Verleger, Filmproduzent, Netzwerker, Kommunist: Willi Münzenberg baute in den 1920er Jahren ein linkes Medienimperium auf, das sich als gewichtiger Gegenpol zur rechten und bürgerlichen Presse etablierte und die Massen erreichte. Artikel vom 07. November 2021: https://www.jacobin.de/artikel/willi-munzenberg-der-rote-medienmacher-aiz-arbeiter-illustrierte-zeitung-neuer-deutscher-verlag Seit 2011 veröffentlicht JACOBIN täglich Kommentare und Analysen zu Politik und Gesellschaft, seit 2020 auch in deutscher Sprache. Ab sofort gibt es die besten Beiträge als Audioformat zum Nachhören. Nur dank der Unterstützung von Magazin-Abonnentinnen und Abonnenten können wir unsere Arbeit machen, mehr Menschen erreichen und kostenlose Audio-Inhalte wie diesen produzieren. Und wenn Du schon ein Abo hast und mehr tun möchtest, kannst Du gerne auch etwas regelmäßig an uns spenden via www.jacobin.de/podcast. Zu unseren anderen Kanälen: Instagram: www.instagram.com/jacobinmag_de X: www.twitter.com/jacobinmag_de YouTube: www.youtube.com/c/JacobinMagazin Webseite: www.jacobin.de

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu.  Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i leluma ziņā īspaideigu Kolupa izlūksnis vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim: viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Gertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz seneju lītu globuotuoju Genovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu. Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvadā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira kai 200 km attuolumā nu golvyspylsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys  lyluokuos pylsātys valstī Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i apjūmu zinī īspaideigu Kolupa izlūksnes vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim - viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Ģertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz senu lītu globuotuoju Ģenovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

Aiz loga karsts un arī hokeja laukumos kļūst arvien karstāk - pasaules čempionātā hokejā palikušas vairs tikai četras spēcīgākās valstis. Vakar, 23. maijā, izspēlēti visi ceturtdaļfināli, noskaidrojot komandas, kas turpinās cīņu par medaļām. No Latvijas izlases septiņām pretiniecēm grupu turnīrā cīņu par medaļām turpina vairs tikai Zviedrija, kas jau pirms turnīra tika saukta par galveno favorīti. Zināms, ka pusfinālā tiksies Kanāda ar Šveici un Zviedrija ar Čehiju. Interesējamies arī, kā 9. vietu pasaules čempionātā vērtē Latvijas hokeja federācijas vadība. Bet jārunā arī par kādu nepatīkamu starpgadījumu Ostravā - Latvijas izlases spēletāju numuriņi apzagti pēdējās spēles laikā.

Aiz loga uz brīdi atgriežoties vēsākam laikam, varam vēl mazliet pakavēties kino pasaulē un piepildītā klusumā. „Klusēšana ir mūsu nacionālā īpatnība,” intervijā Latvijas Radio smejas somu aktrise Alma Peisti (Alma Pöysti), kas pēdējā gada laikā spoži uzmirdzējusi starptautiskās kino pasaules debesīs, nospēlējot galveno lomu somu režijas klasiķa Aki Kaurismeki jaunākajā filmā „Kritušās lapas”. Filma pērn saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas balvu, bet Alma Peisti par vientuļās pusmūža sievietes Ansas smalkjūtīgo atveidojumu tika nominēta „Zelta globusam”. Mūsu kolēģe Māra Rozenberga viņu satika Briselē, kur „Kritušās lapas” pretendēja uz LUX filmu balvu. Kinomīļiem somu un zviedru teātra aktrises Almas Peisti vārds plašāk kļuva zināms pirms četriem gadiem, kad viņa nospēlēja galveno lomu filmā „Tūve” par rakstnieci Tūvi Jānsoni. Drīz sekoja filma „Četri mazi pieaugušie”, ko pērn rādīja arī Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, un „Kritušās lapas” – Almas Peisti pirmā sadarbība ar somu kino leģendu Aki Kaurismeki. Līdzīgi kā daudzi somi, arī viņa ir izaugusi ar Kaurismeki filmām, un arī gatavojoties šai lomai, vēlreiz esot noskatījusies tās visas – kopskaitā 19. Jautāju aktrisei – kā bija pašai „iekāpt” Kaurismeki pasaulē un redzēt to no iekšpuses? Alma Peisti: Tas bija piepildījums sapnim, kuru es nekad agrāk pat nebiju atļāvusies sapņot. Esmu ārkārtīgi pateicīga par šo pieredzi. Tas bija ceļojums vecā kaluma filmu veidošanas pasaulē un iespēja iepazīt leģendām apvītā Kaurismeki personību. Viņš izrādījās ļoti silts un mīlošs cilvēks, īsts humānists. Tas bija ļoti iedvesmojoši. Un bija aizraujoši iepazīt arī veco laiku trikus šajā profesijā, uzticēties stāstam un skatītājam, kā viņš to dara. Kaurismeki piedāvā garus klusuma brīžus un ļauj skatītājam pašam tajos radīt savu stāstu, nevis visu laiku paskaidro, kas viņam būtu jādomā vai jājūt. Savās filmās Kaurismeki prot radīt vietu domām, un tas ir ļoti skaisti. Filma „Kritušās lapas” ir guvusi ļoti plašu starptautisku ievērību, tostarp vairākas „Golden Globe” nominācijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs filmas universālās pievilcības pamatā?  Alma Peisti: Aki Kaurismeki zina, kā stāstīt ļoti cilvēciskus stāstus, un šis ir viens no tiem. Tādas tēmas kā vientulība un sistēma, kurai tu esi diezgan vienaldzīgs, bet arī cerība atrast mīlestību, kad tev jau ir „beidzies derīguma termiņš” randiņu tirgū… Šajā filmā ir daudz cerības, siltuma un labsajūtas. Kaurismeki to sauc par romantisku komēdiju, bet man liekas, ka tajā ir vairāk sāls nekā cukura. Bet tas to padara ticamu un ļauj skatītājiem ar to identificēties. Man radies iespaids, ka šī filma aizkustina cilvēkus, lai no kurienes viņi nāktu. Viņi saprot šīs filmas radīto pasauli un tās īpatnējo humoru.

ASX 200 rallies 82 points to close at 7649 (1.1%) a long way from the high of the day at 7679. Euphoria gave way to some pre-tech result nerves. No news over the weekend on Israel or Iran helped early sentiment with broad-based gains across the board. Iron ore stocks in demand, BHP up 1.8% with RIO modestly higher despite copper heading to $10,000. Nickel stocks back as the metal hits a 7-month high, IGO up 2.3% and S32 doing well on a production report, up 5.6%. Gold miners slipped as tensions eased, EVN down 1.5% and NST off 1.4%. Oil and gas in a similar boat, WDS down 2.6% with STO off % and KAR copping some downgrades down %. Banks firmed but well off highs as Citi plays the ‘widowmaker' trade and says sell banks. CBA up 0.9% and the Big Bank Basket up to $200.24 (+0.8%). MQG doing well up 1.8% with NWL in focus up 4.6%. REITs better despite bond yields rising, SGP up 1.6% and MGR up 0.9%. Industrials solid, WOW and COL up around 1.5%. QAN gained 3.6% on easing tensions and lower oil prices, TLS is up 1.4%, and CSL is doing very well, up 2.2% with COH to rallying 2.3%. In corporate news, some production reports out, BOE produced its first drum from Honeymoon. AIZ downgraded again, SGR fell again as inquiry continues. Dead man walking really. In economic news, China left rates unchanged. Asian market mixed, Japan up 0.6%, HK up 1.8% and China down slightly. 10-year yields higher at 4.32%Why not sign up for a free trial? Get access to expert market insights and manage your investments with confidence.Ready to invest in yourself? Join the Marcus Today community.

  Tūp kordirigentis Andys Lipskys jubilejai veļteits koncertizvadums — DZIED(IN)ĀŠANA, kurš tiks atskaņuots Latgolys kongresa dīnā, 27. aprelī, Latgolys vietsnīceibā GORS. Aiz tuo šudiņ iz sarunu asam aicynuojuši kordirigenti ar gondreiž 40 godu dorba pīredzi, kura voda Rēzeknis jauktū kori “Ezerzeme” i sīvīšu kori “Medicus”, kai ari struodoj par muzykys pedagogi MIKC Latgolys muzykys i muokslys vydsškolā — Andu Lipsku.  “Maņ redzīs, ka vīnkuorši genials nūsaukums. Suokumā beja 'dziedāšana', i tod tys 'in' pa vydu īkovuos, maņ redzīs, ka vīnkuorši ideali. Redzīs, ka tys izsoka ari munu byuteibu, ar kū es nūsadorboju i ar kū es tikai grybātum nūsadorbuot, lai tei dzīduošona tyktu iztvarta kai dzīdynuošona. Cīši truopeigi.” Par muzyku i dzīduošonu kai dzīdynuošonu, kai ari kora muzykys tradicejom i byušonu iz prīšku i gudrom gudru cylvāku izalaseišonom ar Andu sasarunoj raidejuma producente Guna Igavena. “Bārni, izalosit muziķa profeseju! Maņ redzīs, ka tei ir breineiga profeseja. Muzykā vysod var pasatvert. Muzyka ir dvēselis volūda.”

Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski - Augu vuordineica. Tymā kūpā byus puorskaiteiti vaira kai 300 augu nūsaukumi latgalīšu i vēl cytuos septenuos volūduos. Aiz tam šudiņ mes kūpā ar raidejuma producenti Gunu Igavenu asim nūbraukušs iz Viļānim pi ituo izdavuma idejis autoris, žurnalistis i gruomotu redaktoris Marutas Latkovskas, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savynūt obejis juos izgleiteibys – filologeju i duorzkūpeibu vīnā unikalā materialā. Pi augu saroksta sastateišonys Maruta struoduojuse vairuokus godus, īsaistūt latgaliskūs augu nūsaukumu vuokšonā interesentus ari nu cytu Latgolys i Latvejis vītu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1433" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku. „Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar's?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale. Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar „Vektora” dejotājas Laumas Libertes mudinājumu pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā. Vērienīgais uzvedums „Aiz ko garš pavasar's?” ir tikai puse no „Vektora” jubilejas svinībām. Apliecinot dejotāju neizsmeļamos enerģijas resursus, dienu vēlāk turpat Ķīpsalas hallē tiks izdejotas kolektīva zelta fonda dejas. „Vektora” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad ajaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā tapa pašdarbības kolektīvi. 55 gadus „Vektora” mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Šteins. 2015.gadā viņš kolektīvu uzticēja Dagmārai Bārbalei, bet palika tuvu „Vektoram” līdz pat aiziešanai mūžībā pērn pavasarī. Kolektīva jubilejas priekšvakarā jautāju ilggadējai dejotājai Laumai Libertei un Dagmārai Bārbalei par viņu sajūtu – kas ir „Vektora” pamatakmeņi un nākotnes sajūta.

Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības. Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.SARUNAS PIETURPUNKTI:6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts16:11 Kas ir reproduktīvā trauma18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē1:16:39 “Li

Koč ari maskuošonuos tradiceja Latvejā īrosta nu Mārteņu da Aizgavieņa (Meteņu), Latgolā čyguonūs īrosts īt laikā storp Zīmyssvātkim i Jaunū godu. Nazkod itei tradiceja beja dzeiva gondreiž kotrā mīstā, niu sastūpama reši kurā saimē ci folklorys kūpā. Aiz tuo itūreiz gastejom Upītē pi Slišānu saimis, kur kūpā ar Andri, Ligitu i jūs bārnim, Andra muosu Mārīti Slišāni i juos bārnim runuosim par čyguonūs īšonys tradiceju jūs dzymtā i saimēs, kur čyguonūs jau daudzi godu īt leli i mozi. Sarunā pīsadola ari Slišānu saimis gosti, vīna nu spylgtuokūs lībīšu puorstuovu Latvejā Julgī Stalte kūpā ar meitom. Runuosim par maskom i tūs nūzeimi, dzīsmem, kuriozim i tū, kaidys izdareibys īplānuot i kaidus gordumus likt ‘boda kulē', īmūt čyguonūs.

ASX 200 rose another 23 points to 7258 (0.3%) in another solid day. Once again banks led us higher with the Big Bank Basket up to $185.04 (+0.8%). WBC leading the charge. MQG had a good day up 1.5% but insurers slid with IAG down 3.2% and SUN off 1.0%. REITs were mixed, GMG bouncing nicely, SCG down %. Healthcare also picking up, CSL up another 1.1% and RMD doing ok, up 1.2%. Tech stalled and industrials a little flat, WOW down 0.7% and EDV down 1.0%. TCL picked up 0.2% on lower rates. Resources once again dominated by iron ore stocks with FMG up 1.3% to an all-time high, BHP rose 0.7% and RIO up 0.8%. Lithium stocks flat, gold miners under pressure again, NST down 1.1% and NEM off 2.8%. Sentiment turned full circle in a week. Oil and gas stocks fell, WDS off 1.1% and STO down 0.1%. Not even a merger could save them today. In corporate news, SIG returned to trade up 40.00% having raised $400m to fund operations and get the Chemist Warehouse deal done. AIZ fell 2.5% on a downgrade. On the economic front, the Albanese government released the MYEFO, no real surprises and no real stimulus or help for those suffering from cost-of-living pressures. In Asian markets, Japan up 0.3%, China off 0.9% and HK off 0.7%. 10-year yields fell back to 4.27%.Why not sign up for a free trial? Get access to expert insights and research and become a better investor.Make life simple. Invest with Marcus Today.

Stāsta vēsturniece, grāmatu "Skaists bij' tas laiks" un "Kā var aizmirst" autore Anita Bormane "Tiem, kuriem nav tekošu rēķinu un diskonta vekseļu lielās kredītiestādēs. Te nevajag ne obligāciju, ne vekseļu, ne galvinieku, bet tikai kādu mantu un pasi," 1936. gadā vēstīja laikraksts "Rīts". Kaut kas līdzīgs lombardam Rīgā izveidojās jau 1806. gada janvārī, kad rātskungs Georgs Štrezovs ziedoja tūkstoš Alberta dālderu iestādei, kas pret ķīlām izsniegtu aizdevumus ierēdņiem, amatniekiem un strādniekiem. Par īsto Rīgas pilsētas lombarda dzimšanas dienu uzskata 1895. gada 10. februāri. Tolaik lombardā varēja ieķīlāt visdažādākās mantas uz laiku no viena līdz 12 mēnešiem, tomēr aizdevums nedrīkstēja būt mazāks par diviem rubļiem. Par aizdevumu bija jāmaksā apmēram 18% gadā. Aizņemties naudu lombardā nebija lēts prieks, tomēr rīdzinieki izjuta īstu kaislību pret šo maciņa papildināšanas veidu. Drīz atvēra arī lombarda nodaļu Āgenskalnā, kuras noliktavas gandrīz tūlīt izrādījās pārpildītas. 1915. gadā 64 vagoni dārgāko lombarda ķīlu aizceļoja uz Maskavu. Rīgā palikušās ķīlas 1919. gada sākumā atņēma Stučkas valdība. 20. gadu sākuma smagajos saimnieciskajos apstākļos ne viens vien gan Rīgā, gan citviet Latvijā izpārdeva paaudzēs krātās mantas un mākslas vērtības... Rīdziniekiem, kuri 20. gados vēlējās kaut ko ieķīlāt, izvēles iespējas nebija pārāk plašas. Līdzās veterānam – Pilsētas lombardam – 1924. gadā Rīgā darbojās Latvijas Privātais lombards, pirmā Latvijas krājaizdevumu kase un Rīgas Privātlombards. Kā 1924. gadā atzīmēja laikraksts "Segodņa", visos šajos uzņēmumos vismaz sākotnēji kapitālu īpašnieki bija latvieši. Vēl lombardi darbojās arī Liepājā un Jelgavā. Iemesli, kas cilvēkus spieda doties uz lombardiem, varēja būt visdažādākie. Ne jau visiem šajā laikā bija iespēja saņemt fiksētas algas un pensijas, daudziem bija arī citu kredītu nasta. Ļaudis nevarēja iztikt bez lombardiem – šiem puslabdariem, pusaugļotājiem –, tomēr arī kautrējās no šīs apmātības. Laikraksti vēstīja, ka Rīgā "klienti, uz lombardu ejot, vispirms apmet riņķi pa 18. novembra bulvāri un tikai tad iznāk uz Kaļķu ielas un nemanot piepeši vienā brīdī pazūd – lombardā iekšā gan!" Nereti gan nācās vilties, jo nepielūdzamā taksatora aprēķini izrādījās pieticīgāki par cerēto. Tāpēc gadījās kā šajā ainiņā, kas 1935. gada 2. maijā aprakstīta avīzē "Rīts": "Steidzīgs jauneklis, izmeties žaketē, mēteli uz rokas, nervozēdams gaida savu kārtu. Par mēteli sola tikai piecus latus. "Jā, bet iepriekšējo reizi devāt 20!" "Var jau būt," teic vērtētājs, "bet tad vēl mētelim bija visas pogas un audumam nevarēja cauri redzēt oderi..." Kā 1933. gadā vēstīja žurnāls "Ekonomists", lombardi parasti aizdevumos izsniedza vien pusi un vēl mazāku daļu lietas taksētās vērtības, jo baidījās, ka milzīgais zemas vērtības ķīlu īpatsvars un arī tas, ka klienti tās visbiežāk nevis izpirka, bet pāratjaunoja, tos pašus ātri novedīs līdz bankrotam. Procenti lombardos bija augsti – 20. gadu pirmajā pusē, kad vēl nebija nostiprinājies lats, tie sasniedza pat 36%. Visvairāk aizdevumu izsniedza maijā, kad uz lombardu nesa ieķīlāt ziemas apģērbus, jo pilsētniekiem vajadzēja līdzekļus, lai brauktu uz vasarnīcām un iegādātos vasaras tērpus. Ne velti tolaik mēdza teikt: "Kad pavasara saulīte spoži spīd un parkos jau var dzirdēt melnos strazdus svilpojam, gandrīz trešdaļai Rīgas iedzīvotāju pēkšņi iešaujas galvā viena doma: "Būtu jāaiziet uz Kaļķu ielu pēc pavasara mēteļa!" Otra aizdevumu izsniegšanas kulminācija pienāca novembrī, kad ļaudis iepirka ziemas drēbes un gatavojās Ziemassvētkiem. Pēc žurnāla "Ekonomists" aprēķiniem, 1929. gadā 77% aizdevumu bija samērā nelieli un nepārsniedza 25 latus. Pēc vairākiem skaļiem skandāliem privātlombardi Rīgā daudziem asociējās galvenokārt ar liela mēroga finanšu mahinācijām. 1935. gada 25. oktobra rītu Rīgā ieskandināja vēsts par privāto lombardu slēgšanu: īpašnieki tos uzskatot par tīriem peļņas uzņēmumiem, bet tie taču patiesībā esot mazturīgo kredītiestādes. Privāto lombardu klienti ieķīlātās mantas varēja pārķīlāt pilsētas lombardā, kura darba apjoms drīz dubultojās, peļņai 1936. gadā sasniedzot 150 tūkstošus latu. 1938. gadā tika arī nolemts sagādāt lombardam plašākas telpas, pārbūvējot un paplašinot tā namu Kalķu ielā. Vērienīgo nodomu īstenošanu turpmākajos gados iztraucēja kara apstākļos Latvijā ieviestais stingrais taupības režīms. 1940. gada jūnijā ar okupācijas varas dekrētu visus lombarda īpašumus nacionalizēja.

“Giut breidi” ir plānuotuojs ar eipašu saturu i dizainu, taipoš ari vīneigais plānuotuojs latgaliski, kas teik izdūts jau trešū godu. Aiz tuo iz sarunu par plānu raksteišonu latgaliski, ituo gods plānuotuoja saturu i draudzeibu asam aicynuojuši tuo idejis i satura autori Līgu Springu. Tikū eistynuota vēļ vīna Līgys ideja — ir topuse golda kaita treis vīnā “A KAS ITE?, kas ir latgalīšu vuordu kaita vysim vacumim jautrai i izgleitojūšai laika pavadeišonai saimē, školā voi draugu puļceņā. Parunuosim ari par tū i paraudzeisim saspēlēt.  

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar vīnu nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu — Bieržgali i iteinis ļaudim. Pogosta centrā atsarūn kulturys noms, bazneica, pogosta puorvaļde, škola, bārnuduorzs, iedneica i drupeit tuoļuok nu centra ari senejuo muiža, kas sovulaik ir bejuse ari Latgolys Amatnīceibys meistaru škola. Suprātkuos Bieržgalī pīsadola: nazkodejuo kulturys noma vadeituoja, niu projektu vadeituoja Daila Ekimāne, bazneicys varganiste, muzike i pedagoge Guntra Kuzmina-Jukna, pensionare Ināra Solima, Ontona Rupaiņa muzeja vadeituoja Skaidrīte Apeināne, pensionare Anna Pekša, vītejuo bārnuduorza darbineica Vivina Kaļva, pensionare Antonija Kroiče, pensionare Janīna Belinska, pensionars Mārtiņš Belinskis i pensionare Silvija Barkāne. Sarunys ar bieržgalīšim turpynuojums cytā raidejumā.  

Tuvojas drēgnais baļļu un korporatīvo pasākumu laiks; līdz ar to, Kreisais Tokens apskata dažādus gadžetus, ko novērtēs katrs galda spēļu tusiņu organizētājs. Maģiskie spēles laukumu pārveidotāji - Board Buttler. Metamo kauliņu aizvietotāji, lai ballē savus kauliņus var uzmest ar vienu pieskārienu - The Dice Device. Kā arī spēļu kastu magnetizētāji, lai ballētāju labierīcībās varat pakārt savas mīļākās spēles - Wallzap. Zvani 9090… vai pasūti linkos zem šī apraksta. Svaigs un Gards Toms lec apšaubāmas drošības sacīkšu mašīnā un spiež pedāli grīdā, lai noskaidrotu, cik ātrs un labs ir populārais Heat: Pedal to the Metal! Savukārt, Kristapam ir ikgadējais rudens raganu fetišs. Vārīsim dziru, dedzināsim un slīcināsim, lai kļūtu par raganu klana Septimu. Segmentā Negatīvie ņaupji Toms aprunā vienu iztrūkstošu žanru - tikai divu spēlētāju spēles, kas nav mehāniski konfrontējošas, bet būtu labas vidējas grūtības eiro. Vai zināt kādu labu piemēru? Dizainera darbagaldā Kristaps skatīsies TV un salīdzinās divus TV šovus, lai novērtētu, cik veiksmīgas ir tajos izvēlētās mehānikas. Runa ir par The Traitors un The Mole. Klāt arī sezonas Bezgalīgā dueļa noslēgums, kur likmes ir augstas - mēģināsim precīzi trāpīt top 500 spēlēs, kā arī noskaidrosim, kurš būs ceturtās sezonas uzvarētājs. Epizodi noslēdzam ar Kreisais TOP 5, kur meklējam apslēptos dārgumus spēlēs, kuras ir ārpus BGG pirmā tūkstoša jeb Aiz balles durvīm! Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens  Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/  Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874 Gadžetu KS linki: Board Butler - Flattens your game boards. by Phillip James — Kickstarter The Dice Device by DDCrew — Kickstarter WALLZAP | The Future of Board Game Display! by WALLZAP — Kickstarter

Jau desmit godu Reigā dorbojās folklorys kūpa “Ceidari”, kurā apsavīnuojuši Reigā i apleicīnē dzeivojūši latgalīši nu vysaidu Latgolys vītu. Niu, kūpa izdavuse digitalū albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”, kas veļteits Bierzpiļs pusis dzīduotuojim i jūs dzīsmem. Albumā īkļautys desmit dzīsmis, kū sovulaik dzīduojuši Bierzpiļs apleicīnē dzymušī dzīduotuoji. Aiz tuo ītūreiz iz sarunu asam aicynuojuši „Ceidaru dalinīkus”– Edeiti Laimi, Martu Sīli, Juri Viļumu, Kristīni Pokratnieci, Leilu Rasimu, Ilzi Rudlapu i Aivaru Rožānu. Runuosim par tū, kas tod ir „Ceidari” i kū jī dora, par jaunū albumu i desmit godu laikā kūpā pīdzeivuotū. Video stuosts, kai “Ceidarim” guoja albuma īrokstā: https://youtu.be/UJY1UPXyVqk (video Elmārs Pēterāns) Albuma “Dzīduotumi, ļustātumi” īroksts: https://www.youtube.com/playlist?list=PL7nkLhNU9SdjldJihCcC03YKjx2Av-lS_   Dzīšmu audio faili (mp3 i wav versejuos): https://failiem.lv/u/8mm22kf5w8    

Kaspars Prūsis ir ģimeņu atbalsta centra “Tilts” vadītājs, adoptētājs un tēvs 3 bērniem. Lai arī Kaspara vadītie kursi ir paredzēti ārpusģimenes jomas speciālistiem un uzņemošajām ģimenēm (adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem), tomēr tēmas, kas tajos ietvertas, ir aktuālas ikvienam – trauma, stress, piesaiste un to veidi, drošas vides nozīme un loma attiecībās, vajadzību apzināšanās un spēja par tām runāt ar partneri un bērnu. Kursu “Kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe” un “Emocionāli kompetenta skola (EKS)” būtību var ietvert dažās “atslēgas frāzēs”, kuras centra darbinieki atkārto kursa laikā:“Attiecības ir uzturs mūsu smadzenēm”  “Aiz katras uzvedības slēpjas vajadzība”“Saiknes veidošana PIRMS uzvedības korekcijas”Visas šīs atziņas attiecas uz katru no mums, ne tikai bērniem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI:8:04 Kas ir jāzina par sevi, lai varētu parūpēties par bērniem19.42 Ar ko atšķiras droša piesaiste no nedrošas piesaistes21:07 Kā bērns iemācās mijiedarboties ar sev tuvu cilvēku23:48 Ko nozīmē aprūpēt bērna vajadzības26:24 Vai dzīves laikā var izmainīt savu nedrošo piesaisti30:50 Kā partnerattiecībās izskatās pāris, kur vienam ir izvairīgā, otram trauksmainā piesaiste34:10 Profesijas, kurās izvairīgā piesaiste ir kā pluss38:53 Ko cilvēks zaudē savstarpējās attiecībās, ja turpina dzīvot ar izvairīgo piesaisti44:49 Kāda uzvedība ir raksturīga cilvēkiem ar trauksmaino piesaisti56:30 Ieteikums risinājumam, ja cilvēks vēlas mainīt savu nedrošo piesaisti uz drošu1:01:27 “Ja ir stress un uztraukums, cilvēkam samazinās vai atslēdzas pieeja loģiskai domāšanai”1:07:39 Kā palīdzēt justies droši cilvēkam, kuram ir sakāpinātas emocijas1:14:59 “Tev ir jābūt labā formā, lai spētu parūpēties par otru” – kas ir pašaprūpes plāns1:22:11 Kādas piecas jomas iekļauj pašaprūpes plāns1:27:54 Ar ko Kaspars nerēķinājās, kad nolēma par labu bērna adopcijai1:34:53 Kādas ir iespējas palīdzēt bērniem, kuriem nav vecāku1:36:47 Apmācības, ko piedāvā atbalsta centrs “Tilts”

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Ezernīku pogostu i iteinis ļaudim. Ezernīki kai apdzeivuota vīta izaveiduoja ap nazkodejuos Bukmuižys centru i kaidu laiku tyka saukti par Bukmuižu, kas vītejūs runā dzeivoj ari šudiņ. Suprātkuos Ezernīkūs pīsadola: ilggadejais pogosta puorvaļdis vadeituojs Jānis Andžāns, da itam godam Ezernīku pamatškolys direktora vītineica i matematikys školuotuoja Bronislava Andžāne, folklorys kūpys „Akmineica” dalineica Aina Zariņa, saītu noma jaunuo vadeituoja Marika Vaičule, Jaundūmis muižys Vidis izgleiteibys centra vadeituoja Līga Vaivode, politikis Juris Viļums i vītejais dzeivuotuojs Andris Pauliņš.  

Commodity Updates, WSI crash, Australia spooks global LNG markets, Buffett says he could make 50% return per year, FMG CFO quits, QAN in a bit of a pickle, Pulled pork on AIZ, are the sins of a former CEO carried forward, and an update from Tony on the use of RENKO charts.

Pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktoru, diriģentu Mārtiņu Bergu, lai runātu par 26. latviešu mūzikas svētkiem, kas Madonā risināsies līdz 4. augustam. Aiz muguras jau topošo mūziķu iecienītā vasaras nometne "Daba pilna mūzikas" Jumurdas muižā, kas risinājās no 16. līdz 22. jūlijam. Nometnes veiksmes stāstu veido gan izcilie meistarklašu pedagogi, gan šīs nometnes vadītāji. Šogad nometnē piedalījās 80 bērni un jaunieši no 28 Latvijas mūzikas skolām. Meistarklases vadīja Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Agnese Egliņa (klavieres), Magdalēna Geka (vijole), Anna Veselova (čells), Reinis Tomiņš (sitaminstrumenti), Oskars Herliņš (kompozīcija), Varis Klausītājs (improvizācijas un zīmējumu teātris) un Mārtiņš Bergs (orķestris). Latviešu mūzikas svētku ļoti nozīmīga sadaļa ir jauno komponistu meistarklases, kas risināsies no 26. jūlija līdz 4. augustam. Kopš 2013. gada kopumā 52 jaunie skaņraži 10 dienu meistarkursos slīpējuši amata prasmi pie atzītiem kompozīcijas meistariem un profesionālu mūziķu ansambļa, kas iestudē dalībnieku rakstītos darbus, tādējādi gūstot unikālu pieredzi. Šogad meistarklasēs piedalīsies 11 dalībnieki. Savukārt koncertos, kas no 29. jūlija notiks turpat skolā, Cesvaines pilī un Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kā ik gadu, bagātināsimies ar 20. gs. latviešu klasiķu un mūslaiku skaņražu komponēto mūziku. Dzirdēsim pavisam svaigi rakstītas mūzikas pirmatskaņojumus un turpināsim iesākto tradīciju, vienu vakaru atvēlot nakts džeza koncertam. Šogad koncertu viens no raksturīgākajiem vaibstiem būs tāds, ka gandrīz katru vakaru varēsim baudīt divu dažādu, atšķirīgu kameransambļu skanējumu. "Kas ir latviešu mūzika bez latviešu komponista? Tas ir jākopj. Ja es to varu darīt, tad uzskatu to par savu misiju," sarunas gaitā uzsver Mārtiņš Bergs. Viss par 26. latviešu mūzikas svētkiem 

Juļa golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja  nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Osyunys pogostu i iteinis ļaudim.  Suprātkuos Osyunā pīsadola: pogosta puorvaldis vadeituoja Žanna Aišpure, bibliotekare Anna Vojevodska, ilggadejuo skoluotuoja, pensionare Anna Malinovska, školuotuoja Leonora Brence i tautys noma vadeituoja Aina Skoromko.

Jau deviņus gadus Cēsīs darbojas Pasaules latviešu mākslas centrs, kur šobrīd aplūkojama izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Izstādes atklāšanā tikāmies Amerikas latviešu māksliniekiem, kuri dalās pārdomās par centra nozīmi Latvijas kultūrtelpā un diasporas mākslinieku sajūtām, radot atstatumā no Latvijas. Divas izstāžu zāles bijušās Cēsu arodskolas telpās, teju 2000 mākslas darbu, kurus radījuši trimdas mākslinieki un arī ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Tas ir Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs, un tieši te vasaras vidū nokļuvis raidījums Globālais latvietis 21. gadsimts. Tā ir vieta, kur var skatīt, pētīt un izjust latviešu mākslu, kas tapusi un top ārpus Latvijas. Par mākslas centru, tā tapšanu un nepieciešamību pēc vietas, kas sniedz padziļinātu un visaptverošu ieskatu latviešu trimdas mākslas attīstībā stāsta no Amerikas uz Latviju pārcēlušies – centra vadītājs Kārlis Kanderovskis un viņa mammam – māksliniece un izstāžu kuratore Lelde Kalmīte. Pasaules latviešu mākslas centrs, kur jau deviņus gadus dzīvo trimdas un diasporas māksla, liek aizdomāties un rosina uz sarunām par mākslas nozīmi nošķirtībā no Latvijas. Izstādes "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs" ir aizgūts no Cēsu dziesminieka Valda Atāla dziesmas, kurš arī sveic atklāšanas reizē sanākušos. Izstāde ir pateicības žests Amerikas latviešu mākslas apvienībai, ko saīsināti sauc ALMA, bez tās atbalsta 2014.gadā nebūtu bijis iespējams atvērt galeriju Cēsīs. Jau iesākumā ALMA biedri ziedojuši katrs pa vienam mākslas darbam, veidojot Pasaules latviešu mākslas centra kolekciju, kas gadu gaitā ir paplašinājusies. Uzklausām Teksasā dzīvojošo Amerikas latviešu mākslas apvienības prezidenti Lindu Treiju. Sarunājamies ar māksliniekiem Ingu Strausu-Godejordu, Juri Cimbuli, Indru Avenu, Aiju Molleri, kā arī režisori Māru Pelēci, kura izstādē piedalās ar fotogrāfiju. Iespaidos par izstādi dalās cēsinieks tēlnieks Matiass Jansons.

Cilvēki pērk ar acīm, tāpēc produktu iepakojumam ir liela nozīme. Aiz laba iepakojuma stāv cilvēki ar idejām. Iepazīsti šādu globālu biznesu, kas tiek īstenots Latvijā! Klausies DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar Ingaru Zagorski no PRINTONPACK.COM.

“Aiz horizonta – ALMA biedri Cēsīs”. Kultūras rondo saruna par Amerikas latviešu mākslinieku apvienības izstādi, kuru 28. jūnijā atklās Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. Trešdienā pēc Jāņiem un pirms Dziesmu svētkiem ir vērts satikties Cēsīs. Aiz horizonta – tas vairs nav tik tālu, kā kādreiz. Jo kādreiz bija dzelzs priekškars un ļoti sarežģīta ceļošana. Tagad "Aiz horizonta" ir Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) izstāde Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. Kultūras rondo tiekamies ar ALMAS prezidenti Lindu Treiju no Hjūstonas un Aiju Molleri no Vašingtonas, bet par Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs gaidāmo izstādi stāsta tā vadītājs Kārlis Kanderovskis un ALMAS otrā prezidente Lelde Kalmīte. Amerikas latviešu mākslinieku apvienība tika izveidota 1975. gadā. Mērķis bija apvienot un atbalstīt latviešu māksliniekus ASV. 2004. gadā radās ideja dibināt Trimdas mākslas kolekcijas un pētniecības centru Latvijā, lai saglabātu latviešu diasporas māksliniecisko mantojumu. Šis sapnis beidzot piepildījās 2014. gadā, kad nodibinājums “Pasaules latviešu māklsas centrs” (PLMC) atvēra savu pirmo galeriju Cēsīs. Tas nebūtu bijis iespējams, bez ALMAs atbalstu, kuras biedri ziedoja katrs pa vienam mākslas darbam, veidojot “Pasaules latviešu mākslas centra” kolekcijas kodolu. Šo dāsnumu PLMC atzīmēs ar nozīmīgu ALMA biedru darbu izstādi Cēsīs. Izstādē būs iekļauti  arī pašreizējo ALMA biedru jaunziedotie darbus.

Aiz katra no 40 tautastērpiem slēpjas dzīva vēstures liecība, stāsts par tautastērpu kā spilgtu latviskās piederības zīmi, kurā emocionālais un sociālais aspekts stāv pāri etnogrāfiskajam. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dodamies uz izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", lai pavērtu plašāku skatu uz tautastērpa darināšanas iespējām, veidiem un izdomu. Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un joprojām ir vismaz viens tautastērps, kas cienīts un augstā godā celts, jo, vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija savulaik dodoties prom no Latvijas, mantots no paaudzes paaudzē, bet tiklab tautastērps var būt pašu gatavots, austs un šūdināts, lai uzturētu saikni ar Latviju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Iepazīt ekspozīciju devāmies vēl pirms tās atklāšanas, kad muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē”, ko saīsinājumā mēdz saukt LAPA, galvenā kuratore Marianna Auliciema un viņas palīgi līdz kaulam iekšā izstādes eksponātu izvietošanā. Izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" svarīgākā šķautne ir stāsts. Aiz katra no četrdesmit te redzamā tautastērpa slēpjas dzimtas stāsts un mūsu tautas vēsture, sākot no tērpiem, kas savulaik darināti brīvvalsts laikā un devušies līdzi bēgļu gaitās, trimdā paturot spilgtā atmiņā dzimteni, ir tautastērpi, kas tapuši bēgļu nometnēs un tad tādi, kas tālu prom no dzimtenes, bet ar Latviju sirdī. Par izstādi stāsta muzeja "Latvieši pasaulē" galvenā kuratore Marianna Auliciema, krājuma galvenā glabātāja Guna Dancīte un izstādes kuratores Ieva Vītola. Lielbritānijā auguša zēna tautastērpa stāstu atklāj Rolands Blezūrs, audzis Lielbritānijā, savulaik bijis Eiropas latviešu jaunatnes apvienības vicepriekšsēdētājs. Marianna Auliciema norāda uz tērpu, kas savulaik tapis Baškīrijā. To no Krievijas uz Latviju atvedusi Ilona Saverasa, Latvijas latviete, kura savulaik bijusi latviešu valodas skolotāja Baškīrijā, ko šobrīd pareizi saukt par Baškortostānu Izstādes emocionālo sajūtu ir grūti nodot, tāpēc, ja vien iespējams,  tas jāredz savām acīm.  

The ASX 200 clocks its third consecutive fall, down 18 points to 7100 (-0.3%), as gains in mining and energy stocks were offset by losses in Tech and healthcare. All-Tech Index down 2.5%, following the Nasdaq, as investors take some profits. XRO -5.3%, WTC -3.4%, and ALU -4.9%. Energy was the best-performing sector today, as oil prices steadied following mixed stockpile data, BPT up 3.5%, WDS up 1.1%, and COE gaining 7.4%. REITS fell as bond yields rose, SCG -3.3% and MGR off 3.4%. Consumer discretionary stocks continue to come under pressure, with WES falling 1.1%, HVN down 2.7%, and LOV off 5.2%. Gold sector is down, despite a rise in gold prices from a softer dollar, NST off 2.2% and EVN down 3.4%. Financials and banks were flat, with the Big Bank Basket up to $163.92 (-0.1%), NAB, and ANZ fell, while WBC and CBA found some support up 0.8% and 0.2%. Iron ore is up 3.91% for the week, BHP, RIO and FMG enjoying the support up 1.2%, 2.1%, and 1.7%, respectively. Coal stocks found some buyers, NHC +8.6%, WHC +5.5% and YAL up 4.4% In corporate news, AMP +0.5% sells SuperConcepts to Pemba Capital, ZIP confirms share placement and reaffirms guidance, SSM +8.7% received a tax refund of $50.2m and AIZ +1.4% after it announced it raised its earnings forecast. In economic news, Australia's trade surplus fell to $11.16bn in April down from $14.82bn last month, significantly below market expectations of a $14bn gain, shipments fell to a nine-month low, with total exports to China falling 15.4% from last month. Asian markets are mixed, Japan down 0.7%, HK down 0.1% with China up 0.5%. Australia bond yields spike following Canada's interest rate hike, 10Y yield up 17bps to 3.99% 2Y yield up 14bps to 4.02%. Bitcoin flat. Dow Jones futures down 31 points and Nasdaq futures down 57 points. Why not sign up for a free trial? Get access to expert insights and research and become a better investor.Make life simple. Invest with Marcus Today.

Nupat aizvadīts 9. maijs, kas agresorvalstī Krievijā tiek plaši atzīmēts, svinot Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā. Turpinoties karam Ukrainā, šogad svinības gan bijušas visai pieticīgas un arī militārā parāde Sarkanajā laukumā uzskatījusies bēdīgi. Lai arī daudzas Otrā pasaules kara cīņas tika izcīnītas tieši Ukrainā un 9. maijs arī Ukrainai ir ļoti nozīmīgs, tomēr turpmāk Ukraina vēlas šajā datumā atzīmēt Eiropas dienu. Taču aktīvā kara darbība Ukrainā turpinās jau gadu un trīs mēnešus un abas puses gatavojas pavasara pretuzbrukumam. Ukraina turpina apkopot spēkus, lai dotu triecienu iebrucējiem, Krievijas spēki turpina stiprināt savas ieņemtās pozīcijas, lai šo pretuzbrukumu atvairītu. Kad šāds pretuzbrukums varētu sākties, kādi ir spēku samēri un kādas ir to stiprās un vājās puses? Aktualitātes vērtē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Ierakstā viedokli izsaka analītiskā centra "Apvienotā Ukraina" eksperts Dmitro Levus. 9. maijs Sarkanajā laukumā un citur Uzvaras dienas svinības 9. maijā ir mūsdienu Krievijas svarīgākais datums, samērojams varbūt vienīgi ar Jaungadu. Putina režīma un tā būvētās „Krievu pasaules” ideoloģiskā ass ir Krievijas cīņa un uzvara Otrajā pasaules karā – ķīla nācijas pastāvēšanai un atdarināms paraugs. Uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremļa saimnieks pozicionēja kaimiņvalsti kā „nacistisku” – tātad, principiālu un nesaudzīgi apkarojamu ienaidnieku. Karš izrādījās pavisam citāds, nekā bija sapņots aiz zobainās sarkano ķieģeļu sienas, un acīmredzami pavisam citādas ir arī 9. maija svinības Sarkanajā laukumā. Kad pirms nedēļas virs Senāta ēkas Kremlī nakts vidū eksplodēja kāds bezpilota lidaparāts, par ko joprojām nerimst versijas un spekulācijas, tika pieļauts, ka parādi varētu atcelt vispār vai ka Putins neuzdrīkstēsies ieņemt vietu atklātajā tribīnē pie Kremļa sienas. Šie pieņēmumi neapstiprinājās – vadonis bija savā vietā un uzrunāja klātesošos. Bija pat vairāki augsti viesi: ne tikai Baltkrievijas valdonis Lukašenko, bet arī visu Centrālāzijas valstu prezidenti un pat Armēnijas premjers Pašinjans. Komentētāji nu zīlē, ar kādiem draudiem vai pielabināšanu viņi turp atvilināti, lai ne tikai kaut cik apliecinātu notikuma statusu, bet arī kalpotu kā dzīvais vairogs pret iespējamu uzbrukumu. Iztrūka 9. maijā ierastais kara aviācijas pārlidojums, savukārt tehnikas kolona izskatījās pat drusku groteska – izņemot vienu antikvāro tanku T-34, tajā vispār nebija kāpurķēžu bruņutehnikas. Ja nebūtu platformu ar pretgaisa raķetēm S-400 un starpkontinentālajām ballistiskajām „Jars”, attiecīgais tehnikas komplekts vairāk atbilstu kādai Trešās pasaules valstelei. Kā spilgtāko elementu vadoņa runā novērotāji atzīmē paralēli starp t.s. Lielo tēvijas karu un pašreizējo karu Ukrainā, sakot, ka pret Krieviju tiekot vests „īsts karš”, un, tādējādi, mēģinot uzdot agresoru par to, kurš aizstāvas. Šogad izpalikusi arī pēdējo gadu Krievijas 9. maija tradīcija – t.s. „Nemirstīgā pulka” gājieni. Iemesls, visdrīzāk, ir bažās, ka gājienu dalībnieki varētu iedomāties līdzās reiz karojušajiem vectēviem iznest apskatei pašreizējā karā kritušo portretus. Tikām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņojis, ka iesniedz parlamentam likumprojektu, ar kuru paredzēts atcelt līdz šim pieņemto Uzvaras dienas svinēšanu 9. maijā. Turpmāk Ukrainai būtu jāatzīmē tikai Piemiņas un samierināšanās diena 8. maijā, savukārt 9. maijā jāsvin Eiropas diena. Tas, ko visi gaida Laikam ejot un pavasara saulei žāvējot Ukrainas melnzemi, arvien saspringtākas kļūst Ukrainas Bruņoto spēku ofensīvas gaidas. Nu jau lēš, ka ukraiņiem vajadzētu uzbrukt kuru katru dienu, izskan pat viedokļi, ka uzbrukums jau faktiski esot sācies, tikai neesot vēl samanāms ar nelietpratēja aci. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, 9. Maijā intervijā britu raidsabiedrībai „Sky News” izteicies, ka tiekot gaidīts izdevīgs brīdis. Tāpat virmo dažādi ieskati par to, vai uzbrukumam būs viens ģenerālais virziens, vai spiediens tiks izdarīts vairākās vietās vienlaicīgi. Dažas pazīmes liek domāt, ka visnestabilāk okupācijas spēki jūtas dienvidrietumos – Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās. Šeit notiekot iedzīvotāju masveida izvešana tālāk no frontes līnijas. Kā intervijā telekanālam „Nastojaščeje vremja” stāsta okupētā Berdjanskas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Dudukalovs, obligāti evakuēties liekot okupācijas institūcijās un dienestos strādājošajiem, pārējie tiek aicināti izbraukt brīvprātīgi; daudzi cenšoties aizbraukt arī pēc pašu iniciatīvas. Pagaidām izbraukušie tiekot nometināti ostas pilsētā Berdjanskā pie Azovas jūras. Tikmēr nerimstas Krievijas spēku uzbrukuma darbības Bahmutā, kuras mazākā daļa joprojām ir ukraiņu rokās. Šeit galvenais triecienspēks joprojām ir Vāgnera privātās militārās kompānijas kaujinieki. Kompānijas vadītājs Jevgeņijs Prigožins turpina pārsteigt ar kategoriskiem videovēstījumiem. Pirms dažām dienām viņš paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku vadība turpinot ignorēt „vāgneriešu”  vajadzības pēc munīcijas, tāpēc viņa cilvēki pastiprināti iet bojā, un piedraudēja 10. maijā, t.i. šodien, izvest savas vienības no frontes. Tiesa, vakar viņš paziņoja, ka „Vāgners” tomēr paliekot Bahmutā. Tāpat vakar par „Putina pavāru” nereti dēvētais Prigožins sasniedza jaunu atļaušanās līmeni, kad vēl vienā videouzrunā, kur atkal zūdījās par munīcijas trūkumu, piesauca kādu „laimīgo vectētiņu”. Aiz šī apzīmējuma diezgan skaidri jaušams pats Krievijas vadonis. Citējot Prigožinu: „Laimīgais vectētiņš domā, ka viņam iet labi. Ja viņam izrādīsies taisnība – Dievs dod visiem veselību! Bet ko darīt valstij, mūsu bērniem, mazbērniem, Krievijas nākotnei – un kā uzvarēt karu, ja pēkšņi nejauši (es vienkārši pieļauju) izrādīsies, ka šis vectētiņš ir pēdīgais sūda idiots?” Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Stāsta arhitekts Pēteris Venckovičs Vai zini, ka Senajā Ēģiptē līdzās daudzajām hrestomātiskajām personībām, par kurām māca jau skolā un stāsta tūristu gidi, ir svarīgi zināt vēl vienu? Tas ir Senenmuts, valdnieces Hatšepsutas arhitekts. Iespējams, ka viņš ir pirmais mūsu civilizācijas arhitekts, kura vārds un darbi saglabājušies cauri trim gadu tūkstošiem līdz mūsdienām. Ne dižais Ramzess II, ne Ehnatons, nedz arī grieķu ienācējs Ptolemajs I Soters nespēj aizēnot šo lielisko tandēmu – 18. dinastijas valdnieci Hatšepsutu un viņas arhitektu Senenmutu. Hatšepsuta bija pirmā faraone sieviete, kas valdīja nevis kā reģente savu nepilngadīgo dēlu vietā, bet gan kā pilntiesīga Ēģites valsts vadītāja no 1479. līdz 1458. gadam pirms mūsu ēras. Šo divu desmitu gadu laikā viņi abi, Hatšepsuta un Senenmuts, visur – no Sīnāja līdz Nūbijai –  atjaunoja un uzcēla jaunus tempļus un svētnīcas. Pretēji saviem priekštečiem, kuri vairāk pievērsās militārai jomai un valsts robežu paplašināšanai, Hatšepsuta atgriezās pie monumentālās celtniecības visā Ēģiptei raksturīgajā lieliskumā. Visintensīvāk viņa darbojās tieši Tēbās. Amona godināšanai tur uzbūvēja grandiozu ceļu tīklu, ko izmantoja reliģiskajām procesijām. Divi Karnakas templī uzstādītie obeliski tajā laikā bija augstākās celtnes pasaulē – 29,5 metri. Tie izgatavoti no viena granīta gabala un katrs no tiem svēra ap 350 tonnām... Lūk, ko faraone Hatšepsuta pati sacījusi par to: "Obelisku  virsotnes, klātas ar labāko sudraba un zelta sakausējumu, ir redzamas no abām pusēm. To stari pārpludina abas valstis, kad starp tām lec saule." Nīlas rietumu krastā, iepretim mūsdienu Luksorai un Karnakai, atrodas Hatšepsutas templis. Šī celtne vēl arvien spēj iedvesmot ne tikai kā sava laika nemirstīga lieciniece, bet ar savu arhitektonisko pilnību un pārlaicīgo skaistumu. Trīs līmeņu konstrukcija ir iekalta klintī. Plašas, ap 30 m garas terases, sfinksu aleja, baseini ar zilām un baltām ūdensrozēm, Svētais lotoss, dateļpalmas un mirres koki, kas rada ēnu – tas viss padarīja to par vienu no lieliskākajiem tempļiem pasaulē. Tieši te pirmo reizi minēts  arhitekta vārds – Senenmuts. Šim templim bija jākļūst par Hatšepsutas kulta centrālo vietu. Visas trīs terases, kuru līmeņu starpība sasniedz 3 metrus, savienotas ar slaidām, garām rampām. Tās noderēja gan akmens bluķu pārvietošanai uz augstāko līmeni, gan greznām reliģiskām procesijām pēc darbu pabeigšanas.  Pirmā, zemākā terase, bija kā īpašs dārzkopības brīnums – to bija vieglāk apgādāt ar pārplūstošās Nīlas ūdeni. Uz abām pusēm no sfinksu alejas auga mirres, dateļpalmas, citronkoki un rozes, vīģeskoki un granātābeles. Toties augšējā terase glabā noslēpumainu arhitektūras akmens dārzu. Aiz divdaļīga kolonnu portika paslēpts iekšējais, 9 x 12 m lielais pagalms, no kura var nokļūt dažādās svētnīcās. Galvenā no tām ir Amona svētnīca, kas iekalta klintī sešu metru dziļumā. Caur klintī izcirstajām gaismas atverēm vienu reizi gadā Ziemas saulgriežos rituāla laikā saule apspīd Amona Ra statuju.  Kad iedomājamies lieliskās gaismas spēles Jorna Utsona celtnēs pie Vidusjūras vai Gunāra Birkerta bibliotēkās un muzejos, var saprast, cik lieliski ir vārdi "mazāk ir vairāk". Kā formas tīrība un vienkāršība var savienoties ar patiesu lieliskumu! Vēl ļoti simpātiska ir Hatšepsutas Sarkanā kapella, kas tika uzsākta viņas 17. valdīšanas gadā, tātad 1479. gadā pirms mūsu ēras. Neliela, 7,2 metru augsta, 15 metru gara un 6,5 metru plata, ar ciļņiem no sarkana kvarcīta, uz pelēka diorīta bāzes. Ciļņi attēlo Hatšepsutas obelisku celšanu, svētku procesijas un vēl citus notikumus.                                                                             Vēl zīmīgi ir Hatšepsutas iedvesmotie ceļojumi pēc eksotiskām precēm uz Puntu (pa Sarkanjūru uz Ziemeļāfriku, domājams, mūsdienu Somāliju), bet tas jau ir cits stāsts.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, svātku prīškvokorā, runuosim par vuordu Leldīne. Atīt Leldīne par augstu kaļneņu, Zalta ūlys mātuodama; Aizīt Leldīne par augstu kaļneņu, Zalta ūlys laseidama. Prīceigu Leldīni!

Aiz comes back for another episode of baztalks - This time, his favourite club is at the top of the table (not yet champions as of this podcast release) We cover how his predictions have gone off the rails since he last appeared in "Episode 23 - Pre-Season Banter - Arsenal" and what he expects from Arsenal in the 2022/23 season and beyond. COYG!!! It's an episode that is filled with passion (mostly Arsenal's) and if you are their fan, you got to tune in to this! So tune in to what we have to say and let us know what you think and if you agree with our takes! Baztalks - Let's talk football! Baztalks Socials:- Website: Baztalks.com Facebook: https://www.facebook.com/BazTalks Instagram/Twitch/Discord: https://www.instagram.com/baztalks/ Twitter: @baztalksmic Email: baztalks2020@gmail.com #baztalks #letstalkfootball #footballislove #footballislife #ilovethisgame #arsenalfootballclub #lockdown #notfair

Stāsta valodniece, Latvijas Universitātes profesore, Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Vulāne. Stāstījuma sagatavošanā izmantoti Dainas Nītiņas, Sarmas Kļaviņas, Rasmas Grīsles pētījumi, kā arī laikabiedru atmiņas. Endzelin's name needs no introduction ("Ar Endzelīna vārdu nav jāiepazīstina") – tā 1951. gadā Džozefs Daumants (Joseph Peter Daumant) sāk Jāņa Endzelīna darba "Baltu valodas skaņas un formas" (1948) recenziju ASV žurnālā Language.  Tik tiešām, tikai retais valodnieks var līdzināties Jānim Endzelīnam valodniecisko interešu daudzveidībā. Baltu valodu skaņas, formas un vārdi, Latvijas izloksnes, vietvārdi, prūšu valoda, valodas prakses jautājumi – tie ir galvenie, bet ne vienīgie viņa pētījumu virzieni. Jau studiju gados J. Endzelīns saprata, ka vāks izlokšņu materiālu, pētīs latviešu valodu, jo pasaulē  to vēl nepazīst un pienācīgi nenovērtē salīdzināmi vēsturisko pētījumu kontekstā. Viņu lielākoties interesē valodu sakari, valodas vēsturiskā attīstība un ģeogrāfiskās atšķirības – vārdu cilme, to vēsturiskā veidošanās un izloksnes. Endzelīns bija viens no pirmajiem latviešu zinātniekiem, kas uzskatīja, ka datu vākšanā jāiesaista visi latvieši un tautā jārada interese par savu valodu. Tāpēc par viņa centieniem un darbību zināja gandrīz katrs latvietis. Par Jāņa Endzelīna izcilo veikumu liecina 15 grāmatas un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, kā arī daudzi citi darbi. Daži no pētījumiem ir kļuvuši par stingru pamatu, uz kuru balstās latviešu valodniecība: tā ir "Latviešu valodas gramatika" kopā ar "Latviešu valodas skaņām un formām", Kārļa Mīlenbaha sastādītā un Jāņa Endzelīna un Edītes Hauzenbergas papildinātā un rediģētā "Latviešu valodas vārdnīca", Latvijas vietvārdu vārdnīca, "Senprūšu valoda". Lai izprastu Jāņa Endzelīna valodnieciskā darba manieri, ielūkosimies divos no tiem.   "Latviešu valodas gramatika" (1100 lpp.), kas 1922. gadā tika izdota vāciski, bet 1951. gadā arī latviski, ir darbs, ar kuru latviešu valoda tika pilntiesīgi ievesta pasaules valodu saimē. Par to sajūsminājās un rakstīja pateicības izcilākie tālaika valodnieki, uz to atsaucās un citēja. Piemēram, leišu valodnieks Kazimiers Būga rakstījis: "Patiesi latvieši var priecāties, sagaidījuši Endzelīna gramatiku! Šī gramatika priecēs ne tikai latviešu, bet arī ikviena valodnieka – baltista – sirdi, jo te viņš atradīs gaismu, kas apgaismo ne tikai latviešu, bet arī lietuvju valodas faktus..." Savukārt Edvards Virza to nosauca par nacionālo varoņdarbu, kuru cienīt ir nacionāls pienākums. Lielāko daļu darba Jānis Endzelīns paveica, strādājot Harkivā, tāpēc jāapbrīno apjomīgie latviešu izlokšņu piemēri, kas ir šī pētījuma secinājumu pamatā. Viņš kā rūpīgs juvelieris ir darinājis latviešu valodas attīstības ceļu un bruģējis to ar cītīgi vāktām izlokšņu un vēsturisko faktu, rakstu avotu liecībām. No šī sarežģītā, ietilpīgā pētījuma uzzinām mūsu valodas vēsturi un varam labāk saprast tagadni. Piemēram, dzirdot: "Līdz svētkiem jāgaida divi dieni", lielākā daļa klausītāju tikai pēc ielūkošanās gramatikā uzzinās, ka tur paglābies senais latviešu valodas divskaitlis. Ja izloksnē dzirdam kreims vai darīms "krējuma" vai "darījuma" vietā, tad gramatika vēstīs, ka tā ir unikāla latviešu valodas iezīme, kurā aiz līdzskaņa "j" zudis piedēkļa patskanis. Savukārt forma vēdars "vēdera" vietā ir liecība no baltu pirmvalodas, kur patskanis "e" pārvērties par "a" līdzskaņa "r" priekšā.  "Latviešu valodas vārdnīca" (1923–1932) jeb Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kārļa Mīlenbaha atmiņās lasām, kā kopā ar jauno Jāni Endzelīnu viņš zirga pajūgā braucis pa Latvijas laukiem, vācot izlokšņu materiālu, un kā abi par dieviem vai muļķiem turēti. Lai gan sākotnēji lemts, ka J. Endzelīns sarakstīs latviešu valodas gramatiku, bet K. Mīlenbahs – vārdnīcu, tomēr Mīlenbaha (1853–1916) pēkšņā aiziešana mūžībā vārdu nozīmes un cilmes skaidrošanas, vārdnīcas pabeigšanas un izdošanas smagumu uzveļ uz Jāņa Endzelīna pleciem. Vārdnīcas četros pamata (3800 lpp.) un divos papildinājumu un labojumu sējumos, kopā 5400 lappuses, vācu valodā skaidroti aptuveni 120 000 latviešu vārdu, iekļaujot tūkstošiem piemēru no izloksnēm, literatūras, senajiem rakstu avotiem. Aiz pietātes pret valodnieku, ar kuru bijusi ilggadēja draudzība un sadarbība, viņš vārdnīcu nosauc tikai Mīlenbaha vārdā, norādot sevi kā papildinātāju un rediģētāju. Vārdnīcā ir gan vispārzināmi, gan tikai vienā vai vairākos pagastos dzirdēti vārdi kā vēju nosaukumi pūmenis, auris, īdenis, zemenis, tārpenis, zaksonis, launadzis, vežģeris, gan vecvārdi un jau zuduši vārdi kā neveglis jeb neveikls cilvēks, mīkne jeb atkusnis, gan pat okazionālismi kā urraciņš jeb jautra ballīte. Tajā apzināti nav iekļauti daudzi sarunvalodā lietoti aizguvumi no vācu valodas, svešvārdi. Vārdnīcu ir jāmāk lasīt – gan tulkojot, gan atšifrējot zinātniskos vārdu cilmju aprakstus. Lai saprastu, kā valodnieks veidoja cilmes aprakstus, ielūkosimies kādā viņa populārzinātniskā vārda tīrums aprakstā: "Kā dažkārt sašaurinās kāda amatvīra funkcijas, tā var sarukt arī dažu vārdu nozīme. [..] Tīruma vārds, ko tagad lietojam ar ‘druvas' nozīmi, sākumā ir apzīmējis katru no kokiem vai krūmiem tīru vietu, sal.[īdziniet] tautas dziesmu savienojumus tīri lauki, klajumiņi un tīrums vien, klajums vien, lei.[šu] -tyrai un krievu чистoе поле…" Šī vārdnīca, kā atzīst Sarma Kļaviņa, "ir piemineklis latviešu valodai, darbs ar mūžīgu vērtību, viens no lielākiem nacionālās kultūras sasniegumiem un arī lielisks materiālu krājums starptautiskajai zinātnei". Kā būtībā viss Endzelīna veikums latviešu valodniecībā, baltistikā un indoeiropeistikā. Droši varam teikt, ka Endzelīna darbi par latviešu un citām baltu valodām ir starptautiskas nozīmes pētījumi par baltu valodu vēsturi un to radniecību ar citām indoeiropiešu valodām, kas vēl arvien ir nepieciešami gan baltistiem, gan indoeiropeistiem.

Stāsta Rīgas Vēstures un kuģniecības vēsturniece Zita Pētersone  Īpašais Līgo karogs, kas ir viens no Dziesmu un deju svētku īpašajiem simboliem un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā nonācis 1940. gadā, savulaik tika īpaši darināts Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Karogs tika izgatavots Leipcigā, un tam bija vairāki autori. Kā uzskatīja gleznotājs Romis Bēms, viens no karoga meta iespējamiem autoriem esot bijis komponists, mūsu himnas "Dievs, svētī Latvija!" autors Kārlis Baumanis. Karogā ir attēlots Vaidelotis, kas uz Līgo dievietes pavarda ziedo ozola zaru. Dieviete Līgo tiek uzskatīta par līksmības, dziesmu un jautrības dievieti. Karogs ir poētisks veltījums tieši viņai. Vairoga formā veidotais karogs šūdināts no gaiša zīda; to ierāmē samtaini sarkans brokāts. Pie karoga - vairākas zelta brokāta bārkstis. Pirmo reizi Līgo karogs sabiedrībai tika atrādīts 1873. gada 26. jūnijā, kad tika atklāti Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki: šis karogs tika svinīgi iznests pēc atklāšanas koncertā pirmoreiz publiski izskanējušās Kārļa Baumaņa komponētās dziesmas "Dievs, svētī Latviju!". Šo notikumu skaisti apraksta Matīss Kaudzīte, kas toreiz šos svētkus piedzīvojis klātienē: "Karogu iznesa, atskanot Riharda Vāgnera "Tanheizeram". Atvērās Lielās zāles durvis un tika ienests jauns svētku karogs. Vispirms nāca deviņi goda sargi ar sarkanām krūšu lentām, un viņiem sekoja deviņas Rīgas kundzes - karoga dāvinātājas. Pēc viņām Jānis Baumanis ar augstu paceltu karogu un diviem asistentiem no biedrības. Aiz karoga nāca dāmu ieceltie šo svētku karogu nesēji. No Rīgas - Rihards Tomsons, Lugažu skolotājs Mārtiņš Ūdris un vairāki citi. Un tālāk arī sekoja pašas karoga darinātājas - deviņas jaunkundzes no Latvijas." Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā tiek izkārts karoga dublikāts, kas darināts 1973. gadā. Līgo karoga oriģināls tiek rūpīgi glabāts muzeja krātuvē - vai nu ietīts zīdpapīrā, vai arī izklātā veidā speciāli tam piemērotā atvilktnē. Bez karoga muzejā ir vēl pāris citas lietas no Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem: piemēram, svētku dalībnieku nozīme, viens no Kokneses kora diriģentam dāvinātajiem zižļiem, kas ir no koka, bet klāts ar sudraba rotājumiem, kā arī Baumaņu Kārļa sastādītais dziesmu krājums "Līgo", kurā pirmā frāze "Dievs, svētī Latviju!" savulaik bija aizstāta ar "Dievs, svētī Baltiju!" Šīs frāzes dēļ šo grāmatiņu faktiski aizliedza - 1874. gadā to lika publiski sadedzināt, bet pēc tam šī cenzūra beidzās un krājumu atkal varēja iespiest.  

Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ atņēma apraides atļauju Krievijas neatkarīgajam televīzijas kanālam TV "Rain", kas plašāk pazīstams ar nosaukumu "Doždj", Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" sarunājās un centās izzināt "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko. Dienu pirms NEPLP lēmuma pasludināšanas par apraides atļaujas anulēšanu "Doždj" Latvijas Radio satika Dzjadko pie Ziemassvētku tirdziņa Vecrīgā. Aiz izgreznotajiem namiņiem, kur pārdod karstvīnu, mirdzēja lielā egle un skaisti sniga sniegs, bet viņš stāvēja vientuļš, skumjš un nomākts. Atzinās, ka nevar sakopot domas. Sarunas laikā Dzjadko labi nostādītā balss atkal skanēja pārliecinoši, nervozu atmosfēru radīja tikai īsziņas, kas nepārtraukti pienāca uz galda noliktajā telefonā. Cerība, ka NEPLP, novērtējot šī telekanāla lomu Krievijas noziedzīgās politikas izgaismošanā, pēc trim noteikumu pārkāpumiem tomēr vēl dos iespēju labot ēterā pieļautās kļūdas, izdzisa otrdienas rītā.  Valstiskā līmenī sagaidītai Latvijā ar sirsnīgu atbalstu, "Doždj" komandai nākas sākt apsvērt jaunus nākotnes scenārijus. Dzjadko Latvijas Radio atzinās: no sirds negrib braukt prom. Viņa dzīve šogad bijusi izkaisīta starp trim valstīm. Kopā ar sievu Jekaterinu Kortikadzi, kas arī ir raidījumu vadītāja "Doždj", un tolaik vēl nepilnus divus gadus veco dēlu Mihailu marta sākumā viņi aizbēga no Krievijas uz Gruziju. Tur joprojām strādā daļa "Doždj" komandas. Dzjadko un Kotrikadze Latvijā ieradās 11. jūlijā. Viņai ir pusaugu dēls no iepriekšējām attiecībām, bet Dzjadko – divi bērni. Tāpat kā ukraiņu atvasēm, arī Krievijas opozīcijas žurnālistu bērniem dzimtās mājas atņēma karš.

Ar pyrmuo Latgolys latvīšu amateru teatra – Rēzeknis tautys teatra niulinejū režisori Māru Zaļaiskalns, scenografi, kostimu muokslineicu i aktrisi Ināru Apeli, kai ari akteri Aldi Leidumu runuosim par dzeivi i dzeivi teatrī. Raudzeisim dazynuot, kaida ir lobys izruodis recepte i kai Rēzeknis tautys teatram arviņ īsadūd sajimt vysaidus gūdolguotus apbolvojumus i atzineibys. Septembrī Latvejis Nacionaluo kulturys centra reikuotuo Latvejis Amaterteatru īstudejumu skate “Gada izrāde 2021” atnese streipi gūdolgu Rēzeknis Tautys teatram. Jūs izruode “Sibīrijas haiku” tyka par ūtrū lobuokū amaterteatra īstudejumu 2021. godā. Režisore Māra Zaļaiskals pīzeita par “Goda režisori”, aktrise i scenografe Ināra Apele par “Goda scenografi”, taipat Rēzeknis tautys teatra akteri sajēme apbolvuojumu par lobuokū ansambļa spieli izruodē “Sibīrijas haiku”. Ilggadejuo tetra režisore Māra Zaļaiskalns izsver, ka taišni niu, jaunuos sezonys suokumā, kod teik vaicuots jauns repertuars, interesentim ir eistais laiks, kod raudzeit pīsavīnuot Rēzeknis tautys teatra akteru puļcenam, ka ir rodusēs taida gribiešona. Vystik itam lāmumam juopīīt ar atbiļdeibu, pībiļst režisore. „Vajag vīnkuoršai atīt pi mane, taipat kai sovulaik atguoja Aldis. Bez šaubu, taidā apzynuotā vacumā, kod cylvāks ir atbiļdeigs. Īīt teatrī nimoz nav tik vīglai, vyspuor, īīt varbyut ari ir vīglai, bet palikt, byut gon nā. Teatra muokslā tys process ir ilguoks, bet cylvākm gribīs uzastuot i jis varbyut vaira nagryb īsadzilinuot procesā… Es veidoju repertuaru atkareiba nu tūs cylvāku, kas ir īguojuši. Aiz tuo kotru rudini sasazynojam i saprūtam, kurs ir gotovs godu atdūt teatram. Deļtuo niu ir vysā gryuši atrast jaunus cylvākus… Kod atīt kaids cylvāks, kurais gryb dorbuotīs teatrī, es jam savaicoju vītu kaidā izruodē  i mes suocam struoduot.” Rēzeknis tautys teatrī nu dorba breivajā laikā dorbojās vysaidu profeseju puorstuovi, kas īstudej latvīšu, latgalīšu, kai ari uorzemu autoru dorbus.  Taipat jau nu 2000. goda kotru ūtrū godu itys teatris Rēzeknē reikoj Storptautyskū teatra festivalu „Soli pa solim”.  

Šudiņ, 15. oktobrī, kod Latvejā atzeimoj Vaļsts volūdys dīnu rādā ar Pasauļa diktatu latvīšu volūdā, jau sastū reizi byus vareiba raksteit diktatu arī latgalīšu rokstu volūdā. Diktata tekstam izvālāts fragments nu rakstnīka i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča esejis. Aiz tam, pīduovojom Jums nūsaklauseit sarunu ar diktata skaiteituoju, akteri Jāni Kroni, kura dzymtys saknis vaicojamys Latgolā. Ar teatra trupys “KVADRIFRONS”, cytu naatkareigūs teātru i  projektu, kā arī Latvejis Nacionaluo teatra uorštata akteri Jāni Kroni  runuosim par juo latgaliskuom saknem, latgalīšu volūdu, dzeivi i teatri. Kai pīzeist pats Juoņs, tod jis asūt par trejom catūrtdaļom latgalīts, kuram pyrmuo īsavuiceituo volūda asūt taišni latgalīšu. „Pyrmuo volūda, kuru es īsavuiceju, beja latgalīšu. Es pi Gaigalovys tī Pekšūs dzeivovu i tod jau ap sešim godim mes nūbraucem dzeivuot iz Reigu.” Juoņs stuosta, ka niu, dzeivojūt Reigā, kasdīnā latgalīšu volūdu saīt izmontuot rešai, koč ari saprast saprūt vysu, vystik ar laseišonu i raksteišonu īt pagryušuok. Tys apsastyprynuoja, ari skaitūt sastū pasauļa diktatu latgaliski. „Byušu gūdeigs – vīglai nabeja, jo maņ jau latgalīšu volūda ir taida runuotuoja latgalīšu volūda, vēļ i sajaukta ar Gaigalovys i Kolupa pusis izlūksni, partū losūt gribīs izrunuot tai kai īrosts, bet ir juoizlosa tai, kai pīraksteits, i ite jau suocās problemys. Koč kur gribīs dalikt v burteņu, koč kur otkon nasagrib. Taidys niansātys. Gryutai guoja, ari izlaseit nabeja vīglai. Raksteit vyspuor byutu auzys, jo raksteit latgaliski naprūtu. Laseit prūtu, bet raksteišona ir iz izjiutu i tī es dūmoju byus gryuši.”      

Tai ir saguojs, ka  Ēriks Zeps  piec pīcu godu raidejuma vadeišonys niu dareis cytus dorbus  i nūdūd stafeti tuoļuok. Aiz tuo itūreiz raidejumā gribim jius īpazeistynuot ar jaunū raidejuma „Kolnasāta” vadeituoju — horeografu, deju pedagogu, Deju svātku viersvadeituoju, Latgolys nūvoda folklorys kūpieju i popularizātuoju, tautys muzykys instrumentu meistaru i frizeri Ilmāru Dreļu. Ilmārs Dreļs atkluoj, ka jis īrosts ar atvārtu sirdi pījem jaunus izaicynuojumus i ir gotovs aizsuokt koč kū jaunu. Dūmojūt par raidejuma vadeišonu, jis izsver, ka Latgolā ir daudzi breineigu cylvāku i aizrauteigu dareituoju, kurus byutu juoīpazeist i juoatkluoj. „Tūs cylvākus ir vaira juoapzynoj. Latgolā ir daudzi breineigu cylvāku, kuri ite dzeivoj i struodoj. Dora sovu dorbu, kurais jim pateik i kuru jī meiļoj. Bīži viņ jī naskrīn i nasyt pi kryušu, ka jī ir varūni. Jī vīnkuoršai dora sovu dorbu i dūd Dīvs, kaba jī vēļ pīkristu iz koč kaidu interveju pasarunuot par tū, kū jī dora.” Vaicuots par izaicynuojumim, aizsuocūt raidejuma vadeišonu Ilmārs pīzeist, ka nalels satraukums vysod ir kluotyn lobam rezultatam. „Pastuov nerveņs manī. Kai byus, kas byus, kai tys vyss nūtiks, voi byus labi. Tam nerveņam ir juobyut, tys vyss ir dorbs, tikai struodojūt saprassim, kas ir pareizi, kas napareizi, kū vajag ci navajag maineit.”

Claude Walker from A Rich Life and Philip Pepe from Shaw and Partners go in-depth and stock specific. Stocks covered: SIG, CBA, NZM, BC8, SXE, KME, HPG, AIZ, FLC, AAC. Our stock of the day is A2 Milk (A2M). Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta centru - Rogovku i  iteinis ļaudim. Naapšaubami par Rogovka daudzi nūteikti ir dzierdejuši, gon saisteiba ar popularū teicīni – „Troks voi nu Rogovkys”, gon ari arī ar daudzajiem literatim, kulturys i sabīdriskīm darbinīkim, kurim itei puse ir dzymtuo - Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs , Anna Rancāne, Pīters Jurceņš, Ontons Kūkuojs i daudzi cyti. Nu kurainis rogovkīšus taids spors, spāks i patriotisms, klausīs raidejumā. Suprātkuos Rogovkā pīsadola: Sovvaļnīks aba muziks Ingars Gusāns, Nautranu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, Rogovkys etnografiskuo ansambļa izveiduotuoja i vadeituoja Anna Garanča, Nautrānu vydsškolys literaturys i kulturviesturis školuotuoja, nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” vaļdis prīšksādātuoja Veronika Dundure, Nautrānu pogosta Dekteru amatierteatra dybynuotuoja, kas ilgus godus tū arī vadejuse, niu pensionare i muojsaimneica Lūcija Rancāne, Kartografe i nūvodpietneica Andra Zubko-Melne, Gaigolovys pamatškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, teatra muokslys pasnīdzieja, Dekteru amatierteatra vadeituoja I režisore Ērika Bozoviča, uorsta paliegs, Rogovkys teātra vadeituoja Maruta Miščenko.  

Augusta golā  „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostu  i iteinis ļaudim. Piec legendom, Kaunatys naskodejais nūsaukums bejs Kalnata (Kolnata), kas saisteits ar tuos atrsarošonu kolnainā vītā, vystik vītejī ļauds zyna stuosteit arī cytus nūstuostus. Kaunatys pogosts atsarūn Raznys Nacionaluo parka teritorejā i ir boguots ar kolnim, pakolnim i īplakom, lyluokim i mozuokim azarim, mežim -  Rāznys Pārtovas, Idzepoles, Dzerkaļu, Kaunatys, Vaišļu, Dubuļu i Marguču azeri, Muokūņkolns, Lylais līpu kolns, Dzerkaļu kolns, Kaunatys pylskolns, Rāznys zuši. Suprātkuos Rēzekneis nūvoda Kaunatys pogosta centrā Kaunatā pīsadola: Tautys instrumentu muziks Ontons Savickis, Kaunatys vydsškolys školuotuoja i Kaņdžys muzeja saimineica Dace Zagorska, pensionare, Kaunatys Kaunatas Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Romys katuolu bazneicys atslāgu turātuoja Irena Peļņa, kuozu muzykants, pensionars Arturs Baltiņš, diveju vītejūs pyrmsškolys izgleiteibys īstuožu vadeituoja, folkloristei atpyutys kompleksa "Rāznas Ezerkrasti" saimineica Sandra Viša, Kaunatys vydsškolys školuotuoja i bīdreibys „Latgolys kulinarais montuojums” dalineica Irena Broliša, vysaidu nu dabisku kūka veiduojumu darynuotu sadzeivis prīkšmetu meistars Ēriks Ruhmans.  

„Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Leivuonu nūvodā asūšū apdzeivuotū vītu - Rūžupi, nazkodejū Rožanovu i iteinis ļaudim.   Sarunā pīsadola: pensionaru bīdreibys vadeituoja, rūžupīte Svetlana Griga, pensionare i nazkodejuo gūdu saimineica Terēzija Pankovska, muzykants Ēvalds Gulbinskis, Rūžupis kulturys noma vadeituoja Sanita Pinupe i folklorys kūpys „Rožupes vīri” dalinīks Ingus Paeglis.  

Air New Zealand (AIR; AIZ) announces it's been awarded another twelve months of financial support from the New Zealand Government for cargo flights. The CEO of the Star Entertainment Group (SGR) steps down as the New South Wales casino and gambling regulator hears allegations of breaching money-laundering and counter-terriorism laws. Apple (AAPL) agrees to pay out nearly $15 million USD to users of their iCloud service. www.sharesies.com For more share market news, subscribe to Lunch Money, Sharesies' bite-sized email update: https://www.sharesies.nz/lunch-money If you'd like to get in touch, for any reason at all, email recap@sharesies.co.nz or record a voice message: https://anchor.fm/sharesies2/message. Investing involves risk. You aren't guaranteed to make money, and you might lose the money you start with. We don't provide personalised advice or recommendations. Any information we provide is general only and current at the time. For specific advice, speak to a licensed financial advice provider

In literally one of the funniest episodes that we have in class, let's talk about the memorabilia that we had growing up, the reasons why we look back into the past, and the lessons that we reflect on in the present. Sasamahan din tayo ng recurring classmates nating sina Bullet at Aiz para magkwento kung ano nga bag 'yung mga "in" nung 90s at 2000s. We hope hindi ma-alienate ang mga Gen Z natin sa classmates. Promise, tatawa kayo dito! Be sure to check in your attendance! ======= Support the show and shop thru our affiliate links! Lazada: https://tinyurl.com/CDPHLazada Shoppee: https://tinyurl.com/CDPHxShoppee --- Send in a voice message: https://anchor.fm/class-dismissed-ph/message

Aiz loga visu rītu slapjš, bet diena būs saulaina.